3.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 326/1

—

Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 3. punktu,

—

Padomes 2009. gada 27. novembra rezolūciju par atjauninātu Eiropas sadarbības regulējumu jaunatnes jomā (2010–2018), kurā norādīts, ka vajadzības gadījumā būtu jāapsver bērnu politikas aspekts, proti, viņu tiesības un aizsardzība, ņemot vērā, ka jauniešu dzīvi un nākotnes izredzes būtiski ietekmē bērnībā sniegtās iespējas, atbalsts un aizsardzība,

—

Eiropas Komisijas 2006. gada 4. jūlija paziņojumu “Virzoties uz ES stratēģiju bērnu tiesību jomā” (1).

—

prezidentvalsts sniegto informāciju par Eiropas un starptautiskām politikas programmām saistībā ar bērniem, jauniešiem un bērnu tiesībām (2),

—

jaunatnes jomā veiktos pasākumus ar mērķi veicināt bērnu un jauniešu tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā, kuri ietekmē viņu dzīvi.

—

to, cik svarīgs ir bērnu, jauniešu un bērnu tiesību jomā uzsāktais darbs.

—

Eiropas Komisijas ieceri pieņemt jaunu paziņojumu šajā jomā, ieviešot ES stratēģiju par bērnu tiesībām.

—

dalībvalstis sadarboties un aktīvi rīkoties šajā jomā un gaidāmajās starptautiskās ekspertu un ministru līmenī rīkotās sanāksmēs, kas veltītas bērnu tiesību jautājumiem.

3.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 326/2

—

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra ieteikumu par pamatprasmēm mūžizglītībā, ar kuru sekmē kultūras integrāciju visās mācību aktivitātēs skolās, jaunatnes organizācijās un mācību iestādēs,

—

Padomes 2007. gada 16. novembra Rezolūciju par Eiropas kultūras plānu (1) un tā stratēģiskajiem mērķiem, kā arī Padomes secinājumus par darba plānu kultūras jomā 2011.–2014. gadam (2),

—

Padomes 2009. gada 27. novembra Rezolūciju par atjauninātu regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018), kurā teikts, ka jauniešu jaunrades un novatorisma spējas būtu jāatbalsta, no agras bērnības nodrošinot kvalitatīvāku piekļuvi kultūrai un dalību tajā, kā arī iespējas izpausties, tādējādi sekmējot indivīda attīstību, lielākas spējas mācīties, starpkultūru kompetenci, izpratni par kultūru dažādību un tās respektēšanu, kā arī jaunu un elastīgu iemaņu attīstību nākotnes darba iespējām,

—

Padomes 2009. gada 27. novembra secinājumus par atbalstu jaunrades paaudzei – attīstot bērnu un jauniešu jaunrades un novatorisma spējas, dodot iespējas izpausties kultūrā un padarot kultūru pieejamāku, ietverot 6 prioritātes;

—

papildu zināšanām par jaunatni un kultūru, piemēram, par pētījumu, ko Eiropas Komisija pasūtījusi par jauniešu piekļuvi kultūrai (3);

—

ka jauniešu piekļuve kultūrai ietver divus galvenos aspektus: jaunieši kā lietotāji, pircēji, patērētāji un auditorija; un aktīvi iesaistīti jaunieši kā aktīvi dalībnieki un mākslas un kultūras radītāji,

—

cik tas ir svarīgi, veidojot labu sadarbību starp jaunatnes un kultūras jomām,

—

cik svarīgi ir zināt, veicināt, darīt pamanāmu un izmantot jaunu informāciju un komunikāciju tehnoloģijas, tostarp kultūras satura digitalizāciju, lai varētu uzlabot jauniešu piekļuvi kultūrai,

—

ka jauniešu piekļuve kultūrai ir saistīta arī ar pašizpausmes pieredzi, indivīda attīstību un pašapziņu, novatorismu un radošumu, prieku un gatavību pieņemt citas kultūras, tostarp Eiropas kultūras mantojumu,

—

ka ir svarīgi attīstīt jauniešu un visu attiecīgo ieinteresēto personu kultūras kompetences mūžizglītības perspektīvā, jo tas ir saistīts ar citām pamatprasmēm,

—

ka kultūra ir svarīga kā līdzeklis sociālās iekļaušanas, vienlīdzības un jauniešu aktīvas līdzdalības veicināšanai, kā arī diskriminācijas un nabadzības apkarošanai;

—

ņemt vērā visus minētajā pētījumā dotos ieteikumus,

—

veicināt visu jauniešu piekļuvi kultūrai, samazinot saistītus šķēršļus, kā minēts pētījumā (piem., finanšu, valodas, laika un ģeogrāfiski ierobežojumi), ņemot vērā nozīmi, kāda mūžizglītības perspektīvā ir izglītībai kultūras un mākslas jomā un visu jauniešu apmācībai no agras bērnības, un izmantojot mērķtiecīgas programmas,

—

veicināt ilgtermiņā saskaņotas politikas jauniešu piekļuvei kultūrai visos līmeņos, ar skaidru jaunatnes perspektīvu, piemēram, veicinot partnerības un kontaktus starp radošo nozari un ieinteresētajām pusēm jaunatnes, izglītības un citās attiecīgās jomās,

—

padziļināt zināšanas par jauniešu piekļuvi kultūrai (piemēram, izmantojot Eurobarometer, kas ietverts ES ziņojumā par jauniešiem) un atbalstīt pētniecību jauniešu kultūras, radošuma un kultūras pilsoniskuma jomā; šajā sakarā ir svarīgi noteikt jauniešu vajadzības saistībā ar to piekļuvi kultūrai un apzināt, kā attīstās jauniešu kultūras paradumi,

—

visos līmeņos apmainīties ar visu attiecīgo ieinteresēto pušu pieredzi, praksi un informāciju saistībā ar jauniešu piekļuvi kultūrai un veicināt to, piemēram, stimulējot visu jauniešu, jaunatnes organizatoru un jaunatnes vadītāju mācību mobilitāti un izmantojot IKT un plašsaziņas līdzekļus,

—

atbalstīt kvalitatīvu izglītību, apmācību un spēju veidošanu jaunatnes organizatoriem un jaunatnes vadītājiem, māksliniekiem un citiem kultūras jomas darbiniekiem, skolotājiem un visām citām ieinteresētajām pusēm, kas saistītas ar jauniešu piekļuvi kultūrai,

—

veicināt jauniešu piekļuvi kultūrai kā līdzeklim jauniešu sociālās iekļaušanas, vienlīdzības un aktīvas līdzdalības veicināšanai, kā arī diskriminācijas un nabadzības apkarošanai,

—

virzīt 6 prioritātes, kas izklāstītas Padomes 2009. gada 27. novembra secinājumos par atbalstu jaunrades paaudzei,

—

lai veicinātu minēto mērķu sasniegšanu, pēc iespējas labāk izmantot pašreizējās attiecīgās programmas, instrumentus un Eiropas tīklus (piem., Eiropas jaunatnes kartes apvienība), tostarp Eiropas struktūrfondus.

3.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 326/4

(1)

Regulas (EK) Nr. 1907/2006 79. pantā paredzēts, ka Padomei Eiropas Ķimikāliju aģentūras Valdē būtu jāieceļ viens pārstāvis no katras dalībvalsts.

(2)

Padome ar 2007. gada 7. jūnija Lēmumu (2) iecēla 27 Eiropas Ķimikāliju aģentūras Valdes locekļus.

(3)

Zviedrijas valdība ir informējusi Padomi par nodomu aizstāt Zviedrijas pārstāvi Valdē un ir izvirzījusi jaunu pārstāvja kandidātu, kas būtu jāieceļ amatā uz laikposmu līdz 2013. gada 31. maijam.

(4)

Slovēnijas valdība ir informējusi Padomi par nodomu aizstāt Slovēnijas pārstāvi Valdē un ir izvirzījusi jaunu pārstāvja kandidātu, kas būtu jāieceļ amatā uz laikposmu līdz 2013. gada 31. maijam,

3.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 326/5

—

Eiropadomes 2000. gada 7.–9. decembra secinājumiem pievienoto deklarāciju, kurā norādīts, ka sportošana ir cilvēka veikta darbība, kas balstīta uz fundamentālām sociālām, izglītības un kultūras vērtībām, un faktors, kas veicina integrēšanos, iesaistīšanos sabiedriskajā dzīvē, iecietību, atšķirību pieņemšanu un noteikumu ievērošanu (1),

—

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 291/2003/EK (2003. gada 6. februāris), ar ko nosaka Eiropas Izglītības ar sportu gadu 2004. gadā (2),

—

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1098/2008/EK (2008. gada 22. oktobris) par Eiropas gadu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību (2010. gads) (3),

—

to, ka pēc Lisabonas Līguma (4) stāšanās spēkā 2009. gada 1. decembrī sports ir kļuvis par Eiropas Savienības kompetenci un to, ka attiecīgi ir jāturpina attīstīt Eiropas dimensija sporta jomā, īpaši ņemot vērā sporta sociālo un izglītojošo funkciju,

—

Eiropas Komisijas nodomu līdz 2010. gada beigām pieņemt paziņojumu par Lisabonas Līgumu un sportu,

1.

visā Eiropas Savienībā jārod stingrāks atbalsts kopīgām prioritātēm, piemēram, lielākai nodarbinātībai, sociālai iekļaušanai, dzimumu līdztiesībai, vienādai piekļuvei iespējām un pakalpojumiem, paaudžu solidaritātei un starpkultūru dialogam, tostarp sporta jomā;

2.

sportam ir būtiska nozīme daudzu ES pilsoņu dzīvē un tam ir stabila sociālā loma ar spēcīgu potenciālu, lai sportā un ar tā palīdzību veicinātu sociālo iekļaušanu, proti, nodarbošanās ar sportu vai fiziskām aktivitātēm daudzos dažādos veidos sekmē iekļaušanu sabiedrībā; tādējādi iekļaušana sportā nozīmē “sportu visiem”, vienādu piekļuvi sportam, vienādas iespējas sportā un dažādas uz pieprasījumu balstītas sporta iespējas un sporta objektus; sociālā iekļaušana ar sporta palīdzību turpretī paredz ietverošu līdzdalību sabiedrībā, kopienas attīstību un nostiprinātu sociālo kohēziju;

3.

sporta kustība var dot būtisku ieguldījumu ar sabiedrības interesēm saistītos jautājumos, piemēram, sociālajā iekļaušanā. Šajā sakarā profesionāli sportisti un sportisti – amatieri, kā arī sporta klubi, ir paraugmodelis sabiedrībai, īpaši jauniešiem, tāpat arī citas sporta organizācijas un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas darbojas sporta jomā, veicina sociālo iekļaušanu sportā un ar tā palīdzību;

4.

piekļuve dažādiem sporta aspektiem un līdzdalība tajos ir svarīgi personiskajai izaugsmei un indivīda identitātes un piederības izjūtai, fiziskai un garīgai labklājībai, iespēju nodrošināšanai, sociālo prasmju un sadarbības tīklu izveidei, starpkultūru komunikācijai un nodarbināmībai;

5.

“Eiropas Konference par līdzdalību sportā vietējā mērogā – sociālā iekļaušana un nabadzības izskaušana” (13.–14. oktobrī Lēvenē, Beļģijā), kura parādīja, ka sportam ir būtiska nozīme neaizsargāto grupu sociālā iekļaušanā, īpaši vietējā līmenī,

4.1.

atbalstīt principu “sports visiem”, kas balstās uz vienlīdzīgām iespējām:

4.2.

labāk izmantot sporta potenciālu kā ieguldījumu kopienas veidošanā, sociālā kohēzijā un iekļaujošā izaugsmē:

4.3.

atbalstīt starpvalstu apmaiņu ar stratēģijām un metodoloģijām, lai labāk izmantotu sporta potenciālu sociālās iekļaušanas veicināšanai valsts un Eiropas līmenī:

1.

ievērojot prioritāti par sociālo iekļaušanu sportā un ar tā palīdzību, veicināt sadarbību sporta jomā pēc principa “sports visiem”, kas balstās uz vienlīdzīgu piekļuvi un vienlīdzīgām iespējām, jo īpaši attiecībā uz cilvēkiem, kas nav fiziski aktīvi;

2.

mudināt veikt darbības, veidojot stingru saikni starp sportu un nozarēm, kas nodarbojas ar sociālās iekļaušanas jautājumiem, un palielināt interesi par sportu fiziski neaktīvu cilvēku vidū;

3.

mudināt un veicināt to cilvēku līdzdalību sportā, kuri atrodas nelabvēlīgā situācijā, vienlaikus nodrošinot viņu iekļaušanu sabiedrībā ar sporta palīdzību, iepazīstinot viņus ar jauniem sociāliem tīkliem un sniedzot viņiem jaunas prasmes;

4.

veicināt starpkultūru dialogu, ar sporta palīdzību sabiedrībā iekļaujot personas ar dažādām kultūras tradīcijām;

5.

atbalstīt pasākumus, kas saistīti ar invalīdu sociālo iekļaušanu sportā un ar tā palīdzību, tostarp uzlabojot infrastruktūru vai nodrošinot labāku pieejamību sporta objektiem un sporta pasākumu norises vietām, kā arī atbalstīt pētniecību, kas saistīta ar specializētu sporta inventāru, un piešķirt sportam prioritāti;

6.

veicināt pasākumus, kas saistīti ar dzimumu līdztiesības jautājumu iekļaušanu ar sportu saistītās aktivitātēs, jo īpaši dzimumu līdztiesīgu piekļuvi amatiem, kas saistīti ar lēmumu pieņemšanu, un risināt sporta jautājumus atbilstīgi dzimumu lomām kā izklāstīts “Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģijā (2010–2015)” (5);

7.

izstrādāt kanālus saziņai un sadarbībai ar citām atbilstīgām politikas jomām un departamentiem gan dažādās ES iestādēs, gan to starpā, kā arī dalībvalstīs, īpašu uzmanību pievēršot sporta pozitīvajam devumam sociālajā iekļaušanā, un iekļaut sportu attiecīgajos rīcības plānos, piemēram, sociālās iekļaušanas rīcības plānos un rīcības plānos nabadzības izskaušanai;

8.

mudināt neformālo izglītību, kas iegūta ar sporta palīdzību, atzīt kā formālās izglītības papildinājumu, iegūstot konstruktīvas prasmes un zināšanas, kas nepieciešamas nodarbināmībai saistībā ar noturīgu un iekļaujošu izaugsmi;

9.

uzsvērt to, cik svarīgas ir brīvprātīgas darbības sportā gan kā instruments sociālai iekļaušanai, gan kā līdzeklis prasmju iegūšanai, lai sekmētu nodarbināmību un kohēziju, jo īpaši saistībā ar Eiropas gadu brīvprātīgam darbam aktīvas pilsonības veicināšanai (2011), un padziļināt izpratni par šo jautājumu;

10.

veicināt un atbalstīt savstarpējās apmācības instrumentus, starpdisciplīnu pētniecību, lai izveidotu analītisku uz pierādījumiem balstītu sistēmu, un apmaiņu ar zināšanām un labāko praksi, piemēram, rīkojot augsta līmeņa seminārus vai ekspertu grupu sanāksmes par jautājumiem, kas saistīti ar sportu un sociālo iekļaušanu, un nodrošināt, ka šādu pasākumu rezultāti tiek efektīvi izplatīti un sasaistīti ar praksi;

11.

maksimāli palielināt sporta ieguldījumu, lai sasniegtu “Eiropa 2020” – gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģijas mērķus, īpaši īstenojot tās pamatiniciatīvas, tostarp pamatiniciatīvu “Eiropas platforma cīņai pret nabadzību”;

12.

mudināt sadarbībā ar visām ieinteresētām pusēm rādīt piemēru sociālās iekļaušanas jomā, sasaistot sportu ar sociālās iekļaušanas projektiem, īpašu uzmanību pievēršot vietējām organizācijām, kurām ir cieša saikne ar pilsoņiem;

13.

sadarbībā ar visām ieinteresētām pusēm mudināt efektīvi izmantot ES pieejamos līdzekļus, īpaši saistībā ar iespējamām turpmākām sporta programmām, lai atbalstītu sociālo iekļaušanu sportā un ar tā palīdzību,

1.

jautājumu par sociālo iekļaušanu sportā un ar tā palīdzību kā prioritāti iekļaut sadarbībā sporta jomā, jo īpaši – gaidāmajā Eiropas Komisijas paziņojumā par Lisabonas Līgumu un sportu;

2.

nodrošināt to, ka jautājumu par sociālo iekļaušanu sportā un ar tā palīdzību kā vienu no prioritātēm ņem vērā iespējamos nākamajos ES sporta programmu priekšlikumos, un izskatīt iespējas izmantot esošos fondus, piemēram Eiropas Sociālo fondu, Eiropas Reģionālās attīstības fondu, un programmas, piemēram, “Jaunatne darbībā” un mūžizglītības programmas, lai atbalstītu darbības sporta jomā;

3.

izvērtēt, cik efektīvas ir ES līmeņa darbības, kas tiek atbalstītas ar sagatavošanas pasākumiem sociālās iekļaušanas jomā.

3.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 326/9

1.

stratēģiju Eiropa 2020, kurā noteikti vērienīgi mērķi, lai nākamajā desmitgadē sasniegtu gudru, iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmi, īpaši uzsverot vajadzību veikt pasākumus, lai uzlabotu izglītības līmeni, paaugstinātu nodarbinātību un veicinātu sociālo iekļaušanu, un kurā definēts īpašs ES pamatmērķis saistībā ar izglītību (1), kā arī citi pamatmērķi saistībā ar nodarbinātību (2), sociālo iekļaušanu (3) un pētniecību un jauninājumiem (4);

2.

Padomes secinājumus par stratēģisku sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (“ET 2020”) (5), kuri joprojām ir šādas sadarbības pamatā un papildina stratēģiju Eiropa 2020, uzsverot izglītības un apmācības izšķirošo nozīmi, lai pārvarētu daudzās sociālekonomiskās, demogrāfiskās, vides un tehnoloģijas problēmas, kas pašlaik ir aktuālas Eiropai, un kuros ir izvirzīti četri stratēģiski mērķi (6), lai nodrošinātu ilgtspējīgu ekonomisko labklājību un nodarbinātības iespējas, kā arī visu iedzīvotāju personīgo, sociālo un profesionālo izaugsmi;

3.

Padomes Rezolūciju (2009. gada 27. novembris) par atjauninātu regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (7), kur atzīts, ka jauniešu sociālas un profesionālas integrācijas veicināšana ir būtisks elements, lai varētu sasniegt mērķus, kas noteikti Eiropas stratēģijā izaugsmei un nodarbinātībai, reizē veicinot personisko izaugsmi, sociālu kohēziju un aktīvu pilsonību. Ir vitāli svarīgi, lai visi jaunieši varētu savu potenciālu izmantot cik vien iespējams pilnīgi. Tādēļ rezolūcijā aicināts īstenot īpašas ierosmes jaunatnes jomā – t. i., politiku un darbības, kas īpaši vērstas uz jauniešiem, piemēram, tādās jomās kā neformāla izglītība, iesaiste, brīvprātīgas darbības, darbs ar jaunatni, mobilitāte un informēšana, sociālā iekļaušana, kultūra un veselība. Tajā aicināts arī iniciatīvas padarīt par normu, proti, veikt arī tādas ierosmes, kas dod iespēju īstenot starpnozaru pieeju, apvienojot jauniešu politiku un citas atbilstīgas politikas jomas;

4.

saistībā ar stratēģiju Eiropa 2020 dalībvalstīm un Eiropas Savienībai būtu jāīsteno reformas, kuru mērķis ir “gudra un ietveroša izaugsme”, proti, izaugsme, kas pamatojas uz zināšanām un jauninājumiem, kas dod iespēju maksimāli piedalīties. Reformas būtu jāvērš uz izglītības un apmācības kvalitātes uzlabošanu, uz pētniecības stiprināšanu un jauninājumu veicināšanu, kā arī uz zināšanu nodošanu visā ES. Ar tām būtu jāveicina uzņēmējdarbība un jāpalīdz radošas idejas pārvērst novatoriskos produktos, pakalpojumos un procesos, kas var radīt izaugsmi, kvalitatīvas un stabilas darbavietas, teritoriālo, ekonomikas un sociālo kohēziju, kā arī palīdzēt efektīvāk un iedarbīgāk risināt Eiropas un visas pasaules mēroga sabiedrības problēmas;

1.

lai arī Eiropas pārticība lielā mērā ir atkarīga no tās jauniešiem, vēl joprojām pārāk daudzi no viņiem, īstenojot savu potenciālu un tādējādi veicot savu ieguldījumu sabiedrībā, saskaras ar ievērojamām grūtībām – pārāk daudzi pamet skolu bez kvalifikācijas iegūšanas vai ar nepietiekamām prasmēm, nespēj sevi nodrošināt ar pienācīgu darbavietu un nonāk situācijā, kad tiem draud sociālā atstumtība, kas savukārt rada lielas izmaksas indivīdiem, kā arī sabiedrībai kopumā. Lai risinātu šo problēmu, nepieciešama integrētāka, visaptveroša pieeja izglītības, apmācības, jaunatnes, nodarbinātības un sociālai politikai, kas balstītos uz pašreizējo potenciālu un saistībā ar ko izstrādātu efektīvus, jaunus pasākumus;

2.

daudzām dalībvalstīm problēmas joprojām sagādā tādu valsts mūžizglītības stratēģiju un instrumentu īstenošana, kas ir svarīgi, lai nodrošinātu, ka ne tikai jaunieši, bet arī pieaugušie savas karjeras laikā iegūtu, saglabātu un izkoptu zināšanas, prasmes un kompetenci. It īpaši ir nepieciešamas vieglāk pielāgojamas mācību iespējas, kas iedzīvotājiem dažādos dzīves posmos ļautu pārvietoties starp dažādām izglītības un apmācības sistēmām, kā arī starp formālo, neformālo un neoficiālo mācību vidi un kas var piesaistīt “netradicionālos” studentus;

3.

nākamajos gados aizvien lielākā skaitā darbavietu būs nepieciešama augsta līmeņa kvalifikācija (9), bet pašlaik to iedzīvotāju procentuālā daļa, kuriem ir augstākā izglītība vai līdzvērtīga kvalifikācija (10), kā arī pētnieku daļa Eiropas Savienībā ir mazāka nekā konkurējošajās valstīs. Turklāt Eiropas novatorisma jauda noteiks vajadzību pēc zināšanu partnerattiecībām un stingrākām saiknēm starp izglītības un apmācības, pētniecības un uzņēmējdarbības pasauli, lai stiprinātu zināšanu trijstūri. Tas dos iespēju nodrošināt arī to, ka arī zemu prasmju nodarbinātība labāk spēs pielāgoties darba tirgus mainīgajām prasībām;

4.

mācību mobilitāte var būt noderīga ne tikai, lai sasniegtu personīgos un sociālekonomiskos mērķus, bet arī, lai stiprinātu nodarbinātību un iegūtu vai uzlabotu profesionālās, pedagoģiskās, lingvistiskās, personīgo attiecību un starpkultūru prasmes. Tā var uzlabot arī izglītības iestāžu kvalitāti un sadarbību starp šīm iestādēm. Kaut arī ES programmas un politikas instrumenti ir devuši būtisku ieguldījumu šajā jomā, attiecībā uz mācību mobilitāti vēl joprojām ir milzīgs neizmantots potenciāls un tā joprojām pārāk bieži ir izņēmums. Mācību mobilitātes iespējas formālajā izglītībā būtu aktīvi jāveicina tādām grupām kā jauni pieaugušie, kas mācās, skolotāji, instruktori un izglītības darbinieki. Jauniem pieaugušajiem būtu arī jābūt iespējai izmantot šādas iespējas neformālajā un neoficiālajā mācību vidē. Turklāt jāizpēta šādas mobilitātes jaunas formas, tostarp virtuālā mobilitāte, un vienlaicīgi būtu jāpaplašina tās pieejamība, īpašu uzmanību pievēršot nelabvēlīgākā situācijā esošām grupām un dzimumam,

1.

lai sasniegtu iniciatīvas “Jaunatne kustībā” mērķus, Eiropas Komisijai un dalībvalstīm būtu jāsadarbojas stratēģijas Eiropa 2020 vispārējos ietvaros, reizē nodrošinot saskaņotību ar spēkā esošajiem noteikumiem, it īpaši ar tiem, kas izstrādāti saskaņā ar stratēģisko sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (“ET 2020”), Eiropas Nodarbinātības stratēģiju un atjaunināto regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā. Darbību īstenošanu, pārraudzības un ziņošanas procedūras būtu jāveic saskaņā ar šīm sistēmām un to vispārējiem principiem un mērķiem. Darbības ir cieši jākoordinē, attiecīgajām ieinteresētajām pusēm iesaistoties un sadarbojoties visos līmeņos, tostarp veicot strukturētu dialogu;

2.

stratēģijas Eiropa 2020 integrētās pamatnostādnes (11) nodrošina pamatu koordinētām politikas darbībām, un par lielāko daļu no tām ir atbildīgas dalībvalstis. Veicot atbilstīgu uzraudzību, mācīšanos no līdzbiedriem un gatavojot informāciju Eiropadomes sanāksmei, Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta padomei vajadzētu uzņemties būtisku lomu, īstenojot iniciatīvu “Jaunatne kustībā” un plašāko stratēģiju Eiropa 2020, tostarp īpašo uzdevumu – sasniegt ES pamatmērķus izglītības un apmācības jomā;

3.

nepieciešami papildu centieni, lai palīdzētu jauniešiem risināt daudzās sociālekonomiskās problēmas, ar kurām tie sastopas. Tomēr budžeta ierobežojumu laikā šādi centieni būtu jāvērš uz politikas mērķu un investīciju optimizēšanu un racionalizēšanu, saistot tos ciešāk ar Eiropa 2020 mērķiem un “ET 2020” stratēģiskās sistēmas prioritātēm;

4.

lai gan to piemērošanas joma sniedzas tālāk par ierosmi “Jaunatne kustībā”, ir skaidrs, ka pastāvošajām ES programmām, piemēram, “Mūžizglītība”, “Erasmus Mundus” un “Jaunatne darbībā”, ir jāveic būtisks ieguldījums, lai sasniegtu iniciatīvas “Jaunatne kustībā” mērķus, kā arī stratēģijas Eiropa 2020 vispārējos mērķus. Izstrādājot nākamās paaudzes programmas, būtu jāatzīst programmu plašā piemērošanas joma un to ieguldījums iniciatīvā;

5.

būtu aktīvi jāveicina lielāka mobilitāte, tostarp mobilitāte ar trešām valstīm un kandidātvalstīm, izmantojot atbilstīgas programmas un mehānismus. Mācību mobilitātei būtu vajadzīgs arī kvalitatīvs aspekts, un to būtu jābalsta uz labi izstrādātu sadarbību starp izglītības un apmācības iestādēm. Lai palielinātu mobilitātes kvalitāti un daudzveidību, būtu jāizpētī citu pastāvošu sadarbības formu piedāvātais potenciāls. Tomēr mobilitāti nevajadzētu uzskatīt par pašmērķi, bet drīzāk gan par līdzekli, lai uzlabotu zināšanu, prasmju un kompetences apguvi, kā arī lai pārvarētu personīgās un sociālās problēmas,

īpašu uzmanību pievēršot izglītībai un apmācībai:

īpašu uzmanību pievēršot jaunatnes jomai:

īpašu uzmanību pievēršot nodarbinātības jomai.

1.

jānodrošina cieša sadarbība starp visām saistītajām politikas jomām, it īpaši izglītību, jaunatni, sociālajiem jautājumiem, nodarbinātību, pētniecību un jauninājumiem, lai izskatītu kopīgu mērķu iespēju;

2.

jānodrošina, ka Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta padome un citi atbilstīgie Padomes sastāvi pilnībā piedalās stratēģijā Eiropa 2020, it īpaši sniedzot regulāru ieguldījumu Eiropadomei saistībā ar padarīto virzībā pretim ES pamatmērķiem;

3.

jāracionalizē ES programmas un budžeti un jānodrošina to pilnīga un efektīva izmantošana, vajadzības gadījumā saistot tos ar valstu un reģionāliem resursiem un apsverot Eiropas struktūrfondu un kohēzijas fondu un Eiropas Investīciju bankas izmantošanu;

4.

jācenšas maksimāli izmantot citu iespējamu jaunu finansējuma avotu potenciāls, lai veicinātu mācību un nodarbinātības mobilitāti;

5.

jāņem vērā šo secinājumu ietekme uz ES programmu nākamo paaudzi un nākamo ES finanšu shēmu.

3.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 326/12

3.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 326/13

(1)

Stratēģija Eiropa 2020, kā noteikts Komisijas paziņojumā ar nosaukumu Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, sniedz priekšstatu par Eiropas sociālo tirgus ekonomiku 21. gadsimtā, pilnībā izmantojot digitālās sabiedrības sniegtās ekonomiskās un sociālās priekšrocības.

(2)

Vienā no galvenajām stratēģijas Eiropa 2020 iniciatīvām, kas izklāstīta Komisijas paziņojumā Eiropas digitālā programma  (1), īpaša nozīme piešķirta tam, lai tiktu izveidots vienots digitālais tirgus, novēršot regulatīvos un tehniskos šķēršļus, kas kavē pilsoņus gūt pilnīgu labumu no tā.

(3)

Ņemot vērā ciešo saikni, kāda pastāv starp rēķinu sagatavošanas un maksājumu procesiem, vienotās euro maksājumu telpas (SEPA) izveide dotu iespēju radīt savstarpēji izmantojamas Eiropas e-rēķinu sistēmas. Šīs sistēmas var palīdzēt uzņēmumiem un finanšu pakalpojumu sniedzējiem, uzlabojot efektivitāti un veicot piegādes ķēžu automatizāciju.

(4)

Padomes Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (2) izvirza dalībvalstīm prasību no 2013. gada 1. janvāra ievērot vienlīdzīgas attieksmes principu pret papīra rēķiniem un e-rēķiniem.

(5)

Komisijas paziņojums (3) Elektronisko rēķinu Eiropai sniegtie ieguvumi ierosina izveidot Eiropas daudzpusēju ieinteresēto personu forumu, kas palīdzētu Komisijai koordinēt pasākumus dalībvalstu līmenī un noteikt pasākumus Savienības līmenī, lai veicinātu e- rēķinu masveida izmantošanu.

(6)

Tāpēc jāizveido ekspertu grupa e-rēķinu jomā un jānosaka tās uzdevumi un struktūra.

(7)

Grupas galvenais uzdevums būs uzraudzīt e-rēķinu ieviešanu un palīdzēt attīstīt e- rēķinu tirgu visās dalībvalstīs. Tai jāsadarbojas ar valstu daudzpusējiem ieinteresēto personu forumiem un jāpievērš īpaša uzmanība e-rēķinu pārrobežu aspektiem un tam, kā e-rēķinus ievieš mazie un vidējie uzņēmumi.

(8)

Eiropas daudzpusējā ieinteresēto personu forumā par e-rēķiniem ietilpst valsts forumu dalībnieki un pārstāvji no Eiropas lietotāju asociācijām, Eiropas Standartizācijas komitejas (CEN), Eiropas centrālās bankas (ECB) un 29. pantā paredzētās Datu aizsardzības darba grupas.

(9)

Neskarot Komisijas drošības noteikumus, kas izklāstīti Komisijas Lēmuma 2001/844/EK, EOTK, Euratom  (4) pielikumā, ir jāparedz noteikumi par to, kā foruma dalībnieki drīkst izpaust informāciju.

(10)

Personas dati jāapstrādā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (5).

(11)

Ir lietderīgi noteikt šā lēmuma piemērošanas termiņu. Komisija savlaicīgi izskatīs tā pagarināšanas lietderību,

a)

palīdzēt Komisijai uzraudzīt e-rēķinu tirgus attīstību un noteikt e-rēķinu izplatības pakāpi ražošanā un pakalpojumu nozarēs visās dalībvalstīs;

b)

organizēt pieredzes un labas prakses apmaiņu, kas atvieglo savstarpēji izmantojamu e-rēķinu risinājumu rašanos;

c)

norādīt problēmas, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu darījumiem, un ierosināt piemērotus risinājumus;

d)

atbalstīt un uzraudzīt darbu, kura rezultātā tiks pieņemts e-rēķinu standarta datu modelis.

a)

citām likumdošanas iniciatīvām, kas jāuzņemas Savienības līmenī, lai novērstu atlikušos šķēršļus e-rēķinu ieviešanai;

b)

uzņēmējdarbības procesiem finanšu piegādes ķēdē, kas varētu atvieglot e-rēķinu izmantošanu, jo īpaši maksājumu jomā un vienotajā euro maksājumu telpā (SEPA);

c)

Pasākumi valsts un Eiropas līmenī, atbalstot e- rēķinu izmantošanu, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu vidū.

a)

divi dalībnieki no katras valsts daudzpusējā ieinteresēto personu foruma;

b)

seši Eiropas asociāciju dalībnieki, kuri pārstāv patērētājus, mazos un vidējos uzņēmumus un lielos uzņēmumus;

c)

viens pārstāvis no katras sekojošās struktūras – Eiropas Standartizācijas komitejas (CEN), Eiropas centrālās bankas (ECB) un 29. pantā paredzētās Datu aizsardzības darba grupas (6).

1.

Dalībniekus, kuri minēti 4. panta a) apakšpunktā, ieceļ, pamatojoties uz dalībvalstu izteiktajiem priekšlikumiem. Šos dalībniekus ieceļ kā valsts daudzpusējā ieinteresēto personu foruma pārstāvjus.

2.

Dalībniekus, kuri minēti 4. panta b) apakšpunktā, ieceļ, lai tie pārstāvētu 4. panta b) apakšpunktā minētās organizācijas. Komisijas dienesti nodrošina šo ieinteresēto personu grupu līdzsvarotu pārstāvību.

3.

Dalībniekus, kuri minēti 4. panta c) apakšpunktā, ieceļ, pamatojoties uz attiecīgiem priekšlikumiem, ko izteikušas CEN, ECB un 29. pantā paredzētā Datu aizsardzības darba grupa.

3.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 326/16

European Court of Auditors

Communication and Reports Unit

12, rue Alcide De Gasperi

1615 Luxembourg

LUXEMBOURG

Tālr. +352 4398-1

E-pasts: euraud@eca.europa.eu

3.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 326/17

1.

Haapovaara (*)

2.

Imatra

3.

Inari (*)

4.

Karikangas (*)

5.

Karttimo (*)

6.

Kivipuro (*)

7.

Kokkojärvi (*)

8.

Kurvinen (*)

9.

Kuusamo

10.

Leminaho (*)

11.

Niirala

12.

Nuijamaa

13.

Onkamo (*)

14.

Parikkala (*)

15.

Puitsi (*)

16.

Raja-Jooseppi

17.

Rajakangas (*)

18.

Ruhovaara (*)

19.

Salla

20.

Uukuniemi (*)

21.

Vaalimaa

22.

Vainikkala (dzelzceļa satiksme)

23.

Valkeavaara (*)

24.

Vartius

25.

Virtaniemi (*)

1.

Enontekiö

2.

Helsinki – Hernesaari (vienīgi helikopteru satiksme)

3.

Helsinki – Malmi

4.

Helsinki – Vantaa

5.

Ivalo

6.

Joensuu

7.

Jyväskylä

8.

Kajaani

9.

Kemi – Tornio

10.

Kittilä

11.

Kruunupyy

12.

Kuopio

13.

Kuusamo

14.

Lappeenranta

15.

Maarianhamina

16.

Mikkeli

17.

Oulu

18.

Pori

19.

Rovaniemi

20.

Savonlinna

21.

Seinäjoki

22.

Tampere – Pirkkala

23.

Turku

24.

Vaasa

25.

Varkaus

1.

Eckerö

2.

Färjsundet

3.

Förby

4.

Hamina

5.

Hanko (arī izpriecu kuģiem)

6.

Haukipudas

7.

Helsinki

8.

Inkoo

9.

Kalajoki

10.

Kaskinen

11.

Kemi

12.

Kemiö

13.

Kirkkonummi

14.

Kokkola

15.

Kotka

16.

Kristiinankaupunki

17.

Lappeenranta

18.

Loviisa

19.

Långnäs

20.

Maarianhamina (arī izpriecu kuģiem)

21.

Merikarvia

22.

Naantali

23.

Nuijamaa (arī izpriecu kuģiem)

24.

Olkiluoto

25.

Oulu

26.

Parainen

27.

Pernaja

28.

Pietarsaari

29.

Pohja

30.

Pori

31.

Porvoo

32.

Raahe

33.

Rauma

34.

Salo

35.

Sipoo

36.

Taalintehdas

37.

Tammisaari

38.

Tornio

39.

Turku

40.

Uusikaupunki

41.

Vaasa

1.

Haapasaari

2.

Hanko

3.

Maarianhamina

4.

Nuijamaan satama

5.

Santio

6.

Suomenlinna

1.

Hanko

2.

Kotka

3.

Maarianhamina

4.

Porkkala

5.

Suomenlinna

3.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 326/21

1.

Komisija 2010. gada 29. novembrī saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 4. pantu (1), kuras rezultātā uzņēmums GDF Suez SA (“GDF Suez”, Francija) Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst vienpersonīgu kontroli pār uzņēmumu International Power plc (“International Power”, Anglija un Velsa), iegādājoties 70 % uzņēmuma International Power akciju.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas EK Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību.

Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienas pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.5978 – GDF Suez/International Power uz šādu adresi: