Eiropas ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Eiropas sociālo tiesību pīlāra finansējums”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2018/C 262/01)

Ziņotāja:

Anne DEMELENNE

Pilnsapulces lēmums	15.2.2018.
Juridiskais pamats	Reglamenta 29. panta 2. punkts
	Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā specializētā nodaļa	Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	26.3.2018.
Pieņemts plenārsesijā	19.4.2018.
Plenārsesija Nr.	534
Balsojuma rezultāts (par / pret / atturas)	155/3/4

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas sociālo tiesību pīlāra (turpmāk – “sociālais pīlārs”) principiem un vajadzībai tos īstenot, kā arī Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam īstenošanai vajadzētu būt par vienu no galvenajiem virzieniem sarunās par nākamo daudzgadu finanšu shēmu laikposmam pēc 2020. gada.

1.2.

Lai īstenotu sociālo pīlāru, būs nepieciešami uzlabojumi dalībvalstīs. Sociālo rezultātu pārskatā, kas sagatavots kopā ar pīlāru, norādītas nepilnības un būtiskas atšķirības visā Eiropas Savienībā. Lai novērstu šīs nepilnības, būs nepieciešama apņemšanās visos līmeņos, ietverot dalībvalstis, sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus. Tam būs vajadzīga arī stabila budžeta bāze, ieguldījumi un kārtējie izdevumi. Būtu jāapsver, kā tas tiks finansēts.

1.3.

Izdevumu vajadzības īpaši lielas ir valstīs ar zemākiem ienākumiem un valstīs, kas pēdējos gados cietušas no ienākumu samazināšanās. Visas valstis saskaras ar noteikta līmeņa ierobežojumiem, ko paredz ES noteikumi par budžetu un parāda līmeni. Iespēja tērēt vairāk var tikt radīta pašās dalībvalstīs un ar dažādu ES līmeņa programmu palīdzību.

1.4.

Ja ir ieviesti atbilstoši reglamentējošie noteikumi, dažās jomās – piemēram, digitālās piekļuves paplašināšanā – palīdzēt var privātā sektora ieguldījumi. Tomēr ar privātā sektora ieguldījumiem nepietiks, un ar tiem nevar novērst sociāli vājāko personu atstumtību, kas sociālajā pīlārā tiek uzskatīta par svarīgu jautājumu. Publiskos ieguldījumus dalībvalstīs var stimulēt, atsaucoties uz “publisko ieguldījumu zelta likumu” ar sociālu mērķi, kas ļautu palielināt budžeta noteikumu elastību (1) nolūkā sasniegt Eiropas sociālo tiesību pīlāra mērķus.

1.5.

Lielākus publiskos ieguldījumus var atbalstīt arī ar pašreizējiem ES instrumentiem, it īpaši Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondiem), kurus var precīzāk vērst uz sociālajā pīlārā izvirzītajiem mērķiem. Publiskos ieguldījumus var atbalstīt arī Eiropas Investīciju banka, kurai palīdz Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF), kas pēdējos gados ir ļāvis tai saglabāt savu kredītu līmeni. Šim atbalstam būtu skaidri jāaptver ar sociālo pīlāru saistītie mērķi atbilstoši tā uzdevumam.

1.6.

Atbilstoša nodokļu politika, tostarp efektīva cīņa pret krāpšanu nodokļu jomā, nodokļu apiešanu un agresīvu nodokļu plānošanu, ļautu dalībvalstīm un ES piesaistīt papildu līdzekļus, kurus ieguldīt sociālā pīlāra finansēšanā. Lai nodrošinātu papildu finansējuma efektīvu izmantošanu, ir jāīsteno rīcības programmas un ceļveži par sociālā pīlāra īstenošanu – neatņemama Eiropas pusgada daļa, it īpaši valsts reformu programmu un konverģences programmu izstrādē. Šajā saistībā Eiropas Savienībai vajadzētu arī meklēt jaunus līdzekļu avotus tās pašu resursu palielināšanai.

1.7.

Lai īstenotu sociālo pīlāru, visos dažādajos līmeņos – Eiropas iestādēs, dalībvalstīs, reģionālajās un vietējās pašvaldībās – ir nepieciešama attiecīgo ieinteresēto personu, kā arī sociālo partneru un citu pilsoniskās sabiedrības ieinteresēto personu aktīva ieinteresētība, atbildība un līdzdalība.

2.   Vispārīga informācija

2.1.

Eiropas sociālo tiesību pīlārs, ko 2017. gada 17. novembrī pasludināja un parakstīja Eiropas Savienības Padome, Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija, ir paredzēts kā pasākums ar mērķi stiprināt sociālās tiesības un radīt pozitīvu ietekmi uz cilvēku dzīvi īstermiņā un vidējā termiņā. Rezultātu sasniegšana sociālā pīlāra jomā ir kopīga ES, tās dalībvalstu un sociālo partneru apņemšanās un atbildība.

2.2.

Tas atspoguļo 27 dalībvalstu vadītāju apliecinājumu tam, ka ekonomiskā un sociālā nedrošība ir prioritārā kārtā risināma problēma (2). Iemesli sociālā pīlāra īstenošanas steidzamībai ir sliktie ekonomiskie un sociālie rādītāji daudzās valstīs kopš 2008. gada, jaunas iespējas un jaunas problēmas, kas izriet no globalizācijas, klimata pārmaiņām, liela mēroga migrācijas, digitalizācijas un sabiedrības novecošanas, finanšu un ekonomikas krīzes laikā pieaugušās ekonomiskā un sociālā līmeņa atšķirības Eiropas Savienībā un politiskie notikumi daudzās valstīs, kuri rada draudus turpmākajai Eiropas vienotībai un kohēzijai. Jaunievēlētais Eiropas Komisijas priekšsēdētājs 2014. gada oktobrī norādīja Eiropas Parlamentam, ka Eiropas Savienībai “sociālais triju A reitings” ir “tikpat svarīgs mērķis kā triju A reitings ekonomikas un finanšu jomā” (3). Ir skaidrs, ka šāda mērķa sasniegšana prasīs atbildības uzņemšanos visos ES līmeņos. Paredzams, ka, izpildot šo mērķi, tiks uzlabota kohēzija, politiskā un sociālā stabilitāte un ekonomikas sniegums, neaizmirstot par automātisko stabilizatoru nozīmi ekonomikas satricinājumu gadījumā.

2.3.

Kā atzinusi EESK (4), sociālais pīlārs ir politiska nodomu deklarācija, jo vēl joprojām trūkst skaidru vadlīniju tā īstenošanai. Šajā ziņā pīlārs joprojām ir nepilnīgs, un nav atzītas jaunās tiesības un pienākumi. Spēcīgas ekonomikas un taisnīgas nodokļu politikas kontekstā ar Eiropas Savienības atbalstu jānodrošina pienācīgi finanšu resursi dalībvalstu līmenī. Tas būs svarīgs aspekts sociālā pīlāra īstenošanai.

2.4.

Eiropas Komisijai 2018. gada maijā jāiesniedz savi priekšlikumi nākamajai daudzgadu finanšu shēmai (DFS). Ir svarīgi, lai sociālais pīlārs, tāpat kā ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi, būtu viens no galvenajiem virzieniem Eiropas iestādēm un dalībvalstīm nākamā, no 2020. gada piemērojamā, ES ilgtermiņa budžeta sagatavošanā.

2.5.

Pienācīga sociālā pīlāra īstenošana būs atkarīga no atbilstošām politikas reformām dalībvalstīs, piemēram, ar mērķi radīt atbilstošus mehānismus kvalitatīvu darbvietu radīšanai, prasmju uzlabošanai un publisko resursu efektīvas izmantošanas nodrošināšanai. EESK saskaņā ar saviem iepriekšējiem atzinumiem atbalsta strukturālās reformas, kas vērstas uz sociālo un ekonomisko attīstību: vairāk un labākām darbvietām, ilgtspējīgu izaugsmi, pārvaldes un iestāžu kvalitāti, kā arī vides ilgtspēju (5). Nebūtu vēlams visām dalībvalstīm piemērot vienādu pieeju; šādām reformām būtu jāatbilst konkrētās valsts vajadzībām, tām būtu jāsaskan ar valstu reformu programmām, kas paredzētas labklājības uzlabošanai, un tām būtu nepieciešams demokrātisks atbalsts (6).

2.6.

Pienācīgai sociālā pīlāra īstenošanai būs nepieciešama arī pieejamo finanšu resursu stiprināšana (7). Pašlaik ES izdevumi sociālajā jomā veido aptuveni tikai 0,3 % no Eiropas Savienības publiskā sektora sociālo izdevumu kopsummas, no kuras lielu daļu nodrošina dalībvalstu budžeti (8). Apvienotās Karalistes aiziešanai no ES būs liela ietekme uz ES budžetu. EESK uzsver, ka sociālās politikas īstenošanai ir jāpiešķir pietiekami daudz līdzekļu. Komiteja atbalsta Eiropas Parlamenta prasību – līdz 1,3 % no NKI palielināt ES izdevumu ierobežojumu, kas patlaban noteikts 1 % apmērā (9), un uzskata, ka ES pašu resursu palielināšana, piemēram, palielinot PVN, sociālajā kontekstā būtu īpaši netaisnīga. EESK arī uzsver, ka nepieciešams novirzīt vairāk resursu kohēzijas politikas atbalstam, strādājošo un iedzīvotāju atbalstam kopumā. Īpaša uzmanība tiks veltīta darba ņēmēju prasmju apguvei kā ekonomikas stiprināšanas avotam. Vienlaikus EESK piekrīt, ka finansējuma palielinājumam nevajadzētu aprobežoties tikai ar drošību, aizsardzību un ārējo robežu kontroli. Eiropas Sociālais fonds ir svarīgs konverģences virzītājspēks, un EESK atkārtoti uzsver: lai risinātu nākotnes problēmas, nākamajā daudzgadu finanšu shēmā, kas paredzēta laikposmam pēc 2020. gada, tā finansējumu nevajadzētu samazināt (10).

2.7.

Sociālo rezultātu pārskats, kas publiskots kopā ar Eiropas Komisijas sniegto sociālā pīlāra izklāstu (11), ir paredzēts kā rīks, ar kuru pārraudzīt progresu virzībā uz taisnīgāku Eiropu ar spēcīgāku sociālo dimensiju. Tas ir kritizēts par dažu rādītāju izvēli, par laika posmiem, ko izmanto salīdzināšanai, un dažos gadījumos par pavadošajām interpretācijām (12). EESK iepriekš ir vairākkārt aicinājusi to uzlabot (13).

2.8.

Dažos gadījumos ir izmantoti acīmredzami neatbilstoši rādītāji. Tas attiecas uz progresu vīriešu un sieviešu atalgojuma un nodarbinātības atšķirību samazināšanā. Abi dzimumi ir cietuši no darba laika samazināšanās, bet vīriešiem tā ir lielāka nekā sievietēm, tāpēc mazāka atšķirība (rādītājs, kas izmantots rezultātu pārskatā) neatspoguļo skaidru uzlabojumu. Turklāt laikposmi progresa novērtēšanai ir atšķirīgi, dažreiz tikai viens gads, bet dažreiz arī ilgāks laikposms, kas sākas pirms krīzes, kura izcēlās 2008. gadā. Ilgtermiņa tendenču norādīšanai garāks laikposms ir piemērotāks. Laika gaitā rādītāji ir arī elastīgi jāinterpretē un jāpielāgo, izmantojot gūto pieredzi un datus no tādiem avotiem kā Eurofound. Lai rādītājus pārskatītu un atjauninātu, būtu vajadzīga atklāta diskusija, kurā tiktu iesaistīti sociālie partneri un citas pilsoniskās sabiedrības ieinteresētās personas.

2.9.

Neraugoties uz iebildēm, progresa ziņojums ļauj saprast, kas vēl jāpaveic, lai izvirzītie mērķi tiktu sasniegti. Tajā parādītas neatbilstības visās dalībvalstīs un būtiskas līmeņu atšķirības starp dalībvalstīm, kas var izraisīt sociālās nevienlīdzības palielināšanos. Pieņemams ienākumu, dzīves standartu, sociālā nodrošinājuma, labklājības nodrošināšanas, iegūtās izglītības un digitālās piekļuves līmenis nav pilnībā sasniegts visās dalībvalstīs.

2.10.

Skaitļi par nodarbinātības un bezdarba līmeņiem liecina par atšķirību apjomu. Nodarbinātības līmenis Grieķijā ir 56 %, bet Zviedrijā tas sasniedz 81 %. Bezdarba līmenis Grieķijā ir 23 %, bet Vācijā – 4 %, kas ir zemākais līmenis Eiropas Savienībā. Šie rezultātu pārskata skaitļi liecina par lielām atšķirībām sociālajos apstākļos visā ES, un neizmantotā potenciāla līmenis dažās valstīs ir daudz augstāks nekā citās.

2.11.

Daudzi citi rādītāji norāda tajā pašā virzienā. Piemēram, izglītību priekšlaicīgi pametušo proporcija Spānijas iedzīvotāju vidū vecumā no 18 līdz 24 gadiem sasniedz 20 %, bet Horvātijā – mazāk nekā 3 %. Šis pēdējais skaitlis ir arī maldinošs rādītājs par jauniešu vispārējo stāvokli: jauniešu bezdarba līmeņa rādītājs liecina, ka Horvātijā ir viena no sliktākajām situācijām Eiropas Savienībā. Nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars Bulgārijā sasniedz 40 % salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju 23 %.

2.12.

NEET (14) rādītājs (15–24 gadus veci jaunieši, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu) svārstās no 20 % Itālijā līdz mazāk nekā 5 % Nīderlandē. Aktivizēšanas atbalstu (kas ietver apmācību, nodarbinātības veicināšanas pasākumus un līdzīgus pasākumus) saņem 54 % no tiem, kuri vēlas strādāt Dānijā, bet mazāk nekā 3 % no tiem, kuri vēlas strādāt Bulgārijā.

2.13.

No 0 līdz 3 gadus veco bērnu īpatsvars pilna laika bērnu aprūpes iestādē svārstās no 1,1 % Slovākijā līdz vairāk nekā 77 % Dānijā. Par neapmierinātām veselības aprūpes vajadzībām, kas parasti rodas finansiālo ierobežojumu dēļ, ir ziņots vairāk nekā 12 % apmērā Igaunijā un Grieķijā, savukārt Austrijā tās ir minimālas.

2.14.

Visā ES kopumā 44 % iedzīvotāju nav pietiekamu digitālo prasmju, sākot no 74 % Bulgārijā līdz 14 % Luksemburgā.

2.15.

Tādējādi sociālā pīlāra īstenošana daudziem iedzīvotājiem uzlabotu sociālos un darba tirgus apstākļus, līdz ar to uzlabojot arī ES ekonomisko potenciālu. Tas nozīmē augšupvērstu konverģenci valstīm, kuras pašlaik atpaliek attīstībā. Daži rādītāji liecina par uzlabojumiem pēdējo gadu laikā, taču ne visi, un pat šai gadījumā joprojām vērojamas lielas atšķirības.

2.16.

Sociālā pīlāra īstenošana būs milzīgs izaicinājums, kas prasa apņemšanos no Eiropas Savienības dalībvalstīm un atbalstu no Eiropas Savienības. Tas prasīs arī sociālo partneru pilnīgu iesaistīšanos un viņu kopīgas rīcības sekmēšanu un veicināšanu – sevišķi koplīgumu slēgšanā un to tvēruma uzlabošanā –, it īpaši saistībā ar nodarbinātības drošību, darba kvalitāti un atalgojuma nosacījumiem, kā arī drošību un veselības aizsardzību darbā. Būtiski palīdzēt var arī pilsoniskās sabiedrības organizācijas ar savu pieredzi un zināšanām par problēmām. Arī privātie uzņēmumi var sniegt nozīmīgu ieguldījumu ar publiskā un privātā sektora partnerību starpniecību un ieguldījumiem prasmju un kvalifikāciju attīstībā uzņēmumos.

3.   Politikas jomas

3.1.

Turpmākie īstenošanas pasākumi var ietvert jaunus leģislatīvus un neleģislatīvus pasākumus, tostarp nodrošinot jau pieņemtās politikas reālu īstenošanu dalībvalstīs un izmantojot gan Eiropas pusgadu, gan no šā procesa izrietošos konkrētām valstīm adresētos ieteikumus (15). Lai sekmīgi īstenotu šīs iniciatīvas, ļoti svarīgi ir iesaistīt sociālos partnerus visos līmeņos.

3.2.

Konkrētām valstīm 2015. gadā un/vai 2016. gadā adresētie ieteikumi aptver sociālajā pīlārā minētās jomas, jo īpaši attiecībā uz pensijām, sabiedriskajiem pakalpojumiem, sociālo aprūpi, veselības aprūpi, bērnu aprūpi, mājokli, prasmju uzlabošanu, aktīvu darba tirgus politiku un izglītību.

3.3.

Tomēr, lai šādiem ieteikumiem būtu nozīme, to pamatā jābūt pieņēmumam, ka būs pieejams nepieciešamais finansējums. Pozitīvu lomu šeit var uzņemties ES, izmantojot savas dažādās programmas un elastīgus noteikumus par valstu budžetu un valsts parāda līmeni.

3.4.

Ieguldījumu un finanšu jautājumi dažādos veidos rodas visās jomās, ko aptver sociālais pīlārs. Sociālo rezultātu pārskats arī palīdz pierādīt vajadzību ieguldīt konkrētās jomās visās dalībvalstīs, jo īpaši dalībvalstīs ar zemiem ienākumiem. Tāpēc sociālā pīlāra finansēšana ir saistīta ar makroekonomikas politikas jautājumiem, ar tādu ekonomikas pārvaldības politiku, kas orientēta uz sociālo konverģenci, nevis sociālajām atšķirībām, ar diskusijām par eurozonas pārvaldību un ar ieguldījumu – tostarp sociālo ieguldījumu – veicināšanas politiku.

3.5.

EESK jau ir norādījusi uz daudzējādo pozitīvo ietekmi, ko rada pārdomāti plānoti, efektīvi un lietderīgi uz nākotni vērsti sociālie ieguldījumi, kuri, kā apstiprināts Eiropas Komisijas Sociālo ieguldījumu paketē, būtu jāuzskata nevis par izdevumiem, bet gan par ieguldījumiem Eiropas izaugsmē un nodarbinātības potenciālā. EESK pauž nožēlu, ka nav izdarīts nekas vairāk, lai efektīvi īstenotu šos mērķus. Sociālie ieguldījumi laika gaitā sniedz ekonomiskos un sociālos ieguvumus, palielinot nodarbinātību vai strādājošo ienākumus, uzlabojot veselības aprūpi, mazinot bezdarbu, nodrošinot labāku izglītību, samazinot nabadzību un sociālo atstumtību utt. Tie arī palielina iedzīvotāju labklājību un vienlaikus stimulē ekonomiku, nodrošinot kvalificētāku darbaspēku, lielāku ražīgumu un nodarbinātību. Šādi ieguldījumi, īpaši tie, kas veicina ilgtspējīgu izaugsmi, sekmētu arī iedzīvotāju prasmju un kvalifikāciju uzlabošanu, palielinātu viņu iespējas sabiedrībā un darba tirgū, kā arī stimulētu ekonomiku, palīdzot ES pārvarēt krīzi un kļūt spēcīgākai. Turklāt tas nodrošinātu valsts līdzekļu efektīvāku un lietderīgāku izmantošanu, tādējādi radot ietaupījumu publiskajos budžetos vidēja termiņa un ilgtermiņa (16) finanšu ziņā. EESK ir arī norādījusi uz ilgtermiņa izmaksām, kas izriet no bezdarbības un neieguldīšanas sociālajā jomā. Šajā saistībā EESK ir arī uzsvērusi, ka ir jāiegulda stabilās sociālā nodrošinājuma sistēmās, jo tās darbojas arī kā automātiski stabilizatori (17).

3.6.

Sociālajā pīlārā ir jautājumi, kurus nevar risināt bez papildu ieguldījumiem vai kārtējiem izdevumiem: tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, apmācību un mūžizglītību; atbalsts darba meklēšanā; dzimumu līdztiesības uzlabošana un vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību samazināšana; strādājošo nabadzības novēršana; aprūpes pakalpojumu pieejamība; agrīna pirmsskolas izglītība par pieņemamu cenu; pienācīga sociālā aizsardzība; pienācīgi bezdarbnieku pabalsti; pensijas, kas nodrošina pienācīgu ienākumu līmeni; cilvēka cienīga dzīve vecumdienās; kvalitatīva profilaktiskā un ārstnieciskā veselības aprūpe par pieņemamu cenu; cenas ziņā pieņemami ilgtermiņa aprūpes pakalpojumi; labas kvalitātes sociālais mājoklis vai palīdzība mājokļa nodrošināšanā; pieeja ūdensapgādes, sanitārijas, energoapgādes, transporta un finanšu pakalpojumiem un digitālajiem sakariem.

3.7.

Galvenie ekonomiskai un sociālai izaugsmei paredzēto ES līdzekļu avoti ir Eiropas strukturālie un investīciju fondi (ESI fondi), Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva (JNI), konkurētspējas programmas un Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF). Ieguldījumi var tikt iegūti arī no dalībvalstu budžetiem un privātajiem avotiem.

3.8.

Eiropas strukturālie un investīciju fondi ir vissvarīgākais avots ar sarežģītiem ieguldījumu pārraudzībai un novērtēšanai paredzētiem procesiem, kas vienā no iepriekšējiem EESK atzinumiem norādīts kā līdzeklis, ar kuru panākt lielākus ieguldījumus reālajā ekonomikā. Šie fondi ir palīdzējuši palielināt publiskā sektora ieguldījumus valstīs ar zemākiem ienākumiem, taču tie nav bijuši pietiekami, lai kompensētu no citiem avotiem iegūto ieguldījumu samazināšanos vai nodrošinātu strauju ekonomisko un sociālo līmeņu konverģenci. Ir svarīgi nodrošināt, ka šie līdzekļi tiek stiprināti un palielināti, lai atbalstītu centienus īstenot sociālo pīlāru. EESK atkārtoti pauž atbalstu ESI fondu noteikumu pārskatīšanai un to ieguldījuma efektivitātes un lietderības novērtējuma uzlabošanai (18).

3.9.

Ir iespējams panākt, ka ieguldījuma mērķis ir saskaņā ar sociālā pīlāra mērķiem gan veikto darbību, gan nosacījumu ziņā, lai nodrošinātu godīgu nodarbinātības praksi un atbalstu citādi izslēgtām grupām.

3.10.

ESIF nodrošina garantiju Eiropas Investīciju bankai (EIB), ļaujot tai saglabāt kredītu līmeņus, kas pretējā gadījumā būtu samazināti. Tas, tāpat kā EIB projekti kopumā, var atbalstīt projektus, kas atbilst sociālajam pīlāram. Dažos gadījumos tas tiek darīts (atbalstot sociālo uzņēmējdarbību un dažus veselības un sociālās aprūpes pakalpojumus). Ir vērojama nosliece uz tipiskākiem komerciāliem projektiem tā, ka sociālie pabalsti ir blakusprodukts, nevis mērķis.

3.11.

EESK ir aicinājusi pastiprināt sociālo dimensiju ESIF izmantošanā, piemēram, izglītībā, apmācībā un profesionālajā apmācībā prasmju apgūšanai un mūžizglītībā, attīstot kultūras un radošās nozares, inovācijas veselības aprūpē un medicīnā, sociālos pakalpojumus, sociālos mājokļus un bērnu aprūpi, tūrismu un vides aizsardzības infrastruktūru. Ar Investīciju plānu Eiropai būtu noteikti jāatbalsta COP 21 saistības (19).

3.12.

Pārāk mazs ir uzsvars arī uz tādu projektu novērtēšanu un pārraudzību, kas attiecas uz nodarbinātības nosacījumiem, nelabvēlīgā situācijā esošu grupu iekļaušanu un ieguldījumiem sociālo pakalpojumu fiziskajā infrastruktūrā.

3.13.

Sākotnēji bija apņemšanās ESIF resursu piešķiršanā izvairīties no jebkādiem ģeogrāfiskiem apsvērumiem, un vairākas valstis ar zemākiem ienākumiem saņem ļoti maz, neskatoties uz acīmredzami augstajiem vajadzību līmeņiem. Ar atbilstošām noteikumu izmaiņām var panākt, ka otrajā darbības posmā prioritāte tiek piešķirta mazāk attīstītajām valstīm.

3.14.

Finansējums sociālā pīlāra īstenošanai lielā mērā būs atkarīgs no dalībvalstu līmenī pieejamajiem resursiem. Turpmākajos gados tas prasīs valsts budžeta finansējumu gan ieguldījumiem, gan kārtējo izmaksu segšanai. To var ierobežot ES budžets un parāda noteikumi (20). Kā EESK jau vairākkārt uzsvērusi (21), būtu jāaplūko pieļaujamās elastīguma uzlabošanas iespējas, piemēram, “zelta likuma” izmantošana, kas ļauj veikt publiskās investīcijas ar sociālu nolūku, lai sasniegtu sociālā pīlāra mērķus, piemēram, palielinot ienākumu līmeni, stiprinot sociālo kohēziju un novēršot citādi nelabvēlīgā situācijā esošu grupu atstumtību, ja citādi tām nav iespēju pilnvērtīgi piedalīties sabiedrības dzīvē, un vienlaikus rosinot ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi.

3.15.

Sociālo mērķu finansēšanā būtiska nozīme ir arī uzņēmumu un korporatīvajai atbildībai. Ar privātiem ieguldījumiem vien nevar sasniegt sociālā pīlāra mērķus, taču jābūt iespējai izmantot privātos ieguldījumus papildus valsts atbildībai, lai ieguldītu daudzās saistītās jomās (tostarp, piemēram, nodarbinātībā, digitalizācijas prasmju uzlabošanā un sociālajā aprūpē), it īpaši ar atbilstošu tiesisko regulējumu un noteiktu finansiālu atbalstu no publiskā sektora avotiem, piemēram, Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem un/vai EIB.

3.16.

Būtu jāapzina sociālā pīlāra īstenošanai nepieciešamie finanšu resursi un tie jāplāno. Atbilstošas institucionālās sistēmas jau pastāv. Būtu jāprecizē Eiropas strukturālo un investīciju fondu un ESIF darba uzdevums, iekļaujot skaidru atsauci uz sociālo pīlāru, un ES budžetā un dalībvalstu budžetos būtu jāparedz izmaksas, kas saistītas ar attiecīgo mērķu sasniegšanu.

3.17.

Visbeidzot, saistībā ar cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā, nodokļu oāzēm un agresīvu nodokļu plānošanu, kā arī negodīgas nodokļu konkurences starp dalībvalstīm samazināšanu (22), būtu jāstiprina pasākumi, ko taisnīgas nodokļu politikas kontekstā apņēmusies veikt Eiropas Komisija (attiecībā uz starptautiskiem uzņēmumiem un privātpersonām) (23), kā arī pasākumi, ar ko apkaro ar ES budžeta līdzekļiem saistītu nelikumīgu piesavināšanos un izkrāpšanu. Saistībā ar jaunu nodokļu ieņēmumu avotu meklējumiem sociālā pīlāra finansēšanai, pilnībā ievērojot subsidiaritātes principu, būtu lietderīgi veicināt tādus nodokļu veidus, kuros ņemtas vērā katra dalībnieka iespējas piedalīties, vienlaikus nepametot novārtā stimulus ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei.

3.18.

Attiecībā uz ES budžeta finansējumu EESK piekrīt analīzei, ko savā ziņojumā “ES turpmākā finansēšana” izklāstījusi Augsta līmeņa grupa pašu resursu jautājumos; tajā aicināts vienoties par tādu ES budžetu, kurā pārsvarā ir autonomi, pārredzami un taisnīgi iegūti pašu resursi (24). EESK aicina panākt arī budžeta palielinājumu.

---

(1)  “Gūtās atziņas, kā novērst taupības politikas seku smagumu Eiropas Savienībā”, 1.6. punkts, vēl nav publicēts; “Eurozonas ekonomikas politika (2018)”, 1.8. un 3.6. punkts, vēl nav publicēts (OV C 327, 12.11.2013., 11. lpp.); “2018. gada izaugsmes pētījums”, 1.4. punkts, vēl nav publicēts (OV C 226, 16.7.2014, 21. lpp.).

(2)  Buklets “Eiropas sociālo tiesību pīlārs”, 6. lpp. (ISBN 978-92-79-74092-3).

(3)  http://europa.eu/rapid/press-release_SPEECH-14-1525_lv.htm

(4)  OV C 81, 2.3.2018., 145. lpp.

(5)  Piemēram, darījumdarbības vides uzlabošana, finansējums uzņēmumiem un pētniecības un izstrādes izdevumiem; uzņēmumu, nozaru un tautsaimniecības produktivitātes paaugstināšana; atbalsts labas kvalitātes un augstāk atalgotu darbvietu izveidei un vienlaicīgi centieni samazināt pagaidu un nestabilu, zemāk atalgotu darbvietu skaitu; koplīgumu slēgšanas un tajā nodrošināmās sociālo partneru autonomijas, kā arī vietējā, reģionālā un Eiropas līmeņa sociālā dialoga stiprināšana; publiskās pārvaldes iestāžu reformas ar mērķi paaugstināt to efektivitāti, lai tās spētu labāk veicināt ekonomisko un sociālo attīstību un kļūtu sabiedrībai pārredzamākas; atbalsts kvalitatīvām darba ņēmēju izglītības un apmācības sistēmām ar mērķi visām sociālajām grupām nodrošināt vienlīdzīgas iespējas un pozitīvus rezultātus.

(6)  “Atbalsts strukturālajām reformām dalībvalstīs”, 3.9. punkts, vēl nav publicēts.

(7)  OV C 81, 2.3.2018., 145. lpp.

(8)  Pārdomu dokuments par Eiropas sociālo dimensiju, 24. lpp.

(9)  Eiropas Parlamenta 2018. gada 14. marta rezolūcija par nākamo DFS: Parlamenta nostājas sagatavošana attiecībā uz DFS laikposmam pēc 2020. gada (2017/2052(INI)), līdzreferenti: Jan Olbrycht, Isabelle Thomas, 14. punkts.

(10)  OV C 81, 2.3.2018., 145. lpp.; OV C 81, 2.3.2018., 131. lpp.

(11)  https://composite-indicators.jrc.ec.europa.eu/social-scoreboard/#

(12)  Galgoczi, B. et al, “The Social Scoreboard Revisited”, ETUI, 2017.

(13)  OV C 81, 2.3.2018., 145. lpp.

(14)  Not in education, employment or training, NEET.

(15)  OV C 81, 2.3.2018., 145. lpp.

(16)  OV C 125, 21.4.2017., 10. lpp.

(17)  OV C 226, 16.7.2014., 21. lpp.

(18)  OV C 303, 19.8.2016., 94. lpp.

(19)  OV C 75, 10.3.2017., 57. lpp.

(20)  OV C 177, 18.5.2016., 35. lpp.

(21)  “Gūtās atziņas, kā novērst taupības politikas seku smagumu Eiropas Savienībā”, 1.6. punkts, vēl nav publicēts; “Eurozonas ekonomikas politika (2018)”, 1.8. un 3.6. punkts, vēl nav publicēts (OV C 327, 12.11.2013., 11. lpp.); “2018. gada izaugsmes pētījums”, 1.4. punkts, vēl nav publicēts (OJ C 226, 16.7.2014, 21. lpp.).

(22)  OV C 81, 2.3.2018., 131. lpp.

(23)  “2018. gada izaugsmes pētījums”, 3.3.4. punkts, vēl nav publicēts.

(24)  OV C 81, 2.3.2018., 131. lpp.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Stratēģija LeaderSHIP 2020 kā redzējums jūrniecības tehnoloģiju nozarē – virzībā uz inovatīvu, ilgtspējīgu un konkurētspējīgu jūrniecības nozari 2020. gadā”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2018/C 262/02)

Ziņotājs:	Marian KRZAKLEWSKI
Līdzziņotājs:	Patrizio PESCI

Pilnsapulces lēmums	1.6.2017.
Juridiskais pamats	Reglamenta 29. panta 2. punkts
	Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā specializētā nodaļa	Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvā komisija (CCMI)
Pieņemts CCMI sanāksmē	4.4.2018.
Pieņemts plenārsesijā	19.4.2018.
Plenārsesija Nr.	534
Balsojuma rezultāts (par / pret / atturas)	197/1/2

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK iesaka gādāt par to, ka visi Komisijas dienesti pastiprinātu centienus, lai uzņemtos atbildību par stratēģijas LeaderSHIP 2020 pabeigšanu, kā arī sadarbībā ar ieinteresētajām personām sagatavotu un īstenotu jaunu nozares stratēģiju LeaderSHIP 2030.

1.2.

Ņemot vērā to, ka stratēģija tika pieņemta 2013. gadā, dokumentā LeaderSHIP 2020 pieņemtos secinājumus un ieteikumus ietekmēja 2008. gada ekonomikas krīzes sekas. Tomēr pēdējo gadu laikā Eiropas jūrniecības nozarē ir notikušas daudzas pārmaiņas un ir parādījušās kā nopietnas problēmas, tā arī jaunas iespējas. Tāpēc EESK aicina Komisiju sniegt lielāku atbalstu jūrniecības nozarei, lai tā pārvarētu problēmas un izmantotu iespējas.

1.3.

Nākot klajā ar stratēģiju LeaderSHIP 2020, Komisija un ieinteresētās personas ir vienojušās par 19 ieteikumiem, kuru īstenošanas mērķis bija stratēģijas īstenošana. Sabiedriskās uzklausīšanas laikā nozares ieinteresētās personas izvērtēja šo ieteikumu īstenošanu, veicot aptauju, kuras rezultāti ir analizēti 3. nodaļā.

1.3.1.

EESK konstatē, ka četrus gadus pēc stratēģijas paziņošanas visu ieteikumu īstenošana noris nevienmērīgi un praksē ir īstenoti vidēji 25 %. Ieteikumi, kas skar pētniecības, attīstības un inovācijas pīlāru, ir samērā labi īstenoti. Pozitīvi, taču ne tik sekmīgi tiek īstenots pīlārs “prasmes un nodarbinātība”, izņemot ikdienējās mācīšanās jautājumu. Sliktāk veicas ar ieteikumu īstenošanu tirgus pieejamības un godīgas konkurences uzlabošanas jomā, kur progress tika novērtēts tikai 20 % apmērā. Visvājāk īstenots ir pīlārs “piekļuve finansējumam” – vidēji 15 % apmērā, izņemot pasākumus saistībā ar Eiropas Investīciju bankas (EIB) finansējuma popularizēšanu. EESK aicina Komisiju un ieinteresētās personas palielināt stratēģijas īstenošanas intensitāti un pārnest svarīgāko ieteikumu īstenošanu uz jauno nozares stratēģiju LeaderSHIP 2030, jo to pieprasa ieinteresētās personas.

1.4.

Uzklausīšanas sēdē tika uzsvērts, ka Eiropas jūrniecības tehnoloģiju nozare ir stratēģiski svarīga nozare Eiropai un tā ir samērā labā stāvoklī, neraugoties uz daudzām grūtībām, ar kurām tā saskārās, jo īpaši pēc ekonomikas krīzes. Savukārt Āzijas kuģu būvētavas ir nonākušas sarežģītā situācijā, citastarp intensīvas valsts atbalsta politikas dēļ. Taču tieši pašreizējo problēmu dēļ konkurenti Āzijā, jo īpaši Ķīna, palielinās spiedienu uz Eiropu. EESK iesaka Eiropas Komisijai pieņemt regulējumu, kas Eiropas jūrniecības tehnoloģiju nozarei globālā mērogā nodrošinātu patiesi vienlīdzīgus konkurences apstākļus.

1.5.

Ķīnas valdība un bankas nodrošinās pilnīgu finansiālu atbalstu šai valstij piederošajiem uzņēmumiem, lai īstenotu nesen paziņoto stratēģiju, kuras mērķis ir pārņemt Eiropas līderes pozīciju augstas klases kuģu, piemēram, kruīza kuģu, būvniecībā, kā arī tehniski progresīvā jūrniecības aprīkojuma jomā. Šajā saistībā EESK iesaka Eiropas Komisijai izstrādāt stingru rūpniecības un ražošanas politiku, kuras pamatā būtu savstarpīguma princips, kas Eiropas jūrniecības tehnoloģiju nozarei ļautu stāties pretī konkurencei.

1.6.

Jūrniecības nozare patlaban ir pakļauta regulatīvam un sabiedrības spiedienam. Attiecībā uz regulatīvajiem jautājumiem šai nozarei vajag uzlabot efektivitāti vides aizsardzības, kā arī drošības un aizsardzības jomā. Savukārt runājot par sociālo dimensiju, iespējamās revolucionārās tehnoloģijas ir digitalizācija, automatizācija, kiberdrošība vai lietiskais internets, kas var būtiski izmainīt jūrniecības nozares nākotni. Tajā pašā laikā šie izaicinājumi Eiropas jūrniecības tehnoloģiju nozarē rada daudzsološas iespējas. Tāpēc EESK iesaka Eiropas Komisijai veicināt Eiropas jūrniecības tehnoloģiju nozares ieguldījumus pētniecības, attīstības un inovācijas jomā, piemēram, publiskā un privātā sektora partnerības (PPP) ietvaros, lai tādējādi apmierinātu nozares vajadzības. Pētniecība, attīstība un inovācija ir izšķirošs faktors, kas Eiropas jūrniecības tehnoloģiju nozarei ļauj saglabāt savu vadošo pozīciju salīdzinājumā ar starptautiskajiem konkurentiem.

1.7.

Eiropas jūrniecības tehnoloģiju nozarei ir arvien svarīgāk ilgtspējīgā veidā izmantot jūru un okeānu ekonomisko potenciālu. Atkrastes vēja enerģijas ražošana, jūru un okeānu enerģijas izmantošana vai akvakultūra ir tikai daži piemēri. Lai pilnībā liktu lietā šo potenciālu un izmantotu jaunas iespējas (piemēram, enerģijas uzglabāšanu jūrā), EESK iesaka Eiropas Komisijai atbalstīt Eiropas jūrniecības tehnoloģiju nozari, zilās ekonomikas jomā izmantojot PPP.

1.8.

Atšķirībā no Āzijā esošajiem konkurentiem, finansējuma pieejamība bieži vien ir nopietna problēma Eiropas kuģu būvētavām un Eiropas jūrniecības aprīkojuma ražotājiem. Pašreizējie ES finanšu instrumenti vai nu nav pietiekami pazīstami, vai nemaz nav piemēroti izmantošanai šādā kapitālietilpīgā nozarē. Tāpēc EESK aicina Eiropas Komisiju izstrādāt finanšu instrumentu, kas veicinātu ieguldījumu palielināšanu tādā riska kapitāla nozarē kā Eiropas jūrniecības tehnoloģiju nozare.

1.9.

EESK uzskata, ka jūras kara flotes apakšsektora loma ir ļoti svarīga, lai uzturētu Eiropas kuģu būves nozares kritisko masu, un turklāt tas ir dzinulis pētniecībai un inovācijai jūrniecības tehnoloģiju nozarē un ar to saistītajās jomās. Tāpēc EESK aicina Komisiju nodrošināt, ka stratēģijas LeaderSHIP turpinājumā jūras aizsardzības rūpniecība būtu viens no minētās stratēģijas pīlāriem.

1.10.

Lai saglabātu konkurētspēju un inovāciju, Eiropas jūrniecības tehnoloģiju nozarei ir jāievieš jaunas tehnoloģijas un ir vajadzīgi atbilstoši kvalificēti un apmācīti darbinieki. EESK iesaka Komisijai sniegt spēcīgu atbalstu sociālajiem partneriem kuģubūves nozarē, lai tie varētu turpināt darbu Eiropas jūrniecības tehnoloģiju nozares prasmju padomē. EESK vērš Komisijas uzmanību uz nepieciešamību veicināt nozares vadītas iniciatīvas un speciālās zināšanas, lai risinātu prasmju neatbilstības problēmu šajā nozarē.

1.11.

EESK pieņem zināšanai konstatējumus, kas iekļauti ziņojumā New trends in the shipbuilding and marine supply industries (1), un aicina Eiropas Komisiju sadarboties ar SEA Europe un IndustriALL, kā arī citām ieinteresētajām personām, lai īstenotu minētajā ziņojumā formulētos ieteikumus.

2.   Atzinuma konteksts

Pašreizējā situācija Eiropas jūrniecības tehnoloģiju nozarē

2.1.

Eiropas jūrniecības tehnoloģiju nozare aptver visus uzņēmumus, kas piedalās kuģu un citu jūrniecības struktūru projektēšanā, būvēšanā, uzturēšanā un remontēšanā, ieskaitot sistēmu, iekārtu un pakalpojumu pilnīgu piegādes ķēdi, kuru atbalsta pētniecības un izglītības iestādes. Eiropas uzņēmumi ieņem vadošās pozīcijas inovācijas jomā un katru gadu saražo pusi jūrniecības aprīkojuma visā pasaulē.

2.2.

Eiropas kuģu būvētavas ar panākumiem būvē, remontē, apkopj un pārbūvē ļoti sarežģītus un tehniski progresīvus civilo un kara kuģu veidus, piemēram, kruīzu kuģus, prāmjus, atkrastes iekārtas un to apkalpošanas kuģus, fregates, zemūdenes utt. Tajās tiek arī ražotas un piegādātas tehnoloģijas, kas saistītas ar “zilās izaugsme” (atkrastes enerģētika, akvakultūra, dziļjūras izrakteņu ieguve utt.) izvēršanu. Būvētavu gada apgrozījums sasniedz aptuveni 31 miljardu euro, un Eiropā pašlaik esošajās aptuveni 300 kuģu būvētavās ir tieši nodarbināti vairāk nekā 200 tūkstoši darbinieku (2).

2.3.

Jūrniecības aprīkojuma ražotāji un piegādātāji no ES ir vadošie pasaules tirgū. Tie pārstāv aptuveni 22 tūkstošus lielo, mazo un vidējo uzņēmumu, kas piegādā dažādus materiālus, sistēmas, tehnoloģijas un iekārtas vai sniedz pakalpojumus inženierijas un konsultāciju jomā. Šo uzņēmumu gada apgrozījums ir aptuveni 60 miljardi euro, un tajos tieši nodarbināti ir vairāk nekā 350 tūkstoši cilvēku. To īpatsvars pasaules tirgū ir aptuveni 50 %.

2.4.

Eiropas jūrniecības tehnoloģiju nozare no pārdošanas gūst 9 % peļņas, ko tā iegulda pētniecībā, attīstībā un inovācijā, un tas nozīmē, ka šī nozare veic Eiropā vislielākos ieguldījums pētniecībā, attīstībā un inovācijā.

2.5.

Pēdējos gados pasaules kuģu būves rūpniecībā valda viena no nopietnākajām krīzēm, un 2016. gads bija līdz šim smagākais gads; turklāt ir paredzams, ka situācija turpinās pasliktināties nākamajos divos līdz trīs gados. Tā kā Āzijā samazinājās pieprasījums pēc kravu pārvadājumiem, ievērojami kritās pasūtījumu skaits. Vienīgi Eiropai izdevās kopš 2012. gada saglabāt pasūtījumu pieauguma tendenci, pie tam neizmantojot finansiālu atbalstu vai subsīdijas. Tajā pašā laikā Eiropas jūrniecības aprīkojuma ražotāji asi izjūt negatīvās sekas, ko izraisījusi Āzijas pasūtījumu straujā samazināšanās.

2.6.

Jaunu pasūtījumu vērtība Eiropas kuģu būvētavām 2016. gadā pārsniedza jau piegādāto pasūtījumu vērtību. Eiropas līgumi par jaunu kuģu iegādi sasniedza 14,7 miljardus USD, kas veido 55 % no jauno pasūtījumu vērtības pasaules tirgū.

2.7.

Austrumāzijas valstu konkurētspējas pamatā lielā mērā ir protekcionistiska valsts politika, tostarp subsīdijas un citi finanšu atbalsta pasākumi, prasības attiecībā uz vietējiem resursiem utt. Turklāt minētās valstis, atšķirībā no Eiropas, jaunus kuģus vienmēr pasūta savās kuģu būvētavās. Savukārt Eiropas kuģu īpašnieki pasūtījumus kravas kuģu un atkrastes iekārtu apkalpošanas kuģu būvei pārorientēja no Eiropas uz Āzijas kuģu būvētavām. Līdz ar to Eiropas pasūtījumu struktūra pēdējā desmitgadē ir mainījusies, pārorientējoties uz tehniski sarežģītu kuģu būvi ar augstāku pievienoto vērtību. Interesanti atzīmēt, ka šīs izmaiņas notika laikā, kad Eiropas kuģniecības nozare izmantoja finansiālā vai arī fiskālā atbalsta programmas.

Pamatinformācija par stratēģiju “LeaderSHIP 2020”

2.8.

Stratēģijas LeaderSHIP 2020 (3) pamatā ir iniciatīva LeaderSHIP 2015, kas tika sākta 2003. gadā ar mērķi nodrošināt koordinētu reakciju uz problēmām, ar kurām saskārās Eiropas kuģu būves nozare. Galvenais uzsvars tika lieks uz darbībām, kas balstītas uz zināšanām, un uz lielāku peļņu no kapitāla ieguldījumiem, kurus kuģu būvētavas veica pētniecības, attīstības un inovācijas jomā.

2.9.

Eiropas kuģu būves nozari 2008. gadā nopietni skāra pasaules ekonomiskā krīze. Krīzes sekas joprojām ir jūtamas šajā nozarē. Tādēļ bija vajadzīga spēcīga atbilde jaunas stratēģijas LeaderSHIP 2020 veidā.

2.10.

Dokumentu, kurā 2013. gadā tika izklāstīta stratēģija LeaderSHIP 2020, rūpniecības pārstāvju, Eiropas Komisijas, Parlamenta un sociālo partneru (SEA Europe un IndustriALL) vadībā izstrādāja plašs ieinteresēto personu loks.

2.11.

Stratēģijā izvirzītas šādas nozarei raksturīgās iezīmes: tai jābūt inovatīvai, videi draudzīgai, tai jāspecializējas augsto tehnoloģiju tirgos, tai jābūt energoefektīvai un spējīgai paplašināties uz jauniem tirgiem.

2.12.

Ziņojumā, kurā tika izklāstīta stratēģija LeaderSHIP 2020, ir formulēti šādi četri tās pīlāri: — nodarbinātība un prasmes, — tirgus pieejamības uzlabošana un godīgi tirgus nosacījumi, — piekļuve finansējumam, — pētniecība, attīstība un inovācija.

3.   Stratēģijā LeaderSHIP 2020 ietverto ieteikumu īstenošanas novērtējums

3.1.

Stratēģijā LeaderSHIP 2020 ietverto ieteikumu īstenošanas novērtējums tika veikts, izmantojot aptauju, ko aizpildīja atklātās uzklausīšanas dalībnieki. Aptaujas rezultāti ir izklāstīti turpmāk.

3.2.

LeaderSHIP 2020 pīlāra “nodarbinātība un prasmes” pasākumu īstenošanas gaita ir jāvērtē kā mērena. Vislabāk (novērtējums – 30 %) tiek īstenoti ieteikumi tādās jomās kā “jūrniecības tehnoloģiju nozares apakšgrupas izveide ESCO sistēmā” un “jūrniecības tehnoloģiju nozares veicināšana”. Slikti novērtēti ir plāni attiecībā uz “pētījumu par ikdienējo mācīšanos”: novērtējums – 0! Pārējo šīs grupas ieteikumu izpilde ir novērtēta ar 15–20 %.

3.3.

2. pīlāra “tirgus pieejamības uzlabošana un godīgi tirgus nosacījumi” ieteikumu īstenošana ir saņēmusi diezgan vāju novērtējumu. Triju pasākumu īstenošana ir sākusies: Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) darba grupa kuģu būves jautājumos; nozares un Eiropas Komisijas ciešāka sadarbība intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā un Starptautiskās Jūrniecības organizācijas konvencijā paredzēto noteikumu piemērošanā; tirdzniecības politikas dažādo instrumentu izmantošana un atbalsts centieniem, kas vērsti uz brīvās tirdzniecības nolīgumu slēgšanu. Minēto pasākumu īstenošanas progress tiek lēsts aptuveni 20 % apmērā. Citu šīs grupas pasākumu īstenošana ir nenozīmīga.

3.4.

Runājot par pīlāru “piekļuve finansējumam”, ieinteresētās personas uz progresu norādīja vienīgi jautājumā par finansēšanas iespēju izpēti un veicināšanu un EIB kreditēšanas darbību paplašināšanu, minēto progresu novērtējot ar 20–30 %. Ieteikuma “izskatīt “zilās” PPP izveides iespējas” īstenošana tiek lēsta 15 % apmērā, bet ieteikums par “Komisijas nodrošinātu ilgtermiņa finansēšanas iespēju” novērtējumu gandrīz nav īstenots (5 %).

3.5.

Ieteikumu īstenošana pētniecības, attīstības un inovācijas jomā vieš mērenu optimismu. Triju ieteikumu īstenošana ir daļēji vai pat vairāk nekā daļēji pabeigta. Novērtējums šajā grupā ir šāds: — PPP projektu īstenošanas iespēju izpēte jūrniecības tehnoloģiju nozares pētniecības, attīstības un inovācijas jomā – novērtēta ar 50 %, — Komisijas izstrādāto pētniecības, attīstības un inovācijas noteikumu ieviešana ES regulējumā sakarā ar “Nostādņu par valsts atbalstu kuģu būvei” darbības beigām – 60 %, — tas, cik lielā mērā izskatīta iespēja piešķirt struktūrfondus ar mērķi diversificēt jūrniecības tehnoloģiju nozari, jo īpaši reģionālo pārdomātas specializācijas stratēģiju kontekstā – 45 %, — jūrniecības tehnoloģiju nozare izstrādā visaptverošu PPP ES līmenī ar mērķi koncentrēt jūras izpēti uz nulles emisijām un energoefektīviem kuģiem – 30 %.

4.   Vispārīgas un īpašas piezīmes par stratēģijas LeaderSHIP 2020 prioritāšu īstenošanu

Nodarbinātība un prasmes

4.1.

Ir noteikti nepieciešams pārvarēt prasmju trūkumu un uzlabot darba ņēmēju prasmes, kā arī nodrošināt atbilstošu apmācību un pārkvalifikāciju, lai Eiropas jūrniecības tehnoloģiju nozarē saglabātu zināšanu un zinātības kritisko masu. Tāpēc ir svarīgi atbalstīt un turpināt darbu, ko sociālie partneri uzsākuši Prasmju padomes (Skills Council) projektā (4). Vienlīdz svarīgi ir nodrošināt, ka ES iestādes, veidojot politiku, iesaista sociālos partnerus un ar viņiem apspriežas gan par attiecīgo politiku, gan par ES iniciatīvu, kas ietekmē nozari, un ka darba devējus un darba ņēmējus pārstāvošās profesionālās organizācijas joprojām tiek iesaistītas dialogā, jo īpaši sociālā dialoga kontekstā.

4.2.

Darba ņēmējiem jābūt attiecīgi apmācītiem, lai varētu labāk reaģēt uz izaicinājumiem saistībā ar “Rūpniecību 4.0”, kā arī turpmākajām tehnoloģiju pārmaiņām (piemēram, digitalizāciju). Topošajam Eiropas jūrniecības tehnoloģiju nozares darbaspēkam būs nepieciešamas prasmes, kas ļauj tiem darboties zilās ekonomikas iespēju un problēmjautājumu kontekstā.

4.3.

Ir jāiegulda lielāki centieni, lai uzlabotu nozares tēlu. Jāapzina un jāapkopo darba ņēmēju dažādās karjeras iespējas, kā arī jāpalielina studentu mobilitāte (piemēram, “Erasmus” Eiropas jūrniecības tehnoloģiju nozarei). Eiropas Komisijai būtu arī turpmāk pilnībā jāatbalsta SEA Europe un IndustriALL darbība Eiropas līmenī, izmantojot nozares sociālā dialoga komiteju.

Tirgus pieejamības uzlabošana un godīgi tirgus nosacījumi

4.4.

Eiropas rūpniecība joprojām saskaras ar negodīgiem konkurentiem no trešām valstīm gan kuģu būves nozarē, gan – aizvien lielākā mērā – jūrniecības aprīkojuma sektorā. Sakarā ar Āzijā radušos krīzi, kuru apjomīgo valsts dotāciju dēļ izraisīja ražošanas jaudas pārpalikums, Āzijas valstu pārvaldes iestādes plāno atbalstīt vietējās kuģu būvētavas, kā arī vietējos jūrniecības aprīkojuma ražotājus, un tas nozīmē arī eksporta pieaugumu. Tādējādi konkurences spiediens uz Eiropas kuģu būvētavām un jūrniecības aprīkojuma ražotājiem palielināsies.

4.5.

Āzijas kuģu būvētavas patlaban uzmanību pievērš veiksmīgiem Eiropas tirgiem, kas paredzēti sarežģītāku kuģu veidiem, piemēram, kruīza kuģiem un pasažieru kuģiem. Turklāt nesenajos oficiālajos dokumentos Made in China 2025 un China Manufacturing 2025 Ķīna paziņoja, ka centīsies panākt pasaules līderes pozīciju augstas klases kuģu, tostarp kruīzu kuģu, būves, kā arī tehnoloģiski progresīva jūrniecības aprīkojuma jomā, tādējādi tieši konkurējot ar veiksmīgajiem Eiropas tirgiem. Šī politika saņem pilnīgu valdības atbalstu valsts palīdzības veidā. Šāda politika ir drauds Eiropas jūrniecības tehnoloģiju nozarei.

4.6.

ASV tirgus joprojām ir slēgts Jones likuma dēļ. Minētā likuma mīkstināšana un ASV tirgus atvēršana varētu radīt kuģu būves nozarei interesantas iespējas. Eiropas Savienībai vajadzētu uz to uzstāt, lai arī pašreizējais politiskais klimats ASV drīzāk sekmē protekcionismu.

4.7.

Tāpat kā Ķīnā, ASV, Japānā un Dienvidkorejā arī ES līmenī un dalībvalstīs lēmumu pieņēmējiem būtu jāapzinās, ka Eiropas kuģu būves nozare un jūrniecības aprīkojuma ražošana ir Eiropas ekonomikai stratēģiski nozīmīgi sektori, kuriem vajadzīga īpaša uzmanība un īpaša pieeja gan civilajiem, gan kara flotes mērķiem.

4.8.

Eiropas Komisijai būtu jācenšas parakstīt globālu ESAO nolīgumu (ar Ķīnas līdzdalību), kurā būtu izklāstīti noteikumi par subsīdijām un, iespējams, arī par cenu kontroli, kā arī būtu jāatbalsta rīcība šajā virzienā.

4.9.

Savstarpīgums starp Eiropu un trešām valstīm ir būtisks, un tāpēc gan divpusējās, gan daudzpusējās tirdzniecības sarunās un tirgus pieejamības jautājumos tam vajadzētu būt vadošajam principam. Tas ir pamats, kas Eiropas rūpniecībai, tostarp jūrniecības tehnoloģiju sektoram, dod iespēju kļūt konkurētspējīgākai salīdzinājumā ar globālajiem konkurentiem. Līdz ar to, ja Eiropas uzņēmumi sastopas ar protekcionisma pasākumiem trešās valstīs, Eiropas Savienībai būtu jāpiemēro tādi paši pasākumi attiecībā pret šādu valstu uzņēmumiem, kas vēlas tirgoties ar Eiropu. Tikai tādā veidā Eiropas kuģu būvētavām un jūrniecības aprīkojuma nozarei tiks nodrošināta godīgāka konkurence;

Piekļuve finansējumam

4.10.

Komisija bieži prezentē Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (finanšu instrumentu Juncker plānā) kā finanšu instrumentu rūpniecībai, taču tā darbības joma un priekšrocības nav pilnībā zināmas (tas ir galvenokārt orientēts uz MVU). Šo instrumentu, kā arī ar to saistītās priekšrocības Eiropas jūrniecības tehnoloģiju nozarei vajag labāk izskaidrot un popularizēt.

4.11.

Kuģu būves nozarei vajadzīgs liels kapitāla apjoms, taču pēdējā laikā Eiropas kuģu būvētavu piekļuve finansējumam ir kļuvusi apgrūtināta. Turpretī ārvalstu kuģu būvētavas gūst labumu no būtiskiem finanšu stimuliem, tostarp valsts atbalsta. Tāpēc Komisijai būtu jāapsver iespēja izveidot īpašu sistēmu, kas Eiropas kapitālietilpīgajai kuģu būves nozarei nodrošinātu vieglāku piekļuvi finansējumam.

4.12.

Jāizmanto finanšu stimuli (piemēram, tādu Eiropas finansējuma programmu ietvaros kā Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments vai stimuli kuģu īpašniekiem ieguldīt videi draudzīgos kuģos, aprīkojumā vai tehnoloģijās), kas dos peļņu no kapitāla ieguldījuma Eiropā.

4.13.

Jāizvērtē iespēja pieņemt īpašus nozaru noteikumus, kas nodrošinātu stimulus, kuri var veicināt Eiropas jūrniecības tehnoloģiju nozares globālo konkurētspēju, vienlaikus nepieļaujot situāciju, kas rada saspīlējumu starp ES dalībvalstīm. Šajā saistībā par iedvesmas avotu zināmā mērā var būt paraugprakses piemēri no citām nozarēm, jo īpaši kuģniecības nozares.

4.14.

ES un Norvēģijai būtu jāapsver iespēja izveidot īpašu programmu, kas paredzēta videi draudzīgas un energoefektīvas tuvsatiksmes kuģošanas veicināšanai ar Eiropas kuģu būves un jūrniecības aprīkojuma ražošanas nozares starpniecību. EESK aicina izmantot izpētes atzinumu “Ūdenstūrisma un jūras tūrisma dažādošanas stratēģijas” (5), ko Komiteja sagatavoja Maltas prezidentūrai.

4.15.

Būtu arī jāapsver iespēja izveidot finanšu programmu, kas Eiropas pārstrādes rūpnīcām ļautu sagriezt lūžņos dažādus lielāka izmēra kuģus.

4.16.

Runājot par tehnoloģiski progresīvu jūrniecības tehnoloģiju nozari, ES finanšu instrumenti, ar kuriem atbalsta publisko iepirkumu jūras kara flotei, ir ļoti spēcīgs dzinējspēks, kas būtiski sekmē Eiropas kuģu būves nozares kritiskās masas uzturēšanu, vienlaikus stimulējot pētniecību un inovāciju visā nozarē un ar to saistītās jomās. Šajā sakarā EESK atzinīgi vērtē Eiropas Aizsardzības rīcības plānu, ko nesen izstrādājusi Komisija.

Pētniecība, attīstība un inovācija

4.17.

Eiropas Komisijai vajadzētu izveidot līgumisku publiskā un privātā sektora partnerību jūrniecības nozarē ar mērķi dot iespēju nozarei veikt turpmākus ieguldījumus kuģniecības nozares regulatīvo un sociālo problēmu risināšanā, kā arī ar “zilo izaugsmi” saistītu darbību ekonomiskā potenciāla izmantošanā. Inovācija Eiropā būtu jāveicina, izmantojot īpašu (Eiropas) programmu inovācijas atbalstam.

4.18.

Eiropas Savienībai vajadzētu nodrošināt finansiālu atbalstu Eiropas pētniecībai un attīstībai. Eiropas inovācijas vajag pienācīgi aizsargāt intelektuālā īpašuma tiesību jomā. Eiropas Patentu iestādei ir efektīvi jāuzrauga Eiropas patenti, tostarp Eiropas jūrniecības tehnoloģiju nozarē, un sankcijas jāpiemēro noteikumu pārkāpumu gadījumā.

4.19.

Jaunajā pamatprogrammā (9. pamatprogrammā) būtu jāparedz jūrniecības nozarei pietiekams (finansiāls) atbalsts, kas tai ļautu nākotnē tikt galā ar būtiskiem starptautiskiem un/vai ES līmeņa regulatīvajiem un sociālajiem problēmjautājumiem, kuru vidū, citastarp, jāmin ar vides aizsardzības prasībām saderīga kuģošana (6), digitalizācija, revolucionāras tehnoloģijas un satīklota vai automatizēta kuģošana.

4.20.

EESK uzskata, ka nākamajā 9. pamatprogrammā ir jāiekļauj arī sadaļa par Eiropas rūpniecības finansiālo atbalstu, lai varētu pilnībā izmantot “zilās ekonomikas” potenciālu Eiropā.

---

(1)  “Jaunas tendences kuģu būves un jūrniecības apgādes nozarēs”.

(2)  SEA Europe, The Voice of Maritime Civil & Naval Industries in Europe, 2017. gada informatīvais biļetens.

(3)  http://ec.europa.eu/growth/sectors/maritime/shipbuilding/ec-support_en

(4)  Nozarē nepieciešamo prasmju padome.

(5)  EESK atzinums (OV C 209, 30.6.2017., 1. lpp.).

(6)  Ar vides aizsardzības prasībām saderīga jūras transporta kontekstā kuģniecība un jūrniecības tehnoloģiju nozare — būdama starptautiska nozare, kas konkurē pasaules mērogā, — priekšroku dod risinājumiem, kas pieņemti starptautiskā līmenī ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (Londonā) līdzdalību.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Rietumbalkānu ekonomiskā un sociālā kohēzija un Eiropas integrācija: uzdevumi un prioritātes”

(izpētes atzinums)

(2018/C 262/03)

Ziņotājs:	Andrej ZORKO (SI-II)
Līdzziņotājs:	Dimitris DIMITRIADIS (EL-I)

Apspriešanās	Prezidentvalsts Bulgārija, 5.9.2017.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants EESK Reglamenta 30. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Ārējo attiecību specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	28.3.2018.
Pieņemts plenārsesijā	19.4.2018.
Plenārsesija Nr.	534
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	189/2/1

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē to, ka Rietumbalkānu valstu integrācija Eiropas Savienībā un to ekonomiskā un sociālā kohēzija ir viena no Bulgārijas prezidentūras prioritātēm.

1.2.

EESK ir pārliecināta, ka Eiropas Savienības paplašināšanās, jo īpaši tās demokrātisko vērtību un tiesisko standartu izplatīšana Rietumbalkānu reģionā, ir gan Rietumbalkānu valstu, gan ES interesēs. Paplašināšanās politika ir galvenais ES globālās stratēģijas elements, kā arī Eiropas stabilitātes un labklājības stūrakmens. Tāpēc EESK ierosina noteikt Rietumbalkānu valstu integrāciju par vienu no galvenajām ES prioritātēm nākotnē, ja vien minētās valstis turpinās iesākto, lai izpildītu nepieciešamos nosacījumus saistībā ar pievienošanos Eiropas Savienībai (1).

1.3.

EESK atzinīgi vērtē ES un Rietumbalkānu valstu un valdību vadītāju samitu, kas notiks 17. maijā Sofijā. EESK sadarbībā ar savām partnerorganizācijām pirms samita rīkos Rietumbalkānu valstu pilsoniskās sabiedrības konferenci (15. maijā Sofijā). EESK ir apņēmusies pirms katra šāda samita rīkot kopīgu pasākumu ar Rietumbalkānu valstu un ES pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjiem (2). EESK aicina ES iestādes un dalībvalstis pastāvīgi iesaistīt Rietumbalkānu valstu vadītājus ES augstākā līmeņa sanāksmēs, lai pierādītu, ka šo reģionu ES uzskata par daļu no savas nākotnes.

1.4.

EESK pauž cerību, ka Sofijā paredzētais samits būs apliecinājums tam, ka ES no jauna pievēršas reģionam, un būs iedrošinājums citām nākamajām prezidentvalstīm par vienu no savām svarīgākajām prioritātēm arī turpmāk uzskatīt Rietumbalkānu valstu integrāciju. ES paplašināšanai Rietumbalkānu valstu virzienā būtu jānotiek līdztekus ES politiskā projekta un tās iestāžu nostiprināšanai.

1.5.

EESK aicina valstu vadītājus Sofijā paredzētajā samitā paust nepārprotamu apņemšanos konsekventāk un tiešāk atbalstīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas visos līmeņos. Tam būtu jāveicina arī tiešāks publiskais atbalsts neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem.

1.6.

EESK mudina ES valstu vadītājus Sofijā paredzētajā samitā uzņemties proaktīvu lomu divpusējos strīdos un šajā nolūkā sekmēt mērķtiecīgu sadarbību ar EDSO un Eiropas Padomi, un atbalstīt pilsoniskās sabiedrības lomu divpusēju strīdu risināšanā.

1.7.

EESK ir arī pārliecināta, ka Eiropas Savienības efektīva paplašināšanās un tās vērtību popularizēšana Rietumbalkānu valstīs nodrošina drošību un stabilitāti, uzlabo sociālo un ekonomisko attīstību un labklājību, nostiprina demokrātiju un tiesiskumu, sekmē personu brīvu pārvietošanos un brīvu preču apriti, veicina ieguldījumu politiku un mobilitāti.

1.8.

EESK uzskata, ka tiesiskuma un minoritāšu tiesību ievērošana ir ļoti būtiska Rietumbalkānu valstu demokrātiskajai, ekonomiskajai un sociālajai attīstībai.

1.9.

Turklāt, lai varētu atrisināt pagātnes strīdus un veicināt demokrātiskās vērtības, EESK uzskata, ka ļoti būtiska nozīme ir izglītībai, kā arī brīviem un neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem.

1.10.

EESK norāda, ka process virzībā uz pievienošanos ES, joprojām ir galvenā reformu ieviešanas motivācija Rietumbalkānu valstīs. EESK norāda, ka nav pievērsta uzmanība īstenoto reformu ekonomiskajai un sociālajai ietekmei, ņemot vērā to, ka pastāv liela atšķirība starp iedzīvotāju ekonomisko un sociālo drošību ES dalībvalstīs un kandidātvalstīs. Tāpēc EESK iesaka novērtēt arī sociālo, ekonomisko un teritoriālo kohēziju, kad tiks vērtēts, vai ir izpildīti kritēriji attiecībā uz dalību Eiropas Savienībā.

1.11.

EESK uzskata, ka sarunās ar Rietumbalkānu valstīm augsta prioritāte piešķirama tādiem jautājumiem kā infrastruktūra, transports un enerģētika. EESK uzskata, ka arī digitālās sabiedrības veidošana un digitālo prasmju pilnveidošana visās Rietumbalkānu valstīs dotu labumu gan publiskajam, gan privātajam sektoram. ES var un tai vajadzētu palīdzēt uzlabot infrastruktūru un izvērst platjoslas tīklu šajās valstīs, jo šajā ziņā tās krietni atpaliek no ES vidējā līmeņa.

1.12.

EESK ierosina ES iestādēm apsvērt, vai vienam no kritērijiem attiecībā uz dalību Eiropas Savienībā nevajadzētu būt funkcionējošam sociālajam un pilsoniskajam dialogam.

1.13.

Eiropas Savienībai būtu jāizstrādā īpašs ceļvedis sarunām ar Rietumbalkānu valstīm, kā arī jāparedz konkrēts grafiks un skaidras saistības katrai no Rietumbalkānu valstīm. Būtu arī nepieciešams izstrādāt komunikācijas stratēģiju ES dalībvalstīm, jo tādējādi varētu izcelt ieguvumus, ko ES paplašināšanās politika sniedz Rietumbalkānu valstīm, jo īpaši nodrošinot mieru, stabilitāti, labklājību un ekonomisko un sociālo attīstību.

1.14.

EESK mudina Komisiju ES pievienošanās sarunās ar Rietumbalkānu valstīm galveno prioritāšu sarakstā iekļaut jautājumu par minoritāšu tiesību ievērošanu un dzimumu līdztiesību.

1.15.

EESK atzinīgi vērtē Rietumbalkānu valstīm paredzēto jauno Komisijas stratēģiju “Ticama paplašināšanās perspektīva Rietumbalkāniem un padziļināta ES iesaiste šajā reģionā” (3), kas publicēta 2018. gada 6. februārī, un tās sešas pamatiniciatīvas, kuras aptver vairākas jomas, sākot no tiesiskuma stiprināšanas, intensīvākas sadarbības drošības un migrācijas jomā līdz pat tādiem jautājumiem kā kopīga izmeklēšanas grupa, Eiropas Robežu un krasta apsardze, Rietumbalkānu iekļaušana ES enerģētikas savienībā, viesabonēšanas maksas pazemināšana un platjoslas izvēršana šajā reģionā.

1.16.

EESK pauž gatavību sadarboties ar pilsonisko sabiedrību no Rietumbalkāniem, lai sekmētu konkrētus pasākumus tādās jomās kā tiesiskums, drošība un migrācija, sociālā un ekonomiskā attīstība, savienojamība, digitalizācijas programma, kā arī izlīgšana un labas kaimiņattiecības, kā tas paredzēts rīcības plānā attiecībā uz atbalstu Rietumbalkānu pārveides procesam laikposmā no 2018. gada līdz 2020. gadam.

1.17.

EESK ir pārliecināta, ka Komisija varētu izstrādāt īpašas programmas, kas Rietumbalkānu valstīm palīdzētu ātrāk sasniegt sociālo konverģenci. Kopumā lēnais progress attiecībā uz iekļaušanos Eiropas Savienībā ir lielā mērā izskaidrojams ar nevienmērīgo un lēno progresu minēto problēmu risināšanā. Steidzami jārod jauns stimuls eiropeizācijai.

1.18.

Sociālajiem partneriem un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām gan ES, gan valstu līmenī ir jēgpilni jāiesaistās visā procesā, kas vērsts uz Rietumbalkānu valstu integrāciju Eiropas Savienībā. Pilsoniskās sabiedrības organizāciju spējas ir svarīgi stiprināt, nodrošinot tehnisku un ekonomisku atbalstu, veicinot to piekļuvi Eiropas finansējuma avotiem (Komisijai, Eiropas Investīciju bankai, ERAB utt.), kā arī laikus un detalizēti informējot tās par pievienošanās sarunu procesu.

1.19.

EESK mudina Rietumbalkānu valstu sociālos partnerus un citas pilsoniskās sabiedrības organizācijas gan valstu, gan reģionālajā līmenī cieši sadarboties tāda procesa ietvaros, kas vērsts uz integrāciju Eiropas Savienībā.

2.   Politiskā situācija

2.1.

Rietumbalkāni joprojām ir politiski nestabils reģions, taču tas ir arī reģions, kam raksturīga izaugsme un ir ievērojams potenciāls.

2.2.

EESK uzskata, ka Komisijai, Padomei un Eiropas Parlamentam būtu aktīvāk jāveic saziņas pasākumi, lai Eiropas iedzīvotājiem skaidrotu paplašināšanās politikas priekšrocības un ar to saistītās problēmas, un šajā procesā jāveido cieša partnerība ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas varētu izplatīt informāciju (4).

2.3.

Ir ļoti svarīgi, lai Rietumbalkānu valstu integrācija būtu ES prioritāte arī turpmāk, nevis tikai Bulgārijas prezidentūras laikā, un Eiropas Savienībai ir aktīvi jāveicina Rietumbalkānu stabilitāte un miers, kā arī jāpiedāvā reģiona valstīm iespēja iestāties Eiroatlantiskajās organizācijās. Turklāt dalība šādās organizācijās var veicināt reģiona stabilitāti, garantējot tā drošību un labklājību, kā arī nodrošināt izredzes atkal apvienoties, izveidojot Eiropu bez robežām.

2.4.

EESK atzinīgi vērtē ES paziņojumu, ka Sofijā tiks rīkots samits, kurā piedalīsies ES un Rietumbalkānu valstu vadītāji, taču EESK uzskata par svarīgu nodrošināt, ka samitā aktīvāk iesaistās arī ES līmenī izveidoto pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji.

2.5.

EESK atzinīgi vērtē programmu “Berlin Process Plus” (Berlīnes process plus) (5), par kuras uzsākšanu tika paziņots nesen un kas nodrošina īpašus līdzekļus darījumdarbības attīstīšanai, profesionālajai apmācībai, infrastruktūrai un tehnoloģijām, kā arī projektiem, tostarp transporta savienojumiem starp mazāk savienotajām reģiona valstīm. Paredzams, ka šis “Māršala plāns” ļaus paātrināt muitas savienības un vienota tirgus izveidi Balkānu reģionā. Tomēr šai reģionālajai sadarbībai nebūtu jāaizkavē paplašināšanās process vai tas jāaizstāj.

2.6.

EESK norāda, ka Rietumbalkānu valstīs vērojama vēlme un gatavība veikt tādas reformas, kas ietvertu integrāciju Eiropas Savienībā, taču uzsver, ka panākumi ir atkarīgi no tā, kādā mērā valstu iestādes spēs šīs reformas efektīvi ieviest un īstenot, kā arī no tā, cik lielā mērā pilsoniskās sabiedrības organizācijas un iedzīvotāji kopumā jutīsies atbildīgi par minēto procesu. Ja katrai Rietumbalkānu valstij tiktu izstrādāts konkrēts ES pievienošanās sarunu plāns un precīzs grafiks, šīs valstis tiktu motivētas ātrāk īstenot vajadzīgās reformas.

2.7.

EESK uzsver, ka tā ir izveidojusi ļoti labas attiecības ar Rietumbalkānu sabiedrības organizācijām un ka tā ir labi informēta par situāciju šajās valstīs. EESK ir pārliecināta, ka pilsoniskās sabiedrības izveidotām apvienotajām konsultatīvajām komitejām (AKK) būtu jātiecas aizpildīt “tukšās nišas”, ko nesedz citas sarunās iesaistītās struktūras, un tām būtu jāpievēršas tikai atsevišķām jomām. Šajā saistībā EESK rosina uzlabot informācijas apmaiņu starp apvienotajām konsultatīvajām komitejām, Komisiju, Padomi un Eiropas Parlamentu. EESK aicina stiprināt šādu AKK lomu (6).

2.8.

Korupcija, organizētās noziedzības ietekme, kopumā vājās valstu iestādes un vājais tiesiskums, divpusējie strīdi un minoritāšu grupu diskriminācija arī ir nopietnas un pastāvīgas problēmas, kas skar dalību un integrāciju.

2.9.

Kopenhāgenas kritēriji ir nosacījumi, kas ļauj noteikt, vai valsts ir tiesīga pievienoties Eiropas Savienībai (7). Kritēriji paredz, ka valstī jābūt iestādēm, kas nodrošina demokrātisku pārvaldību un tiesiskumu, ka valstī jāievēro cilvēktiesības, tajā jābūt funkcionējošai tirgus ekonomikai, kā arī tai jāpieņem ar ES saistītie pienākumi un uzdevumi.

2.10.

Visas sešas Rietumbalkānu valstis nevar vienlaicīgi pievienoties Eiropas Savienībai. EESK atzinīgi vērtē to, ka šobrīd Serbija un Melnkalne ir integrācijas procesa līderes. Tā arī pauž cerību, ka bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika un Albānija pēc iespējas ātrāk sāks sarunas ar ES. EESK atzinīgi vērtē to, ka Bosnija un Hercegovina iesniedza atbildes uz Komisijas anketu un Komisija pašlaik izvērtē iespēju tām piešķirt ES kandidātvalsts statusu.

2.11.

Rietumbalkānu valstis joprojām ietekmē ievainojumi, kurus radījuši kari un konflikti, etniskais naids, irredentistu projekti un iesaldēti konflikti, kuri var atkal atsākties. Ir nepieciešams stingri mudināt nokārtot visneatliekamākos divpusējos jautājumus pirms pievienošanās Eiropas Savienībai, lai arī uzstāšana uz to, ka risinājumi jārod visiem neatrisinātajiem jautājumiem, varētu kavēt šo procesu.

2.12.

Turklāt EESK uzskata, ka būtiska nozīme var būt pilsoniskajai sabiedrībai, kas varētu veidot kontaktus starp jaunākajām paaudzēm no dažādām valstīm un sākt sabiedrisko dialogu par vairākiem jautājumiem, kuri ir svarīgi reģionam. Ekonomiskā izaugsme un dzīves standartu uzlabošanās, kā arī nodarbinātība un sociālā drošība veicina mierpilnu līdzāspastāvēšanu reģionālajā līmenī.

2.13.

Rietumbalkānu valstis varētu izveidot Eiropas integrācijas padomes, kurās regulāri tiktos augsta līmeņa politisko struktūru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji, lai nodrošinātu, ka integrācija Eiropas Savienībā ir pārredzamāka, un lai plašāk informētu par šo procesu (8).

2.14.

EESK jau ir aprakstījusi pilsoniskās sabiedrības lomu pievienošanās procesā un ļoti skaidri norādījusi, ka pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana pievienošanās procesā nozīmē to tiešu iesaistīšanu 1) notiekošajās sarunās (t. i., atbilstības pārbaudē, valsts nostāju sagatavošanā, progresa pārraudzībā), 2) sociālajā un pilsoniskajā dialogā saistībā ar politikas veidošanu un tiesību aktu saskaņošanu ar acquis, 3) pirmspievienošanās finansējuma plānošanā, 4) progresa un reformu procesa sociālās ietekmes neatkarīgā pārraudzībā. Lai šos uzdevumus varētu veikt, pilsoniskajai sabiedrībai ir jāsaņem atbilstošs finansiālais atbalsts no valsts valdības un ES piešķirtajiem pirmspievienošanās līdzekļiem (9).

2.15.

EESK norāda, ka ir mazinājusies Eiropas Savienības interese ātri un efektīvi integrēt Rietumbalkānu valstis Eiropas Savienībā, jo tai ir citas politiskās prioritātes un nav Eiropas paplašināšanās stratēģijas, turklāt dalībvalstis īsteno dažādu politisko pieeju. Pēdējos gados pieviltu cerību dēļ Rietumbalkānu valstīs ir pieaudzis eiroskepticisms. Tā rezultātā pievienošanās kritēriju ietekme ir vājinājusies un reformu ieviešana ir palēninājusies. Tas jo īpaši ir pamanāms saistībā ar tiesiskuma un plašsaziņas līdzekļu brīvības nodrošināšanu un korupcijas novēršanu.

2.16.

Rietumbalkānu valstīs notiek reformas, taču to īstenošanas ātrums ļoti atšķiras. Būtu jāīsteno daudz vairāk, lai apkarotu plašo korupciju, organizēto noziedzību un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Tiesu iestāžu neatkarība arī ir veselīgas demokrātijas priekšnoteikums.

2.17.

EESK uzskata, ka ir svarīgi stiprināt cīņu pret terorismu Rietumbalkānu valstīs, un stingri atbalsta Rietumbalkānu terorisma apkarošanas iniciatīvu (WBCTi) (10).

2.18.

EESK uzskata: lai paātrinātu paplašināšanās procesu, būtu jāpaplašina Rietumbalkānu valstu sadarbība ar ES un tās attiecīgajām aģentūrām (piemēram, Eiropolu). Tas ir īpaši steidzami jāīsteno tādās jomās kā drošība un migrācija.

3.   Ekonomiskā stabilitāte un labklājība

3.1.

Rietumbalkānu valstu ekonomiskā izaugsme turpinās; paredzams, ka reģiona reālā IKP pieaugums 2017. gadā būs 2,6 %. Paredzams, ka 2018. gadā, pateicoties privātajam patēriņam un investīcijām, kā arī pakāpeniskai aizdevumu atmaksāšanai, emigrantu naudas pārvedumiem un lieliem infrastruktūras projektiem, tas palielināsies līdz 3,0 %. Salīdzinot ar situāciju 1995. gadā, visās sešās Rietumbalkānu valstīs dzīves standarti ir ievērojami uzlabojušies. Neraugoties uz to, šīs sešas valstis joprojām ir Eiropas nabadzīgāko valstu vidū. Turklāt Rietumbalkānu valstu ekonomiskā konverģence kopš krīzes zaudējusi virzītājspēku un ir mazāka nekā jaunajās dalībvalstīs no Centrālās Eiropas un Austrumeiropas, kā arī Dienvidaustrumeiropas.

3.2.

Rietumbalkānu valstu ekonomiskās konverģences process ir ļoti ilgstošs. Tāpēc ir būtiski radīt tādu vidi, kurā var veikt/paātrināt ārvalstu investīcijas, kā arī pieņemt atbilstīgas ekonomikas reformas, veicināt konkurētspēju un radīt kvalitatīvas darbvietas.

3.3.

EESK atzinīgi vērtē Rietumbalkānos sasniegto progresu ekonomiskās integrācijas ziņā, jo reģiona līderi solījuši padziļināt attiecības un sadarboties, lai pievienotos Eiropas Savienībai, un aicina vairāk iesaistīt sociālos partnerus un citas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, lai izstrādātu ekonomikas reformu programmas un kopīgus secinājumus ar konkrētiem ieteikumiem katrai reģiona valstij (11).

3.4.

EESK ir pārliecināta, ka kandidātvalstīm ir nepieciešami spēcīgāki reformu veikšanas stimuli. Proti, ir nepieciešams veicināt ciešāku reģionālo sadarbību, lai sekmētu ar dalību Eiropas Savienībā saistīto kritēriju izpildi.

3.5.

EESK uzskata, ka ir vairāk jāpiesaista jauni ārvalstu tiešie ieguldījumi (ĀTI) ražošanas nozarēs un šajā nolūkā jāatbalsta vietējās piegādes ķēdes un jāuzlabo MVU prasmes un tehniskās spējas.

3.6.

Enerģētika un transports būtu jāuzskata par reģiona attīstības un starpsavienojamības faktoru. Tas ļautu nodrošināt, ka Rietumbalkānu valstu iedzīvotājiem tiek sniegts skaidrs priekšstats par sociālajām, ekonomiskajām un vides priekšrocībām, ko sniedz pievienošanās Eiropas Savienībai. Piemēram, energoefektivitāte un energotaupība ir faktori, kas veicina darījumdarbību un sekmē gan “zaļo”, gan arī tradicionālo darbvietu izveidi.

3.7.

EESK atbalsta Transporta kopienas līgumu, ko parakstīja ES un Rietumbalkānu valstis 2017. gada 12. jūlijā, un mudina puses turpināt to attīstīt. Šajā sakarā Eiropas Komisijai, Eiropas Investīciju bankai un Rietumbalkānu valstīm vajadzētu koncentrēt savus ieguldījumus uz ES TEN-T pamattīkla un Rietumbalkānu infrastruktūras savienošanu. Tādēļ tagad ir nepieciešama kopīga programma, kurā identificēti pieejamie finanšu līdzekļi un noteikts kopīgs grafiks.

3.8.

Infrastruktūras uzlabošana samazinās transporta un enerģijas izmaksas, kā arī veicinās liela apjoma investīcijas šajā teritorijā. Turklāt, veicinot Rietumbalkānu digitālo modernizāciju, tiks veicināta darījumdarbības attīstība, vairots ražīgums un uzlabota dzīves kvalitāte.

3.9.

EESK arī uzskata, ka, investējot tradicionālo ekonomikas politiku papildinošās koncepcijās (aprites ekonomikā, sociālajā ekonomikā, ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) respektēšanā), var nodrošināt vispārēju izaugsmi un nodarbinātību.

3.10.

EESK konstatē, ka visās Rietumbalkānu valstīs joprojām īpaši liela nozīme ir valstij, bet privātais sektors ir mazāks nekā septiņās mazajās pārejas ekonomikas valstīs Eiropā (12).

3.11.

EESK uzskata, ka valstij jābūt efektīvākai un uzticamākai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējai un jānodrošina labvēlīga vide privātiem uzņēmumiem.

3.12.

EESK uzskata, ka mazie un vidējie uzņēmumi, proti, lielākā daļa uzņēmumu, varētu kļūt par ekonomiskās izaugsmes virzītājspēkiem visās sešās Rietumbalkānu valstīs. Lai to sasniegtu, nepieciešams samazināt birokrātiju, nodrošināt pārredzamāku valsts pārvaldi, apkarot korupciju un izveidot pilnīgi neatkarīgas tiesu iestādes.

3.13.

EESK atbalsta secinājumus, kas izdarīti Sestajā Rietumbalkānu valstu pilsoniskās sabiedrības forumā, un pauž nopietnas bažas par to, ka aizvien lielākā skaitā Rietumbalkānu valstu var konstatēt pilsoniskās sabiedrības telpas samazināšanos. EESK norāda, ka ES un tās dalībvalstis apņēmās veicināt pilsoniskās sabiedrības telpu un palielināt atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēju veidošanai, lai stiprinātu to ietekmi attīstības procesā un uzlabotu politisko, sociālo un ekonomisko dialogu.

3.14.

EESK norāda, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir jēgpilni jāiesaista ekonomisko, sociālo, valstisko un leģislatīvo reformu procesā visās Rietumbalkānu valstīs. Ir jāuzlabo to spējas, nodrošinot tehnisku un finansiālu atbalstu, veicinot to piekļuvi Eiropas finansējuma avotiem, kā arī laikus informējot tās par pievienošanās procesu.

4.   Sociālā stabilitāte, bezdarbs, emigrācija

4.1.

Kopš ekonomikas krīzes ir palēninājusies, dažos gadījumos pat samazinājusies, ienākumu un jo īpaši sociālā konverģence nabadzīgāku un bagātāku ES valstu starpā. Tas kavē pašas ES ambīcijas un rada šaubas par tās pievilcību turpmākajām dalībvalstīm. Nabadzība, augsts bezdarba līmenis, neoficiālā ekonomika, zems darba atalgojums, korupcija, amatnoziegumi, kvalificētu darbinieku emigrācija, minoritāšu diskriminācija un intelektuālā darbaspēka emigrācija ietekmē visas Rietumbalkānu valstis.

4.2.

Lai gan Rietumbalkānu valstīs vērojama konverģence virzībā uz ES 28 dalībvalstu līmeni, to izaugsmes temps ir samērā lēns un atpaliek no tā, kāds ir ES teritorijā. Dati liecina, ka būtu vajadzīgi gandrīz 40 gadi, lai pilnībā sasniegtu Eiropas Savienības dzīves līmeni.

4.3.

Darba samaksas konverģence Rietumbalkānu valstīs vēl nav notikusi. Dažās valstīs darba samaksas atšķirības salīdzinājumā ar ES ir pat palielinājušās, tādējādi ietekmējot Rietumbalkānu valstu iedzīvotāju saimniecisko un sociālo drošību. Vairumā Rietumbalkānu valstu reāls darba samaksas pieaugums nav piedzīvots kopš krīzes. Lai gan visās Rietumbalkānu valstīs ir ar likumu noteikta minimālā darba samaksa, ar to bieži nepietiek ģimeņu minimālā iztikas līmeņa nodrošināšanai.

4.4.

EESK arī norāda, ka augstā bezdarba līmeņa dēļ darbaspēka migrācija no visām sešām Rietumbalkānu valstīm joprojām ir svarīgākais jautājums. Tiek lēsts, ka ceturtā daļa no visu sešu Rietumbalkānu valstu iedzīvotājiem ir pārcēlusies uz ārvalstīm. Pat ja naudas pārvedumi no migrējušiem darba ņēmējiem ir būtisks ienākumu avots un veicina iekšzemes ekonomiku īstermiņā, masveida migrācija un iedzīvotāju skaita samazināšanās smagi ietekmēs šo valstu ekonomikas attīstības potenciālu ilgtermiņā (13).

4.5.

Izņemot Melnkalni, Rietumbalkānu reģionā nodarbinātības līmeņa samazināšanās vairāk ietekmē mazprasmīgus jauniešus un sievietes. Svarīgi, ka 2015. gadā vairāk nekā 70 % bezdarbnieku visās sešās Rietumbalkānu valstīs bija bez darba vidēji ilgāk nekā gadu (14).

4.6.

EESK pauž pārliecību, ka ES un Rietumbalkānu valstīm vajadzētu vairāk uzmanības pievērst šo valstu iedzīvotāju dzīves kvalitātei un sociālajai drošībai. EESK ierosina apsvērt iespēju, vai ES dalības nosacījumu izpildes vērtējumā būtu jāņem vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāra principi. Turklāt Komisija varētu izstrādāt arī īpašas programmas, kas Rietumbalkānu valstīm dotu iespēju ātrāk sasniegt sociālu konverģenci.

4.7.

EESK saredz arī nepieciešamību vēl vairāk stiprināt konkurētspēju un uzlabot strukturālās reformas visās sešās Rietumbalkānu valstīs, lai nostiprinātu darba tirgu un palēninātu emigrāciju. Strukturālo reformu izstrādes procesā būtu patiešām jāapspriežas ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām (15).

4.8.

EESK uzsver, ka šajā reģionā darba tirgus tendences liecina par ļoti augstu neaktivitātes līmeni sieviešu vidū, un mudina valsts pārvaldi sniegt atbalstu, lai nodrošinātu, ka tiek sasniegts augstāks sieviešu nodarbinātības līmenis. Turklāt EESK mudina Komisiju ES pievienošanās sarunās ar Rietumbalkānu valstīm galveno prioritāšu sarakstā iekļaut jautājumu par dzimumu līdztiesību.

4.9.

EESK ir pārliecināta, ka visās Rietumbalkānu valstīs demokrātiskas pilsoniskās sabiedrības izveides pamatā ir minoritāšu tiesību ievērošana un kultūru respektēšana.

4.10.

EESK uzskata, ka visās Rietumbalkānu valstīs ļoti būtiska nozīme ir izglītībai — arī vienlīdzīgai piekļuvei izglītības sistēmām —, lai veicinātu Eiropas vērtības un iecietību pret minoritātēm, sekmētu cīņu pret aizspriedumiem, kā arī stiprinātu sociālo kohēziju.

4.11.

Turklāt EESK uzskata, ka sociālās kohēzijas programmai, ar ko paredzēts uzlabot izglītības sistēmu lietderību un efektivitāti, ir jānovērš prasmju trūkums un neatbilstība. Lielāks finansiālais atbalsts profesionālās izglītības programmām ļautu risināt prasmju neatbilstības problēmu darba tirgū un samazināt augsto bezdarba līmeni.

4.12.

EESK atzinīgi vērtē iniciatīvas, ko valsts izglītības un kultūras iestādes, akadēmiskās aprindas vai pilsoniskās sabiedrības organizācijas īsteno saistībā ar izlīgšanu, labām kaimiņattiecībām un kritisku pieeju pagātnei.

---

(1)  ES stratēģijas pamatprincipi attiecībā uz Rietumbalkānu valstīm tika izklāstīti Komisijas 2018. gada 6. februāra ziņojumā “Ticama paplašināšanās perspektīva Rietumbalkāniem un padziļināta ES iesaiste šajā reģionā”, COM(2018) 65 final.

(2)  Pamatojoties uz EESK lietoto terminoloģiju, pilsoniskās sabiedrības un pilsoniskās sabiedrības organizāciju jēdziens šajā atzinumā aptver sociālos partnerus (t. i., darba devējus un arodbiedrības), kā arī citus nevalstiskus dalībniekus.

(3)  COM(2018) 65 final, 6.2.2018.

(4)  OJ C 133, 14.4.2016., 31. lpp.

(5)  http://shtetiweb.org/berlin-process/

(6)  OV C 133, 14.4.2016., 31. lpp.

(7)  https://ec.europa.eu/neighbourhood-enlargement/policy/glossary/terms/accession-criteria_en

(8)  OV C 133, 14.4.2016., 31. lpp.

(9)  OV C 133, 14.4.2016., 31. lpp.

(10)  http://wbcti.wb-iisg.com/, https://ec.europa.eu/neighbourhood-enlargement/sites/near/files/ipa_ii_2016_039-858.13_mc_pcve.pdf

(11)  Sestā Rietumbalkānu valstu pilsoniskās sabiedrības foruma noslēguma deklarācija.

(12)  Pasaules Bankas grupa, The Western Balkans: Revving up the Engines of Growth and Prosperity, 2017.

(13)  “Bezdarba līmenis Rietumbalkānu reģionā ir ievērojami augstāks nekā vidēji ES 28 dalībvalstīs, lai gan pēdējos gados vērojami daži uzlabojumi. Proti, Bosnijā un Hercegovinā, bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā un Melnkalnē vērojams pastāvīgi augsts bezdarba līmenis, taču pat pašreizējais bezdarba līmenis Serbijā, t. i., 13,5 %, kas ir labākais rādītājs reģionā pēc nesenajiem uzlabojumiem, ir pārāk augsts salīdzinājumā ar ES dalībvalstīm. Neraugoties uz ļoti augsto bezdarba līmeni, reģionā 12 mēnešos līdz 2017. gada jūnijam tika radītas aptuveni 230 000 darbvietas (pieaugums 3,8 % apmērā); vairāk nekā puse jauno darbvietu bija privātajā sektorā. Tādējādi nodarbinātības līmenis (darbvietu skaita ziņā, nevis nostrādāto stundu skaita ziņā) visās Rietumbalkānu valstīs, izņemot Bosniju un Hercegovinu, atkal sasniedza to līmeni, kāds bija pirms 2008. gada,” tā teikts Pasaules Bankas grupas ziņojumā, “Western Balkans Regular Economic Report”, Nr. 12, 2017. gada rudens.

(14)  Pasaules Bankas grupa, “Western Balkans Labor Market Trends 2017”.

(15)  Kā norādīts EESK atzinumā “ES Paplašināšanās stratēģija”, OV C 133, 14.4.2016., 31. lpp., un 2017. gada 10. un 11. jūlijā Sarajevā notikušā EESK Sestā Rietumbalkānu valstu pilsoniskās sabiedrības foruma nobeiguma deklarācijā.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Labāka regulējuma programmas noslēgšana: labāki risinājumi – labāki rezultāti””

[COM(2017) 651 final]

(pašiniciatīvas atzinums)

(2018/C 262/04)

Ziņotājs:

Bernd DITTMANN

Pilnsapulces lēmums	15.2.2018.
Juridiskais pamats	Reglamenta 29. panta 2. punkts
Atbildīgā specializētā nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	9.3.2018.
Pieņemts plenārsesijā	19.4.2018.
Plenārsesija Nr.	534
Balsojuma rezultāts (par / pret / atturas)	185/0/0

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK uzskata, ka labāka regulējuma programmai būtu jākļūst par pastāvīgu programmu, kas nodrošina kvalitatīvus Savienības tiesību aktus, neapdraudot svarīgākos politikas mērķus un neradot regulējuma atcelšanas spiedienu. Jaunajai Komisijai pēc 2019. gada tā būtu jāturpina, jāpilnveido un jāuzlabo.

1.2.

EESK aicina Komisiju izstrādāt detalizētu ceļvedi gaidāmajai labāka regulējuma izvērtēšanai un precizēt, kādā veidā paredzēts iesaistīt EESK un ieinteresētās personas.

2.   Komisijas paziņojums par labāku regulējumu

2.1.

Komisija 2017. gada 24. oktobrī publicēja paziņojumu “Labāka regulējuma programmas noslēgšana: labāki risinājumi – labāki rezultāti” (1) (turpmāk – “paziņojums”).

2.2.

Minētajā paziņojumā Komisija ir apzinājusi labāka regulējuma programmas (turpmāk – “programma”) īstenošanā gūtos panākumus kopš tās pieņemšanas 2015. gada maijā.

2.3.

Komisija 2018. gadā izvērtēs labāka regulējuma sistēmu kopumā. Šis atzinums ir Komitejas atbilde uz paziņojumu, kā arī ieguldījums, gatavojoties gaidāmajai izvērtēšanai.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas pastāvīgo apņemšanos nodrošināt labāku regulējumu un pašreizējos centienus īstenot 2015. gada maija programmā izvirzītos mērķus, kā izklāstīts paziņojumā. Labāks regulējums ir process, kas tiek nemitīgi uzlabots un kurā nepieciešama visu iesaistīto dalībnieku apņēmība un ieguldījums.

3.2.

Labākam regulējumam būtu jāpalīdz radīt atbildīgus, līdzdalību veicinošus un pārredzamus politikas veidošanas procesus, kas nodrošina vienkāršus, skaidrus, saskaņotus, mērķim atbilstošus un viegli izpildāmus noteikumus. Tas ir būtisks priekšnoteikums, lai nodrošinātu sabiedrības uzticēšanos ES un tās iestādēm. Tam būtu jāpalīdz veidot efektīvu un saskaņotu tiesisko regulējumu, kas paver iespējas inovācijai un ilgtspējīgai izaugsmei un sekmē vienotā tirgus izveides pabeigšanu un netraucētu darbību.

3.3.

Labāks regulējums nedrīkstētu novest pie ES politikas veidošanas pārmērīgas birokratizācijas. Politiskus lēmumus nedrīkst aizstāt ar tehniskām procedūrām.

3.4.

Vienā no agrāk pieņemtiem atzinumiem (2) EESK uzsver, ka labāka regulējuma jautājumam “nevajadzētu būt par “vairāk” vai “mazāk” regulējuma Eiropas Savienībā vai par konkrētu politikas jomu regulējuma atcelšanu vai pakļaušanu citām prioritātēm, tādējādi apšaubot ES noteiktās vērtības – sociālo aizsardzību, vides aizsardzību un pamattiesības (3). Labāks regulējums pirmām kārtām ir līdzeklis, ar kuru nodrošināt, ka politiskie mērķi, pamatojoties uz faktos balstītiem pamatprincipiem un ņemot vērā iepriekš minētās vērtības, tiek efektīvi īstenoti praksē, neierobežojot vides vai patērētāju tiesības vai sociālos standartus un līdz ar struktūru izveidi neizraisot kompetences novirzīšanu institucionālajās sistēmās. Labāks regulējums nevar un nedrīkst aizstāt politiskos lēmumus”.

3.5.

EESK atzīst programmas īstenošanā līdz šim gūtos panākumus. Komiteja īpaši atzinīgi vērtē ietekmes novērtējumu un ex-post novērtējumu metodisko izmantošanu, sistemātiskāko apspriešanos ar ieinteresētajām personām, pārskatītās labāka regulējuma pamatnostādnes un labāka regulējuma instrumentu rīkkopu, REFIT programmu un REFIT platformu, kā arī Regulējuma kontroles padomes izveidi.

3.6.

EESK aktīvi iesaistās labāka regulējuma veidošanā, it īpaši, darbojoties REFIT platformā un izstrādājot ex post novērtējumus. Tā norāda uz saviem daudzajiem šajā saistībā pieņemtajiem atzinumiem (4). Tomēr ne programmā, ne paziņojumā Komiteja nav minēta. Komiteja nav arī viena no pusēm Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Tas liecina par to, ka Komisija un likumdevēji joprojām nepietiekami ņem vērā Līgumos nostiprinātās Komitejas funkcijas un uzdevumus, kā arī tās locekļu un tās pārstāvētās pilsoniskās sabiedrības zināšanas un pieredzi.

3.7.

Lai piedalītos labāka regulējuma programmā un izmantotu tās attiecīgos instrumentus un procedūras, ir vajadzīgi finanšu līdzekļi un cilvēkresursi, kas ne vienmēr ir pilsoniskās sabiedrības organizāciju rīcībā (piemēram, datu ģenerēšana, dalība sabiedriskās apspriešanās u. c.). Tas pats attiecas uz maziem uzņēmumiem. EESK aicina Komisiju nodrošināt, ka labāka regulējuma programma arī turpmāk ir atvērta un pieejama visām organizācijām un interešu grupām neatkarīgi no to lieluma un to finanšu līdzekļiem un cilvēkresursiem.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.

EESK ir Eiropas organizētas pilsoniskās sabiedrības institucionāla pārstāve un darbojas kā starpniece starp ES likumdevējiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām un sociālajiem partneriem. EESK ir uzkrājusi ievērojamu pieredzi un ekspertzināšanas visos jautājumos, kas attiecas uz labāku regulējumu. Tā vēlas atgādināt Komisijai dažus savus konkrētos ieteikumus attiecībā uz paziņojumā iekļautajiem aspektiem, kā arī citiem aspektiem, kurus tā uzskata par vajadzīgu uzsvērt.

4.2.

EESK uzskata, ka paziņojumā sniegts labs vispārējs pārskats par programmas īstenošanā gūtajiem panākumiem attiecīgajās labāka regulējuma jomās. Tomēr paziņojums joprojām ir pārāk neskaidrs attiecībā uz konkrētajiem pasākumiem, kurus Komisija plāno veikt, lai turpinātu izvērst labāka regulējuma programmu. Turklāt paziņojumā nav minēts un izklāstīts, kāda būs labāka regulējuma programmas 2018. gadā gaidāmā novērtēšana, nav norādīts, kādas ir tās galvenās prioritārās jomas un kādā veidā plānots iesaistīt EESK un ieinteresētās personas.

4.3.   Proporcionalitāte un subsidiaritāte

4.3.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas koncentrēšanos uz svarīgākajām prioritātēm un nostāju “nopietni risinājumi nopietnām problēmām”. Tā atkārtoti uzsver, ka Eiropas Savienībai jārīkojas tikai tad, ja ievēroti subsidiaritātes un proporcionalitātes principi un ja kopīga rīcība dod pievienoto vērtību visiem.

4.3.2.

Kā norādīts tās atzinumā (5), “EESK atbalsta subsidiaritātes un proporcionalitātes principu skaidrības uzlabošanu, jo likumdošanas iniciatīvu pretinieki tos reizēm izmanto par argumentiem, kaut arī viņu apsvērumi nav pietiekami pamatoti”.

4.3.3.

EESK pieņem zināšanai subsidiaritātes un proporcionalitātes jautājumu darba grupas (6) izveidi. Tā aicina darba grupu pienācīgi ņemt vērā Komitejas atzinumus un ieteikumus šajā jautājumā.

4.3.4.

EESK aicina uzlabot subsidiaritātes un proporcionalitātes uzraudzību un ciešāk iesaistīt dalībvalstis un to parlamentus ex post novērtējumu veikšanā.

4.3.5.

EESK aicina Komisiju visos savos dienestos (horizontāli un vertikāli) aktīvāk veicināt labāka regulējuma rīkkopas 5. rīka (“Juridiskais pamats, subsidiaritāte un proporcionalitāte”) izmantošanu, lai, izstrādājot ietekmes novērtējumus, palielinātu atbilstību šim instrumentam.

4.4.   Ietekmes novērtējumi

4.4.1.

EESK norāda uz ierosinājumiem, ko tā izvirzījusi atzinumā (7) par to, kā uzlabot Eiropas ietekmes novērtējumu ekosistēmu.

4.4.2.

Ietekmes novērtējumiem vajadzētu būt standarta procedūrai, kas jāpiemēro katram jaunam leģislatīvajam priekšlikumam, tostarp deleģētajiem un īstenošanas aktiem. Ja izvirzītajiem priekšlikumiem nav izstrādāts ietekmes novērtējums, Komisijai ir sīki jāpaskaidro iemesli un jāsniedz visi dati un pierādījumi, kas bijuši par iemeslu priekšlikuma izstrādei un/vai ir tā pamatā.

4.4.3.

Labāka regulējuma pamatnostādnēs skaidri norādīts, ka ietekmes novērtējumus var veikt un ka tie ir jāveic attiecībā uz leģislatīvām iniciatīvām, kā arī deleģētajiem aktiem un īstenošanas aktiem. Tādēļ mēs mudinām Komisiju sīkāk un ieinteresētajām personām un Komitejai pārredzamākā veidā izvērtēt nepieciešamību veikt šādu tiesību aktu ietekmes novērtējumu. Fakts, ka ietekmes novērtējums veikts leģislatīvam tekstam, no kura izriet deleģētie un īstenošanas akti, nevar būt pietiekams pamatojums, lai attaisnotu atvasināto tiesību aktu ietekmes novērtējuma neveikšanu. Katrs atsevišķais tiesību akts ir jāvērtē individuāli, it īpaši tāpēc, ka deleģētajiem un īstenošanas aktiem var būt ļoti liela ietekme uz ieinteresētajām personām un pilsonisko sabiedrību kopumā.

4.4.4.

Labāka regulējuma pamatnostādnes un rīkkopa (8) ir galvenā Komisijas dienestu rokasgrāmata ietekmes novērtējuma veikšanā. Tomēr EESK norāda, ka pamatnostādnes un rīkkopa ir galvenokārt izstrādātas specifiskajai izmantošanai ES dienestos un to specifikācijas nepiedāvā ieinteresētajām personām iespēju izprast, kā pareizi izmantot ietekmes analīzei nepieciešamos rīkus. Tāpēc EESK aicina Komisiju šos rīkus padarīt pieejamus plašākai sabiedrībai, izmantojot funkcionālu versiju.

4.4.5.

Tomēr EESK konstatē neatbilstību minētajām pamatnostādnēm, kā rezultātā ietekmes novērtējumi ir nepilnīgi. Tas ir apstiprināts un pamatots Regulējuma kontroles padomes 2016. gada ziņojumā (9). Tāpēc EESK mudina Komisiju savos dienestos aktīvāk veicināt labāka regulējuma principu piemērošanu, piemēram, paredzot obligātas regulāras personāla apmācības programmas.

4.4.6.

Regulējuma kontroles padomes 2016. gada ziņojums liecina, ka Komisijas dienesti pēc sākotnēja negatīva atzinuma saņemšanas tikai daļēji īsteno padomes ieteikumus. Tāpēc EESK ierosina Regulējuma kontroles padomei piešķirt atliekoša veto tiesības gadījumos, kad tā ir sniegusi dubultnegatīvu atzinumu, liekot Komisijas dienestam pārstrādāt ietekmes novērtējumu, līdz ir izpildītas nepieciešamās kvalitātes prasības. Regulējuma kontroles padomei nevajadzētu būt veto tiesībām attiecībā uz politiskiem lēmumiem.

4.4.7.

EESK atbalsta principu “vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem” un mudina Komisiju ietekmes novērtējumos vairāk pievērsties MVU, tostarp mikrouzņēmumiem un ļoti maziem uzņēmumiem.

4.5.   Pārredzamība, leģitimitāte un pārskatatbildība

4.5.1.

Attiecībā uz Pārredzamības reģistru EESK atzinīgi vērtē Komisijas 2016. gada priekšlikumu par juridiski saistošu Iestāžu nolīgumu par obligātu pārredzamības reģistru, kurā līdztekus Komisijai un Parlamentam būtu ietverta arī Padome.

4.5.2.

EESK atzinīgi vērtē to, ka svarīgu iniciatīvu sabiedriskā apspriešana tagad ir pieejama visās oficiālajās valodās, savukārt visas pārējās apspriešanas notiks vismaz franču, vācu un angļu valodā. EESK atgādina Komisijai par nepieciešamību nodrošināt ietekmes novērtējumu kopsavilkumu tulkojumus visās oficiālajās valodās (10).

4.5.3.

Saistībā ar ieinteresēto personu līdzdalību EESK atsaucas uz savu atzinumu (11) un REFIT platformas atzinumu (12), kuru palīdzēja izstrādāt EESK pārstāvji REFIT platformā. EESK atzinīgi vērtē Komisijas centienus uzlabot ieinteresēto personu apspriešanās mehānismus, bet uzskata, ka ir jāpieliek vēl lielākas pūles, lai palielinātu līdzdalību, atklātību un pārskatatbildību, kā arī šādu apspriešanu efektivitāti un saskaņotību. Šajā nolūkā EESK mudina Komisiju ņemt vērā un pilnībā īstenot abos iepriekš minētajos atzinumos izklāstītos ieteikumus.

4.5.4.

Ņemot vērā tās pārstāvības funkciju, EESK ir ļoti piemērota, lai palīdzētu noteikt, kuras ieinteresētās personas ierosinātais politikas pasākums ietekmē visvairāk, un palīdzētu apkopot pieredzi, kas gūta spēkā jau esošo tiesību aktu jomā. Izstrādājot apspriešanās stratēģijas un nosakot attiecīgās mērķgrupas, Komisijai būtu vairāk jāapspriežas ar EESK gan ex ante, gan ex post.

4.6.   Tiesību aktu vienkāršošana un nevajadzīgu izmaksu novēršana

4.6.1.

Savā atzinumā (13) Komiteja atgādina, ka “Eiropas tiesību akti ir būtisks integrācijas faktors, kas nerada slogu vai izmaksas, kuras jāsamazina. Gluži pretēji: būdami ļoti samērīgi, šie tiesību akti garantē aizsardzību, atbalstu un tiesisko noteiktību, kas ir svarīga visiem ES dalībniekiem un iedzīvotājiem”.

4.6.2.

Vienlaikus citā atzinumā (14) EESK norāda, ka “jāpanāk, lai regulējums neradītu nevajadzīgas izmaksas. Regulējuma izmaksām ir jābūt proporcionālām tā radītajiem ieguvumiem”.

4.6.3.

EESK stingri atbalsta “izvērtē vispirms” principu. Kā norādīts atzinumā (15), “EESK uzskata, ka Komitejai var būt noderīga loma, īstenojot likumdevēju un ES tiesību aktu lietotāju starpnieka funkciju. EESK pastāvīgi pielāgo savas darba metodes, lai palīdzētu novērtēt ES tiesību aktu piemērošanas kvalitāti. Komiteja nesen nolēma aktīvi iesaistīties likumdošanas cikla novērtēšanā, sagatavojot pati savus ex post novērtējumus par Savienības acquis”.

4.6.4.

Kā minēts atzinumā (16), Komiteja “aicina izstrādāt kvalitatīvu pieeju, kas būtu līdzvērtīga kvantitatīvai analīzei un kurā būtu ievēroti mērķi, kurus paredzēts sasniegt ar tiesību aktiem”. Komisijas ietekmes novērtējumos līdztekus regulējuma izmaksām būtu attiecīgā gadījumā kvantitatīvi jānosaka un sistemātiskāk jāņem vērā no regulējuma gūtais labums, ieskaitot neto ieguvumus.

4.6.5.

EESK uzskata, ka politikas mērķu sasniegšanai noteiktas izmaksas ir nenovēršamas. Izmaksas būtu jāsamazina tikai tad, ja ir pierādīts, ka politikas mērķa sasniegšanai tās nav nepieciešamas. EESK piekrīt Komisijas viedoklim, ka nevajadzīgu izmaksu samazināšanas pamatā jābūt katra konkrētā gadījuma izvērtējumā gūtajām atziņām, nevis vienkāršiem skaitliskiem mērķiem, tā ka tiek pilnībā saglabāti iecerētie tiesību akta mērķi.

4.6.6.

REFIT jautājumā EESK atsaucas uz saviem attiecīgajiem atzinumiem (17). EESK piedalās REFIT darbā ar REFIT platformas starpniecību, kurā darbojas Komitejas triju grupu trīs locekļi, kas rotācijas kārtībā apmeklē platformas sanāksmes. Komitejas locekļi cieši sadarbojas, lai noteiktu EESK politiskās prioritātes un sagatavotu kopīgu nostāju platformas sanāksmēm, pamatojoties uz saskaņotām nostādnēm, kas izklāstītas agrāk pieņemtajos atzinumos.

4.6.7.

EESK atkārtoti uzsver, ka REFIT platformas darbs koncentrējas uz ex post novērtējumu. Platformas uzdevums ir izskatīt ierosinājumus, kas izteikti, izmantojot tīmekļa vietni “Kā atvieglot slogu” (Lighten the Load), un izstrādāt ieteikumus, kā vienkāršot spēkā jau esošos ES tiesību aktus. Platformu nevajadzētu izmantot jaunu tiesību aktu ierosināšanai.

4.6.8.

EESK norāda, ka REFIT platformā nav atsevišķi pārstāvētas MVU īpašās intereses. Tāpēc Komiteja aicina Komisiju uzaicināt piemērotu pārstāvi piedalīties REFIT platformas ieinteresēto personu grupā.

4.7.   Alternatīvu pieeju izvērtēšana attiecībā uz vienkāršošanu un izmaksu samazināšanu

4.7.1.

Attiecībā uz regulatīvā sloga mazināšanas mērķiem labāka regulējuma jomā EESK uzskata, ka regulatīvā sloga mazināšanas mērķi REFIT programmas kontekstā būtu jānosaka ex post un pamatojoties uz visaptverošu izvērtējumu, tostarp pilsoniskās sabiedrības un ieinteresēto personu dialogu.

4.7.2.

Ņemot vērā grūtības iegūt datus, kas vajadzīgi, lai veiktu zinātniski pamatotus bāzes aprēķinus ex ante mērķu noteikšanai regulatīvā sloga mazināšanas jomā, EESK neatbalsta šādu mērķu noteikšanu ne atsevišķām nozarēm, ne ekonomikai kopumā. Tas pats attiecas uz politiski izvirzītiem skaitliskiem mērķiem, piemēram, pieņemot vienu jaunu tiesību aktu, atcelt vienu spēkā esošu tiesību aktu (“viens iekšā, viens ārā” jeb one-in, one-out princips).

4.8.   Savienības tiesību aktu īstenošana un izpilde

4.8.1.

Savienības tiesību aktu īstenošanas un izpildes jomā EESK norāda uz saviem daudzajiem atzinumiem (18).

4.8.2.

Savienības tiesību aktu piemērojamība ir jāņem vērā politikas veidošanas procesa agrīnā posmā kā ietekmes novērtējuma daļa. EESK mudina Komisijas dienestus stingri ievērot ietekmes novērtējuma pamatnostādnes, kas izklāstītas labāka regulējuma rīkkopas IV. nodaļā (“Priekšlikumu īstenošana, transponēšana, sagatavošana”). Īpaša uzmanība būtu jāpievērš dažādu nacionālo politisko un tiesisko sistēmu īpatnībām un atšķirīgajiem resursiem un spējām, kas ir dalībvalstu rīcībā, lai transponētu un piemērotu Eiropas tiesību aktus.

4.8.3.

Regulatīvais slogs lielākoties rodas valstu līmenī, dalībvalstu iestādēm transponējot un piemērojot Savienības tiesību aktus (pārmērīgs regulējums). EESK savos atzinumos (19) ir norādījusi, ka lielākā daļa gadījumu, kad Savienības tiesību akti netiek pienācīgi piemēroti vai īstenoti, ir saistīti ar direktīvu nepareizu transponēšanu. Tāpēc, lai izvairītos no nesaskaņota tiesiskā regulējuma Eiropas Savienībā, EESK iesaka izmantot nevis direktīvas, bet gan regulas (20). Tomēr nevienā dalībvalstī nedrīkst pazemināt iedzīvotāju, patērētāju, darba ņēmēju un vides pašreizējo aizsardzības līmeni.

4.8.4.

EESK uzskata, ka Savienības tiesību aktu pienācīga īstenošana nozīmē visu galveno dalībnieku, t. i., Komisijas, Eiropas Parlamenta, Padomes un dalībvalstu, kopīgus un koordinētus centienus, kuros pēc iespējas plašāk iesaistīts reģionālais un vietējais līmenis, kā arī pilsoniskā sabiedrība un ieinteresētās personas. EESK uzskata, ka Komisijai jāuzņemas vadība šo centienu koordinēšanā, kā norādīts atzinumā (21), proti, “uzticības veicināšanā starp izpildiestādēm, valsts pārvaldes iestāžu tīklu atbalstīšanā, to darbības sistemātiskā novērtēšanā, kā arī labākās pieredzes noteikšanā un izplatīšanā”.

4.8.5.

Savā paziņojumā Komisija ierosina vairākus pasākumus, ar ko uzlabot Savienības tiesību aktu īstenošanu. Piemēram, izveidot sistemātiskāku pieeju spēkā esošo tiesību aktu izpildes uzraudzībai un izvērtēšanai saskaņā ar Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu, atbalstīt dalībvalstis, nodrošinot īstenošanas plānus, un izstrādāt ziņojumus par valstīm, kuros norādītas valstu stiprās un vājās puses īstenošanas jomā. EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija šim jautājumam ir pievērsusi īpašu uzmanību, kā arī ierosinātos pasākumus, bet pauž nožēlu, ka nevienā no tiem nav paredzēts iesaistīt EESK.

4.8.6.

Komiteja savā atzinumā (22) jau ir teikusi, ka “[n]oteiktu direktīvu transponēšanas gadījumā Komiteja vēlas sniegt konkrētu ieguldījumu Eiropas Parlamenta patstāvīgajā ziņojumā par ES tiesību aktu īstenošanu dalībvalstīs, mērķtiecīgi pievēršoties papildinājumiem, kurus transponēšanas procesā ir ieviesušas dalībvalstis”.

4.8.7.

Visbeidzot, EESK atzinīgi vērtē stratēģisko pieeju attiecībā uz politiku tiesību aktu pārkāpumu gadījumos, kas izklāstīta tās paziņojumā “ES tiesību akti: labāki rezultāti līdz ar labāku piemērošanu” (23). Komiteja mudina Komisiju ātrāk un stingrāk izmeklēt gadījumus, kuros dalībvalstis nepareizi transponē ES tiesību aktus vai to nedara vispār.

4.9.   Sadarbība ar pārējām iestādēm

4.9.1.

EESK pārstāv organizētus Savienības tiesību aktu galalietotājus, un arī Padomei, Eiropas Parlamentam un Komisijai tā būtu jāatzīst par partneri un resursu, kas ļauj novērtēt leģislatīvu projektu praktisko iespējamību praktiskā un empīriskā perspektīvā.

4.9.2.

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto aktīvo lomu, ko EESK pilda labāka regulējuma un likumdošanas jomā, Komiteja stingri mudina Komisiju, Eiropas Parlamentu un Padomi formāli iekļaut Komiteju Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

---

(1)  COM(2017) 651 final.

(2)  OV C 13, 15.1.2016., 192. lpp.

(3)  COM(2015) 215 final.

(4)  Cita starpā skatīt: Ad hoc grupa “ES tiesību aktu piemērošanas uzraudzība”; OV C 487, 28.12.2016., 51. lpp.; OV C 303, 19.8.2016., 45. lpp.; OV C 13, 15.1.2016., 192. lpp.; OV C 345, 13.10.2017., 67. lpp.; OV C 13, 15.1.2016., 145. lpp.; OV C 434, 15.12.2017., 11. lpp.; OV C 291, 4.9.2015., 29. lpp.; OV C 230, 14.7.2015., 66. lpp.; OV C 43, 15.2.2012., 14. lpp.; OV C 248, 25.8.2011., 87. lpp.; OV C 18, 19.1.2011., 95. lpp.; OV C 128, 18.5.2010., 103. lpp.; OV C 277, 17.11.2009., 6. lpp.; OV C 100, 30.4.2009., 28. lpp.; OV C 204, 9.8.2008., 9. lpp.

(5)  OV C 487, 28.12.2016., 51. lpp.

(6)  C(2017) 7810.

(7)  OV C 434, 15.12.2017., 11. lpp.

(8)  SWD (2017) 350 un https://ec.europa.eu/info/better-regulation-toolbox_lv.

(9)  Regulējuma kontroles padome, 2016. gada ziņojums, https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/2016-rsb-report_en.pdf. Sk. īpaši 13. lpp. un 15. lpp.

(10)  OV C 434, 15.12.2017., 11. lpp. (4.3.1. punkts).

(11)  OV C 383, 17.11.2015., 57. lpp.

(12)  REFIT platformas atzinums par DIHK iesniegumu XXII.4.a un par iedzīvotāja iesniegumu XXII.4.b attiecībā uz ieinteresēto personu apspriešanās mehānismiem. Pieņemšanas datums: 7.6.2017.

(13)  OV C 303, 19.8.2016., 45. lpp.

(14)  OV C 487, 28.12.2016., 51. lpp.

(15)  Revīzijas palātas ad hoc grupa “ES tiesību piemērošana praksē. Vispārējā stāvokļa apskats”. Ad hoc grupa “ES tiesību aktu piemērošanas pārraudzība” (OV C 81, 2.3.2018., 81. lpp.).

(16)  OV C 434, 15.12.2017., 11. lpp.

(17)  OV C 230, 14.7.2015., 66. lpp.; OV C 303, 19.8.2016., 45. lpp.

(18)  Ad hoc grupa; OV C 303, 19.8.2016., 45. lpp.; OV C 291, 4.9.2015., 29. lpp.; OV C 18, 19.1.2011., 95. lpp.; OV C 175, 28.7.2009., 26. lpp.; OV C 204, 9.8.2008., 9. lpp.; OV C 325, 30.12.2006., 3. lpp.; OV C 24, 31.1.2006., 52. lpp.; OV C 24, 31.1.2006., 39. lpp.

(19)  Ad hoc grupa; OV C 13, 15.1.2016., 192. lpp.

(20)  OV C 18, 19.1.2011., 95. lpp.

(21)  OV C 24, 31.1.2006., 52. lpp.

(22)  OV C 303, 19.8.2016., 45. lpp.

(23)  C(2016) 8600 (OV C 18, 19.1.2017., 10. lpp.).

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu

“Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei un Eiropas Centrālajai bankai “Turpmāki pasākumi ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšanai: ceļvedis””

(COM(2017) 821 final)

par tematu

“Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei un Eiropas Centrālajai bankai “Jauni budžeta instrumenti stabilai eurozonai Savienības sistēmas ietvaros””

(COM(2017) 822 final)

par tematu

“Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei un Eiropas Centrālajai bankai “Par Eiropas ekonomikas un finanšu ministra amatu””

(COM(2017) 823 final)

par tematu

“Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko nosaka noteikumus par fiskālās atbildības un vidējā termiņa budžeta ievirzes stiprināšanu dalībvalstīs”

(COM(2017) 824 final – 2017/0335 (CNS))

un par tematu

“Priekšlikums Padomes regulai par Eiropas Monetārā fonda izveidi”

(COM(2017) 827 final – 2017/0333 (APP))

(2018/C 262/05)

Ziņotājs:	Mihai IVAŞCU
Līdzziņotājs:	Stefano PALMIERI

Apspriešanās	Eiropas Komisija, 12.2.2018. un 28.2.2018.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	26.3.2018.
Pieņemts plenārsesijā	19.4.2018.
Plenārsesija Nr.	534
Balsojuma rezultāts (par / pret / atturas)	152/3/2

1.   Secinājumi un priekšlikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē ierosināto ceļvedi par Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) izveides pabeigšanu, bet Komitejas atbalsts nav neierobežots un entuziasma pilns, jo nav ņemti vērā vairāki sociālie, politiskie un ar ekonomiku saistītie jautājumi, kas uzsvērti jau pieņemtos EESK atzinumos. Centienos pabeigt EMS izveidi galvenokārt ir vajadzīga spēcīga politiskā apņēmība, efektīva pārvaldība un pieejamā finansējuma labāka izmantošana, lai patiešām panāktu gan riska samazināšanu, gan riska dalīšanu starp dalībvalstīm. Šo iemeslu dēļ EESK uzsver, ka atbildības principam un solidaritātes principam ES līmenī ir jāiet roku rokā.

1.2.

EESK pauž ļoti dziļu vilšanos par to, ka paziņojumā nav minētas abas ES iestāžu padomdevējas komitejas, proti, EESK un Reģionu komiteja, un ka Eiropas Parlamenta loma joprojām ir samērā ierobežota. Nav minēta arī sociālo partneru un organizētas pilsoniskās sabiedrības plašāka iesaistīšana Eiropas pusgadā notiekošajā novērtēšanā.

1.3.

EESK vairakkārt norādījusi, ka noteikti trūkst stratēģiska nākotnes redzējuma un spējas atbilstīgi reaģēt uz citām ekonomikas un finanšu krīzēm. EMS tiesību aktu kopums būtu jāvērtē un jāīsteno, paturot prātā, ka Eiropas iedzīvotājiem vajag vairāk Eiropas un labāku Eiropu.

1.4.

To savienību sarakstā, kas veido EMS, nav EESK atbalstītās sociālās savienības, un nav pausta apņemšanās integrēt Eiropas sociālo tiesību pīlāru.

1.5.

EESK jau atkal nākas brīdināt: jo ilgāk turpināsies pašreizējā taupības politika bez efektīva ieguldījumu plāna, jo vairāk tiks apdraudēta Eiropas labklājība.

1.6.

Ļoti svarīgi ir “salabot jumtu, kamēr saulains laiks”, un tas jādara ātri un pēc nesen veikta izvērtējuma par iemesliem, kāpēc “jumts ir bojāts”, un par to, kas par šiem bojājumiem ir atbildīgs. EESK uzsver nepieciešamību izstrādāt jaunus finanšu instrumentus, kas paver iespēju novērst krīzes un mazināt prociklisku pasākumu ietekmi.

1.7.

Darba kārtības prioritātei arī turpmāk vajadzētu būt banku savienības un kapitāla tirgu savienības izveides pabeigšanai. Pašreizējā priekšlikumā nekas nav teikts par Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu, kaut arī EESK jau ir pieņēmusi atzinumu par šo tematu (1). Turklāt ir jāīsteno pasākumi, lai nekavējoties un efektīvi risinātu ieņēmumus nenesošu kredītu problēmu.

1.8.   Eiropas Monetārais fonds (EMF)

1.8.1.

Ierosinātais jaunā EMF uzdevums, proti, nodrošināt kopīgu finansiālā atbalsta mehānismu vienotajam noregulējuma fondam, ir ārkārtīgi svarīgs un tiek pilnībā atbalstīts. Tomēr EESK uzsver: jānodrošina, ka šis pasākums nekļūst par “zelta izpletni”, kas mudinātu bankas uzņemties nevajadzīgu un bīstamu risku.

1.8.2.

Ir ļoti svarīgi, ka EMF tiek uzticēta aktīvāka loma Eiropas Savienībā, tāpat kā Starptautiskajam Valūtas fondam starptautiskajā līmenī, proti, tam būtu ne tikai jānovērš banku krīzes, bet arī jāatbalsta ekonomikas attīstība un jāabsorbē satricinājumi.

1.9.   Līgums par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību (LSKP)

1.9.1.

LSKP būtu jāintegrē ES tiesību aktos, un vienlaikus Eiropas Stabilizācijas mehānisms ir jāpārveido par EMF, liedzot dalībvalstīm “krējuma nosmelšanas” iespējas.

1.9.2.

EESK atzīmē, ka paredzēta iespēja Stabilitātes un izaugsmes paktu (SIP) interpretēt elastīgi, taču tā uzskata, ka ar to nepietiek, un iesaka ES līmenī sākt debates par stratēģisku publisko ieguldījumu, kas nodrošina pievienoto vērtību, izslēgšanu no SIP piemērošanas jomas. Kā norādīts iepriekšējos EESK atzinumos (2) un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķos (IAM) (3), šādi ieguldījumi nebūtu jāuzskata par izmaksām, bet drīzāk par nākotnes ieņēmumu avotu, kas nodrošina vienmērīgu uzņēmējdarbības ciklu, kvalitatīvu darbvietu radīšanu un nevienlīdzības mazināšanu.

1.9.3.

Publiskie ieguldījumi, tostarp sociālajā jomā, īstermiņā patiešām nodrošinātu pieprasījuma pieaugumu un ilgtermiņā palielinātu izaugsmes potenciālu, tādējādi risinot tādu jautājumu kā publisko parādu atmaksājamība.

1.10.   Jauni budžeta instrumenti

1.10.1.

EESK pilnībā atbalsta priekšlikumu ieviest īpašu konverģences mehānismu dalībvalstīm, kas vēlas pievienoties eurozonai. Tehniskajam atbalstam ir jābūt vērstam uz reālas konverģences panākšanu.

1.10.2.

Lai varētu mazināt pašlaik vērojamās ES tautsaimniecību atšķirības, makroekonomikas stabilizācijas funkcija ir īpaši svarīga, jo ekonomiskajā un monetārajā savienībā noteikto ierobežojumu dēļ dalībvalstu iespējas rīkoties neatkarīgi arvien samazinās.

1.11.   Ekonomikas un finanšu ministrs

1.11.1.

EESK atbalsta ierosmi izveidot EMS ekonomikas un finanšu ministra amatu, jo tas ir pirmais solis centienos nodrošināt pašlaik sadrumstaloto politikas pasākumu saskaņotību. Šai personai eurozona jāpārstāv starptautiskās struktūrās, pilnīgi pārredzami jāpārvalda ierosinātais īpašais eurozonas budžets un jānosaka vēlamā kopējā fiskālā nostāja eurozonā un tas, kā tā tiks panākta.

1.11.2.

Tomēr Komisijas priekšlikums rada draudus, kas saistīti ar izpildvaras pārmērīgu konsolidāciju vienas personas rokās. Tādēļ EESK aicina turpināt pārdomas un palielināt ierosinātā ministra demokrātisko pārskatatbildību.

2.   Ievads un vispārīgas piezīmes

2.1.

Tā kā vairākus gadus krīzes pārvaldībā priekšroka tika dota starpvaldību metodei, lai novērstu nepabeigtās ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) institucionālos trūkumus, EESK atzinīgi vērtē šo atjaunoto pieeju, kas paredz izmantot kopienas metodi, jo tikai šī metode spēj nodrošināt ES līmeņa lēmumu pieņemšanas procesa un ES integrācijas padziļināšanas demokrātisko leģitimitāti. Šajā satvarā EMS izveides pabeigšanai ir vajadzīga spēcīga politiskā apņēmība, efektīva pārvaldība un pieejamo finanšu resursu labāka izmantošana.

2.2.

EESK atzinīgi vērtē gan ierosinātā ceļveža vērienīgumu tvēruma un laika ziņā, gan arī tā pareizo virzību, kā jau norādīts tās iepriekšējos atzinumos (4). Tomēr EESK atbalsts nav neierobežots un entuziasma pilns, jo šajā tiesību aktu kopumā nav ņemti vērā vairāki sociālie, politiskie un ar ekonomiku saistītie jautājumi, kas arī tika uzsvērti iepriekšējos atzinumos.

2.3.

Pirmkārt, Eiropas Parlamenta (EP) loma joprojām ir pārāk ierobežota, un abas ES iestāžu padomdevējas komitejas – EESK un RK – netiek minētas. Nav minēts uzlabots sociālais un pilsoniskais dialogs par Eiropas pusgadu, aktīvāk iesaistot sociālos partnerus un pilsonisko sabiedrību. Iepriekšējā atzinumā EESK ierosināja, ka “ar demokrātisko pārskatatbildību un līdzatbildību saistītu apsvērumu dēļ Eiropas pusgada procesā būtu jāiesaista Eiropas Parlaments, valstu parlamenti, sociālie partneri un pilsoniskā sabiedrība. Sociālajiem aspektiem jāveltī tikpat liela vērība kā ekonomiskajai dimensijai.” (5)

2.4.

Lai Eiropā nodrošinātu konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi un patiešām izveidotu vienotu Eiropas valūtu, ļoti svarīgi ir ātri un efektīvi pabeigt banku savienības izveidi.

2.5.

Turklāt to savienību sarakstā, kas veido EMS, nav EESK atbalstītās sociālās savienības. Nav pausta apņemšanās eurozonas pārvaldībā integrēt Eiropas sociālo tiesību pīlāru, par ko 2017. gada novembrī tika paziņots Gēteborgā (6). Lai panāktu, ka tiek īstenota Līgumā nostiprinātā “sociālās tirgus ekonomikas” koncepcija, sociālajām tiesībām jābūt tikpat nozīmīgām kā ekonomiskajām brīvībām.

2.6.

Rodas arī iespaids, ka Komisija nevēlas vai baidās izmantot jēdzienu “politiskā savienība”, tā vietā to aizstājot ar vājākiem un nenoteiktākiem jēdzieniem, piemēram, “demokrātiskā pārskatatbildība” un “nostiprināta pārvaldība”. Tas nav pamatoti, ja tiek nepārprotami paskaidrots, ka “politiskā savienība” nebūt nenozīmē vienotu politisko struktūru, bet drīzāk virkni mazu soļu, ar kuriem tiek atzīta kopīgas ES līmeņa politiskās pārvaldības nepieciešamība noteiktās jomās. EESK atzinumos šis jēdziens ir nepārprotami izskaidrots (7).

2.7.

Ekonomiskās un monetārās savienības tiesību aktu kopums būtu jāvērtē un jāīsteno, paturot prātā, ka eiropiešiem vajag vairāk Eiropas un labāku Eiropu. EESK vairākkārt norādījusi, ka trūkst stratēģiska nākotnes redzējuma un spējas atbilstīgi reaģēt uz ekonomikas un finanšu krīzēm. ES ekonomikas pārvaldības pamatprincipam vajadzētu būt šādam: lielāka pievienotā vērtība jāpanāk ES līmenī, nevis ar dalībvalstu individuālu rīcību (8).

2.8.

Neraugoties uz to, ka turpinās atveseļošanās, iedzīvotāju ikdienā un dalībvalstu pašreizējā politikā joprojām ir jūtamas ekonomikas krīzes sekas. EESK ir brīdinājusi: “jo ilgāk turpinās pašreizējā taupības politika, kas pirmām kārtām ir vērsta uz izdevumu samazināšanu un kurā trūkst efektīvas investīciju programmas ienākumu radīšanai ar izaugsmi, kā arī sociālās kohēzijas un solidaritātes nodrošināšanai, jo skaidrāk kļūst redzams, ka augošā sociālā nevienlīdzība apdraud Eiropas ekonomisko integrāciju un labklājību” (9).

2.9.

Turklāt kapitāla tirgi ne tuvu nav integrēti un vēl nespēj absorbēt simetriskus un asimetriskus satricinājumus, kā tas bija ASV gadījumā. Tā kā norit sarunas par Brexit un viens no lielākajiem pasaules kapitāla tirgiem pametīs Eiropas vienoto tirgu, paredzams, ka sadrumstalotība palielināsies. Jāīsteno pasākumi, lai to nepieļautu.

3.   Eiropas Monetārā fonda (EMF) izveide

3.1.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Stabilizācijas mehānisma (ESM) pārveidi par Eiropas Monetāro fondu (EMF) un uzskata, ka ierosinātā institucionālā piesaiste vēl vairāk palielinās ticību ES spējai nākotnē reaģēt uz finanšu un ekonomikas krīzēm.

3.2.

EESK uzsver, ka jāizstrādā jauni finanšu instrumentus, kas paver iespēju novērst krīzes un pilnveidot procikliskus pasākumus. Metafora par “jumta salabošanu, kamēr saulains laiks” attiecas uz šo jautājumu tāpat kā uz visu tiesību aktu kopumu. Tā kā EMF aizstās Eiropas Stabilizācijas mehānismu un ar to saistītās finanšu struktūras un institucionālās struktūras, ir ļoti svarīgi EMF spējas attīstīt Komisijas, Padomes un Eiropas Parlamenta tiešā uzraudzībā un ciešā sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku.

3.3.

Ļoti svarīgs Komisijas priekšlikumā minēts jaunums ir Eiropas Monetārā fonda spēja nodrošināt kopīgu finansiālā atbalsta mehānismu vienotajam noregulējuma fondam, par ko dalībvalstis vienojās 2013. gadā. Atzīstot, ka finansiālā atbalsta mehānisms nodrošinās lielāku ticamību banku nozarei, EESK uzsver vajadzību nodrošināt, ka ierosinātais pasākums nekļūst par “zelta izpletni”, kas mudinātu bankas uzņemties nevajadzīgus un bīstamus riskus.

3.4.

ES nav jācenšas pastiprināt dalībvalstu kontroli finanšu jomā, bet gan jāpanāk, ka esošie finanšu instrumenti kļūst efektīvāki un ilgtspējīgāki. Būtu jaunajam Eiropas Monetārajam fondam jāuztic aktīvāka loma Eiropas Savienībā, tāpat kā Starptautiskajam Valūtas fondam starptautiskajā līmenī, proti, tam būtu ne tikai jānovērš banku krīzes, bet arī jāatbalsta ekonomikas attīstība Eiropas Savienībā un jāabsorbē simetriski un asimetriski satricinājumi.

3.5.

EMF it īpaši būtu jāspēj ātri iejaukties un pārvarēt asimetriskus satricinājumus, ar kuriem nevar tikt galā dalībvalstu līmenī un kuri varētu izplatīties citās ES valstīs, tādējādi apdraudot eurozonas un vienotā tirgus integritāti. Arī dalībvalstīm, kuru valūta nav euro, bet kuras ir banku savienības dalībnieces, vajadzētu būt iespējai gūt labumu no Eiropas Monetārā fonda atbilstīgi to parakstītajam kapitālam un iemaksām reģistrētajā kapitālā.

3.6.

Ieņēmumus nenesošu kredītu pieaugošais apjoms turpina apgrūtināt banku bilances un ir milzīgs slogs turpmākajai ES ekonomikas finansēšanai. Šādi kredīti samazina kredītu piedāvājumu, izkropļo kredītu piešķiršanu, pasliktina uzticēšanos tirgum un palēnina ekonomikas izaugsmi. Ir vajadzīgi tūlītēji pasākumi, kas samazina ieņēmumus nenesošu kredītu apjomu, un šādiem pasākumiem arī turpmāk vajadzētu būt Eiropas iestāžu darba kārtības galvenajai prioritātei.

3.7.

Vajadzība vairot jaunā EMF ticamību būtu jāapvieno ar pasākumiem, kuru mērķis ir krīžu novēršana un nodokļu maksātāju aizsardzība, lai viņiem nebūtu jāuzņemas atbildība par maksātnespējīgu banku parādsaistībām.

3.8.

Eiropas Monetārajam fondam būtu jāsadarbojas ar Eiropas Centrālo banku (ECB), jo EMF varētu palīdzēt novērst spekulatīvus uzbrukumus dalībvalstīm, savukārt ECB spēj vienīgi aktivizēt finanšu resursus, lai novērstu uzbrukumus lielām ekonomikas sistēmām. Šajā saistībā EESK pauž nožēlu par to, ka tiesību aktu kopumā Komisija nav ierosinājusi sākt debates par ECB Statūtu pilnveidošanu, lai noteiktu, ka līdztekus cenu stabilitātei otrs monetārās politikas mērķis ir izaugsme un pilnīga nodarbinātība.

3.9.

EESK atbalsta to, ka Eiropas Parlamentam uzticēta padomdevēja loma EMF rīkotājdirektora iecelšanas procesā un ka Eiropas Monetārajam fondam uzlikts pienākums katru gadu sniegt ziņojumu Parlamentam, Padomei un Komisijai.

3.10.

Pašreizējā priekšlikumā nekas nav teikts par Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu; Komisija 2015. gada novembrī gan iesniedza priekšlikumu par šo tematu, bet likumdevēji līdz šim nav spējuši par to vienoties, kaut arī EESK jau ir sniegusi atzinumu (10).

4.   Līguma par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību (LSKP) integrēšana ES tiesiskajā regulējumā

4.1.

EESK ir visnotaļ pārliecināta, ka gan LSKP, gan ESM tika izveidoti krīzes kulminācijas laikā kā starpvaldību risinājumi, kuros patiešām izpaužas atbildības princips un solidaritātes princips ES līmenī. Komiteja uzskata, ka šie principi nav nodalāmi un ka nav iespējams gūt panākumus, ievērojot tikai vienu no tiem. Tādēļ tie abi ir jāintegrē kopā, un abiem jābūt vienlīdz nozīmīgiem ES tiesību aktos, liedzot dalībvalstīm “krējuma nosmelšanas” iespējas. Atbildībai un solidaritātei ir jābūt vienotam veselumam.

4.2.

Kaut arī ierosinātajā direktīvā par LSKP integrēšanu ES tiesību aktos ir ņemta vērā Komisijas nodrošinātā iespēja elastīgi interpretēt Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) noteikumus, EESK jau norādījusi, ka ar šo elastību nepietiek un ka ES līmenī būtu jāuzsāk debates par visaptverošu noteikumu, kuru parasti dēvē par “līdzsvarota budžeta normu” un ar kuru no SIP piemērošanas jomas izslēdz publiskos ieguldījumus, kas nodrošina pievienoto vērtību.

4.3.

Tāpēc EESK uzskata, ka priekšlikums integrēt LSKP un it sevišķi fiskālo paktu ES tiesiskajā regulējumā, neparedzot nekādu papildu elastību, it īpaši saistībā ar publiskajiem ieguldījumiem vai sociālajiem apsvērumiem, ir problemātisks. Vajadzības gadījumā šādi ieguldījumi būtu jāorientē uz produktivitātes un konkurētspējas uzlabošanu, finansējot ar pētniecību un izstrādi, fizisko un sociālo infrastruktūru, ekonomikas digitalizāciju un prasmju nepārtrauktu attīstību saistītus projektus, lai varētu tikt galā ar tehnoloģiskajām pārmaiņām un globālo atvērtību.

4.4.

Līdzsvaroti budžeti, kas nepieļauj ar aizņēmumiem finansētus publiskos ieguldījumus, negatīvi ietekmēs ekonomikas attīstību (jo tiek paaugstināti nodokļi un samazināti publiskie izdevumi). Publiskos ieguldījumus, kuru apjoms pašlaik ir to zemākajā līmenī pēdējos 20 gados, nevajadzētu uzskatīt par izmaksām un tādējādi par publiskā budžeta deficīta daļu, bet gan drīzāk par nākotnes ieņēmumu avotu, kas nodrošina vienmērīgu uzņēmējdarbības ciklu, izaugsmi un darbvietu radīšanu.

4.5.

EESK atbalsta Romano Prodi un Christian Sautter vadītās Augsta līmeņa darba grupas ziņojumu par nepieciešamību palielināt ieguldījumus Eiropas sociālajā infrastruktūrā, lai paātrinātu darbvietu radīšanu un uzlabotu cilvēku labklājību, veselību, mājokļus un prasmes (11).

4.6.

Ja tiks panākta vienošanās par to, ka uz nākotni vērstiem produktīviem publiskajiem ieguldījumiem piemēros labvēlīgāku režīmu, LSKP un Eiropas Monetārā fonda integrēšana ES tiesiskajā regulējumā varētu nostiprināt mūsu fiskālo instrumentu kopumu un veicināt EMS efektīvāku, leģitīmāku un demokrātiskāku pārvaldību.

5.   Jauni budžeta instrumenti stabilai eurozonai

5.1.

Īpaša nozīme ir makroekonomikas stabilizācijas funkcijai, jo tās trūkums bija viens no stratēģiskās krīzes cēloņiem Eiropas Savienībā. Dalībvalstīm ir mazāk iespēju rīkoties neatkarīgi un ietekmēt darba tirgu un labklājības sistēmu, taču Eiropas līmenī nav izveidots sociālās drošības tīkls, kas ļautu visiem iedzīvotājiem gūt labumu no izaugsmes un globālās konkurences (12).

5.2.

EESK pilnībā atbalsta priekšlikumu ieviest īpašu konverģences mehānismu dalībvalstīm, kas vēlas pievienoties eurozonai. Tas stiprinātu eurozonas nozīmi pasaulē un paplašinātu euro kā valūtas izmantošanu. Tehniskajam atbalstam ir jābūt vērstam uz reālas konverģences panākšanu, lai novērstu un mazinātu riskus, kas apdraud eurozonas kandidātvalstu iedzīvotāju labklājību un tautsaimniecību.

5.3.

Stabilai fiskālajai politikai un uz ieguldījumiem vērstiem izdevumiem ir jābūt turpmākajam virzienam, paturot prātā, ka publiskā parāda attiecība pret IKP nereti ir augsta tādēļ, ka valsts saskārusies ar ekonomikas krīzi un lejupslīdi. Tāpēc EESK aicina izveidot raitu mehānismu, ko lejupslīdes gadījumā varētu ātri aktivizēt, un uzskata, ka ierosinātais 1 % no IKP ir atbilstīgs apmērs.

5.4.

EESK atbalsta nodomu izveidot eurozonas budžetu, kas būtu daļa no ES budžeta. Tad nebūtu jāveido jaunas iestādes, kas varētu radīt politiskas domstarpības starp eurozonas valstīm un valstīm ārpus eurozonas. ES budžets jebkurā gadījumā ir būtiski jāreformē.

5.5.

Kā EESK jau norādījusi (13), autonoms un ievērojams eurozonas budžets ar tam paredzētiem nodokļu ieņēmumiem nodrošinātu iespēju īslaicīgi, bet būtiskā apjomā pārskaitīt līdzekļus, ja vērojami reģionāli satricinājumi, jāierobežo nopietna lejupslīde visā eurozonā un jānodrošina nepieciešama finanšu stabilitāte, un šāds budžets pildītu makroekonomikas stabilizēšanas funkciju, lai aizsargātu ieguldījumus un novērstu bezdarbu un nestabilitāti.

6.   Eiropas ekonomikas un finanšu ministrs

6.1.

EESK vairākkārt norādījusi (14), ka vajadzīgs EMS ekonomikas un finanšu ministrs, jo šāds amats būtu pirmais solis centienos nodrošināt pašlaik sadrumstaloto politikas pasākumu saskaņotību. Šai personai būtu ekonomiskā un monetārā savienība jāpārstāv starptautiskajās struktūrās. Viņam vai viņai, ievērojot vienkāršības, pārredzamības, vienlīdzības un demokrātiskās pārskatatbildības principus, būtu jāpārvalda savs īpašais budžets. Ministram būtu arī jānosaka vēlamā kopējā fiskālā nostāja eurozonā un tas, kā tā tiks panākta.

6.2.

Komisijas paziņojumā aprakstītās funkcijas un elementi ir piemērotāki eurozonas finanšu ministram nekā visas ES ministram. Taču Komisijas priekšlikumā paredzētais amats nav patiesa un efektīva finanšu ministra amats, un šis nepareizais formulējums varētu viest aplamas cerības un radīt apjukumu.

6.3.

EESK uzskata, ka amatu, kam uzticēta eurozonas pārstāvība ES līmenī, apvienojot ar Eurogrupas priekšsēdētāja, jaunā Eiropas Monetārā fonda valdes priekšsēdētāja un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieka pienākumiem, izpildvara tiktu pārmērīgi konsolidēta vienas personas rokās. EESK arī uzskata, ka nav demokrātiski ierosināt, ka Eurogrupas priekšsēdētājam būtu automātiski jāsaņem divi mandāti, lai viņa pilnvaras Eurogrupā saskaņotu ar viņa pilnvarām Eiropas Komisijā.

6.4.

EESK pauž bažas par to, ka ierosinātā struktūra pašreizējā redakcijā radītu nepareizu izpratni par Komisijas lomu un par Padomes lomu, kaitējot Kopienas interešu un valstu interešu trauslajam līdzsvaram, uz ko balstās Eiropas Savienība. Tādēļ EESK aicina turpināt pārdomas un palielināt ierosinātā ministra demokrātisko pārskatatbildību.

6.5.

Paziņojumā arī nav skaidri noteikts, vai tiks izveidoti vairāki ministru amati vai arī šis ir tikai viens individuāls gadījums. Šim amatam būs jēga tikai tādā gadījumā, ja Eiropas Savienībai būs pašai savs budžets un savi ieņēmumi no nodokļiem un šo budžetu papildinās tā pārvaldībai paredzēti instrumenti un politikas pasākumi un ja ES tādējādi spēs veicināt ekonomikas izaugsmi un sociālo vienlīdzību.

---

(1)  Atzinums par tematu “Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēma” (OV C 177, 18.5.2016., 21. lpp.).

(2)  “Eurozonas ekonomikas politika (2016)” (OV C 177, 18.5.2016., 41. lpp.), “Eurozonas ekonomikas politika (2017)” (OV C 173, 31.5.2017., 33. lpp.) un “Eurozonas ekonomikas politika (2017)” (atzinuma papildinājums) (OV C 81, 2.3.2018., 216. lpp.).

(3)  Ilgtspējīgas attīstības mērķi.

(4)  “KKI/Svarīgākās ekonomikas politikas reformas” (OV C 271, 19.9.2013., 45. lpp.), “EMS pabeigšana – priekšlikumi nākamajam Eiropas Savienības likumdošanas periodam” (OV C 451, 16.12.2014., 10. lpp.) un “Ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) izveides pabeigšana: politiskais pīlārs” (OV C 332, 8.10.2015., 8. lpp.).

(5)  Atzinums “EMS padziļināšana līdz 2025. gadam”, 1.5. punkts (OV C 81, 2.3.2018., 124. lpp.).

(6)  Eiropas sociālo tiesību pīlārs

(7)  “Ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) izveides pabeigšana: politiskais pīlārs” (OV C 332, 8.10.2015., 8. lpp.); “EMS padziļināšana līdz 2025. gadam” (OV C 81, 2.3.2018., 124. lpp.).

(8)  Atzinums “ES finanses līdz 2025. gadam”, 1.2. un 1.3. punkts (OV C 81, 2.3.2018., 131. lpp.).

(9)  “Kopienas metode demokrātiskai un sociālai ekonomiskai un monetārai savienībai”, 1.2. punkts (OV C 13, 15.1.2016., 33. lpp.).

(10)  Atzinums par tematu “Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēma” (OV C 177, 18.5.2016., 21. lpp.).

(11)  L. Fransen, G. del Bufalo un E. Reviglio, “Boosting Investment in Social Infrastructure in Europe. Report of the High-Level Task Force on Investing in Social Infrastructure in Europe”, European Economy Discussion Paper, Nr. 74, 2018. gada janvāris.

(12)  Atzinums “ES finanses līdz 2025. gadam”, 3.3.1. punkts (OV C 81, 2.3.2018., 131. lpp.).

(13)  Atzinums “ES finanses līdz 2025. gadam”, 3.3. punkts (OV C 81, 2.3.2018., 131. lpp.).

(14)  Atzinums par tematu “Atjaunot izaugsmi”, 3.2. punkts (OV C 143, 22.5.2012., 10. lpp.); atzinums par tematu “Ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) izveides pabeigšana: politiskais pīlārs”, 4.3.1. un 4.3.4. punkts (OV C 332, 8.10.2015., 8. lpp.); atzinums par tematu “Eurozonas ekonomikas politika (2016)”, 3.5. punkts (OV C 177, 18.5.2016., 41. lpp.); atzinums par tematu “Eurozonas ekonomikas politika (2017)”, 1.13. punkts (OV C 173, 31.5.2017., 33. lpp.); atzinums par tematu “EMS padziļināšana līdz 2025. gadam”, 1.11. punkts (OV C 81, 2.3.2018., 124. lpp.).

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālās uzraudzības prasībām un grozījumiem Regulā (ES) Nr. 575/2013, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 1093/2010”

(COM(2017) 790 final – 2017/0359 (COD))

un par tematu

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību un grozījumiem Direktīvās 2013/36/ES un 2014/65/ES”

(COM(2017) 791 final – 2017/0358 (COD))

(2018/C 262/06)

Ziņotājs:

Jarosław MULEWICZ

Apspriešanās	Eiropas Parlaments: COM(2017) 790 final (18.1.2018.) un COM(2017) 791 final (18.1.2018.) Eiropas Savienības Padome: COM(2017) 790 final (14.2.2018.) un COM(2017) 791 final (14.2.2018.)
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. un 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	26.3.2018.
Pieņemts plenārsesijā	19.4.2018.
Plenārsesija Nr.	534
Balsojuma rezultāts (par / pret / atturas)	193/2/3

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus un cer, ka tie efektīvi palīdzēs sasniegt Komisijas izvirzītos mērķus.

1.1.1.

Eiropas Savienībai ir nepieciešami stiprāki kapitāla tirgi, lai veicinātu ieguldījumus, piesaistītu pašreizējos un nodrošinātu jaunus finansējuma avotus uzņēmumiem, piedāvātu labākas finansiālas iespējas mājsaimniecībām un stiprinātu ekonomisko un monetāro savienību. Komisija ir apņēmusies ieviest visus nepieciešamos elementus, lai līdz 2019. gadam pabeigtu kapitāla tirgu savienības izveidi.

1.1.2.

Komisijas otrais mērķis ir saistīts ar Brexit un nepieciešamību Eiropas Savienībai piesaistīt ieguldījumu brokeru sabiedrības. Apvienotās Karalistes lēmums izstāties no Eiropas Savienības ir radījis nepieciešamību atjaunināt ES tiesisko regulējumu ar mērķi piesaistīt finanšu uzņēmumus Eiropas Savienībai. Apvienotajā Karalistē, kas ir svarīgs kapitāla tirgu un ieguldījumu darbību centrs, atrodas Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ) vislielākais ieguldījumu brokeru sabiedrību skaits (aptuveni puse no kopējā daudzuma). Tai seko Vācija, Francija, Nīderlande un Spānija. Eiropas Ekonomikas zonā lielākā daļa ieguldījumu brokeru sabiedrību ir mazie vai vidējie uzņēmumi. Eiropas Banku iestāde (EBI) lēš, ka vairāk vai mazāk astoņas ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas galvenokārt atrodas Apvienotajā Karalistē, pārvalda aptuveni 80 % no visu EEZ ieguldījumu brokeru sabiedrību kopējiem aktīviem.

1.1.3.

Trešais mērķis ir radīt īpašu tiesisko regulējumu ieguldījumu brokeru sabiedrībām. Pašreizējais prudenciālās uzraudzības regulējums ir vērsts uz kredītiestādēm un ar tām saistīto risku. Ieguldījumu brokeru sabiedrības nepieņem noguldījumus un neizsniedz aizdevumus. Tas nozīmē, ka tās ir krietni mazāk pakļautas kredītriskam un riskam, ka noguldītāji īsā laikā izņem savu naudu. To pakalpojumi ir vērsti galvenokārt uz finanšu instrumentiem, kas – atšķirībā no noguldījumiem – nav jāizmaksā nominālvērtībā, bet gan ir pakļauti svārstībām atbilstoši tirgus dinamikai. Tomēr šie dalībnieki konkurē ar kredītiestādēm ieguldījumu pakalpojumu sniegšanā, ko kredītiestādes var piedāvāt saviem klientiem saskaņā ar bankas licenci. Ņemot vērā iepriekš minēto, kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības ir atšķirīgas iestādes. Tomēr arī uz sistēmiski nozīmīgām ieguldījumu brokeru sabiedrībām attiecas CRD IV/CRR dokumentu kopums (1), jo tās tiek uzskatītas par finanšu iestādēm. Tādēļ, minētajiem uzņēmumiem kļūstot par kredītiestādēm, tiem ir jāturpina piemērot Regulas (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvas 2013/36/ES noteikumus un jābūt pakļautiem uzraudzībai, ko vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros veic kompetentās iestādes, tostarp Eiropas Centrālā banka, kura atbild par kredītiestādēm.

1.1.4.

Komisijas ceturtais mērķis ir izveidot vienotu un integrētu ES tiesisko regulējumu ieguldījumu brokeru sabiedrībām. Ņemot vēra ieguldījumu brokeru sabiedrību dažādos darījumdarbības profilu veidus, dažādās valstīs uz tām attiecas daudzi atbrīvojumi no juridiskajām prasībām, un tas nozīmē ievērojamu regulējuma sarežģītību daudziem uzņēmumiem, jo īpaši tiem, kas darbojas vairākās valstīs. Šī situācija rada papildu risku. Pašreizējā tiesiskā regulējuma īstenošana dalībvalstīs rada ieguldījumu brokeru sabiedrību tiesiskā regulējuma kopuma sadrumstalotību, dodot iespēju pastāvēt kaitējošai regulējuma arbitrāžai. Tas varētu apdraudēt vienotā tirgus integritāti un darbību. Komisijas ierosinātās prudenciālās uzraudzības prasības ieguldījumu brokeru sabiedrībām ir piemērojamas lielākajai daļai mazo un vidējo ieguldījumu brokeru sabiedrību visās ES dalībvalstīs.

1.2.

EESK norāda: lai gan tas nav pašmērķis, ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas atrodas Apvienotajā Karalistē, savu darbību pārnestu uz dalībvalstīm, kuras ir banku savienībā vai eurozonā, jo īpaši uz tādiem finanšu centriem eurozonas valstīs kā Vācija, Francija, Luksemburga, Nīderlande un Īrija. ES valstis, kas nav eurozonas dalībnieces, netiktu ņemtas vērā.

1.3.

EESK atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar prognozēm galvenie ieguvēji no direktīvas un regulas būs ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas ir mazie un vidējie uzņēmumi (MVU). Samērīgākam un atbilstošākam to prudenciālajam regulējumam būtu jāpalīdz uzlabot darījumdarbības veikšanas apstākļus un jāmazina šķēršļi ieiešanai tirgū. Jo īpaši tas attiecas uz kapitāla prasībām un administratīvo slogu. EESK norāda, ka noteikumi var pamudināt inovatīvus uzņēmumus attīstīties, izmantojot digitālos līdzekļus. Šie priekšlikumi, citastarp, paredz atvieglot piekļuvi finansējumam MVU, kas nav bankas vai ieguldījumu brokeru sabiedrības. Atbilstīgākam prudenciālajam regulējumam vajadzētu sekmēt kapitāla atbrīvošanu no neproduktīvām regulatīvām procedūrām un ļaut mazām ieguldījumu brokeru sabiedrībām piedāvāt klientiem, tostarp citiem MVU, labākus pakalpojumus. Tam vajadzētu veicināt atbalstu ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras pilda starpnieka lomu, aicinot noguldītājus veikt ieguldījumus ES, lai tādējādi nodrošinātu Eiropas uzņēmumiem nebanku finansējuma avotus.

1.4.

Priekšlikumā direktīvai un regulai par prudenciālajām prasībām un ieguldījumu brokeru sabiedrību uzraudzību ir noteikti vajadzīgie standarti un prasības attiecībā uz sākotnējo kapitālu un pašreizējo kapitālu, uzraudzības pilnvarām, informācijas atklāšanu un atalgojumu. Tas ļauj mazināt risku, kas nesaraujami saistīts ar ieguldījumu brokeru sabiedrību finanšu darījumiem. Joprojām aktuāls paliek jautājums par to, cik lielā mērā ieguldījumu brokeru sabiedrību risks tiks novirzīts uz klientiem, kas ir individuālie ieguldītāji un uzņēmumi. Ja sabiedrību darbība aprobežosies tikai ar starpniecību klientu interesēs, bet pakalpojumi – ar konsultācijām par ieguldījumiem vai portfeļa pārvaldību, ar finanšu instrumentiem saistītais risks galvenokārt gulsies uz klientiem.

1.5.

Atklāts paliek jautājums par to, vai ieguldītāji nepametīs Eiropu, ja īpašs tiesiskais regulējums ES ieguldījumu brokeru sabiedrībām tiks vienpusēji ieviests Savienībā, neņemot vērā, piemēram, ASV, Japānas, Ķīnas, Indijas tirgu un globalizācijas un tiešsaistes tirgus kontekstu. FITD II tiesiskā regulējuma sarežģītība un nepieciešamība reģistrēt finanšu produktus izraisīja to, ka 20–50 % produktu vairs netiek piedāvāti. Tāpēc saistībā ar īpašu tiesisko regulējumu ieguldījumu brokeru sabiedrībām jauni noteikumi jāuzrauga un elastīgi jāgroza, ja finanšu tirgu reakcija būtu negatīva. EESK piekrīt bažām, ka finanšu darījumi, kas sasniedz 54 % no pasaules IKP, rada būtisku risku. Tomēr vienlaikus tie ir lieliska iespēja attīstības finansēšanai. Ja tiesiskais regulējums netiks elastīgi grozīts, neraugoties uz labajiem nodomiem, ieguldījumu brokeru sabiedrības no Apvienotās Karalistes pārcelsies nevis uz ES, bet gan uz ASV.

2.   Konteksts

2.1.

Eiropas Savienībā ir daudz dažāda veida ieguldījumu brokeru sabiedrību, kas piedāvā dažādus pakalpojumus un kurām ir dažādi klienti. EBI dati liecina, ka 2015. gada beigās Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ) darbojās 6 051 ieguldījumu brokeru sabiedrība. Lielākā daļa ieguldījumu brokeru sabiedrību ir MVU. EBI lēš, ka aptuveni astoņas ieguldījumu brokeru sabiedrības pārvalda ap 80 % no visu ieguldījumu brokeru sabiedrību kopējiem aktīviem EEZ. Tās ir sabiedrības, kas ir reģistrētas Lielbritānijā. Saskaņā ar EBI datiem aptuveni 40 % ieguldījumu brokeru sabiedrību EEZ ir tiesīgas sniegt tikai ieguldījumu konsultācijas. EEZ teritorijā 80 % ieguldījumu brokeru sabiedrību savā darbībā aprobežojas ar ieguldījumu konsultācijām, rīkojumu saņemšanu un nosūtīšanu, portfeļu pārvaldību un rīkojumu izpildi. Aptuveni 20 % ieguldījumu brokeru sabiedrību ir tiesīgas veikt darījumus savā vārdā un parakstīt finanšu instrumentus; šiem pakalpojumiem šobrīd piemēro visstingrākās prudenciālās prasības.

2.2.

Apvienotajā Karalistē, kas ir svarīgs kapitāla tirgu un ieguldījumu darbību centrs, atrodas EEZ vislielākais ieguldījumu brokeru sabiedrību skaits (aptuveni puse no kopējā daudzuma); tai seko Vācija, Francija, Nīderlande un Spānija. EEZ lielākā daļa ieguldījumu brokeru sabiedrību ir mazie vai vidējie uzņēmumi. Patlaban ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas ir noteiktas kā sistēmiski nozīmīgas, parasti ir ASV, Šveices vai Japānas banku grupu vai brokeru un dīleru meitasuzņēmumi.

2.3.

Līdz šim EBI ieguldījumu brokeru sabiedrības iedalīja 11 kategorijās, galvenokārt ņemot vērā ieguldījumu pakalpojumus, kurus tās ir tiesīgas sniegt, pamatojoties uz Finanšu instrumentu tirgu direktīvu (2) un uz turētās klienta naudas vai vērtspapīru kritēriju. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas sniedz plašu pakalpojumu klāstu, ir pakļautas tām pašām prasībām kā kredītiestādes attiecībā uz kapitāla prasībām kredītriska, tirgus riska un darbības riska segšanai, kā arī potenciāli attiecībā uz noteikumiem likviditātes, atalgojuma un pārvaldības jomā, savukārt sabiedrības ar ierobežotām pilnvarām (parasti tiek uzskatīts, ka tās ir mazāk riskantas, t. i., ieguldījumu konsultācijas, rīkojumu pieņemšana un nosūtīšana) ir atbrīvotas no lielākās daļas šo prasību. EBI ierosina jaunu kategorizāciju ieguldījumu brokeru sabiedrībām, pašreizējo vienpadsmit kategoriju vietā piedāvājot trīs galvenās kategorijas. Saskaņā ar sākotnējiem ieteikumiem sistēmiski nozīmīgās ieguldījumu brokeru sabiedrības ietilpst 1. grupā, un arī turpmāk uz tām attiektos CRD IV/CRR dokumentu kopuma prasības. 2. grupā ietilpst uzņēmumi, kas veic darījumus savā vārdā un ir pakļauti tirgus riskam un darījumu partneru kredītriskam, glabā klienta aktīvus un pārvalda tos, glabā klienta naudu vai pārsniedz noteiktās robežvērtības (pārvaldīšanā ir aktīvi gan saskaņā ar diskrecionāru portfeļa pārvaldību, gan nediskrecionāriem (konsultāciju) darījumiem, kas pārsniedz 1,2 miljardus euro; pakalpojuma sniegšanu ikdienā klienta rīkojumiem, kuru vērtība ir vismaz 100 miljonu euro attiecībā uz skaidras naudas darījumiem vai 1 miljards euro attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem; bilance ir mazāka par 100 miljoniem euro, bet kopējie bruto ieņēmumi no ieguldījumu darbībām pārsniedz 30 miljonus euro). Šiem uzņēmumiem ir pienākums aprēķināt savas kapitāla prasības, pamatojoties uz jauniem riska faktoriem (K faktori). Pie 3. grupas pieder uzņēmumi, kuri neveic iepriekš minētās darbības un nepārsniedz norādītās robežvērtības. 3. grupas uzņēmumiem nav pienākuma izpildīt kapitāla prasības, kas noteiktas, pamatojoties uz K faktoriem.

2.4.

ES tiesiskais regulējums ieguldījumu brokeru sabiedrībām ietver divas daļas: pirmkārt, Finanšu instrumentu tirgu direktīvu (FITD) un no 2018. gada janvāra – FITD II/FITR (3), kurā izklāstīti nosacījumi atļauju saņemšanai un organizatoriskās un darījumdarbības prakses prasības. Otrkārt, līdzīgi kā kredītiestādēm šīm sabiedrībām piemēro prudenciālos noteikumus saskaņā ar Kapitāla prasību regulu un Kapitāla prasību direktīvu CRD IV/CRR. Tas saistīts ar to, ka šie dalībnieki var konkurēt ar kredītiestādēm ieguldījumu pakalpojumu sniegšanā, ko kredītiestādes var piedāvāt saviem klientiem saskaņā ar bankas licenci. Savukārt uz kredītiestādēm attiecas būtiskākās prasības, kas minētas FITD, kura ļauj pielāgot ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestāžu sniegto ieguldījumu pakalpojumu nosacījumus attiecībā gan uz ieguldītāju aizsardzību un darbības veikšanu saskaņā FITD noteikumiem, gan uz galvenajām prudenciālajām prasībām, kas noteiktas CRD IV/CRR.

2.5.

Kā paredzēts Kapitāla prasību regulas noteikumos, prudenciālais regulējums attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām tika pārskatīts, apspriežoties ar EBI, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (EVTI) un valstu kompetentajām iestādēm. Pēc Komisijas 2014. gada decembra pieprasījuma sniegt atzinumu EBI 2015. gada decembrī publicēja ziņojumu par spēkā esošo prudenciālo regulējumu, kas attiecas uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un aicināja mainīt pašreizējo pieeju. Pēc Komisijas 2016. gada jūnijā pausta otrā pieprasījuma sniegt atzinumu EBI 2016. gada novembrī publicēja diskusiju dokumentu par jauna prudenciālā režīma iespējamajām aprisēm attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrību ievērojamo vairākumu. Piezīmes par šo dokumentu varēja sniegt 3 mēnešus. Ņemot vērā atsauksmes un papildu datus, kurus EBI bija ieguvusi no ieguldījumu brokeru sabiedrībām un valstu kompetentajām iestādēm, EBI 2017. gada septembrī publicēja galīgos ieteikumus un aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes. Jauno kapitāla prasību ieteikumus precīzi kalibrēt palīdzēja detalizētu datu vākšana no ieguldījumu brokeru sabiedrībām. Šo darbu EBI vārdā divos posmos – 2016. un 2017. gadā – veica valstu kompetentās iestādes.

2.6.

EBI ziņojumā sniegta visaptveroša un publiski pieejama pašreizējās situācijas analīze, ieskaitot datus par dalībvalstīs darbojošos ieguldījumu brokeru sabiedrību skaitu un veidiem. Ziņojumā ir ietverta arī jauna pieeja attiecībā uz lielāko daļu ieguldījumu brokeru sabiedrību, paredzot tās pilnībā izslēgt no CRD IV/CRR regulējuma un šo regulējumu turpināt piemērot tikai sistēmiski nozīmīgām ieguldījumu brokeru sabiedrībām saskaņā ar priekšlikumā sniegto pārskatīto pieeju to identificēšanai. Priekšlikums saskan arī ar FITD un FITD II/FITR. Nosakot prudenciālās prasības, kuras ir pielāgotas ieguldījumu brokeru sabiedrību darījumdarbībai un riskiem, tajā precizēts, kad un kāpēc šīs prasības piemēro. Tādā veidā tas ļauj dažos gadījumos novērst prudenciālo prasību patvaļīgu piemērošanu, kas, pamatojoties uz pašreizējo regulējumu, notiek tāpēc, ka prasības ir noteiktas attiecībā uz ieguldījumu pakalpojumiem, kuri uzskaitīti FITD, nevis attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrību darījumdarbības veidu.

2.7.

EIB pārskatīšanas rezultāti (4) tika apspriesti ar dalībvalstīm Finanšu pakalpojumu komitejas 2017. gada marta un oktobra sanāksmē, kā arī ekspertu grupas banku, maksājumu un apdrošināšanas jomā 2017. gada jūnija un septembra sanāksmē. Vērā tika ņemts arī no ieinteresētajām personām saņemtās piezīmes par Komisijas sākotnējo ietekmes novērtējumu, kas tika publicēts 2017. gada martā. Turklāt Komisija apsvēra arī atsauksmes, kas iepriekš tika saņemtas saistībā ar plaša tvēruma aicinājumu sniegt komentārus par to, cik efektīvs, konsekvents un saskaņots ir vispārējais ES tiesiskais regulējums finanšu pakalpojumu jomā. Ņemot vērā EBI veikto detalizēto sabiedrisko apspriešanu un datu vākšanu, Komisija uzskatīja, ka nav vajadzības paralēli veikt vispārīgu sabiedrisko apspriešanu. Tā vietā Komisijas dienesti mērķtiecīgi apspriedās ar ieinteresētajām personām. Šīs apspriedes ietvēra šādus pasākumus: — apaļā galda apspriedes ar nozari pārstāvošajām ieinteresētajām personām (ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ieguldītājiem, juristu birojiem, konsultantiem) 2017. gada 27. janvārī par EBI priekšlikumu projektiem par turpmāko režīmu, — 2017. gada 30. maija semināru par pašreizējā režīma izmaksām, — 2017. gada 17. jūlija semināru par EBI galīgo ieteikumu projektu.

2.8.

EBI lēš, ka jaunie tiesību akti kopumā palielinātu kapitāla prasības par 10 % visām sistēmiski nenozīmīgajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām salīdzinājumā ar šobrīd noteiktajām prasībām, kā arī samazinātu tās par 16 % salīdzinājumā ar kopējām prasībām, kas izriet no papildu kapitāla prasībām atbilstoši 1. pīlāram. Tas, kāda būs konkrētā ietekme uz katru ieguldījumu brokeru sabiedrību, būs atkarīgs no to lieluma, to sniegtajiem ieguldījumu pakalpojumiem un tā, kā uz tām attieksies jaunās kapitāla prasības. Attiecībā uz pieejamo pašu kapitālu EBI konstatē, ka tikai dažām brokeru sabiedrībām nepietiktu kapitāla, lai panāktu atbilstību jaunajām prasībām; tas attiecas tikai uz dažām ieguldījumu konsultantu sabiedrībām, tirdzniecības sabiedrībām un daudzpakalpojumu sabiedrībām. Tomēr tām šīs grupas sabiedrībām, kurām izvirzītās prasības vairāk nekā divas reizes pārsniegtu pašreizējās prasības, uz vairākiem gadiem varētu tikt noteikta maksimālā robežvērtība.

2.9.

Līgumā par Eiropas Savienības darbību ES ir piešķirta kompetence pieņemt attiecīgus noteikumus iekšējā tirgus izveides un darbības jomā (LESD 114. pants). Lai Eiropas Savienībā varētu vieglāk sākt un izvērst darbības savā vārdā, tiek pieņemtas direktīvas (LESD 53. pants). Minētā kompetence ietver arī tiesību aktus par prudenciālo uzraudzību attiecībā uz finanšu pakalpojumu sniedzējiem, šajā gadījumā – ieguldījumu brokeru sabiedrībām. Attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām priekšlikumā ierosinātie direktīvas noteikumi aizstāj tos, kas ietverti CRD IV dokumentu kopumā un kuru pamatā arī ir LESD 53. pants. Regulas priekšlikuma noteikumi aizstāj Regulas (ES) Nr. 575/2013 noteikumus, kuru pamatā arī ir LESD 114. pants, jo tie attiecas uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām.

2.10.

Jaunie tiesību akti finansiāli neietekmēs ES budžetu.

3.   Piezīmes un komentāri

3.1.

EESK atzinīgi vērtē to, ka priekšlikumā ir izklāstītas prasības attiecībā uz prudenciālās uzraudzības iestāžu norīkošanu, ieguldījumu brokeru sabiedrību pašreizējo sākotnējo kapitālu, likviditāti, koncentrācijas risku, uzraudzības pilnvarām un instrumentiem ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālajai uzraudzībai, ko īsteno kompetentās iestādes, kā arī uz ziņošanu un informācijas publisku atklāšanu, uzraudzības pārbaudi un novērtējumu, korporatīvo pārvaldību un atalgojumu. Ņemot vērā iepriekš minēto, direktīvā ir paredzēti ieguldījumu brokeru sabiedrību uzraudzības un kontroles noteikumi un ierobežots risks saistībā ar šo sabiedrību komercdarbību. No 2018. gada janvāra direktīva tiek piemērota visām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, uz kurām attiecas FITD II.

3.2.

EESK vērš uzmanību uz to, ka saskaņā ar priekšlikuma prasībām dalībvalstīm ir pienākums norādīt iestādi, kas īsteno direktīvā noteiktās prudenciālās uzraudzības pilnvaras. Dalībvalstis var uzticēt šīs pilnvaras jau esošai iestādei saskaņā ar CRD IV vai izraudzīties jaunu iestādi to īstenošanai. Kompetentajām iestādēm vajadzētu būt pilnvarām pārskatīt un novērtēt ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo stāvokli un vajadzības gadījumā ierosināt ieviest izmaiņas tādās jomās kā iekšējā pārvaldība un kontrole, riska pārvaldības procesi un procedūras, kā arī attiecīgajos gadījumos vajadzētu būt pilnvarām noteikt papildu prasības, tostarp, piemēram, kapitāla un likviditātes prasības.

3.3.

EESK uzskata, ka svarīgi ir, lai kompetentās iestādes cieši sadarbotos ar publiskā sektora iestādēm vai struktūrām, kas konkrētajā dalībvalstī ir atbildīgas par kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzību. Dalībvalstīm jānodrošina, ka kompetentās iestādes, būdamas Eiropas finanšu uzraudzības sistēmas (EFUS) dalībnieces, sadarbojas gan savstarpēji, gan ar citiem EFUS dalībniekiem atbilstīgas un ticamas informācijas plūsmas nodrošināšanai. Konkrēti runājot, šīm iestādēm jānodrošina tādas informācijas apmaiņa, kas skar vadības un īpašumtiesību struktūru, atbilstību kapitāla prasībām, ieguldījumu brokeru sabiedrības koncentrācijas risku un likviditāti, ieguldījumu brokeru sabiedrības administratīvās un grāmatvedības procedūras un iekšējās kontroles mehānismus, kā arī jebkādus citus nozīmīgus faktorus, kas var ietekmēt ieguldījumu brokeru sabiedrības radīto risku. EESK uzskata, ka tādējādi Eiropas ieguldījumu tirgus kļūs pārredzamāks.

3.4.

Kompetentās iestādes konfidenciālu informāciju drīkst sniegt EBI, EVTI, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai (ESRK), dalībvalstu centrālajām bankām, Eiropas Centrālo banku sistēmai (ECBS) un Eiropas Centrālajai bankai monetāro iestāžu statusā un attiecīgā gadījumā publiskā sektora iestādēm, kas atbildīgas par maksājumu un norēķinu sistēmu pārraudzību, ja minētā informācija ir nepieciešama to uzdevumu izpildei. EESK uzskata, ka tādējādi tiks izveidota Eiropas informācijas sistēma par ieguldījumu brokeru sabiedrībām; šāda sistēma teorētiski neļautu negodīgiem uzņēmumiem veikt finanšu darījumus.

3.5.

Sākotnējā kapitāla prasības jo īpaši MVU un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas neglabā klientu naudu vai klientiem piederošus vērtspapīrus, nedaudz palielinās, proti, no 50 000 līdz 75 000 euro. Prasības attiecībā uz sākotnējo kapitālu sistēmiski nozīmīgām ieguldījumu brokeru sabiedrībām ir noteiktas CRD IV/CRR direktīvās. EESK atkārtoti norāda, ka priekšlikums direktīvai par ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību dod iespējas MVU, jo īpaši MVU, kas attīstās, izmantojot digitālos līdzekļus.

3.6.

Dati, kas iegūti no vairāk nekā 1 200 uzņēmumu, liecina, ka 80 % uzņēmumu atbilst ierosinātajām likviditātes prasībām. Aptuveni 70 % uzņēmumu ir pieejams trīs reizes lielāks likvīdo aktīvu apjoms. Tādēļ EESK uzskata, ka jaunie tiesību akti neizstums no tirgus lielāko daļu no pašlaik esošajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām.

3.7.

Ieguldījumu brokeru sabiedrību atalgojuma politikai jābūt pārredzamai un saistītai ar riska uzņemšanos un gūto peļņu. Atalgojuma sistēmas ir jākontrolē, un uzraudzības iestādēm tās jāapstiprina. Dalībvalstīm vajadzētu uzlikt pienākumu ieguldījumu brokeru sabiedrībām publiskot atalgojuma politiku, kā arī nodrošināt, ka šie uzņēmumi kompetentajām iestādēm sniegtu informāciju par to fizisko personu skaitu, kas attiecīgajā finanšu gadā saņēmuši atalgojumu vismaz 1 miljona euro apmērā. Šādos gadījumos iestādēm ir jānosūta informācija par darba pienākumiem, darbības veidu, atalgojuma, prēmiju, ilgtermiņa stimulu un pensiju iemaksu galvenajām sastāvdaļām. Informācija tiktu nosūtīta EBI un publicēta. EESK uzskata, ka tā ir piemērota rīcība, kuras mērķis ir atrast sakarību starp atalgojumu un ieguldījumu brokeru sabiedrību ekonomiskās darbības rezultātiem.

3.8.

EESK ar gandarījumu atzīmē, ka uz ārvalstu ieguldījumu brokeru sabiedrību filiāles tiek kontrolētas un to pienākums ir katru gadu iesniegt informāciju par meitasuzņēmumu un filiāļu nosaukumu, darbības veidu un atrašanās vietu, apgrozījumu, darbinieku skaitu, kas izteikts pilnslodzes ekvivalenta vienībās, peļņu vai zaudējumiem pirms nodokļu nomaksas, peļņai vai zaudējumiem piemēroto nodokli, kā arī par saņemtajām publiskajām subsīdijām.

3.9.

EESK atbalsta arī to, ka saskaņā ar direktīvas priekšlikuma 33. pantu kompetentajām iestādēm būtu pienākums veikt attiecīgus pasākumus, ja minētā panta 1. punkta e) apakšpunktā minētā pārbaude un novērtējums liecina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla ekonomiskā vērtība samazinātos apmērā, kas pārsniedz 15 % no tās kapitāla. Kopumā tas nozīmētu, ka ieguldījumu brokeru sabiedrībai būtu jāpalielina pašu kapitāls.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.

EESK uzskata, ka, paplašinot 2007. gadā FITD darbības jomu uz visiem atvasināto finanšu instrumentu tirgiem, dažas specializētas sabiedrības, kas tirgo preču atvasinātos instrumentus, tika pilnībā izslēgtas no FITD un prudenciālajām prasībām. Daudzu šādu uzņēmumu darbība finanšu instrumentu jomā parasti ir vērsta uz saistīto mātesuzņēmumu riska ierobežošanu saistībā ar pamatpreču fizisku ražošanu, nosūtīšanu, glabāšanu vai iegādi. Atkarībā no nozares (piemēram, enerģētika, lauksaimniecība) to ierobežošanas darbības apjoms var būt ievērojams, un tas pašreizējā regulējuma ietvaros rada būtiskas sekas attiecībā uz kapitāla prasībām. Turpmāk šīs sabiedrības darbosies saskaņā ar ierosināto direktīvu par ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību.

4.2.

EESK uzskata par svarīgu to, ka priekšlikumos direktīvai un regulai tiek iekļauti jauni riska rādītāji (K faktori), kā arī iespējas pakāpeniski ieviest un ierobežot augstākas prasības. K faktori aptver ar patērētājiem saistītos riskus, bet attiecībā uz brokeru sabiedrībām, kas veic darījumus savā vārdā un izpilda klientu rīkojumus savā vārdā, – ar tirgu saistītos riskus un ar brokeru sabiedrību saistītos riskus.

4.3.

EESK norāda, ka savos atzinumos par banku sistēmas reformu un kapitāla prasību un noregulējuma satvara grozījumiem (ECO/424) (5) un par FITD un FITR (INT/790) (6), kā arī iepriekšējos atzinumos par CRD IV/CRR kopumu tā vienmēr ir atbalstījusi prudenciālās prasības ES kapitāla tirgiem.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.). Līdztekus Direktīvai 2013/36/ES (Kapitāla prasību direktīva, CRD IV) (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.) regula nodrošina ieguldījumu brokeru sabiedrībām pašreizējo prudenciālās uzraudzības regulējumu.

(2)  Tirgi finanšu instrumentu tirgu direktīvā: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK (OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 600/2014 (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.).

(4)  EBI ziņojums par ieguldījumu brokeru sabiedrībām. Atbilde uz Komisijas 2014. gada decembra aicinājumu sniegt atzinumu (EBA/Op/2015/20). Saskaņā ar atbilstīgajiem CRR pantiem pārskatīšana tika veikta, apspriežoties ar EBI, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (EVTI) un valstu kompetentajām iestādēm, kas ir pārstāvētas Eiropas Uzraudzības iestādēs.

(5)  OV C 209, 30.6.2017., 36. lpp.

(6)  OV C 303, 19.8.2016., 91. lpp.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums pat tematu “Priekšlikums Padomes ieteikumam par Eiropas satvaru kvalitatīvai un rezultatīvai māceklībai”

(COM(2017) 563 final – 2017/0244 (NLE))

(2018/C 262/07)

Ziņotāja:	Imse SPRAGG NILSSON
Līdzziņotāja:	Vladimíra DRBALOVÁ

Apspriešanās	Eiropas Komisija, 17.11.2017.
Juridiskais pamats	LESD 29. panta 1. punkts
Pilnsapulces lēmums	17.10.2017.
Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	27.3.2018.
Pieņemts plenārsesijā	19.4.2018.
Plenārsesija Nr.	534
Balsojuma rezultāts (par / pret / atturas)	194/0/4

1.   Secinājumi un priekšlikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē šā ieteikuma savlaicīgo iesniegšanu, jo lielākajā daļā dalībvalstu notiek ievērojamas reformas māceklības jomā, un uzteic Eiropas Komisijas vēlmi nodrošināt kopīgu Eiropas izpratni par to, kas ir kvalitatīva un efektīva māceklība.

1.2.

Komiteja piekrīt, ka Eiropas Komisijas izvēlētais juridiskais instruments sekmē kopīgu centienu koordināciju, lai pilnveidotu māceklības kvalitāti un rezultativitāti. Vienlaikus ir saglabāta elastība valsts līmenī.

1.3.

EESK pieņem zināšanai, ka Eiropas Komisijas izstrādātajā definīcijā un kritērijos priekšlikumā Padomes ieteikumam ir ņemta vērā valstu shēmu daudzveidība attiecībā uz māceklību.

1.4.

EESK atzinīgi vērtē to, ka priekšlikumā ieteikumam dalībvalstis tiek aicinātas veicināt sociālo partneru aktīvu iesaistīšanos māceklības shēmu izstrādē, pārvaldībā un īstenošanā atbilstīgi valstu darba attiecību sistēmām un izglītības un apmācības praksei.

1.5.

Komiteja uzskata, ka māceklības shēmu izstrādē, pārvaldībā un īstenošanā būtu aktīvi jāiesaistās arī tiem, kurus parasti neuzskata par šajā jomā pašsaprotami ieinteresētām personām, bet kuriem ir tikpat liela nozīme šajā procesā, piemēram, jauniešu un vecāku organizācijām, studentu apvienībām un pašiem mācekļiem.

1.6.

EESK atzīst māceklību potenciālo pozitīvo nozīmi prasmju un nodarbināmības palielināšanā, sevišķi attiecībā uz jauniešiem, taču uzsver, ka bezdarbs ir sarežģīta parādība un ka ir vajadzīga holistiska pieeja, lai likvidētu tā pamatcēloņus, kas neaprobežojas tikai ar prasmju neatbilstību.

1.7.

EESK uzskata, ka priekšlikumā ieteikumam lielāks uzsvars būtu jāliek uz to, kā mācekļiem aktīvāk iesaistīties savas māceklības virzienu izstrādē un pārvaldībā. Ja mācekļiem būtu iespēja ietekmēt savu mācību pieredzi, tā būtu produktīvāka, un tas dotu labumu arī prakses vietas nodrošinātājam.

1.8.

Komiteja aicina nodrošināt nepārprotamas saiknes un efektīvu koordināciju un sinerģiju ar iniciatīvām, kuras jau īsteno EQAVET (1) tīkls un kuras saistītas ar EURES (2).

1.9.

EESK aicina izstrādāt iniciatīvas, kuru mērķis būtu izpētīt mācekļu pārrobežu mobilitātes potenciālu Eiropas Savienībā. Šeit būtu jāņem vērā dalībvalstu sekmes, it īpaši to problēmu pārvarēšanā, kas saistītas ar nepieciešamo nosacījumu radīšanu mācekļu mobilitātes atbalstam.

1.10.

EESK atzinīgi vērtē ierosmi uzraudzīt ieteikuma īstenošanu ar Arodmācību padomdevējas komitejas (ACVT) palīdzību, kā arī saistībā ar Eiropas pusgadu, un ierosina izstrādāt rādītājus, ar ko novērtēt ietekmi valsts līmenī. Komiteja ir gatava novērtēt ieteikuma īstenošanu dalībvalstīs no organizētas pilsoniskās sabiedrības perspektīvas.

2.   Priekšlikuma Padomes ieteikumam konteksts

2.1.

Priekšlikums Eiropas satvaram kvalitatīvai un efektīvai māceklībai turpina 2016. gada Jauno prasmju programmu Eiropai (3) un sniedz ieguldījumu ES nodarbinātības, izaugsmes un ieguldījumu prioritātes īstenošanā. Priekšlikums papildina Eiropas sociālo tiesību pīlāru un atbalsta tā īstenošanu valstu līmenī. Kvalitatīvai un efektīvai māceklībai ir arī izšķiroša nozīme shēmas “Garantija jauniešiem” sekmīgā īstenošanā, un priekšlikums ir atbildes reakcija uz aizvien skaļāko aicinājumu nodrošināt kvalitatīvāku praksi iniciatīvas “Garantija jauniešiem” ietvaros.

2.2.

ES sociālā dialoga integrēto projektu programmas 2014.–2016. gadam ietvaros Eiropas sociālie partneri ir īstenojuši atsevišķus māceklības projektus: Eiropas Arodbiedrību konfederācija (ETUC) pievēršas māceklības kvalitātei, savukārt BusinessEurope, Eiropas Amatniecības, mazo un vidējo uzņēmumu asociācija (UEAPME) un Eiropas Darba devēju un sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu centrs (CEEP) pievēršas izmaksu lietderībai. Šo partneru darba rezultātā tika izstrādāts kopīgs paziņojums “Ceļā uz kopīgu māceklības redzējumu (4)”, kurā uzsvērta gan māceklības kvalitātes, gan izmaksu rentabilitātes nozīme.

2.3.

2013. gada jūlijā tika izveidota Eiropas Māceklību alianse (EAfA) – unikāla platforma, kas apvieno dalībvalstu valdības un ieinteresētās personas (uzņēmumus, sociālos partnerus, kameras, profesionālās izglītības un apmācības (PIA) sniedzējus, reģionus, jauniešu pārstāvjus un ideju laboratorijas), lai Eiropā stiprinātu māceklības kvalitāti, piedāvājumu un pievilcību (5).

2.4.

Šajā ierosinātajā instrumentā, proti, Padomes ieteikumā, ir ņemti vērā subsidiaritātes un proporcionalitātes principi. Kā juridisks instruments tas liecina par dalībvalstu apņemšanos īstenot ieteikumā aprakstītos pasākumus un nodrošina stingru politisko pamatu Eiropas līmeņa sadarbībai šajā jomā. Tā kā māceklības pamatā parasti ir darba līgums vai cita veida līgumiskas attiecības, mācekļus vienlaikus uzskata gan par darbavietā apmācāmiem stažieriem, gan par darbiniekiem. Tāpēc šīs iniciatīvas juridiskais pamats ir LESD 153., 166. un 292. pants.

2.5.

Ieteikuma vispārīgais mērķis ir “uzlabot mācekļu nodarbināmību un personisko izaugsmi un sekmēt tāda prasmīga un augsti kvalificēta darbaspēka izveidi, kas atbilst darba tirgus vajadzībām” (6). Konkrētais mērķis ir “sniegt saskaņotu satvaru māceklībai, kura pamatā ir vienota izpratne par to, kas nosaka kvalitāti un rezultativitāti, un kurā ņemta vērā profesionālās izglītības un apmācības (PIA) sistēmu daudzveidība dalībvalstīs”.

2.6.

Ieteikumā māceklību definē kā “formālas profesionālās izglītības un apmācības shēmas, kurās apjomīga mācīšanās darbavietā uzņēmumos un citās darbavietās ir apvienota ar mācīšanos, kas bāzēta izglītības un mācību iestādēs, un kura ļauj iegūt valsts līmenī atzītu kvalifikāciju. Tās raksturo līgumiskas attiecības starp mācekli, darba devēju un/vai profesionālās izglītības vai apmācības iestādi, un māceklis saņem darba samaksu vai kompensāciju”.

2.7.

Lai nodrošinātu, ka māceklības shēmas ir pielāgotas darba tirgus vajadzībām un rada ieguvumus gan izglītojamajiem, gan darba devējiem, priekšlikumā ir noteikti un ieteikti kvalitatīvas un rezultatīvas māceklības kritēriji divās papildinošās jomās. Pirmajā jomā – “mācīšanās un darba nosacījumi” – ir šādi konkrēti kritēriji: rakstisks līgums, mācīšanās rezultāti, pedagoģiskais atbalsts, darbavietas komponents, darba samaksa un/vai kompensācija, sociālā aizsardzība un veselības un drošības nosacījumi. Otrajā jomā – “pamatnosacījumi” – ir šādi konkrēti kritēriji: tiesiskais regulējums, sociālo partneru iesaistīšanās, atbalsts uzņēmumiem, elastīgi mācīšanās veidi un mobilitāte, profesionālā orientācija un informētības uzlabošana, pārredzamība, kvalitātes nodrošināšana un absolventu gaitu apzināšana.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK atzinīgi vērtē un atbalsta ierosināto ieteikumu, kas ir turpinājums un papildinājums nesen visos līmeņos pieņemtajām iniciatīvām, kuras vērstas uz kvalitatīvas un efektīvas māceklības atjaunošanu Eiropas Savienībā.

3.2.

Valstu un to valdību vadītāji 2017. gadā Romas deklarācijā pauda apņemšanos strādāt, lai “izveidotu Savienību, kurā jaunieši gūst labāko izglītību un apmācību un var studēt un atrast darbu visā Eiropā”. Būtiska daļa no apņemšanās bija solījums jauniešiem nodrošināt prasmes, kas var atvieglot viņu piekļuvi darba tirgum. Efektīvs veids, kā to panākt, ir māceklība.

3.3.

Ir skaidrs, ka māceklība nevar būt risinājums bezdarbam. Māceklība var būt noderīga jebkura vecuma bezdarbnieku prasmju uzlabošanai / pārkvalificēšanai, lai viņi varētu no jauna integrēties darba tirgū. Māceklības iespēja būtu jāpiedāvā arī migrantu izcelsmes personām; tā būtu efektīvas politikas pieeja, kas veicinātu sociālo iekļaušanu un darbaspēka integrāciju. Taču nevajadzētu pieļaut, ka māceklība tiek orientēta uz nekvalificētu darbu un zema līmeņa apmācību, – tas var kaitēt māceklības reputācijai.

3.4.

Būdama viens no mācīšanās darbavietā veidiem, māceklība ļauj cilvēkiem iegūt oficiālu kvalifikāciju un apgūt attiecīgās jomas prasmes un kompetences, kas atbilst darba tirgus vajadzībām, tādējādi uzlabojot savu nodarbināmību un nodarbinātības perspektīvas (7). Mācību pieredzes rezultātā būtu jāizveidojas noturīgām prasmēm un kompetencēm, ko var izmantot ne tikai konkrētajā māceklības prakses vietā. Tas ir veids, kā atbalstīt cilvēku personisko izaugsmi un palīdzēt viņiem integrēti apgūt tehniskās, digitālās, vispārīgās un sociālās prasmes.

3.5.

Māceklība var būt īpaši rezultatīvs instruments, kas atvieglo pāreju no izglītības un apmācības uz darbu (8). Šis pārejas periods daudziem jauniešiem kļūst aizvien ilgāks, un būtu jāpievērš lielāka uzmanība tā saīsināšanai. Tādēļ tādas apmācības iespējas kā māceklība būtu vēl vairāk jāaktualizē, nosakot kvalitātes standartus un ieviešot efektīvas shēmas.

3.6.

Lielākā daļa mācekļu ir gados jauni izglītojamie, taču Komiteja vēlas uzsvērt, ka māceklības shēmas ir jāveido tā, lai padarītu tās pievilcīgas arī pieaugušajiem. Māceklība ļauj pieaugušiem izglītojamajiem iegūt kvalifikāciju, kas uzlabo nodarbināmību un rada jaunas iespējas profesionālajai izaugsmei.

3.7.

Darba devēji saskaras ar aizvien lielāku tādu darba ņēmēju trūkumu, kuriem būtu atbilstīgas prasmes, lai nodrošinātu darba devēju vajadzības un saglabātu konkurētspēju. Māceklība var mācekļiem nodrošināt prasmes, kas uzlabo viņu nodarbināmību un vienlaikus ir vajadzīgas arī darba tirgū. Ja ir nodrošināta gan mācekļiem, gan darba devējiem vajadzīgo prasmju atbilstība, māceklības shēmas varētu būt pievilcīgas abām pusēm. Turklāt māceklības shēmas dod darba devējiem iespēju apmācīt cilvēkus un ieguldīt viņos, laika gaitā iegūstot kvalificētus un motivētus darbiniekus (9).

3.8.

EESK atzīst, ka uzņēmumi analizē, kādā veidā iesaistīties māceklības shēmās, lai padarītu tās pievilcīgākas un noderīgākas. Komiteja arī uzsver, ka māceklības efektivitāte ir daudzpusīgs jēdziens, nevis tikai izmaksu un ieguvumu analīze. No vienas puses, efektivitāte nozīmē apzināšanos, ka māceklības sniedzēji iegulda darbu mācību pieredzes veidošanā un “laika gaitā sagaida atdevi no ieguldījuma, proti, viņi sagaida prasmju labāku atbilstību, kas rosina un veicina māceklības vietu nodrošināšanu” (10). No otras puses, efektivitāte nozīmē cilvēku kvalitatīvu pāreju uz darba tirgu.

4.   Māceklības shēmu izveide un īstenošana – partnerības pieeja

4.1.

Daudzās valstīs ir jāuzlabo māceklības sistēmas un to pievilcība. Ir jārisina tādas problēmas kā sabiedrības viedoklis par māceklību, mācīšanās vērtība, pievilcības trūkums darba devēju skatījumā un ierobežota partnerība ar organizētu pilsonisko sabiedrību shēmu izstrādē, īstenošanā un izvērtēšanā vai šādas partnerības trūkums.

4.2.

Māceklība pirmkārt un galvenokārt ir izglītības iespēja, tādēļ tās pamatā vajadzētu būt uz izglītojamajiem vērstai pieejai un izglītojamo interesēm, spējām un iespējām, vienlaikus ņemot vērā darba tirgus vajadzības. Tas nozīmē, ka būtu jānodrošina, lai mācekļi varētu pilnībā realizēt savas iespējas un sasniegt mācību mērķus, kas sniegtu ieguvumus arī darba devējiem.

4.3.

Pieņemot lēmumus, kas var tieši ietekmēt mācekļus un viņu tiesības pirms prakses, prakses laikā un pēc prakses, būtu jāņem vērā mācekļu viedoklis. Viņiem jābūt iespējai piedalīties savā prakses vietā notiekošo mācību mērķu izvirzīšanā un sniegt atsauksmes par māceklības kvalitāti un efektivitāti. Pārstāvības struktūru trūkums kavē mācekļu iespēju izteikt savu viedokli.

4.4.

Māceklībai jābūt tādai, kas palīdz gan jauniešiem, gan pieaugušajiem apgūt visas kompetences un iemaņas kādā arodā vai profesijā un uzlabot savu nodarbināmību. Tomēr daudzos gadījumos šis potenciāls netiek izmantots, jo māceklība nav pietiekami kvalitatīva, tās vērtība mācīšanās ziņā nav prioritāra, un netiek atbilstīgi ievērotas mācekļu tiesības.

4.5.

Turklāt EESK uzskata, ka dinamiskā darba tirgū kompetences ir nepieciešamas vairāk nekā prasmes. Tādēļ mācīšanās rezultāti būtu jāvērš uz noturīgām kompetencēm, nevis īstermiņa prasmēm.

4.6.

Māceklībai vajadzētu ietvert spēcīgu mācīšanās darbavietā dimensiju, kas paredz, ka vismaz puse izglītošanas laika tiek pavadīta, praktiski apgūstot amata specifiku, un ka to apvieno ar starptautisku pieredzi, kad vien tas iespējams.

4.7.

Darba prakses pasniedzējiem, darbaudzinātājiem un pārraugiem jābūt pienācīgi sertificētiem un ar prasmēm – gan pedagoģiskām, gan profesionālām –, kas nepieciešamas mācekļu apmācīšanai. Turklāt saskaņā ar mūžizglītības principu viņiem vajadzīga piekļuve ilgtermiņa apmācībai.

4.8.

Māceklības kvalitātes, rezultativitātes un pievilcības sinerģiju var nodrošināt, tikai panākot ciešu sadarbību starp visām attiecīgajām ieinteresētajām personām – apmācības sniedzējiem, sociālajiem partneriem un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kā arī mācekļiem, valsts, reģionālā un vietējā līmenī.

4.9.

Visos valdības līmeņos būtu jāizveido struktūras, iesaistot visas attiecīgās sociālekonomiskās ieinteresētās personas (piemēram, māceklības sniedzējus, darba devēju organizācijas, arodbiedrības, kameras, jauniešu organizācijas, studentu apvienības, mācekļus) un paredzot skaidrus procesus un uzdevumus, kas vērsti uz ietekmi un līdzdalību tādos lēmumos, kuri saistīti ar māceklības shēmu izstrādi, īstenošanu un uzraudzību.

5.   Māceklības popularizēšana

5.1.

Lai cīnītos pret to, ka māceklība tiek uzskatīta par mazāk pievilcīgu vai ne sevišķi prestižu izglītības veidu, it sevišķi no jauniešu viedokļa, māceklība ir jāpopularizē kā vērtīga izvēle un vienlīdz kvalitatīva mācīšanās iespēja, nevis aktīvs darba tirgus instruments.

5.2.

Māceklības popularizēšanu vajadzētu papildināt ar centieniem risināt ar dzimumu saistītus stereotipus, kuru pamatā ir sociālā loma, kas joprojām negatīvi ietekmē māceklības praksi, apguvi un popularizēšanu, kā arī reklāmu.

5.3.

Visām attiecīgajām ieinteresētajām personām – no politikas veidotājiem līdz sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un izglītības iestādēm – ir izšķiroša nozīme māceklības pievilcības vairošanā, un šīm ieinteresētajām personām ir jāsadarbojas. Labāka māceklības apraksta veicināšanai jāiet roku rokā ar shēmu kvalitātes un efektivitātes uzlabošanu, kas ir tās priekšnoteikums.

5.4.

Valsts iestādēm būtu jāiegulda vairāk resursu tādu pasākumu īstenošanā, kuri vietējā līmenī popularizē māceklību potenciālo mācekļu aprindās un mudina darba devējus sniegt māceklības iespējas.

5.5.

EESK uzskata, ka ir iespējams izmantot ESF, lai palīdzētu izveidot vai pilnveidot kvalitatīvas un efektīvas māceklības shēmas tajās dalībvalstīs, kurām vajadzīga lielāka finansiālā un tehniskā palīdzība sistēmas noteikto mērķu sasniegšanā.

5.6.

Ir svarīgi sniegt darba devējiem un it sevišķi MVU un mikrouzņēmumiem finansiālu un cita veida atbalstu, kas tiem vajadzīgs, lai izstrādātu kvalitatīvu un efektīvu māceklības praksi un shēmas.

5.7.

Jauna māceklības tēla veidošanas procesa pamatā vajadzētu būt taisnīgai, iekļaujošai, nediskriminējošai un inovatīvai pieejai. Tiem mūsu sabiedrības pārstāvjiem, kuri atrodas visnelabvēlīgākajā situācijā, būtu jāspēj piekļūt atbalstam un orientācijai ceļā uz kvalitatīvu izglītību un mācīšanos darbavietā, kas atbilst viņu interesēm un mērķiem. Visos līmeņos būtu jāievieš pasākumi tādas diskriminācijas novēršanai, kas balstās uz migranta statusu, sociālekonomisko izcelsmi, etnisko piederību, reliģisko pārliecību, vecumu, dzimumu vai citu statusu un liedz vienlīdzīgu piekļuvi māceklības iespējām.

6.   Mācīšanās un darba apstākļi

6.1.

EESK uzskata, ka māceklības pamatā jābūt rakstiskam un juridiski saistošam dokumentam – vai nu mācību līgumam, vai rakstiskam līgumam starp darba devēju, mācekli un izglītības vai apmācības iestādi. Šajā dokumentā būtu skaidri jāizklāsta visu pušu tiesības un pienākumi un jāietver mācību mērķu un uzdevumu apraksts, kā arī cita būtiska informācija par praksi (tostarp, bet ne tikai, par prakses ilgumu, darba stundām, atlīdzību utt.).

6.2.

EESK ir cieši pārliecināta, ka mācekļiem ir tiesības uz pienācīgu atlīdzību un/vai kompensāciju, par kuru jāvienojas koplīgumos vai saskaņā ar valsts vai nozares prasībām. Pienācīga samaksa vai kompensācija var dot iespēju māceklībā iesaistīties lielākam cilvēku skaitam – īpaši tiem, kuru ienākumi ir zemi, – un gādāt, lai māceklība netiktu ļaunprātīgi izmantota kā neapmaksāts, pārlieku elastīgs darbs.

6.3.

EESK atkārtoti norāda, ka ir svarīgi nodrošināt, lai mācekļi tiktu pienācīgi un ātri informēti par jebkādiem riskiem veselībai un drošībai, ar kuriem viņi var saskarties, iesaistoties māceklībā, un ka veselības un drošības noteikumi ir pilnībā piemērojami arī mācekļiem.

7.   Māceklības shēmu uzraudzība un novērtēšana

7.1.

Visiem māceklības sniedzējiem būtu jāapņemas ievērot kvalitātes standartus. Pirms māceklības, tās laikā un pēc māceklības mācekļiem vienmēr būtu jānodrošina kompetentu uzraugu mentorings, lai nodrošinātu, ka tiek sasniegti mācību mērķi, ievērotas mācekļu tiesības un garantēta kvalitāte.

7.2.

Būtu jāievieš uzraudzības sistēma, lai novērotu mācekļu progresu mācību mērķu sasniegšanā, kā arī mācību pieredzes kvalitāti un efektivitāti. Ar šāda novērtēšanas procesa rezultātiem būtu jāiepazīstina arī mācekļi un māceklības sniedzēji, lai viņi varētu īstenot vajadzīgos uzlabojumus. Iespēju robežās šo uzraudzības sistēmu varētu izmantot kā mērīšanas metodi, lai noteiktu, cik daudzos gadījumos māceklība ļāvusi māceklim vēlāk iegūt darbu.

8.   Kvalifikāciju atzīšana

8.1.

Pabeidzot māceklību shēmas, mācekļiem būtu jāiegūst oficiālas kvalifikācijas, ko atzīst valsts, Eiropas un starptautiskā līmenī atbilstīgi Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai. Atzītas kvalifikācijas uzlabotu mācekļu nodarbināmību un mobilitāti valstī un ES teritorijā. Tām vajadzētu nodrošināt caurlaidību un ļaut mācekļiem iesaistīties augstākajā izglītībā pēc māceklības pabeigšanas.

---

(1)  EQAVET – Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūra profesionālajai izglītībai un apmācībām.

(2)  EURES – Eiropas darbvietu mobilitātes portāls.

(3)  COM(2016) 381 final.

(4)  Eiropas sociālie partneri, kopīgs paziņojums Towards a Shared Vision of Apprenticeships (Ceļā uz kopīgu māceklības redzējumu), 2016. gada 30. maijs.

(5)  Eiropas Māceklību alianse.

(6)  COM(2017) 563 final.

(7)  EESK atzinums par tematu “Valstu duālās apmācības sistēmu snieguma uzlabošana” (OV C 13, 15.1.2016., 57. lpp.).

(8)  Ir dati, kas liecina, ka 60–70 % mācekļu pēc māceklības pāriet tieši uz darbu, un dažos gadījumos šis rādītājs ir pat 90 %. (EK lapa par māceklību).

(9)  Cedefop, 2015. gads, Briefing note – Making apprenticeships work for small and medium enterprises (Informatīvs paziņojums — māceklības pielāgošana maziem un vidējiem uzņēmumiem).

(10)  ACVT atzinums A shared vision for quality and effective apprenticeships and work-based learning (Kopīgs redzējums par māceklību un apmācību darbvietā kvalitāti un efektivitāti), 2016. gada 2. decembris.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Eiropas Parlamenta un Padomes regula, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1073/2009 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautiskajam autobusu pārvadājumu tirgum”

(COM(2017) 647 final – 2017/0288 (COD))

(2018/C 262/08)

Ziņotājs:

Raymond HENCKS

Apspriešanās	Eiropas Parlaments, 29.11.2017. Padome, 22.11.2017.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 91. panta 1. punkts
Komitejas Biroja lēmums	17.10.2017.
Atbildīgā specializētā nodaļa	Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	5.4.2018.
Pieņemts plenārsesijā	19.4.2018.
Plenārsesija Nr.	534
Balsojuma rezultāts (par / pret / atturas)	200/0/4

1.   Secinājumi un priekšlikumi

1.1.

EESK atbalsta Komisijas mērķi uzlabot mobilitāti iedzīvotājiem, kuri lielā attālumā pārvietojas ar autobusu, veicināt ilgtspējīgu transporta veidu izmantošanu un nodrošināt iedzīvotāju, tostarp cilvēku ar zemākajiem ienākumiem, vajadzībām atbilstošus pakalpojumus.

1.2.

Tomēr ierosinājums paplašināt kopīgo noteikumu attiecībā uz piekļuvi starptautiskajam autobusu pārvadājumu tirgum darbības jomu, iekļaujot tajā visus regulāros komercpārvadājumus, to skaitā iekšzemes pārvadājumus, ko nodrošina ārvalstu pārvadātāji, dažās dalībvalstīs tiek uzskatīts par problemātisku.

1.3.

Saskaņā ar šo valstu nostāju, jauno noteikumu par piekļuvi starptautiskajam un iekšzemes autobusu regulāro pārvadājumu tirgum attālumā, kas nepārsniedz 100 kilometrus vai 120 kilometrus taisnā līnijā, piemērošana pilsētas un piepilsētas pārvadājumiem var būtiski apdraudēt sabiedriskā pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšanu un pienākumu izpildi.

1.4.

Regulas priekšlikumā nav ņemtas vērā dalībvalstu būtiskās atšķirības autobusu pārvadājumu organizēšanas jomā un tarifu noteikšanā, jo īpaši attiecībā uz pilsētas vai piepilsētas pārvadājumiem, kas nereti tiek piedāvāti bez maksas vai ar vispārējām vai atsevišķām pasažieru kategorijām paredzētām tarifu atlaidēm, ņemot vērā sociālās un vides vajadzības un ierobežojumus, kuriem vajadzīgs īpašs un daudzveidīgs regulējums. Tomēr ir arī dalībvalstis, kurās ir liberalizētāka piekļuve sabiedriskā transporta tirgiem.

1.5.

Ierosināto priekšlikumu, kurā paredzēts, ka starptautiskajiem un iekšzemes pārvadājumiem (tostarp pilsētas un piepilsētas transportam) attālumā, kas taisnā līnijā nepārsniedz 100 kilometrus, var atteikt piekļuvi tirgum tikai tad, ja attiecīgais pakalpojums varētu apdraudēt sabiedrisko pakalpojumu līguma ekonomisko līdzsvaru, dažos gadījumos varētu būt grūti savienot ar vispārējas nozīmes pakalpojumu, kam jābūt visiem finansiāli pieejamam un ar pienācīgu kvalitāti. Ievērojot tiesību aktus attiecībā uz godīgu konkurenci, tirgus var tikai ierosināt cenu, kas noteikta atkarībā no izmaksām. Tomēr dažām dalībvalstīm ir pilnībā vai daļēji liberalizēts tirgus, kas nodrošina samērā labus rezultātus. Ierosinātais priekšlikums šādos gadījumos riskē nozīmēt soli atpakaļ.

1.6.

EESK apšauba regulas priekšlikuma atbilstību Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. panta 3. punktam par subsidiaritātes principu, jo Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 26. protokolā valstu, reģionālajām un vietējām iestādēm piešķirta plaša rīcības brīvība sniegt, pasūtīt un organizēt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, lai nodrošinātu augstu kvalitātes, drošības un finansiālās pieejamības līmeni, vienlīdzīgu attieksmi un vispārējas piekļuves un lietotāju tiesību veicināšanu. Tomēr, tā kā dažās dalībvalstīs tālsatiksmes autobusu iekšzemes pārvadājumi, kas pārsniedz 100 km, jau ir liberalizēti, nevar pašu par sevi apšaubīt brīvu piekļuvi tirgum attiecībā uz autobusu pārvadājumiem.

1.7.

EESK uzsver, ka saskaņā ar šādu subsidiaritātes principa interpretāciju dalībvalstīm ir atļauts saglabāt ar Līgumu piešķirto plašo rīcības brīvību organizēt vispārējas nozīmes pakalpojumus atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām; tas, protams, nozīmēs, ka arī dalībvalstis ar liberalizētu autobusu pārvadājumu tirgu varēs to turpināt un ka Komisijas mērķis, proti, vienotais tirgus šādiem pakalpojumiem, netiks sasniegts.

1.8.

Visbeidzot EESK uzsver, ka jaunu autobusu maršrutu atklāšana var apdraudēt sabiedriskos pakalpojumus, kuros izmanto ilgtspējīgākus transporta veidus. Tāpēc EESK uzskata par pamatotu, ka iestādēm ir iespēja nodrošināt, ka šādiem pakalpojumiem tiek izmantoti efektīvi mazoglekļa transportlīdzekļi, kas nepalielina emisijas, it īpaši dzelzceļa pārvadājumi. Tāpēc EESK mudina Komisiju autotransporta tirgus liberalizāciju sasaistīt ar nepārprotamāku principa “piesārņotājs maksā” piemērošanu visiem transporta veidiem.

2.   Ievads

2.1.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 4. panta 2. punkta g) apakšpunktu Savienībai transporta jomā ir dalīta kompetence ar dalībvalstīm un saskaņā ar LESD 91. pantu tā arī nosaka: “a) kopīgus noteikumus, ko piemēro starptautiskiem pārvadājumiem uz kādu dalībvalsti vai no tās, vai cauri vienai vai vairākām dalībvalstīm; b) nosacījumus, ar kādiem pārvadātāji, kas nav attiecīgās dalībvalsts rezidenti, tajā drīkst sniegt pārvadāšanas pakalpojumus; (..) 2. Paredzot 1. punktā minētos pasākumus, ņem vērā gadījumus, kuros to piemērošana varētu nopietni ietekmēt dzīves līmeni un nodarbinātību atsevišķos reģionos, kā arī transportlīdzekļu ekspluatāciju.”

2.2.

Komisija norāda, ka ar grozīgumiem Regulā (EK) Nr. 1073/2009 par piekļuvi starptautiskajam autobusu pārvadājumu tirgum, tā iecerējusi uzlabot mobilitāti iedzīvotājiem, kuri pārvietojas lielā attālumā, un veicināt ilgtspējīgu transporta veidu izmantošanu, kā arī nodrošināt iedzīvotāju vajadzībām piemērotākus pakalpojumus, tostarp cilvēkiem ar zemākajiem ienākumiem.

2.3.

Dažās Eiropas valodās nav nošķīruma starp tālsatiksmes un vietējiem autobusiem (autocar vs. autobus). Attālums bieži ir viens no galvenajiem kritērijiem tālsatiksmes autobusu pārvadājumu regulējumā, piemēram, Apvienotajā Karalistē tam ir jābūt lielākam par 50 jūdzēm un Francijā un Zviedrijā – vairāk par 100 kilometriem.

2.4.

Dažās dalībvalstīs tālsatiksmes autobusu pārvadājumu tirgus jau vismaz daļēji ir liberalizēts. Piemēram, Vācijas tirgus liberalizācija tika veikta ar diviem nosacījumiem: maršrutu attālumam ir jābūt vismaz 50 km un tie nedrīkst konkurēt ar dzelzceļu. Francijā prezidenta Makrona pieņemtais likums ļauj visiem pārvadātājiem veikt regulārus pārvadājumus maršrutos, kuru attālums pārsniedz 100 km.

3.   Pašlaik spēkā esošie Kopienas noteikumi

3.1.

2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1073/2009 attiecas uz vairāk nekā deviņu cilvēku pārvadāšanu ar autobusu regulāru starptautisko pasažieru pārvadājumu veidā, kā arī uz ārvalstu pārvadātāju piekļuvi pasažieru iekšzemes autopārvadājumiem kādā dalībvalstī, ar konkrētiem nosacījumiem un ja šie pārvadājumi nav regulāri.

3.2.

Uz pārvadājumiem no dalībvalstīm uz trešām valstīm lielākoties attiecas divpusēji nolīgumi starp dalībvalstīm un attiecīgajām trešām valstīm. Taču ES noteikumus piemēro to dalībvalstu teritorijā, kuras tiek šķērsotas tranzītā.

3.3.

ES noteikumus nepiemēro pilsētas un piepilsētas pārvadājumiem ar autobusu. Kabotāžas pārvadājumi, ko kādā dalībvalstī veic ārvalstu pārvadātājs, ir atļauti, izņemot pārvadājumus, kas nodrošina pilsētas vai aglomerācijas vajadzības, vai pārvadājumus no šādas pilsētas vai aglomerācijas uz piepilsētas zonām. Kabotāžas pārvadājumus nevar veikt neatkarīgi no starptautiskajiem pārvadājumiem.

3.4.

Savukārt noteikumus par darba ņēmēju norīkošanu saistībā ar pakalpojuma sniegšanu piemēro autobusu pārvadājumu uzņēmumiem, kuri veic kabotāžas pārvadājumus.

3.5.

Katru gadu dalībvalstis informē Komisiju par to pārvadātāju skaitu, kam iepriekšējā gada 31. decembrī ir bijušas Kopienas licences, un sniedz ziņas par apliecināto kopiju skaitu, kas atbilst šajā datumā apgrozībā esošo transportlīdzekļu skaitam. Eiropas Savienībā 2016. gada 31. decembrī bija 34 390 pasažieru autopārvadājumu licences un 300 155 autobusi, no tiem aptuveni 46 000 izmantoti galvenokārt tālsatiksmes pasažieru pārvadājumiem.

4.   Komisijas ierosinātie jaunie pasākumi

4.1.

Darbības joma ir būtiski paplašināta, attiecinot to uz visiem regulārajiem pārvadājumiem (starptautiskiem un iekšzemes) ar autobusu visā Eiropas Savienībā, ko regulāru pārvadājumu ietvaros veic ārvalstu pārvadātājs.

4.2.

Pašreizējais regulējums, kurā kabotāžas pārvadājumi definēti kā “pasažieru iekšzemes autopārvadājumi, ko pārvadātājs komercdarbības nolūkā pagaidu kārtā veic uzņēmējā dalībvalstī”, tiek grozīts, svītrojot nosacījumu “pagaidu kārtā”. Tādējādi kabotāžas darbības ir daļa no regulārajiem pārvadājumiem.

4.3.

Regulārie kabotāžas pārvadājumi turpmāk ir atļauti, ja ir saņemta Kopienas licence. Pagaidu kabotāžas pārvadājumi ir atļauti tikai tad, ja tas paredzēts organizētāja un pārvadātāja noslēgtajā līgumā un ja šie pārvadājumi nav regulāri.

4.4.

Attiecībā uz regulārajiem pārvadājumiem jaunajā regulā ir nošķirti starptautiskie un iekšzemes pasažieru pārvadājumi attālumā, kas nepārsniedz 100 km taisnā līnijā, no vienas puses, un minētie pārvadājumi 100 km vai lielākā attālumā taisnā līnijā, no otras puses.

4.5.

Piekļuve tirgum ir pilnībā liberalizēta regulāriem starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem un regulāriem iekšzemes pārvadājumiem attālumā, kas taisnā līnijā sasniedz 100 km vai vairāk.

4.6.

Attiecībā uz starptautiskajiem un iekšzemes regulārajiem pārvadājumiem (tostarp pilsētas un piepilsētas transportu) attālumā, kas taisnā līnijā ir mazāks par 100 kilometriem, piekļuvi tirgum var atteikt, ja piedāvātais pakalpojums var apdraudēt sabiedrisko pakalpojumu līguma ekonomisko līdzsvaru. Attālumu, kas mazāks par 100 kilometriem, drīkst pagarināt līdz 120 kilometriem, ja regulārais pārvadājums tiks ieviests, lai apkalpotu izbraukšanas vietu un galapunktu, ko jau apkalpo saskaņā ar vairāk nekā vienu sabiedrisko pakalpojumu līgumu.

4.7.

Eksprešu pakalpojumus, t. i., pakalpojumus, ar kuriem nodrošina pasažieru pārvadājumus noteiktos laika intervālos un noteiktos maršrutos bez pieturvietām pa ceļam, turpmāk uzskata par “regulāriem pārvadājumiem” tāpat kā pārvadājumus, kuros pasažieri iekāpj un izkāpj iepriekš noteiktās pieturvietās.

4.8.

Saistībā ar pasažieru pārvadājumiem ar autobusu ir izveidota neatkarīga regulatīvā iestāde, kuras uzdevums ir: — sagatavot ekonomisko analīzi par to, vai jaunais pakalpojums varētu apdraudēt sabiedrisko pakalpojumu līguma ekonomisko līdzsvaru. Regulatīvās iestādes secinājumi ir saistoši kompetentajām iestādēm starptautiskā un iekšzemes tirgus piekļuves tiesību jomā, un regulatīvās iestādes lēmumi ir pakļauti pārskatīšanai tiesā, — apkopot un sniegt informāciju par piekļuvi autoostām, — lemt par autoostas apsaimniekotāju lēmumu pārsūdzībām.

4.9.

Tehniskos pielāgojumus attiecībā uz Kopienas atļaujām, tirgus piekļuves atļaujām un citiem sertifikātiem veic ar Komisijas deleģētā akta palīdzību.

4.10.

Pārvadātājiem ir tiesības piekļūt autobusu stāvlaukumiem (autoostām), pamatojoties uz taisnīgiem, nediskriminējošiem un pārredzamiem nosacījumiem.

5.   Vispārīgas piezīmes

5.1.

Izskatāmās regulas darbības jomas paplašināšana, iekļaujot tajā visus regulāros komercpārvadājumus, ko veic ārvalstu pārvadātājs, nozīmē, ka ārvalstu pārvadātājs var izmantot iekšzemes regulāros pārvadājumus ar tādiem pašiem nosacījumiem kā vietējie pārvadātāji un ka kabotāžas darbība, ja tā ir nepārtraukta un pastāvīga, ir uzskatāma par regulāru pārvadājumu. Tādējādi izskatāmā regula attiecas uz visiem regulārajiem starptautiskajiem un iekšzemes pārvadājumiem ar autobusu.

5.2.

Tātad starptautisko un iekšzemes pārvadājumu, kuru attālums taisnā līnijā ir 100 km vai vairāk, tirgus ir pilnībā liberalizēts un iespējamie sabiedrisko pakalpojumu līgumi vairs nevar būt par iemeslu, lai atteiktu piekļuvi tirgum.

5.3.

Regulāriem starptautiskajiem un iekšzemes pārvadājumiem ar autobusu attālumā, kas taisnā līnijā ir mazāks par 100 vai 120 km, piekļuvi tirgum var atteikt, ja ir apdraudēts sabiedrisko pakalpojumu līguma ekonomiskais līdzsvars un ja neatkarīga regulatīvā iestāde, kuras uzdevums ir veikt attiecīgu ekonomisko analīzi, tam piekrīt.

5.4.

Atšķirībā no pašlaik spēkā esošās regulas jaunajā Komisijas priekšlikumā vairs nav skaidri izslēgti pilsētas un piepilsētas pārvadājumi ar autobusu, un tiem piemēros jaunos noteikumus.

5.5.

Turklāt kompetentās iestādes lēmumos par piekļuvi tirgum nevar noraidīt pieprasījumu, pamatojoties tikai uz to, ka pārvadātājs piedāvā zemākas cenas nekā citi pārvadātāji, lai arī ir labi zināms, ka privātā sektora pārvadātāji, kuriem sabiedrisko pakalpojumu pienākumi nav obligāti, piedāvā cenas (piemēram, 1 euro tālsatiksmes maršrutā), kas neapšaubāmi liecina par dempingu. Attiecīgā noteikuma vispārīgais formulējums, kurā nav nekādu ierobežojumu, var tikt uzskatīts par “zaļo gaismu” negodīgai konkurencei.

5.6.

Regulas priekšlikumā nav ņemtas vērā dalībvalstu būtiskās atšķirības autobusu pārvadājumu organizēšanas jomā un tarifu noteikšanā, tostarp attiecībā uz pilsētas vai piepilsētas pārvadājumiem, kas bieži vien tiek piedāvāti bez maksas vai ar vispārējām vai atsevišķām pasažieru kategorijām paredzētām tarifu atlaidēm, ņemot vērā sociālās un vides vajadzības un ierobežojumus, kuriem vajadzīgs īpašs un daudzveidīgs regulējums. Tomēr ir arī dalībvalstis, kurās ir liberalizētāka piekļuve sabiedriskā transporta tirgiem.

5.7.

EESK apšauba regulas priekšlikuma atbilstību Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. panta 3. punktam par subsidiaritātes principu un uzskata, ka pamatojuma dokumentā (kas paredzēts 2. protokola par subsidiaritātes un proporcionalitātes principu piemērošanu 5. pantā) minētie argumenti nav pilnībā pārliecinoši. Tomēr, tā kā dažās dalībvalstīs tālsatiksmes autobusu iekšzemes pārvadājumi, kas pārsniedz 100 km, jau ir liberalizēti, nevar pašu par sevi apšaubīt brīvu piekļuvi tirgum attiecībā uz autobusu pārvadājumiem.

5.8.

Tomēr pasažieru pārvadājumi ir arī pakalpojums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, kas paredzēts Līgumā, un uz to attiecas LESD 106. panta 2. punkts, kurā noteikts, ka “uz uzņēmumiem, kam uzticēti sabiedriski pakalpojumi vai kas darbojas kā dalībvalstu fiskāli monopoli, attiecas Līgumos ietvertie noteikumi un jo īpaši noteikumi par konkurenci, ja šo noteikumu piemērojums de iure vai de facto netraucē veikt tiem uzticētos konkrētos uzdevumus”.

5.9.

Tas virzīts uz pakalpojumu saistību izpildes prioritātes principu, kas nav saistīts ar pieeju, kuras pamatā ir ekonomiskais līdzsvars.

5.10.

Kopējās vērtības, kas piemērojamas pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi un uzskaitītas 26. protokolā par vispārējas nozīmes pakalpojumiem (jeb sabiedriskie pakalpojumi, atsaucoties uz LESD 14. pantu), cita starpā ir šādas: valstu, reģionālo un vietējo iestāžu būtiskā loma un plašā rīcības brīvība sniegt, pasūtīt un organizēt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi; augsts kvalitātes un drošības līmenis un pieņemama cena, vienlīdzīga attieksme un vispārējas piekļuves un lietotāju tiesību veicināšana.

5.11.

No tā izriet, ka ekonomiskais līdzsvars nav to vērtību vidū, kuras noteikti ir piemērojamas pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi. Turklāt ekonomiskais līdzsvars dažos gadījumos varētu būt grūti savienojams ar pakalpojumu, kam jābūt finansiāli visiem pieejamam. Tirgus var tikai piedāvāt cenu, kas noteikta atkarībā no izmaksām un tādējādi tas nevar nodrošināt vispārēju piekļuvi pakalpojumam par pieņemamu cenu. Tomēr jāatzīmē arī, ka dažām dalībvalstīm ir pilnībā vai daļēji liberalizēts tirgus, kas nodrošina samērā labus rezultātus. Ierosinātais priekšlikums šādos gadījumos riskē nozīmēt soli atpakaļ.

5.12.

Tādējādi regulatīvā iestāde, kuras izveide paredzēta izskatāmajā regulā, varētu vienīgi novērtēt, vai ir vai nav ievēroti LESD 106. panta 2. punkta un 26. protokola nosacījumi, un šādas pilnvaras (acīmredzamas kļūdas konstatēšana) līdz šim ir bijušas tikai Komisijai pēc prasības iesniegšanas ES Tiesā.

5.13.

Atšķirībā no Komisijas jaunā priekšlikuma pašreizējās Regulas (EK) Nr. 1073/2009 noteikums atbilst Līgumam, jo tās 8. panta 4. punkta d) apakšpunktā (ko Komisija ierosina svītrot) noteikts: “dalībvalsts, pamatojoties uz detalizētas analīzes datiem, nolemj, ka attiecīgais pakalpojums varētu nopietni apdraudēt līdzīgu pakalpojumu, uz ko attiecas viens vai vairāki sabiedrisko pakalpojumu līgumi, kas atbilst Kopienas tiesību aktiem, izdzīvošanas iespējas attiecīgos tiešās satiksmes iecirkņos”.

5.14.

Tāpēc EESK uzskata, ka citēto 8. panta noteikumu grozīt nav pamatoti un dalībvalstīm saskaņā ar subsidiaritātes principu ir jāsaglabā plašā rīcības brīvība, kas Līgumā tām ir piešķirta attiecībā uz savu vispārējas nozīmes pakalpojumu organizēšanu atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām, izņemot gadījumus, kad Komisija konstatē acīmredzamu kļūdu.

5.15.

EESK uzsver, ka jaunu autobusu maršrutu atklāšana varētu apdraudēt sabiedriskos pakalpojumus, kuros izmanto ilgtspējīgākus transporta veidus, it īpaši dzelzceļa pārvadājumus. Tāpēc nav pieļaujams, ka vienā un tajā pašā maršrutā tikai un vienīgi ekonomisku apsvērumu dēļ tiek atstāti novārtā dzelzceļa pārvadājumi.

5.16.

EESK šajā saistībā norāda, ka vienotas Eiropas dzelzceļa telpas regulējuma mērķis ir izveidot tādu Eiropas dzelzceļa telpu, kas spētu ilglaicīgi konkurēt ar citiem transporta veidiem.

5.17.

Taču ir skaidrs, ka konkurence starp dzelzceļa transportu un autotransportu joprojām ir lielā mērā negodīga, jo maksa par dzelzceļa izmantošanas tiesībām, ko sedz dzelzceļa pārvadātāji, un ekspluatācijas izmaksas ir aptuveni trīsreiz augstākas par izmaksām, ko sedz autobusu pārvadājumu pakalpojumu sniedzēji. Līdz šim bez vērā ņemamām sekām ir palicis Komisijas paziņojums veikt “pasākumus transporta ārējo izmaksu koordinētai un līdzsvarotai internalizēšanai starp transporta veidiem tā, lai maksa atspoguļotu ārējo izmaksu līmeni sabiedrībai kopumā”.

5.18.

Tāpēc EESK mudina Komisiju autotransporta tirgus liberalizāciju sasaistīt ar nepārprotamāku principa “piesārņotājs maksā” piemērošanu visiem transporta veidiem.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes Direktīvu 92/106/EEK par kopīgu noteikumu ieviešanu dažiem kombinētā kravas transporta veidiem starp dalībvalstīm”

(COM(2017) 648 final – 2017/0290 (COD))

(2018/C 262/09)

Ziņotājs:

Stefan BACK

Apspriešanās	Eiropas Parlaments, 29.11.2017. Eiropadome, 4.12.2017.
Juridiskais pamats	LESD 91. panta 1. punkts
Atbildīgā specializētā nodaļa	Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	5.4.2018.
Pieņemts plenārsesijā	19.4.2018.
Plenārsesija Nr.	534
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	159/1/3

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atbalsta iniciatīvu atjaunināt Direktīvu 92/106/EEK (“direktīva”), lai padarītu kombinētā transporta koncepciju efektīvāku un pievilcīgāku, kā arī lai padarītu transportu ilgtspējīgāku saskaņā ar 2011. gada Baltajā grāmatā par transporta politiku noteiktajiem mērķiem un saistībām Parīzes nolīguma ietvaros.

1.2.

EESK atbalsta direktīvas darbības jomas paplašināšanu, iekļaujot iekšzemes pārvadājumus, lai vēl vairāk samazinātu autotransportu.

1.3.

EESK arī atzinīgi vērtē centienus direktīvu vienkāršot, lai šo koncepciju padarītu pievilcīgāku un uzlabotu juridisko noteiktību.

1.4.

EESK par jo īpaši lietderīgu uzskata autopārvadājumu posmu norobežošanas vienkāršošanu, paredzot dalībvalstīm elastības iespēju, kas ļauj pielāgoties vietējiem apstākļiem. Tomēr EESK norāda, ka 20 % ierobežojums attālumam starp sākotnējo iekraušanas un pēdējo izkraušanas punktu varētu radīt situāciju, kurā autopārvadājumu attālumi krietni pārsniedz 300 kilometrus, sākot no kuriem 2011. gada Baltajā grāmatā par transportu ir ieteikta pāreja no autotransporta uz citiem transporta veidiem.

1.5.

Lai atvieglotu piekļuvi informācijai par direktīvas īstenošanu katrā dalībvalstī un atvieglotu kombinēto pārvadājumu plānošanu, EESK ierosina noteikt katrai dalībvalstij pienākumu padarīt visu ar direktīvas īstenošanu saistīto informāciju pieejamu īpašā tīmekļa vietnē.

1.6.

EESK atbalsta precizēšanu un vienkāršošanu, ko nodrošina izsmeļošais tās dokumentācijas uzskaitījums, kurai būtu jābūt pieejamai atbilstības kontroles nolūkā, kā arī noteikums, ka minētos dokumentus var sagatavot elektroniski. EESK ierosina visos attiecīgajos gadījumos starp sagatavojamajiem dokumentiem iekļaut arī jebkādus valsts lēmumus, ar kuriem atļauj garāku autopārvadājumu posmu.

1.7.

EESK atzinīgi vērtē ierosināto pienākumu dalībvalstīm attiecībā uz ieguldījumiem pārkraušanas termināļos un jo īpaši pienākumu koordinēt ieguldījumus ar kaimiņos esošajām dalībvalstīm. Tomēr EESK pauž šaubas par to, vai mērķis, kas paredz 150 kilometru maksimālo attālumu no jebkuras vietas Eiropas Savienībā līdz tuvākajam terminālim, ir reālistisks, ņemot vērā situāciju apgabalos ar zemu apdzīvotības blīvumu un bez blīviem dzelzceļa un ostu tīkliem, un tāpēc ierosina nodrošināt skaidru elastības iespēju.

1.8.

Lai palielinātu noteiktību un paātrinātu stimulu ietekmi attiecībā uz šo transportu, pēc EESK domām, atbalsta pasākumi kombinētajam transportam ir jāuzskata par saderīgiem ar iekšējo tirgu un jāatbrīvo no paziņošanas prasības saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem, ja atbalsta apjoms ir mazāks par iepriekš noteiktu augšējo robežvērtību.

1.9.

EESK apšauba, cik lietderīgs ir 1. panta 2. punkta otrajā daļā ierosinātais nosacījums, kurš izslēdz, ka noteikti iekšzemes ūdensceļu un jūras transporta posmi tiek ņemti vērā attiecībā uz kombinētajiem pārvadājumiem. EESK uzskata, ka minētais priekšlikums ir neskaidrs un pieļauj atšķirīgas interpretācijas, un arī apšauba tā lietderību, jo nekādi līdzīgi atlases kritēriji, kuru pamatā nepārprotami ir ideja izslēgt izvēles, kurām nav nepieciešams atbalsts, nav uzskatīti par vajadzīgiem attiecībā uz dzelzceļa pārvadājumiem.

1.10.

EESK arī neizprot, kāpēc joprojām nav mainīts direktīvas 4. pantā paredzētais izņēmums attiecībā uz kabotāžu. Transporta politikas kontekstā EESK šajā aspektā vispirms atsaucas uz pašlaik vēl neapstiprinātajiem priekšlikumiem par tirgus piekļuvi starptautiskajos kravas pārvadājumos pa autoceļiem attiecībā uz kabotāžu un uz notiekošajām debatēm par tirgus piekļuvi un konkurenci, tostarp sociālajiem aspektiem. EESK arī norāda uz vispārējo principu, ka pakalpojuma sniegšanai valstī, kas nav pakalpojuma sniedzēja darbības valsts, būtu jābūt īslaicīgai. EESK skatījumā nekas nekavē noteikt, ka kravu autopārvadājumu posmi kombinēto pārvadājumu ietvaros ir atsevišķi pārvadājumi, izņemot gadījumus, kad viss pārvadājums tiek veikts ar vienu kravas automobili vai ar vienu transportlīdzekļu kombināciju, kas ietver vilcēju, un ka Regula (EK) Nr. 1072/2009 ir piemērojama visiem pārvadājumiem. Attiecīgi ir jāgroza direktīvas 4. pants.

1.11.

EESK pauž izbrīnu par to, ka direktīvas grozījumu priekšlikumos nav iekļauts direktīvas 2. panta noteikums, saskaņā ar kuru dalībvalstīm kopš 1993. gada 1. jūlija ir jāatbrīvo 1. pantā minētie kombinētie pārvadājumi no visām kvotu sistēmām un atļaujas sistēmām. Pašreizējā versijā un direktīvas paplašinātās darbības jomas kontekstā šo pantu var interpretēt kā tādu, kura ietekme ir plašāka, nekā, iespējams, bija plānots, jo īpaši attiecībā uz piekļuvi tirgum. Tāpēc EESK ierosina mainīt šī panta formulējumu vai pantu svītrot.

1.12.

EESK norāda, ka direktīvas grozījumu priekšlikumā nekas nav minēts par Direktīvas 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu piemērojamību kombinētajam transportam. EESK pieņem, ka minētā direktīva būs piemērojama arī attiecībā uz kombinētajiem pārvadājumiem un ka tas attiecas arī uz Komisijas ierosināto lex specialis par norīkošanu darbā autotransporta nozarē (COM(2017) 278).

1.13.

EESK arī vēlas uzsvērt digitalizācijas ievērojamo potenciālu kombinētā transporta atvieglošanā un veicināšanā. Daži piemēri iespējamai attīstībai ir minēti iepriekš. Attīstības potenciāls šajā jomā ir ievērojams transportam kopumā, tostarp kombinētajam transportam.

1.14.

EESK iesaka Komisijai izskatīt iespēju risinājumam saistībā ar transporta izmaksām, kas būtu līdzīgs Padomes Regulā (EK) Nr. 1405/2006 noteiktajam, arī attiecībā uz Kipru un Maltu.

2.   Konteksts

2.1.

Eiropas Komisija 2017. gada 8. novembrī nāca klajā ar otro daļu savam mobilitātes tiesību aktu kopumam, ko ievada tās galvenais paziņojums “Mazemisiju mobilitātes realizācija” (COM(2017) 675).

2.2.

Tiesību aktu kopuma otrā daļa ietver šādus priekšlikumus: — priekšlikums par jauniem CO2 emisijas standartiem vieglajiem automobiļiem un furgoniem pēc 2020. gada ar priekšlikumu pārskatīt Regulu (EK) Nr. 715/2007 ar uzlabotiem emisijas standartiem, — priekšlikums pārskatīt Tīro transportlīdzekļu direktīvu 2009/33/EK, lai pastiprinātu noteikumus, ar kuriem veicina šādu transportlīdzekļu publisko iepirkumu, — priekšlikums grozīt Direktīvu 92/106/EEK par kombinēto transportu, lai vēl vairāk sekmētu šādu transportu nolūkā atbalstīt tādas transporta koncepcijas, kas samazina autotransportu, — priekšlikums grozīt Regulu (EK) Nr. 1073/2009 par piekļuvi starptautiskajam autobusu pārvadājumu tirgum, lai vēl vairāk atvērtu šo tirgu un tādējādi veicinātu lētāku sabiedrisko autobusu transportu nolūkā samazināt braucienus ar vieglajiem automobiļiem, — priekšlikums ietver arī rīcības plānu attiecībā uz alternatīvas degvielas infrastruktūru, lai palielinātu ieguldījumus šādas infrastruktūras veidošanā un tādējādi atvieglotu pārrobežu mobilitāti Eiropas Savienībā, izmantojot šādu degvielu.

2.3.

Šajā tiesību aktu kopumā ir iekļauta uz piedāvājumu un pieprasījumu vērstu pasākumu kombinācija, ar ko Eiropa virzīsies uz mazemisiju mobilitāti un stiprinās ES autobūves un mobilitātes ekosistēmas konkurētspēju. Tā mērķis ir sniegt lielāku politikas un regulatīvo noteiktību un radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus.

2.4.

Ar šajā atzinumā aplūkoto priekšlikumu tiek grozīta Direktīva 92/106/EEK par kopīgu noteikumu ieviešanu dažiem kombinētā kravas transporta veidiem starp dalībvalstīm (direktīva) (COM(2017) 648) (priekšlikums). Tas ietver šādus galvenos elementus: — kombinētajam transportam pēc būtības vairs nav jābūt ar pārrobežu raksturu. Komisija lēš, ka dalībvalstīs ir ievērojams iekšzemes kombinētā transporta potenciāls, — ir atcelta minimālā attāluma prasība pārvadājumiem, kas nav autopārvadājumi. Taču jauns noteikums paredz, ka jūras vai iekšzemes ūdensceļu transportu var neņemt vērā, ja nav alternatīvas, — katru kravas vienību, kas atbilst ISO6346 vai ENI 13044 noteiktajiem kritērijiem, vai autotransporta līdzekli, ko pārvadā pa dzelzceļa, iekšzemes ūdensceļu vai jūras ceļiem, var izmantot kombinētajā transportā, — pašreizējais noteikums par autopārvadājumu ierobežojumu tiek grozīts, lai nodrošinātu, ka pirmais un/vai pēdējais autopārvadājumu posms Eiropas Savienībā nepārsniedz 150 km taisnā līnijā vai 20 % attāluma taisnā līnijā starp pirmo iekraušanas un pēdējo izkraušanas punktu. Šis ierobežojums neattiecas uz tukšas kravas vienības transportu vai braucienu uz iekraušanas vai piegādes punktu vai prom no tiem, — dalībvalstis var atļaut garākus attālumus, nekā minēts iepriekšējā punktā, lai ļautu sasniegt tuvāko termināli, kurā ir pietiekams aprīkojums un jauda, — lai autopārvadājums tiku pieņemts kā daļa no kombinēta pārvadājuma, pārvadātājam ir jāapliecina, ka pārvadājums ir daļa no kombinēta pārvadājuma. Priekšlikumā norādīts, kāda informācija jāsniedz attiecībā uz pārvadājumu kopumā un attiecībā uz tā atšķirīgajām daļām. Papildu informāciju pieprasīt nedrīkst. Informāciju var sniegt ar dažādiem transporta dokumentiem, tostarp elektroniski. Ir jābūt iespējai sagatavot informāciju, veicot pārbaudi uz ceļa, — pienācīgi pamatotas novirzes no plānotā maršruta ir jāakceptē, — dalībvalstīm ir pienākums saskaņoti ar kaimiņos esošajām dalībvalstīm veikt vajadzīgos pasākumus, lai atbalstītu nepieciešamos ieguldījumus pārkraušanas termināļos, — katrai dalībvalstij ir jānozīmē viena vai vairākas iestādes, kas atbild par direktīvas īstenošanu un darbojas kā kontaktpunkts ar īstenošanu saistītajos jautājumos, — saskaņā ar priekšlikumu dalībvalstīm ir arī jāievēro ziņošanas pienākums attiecībā uz kombinēta transporta attīstību, — pašreizējais atbrīvojums no kabotāžas noteikumiem paliek spēkā attiecībā uz autopārvadājumiem (autopārvadājumu posmiem), kas ir daļa no pārrobežu autopārvadājumiem starp dalībvalstīm un pilnībā tiek veikti vienas dalībvalsts teritorijā. Komisija pamato šādu atbrīvojumu ar veikto apspriešanos, kas liecina, ka šāds noteikums palīdz veicināt interesi par kombinētā transporta risinājumiem. Komisija arī atsaucas uz Tiesas spriedumu lietā 2/84 (Komisija pret Itāliju), kurā pausts, ka kombinētais transports ir uzskatāms par vienu savstarpēji savienotu starptautisko pārvadājumu, — priekšlikuma pamatojumā Komisija arī norāda, ka noteikumi par darba ņēmēju norīkošanu darbā ir piemērojami gan iekšzemes kombinētajiem pārvadājumiem, gan kabotāžai. Taču nav nekas skaidri minēts attiecībā uz noteikumiem par darba ņēmēju norīkošanu darbā un starptautiskajiem kombinētajiem pārvadājumiem.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK atbalsta iniciatīvu atjaunināt direktīvu par kombinēto transportu, lai padarītu kombinētā transporta ideju efektīvāku un pievilcīgāku. Tas padarīs transportu ilgtspējīgāku, samazinās autopārvadājumus un siltumnīcefekta gāzu emisijas, kā arī palīdzēs sasniegt 2011. gada Baltajā grāmatā par transporta politiku minētos mērķus un nodrošināt ES un tās dalībvalstu saistību izpildi saskaņā ar Parīzes nolīgumu.

3.2.

EESK atbalsta centienus paplašināt direktīvas darbības jomu, iekļaujot iekšzemes pārvadājumus, kuru potenciāls pašlaik nav izmantots, lai attīstītu kombinēto transportu un tādējādi samazinātu autopārvadājumus.

3.3.

EESK arī atzinīgi vērtē tiesiskā regulējuma vienkāršošanu kombinētajam transportam nolūkā padarīt šo koncepciju pieejamāku un uzlabot juridisko noteiktību, abos gadījumos padarot kombinētā transporta koncepciju pievilcīgāku.

3.4.

Šajā saistībā skaidrāki kritēriji, kas raksturo autopārvadājumu posmu norobežošanu, ir īpaši lietderīgi – kritēriji ir vienkārši, skaidri un nerada iespējas atšķirīgām interpretācijām. Tomēr EESK secina, ka 20 % ierobežojums attālumam taisnā līnijā starp sākotnējo iekraušanas un pēdējo izkraušanas punktu varētu radīt situāciju, kad autopārvadājumu attālumi pārsniedz 300 kilometrus, sākot no kuriem 2011. gada Baltajā grāmatā par transportu ir ieteikta pāreja no autotransporta uz citiem transporta veidiem, jo īpaši reģionos bez blīviem tīkliem vai ar lieliem attālumiem starp termināļiem. Taču EESK uzskata, ka kopējā ieinteresētība padarīt kombinētā transporta ideju interesantu lietotājiem un pievienotā vērtība, ko rada skaidra un vienkārša definīcija, ir prioritāra, tāpēc EESK apstiprina ierosināto risinājumu.

3.5.

EESK arī atzinīgi vērtē dalībvalstīm sniegtās elastības elementu, kas ļauj pēc vajadzības paplašināt autopārvadājumu posmus, lai būtu iespējams sasniegt ģeogrāfiski tuvāko transporta termināli ar iekraušanai un izkraušanai vajadzīgo darbības jaudu pārkraušanas iekārtu, termināļa jaudas un attiecīgu dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojumu ziņā.

3.5.1.

EESK konstatē, ka lēmums par to, vai šāda atļauja būtu jāpiešķir ar vispārēji piemērojamu noteikumu vai katrā gadījumā atsevišķi, acīmredzot ir atstāts dalībvalstu ziņā. EESK uzsver, ka ir svarīga pārredzamība, un tāpēc uzskata, ka valstu noteikumi šajā jautājumā, kā arī – attiecīgā gadījumā – lēmumi konkrētās situācijās būtu jādara pieejami īpašā tīmekļa vietnē saskaņā ar jaunā 9.a panta otro daļu, uz ko norādīts priekšlikuma 1. panta 7. punktā.

3.6.

Lai atvieglotu kombinēto pārvadājumu plānošanu un padarītu šo ideju pievilcīgāku, EESK ierosinātu visu attiecīgo informāciju saistībā ar direktīvas īstenošanu katrā dalībvalstī darīt pieejamu īpašā tīmekļa vietnē katrā dalībvalstī un šajā nolūkā priekšlikuma 9.a panta otrajā daļā iekļaut attiecīgu noteikumu.

3.7.

EESK apstiprina priekšlikuma 3. pantā veikto precizējumu par dokumentiem, kas jāiesniedz atbilstības pārbaudes nolūkā, aizliegumu prasīt papildu dokumentāciju un iespēju vajadzīgos dokumentus iesniegt elektroniski. Šis noteikums atvieglo pārvadājumus un uzlabo juridisko noteiktību. Tomēr EESK jautā, vai gadījumos, kad dalībvalsts saskaņā ar 1. panta 3. punkta trešo daļu ir atļāvusi garāku autopārvadājuma posmu un šāda atļauja ir sniegta ar īpašu lēmumu, nebūtu jābūt pieejamai arī pieņemtā lēmuma kopijai.

3.8.

EESK atzinīgi vērtē uzsvaru uz ieguldījumiem pārkraušanas termināļos un pienākumu šādus ieguldījumus koordinēt ar kaimiņos esošajām dalībvalstīm un Komisiju, lai nodrošinātu līdzsvarotu un pietiekamu ģeogrāfisko sadalījumu, jo īpaši TEN-T tīklā, un piešķirt prioritāti tam, lai nodrošinātu, ka neviena vieta Eiropas Savienībā neatrodas vairāk nekā 150 km attālumā no šāda termināļa. Taču EESK pauž šaubas par to, vai šāds mērķis ir reālistisks apgabalos ar zemu iedzīvotāju blīvumu un bez blīviem dzelzceļa un ostu tīkliem.

3.9.

Atbalsts kombinētajam transportam ir jāpaziņo Eiropas Komisijai un pirms izmaksāšanas jāapstiprina saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem. Ņemot vērā ilgstošās procedūras, atbalsta saņēmējs vairumā gadījumu saņem atbalstu pēc trijiem gadiem no brīža, kad valsts publiskā iestāde ir pieņēmusi lēmumu, un dažkārt, kad atbalsta shēmas ir jāgroza, saņēmējs riskē zaudēt visus atbalsta maksājumus. Lai mazinātu nenoteiktību un paātrinātu procesu, pēc EESK domām, atbalsts, kurš ir mazāks par noteiktu robežvērtību, piemēram, 35 % no kopējām izmaksām, būtu automātiski jāuzskata par atbilstošu Līgumam un jāatbrīvo no paziņošanas prasības.

3.10.

EESK arī vēlas vērst uzmanību uz iespējām, ko kombinētā transporta turpmākai attīstībai sniedz digitalizācija. Priekšlikums ir solis šajā virzienā, atļaujot izmantot elektroniskus dokumentus un izveidot īpašas tīmekļa vietnes visās dalībvalstīs.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.

EESK norāda, ka priekšlikuma 1. panta otrā daļa no kombinētā transporta koncepcijas izslēdz jebkuru iekšzemes ūdensceļu vai jūras transportu, kam nav līdzvērtīgas autotransporta alternatīvas vai ja no tiem nevar izvairīties komerciālu apsvērumu dēļ. Šis noteikums šķiet saistīts ar minimālā attāluma prasības atcelšanu iekšzemes ūdensceļu un jūras transportam un izpilda preambulas 9. apsvērumā minēto, ka “tādēļ būtu lietderīgi atcelt minēto minimālo attālumu, vienlaikus saglabājot izņēmumus attiecībā uz tādiem pārvadājumiem, kuri ietver dziļjūras kuģošanu vai īsu pārcelšanos ar prāmi.” EESK pauž šaubas gan par šī noteikuma saturu, gan formulējumu.

4.1.1.

Šķiet, ka viena no sekām, ko rada 100 km prasība attiecībā uz iekšzemes ūdensceļu un jūras transportu, direktīvas pašreizējā versijā ir izslēgt īsu pārcelšanos ar prāmi un dziļjūras kuģošanu, kas nošķirta no tuvsatiksmes kuģošanas. Tas izriet no tā, ka 100 km prasība ir piemērojama Eiropas Savienības teritorijā veiktajiem pārvadājumiem. Priekšlikums 2. panta otrajā daļā nepārprotami ir ierosināts šajā pašā nolūkā.

4.1.2.

Taču šķiet, ka pašlaik ierosinātais priekšlikums var radīt nenoteiktību par to, kad tas ir piemērojams, iespējams, pat tādā mērā, ka rodas regulatīvs šķērslis kombinētā transporta projektu īstenošanai. Piemēram, līdzvērtīgas transporta alternatīvas neesamības kritērijs nenosaka, vai līdzvērtība būtu jāvērtē pēc vajadzīgā laika, attāluma kilometros vai izmaksām. Tāpat arī kritērijs “nevar izvairīties komerciālu apsvērumu dēļ” pieļauj plašas interpretācijas iespējas.

4.1.3.

Tāpēc EESK apšauba ierosinātā noteikuma lietderību, jo īpaši ņemot vērā, ka nekādi līdzīgi atlases kritēriji, kuru pamatā nepārprotami ir ideja izslēgt izvēles, kurām nav nepieciešams atbalsts, nav uzskatīti par vajadzīgiem attiecībā uz dzelzceļa pārvadājumiem.

4.2.

EESK arī pauž neizpratni, kāpēc joprojām ir palicis nemainīgs direktīvas 4. pantā paredzētais izņēmums attiecībā uz kabotāžu. Transporta politikas kontekstā EESK šajā aspektā vispirms atsauktos uz pašlaik vēl neapstiprinātajiem priekšlikumiem par tirgus piekļuvi starptautiskajos kravas pārvadājumos pa autoceļiem attiecībā uz kabotāžu un pašreizējo koncentrēšanos uz tirgus piekļuvi un konkurenci, tostarp sociālajiem aspektiem. EESK arī neaizmirst vispārējo principu, ka pakalpojuma sniegšanai valstī, kas nav pakalpojuma sniedzēja darbības valsts, būtu jābūt īslaicīgai.

4.2.1.

EESK ņem vērā abus Komisijas minētos argumentus izvēlētā risinājuma pamatošanai. Viens no tiem ir tāds, ka uzņēmumu sniegtās atbildes apspriešanās laikā liecina, ka pašreizējais risinājums tiek uzskatīts par tādu, kas veicina interesi par kombinēto transportu. Saskaņā ar otru argumentu kombinētie pārvadājumi, atbilstoši pašreizējai direktīvā minētajai definīcijai, ir uzskatāmi par vienotu starptautisko pārvadājumu. Komisija, pamatojot šo argumentu, atsaucas uz ES Tiesas judikatūru, konkrēti uz lietu 2/84 (Komisija pret Itāliju).

4.2.2.

EESK skatījumā uz Tiesas judikatūru balstītā argumenta pamatā vienkārši ir fakts, ka Tiesai bija saistoša likumdevēja izvēle definēt kombinēto transportu veidā, kas to ļauj uzskatīt par vienu pārvadājumu vai braucienu. Tāpēc jautājums ir tikai par to, vai likumdevējs nolemj uztvert kombinēto pārvadājumu kā vienotu veselumu vai kā vairākus atsevišķus pārvadājumus, kas veikti transporta koncepcijas ietvaros. Jebkurā gadījumā EESK norāda, ka laikā, kad direktīva tika pieņemta, likumdevējs uzskatīja par nepieciešamu nodrošināt pārvadātājiem brīvu piekļuvi tirgum “attiecībā uz sākotnējo un/vai pēdējo autopārvadājuma posmu, kas ir neatņemama kombinētā transporta daļa un var ietvert vai neietvert robežas šķērsošanu”.

4.2.3.

EESK skatījumā nekas nekavē noteikt, ka kravas autopārvadājumu posmi kombinēto pārvadājumu ietvaros ir atsevišķi pārvadājumi un ka Regula (EK) Nr. 1072/2009 ir piemērojama visiem autopārvadājumiem. Attiecīgi ir jāgroza direktīvas 4. pants.

4.3.

Šajā kontekstā ir arī pārsteidzoši konstatēt, ka priekšlikumā nav iekļauts direktīvas 2. panta noteikums, saskaņā ar kuru dalībvalstīm kopš 1993. gada 1. jūlija ir jāatbrīvo 1. pantā minētie kombinētie pārvadājumi no visām kvotu sistēmām un atļaujas sistēmām, jo īpaši ņemot vērā, ka direktīvas darbības jomu ir plānots paplašināt, iekļaujot valstu kombinēto transportu.

4.3.1.

Paplašinot direktīvas darbības jomu, lai ietvertu iekšzemes kombinētos pārvadājumus, šis noteikums būs piemērojams arī šādiem pārvadājumiem. Noteikuma formulējums ir diezgan plašs un var tikt interpretēts kā tāds, kas atbrīvo kombinēto transportu no Regulas (EK) Nr. 1071/2009 noteikumiem par iespēju veikt profesionālo darbību un no jebkādiem tirgus piekļuves ierobežojumiem, ciktāl tas attiecas uz kombinēto transportu.

4.3.2.

EESK pieņem, ka šāda ietekme nav plānota, tāpēc iesaka minēto pantu vai nu svītrot, vai pārformulēt, lai skaidri noteiktu, ka atbrīvojums no kvotu sistēmām un atļaujām ir piemērojams, neskarot noteikumus par iespēju veikt profesionālo darbību vai par piekļuvi tirgum, ņemot vērā katru attiecīgo veidu.

4.4.

EESK arī norāda, ka priekšlikumā nekas nav minēts par direktīvas par darba ņēmēju norīkošanu darbā piemērojamību kombinētajiem pārvadājumiem, izņemot paskaidrojuma rakstā minēto atsauci uz ierosinātā lex specialis piemērojamību darba ņēmēju norīkošanai darbā autotransporta nozarē. Tas nozīmētu, ka Direktīvas 96/71/EK noteikumi par darba ņēmēju norīkošanu darbā ir piemērojami autotransporta nozarē iekšzemes kombinēto pārvadājumu kontekstā.

4.4.1.

EESK pieņem, ka noteikumi par darba ņēmēju norīkošanu darbā ir piemērojami arī jebkādai citai norīkošanai darbā kombinēto pārvadājumu ietvaros, kas atbilst Direktīvas 96/71/EK 1. pantā un ierosinātajā lex specialis minētajiem kritērijiem, kad un ja tas tiks apstiprināts.

4.5.

EESK pieņem zināšanai bažas par izmaksām attiecībā uz garajiem jūras savienojumiem ar tādām nomaļām salām kā Kipra un Malta un par to, cik atbilstošs šajā ziņā ir atbalsta režīms, kas izveidots ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1405/2006, lai kompensētu transporta izmaksas saistībā ar lauksaimniecību dažās mazākās Egejas jūras salās, kā norādījusi EESK. EESK ierosina, lai Komisija izskatītu līdzīga risinājuma iespēju arī attiecībā uz Kipru un Maltu.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2009/33/EK par “tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu”

(COM(2017) 653 final – 2017/0291(COD))

(2018/C 262/10)

Ziņotājs:

Ulrich SAMM

Apspriešanās	Eiropas Parlaments, 30.11.2017. Eiropas Savienības Padome, 4.12.2017.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 192. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	5.4.2018.
Pieņemts plenārsesijā	19.4.2018.
Plenārsesija Nr.	534
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	206/0/2

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atbalsta loģisko pamatojumu “Tīro” transportlīdzekļu direktīvai, kas ietilpst “tīras” mobilitātes tiesību aktu kopumā, lai gan minētajai direktīvai būs neliela ietekme salīdzinājumā ar vispārējiem centieniem, kādi vajadzīgi, lai sasniegtu ES mērķus klimata jomā un jo īpaši, lai panāktu transporta dekarbonizāciju, tā kā šīs direktīvas darbības joma attiecas tikai uz publisko iepirkumu. Direktīvas mērķis ir veicināt konkrētas transportlīdzekļu kategorijas (ar izpūtēja nulles emisiju), kurās izmanto nevis vienkārši tīras, bet gan vistīrākās tehnoloģijas, nosakot minimālos mērķrādītājus publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanā attiecībā uz šādiem transportlīdzekļiem.

1.2.

EESK kritiski vērtē precizitātes trūkumu šajā direktīvā, jo īpaši izkliedēto informāciju, dažādās definīcijas un sarežģītās ekoloģiski tīro transportlīdzekļu uzskaites metodes divos atšķirīgos laika posmos, kuru laikā emisijas robežvērtību definīcijas, ļoti iespējams, atkal mainīsies. Šī sarežģītība radīs nopietnas neskaidrības ieinteresētajām personām.

1.3.

EESK, ņemot vērā neskaidrības par emisijas robežvērtībām, šaubās, ka pārejas periods līdz 2025. gadam tiešām palīdzēs novērst trūkumus tehnoloģijās, lai panāktu, ka transportlīdzekļi ar izpūtēja nulles emisijām kļūst plaši pieejami, un uzskata, ka tas vēl vairāk aizkaitinās lēmumu pieņēmējus publiskā iepirkuma jomā. Tā rezultātā iepirkumi var vai nu būtiski aizkavēties vai pat pieaugt, bet izmantojot vecu tehnoloģiju, kas pēc tam bloķētu iespējamos turpmākos ieguldījumus jaunās nulles emisijas tehnoloģijās.

1.4.

Vislielākās neskaidrības ir attiecībā uz lielas noslodzes transportlīdzekļiem. Nav pieejamu emisijas standartu, ko izmantot pārejas periodā, un izpūtēja nulles emisiju tehnoloģija ir mazāk attīstīta salīdzinājumā ar vieglajiem transportlīdzekļiem. Attiecībā uz pārejas perioda pirmo posmu ir akceptēta dabasgāze, tostarp biometāns, bet ar zemāku svēruma koeficientu, bet attiecībā uz nākamo posmu nav noteiktas nekādas robežvērtības un nav arī definīciju, kā arī nav sniegta nekāda informācija par to, kā iegūt jaunās emisijas robežvērtības. Pamatojoties uz iepriekšminēto, EESK secina, ka minētā direktīva ir pāragra attiecībā uz lielas noslodzes transportlīdzekļiem, un ierosina nodalīt šo daļu no iesniegtā priekšlikuma un izskatīt to vēlākā posmā.

1.5.

EESK atzinīgi vērtē vispārējo tehnoloģiski neitrālo pieeju, kas atvērta jauniem attīstības pavērsieniem, kuri sagaidāmi, ņemot vērā pašreizējos intensīvos pētniecības un izstrādes centienus, ko atbalsta ES. EESK tomēr vēlētos norādīt, ka direktīvā minētā pieeja nav ievērota pilnībā. Dzinēju tehnoloģijas, kas paredzētas transportlīdzekļiem, kuri nav elektrotransportlīdzekļi ar akumulatoru, arī rada lielas iespējas sasniegt “tīru” mobilitāti. EESK pauž nožēlu, ka direktīvā tas nav pietiekami atzīts, piemēram, 100 % nefosilās degvielas vai varbūt nākotnē sintētiskās degvielas no atkritumiem vai CO2, kuras ir ražotas ar elektroenerģijas pārpalikumu.

1.6.

Ņemot vērā notiekošās pārmaiņas moderno transporta tehnoloģiju jomā, EESK turpmākajos gados iesaka piemērot elastīgāku pieeju, nevis, piemēram, nemainīgas emisiju robežvērtības un iepirkuma mērķrādītājus. Lai vēlākā posmā varētu izdarīt pielāgojumus, būtu jāveic, piemēram, vismaz minimālo mērķrādītāju vidusposma pārskatīšana.

1.7.

Lielākā daļa publiskā iepirkuma ir saistīta ar vietējām sabiedriskā transporta organizācijām, ko pārzina pilsētas un pašvaldības, kuru finanšu tvērums ir visai ierobežots. EESK vēlētos paust nopietnas bažas par šādas pieejas samērīgumu, jo tā neatspoguļo visu papildu finanšu slogu minētajām publiskajām struktūrām un nesalīdzina priekšlikumu ar citām iespējām rūpniecības politikas jomā. Tāpēc nav saprotams, ka papildu slogs publiskajam iepirkumam galvenokārt pilsētās un pašvaldībās ir visefektīvākais veids, kā veicināt nozares darbību un tirgus attīstību.

1.8.

EESK uzsver, ka jebkādas papildu izmaksas var radīt ievērojamu slogu iedzīvotājiem, kas izpaudīsies kā augstākas biļešu cenas, augstāki vietējie nodokļi vai sabiedriskā transporta piedāvājuma samazinājums. Turklāt būtu jāatzīst lielās pūles, ko pieliek pilsētas un pašvaldības virzībā uz tīru gaisu, tostarp paplašinot sabiedriskā transporta izmantošanu, un to nevajadzētu kavēt ar jauniem iepirkuma noteikumiem, kuros noteikti minimālie mērķrādītāji dalībvalstīm kopumā, bet kurus ir grūti izpildīt un kontrolēt pašvaldību līmenī, jo tajās ir ļoti daudz mazu un lielu sabiedriskā transporta struktūru.

1.9.

Tā kā Komisijas priekšlikums attiecas arī uz apakšuzņēmuma līgumu slēgšanu, EESK pauž bažas par sekām, kādas minētajam priekšlikumam var būt attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem; daudzi mazi vietējie autobusu uzņēmumi, būdami vietējo sabiedriskā transporta operatoru apakšuzņēmēji, faktiski sekmē pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu lielākās pilsētu teritorijās; šādiem uzņēmumiem var nebūt pieejami direktīvā noteiktie transportlīdzekļi un tie vairs nevarēs kvalificēties kā apakšuzņēmēji.

1.10.

EESK secina, ka galvenais šķērslis sabiedriskā transporta modernizēšanai un “tīro” transportlīdzekļu publiskajam iepirkumam ir finansiālā atbalsta trūkums, un aicina Komisiju pārskatīt pašreizējo priekšlikumu, liekot uzsvaru uz finansēšanu, jo īpaši ņemot vērā spēkā esošos instrumentus. Lai īstenotu vispārējo mērķi saskaņot “tīro” transportlīdzekļu iepirkumu visās dalībvalstīs, īpašajā finanšu atbalstā jāņem vērā valstu, pilsētu un reģionu ekonomiskā potenciāla un pilsētu teritorijās dzīvojošo iedzīvotāju īpatsvara dažādība.

1.11.

EESK norāda, ka papildus tam, ka ir vajadzīgs lielāks skaits ekoloģiski tīru transportlīdzekļu sabiedriskā transporta jomā, ļoti svarīgi ir pārliecināt vairāk iedzīvotāju izmantot šo transportu, padarot to daudz pievilcīgāku (savienojumi, komforts), nevis koncentrējoties uz zemām biļešu cenām.

2.   Ievads

2.1.

ES ir apņēmusies izveidot dekarbonizētu energosistēmu, kā izklāstīts tīras enerģijas tiesību aktu kopumā, kura mērķis ir paātrināt, pārveidot un konsolidēt ES ekonomikas pāreju uz tīru enerģiju saskaņā ar ES COP 21 saistībām, vienlaikus saglabājot svarīgos ekonomikas izaugsmes un darbvietu radīšanas mērķus.

2.2.

ES jau ir daudz ko paveikusi. Laikposmā no 1990. līdz 2016. gadam siltumnīcefekta gāzu emisijas ES tika samazinātas par 23 %, un ekonomikas izaugsme šajā laikposmā sasniedza 53 %. Šādas sekmes ir gūtas daudzās nozarēs, izņemot transporta nozari, kura rada aptuveni 24 % Eiropas siltumnīcefekta gāzu emisiju (2015. gadā) un kurā emisijas ir pat palielinājušās līdz ar ekonomikas atveseļošanos Eiropā. Turklāt vajadzība steidzami ierobežot gaisa piesārņošanu pilsētās rada vēl lielāku nepieciešamību ieviest ekoloģiski tīru transportu.

2.3.

Tādēļ EESK atbalstīja Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģiju (1) (2), tostarp tās mērķus un metodes, kas atbilst 2011. gada ES Baltajai grāmatai par transporta politiku (3). Turklāt EESK atzinīgi novērtēja 2016. gada novembra tiesību aktu kopumā “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā” un 2017. gada stratēģijā “Eiropa kustībā” ietverto pasākumu “tīru” transportlīdzekļu ieviešanas paātrināšanai (4) (5).

2.4.

Nesen izstrādātajā tīrās mobilitātes pasākumu kopumā (6) pašreiz ir ietvertas īpašas likumdošanas iniciatīvas, piemēram, “Tīro” transportlīdzekļu direktīva (uz ko attiecas šis atzinums), jauni CO2 standarti transportlīdzekļiem, rīcības plāns alternatīvo degvielu infrastruktūras izveidei Eiropā, Kombinēto pārvadājumu direktīvas pārskatīšana, regula par pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem un akumulatoru iniciatīva, kam ir liela nozīme ES integrētajā rūpniecības politikā.

2.5.

“Tīru” transportlīdzekļu publiskais iepirkums ir instruments daudzo transporta dekarbonizācijai paredzēto instrumentu vidū, kuram var būt izšķirīga nozīme kā pieprasījumu stimulējošam faktoram. Publiskais iepirkums var veicināt tirgus attīstību, piemēram, pilsētas autobusu tirgus segmentā. “Tīro” transportlīdzekļu publiskā autoparka iepirkums var ietekmēt arī privātus “tīro” transportlīdzekļu pirkumus.

3.   Pašreizējās (vecās) direktīvas nepilnības

3.1.

Lai veicinātu ekoloģiski tīru transportlīdzekļu publisko iepirkumu, Komisija 2009. gadā izstrādāja Direktīvu 2009/33/EK par “tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu, ko atzinīgi novērtēja EESK (7) (8).

3.2.

Eiropas publiskās iestādes tomēr ir iepirkušas samērā nelielu skaitu mazemisiju un nulles emisiju transportlīdzekļu un citus ar alternatīvu degvielu darbināmus transportlīdzekļus, uz ko attiecas “Tīro” transportlīdzekļu direktīvas darbības joma. Piemēram, laikposmā no 2009. līdz 2015. gadam tikai aptuveni 1,7 % no visiem jaunajiem autobusiem bija elektrotransportlīdzekļi ar akumulatoru, elektrotransportlīdzekļi ar degvielas elementu, no elektrotīkla uzlādējami hibrīdtransportlīdzekļi vai ar dabasgāzi darbināmi transportlīdzekļi.

3.3.

Dažas dalībvalstis vai atsevišķi reģioni vai pilsētas jau ir ieviesušas vērienīgas publiskā iepirkuma sistēmas, kurās noteiktas minimālās iepirkuma prasības attiecībā uz “tīriem”, proti, mazas un nulles emisijas transportlīdzekļiem, vai citiem ar alternatīvu degvielu darbināmiem transportlīdzekļiem. Tomēr ar to nepietiek, lai visā Savienībā noteiktu pietiekamus tirgus stimulus.

3.4.

2015. gadā veiktais ex post novērtējums liecināja, ka direktīvā ir būtiskas nepilnības. Direktīvai bija maza ietekme uz “tīru” transportlīdzekļu ieviešanu ES tirgū, jo tā līdz šim nav stimulējusi “tīro” transportlīdzekļu publisko iepirkumu. Galvenās konstatētās nepilnības: — direktīvā nav skaidri definēti “tīri transportlīdzekļi”, — direktīva neattiecas uz darbībām, kas nav publisku iestāžu tieši veikti iepirkumi, un tā neattiecas uz transportlīdzekļu nomu, īri vai pirkšanu uz nomaksu, kā arī uz transporta pakalpojumu līgumiem, kuri nav saistīti ar sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, — direktīvā izklāstīto metodoloģiju ārējās ietekmes izteikšanai naudas izteiksmē publiskās iestādes ir izmantojušas reti, jo tā ir pārāk sarežģīta.

3.5.

Ietekmes novērtējuma ietvaros 2016. un 2017. gadā notika apspriešanās ar ieinteresētajām personām par dažādām ierosinātajām direktīvas uzlabošanas iespējām. Iznākumā tika ierosināts grozījumu kopums, lai sniegtu “tīro” transportlīdzekļu definīciju un minimālos iepirkuma mērķrādītājus attiecībā uz mazas noslodzes transportlīdzekļiem, kā arī lielas noslodzes transportlīdzekļiem. Šādi saskaņoti kritēriji, ko piemēro ES līmenī, vēl nav ieviesti.

4.   Priekšlikumi pārskatītajai direktīvai

4.1.

Direktīvas pārskatīšanas iznākumā jaunajā direktīvā ir ietverta “tīru” transportlīdzekļu definīcija, un pašreiz tā attiecas uz visām attiecīgajām iepirkuma darbībām, paredzot vienkāršākas un efektīvākas procedūras. Svarīgākie jaunie elementi ir šādi: — “tīru” transportlīdzekļu definīcija, pamatojoties uz izpūtēja nulles emisijas pieeju mazas noslodzes transportlīdzekļiem un alternatīvo degvielu lielas noslodzes transportlīdzekļiem, — pārejas posms līdz 2025. gadam, kurā mazemisiju transportlīdzekļi tiek arī uzskatīti par “tīriem” transportlīdzekļiem, lai gan uzskaitē tos ietver tikai ar svēruma koeficientu 0,5, — noteikums, kurā paredzēts saskaņā ar šo direktīvu pieņemt deleģēto aktu, lai piemērotu lielas noslodzes transportlīdzekļiem tādu pašu pieeju kā mazas noslodzes transportlīdzekļiem pēc tam, kad ES līmenī būs pieņemti tiesību akti par emisiju standartiem šādiem transportlīdzekļiem, — darbības jomas paplašināšana, iekļaujot iepirkumā nevis tikai pirkumu, bet arī transportlīdzekļa nomu, pakalpojumu valsts līgumus par sabiedriskā autotransporta pakalpojumiem, neregulāriem pasažieru pārvadājumiem un autobusu ar vadītāju īri, — minimālo iepirkuma mērķrādītāju noteikšana dalībvalstu līmenī sadalījumā pa dalībvalstīm un transportlīdzekļu segmentu kategorijām, — ārējās ietekmes izteikšanai naudas izteiksmē paredzētās metodoloģijas svītrošana, — tādas ziņošanas sistēmas ieviešana, kurā dalībvalstis ziņo par direktīvas īstenošanu reizi trijos gados, sākot ar starpposma ziņojumu 2023. gadā un pilnīgu ziņojumu 2026. gadā par 2025. gadam noteikto mērķrādītāju sasniegšanu.

5.   Īpašas piezīmes

5.1.

EESK atbalsta “Tīro” transportlīdzekļu direktīvas loģisko pamatojumu, lai gan minētajai direktīvai būs tikai neliela ietekme salīdzinājumā ar vispārējiem centieniem, kādi vajadzīgi, lai sasniegtu ES mērķus klimata jomā, tā kā šīs direktīvas darbības joma attiecas tikai uz publisko iepirkumu, bet ne uz transportlīdzekļu privāto vai komerciālo iegādi. Tomēr direktīvai varētu būt nozīmīga loma, jo publiskās investīcijas var sniegt paraugu un palīdzēt izveidot infrastruktūru, kuru varētu izmantot arī privātais sektors, tādējādi stimulējot arī privātās investīcijas. Publiskajām investīcijām “tīros” transportlīdzekļos ir tieša ietekme arī uz tīra gaisa nodrošināšanu iedzīvotājiem, jo īpaši pilsētu centros (piemēram, autoostu tuvumā).

5.2.

EESK kritiski vērtē precizitātes trūkumu šajā direktīvā (9), jo īpaši izkliedēto informāciju, dažādās definīcijas un sarežģītās ekoloģiski tīro transportlīdzekļu uzskaites metodes divos atšķirīgos laika posmos (līdz 2025. gadam un laikposmā no 2025. līdz 2030. gadam), kuru laikā emisijas robežvērtību definīcijas, ļoti iespējams, atkal mainīsies. Šī sarežģītība radīs nopietnas neskaidrības ieinteresētajām personām.

5.3.

Vienīgais vienkāršais noteikums direktīvā ir transportlīdzekļu ar izpūtēja nulles emisijām definīcija un uzskaite. Tas galvenokārt attiecas uz 100 % elektrotransportlīdzekļiem; tomēr tiek pieļauta arī atkāpe no šā principa, uzskatot ar gāzi darbināmus lielas noslodzes transportlīdzekļus par “tīriem” ar nosacījumu, ka tos pilnībā darbina ar biometānu. Visi pārējie noteikumi ir sarežģītāki, piemēram, atsevišķu transportlīdzekļu uzskatīšana tikai par pusi no transportlīdzekļa un degvielu dažādie veidi atkarībā no transportlīdzekļa kategorijas, kā arī emisijas standarti, kuri tuvākajā nākotnē tiks izmainīti.

5.4.

Pārejas posmā (līdz 2025. gadam) mazas noslodzes transportlīdzekļi, kuru izpūtēja emisijas ir mazākas par noteikto robežvērtību, arī ir uzskatāmi par “tīriem” transportlīdzekļiem; tomēr uzskaitē tos ietver tikai ar svēruma koeficientu 0,5. Robežvērtības ir 40 CO2 g/km furgoniem un 25 CO2 g/km vieglajiem pasažieru automobiļiem, kas šobrīd ir sasniedzamas tikai no tīkla uzlādējamiem hibrīda modeļiem. Minētās robežvērtības tiks izmainītas, tiklīdz tiks ieviesta jaunā vieglajiem transportlīdzekļiem paredzētā pasaules mēroga testa procedūra (WLTP), un tas notiks līdz 2025. gadam. Tādēļ pārejas periods ir sadalīts divās daļās. Pamatojoties uz informāciju, kas sniegta direktīvā, šādu pārmaiņu sekas ieinteresētajām personām ir neparedzamas. EESK, ņemot vērā minētās neskaidrības, šaubās, ka pārejas periods līdz 2025. gadam tiešām palīdzēs novērst trūkumus tehnoloģijās, lai panāktu, ka transportlīdzekļi ar izpūtēja nulles emisijām kļūst plaši pieejami, un uzskata, ka tas vēl vairāk aizkaitinās lēmumu pieņēmējus publiskā iepirkuma jomā. Tā rezultātā iepirkumi var vai nu būtiski aizkavēties vai pat pieaugt, bet izmantojot vecu tehnoloģiju, kas pēc tam bloķētu iespējamos turpmākos ieguldījumus jaunās nulles emisijas tehnoloģijās.

5.5.

Vēl lielākās neskaidrības ir attiecībā uz lielas noslodzes transportlīdzekļiem. Nav pieejamu emisijas standartu, ko izmantot pārejas periodā, un izpūtēja nulles emisiju tehnoloģija ir mazāk attīstīta salīdzinājumā ar vieglajiem transportlīdzekļiem. Attiecībā uz pārejas perioda pirmo posmu ir akceptēta dabasgāze, tostarp biometāns, bet ar zemāku svēruma koeficientu, bet attiecībā uz nākamo posmu nav noteiktas nekādas robežvērtības un nav arī nekādu definīciju. Komisija vēlas ieviest minētās robežvērtības, izmantojot deleģēto aktu, tiklīdz tās būs noteiktas, taču nav informācijas par kritērijiem, kas vajadzīgi, lai iegūtu šīs jaunās emisiju robežvērtības. Pamatojoties uz iepriekšminēto, EESK secina, ka minētā direktīva ir pāragra attiecībā uz lielas noslodzes transportlīdzekļiem, un ierosina nodalīt šo daļu no iesniegtā priekšlikuma un izskatīt to vēlākā posmā.

5.6.

EESK atzinīgi vērtē vispārējo tehnoloģiski neitrālo pieeju, kas atvērta jauniem attīstības pavērsieniem, kuri sagaidāmi, ņemot vērā pašreizējos intensīvos pētniecības un izstrādes centienus, ko atbalsta ES. EESK tomēr vēlētos norādīt, ka direktīvā minētā pieeja nav ievērota pilnībā, tā kā nav iekļautas, piemēram, šķidrās degvielas, kuru sastāvā nav fosilā kurināmā.

5.7.

Daudzās valstīs visā pasaulē tiek pastiprināti popularizēti elektrotransportlīdzekļi ar akumulatoru, un tos piedāvā aizvien vairāk automobiļu ražotāju. Elektrotransportlīdzekļu tirgus paplašināšanās tomēr ir atkarīga no daudziem faktoriem, kurus automobiļu rūpniecība var ietekmēt tikai daļēji, piemēram, akumulatoru izmaksas, akumulatoru pārstrāde, uzlādes infrastruktūra, degvielas cenas un publiskā sektora iepirkums, ko veicina šī direktīva.

5.8.

Dzinēju tehnoloģijas, kas paredzētas transportlīdzekļiem, kuri nav elektrotransportlīdzekļi ar akumulatoru, arī rada lielas iespējas sasniegt “tīru” mobilitāti. EESK pauž nožēlu, ka direktīvā tas nav pietiekami atzīts. Piemēram, 100 % nefosilās degvielas (piemēram, biodīzeļdegviela HVO100, ko plaši izmanto Zviedrijā un citās valstīs) vai, iespējams, nākotnē sintētiskās degvielas no atkritumiem vai CO2, kuras ir ražotas ar elektroenerģijas pārpalikumu, kas, pastāvīgi palielinoties atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas svārstībām, ir pieejams aizvien lielākā apjomā.

5.9.

Ņemot vērā notiekošās pārmaiņas moderno transporta tehnoloģiju jomā, EESK iesaka turpmākajos gados piemērot elastīgāku pieeju, nevis, piemēram, nemainīgas emisiju robežvērtības un iepirkuma mērķrādītājus. Lai vēlākā posmā varētu izdarīt pielāgojumus, būtu jāveic, piemēram, vismaz minimālo mērķrādītāju vidusposma pārskats.

6.   Klimata aizsardzība vai rūpniecības politika

6.1.

Ir acīmredzams, ka šī direktīva, neraugoties uz tās nosaukumu, nav attiecināma pirmām kārtām uz “tīrajiem” transportlīdzekļiem, klimata aizsardzību un tīru gaisu; tās mērķis drīzāk ir publiskais iepirkums un rūpniecības politika nolūkā sekmēt tādu transportlīdzekļu kategoriju iegādi, kuru ražošanā izmantotas vistīrākās (nevis vienkārši “tīras”) tehnoloģijas. Rūpīgāka pievēršanās “tīro” transportlīdzekļu dažādajiem veidiem un alternatīvajām degvielām, kas definētas direktīvā, atklāj šo neatbilstību. Daži degvielas veidi var palīdzēt uzlabot gaisa kvalitāti pilsētās, bet tie nav labvēlīgi klimatam, piemēram, ja elektrību vai ūdeņradi elektrotransportlīdzekļiem ražo ogļu elektrostacijās. Savukārt mazemisiju transportlīdzekļi, ko darbina ar dabasgāzi, kuru iegūst no biometāna, ir klimatam labvēlīgi, bet tie var palielināt apkārtējā gaisa piesārņojumu. Līdz direktīvā aptvertā perioda beigām, proti, 2030. gadam, izšķiroša loma ES mērķu klimata jomā īstenošanā būs pilnībā nefosilām biodegvielām, kuras gan nav atzītas šajā direktīvā. Turklāt izpūtēja nulles emisiju pieeja nemaz neatspoguļo transportlīdzekļa oglekļa dioksīda pēdu visā tā ekspluatācijas laikā.

6.2.

Galvenais uzsvars direktīvā ir uz rūpniecības politiku, izmantojot“tīro” transportlīdzekļu publisko iepirkumu kā pieprasījumu stimulējošu faktoru, lai veicinātu tirgus attīstību, piemēram, pilsētas autobusu tirgus segmentā. Komisija uzskata, ka “tīro” transportlīdzekļu publiskā autoparka iepirkums var ietekmēt arī privātus “tīro” vieglo transportlīdzekļu pirkumus, jo patērētājus ietekmēs lielāka iedzīvotāju pārliecība par tehnoloģiju pilnīgumu un uzticamību un – pats svarīgākais – uzlabota publiskā uzlādes un degvielas uzpildes infrastruktūra (viedā uzlāde), kas pieejama privātiem lietotājiem, īpaši personām, kurām nav privātas garāžas.

6.3.

EESK tomēr vēlas paust nopietnas bažas par šīs pieejas samērīgumu. Priekšlikumā apgalvots, ka tas ir saskaņā ar proporcionalitātes principu. Tajā tomēr nemaz nav atspoguļots papildu finansiālais slogs valsts iestādēm un tajā nav nekāda salīdzinājuma ar citām iespējām rūpniecības politikas jomā. Tādējādi nav acīmredzams, ka papildu slogs publiskajā iepirkumā galvenokārt pilsētām un pašvaldībām ir visefektīvākais veids, kā veicināt nozares darbību un tirgus attīstību. Vietējo sabiedriskā transporta organizāciju pārstāvji, kā arī pilsētu un pašvaldību pārstāvji ir pauduši nopietnas bažas par Komisijas priekšlikumu. Ieinteresēto personu galvenie izvirzītie jautājumi ir šādi: — ir vajadzīgi ievērojami papildu līdzekļi ieguldījumiem, kas ievērojami pārsniedz to spējas, — daudzas pilsētas jau ir paveikušas lielu darbu attiecībā uz “tīro” transportu, bet direktīvā visi šie centieni nav ņemti vērā, — tiek ignorēti modernie Euro VI dīzeļdegvielas autobusi, lai gan tie 2011. gadā ir noteikti kā jauns standarts (10) un var dot iespēju rentabli samazināt sabiedriskā transporta radītās emisijas, — Pēc 2025. gada netiek akceptēti no elektrotīkla lādējami hibrīdi elektrotransportlīdzekļi, — elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūra autobusiem un kravas automobiļiem ir diezgan atšķirīga no vieglajiem transportlīdzekļiem, piemēram, personiskajām automašīnām, paredzētās infrastruktūras, tāpēc sinerģija ir samērā ierobežota, — jānosaka atbrīvojumi attiecībā uz ugunsdzēsēju, policijas, neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļiem, — dažās pašvaldībās publiskais iepirkums ir diezgan mazs (mazāk nekā 10 automašīnas), līdz ar to minimālos mērķrādītājus, visticamāk, nav iespējams sasniegt, — ierosinājumu sagatavot ziņojumus var realizēt ar pieļaujamu administratīvo pasākumu starpniecību tikai tad, ja “tīro” transportlīdzekļu kategoriju iekļaus oficiālajos transportlīdzekļu reģistros.

6.4.

Lielākā daļa publiskā iepirkuma ir saistīta ar vietējām sabiedriskā transporta organizācijām, ko pārzina pilsētas un pašvaldības, kuru finanšu tvērums ir visai ierobežots. Jebkādi papildu ieguldījumi vismodernākajā tehnoloģijā ar augstākām izmaksām (un riskiem) var radīt ievērojamu slogu iedzīvotājiem, kas izpaudīsies kā augstākas biļešu cenas, augstāki vietējie nodokļi vai pat sabiedriskā transporta piedāvājuma samazinājums. Turklāt būtu jāatzīst lielās pūles, ko pieliek pilsētas un pašvaldības virzībā uz tīru gaisu, tostarp paplašinot sabiedriskā transporta izmantošanu, un to nevajadzētu kavēt ar jauniem iepirkuma noteikumiem, kuros noteikti minimālie mērķrādītāji dalībvalstīm kopumā, bet kurus ir grūti izpildīt un kontrolēt pašvaldību līmenī, jo tajās ir ļoti daudz mazu un lielu sabiedriskā transporta struktūru.

6.5.

Tā kā Komisijas priekšlikums attiecas arī uz apakšuzņēmuma līgumu slēgšanu, EESK pauž bažas par sekām, kādas minētajam priekšlikumam var būt attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem; daudzi mazi vietējie autobusu uzņēmumi, būdami vietējo sabiedriskā transporta operatoru apakšuzņēmēji, faktiski sekmē pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu lielākās pilsētu teritorijās; šādiem uzņēmumiem var nebūt pieejami direktīvā noteiktie transportlīdzekļi un tie vairs nevarēs kvalificēties kā apakšuzņēmēji.

6.6.

EESK secina, ka galvenais šķērslis sabiedriskā transporta modernizēšanai un “tīro” transportlīdzekļu publiskajam iepirkumam ir finansiālā atbalsta trūkums, un aicina Komisiju pārskatīt pašreizējo priekšlikumu, liekot uzsvaru uz finansēšanu, jo īpaši ņemot vērā spēkā esošos instrumentus, piemēram, stratēģiskos un strukturālos fondus (ESIF, ESI fondus), un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI), un, kas ir vissvarīgākais – definēt pareizās prioritātes nākamajai DFS. Lai īstenotu vispārējo mērķi saskaņot “tīro” transportlīdzekļu iepirkumu visās dalībvalstīs, šajā īpašajā finanšu atbalstā jāņem vērā valstu, pilsētu un reģionu ekonomiskā potenciāla un pilsētu teritorijās dzīvojošo iedzīvotāju īpatsvara dažādība. EESK arī norāda, ka papildus tam, ka ir vajadzīgs lielāks skaits ekoloģiski tīru transportlīdzekļu sabiedriskā transporta jomā, ļoti svarīgi ir pārliecināt vairāk iedzīvotāju izmantot šo transportu, padarot to pievilcīgāku (savienojumi, komforts), nevis koncentrējoties uz zemām biļešu cenām.

---

(1)  COM(2016) 501 final.

(2)  OV C 173, 31.5.2017., 55. lpp.

(3)  COM(2011) 144 final.

(4)  OV C 246, 28.7.2017., 64. lpp.

(5)  OV C 81, 2.3.2018., 195. lpp.

(6)  COM(2017) 675 final.

(7)  OV C 51, 17.2.2011., 37. lpp.

(8)  OV C 424, 26.11.2014., 58. lpp.

(9)  COM(2017) 653 final, 1. pielikums.

(10)  Komisijas Regula (ES) Nr. 582/2011.