20.10.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 274/1

20.10.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 274/3

(1)

Ar Komisijas 2002. gada 6. augusta Direktīvu 2002/72/EK, kas attiecas uz plastmasas materiāliem un izstrādājumiem, kuri paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem (2), tika izveidots to monomēru un citu izejvielu Kopienas saraksts, ko var izmantot plastmasas materiālu un izstrādājumu ražošanā. Nesen Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) sniedza labvēlīgu zinātnisko novērtējumu vairākiem papildu monomēriem un izejvielām, kuras tagad būtu jāiekļauj līdzšinējā sarakstā.

(2)

Direktīvā 2002/72/EK iekļauts arī Kopienas saraksts ar piedevām, kuras var izmantot plastmasas materiālu un izstrādājumu ražošanai. Nesen Iestāde sniedza labvēlīgu zinātnisko novērtējumu vairākām papildu piedevām, kuras tagad būtu jāiekļauj līdzšinējā sarakstā.

(3)

Tāpēc Direktīva 2002/72/EK ir attiecīgi jāgroza.

(4)

Saskaņā ar Direktīvas 2002/72/EK 4. panta 1. punktu tās III pielikumā minētais Kopienas piedevu saraksts no 2010. gada 1. janvāra kļūs par “pozitīvo” sarakstu. Attiecīgi minētās direktīvas III pielikuma virsraksti vairs neattieksies uz “nepilnīgu” piedevu sarakstu.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

20.10.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 274/9

(1)

Direktīvā 2007/2/EK noteikti vispārīgi principi, saskaņā ar kuriem Eiropas Kopienā izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru. Dalībvalstīm ir jāizveido un jāpārvalda pakalpojumu tīkls tām telpisko datu kopām un pakalpojumiem, kuriem metadati ir izveidoti saskaņā ar minēto direktīvu.

(2)

Lai nodrošinātu šādu pakalpojumu saderību un izmantojamību Kopienas līmenī, tiem jānosaka tehniskās specifikācijas un minimālie veiktspējas kritēriji attiecībā uz tematiem, kas uzskaitītas Direktīvas 2007/2/EK I, II un III pielikumā.

(3)

Lai nodrošinātu, ka publiskajām iestādēm un trešām personām ir tehniski iespējams pievienot savas telpisko datu kopas un pakalpojumus tīkla pakalpojumiem, šiem pakalpojumiem ir jānosaka attiecīgas prasības.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi saskaņā ar Direktīvas 2007/2/EK 22. pantu izveidotā komiteja,

1)

“sākotnējā darbspēja” ir tīkla pakalpojuma spēja nodrošināt pilnīgu funkcionalitāti, negarantējot pakalpojuma kvalitāti atbilstīgi šīs regulas I pielikumā iekļautajiem noteikumiem vai nodrošināt visiem lietotajiem piekļuvi pakalpojumam caur INSPIRE ģeoportālu;

2)

“veiktspēja” ir minimālais līmenis, kuru sasniedzot, uzskata, ka mērķis ir sasniegts, un tā norāda, cik ātri pieprasījumu var izpildīt INSPIRE tīkla pakalpojumā;

3)

“kapacitāte” ir pakalpojuma vienlaicīgu pieprasījumu maksimālais skaits, kuriem garantē izpildi;

4)

“pieejamība” ir varbūtība, ka tīkla pakalpojums ir pieejams;

5)

“atbildes laiks” ir laiks, pēc kura pakalpojuma operācijas rezultātā ir saņemts rezultāta pirmais baits un kuru mēra pakalpojuma sniegšanas vietā dalībvalstī;

6)

“pakalpojuma pieprasījums” ir atsevišķs pieprasījums izpildīt vienu INSPIRE tīkla pakalpojuma operāciju;

7)

“INSPIRE metadatu elements” ir metadatu elements, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1205/2008 pielikuma B daļā;

8)

“publicēt” ir operācija ar mērķi ievietot, dzēst vai atjaunināt INSPIRE metadatu elementus resursiem meklēšanas pakalpojumā;

9)

“dabiska valoda” ir runas, rakstu vai zīmju valoda, kuru cilvēki izmanto vispārējai saziņai;

10)

“vākt” ir darbība, lai no meklēšanas pirmpakalpojuma resursiem iegūtu metadatu elementus un lai ļautu izveidot, dzēst vai atjaunināt šo resursu metadatus meklēšanas mērķpakalpojumā;

11)

“slānis” ir ģeogrāfiskas informācijas pamatvienība, kuru saskaņā ar EN ISO 19128 no servera var pieprasīt kā karti.

a)

meklēšanas pakalpojumi atbilst II pielikumā izklāstītajām specifiskajām prasībām un raksturlielumiem;

b)

skatīšanās pakalpojumi atbilst III pielikumā izklāstītajām specifiskajām prasībām un raksturlielumiem.

20.10.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 274/19

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 509/2006 11. panta 1. punkta pirmo daļu Komisija izvērtēja Nīderlandes pieteikumu grozījuma apstiprināšanai specifikācijā attiecībā uz produktu ar garantētām tradicionālām īpatnībām Boerenkaas, kas reģistrēts ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 149/2007 (2).

(2)

Pieteikuma mērķis ir grozīt specifikāciju, lai noteiktu, ka sezonālas ražošanas gadījumā pārbaudes ražošanas perioda laikā veic reizi sešās līdz astoņās nedēļās. Ja Boerenkaas gada ražošanas apjoms uzņēmumā ir mazāks par 25 000 kilogramu, pārbaudes veic divreiz gadā. Šīs izmaiņas ir ierosinātas tādēļ, lai maziem uzņēmumiem novērstu lielus pārbaužu izdevumus.

(3)

Komisija izskatīja minēto grozījumu un nolēma, ka tas ir pamatots. Ņemot vērā, ka grozījums ir maznozīmīgs Regulas (EK) Nr. 509/2006 11. panta 1. punkta nozīmē, Komisija to var apstiprināt, nepiemērojot minētās regulas 8. panta 2. punktā un 9. pantā paredzēto procedūru,

20.10.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 274/25

(1)

Padomes Direktīvā 87/372/EEK (3), ko papildina Padomes 1987. gada 25. jūnija Ieteikums par publisku Viseiropas sauszemes šūnu mobilo ciparsignālu sakaru saskaņotu ieviešanu Kopienā (4) un Padomes 1990. gada 14. decembra Rezolūcija par pēdējo posmu publisku Viseiropas sauszemes šūnu mobilo ciparsignālu sakaru saskaņotai ieviešanai Kopienā (GSM) (5), ir atzīta nepieciešamība Kopienas ekonomiskās attīstības interesēs pilnībā izmantot mūsdienīgu telesakaru tīklu piedāvātos resursus, jo īpaši mobilos radiosakarus. Tāpat ir atzīta arī vienreizējā iespēja, ko Eiropas mēroga mobilo sakaru faktiskai ieviešanai sniedz pāreja uz otrās paaudzes šūnu mobilo ciparsignālu sakaru sistēmu.

(2)

890–915 MHz un 935–960 MHz frekvenču joslas rezervēja publisku Eiropas mēroga sauszemes šūnu mobilo ciparsignālu sakaru pakalpojumiem, kurus paredzēts sniegt visās dalībvalstīs saskaņā ar kopēju specifikāciju, sauktu par GSM. Vēlāk tā sauktais joslas paplašinājums (880–890 MHz un 925–935 MHz) kļuva pieejams GSM darbībai, un šīs frekvenču joslas kopā ir pazīstamas kā 900 MHz josla.

(3)

Kopš 1987. gada tiek izstrādātas jaunas ciparu radio tehnoloģijas, kas nodrošina inovatīvus Eiropas mēroga elektroniskos sakarus un var darboties līdztekus GSM 900 MHz joslā tehnoloģiski neitrālākā reglamentējošā kontekstā. 900 MHz joslai piemīt labas izplatīšanās iezīmes, kas dod lielāku pārklājumu nekā augstāku frekvenču joslas, un tā ļauj nodrošināt mūsdienīgus balss, datu un multivides pakalpojumus mazapdzīvotos un lauku apvidos.

(4)

Lai palīdzētu sasniegt iekšējā tirgus mērķus un mērķus, kas izklāstīti Komisijas 2005. gada 1. jūnija Paziņojumā “i2010 iniciatīva – Eiropas informācijas sabiedrība izaugsmei un nodarbinātībai”, vienlaikus saglabājot GSM pieejamību lietotājiem visā Eiropā, un lai pēc iespējas palielinātu konkurenci, patērētājiem sniedzot plašu pakalpojumu un tehnoloģiju izvēli, būtu jārada iespēja 900 MHz joslu izmantot citām tehnoloģijām, tādējādi ļaujot papildus piedāvāt saderīgus un mūsdienīgus Eiropas mēroga pakalpojumus, kas darbotos līdztekus GSM.

(5)

Turpmākā 900 MHz joslas izmantošana un jo īpaši jautājums par to, cik ilgi GSM būs atskaites tehnoloģija tehniskai līdzāspastāvēšanai šajā joslā, ir iekšējam tirgum stratēģiski svarīgs jautājums. Tas būtu jāizskata kopā ar citiem Kopienas bezvadu piekļuves politikas jautājumiem turpmākajās radiofrekvenču spektra politikas programmās, kas tiks pieņemtas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/21/EK (2002. gada 7. marts) par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) (6). Šajās programmās ciešā sadarbībā ar Radiofrekvenču spektra politikas grupu (RSPG), kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2002/622/EK (7), tiks noteikti politikas virzieni un radiofrekvenču spektra izmantošanas stratēģiskās plānošanas mērķi.

(6)

Iespējams, ka 900 MHz joslas izmantojuma liberalizācija varētu radīt konkurences izkropļojumus. Jo īpaši, ja atsevišķiem mobilo sakaru operatoriem nav piešķirts frekvenču spektrs 900 MHz joslā, tie varētu atrasties neizdevīgākā situācijā izmaksu un efektivitātes ziņā salīdzinājumā ar operatoriem, kas spēs nodrošināt trešās paaudzes (3G) pakalpojumus šajā joslā. Atbilstīgi reglamentējošajiem noteikumiem par elektroniskajiem sakariem un jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2002/20/EK (2002. gada 7. marts) par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (atļauju izsniegšanas direktīva) (8) dalībvalstis var grozīt un/vai pārskatīt frekvenču spektra izmantošanas tiesības, un līdz ar to dalībvalstīm ir mehānisms, ar ko nepieciešamības gadījumā novērst šādus iespējamus konkurences izkropļojumus.

(7)

Dalībvalstīm grozītā Direktīva 87/372/EEK būtu jātransponē sešos mēnešos pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā. Lai gan tas neliek dalībvalstīm izmainīt spēkā esošās izmantošanas tiesības vai uzsākt atļaujas izsniegšanas procedūru, tomēr dalībvalstīm jāizpilda Direktīvā 2002/20/EK noteiktās prasības, kad 900 MHz josla ir darīta pieejama saskaņā ar šo direktīvu. To darot, tām jo īpaši būtu jāizpēta, vai šīs direktīvas īstenošana varētu izkropļot konkurenci attiecīgajos mobilo sakaru tirgos. Ja dalībvalstis secina, ka tas tā ir, tām būtu jāapsver, vai ir objektīvi pamatoti un samērīgi grozīt izmantošanas tiesības operatoriem, kam piešķirtas 900 MHz frekvenču izmantošanas tiesības, un atbilstošā gadījumā pārskatīt šīs izmantošanas tiesības un sadalīt tās atkārtoti, lai novērstu šādus konkurences izkropļojumus. Pirms pieņemt jebkādu lēmumu par šādu rīcību, būtu jānotiek sabiedriskai apspriešanai.

(8)

Ikviens spektrs, kas saskaņā ar šo direktīvu darīts pieejams, būtu jāpiešķir pārredzamā veidā un tā, lai nodrošinātu, ka attiecīgajos tirgos nav konkurences izkropļojumu.

(9)

Lai citas sistēmas varētu darboties līdztekus GSM tajā pašā joslā, būtu jāizvairās no kaitīgiem traucējumiem, izmantojot tehniskā lietojuma noteikumus, kas piemērojami citām sistēmām, kuras nav GSM, darbojoties 900 MHz joslā.

(10)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 676/2002/EK (2002. gada 7. marts) par normatīvo bāzi radiofrekvenču spektra politikai Eiropas Kopienā (radiofrekvenču spektra lēmums) (9) ļauj Komisijai pieņemt tehniskus īstenošanas pasākumus, lai nodrošinātu saskaņotus nosacījumus radiofrekvenču spektra pieejamībai un efektīvam izmantojumam.

(11)

Pēc Komisijas lūguma Eiropas Pasta un telekomunikāciju administrāciju konference (CEPT) izstrādāja tehniskus ziņojumus, kas rāda UMTS (Universal Mobile Telecommunications System) spēju 900 MHz joslā darboties līdztekus GSM sistēmām. Tāpēc 900 MHz josla būtu jāatver UMTS, kas ir sistēma, kura var darboties līdztekus GSM sistēmām, kā arī citām sistēmām, tiklīdz var pierādīt, ka tās spēj darboties līdztekus GSM, saskaņā ar procedūru, kas radiofrekvenču spektra lēmumā noteikta radiofrekvenču spektra pieejamības un efektīva izmantojuma saskaņotu nosacījumu pieņemšanai. Ja dalībvalsts nolemj piešķirt izmantošanas tiesības sistēmām, kas izmanto UMTS 900 specifikāciju, radiofrekvenču spektra lēmuma un Direktīvas 2002/21/EK noteikumu īstenošana nodrošinās, ka šādas sistēmas ir aizsargātas no kaitīgiem traucējumiem, ko izraisa citu sistēmu darbība.

(12)

Būtu jānodrošina atbilstoša aizsardzība starp to joslu lietotājiem, uz kurām attiecas šī direktīva, un blakus esošo joslu lietotājiem. Turklāt būtu jāņem vērā potenciālās sistēmas aviācijas sakariem virs 960 MHz augstākas radiofrekvences un kuras šajā nozarē piedalās ES politikas mērķu īstenošanā. CEPT šajā jautājumā ir sniegusi tehnisku ieteikumu.

(13)

Spektra pārvaldības un pieejamības elastība būtu jāpalielina, lai veicinātu elektronisko sakaru iekšējā tirgus mērķu sasniegšanu. Tāpēc 900 MHz joslai vajadzētu būt atvērtai citām sistēmām citu Eiropas mēroga pakalpojumu sniegšanai, tiklīdz var pierādīt, ka tās var darboties līdztekus GSM sistēmām.

(14)

Lai 900 MHz joslā līdztekus GSM sistēmām varētu izmantot jaunas ciparu tehnoloģijas, būtu atbilstīgi jāgroza Direktīva 87/372/EEK un jāatceļ šīs joslas rezervācija tikai GSM sistēmām,

1)

direktīvas 1. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“1. pants

1.   Saskaņā ar tehniskiem īstenošanas pasākumiem, kas pieņemti atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam Nr. 676/2002/EK (2002. gada 7. marts) par normatīvo bāzi radiofrekvenču spektra politikai Eiropas Kopienā (radiofrekvenču spektra lēmums) (10), dalībvalstis 880–915 MHz un 925–960 MHz frekvenču joslas (900 MHz josla) dara pieejamas GSM un UMTS sistēmām, kā arī citām zemes sistēmām, kas spējīgas nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus, darbojoties līdztekus GSM sistēmām.

2.   Īstenojot šo direktīvu, dalībvalstis pārbauda, vai spēkā esošais 900 MHz joslas piešķīrums konkurējošajiem mobilo sakaru operatoriem attiecīgās dalībvalsts teritorijā neradīs konkurences kropļojumus konkrētajā mobilo sakaru tirgū, un, ja tas ir pamatoti un samērīgi, tās risina šādu konkurences kropļojumu jautājumu saskaņā ar 14. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/20/EK (2002. gada 7. marts) par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (atļauju izsniegšanas direktīva) (11).

2)

direktīvas 2. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“2. pants

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

3)

direktīvas 3. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“3. pants

1.   Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz 2010. gada 9. maijam izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmu Komisijai minēto noteikumu tekstu kopā ar atbilstības tabulu, kur atspoguļota atbilstība starp minētajiem noteikumiem un šo direktīvu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.

2.   Dalībvalstis dara zināmus Komisijai to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.”;

4)

svītro 4. pantu.

20.10.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 274/28

(1)

Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF) tika izveidots, lai sniegtu papildu atbalstu atlaistiem darbiniekiem, kurus skar pasaules tirdzniecības modeļu lielu strukturālu izmaiņu sekas, un lai palīdzētu viņiem reintegrēties darba tirgū.

(2)

Saskaņā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu šā fonda līdzekļus drīkst izmantot ne vairāk kā EUR 500 miljonu apmērā gadā.

(3)

Spānija 2008. gada 29. decembrī iesniedza pieteikumu izmantot EGF līdzekļus saistībā ar darbinieku skaita samazināšanu tekstila nozarē. Šis pieteikums atbilst Regulas (EK) Nr. 1927/2006 10. pantā minētajām prasībām par finansiālā ieguldījuma noteikšanu. Tāpēc Komisija ierosina izmantot līdzekļus EUR 3 306 750 apmērā.

(4)

Portugāle 2009. gada 23. janvārī iesniedza pieteikumu izmantot EGF līdzekļuss aistībā ar darbinieku skaita samazināšanu tekstila nozarē. Šis pieteikums atbilst Regulas (EK) Nr. 1927/2006 10. pantā minētajām prasībām par finansiālā ieguldījuma noteikšanu. Tāpēc Komisija ierosina izmantot līdzekļus EUR 832 800 apmērā.

(5)

Tādēļ jāizmanto EGF līdzekļi, lai sniegtu finansiālu ieguldījumu saistībā ar Spānijas un Portugāles iesniegtajiem pieteikumiem,

20.10.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 274/30

(1)

Kā noteikts 6. panta 2. punkta b) apakšpunktā Direktīvā 1999/62/EK, dalībvalstis var piemērot samazinātas nodokļu likmes vai atbrīvojumus transportlīdzekļiem, kuru kustībai pa to reģistrācijas dalībvalsts publiskās lietošanas autoceļiem ir gadījuma raksturs un kurus izmanto fiziskās vai juridiskās personas, kuru galvenā nodarbošanās nav kravu pārvadāšana, – ar nosacījumu, ka šo transportlīdzekļu veiktie pārvadājumi nerada konkurences kropļojumus. Samazinātas nodokļu likmes vai atbrīvojumus drīkst piemērot ar Komisijas atļauju.

(2)

Francija ir pieprasījusi Komisijai atjaunot līdz 2014. gada 31. decembrim Komisijas Lēmumā 2005/449/EK (2) paredzēto nolīgumu par atbrīvojumu no transportlīdzekļu nodokļa atbilstīgi Direktīvai 1999/62/EK attiecībā uz transportlīdzekļiem, kuru masa ir 12 tonnas vai vairāk un kurus izmanto vienīgi saistībā ar sabiedriskajiem un rūpnieciskajiem darbiem Francijā.

(3)

Direktīvas 1999/62/EK 6. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētie nosacījumi ir izpildīti, jo šos transportlīdzekļus pastāvīgi neizmanto uz koplietošanas ceļiem, nedz arī preču pārvadāšanai, turklāt to atbrīvošana no transportlīdzekļu nodokļa nerada konkurences kropļojumu, jo šos transportlīdzekļus var izmantot vienīgi to preču pārvadāšanai, kuras ir tajos pastāvīgi uzstādītas un ko izmanto darbībām, kurām tās ir paredzētas.

(4)

Lai sniegtu Komisijai iespēju izskatīt pieteikumu atbrīvošanai no transportlīdzekļu nodokļa noteikumiem, atļauja jāpiešķir uz ierobežotu laikposmu.

(5)

Tāpēc Francijas pieprasītais atbrīvojums ir jāapstiprina,

1)

pašgājēji pacēlējmehānismi un kraušanas iekārtas (celtņi, kas pastāvīgi uzstādīti uz šasijas);

2)

pārvietojami sūkņi vai sūkņu stacijas, kas pastāvīgi uzstādītas uz šasijas;

3)

pārvietojami motorkompresori, kas pastāvīgi uzstādīti uz šasijas;

4)

betona maisītāji un betona sūkņi, kas pastāvīgi uzstādīti uz šasijas (izņemot betonvedējus-maisītājus betona masas transportēšanai);

5)

pārvietojami ģeneratoragregāti, kas pastāvīgi uzstādīti uz šasijas;

6)

pārvietojamas urbšanas mašīnas, kas pastāvīgi uzstādītas uz šasijas.

20.10.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 274/32

(1)

Visās dalībvalstīs 890–915 un 935–960 MHz frekvenču josla bija rezervēta un paredzēta publisko Eiropas šūnu mobilo ciparsignālu sakaru pakalpojumu darbībai saskaņā ar vienotu standartu, kurš noteikts Padomes 1987. gada 25. jūnija Direktīvā 87/372/EEK par frekvenču joslām, kas rezervējamas publisku Viseiropas sauszemes šūnu mobilo ciparsignālu sakaru saskaņotai ieviešanai Kopienā (2), un papildināts ar Padomes 1987. gada 25. jūnija Ieteikumu par publisku Viseiropas sauszemes šūnu mobilo ciparsignālu sakaru saskaņotu ieviešanu Kopienā (3) un Padomes 1990. gada 14. decembra Rezolūciju par publisku Eiropas sauszemes šūnu mobilo ciparsignālu sakaru saskaņotas ieviešanas Kopienā beidzamo posmu (GSM) (4).

(2)

Direktīva 87/372/EEK ir grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/114/EK (5), darot pieejamu 880–915 MHz un 925–960 MHz frekvenču joslu (900 MHz joslu) arī universālajai mobilo telesakaru sistēmai (UMTS) un citām sauszemes sistēmām, kas spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus līdztekus globālajai mobilo sakaru sistēmai (GSM), saskaņā ar tehniskajiem īstenošanas pasākumiem, kas pieņemti atbilstoši Lēmumam Nr. 676/2002/EK (turpmāk – “Radiofrekvenču spektra lēmums”). Tāpēc jāpieņem tehniski pasākumi, lai nodrošinātu GSM un citu sistēmu līdzāspastāvēšanu 900 MHz joslā.

(3)

1 710–1 785 MHz un 1 805–1 880 MHz frekvenču josla (1 800 MHz josla) jau ir pieejama GSM sistēmu darbībai, un to šobrīd izmanto GSM sistēmas visā Eiropā. Piekļuve 1 800 MHz joslai, ar tādiem pašiem nosacījumiem kā 900 MHz joslai, būtu jāattiecina arī uz citām sauszemes sistēmām, kas spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus līdztekus GSM sistēmām.

(4)

Pašreizējais GSM izmantojums 1 800 MHz frekvenču joslā ir aizsargājams visā Kopienā, kamēr vien pēc šī pakalpojuma ir vērā ņemams pieprasījums, – atbilstīgi Direktīvā 87/372/EEK piemērotajam principam par GSM lietojuma aizsardzību 900 MHz joslā.

(5)

Saskaņā ar Radiofrekvenču spektra lēmuma 4. panta 2. punktu Komisija 2006. gada 5. jūlijā pilnvaroja Eiropas Pasta un telesakaru pārvalžu konferenci (turpmāk – “CEPT”) izstrādāt pēc iespējas mazāk ierobežojošus tehniskos nosacījumus attiecībā uz frekvenču joslām, ko aplūko WAPECS (bezvadu piekļuves politika elektronisko sakaru pakalpojumiem) kontekstā un kas ietver arī 900 MHz un 1 800 MHz frekvenču joslu.

(6)

Tehnoloģiskā neitralitāte un pakalpojuma neitralitāte ir politikas mērķi, ko Radiofrekvenču spektra politikas grupas (turpmāk – RSPG) 2005. gada 23. novembra atzinumā par WAPECS dalībvalstis atbalstījušas, lai nodrošinātu elastīgāku spektra izmantojumu. RSPG atzinumā par WAPECS teikts, ka minētie politikas mērķi jāievieš pakāpeniski, nevis pēkšņi, lai tādējādi izvairītos no tirgus traucējumiem. Komisija tās uzskatus par elastīgāku radiofrekvenču spektra izmantojumu izklāstījusi Komisijas paziņojumā “Strauja piekļuve bezvadu elektronisko sakaru pakalpojumu frekvenču spektram, nodrošinot lielāku elastību” (6), kurā cita starpā uzsver, ka līdz ar spektra elastīga izmantojuma ieviešanu elektronisko sakaru pakalpojumu vajadzībām nepieciešams saskaņots un samērīgs risinājums attiecībā uz otrās un trešās paaudzes mobilo sakaru frekvenču joslām.

(7)

Atbilstīgi Direktīvā 87/372/EEC piemērotajam principam par 900 MHz joslas pieejamības paplašināšanu, arī līdz šim GSM izmantotajai 1 800 MHz joslai jābūt paredzētai GSM un citām sauszemes sistēmām, kas līdztekus GSM sistēmām spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus; turklāt dalībvalstu pienākums ir īstenot visus nepieciešamos pasākumus, lai GSM sistēmu nepārtrauktu darbību aizsargātu no kaitīgiem traucējumiem.

(8)

Jānodrošina jebkuras citas 900 MHz un 1 800 MHz frekvenču joslā ieviestās sistēmas tehniskā savietojamība gan ar blakustīkliem, ko minētajās joslās apsaimnieko citi tiesību turētāji, gan tehniskā savietojamība ar 900 MHz un 1 800 MHz frekvenču joslas blakusjoslu izmantojumu.

(9)

Runājot par harmonizācijas pasākumiem saskaņā ar Radiofrekvenču spektra lēmumu, tehnisko savietojamību uzskatāmi parāda savietojamības pētījumi, ko CEPT veikusi Komisijas uzdevumā. Minētie pētījumi varētu palīdzēt definēt tehniskos nosacījumus, lai tādējādi nodrošinātu, ka līdztekus varētu darboties arvien vairāk sauszemes sistēmu, kas spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus. Ir jāizveido minēto tehniski savietojamo sistēmu saraksts, kurā Komisijai ar Radiofrekvenču spektra komitejas palīdzību un saskaņā ar WAPECS principiem pēc vajadzības jāizdara grozījumi, lai to sistēmu skaits, kam būtu harmonizēta piekļuve 900 MHz un 1 800 MHz frekvenču joslai, laika gaitā arvien pieaugtu.

(10)

Pamatojoties uz tehniskiem pētījumiem, jo īpaši uz CEPT Elektronisko sakaru komitejas (ESK) 82. un 96. ziņojumu, un rīkojoties saskaņā ar 2006. gada 5. jūlijāCEPT 19. ziņojumā piešķirto pilnvarojumu, CEPT secināja, ka UMTS/900/1 800 tīklus pilsētās, priekšpilsētās un lauku apvidos var ieviest līdztekus GSM900/1 800 tīkliem, ja starp blakustīklu operatoru raidjoslām ir pietiekama distance.

(11)

Ņemot vērā tirgus pieprasījumu minētajās joslās ieviest UMTS, CEPT pilnvarojuma rezultātā gūtie secinājumi būtu piemērojami Kopienā un jāīsteno dalībvalstīs nekavējoties. Turklāt dalībvalstu pienākums ir gādāt, lai UMTS būtu pietiekami droša attiecībā uz blakusjoslu sistēmām.

(12)

Lai palielinātu elastību, vienlaikus harmonizētās joslās saglabājot elektronisko sakaru pakalpojumu nepieciešamo Eiropas mēroga pārklājumu, būtu arī jādod iespēja dalībvalstīm atļaut 900 MHz un 1 800 MHz frekvenču joslā (līdztekus GSM un citām noteiktām sauszemes sistēmām, kas spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus) ieviest arī citas sistēmas, ja vien tās nodrošina šādu sauszemes sistēmu līdzāspastāvēšanu.

(13)

Radiofrekvenču spektra tehniskajā pārvaldībā ietilpst radiofrekvenču spektra harmonizācija un piešķiršana. Minētajai harmonizācijai jāatspoguļo Kopienas līmenī noteiktu vispārējo politikas principu prasības. Tomēr radiofrekvenču spektra tehniskā pārvaldība neattiecas nedz uz piešķiršanas un licencēšanas procedūrām (tostarp uz darbības ilgumu), nedz arī uz lēmuma pieņemšanu par to, vai radiofrekvenču piešķiršanas procesā izmantojamas konkursu procedūras.

(14)

Valstu pašreizējās situācijas atšķirības var radīt konkurences traucējumus. Spēkā esošie reglamentējošie noteikumi ir instrumenti, kurus izmantojot, dalībvalstis šīs problēmas var risināt samērīgi, nediskriminējoši, objektīvi, kā arī saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, tostarp Direktīvu 87/372/EEK, Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvu 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (atļauju izsniegšanas direktīva) (7) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvu 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) (8).

(15)

Uz radiofrekvenču spektra izmantošanu attiecas Kopienas tiesību aktu prasības sabiedrības veselības aizsardzības jomā, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/40/EK par minimālajām drošības un veselības aizsardzības prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskam, ko rada fizikāli faktori (elektromagnētiskie lauki) (18. atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (9) un Padomes 1999. gada 12. jūlija Ieteikums 1999/519/EK par ierobežojumiem plašas sabiedrības pakļaušanai elektromagnētisko lauku (0 Hz līdz 300 GHz) iedarbībai (10). Radioiekārtu atbilstību veselības aizsardzības prasībām nodrošina šo iekārtu atbilstība pamatprasībām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 9. marta Direktīvu 1999/5/EK par radioiekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām un to atbilstības savstarpējo atzīšanu (11).

(16)

Lai arī ilgtermiņā nodrošinātu 900 MHz un 1 800 MHz joslas efektīvu izmantojumu, pārvaldēm jāturpina pētījumi, lai uzlabotu efektivitāti un inovatīvu izmantojumu. Ar nolūku pārskatīt šo lēmumu tā, lai tas attiektos arī uz papildu tehnoloģijām, minētie pētījumi, kā arī turpmākus uzdevumus īstenojot veiktie CEPT pētījumi varētu uzskatāmi parādīt, ka līdztekus GSM un UMTS arī citas sistēmas spēj nodrošināt Eiropas mēroga elektronisko sakaru sauszemes pakalpojumus un (īstenojot piemērotus pasākumus) tehnisko savietojamību ar GSM un UMTS.

(17)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Radiofrekvenču spektra komitejas atzinumu,

a)

“GSM sistēma” ir elektronisko sakaru tīkls, kas atbilst ETSI publicētajiem GSM standartiem, jo īpaši EN 301 502 un EN 301 511;

b)

“900 MHz josla” ir 880–915 MHz un 925–960 MHz frekvenču josla;

c)

“1 800 MHz josla” ir 1 710–1 785 MHz un 1 805–1 880 MHz frekvenču josla.

a)

šādas sistēmas iespējams izmantot līdztekus GSM sistēmām;

b)

šādas sistēmas iespējams izmantot līdztekus citām pielikumā uzskaitītajām sistēmām gan to apraides dalībvalstī, gan kaimiņdalībvalstu teritorijā.

20.10.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 274/36

(1)

Administratīvās vienkāršošanas pienākumi, kas dalībvalstīm noteikti Direktīvas 2006/123/EK II nodaļā, jo īpaši tās 5. un 8. pantā, ietver pienākumu vienkāršot procedūras un formalitātes, kas piemērojamas attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu sniegšanas darbībai un tās veikšanai, un pienākumu nodrošināt, ka šādas procedūras un formalitātes var viegli veikt pakalpojumu sniedzēji no attāluma un elektroniski, izmantojot vienotos kontaktpunktus.

(2)

Procedūru un formalitāšu veikšanai, izmantojot vienotos kontaktpunktus, jābūt iespējamai starp dalībvalstīm, kā izklāstīts Direktīvas 2006/123/EK 8. pantā.

(3)

Lai izpildītu pienākumu vienkāršot procedūras un formalitātes un veicinātu vienoto kontaktpunktu izmantošanu starp dalībvalstīm, elektroniski veicamajām procedūrām jābūt balstītām uz vienkāršiem risinājumiem, arī attiecībā uz elektronisko parakstu izmantošanu. Ja pēc pienācīga konkrēto procedūru un formalitāšu riska novērtējuma uzskata, ka ir vajadzīgs augsts drošības līmenis vai augsta līdzvērtība parakstam rokrakstā, no pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz atsevišķām procedūrām un formalitātēm var pieprasīt uz kvalificēta sertifikāta balstītus uzlabotus elektroniskos parakstus, kas radīti ar drošu paraksta radīšanas ierīci vai bez tās.

(4)

Kopienas e-parakstu sistēma tika noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 13. decembra Direktīvā 1999/93/EK par Kopienas elektronisko parakstu sistēmu (2). Lai veicinātu uz kvalificēta sertifikāta balstītu uzlabotu elektronisko parakstu efektīvu izmantošanu starp dalībvalstīm, ir jāvairo uzticamība šādiem elektroniskajiem parakstiem neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī ir nodibināts parakstītājs vai sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs, kas izsniedz kvalificētu sertifikātu. To varētu īstenot, atvieglojot drošu piekļuvi informācijai, kas vajadzīga elektronisko parakstu validēšanai, jo īpaši informācijai, kas attiecas uz sertifikācijas pakalpojumu sniedzējiem, kurus pārrauga/akreditē dalībvalstī, un to piedāvātajiem pakalpojumiem.

(5)

Ir jānodrošina, ka dalībvalstis šo informāciju dara zināmu atklātībai, izmantojot vienotu veidni, lai veicinātu tās izmantošanu un nodrošinātu pietiekamu precizitātes līmeni, kas ļautu saņemošajai personai validēt elektronisko parakstu,

20.10.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 274/38

(1)

Eiropas Centrālā banka (ECB) piedalās TARGET2, lai TARGET2 apstrādātu ECB un tās klientu maksājumus un lai ar TARGET2 starpniecību sniegtu norēķinu pakalpojumus klīringa un norēķinu iestādēm, t. sk. ārpus Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) izveidotām iestādēm, ar nosacījumu, ka tās uzrauga kompetenta iestāde un ka to piekļuvi TARGET2-ECB apstiprinājusi ECB Padome.

(2)

ECB Valde ir pieņēmusi 2007. gada 24. jūlija Lēmumu ECB/2007/7 par TARGET2-ECB noteikumiem un nosacījumiem (1).

(3)

Lēmums ECB/2007/7 būtu jāgroza: a) ņemot vērā Vienotās platformas jauno versiju; b) lai precizētu dažus ar atrašanās vietu saistītus pārraudzības principus, kas jāievēro uzņēmumiem, kuri sniedz pakalpojumus euro; c) lai atspoguļotu vairākus citus tehniskus un redakcionālus labojumus un precizējumus un d) lai svītrotu ar migrāciju uz TARGET2 saistītos noteikumus, kurus vairs nepiemēro,

“c)

sniedz norēķinu pakalpojumus iestādēm, kas pārvalda papildsistēmas, t. sk. iestādēm, kas dibinātas ārpus EEZ, ar nosacījumu, ka uz tām attiecas kompetentās iestādes veikta pārraudzība, tās atbilst ECB interneta lapā kopā ar grozījumiem publicētajām pārraudzības prasībām par tādas infrastruktūras atrašanās vietu, kas sniedz pakalpojumus euro (2), un to piekļuvi TARGET2-ECB apstiprinājusi Padome.

20.10.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 274/45

(1)

Padome 2007. gada 12. jūnijā pieņēma Vienoto rīcību 2007/405/KĀDP par Eiropas Savienības policijas misiju saistībā ar drošības sektora reformu (DSR) un tās saikni ar tiesiskuma jomu Kongo Demokrātiskajā Republikā (EUPOL RD Congo) (1).

(2)

Padome 2008. gada 23. jūnijā pieņēma Vienoto rīcību 2008/485/KĀDP (2), ar ko Vienoto rīcību 2007/405/KĀDP groza un pagarina līdz 2009. gada 30. jūnijam.

(3)

Padome 2009. gada 15. jūnijā pieņēma Vienoto rīcību 2009/466/KĀDP (3), ar ko Vienoto rīcību 2007/405/KĀDP groza un pagarina līdz 2010. gada 30. jūnijam. Vienotajā rīcībā 2009/466/KĀDP paredzēts, ka Padome nosaka jaunu finanšu atsauces summu, lai laikposmā no 2009. gada 1. novembra līdz 2010. gada 30. jūnijam segtu ar minēto misiju saistītos izdevumus.

(4)

Lai cīnītos ar pastāvīgo seksuālo vardarbību un nesodāmību Kongo Demokrātiskajā Republikā, jo īpaši austrumu reģionā, vajadzīgi atjaunoti un iedarbīgāki pasākumi. Tādēļ būtu jāparedz misijai norīkot specializētu personālu, kas veicinātu cīņu pret seksuālo vardarbību un nesodāmību.

(5)

Misijas pilnvaras īsteno drošības situācijā, kura var pasliktināties un varētu kaitēt Līguma 11. pantā izklāstīto Kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) mērķu sasniegšanai.

(6)

Vienotā rīcība 2007/405/KĀDP būtu atbilstīgi jāgroza,

1)

Vienotās rīcības 2. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Misija atbalsta DSR policijas sektorā un tā sadarbību ar tiesu sistēmu. Ar uzraudzības, padomdevēju un konsultāciju darbībām, kā arī uzsverot stratēģisku dimensiju, EUPOL RD Congo:

2)

Vienotās rīcības 2. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3.   Misijai ir projektu vienība projektu identificēšanai un īstenošanai. Misija sniedz konsultācijas dalībvalstīm un trešām valstīm un to atbildībā koordinē un atvieglo dalībvalstu projektu īstenošanu jomās, kas ir misijas interesēs un atbilst tās mērķiem.”.

3)

Vienotās rīcības 3. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Misijai ir pastāvīga klātbūtne Gomā un Bukavu Kongo Demokrātiskās Republikas austrumu daļā, lai sniegtu palīdzību un speciālas zināšanas stabilizācijas procesā Kongo Demokrātiskās Republikas austrumos. Kriminālizmeklēšanas, jo īpaši seksuālās vardarbības apkarošanas, nolūkā uz Gomu un Bukavu nosūta specializētu personālu, tomēr tas darbosies visā Kongo Demokrātiskās Republikas teritorijā, un tā atrašanās vieta var mainīties atkarībā no drošības apstākļiem un izmaiņām vietējā situācijā. Šis personāls ir tieši pakļauts misijas vadītāja vietniekam, kurš atbildīgs par operācijām.”.

4)

Vienotās rīcības 3. panta 3. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

5)

Vienotās rīcības 9. panta 1. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Finanšu atsauces summa ar misiju saistīto izdevumu segšanai laikposmā no 2009. gada 1. novembra līdz 2010. gada 30. jūnijam ir EUR 5 150 000.”.