24.5.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 164/1

24.5.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 164/2

1.

Eiropas Komisija 2017. gada 10. janvārī pieņēma priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (1) (turpmāk tekstā – “Priekšlikums”).

2.

Pamattiesības uz personas datu aizsardzību ir noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 8. pantā un Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk tekstā – “LESD”) 16. pantā.

3.

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (turpmāk tekstā – “EDAU”) ir neatkarīga uzraudzības iestāde, kas ir atbildīga par to, lai nodrošinātu, ka Eiropas iestādes, struktūras, biroji un aģentūras (turpmāk tekstā – “ES iestādes”), veicot personas datu apstrādi, ievērotu datu aizsardzības tiesību aktus (2). Prasība nodrošināt neatkarīgu kontroli ES datu aizsardzības sistēmā ir paredzēta primārajās tiesībās – gan LESD 16. panta 2. punktā, gan Hartas 8. panta 3. punktā. Tiesa ir konsekventi uzsvērusi, ka neatkarīgas iestādes veikta kontrole ir būtisks tiesību uz datu aizsardzību elements, un tā ir paredzējusi kritērijus šādas neatkarības nodrošināšanai (3). Konkrētāk, uzraudzības iestādei ir jārīkojas pilnīgi neatkarīgi, kas nozīmē no jebkādas tiešas vai netiešas ārējas ietekmes neatkarīgas lēmumu pieņemšanas pilnvaras (4), kā arī jebkādu aizdomu par neobjektivitāti neesamību (5).

4.

Galvenais juridiskais instruments, kas ir piemērojams ES iestāžu veiktai personas datu apstrādei, ir Regula (EK) Nr. 45/2001 (6) (turpmāk tekstā – “Regula (EK) Nr. 45/2001”), ko papildina Lēmums Nr. 1247/2002/EK (7).

5.

Pēc ieilgušu sarunu par jauno ES datu aizsardzības satvaru – Vispārīgo datu aizsardzības regulu un direktīvu par policijas un tiesu iestādēm – noslēguma 2016. gada 27. aprīlī šis priekšlikums (kopā ar Komisijas priekšlikumu regulai par privātās dzīves aizsardzību un elektronisko komunikāciju (turpmāk tekstā – “E-privātuma regula” (8))) iezīmē būtiska posma sākumu ES datu aizsardzības satvara izstrādes pabeigšanā. Šā posma mērķis ir saskaņot Regulas (EK) Nr. 45/2001 noteikumus ar Vispārīgajā datu aizsardzības regulā paredzētajām prasībām, lai Savienībā izveidotu stingrāku un saskaņotāku datu aizsardzības satvaru, kā arī sniegtu iespēju piemērot abus tiesību aktus vienlaicīgi (9). Turklāt priekšlikumā ir arī iekļauti jauni noteikumi par galalietotāju termināliekārtu aizsardzību. Tie ir paredzēti Komisijas priekšlikumā jaunajai E-privātuma regulai.

6.

Stratēģijā 2015.–2019. gadam EDAU apliecināja apņemšanos sadarboties ar Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju, lai nodrošinātu Regulā (EK) Nr. 45/2001 paredzēto spēkā esošo noteikumu saskaņošanu ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu, kā arī pārskatītā satvara stāšanos spēkā ne vēlāk kā 2018. gada sākumā. EDAU atzinīgi vērtē faktu, ka Komisija pirms priekšlikuma pieņemšanas ar to neoficiāli apspriedās un ka priekšlikumā šķiet ņemti vērā šajā neoficiālajā apspriešanā līdz šim aktualizētie jautājumi. Uzraudzītājs uzskata, ka spēkā esošais priekšlikums, raugoties no maksimālas saskaņošanas ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu viedokļa, ir vairāk nekā apmierinošs, ja vien šauri definētas ES publiskā sektora īpatnības nesniedz pamatojumu rīkoties citādi, un jo īpaši atzinīgi novērtē Komisijas panākto dažādo iesaistīto interešu līdzsvaru.

7.

Lai gan šajā atzinumā ir norādītas vairākas jomas, kurās priekšlikumu būtu iespējams uzlabot, EDAU iesaka ES likumdevējam pēc iespējas ātrāk panākt vienošanos par priekšlikumu, lai sniegtu ES iestādēm iespēju gūt labumu no saprātīga pārejas perioda, pirms jaunā regula var pilnībā stāties spēkā.

8.

EDAU pagātnē ir ieteicis iekļaut ES iestādēm piemērojamos pamatnoteikumus Vispārīgās datu aizsardzības regulas (tā brīža) projektā (10). ES likumdevējs izvēlējās citu iespēju, proti, atsevišķu ES iestādēm piemērojamu juridisko instrumentu, kas ir saskaņots ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu un piemērojams vienlaikus ar to. EDAU atbalsta šo pieeju: nebūtu pieņemami, ja uz Eiropas Komisiju un citām ES iestādēm neattiektos noteikumi, kas ir līdzvērtīgi prasībām, kuras drīzumā stāsies spēkā dalībvalstu līmenī. Turklāt EDAU būtu nevēlami pārraudzīt ES iestāžu atbilstību pamatnoteikumiem, kas būtu vājāki par noteikumiem, kurus valsts līmenī pārrauga EDAU partneri, jo īpaši ņemot vērā faktu, ka EDAU būs Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas (turpmāk tekstā – “EDPB”) loceklis (11)

9.

Tāpēc turpmākie noteikumi, kas būs piemērojami ES iestāžu veiktai datu apstrādei, būtu jāsaskaņo ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasībām, ja vien šauri definētas ES publiskā sektora īpatnības nesniedz pamatojumu rīkoties citādi. Šajā kontekstā EDAU atzinīgi vērtē priekšlikuma 5. apsvērumu, kurā ir uzsvērta vajadzība nodrošināt pēc iespējas lielāku saskaņošanu un precizēts: “Ja šīs regulas noteikumi ir balstīti uz tās pašas koncepcijas, kas ir [Vispārīgās datu aizsardzības regulas] noteikumu pamatā, abus šos noteikumus ir jāinterpretē viendabīgi, jo īpaši tāpēc, ka šīs regulas sistēma ir ekvivalenta [Vispārīgās datu aizsardzības regulas] sistēmai.”

10.

Tajā pašā laikā saskaņošana ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu nevar būt ne pilnīga, ne automātiska. Vispārīgajā datu aizsardzības regulā ir iekļautas vairākas klauzulas, kas dalībvalstīm atsevišķās jomās ļauj paturēt spēkā vai pieņemt konkrētus tiesību aktus, tostarp attiecībā uz valsts iestādēm (12) Gadījumos, kad Vispārīgajā datu aizsardzības regulā ir noteiktas konkrētas prasības attiecībā uz valsts iestādēm (13) vai dalībvalstīm sniegta iespēja īstenot tās noteikumus, var uzskatīt, ka priekšlikums veic funkciju, kas ir salīdzināma ar valsts tiesisko regulējumu, ar ko īsteno Vispārīgo regulu par datu aizsardzību, piemēram, priekšlikuma 9. pantā “Personas datu nosūtīšana saņēmējiem, kas nav Savienības iestādes un struktūras” vai 66. pantā “Administratīvie naudas sodi” (skatīt 2.8.1. sadaļu turpmāk tekstā). Turklāt ir svarīgi nodrošināt, lai tiktu saglabāts augstais aizsardzības līmenis, kas pašlaik ir piemērojams ES iestādēm. No tā izriet vajadzība paturēt spēkā atsevišķas Regulas (EK) Nr. 45/2001 īpatnības, piemēram, 25. pantā “Ierobežojumi” (skatīt 2.3.1. sadaļu turpmāk tekstā) un 44. pantā “Datu aizsardzības speciālista iecelšana” (skatīt 2.4.5.1. sadaļu turpmāk tekstā).

11.

Papildus būtiskai saskaņošanai ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu ir svarīgi, lai pārskatītie noteikumi pilnībā stātos spēkā vienlaikus ar iepriekšminēto regulu, tas ir, 2018. gada 25. maijā. Pastāvošais datu aizsardzības speciālistu (turpmāk tekstā – “DAS”) tīkls nodrošina efektīvu informācijas apmaiņas un sadarbības kanālu. Tādējādi EDAU ir pārliecināts, ka pēc salīdzinoši īsa pārejas perioda, t. i., trim mēnešiem, būtu iespējams panākt atbilstību.

12.

Vispārīgās regulas par datu aizsardzību, kā arī aplūkojamā priekšlikuma pamatā esošais pārskatatbildības princips neaprobežojas ar vienkāršu atbilstību noteikumiem un paredz izmaiņas kultūrā. Lai atvieglotu pāreju, EDAU uzsāka “pārskatatbildības projektu”. Šajā saistībā EDAU 2016. un 2017. gada laikā sazinājās ar vairākām būtiskām ES iestādēm un struktūrām, lai palīdzētu laikus sagatavoties Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanai.

13.

EDAU pagātnē vairākkārt ir aicinājis Komisiju ierosināt stabilu un visaptverošu sistēmu, kas būt vērienīga un stiprinātu datu aizsardzības efektivitāti un saskaņotību, lai tādējādi nodrošinātu stabilu vidi attīstībai turpmāko gadu laikā (14). Komisija izvēlējās atšķirību pieeju un ierosināja atsevišķu juridisko instrumentu datu aizsardzībai tiesībaizsardzības jomā (15). Pēc tam tika ierosināti vairāki tiesību aktu priekšlikumi par atsevišķu datu aizsardzības režīmu ieviešanu (16).

14.

EDAU atzīst, ka spēkā esošais, lai arī sadrumstalotais tiesiskais regulējums attiecībā uz personas datu aizsardzību ir labākais pašlaik iespējamais rezultāts (17). EDAU saprot, ka aplūkojamais priekšlikums arī turpmāk attiektos uz tām ES iestādēm, kas pašlaik ietilpst Regulas (EK) Nr. 45/2001 darbības jomā (būtībā visas kādreizējās 1. un 2. pīlāra (18)  (19) iestādes, struktūras, biroji un aģentūras), bet tādējādi neietekmētu spēkā esošos vai izskatāmos atsevišķos režīmus (20). Aplūkojamais priekšlikums šādus režīmus ietekmētu tikai tad, ja tas ir skaidri paredzēts attiecīgajā juridiskajā instrumentā, kā arī tikai tādā apmērā, kāds paredzēts attiecīgajā juridiskajā instrumentā. EDAU šo pieeju pieņem zināšanai, bet iesaka priekšlikuma preambulā, kā arī, iespējams, 2. pantā “Piemērošanas joma” to formulēt skaidrāk. Tajā pašā laikā EDAU uzsvērtu, ka dažādu agrākā pirmā un otrā pīlāra ietvaros aktīvo ES iestāžu veiktās datu apstrādes tiesiskā satvara sadrumstalotība un pieaugošā sarežģītība nav pilnībā apmierinošs rezultāts un ka vidējā termiņā šis jautājums ES likumdevējam, iespējams, būs jārisina.

15.

Regulā (EK) Nr. 45/2001 ir paredzēti pasākumi, kuru mērķis ir aizsargāt saziņas privātumu un konfidencialitāti gadījumos, kad ES iestādes kontrolē saziņā izmantoto infrastruktūru. Šajā nolūkā tajā ir ietvertas vairākas prasības, kas aptver Direktīvas 2002/58/EK (turpmāk tekstā – “E-privātuma regulējuma”) (21) regulējuma jomas daļas (22), un paredzēts princips, ka noteikumi pamattiesību aizsardzības nodrošināšanai būtu konsekventi un saskanīgi jāpiemēro visā Savienībā, atsaucoties uz attiecīgiem tiesību aktiem, piemēram, Direktīvu par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju. Vajadzība nodrošināt tāda paša līmeņa privātumu un konfidencialitāti attiecībā uz komunikāciju, kas ietver ES iestādes, paliek nemainīga, tāpēc būtu jāpatur spēkā saskaņotas un konsekventas piemērošanas princips. Tāpēc EDAU uzskata, ka priekšlikumam būtu jānodrošina, lai attiecīgie Vispārīgās datu aizsardzības regulas un plānotās E-privātuma regulas noteikumi attiektos uz ES iestādēm mutatis mutandis. Tam būtu jāietver gan konfidencialitātes un privātuma saglabāšana saistībā ar ES iestāžu kontrolētajiem komunikācijas pakalpojumiem, gan pārējie plānotās E-privātuma regulas principi, piemēram, termināliekārtu aizsardzība, un citi noteikumi, piemēram, attiecībā uz izsekošanu un surogātpastu.

16.

Visbeidzot, lai gan ES datu aizsardzības tiesiskais regulējums attiecas arī uz Eiropas Ekonomikas zonu un iesaistītajām EBTA valstīm ir pienākums izveidot neatkarīgas uzraudzības iestādes atbilstīgi Vispārējai datu aizsardzības regulai, uz EBTA iestādēm neattiecas nekādi konkrēti datu aizsardzības noteikumi un uzraudzība, lai gan tās ar ES iestādēm veic apmaiņu ar personas datiem. EDAU uzskata, ka aplūkojamais priekšlikums varētu sniegt iespēju risināt šo jautājumu.

90.

Kopumā EDAU uzskata, ka priekšlikums sekmīgi saskaņo ES iestādēm piemērojamos noteikumus ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu, vienlaikus ņemot vērā ES publiskā sektora īpatnības. Priekšlikuma kopumā ir saglabāts ES iestāžu veiktajai datu apstrādei piemērojamais augstais aizsardzības līmenis. EDAU jo īpaši novērtē apstākli, ka Komisija ir panākusi dažādu iesaistīto interešu līdzsvaru.

91.

EDAU uzskata, ka priekšlikumu būtu iespējams pilnveidot, jo īpaši saistībā ar 25. pantā paredzēto ierobežojumu nosacījumiem. Lai nodrošinātu atbilstību iepriekšminētajām tiesību aktu kvalitātes prasībām, priekšlikuma 25. panta 1. punktā būtu jāveic izmaiņas, lai noteiktu, ka pamattiesību ierobežojumus būtu jāspēj noteikt tikai tiesību aktos, kas ir pieņemti, pamatojoties uz Līgumiem, tādējādi piemērojot ES iestādēm tādus pašus standartus, kādi saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu attiektos uz dalībvalstīm. Attiecībā uz ierobežojumu piemērošanas apsvēršanu 34. pantam “Elektroniskās saziņas konfidencialitāte” EDAU aicina ES likumdevēju nodrošināt, lai iespējamie pamattiesību uz ES iestāžu īstenotās komunikācijas privātumu ierobežojumi šo iestāžu darbībās atspoguļotu tādus pašus standartus, kādi ir noteikti Savienības tiesībās, kā tās šajā jomā ir interpretējusi Tiesa.

92.

EDAU atzinīgi vērtē faktu, ka priekšlikumā ir paredzēts atsevišķs pants par EDAU kā ES iestāžu konsultanta nozīmi (priekšlikuma 42. pants). Tomēr EDAU pauž bažas par to, ka formulējums “pēc priekšlikumu pieņemšanas” (atšķirībā no formulējuma “ja tā pieņem normatīvā akta projektu” Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 2. punktā) var apdraudēt Eiropas Komisijas ilgtermiņa apņemšanos neoficiālā veidā (parasti dienestu savstarpējo konsultāciju posmā) apspriesties ar EDAU par priekšlikumu projektiem. Ņemot vērā neoficiālo konsultāciju nozīmi, EDAU atzinīgi novērtētu apsvērumu, kurā Komisija atkārtoti paustu savu apņemšanos turpināt šo ilgi pastāvošo praksi. EDAU arī atbalstītu to, lai priekšlikumā tiktu saglabāts Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 2. punktā izmantotais formulējums (“ja tā pieņem”), kas šajā ziņā sniedz lielāku rīcības brīvību. Tas uzskata, ka ierosinātais 42. pants nodrošina pietiekamu precizējumu attiecībā uz EDAU un Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas attiecīgajiem uzdevumiem, lai nākotnē novērstu nevajadzīgu dublēšanos.

93.

EDAU uzskata, ka DAS funkcijas nodošanas iespēja ārpakalpojuma sniedzējam nav piemērota ES iestādēm, kas īsteno valsts varu. Tādējādi 44. panta 4. punktā minētā alternatīva (“vai viņš var veikt uzdevumus, pamatojoties uz pakalpojumu līgumu”) būtu jādzēš.

94.

EDAU atzinīgi vērtē priekšlikuma 66. pantu, kas EDAU piešķirtu pilnvaras piemērot administratīvus naudas sodus. Tas uzskata, ka, liedzot ES uzraudzības iestādēm attiecīgos gadījumos piemērot administratīvus naudas sodus, ES iestādes nonāktu privileģētā situācijā salīdzinājumā ar publiskā sektora iestādēm daudzās dalībvalstīs.

95.

EDAU uzskata, ka sertifikācijas mehānismi ES iestādēm var būt ļoti noderīgi instrumenti, un atsevišķās situācijās tie jau tiek izmantoti, piemēram, sertificējot atbilstību vispārpieņemtiem standartiem. Tāpēc 26. pantā “Pārziņa atbildība”, 27. pantā “Integrēta datu aizsardzība un datu aizsardzība pēc noklusējuma”, kā arī 33. pantā “Drošība” būtu jāiekļauj atsauce uz sertifikācijas izmantošanu (nevis uz rīcības kodeksiem).

96.

Lai gan šajā atzinumā ir norādītas vairākas jomas, kurās priekšlikumu būtu iespējams uzlabot, EDAU ieteiktu ES likumdevējam pēc iespējas ātrāk panākt vienošanos par priekšlikumu, lai sniegtu ES iestādēm iespēju gūt labumu no saprātīga pārejas perioda, pirms jaunās regulas spēkā stāšanās tajā pašā laikā, kad Vispārīgā datu aizsardzības regula, proti, 2018. gada maijā.

24.5.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 164/7

1.

Komisija 2017. gada 15. maijā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, kuras rezultātā uzņēmumi Zalando SE (Vācija) un Bestseller United A/S (Dānija) Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 3. panta 4. punkta nozīmē iegūst kopīgu kontroli pār kopuzņēmumu Fashiontrade.com B.V. (Nīderlande), palielinot Fashiontrade.com B.V. kapitālu, kā rezultātā uzņēmumiem Zalando SE un Bestseller United A/S katram piederēs 50 % no kopuzņēmuma akciju kapitāla.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru dažu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši šajā paziņojumā paredzētajai procedūrai.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos apsvērumus par ierosināto darījumu.

Apsvērumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc šīs publikācijas datuma. Apsvērumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauci M.8433 – Zalando / Bestseller United / JV uz šādu adresi: