Padomes Rezolūcija par stratēģisku satvaru Eiropas sadarbībai izglītības un mācību jomā ceļā uz Eiropas izglītības telpu un turpmāk (2021–2030)

(2021/C 66/01)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ATGĀDINOT:

—

to, ka Eiropadome 2002. gada martā Barselonā apstiprināja darba programmu “Izglītība un apmācība 2010” (“ET 2010”), ar Padomes 2009. gada 12. maija secinājumiem par stratēģisku sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (“Izglītība un apmācība 2020” – “ET 2020”) tika izveidots jauns cikls un ar Padomes un Komisijas 2015. gada kopīgo ziņojumu par stratēģiskās sistēmas Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (“ET 2020”) īstenošanu tika veikta novērtēšana – tas viss kopā Eiropas sadarbībai izglītības un mācību jomā ir radījis stabilu satvaru un nodrošinājis tās darbības nepārtrauktību – satvaru, kura pamatā ir kopīgi mērķi un kura galvenais uzdevums ir atbalstīt valstu izglītības un mācību sistēmu uzlabošanu, izstrādājot papildinošus ES līmeņa rīkus, attīstot savstarpēju mācīšanos un labas prakses apmaiņu, kurā izmanto atvērto koordinācijas metodi,

—	šā jautājuma politisko kontekstu, kas izklāstīts I pielikumā,

un ATZĪSTOT:

—	to, ka 2017. gada marta Romas deklarācijā ES vadītāji apņēmās strādāt pie tā, lai izveidotu Savienību, kurā jaunieši gūst labāko izglītību un apmācību un var studēt un atrast darbu visā kontinentā,

—

to, ka ES vadītāji 2017. gada Gēteborgas sociālajā samitā kopīgi proklamēja Eiropas sociālo tiesību pīlāru, kā pirmo principu tajā nosakot ikviena tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību un mācībām un mūžizglītību, kā ceturto principu – tiesības uz savlaicīgu un individuāli pielāgotu palīdzību nodarbinātības vai pašnodarbinātības uzlabošanai, kas ietver mācības un pārkvalifikāciju, un kā vienpadsmito principu – bērnu tiesības uz kvalitatīvu agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi par pieņemamu cenu un bērniem no sociāli nelabvēlīgas vides tiesības uz īpašiem pasākumiem vienlīdzīgu iespēju vairošanai,

—	to, ka Eiropadomes 2017. gada 14. decembra secinājumos izglītība ir izcelta kā būtisks faktors iekļaujošas un saliedētas sabiedrības veidošanā un Eiropas konkurētspējas uzturēšanā un izglītība un mācības pirmoreiz ir izvirzītas Eiropas politiskās darba kārtības centrā,

—	progresu, kas panākts ET 2010 darba programmas un ET 2020 sistēmas ietvaros, jo īpaši valstu reformu atbalstīšanā, atzīstot, ka joprojām jātiek galā ar būtiskiem izaicinājumiem, ja Eiropa vēlas sasniegt minētajās proklamācijās izvirzītos vērienīgos mērķus,

—

to, ka Komisija kopā ar dalībvalstīm ir sākusi rīkoties, lai šo redzējumu par izglītības un mācību nākotni īstenotu, no 2018. gada izveidojot Eiropas izglītības telpu (1), uz ko Padome reaģēja, pieņemot Padomes 2018. gada 22. maija secinājumus par virzību uz redzējumu par Eiropas izglītības telpu un Padomes 2019. gada 8. novembra Rezolūciju par Eiropas izglītības telpas turpmāku attīstīšanu nolūkā atbalstīt uz nākotni orientētas izglītības un mācību sistēmas,

—	Boloņas procesa ietvaros veikto darbu, kas nostiprināts ar 2020. gada novembra Romas ministru paziņojumu, kā arī darbu, kas veikts Kopenhāgenas procesa ietvaros un arī nostiprināts nesen ar 2020. gada novembra Osnabrikas deklarāciju,

—	to, ka 2021. gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģijā ir uzsvērts, cik svarīgi ir nodrošināt vienlīdzīgas iespējas un iekļaujošu izglītību, īpašu uzmanību pievēršot nelabvēlīgā situācijā esošām grupām un ieguldot pārkvalifikācijā un prasmju pilnveidē;

UZSVER, ka:

—

izglītībai un mācībām ir būtiska loma saistībā ar Eiropas nākotnes veidošanu laikā, kad ir absolūti nepieciešams, lai tās sabiedrība un ekonomika kļūtu saliedētākas, iekļaujošākas, digitālākas, ilgtspējīgākas, zaļākas un noturīgākas un lai iedzīvotāji varētu sevi pilnveidot un labi justies, būt gatavi pielāgoties mainīgajam darba tirgum un tajā darboties, kā arī aktīvi un atbildīgi iesaistīties pilsoniskajā dzīvē,

—

Covid-19 pandēmija ir radījusi vēl nepieredzētu spiedienu uz izglītības un mācību nozari, un pandēmijas dēļ ir notikusi plaša pāreja uz attālinātu un jaukta tipa mācīšanu un mācīšanos. Šī pāreja izglītības un mācību sistēmām un kopienām ir radījusi dažādus izaicinājumus un iespējas, atklājot digitālās plaisas un savienojamības nepilnību ietekmi dalībvalstīs, kā arī nevienlīdzību starp ienākumu grupām un starp pilsētu un laukiem, un vienlaikus arī parādot izglītības un mācību potenciālu noturības veidošanā un ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes veicināšanā,

—

pateicoties Eiropas izglītības telpai, izglītojamie varēs turpināt savas mācības dažādos dzīves posmos un meklēt darbu visā ES un dalībvalstis un ieinteresētās personas varēs sadarboties, lai kvalitatīva, inovatīva un iekļaujoša izglītība un mācības, kas sekmē ekonomikas izaugsmi un kvalitatīvas nodarbinātības iespējas, kā arī personīgo izaugsmi un sociālo un kultūras attīstību, kļūtu par realitāti visās ES dalībvalstīs un reģionos,

—	turklāt Eiropas izglītības telpa būs telpa, kurā izglītojamie un izglītības darbinieki no dažādām disciplīnām, kultūrām un pāri robežām varēs viegli sadarboties un sazināties un kurā tiek automātiski atzītas ārvalstīs pavadītajā mācību laikā iegūtās kvalifikācijas un mācīšanās rezultāti (2);

ATZĪST, ka:

—

iepriekšējā stratēģiskā sistēma Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (ET 2020) palīdzēja veicināt savstarpēju mācīšanos izglītības un mācību jomā, izvirzot kopīgus stratēģiskos mērķus un izmantojot kopīgus atsauces rīkus un pieejas, faktus un datus no visām attiecīgajām Eiropas aģentūrām un starptautiskām organizācijām, kā arī labas prakses apmaiņu un mācīšanos no līdzbiedriem starp ES dalībvalstīm un citām ieinteresētajām personām, un atbalstīja valstu reformu īstenošanu izglītības un mācību jomā,

—

ar atjauninātu stratēģisko satvaru Eiropas sadarbībai izglītības un mācību jomā – pilnībā ievērojot subsidiaritātes principu un dalībvalstu izglītības sistēmu dažādību, kā arī balstoties uz iepriekšējo sistēmu sasniegumiem – šī sadarbība tiks uzlabota tādās jomās kā pastiprināta koordinācija, tostarp politiskā līmenī, lielākas sinerģijas starp dažādām politikas jomām, kas veicina sociālo un ekonomisko izaugsmi un zaļo un digitālo pārkārtošanos, un pastiprināta komunikācija un rezultātu izplatīšana atbilstīgi inovatīvākai un uz nākotni vērstai izglītības un mācību reformu atbalsta perspektīvai,

—

Covid-19 krīze ir parādījusi, ka izglītības un mācību sistēmām jābūt pietiekami elastīgām un noturīgām pret pārtraukumiem to regulārajos ciklos, un krīzes iespaidā ES valstis ir pierādījušas, ka spēj rast risinājumus, lai turpinātu nodrošināt mācīšanas un mācīšanās procesus dažādos veidos un kontekstos un lai garantētu, ka visi izglītojamie – neatkarīgi no sociālekonomiskās izcelsmes vai mācīšanās vajadzībām – turpina mācīties. Tas pats attiecas uz Eiropas sadarbības satvaru, kam arī turpmāk vajadzētu būt pietiekami elastīgam, lai reaģētu uz pašreizējiem un turpmākiem izaicinājumiem, tostarp saistībā ar Eiropas izglītības telpu;

ATZINĪGI NOVĒRTĒ un PIENĀCĪGI ŅEM VĒRĀ:

galvenos elementus un jo īpaši redzējumu, kas izklāstīti Komisijas 2020. gada 30. septembra paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Eiropas Izglītības telpas izveidi līdz 2025. gadam (3), kurā norādīts, kā Eiropas sadarbība var vēl vairāk uzlabot ES izglītības un mācību sistēmu kvalitāti, iekļautību un digitālo un zaļo dimensiju. Šajā paziņojumā ir ierosināts satvars, kas sniedz iespējas sadarbībai ar dalībvalstīm un iesaistei ar attiecīgām ieinteresētajām personām, tostarp ziņošanas un analīzes struktūra, un tajā ir izklāstīti priekšlikumi attiecībā uz izglītības mērķiem reformu veicināšanai un uzraudzīšanai izglītības un mācību jomā, lai līdz 2025. gadam izveidotu Eiropas izglītības telpu;

un ATZINĪGI NOVĒRTĒ ARĪ:

—	galvenos elementus Komisijas 2020. gada jūlija paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas Prasmju programma ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai” (4);

—	galvenos elementus Komisijas 2020. gada septembra paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Digitālās izglītības rīcības plāns 2021.–2027. gadam. Izglītības un apmācības pārveide digitālajam laikmetam” (5);

VIENOJAS, ka:

1.

līdz 2030. gadam Eiropas izglītības telpas izveide un turpmākā attīstība būs visaptverošs politikas mērķis jaunajā stratēģiskajā satvarā Eiropas sadarbībai izglītības un mācību jomā, kurš caurvīs visas stratēģiskās prioritātes un prioritārās jomas, kā izklāstīts šajā rezolūcijā, paturot prātā, ka stratēģiskais satvars Eiropas sadarbībai izglītības un mācību jomā būs galvenais Eiropas izglītības telpas atbalstīšanas un īstenošanas instruments, kas ar savām iniciatīvām un kopīgu redzējumu līdzradīšanas garā veicinās šīs telpas veiksmīgu izveidi un vērienīgu turpmāko attīstību (6);

2.

virzoties uz Eiropas izglītības telpas izveidi līdz 2025. gadam, galvenajam mērķim Eiropas sadarbībā izglītības un mācību jomā vajadzētu būt tādu izglītības un mācību sistēmu turpmākās attīstības veicināšanai dalībvalstīs, kuru mērķis ir nodrošināt: a) visu iedzīvotāju personisko, sociālo un profesionālo izaugsmi, vienlaikus veicinot demokrātiskās vērtības, vienlīdzību, sociālo kohēziju, aktīvu pilsoniskumu un starpkultūru dialogu; b) ilgtspējīgu ekonomisko labklājību, zaļo un digitālo pārkārtošanos un nodarbināmību;

3.

Eiropas sadarbība izglītības un mācību jomā līdz 2030. gadam būtu jāizveido atbilstoši stratēģiskam satvaram, kurā, ņemot vērā iekļaujošu, holistisku un mūžizglītības perspektīvu, ir ietvertas izglītības un mācību sistēmas kopumā. Tas būtu jāizceļ kā pamatprincips, uz kura balstās viss satvars un kurā paredzēts ietvert mācīšanu, mācības un mācīšanos visos kontekstos un līmeņos – gan formālā, gan neformālā vai ikdienējā – no agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes līdz pieaugušo mācībām, tostarp profesionālajai izglītībai un apmācībai (PIA) un augstākajai izglītībai, arī digitālajā vidē; sadarbībai izglītībā un mācībās būtu jādod ieguldījums arī attiecīgajās pusgada prioritātēs.

4.

saistībā ar šo jauno satvaru izvērsto darbu būtu jāveicina zaļā un digitālā pārkārtošanās saskaņā ar mērķiem, kas noteikti Komisijas 2019. gada decembra paziņojumā “Eiropas zaļais kurss” (7), kā arī saskaņā ar galvenajiem elementiem, kuri izklāstīti Komisijas 2020. gada februāra paziņojumā “Eiropas digitālās nākotnes veidošana” (8);

5.

šādi mērķi būtu jāskata arī globālā perspektīvā, ņemot vērā to, ka sadarbība izglītības un mācību jomā pakāpeniski ir kļuvusi par svarīgu instrumentu ES ārpolitikas īstenošanai, kuras pamatā ir Eiropas vērtības, uzticēšanās un autonomija. Tas palīdzēs panākt, ka ES kļūst par vēl pievilcīgāku galamērķi un partneri gan globālajā sacensībā par talantiem, gan tādu kopā ar starptautiskiem partneriem veidotu stratēģisku partnerību veicināšanā, kuru mērķis ir nodrošināt iekļaujošu un kvalitatīvu izglītību it visiem, visos kontekstos un izglītības līmeņos. Sadarbība pati par sevi ir būtiska dimensija Savienības ģeopolitisko prioritāšu, kā arī ANO 2030. gada ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā – gan pasaules mērogā, gan ES dalībvalstīs; Labākas koordinācijas veicināšana ES un dalībvalstu starpā nostiprinās Eiropas kā svarīga izglītības jomas partnera pozīciju globālā līmenī un palīdzēs nostiprināt Eiropas izglītības telpas saiknes ar pārējo pasauli.

6.

efektīvs un lietderīgs ieguldījums izglītībā un mācībās ir priekšnoteikums izglītības un mācību sistēmu kvalitātes un iekļautības un izglītības rezultātu uzlabošanai, kā arī ilgtspējīgas izaugsmes veicināšanai, labjutības uzlabošanai un iekļaujošākas sabiedrības veidošanai. Intensīvāks darbs ieguldījumu jomā, kurā vienlaikus tiek ievērots subsidiaritātes princips, var palīdzēt atveseļoties no pašreizējās krīzes un veicināt izglītības un mācību nozares zaļo un digitālo pārkārtošanos;

7.

tas, ka, sistemātiski vācot un analizējot starptautiski salīdzināmus datus, tiek periodiski pārraudzīts panāktais virzībā uz izvirzītajiem mērķiem, būtiski sekmē uz gūtajām atziņām balstītu politikas veidošanu. Turpmāk tekstā izklāstītajām stratēģiskajām prioritātēm 2021.–2030. gada laikposmā būtu attiecīgi jāpievieno rādītāji un ES līmenī noteikti mērķi, kas izklāstīti šīs rezolūcijas II pielikumā. Rezultāti, kas gūti pēdējā ciklā Eiropas sadarbībā izglītības un mācību jomā, palīdzēs novērtēt vispārējo Eiropas līmenī panākto progresu un parādīt sasniegto, kā arī veicināt un atbalstīt izglītības un mācību sistēmu attīstību un reformas;

8.

nākamajā desmitgadē ar stratēģisko satvaru konkrēti īstenos turpmāk izklāstītās piecas stratēģiskās prioritātes.

–   1. stratēģiskā prioritāte. Uzlabot kvalitāti, taisnīgumu, iekļautību un panākumus izglītībā un mācībās ikvienam.

Lai mūsdienu pasaulē gūtu panākumus un tiktu galā ar turpmākām pārmaiņām sabiedrībā, ekonomikā un darba tirgū, visiem cilvēkiem jābūt atbilstošām zināšanām, prasmēm, kompetencēm un attieksmei. Izglītībai un mācībām ir būtiska nozīme Eiropas iedzīvotāju personīgajā izaugsmē un pilsoniskajā un profesionālajā attīstībā.

ES līmenī redzējums par izglītības un mācību kvalitāti paredz, ka pamatkompetenču, tai skaitā pamatprasmju, apguve ir turpmāko panākumu pīlāri (9), ko atbalsta augsti kvalificēti un motivēti skolotāji un pasniedzēji, kā arī citi izglītības darbinieki.

Izglītības un mācību priekšlaicīga pamešana, kuras dēļ jauniešiem un pieaugušajiem ir mazāk sociālekonomisko iespēju, pēdējo desmit gadu laikā ir mazinājusies, taču tā joprojām ir problēma, jo īpaši, domājot par gaidāmajām Covid-19 pandēmijas sekām. Ir jāturpina pielikt pūles, lai mazinātu to personu īpatsvaru, kuras priekšlaicīgi pamet izglītību un mācības, un jācenšas panākt, ka lielāks skaits jauniešu iegūst vidējās izglītības kvalifikāciju.

Valstu izglītības un mācību sistēmas ir spējušas uzlabot savu sniegumu šajās jomās, taču joprojām ir jāapzina politikas pasākumi, ar kuriem var uzlabot visu izglītojamo sekmes izglītībā.

Nodrošinot kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību un mācības visiem, dalībvalstis var vēl vairāk mazināt nevienlīdzību sociālajā, ekonomiskajā un kultūras ziņā. Tomēr nesekmīgo vidū visā Eiropā ir pārmērīgi liels to izglītojamo skaits, kuri nāk no nelabvēlīgas vides, tostarp lauku un attāliem reģioniem, un Covid-19 pandēmija ir vēl uzskatāmāk parādījusi, cik svarīga nozīme izglītībā un mācībās ir taisnīgumam un iekļautībai.

Lai nodrošinātu patiesi iekļaujošu izglītību un vienlīdzīgas iespējas visiem izglītojamajiem visos izglītības un mācību līmeņos un veidos, iegūtais izglītības līmenis un sasniegumi būtu jānošķir no sociālā, ekonomiskā un kultūras statusa vai no citiem personiskajiem apstākļiem.

Īpaši svarīga loma ir kvalitatīvai agrīnajai pirmsskolas izglītībai un aprūpei, un tā būtu vēl vairāk jāstiprina kā pamats turpmākiem panākumiem izglītības jomā.

Ir jāsekmē visas citas darbības, kas vērstas uz plašāku iekļautību, piemēram, jāatbalsta piekļuve iekļaujošai kvalitatīvai izglītībai personām ar invaliditāti (10), personām ar īpašām mācīšanās vajadzībām, migrantu izcelsmes izglītojamajiem un citām neaizsargātām grupām, jāatbalsta atgriešanās izglītībā, ņemot vērā mūžizglītības perspektīvu, un jānodrošina iespējas iekļūt darba tirgū, izmantojot dažādus izglītības un mācību ceļus.

Iekļaujoša izglītība un mācību nozīmē arī izpratnes par dzimumu līdztiesības aspektiem iekļaušanu mācīšanās procesos un izglītības un mācību iestādēs un dzimumu stereotipu apstrīdēšanu un izskaušanu, jo īpaši tādu stereotipu, kas ierobežo zēnu un meiteņu izvēli attiecībā uz studiju jomām. Būtu jāpanāk, ka profesijas, kurās tradicionāli dominē vīrieši vai sievietes, kļūst populārākas nepietiekami pārstāvētā dzimuma personu vidū. Ir vajadzīgs arī papildu darbs, lai panāktu pienācīgu dzimumu līdzsvaru izglītības un mācību iestāžu vadošajos amatos.

Svarīga nozīme ir digitālajām tehnoloģijām, lai panāktu, ka mācīšanās vides, mācību materiāli un mācīšanas metodes ir pielāgojamas un piemērotas dažādiem izglītojamajiem. Tās var veicināt patiesu iekļautību – ar noteikumu, ka vienlaikus tiek risināti digitālās plaisas jautājumi (gan infrastruktūras, gan digitālo prasmju ziņā).

–   2. stratēģiskā prioritāte. Mūžizglītību un mobilitāti padarīt par realitāti ikvienam

Sociālie, tehnoloģiskie, digitālie, vides un ekonomiskie izaicinājumi arvien vairāk ietekmē mūsu dzīvesveidu un to, kā strādājam, tostarp darbvietu sadali un pieprasījumu pēc prasmēm un kompetencēm. Lielais skaits profesionālās karjeras maiņas gadījumu, ar ko, paredzams, saskarsies Eiropas vidusmēra pilsonis, apvienojumā ar pensionēšanās vecuma palielināšanos ir iemesls, kāpēc mūžizglītībai un karjeras konsultēšanai mūža garumā, tostarp informēšanas pasākumiem, ir būtiska nozīme attiecībā uz taisnīgu pārkārtošanos, jo izglītības un prasmju līmenis, tostarp digitālās prasmes, arī turpmāk būs būtisks faktors darba tirgū.

Mūžizglītība caurvij vispārējo redzējumu un mērķus izglītības un mācību jomā ES un holistiski ietver visus izglītības un mācību līmeņus un veidus, arī neformālo un ikdienējo mācīšanos.

Joprojām ir jāpanāk lielāks progress kvalitatīvas mūžizglītības nodrošināšanā visiem izglītojamajiem, tostarp, nodrošinot dažādu mācīšanās ceļu mijiedarbību un elastību dažādos izglītības un mācību veidos un līmeņos, kā arī neformālās un ikdienējās mācīšanās validāciju.

Izglītības un mācību sistēmām, ko atbalsta ar tādām iniciatīvām kā “Eiropas universitātes” un profesionālās izcilības centri, kuras uzsāktas programmas Erasmus+ ietvaros, būtu jākļūst elastīgākām, noturīgākām, nākotnes prasībām atbilstošākām un pievilcīgākām, sasniedzot dažādāku izglītojamo loku un nodrošinot iepriekšējās mācīšanās atzīšanu un validāciju, mācību iespējas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas nolūkā, tostarp augstākos kvalifikācijas līmeņos un visā darba dzīves laikā (11).

Darba tirgū patlaban pieaug vajadzība pēc dažādām prasmju un kvalifikāciju kombinācijām, kā arī strukturāli mainās PIA ainava. Abas šīs tendences pieprasa modernizētu, efektīvu, iekļaujošu un izcilu PIA, kas palīdz risināt darba tirgus un sabiedrības problēmas. Ir jāturpina pilnveidot PIA kā pievilcīgu un kvalitatīvu ceļu nodarbinātībā un dzīvē.

Vidēji Eiropas Savienībā pieaugušo dalība mācībās joprojām ir zema, un tas apdraud patiesi ilgtspējīgu un taisnīgu ekonomikas izaugsmi Savienībā. Ar mācīšanās ceļiem saistītas inovācijas, jaunas pieejas izglītībai, tostarp individuālas pieejas, un mācīšanās vides inovācijas visās izglītības un mācību iestādēs, tostarp augstākās izglītības iestādēs, kā arī darbavietā un kopienas vidē ir priekšnoteikums tam, lai labāk reaģētu uz plašāka izglītojamo loka vajadzībām, jo arvien lielākam skaitam pieaugušo būs vajadzīga pārkvalifikācija un prasmju pilnveide.

Turklāt būtu jāpastiprina pasākumi, kas pieaugušajiem ļautu apgūt pamatprasmes un motivētu viņus to darīt, lai varētu garantēt vienlīdzīgas iespējas un nodrošināt lielāku līdzdalību sabiedriskajā dzīvē, tādējādi nodrošinot holistisku pieeju pieaugušo mācībām.

Būtisks mūžizglītības elements un svarīgs līdzeklis personīgās izaugsmes, nodarbināmības un pielāgošanās spēju veicināšanai ir izglītojamo, skolotāju, skolotāju izglītotāju un personāla mobilitāte, tāpēc arī turpmāk tā būtu jāizvērš kā viens no ES sadarbības pamatelementiem un kā instruments kvalitātes un iekļautības uzlabošanai izglītības un mācību jomā un daudzvalodības veicināšanai ES. Ir svarīgi censties panākt līdzsvaru mobilitātes plūsmās, lai veicinātu optimālu intelektuālā darbaspēka apriti un to pārraudzītu, šādā nolūka cita starpā apzinot absolventu gaitas.

Ir jāpieliek papildu pūles, lai likvidētu pastāvošos šķēršļus un traucēkļus visu veidu mācīšanās un mācīšanas mobilitātei, tostarp problēmas, kas saistītas ar piekļuvi, konsultācijām, studentu pakalpojumiem un atzīšanu, un arī ņemot vērā visu pašreizējo vai turpmāko ceļošanas ierobežojumu ietekmi.

Turklāt, lai stiprinātu augstākās izglītības iestāžu sadarbību un veicinātu mobilitāti, vēl ir jāstrādā tādās jomās kā automātiska savstarpēja kvalifikāciju un ārvalstīs pavadītu studiju periodu atzīšana un kvalitātes nodrošināšana. Ir vajadzīgi pastāvīgi centieni, lai izmantotu Eiropas iniciatīvas mobilitātes veicināšanai, tostarp tās, ko finansē ar programmu Erasmus+.

–   3. stratēģiskā prioritāte. Uzlabot kompetences un palielināt motivāciju pedagoga profesijā

Visos izglītības un mācību līmeņos centrālais elements ir skolotāji, pasniedzēji, izglītības un pedagoģiskais personāls un izglītības un mācību vadītāji. Lai atbalstītu inovāciju, iekļautību, kvalitāti un sasniegumus izglītības un mācību jomā, pedagogiem jābūt ļoti kompetentiem un motivētiem, un, lai to panāktu, ir vajadzīgas dažādas profesionālās mācīšanās iespējas un atbalsts visā karjeras laikā.

Vairāk nekā jebkad agrāk izglītības un mācību sistēmās uzmanība ir jāpievērš skolotāju, pasniedzēju un izglītības darbinieku labjutībai, kas ir svarīgs faktors arī izglītības un mācību kvalitātes nodrošināšanai, jo tā ietekmē ne tikai skolotāju apmierinātību, bet arī mācīšanas kvalitāti.

Ir arī jāpanāk, ka skolotāja profesija kļūst pievilcīgāka un tai ir augstāka vērtība; tas kļūst arvien svarīgāk, jo ES valstis saskaras ar skolotāju trūkumu un novecošanu (12).

Turklāt, veidojot skolotāju, pasniedzēju un izglītības darbinieku kompetenču un motivācijas attīstībai labvēlīgu vidi un apstākļus, būtu jāņem vērā izglītības un mācību vadības izšķirošā loma, tādējādi nodrošinot, ka izglītības un mācību iestādes darbojas kā mācīšanās organizācijas. Tādas iniciatīvas kā Eiropas skolotāju akadēmijas, kas sāks darboties programmas Erasmus+ ietvaros, atvieglos tīklu veidošanu, zināšanu apmaiņu un mobilitāti iestāžu vidū, nodrošinot skolotājiem un pasniedzējiem gan mācīšanās iespējas visos skolotāja un pasniedzēja karjeras posmos, gan apmaiņu ar paraugpraksi un inovatīvām pedagoģijas metodēm, dodot iespēju īstenot savstarpēju mācīšanos Eiropas mērogā.

–   4. stratēģiskā prioritāte. Stiprināt Eiropas augstāko izglītību

Augstākās izglītības nozare un pašas augstākās izglītības iestādes ir pierādījušas savu noturību un spēju tikt galā ar neparedzētām pārmaiņām, piemēram, Covid-19 pandēmiju. Šī krīze ir saasinājusi joprojām pastāvošās problēmas, taču tā ir arī radījusi iespējas turpmākai attīstībai paredzētās augstākās izglītības pārveides programmas ietvaros.

Nākamajos desmit gados augstākās izglītības iestādes tiks mudinātas rast jaunus padziļinātas sadarbības veidus, proti, izveidojot transnacionālas alianses, apvienojot savas zināšanas un resursus un radot vairāk iespēju studentu un personāla mobilitātei un līdzdalībai, kā arī pētniecības un inovācijas veicināšanai, tostarp, pilnībā izvēršot iniciatīvu “Eiropas universitātes”.

Sekmīgi ir strādāts pie tā, lai Boloņas procesa ietvaros izveidotu Eiropas augstākās izglītības telpu (EAIT). Turpmāk būs svarīgi strādāt Boloņas procesa ietvaros, vienlaikus veidojot turpmākas un spēcīgākas sinerģijas ar Eiropas Pētniecības telpu (EPT), neradot paralēlas vai dubultas struktūras vai instrumentus.

-   5. stratēģiskā prioritāte. Atbalstīt zaļo un digitālo pārkārtošanos izglītībā un mācībās un ar izglītības un mācību palīdzību

Zaļā un digitālā pārkārtošanās ir Savienības nākamās desmitgades darba kārtības centrālais elements. Gan pārejai uz ekoloģiski ilgtspējīgu, aprites un klimatneitrālu ekonomiku, gan digitālākai pasaulei būs ievērojama ietekme sociālā, ekonomikas un nodarbinātības ziņā. Ja netiks nodrošināts, ka visi iedzīvotāji iegūst nepieciešamās zināšanas, kompetences, prasmes un attieksmi, lai tiktu galā ar šīm pārmaiņām, sociāli taisnīga ES pārveide nebūs iespējama.

Ir jāveicina pamatīgas pārmaiņas cilvēku uzvedībā un prasmēs, sākot ar izglītības un mācību sistēmām un iestādēm kā katalizatoriem. Izglītības un mācību iestādēm savā organizatoriskajā attīstībā ir jāiekļauj zaļā un digitālā dimensija. Tāpēc ir nepieciešami ieguldījumi – konkrēti, digitālās izglītības ekosistēmās – ne tikai lai visos izglītības un mācību līmeņos un veidos integrētu vides ilgtspējas perspektīvu, digitālās pamatprasmes un padziļinātas digitālās prasmes, bet arī lai nodrošinātu, ka izglītības un mācību infrastruktūras ir attiecīgi sagatavotas reaģēšanai uz šīm pārmaiņām un izglītošanai saistībā ar tām. Lai panāktu saistībā ar zaļo un digitālo pārkārtošanos nepieciešamās pārmaiņas, izšķiroša nozīme ir izglītības un mācību iestāžu pārorientēšanai uz visas skolas pieeju un tādas izglītības vides radīšanai, kas ir iekļaujoša, veselīga un ilgtspējīga. Turklāt uzņēmumiem, valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm un attiecīgām ieinteresētajām personām ir attiecīgi jāizstrādā stratēģijas un jāuzņemas kopīga atbildība. Šādā kontekstā ir svarīgi modernizēt zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes, mākslas un matemātikas (STEAM) studiju jomas.

TURKLĀT PIEKRĪT, ka:

1.

Cenšoties strādāt šajā stratēģiskajā satvarā – balstoties uz minētajām piecām stratēģiskajām prioritātēm un ar mērķi izveidot Eiropas izglītības telpu un atbalstīt tās pilnveidošanu – laikposmā līdz 2030. gadam būtu jāievēro šādi principi. a) Eiropas sadarbībai izglītības un mācību jomā būtu jārada iespējas Eiropas Savienībai un plašākai izglītības un mācību kopienai īstenot iniciatīvas, ar ko galvenokārt atbalsta Eiropas izglītības telpas izveidi līdz 2025. gadam, kā arī iniciatīvas, kas paredzētas Digitālās izglītības rīcības plānā un Prasmju programmā Eiropai. Tādēļ, pamatojoties uz stingrākām Padomes norādēm un rīkojoties saskaņā ar atvērto koordinācijas metodi, ir jāveicina elastīgas sadarbības metodes un jāstiprina sinerģijas ar citām iniciatīvām izglītības un mācību jomā. b) Eiropas sadarbība izglītības un mācību jomā būtu jāīsteno atbilstoši iekļaujošai, holistiskai un mūžizglītības perspektīvai, saglabājot un padziļinot izmēģinātus un pārbaudītus savstarpējas mācīšanās mehānismus, rīkus un instrumentus un pieejamo politikas atbalstu – jo īpaši tos, ko nodrošina ar ET 2020 un atvērto koordinācijas metodi, – un attiecīgā gadījumā veidojot sinerģijas starp izglītības un mācību nozari un citām politikas jomām. Pilnībā ievērojot dalībvalstu kompetences izglītības un mācību jomā un respektējot Eiropas sadarbības izglītības un mācību jomā brīvprātību nākamajos desmit gados, stratēģiskajā satvarā būtu jāņem vērā: i) piecas iepriekš minētās Eiropas sadarbības stratēģiskās prioritātes; ii) kopīgi atsauces rīki un pieejas; iii) mācīšanās no līdzbiedriem, līdzbiedru konsultēšana un labas prakses apmaiņa, īpašu uzmanību pievēršot rezultātu izplatīšanai un skaidrai pamanāmībai, kā arī ietekmei valsts mērogā; iv) periodiska pārraudzība un ziņošana, tostarp, izmantojot ES līmenī noteiktos mērķus, ikgadējo Izglītības un apmācības pārskatu (saistībā arī ar Eiropas pusgadu), vienlaikus izmantojot Rādītāju un kritēriju pastāvīgās darba grupas speciālās zināšanas un izvairoties no papildu administratīvā sloga dalībvalstīm; v) salīdzināmi fakti un dati no visām attiecīgajām Eiropas aģentūrām, Eiropas tīkliem un starptautiskām organizācijām, piemēram, ESAO, UNESCO un IEA; vi) Rādītāju un kritēriju pastāvīgās darba grupas speciālās zināšanas; šai grupai vajadzētu būt pirmajam forumam, kurā apspriež kopīgos ES līmenī noteiktos mērķus un rādītājus un turpmākas prioritārās jomas, kā arī sadarbību ar citām attiecīgām nozarēm (nodarbinātības, sociālo un pētniecības nozari), lai nodrošinātu piemērotus un mērķiem atbilstošus rādītājus; vii) ES programmu, fondu un instrumentu ietvaros pieejamo iespēju pilnīga izmantošana, jo īpaši izglītības un mācību, tostarp mūžizglītības, jomā. c) Eiropas sadarbībai izglītības un mācību jomā vajadzētu būt mērķiem atbilstošai, konkrētai un efektīvai. Būtu jāpieliek papildu pūles, lai nodrošinātu, ka tiek iepriekš plānoti un pēc tam, izmantojot Eiropas un valstu forumus, regulāri un strukturēti iesniegti, pārskatīti un izplatīti skaidri un pamanāmi rezultāti, tādējādi izveidojot pamatu nepārtrauktai izvērtēšanai un pilnveidošanai. d) Lai atbalstītu dalībvalstu centienus veicināt paredzēto augstākās izglītības pārveidi Eiropā un sekmēt augstākās izglītības iestāžu sadarbību, būtu jānodrošina ciešas un strukturētas sinerģijas ar EAIT un Boloņas procesu, jo īpaši attiecībā uz kvalitātes nodrošināšanas, atzīšanas, mobilitātes un pārredzamības instrumentiem, izvairoties no paralēlām vai dubultām struktūrām un instrumentiem, kas jau ir izstrādāti EAIT. e) Kopenhāgenas process ir svarīgs Eiropas sadarbības aspekts atvērtās koordinācijas metodes ietvaros PIA jomā, un tas palīdzēs sasniegt šajā satvarā izklāstītās stratēģiskās prioritātes. f) Būtu jāuzlabo starpnozaru sadarbība starp attiecīgām ES iniciatīvām izglītības un mācību jomā un iniciatīvām saistītajās politikas jomās un nozarēs – jo īpaši nodarbinātības, sociālās politikas, pētniecības, inovācijas, jaunatnes un kultūras jomā. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš labāka dialoga veicināšanai starp Izglītības komiteju un Nodarbinātības komiteju, tādējādi nodrošinot savlaicīgu informācijas apmaiņu (13). Attiecībā uz Eiropas sociālo tiesību pīlāra, jo īpaši tā pirmā, ceturtā un vienpadsmitā principa, īstenošanu īpaša uzmanība būtu jāpievērš tās pārraudzībai, ko veic, izmantojot “sociālo rezultātu pārskatu”, ar kuru sekos līdzi tendencēm un progresam visās dalībvalstīs un kuru ņems vērā Eiropas pusgadā. g) Konkrēti attiecībā uz “zināšanu kvadrātu” (izglītība, pētniecība, inovācija un pakalpojumi sabiedrībai) īpaša uzmanība būtu jāpievērš politikas un finansējuma sinerģijām starp izglītību un mācībām, pētniecību un inovāciju, jo īpaši saistībā ar EPT un Eiropas izglītības telpu, vienlaikus nodrošinot saskaņotību ar EAIT (14). h) Eiropas sadarbībai, jo īpaši nolūkā izveidot Eiropas izglītības telpu, ir vajadzīgs pārredzams un konsekvents dialogs un tīklu veidošana (no līdzradīšanas perspektīvas) ne tikai starp dalībvalstīm un Komisiju, bet arī ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām. i) Būtu jāpastiprina politiskais dialogs ar trešām valstīm un sadarbība ar starptautiskām organizācijām, piemēram, Eiropas Padomi, ESAO un UNESCO, tādējādi iegūstot faktus un datus, kā arī iedvesmu un avotu jaunām idejām un dažādām darba metodēm salīdzināšanas un uzlabošanas nolūkā. j) Lai saskaņā ar vispārējo mērķi – izveidot Eiropas izglītības telpu un īstenot dalībvalstu prioritātes jaunā satvara stratēģisko prioritāšu ietvaros – uzlabotu izglītības un mācību sistēmas, būtu jāizmanto finanšu resursi no Erasmus+, Eiropas struktūrfondiem, REACT-EU, Atveseļošanas un noturības mehānisma un citām Savienības finansēšanas programmām un mehānismiem. k) Ņemot vērā izglītības un mācību būtisko lomu atveseļošanā un sociālās un ekonomiskās noturības veidošanā, Eiropas izglītības telpas izveidē lielāka uzmanība ir jāpievērš ieguldījumiem izglītībā. Komisija kopā ar dalībvalstīm pastiprinās darbu ieguldījumu jomā, tostarp sekmēs debates attiecīgos augsta līmeņa politiskajos forumos, ja nepieciešams, piemēram, kopīgu viedokļu apmaiņu starp ES valstu finanšu un izglītības ministriem, kā arī ar citām iestādēm, piemēram, Eiropas Investīciju banku un Eiropas Parlamentu (15).

2.

Atvērtās koordinācijas metodes veiksmīga izmantošana stratēģiskajā satvarā Eiropas sadarbībai izglītības un mācību jomā ir atkarīga no dalībvalstu politiskās apņemšanās un stingrākām Padomes norādēm, kā arī no efektīvām darba metodēm Eiropas līmenī, kuru pamatā vajadzētu būt turpmāk izklāstītajiem elementiem. a) Darba cikli – laikposms līdz 2030. gadam tiks sadalīts divos ciklos; pirmais cikls aptvers piecus gadus no 2021. līdz 2025. gadam, ievērojot grafiku, ko Komisija ierosinājusi savā paziņojumā par Eiropas izglītības telpas izveidi, un otrais cikls – laiku līdz 2030. gadam. Pirmajā ciklā vajadzētu būt iespējai līdz 2025. gadam pabeigt Eiropas izglītības telpas izveidi. b) Prioritārās jomas – Padome vienosies par vairākām prioritārajām Eiropas sadarbības jomām katram ciklam, pamatojoties uz stratēģiskajām prioritātēm un ņemot vērā vispārējo mērķi izveidot Eiropas izglītības telpu un turpināt tās attīstību. Eiropas prioritārajās jomās visām dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai sadarboties plašākos jautājumos, taču šīs jomas dos iespēju arī veidot konkrētāku un ciešāku sadarbību starp ieinteresētajām dalībvalstīm, lai risinātu jaunas problēmas un reaģētu uz konkrētām politikas vajadzībām. Pirmā cikla prioritārās jomas saskaņā ar šo jauno satvaru ir izklāstītas III pielikumā. c) Savstarpēja mācīšanās – Eiropas sadarbība minētajās prioritārajās jomās būtu jāīsteno, izmantojot, piemēram, savstarpējas mācīšanās un līdzbiedru konsultēšanas pasākumus, konferences un seminārus, darbseminārus, augsta līmeņa forumus vai ekspertu grupas, paneļdiskusijas, pētījumus un analīzes, internetā balstītu sadarbību un – attiecīgā gadījumā – iesaistot attiecīgas ieinteresētās personas. Visas šīs iniciatīvas būtu jāizstrādā, pamatojoties uz skaidri noteiktām pilnvarām, grafikiem un plānotiem rezultātiem, kas jāierosina Komisijai sadarbībā ar dalībvalstīm. d) Kopīgi atsauces rīki un pieejas – savstarpējas mācīšanās pamatā vai rezultātā var tikt izstrādāti atsauces rīki un pieejas, kas balstās uz kopīgu analīzi un ar ko atbalsta turpmāku politikas izstrādi dažādos pārvaldības līmeņos (ES, valsts, reģionālajā, vietējā, nozaru u. c. līmenī). e) Pārvaldības mehānisms – stratēģiskajam satvaram pirmajā ciklā būtu jāsaglabā visi izmēģinātie un pārbaudītie ET 2020 savstarpējas mācīšanās mehānismi, piemēram, darba grupas, ģenerāldirektoru sastāvi un ar mācīšanos no līdzbiedriem saistītie instrumenti, un jāsaglabā citu attiecīgo pārvaldības struktūru iesaiste. Dalībvalstis un Komisija minētos mehānismus pielāgos jaunajām stratēģiskajām prioritātēm un sadarbosies, lai izstrādātu pārvaldības risinājumus, ar ko vajadzības gadījumā atvieglo efektīvu informācijas paziņošanu no tehniskā līdz politiskajam līmenim un koordinē darbu, kas jāveic stratēģiskajā satvarā, neradot nevajadzīgas struktūras vai papildu slogu dalībvalstīm. f) Rezultātu izplatīšana – lai uzlabotu pamanāmību un panāktu lielāku ietekmi valsts un Eiropas līmenī, sadarbības rezultātus plaši izplatīs visām attiecīgajām ieinteresētajām personām un attiecīgā gadījumā apspriedīs politiskajā līmenī. g) Procesa pārraudzība – lai sekmētu rezultātu sasniegšanu ar atvērto koordinācijas metodi, kā arī līdzatbildību par procesu gan valsts, gan Eiropas līmenī, dalībvalstis un Komisija cieši sadarbosies, lai aplūkotu tehniskajā līmenī paveikto, izvērtējot procesu un tā rezultātus. Ikgadējā pārraudzība notiks arī, izmantojot Komisijas Izglītības un apmācības pārskatu, ar kura palīdzību seko līdzi tam, kā tiek sasniegti visi ES līmenī saskaņoti noteiktie mērķi un rādītāji, tostarp apakšrādītāji, izglītības un mācību jomā, un kurš arī palīdz Eiropas pusgada procesā. h) Ziņošana par progresu – pirmā cikla beigās, proti, līdz 2025. gadam, būs jāpārskata prioritāro jomu kopums, lai tās pielāgotu vai lai noteiktu jaunas jomas nākamajam ciklam, pamatojoties uz pašreizējiem izaicinājumiem, un lai apsvērtu panākto progresu, tostarp virzībā uz tādu pārvaldības risinājumu izstrādi, kas ir samērīgi ar Eiropas izglītības telpas politisko mērķu vērienīgumu. 2022. gadā Komisija publicēs Eiropas izglītības telpas progresa ziņojumu, kurā tiks aplūkoti un izvērtēti ar stratēģisko sadarbības satvaru gūtie panākumi virzībā uz Eiropas izglītības telpas izveidi un vajadzības gadījumā ierosināti turpmāki pasākumi, un 2023. gadā tā arī rīkos vidusposma pārskatīšanas pasākumu. Gan progresa ziņojumu, gan vidusposma pārskatu ņems vērā arī, kad Padomei būs jāvienojas par iespējamām jaunām prioritārajām jomām pēc 2025. gada.

3.

2025. gadā Komisija publicēs pilnu ziņojumu par Eiropas izglītības telpu. Pamatojoties uz šo izvērtējumu, Padome pārskatīs stratēģisko satvaru, tostarp ES līmenī noteiktos mērķus, pārvaldības struktūru un darba metodes, un attiecīgā gadījumā veiks visas nepieciešamās korekcijas otrajam ciklam, lai pielāgotos Eiropas izglītības telpas realitātei un vajadzībām vai jebkurām citām nozīmīgām norisēm Eiropas Savienībā;

AICINA DALĪBVALSTIS ATBILSTOŠI APSTĀKĻIEM VALSTĪ:

1.

sadarboties – ar Komisijas atbalstu un izmantojot atvērto koordinācijas metodi, kā izklāstīts šajā rezolūcijā –, lai laikposmā līdz 2030. gadam uzlabotu Eiropas sadarbību izglītības un mācību jomā, balstoties uz minētajām piecām stratēģiskajām prioritātēm un iepriekš aprakstītajiem principiem un darba metodēm, kā arī uz katram ciklam apstiprinātajām prioritārajām jomām (pirmā cikla (2021.–2025. gada) jomas ir izklāstītas III pielikumā);

2.

pamatojoties uz valsts prioritātēm un pienācīgi ievērojot valsts kompetences izglītības un mācību jomā, apsvērt valsts mēroga pasākumus, ar kuriem būtu plānots īstenot stratēģiskajā satvarā izklāstītās stratēģiskās prioritātes un sekmēt to, lai kopīgi tiktu izveidota Eiropas izglītības telpa un sasniegti II pielikumā norādītie ES līmenī noteiktie mērķi; valsts izglītības un mācību politikas izstrādē iedvesmoties no savstarpējas mācīšanās Eiropas mērogā;

3.

attiecīgā gadījumā apsvērt, kā un cik lielā mērā tās var veicināt ES līmenī noteikto mērķu kopīgu sasniegšanu ar valsts pasākumiem un darbībām, tādējādi nosakot valsts mērķus atbilstoši savu izglītības un mācību sistēmu specifikai un ņemot vērā apstākļus valstī, tostarp Covid-19 krīzes ietekmi uz ekonomiku un sabiedrību, kā arī pašā izglītības un mācību nozarē;

4.

atbalstīt iepriekš izklāstīto pārvaldības struktūru un izvēlētās darba metodes, uzņemoties atbildību par procesu;

5.

efektīvi izmantot ES politikas un finansēšanas instrumentus, lai atbalstītu valsts pasākumu un darbību īstenošanu nolūkā gūt panākumus stratēģisko prioritāšu un ar tām saistīto mērķu īstenošanā ES un valsts līmenī, jo īpaši saistībā ar atveseļošanu un zaļo un digitālo pārkārtošanos;

AICINA KOMISIJU SASKAŅĀ AR LĪGUMIEM UN PILNĪBĀ IEVĒROJOT SUBSIDIARITĀTES PRINCIPU:

1.

laikposmā līdz 2030. gadam atbalstīt dalībvalstis un sadarboties ar tām šajā satvarā, balstoties uz minētajām piecām stratēģiskajām prioritātēm, iepriekš aprakstītajiem principiem un darba metodēm, kā arī ES līmenī noteiktajiem mērķiem un apstiprinātajām prioritārajām jomām, kā attiecīgi izklāstīts II un III pielikumā;

2.

līdz 2021. gada beigām sadarboties ar dalībvalstīm, lai vienotos par piemērotu pārvaldības struktūru, kura koordinētu darbu un vadītu stratēģiskā satvara attīstību, ņemot vērā visaptverošo mērķi – izveidot un turpināt attīstīt Eiropas izglītības telpu – un izskatot arī jautājumus, kuri jārisina turpmāk augstāka līmeņa politiskās diskusijās, neradot papildu slogu dalībvalstīm, bet vienlaikus nodrošinot, ka tās uzņemas atbildību par procesu;

3.

sadarboties ar dalībvalstīm un sniegt konkrētu atbalstu vietējām, reģionālām un valsts iestādēm, lai veicinātu savstarpēju mācīšanos, analīzi un labas prakses apmaiņu jautājumos, kas saistīti ar ieguldījumiem izglītības infrastruktūrā;

4.

jo īpaši, izmantojot progresa ziņojumus, analizēt, cik lielā mērā ir sasniegtas šā satvara stratēģiskās prioritātes attiecībā uz Eiropas izglītības telpas izveidi, kā arī attiecībā uz Eiropas sadarbību izglītības un mācību jomā valsts līmenī;

5.

pamatojoties uz Rādītāju un kritēriju pastāvīgās darba grupas ekspertu atzinumu, strādāt ar priekšlikumiem par iespējamiem rādītājiem vai ES līmenī noteiktiem mērķiem iekļautības un vienlīdzības, skolotāja profesijas, kā arī ilgtspējības, tostarp izglītības un mācību sistēmu zaļināšanas, jomā;

6.

sadarboties ar dalībvalstīm, lai analizētu, kā uzlabot datu vākšanu un analīzi saistībā ar pašreizējiem ES līmenī noteiktiem mērķiem un rādītājiem, nolūkā veicināt uz gūtajām atziņām balstītu politikas veidošanu, tostarp, izmantojot Rādītāju un kritēriju pastāvīgās darba grupas speciālās zināšanas, un ziņot par šīm apspriedēm Padomei;

7.

sadarboties ar dalībvalstīm, lai pēc 2025. gada izskatītu ES mērķus un rādītājus, kuriem noteiktie termiņi nesakrīt ar šā satvara desmit gadu laikposmu, un ziņot Padomei par iespējamām jaunām šo mērķu un rādītāju vērtībām;

8.

iesniegt un regulāri atjaunināt sistemātisku pārskatu un ceļvedi par pašreizējo un plānoto politiku, sadarbības instrumentiem, finansēšanas instrumentiem, iniciatīvām un mērķtiecīgiem uzaicinājumiem Savienības līmenī, ar kuriem veicina Eiropas izglītības telpas izveidi un Eiropas sadarbības attīstību izglītības un mācību jomā;

9.

iesniegt rīcības plānu Eiropas sociālo tiesību pīlāra, jo īpaši tā pirmā, ceturtā un vienpadsmitā principa, īstenošanai.

10.

izveidot Eiropas izglītības telpas platformu kā interaktīvu publisku vārteju, ar ko sekmē dalībvalstu un ieinteresēto personu piekļuvi informācijai, darbībām, pakalpojumiem, instrumentiem, rezultātiem, kā arī veicina sadarbību un apmaiņu.

---

(1)  COM(2017) 673 final.

(2)  Saskaņā ar Padomes Ieteikumu (2018. gada 26. novembris) par to, kā sekmēt augstākās izglītības un vidējās izglītības un mācību kvalifikāciju un ārvalstīs pavadītu mācību periodu rezultātu automātisku savstarpēju atzīšanu (OV C 444, 10.12.2018., 1. lpp.).

(3)  COM(2020) 625 final.

(4)  COM(2020) 274 final.

(5)  COM(2020) 624 final.

(6)  Saskaņā ar Padomes Rezolūciju (2019. gada 8. novembris) par Eiropas izglītības telpas turpmāku attīstīšanu nolūkā atbalstīt uz nākotni orientētas izglītības un apmācības sistēmas (OV C 389, 18.11.2019., 1. lpp.).

(7)  COM(2019) 640 final.

(8)  COM(2020) 67 final.

(9)  Kā izklāstīts Padomes Ieteikumā (2018. gada 22. maijs) par pamatkompetencēm mūžizglītībā (OV C 189, 4.6.2018., 1. lpp.).

(10)  Atbilstoši ANO 2006. gada 13. decembra Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām.

(11)  Saskaņā ar mērķiem, kas izklāstīti Padomes Ieteikumā (2020. gada 24. novembris) par profesionālo izglītību un apmācību (PIA) ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai (OV C 417, 2.12.2020., 1. lpp.) un 2020. gada 30. novembra Osnabrikas deklarācijā.

(12)  Kā uzsvērts Padomes secinājumos (2020. gada 9. jūnijs) par Eiropas skolotājiem un pasniedzējiem nākotnei (OV C 193, 9.6.2020., 11. lpp.).

(13)  Pēc Padomes Rezolūcijas (2020. gada 27. februāris) par izglītību un apmācību Eiropas pusgadā: nodrošināt uz informāciju balstītas debates par reformām un ieguldījumiem (OV C 64, 27.2.2020., 1. lpp.), pieņemšanas un saskaņā ar to.

(14)  Šo darbu varētu atbalstīt tehniskā līmenī.

(15)  Tehniskā līmenī šo procesu atbalstīs ekspertu grupa jautājumos, kas saistīti ar kvalitatīviem ieguldījumiem izglītībā un mācībās, kura palīdzēs uzmanības centrā paturēt valsts un reģionālus ieguldījumus.

Komisijas paziņojums par norādījumu dokumentu attiecībā uz to, kā īstenot noteikumus par revīziju veikšanu saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 6. pantu

(2021/C 66/02)

Priekšvārds

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/625 (1) 6. panta 1. punktā ir paredzēts, ka kompetentās iestādes veic iekšējas revīzijas vai uzdod veikt revīzijas attiecībā uz sevi, un, ņemot vērā minēto revīziju rezultātus, veic attiecīgus pasākumus.

Šis norādījumu dokuments ir izstrādāts ar mērķi palīdzēt valsts kompetentajām iestādēm piemērot iepriekš minētās prasības. To ir izstrādājusi Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm, un tas nav juridiski saistošs (2). Autoritatīva Eiropas Savienības tiesību aktu interpretācija ir vienīgi Eiropas Savienības Tiesas kompetencē.

Satura rādītājs

1.

Mērķis un tvērums

24

2.

Juridiskais pamats

24

3.

Definīcijas

24

4.

Pamatprincipi

25

5.

Revīzijas procesa īstenošana

25

5.1.

Sistemātiska pieeja

4

5.2.

Pārredzamība

5

5.3.

Neatkarība

27

5.4.

Neatkarīga rūpīga pārbaude

7

5.5.

Galvenie mērķi

7

6.

Revīzijas veikšana

29

6.1.

Revīzijas plānošana un sagatavošana

29

6.2.

Revīzijas veikšana

8

6.3.

Revīzijas ziņojumu sniegšana

30

6.4.

Revīzijas iznākumu pēcpārbaude

31

7.

Revīzijas rezultātu pārskatīšana un izplatīšana

31

8.

Citi jautājumi

31

8.1.

Resursi

10

8.2.

Revidenta kompetence

11

1.   Mērķis un tvērums

Norādījumu dokumentā ir sniegtas norādes par to kompetento iestāžu revīzijas sistēmu būtību un īstenošanu, kas minētas Regulas (ES) 2017/625 3. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā. Revīzijas sistēmu mērķis ir verificēt, vai oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības (3), kas paredzētas Regulā (ES) 2017/625, tiek efektīvi īstenotas un ir piemērotas, lai sasniegtu atbilstīgajos tiesību aktos noteiktos mērķus, tostarp nodrošinot atbilstību valstu kontroles plāniem.

Šā norādījumu dokumenta mērķis ir aprakstīt no Regulas (ES) 2017/625 izrietošos principus attiecībā uz valsts revīzijas sistēmu izveidi un iekšējo revīziju veikšanu, nevis noteikt sīki izstrādātas metodes, lai atvieglotu iepriekš minēto principu piemērošanu dažādās dalībvalstu kontroles un revīzijas sistēmās. Šo principu piemērošanai izvēlētās metodes var atšķirties atkarībā no to kompetento iestāžu lieluma, būtības, skaita un sarežģītības pakāpes, kas dalībvalstīs ir atbildīgas par oficiālo kontroļu īstenošanu.

2.   Juridiskais pamats

Šis norādījumu dokuments ir paredzēts tam, lai palīdzētu dalībvalstīm īstenot noteikumus par revīziju veikšanu, kas izklāstīti Regulas (ES) 2017/625 6. pantā šādā redakcijā:

6. pants Kompetento iestāžu revīzijas 1.   Lai nodrošinātu savu atbilstību šai regulai, kompetentās iestādes veic iekšējas revīzijas vai uzdod veikt revīzijas attiecībā uz sevi un, ņemot vērā minēto revīziju rezultātus, veic attiecīgus pasākumus. 2.   Šā panta 1. punktā minētās revīzijas izvērtē neatkarīgi eksperti un veic pārredzamā veidā.

Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/625 pieņemtie deleģētie akti un īstenošanas akti, lai arī nav skaidri minēti 6. pantā, arī ir būtiski, lai nodrošinātu atbilstību Regulai (ES) 2017/625. Tāpēc revīzijas ir jāveic arī tā, lai nodrošinātu atbilstību šiem deleģētajiem aktiem un īstenošanas aktiem.

3.   Definīcijas

Šajā norādījumu dokumentā tiek dota atsauce uz definīcijām, kas noteiktas Regulas (ES) 2017/625 3. pantā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002 (4) 2. un 3. pantā.

Saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 3. panta 30. punktu “revīzija” ir sistemātiska un neatkarīga pārbaude, ko veic, lai noskaidrotu, vai darbības un ar šādām darbībām saistītie rezultāti atbilst plānotajiem pasākumiem un vai šie pasākumi tiek īstenoti efektīvi un ir piemēroti mērķu sasniegšanai.

Citas definīcijas šā norādījumu dokumenta vajadzībām ir izklāstītas tālāk.

“Revīzijas struktūra” ir struktūra, kas veic revīzijas procesu. Tā var būt iekšēja vai ārēja vienība.

“Revīzijas tvērums” ir revīzijas jomu saraksts, kuru sastāda un uztur revīzijas struktūra, lai identificētu revidējamās jomas revīzijas plānošanas procesā.

“Revīzijas sistēma” ir vienas vai vairāku tādu revīzijas struktūru kombinācija, kas veic revīzijas procesu kompetentajās iestādēs vai starp tām.

“Revīzijas process” ir 5.1. iedaļā (“Sistemātiska pieeja”) un 6. iedaļā (“Revīzijas veikšana”) aprakstīto darbību kopums.

“Revīzijas programma” ir vienas vai vairāku tādu revīziju kopums, kuras plānots veikt konkrētā laikposmā un kuras paredzētas konkrētam nolūkam.

“Revīzijas plāns” ir revīzijā paredzēto darbību un pasākumu apraksts.

“Revīzijas pieeja” attiecas uz to, cik liela nozīme revīzijas laikā tiek piešķirta revidējamām darbībām (piem., tieša atbilstības revīzija, sākotnēji koncentrējoties uz iznākumiem un rezultātiem, salīdzinot ar kontroles sistēmu revīziju, sākotnēji koncentrējoties uz sistēmām un kontrolēm).

Attiecībā uz specifisku revīzijas terminoloģiju var būt noderīgi atsaukties uz starptautiskiem standartiem to pašreizējās versijās, piemēram, ISO 19011, ISO 9000, kā arī uz Iekšējo auditoru institūta (IAI) izdotajiem standartiem (5).

4.   Pamatprincipi

Revīzijas sistēmām būtu jāaptver visas tās oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības visos Savienības agropārtikas produktu ražošanas ķēdes posmos, uz kurām attiecas Regula (ES) 2017/625, tostarp visu kompetento iestāžu darbības neatkarīgi no to organizatoriskās uzbūves veida vai administratīvā līmeņa, kā arī visu iesaistīto aģentūru vai kontroles struktūru darbības. Lai sasniegtu šo mērķi, revīzijai(-ām), ja nepieciešams, būtu jāsniedzas pāri administratīvajām robežām. Ja kādā dalībvalstī pastāv vairākas revīzijas sistēmas, būtu jāievieš mehānismi, lai nodrošinātu, ka, tās kombinējot, tiek sasniegts visu iepriekš minēto darbību pilnīgs aptvērums.

Lai radītu un saglabātu uzticību revīzijas sistēmas integritātei, revīzijas procesa vadībai un īstenošanai ir jābūt tādai, lai tā būtu pārredzama visām attiecīgajām ieinteresētajām personām. Jo īpaši būtu jāpastāv pilnīgai pārredzamībai attiecībās starp revīzijas struktūru un revidējamo personu (sk. tabulu 5.2. iedaļā tālāk). Tas, ka tiek nodrošināta revīzijas procesa pārredzamība citām ieinteresētajām personām, ir veids, kā sekmēt uzticību un palīdzēt izplatīt informāciju, jo īpaši nolūkā dalīties ar labo praksi gan kompetento iestāžu ietvaros, gan arī starp tām.

Neatkarības jautājums būtu jārisina organizatoriskā, funkcionālā, revīzijas procesa un revidentu līmenī. Revīzijas struktūra un revīzijas grupa būtu jāieceļ kompetento iestāžu augstākajai vadībai, un tām būtu jāziņo šai augstākajai vadībai. Būtu jāsniedz skaidrs, dokumentēts pilnvarojums, kas piešķir pietiekamas pilnvaras revīziju veikšanai. Šajā pilnvarojumā būtu jānorāda vismaz revīzijas struktūras mērķis, pienākumi, pilnvaras un atbildība, kā arī jebkuri citi aspekti, kas tiek uzskatīti par nepieciešamiem, lai sasniegtu apmierinošu neatkarības līmeni. Revīzijas struktūrai un revīzijas grupai nebūtu jābūt iesaistītai revidējamo kontroles sistēmu pārvaldībā vai uzraudzībā.

Ja kontroles uzdevumi tiek deleģēti un kompetentā iestāde ir izvēlējusies veikt deleģētās struktūras revīziju, nevis tikai pārbaudīt to, tad šīs deleģētās struktūras līgumsaistībās būtu jāietver arī revīzijas prasību pieņemšana un ar to saistītie nosacījumi.

Neatkarīgai rūpīgai pārbaudei būtu jābūt regulāram un plānotam procesam, kas noris ārpus revīzijas struktūras, lai nodrošinātu, ka revīzijas sistēma spēj sniegt objektīvus rezultātus un kompetentās iestādes pilda savas saistības saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 6. panta 2. punktu.

Papildus šajā dokumentā izklāstītajām īpašajām norādēm kā vispārīgu norādījumu var izmantot standartu ISO 19011.

5.   Revīzijas procesa īstenošana

5.1.   Sistemātiska pieeja

Revīzijas process būtu jāpārvalda sistemātiski. Šajā nolūkā revīzijas procesam būtu:

—	jābūt tāda pārredzama plānošanas procesa rezultātam, kurā tiek identificētas uz risku balstītas prioritātes atbilstīgi kompetentās iestādes pienākumiem saskaņā ar Regulu (ES) 2017/625,

—	jāietver daudzgadu stratēģiskā plānošana, kas ir: — pamats mērķu un prioritāšu noteikšanai, — sākuma punkts, lai izlemtu, kuri revīzijas jautājumi tiks izvēlēti revīzijai, un — pamats detalizēta gada plāna sastādīšanai;

—	jāietver revīzijas tvēruma identificēšana, veicot stratēģisko plānošanu, t. i., grupējot to revidējamās vienībās, identificējot informācijas avotus, lai nodrošinātu informatīvo bāzi plānošanas procesam, kā arī nosakot, kādi atlases kritēriji ir jāizmanto revīzijas jautājumu atlasei,

—

jāietver tādas revīzijas programmas noteikšana, kas pietiekamā mērā aptvertu visas attiecīgās darbības jomas un visas attiecīgās kompetentās iestādes, kā paredzēts Regulā (ES) 2017/625, ar riskam atbilstošu regularitāti laikposmā, kas nepārsniedz piecus gadus. Revīzijas programma var ietvert informāciju par revīziju veidiem, resursiem, grafiku, pārskatīšanas biežumu (piem., reizi gadā vai biežāk),

—

jābūt balstītam uz dokumentētām procedūrām un pierakstiem, lai nodrošinātu konsekvenci un apliecinātu sistemātiskas pieejas ievērošanu. Šādām procedūrām būtu jāaptver: — uz risku balstīta revīzijas programmas plānošana, — revīzijas konstatējumu ģenerēšana, tostarp atbilstības un neatbilstības pierādījumu identificēšana, ja nepieciešams, — revīzijas ziņojumu sagatavošana, apstiprināšana un izplatīšana, — revīzijas secinājumu pārskatīšana, lai identificētu sistēmiskās vājās un stiprās vietas kontroles sistēmā, izplatītu labo praksi un nodrošinātu korektīvo un preventīvo pasākumu pārraudzību,

—	jātiek uzraudzītam un pārraudzītam, lai nodrošinātu revīzijas programmas mērķu izpildi un identificētu iespējas veikt uzlabojumus.

Ja dalībvalstī ir paredzēts īstenot vairākas revīzijas programmas, būtu jāveic pasākumi, lai panāktu, ka šādas programmas tiek efektīvi koordinētas, nodrošinot atbilstīgo kompetento iestāžu vienotu sadarbību revīzijas procesā. Revīzijas programmai(-ām) būtu arī jāaptver visi attiecīgās kompetentās iestādes hierarhijas līmeņi.

5.2.   Pārredzamība

Lai pierādītu, ka revīzijas process ir pārredzams, ar dokumentētām procedūrām būtu jāatbalsta skaidri definēts revīzijas plānošanas process, kas ietver revīzijas mērķu un kritēriju noteikšanu, revīzijas pieejas izvēli un revīzijas ziņojumu apstiprināšanas un izplatīšanas mehānismus.

Kompetentajām iestādēm būtu jāpieņem attiecīgi pasākumi, lai nodrošinātu pārredzamību, ņemot vērā valsts un Savienības tiesību aktu attiecīgās prasības un citus nosacījumus, ja nepieciešams. Šajā nolūkā kompetentajām iestādēm būtu jāapsver tādas prakses veicināšana, kas uzlabo procesa pārredzamību. Daži šādu pasākumu piemēri ir uzskaitīti tālāk dotajā tabulā. Lemjot par to, kurus pasākumus piemērot, kompetentajām iestādēm būtu jālīdzsvaro nepieciešamība pēc pārredzamības ar risku apdraudēt revīzijas sistēmas spēju sasniegt tās mērķus. Lai optimizētu pārredzamības sniegtās priekšrocības, pārredzamība būtu jāapvieno ar tādu līdzsvarotu ziņojumu sniegšanu, kuros pienācīgi būtu gan verificēta atbilstība (pozitīvie konstatējumi), gan norādītas jomas, kurās vajadzīgi uzlabojumi (negatīvie konstatējumi).

Tabula. Tādu pasākumu piemēri, kas paredzēti revīzijas procesa pārredzamības uzturēšanai

	Revidējamā persona	Kompetentās iestādes ietvaros	Visās kompetentajās iestādēs (dalībvalstīs)	Valsts iestādes un citas ieinteresētās personas
Piekļuve revīzijas struktūras dokumentētām procedūrām	✓	✓	✓
Konsultācijas par revīzijas programmas plānošanu	✓	✓	✓
Revīzijas programmas publicēšana	✓	✓	✓	✓
Revīzijas plāna iesniegšana	✓	✓
Iespēja izteikt piezīmes par revīzijas ziņojuma projektu	✓	✓
Galīgā revīzijas ziņojuma izplatīšana	✓	✓	✓
Revidējamās personas piezīmju par ziņojuma projektu publicēšana	✓	✓	✓	✓
Galīgā revīzijas ziņojuma publicēšana	✓	✓	✓	✓
Galīgo revīzijas ziņojumu kopsavilkuma un gada ziņojuma kopsavilkuma publicēšana	✓	✓	✓	✓
Revidējamās personas rīcības plāna publicēšana	✓	✓	✓	✓
Paveiktā darba pārbaudes rezultātu publicēšana	✓	✓	✓	✓
Piezīme. Kompetentajām iestādēm būtu jāizvēlas tie pasākumi (tabulas pirmā aile) un tāds to izmantošanas apmērs (pārējās ailes), kas ir piemēroti šo iestāžu īpašajiem apstākļiem.

5.3.   Neatkarība

Revīzijas struktūrām būtu jābūt brīvām no jebkāda komerciāla, finansiāla, hierarhiska, politiska vai kāda cita spiediena, kas varētu ietekmēt to veikto novērtējumu vai revīzijas procesa iznākumu. Revīzijas sistēmai, revīzijas struktūrai un revidentiem būtu jābūt neatkarīgiem no revidējamajiem procesiem un brīviem no aizspriedumiem un interešu konfliktiem.

Daudzos apstākļos pilnīga neatkarība nav sasniedzama. Ir nepieciešams tāds neatkarības līmenis, ko saprātīgs ārējs novērotājs uzskatītu par pietiekamu, lai nodrošinātu, ka revīzijas tiek veiktas taisnīgi, objektīvi un neatkarīgi un ka revīzijas struktūra un tās revidenti nav pakļauti pārmērīgai ietekmei un tiem nav nekādu interešu konfliktu, kas varētu kaitēt vai nu revīzijas procesam, vai atsevišķām revīzijām.

Revīzijas struktūras vajadzībām būtu jānodrošina pietiekams skaits kvalificētu un kompetentu darbinieku, finansējums, infrastruktūra un citi resursi, kas nepieciešami revīzijas programmas izpildei. Būtu jānodrošina, ka revīzijas struktūrai ir piekļuve nepārtrauktas profesionālās attīstības resursiem un attiecīgām tehniskajām zināšanām.

Revīzijas struktūrai būtu jābūt brīvai no nepamatotas ietekmes visos revīzijas procesa līmeņos. Jo īpaši revidējamajai personai nebūtu jāietekmē vai jākavē revīzijas programmas un ziņojumu apstiprināšana. Revīzijas struktūrai būtu jābūt iespējai brīvi noteikt revīzijas tvērumu un mērķus, kā arī piekļūt visām telpām un informācijai, kas nepieciešama revīzijas mērķu sasniegšanai.

Būtu jāveic pārbaude, lai pārliecinātos, ka revīzijas struktūrai, revīzijas grupai vai jebkuram piesaistītajam tehniskajam ekspertam nav interešu konflikta. Revīzijas grupas locekļiem būtu jārīkojas objektīvi, neitrāli, neatkarīgi, bez aizspriedumiem, taisnīgi, ar intelektuālu godīgumu un integritāti un attiecīgā gadījumā būtu jāpaziņo par interešu konfliktu. To ir iespējams panākt, veicot revidentu un/vai revīzijas grupu rotāciju.

Ja revīzijai nepieciešamās tehniskās zināšanas ir pieejamas vienīgi revidējamās kompetentās iestādes ietvaros, būtu jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka revīzijas grupa saglabā savu neatkarību. Ja kontroles darbības tiek organizētas reģionālā mērogā, varētu īstenot tehnisko speciālistu apmaiņu, lai nodrošinātu, ka viņi ir neatkarīgi. Ja tehniskie eksperti ir jāpiesaista ārpus revīzijas struktūras, būtu jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka viņi ir neatkarīgi un viņiem nav interešu konflikta, kas varētu apdraudēt revīzijas grupas neatkarību.

5.4.   Neatkarīga rūpīga pārbaude

Neatkarīga rūpīga pārbaude būtu jāveic personai(-ām), kas nav saistīta(-as) ne ar revīzijas struktūru, ne organizāciju, uz kuru attiecas iekšējās revīzijas, un šai personai(-ām) būtu jābūt tādai(-ām), kas var nodrošināt pietiekamu neatkarības un kompetences līmeni, lai varētu veikt revīzijas procesa rūpīgu pārbaudi. Ja ir izveidota struktūra vai komiteja revīzijas procesa neatkarīgas rūpīgas pārbaudes veikšanai, tai būtu jāietver viena vai vairākas neatkarīgas personas.

Neatkarīgai rūpīgai pārbaudei būtu jāaptver viss revīzijas process, tostarp revīzijas programmu izstrāde, plānošana un izpilde, ziņošana (arī ziņojumu apstiprināšana), korektīvi un turpmāki pasākumi. Tai būtu arī jāaptver dažādu neatkarības apdraudējumu noteikšana un to pārvaldības mehānismi. Neatkarīga rūpīga pārbaude nav revīzija, tomēr šādu rūpīgu pārbaudi var arī veikt, izmantojot revīzijas pieeju. Rūpīgā pārbaude var atšķirties pēc tvēruma, detalizācijas līmeņa un intensitātes, un tai būtu jānodrošina:

—	revīzijas procesa un revīzijas struktūras efektivitātes un neatkarības objektīvs novērtējums,

—	atgriezeniskā saikne nolūkā veikt nepārtrauktus uzlabojumus,

—	uzticība revīzijas struktūrai, kompetento iestāžu vadībai un citām ieinteresētajām personām attiecībā uz to, ka revīzijas process atbilst Regulas (ES) 2017/625 6. pantā izklāstītajiem mērķiem.

Šāda rūpīga pārbaude būtu jāveic regulāri, taču tās biežums var mainīties atkarībā no iepriekšējās pārbaudes rezultātiem un iekšējām kontrolēm, ko piemēro revīzijas struktūra.

Kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina (6), ka neatkarīga rūpīga pārbaude tiek dokumentēta, tai skaitā: norādot pilnvaras, lomas un pienākumus, konfidencialitātes nosacījumus, ētikas kodeksu, tiesības un pienākumus, kā arī ziņošanas un izplatīšanas prasības.

Revīzijas struktūrai būtu jāveic pasākumi, lai novērstu visas neatkarīgajā rūpīgajā pārbaudē identificētās nepilnības.

5.5.   Galvenie mērķi

Revīzijas sistēmu mērķis ir verificēt kompetento iestāžu atbilstību Regulai (ES) 2017/625, kā arī oficiālo kontroles sistēmu darbību. Šajā nolūkā un atbilstīgi Regulas (ES) 2017/625 6. pantā izklāstītajām prasībām revīzijas sistēmai būtu jāaptver trīs tālāk minētie punkti, kas paredzēti Regulas (ES) 2017/625 3. panta 30. punktā:

a)

verifikācija, vai oficiālās kontroles tiek īstenotas atbilstīgi plānotajiem pasākumiem Tā tiek veikta, lai sniegtu pārliecību, ka kompetentās iestādes izpilda savus vispārīgos pienākumus (7) un ka oficiālās kontroles tiek īstenotas tā, kā paredzēts, un ka tiek ievēroti visi norādījumi vai vadlīnijas, kas sniegtas personālam, kurš veic šādas kontroles. Šīs prasības izpildes verifikāciju var veikt galvenokārt ar dokumentu pārskatīšanu, taču būtu jāveic arī verifikācija uz vietas. Revīzijas grupai būtu jābūt labām vispārējām zināšanām par revīziju un iemaņām, lai sasniegtu šo revīzijas mērķi;

b)

verifikācija, vai plānotie pasākumi tiek īstenoti efektīvi Efektivitāte ir pakāpe, kādā oficiālās kontroles rada (paredzēto) ietekmi un/vai sasniedz mērķi. Paredzēts, ka atbilstoši funkcionējošā oficiālās kontroles sistēmā, īstenojot tās plānoto kārtību, tiek verificēta atbilstība attiecīgajām juridiskajām prasībām un – gadījumā, ja tiek konstatētas neatbilstības, – attiecīgā laikposmā tiek veiktas darbības, lai šīs neatbilstības mazinātu vai novērstu. Turklāt tai būtu jānodrošina tāds kontroles un izpildes līmenis, kas var nodrošināt, ka tiek novērstas neatbilstības, un var pārvaldīt drošas pārtikas apdraudējumus. Šīs prasības izpildes verifikācijai būtu jāietver kontroļu kvalitātes, uzticamības un konsekvences novērtējums un revīzijas uz vietas. Revīzijas grupai būtu jābūt ar atbilstošu tehnisku pieredzi, lai sasniegtu minēto revīzijas mērķi;

c)

verifikācija, vai plānotie pasākumi ir piemēroti oficiālo kontroļu mērķu sasniegšanai Piemērotība attiecas uz kontroles sistēmas izstrādes un ieviešanas “piemērotību mērķim”, lai sasniegtu vēlamos rezultātus, proti, mērķus, kas noteikti Regulā (ES) 2017/625, dalībvalstu valsts daudzgadu kontroles plānos (VDKP) vai valsts politikas nostādnēs. Šis aspekts ir jo īpaši svarīgs, ja ir pazīmes, ka ar kontrolēm, kas veiktas saskaņā ar plānoto kārtību, netiek sasniegti plānotie rezultāti vai mērķi. Šīs prasības izpildes verifikācijai būtu jāietver oficiālo kontroļu novērtēšana, piemēram, attiecībā uz to plānošanu, biežumu/intensitāti un izmantotajām metodēm, ņemot vērā ražošanas ķēdes(-žu) struktūru un riska profilu, kā arī ražošanas praksi un apjomu. Būtu jāaplūko arī ierobežojumi, kas, iespējams, ir ietekmējuši pasākumu plānošanu vai īstenošanu (8). Revīzijas grupai būtu jābūt ar pamatīgām zināšanām un izpratni par sistēmu revīziju, kā arī būtu jāsniedz atbilstošs tehniskais ieguldījums minēto revīzijas mērķu sasniegšanā.

6.   Revīzijas veikšana

6.1.   Revīzijas plānošana un sagatavošana

Revidentam (vai revīzijas grupai) būtu jāplāno revīzija tā, lai nodrošinātu, ka tā tiek veikta lietderīgi, efektīvi un savlaicīgi.

Revīzijas plānam būtu jāsniedz izpratne par revīzijas jautājuma tehniskajiem un juridiskajiem aspektiem un iespējamajām revidējamajām personām, kā arī tajā būtu jānosaka revīzijas mērķi, tvērums un kritēriji, jāidentificē galvenās/riska jomas, jāizvēlas revīzijas pieeja, jānovērtē resursi un nepieciešamais laiks.

Revīzijas kritērijos būtu jāiekļauj mērķi, kas izriet no VDKP, Regulām (EK) Nr. 178/2002 un (ES) 2017/625, kā arī īpašās prasības, kas noteiktas attiecīgajos ES tiesību aktos un valstu tiesību aktos, ja tādi ir piemērojami.

Kad ir definēti revīzijas mērķi, tvērums un kritēriji, būtu jānosaka revīzijas pieeja, metodika un paņēmieni. Revīzijas pieejas noteikšanas mērķis ir nodrošināt, ka tiek sasniegti revīzijas mērķi un tiek apkopoti pietiekami atbilstoši revīzijas pierādījumi, lai varētu izdarīt derīgus, uzticamus revīzijas secinājumus. Revidentam (vai revīzijas grupai) būtu jāizstrādā šāda pieeja, balstoties uz profesionālu vērtējumu.

Revīzijas grupai revīzijas plānošanas posmā būtu jāapsver, kādi revīzijas pierādījumi būtu nepieciešami. Plānošana, kādi pierādījumi būtu nepieciešami un kā, kad un kur tos vajadzētu apkopot, ir neatņemama revīzijas plānošanas procesa sastāvdaļa. Apkopoto pierādījumu kvalitāte tieši un būtiski ietekmē revīzijas konstatējumus un secinājumus.

6.2.   Revīzijas veikšana

Pirms revīzijas darbību uzsākšanas revīzijas grupai būtu jāpārliecinās, ka revidējamā persona ir pilnībā informēta par revīzijas nolūku, mērķiem un tvērumu, kā arī par visām prasībām attiecībā uz revidējamās personas ieguldījumu vai palīdzību, piemēram, par piekļuvi telpām, dokumentiem vai datiem vai nu pirms revīzijas, vai tās laikā.

Atklāšanas sanāksmes rīkošana ir laba iespēja, kā nodrošināt attiecīgās informācijas apmaiņu starp revīzijas grupu un revidējamās personas galveno personālu. Šī sanāksme nodrošina forumu, lai precizētu revīzijas mērķus, garantētu izpratni par revīzijas plānu, noteiktu darba kārtību un risinātu visus neatrisinātos jautājumus.

Veicot revīziju, revīzijas grupai būtu jāapkopo, jāverificē un jāanalizē/jāizvērtē revīzijas pierādījumi, lai pārliecinātos, ka tie ir atbilstoši un pietiekami, lai sasniegtu revīzijas mērķus, jo īpaši attiecībā uz plānoto pasākumu ievērošanu, īstenošanas efektivitāti un plānoto pasākumu piemērotību noteikto mērķu sasniegšanai. Šīs darbības būtu jāreģistrē.

Revīzijas pierādījumi ir jāsalīdzina ar revīzijas kritērijiem un revīzijas mērķiem, lai revīzijas grupa varētu sagatavot revīzijas konstatējumus un sniegt pārliecinošus revīzijas secinājumus. Tikai piemēroti un pietiekami revīzijas pierādījumi efektīvi atbalstīs revīzijas konstatējumus, secinājumus un ieteikumus (ja piemērojami), aizsargās tos pret apstrīdēšanu un apmierinās iekšējās un ārējās pārskatīšanas prasības.

Noslēguma sanāksmē revīzijas grupa iepazīstina ar revīzijas rezultātiem, un būtu jānodrošina šādas iespējas:

—	apspriest sākotnējos konstatējumus un secinājumus ar revidējamās personas vadību un iegūt vadības atsauksmes par tiem,

—	revidējamai personai – labot pārpratumus un apspriest sākotnējos konstatējumus un secinājumus, kā arī sniegt papildu informāciju vai paskaidrojumus savas nostājas pamatošanai,

—	revidējamai personai – sniegt savu viedokli par revīzijas norisi.

Revīzijas grupa var izskatīt sākotnējos konstatējumus un secinājumus, pamatojoties uz turpmāku apkopoto pierādījumu vai iesniedzamo papildu pierādījumu analīzi.

Visas attiecīgās revidējamās personas atsauksmes būtu jāreģistrē un jāņem vērā, ziņojot par revīziju un veicot turpmākās revīzijas.

6.3.   Revīzijas ziņojumu sniegšana

Revīzijas ziņojums ir ļoti svarīga revīzijas sastāvdaļa, lai:

—	sniegtu attiecīgas garantijas par revidējamo procesu darbību,

—	identificētu un izplatītu labo praksi,

—	identificētu jomas, kurās konstatētas neatbilstības vai trūkumi, un pievērstu revidējamo personu uzmanību korektīviem un/vai preventīviem pasākumiem,

—	sagatavotu pamatu tam, lai veiktu revidējamās personas īstenoto pasākumu pēcpārbaudi, reaģējot uz revīzijas ieteikumiem,

—	attiecīgā gadījumā nodrošinātu iespēju sazināties ar plašāku ieinteresēto personu loku.

Revīzijas ziņojumam būtu jābūt objektīvam, pārliecinošam un savlaicīgam.

Lai revīzijas grupa būtu objektīva, ziņojot tai būtu jāiesniedz atbilstoši pierādījumi, tostarp tādi, kas varētu būt pretrunā ar tās atzinumu vai secinājumu vai neatbalstītu to. Būtu jāizvairās no selektīvas pierādījumu iesniegšanas un ziņojumā nevajadzētu atspoguļot tādus revīzijas grupas atzinumus, kas nav balstīti uz pamatotiem pierādījumiem. Ziņojumam būtu jābūt līdzsvarotam, un tajā nevajadzētu koncentrēties tikai uz negatīvajiem elementiem. Ziņojumā būtu jāiekļauj pozitīvi vērtējumi par tādām revidējamās personas darbībām, kas uzskatāmas par labi organizētām un pareizi izpildītām.

Pārliecinoša revīzija apliecina tās ticamību, sniedzot derīgus, uz pierādījumiem balstītus konstatējumus, loģiskus secinājumus un praktiskus, reālistiskus un atbilstošus ieteikumus. Ziņojumam būtu jābūt loģiski strukturētam, lai secīgi informētu lasītāju par procesu, sākot no revīzijas nolūka, revīzijas mērķiem un tvēruma, pārejot pie konstatējumiem un secinājumiem un beidzot ar ieteikumiem. Pierādījumiem, konstatējumiem, secinājumiem un ieteikumiem būtu jābūt skaidri saskaņotiem.

Secinājumos pēc nepieciešamības būtu jānorāda informācija par atbilstību plānotajiem pasākumiem, to īstenošanas efektivitāti, kā arī plānoto pasākumu piemērotību noteikto mērķu sasniegšanai (sk. 5.5. iedaļu). Tiem būtu jābūt pamatotiem ar objektīviem pierādījumiem. Jo īpaši gadījumā, kad tiek izdarīti konstatējumi par plānoto pasākumu piemērotību noteikto mērķu sasniegšanai, pierādījumus var iegūt no vairāku revīziju rezultātu kompilācijas un analīzes. Šādā gadījumā secinājumiem būtu jāsniedzas pāri atsevišķu uzņēmumu, iestāžu grupu vai iestāžu robežām.

Ieteikumiem būtu jābūt vērstiem uz to, kā novērst vai labot iemeslus, kāpēc revidējamā persona neatbilst revīzijas kritērijiem. Ieteikumos būtu jānorāda nevis pasākumi, kas jāveic revidējamai personai, bet gan rezultāts, kas jāsasniedz, revidējamai personai veicot korektīvus un/vai preventīvus pasākumus.

Ziņojuma saturā būtu jāietver vismaz šāda informācija:

—	revīzijas, datumu, vietu un revidējamās personas identificēšana,

—	revīzijas mērķi, tvērums, metodika un kritēriji,

—	revīzijas konstatējumi (un saistītie pierādījumi), secinājumi un, attiecīgā gadījumā, ieteikumi.

Atkarībā no revīzijas struktūras politikas revīzijas grupa ziņojumā var tikt vai netikt identificēta.

6.4.   Revīzijas iznākumu pēcpārbaude

Attiecīgajā gadījumā revidējamajai personai būtu jāsagatavo un jāiesniedz rīcības plāns. Tajā būtu jāierosina konkrētam laikposmam noteikti korektīvi un preventīvi pasākumi (9), lai ņemtu vērā visus revīzijas ieteikumus. Revīzijas grupai (10) būtu jānovērtē darbības plāna piemērotība, kā arī to var iesaistīt rīcības plāna turpmākas īstenošanas verifikācijā:

—

rīcības plāns dod iespēju revīzijas grupai novērtēt, vai piedāvātie korektīvie un preventīvie pasākumi ir pietiekami, lai izpildītu revīzijas ziņojuma ieteikumus. Rīcības plānos būtu jāiekļauj uz riskiem balstīta prioritāšu noteikšana un būtu jānorāda laikposmi korektīvo un preventīvo pasākumu izpildei. Par apmierinošiem var tikt uzskatīti dažādi rīcības plāni. Revidējamajai personai ir tiesības izvēlēties no vairākiem pieejamiem iespējamiem variantiem,

—

korektīvajiem un preventīvajiem pasākumiem nevajadzētu aprobežoties tikai ar īpašu tehnisko prasību izpildi, bet tajos attiecīgā gadījumā būtu jāiekļauj arī pasākumi, kas attiecas uz visu sistēmu (piem., attiecībā uz saziņu, sadarbību, koordināciju, kontroles procesu pārskatīšanu un racionalizēšanu). Jebkuras neatbilstības pamatcēloņu analīze būtu jāveic revidējamajai personai, lai noteiktu vispiemērotāko korektīvo vai preventīvo pasākumu. Būtu jāatrisina visas revidējamās personas un revīzijas grupas viedokļu atšķirības,

—	noslēgums: būtu jāizstrādā mehānismi, lai nodrošinātu, ka rīcības plāni ir atbilstoši un ka korektīvie un preventīvie pasākumi ir efektīvi un laikus pabeigti. Revidējamajai personai un revīzijas grupai būtu jāvienojas par procedūrām rīcības plāna noslēguma verifikācijai.

7.   Revīzijas rezultātu pārskatīšana un izplatīšana

Plānojot turpmākās revīzijas programmas, kā arī saistībā ar revīzijas procesa pārskatīšanu būtu jāņem vērā revīzijas rezultāti un, attiecīgā gadījumā, atgriezeniskā saite.

Būtu jāapsver revīzijas konstatējumu vai neatbilstību ietekme uz citām nozarēm, reģioniem vai citām kompetentajām iestādēm, jo īpaši dalībvalstīs, kur kontroles īsteno vairākas kompetentās iestādes vai kur tās ir decentralizētas.

Iekšējās revīzijas nodrošina neatkarīgu novērtējumu par oficiālo kontroļu efektivitāti un piemērotību mērķu sasniegšanai. Tāpēc revīzijas rezultāti būtu jādara pieejami dalībvalstu attiecīgajām kompetentajām iestādēm, lai palīdzētu tām izstrādāt un uzlabot savas kontroles sistēmas un pārskatīt savus VDKP.

Revīzijas rezultātos var identificēt arī labās prakses piemērus, kurus vajadzētu izplatīt. Šos piemērus revidējamā persona var izmantot citās jomās, vai arī tos var izmantot citas struktūras, kas iesaistītas līdzīgās darbībās, lai uzlabotu savus procesus. Šādā nolūkā ziņojumi pēc pieprasījuma būtu jādara pieejami citām dalībvalsts nozarēm un reģioniem, kā arī Komisijai.

8.   Citi jautājumi

8.1.   Resursi

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka kompetentajām iestādēm ir pietiekamas īstenošanas pilnvaras (juridiskas un administratīvas) un resursi, kā arī atbilstīga kompetence, lai iedibinātu, ieviestu un uzturētu efektīvu revīzijas sistēmu.

Būtu jāpadara pieejami cilvēkresursi un saistītie resursi, kas nepieciešami, lai pārvaldītu, pārraudzītu un pārskatītu revīzijas procesu, ņemot vērā to, ka būtu jārevidē visas kompetentās iestādes un to kontroles darbības saskaņā ar Regulu (ES) 2017/625. Lai iegūtu nepieciešamās speciālās zināšanas, kas vajadzīgas revīzijas un revīzijas programmas(-u) nolūka un tvēruma īstenošanai, revīzijas grupa savā darbā var iesaistīt arī citus vispārējos un tehniskos revīzijas speciālistus un tehniskos ekspertus.

Vispārīgie norādījumi par revīzijai nepieciešamajiem resursiem ir sniegti standartā ISO 19011.

8.2.   Revidenta kompetence

Revidentu kompetence un atlases kritēriji būtu jādefinē šādās kategorijās:

—	vispārīgas zināšanas un iemaņas,

—	revīzijas principi, procedūras un paņēmieni; vadības un organizatoriskās iemaņas,

—	īpašas tehniskās zināšanas un iemaņas,

—	personiskās īpašības (11),

—	izglītība,

—	darba pieredze,

—	revidentu apmācība un pieredze.

Ir svarīgi izveidot mehānismu, lai panāktu, ka revidenti ir konsekventi un ka viņu kompetence tiek saglabāta. Revīzijas grupām nepieciešamā kompetence var atšķirties atkarībā no tā, kādu jomu tās revidē kontroles un uzraudzības sistēmu ietvaros. Revidentiem būtu jābūt ar nepieciešamajām tehniskajām zināšanām un iemaņām, kā arī viņiem būtu jāpārzina jautājumi saistībā ar tā personāla apmācību, kas īsteno oficiālās kontroles un citas oficiālas darbības, kā noteikts Regulas (ES) 2017/625 II pielikuma I nodaļā.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/625 (2017. gada 15. marts) par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula) (OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.).

(2)  Termins “būtu” šajā norādījumu dokumentā attiecas uz labu praksi, nevis saistošu prasību.

(3)  Saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 1. panta 5. punktu tās pašas regulas 6. pants attiecas arī uz citām oficiālajām darbībām. Šajā norādījumu dokumentā ikreiz, kad ir minēts termins “oficiālās kontroles”, tas ietver arī “citas oficiālās darbības”.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).

(5)  https://na.theiia.org/Pages/IIAHome.aspxhttps://na.theiia.org/Pages/IIAHome.aspx

(6)  Tiek sagaidīta zināma elastība, jo dalībvalstīs ir noteikta atšķirīga atbildība par neatkarīgas rūpīgas pārbaudes veikšanu.

(7)  Sk. Regulas (ES) 2017/625 5. pantu.

(8)  Cēloņu analīze var būt svarīgs instruments piemērotības novērtēšanā.

(9)  Šajā kontekstā “korektīvs pasākums” ir pasākums neatbilstības cēloņa novēršanai un šādas neatbilstības atkārtošanās novēršanai, savukārt “preventīvs pasākums” ir pasākums iespējamas neatbilstības cēloņa (lai novērstu neatbilstības rašanos) vai citas iespējamas nevēlamas situācijas novēršanai.

(10)  Ir sagaidāms zināms elastības līmenis, jo kompetento iestāžu atbildība par turpmāko rīcību dalībvalstīs ir atšķirīga.

(11)  Revidentiem būtu jābūt neatkarīgiem, jāievēro ētikas normas, jābūt brīviem no aizspriedumiem, diplomātiskiem, vērīgiem, ar labu uztveri, daudzpusīgiem, stingriem, izlēmīgiem, pārliecinošiem, pašpaļāvīgiem un tādiem, kas atsaucīgi uztver uzlabojumus.

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta M.10116 — ION/NN/bpfBOUW/IRP JV)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2021/C 66/03)

Komisija 2021. gada 17. februārī nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar iekšējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai angļu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

—	Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanās sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—	elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv) ar dokumenta numuru 32021M10116. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktiem.

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta M.10128 — Stirling Square Capital Partners/TA Associates/Glenigan)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2021/C 66/04)

Komisija 2021. gada 19. februārī nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar iekšējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai angļu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

—	Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanās sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—	elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv) ar dokumenta numuru 32021M10128. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktiem.

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta M.10064 — AnaCap/Carrefour/Market Pay)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2021/C 66/05)

Komisija 2021. gada 19. februārī nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar iekšējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai angļu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

—	Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanās sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—	elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv) ar dokumenta numuru 32021M10064. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktiem.

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta M.10072 — Sojitz/Eneos/Edenvale Solar Park)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2021/C 66/06)

Komisija 2021. gada 15. februārī nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar iekšējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai angļu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

—	Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanās sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—	elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv) ar dokumenta numuru 32021M10072. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktiem.

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta M.10004 — EQT/Zentricity/Cajelo/Recipharm)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2021/C 66/07)

Komisija 2021. gada 10. februārī nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar iekšējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai angļu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

—	Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanās sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—	elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv) ar dokumenta numuru 32021M10004. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktiem.

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta M.10109 — Cinven/BCI/Compre)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2021/C 66/08)

Komisija 2021. gada 17. februārī nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar iekšējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai angļu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

—	Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanās sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—	elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv) ar dokumenta numuru 32021M10109. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktiem.

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta M.10145 — American Industrial Partners/Personal Care Business of Domtar)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2021/C 66/09)

Komisija 2021. gada 4. februārī nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar iekšējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai angļu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

—	Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanās sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—	elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv) ar dokumenta numuru 32021M10145. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktiem.

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

Padomes secinājumi

par pārskatīto ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas

(2021/C 66/10)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME

1.

ATZINĪGI VĒRTĒ nepārtraukto auglīgo sadarbību nodokļu jautājumos starp ES Rīcības kodeksa jautājumu grupu uzņēmējdarbības nodokļu jautājumos (“Rīcības kodeksa jautājumu grupa”) un vairumu jurisdikciju visā pasaulē, kuras mērķis ir globālā mērogā popularizēt labas nodokļu pārvaldības principus;

2.

PAUŽ GANDARĪJUMU par progresu, kas attiecīgajās jurisdikcijās panākts, saskaņotajos termiņos aktīvi veicot pasākumus, lai novērstu Rīcības kodeksa jautājumu grupas konstatētos trūkumus, un UZSVER, ka šādi pasākumi palīdz stiprināt labas nodokļu pārvaldības mehānismus, nodokļu taisnīgumu, globālu nodokļu pārredzamību un cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu – gan ES, gan pasaules mērogā;

3.

ATZĪST, ka pašreizējā Covid-19 pandēmija turpina ietekmēt daudzu jurisdikciju spēju uzņemties jaunas saistības vai pildīt savas iepriekšējās saistības, kā arī turpina ietekmēt Rīcības kodeksa jautājumu grupas vispārējās darba metodes;

4.

AICINA Rīcības kodeksa jautājumu grupu turpināt virzību darbā pie visiem neatrisinātajiem jautājumiem, kurus skārusi Covid-19 pandēmija, lai tos pēc iespējas ātrāk pabeigtu, un attiecīgā gadījumā sākt diskusiju par iespējamiem jurisdikciju saistību pieprasījumiem;

5.

PAUŽ NOŽĒLU, ka dažas jurisdikcijas nav veikušas pietiekamus pasākumus, lai saskaņotajā termiņā īstenotu savas saistības, vai nav iesaistījušās jēgpilnā dialogā, kas varētu novest pie šādām saistībām, un AICINA šīs jurisdikcijas sadarboties ar Rīcības kodeksa jautājumu grupu, lai atrisinātu atlikušos jautājumus;

6.

PAUŽ NOŽĒLU īpaši par to, ka Turcija nav panākusi būtisku progresu automātiskās informācijas apmaiņas efektīvā īstenošanā ar visām ES dalībvalstīm un tādēļ vēl nav izpildījusi visas saistības, ko tā uzņēmās, lai īstenotu labas nodokļu pārvaldības principus, kā izklāstīts Rīcības kodeksa jautājumu grupas ziņojumā; ŅEM VĒRĀ, ka informācijas apmaiņa ir iedarbināta ar 21 ES dalībvalsti un ir plānots, ka 2022. gadā tā sāksies ar piecām ES dalībvalstīm; PAUŽ NOŽĒLU, ka nav sniegti pierādījumi par to, ka Turcija būtu efektīvi īstenojusi datu apmaiņu ar kādu no dalībvalstīm; UZSVER, ka attiecībā uz informācijas apmaiņu ar vienu dalībvalsti nav panākts nekāds progress; ATKĀRTOTI NORĀDA, ka efektīva informācijas apmaiņa ar visām dalībvalstīm ir nosacījums tam, lai Turcija saskaņā ar Padomes 2020. gada februāra secinājumiem izpildītu ES saraksta 1.1. kritēriju; AICINA Turciju līdz 2021. gada 31. maijam augstā politiskā līmenī pilnībā apņemties līdz 2021. gada 30. jūnijam efektīvi iedarbināt savas automātiskās informācijas apmaiņas attiecības ar atlikušajām sešām dalībvalstīm; visām 27 dalībvalstīm informācija par 2019. fiskālo gadu ir jānosūta, vēlākais, līdz 2021. gada 1. septembrim un informācija par 2020. un 2021. fiskālo gadu jānosūta saskaņā ar automātiskai informācijas apmaiņai paredzēto ESAO grafiku un jebkurā gadījumā, vēlākais, līdz attiecīgi 2021. gada 30. septembrim un 2022. gada 30. septembrim; NORĀDA, ka, neievērojot kādu no pieciem iepriekš minētajiem termiņiem, tiktu izpildīti nosacījumi, lai Turciju iekļautu I pielikumā saskaņā ar 1.1. kritēriju; AICINA Rīcības kodeksa jautājumu grupu paziņot šo lūgumu Turcijai, turpināt uzraudzīt progresu attiecībā uz efektīvu informācijas apmaiņu ar visām dalībvalstīm un informēt Padomi par notikumu attīstību šajā sakarā, vienlaikus uzturot dialogu ar Turciju šajā jautājumā, un NORĀDA, ka Padome nepieciešamo lēmumu par iekļaušanu sarakstā pieņems 2021. gada oktobrī, pamatojoties uz Rīcības kodeksa jautājumu grupas analīzi par Turcijas atbilstību, un pēc minētā atlikušā termiņa šo lēmumu pārskatīs;

7.

APSTIPRINA Rīcības kodeksa jautājumu grupas ziņojumu, kas izklāstīts dokumentā 6223/21;

8.

attiecīgi APSTIPRINA I pielikumā izklāstīto pārskatīto ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas (“ES saraksts”);

9.

APSTIPRINA II pielikumā izklāstīto pašreizējo stāvokli attiecībā uz saistībām, ko jurisdikcijas, kuras sadarbojas, ir uzņēmušās, lai īstenotu labas nodokļu pārvaldības principus;

10.

AICINA attiecīgi ES iestādes un dalībvalstis ārpolitikā, ekonomiskajās attiecībās un attīstības sadarbībā ar attiecīgajām trešām valstīm turpināt ņemt vērā I pielikumā izklāstīto pārskatīto ES sarakstu, neskarot attiecīgās dalībvalstu un Savienības kompetences jomas, kas izriet no Līgumiem.

Paziņojums to personu un vienību ievērībai, kurām piemēro ierobežojošos pasākumus, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2012/642/KĀDP un Padomes Regulā (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Baltkrievijā

(2021/C 66/11)

Šeit sniegtā informācija ir paredzēta to personu un vienību ievērībai, kuras ir norādītas pielikumā Padomes Lēmumam 2012/642/KĀDP (1), kas grozīts ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2021/353 (2), un I pielikumā Padomes Regulai (EK) Nr. 765/2006 (3), ko īsteno ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2021/339 (4) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Baltkrievijā.

Eiropas Savienības Padome pēc minētajos pielikumos iekļautā personu un vienību saraksta pārskatīšanas ir noteikusi, ka uz minētajām personām un vienībām arī turpmāk būtu jāattiecina Lēmumā 2012/642/KĀDP un Regulā (EK) Nr. 765/2006 paredzētie ierobežojošie pasākumi. Pamatojums šo personu un vienību iekļaušanai sarakstā ir izklāstīts minēto pielikumu attiecīgajos ierakstos.

Attiecīgo personu un vienību uzmanība tiek vērsta uz to, ka pastāv iespēja iesniegt pieteikumu attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) kompetentajām iestādēm, kas norādītas Regulas (EK) Nr. 765/2006 II pielikumā minētajās tīmekļa vietnēs, lai iegūtu atļauju izmantot iesaldētos līdzekļus pamatvajadzību nodrošināšanai vai konkrētiem maksājumiem (sk. regulas 3. pantu).

Attiecīgās personas un vienības pirms 2021. gada 30. novembra var Padomei iesniegt lūgumu pārskatīt lēmumu par viņu iekļaušanu minētajā sarakstā, lūgumam pievienojot apliecinošus dokumentus un to nosūtot uz šādu adresi:

Council of the European Union

General Secretariat

RELEX.1.C

Rue de la Loi/Wetstraat 175

1048 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

E-pasts: sanctions@consilium.europa.eu

Visi saņemtie komentāri tiks ņemti vērā personu un vienību saraksta regulārajā pārskatīšanā, ko Padome veic, ievērojot Lēmuma 2012/642/KĀDP 8. panta 2. punktu un Regulas (EK) Nr. 765/2006 8.a panta 4. punktu.

---

(1)  OV L 285, 17.10.2012., 1. lpp.

(2)  OV L 68, 26.2.2021., 189. lpp.

(3)  OV L 134, 20.5.2006., 1. lpp.

(4)  OV L 68, 26.2.2021., 29. lpp.

Paziņojums to datu subjektu ievērībai, kuriem piemēro ierobežojošos pasākumus, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2012/642/KĀDP un Padomes Regulā (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Baltkrievijā

(2021/C 66/12)

Datu subjektu uzmanība tiek vērsta uz šādu informāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 (1) 16. pantu.

Šīs apstrādes darbības juridiskais pamats ir Padomes Lēmums 2012/642/KĀDP (2), kas grozīts ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2021/353 (3), un Padomes Regula (EK) Nr. 765/2006 (4), kuru īsteno ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2021/339 (5).

Šīs apstrādes darbības datu pārzinis ir RELEX.1.C nodaļa Padomes Ģenerālsekretariāta (PĢS) ģenerāldirektorātā RELEX (Ārējās attiecības), un ar šo nodaļu var sazināties, izmantojot šādu adresi:

Council of the European Union

General Secretariat

RELEX.1.C

Rue de la Loi/Wetstraat 175

1048 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

E-pasts: sanctions@consilium.europa.eu

Ar PĢS datu aizsardzības speciālistu var sazināties, izmantojot šādu adresi:

Data Protection Officer

data.protection@consilium.europa.eu

Apstrādes darbības mērķis ir izveidot un atjaunināt tādu personu sarakstu, uz kurām attiecas ierobežojošie pasākumi saskaņā ar Lēmumu 2012/642/KĀDP, kas grozīts ar Lēmumu (KĀDP) 2021/353, un Regulu (EK) Nr. 765/2006, kuru īsteno ar Īstenošanas regulu (ES) 2021/339.

Datu subjekti ir fiziskas personas, kuras atbilst Lēmumā 2012/642/KĀDP un Regulā (EK) Nr. 765/2006 izklāstītajiem kritērijiem iekļaušanai sarakstā.

Savāktie personas dati ietver datus, kas vajadzīgi, lai pareizi identificētu attiecīgo personu, pamatojumu iekļaušanai sarakstā un jebkādus citus ar to saistītus datus.

Savāktos personas datus vajadzības gadījumā var sniegt arī Eiropas Ārējās darbības dienestam un Komisijai.

Neskarot ierobežojumus, kas noteikti, ievērojot Regulas (ES) 2018/1725 25. pantu, atbilde datu subjektiem par viņu tiesību īstenošanu, piemēram, piekļuves tiesībām, kā arī tiesībām veikt labojumus vai izteikt iebildumus, tiks sniegta saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1725.

Personas datus glabā piecus gadus no brīža, kad datu subjekts ir svītrots no tādu personu saraksta, uz kurām attiecas ierobežojošie pasākumi, vai no brīža, kad ir beidzies pasākuma derīguma termiņš, vai uz tiesvedības laiku, ja tāda bijusi sākta.

Neskarot tiesību aizsardzību tiesā, administratīvā vai ārpustiesas kārtā, datu subjekti var iesniegt sūdzību Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1725 (edps@edps.europa.eu).

---

(1)  OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.

(2)  OV L 285, 17.10.2012., 1. lpp.

(3)  OV L 68, 26.2.2021., 189. lpp.

(4)  OV L 134, 20.5.2006., 1. lpp.

(5)  OV L 68, 26.2.2021., 29. lpp.

Euro maiņas kurss (1)

2021. gada 25. februāris

(2021/C 66/13)

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,2225
JPY	Japānas jena	129,73
DKK	Dānijas krona	7,4363
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,86408
SEK	Zviedrijas krona	10,0668
CHF	Šveices franks	1,1076
ISK	Islandes krona	153,30
NOK	Norvēģijas krona	10,2275
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	26,110
HUF	Ungārijas forints	360,18
PLN	Polijas zlots	4,5122
RON	Rumānijas leja	4,8748
TRY	Turcijas lira	8,8344
AUD	Austrālijas dolārs	1,5317
CAD	Kanādas dolārs	1,5257
HKD	Hongkongas dolārs	9,4793
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6409
SGD	Singapūras dolārs	1,6120
KRW	Dienvidkorejas vona	1 359,14
ZAR	Dienvidāfrikas rands	18,1101
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,8898
HRK	Horvātijas kuna	7,5895
IDR	Indonēzijas rūpija	17 352,10
MYR	Malaizijas ringits	4,9383
PHP	Filipīnu peso	59,492
RUB	Krievijas rublis	90,3519
THB	Taizemes bāts	36,858
BRL	Brazīlijas reāls	6,6663
MXN	Meksikas peso	25,3424
INR	Indijas rūpija	88,7940

---

(1)  Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

Paziņojums par procedūras sākšanu attiecībā uz konkrētu tērauda ražojumu importam piemērojamā aizsardzības pasākuma iespējamu pagarināšanu

(2021/C 66/14)

Eiropas Komisija (“Komisija”) 2019. gada 1. februārī ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/159 (1) noteica galīgo aizsardzības pasākumu konkrētiem tērauda ražojumiem. Pašlaik spēkā esošais pasākums ietver tarifa kvotu, kuras pamatā ir vēsturiskais imports un kura ir piemērojama, kad Savienībā tiek importēta katra no 26 ražojumu kategorijām, kuras veido attiecīgo ražojumu. Ja attiecīgā tarifa kvota ir izsmelta, neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai piemēro papildu maksājumu 25 % apmērā.

Aizsardzības pasākums sākotnēji tika noteikts trīs gadus ilgam periodam, t. i., līdz 2021. gada 30. jūnijam.

1.   Pieprasījums par pasākuma pagarināšanu

Komisija 2021. gada 15. janvārī saņēma 12 dalībvalstu pamatotu pieprasījumu, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/478 (2) 19. pantu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 (3) 16. pantu, pārbaudīt, vai būtu jāpagarina pašreizējā aizsardzības pasākuma piemērošanas laiks.

Pieprasījumā ir sniegti pierādījumi, kas liecina, ka aizsardzības pasākums joprojām ir nepieciešams, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu, un ka Savienības ražotāji pielāgojas. Jo īpaši pieprasījumā ir iekļauta informācija par dažu galveno kaitējuma rādītāju negatīviem rezultātiem un trešo valstu radītu pastāvīgu un ievērojamu importa spiedienu. Turklāt pieprasījumā ir ietverti elementi, kas norāda uz to, ka jaudas pārpalikums pasaulē vēl aizvien ir ļoti augsts, ka trešās valstis joprojām pieņem lielu skaitu tirdzniecību ierobežojošu pasākumu un tirdzniecības aizsardzības pasākumu un ka nav elementu, kas liecinātu, ka ASV atcels saskaņā ar 232. iedaļu pieņemtos pasākumus attiecībā uz tēraudu. Tādējādi pieprasījumā apgalvots, ka joprojām pastāv tirdzniecības novirzīšanas risks un ka pasākuma atcelšanas gadījumā Savienības ražošanas nozare saskarsies ar importa plūdiem, kas ļoti negatīvi ietekmētu tās ekonomikas sniegumu. Turklāt pieprasījumā ir iekļauti piemēri attiecībā uz Savienības ražotāju veiktajām korekcijām. Komisija uzskatīja, ka iesniegtā informācija, ieskaitot avotus un pamatojošos pierādījumus, veido pietiekamu pamatu izmeklēšanas sākšanai.

2.   Izmeklēšanas tvērums un mērķis

Saskaņā ar Regulas (ES) 2015/478 19. pantu un Regulas (ES) 2015/755 16. pantu aizsardzības pasākuma sākotnējo termiņu var pagarināt. Lai noteiktu, vai šāds pagarinājums ir pamatots, Komisijai būtu jāveic izmeklēšana saskaņā ar Regulas (ES) 2015/478 5. pantu un attiecīgi Regulas (ES) 2015/755 3. pantu.

Izmeklēšanas gaitā Komisija galvenokārt vērtēs, vai aizsardzības pasākums joprojām ir nepieciešams, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu, vai ir pierādījumi, ka Savienības ražotāji pielāgojas, un vai pagarinājums būtu Savienības interesēs. Izmeklēšanā attiecīgā gadījumā arī tiks noteikts piemērots pagarinājuma ilgums.

3.   Izmeklējamais ražojums

Izmeklējamais ražojums ir konkrēti tērauda ražojumi, kas uzskaitīti šā paziņojuma pielikumā.

4.   Procedūra

Konstatējusi, ka tās rīcībā ir pietiekami pierādījumi, Komisija ar šo sāk izmeklēšanu, lai noteiktu, vai pagarināt pašreizējā konkrētiem tērauda ražojumiem piemērojamā aizsardzības pasākuma ilgumu.

4.1.   Atbildes uz anketas jautājumiem (tikai Savienības ražotāji)

Lai pienācīgi novērtētu nepieciešamību pagarināt pašreizējā aizsardzības pasākuma piemērošanas ilgumu nolūkā novērst vai labot nopietnu kaitējumu, Komisija uzskata, ka ir jāievāc konkrēti dati no Savienības ražošanas nozares. Šie dati ietver arī galveno ekonomikas un finanšu rādītāju rezultātus attiecīgajā periodā (2018.–2020. gads).

Tādējādi Savienības ražotājiem 21 dienas laikā no šā paziņojuma publicēšanas ir jāaizpilda un ar savu attiecīgo Savienības apvienību starpniecību jāiesniedz anketas. Attiecīgās anketas veidne ir pieejama šeit: https://trade.ec.europa.eu/tdi/case_details.cfm?id=2519.

4.2.   Rakstiski sniedzama informācija

Lai iegūtu visu būtisko informāciju, ko uzskata par nepieciešamu izmeklēšanai, ieinteresētās personas, t. i., personas, starp kuru darbībām un izmeklējamo ražojumu ir objektīva saikne, ar šo tiek aicinātas 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī Komisijai rakstiski darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un sniegt pierādījumus, kas to pamato. Visa rakstiski sniedzamā informācija jāiesniedz elektroniskajā platformā TRON.tdi (https://tron.trade.ec.europa.eu/tron/TDI). Skatīt 4.6. punktu, lai iegūtu detalizētu informāciju.

Personas, kas iesniedz informāciju, tiek aicinātas sarakstē skaidri norādīt, uz kuru(-iem) turpmāk minēto(-ajiem) jautājumu(-iem) to iesniegtā informācija attiecas, un sniegt savus argumentus pa šādiem punktiem:

a)	vai un kāpēc pasākums joprojām ir nepieciešams;

b)	apsvērumi par Savienības interesēm;

c)

cits.

Tāpat kā tā ir darījusi iepriekšējās pārskatīšanas izmeklēšanās, Komisija efektivitātes labad automātiski paplašinās ieinteresētās personas statusu un attiecinās to uz visām ieinteresētajām personām, kurām ir šāds statuss saistībā ar pašreizējo aizsardzības pasākumu. Tomēr šis noteikums neattieksies uz pilnvarām.

Uzņēmumiem, apvienībām vai trešo valstu valdībām, kas vēlas piedalīties ar šā paziņojuma publikāciju sāktajā procedūrā ar ārēju juridisko pārstāvju starpniecību, ir jāiesniedz pilnvara, kas attiecas tieši uz šo procedūru.

Personas, kas vēlas piedalīties procedūrā, bet pašlaik nav reģistrētas kā lietā ieinteresētās personas, tiek aicinātas, iesniedzot informāciju elektroniskajā platformā TRON, izskaidrot savu interesi un saikni ar lietu.

4.3.   Iespēja sniegt piezīmes par citu personu iesniegtu informāciju

Lai nodrošinātu tiesības uz aizstāvību, ieinteresētajām personām vajadzētu būt iespējai sniegt piezīmes par informāciju, ko iesniegušas citas ieinteresētās personas. To darot, ieinteresētās personas var aplūkot tikai tos jautājumus, kas jau izvirzīti pārējo ieinteresēto personu iesniegtajā informācijā, un nevar izvirzīt jaunus jautājumus. Atspēkojumā ieinteresētās personas konkrēti norāda, kuras(-u) puses(-šu) piezīmes tās atspēko, un strukturē to atbilstīgi iepriekšminētajiem punktiem.

Šādām piezīmēm jānonāk Komisijā 10 dienu laikā no brīža, kad ieinteresētajām personām TRON tiek darīta pieejama 4.2. punktā minētā informācija un Savienības ražotāju iesniegtās atbildes uz anketas jautājumiem. Komisija, izmantojot TRON, pienācīgi informēs ieinteresētās personas, kad tiks uzsākts šis rakstiskās procedūras otrais posms.

Ieinteresētajām personām pieejamajiem lietas materiāliem var piekļūt elektroniskajā platformā Tron.tdi: https://tron.trade.ec.europa.eu/tron/TDI. Lai saņemtu piekļuves tiesības, lūdzam sekot norādījumiem minētajā lapā.

Noteiktais laikposms neskar Komisijas tiesības pienācīgi pamatotos gadījumos no ieinteresētajām personām pieprasīt papildu informāciju.

4.4.   Uzklausīšanas iespēja, ko nodrošina Komisijas izmeklēšanas dienesti

Visas ieinteresētās personas var pieprasīt, lai tās uzklausītu Komisijas izmeklēšanas dienesti. Uzklausīšanas pieprasījums jāiesniedz rakstiski 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Oficiālajā Vēstnesī un tajā jānorāda pieprasījuma iesniegšanas iemesli, kā arī kopsavilkums par to, ko ieinteresētā persona uzklausīšanā vēlas apspriest.

Tomēr ieinteresētās personas tiek informētas, ka, ņemot vērā to, ka izmeklēšana jāpabeidz un lēmums jāpieņem ne vēlāk kā 2021. gada 30. jūnijā (sk. 5. punktu), kā arī ieinteresēto personu iespējamo lielo skaitu, un to, ka šīm ieinteresētajām personām tiks dota iespēja sniegt piezīmes par citu personu iesniegto informāciju un tādējādi nodrošinātas pietiekamas iespējas aizstāvēties un darīt zināmu savu viedokli, Komisija plāno veikt izmeklēšanu rakstiski, nerīkojot mutisku uzklausīšanu, ja vien ieinteresētās personas nevar pierādīt, ka tām ir īpaša vajadzība tikt uzklausītām mutiski.

4.5.   Informācijas iesniegšana un šajā paziņojumā norādīto termiņu pagarināšana

Parasti ieinteresētās personas var iesniegt informāciju tikai šajā paziņojumā precizētajos termiņos. Ikviena šajā paziņojumā noteikta termiņa pagarinājumu var pieprasīt tikai izņēmuma apstākļos, un pagarinājums tiek piešķirts tikai, ja ir pienācīgs pamatojums. Pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos iesniegšanas termiņa pagarinājums parasti nepārsniedz 3 papildu dienas.

4.6.   Norādes rakstisku dokumentu iesniegšanai, atbilžu uz anketas jautājumiem un sarakstes nosūtīšanai

Uz informāciju, kas tirdzniecības aizsardzības procedūras vajadzībām iesniegta Komisijai, neattiecas autortiesības. Ieinteresētajām personām, pirms tās iesniedz Komisijai informāciju un/vai datus, uz kuriem attiecas trešās personas autortiesības, no autortiesību īpašnieka ir jāprasa īpaša atļauja, kas nepārprotami ļauj Komisijai a) šīs tirdzniecības aizsardzības procedūras vajadzībām izmantot informāciju un datus un b) sniegt informāciju un/vai datus šīs izmeklēšanas ieinteresētajām personām tādā veidā, kas tām ļauj izmantot tiesības uz aizstāvību.

Visa rakstiski iesniegtā informācija, kam lūgts saglabāt konfidencialitāti, ir ar norādi “Limited” (4). Personas, kas šīs izmeklēšanas gaitā iesniedz informāciju, tiek aicinātas pamatot savu lūgumu saglabāt konfidencialitāti.

Personām, kuras sniedz informāciju ar norādi “Limited”, saskaņā ar Regulas (ES) 2015/478 (5) 8. pantu un Regulas (ES) 2015/755 (6) 5. pantu jāsagatavo tās nekonfidenciāls kopsavilkums ar norādi “For inspection by interested parties”. Šiem kopsavilkumiem jābūt pietiekami detalizētiem, lai varētu pienācīgi saprast konfidenciāli iesniegtās informācijas būtību, un tiem jānonāk Komisijā vienlaikus ar versiju, kam ir norāde “Limited”.

Ja persona, kas iesniedz konfidenciālu informāciju, nenorāda pamatotu iemeslu, kāpēc tā pieprasa saglabāt konfidencialitāti, vai nesagatavo tās nekonfidenciālu kopsavilkumu un neiesniedz to noteiktajā formātā un kvalitātē, Komisija šādu informāciju var neņemt vērā, ja vien no uzticamiem avotiem nevar pietiekami pierādīt, ka informācija ir pareiza.

Ieinteresētās personas tiek aicinātas visu informāciju, ieskaitot skenētas pilnvaras, un pieprasījumus sniegt elektroniskajā platformā TRON.tdi (https://tron.trade.ec.europa.eu/tron/TDI). Ja ieinteresētās personas atbild elektroniskajā platformā TRON.tdi vai pa e-pastu, tās piekrīt noteikumiem, kas piemērojami dokumentu elektroniskai iesniegšanai saskaņā ar noteikumiem dokumentā “SARAKSTE AR EIROPAS KOMISIJU TIRDZNIECĪBAS AIZSARDZĪBAS LIETĀS”, kas publicēts Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē: http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2011/june/tradoc_148003.pdf. Ieinteresētajām personām ir jānorāda savs nosaukums / vārds, uzvārds, adrese, tālruņa numurs un derīga e-pasta adrese un ir jānodrošina, ka norādītā e-pasta adrese ir funkcionējoša, oficiāla darba e-pasta adrese un ka e-pasts ik dienu tiek pārbaudīts. Kad būs iesniegta kontaktinformācija, Komisija sazināsies ar ieinteresētajām personām tikai elektroniskajā platformā TRON.tdi vai pa e-pastu, ja vien tās nebūs nepārprotami paudušas prasību visus dokumentus no Komisijas saņemt ar citiem saziņas līdzekļiem vai ja nosūtāmā dokumenta veida dēļ tas jāsūta ar ierakstītu vēstuli. Iepriekš minētajos norādījumos par saziņu ar ieinteresētajām personām ieinteresētās personas var iepazīties ar papildu noteikumiem un informāciju par saraksti ar Komisiju, arī ar principiem, kas piemērojami elektroniskajā platformā TRON.tdi sūtāmai informācijai.

Komisijas adrese sarakstei:

European Commission

Directorate-General for Trade

Directorate G, unit G5

Office: CHAR 03/66

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

TRON.tdi: https://webgate.ec.europa.eu/tron/tdi

E-pasta adrese: TRADE-SAFE009-REVIEW@ec.europa.eu

5.   Izmeklēšanas grafiks

Spēkā esošais pasākums zaudēs spēku 2021. gada 30. jūnijā, ja vien netiks pieņemts lēmums pagarināt šo pasākumu. Tādēļ no šīs procedūras izrietošs lēmums būtu jāpieņem pirms minētā datuma.

6.   Nesadarbošanās

Ja ieinteresētā persona noteiktajā termiņā nesniedz nepieciešamo informāciju vai ievērojami traucē izmeklēšanu, konstatējumus saskaņā ar Regulas (ES) 2015/478 5. pantu un Regulas (ES) 2015/755 3. pantu var veikt, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Ja tiek konstatēts, ka ieinteresētā persona ir sniegusi nepatiesu vai maldinošu informāciju, šo informāciju var neņemt vērā un izmantot pieejamos faktus.

7.   Uzklausīšanas amatpersona

Uzklausīšanas amatpersona darbojas kā vidutājs starp ieinteresētajām personām un Komisijas izmeklēšanas dienestiem. Uzklausīšanas amatpersona izskata pieprasījumus par piekļuvi lietas materiāliem, strīdus par dokumentu konfidencialitāti, pieprasījumus pagarināt termiņu un visus pārējos pieprasījumus par ieinteresēto personu un trešo personu tiesībām uz aizstāvību, kuri varētu rasties procedūras gaitā.

Ieinteresētās personas var lūgt uzklausīšanas amatpersonas iesaistīšanos. Principā šī iesaistīšanās attiecas tikai uz jautājumiem, kas radušies šīs pārskatīšanas procedūras laikā.

Pieprasījums attiecībā uz uzklausīšanas amatpersonas iesaistīšanos jāiesniedz rakstiski un tajā jānorāda pieprasījuma iemesli. Ieinteresētās personas, kuras pieprasa uzklausīšanas amatpersonas iesaistīšanos, tiek aicinātas ievērot šā paziņojuma 4.1.–4.3. punktā informācijas iesniegšanai Komisijā noteiktos termiņus. Ja šie pieprasījumi tiek iesniegti ārpus noteiktā termiņa, uzklausīšanas amatpersona, pienācīgi ņemot vērā labas pārvaldības intereses un izmeklēšanas savlaicīgu pabeigšanu, var izskatīt arī šādu novēlotu pieprasījumu iemeslus.

Papildu informācija un kontaktinformācija pieejama uzklausīšanas amatpersonas tīmekļa lapās Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/trade/trade-policy-and-you/contacts/hearing-officer/.

8.   Personas datu apstrāde

Šajā izmeklēšanā savāktos personas datus apstrādās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 (7).

Paziņojums par datu aizsardzību, ar ko visas personas tiek informētas par personas datu apstrādi Komisijas tirdzniecības aizsardzības darbību ietvaros, ir pieejams Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē: http://trade.ec.europa.eu/doclib/html/157639.htm.

---

(1)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/159 (2019. gada 31. janvāris), ar ko nosaka galīgos aizsardzības pasākumus pret konkrētu tērauda ražojumu importu (OV L 31, 1.2.2019., 27. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/478 (2015. gada 11. marts) par kopīgiem importa noteikumiem (OV L 83, 27.3.2015., 16. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/755 (2015. gada 29. aprīlis) par kopējiem noteikumiemimportam no dažām trešām valstīm (OV L 123, 19.5.2015., 33. lpp.).

(4)  Dokumentu ar norādi “Limited” uzskata par konfidenciālu saskaņā ar 8. pantu Regulā (ES) 2015/478, 5. pantu Regulā (ES) 2015/755 un 3.2. pantu PTO Nolīgumā par aizsargpasākumiem. Tas ir aizsargāts arī atbilstoši 4. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

(5)  OV L 83, 27.3.2015., 16. lpp.

(6)  OV L 123, 19.5.2015., 33. lpp.

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta M.10148 — FCA/EEPS/JV)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2021/C 66/15)

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004, 1. lpp. (“Apvienošanās regula”).

(2)  OV C 366, 14.12.2013., 5. lpp.

Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu

(2021/C 66/16)

Šis paziņojums ir publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.

PAZIŅOJUMS PAR STANDARTA GROZĪJUMU, AR KO GROZA VIENOTO DOKUMENTU

“LA JARABA”

PDO-ES-01895-AM01

Paziņojuma datums: 16.11.2020.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

Virsraksts

BALTVĪNA IEKĻAUŠANA

—	Produkta specifikācijas 2.1. iedaļa “Vērā ņemamie parametri, analītiskās robežvērtības un pielaides”; grozījums attiecas arī uz vienotā dokumenta iedaļu “Vīnu apraksts”.

Apraksts un pamatojums

—	Tas, ka ir iekļauts no šķirnes ‘Sauvignon Blanc’ vīnogām darītais vienšķirnes baltvīns, nozīmē, ka ir jādefinē baltvīnu analītiskie parametri.

JAUNAIS FORMULĒJUMS

2.1.2.

Baltvīns Parametrs Robežvērtība Pielaides robeža Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %) ≥ 11,5 ± 0,2 Minimālais kopējais spirta saturs (tilp. %) ≥ 12,5 ± 0,2 Reducējošo cukuru saturs (g/l, izteikts kā glikoze) ≤ 4 ± 0,5 Kopējais skābums (g/l, izteikts vīnskābē) 4 < AT < 7 ± 0,3 Gaistošais skābums (mekv./l) ≤ 16,7 ± 3 Kopējais sēra dioksīda saturs (mg/l) ≤ 130 ± 15 Stroncija saturs (mg/l) ≥ 2,2 ± 0,2

PAMATOJUMS

—	Ņemot vērā, ka ACVN “La Jaraba” noteiktais apgabals ietver zemesgabalu ar ‘Sauvignon Blanc’ vīnogām, no kurām ražo vīnus, kas arī satur daudz stroncija, tiek lūgts grozīt produkta specifikāciju, lai iekļautu baltogu šķirni ‘Sauvignon Blanc’ un no tās ražotos baltvīnus.

Virsraksts

BALTVĪNA IEKĻAUŠANA

—	Produkta specifikācijas 2.2. iedaļa “Organoleptiskajās analīzēs nosakāmās īpašības”; grozījums attiecas arī uz vienotā dokumenta iedaļu “Vīnu apraksts”.

Apraksts un pamatojums

—	Tas, ka ir iekļauts no šķirnes ‘Sauvignon Blanc’ vīnogām darītais vienšķirnes baltvīns, nozīmē, ka ir jādefinē ražotā baltvīna organoleptiskās īpašības.

JAUNAIS FORMULĒJUMS

2.2.4.

Vienšķirnes baltvīns “Sauvignon Blanc” — Izskats: tīrs, gaišs un dzidrs, salmu dzeltenā krāsā. — Smarža: intensīva, bagātīga, ar šķirnei raksturīgām notīm, jo īpaši balto kauliņaugļu un ziedu notīm. — Garša: svaiga, zīdaina un līdzsvarota.

PAMATOJUMS

—	Ņemot vērā, ka ACVN “La Jaraba” noteiktais apgabals ietver zemesgabalu ar ‘Sauvignon Blanc’ vīnogām, no kurām ražo vīnus, kas arī satur daudz stroncija, tiek lūgts grozīt produkta specifikāciju, lai iekļautu baltogu šķirni ‘Sauvignon Blanc’ un no tās ražotos baltvīnus.

Virsraksts

BALTVĪNA DARĪŠANAS UN RAŽOŠANAS METODES

—	Produkta specifikācijas 3. iedaļa “Īpašās vīndarības metodes”; grozījums attiecas arī uz vienotā dokumenta iedaļu “Īpašās vīndarības metodes”.

Apraksts un pamatojums

—	Līdz ar šķirnes ‘Sauvignon Blanc’ iekļaušanu produkta specifikācijā ir pievienotas vīndarības metodes, kas raksturīgas baltvīnu ražošanai.

JAUNAIS FORMULĒJUMS

Misu, kas iegūta no baltajām vīnogām, sasmalcinot un presējot no ķekariem atdalīto ražu, nostādina 15–20 oC temperatūrā vismaz 12 stundas. Misas spirta rūgšana notiek nerūsējoša tērauda tvertnēs 10–21 oC temperatūrā. Parastos apstākļos spirta rūgšanu ierosina vīnogu mikroflora. Pēc tam notiek dzidrināšana, un tieši pirms iepildīšanas pudelēs vīnu filtrē, izmantojot filtru ar lielu poru diametru, lai produkts pēc iespējas saglabātu dabiskumu.

PAMATOJUMS

—	Tā kā produkta specifikācijā ir iekļauts baltvīns, ir jānošķir sarkanvīna un baltvīna darīšanas un ražošanas metodes.

Virsraksts

VĪNA IZTURĒŠANAS TERMIŅU GROZĪJUMS

Produkta specifikācijas 3. iedaļa “Īpašās vīndarības metodes”; grozījums attiecas arī uz vienotā dokumenta iedaļu “Īpašās vīndarības metodes”.

Apraksts un pamatojums

Šis grozījums attiecas uz vīndarības un ražošanas metožu formulējumu, jo šo vīnu mucās un pudelēs iztur īsāku laiku.

JAUNAIS FORMULĒJUMS

3.1.

No šķirņu ‘Tempranillo’, ‘Cabernet Sauvignon’, ‘Merlot’ un ‘Graciano’ vīnogām iegūtu sarkanvīnu maisījums dažādās proporcijās. 225 litru ozolkoka mucās tiek izturēts vismaz trīs mēnešus. Pudelēs tiek izturēts vismaz vienu mēnesi.

3.2.

No šķirņu ‘Tempranillo’, ‘Cabernet Sauvignon’ un ‘Merlot’ vīnogām iegūtu sarkanvīnu maisījums dažādās proporcijās. 225 litru ozolkoka mucās tiek izturēts vismaz trīs mēnešus. Pudelēs tiek izturēts vismaz vienu mēnesi.

PAMATOJUMS

—	Tirgū arvien pieaug pieprasījums pēc vīniem ar īsākiem izturēšanas termiņiem.

Virsraksts

MAKSIMĀLĀ RAŽAS IZNĀKUMA IEKĻAUŠANA

—	Produkta specifikācijas 5. iedaļa “Maksimālais ražas iznākums”; grozījums attiecas arī uz vienotā dokumenta iedaļu “Maksimālais ražas iznākums”.

—	Pamatojuma apraksts

—	Ir iekļauts šķirnes ‘Sauvignon Blanc’ maksimālais ražas iznākums.

JAUNAIS FORMULĒJUMS

5.

Maksimālais ražas iznākums ‘Tempranillo’: 10 500 kg/ha, kas atbilst 73,5 hl/ha. ‘Cabernet Sauvignon’: 11 000 kg/ha, kas atbilst 77 hl/ha. ‘Merlot’: 10 000 kg/ha, kas atbilst 70 hl/ha. ‘Graciano’: 10 000 kg/ha, kas atbilst 70 hl/ha. ‘Sauvignon Blanc’: 11 000 kg/ha, kas atbilst 77 hl/ha.

PAMATOJUMS

—	Tā kā produkta specifikācijā ir iekļauta šķirne ‘Sauvignon Blanc’, šai šķirnei ir noteikts maksimālais ražas iznākums.

Virsraksts

IZMANTOTĀS VĪNA VĪNOGU ŠĶIRNES IEKĻAUŠANA

—	Produkta specifikācijas 6. iedaļa “Vīndarībai paredzētās vīnogu šķirnes”; šis grozījums neattiecas uz vienoto dokumentu.

Pamatojuma apraksts

—	Ir pievienota šķirne ‘Sauvignon Blanc’.

JAUNAIS FORMULĒJUMS

6.

Vīndarībai paredzētās vīnogu šķirnes Sarkanogu šķirnes: ‘Tempranillo’, ‘Cabernet Sauvignon’, ‘Merlot’, ‘Graciano’. Baltogu šķirne: ‘Sauvignon Blanc’.

PAMATOJUMS

—	Tā kā produkta specifikācijā ir iekļauta šķirne ‘Sauvignon Blanc’, tā ir norādīta šajā iedaļā.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1.   Produkta nosaukums

“La Jaraba”

2.   Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN – aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3.   Vīnkopības produktu kategorijas

1.

Vīns

4.   Vīna vai vīnu apraksts

Sarkanvīns

Šis ir piesātinātas ķiršsarkanas krāsas vīns ar vidēju līdz augstu intensitāti un sarkano un melno augļu notīm, kas kopā rada bagātīgu garšu un tumīgu konsistenci. Tā kā augsne satur daudz stroncija, tā saturs šajā vīnā ir augstāks nekā citu veidu vīnos; pateicoties šim elementam, iegūtais vīns ir intensīvs, aromātisks un pilnmiesīgs, ar spēcīgām minerālu un balzama notīm.

*	Maksimālais kopējais spirta saturs nepārsniedz attiecīgajos ES tiesību aktos noteiktās robežvērtības.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	11
Minimālais kopējais skābums	4 g/l (izteikts vīnskābē)
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos litrā)	15
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos litrā)	130

Baltvīns

Tīrs, gaišs un dzidrs, salmu dzeltenā krāsā. Intensīvs, bagātīgs, ar šķirnei raksturīgām notīm, jo īpaši balto kauliņaugļu un ziedu notīm. Garša ir svaiga, zīdaina un līdzsvarota.

*	Maksimālais kopējais spirta saturs nepārsniedz attiecīgajos ES tiesību aktos noteiktās robežvērtības.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	11,5
Minimālais kopējais skābums	4 g/l (izteikts vīnskābē)
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos litrā)	10
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos litrā)	130

5.   Vīndarības metodes

a)   Īpašās vīndarības metodes

Īpašā vīndarības metode

Sarkano vīnogu spirta rūgšana notiek nerūsējoša tērauda tvertnēs vai Francijas ozolkoka mucās 15–30 °C temperatūrā. Uzglabāšana tvertnēs un macerācija ilgst vismaz 10 dienas.

Misu, kas iegūta no baltajām vīnogām, sasmalcinot un presējot no ķekariem atdalīto ražu, nostādina 15–20 oC temperatūrā vismaz 12 stundas. Misas spirta rūgšana notiek nerūsējoša tērauda tvertnēs 10–21 oC temperatūrā.

Maksimālais ražas iznākums, sapresējot 100 kg vīnogu, ir 70 litru.

Vīnu vispirms iztur 225 litru ozolkoka mucās un pēc tam pudelēs šādu laikposmu:

—	no šķirņu ‘Tempranillo’, ‘Cabernet Sauvignon’, ‘Merlot’ un ‘Graciano’ vīnogām iegūtu sarkanvīnu maisījums dažādās proporcijās: iztur 225 litru ozolkoka mucās vismaz trīs mēnešus un pudelēs vismaz vienu mēnesi,

—	no šķirņu ‘Tempranillo’, ‘Cabernet Sauvignon’ un ‘Merlot’ vīnogām iegūtu sarkanvīnu maisījums dažādās proporcijās: iztur 225 litru ozolkoka mucās vismaz trīs mēnešus un pudelēs vismaz vienu mēnesi,

—	no šķirnes ‘Merlot’ vīnogām iegūts vienšķirnes sarkanvīns: iztur 225 litru ozolkoka mucās vismaz 6 mēnešus un pudelēs vismaz 6 mēnešus.

Audzēšanas metodes

Vīnogas novāc, kad tās ir nogatavojušās fenolu satura ziņā; atlasa ķekarus ar vislabāko struktūru un fenolu savienojumu augstāko saturu. Vienīgais organiskais materiāls, ko izmanto vīndārzos, ir aitu mēsli no tai pašā īpašumā esošās lopkopības saimniecības.

b)   Maksimālais ražas iznākums

‘Tempranillo’:

73,5 hl no hektāra.

‘Tempranillo’:

10 500 kg vīnogu no hektāra.

‘Cabernet Sauvignon’:

77 hl no hektāra.

‘Cabernet Sauvignon’:

11 000 kg vīnogu no hektāra.

‘Merlot’ un ‘Graciano’:

70 hl no hektāra.

‘Merlot’ un ‘Graciano’:

10 000 kg vīnogu no hektāra.

6.   Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Noteiktais apgabals atrodas pašvaldības El Provencio teritorijā (Kvenka). Saskaņā ar Vīndārzu reģistru tajā ietilpst šādi zemesgabali: 9. zona, zemesgabali Nr. 14b, 14d, 14f, 14h, 26d, 26e, 26h, 26i, 26j, 26k, 26m, 26n, 26v.

Vīnu dara no noteiktā apgabala vīndārzos novāktajām vīnogām un pilda pudelēs vīna darītavā, kas atrodas ražošanas apgabalā.

7.   Galvenās vīna vīnogu šķirnes

‘MERLOT’

‘TEMPRANILLO’ – ‘CENCIBEL’

8.   Saiknes vai saikņu apraksts

VIDE (DABAS FAKTORI UN CILVĒKFAKTORI)

La Jaraba ir ģeogrāfiskais nosaukums, ko izmanto, lai apzīmētu vietu, kur atrodas noteiktais apgabals, kā redzams pašlaik spēkā esošā Spānijas lauku teritoriju kadastra kartē. Šis apgabals atrodas nogulumiem bagātā upes ielejā. Agrākā ūdenstece Cañada de Valdelobos tagad ar pārtraukumiem šķērso šo teritoriju, līdz sasniedz Sankaras upi, kas atdala Kvenkas provinci no Alvasetes provinces. Teritorijā La Jaraba nav praktiski nekādu kalnu, un to var uzskatīt par pilnīgi līdzenu. Tās augstums ir 700 m virs jūras līmeņa.

Vīndārzos, ko lielā mērā aizsargā 92 ha plašs akmeņozolu un priežu mežs, valda tāds mikroklimats, kas ir īpaši labvēlīgs vīnogulāju augšanai. Tāpēc vīnogulāji, neraugoties uz silto un sauso austrumu vēju, ir lielā mērā pasargāti no ūdens trūkuma izraisītā stresa un vīnogas var nogatavoties ilgāk. Tā rezultātā ogās ir vairāk krāsvielu, kvalitatīva tanīna un aromāta nekā ārpus noteiktā apgabala audzētu vīnogulāju vīnogās.

Šī zeme ir veidojusies kvartāra periodā un ir Gvadjanas upes sistēmas morfoloģiski stratigrāfiskā vienība. Tās sastāvs ir daudzveidīgs – tajā atrodami kvarcīti, kvarcs, mezozoja un miocēna kaļķakmens u. c. ieži. Šā sastāva dēļ zeme var ilgāk aizturēt mitrumu, ar ko tā atšķiras no apkārtējām teritorijām, kurās ir daudz augstāks kaļķakmens saturs.

Augsnes pieder pie alfisolu rindas mālainajām augsnēm, un tās veido virs kaļķakmens izvietotās Vidusjūras sarkanzemes. Tās ir labi drenētas augsnes ar labi attīstītu profilu, pH robežās no 7 līdz 8,5, mazu apmaiņas kapacitāti, labu caurlaidību līdz pat horizontālajiem kaļķakmens slāņiem, kas atrodas aptuveni 60–90 cm dziļumā, un dažādu struktūru, sākot ar vāji strukturētām smilšainām augsnēm un beidzot ar mālu. Tajās ir daudz aluviālo elementu, tāpēc tās ir bagātas ar barības vielām. Turklāt, pateicoties rupju aluviālo nogulumu bagātās auglīgās augsnes morfoloģijai un tam, ka augsnē ik gadu tiek iestrādāti kūtsmēsli, augsnes profils ir viegls un svaigs. Šāda augsne ir ļoti piemērota vīnogulāju audzēšanai, un tāpēc tā ir viens no labvēlīgajiem faktoriem, kas veicina ogu augsto kvalitāti.

Apgabalā valda mērens Vidusjūras klimats ar kontinentālā klimata iezīmēm. Vissvarīgāko klimata raksturlielumu gada vidējās vērtības ir šādas: 14–16 °C temperatūra un 450 mm nokrišņu.

Augsnē konstatētā stroncija daudzums ir lielāks par vidējo – atsevišķos zemesgabalos tas pārsniedz 100 mg/kg. Precīzāk, tā daudzums ir robežās no 111,67 mg/kg līdz 158,41 mg/kg. Šis daudzums ir ievērojami lielāks par stroncija daudzumu, kas konstatēts konkrētā apgabala apkārtnes augsnēs, tostarp vietā Los Canforrales, kur tas ir 76,59 mg/kg, un vietā Manteleros, kur tas ir 20,19 mg/kg. Vietā Manteleros stroncija daudzums ir gandrīz astoņreiz mazāks nekā vietā La Jaraba.

Tam ir tieša ietekme uz vīnu – konstatētais stroncija saturs vīnā pārsniedz 2,2 mg/l, dažos gadījumos sasniedzot pat 3,3 m/g. Tas ir ievērojami vairāk nekā kaimiņapgabalos iegūtajā vīnā, kurā stroncija daudzums ir robežās no 0,95 mg/l līdz 1,6 mg/l. Tāpēc stroncija daudzumu vīnā var uzskatīt par uzticamu rādītāju, kas raksturo vietā La Jaraba iegūto vīnu.

Kas attiecas uz ražošanas metodēm – vienīgais izmantotais organiskais materiāls ir aitu mēsli no īpašumā esošās lopkopības saimniecības.

Runājot par ražošanas metodēm, jānorāda, ka spirta rūgšanu ierosina pašu vīnogu mikroflora un no katriem 100 kg vīnogu presējot var iegūt ne vairāk kā 70 litrus vīna.

VĪNA APRAKSTS

Vietā La Jaraba iegūtā vīna raksturīgās īpašības nosaka vietējā augsne un klimats. Tie rada augsto fenolu saturu, stabilitāti un eleganci. Vīns ir ļoti labi strukturēts, ar augstu minerālu saturu un pilnmiesīgs. Tas, ka vīnu vienmēr iztur mucās un pudelēs, ietekmē organoleptiskās īpašības – tā rezultātā iegūst piesātinātas ķirškrāsas vīnu ar vidēju līdz augstu intensitāti un sarkano un melno augļu notīm, kas liek vīnam garšot bagātīgi un tumīgi. Tā kā vietas La Jaraba augsne satur daudz stroncija, tā saturs šajā vīnā ir augstāks nekā citu veidu vīnā, kas ražots ārpus noteiktā apgabala, un tas palīdz iegūt pilnmiesīgu vīnu ar spēcīgām minerālu un balzama notīm.

SAIKNE

Īpašums atrodas nogulumiem bagātā upes ielejā, kur ir kvarcīti, kvarcs un kaļķakmens dažādā daudzumā un augsne, kuras stroncija saturs pārsniedz vidējo rādītāju; viss iepriekš minētais palīdz iegūt intensīvu, aromātisku un pilnmiesīgu vīnu ar spēcīgām minerālu notīm un balzama garšu. Stroncija daudzums piešķir šim vīnam tam raksturīgās īpatnības.

Lai gan apgabals atrodas apgabalā, kurā ražo ar ACVN “La Mancha” apzīmētos produktus, to no minētā apgabala atšķir turpmāk minētie faktori.

DABAS FAKTORI

Apgabala robežas ir noteiktas, vadoties pēc augsnes stroncija satura, kas ir ievērojami lielāks nekā tuvējās apkārtnes augsnēs. Tas padara šajā apgabalā ražoto vīnu bagātāku ar minerāliem.

Pieteikuma iesniedzēja iesniegtajā vides apsekojumā var redzēt, ka ārpus šā apgabala stroncija saturs augsnē ir 20–80 mg/kg, savukārt noteiktajā apgabalā tas sasniedz 110–160 mg/kg. Tā rezultātā stroncija saturs šajā apgabalā ražotajā vīnā ir 2,5–3,3 mg/l, savukārt no apkārtējo vīndārzu vīnogām iegūtajā vīnā – tikai aptuveni 1 mg/l.

Vēl viens faktors, kas līdztekus stroncija saturam padara šo apgabalu unikālu, ir tas, ka apgabalu ieskauj lielas akmeņozolu un priežu platības, kas to pasargā no siltajiem un sausajiem austrumu vējiem. Tas nozīmē, ka apgabals ir mitrāks nekā kaimiņapgabali, tāpēc vīnogas nogatavojas ilgāk. Tā rezultātā ogām un tātad arī vīnam ir izteiktāka krāsa, vairāk tanīnu un spēcīgāks aromāts.

CILVĒKFAKTORI

Acīmredzamākās atšķirības starp vīna ražošanas metodēm apgabalā La Jaraba un tam blakus esošajā ACVN “La Mancha” ražošanas apgabalā, ir šādas (salīdzinājumā tiks aplūkots apgabalā La Mancha ražotais izturētais sarkanvīns, jo apgabalā La Jaraba ražo tikai tāda veida vīnu):

ACVN “LA MANCHA”	“LA JARABA”	ATŠĶIRĪBAS
> 11,5 tilp. %	> 12,5tilp. %	Augstāks spirta saturs
< 10 mekv./l	< 16,7 mekv./l	Lielāks gaistošais skābums
< 13 000  kg/ha	< 11 000  kg/ha	Mazāks produkcijas daudzums no hektāra
≤ 1,6 mg/l	≥ 2,2 mg/l	Augstāks stroncija saturs

Izrādās, ka noteiktajā apgabalā, kura robežas noteiktas, vadoties pēc stroncija satura augsnē, pašlaik ir tikai viena vīna darītava, kas ražo vīnu šajā apgabalā, un šī vīna darītava pieder pieteikuma iesniedzējam.

Jāuzsver, ka vīna darītavas īpašniekam piederošā teritorija ir plašāka par noteiktajā apgabalā iekļauto. Tātad apgabala robežas tika noteiktas, vadoties nevis pēc teritorijas īpašumtiesībām, bet gan pēc vides apstākļiem, kas aprakstīti iepriekš.

Turklāt citi ražotāji, ja tie nākotnē sāks darboties noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, varēs izmantot reģistrēto nosaukumu, ja viņi ievēros specifikācijā izklāstītos nosacījumus. Šis apgabals aizņem aptuveni 75 hektārus, tāpēc ir visas iespējas tajā izveidot vēl citas vīna darītavas.

9.   Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķēšana, citas prasības)

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā veikta iepakošana.

Nosacījuma apraksts:

vīnu dara no noteiktā apgabala vīndārzos novāktajām vīnogām un pilda pudelēs vīna darītavā, kas atrodas ražošanas apgabalā. Tāpēc sarkanvīnu ražošana ietver otro posmu, kad vīns tiek izturēts pudelēs vismaz vienu mēnesi, kura laikā notiek reducēšanas process. Tas uzlabo vīna kvalitāti, novedot vīna garšu līdz pilnībai. Vīns ir gatavs patēriņam, kad tas ieguvis organoleptiskās īpašības, kuras katra veida vīnam ir izklāstītas produkta specifikācijā. Mērķis ir nodrošināt kvalitāti un sniegt garantiju attiecībā uz izcelsmi un kontroli, lai panāktu īpašības, kas ACVN “La Jaraba” sarkanvīniem un baltvīniem norādītas produkta specifikācijā.

Saite uz produkta specifikāciju

http://pagina.jccm.es/agricul/paginas/comercial-industrial/consejos_new/pliegos/MOD_PLIEGO_LA-JARABA_20200529-II.pdf

---

(1)  OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.

Grozītā vienotā dokumenta publikācija, ko pēc maznozīmīga grozījuma apstiprināšanas veic saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta otro daļu

(2021/C 66/17)

Eiropas Komisija ir apstiprinājusi šo maznozīmīgo grozījumu saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 664/2014 (1) 6. panta 2. punkta trešo daļu.

Ar pieteikumu, kurā lūgts apstiprināt šo maznozīmīgo grozījumu, var iepazīties Komisijas eAmbrosia datubāzē.

VIENOTS DOKUMENTS

“SALCHICHÓN DE VIC”/“LLONGANISSA DE VIC”

ES Nr.: PGI-ES-0119-AM02 – 9.9.2020.

ACVN ( ) AĢIN (X)

1.   Nosaukums vai nosaukumi

“Salchichón de Vic” / “Llonganissa de Vic”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Spānija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

1.2. grupa. Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti u. c.)

3.2.   Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

“Salchichón de Vic” / “Llonganissa de Vic” ir tradicionāla Katalonijas desa, kas izgatavota no liesas cūkgaļas, kurai pievieno tikai speķi, cukurus, sāli un piparu. Gaļa ar piedevām tiek samalta, macerēta, iepildīta dabiskā dzīvnieku zarnu apvalkā un tad žāvēta.

Kad sagatavotais maisījums ir iepildīts dabiskā apvalkā, desa izveidojas nedaudz krokaina, apvalks cieši piekļaujas gaļai, desai ir vairāk vai mazāk regulāra cilindriskā forma, no ārpuses tai ir bālgana krāsa (ko izraisa sēnīšu flora), kura laika gaitā paliek violeti brūna. Griezumā ir redzami speķa un piparu gabaliņi.

Desai ir raksturīgs un patīkams aromāts un garša, ko tā iegūst, pateicoties garšvielām un žāvēšanai.

Produkta “Salchichón de Vic” / “Llonganissa de Vic” diametrs un izmērs ir atkarīgs no tā, kādu apvalku izmanto. Desas izmēri produkta nosūtīšanas laikā un žāvēšanas ilgums ir šādi:

Svars (g)	Žāvētās desas lielums (sausas) (mm)		Minimālais žāvēšanas laiks (dienas)
200–300	≥ 35	≤ 75	30 dienas
≥ 300	> 40	≤ 90	45 dienas

Fizikāli ķīmiskie parametri:

—	Maksimālais tauku saturs: 48 % (*)

—	Minimālais proteīnu saturs: 38 % (*)

—	Maksimālā kolagēna un proteīnu attiecība × 100: nepārsniedz 12

—	Kopējais šķīstošo cukuru daudzums, kas izteikts kā maksimālais glikozes saturs: nepārsniedz 3 % (*)

—	Pievienotie proteīni: nav

—	Ūdens aktivitāte 20 °C temperatūrā: Aw < 0,92

—	5,3 ≤ pH ≤6,2

(*)	Vērtība sausnā.

3.3.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Izmanto atlasītu lieso cūkgaļu (augstākā labuma šķiņķi, pleca gabalus un liesumu), speķi, sāli, piparus un dabiskos taisnās zarnas vai loku zarnas spirāliskās daļas apvalkus (sašūtus vai atjaunotus).

Citas sastāvdaļas. Atļauts izmantot tikai šādas piedevas: cukurus (monosaharīdus un disaharīdus), īpašus ražotāja ieraugus, kālija nitrītu, nātrija nitrītu, kālija nitrātu, nātrija nitrātu, askorbīnskābi un tās nātrija sāli.

3.4.   Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Produkta pagatavošana (svaigas gaļas sagatavošana, attīrīšana, samalšana, samaisīšana, mīcīšana, macerēšana, iepildīšana apvalkos un žāvēšana/nogatavināšana) ir jāveic 4. punktā aprakstītajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.5.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

Produktu “Salchichón de Vic” var tirgot šķēlēs iesaiņojumā. Sagriešanu un iesaiņošanu tirdzniecības nolūkā atļauts veikt 4. punktā aprakstītajā ģeogrāfiskajā apgabalā un ārpus tā.

3.6.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Uz iepakojuma redzamā vietā jābūt uzdrukātai aizsargātai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei “Salchichón de Vic” (spāņu valodā) vai “Llonganissa de Vic” (katalāņu valodā), turklāt jānorāda šīs AĢIN logotips, AĢIN ES simbols, regulatora apstiprinātā numurētā etiķete, kā arī cita vispārīga rakstura informācija saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem.

AĢIN logotipa atveidojums:

4.   Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Ar AĢIN apzīmētais apgabals ietver šādas Plana de Vic pašvaldības, kas atrodas Osonas (Osona) rajonā Barselonas provincē:

Aiguafreda, Sant Martí de Centelles, El Brull, Seva, Tona, Muntanyola, Malla, Taradell, Sant Julià de Vilatorta, Santa Eugènia de Berga, Calldetenes, Folgueroles, Vic, Santa Eulàlia de Riuprimer, Gurb, Tavèrnolas, Roda de Ter, Manlleu, Santa Cecila de Voltregà, Sant Hipòlit de Voltregà, Les Masies de Voltregà, Oris, Torelló, Centelles, Balenyà, Les Masies de Roda, San Vicenç de Torelló un Sant Pere de Torelló.

5.   Saikne ar apgabalu

Vic desas īpatnība ir saistīta ar produkta labo slavu un pazīstamību, ko gadsimtu gaitā tā ir ieguvusi gan Katalonijā, gan pārējā Spānijā, it īpaši kopš XIX gadsimta. Specifika ir saistīta arī ar ģeogrāfiskā apgabala vides un klimata apstākļiem, kas ir piemēroti tās ražošanai.

Ar AĢIN apzīmētais ģeogrāfiskais apgabals – Plana de Vic – ir līdzenums ar izciliem lauksaimniecībai piemērotiem apstākļiem, daudzām fermām un maziem ciematiem. Apgabals atrodas 400 līdz 600 metru augstumā virs jūras līmeņa, to ieskauj Guilleries, Montseny, Collsacabra un Lluçanés kalnu grēdas, kas nosaka zināmu izolētību. Tajā valda kontinentāls Vidusjūras klimats, taču apgabala atrašanās vietas īpatnība ir tāda, ka šajā teritorijā anticiklona laikapstākļos ir bieži vērojama gaisa masu stagnācija. Tādējādi rodas termiskā inversija, kad temperatūra līdzenumā ir līdz pat 20 °C zemāka nekā apkārtējās teritorijās. Turklāt virs līdzenuma pastāvīgi krājas mākoņi (vidēji 225 miglainas dienas gadā). Šo iemeslu dēļ Plana de Vic līdzenumā valda tādi ļoti specifiski vides apstākļi, kas nav nekur citur. Šie apstākļi nodrošina īpašu mikrobioloģisko floru, kas veicina fermentācijas procesus, pateicoties kuriem desa “Salchichón de Vic” iegūst tai raksturīgo aromātu un garšu.

Rakstiskas liecības par “Salchichón de Vic” ir atrodamas jau kopš 1456. gada, lai gan tās vēstures aizsākumi meklējami IV gadsimtā. Senos laikos šo produktu pagatavoja fermās, lai varētu ilgstoši uzglabāt augstākā labuma gaļu. Kopš XIX gadsimta vidus “Salchichón de Vic” kvalitāte tiek atzinīgi novērtēta daudzos rakstiskos dokumentos, kuri apliecina produkta labo slavu. Piemēram, 1867. gada 29. maijā publicētajā laikrakstā El Porvenir (“Nākotne”) ir teikts: “(..) los ya famosos salchichones de Vic” (“.. Vic desas reputācija vairs nav jāpierāda”). Ir pat zināms, ka karalis Alfonss XIII bija liels desas “Salchichón de Vic” cienītājs. Daudzu gadu garumā ģeogrāfiskais nosaukums “Vic” un vārds “salchichón” bija nedalāmi. Ar laiku Vic desa kļuva par īstu delikatesi.

Neraugoties uz tradīciju, saskaņā ar kuru vārds “salchichón” asociējas ar resnu, žāvētu desu, ir jānorāda, ka katalāņu valodā to dēvē par “llonganissa”, kas ir tās sākotnējais vietējais nosaukums, kurš vēlāk kastīliešu valodā kļuva par “salchichón”. Tāpēc nosaukumi “Salchichón de Vic” un “Llonganissa de Vic” tiek lietoti savstarpēji aizstājami.

Apkopojot minēto, “Salchichón de Vic” ir produkts ar izcilu reputāciju, kas izriet no meistaru zinātības, kura tika nodota no paaudzes paaudzē, un ražošanas ģeogrāfiskā apgabala īpašajiem vides apstākļiem.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(šīs regulas 6. panta 1. punkta otrā daļa)

Ar atjaunināto produkta specifikāciju var iepazīties, – grozījumu pieprasījuma apstrādes laikā – izmantojot šādu saiti: http://agricultura.gencat.cat/web/.content/al_alimentacio/al02_qualitat_alimentaria/normativa-dop-igp/plecs-tramit/pliego-condiciones-igp-llonganissa-vic-cambio-logo.pdf; – tad, kad grozījums tiks apstiprināts, – izmantojot saiti: http://agricultura.gencat.cat/ca/ambits/alimentacio/segells-qualitat-diferenciada/distintius-origen/dop-igp/normativa-dop-igp/plecs-condicions/.

---

(1)  OV L 179, 19.6.2014., 17. lpp.