Eiropas Savienības C 189/2018

4.6.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 189/1

PADOMES IETEIKUMS

(2018. gada 22. maijs)

par pamatkompetencēm mūžizglītībā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2018/C 189/01)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 165. un 166. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Eiropas sociālo tiesību pīlārā (1) kā pirmais princips ir noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, apmācību un mūžizglītību, lai varētu saglabāt un iegūt prasmes, kas ļauj pilnā mērā piedalīties sabiedrības dzīvē un veiksmīgi mainīt darbu darba tirgū. Tajā ir arī noteikts, ka ikvienam ir tiesības “uz savlaicīgu un individuāli pielāgotu palīdzību, lai uzlabotu nodarbinātības vai pašnodarbinātības izredzes, tiesības uz apmācību un pārkvalifikāciju, tiesības turpināt izglītošanos un saņemt atbalstu darba meklējumiem”. Kompetenču attīstības veicināšana ir viens no mērķiem redzējumā par Eiropas izglītības telpu, kurā varētu “pilnībā izmantot izglītības un kultūras sniegto potenciālu nodarbinātības, sociālā taisnīguma, aktīva pilsoniskuma veicināšanā un kā līdzekli, lai pieredzētu Eiropas identitāti visā tās daudzveidībā” (2).

(2)

Cilvēkiem ir vajadzīgs atbilstošs prasmju un kompetenču kopums, lai uzturētu pašreizējo dzīves līmeni, sekmētu augstus nodarbinātības rādītājus un veicinātu sociālo kohēziju, ņemot vērā nākotnes sabiedrību un darba vidi. Atbalsta sniegšana cilvēkiem visā Eiropā, dodot iespēju iegūt personīgajam piepildījumam, veselībai, nodarbināmībai un sociālajai iekļaušanai vajadzīgās prasmes un kompetences, palīdz stiprināt Eiropas izturētspēju strauju un tālejošu pārmaiņu laikā.

(3)

Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome 2006. gadā pieņēma ieteikumu par pamatprasmēm mūžizglītībā. Minētajā ieteikumā dalībvalstis tika aicinātas “iekļaut pamatprasmju nodrošinājumu to mūžizglītības stratēģijās, tostarp stratēģijās vispārējas lasīt un rakstīt prasmes panākšanai, un izmantot pielikumu “Pamatprasmes mūžizglītībai – Eiropas pamatprincipu kopums” (3). Šis ieteikums kopš tā pieņemšanas ir bijis viens no galvenajiem atsauces dokumentiem uz kompetencēm orientētas izglītības, apmācības un mācīšanās veidošanā.

(4)	Mūsdienās, kad arvien vairāk darbvietu tiek automatizētas, kad pieaug tehnoloģiju nozīme visās darba un dzīves jomās un kad uzņēmējdarbības, sociālās un pilsoniskās kompetences kļūst arvien svarīgākas, lai nodrošinātu izturību un spēju pielāgoties pārmaiņām, kompetenču prasības ir mainījušās.

(5)

Tajā pašā laikā tādu starptautisku apsekojumu rezultāti kā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Starptautiskā skolēnu novērtēšanas programma (PISA) vai ESAO Starptautiskā pieaugušo kompetenču novērtēšanas programma (PIAAC) liecina par nemainīgi augstu tādu pusaudžu un pieaugušo īpatsvaru, kuru pamatprasmes ir nepietiekamas. Katram piektajam skolēnam 2015. gadā ir bijušas nopietnas grūtības attīstīt pietiekamas prasmes lasīšanā, matemātikā vai dabaszinātnēs (4). Dažās valstīs līdz trešdaļai pieaugušo ir tikai zemākā līmeņa rakstpratība un rēķinpratība (5). Turklāt 44 % Savienības iedzīvotāju ir zems digitālo prasmju līmenis vai šo prasmju nav vispār (19 %) (6).

(6)

Tas nozīmē, ka ieguldīt līdzekļus pamatprasmēs ir kļuvis svarīgāk nekā jebkad agrāk. Augstas kvalitātes izglītība, tostarp ārpusstundu pasākumi un plaša pieeja kompetenču attīstībai, uzlabo sasniegumu līmeni pamatprasmēs. Turklāt jāpēta jauni mācīšanās veidi, kas būtu piemēroti sabiedrībai, kura kļūst arvien mobilāka un digitālāka (7). Digitālās tehnoloģijas ietekmē izglītību, apmācību un mācīšanos, veidojot elastīgākas mācīšanās vides, kas ir pielāgotas ļoti mobilas sabiedrības vajadzībām (8).

(7)

Uz zināšanām balstītā ekonomikā ir būtiski iegaumēt faktus un procedūras, bet ar to vien nepietiek, lai gūtu panākumus. Mūsu strauji mainīgajā sabiedrībā tādas prasmes kā problēmu risināšana, kritiskā domāšana, spēja sadarboties, radošums, skaitļošanas domāšana, paškontrole ir būtiskākas nekā jebkad agrāk. Šīs prasmes ir līdzekļi, ar kuriem panāk, ka apgūtais darbojas realitātē, lai radītu jaunas idejas, jaunas teorijas, jaunus produktus un jaunas zināšanas.

(8)

Jaunajā Prasmju programmā Eiropai (9) tika paziņots par 2006. gada ieteikuma par pamatprasmēm mūžizglītībā pārskatīšanu, atzīstot, ka ieguldījumi prasmēs un kompetencēs un vienotā un atjauninātā izpratnē par galvenajām kompetencēm ir pirmais solis ceļā uz izglītības, apmācības un neformālās mācīšanās sekmēšanu Eiropā.

(9)

Reaģējot uz pārmaiņām sabiedrībā un ekonomikā, atspoguļojot diskusijas par darba nākotni un ņemot vērā sabiedriskās apspriešanas par 2006. gada ieteikuma par pamatprasmēm pārskatīšanu rezultātus, ir jāpārskata un jāatjaunina gan minētais ieteikums, gan Pamatprasmes mūžizglītībai – Eiropas pamatprincipu kopums.

(10)

Pamatkompetenču attīstība, to validēšana un uz kompetencēm orientētas izglītības, apmācības un mācīšanās nodrošināšana būtu jāatbalsta, nosakot labu praksi, lai vairāk palīdzētu izglītības darbiniekiem pildīt savus uzdevumus un uzlabotu viņu izglītību, lai atjauninātu novērtēšanas un validēšanas metodes un rīkus un ieviestu jaunus un inovatīvus mācīšanas un mācīšanās veidus (10). Tāpēc, pamatojoties uz pēdējos desmit gados gūto pieredzi, šajā ieteikumā būtu jāpievēršas izaicinājumiem saistībā ar tādas izglītības, apmācības un mācīšanās ieviešanu, kas orientētas uz kompetencēm.

(11)

Atbalsts dažādos apstākļos iegūto kompetenču validēšanai ļaus indivīdiem panākt kompetenču atzīšanu un iegūt pilnu vai attiecīgos gadījumos daļēju kvalifikāciju (11). Tā pamatā var būt pastāvošie pasākumi neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanai, kā arī Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūra (12), kas nodrošina kopēju atsauces satvaru, kurš ļauj salīdzināt kvalifikāciju līmeņus un kurā norādītas to sasniegšanai vajadzīgās kompetences. Turklāt novērtēšana var palīdzēt mācīšanās procesu strukturēšanā un karjeras atbalsta sniegšanā, palīdzot cilvēkiem pilnveidot kompetences arī atbilstoši darba tirgus mainīgajām prasībām (13).

(12)

Personīgajam piepildījumam, veselībai, nodarbināmībai un sociālajai iekļaušanai vajadzīgo pamatkompetenču kopuma noteikšanu ir ietekmējušas ne vien pārmaiņas sabiedrībā un ekonomikā, bet arī daudzas iniciatīvas, kas Eiropā īstenotas pēdējos desmit gados. Īpaša uzmanība tajās ir pievērsta pamatprasmju uzlabošanai, ieguldījumiem valodu apguvē, digitālo un uzņēmējdarbības kompetenču uzlabošanai, kopēju vērtību nozīmei sabiedrības dzīvē un jauniešu motivēšanai biežāk izvēlēties ar zinātni saistītu karjeru. Šīs norises būtu jāatspoguļo atsauces satvarā.

(13)

Ilgtspējīgas attīstības mērķu 4.7. apakšmērķī ir uzsvērta vajadzība “nodrošināt, ka visi apmācāmie apgūst zināšanas un prasmes, kas vajadzīgas ilgtspējīgas attīstības veicināšanai, tostarp, izglītojot par ilgtspējīgu attīstību un ilgtspējīgu dzīvesveidu, cilvēktiesībām, dzimumu līdztiesību, veicinot miera un nevardarbības kultūru, globālo pilsoniskumu un radot izpratni par kultūras daudzveidību un kultūras ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā” (14). UNESCO Globālā rīcības programma par izglītību ilgtspējīgai attīstībai apliecina, ka izglītība ilgtspējīgai attīstībai ir kvalitatīvas izglītības sastāvdaļa un būtisks elements, kas sekmē visu pārējo attīstības mērķu sasniegšanu. Šis mērķis ir atspoguļots pārskatītajā atsauces satvarā.

(14)

Valodu apguves nodrošinājumā, kura nozīme modernajā sabiedrībā, starpkultūru izpratnē un sadarbībā arvien pieaug, tiek izmantota Eiropas vienotā valodu prasmes līmeņa noteikšanas sistēma (CEFR). Šī sistēma palīdz noteikt kompetences galvenos elementus un noder mācīšanās procesā. Tā arī nodrošina pamatu valodu kompetenču definēšanai, jo īpaši attiecībā uz svešvalodām, un ir atspoguļota atjauninātajā sistēmā.

(15)

Kompetenču attīstību sekmē digitālās kompetences satvara un uzņēmējdarbības kompetences satvara izstrāde. Līdzīgā kārtā Eiropas Padomes kompetenču atsauces satvarā demokrātiskai kultūrai ir apkopots visaptverošs vērtību, prasmju un attieksmju kopums, kas vajadzīgs pilnvērtīgai līdzdalībai demokrātiskā sabiedrībā. Visi šie dokumenti ir pienācīgi ņemti vērā, atjauninot atsauces satvaru.

(16)

Lai motivētu jauniešus biežāk izvēlēties ar zinātni, tehnoloģijām, inženierzinātnēm un matemātiku (STEM) saistītu karjeru, iniciatīvās visā Eiropā ir sākta zinātnes izglītības ciešāka sasaiste ar mākslas un citām disciplīnām, izmantojot pētniecisko pedagoģiju un sadarbojoties ar plašu sabiedrības dalībnieku un rūpniecības nozaru loku. Lai gan minēto kompetenču definīcija laika gaitā nav daudz mainījusies, atbalsts STEM kompetenču attīstībai iegūst arvien lielāku nozīmi un būtu jāatspoguļo šajā ieteikumā.

(17)

Par to, cik svarīga un būtiska ir neformāla un ikdienēja mācīšanās, liecina kultūras jomā, darbā ar jaunatni, brīvprātīgajā darbā, kā arī tautas sportā iegūtā pieredze. Neformāla un ikdienēja mācīšanās ir nozīmīga, jo tā palīdz attīstīt būtiskas starppersonu attiecību, komunikatīvās un kognitīvās prasmes, piemēram, kritisko domāšanu, analītiskās prasmes, radošumu, problēmu risināšanas prasmi un noturību, kas veicina jauniešu sekmīgu pieaugšanu, pāreju uz aktīvu pilsoniskumu un darba dzīvi (15). Sadarbības uzlabošana starp dažādām mācīšanās vidēm palīdz veicināt dažādas mācīšanās pieejas un kontekstus (16).

(18)

Pievēršoties pamatkompetenču attīstībai mūžizglītības perspektīvā, visos izglītības, apmācības un mācīšanās iespēju līmeņos būtu jānodrošina atbalsts, lai izveidotu kvalitatīvu agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi (17), vēl vairāk uzlabotu skolu izglītību un nodrošinātu izcilu mācīšanu (18), piedāvātu prasmju pilnveides ceļus mazkvalificētiem pieaugušajiem (19), kā arī turpinātu attīstīt sākotnējo un tālāko profesionālo izglītību un apmācību un modernizētu augstāko izglītību (20).

(19)

Šim ieteikumam būtu jāaptver dažādas – gan formālas, neformālas, gan ikdienējas – izglītības, apmācības un mācīšanās vides mūžizglītības perspektīvā. Ar to būtu jāpanāk vienota izpratne par kompetencēm, kas var atvieglot pārejas un sadarbību starp šīm dažādajām mācīšanās vidēm. Tajā ir noteikta laba prakse, ko savu vajadzību risināšanai varētu izmantot izglītības darbinieki, tostarp skolotāji, apmācītāji, skolotāju izglītotāji, izglītības un mācību iestāžu vadītāji, par kolēģu apmācību atbildīgie darbinieki, pētnieki un augstskolu docētāji, jaunatnes darbinieki un pieaugušo izglītotāji, kā arī darba devēji un darba tirgus ieinteresētās personas. Šis ieteikums attiecas arī uz iestādēm un organizācijām, tostarp sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas ievirza un atbalsta cilvēkus, palīdzot pilnveidot kompetences no agrīna vecuma visa mūža garumā.

(20)	Šajā ieteikumā ir pilnīgi ievērots subsidiaritātes princips un proporcionalitātes princips,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

Dalībvalstīm būtu:

jāatbalsta tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, apmācību un mūžizglītību un jānodrošina iespējas ikvienam attīstīt pamatkompetences, pilnībā izmantojot pielikumu “Pamatkompetences mūžizglītībai – Eiropas atsauces satvars”, un

1.1.	saskaņā ar valsts mūžizglītības stratēģijām jāatbalsta un jāstiprina pamatkompetenču attīstība no agrīna vecuma un visa mūža garumā visām personām;

1.2.	jāpalīdz visiem izglītojamajiem, tostarp tiem, kas atrodas nelabvēlīgākā situācijā vai kam ir speciālās vajadzības, īstenot savu potenciālu;

jāatbalsta pamatkompetenču attīstība, pievēršot īpašu uzmanību šādiem aspektiem:

2.1.	uzlabot pamatprasmju (rakstpratības, rēķinpratības un digitālo pamatprasmju) apguves līmeni un atbalstīt mācīšanās mācīties kompetences attīstību kā pastāvīgi uzlabotu mācīšanās pamatu un pamatu līdzdalībai sabiedrības dzīvē;

2.2.	uzlabot personīgās, sociālās un mācīšanās mācīties kompetences līmeni, lai panāktu labāku, uz nākotni vērstu dzīves pārvaldību, kurā īpaša uzmanība veltīta rūpēm par veselību;

2.3.	veicināt kompetenču ieguvi zinātnēs, tehnoloģijās, inženierzinātnēs un matemātikā (STEM), ņemot vērā to saikni ar humanitārajām zinātnēm, radošumu un inovācijām un motivējot jauniešus, jo īpaši meitenes un jaunas sievietes, biežāk izvēlēties ar STEM saistītu karjeru;

2.4.	paaugstināt un uzlabot digitālo kompetenču līmeni visos izglītības un apmācības posmos un visās iedzīvotāju grupās;

2.5.	īpaši jauniešu vidū izkopt uzņēmējdarbības kompetenci, radošumu un pašiniciatīvu, piemēram, veicinot iespējas jauniešiem, kas mācās, vismaz vienu reizi savas skolas izglītības laikā iegūt praktisku uzņēmējdarbības pieredzi;

2.6.	paaugstināt valodu kompetenču līmeni gan oficiālajās, gan citās valodās un atbalstīt izglītojamos, lai viņi varētu apgūt dažādas valodas, kas ir svarīgas viņu darba un dzīves situācijai un kas var sekmēt pārrobežu saziņu un mobilitāti;

2.7.	veicināt pilsoniskuma kompetenču attīstību ar mērķi uzlabot izpratni par kopējām vērtībām, kas minētas Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā;

2.8.	vairot visu izglītojamo un izglītības darbinieku izpratni par to, cik svarīga ir pamatkompetenču ieguve un to saikne ar sabiedrību;

jāsekmē pamatkompetenču ieguve, izmantojot pielikumā aprakstīto labo praksi, kā atbalstīt pamatkompetenču attīstību, jo īpaši šādos veidos:

3.1.	veicināt dažādas mācīšanās pieejas un vides, tostarp digitālo tehnoloģiju atbilstošu izmantošanu, izglītības, apmācības un mācīšanās vidēs;

3.2.	sniegt atbalstu izglītības darbiniekiem, kā arī citām ieinteresētajām personām, kas atbalsta mācīšanās procesus, tostarp ģimenēm, ar mērķi uzlabot izglītojamo pamatkompetences, kas ir daļa no pieejas mūžizglītībai izglītības, apmācības un mācīšanās vidēs;

3.3.	atbalstīt un turpināt izstrādāt dažādās vidēs iegūtu pamatkompetenču novērtēšanu un validēšanu saskaņā ar dalībvalstu noteikumiem un procedūrām;

3.4.	stiprināt sadarbību starp izglītības, apmācības un mācīšanās vidēm visos līmeņos un dažādās jomās, lai uzlabotu izglītojamo kompetenču attīstības nepārtrauktību un inovatīvu mācīšanās pieeju izstrādi;

3.5.	uzlabot rīkus, resursus un karjeras atbalstu izglītības, apmācības, darba un citās mācīšanās vidēs, lai palīdzētu cilvēkiem pārvaldīt savas mūžizglītības iespējas;

izglītības, apmācības un mācīšanās procesā jāintegrē ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) vērienīgums, jo īpaši IAM 4.7. ietvaros, tostarp, sekmējot, ka tiek iegūtas zināšanas par to, kā ierobežot klimata pārmaiņu daudzveidīgās izpausmes un ilgtspējīgi izmantot dabas resursus;

izmantojot pašreizējās sistēmas un stratēģiskās sistēmas Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (ET 2020) un jebkuras turpmākās sistēmas instrumentus, jāziņo par pieredzi un progresu pamatkompetenču veicināšanā visos izglītības un mācību sektoros, tostarp neformālās un, cik vien iespējams, ikdienējās mācīšanās jomā;

AR GANDARĪJUMU ATZĪMĒ, KA KOMISIJA, PIENĀCĪGI ŅEMOT VĒRĀ DALĪBVALSTU KOMPETENCES:

atbalsta ieteikuma īstenošanu un Eiropas atsauces satvara izmantošanu, atvieglojot savstarpēju mācīšanos dalībvalstu starpā un sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādājot atsauces materiālus un rīkus, piemēram:

6.1.	attiecīgos gadījumos konkrētu kompetenču satvarus, kas atvieglo kompetenču attīstību un novērtēšanu (21);

6.2.	ar pierādījumiem pamatotus metodiskos materiālus par jauniem mācīšanās un atbalstošu pieeju veidiem;

6.3.	izglītības darbiniekiem un citām ieinteresētajām personām paredzētus atbalsta rīkus, piemēram, mācību kursus tiešsaistē, pašnovērtēšanas rīkus (22), tīklus, tostarp e-mērķsadarbības tīklu un Eiropas Pieaugušo izglītības e-platformu (EPALE);

6.4.	pieejas iegūto pamatkompetenču novērtēšanai un validēšanas atbalstam, turpinot iepriekšējo darbu ET 2020 (23) un jebkuras turpmākās sistēmas kontekstā;

atbalsta iniciatīvas ar mērķi turpināt veidot un veicināt izglītību ilgtspējīgai attīstībai, ņemot vērā ANO ilgtspējīgas attīstības 4. mērķi par iekļaujošas, vienlīdzīgas un kvalitatīvas izglītības nodrošināšanu un mūžizglītības iespējām visiem;

izmantojot pašreizējās sistēmas un instrumentus, ziņo par pieredzi un labo praksi Savienībā attiecībā uz to, kā uzlabot izglītojamo pamatkompetences, kas ir daļa no pieejas mūžizglītībai izglītības, apmācības un mācīšanās vidēs.

Šis ieteikums aizstāj Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra ieteikumu par pamatprasmēm mūžizglītībā.

Briselē, 2018. gada 22. maijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

K. VALCHEV

(1) COM(2017) 250.

(2) COM(2017) 673.

(3) OV L 394, 30.12.2006., 10. lpp.

(4) ESAO, PISA 2015. gada apsekojuma rezultāti (2016).

(5) Eiropas Komisijas 2016. gada izglītības un apmācības pārskats.

(6) Eiropas Komisijas 2017. gada digitalizācijas rezultātu pārskats.

(7) “Pārdomu dokuments par globalizācijas iespēju izmantošanu”, COM(2017) 240 final.

(8) “Izglītības pārvērtēšana – ieguldījums prasmēs labāku sociālekonomisko rezultātu sasniegšanai”, COM(2012) 669 final.

(9) COM(2016) 381 final.

(10) Padomes un Komisijas kopīgais ziņojums par stratēģiskās sistēmas Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (ET 2020) īstenošanu (OV C 417, 15.12.2015., 25. lpp.).

(11) OV C 398, 22.12.2012., 1. lpp.

(12) OV C 189, 15.6.2017., 15. lpp.

(13) Padomes 2008. gada 21. novembra rezolūcija par mūžilga karjeras atbalsta sekmīgāku iekļaušanu mūžizglītības stratēģijās (OV C 319, 13.12.2008., 4. lpp.).

(14) ANO Ģenerālās asamblejas 2015. gada 25. septembra rezolūcija “Pārveidosim mūsu pasauli: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam”.

(15) Padomes secinājumi par to, kāda ir darba ar jaunatni loma, atbalstot tādu būtisku dzīves prasmju attīstību jauniešos, kuras veicina sekmīgu pieaugšanu, pāreju uz aktīvu pilsoniskumu un darba dzīvi (OV C 189, 15.6.2017., 30. lpp.).

(16) Padomes secinājumi par starpnozaru politikas sadarbības pastiprināšanu, lai efektīvi risinātu sociāli ekonomiskos izaicinājumus, ar kuriem saskaras jaunieši (OV C 172, 27.5.2015., 3. lpp.).

(17) Padomes secinājumi par agrīnās izglītības un sākumskolas izglītības lomu radošuma, inovāciju un digitālās kompetences attīstībā (OV C 172, 27.5.2015., 17. lpp.).

(18) Padomes secinājumi par skolu attīstību un izcilu mācīšanu (OV C 421, 8.12.2017., 2. lpp.).

(19) Padomes Ieteikums (2016. gada 19. decembris) “Prasmju pilnveides ceļi – jaunas iespējas pieaugušajiem” (OV C 484, 24.12.2016., 1. lpp.).

(20) Padomes secinājumi par atjauninātu ES augstākās izglītības programmu (OV C 429, 14.12.2017., 3. lpp.).

(21) Pamatojoties uz pieredzi un zinātību, kas iegūta, izstrādājot Eiropas vienoto valodu prasmes līmeņa noteikšanas sistēmu, digitālās kompetences satvaru un uzņēmējdarbības kompetences satvaru.

(22) Tādus kā digitālās kompetences satvars.

(23) Pamatprasmju novērtēšana sākotnējā izglītībā un apmācībā. Politikas pamatnostādnes, SWD(2012) 371.

PIELIKUMS

PAMATKOMPETENCES MŪŽIZGLĪTĪBĀ –

EIROPAS ATSAUCES SATVARS

Vispārīgais konteksts un mērķi

Ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, apmācību un mūžizglītību, lai varētu saglabāt un iegūt prasmes, kas ļauj pilnā mērā piedalīties sabiedrības dzīvē un veiksmīgi mainīt darbu darba tirgū.

Ikvienam ir tiesības uz savlaicīgu un individuāli pielāgotu palīdzību, lai uzlabotu nodarbinātības vai pašnodarbinātības izredzes. Tas ietver tiesības saņemt atbalstu darba meklējumiem, apmācībai un pārkvalifikācijai.

Šie principi ir definēti Eiropas sociālo tiesību pīlārā.

Strauji mainīgā un savstarpēji cieši saistītā pasaulē katram cilvēkam būs vajadzīgs plašs prasmju un kompetenču klāsts un būs pastāvīgi tās jāattīsta visa mūža garumā. Šajā atsauces satvarā definēto pamatkompetenču mērķis ir izveidot pamatu, lai radītu vienlīdzīgāku un demokrātiskāku sabiedrību. Tas atbilst vajadzībai pēc integrējošas un ilgtspējīgas izaugsmes, sociālās kohēzijas un demokrātiskas kultūras tālākattīstības.

Atsauces satvara galvenie mērķi ir šādi:

a)	noteikt un definēt nodarbināmībai, personīgajam piepildījumam un veselībai, aktīvam un atbildīgam pilsoniskumam un sociālajai iekļaušanai vajadzīgās pamatkompetences;

b)	nodrošināt politikas veidotājiem, izglītības un apmācības pakalpojumu sniedzējiem, izglītības darbiniekiem, karjeras atbalsta speciālistiem, darba devējiem, valsts nodarbinātības dienestiem un pašiem izglītojamiem Eiropas atsauces rīku;

c)	atbalstīt Eiropas, valstu, reģionālā un vietējā līmeņa centienus veicināt kompetenču attīstību mūžizglītības perspektīvā.

Pamatkompetences

Šajā ieteikumā kompetences definē kā zināšanu, prasmju un attieksmju kombināciju, kur:

d)	zināšanas ir fakti un skaitļi, jēdzieni, idejas un teorijas, kas jau ir atzītas un pamato izpratni par konkrētu jomu vai tematu;

e)	prasmes definē kā spēju un iespēju īstenot procesus un izmantot pastāvošās zināšanas, lai sasniegtu rezultātus;

f)	ar attieksmēm saprot ievirzi un domāšanas veidus, kas izpaužas kā gatavība rīkoties vai reaģēt uz idejām, cilvēkiem vai situācijām.

Pamatkompetences ir tās, kas visiem cilvēkiem vajadzīgas personīgajam piepildījumam un attīstībai, nodarbināmībai, sociālajai iekļaušanai, ilgtspējīgam dzīvesveidam, veiksmīgai dzīvei miermīlīgās sabiedrībās, dzīves pārvaldībai, kurā īpaša uzmanība veltīta rūpēm par veselību, un aktīvam pilsoniskumam. Tās tiek attīstītas mūžizglītības perspektīvā no agras bērnības visa mūža garumā un formālās, neformālās un ikdienējās mācīšanās procesā visos kontekstos, tostarp ģimenē, skolā, darba vietā, attiecībās ar kaimiņiem un citās kopienās.

Visas pamatkompetences ir uzskatāmas par vienlīdz svarīgām; katra no tām palīdz nodrošināt veiksmīgu dzīvi sabiedrībā. Kompetences var izmantot daudzos dažādos kontekstos un dažādās kombinācijās. Tās pārklājas un savienojas; vienai jomai būtiski aspekti var palīdzēt attīstīt kompetences citās jomās. Tādas prasmes kā kritiskā domāšana, problēmu risināšana, prasme strādāt komandā, komunikācijas un sarunu risināšanas prasmes, analītiskās prasmes, radošums un starpkultūru prasmes caurvij visas pamatkompetences.

Šajā atsauces satvarā ir noteiktas astoņas pamatkompetences:

—	rakstpratības kompetence,

—	daudzvalodu kompetence,

—	matemātiskā kompetence un kompetence dabaszinātnēs, tehnoloģijās un inženierzinātnēs,

—	digitālā kompetence,

—	personīgā, sociālā un mācīšanās mācīties kompetence,

—	pilsoniskuma kompetence,

—	uzņēmējdarbības kompetence,

—	kultūras izpratnes un izpausmes kompetence.

1. Rakstpratības kompetence

Rakstpratība ir spēja identificēt, saprast, izteikt, radīt un interpretēt jēdzienus, jūtas, faktus un viedokļus gan mutiski, gan rakstiski dažādās disciplīnās un kontekstos, izmantojot vizuālus, skaņas/audio un digitālus materiālus. Tā nozīmē spēju efektīvi komunicēt un kontaktēties ar citiem cilvēkiem atbilstošā un radošā veidā.

Rakstpratības attīstība veido pamatu turpmākam mācīšanās procesam un turpmākai lingvistiskai mijiedarbībai. Atkarībā no konteksta rakstpratības kompetenci var attīstīt dzimtajā valodā, izglītības ieguves valodā un/vai valsts vai reģiona oficiālajā valodā.

Ar šo kompetenci saistītās būtiskās zināšanas, prasmes un attieksmes

Šī kompetence ietver māku lasīt un rakstīt un labu rakstiskas informācijas izpratni, un tas nozīmē, ka indivīdam jābūt leksikas, funkcionālās gramatikas un valodas funkciju zināšanām. Tā ietver izpratni par verbālās mijiedarbības galvenajiem veidiem, dažādiem literāriem un neliterāriem tekstiem un dažādu valodas stilu un reģistru galvenajām iezīmēm.

Indivīdiem vajadzētu būt prasmēm sazināties gan mutiski, gan rakstiski dažādās situācijās un prasmēm pārvaldīt un pielāgot savu komunikāciju situācijas prasībām. Šī kompetence ietver arī spējas atšķirt un izmantot dažādu veidu avotus, meklēt, vākt un apstrādāt informāciju, izmantot palīglīdzekļus un pārliecinoši un atbilstoši kontekstam formulēt un izteikt mutiskus un rakstiskus argumentus. Tā ietver kritisko domāšanu un spēju novērtēt informāciju un strādāt ar to.

Pozitīva attieksme pret rakstpratību ietver atvērtību kritiskam un konstruktīvam dialogam, izpratni par estētisko vērtību un ieinteresētību mijiedarboties ar citiem. Tā nozīmē izpratni par valodas ietekmi uz citiem un vajadzību valodu saprast un lietot pozitīvi un sociāli atbildīgi.

2. Daudzvalodu kompetence (1)

Šī kompetence nozīmē spēju atbilstoši un efektīvi izmantot dažādas valodas komunikācijai. Kopumā tās galveno prasmju aspekti ir tādi paši kā rakstpratībai, proti, tās pamatā ir spēja saprast, izteikt un interpretēt jēdzienus, domas, jūtas, faktus un viedokļus gan mutiski, gan rakstiski (klausīšanās, runāšana, lasīšana un rakstīšana) atbilstošā sabiedrības un kultūras kontekstu spektrā saskaņā ar indivīda vēlmēm vai vajadzībām. Valodu kompetences ietver vēsturisku dimensiju un starpkultūru kompetences. To pamatā ir spēja darboties kā vidutājam starp dažādām valodām un medijiem, kā izklāstīts Eiropas vienotajā valodu prasmes līmeņa noteikšanas sistēmā. Attiecīgos gadījumos tā var ietvert dzimtās valodas kompetenču uzturēšanu un papildu attīstīšanu, kā arī valsts oficiālās(-o) valodas(-u) apgūšanu (2).

Ar šo kompetenci saistītās būtiskās zināšanas, prasmes un attieksmes

Šī kompetence nozīmē, ka indivīdam jābūt dažādu valodu leksikas un funkcionālās gramatikas zināšanām un izpratnei par verbālās mijiedarbības un valodu reģistru galvenajiem veidiem. Svarīgas ir zināšanas par sabiedrības tradīcijām un valodu kultūras aspektu un dinamiku.

Būtiskās prasmes šai kompetencei ietver spēju saprast runāto vēstījumu, sākt, uzturēt un beigt sarunu un lasīt, saprast un veidot tekstus dažādos prasmju līmeņos, dažādās valodās saskaņā ar indivīda vajadzībām. Indivīdiem būtu jāspēj pareizi izmantot rīkus un mācīties valodas formāli, neformāli un ikdienēji visa mūža garumā.

Pozitīva attieksme ietver izpratni par kultūru daudzveidību, interesi un zinātkāri par dažādām valodām un starpkultūru komunikāciju. Tā ietver arī cieņu pret katra cilvēka individuālo lingvistisko profilu, tostarp gan cieņu pret minoritātēm piederīgu un/vai migrantu izcelsmes personu dzimto valodu, gan atzinīgu attieksmi pret valsts oficiālo(-ajām) valodu(-ām) kā vienotu mijiedarbības satvaru.

3. Matemātiskā kompetence un kompetence dabaszinātnēs, tehnoloģijās un inženierzinātnēs

Matemātiskā kompetence ir spēja attīstīt un izmantot matemātisko domāšanu un izpratni, lai ikdienas situācijās risinātu dažādas problēmas. Pamatojoties uz labu rēķinpratības līmeni, galvenā nozīme tiek piešķirta procesam un aktivitātei, kā arī zināšanām. Matemātiskā kompetence ietver dažādu pakāpju spēju un gatavību izmantot matemātiskās domāšanas un izklāsta (formulas, modeļi, konstrukti, grafiki, diagrammas) veidus.

Kompetence dabaszinātnēs attiecas uz spēju un gatavību izskaidrot dabas pasauli, izmantojot pieejamo zināšanu un metožu kopumu, tostarp, novērojot un eksperimentējot, lai noteiktu jautājumus un izdarītu ar pierādījumiem pamatotus secinājumus. Kompetence tehnoloģijās un inženierzinātnēs ir šo zināšanu un metožu izmantošana, reaģējot uz noteiktām cilvēku vēlmēm vai vajadzībām. Kompetence dabaszinātnēs, tehnoloģijās un inženierzinātnēs ietver izpratni par cilvēku darbības radītajām pārmaiņām un individuālu pilsonisko atbildību.

Ar šo kompetenci saistītās būtiskās zināšanas, prasmes un attieksmes

Matemātikā vajadzīgās zināšanas ietver labas zināšanas par skaitļiem, mēriem un struktūrām, pamatdarbībām un matemātiskā izklāsta pamatveidiem, izpratni par matemātiskajiem terminiem un jēdzieniem un par jautājumiem, uz kuriem matemātika var piedāvāt atbildes.

Indivīdam būtu jāprot izmantot matemātiskos pamatprincipus un pamatprocesus ikdienas situācijās mājās un darbā (piemēram, finansiālās prasmes), kā arī saprast un izvērtēt argumentācijas ķēdes. Indivīdam būtu jāspēj matemātiski domāt, saprast matemātiskos pierādījumus, komunicēt matemātikas valodā un izmantot atbilstošus palīglīdzekļus, tostarp statistikas datus un grafikus, un saprast digitalizācijas matemātiskos aspektus.

Pozitīva attieksme matemātikā pamatojas uz patiesības ievērošanu un gatavību meklēt cēloņus un novērtēt to ticamību.

Būtiskās zināšanas dabaszinātnēs, tehnoloģijās un inženierzinātnēs ietver zināšanas par dabas pasaules pamatprincipiem, fundamentāliem zinātniskiem jēdzieniem, teorijām, principiem un metodēm, tehnoloģijām un tehnoloģiskiem produktiem un procesiem, kā arī izpratni par ietekmi uz dabas pasauli, ko rada dabaszinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un cilvēku darbība kopumā. Šīm kompetencēm būtu jāļauj indivīdiem labāk izprast zinātnisku teoriju, lietojumu un tehnoloģiju progresu, ierobežojumus un riskus sabiedrībā kopumā (saistībā ar lēmumu pieņemšanu, vērtībām, morāles jautājumiem, kultūru utt.).

Prasmes ietver izpratni par zinātni kā izpētes procesu, izmantojot konkrētas metodes, tostarp novērojumus un kontrolētus eksperimentus, spēju izmantot loģisko un racionālo domāšanu, lai pārbaudītu hipotēzi, un gatavību atteikties no savas pārliecības, ja tā ir pretrunā jauniem eksperimentāliem konstatējumiem. Tas ietver spēju lietot un rīkoties ar tehnoloģiskajiem instrumentiem un iekārtām, kā arī ar zinātniskajiem datiem, lai sasniegtu mērķi vai uz pierādījumu pamata pieņemtu lēmumu vai izdarītu secinājumu. Indivīdiem būtu jāspēj arī atpazīt zinātnisku pētījumu būtiskās iezīmes un jāspēj sazināties par secinājumiem un pamatojumu, saskaņā ar kuru tie izdarīti.

Attieksmes ziņā šī kompetence ietver kritisku vērtējumu un zinātkāri, uzmanības pievēršanu ētikas jautājumiem un drošības un vides ilgtspējas veicināšanu, jo īpaši saistībā ar zinātnes un tehnikas progresu, kas skar indivīdu, ģimeni, sabiedrību un globālus jautājumus.

4. Digitālā kompetence

Digitālā kompetence ietver digitālo tehnoloģiju pārliecinātu, kritisku un atbildīgu izmantošanu un darbošanos ar šīm tehnoloģijām mācību un darba vajadzībām un nolūkā piedalīties sabiedrības dzīvē. Tā ietver informācijas un datu izmantošanas pratību, komunikāciju un sadarbību, medijpratību, digitālā satura radīšanu (tostarp programmēšanu), drošību (tostarp digitālu labbūtību un ar kiberdrošību saistītas kompetences), ar intelektuālo īpašumu saistītus jautājumus, problēmu risināšanu un kritisko domāšanu.

Ar šo kompetenci saistītās būtiskās zināšanas, prasmes un attieksmes

Indivīdiem būtu jāsaprot, kā digitālās tehnoloģijas var veicināt komunikāciju, radošumu un inovāciju, un jāapzinās to iespējas, ierobežojumi, ietekme un riski. Viņiem būtu jāizprot mainīgo digitālo tehnoloģiju pamatā esošie vispārējie principi, mehānismi un loģika un jāpārzina dažādu ierīču, programmatūras un tīklu pamatfunkcijas un lietošana. Indivīdiem būtu jāizmanto kritiska pieeja attiecībā uz tās informācijas un datu derīgumu, ticamību un ietekmi, kas darīti pieejami ar digitāliem līdzekļiem, un jāapzinās juridiskie un ētikas principi, kas jāievēro, darbojoties ar digitālajām tehnoloģijām.

Indivīdiem būtu jāspēj izmantot digitālās tehnoloģijas, lai veicinātu savu aktīvo pilsoniskumu un sociālo iekļautību, sadarbību ar citiem un radošumu personīgu, sociālu vai komerciālu mērķu sasniegšanā. Prasmes ietver digitālā satura izmantošanas, piekļuves, filtrēšanas, radīšanas, programmēšanas un kopīgošanas spēju. Indivīdiem būtu jāspēj pārvaldīt un aizsargāt informāciju, saturu, datus un digitālās identitātes un pazīt programmatūru, ierīces, mākslīgo intelektu vai robotus un efektīvi ar tiem darboties.

Darbošanās ar digitālajām tehnoloģijām un saturu prasa pārdomātu un kritisku, bet vienlaikus zinātkāru, atvērtu un uz nākotni vērstu attieksmi pret to tālākattīstību. Tā prasa arī ētisku, drošu un atbildīgu pieeju šo rīku izmantošanai.

5. Personīgā, sociālā un mācīšanās mācīties kompetence

Personīgā, sociālā un mācīšanās mācīties kompetence ir pašnovērošanas spēja, spēja efektīvi pārvaldīt laiku un informāciju, konstruktīvi sadarboties ar citiem, saglabāt noturību un pārvaldīt savu mācīšanos un karjeru. Tā ietver spēju tikt galā ar nenoteiktību un sarežģītību, mācīšanos mācīties, spēju rūpēties par savu fizisko un emocionālo labbūtību, spēju saglabāt fizisko un garīgo veselību un spēju dzīvot, rūpējoties par savu veselību un ar skatu nākotnē, spēju just empātiju un pārvaldīt konfliktus iekļaujošā un atbalstošā kontekstā.

Ar šo kompetenci saistītās būtiskās zināšanas, prasmes un attieksmes

Lai starppersonu attiecības un sociālā līdzdalība būtu veiksmīgas, ir būtiski izprast dažādās sabiedrībās un vidēs vispārpieņemtos uzvedības kodeksus un komunikācijas noteikumus. Personīgā, sociālā un mācīšanās mācīties kompetence prasa arī zināšanas par veselīga prāta, ķermeņa un dzīvesveida komponentiem. Tā ietver izpratni par izvēlētajām mācīšanās stratēģijām, izpratni par savām kompetenču attīstības vajadzībām un dažādiem veidiem, kā attīstīt kompetences un meklēt pieejamās izglītības, apmācības un karjeras iespējas un konsultācijas vai atbalstu.

Prasmes ietver spēju apzināties savas iespējas, koncentrēties, risināt sarežģītas situācijas, veikt kritisku izvērtējumu un pieņemt lēmumus. Tas ietver spēju mācīties un strādāt gan sadarbīgi, gan patstāvīgi, organizēt mācīšanos un būt neatlaidīgam mācībās, izvērtēt mācīšanos un dalīties ar apgūto, vajadzības gadījumā meklēt atbalstu un efektīvi pārvaldīt savu karjeru un sociālo mijiedarbību. Indivīdiem būtu jābūt noturīgiem un jāspēj tikt galā ar nenoteiktību un stresu. Viņiem būtu jāspēj konstruktīvi komunicēt dažādās vidēs, sadarboties komandās un risināt sarunas. Tas ietver spēju būt iecietīgiem, izteikt un saprast dažādus viedokļus, kā arī spēju radīt uzticēšanos un just empātiju.

Šīs kompetences pamatā ir pozitīva attieksme pret savu personīgo, sociālo un fizisko labbūtību un mācīšanos visa mūža garumā. Attieksmes ziņā to raksturo sadarbība, pašpārliecinātība un integritāte. Tas ietver cieņu pret citu cilvēku dažādību un viņu vajadzībām un gatavību pārvarēt aizspriedumus un pieņemt kompromisus. Indivīdiem būtu jāspēj apzināt un noteikt mērķus, motivēt sevi un izkopt sevī noturību un pašpārliecinātību, lai ar panākumiem mācītos visas dzīves laikā. Uz problēmu risināšanu vērsta attieksme veicina gan mācīšanās procesu, gan indivīda spēju pārvarēt šķēršļus un pielāgoties pārmaiņām. Tā ietver vēlmi likt lietā iepriekš apgūto un dzīves pieredzi, kā arī zinātkāri, kas liek meklēt iespējas mācīties un attīstīties dažādās dzīves situācijās.

6. Pilsoniskuma kompetence

Pilsoniskuma kompetence ir indivīdu spēja rīkoties kā atbildīgiem pilsoņiem un pilnvērtīgi piedalīties pilsoniskajā un sociālajā dzīvē, pamatojoties uz izpratni par sociāliem, ekonomiskiem, juridiskiem un politiskiem jēdzieniem un struktūrām, kā arī globālām norisēm un ilgtspējību.

Ar šo kompetenci saistītās būtiskās zināšanas, prasmes un attieksmes

Pilsoniskuma kompetence pamatojas uz zināšanām par pamatjēdzieniem un parādībām, kas attiecas uz indivīdiem, grupām, darba organizācijām, sabiedrību, ekonomiku un kultūru. Tā ietver izpratni par Eiropas kopējām vērtībām, kas noteiktas Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Tā ietver zināšanas par mūsdienu notikumiem, kā arī kritisku izpratni par galvenajiem notikumiem valsts, Eiropas un pasaules vēsturē. Tā ietver arī izpratni par sociālo un politisko kustību mērķiem, vērtībām un politiku, kā arī par ilgtspējīgām sistēmām, jo īpaši globālajām klimata un demogrāfiskajām pārmaiņām un to pamatcēloņiem. Būtiska nozīme ir zināšanām par Eiropas integrāciju un izpratnei par daudzveidību un kultūras identitātēm Eiropā un pasaulē. Tas ietver izpratni par Eiropas sabiedrības daudzkultūru un sociālekonomiskajiem aspektiem un to, kā nacionālā kultūras identitāte palīdz veidot Eiropas identitāti.

Pilsoniskuma kompetences prasmes ir saistītas ar spēju kopā ar citiem efektīvi iesaistīties kopīgu vai sabiedrības interešu jautājumu risināšanā, tostarp sabiedrības ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā. Tas ietver kritiskās domāšanas un integrētas problēmu risināšanas prasmes, kā arī prasmes formulēt argumentus un konstruktīvu līdzdalību kopienu pasākumos, kā arī lēmumu pieņemšanā visos līmeņos, sākot ar vietējo un valsts līmeni un beidzot ar Eiropas un starptautisko līmeni. Tas ietver arī spēju piekļūt gan tradicionālajiem, gan jaunajiem mediju veidiem, tos kritiski izprast un mijiedarboties ar tiem, un izprast mediju lomu un funkcijas demokrātiskās sabiedrībās.

Cilvēktiesību kā demokrātijas pamata respektēšana veido atbildīgas un konstruktīvas attieksmes pamatu. Konstruktīva līdzdalība ietver gatavību piedalīties demokrātiskā lēmumu pieņemšanā visos līmeņos un pilsoniskās aktivitātēs. Tā ietver sociālās un kultūru daudzveidības, dzimumu līdztiesības, sociālās kohēzijas un ilgtspējīga dzīvesveida veicināšanu, miera un nevardarbības kultūras sekmēšanu, gatavību cienīt citu cilvēku privāto dzīvi un uzņemties atbildību par vidi. Indivīdiem jāpiemīt interesei par politiskām un sociālekonomiskām norisēm, humanitārajām zinātnēm un starpkultūru komunikāciju, lai viņi būtu gatavi pārvarēt aizspriedumus, vajadzības gadījumā pieņemt kompromisus un nodrošināt sociālo taisnīgumu un godīgumu.

7. Uzņēmējdarbības kompetence

Uzņēmējdarbības kompetence attiecas uz spēju izmantot izdevības un idejas un pārvērst tās par vērtībām citiem. Tās pamatā ir radošums, kritiskā domāšana un problēmu risināšana, iniciatīvas uzņemšanās un neatlaidība, kā arī spēja sadarboties, lai plānotu un pārvaldītu projektus, kam ir kultūras, sociāla vai finansiāla vērtība.

Ar šo kompetenci saistītās būtiskās zināšanas, prasmes un attieksmes

Uzņēmējdarbības kompetence nozīmē, ka indivīdam jāzina, ka personīgajā, sociālajā un profesionālajā darbībā pastāv dažādi konteksti un iespējas realizēt idejas, un jāizprot, kā šīs iespējas rodas. Indivīdiem būtu jāpārzina un jāizprot projektu plānošanas un pārvaldības pieejas, kas ietver gan procesus, gan resursus. Viņiem būtu jāizprot ekonomika, sociālās un ekonomiskās iespējas un izaicinājumi, ar kādiem saskaras darba devēji, organizācijas vai sabiedrība. Indivīdiem būtu arī jāzina ētikas principi, jābūt informētiem par ilgtspējīgas attīstības problēmjautājumiem un jāapzinās savas stiprās un vājās puses.

Uzņēmējdarbības prasmju pamatā ir radošums, kas ietver iztēli, stratēģiska domāšana un problēmu risināšana, kā arī kritiska un konstruktīva analīze mainīgos radošos un inovācijas procesos. Tās ietver spēju strādāt individuāli un sadarboties ar citiem komandās, mobilizēt resursus (cilvēku un materiālos resursus) un uzturēt darbību. Tas ietver spēju pieņemt ar izmaksām un vērtību saistītus finansiālus lēmumus. Būtiska nozīme ir spējai efektīvi komunicēt un risināt sarunas ar citiem un, pieņemot informētus lēmumus, tikt galā ar nenoteiktību un neskaidrību un ņemt vērā risku.

Uzņēmējdarbības attieksmi raksturo pašiniciatīva un paškontrole, aktivitāte, tālredzība, drosme un neatlaidība mērķu sasniegšanā. Tā ietver vēlmi motivēt citus un augstu vērtēt viņu idejas, empātiju, rūpes par cilvēkiem un pasauli un atbildības uzņemšanos, visā procesā izmantojot ētiskas pieejas.

8. Kultūras izpratnes un izpausmes kompetence

Kultūras izpratnes un izpausmes kompetence nozīmē, ka indivīds saprot un respektē veidu, kā dažādās kultūrās tiek radoši izpaustas un izplatītas idejas un saturs, izmantojot dažādus mākslas veidus un citas kultūras formas. Tā ietver iesaistīšanos pašam savu ideju un savas vietas vai lomas sabiedrībā izpratnē, attīstīšanā un izpaušanā dažādos veidos un kontekstos.

Ar šo kompetenci saistītās būtiskās zināšanas, prasmes un attieksmes

Saistībā ar šo kompetenci ir vajadzīgas zināšanas par vietējo, valsts, reģionālo, Eiropas un pasaules kultūru un tās izpausmēm, tostarp valodām, mantojumu, tradīcijām un kultūras darbiem, kā arī izpratne par to, kā šīs izpausmes var ietekmēt cita citu un indivīda idejas. Tā ietver izpratni par dažādiem ideju izplatīšanas veidiem starp autoru, dalībniekiem un auditoriju, izmantojot rakstītus, drukātus un digitālus tekstus, teātra izrādes, filmas, deju, spēles, mākslu un dizainu, mūziku, rituālus un arhitektūru, kā arī hibrīdformas. Tai ir vajadzīga indivīda izpratne par savas identitātes attīstību un kultūras mantojumu pasaulē, kur valda kultūru daudzveidība, un par to, kā caur mākslu un citām kultūras formām pasauli var gan uzlūkot, gan veidot.

Prasmes ietver spēju izteikt un interpretēt metaforiskas un abstraktas idejas, pieredzi un emocijas ar empātiju un spēju to darīt, izmantojot dažādus mākslas veidus un citas kultūras formas. Prasmes ietver arī spēju apzināt un, izmantojot mākslu un citas kultūras formas, īstenot iespējas, kam ir personīga, sociāla vai komerciāla vērtība, un spēju gan individuāli, gan kolektīvi iesaistīties radošos procesos.

Ir svarīgi, lai indivīdam būtu atvērta un cieņpilna attieksme pret kultūras izpausmju daudzveidību vienlaikus ar ētisku un atbildīgu pieeju intelektuālā un kultūras īpašuma tiesībām. Pozitīva attieksme ietver arī zinātkāri par pasauli, atvērtību, kas ļauj iztēloties jaunas iespējas, un gatavību piedalīties kultūras pieredzes gūšanā.

Atbalsts pamatkompetenču attīstībai

Pamatkompetences ir to zināšanu, prasmju un attieksmju dinamiska kombināciju, kuras izglītojamajiem jāattīsta visa mūža garumā no agrīna vecuma. Kvalitatīva un iekļaujoša izglītība, apmācība un mūžizglītība nodrošina pamatkompetenču attīstības iespējas ikvienam, tāpēc kompetenču pieejas var izmantot visās izglītības, apmācības un mācīšanās vidēs visa mūža garumā.

Uz kompetencēm orientētas izglītības, apmācības un mācīšanās atbalsta jomā mūžizglītības kontekstā ir konstatētas trīs grūtības: dažādu mācīšanās pieeju un kontekstu izmantošana, atbalsts skolotājiem un citiem izglītības darbiniekiem un kompetenču attīstības novērtēšana un validēšana. Minēto grūtību novēršanai ir apzināti daži labās prakses piemēri.

a) Dažādas mācīšanās pieejas un vides

Mācīšanos var bagātināt starpdisciplīnu mācīšanās, partnerības starp dažādiem izglītības līmeņiem un apmācības un mācīšanās jomas dalībniekiem, tostarp darba tirgus pārstāvjiem, kā arī, piemēram, visas skolas pieejas ar uzsvaru uz sadarbīgu mācīšanu un mācīšanos, izglītojamo aktīvu līdzdalību un piedalīšanos lēmumu pieņemšanā. Starpdisciplīnu mācīšanās sniedz arī iespēju pastiprināt dažādu priekšmetu sasaisti mācību programmā, kā arī veidot ciešu saikni starp mācīto un pārmaiņām sabiedrībā, un sabiedrībai svarīgo. Efektīvas kompetenču attīstības atslēga var būt starpnozaru sadarbība starp izglītības un apmācības iestādēm un ārējiem dalībniekiem no uzņēmēju, mākslas, sporta un jaunatnes aprindām, augstākās izglītības vai pētniecības iestādēm.

Pamatprasmju apguvi, kā arī kompetenču plašāku attīstību var veicināt, akadēmisko mācīšanos sistemātiski papildinot ar sociālemocionālo mācīšanos, mākslām, veselību uzlabojošām fiziskām aktivitātēm, kas sekmē fiziski aktīvu, uz nākotni vērstu dzīvesveidu, kurā īpaša uzmanība veltīta rūpēm par veselību. Pamatu pamatprasmju attīstībai var ielikt, no agrīna vecuma stiprinot personīgās, sociālās un mācīšanās kompetences.

Mācīšanās motivāciju un iesaisti var paaugstināt tādas mācīšanās metodes kā pētnieciskā mācīšanās, projektu metode, jaukta tipa mācīšanās, mākslas un spēļu metode. Līdzīgā kārtā vairāku kompetenču attīstību var veicināt eksperimentāla mācīšanās, mācīšanās darbvietā un zinātnisku metožu izmantošana zinātnē, tehnoloģijās, inženierzinātnēs un matemātikā (STEM).

Izglītojamos, izglītības darbiniekus un mācīšanās pakalpojumu sniedzējus varētu rosināt izmantot digitālās tehnoloģijas, lai uzlabotu mācīšanos un veicinātu digitālo kompetenču attīstību. Piemēram, piedaloties tādās Savienības iniciatīvās kā “ES programmēšanas nedēļa”. Izglītības, apmācības un mācīšanās pakalpojumu sniedzēju digitālās iespējas varētu uzlabot pašnovērtēšanas rīku, piemēram, SELFIE rīka, izmantošana.

Ne vien jauniešiem, bet arī pieaugušajiem un skolotājiem īpaši noderīgas varētu būt konkrētas iespējas gūt uzņēmējdarbības pieredzi, stažēšanās uzņēmumos vai uzņēmēju viesošanās izglītības un apmācības iestādēs, tostarp iespēja gūt praktisku uzņēmējdarbības pieredzi, piemēram, radošos konkursos, jaunuzņēmumos, studentu vadītās kopienas iniciatīvās, uzņēmējdarbības simulācijās vai tādas mācīšanās ceļā, kuras pamatā ir uzņēmējdarbības projekti. Jauniešiem varētu dot iespēju vismaz vienu reizi viņu skolas izglītības posmā iegūt uzņēmējdarbības pieredzi. Vietējā līmeņa skolu, kopienu un uzņēmumu partnerībām un platformām, jo īpaši lauku apvidos, var būt svarīga loma uzņēmējdarbības izglītības izplatīšanā. Lai nodrošinātu ilgtspējīgu progresu un vadību, izšķiroša nozīme varētu būt skolotāju un skolu direktoru atbilstošai apmācībai un atbalstīšanai.

f)	Daudzvalodu kompetenci var attīstīt, cieši sadarbojoties ar izglītības, apmācības un mācīšanās vidēm ārzemēs, izmantojot izglītības darbinieku un izglītojamo mobilitāti un e-mērķsadarbības, EPALE un/vai līdzīgus interneta portālus.

Visiem izglītojamajiem, tostarp tiem, kas atrodas nelabvēlīgākā situācijā vai kam ir īpašas vajadzības, varētu sniegt atbilstošu atbalstu iekļaujošā vidē, lai viņi varētu realizēt savu izglītības potenciālu. Tas varētu būt valodu, akadēmisks vai sociālemocionālais atbalsts, savstarpēja mācīšanās, ārpusstundu pasākumi, karjeras atbalsts vai materiāls atbalsts.

h)	Sadarbībai starp izglītības, apmācības un mācīšanās vidēm visos līmeņos var būt svarīga loma, lai uzlabotu izglītojamo kompetenču attīstības nepārtrauktību visa mūža garumā un inovatīvu mācīšanās pieeju izstrādi.

i)	Izglītības un apmācības jomas un ar izglītību nesaistītu partneru un darba devēju sadarbība vietējās kopienās kombinācijā ar formālu, neformālu un ikdienēju mācīšanos var veicināt kompetenču attīstību un atvieglot pāreju no izglītības uz darba dzīvi, kā arī no darba dzīves uz izglītību.

b) Atbalsts izglītības darbiniekiem

a)	Integrējot ar izglītību, apmācību un mācīšanos saistītas kompetenču pieejas sākotnējā izglītībā un profesionālajā pilnveidē, ir iespējams palīdzēt izglītības darbiniekiem savā vidē mainīt mācīšanas un mācīšanās procesu un lietpratīgi īstenot kompetenču pieeju.

Kompetenču pieeju izstrādē konkrētos kontekstos iesaistītos izglītības darbiniekus varētu atbalstīt, piedāvājot darbinieku apmaiņas iespējas, savstarpēju mācīšanos un līdzbiedru konsultēšanu, kas ļautu mācīšanās procesa organizēšanā ievērot elastīgumu un autonomiju, izmantojot tīklus, sadarbību un prakses kopienas.

c)	Izglītības darbiniekus varētu atbalstīt, palīdzot izstrādāt inovatīvu praksi, piedalīties pētniecībā un atbilstoši izmantot jaunās tehnoloģijas, tostarp digitālās tehnoloģijas, uz kompetencēm orientētām pieejām mācīšanas un mācību procesā.

d)	Izglītības darbiniekiem varētu piedāvāt konsultācijas, piekļuvi zinātības centriem, atbilstošus rīkus un materiālus, kas var uzlabot mācīšanas kvalitāti un mācīšanās metodes un praksi.

c) Kompetenču attīstības novērtēšana un validēšana

a)	Pamatkompetenču aprakstus varētu izmantot, lai izstrādātu mācīšanās rezultātu satvarus, ko atbilstošos līmeņos varētu papildināt ar piemērotiem rīkiem diagnosticējoši formatīvai un summatīvai novērtēšanai un validēšanai (3).

b)	Lai apkopotu izglītojamo progresa daudzos aspektus, tostarp uzņēmējdarbības apguvē, īpaši noderīgas varētu būt digitālās tehnoloģijas.

Varētu izstrādāt dažādas pieejas pamatkompetenču novērtēšanai neformālās un ikdienējās mācīšanās vidēs, ietverot darba devēju, karjeras atbalsta speciālistu un sociālo partneru saistītās darbības. Tām būtu jābūt pieejamām ikvienam, jo īpaši mazkvalificētām personām, lai atbalstītu turpināt mācīšanos.

Varētu paplašināt un uzlabot ar neformālo un ikdienējo mācīšanos gūto mācīšanās rezultātu validēšanu saskaņā ar Padomes ieteikumu par agrāk iegūtas neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu, iekļaujot dažādus validēšanas procesus. Validācijas procesu var atbalstīt arī, izmantojot tādus rīkus kā Europass un Youthpass, ko izmanto par dokumentēšanas un pašnovērtēšanas rīkiem.

(1) Eiropas Padome terminu “daudzvalodība” (plurilingualism) lieto, lai atsauktos uz indivīdu daudzvalodu kompetencēm, savukārt Eiropas Savienības oficiālajos dokumentos “daudzvalodību” (multilingualism) izmanto, lai aprakstītu gan indivīda kompetences, gan situāciju sabiedrībā. Tas daļēji ir tāpēc, ka citās valodās, izņemot angļu un franču valodu, ir grūti nošķirt plurilingual un multilingual.

(2) Ir ietverta arī klasisko valodu, piemēram, sengrieķu un latīņu valodas, apguve. Klasiskās valodas ir daudzu moderno valodu pamatā, un tāpēc tās var sekmēt valodu mācīšanos kopumā.

(3) Piemēram, kā palīgmateriālus kompetenču novērtēšanai var izmantot Eiropas vienoto valodu prasmes līmeņa noteikšanas sistēmu, digitālās kompetences satvaru, uzņēmējdarbības kompetences satvaru, kā arī PISA kompetenču aprakstus.

4.6.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 189/18

Paziņojums par to antidempinga pasākumu termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu, kuri piemērojami Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu importam

(2018/C 189/05)

Pēc tam, kad tika publicēts paziņojums par spēkā esošo Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes velosipēdu importam noteikto antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (1), atbilstīgi 11. panta 2. punktam Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulā (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (2) (“pamatregula”), Eiropas Komisija (“Komisija”) saņēma pārskatīšanas pieprasījumu.

1. Pārskatīšanas pieprasījums

Pieprasījumu 2018. gada 5. martā iesniedza Eiropas Velosipēdu ražotāju asociācija (“EBMA” jeb “pieprasījuma iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kuri pārstāv vairāk nekā 45 % no velosipēdu kopējā ražošanas apjoma Savienībā.

2. Pārskatāmais ražojums

Ražojums, uz kuru attiecas šī pārskatīšana, ir divriteņi un citi velosipēdi (ieskaitot kravas trīsriteņus, bet ne vienriteņus), bez motora, uz kuriem pašlaik attiecas KN kodi 8712 00 30 un ex 8712 00 70 (Taric kodi 8712007091 un 8712007092 un 8712007099) (“pārskatāmais ražojums”).

3. Spēkā esošie pasākumi

Patlaban ir spēkā galīgais antidempinga maksājums, kas noteikts ar Padomes 2013. gada 29. maija Regulu (ES) Nr. 502/2013 (3), ar kuru groza Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 990/2011 (4), ar ko pēc termiņa beigu pārskata atbilstīgi pamatregulas 11. panta 3. punktam piemēro galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu importam.

Tajā pašā dienā Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 501/2013 (5) pasākumus attiecināja uz tādu ĶTR izcelsmes velosipēdu importu, kas nosūtīti no Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas un Tunisijas, neatkarīgi no tā, vai šiem velosipēdiem ir deklarēta Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas vai Tunisijas izcelsme.

Ar Īstenošanas regulu (ES) 2015/776 (6) Komisija 2015. gada 18. maijā pasākumus attiecināja uz tādu ĶTR izcelsmes velosipēdu importu, kas nosūtīti no Kambodžas, Pakistānas un Filipīnām, neatkarīgi no tā, vai šiem velosipēdiem ir deklarēta Kambodžas, Pakistānas un Filipīnu izcelsme.

4. Pārskatīšanas pamatojums

Pieprasījuma pamatā ir apgalvojums, ka pēc pasākumu termiņa beigām dempings un kaitējums Savienības ražošanas nozarei varētu turpināties vai atkārtoties.

4.1. Apgalvojums par dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas attiecīgajā valstī, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

Lai pamatotu apgalvojumus par nozīmīgiem kropļojumiem, pieprasījuma iesniedzējs atsaucās uz Komisijas dienestu 2017. gada 20. decembra darba dokumentu Report on Significant Distortions in the Economy of the PRC for the purposes of the trade defence investigations (7), kurā aprakstīti konkrētie apstākļi attiecīgajā valstī. Pieprasījuma iesniedzējs jo īpaši atsaucās uz iedaļām par vispārējiem kropļojumiem (piemēram, saistībā ar zemi, enerģiju un kapitālu) un iedaļu par kropļojumiem tērauda, alumīnija un ķīmijas nozarēs, no kurām tiek iegūti pamatmateriāli, kurus lielā mērā izmanto gandrīz visu velosipēdu daļu ražošanai. Minētajā dokumentā izceltas nopietnas jaudas pārpalikuma problēmas tērauda un alumīnija tirgū Ķīnā un secināts, ka minētajās nozarēs cenas nav veidojušās brīvā tirgus ietekmē.

Tādējādi, ņemot vērā pamatregulas 2. panta 6.a punktu, apgalvojums par dempinga turpināšanos vai atkārtošanos ir balstīts uz salīdzinājumu starp salikto normālo vērtību, pamatojoties uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kuras atspoguļo neizkropļotas cenas vai etalonus atbilstošā reprezentatīvā valstī, un pārskatāmā ražojuma eksporta cenu (EXW līmenī) no attiecīgās valsts, kad to pārdod eksportam uz Savienību. Šādi aprēķinātās dempinga starpības attiecīgajai valstij ir ievērojamas.

Ņemot vērā pieejamo informāciju, Komisija uzskata, ka saskaņā ar pamatregulas 5. panta 9. punktu ir pietiekami pierādījumi par to, ka cenas un izmaksas ir ietekmējuši nozīmīgi kropļojumi, tādēļ attiecīgās valsts iekšzemes cenas un izmaksas izmantot nav pareizi, un tie pamato izmeklēšanas sākšanu, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

4.2. Apgalvojums par kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību

Pieprasījuma iesniedzējs ir sniedzis pierādījumus tam, ka tad, ja pasākumi tiktu izbeigti, pārskatāmā ražojuma pašreizējais importa līmenis no attiecīgās valsts uz Savienību, kurš absolūtā izteiksmē ir saglabājies ievērojams, varētu palielināties, jo i) ražotājiem eksportētājiem attiecīgajā valstī ir milzīga neizmantota jauda un ii) Savienības tirgus ir pievilcīgs apjoma un cenu ziņā. Ja pasākumu nebūtu, Ķīnas eksporta cenas būtu tik zemā līmenī, kas būtu pietiekams, lai nodarītu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, kuras stāvoklis joprojām ir nestabils.

Visbeidzot pieprasījuma iesniedzējs apgalvo, ka stāvoklis, kādā Savienības ražošanas nozare bija nonākusi kaitējuma dēļ, uzlabojies galvenokārt esošo pasākumu dēļ un ka tad, ja pasākumi tiktu izbeigti un imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts turpinātu palielināties, kaitējums Savienības ražošanas nozarei varētu atkārtoties. Tādējādi zemās cenas un lielie daudzumi ļoti nelabvēlīgi ietekmētu Savienības ražošanas nozares stāvokli kopumā, jo īpaši pārdošanas apjomu, cenu un rentabilitāti. Tādā gadījumā ir ļoti iespējams, ka kaitējums, ko rada imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts, atkārtosies un lielā mērā negatīvi ietekmēs Savienības ražošanas nozares vispārējo darbību.

5. Procedūra

Pēc apspriešanās ar komiteju, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi, kas pamato termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu, Komisija ar šo sāk pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

Termiņbeigu pārskatīšanā tiks noteikts, vai, beidzoties pasākumu termiņam, varētu turpināties vai atkārtoties ar attiecīgās valsts izcelsmes pārskatāmo ražojumu saistītais dempings un Savienības ražošanas nozarei nodarītais kaitējums.

5.1. Pārskatīšanas izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

Dempinga turpināšanās vai atkārtošanās izmeklēšana aptvers laikposmu no 2017. gada 1. aprīļa līdz 2018. gada 31. martam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods”). Kaitējuma turpināšanās un atkārtošanās iespējamības novērtēšanai būtisko tendenču izpēte aptvers laikposmu no 2014. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

5.2. Dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības noteikšanas procedūra

Komisija termiņbeigu pārskatīšanā pārbauda eksportu, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veikts uz Savienību, un neatkarīgi no eksporta uz Savienību apsver, vai to uzņēmumu situācija, kuri ražo un pārdod pārskatāmo ražojumu attiecīgajā valstī, ir tāda, ka tad, ja pasākumi tiktu izbeigti, ir iespējama eksporta par dempinga cenām uz Savienību turpināšanās vai atkārtošanās.

Tāpēc visi pārskatāmā ražojuma ražotāji attiecīgajā valstī neatkarīgi no tā, vai tie pārskatīšanas izmeklēšanas periodā eksportējuši (8) pārskatāmo ražojumu uz Savienību, ir aicināti piedalīties Komisijas veiktajā izmeklēšanā.

5.2.1. Izmeklēšana attiecībā uz ražotājiem attiecīgajā valstī

Ņemot vērā, ka šajā termiņbeigu pārskatīšanā varētu būt iesaistīts liels skaits attiecīgās valsts ražotāju, un lai izmeklēšanu pabeigtu tiesību aktos noteiktajā termiņā, Komisija var ierobežot izmeklējamo ražotāju skaitu, no pietiekama skaita ražotāju veidojot izlasi (šo procesu sauc arī par “atlasi”). Atlasi veic saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, visi ražotāji vai pārstāvji, kas darbojas to vārdā, ieskaitot tos, kas nesadarbojās izmeklēšanā, kuras rezultātā tika noteikti pasākumi, uz kuriem attiecas šī pārskatīšana, ar šo tiek aicināti pieteikties Komisijā. Ja vien nav norādīts citādi, minētajām personām tas jāizdara 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, sniedzot Komisijai šā paziņojuma I pielikumā noteikto informāciju par savu uzņēmumu vai uzņēmumiem.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu ražotāju atlasei, tā sazināsies arī ar attiecīgās valsts iestādēm un var sazināties ar visām zināmajām ražotāju apvienībām.

Visām ieinteresētajām personām, kuras vēlas sniegt izlases izveidei svarīgu informāciju, izņemot iepriekš pieprasīto informāciju, tas jāizdara 21 dienas laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav norādīts citādi.

Ja būs vajadzīga izlase, tad ražotāji tiks atlasīti, ņemot vērā lielāko reprezentatīvo ražošanas, pārdošanas vai eksporta apjomu, ko paredzētajā termiņā iespējams izmeklēt. Visiem zināmajiem ražotājiem, attiecīgās valsts iestādēm un ražotāju apvienībām vajadzības gadījumā ar attiecīgās valsts iestāžu starpniecību Komisija paziņos, kuri uzņēmumi ir atlasīti.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz ražotājiem, tā nosūtīs anketas izlasē iekļautajiem ražotājiem, visām zināmajām ražotāju apvienībām un attiecīgās valsts iestādēm.

Visiem izlasē iekļautajiem ražotājiem 37 dienu laikā no dienas, kad paziņots par iekļaušanu izlasē, ja vien nav norādīts citādi, būs jāiesniedz atbildes uz anketas jautājumiem.

Neskarot pamatregulas 18. panta iespējamo piemērošanu, uzņēmumus, kuri piekrituši iespējamai iekļaušanai izlasē, taču tajā nav iekļauti, uzskata par uzņēmumiem, kas sadarbojās (turpmāk “izlasē neiekļautie ražotāji, kas sadarbojās”).

5.2.2. Papildu procedūra attiecībā uz attiecīgo valsti, kas ir pakļauta nozīmīgiem kropļojumiem

Ievērojot 2. panta 6.a punkta e) apakšpunktu, Komisija tūlīt pēc izmeklēšanas sākšanas ar norādi uz dokumentiem, kuri pieejami ieinteresētajām personām, informēs izmeklēšanā iesaistītās personas par attiecīgajiem avotiem, ko tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai Ķīnas Tautas Republikā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu. Tiks izmantoti visi avoti, tostarp vajadzības gadījumā tiks izvēlēta arī atbilstoša reprezentatīva trešā valsts. Izmeklēšanā iesaistītajām personām atvēl 10 dienas piezīmju sniegšanai no dienas, kurā šī norāde ir pievienota dokumentiem.

Saskaņā ar Komisijai pieejamo informāciju attiecībā uz ĶTR iespējamā reprezentatīvā trešā valsts ir Turcija. Lai galu galā izvēlētos atbilstošo reprezentatīvo trešo valsti, Komisija pārbaudīs, vai tajā ekonomiskās attīstības līmenis ir līdzīgs eksportētājvalsts līmenim, vai tajā tiek ražots un pārdots pārskatāmais ražojums un vai attiecīgie dati ir viegli pieejami. Ja ir vairāk par vienu šādu valsti, priekšroku attiecīgā gadījumā dos valstīm ar atbilstoša līmeņa sociālo un vides aizsardzību.

Attiecībā uz attiecīgiem avotiem, Komisija aicina visus ražotājus attiecīgajā valstī 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī sniegt informāciju, kas prasīta šā paziņojuma III pielikumā.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz apgalvotiem nozīmīgiem kropļojumiem 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija nosūtīs anketu arī attiecīgās valsts valdībai.

Visas ieinteresētās personas ar šo ir aicinātas, ievērojot šā paziņojuma noteikumus, darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un sniegt pierādījumus, kas to pamato, attiecībā uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu.

Ja vien nav norādīts citādi, minētajai informācijai un pierādījumiem, kas to pamato, jānonāk Komisijā 37 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5.2.3. Izmeklēšana attiecībā uz nesaistītiem importētājiem (9) (10)

Šajā izmeklēšanā tiek aicināti piedalīties pārskatāmā ražojuma nesaistītie importētāji no attiecīgās valsts Savienībā, ieskaitot tos, kuri nesadarbojās izmeklēšanā, kuras rezultātā tika noteikti spēkā esošie pasākumi.

Ņemot vērā, ka šajā termiņbeigu pārskatīšanā varētu būt iesaistīts liels skaits nesaistītu importētāju, un lai izmeklēšanu pabeigtu tiesību aktos noteiktajā termiņā, Komisija var ierobežot izmeklējamo nesaistīto importētāju skaitu, no pietiekama skaita nesaistīto importētāju veidojot izlasi (šo procesu sauc arī par “atlasi”). Atlasi veic saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, visi nesaistītie importētāji vai pārstāvji, kas darbojas to vārdā, ieskaitot tos, kas nesadarbojās izmeklēšanā, kuras rezultātā tika noteikti pasākumi, uz kuriem attiecas šī pārskatīšana, ar šo tiek aicināti pieteikties Komisijā. Ja vien nav norādīts citādi, minētajām personām tas jāizdara 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, sniedzot Komisijai šā paziņojuma II pielikumā noteikto informāciju par savu uzņēmumu vai uzņēmumiem.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu nesaistītu importētāju atlasei, tā var arī sazināties ar visām zināmajām importētāju apvienībām.

Ja ir vajadzīga izlase, tad importētājus var atlasīt, ņemot vērā Savienībā pārdoto attiecīgās valsts izcelsmes pārskatāmo ražojumu lielāko reprezentatīvo apjomu, ko paredzētajā termiņā iespējams pienācīgi izmeklēt. Visiem zināmajiem nesaistītajiem importētājiem un importētāju apvienībām Komisija paziņos, kuri uzņēmumi ir iekļauti izlasē.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu izmeklēšanai, tā nosūtīs anketas izlasē iekļautajiem nesaistītajiem importētājiem un visām zināmajām importētāju apvienībām. Šīm personām jāiesniedz atbildes uz anketas jautājumiem 37 dienu laikā no dienas, kad paziņots par iekļaušanu izlasē, ja vien nav norādīts citādi.

5.3. Kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības noteikšanas procedūra

Lai noteiktu, vai kaitējums Savienības ražošanas nozarei varētu turpināties vai atkārtoties, Komisijas veiktajā izmeklēšanā ir aicināti piedalīties Savienības ražotāji, kas ražo pārskatāmo ražojumu.

5.3.1. Izmeklēšana attiecībā uz Savienības ražotājiem

Ņemot vērā, ka šajā termiņbeigu pārskatīšanā ir iesaistīts liels skaits Savienības ražotāju, un lai izmeklēšanu pabeigtu tiesību aktos noteiktajā termiņā, Komisija ir nolēmusi ierobežot izmeklējamo Savienības ražotāju skaitu, veidojot izlasi (šo procesu sauc arī par “atlasi”). Atlase notiek saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

Komisija ir izveidojusi provizorisku Savienības ražotāju izlasi. Sīkāka informācija atrodama dokumentos, kuri pieejami ieinteresētajām personām. Ar šo ieinteresētās personas tiek aicinātas iepazīties ar dokumentiem (tādēļ tām jāsazinās ar Komisiju – kontaktinformācija norādīta 5.7. punktā). Citiem Savienības ražotājiem (vai pārstāvjiem, kas darbojas to vārdā), kuri uzskata, ka viņi būtu jāiekļauj izlasē, ieskaitot Savienības ražotājus, kas nesadarbojās izmeklēšanā, kā rezultātā tika pieņemti spēkā esošie pasākumi, ir jāsazinās ar Komisiju 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Visām ieinteresētajām personām, kuras vēlas sniegt citu izlases izveidei svarīgu informāciju, tas jāizdara 21 dienas laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav norādīts citādi.

Visiem zināmajiem Savienības ražotājiem un/vai ražotāju apvienībām Komisija paziņos, kuri uzņēmumi ir iekļauti izlasē.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu izmeklēšanai, tā nosūtīs anketas izlase iekļautajiem Savienības ražotājiem un visām zināmajām Savienības ražotāju apvienībām. Šīm personām jāiesniedz atbildes uz anketas jautājumiem 37 dienu laikā no dienas, kad paziņots par iekļaušanu izlasē, ja vien nav norādīts citādi.

5.4. Savienības interešu novērtēšanas procedūra

Ja tiks konstatēts, ka dempings un kaitējums varētu turpināties vai atkārtoties, tad saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tiks pieņemts lēmums par to, vai antidempinga pasākumu saglabāšana nebūtu pretrunā Savienības interesēm. Savienības ražotāji, importētāji un apvienības, kas tos pārstāv, lietotāji un apvienības, kas tos pārstāv, un organizācijas, kas pārstāv patērētājus, tiek aicinātas pieteikties 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav norādīts citādi. Lai piedalītos izmeklēšanā, organizācijām, kas pārstāv patērētājus, šajā pašā termiņā jāparāda, ka starp to darbībām un pārskatāmo ražojumu pastāv objektīva saikne.

Personas, kas piesakās 15 dienu termiņā, 37 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav norādīts citādi, var sniegt Komisijai informāciju par Savienības interesēm. Šo informāciju var sniegt brīvā formā vai aizpildot Komisijas sagatavoto anketu. Visa informācija, kas iesniegta saskaņā ar pamatregulas 21. pantu, tiks ņemta vērā tikai tad, ja iesniegšanas brīdī būs pamatota ar faktiem.

5.5. Cita rakstiski sniedzama informācija

Visas ieinteresētās personas ar šo ir aicinātas, ievērojot šā paziņojuma noteikumus, darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un sniegt pierādījumus, kas to pamato.

5.6. Uzklausīšanas iespēja, ko nodrošina Komisijas izmeklēšanas dienesti

Visas ieinteresētās personas var pieprasīt, lai tās uzklausītu Komisijas izmeklēšanas dienesti. Uzklausīšanas pieprasījums jāiesniedz rakstiski un tajā jānorāda pieprasījuma iemesli. Pieprasījums uzklausīt par jautājumiem, kas skar izmeklēšanas sākumposmu, jāiesniedz 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Vēlāk uzklausīšanas pieprasījums jāiesniedz konkrētā termiņā, ko Komisija norādījusi, sazinoties ar attiecīgajām personām.

5.7. Norādes rakstisku dokumentu iesniegšanai, atbilžu uz anketas jautājumiem un sarakstes nosūtīšanai

Uz informāciju, kas tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu vajadzībām iesniegta Komisijai, neattiecas autortiesības. Ieinteresētajām personām, pirms tās iesniedz Komisijai informāciju un/vai datus, uz kuriem attiecas trešās personas autortiesības, no autortiesību īpašnieka ir jāprasa īpaša atļauja, kas nepārprotami ļauj a) Komisijai šīs tirdzniecības aizsardzības procedūras vajadzībām izmantot informāciju un datus un b) sniegt informāciju un/vai datus šīs izmeklēšanas ieinteresētajām personām tādā veidā, kas tām ļauj izmantot tiesības uz aizstāvību.

Visi rakstiski iesniegtie dokumenti, tostarp šajā paziņojumā prasītā informācija, kā arī ieinteresēto personu atbildes uz anketas jautājumiem un sarakste, kurai lūgts saglabāt konfidencialitāti, ir ar norādi “Limited” (11). Personas, kas šīs izmeklēšanas gaitā iesniedz informāciju, ir aicinātas pamatot savu lūgumu saglabāt konfidencialitāti.

Ieinteresētajām personām, kuras sniedz informāciju ar norādi “Limited”, saskaņā ar pamatregulas 19. panta 2. punktu jāsagatavo tās nekonfidenciāls kopsavilkums ar norādi “For inspection by interested parties”. Šiem kopsavilkumiem jābūt tik detalizētiem, lai no tiem varētu pienācīgi saprast konfidenciāli iesniegtās informācijas būtību. Ja persona, kas iesniedz konfidenciālu informāciju, nenorāda pamatotu iemeslu, kāpēc tā lūdz saglabāt konfidencialitāti, vai nesagatavo tās nekonfidenciālu kopsavilkumu un neiesniedz to noteiktajā formātā un kvalitātē, Komisija šādu informāciju var neņemt vērā, ja vien no uzticamiem avotiem nevar pietiekami pierādīt, ka informācija ir pareiza.

Ieinteresētās personas tiek aicinātas visu informāciju un pieteikumus, tostarp skenētas pilnvaras un izziņas, iesniegt pa e-pastu, savukārt liela apjoma atbildes – CD-ROM vai DVD, ko iesniedz personīgi vai nosūta pa pastu ar ierakstītu vēstuli. Ja ieinteresētās personas atbild pa e-pastu, tās piekrīt noteikumiem, kas piemērojami dokumentu elektroniskai iesniegšanai saskaņā ar noteikumiem dokumentā “SARAKSTE AR EIROPAS KOMISIJU TIRDZNIECĪBAS AIZSARDZĪBAS LIETĀS”, kas publicēts Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē: http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2011/june/tradoc_148003.pdf. Ieinteresētajām personām ir jānorāda savs nosaukums/vārds, uzvārds, adrese, tālruņa numurs un derīga e-pasta adrese un ir jānodrošina, ka norādītā e-pasta adrese ir funkcionējoša, oficiāla darba e-pasta adrese un ka e-pasts ik dienu tiek pārbaudīts. Kad būs iesniegta kontaktinformācija, Komisija sazināsies ar ieinteresētajām personām tikai pa e-pastu, ja vien tās nebūs nepārprotami paudušas prasību visus dokumentus no Komisijas saņemt ar citiem saziņas līdzekļiem vai ja nosūtāmā dokumenta veida dēļ tas jāsūta ar ierakstītu vēstuli. Ieinteresētās personas var iepazīties ar papildu noteikumiem un informāciju par saraksti ar Komisiju, tostarp principiem, kas piemērojami pa e-pastu sūtāmai informācijai, iepriekš minētajās instrukcijās par saziņu ar ieinteresētajām personām.

Komisijas adrese sarakstei:

European Commission

Directorate-General for Trade

Directorate H

Birojs: CHAR 04/039

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

E-pasts

TRADE-R688-BICYCLES-DUMPING@ec.europa.eu

TRADE-R688-BICYCLES-INJURY@ec.europa.eu

6. Nesadarbošanās

Ja ieinteresētā persona liedz piekļuvi nepieciešamajai informācijai vai nesniedz to noteiktajā termiņā, vai ievērojami kavē izmeklēšanu, tad saskaņā ar pamatregulas 18. pantu apstiprinošus vai noraidošus konstatējumus var sagatavot, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

Ja tiek konstatēts, ka ieinteresētā persona ir sniegusi nepatiesu vai maldinošu informāciju, šo informāciju var neņemt vērā un izmantot pieejamos faktus.

Ja ieinteresētā persona nesadarbojas vai sadarbojas tikai daļēji un tāpēc konstatējumi saskaņā ar pamatregulas 18. pantu ir pamatoti ar pieejamajiem faktiem, rezultāts šai personai var būt mazāk labvēlīgs nekā tad, ja tā būtu sadarbojusies.

Ja atbilde netiek sniegta elektroniskā veidā, to neuzskata par nesadarbošanos, ja ieinteresētā persona pierāda, ka atbildes sniegšana prasītajā veidā sagādātu nesamērīgu papildu apgrūtinājumu vai nesamērīgus papildu izdevumus. Ieinteresētajai personai būtu nekavējoties jāsazinās ar Komisiju.

7. Uzklausīšanas amatpersona

Ieinteresētās personas var lūgt tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas iesaistīšanos. Uzklausīšanas amatpersona darbojas kā vidutājs starp ieinteresētajām personām un Komisijas izmeklēšanas dienestiem. Uzklausīšanas amatpersona izskata pieprasījumus par piekļuvi lietai, strīdus par dokumentu konfidencialitāti, pieprasījumus pagarināt termiņu un trešo personu uzklausīšanas pieprasījumus. Uzklausīšanas amatpersona var rīkot uzklausīšanu atsevišķai ieinteresētajai personai un veikt mediāciju, lai pilnībā tiktu īstenotas ieinteresētās personas tiesības uz aizstāvību.

Uzklausīšanas pieprasījums jāiesniedz uzklausīšanas amatpersonai rakstiski un tajā jānorāda pieprasījuma iemesli. Pieprasījums uzklausīt par jautājumiem, kas skar izmeklēšanas sākumposmu, jāiesniedz 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Papildu informācija un kontaktinformācija pieejama uzklausīšanas amatpersonas tīmekļa lapās Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/trade/trade-policy-and-you/contacts/hearing-officer/.

8. Izmeklēšanas grafiks

Izmeklēšana saskaņā ar pamatregulas 11. panta 5. punktu tiks pabeigta 15 mēnešu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

9. Iespēja pieprasīt pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu

Šī termiņbeigu pārskatīšana ir sākta saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu, tāpēc tās konstatējumu dēļ spēkā esošie pasākumi netiks grozīti, bet atbilstoši pamatregulas 11. panta 6. punktam tie tiks atcelti vai saglabāti.

Ja kāda ieinteresētā persona uzskata, ka ir pamats pārskatīt pasākumus tā, lai būtu iespējams tos grozīt, attiecīgā persona var pieprasīt pārskatīšanu, kas notiktu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu.

Personas, kuras vēlas pieprasīt šādu pārskatīšanu, kas tiktu veikta neatkarīgi no šajā paziņojumā minētās termiņbeigu pārskatīšanas, var sazināties ar Komisiju, izmantojot iepriekš norādīto adresi.

10. Personas datu apstrāde

Šajā izmeklēšanā iegūtos personas datus apstrādās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (12).

(1) OV C 294, 5.9.2017., 3. lpp.

(2) OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.

(3) Padomes 2013. gada 29. maija Regula (ES) Nr. 502/2013, ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 990/2011, ar ko pēc termiņa beigu pārskata atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 3. punktam piemēro galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu importam (OV L 153, 5.6.2013., 17. lpp.).

(4) Padomes 2011. gada 3. oktobra Īstenošanas regula (ES) Nr. 990/2011, ar ko pēc termiņa beigu pārskata atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam piemēro galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu importam (OV L 261, 6.10.2011., 2. lpp.).

(5) Padomes 2013. gada 29. maija Īstenošanas regula (ES) Nr. 501/2013, ar ko galīgo antidempinga maksājumu, kas ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 990/2011 noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu importam, attiecina uz tādu velosipēdu importu, kas nosūtīti no Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas un Tunisijas, neatkarīgi no tā, vai šiem velosipēdiem ir deklarēta Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas vai Tunisijas izcelsme (OV L 153, 5.6.2013., 1. lpp.).

(6) Komisijas 2015. gada 18. maija Īstenošanas regula (ES) 2015/776, ar ko galīgo antidempinga maksājumu, kas ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 502/2013 noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu importam, attiecina uz tādu velosipēdu importu, kas nosūtīti no Kambodžas, Pakistānas un Filipīnām, neatkarīgi no tā, vai šiem velosipēdiem ir deklarēta Kambodžas, Pakistānas un Filipīnu izcelsme (OV L 122, 19.5.2015., 4. lpp.).

(7) Report on Significant Distortions in the Economy of the PRC for the purposes of the trade defence investigations, 20.12.2017., SWD (2017) 483 final/2 pieejams: http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2017/december/tradoc_156474.pdf.

(8) Ražotājs ir attiecīgās valsts uzņēmums, kas ražo pārskatāmo ražojumu, ieskaitot visus saistītos uzņēmumus, kuri piedalās pārskatāmā ražojuma ražošanā, pārdošanā iekšzemes tirgū vai eksportēšanā.

(9) Izlasē var iekļaut tikai tos importētājus attiecīgajā valstī, kuri nav saistīti ar ražotājiem. Importētājiem, kas ir saistīti ar ražotājiem, jāaizpilda šiem ražotājiem eksportētājiem paredzētās anketas I pielikums. Saskaņā ar 127. pantu Komisijas 2015. gada 24. novembra Īstenošanas regulā (ES) 2015/2447, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, divas personas uzskata par saistītām, ja: a) viena persona ir otras personas uzņēmuma amatpersona vai direktors; b) tās ir juridiski atzīti uzņēmējdarbības partneri; c) tās ir darba devējs un darba ņēmējs; d) trešai personai tieši vai netieši pieder, tā pārvalda vai tur 5 % vai vairāk no abu personu balsstiesīgajām apgrozībā esošajām akcijām vai daļām; e) viena no personām tieši vai netieši kontrolē otru; f) abas personas tieši vai netieši kontrolē kāda trešā persona; g) kopā abas personas tieši vai netieši kontrolē trešo personu vai h) tās ir vienas ģimenes locekļi. (OV L 343, 29.12.2015., 558. lpp.). Par vienas ģimenes locekļiem uzskata tikai tādas personas, kuru starpā pastāv šādas attiecības: i) vīrs un sieva, ii) tēvs vai māte un bērns, iii) brālis un māsa vai pusbrālis un pusmāsa, iv) vectēvs vai vecāmāte un bērna bērns, v) tēva vai mātes brālis vai māsa un brāļa vai māsas bērns, vi) vīra vai sievas tēvs vai māte un znots vai vedekla, vii) svainis un svaine. Saskaņā ar 5. panta 4. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, “persona” ir fiziska persona, juridiska persona un jebkura personu apvienība, kam nav juridiskas personas statusa, bet kas saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem ir tiesīga veikt juridiskas darbības (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).

(10) Nesaistīto importētāju sniegto informāciju var izmantot arī saistībā ar citiem šīs izmeklēšanas aspektiem, ne tikai dempinga konstatēšanu.

(11) Dokumentu ar norādi “Limited” uzskata par konfidenciālu saskaņā ar pamategulas 19. pantu un 6. pantu PTO Nolīgumā par 1994. gada GATT VI panta īstenošanu (Antidempinga nolīgums). Tas ir aizsargāts arī atbilstoši 4. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

(12) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

I PIELIKUMS

Teksts attēlu

☐ “Limited” version (1) (ierobežota pieejamība)

☐ Version “For inspection by interested parties” (pieejams ieinteresētajām personām)

(atzīmēt attiecīgo aili)

ANTIDEMPINGA PROCEDŪRA, KAS ATTIECAS UZ ĶĪNAS TAUTAS REPUBLIKAS IZCELSMES VELOSIPĒDU IMPORTU

INFORMĀCIJA RAŽOTĀJU ATLASEI ĶĪNAS TAUTAS REPUBLIKĀ

Šī veidlapa ir paredzēta, lai palīdzētu ražotājiem Ķīnas Tautas Republikā sniegt informāciju, kas nepieciešama paziņojuma par procedūras sākšanu 5.2.1. punktā minētajai atlasei.

Gan informācija, kam piekļuve ierobežota, gan ieinteresētajām personām pieejamā informācija jānosūta Komisijai, kā noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu.

1. IDENTITĀTE UN KONTAKTINFORMĀCIJA

Norādiet šādu informāciju par uzņēmumu:

Uzņēmuma nosaukums

Adrese

Kontaktpersona

E-pasta adrese

Tālrunis

Fakss

2. APGROZĪJUMS, PĀRDOŠANAS APJOMS, RAŽOŠANAS APJOMS UN RAŽOŠANAS JAUDA

Par pārskatīšanas izmeklēšanas periodu, kas noteikts paziņojuma par procedūras sākšanu 5.1. punktā, attiecībā uz paziņojumā par procedūras sākšanu definēto pārskatāmo ražojumu norādiet ražošanas apjomu, ražošanas jaudu, apgrozījumu uzņēmuma uzskaites valūtā (pārdošanas apjoms eksportam uz Savienību, uz katru no 28 dalībvalstīm (2) atsevišķi un kopā, pārdošanas apjoms eksportam uz pārējo pasauli (kopā un uz piecām lielākajām importētājām valstīm) un pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū), kā arī atbilstošo svaru vai apjomu. Norādiet svaru tonnās un izmantoto valūtu.

I tabula

Apgrozījums un pārdošanas apjoms

Gabali

Vērtība uzskaites valūtā

Norādiet lietoto valūtu

Jūsu uzņēmuma ražotā pārskatāmā ražojuma pārdošanas apjoms eksportam uz Savienību (uz katru no 28 dalībvalstīm atsevišķi un kopā)

Kopā:

Norādiet katru dalībvalsti (*):

Jūsu uzņēmuma ražotā pārskatāmā ražojuma pārdošanas apjoms eksportam uz citām pasaules valstīm

Kopā:

Norādiet piecas lielākās importētājas valstis un attiecīgos apjomus un vērtības (*)

(1) Dokuments tikai iekšējai lietošanai. Tas ir aizsargāts atbilstoši 4. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.). Tas ir konfidenciāls dokuments saskaņā ar 19. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulā (ES) 1036/2016 (OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.) un 6. pantu PTO Nolīgumā par GATT 1994 VI panta īstenošanu (Antidempinga nolīgums).

(2) Eiropas Savienības 28 dalībvalstis ir Beļģija, Bulgārija, Čehijas Republika, Dānija, Vācija, Igaunija, Īrija, Grieķija, Spānija, Francija, Horvātija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Malta, Nīderlande, Austrija, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Slovākija, Somija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste.

☐ “Limited” version (1) (ierobežota pieejamība)

☐ Version “For inspection by interested parties” (pieejams ieinteresētajām personām)

(atzīmēt attiecīgo aili)

ANTIDEMPINGA PROCEDŪRA, KAS ATTIECAS UZ ĶĪNAS TAUTAS REPUBLIKAS IZCELSMES VELOSIPĒDU IMPORTU

INFORMĀCIJA RAŽOTĀJU ATLASEI ĶĪNAS TAUTAS REPUBLIKĀ

Šī veidlapa ir paredzēta, lai palīdzētu ražotājiem Ķīnas Tautas Republikā sniegt informāciju, kas nepieciešama paziņojuma par procedūras sākšanu 5.2.1. punktā minētajai atlasei.

Gan informācija, kam piekļuve ierobežota, gan ieinteresētajām personām pieejamā informācija jānosūta Komisijai, kā noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu.

1. IDENTITĀTE UN KONTAKTINFORMĀCIJA

Norādiet šādu informāciju par uzņēmumu:

Uzņēmuma nosaukums

Adrese

Kontaktpersona

E-pasta adrese

Tālrunis

Fakss

2. APGROZĪJUMS, PĀRDOŠANAS APJOMS, RAŽOŠANAS APJOMS UN RAŽOŠANAS JAUDA

I tabula

Apgrozījums un pārdošanas apjoms

Gabali

Vērtība uzskaites valūtā

Norādiet lietoto valūtu

Jūsu uzņēmuma ražotā pārskatāmā ražojuma pārdošanas apjoms eksportam uz Savienību (uz katru no 28 dalībvalstīm atsevišķi un kopā)

Kopā:

Norādiet katru dalībvalsti (*):

Jūsu uzņēmuma ražotā pārskatāmā ražojuma pārdošanas apjoms eksportam uz citām pasaules valstīm

Kopā:

Norādiet piecas lielākās importētājas valstis un attiecīgos apjomus un vērtības (*)

Teksts attēlu

Gabali

Vērtība uzskaites valūtā

Norādiet lietoto valūtu

Jūsu uzņēmuma ražotā pārskatāmā ražojuma pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū

(*) Ja vajadzīgs, pievienojiet papildu ailes.

II tabula

Ražošanas apjoms un ražošanas jauda

Gabali

Jūsu uzņēmuma ražotā pārskatāmā ražojuma kopējais ražošanas apjoms

Jūsu uzņēmuma ražotā pārskatāmā ražojuma ražošanas jauda

3. JŪSU UZŅĒMUMA UN SAISTĪTO UZŅĒMUMU DARBĪBAS (1)

Precīzi aprakstiet uzņēmuma un visu to saistīto uzņēmumu (lūdzam norādīt tos un to saistību ar jūsu uzņēmumu) darbības, kuri iesaistīti pārskatāmā ražojuma ražošanā un/vai pārdošanā (eksportam un/vai iekšzemes tirgū). Šādas darbības varētu būt pārskatāmā ražojuma pirkšana vai tā ražošana uz apakšlīguma pamata vai pārskatāmā ražojuma apstrāde vai tirdzniecība u. c.

Uzņēmuma nosaukums un atrašanās vieta

Darbības

Saistība

4. CITA INFORMĀCIJA

Lūdzam sniegt visu pārējo attiecīgo informāciju, kas, pēc uzņēmuma ieskata, varētu būt noderīga Komisijai, veidojot izlasi.

5. APLIECINĀJUMS

Sniedzot iepriekš minēto informāciju, uzņēmums piekrīt iespējamai iekļaušanai izlasē. Izlasē iekļautam uzņēmumam būs jāatbild uz anketas jautājumiem un jāpiekrīt sniegto atbilžu pārbaudei uzņēmumā. Ja uzņēmums norāda, ka nepiekrīt iespējamai iekļaušanai izlasē, tiek uzskatīts, ka tas nav sadarbojies izmeklēšanā. Komisijas konstatējumi par ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, tiek pamatoti ar pieejamajiem faktiem, un izmeklēšanas rezultāts šim uzņēmumam var būt mazāk labvēlīgs nekā tad, ja tas būtu sadarbojies.

Pilnvarotās amatpersonas paraksts:

Pilnvarotās amatpersonas vārds, uzvārds un amats:

Datums:

(1) Saskaņā ar 127. pantu Komisijas Īstenošanas Regulā (ES) 2015/2447, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, divas personas uzskata par saistītām, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem: a) viena persona ir otras personas uzņēmuma amatpersona vai direktors; b) tās ir juridiski atzīti uzņēmējdarbības partneri; c) tās ir darba devējs un darba ņēmējs; d) trešai personai tieši vai netieši pieder, tā pārvalda vai tur 5 % vai vairāk no abu personu balsstiesīgajām apgrozībā esošajām akcijām vai daļām; e) viena no personām tieši vai netieši kontrolē otru; f) abas personas tieši vai netieši kontrolē kāda trešā persona; g) kopā abas personas tieši vai netieši kontrolē trešo personu vai h) tās ir vienas ģimenes locekļi. (OV L 143, 29.12.2015., 558. lpp.). Par vienas ģimenes locekļiem uzskata tikai tādas personas, kuru starpā pastāv šādas attiecības: i) vīrs un sieva, ii) tēvs vai māte un bērns, iii) brālis un māsa vai pusbrālis un pusmāsa, iv) vectēvs vai vecāmāte un bērna bērns, v) tēva vai mātes brālis vai māsa un brāļa vai māsas bērns, vi) vīra vai sievas tēvs vai māte un znots vai vedekla, vii) svainis un svaine. Saskaņā ar 5. panta 4. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, “persona” ir fiziska persona, juridiska persona un jebkura personu apvienība, kam nav juridiskas personas statusa, bet kas saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem ir tiesīga veikt juridiskas darbības (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).

Gabali

Vērtība uzskaites valūtā

Norādiet lietoto valūtu

Jūsu uzņēmuma ražotā pārskatāmā ražojuma pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū

(*) Ja vajadzīgs, pievienojiet papildu ailes.

II tabula

Ražošanas apjoms un ražošanas jauda

Gabali

Jūsu uzņēmuma ražotā pārskatāmā ražojuma kopējais ražošanas apjoms

Jūsu uzņēmuma ražotā pārskatāmā ražojuma ražošanas jauda

3. JŪSU UZŅĒMUMA UN SAISTĪTO UZŅĒMUMU DARBĪBAS (1)

Uzņēmuma nosaukums un atrašanās vieta

Darbības

Saistība

4. CITA INFORMĀCIJA

Lūdzam sniegt visu pārējo attiecīgo informāciju, kas, pēc uzņēmuma ieskata, varētu būt noderīga Komisijai, veidojot izlasi.

5. APLIECINĀJUMS

Pilnvarotās amatpersonas paraksts:

Pilnvarotās amatpersonas vārds, uzvārds un amats:

Datums:

II PIELIKUMS

Teksts attēlu

☐ “Limited” version (1) (ierobežota pieejamība)

☐ Version “For inspection by interested parties” (pieejams ieinteresētajām personām)

(atzīmēt attiecīgo aili)

ANTIDEMPINGA PROCEDŪRA, KAS ATTIECAS UZ ĶĪNAS TAUTAS REPUBLIKAS IZCELSMES VELOSIPĒDU IMPORTU

INFORMĀCIJA NESAISTĪTU IMPORTĒTĀJU ATLASEI

Šī veidlapa ir paredzēta, lai palīdzētu nesaistītiem importētājiem sniegt informāciju, kas nepieciešama paziņojuma par procedūras sākšanu 5.2.3. punktā minētajai atlasei.

Gan informācija, kam piekļuve ierobežota, gan ieinteresētajām personām pieejamā informācija jānosūta Komisijai, kā noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu.

1. IDENTITĀTE UN KONTAKTINFORMĀCIJA

Norādiet šādu informāciju par uzņēmumu:

Uzņēmuma nosaukums

Adrese

Kontaktpersona

E-pasta adrese

Tālrunis

Fakss

2. APGROZĪJUMS UN PĀRDOŠANAS APJOMS

Par pārskatīšanas izmeklēšanas periodu, kas noteikts paziņojuma par procedūras sākšanu 5.1. punktā, attiecībā uz paziņojumā par procedūras sākšanu definēto pārskatāmo ražojumu norādiet uzņēmuma kopējo apgrozījumu euro (EUR) un importa Savienībā (2) apgrozījumu un svaru vai apjomu un tālākpārdošanas apjomu Savienības tirgū pēc importēšanas no Ķīnas Tautas Republikas, kā arī atbilstošo svaru vai apjomu. Norādiet svaru tonnās.

Gabali

Vērtība euro (EUR)

Kopējais uzņēmuma apgrozījums euro (EUR)

Pārskatāmā ražojuma imports Savienībā

Pārskatāmā ražojuma tālākpārdošana Savienības tirgū pēc importēšanas

☐ “Limited” version (1) (ierobežota pieejamība)

☐ Version “For inspection by interested parties” (pieejams ieinteresētajām personām)

(atzīmēt attiecīgo aili)

ANTIDEMPINGA PROCEDŪRA, KAS ATTIECAS UZ ĶĪNAS TAUTAS REPUBLIKAS IZCELSMES VELOSIPĒDU IMPORTU

INFORMĀCIJA NESAISTĪTU IMPORTĒTĀJU ATLASEI

Šī veidlapa ir paredzēta, lai palīdzētu nesaistītiem importētājiem sniegt informāciju, kas nepieciešama paziņojuma par procedūras sākšanu 5.2.3. punktā minētajai atlasei.

Gan informācija, kam piekļuve ierobežota, gan ieinteresētajām personām pieejamā informācija jānosūta Komisijai, kā noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu.

1. IDENTITĀTE UN KONTAKTINFORMĀCIJA

Norādiet šādu informāciju par uzņēmumu:

Uzņēmuma nosaukums

Adrese

Kontaktpersona

E-pasta adrese

Tālrunis

Fakss

2. APGROZĪJUMS UN PĀRDOŠANAS APJOMS

Par pārskatīšanas izmeklēšanas periodu, kas noteikts paziņojuma par procedūras sākšanu 5.1. punktā, attiecībā uz paziņojumā par procedūras sākšanu definēto pārskatāmo ražojumu norādiet uzņēmuma kopējo apgrozījumu euro (EUR) un importa Savienībā (2) apgrozījumu un svaru vai apjomu un tālākpārdošanas apjomu Savienības tirgū pēc importēšanas no Ķīnas Tautas Republikas, kā arī atbilstošo svaru vai apjomu. Norādiet svaru tonnās.

Gabali

Vērtība euro (EUR)

Kopējais uzņēmuma apgrozījums euro (EUR)

Pārskatāmā ražojuma imports Savienībā

Pārskatāmā ražojuma tālākpārdošana Savienības tirgū pēc importēšanas

Teksts attēlu

3. JŪSU UZŅĒMUMA UN SAISTĪTO UZŅĒMUMU DARBĪBAS (1)

Uzņēmuma nosaukums un atrašanās vieta

Darbības

Saistība

4. CITA INFORMĀCIJA

Lūdzam sniegt visu pārējo attiecīgo informāciju, kas, pēc uzņēmuma ieskata, varētu būt noderīga Komisijai, veidojot izlasi.

5. APLIECINĀJUMS

Sniedzot iepriekš minēto informāciju, uzņēmums piekrīt iespējamai iekļaušanai izlasē. Izlasē iekļautam uzņēmumam būs jāatbild uz anketas jautājumiem un jāpiekrīt sniegto atbilžu pārbaudei uzņēmumā. Ja uzņēmums norāda, ka nepiekrīt iespējamai iekļaušanai izlasē, tiek uzskatīts, ka tas nav sadarbojies izmeklēšanā. Komisijas konstatējumi par importētājiem, kuri nesadarbojās, ir pamatoti ar pieejamajiem faktiem, un izmeklēšanas rezultāts šim uzņēmumam var būt mazāk labvēlīgs nekā tad, ja tas būtu sadarbojies.

Pilnvarotās amatpersonas paraksts:

Pilnvarotās amatpersonas vārds, uzvārds un amats:

Datums:

(1) Saskaņā ar 127. pantu Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2015/2447, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, divas personas uzskata par saistītām, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem: a) viena persona ir otras personas uzņēmuma amatpersona vai direktors; b) tās ir juridiski atzīti uzņēmējdarbības partneri; c) tās ir darba devējs un darba ņēmējs; d) trešai personai tieši vai netieši pieder, tā pārvalda vai tur 5 % vai vairāk no abu personu balsstiesīgajām apgrozībā esošajām akcijām vai daļām; e) viena no personām tieši vai netieši kontrolē otru; f) abas personas tieši vai netieši kontrolē kāda trešā persona; g) kopā abas personas tieši vai netieši kontrolē trešo personu vai h) tās ir vienas ģimenes locekļi. (OV L 143, 29.12.2015., 558. lpp.). Par vienas ģimenes locekļiem uzskata tikai tādas personas, kuru starpā pastāv šādas attiecības: i) vīrs un sieva, ii) tēvs vai māte un bērns, iii) brālis un māsa vai pusbrālis un pusmāsa, iv) vectēvs vai vecāmāte un bērna bērns, v) tēva vai mātes brālis vai māsa un brāļa vai māsas bērns, vi) vīra vai sievas tēvs vai māte un znots vai vedekla, vii) svainis un svaine. Saskaņā ar 5. panta 4. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, “persona” ir fiziska persona, juridiska persona un jebkura personu apvienība, kam nav juridiskas personas statusa, bet kas saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem ir tiesīga veikt juridiskas darbības (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).

3. JŪSU UZŅĒMUMA UN SAISTĪTO UZŅĒMUMU DARBĪBAS (1)

Uzņēmuma nosaukums un atrašanās vieta

Darbības

Saistība

4. CITA INFORMĀCIJA

Lūdzam sniegt visu pārējo attiecīgo informāciju, kas, pēc uzņēmuma ieskata, varētu būt noderīga Komisijai, veidojot izlasi.

5. APLIECINĀJUMS

Sniedzot iepriekš minēto informāciju, uzņēmums piekrīt iespējamai iekļaušanai izlasē. Izlasē iekļautam uzņēmumam būs jāatbild uz anketas jautājumiem un jāpiekrīt sniegto atbilžu pārbaudei uzņēmumā. Ja uzņēmums norāda, ka nepiekrīt iespējamai iekļaušanai izlasē, tiek uzskatīts, ka tas nav sadarbojies izmeklēšanā. Komisijas konstatējumi par importētājiem, kuri nesadarbojās, ir pamatoti ar pieejamajiem faktiem, un izmeklēšanas rezultāts šim uzņēmumam var būt mazāk labvēlīgs nekā tad, ja tas būtu sadarbojies.

Pilnvarotās amatpersonas paraksts:

Pilnvarotās amatpersonas vārds, uzvārds un amats:

Datums:

III PIELIKUMS

Teksts attēlu

☐ “Limited” version (1) (ierobežota pieejamība)

☐ Version “For inspection by interested parties” (pieejams ieinteresētajām personām)

(atzīmēt attiecīgo aili)

ANTIDEMPINGA PROCEDŪRA, KAS ATTIECAS UZ ĶĪNAS TAUTAS REPUBLIKAS IZCELSMES VELOSIPĒDU IMPORTU

INFORMĀCIJAS PIEPRASĪJUMS ATTIECĪBĀ UZ IZEJMATERIĀLIEM, KO IZMANTO RAŽOTĀJI ĶĪNAS TAUTAS REPUBLIKĀ

Šī veidlapa ir paredzēta, lai palīdzētu ražotājiem Ķīnas Tautas Republikā atbildēt uz 5.2.2. punktā minēto pieprasījumu pēc informācijas par izejmateriāliem.

Gan informācija, kam piekļuve ierobežota, gan ieinteresētajām personām pieejamā informācija jānosūta Komisijai, kā noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu.

Pieprasītā informācija 15 dienu laikā no šīs norādes dokumentos datuma būtu jānosūta Komisijai uz adresi, kas norādīta paziņojumā par procedūras sākšanu.

1. IDENTITĀTE UN KONTAKTINFORMĀCIJA

Norādiet šādu informāciju par uzņēmumu:

Uzņēmuma nosaukums

Adrese

Kontaktpersona

E-pasta adrese

Tālrunis

Fakss

2. INFORMĀCIJA PAR IZEJMATERIĀLIEM, KO IZMANTO JŪSU UZŅĒMUMS UN SAISTĪTIE UZŅĒMUMI

Sniedziet īsu pārskatāmā ražojuma ražošanas procesa(-u) aprakstu.

Uzskaitiet visus materiālus (nepārstrādātus un pārstrādātus) un pārskatāmā ražojuma ražošanā izmantoto enerģiju, kā arī visus blakusproduktus un atkritumus, kas pārdoti vai (atkārtoti) ieviesti pārskatāmā ražojuma ražošanas procesā. Attiecīgā gadījumā norādiet atbilstošo Harmonizētās sistēmas (HS) kodu (2) katrai no tabulās iekļautajām pozīcijām. Ja ražošanas process atšķiras, aizpildiet atsevišķu pielikumu katram saistītajam uzņēmumam, kas ražo pārskatāmo ražojumu.

Izejmateriāli/enerģija

HS kods

(Ja vajadzīgs, pievienojiet papildu ailes)

(1) Dokuments tikai iekšējai lietošanai. Tas ir aizsargāts atbilstoši 4. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.). Tas ir konfidenciāls dokuments saskaņā ar 19. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulā (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.) un 6. pantu PTO Nolīgumā par GATT 1994 VI panta īstenošanu (Antidempinga nolīgums).

(2) Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētā sistēma (parasti dēvēta par “Harmonizēto sistēmu” jeb vienkārši “HS”) ir daudzfunkcionāla starptautiskā preču nomenklatūra, ko izstrādājusi Pasaules Muitas organizācija (“PMO”).

☐ “Limited” version (1) (ierobežota pieejamība)

☐ Version “For inspection by interested parties” (pieejams ieinteresētajām personām)

(atzīmēt attiecīgo aili)

ANTIDEMPINGA PROCEDŪRA, KAS ATTIECAS UZ ĶĪNAS TAUTAS REPUBLIKAS IZCELSMES VELOSIPĒDU IMPORTU

INFORMĀCIJAS PIEPRASĪJUMS ATTIECĪBĀ UZ IZEJMATERIĀLIEM, KO IZMANTO RAŽOTĀJI ĶĪNAS TAUTAS REPUBLIKĀ

Šī veidlapa ir paredzēta, lai palīdzētu ražotājiem Ķīnas Tautas Republikā atbildēt uz 5.2.2. punktā minēto pieprasījumu pēc informācijas par izejmateriāliem.

Gan informācija, kam piekļuve ierobežota, gan ieinteresētajām personām pieejamā informācija jānosūta Komisijai, kā noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu.

Pieprasītā informācija 15 dienu laikā no šīs norādes dokumentos datuma būtu jānosūta Komisijai uz adresi, kas norādīta paziņojumā par procedūras sākšanu.

1. IDENTITĀTE UN KONTAKTINFORMĀCIJA

Norādiet šādu informāciju par uzņēmumu:

Uzņēmuma nosaukums

Adrese

Kontaktpersona

E-pasta adrese

Tālrunis

Fakss

2. INFORMĀCIJA PAR IZEJMATERIĀLIEM, KO IZMANTO JŪSU UZŅĒMUMS UN SAISTĪTIE UZŅĒMUMI

Sniedziet īsu pārskatāmā ražojuma ražošanas procesa(-u) aprakstu.

Izejmateriāli/enerģija

HS kods

(Ja vajadzīgs, pievienojiet papildu ailes)

(1) Dokuments tikai iekšējai lietošanai. Tas ir aizsargāts atbilstoši 4. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.). Tas ir konfidenciāls dokuments saskaņā ar 19. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulā (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.) un 6. pantu PTO Nolīgumā par GATT 1994 VI panta īstenošanu (Antidempinga nolīgums).

Teksts attēlu

Blakusprodukti un atkritumi

HS kods

(Ja vajadzīgs, pievienojiet papildu ailes)

Ar šo uzņēmums apliecina, ka, ciktāl tam zināms, iepriekš sniegtā informācija ir pareiza.

Pilnvarotās amatpersonas paraksts:

Pilnvarotās amatpersonas vārds, uzvārds un amats:

Datums:

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 189

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	61. gadagājums 2018. gada 4. jūnijs

Saturs		Lappuse
	I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi
	IETEIKUMI
	Padome
2018/C 189/01	Padomes Ieteikums (2018. gada 22. maijs) par pamatkompetencēm mūžizglītībā ( 1)	1

	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2018/C 189/02	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.8899 – OTPP / Carlyle / European Camping Group) ( 1)	14

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Padome
2018/C 189/03	Šī informācija ir paredzēta – AL NASSER Abdelkarim Hussein Mohamed kungam, AL-YACOUB Ibrahim Salih Mohammed kungam, IZZ-AL-DIN Hasan kungam, MOHAMMED Khalid Shaikh kungam, HIZBALLAH MILITARY WING, EJÉRCITO DE LIBERACIÓN NACIONAL (National Liberation Army (Nacionālā atbrīvošanas armija)), POPULAR FRONT FOR THE LIBERATION OF PALESTINE (PFLP) (Palestīnas atbrīvošanas tautas fronte, PATF), POPULAR FRONT FOR THE LIBERATION OF PALESTINE-GENERAL COMMAND (Palestīnas atbrīvošanas tautas frontes virsvadība), SENDERO LUMINOSO (SL) (Shining Path (Mirdzošā taka)) – personām un grupām, kas iekļautas sarakstā, kurš minēts 2. panta 3. punktā Padomes Regulā (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām (sk. Padomes Īstenošanas regulas (ES) 2018/468 (2018. gada 21. marts) pielikumu)	15
	Eiropas Komisija
2018/C 189/04	Eiropas Centrālās bankas noteiktā procentu likme tās refinansēšanas operācijām: 0,00 % 2018. gada 1. jūnijs – Euro maiņas kurss	17

	V Atzinumi
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KOPĒJĀS TIRDZNIECĪBAS POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2018/C 189/05	Paziņojums par to antidempinga pasākumu termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu, kuri piemērojami Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu importam	18
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2018/C 189/06	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.8927 – Sumitomo Corporation / Sumitomo Mitsui Financial Group / Sumitomo Mitsui Finance and Leasing Company) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1)	32

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,1669
JPY	Japānas jena	127,74
DKK	Dānijas krona	7,4441
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,87680
SEK	Zviedrijas krona	10,2943
CHF	Šveices franks	1,1531
ISK	Islandes krona	122,10
NOK	Norvēģijas krona	9,5323
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	25,827
HUF	Ungārijas forints	319,84
PLN	Polijas zlots	4,3162
RON	Rumānijas leja	4,6650
TRY	Turcijas lira	5,3991
AUD	Austrālijas dolārs	1,5494
CAD	Kanādas dolārs	1,5142
HKD	Hongkongas dolārs	9,1547
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6737
SGD	Singapūras dolārs	1,5617
KRW	Dienvidkorejas vona	1 254,17
ZAR	Dienvidāfrikas rands	14,8313
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,4883
HRK	Horvātijas kuna	7,3850
IDR	Indonēzijas rūpija	16 195,41
MYR	Malaizijas ringits	4,6536
PHP	Filipīnu peso	61,375
RUB	Krievijas rublis	72,5972
THB	Taizemes bāts	37,376
BRL	Brazīlijas reāls	4,3681
MXN	Meksikas peso	23,2834
INR	Indijas rūpija	78,3140