14.3.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 70/1

14.3.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 70/3

(1)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 1. punktā paredzēts, ka produktiem ar KN kodu 1001 10 00, 1001 90 91, ex 1001 90 99 (augstas kvalitātes parastie kvieši), 1002, ex 1005, izņemot hibrīdu sēklas, un ex 1007, izņemot hibrīdu sēklas materiālu, ievedmuitas nodoklis ir vienāds ar intervences cenu šādu produktu importam, kura palielināta par 55 % un no kuras atskaitīta attiecīgajam sūtījumam piemērojamā CIF importa cena. Šis nodoklis tomēr nedrīkst pārsniegt kopējā muitas tarifa nodokļu likmi.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 2. punktā paredzēts, ka, aprēķinot tā paša panta 1. punktā minēto ievedmuitas nodokli, attiecīgajiem produktiem regulāri jānosaka reprezentatīvas CIF importa cenas.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 2. punktu izmantojamā cena ievedmuitas nodokļa aprēķināšanai produktiem ar KN kodu 1001 10 00, 1001 90 91, ex 1001 90 99 (augstas kvalitātes parastie kvieši), 1002 00, 1005 10 90, 1005 90 00 un 1007 00 90 ir reprezentatīvā dienas CIF importa cena, kas noteikta pēc minētās regulas 4. pantā paredzētās metodes.

(4)

Laikposmam no 2009. gada 16. marta jānosaka ievedmuitas nodoklis, ko piemēro līdz tam laikam, kamēr stājas spēkā jauns ievedmuitas nodoklis,

14.3.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 70/6

(1)

Lai nodrošinātu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 pievienotās kombinētās nomenklatūras vienādu piemērošanu, ir jāparedz pasākumi attiecībā uz šīs regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju.

(2)

Regulā (EEK) Nr. 2658/87 ir izklāstīti vispārīgie kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumi. Minētie noteikumi attiecas arī uz jebkuru citu nomenklatūru, kura pilnīgi vai daļēji pamatojas uz KN vai papildina to ar papildu apakšnodaļām un kura izveidota ar īpašiem Kopienas noteikumiem, lai piemērotu tarifu vai citus pasākumus, kas saistīti ar preču tirdzniecību.

(3)

Šīs regulas pielikuma tabulas 1. slejā aprakstītās preces saskaņā ar minētajiem vispārīgajiem noteikumiem jāklasificē atbilstīgi KN kodiem, kas norādīti minētās tabulas 2. slejā, atbilstīgi 3. slejā noteiktajam pamatojumam.

(4)

Ir lietderīgi noteikt, ka persona, kuras rīcībā ir saistoša izziņa par tarifu, ko attiecībā uz preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā izdevušas dalībvalstu muitas iestādes, bet kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, var turpināt to izmantot trīs mēnešus, pamatojoties uz 12. panta 6. punktu Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (2).

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

14.3.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 70/9

(1)

Regulas (EK) Nr. 2160/2003 mērķis ir nodrošināt, ka tiek veikti pienācīgi un iedarbīgi pasākumi salmonellas un citu zoonozes izraisītāju noteikšanai un kontrolei visos atbilstošos ražošanas, pārstrādes un realizācijas posmos un it īpaši primārās ražošanas līmenī, lai ierobežotu to izplatību un risku sabiedrības veselībai.

(2)

Regulu (EK) Nr. 2160/2003 nepiemēro primārajai ražošanai, kas paredzēta pašu vajadzību nodrošināšanai vai kas paredz, ka ražotājs nelielā daudzumā pats piegādā pamatproduktus galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kuri tieši piegādā pamatproduktus galapatērētājam. Saskaņā ar minēto regulu šādu tiešu piegādi reglamentē valsts noteikumi, kas nodrošina, ka tiek sasniegti Regulas (EK) Nr. 2160/2003 mērķi.

(3)

Regula (EK) Nr. 2160/2003 paredz, ka nosakāms Kopienas mērķis, lai primārās ražošanas līmenī samazinātu visu to salmonellas serotipu izplatību broileru un tītaru vidū, kuri var kaitēt sabiedrības veselībai. Minētā regula paredz arī to, ka Kopienas mērķī jāietver šā mērķa sasniegšanas pārbaudei nepieciešamo testa shēmu noteikšana.

(4)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 646/2007 (2) īsteno Regulu (EK) Nr. 2160/2003 attiecībā uz Kopienas mērķi, lai primārās ražošanas līmenī samazinātu konkrētu salmonellas serotipu izplatību broileru vidū. Tajā arī paredzēta testa shēma, kas nepieciešama Kopienas mērķa sasniegšanas pārbaudei. Minētā testa shēma jāpiemēro no 2009. gada 1. janvāra.

(5)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 584/2008 (3) īsteno Regulu (EK) Nr. 2160/2003 attiecībā uz Kopienas mērķi, lai primārās ražošanas līmenī samazinātu konkrētu salmonellas serotipu izplatību tītaru vidū. Tajā arī paredzēta testa shēma, kas nepieciešama Kopienas mērķa sasniegšanas pārbaudei. Minētā testa shēma jāpiemēro no 2010. gada 1. janvāra.

(6)

Regulu (EK) Nr. 2160/2003 nepiemēro konkrētai primārajai ražošanai. Tomēr to piemēro broileru un tītaru saimēm gadījumos, kad ražotājs ir paredzējis nelielos daudzumos piegādāt svaigu gaļu, kas iegūta no šādām saimēm, galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kuri tieši piegādā svaigu gaļu galapatērētājam. Tādējādi saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 646/2007 un (EK) Nr. 584/2008 paredzētajām testa shēmām šādiem mājputniem pirms kaušanas obligāti jāveic testēšana.

(7)

Šādu broileru un tītaru saimju testēšana rada praktiskas problēmas ražotājiem, kuriem ir ļoti maz dzīvnieku, jo tiem pirms kaušanas būtu pastāvīgi jāveic testēšana. Tādējādi varētu tikt pārtraukta pārdošana, jo testēšanas rezultātiem būtu jābūt zināmiem pirms kaušanas.

(8)

Lai novērstu to, ka atkāpe no obligātas pastāvīgas testēšanas šādās saimēs palielinātu risku sabiedrības veselībai, dalībvalstīm būtu jānosaka valsts noteikumi, kas reglamentē to, kā ražotāji veic svaigas gaļas piegādi, lai sasniegtu Regulas (EK) Nr. 2160/2003 mērķi.

(9)

Tāpēc ir lietderīgi noteikt pārejas pasākumu, ar ko Regulu (EK) Nr. 2160/2003 neattiecina uz broileru un tītaru saimēm gadījumos, kad ražotājs ir paredzējis nelielos daudzumos piegādāt svaigu gaļu, kas iegūta no šādām saimēm, galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kuri tieši piegādā šādu svaigu gaļu galapatērētājam.

(10)

Šāda piegāde ziemā notiek reti, tādēļ pārejas pasākumu būtu jāsāk piemērot no 2009. gada pavasara.

(11)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

a)

galapatērētājam vai

b)

vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kuri tieši piegādā svaigu gaļu galapatērētājam.

14.3.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 70/11

(1)

Lidostu galvenais uzdevums un komercdarbība ir nodrošināt pakalpojumus gaisakuģiem no to nolaišanās līdz pacelšanās brīdim, kā arī pasažieru un kravu apkalpošanu, lai gaisa pārvadātāji varētu sniegt gaisa pārvadājumu pakalpojumus. Tādēļ lidostas piedāvā aprīkojumu un pakalpojumus, kuri ir saistīti ar gaisakuģu darbību, pasažieru apkalpošanu un kravu apstrādi un kuru izmaksas pamatā sedz no lidostas maksām. Lidostas administrācijām, kas nodrošina aprīkojumu un pakalpojumus, par kuriem tiek noteiktas lidostas maksas, būtu jācenšas darboties rentabli.

(2)

Ir jāizveido kopēja regulējuma sistēma attiecībā uz lidostas maksu pamatiezīmēm un maksu noteikšanas veidu, jo, šādam regulējumam iztrūkstot, pamatprasības attiecībās starp lidostas administrāciju un lidostas lietotājiem var netikt izpildītas. Šāda regulējuma sistēma nedrīkstētu skart dalībvalsts iespēju noteikt, vai un kādā mērā var ņemt vērā ieņēmumus no lidostas komercdarbības, lai noteiktu lidostas maksas.

(3)

Šī direktīva būtu jāpiemēro tām lidostām Kopienā, kuru lielums pārsniedz minimālo, jo attiecībā uz mazu lidostu vadību un finansējumu nav nepieciešams piemērot Kopienas regulējumu.

(4)

Turklāt dalībvalstī, kur nevienas lidostas lielums nepārsniedz minimāli nepieciešamo šīs direktīvas piemērošanai, ir viena lidosta ar vislielāko pasažieru skaitu, un šāds privileģēts stāvoklis ļauj to uzskatīt par iebraukšanas punktu šajā dalībvalstī, tāpēc uz šo lidostu attiecināma šī direktīva, lai tādējādi nodrošinātu svarīgākos pamatprincipus attiecībās starp lidostas administrāciju un lidostas izmantotājiem, jo īpaši maksu pārredzamības un lidostas izmantotāju nediskriminācijas ziņā.

(5)

Lai veicinātu teritoriālo kohēziju, dalībvalstīm būtu jādod iespēja piemērot vienotu maksu sistēmu, kas aptvertu lidostu tīklu. Ekonomiskajiem pārvedumiem no vienas lidostas uz citu šādos tīklos būtu jāatbilst Kopienas tiesību aktiem.

(6)

Transporta plūsmu sadalījuma dēļ dalībvalstīm būtu jābūt iespējai atļaut lidostas administrācijai lidostām, kas sniedz pakalpojumus vienā un tajā pašā pilsētā vai konurbācijā, piemērot vienotu un pārredzamu tarifikācijas sistēmu. Ekonomiskajiem pārvedumiem no vienas šādas lidostas uz citu būtu jāatbilst attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem.

(7)

Stimuli, lai sāktu jaunus maršrutus, kas sekmētu, inter alia, neizdevīgākā stāvoklī esošu vai attālāku reģionu attīstību, jāpiešķir tikai saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem.

(8)

Maksu iekasēšana par aeronavigācijas pakalpojumu un lidlauka pakalpojumu sniegšanu ir jau izskatīta attiecīgi Komisijas Regulā (EK) Nr. 1794/2006 (2006. gada 6. decembris), ar ko nosaka kopēju tarifikācijas sistēmu aeronavigācijas pakalpojumiem (4) un Padomes Direktīvā 96/67/EK (1996. gada 15. oktobris) par pieeju lidlauka sniegto pakalpojumu tirgum Kopienas lidostās (5). Maksas, ko uzliek par palīdzības finansēšanu invalīdiem un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, regulē ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2006 (2006. gada 5. jūlijs) par invalīdu un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesībām, ceļojot ar gaisa transportu (6).

(9)

Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas padome (ICAO padome) 2004. gadā pieņēma lidostas maksu politiku, kas, inter alia, ietvēra arī principus attiecībā uz to saikni ar izmaksām, nediskrimināciju un lidostu ekonomiskā regulējuma neatkarīgu mehānismu.

(10)

ICAO padome ir paudusi uzskatu, ka lidostas maksa ir maksājums, kas īpaši ir paredzēts un tiek piemērots, lai segtu izdevumus, kas rodas, nodrošinot aprīkojumu un pakalpojumus civilajai aviācijai, savukārt nodoklis ir maksājums, kas paredzēts, lai vairotu valsts valdību vai vietējo pašvaldību ieņēmumus, un tos parasti nenovirza civilajai aviācijai kopumā vai saistībā ar konkrētām izmaksām.

(11)

Lidostas maksām būtu jābūt nediskriminējošām. Būtu jānosaka obligāta regulāru konsultāciju procedūra starp lidostas administrāciju un lidostas lietotājiem, paredzot iespēju jebkurai no pusēm vērsties pie neatkarīgas uzraudzības iestādes, ja lidostas lietotāji apstrīd kādu lēmumu par lidostas maksām vai maksu sistēmas izmaiņām.

(12)

Lai nodrošinātu lēmumu objektivitāti un šīs direktīvas pareizu un efektīvu piemērošanu, katrā dalībvalstī būtu jāizveido neatkarīga uzraudzības iestāde. Šīs iestādes rīcībā būtu jābūt visiem nepieciešamajiem personāla, speciālu zināšanu un finanšu resursiem savu uzdevumu veikšanai.

(13)

Lidostu lietotājiem ir būtiski regulāri saņemt informāciju no lidostas administrācijas par to, kā un uz kāda pamata tiek aprēķinātas lidostas maksas. Šāda pārredzamība sniegtu gaisa pārvadātājiem ieskatu lidostas izmaksās un priekšstatu par lidostas investīciju produktivitāti. Lai lidostas administrācija varētu atbilstīgi novērtēt turpmāku ieguldījumu vajadzību, lidostas lietotājiem būtu laikus jāsniedz lidostas administrācijai informācija par visām savas darbības prognozēm, attīstības projektiem un īpašām prasībām un ierosinājumiem.

(14)

Lidostu administrācijām būtu jāinformē lidostu lietotāji par lielākajiem infrastruktūras projektiem, jo tie būtiski ietekmē lidostas maksu sistēmu vai lielumu. Šāda informācija būtu jāsniedz, lai būtu iespējama infrastruktūras izmaksu pārraudzība un lai attiecīgajā lidostā nodrošinātu piemērotu un rentablu aprīkojumu.

(15)

Lidostu administrācijām būtu jādod iespēja piemērot tādas lidostas maksas, kas atbilst infrastruktūrai un/vai sniegto pakalpojumu līmenim, jo gaisa pārvadātāju likumīgās interesēs ir pieprasīt no lidostas administrācijas tādus pakalpojumus, kas ir atbilstīgi cenas un kvalitātes attiecībai. Tomēr diferencētai infrastruktūrai vai pakalpojumiem bez diskriminācijas jābūt pieejamiem visiem pārvadātājiem, kas tos vēlas izmantot. Ja pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, piekļuve būtu jānosaka pēc objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, kurus izstrādā lidostas administrācija. Jebkādai lidostas maksu diferenciācijai jābūt pārredzamai, objektīvai un pamatotai ar skaidriem kritērijiem.

(16)

Lidostas lietotājiem un lidostas administrācijai būtu jābūt iespējai noslēgt līgumu par pakalpojumu apjomu, ņemot vērā sniegto pakalpojumu kvalitātes atbilstību lidostas maksām. Sarunas par sniegto pakalpojumu kvalitātes atbilstību lidostas maksām varētu risināt kā daļu no konsultēšanās procesa.

(17)

Dažādās dalībvalstīs pastāv dažādas sistēmas attiecībā uz lidostas ieguldījumu priekšfinansējumu. Dalībvalstīs, kurās tiek izmantots priekšfinansējums, dalībvalstīm vai lidostām būtu jāpiemēro ICAO politikas nostādnes un/vai jāizstrādā pašām savi aizsardzības pasākumi.

(18)

Šai direktīvai nevajadzētu skart Līgumu, jo īpaši tā 81. un 89. pantu.

(19)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, noteikt kopējus principus lidostas maksu iekasēšanai Kopienas lidostās, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo to līmenī lidostas maksu sistēmu nevar vienoti ieviest visā Kopienā, un to, ka minētās rīcības mēroga vai iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai,

1)

“lidosta” ir jebkura zemes platība, kas ir īpaši ierīkota, lai nodrošinātu gaisakuģu nolaišanos, pacelšanos un manevrēšanu, tostarp palīgiekārtas, kas ir saistītas ar minētajām darbībām atbilstīgi gaisa satiksmes un pakalpojumu prasībām, tai skaitā iekārtas, kas nepieciešamas komerciālo gaisa pārvadājumu pakalpojumu veikšanai;

2)

“lidostas administrācija” ir iestāde, kuras mērķis – attiecīgā gadījumā apvienojumā ar citiem pasākumiem vai bez tiem – saskaņā ar valsts tiesību aktiem, noteikumiem vai līgumiem ir lidostas vai lidostu tīkla infrastruktūras administrēšana un vadība un attiecīgās lidostas vai lidostu tīkla dažādo operatoru darbības koordinēšana un kontrole;

3)

“lidostas lietotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas atbild par pasažieru, pasta un/vai kravu gaisa pārvadājumiem uz attiecīgo lidostu vai no tās;

4)

“lidostas maksa” ir maksājums, ko iekasē par labu lidostas administrācijai un ko maksā lidostas lietotāji par tāda aprīkojuma un tādu pakalpojumu izmantojumu, kurus nodrošina vienīgi lidostas administrācija un kuri ir saistīti ar gaisakuģa nolaišanos, pacelšanos, apgaismojumu un novietošanu, kā arī ar pasažieru un kravu apkalpošanu;

5)

“lidostu tīkls” ir lidostu grupa, kuru dalībvalsts ir pienācīgi nozīmējusi un kuru pārvalda viena lidostas administrācija.

a)

atbilstoši valstu tiesību aktiem ir spēkā obligāta procedūra, saskaņā ar kuru lidostu maksas vai to maksimālo līmeni nosaka vai apstiprina neatkarīga uzraudzības iestāde; vai

b)

atbilstoši valstu tiesību aktiem ir spēkā obligāta procedūra, saskaņā ar kuru neatkarīgā uzraudzības iestāde regulāri vai pēc ieinteresēto personu pieprasījuma pārbauda to, vai šādas lidostas ir pakļautas efektīvai konkurencei. Ja šādas pārbaudes rezultāti to pieļauj, dalībvalsts pieņem lēmumu, ka lidostu maksas vai to maksimālo līmeni nosaka vai apstiprina neatkarīgā uzraudzības iestāde. Šis lēmums ir spēkā tik ilgi, cik nepieciešams, pamatojoties uz šīs iestādes veikto pārbaudi.

a)

par iekasētajām lidostas maksām nodrošināto dažādo pakalpojumu un infrastruktūras sarakstu;

b)

lidostas maksu noteikšanai izmantoto metodiku;

c)

kopējo izmaksu struktūru aprīkojumam un pakalpojumiem, uz ko attiecas lidostas maksas;

d)

no dažādām maksām gūtos ienākumus un pakalpojumu, uz ko tās attiecas, kopējās izmaksas;

e)

jebkādu valsts iestāžu finansējumu aprīkojumam un pakalpojumiem, uz ko attiecas lidostas maksas;

f)

prognozes par situāciju lidostā ar maksām, satiksmes palielināšanos un ieguldījumu priekšlikumiem;

g)

lidostas infrastruktūras un aprīkojuma faktisko izmantojumu konkrētā laikposmā; un

h)

jebkuru būtisku investīciju priekšlikumu paredzamo ietekmi uz lidostas jaudu.

a)

satiksmes prognozēm;

b)

gaisakuģu flotes sastāva un paredzētās izmantošanas prognozēm;

c)

attīstības projektiem attiecīgajā lidostā; un

d)

prasībām attiecīgajā lidostā.

a)

izveidot procedūru lidostas administrācijas un lidostas lietotāju domstarpību risināšanai;

b)

noteikt nosacījumus, saskaņā ar kuriem šīs domstarpības var izskatīt neatkarīgā uzraudzības iestāde. Tā jo īpaši noraida sūdzības, ko uzskata par neatbilstīgi pamatotām vai neadekvāti dokumentētām; un

c)

noteikt kritērijus, ar kuru palīdzību domstarpības izvērtēs, lai tās risinātu.

14.3.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 70/17

(1)

Padomes 1972. gada 20. jūnija Direktīva 72/245/EEK par transportlīdzekļu radiotraucējumiem (elektromagnētiskā savietojamība) (2) ir viena no atsevišķajām direktīvām, kuras attiecas uz EK tipa apstiprināšanas procedūru, kas izveidota ar Padomes 1970. gada 6. februāra Direktīvu 70/156/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprinājumu (3). Tāpēc Direktīvas 70/156/EEK noteikumus attiecībā uz transportlīdzekļu sistēmām, detaļām un atsevišķām tehniskām vienībām piemēro Direktīvai 72/245/EEK.

(2)

Saskaņā ar Direktīvas 72/245/EEK I pielikuma 3.2.9. punktu detaļām, kuras pārdod kā rezerves daļas un kuras paredzētas uzstādīšanai transportlīdzekļos, tipa apstiprinājums nav nepieciešams, ja tās nav saistītas ar imunitātes funkcijām. Ir noteikts četru gadu pārejas periods, kas sākas 2004. gada 3. decembrī un kura laikā tehniskajam dienestam jānosaka, vai tirgū laistā detaļa ir saistīta ar imunitāti vai ne, un jāizsniedz apliecinājums atbilstoši III.C pielikumā dotajam paraugam. Dalībvalstīm jāziņo Eiropas Komisijai par visiem atteikuma gadījumiem, pamatojoties uz drošības iemesliem. Noteikts, ka Komisija, pamatojoties uz praktisko pieredzi saistībā ar šo prasību un dalībvalstu sniegtajiem ziņojumiem, pirms pārejas perioda beigām lemj, vai šis apliecinājums joprojām ir nepieciešams papildu atbilstības deklarācijai.

(3)

Kā paredzēts Direktīvas 72/245/EEK I pielikuma 3.2.9. punktā un ņemot vērā to, ka Eiropas Komisija nav saņēmusi nevienu dalībvalsts ziņojumu par gadījumiem, kad apstiprinājums atteikts, tiek ierosināts atcelt tehniskā dienesta iesaistīšanos gadījumos, kad detaļas pārdod kā rezerves daļas un tās ir paredzētas uzstādīšanai transportlīdzekļos, ja tās nav saistītas ar imunitātes funkcijām, un tiek ierosināts turpmāk nepieprasīt apstiprinājumu saskaņā ar III.C pielikumā doto paraugu, kā noteikts I pielikuma 3.2.9. punktā.

(4)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Direktīva 72/245/EEK.

(5)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Tehniskā komiteja mehānisko transportlīdzekļu jautājumos,

1)

Pielikumu sarakstā svītro šādu atsauci uz III.C pielikumu:

2)

I pielikuma 3.2.9. punktā svītro otro daļu.

3)

Svītro III.C pielikumu.