Eiropas Savienības L 410/2021

18.11.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 410/4

KOMISIJAS REGULA (ES) 2021/2010

(2021. gada 17. novembris),

ar ko saistībā ar darbīgo vielu sarakstu groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1185/2009 attiecībā uz statistiku par pesticīdiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1185/2009 (2009. gada 25. novembris) attiecībā uz statistiku par pesticīdiem (1) un jo īpaši tās 5. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)	Ar Regulu (EK) Nr. 1185/2009 izveido kopēju pamatu salīdzināmas Eiropas statistikas sagatavošanai par pesticīdu tirdzniecību un izmantošanu.

(2)

Komisijai regulāri un ne retāk kā reizi piecos gados jāpielāgo Regulas (EK) Nr. 1185/2009 III pielikumā noteikto ietveramo vielu saraksts un vielu klasifikācija pa līdzekļu kategorijām un ķīmisko vielu klasēm. Pēdējo reizi tas atjaunināts 2017. gadā ar Komisijas Regulu (ES) 2017/269 (2), tādēļ minētās regulas pielikumā esošais saraksts ir jāatjaunina, lai aptvertu periodu no 2021. līdz 2024. gadam.

(3)

Ņemot vērā attiecīgo vielu skaitu un saistīto savienojumu sarežģīto identificēšanu un klasificēšanu, valstu statistikas iestādēm ir grūti iegūt visus instrumentus, kas tām nepieciešami, lai vāktu informāciju par pesticīdu izmantošanu un laišanu tirgū. Tāpēc ir jāietver tikai tās vielas, kurām identifikācijas numuru ir piešķīrusi kāda no divām lielākajām starptautiski atzītajām institūcijām, kas reģistrē ķīmiskos savienojumus vai pesticīdus, vai arī tās abas, t. i., Amerikas Ķīmijas biedrības Informatīvais ķīmijas dienests (CAS) vai Starptautiskā Pesticīdu analīžu sadarbības padome (CIPAC).

(4)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Eiropas Statistikas sistēmas komiteja, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 223/2009 (3) 7. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1185/2009 III pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 17. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 324, 10.12.2009., 1. lpp.

(2) Komisijas Regula (ES) 2017/269 (2017. gada 16. februāris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1185/2009 attiecībā uz statistiku par pesticīdiem saistībā ar darbīgo vielu sarakstu (OV L 40, 17.2.2017., 4. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.).

PIELIKUMS

“‘III PIELIKUMS

SASKAŅOTĀ VIELU KLASIFIKĀCIJA

Galvenās grupas

Produktu kategorijas

Kods

Ķīmisko vielu klase

Vielas – vispārpieņemtie nosaukumi

Vispārpieņemto nosaukumu nomenklatūra

CAS (1)

CIPAC (2)

Tirgū laistie pesticīdi, kopā

PPM_TOT

Tirgū laistie pesticīdi profesionāliem lietotājiem (3)

PPM_PU

—	No tiem paredzēti lietošanai lauksaimniecībā (4)

PPM_AGRI

—	No tiem paredzēti lietošanai mežsaimniecībā (5)

PPM_FORE

—	No tiem paredzēti citai profesionālai lietošanai (6)

PPM_AMU

—	No tiem lietoti vienīgi glabāšanā (6)

PPM_STOR

Tirgū laistie pesticīdi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1107/2009 (7) 22. un 24. pantu.

1. grupa. Darbīgās vielas ar zemu kaitīguma pakāpi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 (8) 22. pantu

GRP1

3. grupa. Aizstājamas vielas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 (9) 24. pantu

GRP3

Tirgū laistie pesticīdi, grupas un kategorijas, kas definētas Direktīvas 2009/128/EK IV pielikumā

2. grupa. Darbīgās vielas, kuras ir apstiprinātas vai uzskata par apstiprinātām uz Regulas (EK) Nr. 1107/2009 pamata, nav iekļautas citās kategorijās un ir norādītas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 (10) pielikuma A un B daļas sarakstā

GRP2

4. grupa. Darbīgās vielas, kuras nav apstiprinātas uz Regulas (EK) Nr. 1107/2009 pamata un tāpēc nav norādītas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma sarakstā

GRP4

A un C kategorija. Darbīgās neķīmiskās vielas

CAT_A_C

B, D, E, F kategorija. Darbīgās ķīmiskās vielas

CAT_B_D-F

Fungicīdi un baktericīdi

PES_F

Neorganiskie fungicīdi

F01

F01_01

VARA SAVIENOJUMI

F01_01_01

BORDO ŠĶIDRUMS

8011-63-0

44.604

F01_01_02

VARA HIDROKSĪDS

20427-59-2

44.305

F01_01_03

VARA (I) OKSĪDS

1317-39-1

44.603

F01_01_04

VARA OKSIHLORĪDS

1332-65-6

1332-40-7

44.602

F01_01_05

TRĪSBĀZU VARA SULFĀTS

12527-76-3

44.306

F01_01_06

CITUR NEKLASIFICĒTI CITI VARA SĀĻI

F01_02

NEORGANISKAIS SĒRS

F01_02_01

SĒRS

7704-34-9

F01_99

CITI NEORGANISKIE FUNGICĪDI

F01_99_01

SĒRKAĻĶIS (KALCIJA POLISULFĪDS)

1344-81-6

F01_99_02

KĀLIJA JODĪDS

7681-11-0

773

F01_99_03

KĀLIJA FOSFONĀTI (IEPRIEKŠ KĀLIJA FOSFĪTS)

13977-65-6

13492-26-7

756

F01_99_04

KĀLIJA TIOCIANĀTS

333-20-0

772

F01_99_06

DINĀTRIJA FOSFĪTS

13708-85-5

808

F01_99_07

KĀLIJA HIDROGĒNKARBONĀTS

298-14-6

853

F01_99_08

NĀTRIJA HIDROGĒNKARBONĀTS

144-55-8

F01_99_99

CITUR NEKLASIFICĒTI CITI NEORGANISKIE FUNGICĪDI

Fungicīdi, kuru pamatā ir karbamāti un ditiokarbamāti

F02

F02_01

KARBANILĀTA FUNGICĪDI

F02_01_01

DIETOFENKARBS

87130-20-9

513

F02_02

KARBAMĀTA FUNGICĪDI

F02_02_01

BENTIAVALIKARBS

413615-35-7

744

F02_02_02

IPROVALIKARBS

140923-17-7

620

F02_02_03

PROPAMOKARBS

24579-73-5

399

F02_03

DITIOKARBAMĀTA FUNGICĪDI

F02_03_01

MANKOCEBS

8018-01-7

F02_03_02

MANEBS

12427-38-2

F02_03_03

METIRAMS

9006-42-2

478

F02_03_04

PROPINEBS

12071-83-9

177

F02_03_05

TIRĀMS

137-26-8

F02_03_06

CIRĀMS

137-30-4

F02_99

CITI FUNGICĪDI, KURU PAMATĀ IR KARBAMĀTI UN DITIOKARBAMĀTI

F02_99_99

CITUR NEKLASIFICĒTI CITI FUNGICĪDI, KURU PAMATĀ IR KARBAMĀTI UN DITIOKARBAMĀTI

Fungicīdi, kuru pamatā ir benzimidazoli

F03

F03_01

BENZIMIDAZOLA FUNGICĪDI

F03_01_01

KARBENDAZĪMS

10605-21-7

263

F03_01_02

FUBERIDAZOLS

3878-19-1

525

F03_01_03

TIABENDAZOLS

148-79-8

323

F03_01_04

METILTIOFANĀTS

23564-05-8

262

F03_99

CITI FUNGICĪDI, KURU PAMATĀ IR BENZIMIDAZOLI

F03_99_99

CITUR NEKLASIFICĒTI CITI FUNGICĪDI, KURU PAMATĀ IR BENZIMIDAZOLI

Fungicīdi, kuru pamatā ir imidazoli un triazoli

F04

F04_01

KONAZOLA FUNGICĪDI

F04_01_01

BITERTANOLS

55179-31-2

386

F04_01_02

BROMUKONAZOLS

116255-48-2

680

F04_01_03

CIPROKONAZOLS

94361-06-5

600

F04_01_04

DIFENOKONAZOLS

119446-68-3

687

F04_01_05

EPOKSIKONAZOLS

106325-08-0

609

F04_01_06

ETRIDIAZOLS

2593-15-9

518

F04_01_07

FENBUKONAZOLS

114369-43-6

694

F04_01_08

FLUKVINKONAZOLS

136426-54-5

474

F04_01_09

FLUSILAZOLS

85509-19-9

435

F04_01_10

FLUTRIAFOLS

76674-21-0

436

F04_01_11

IMAZALILS (ENILKONAZOLS)

35554-44-0

335

F04_01_12

IPKONAZOLS

125225-28-7

115850-69-6

115937-89-8

798

F04_01_13

METKONAZOLS

125116-23-6

706

F04_01_14

MIKLOBUTANILS

88671-89-0

442

F04_01_15

PENKONAZOLS

66246-88-6

446

F04_01_16

PROPIKONAZOLS

60207-90-1

408

F04_01_17

PROTIOKONAZOLS

178928-70-6

745

F04_01_18

TEBUKONAZOLS

107534-96-3

494

F04_01_19

TETRAKONAZOLS

112281-77-3

726

F04_01_20

TRIADIMENOLS

55219-65-3

398

F04_01_21

TRIFLUMIZOLS

99387-89-0

730

F04_01_22

TRITIKONAZOLS

131983-72-7

652

F04_01_23

MEFENTRIFLUKONAZOLS

1417782-03-6

1004

F04_02

IMIDAZOLA FUNGICĪDI

F04_02_01

CIAZOFAMĪDS

120116-88-3

653

F04_02_02

FENAMIDONS

161326-34-7

650

F04_02_03

TRIAZOKSĪDS

72459-58-6

729

F04_99

CITI FUNGICĪDI, KURU PAMATĀ IR IMIDAZOLI UN TRIAZOLI

F04_99_01

AMETOKTRADĪNS

865318-97-4

818

F04_99_02

AMISULBROMS

348635-87-0

789

F04_99_03

TRICIKLAZOLS

41814-78-2

547

F04_99_99

CITUR NEKLASIFICĒTI CITI FUNGICĪDI, KURU PAMATĀ IR IMIDAZOLI UN TRIAZOLI

Fungicīdi, kuru pamatā ir morfolīni

F05

F05_01

MORFOLĪNA FUNGICĪDI

F05_01_01

DIMETOMORFS

110488-70-5

483

F05_01_02

DODEMORFS

1593-77-7

300

F05_01_03

FENPROPIMORFS

67564-91-4

427

F05_99

CITI FUNGICĪDI, KURU PAMATĀ IR MORFOLĪNI

F05_99_99

CITUR NEKLASIFICĒTI CITI FUNGICĪDI, KURU PAMATĀ IR MORFOLĪNI

Mikrobioloģiskas vai botāniskas izcelsmes fungicīdi

F06

F06_01

MIKROBIOLOĢISKIE FUNGICĪDI

F06_01_01

AMPELOMYCES QUISQUALIS CELMS AQ10

589

F06_01_021

AUREOBASIDIUM PULLULANS CELMS DSM 14940

809

F06_01_022

AUREOBASIDIUM PULLULANS CELMS DSM 14941

810

F06_01_03

BACILLUS AMYLOLIQUEFACIENS (IEPRIEKŠ SUBTILIS QST 713) CELMS AQ 713

661

F06_01_04

CONIOTHYRIUM MINITANS CELMS CON/M/91-08

614

F06_01_05

CLONOSTACHYS ROSEA (IEPRIEKŠ GLIOCLADIUM CATENULATUM) CELMS J1446

624

F06_01_08

PSEUDOMONAS CHLORORAPHIS CELMS MA342

574

F06_01_09

PSEUDOZYMA FLOCCULOSA

669

F06_01_111

TRICHODERMA HARZIANUM CELMS T-22

1007

F06_01_112

TRICHODERMA HARZIANUM CELMS POSTENIS 908

1008

F06_01_12

CANDIDA OLEOPHILA CELMS O

947

F06_01_141

PHLEBIOPSIS GIGANTEA CELMS FOC PG 410.3

930

F06_01_142

PHLEBIOPSIS GIGANTEA CELMS VRA 1835

921

F06_01_143

PHLEBIOPSIS GIGANTEA CELMS VRA 1984

922

F06_01_15

PSEUDOMONAS SP. CELMS DSMZ 13134

935

F06_01_16

PYTHIUM OLIGANDRUM CELMS M1

936

F06_01_17

STREPTOMYCES (IEPRIEKŠ STREPTOMYCES GRISEOVIRIDIS) CELMS K61

937

F06_01_181

TRICHODERMA ASPERELLUM (IEPRIEKŠ T. HARZIANUM) CELMS ICC012

938

F06_01_182

TRICHODERMA ASPERELLUM (IEPRIEKŠ T. VIRIDE) CELMS T25

1010

F06_01_183

TRICHODERMA ASPERELLUM (IEPRIEKŠ T. VIRIDE) CELMS TV1

940

F06_01_19

TRICHODERMA ASPERELLUM (CELMS T34)

941

F06_01_201

TRICHODERMA ATROVIRIDE (IEPRIEKŠ T. HARZIANUM) CELMS IMI 206040

942

F06_01_202

TRICHODERMA ATROVIRIDE (IEPRIEKŠ T. HARZIANUM) CELMS T11

943

F06_01_21

TRICHODERMA ATROVIRIDE CELMS I-1237

944

F06_01_22

TRICHODERMA GAMSII (IEPRIEKŠ T. VIRIDE) CELMS ICC080

945

F06_01_23

TRICHODERMA POLYSPORUM (IMI 206039)

946

F06_01_24

VERTICILLIUM ALBO-ATRUM (IEPRIEKŠ VERTICILLIUM DAHLIAE) CELMS WCS850

948

F06_01_25

BACILLUS AMYLOLIQUEFACIENS CELMS MBI 600

1011

F06_01_26

BACILLUS AMYLOLIQUEFACIENS CELMS FZB24

1012

F06_01_27

SACCHAROMYCES CEREVISIAE CELMS LAS02

1016

F06_01_28

TRICHODERMA ATROVIRIDE CELMS SC1

988

F06_01_29

BACILLUS AMYLOLIQUEFACIENS SUBSP. PLANTARUM CELMS D747

1013

F06_01_30

BACILLUS PUMILUS QST CELMS 2808

1014

F06_01_31

METSCHNIKOWIA FRUCTICOLA CELMS NRRL Y-27328

F06_01_32

STREPTOMYCES LYDICUS WYEC 108

F06_01_33

ABE-IT 56

F06_01_34

BACILLUS SUBTILIS CELMS IAB/BS03

F06_01_35

ASPERGILLUS FLAVUS CELMS MUCL 54911

F06_01_36

VERTICILLIUM NONALFAFAE

F06_02

BOTĀNISKIE FUNGICĪDI

F06_02_01

EIGENOLS

97-53-0

967

F06_02_02

GERANIOLS

106-24-1

968

F06_02_03

TIMOLS

89-83-8

969

F06_02_04

TĒJAS KOKA EKSTRAKTS

68647-73-4

914

F06_02_05

LAMINARĪNS

9008-22-4

671

F06_02_06

FEN 560 (SIERA AMOLIŅA SĒKLU PULVERIS)

858

F06_02_07

REYNOUTRIA SACCHALINENSIS EKSTRAKTS

F06_99

CITI MIKROBIOLOĢISKAS VAI BOTĀNISKAS IZCELSMES FUNGICĪDI

F06_99_01

CEREVIZĀNS

980

F06_99_99

CITUR NEKLASIFCĒTI CITI MIKROBIOLOĢISKAS VAI BOTĀNISKAS IZCELSMES FUNGICĪDI

F07

BAKTERICĪDI

F07_01

NEORGANISKIE BAKTERICĪDI

F07_01_01

NĀTRIJA HIPOHLORĪTS

7681-52-9

848

F07_01_02

ALUMĪNIJA SULFĀTS

10043-01-3

849

F07_99

CITI BAKTERICĪDI

F07_99_01

KASUGAMICĪNS

6980-18-3

19408-46-9

703

F07_99_02

STREPTOMICĪNS

57-92-1

312

F07_99_03

ALUMĪNIJA KĀLIJA SULFĀTA DODEKAHIDRĀTS

7784-24-9

Citi fungicīdi un baktericīdi

F99

F99_01

ALIFĀTISKĀ SLĀPEKĻA FUNGICĪDI

F99_01_01

CIMOKSANILS

57966-95-7

419

F99_01_02

DODĪNS

2439-10-3

101

F99_01_03

GUAZATĪNS

108173-90-6

361

F99_02

AMĪDA FUNGICĪDI

F99_02_01

CIFLUFENAMĪDS

180409-60-3

759

F99_02_02

FLUOPIKOLĪDS

239110-15-7

787

F99_02_03

PROHLORAZS

67747-09-5

407

F99_02_04

SILTIOFAMS

175217-20-6

635

F99_02_05

ZOKSAMĪDS

156052-68-5

640

F99_02_06

MANDIPROPAMĪDS

374726-62-2

783

F99_02_07

PENTIOPIRĀDS

183675-82-3

824

F99_02_08

BENZVINDIFLUPĪRS

1072957-71-1

981

F99_02_09

IZOFETAMĪDS

875915-78-9

972

F99_02_10

MANDESTROBĪNS

173662-97-0

F99_02_11

FLUOPIRAMS

658066-35-4

807

F99_03

ANILĪDA FUNGICĪDI

F99_03_01

BENALAKSILS

71626-11-4

416

F99_03_02

BOSKALĪDS

188425-85-6

673

F99_03_03

KARBOKSĪNS

5234-68-4

273

F99_03_04

FENHEKSAMĪDS

126833-17-8

603

F99_03_05

FLUTOLANILS

66332-96-5

524

F99_03_06

METALAKSILS-M

70630-17-0

580

F99_03_07

METALAKSILS

57837-19-1

365

F99_03_08

BENALAKSILS-M

98243-83-5

766

F99_03_09

BIKSAFĒNS

581809-46-3

819

F99_03_12

IZOPIRAZĀMS

881685-58-1

683777-13

683777-14-2

963

F99_03_13

FLUKSAPIROKSĀDS

907204-31-3

828

F99_03_14

PENFLUFĒNS

494793-67-8

826

F99_03_15

SEDAKSĀNS

874967-67-6

599197-38-3

599194-51-1

833

F99_05

AROMĀTISKIE FUNGICĪDI

F99_05_01

HLORTALONILS

1897-45-6

288

F99_05_02

DIKLORĀNS

99-30-9

150

F99_05_03

2,5-DIHLORBENZOSKĀBES METILESTERIS

2905-69-3

686

F99_06

DIKARBOKSIMĪDA FUNGICĪDI

F99_06_01

IPRODIONS

36734-19-7

278

F99_07

DINITROANILĪNA FUNGICĪDI

F99_07_01

FLUAZINĀMS

79622-59-6

521

F99_08

DINITROFENOLA FUNGICĪDI

F99_08_01

DINOKAPS

39300-45-3

F99_08_02

MEPTILDINOKAPS

6119-92-2

811

F99_09

FOSFORORGANISKIE FUNGICĪDI

F99_09_01

FOSETILS

15845-66-6

384

F99_09_02

TOLKLOFOSMETILS

57018-04-9

479

F99_10

OKSAZOLA FUNGICĪDI

F99_10_01

FAMOKSADONS

131807-57-3

594

F99_10_02

HIMEKSAZOLS

10004-44-1

528

F99_10_03

OKSATIAPIPROLĪNS

1003318-67-9

985

F99_11

FENILPIROLA FUNGICĪDI

F99_11_01

FLUDIOKSONILS

131341-86-1

522

F99_12

FTALIMĪDA FUNGICĪDI

F99_12_01

KAPTĀNS

133-06-2

F99_12_02

FOLPETS

133-07-3

F99_13

PIRIMIDĪNA FUNGICĪDI

F99_13_01

BUPIRIMĀTS

41483-43-6

261

F99_13_02

CIPRODINILS

121552-61-2

511

F99_13_03

MEPANIPIRIMS

110235-47-7

611

F99_13_04

PIRIMETANILS

53112-28-0

714

F99_14

HINOLĪNA FUNGICĪDI

F99_14_01

8-HYDROXYQUINOLINE

148-24-3

677

F99_14_02

HINOKSIFĒNS

124495-18-7

566

F99_15

HINONA FUNGICĪDI

F99_15_01

DITIANONS

3347-22-6

153

F99_16

STROBILURĪNA FUNGICĪDI

F99_16_01

AZOKSISTROBĪNS

131860-33-8

571

F99_16_02

DIMOKSISTROBĪNS

149961-52-4

739

F99_16_03

FLUOKSASTROBĪNS

361377-29-9

746

F99_16_04

METILKREZOKSIMS

143390-89-0

568

F99_16_05

PIKOKSISTROBĪNS

117428-22-5

628

F99_16_06

PIRAKLOSTROBĪNS

175013-18-0

657

F99_16_07

TRIFLOKSISTROBĪNS

141517-21-7

617

F99_16_08

FENPIKOKSAMĪDS (IEPRIEKŠ LISERFENVALPĪRS)

517875-34-2

991

F99_17

URĪNVIELAS FUNGICĪDI

F99_17_01

PENCIKURONS

66063-05-6

402

F99_17_02

URĪNVIELA

57-13-6

913

F99_99

NEKLASIFICĒTI FUNGICĪDI

F99_99_01

2-FENILFENOLS (TOSTARP TĀDI SĀĻI KĀ NĀTRIJA SĀLS)

90-43-7

246

F99_99_02

ACIBENZOLAR-S-METILS

135158-54-2

597

F99_99_04

L-ASKORBĪNSKĀBE

50-81-7

774

F99_99_05

BENZOSKĀBE

65-85-0

622

F99_99_06

FENPROPIDĪNS

67306-00-7

520

F99_99_08

METRAFENONS

220899-03-6

752

F99_99_09

PIRIOFENONS

688046-61-9

827

F99_99_10

SPIROKSAMĪNS

118134-30-8

572

F99_99_11

DIDECILDIMETILAMONIJA HLORĪDS

859

F99_99_12

PROKVINAZIDS

189278-12-4

764

F99_99_13

VALIFENALĀTS (IEPRIEKŠ VALIFENALS)

283159-90-0

857

F99_99_14

DIMETILDISULFĪDS

624-92-0

F99_99_15

COS-OGA

979

F99_99_16

FLUTIANILS

958647-10-4

835

F99_99_17

FENPIRAZAMĪNS

473798-59-3

832

F99_99_99

CITUR NEKLASIFICĒTI CITI FUNGICĪDI UN BAKTERICĪDI

Herbicīdi, zāles un sūnu iznīcinātāji

PSE_H

Herbicīdi, kuru pamatā ir fenoksi-fitohormoni

H01

H01_01

FENOKSI HERBICĪDI

H01_01_01

2,4-D

94-75-7

H01_01_02

2,4-DB

94-82-6

H01_01_03

DIHLORPROPS-P

15165-67-0

476

H01_01_04

MCPA

94-74-6

H01_01_05

MCPB

94-81-5

H01_01_06

MEKOPROPS

7085-19-0

H01_01_07

MEKOPROPS-P

16484-77-8

475

H01_99

CITI HERBICĪDI, KURU PAMATĀ IR FENOKSI-FITOHORMONI

H01_99_99

CITUR NEKLASIFICĒTI CITI HERBICĪDI, KURU PAMATĀ IR FENOKSI-FITOHORMONI

Herbicīdi, kuru pamatā ir triazīni un triazinoni

H02

H02_02

TRIAZĪNA HERBICĪDI

H02_02_01

TERBUTILAZĪNS

5915-41-3

234

H02_02_02

HEKSAZINONS

51235-04-2

374

H02_03

TRIAZINONA HERBICĪDI

H02_03_01

METAMITRONS

41394-05-2

381

H02_03_02

METRIBUZĪNS

21087-64-9

283

H02_99

CITI HERBICĪDI, KURU PAMATĀ IR TRIAZĪNI UN TRIAZINONI

H02_99_99

CITUR NEKLASIFICĒTI CITI HERBICĪDI, KURU PAMATĀ IR TRIAZĪNI UN TRIAZINONI

Herbicīdi, kuru pamatā ir amīdi un anilīdi

H03

H03_01

AMĪDA HERBICĪDI

H03_01_01

BEFLUBUTAMĪDS

113614-08-7

662

H03_01_02

DIMETENAMĪDS-P

163515-14-8

638

H03_01_03

IZOKSABENS

82558-50-7

701

H03_01_04

NAPROPAMĪDS

15299-99-7

271

H03_01_05

PENOKSULAMS

219714-96-2

758

H03_01_06

PETOKSAMĪDS

106700-29-2

665

H03_01_07

PROPIZAMĪDS

23950-58-5

315

H03_01_08

PIROKSULAMS

422556-08-9

793

H03_02

ANILĪDA HERBICĪDI

H03_02_01

DIFLUFENIKĀNS

83164-33-4

462

H03_02_02

FLORASULĀMS

145701-23-1

616

H03_02_03

FLUFENACETS

142459-58-3

588

H03_02_04

METAZAHLORS

67129-08-2

411

H03_02_05

METOSULAMS

139528-85-1

707

H03_02_06

PROPANILS

709-98-8

205

H03_03

HLORACETANILĪDA HERBICĪDI

H03_03_01

ACETOHLORS

34256-82-1

496

H03_03_02

DIMETAHLORS

50563-36-5

688

H03_03_03

PROPIZOHLORS

86763-47-5

836

H03_03_04

S-METOLAHLORS

87392-12-9

178961-20-1

607

H03_03_05

PRETILAHLORS

51218-49-6

711

H03_99

CITI HERBICĪDI, KURU PAMATĀ IR AMĪDI UN ANILĪDI

H03_99_99

CITUR NEKLASIFICĒTI CITI HERBICĪDI, KURU PAMATĀ IR AMĪDI UN ANILĪDI

Herbicīdi, kuru pamatā ir karbamāti un bis-karbamāti

H04

H04_01

BIS-KARBAMĀTA HERBICĪDI

H04_01_01

HLORPROFAMS

101-21-3

H04_01_02

DESMEDIFAMS

13684-56-5

477

H04_01_03

FENMEDIFĀMS

13684-63-4

H04_02

KARBAMĀTA HERBICĪDI

H04_02_01

ASULĀMS

3337-71-1

240

H04_02_02

KARBETAMĪDS

16118-49-3

H04_99

CITI HERBICĪDI, KURU PAMATĀ IR KARBAMĀTI UN BIS-KARBAMĀTI

H04_99_99

CITUR NEKLASIFICĒTI CITI HERBICĪDI, KURU PAMATĀ IR KARBAMĀTI UN BIS-KARBAMĀTI

Herbicīdi, kuru pamatā ir dinitroanilīna atvasinājumi

H05

H05_01

DINITROANILĪNA HERBICĪDI

H05_01_01

BENFLURALĪNS

1861-40-1

285

H05_01_02

PENDIMETALĪNS

40487-42-1

357

H05_01_03

ORIZALĪNS

19044-88-3

537

H05_99

CITI HERBICĪDI, KURU PAMATĀ IR DINITROANILĪNA ATVASINĀJUMI

H05_99_99

CITUR NEKLASIFICĒTI CITI HERBICĪDI, KURU PAMATĀ IR DINITROANILĪNA ATVASINĀJUMI

Herbicīdi, kuru pamatā ir urīnvielas, uracila vai sulfanilurīnvielas atvasinājumi

H06

H06_01

SULFANILURĪNVIELAS HERBICĪDI

H06_01_01

AMIDOSULFURONS

120923-37-7

515

H06_01_02

AZIMSULFURONS

120162-55-2

584

H06_01_03

BENSULFURONMETILS

83055-99-6

502.201

H06_01_04

HLORSULFURONS

64902-72-3

391

H06_01_05

ETOKSISULFURONS

126801-58-9

591

H06_01_06

FLAZASULFURONS

104040-78-0

595

H06_01_07

FLUPIRSULFURONMETILS

150315-10-9

1447440-54-5

577

H06_01_08

FORAMSULFURONS

173159-57-4

659

H06_01_09

IMAZOSULFURONS

122548-33-8

590

H06_01_10

JODSULFURONS (NĀTRIJA METILJODSULFURONS)

185119-76-0

144550-36-7

634

634.501

H06_01_11

MEZOSULFURONS (MEZOSULFURONMETILS)

400852-66-6

208465-21-8

663

663.201

H06_01_12

METSULFURONMETILS

74223-64-6

441.201

H06_01_13

NIKOSULFURONS

111991-09-4

709

H06_01_14

OKSASULFURONS

144651-06-9

626

H06_01_15

PROSULFURONS

94125-34-5

579

H06_01_16

RIMSULFURONS

122931-48-0

716

H06_01_17

SULFOSULFURONS

141776-32-1

601

H06_01_18

TIFENSULFURONMETILS

79277-27-3

452

H06_01_19

TRIASULFURONS

82097-50-5

480

H06_01_20

TRIBENURONS (PAMATVIELA)

106040-48-6

546

H06_01_21

TRIFLUSULFURONS

126535-15-7

731

H06_01_22

TRITOSULFURONS

142469-14-5

735

H06_01_23

ORTOSULFAMURONS

213464-77-8

781

H06_01_24

ETAMETSULFURONMETILS

97780-06-8

834.201

H06_01_25

HALOSULFURONMETILS

100784-20-1

785.201

H06_01_26

TRIFLOKSISULFURONS

145099-21-4

617

H06_02

URACILA HERBICĪDI

H06_02_01

LENACILS

2164-08-1

163

H06_02_02

TERBACILS

5902-51-2

272

H06_03

URĪNVIELAS HERBICĪDI

H06_03_01

HLOROTOLURONS

15545-48-9

217

H06_03_02

DIURONS

330-54-1

100

H06_03_03

FLUOMETURONS

2164-17-2

159

H06_03_04

IZOPROTURONS

34123-59-6

336

H06_03_05

LINURONS

330-55-2

H06_03_06

METOBROMURONS

3060-89-7

168

H06_99

CITI HERBICĪDI, KURU PAMATĀ IR URĪNVIELAS, URACILA VAI SULFANILURĪNVIELAS ATVASINĀJUMI

H06_99_99

CITUR NEKLASIFICĒTI CITI HERBICĪDI, KURU PAMATĀ IR URĪNVIELAS, URACILA VAI SULFANILURĪNVIELAS ATVASINĀJUMI

Citi herbicīdi

H99

H99_01

ARILOKSIFENOKSI-PROPIONA HERBICĪDI

H99_01_01

KLODINAFOPS

114420-56-3

683

H99_01_02

CIHALOFOPBUTILS

122008-85-9

596

H99_01_03

DIKLOFOPS (DIKLOFOPMETILS)

40843-25-2

257-141-8

358

358.201

H99_01_04

FENOKSAPROPS-P

113158-40-0

484

H99_01_05

FLUAZIFOPS-P

83066-88-0

467

H99_01_06

HALOKSIFOPS-P (HALOKSIFOPA-P METILESTERIS)

95977-29-0

72619-32-0

526

526.201

H99_01_07

PROPAKVIZOFOPS

111479-05-1

713

H99_01_08

KVIZALOFOPS-P

94051-08-8

641

H99_01_09

ETIL-KVIZALOFOPS-P

100646-51-3

641.202

H99_01_10

TEFURIL-KVIZALOFOPS-P

119738-06-6

641.226

H99_02

BENZOFURĀNA HERBICĪDI

H99_02_01

ETOFUMEZĀTS

26225-79-6

233

H99_03

BENZOSKĀBES HERBICĪDI

H99_03_01

DIKAMBA

1918-00-9

H99_03_02

PIRITIOBAKA NĀTRIJS

123343-16-8

H99_04

BIPIRIDĪLIJA HERBICĪDI

H99_04_01

DIKVATS

85-00-7

H99_05

CIKLOHEKSĀNDIONA HERBICĪDI

H99_05_01

KLETODIMS

99129-21-2

508

H99_05_02

CIKLOKSIDIMS

101205-02-1

510

H99_05_03

PROFOKSIDIMS

139001-49-3

621

H99_05_04

TEPRALOKSIDIMS

149979-41-9

608

H99_05_05

TRALKOKSIDIMS

87820-88-0

544

H99_06

DIAZĪNA HERBICĪDI

H99_06_01

PIRIDĀTS

55512-33-9

447

H99_07

DIKARBOKSIMĪDA HERBICĪDI

H99_07_01

CINIDONETILS

142891-20-1

598

H99_07_02

FLUMIOKSAZĪNS

103361-09-7

578

H99_08

DIFENILĒTERA HERBICĪDI

H99_08_01

AKLONIFĒNS

74070-46-5

498

H99_08_02

BIFENOKS

42576-02-3

413

H99_08_03

OKSIFLUORFĒNS

42874-03-3

538

H99_09

IMIDAZOLINONA HERBICĪDI

H99_09_01

IMAZAMOKS

114311-32-9

619

H99_10

NEORGANISKIE HERBICĪDI

H99_10_01

DZELZS SULFĀTS

7720-78-7

17375-41-6

7782-63-0

837

H99_11

ISOKSAZOLA HERBICĪDI

H99_11_01

IZOKSAFLUTOLS

141112-29-0

575

H99_11_02

TOPRAMEZONS

210631-68-8

800

H99_13

NITRILA HERBICĪDI

H99_13_01

BROMOKSINILS

1689-84-5

H99_13_02

DIHLOBENILS

1194-65-6

H99_13_03

JOKSINILS

1689-83-4

3861-47-0

H99_14

FOSFORORGANISKIE HERBICĪDI

H99_14_01

GLUFOZINĀTAMONIJS

51276-47-2

77182-82-2

437

H99_14_02

GLIFOSĀTS

1071-83-6

284

H99_15

FENILPIRAZOLA HERBICĪDI

H99_15_01

PINOKSADĒNS

243973-20-8

776

H99_15_02

PIRAFLUFĒNETILS

129630-19-9

605.202

H99_16

PIRIDAZINONA HERBICĪDI

H99_16_01

HLORIDAZONS

1698-60-8

111

H99_16_02

FLURTAMONS

96525-23-4

569

H99_17

PIRIDĪNKARBOKSAMĪDA HERBICĪDI

H99_17_01

PIKOLINAFĒNS

137641-05-5

639

H99_18

PIRIDĪNKARBONSKĀBES HERBICĪDI

H99_18_01

KLOPIRALĪDS

1702-17-6

455

H99_18_02

PIKLORĀMS

1918-02-1

174

H99_18_03

HALAUKSIFĒNMETILS

943831-98-9

970.201

H99_18_04

AMINOPIRALĪDS

150114-71-9

771

H99_18_05

FLORPIRAUKISFĒNBENZILS

1390661-72-9

990.227

H99_19

PIRIDILOKSIETIĶSKĀBES HERBICĪDI

H99_19_02

FLUROKSIPĪRS

69377-81-7

431

H99_19_03

TRIKLOPIRS

55335-06-3

376

H99_20

HINOLĪNA HERBICĪDI

H99_20_01

KVINMERAKS

90717-03-6

563

H99_20_02

KVINKLORAKS

84087-01-4

493

H99_21

TIADIAZĪNA HERBICĪDI

H99_21_01

BENTAZONS

25057-89-0

366

H99_22

TIOKARBAMĀTA HERBICĪDI

H99_22_01

MOLINĀTS

2212-67-1

235

H99_22_02

PROSULFOKARBS

52888-80-9

539

H99_22_03

TRIALLĀTS

2303-17-5

H99_23

TRIAZOLA HERBICĪDI

H99_23_01

AMITROLS

61-82-5

H99_24

TRIAZOLINONA HERBICĪDI

H99_24_01

KARFENTRAZONETILS

128639-02-1

587.202

H99_25

TRIAZOLONA HERBICĪDI

H99_25_01

PROPOKSIKARBAZONS (PROPOKSIKARBAZONNĀTRIJS)

145026-81-9

181274-15-7

655

655.011

H99_25_02

TIĒNKARBAZONS

317815-83-1

797

H99_26

TRIKETONA HERBICĪDI

H99_26_01

MEZOTRIONS

104206-82-8

625

H99_26_02

SULKOTRIONS

99105-77-8

723

H99_26_03

TEMBOTRIONS

335104-84-2

790

H99_99

NEKLASIFICĒTI HERBICĪDI

H99_99_01

ETIĶSKĀBE

64-19-7

838

H99_99_02

BISPIRIBAKS

125401-75-4

748

H99_99_03

KLOMAZONS

81777-89-1

509

H99_99_04

FLUROHLORIDONS

61213-25-0

430

H99_99_05

OKSADIARGILS

39807-15-3

604

H99_99_06

OKSADIAZONS

19666-30-9

213

H99_99_07

PELARGONSKĀBE

112-05-0

888

H99_99_08

KVINOKLAMĪNS

2797-51-5

648

H99_99_99

CITUR NEKLASIFICĒTI CITI NEKLASIFICĒTI HERBICĪDI, ZĀLES UN SŪNU IZNĪCINĀTĀJI

Insekticīdi un akaricīdi

PES_I

Insekticīdi, kuru pamatā ir piretroīdi

I01

I01_01

PIRETROĪDU INSEKTICĪDI

I01_01_01

AKRINATRĪNS

101007-06-1

678

I01_01_02

ALFA-CIPERMETRĪNS

67375-30-8

454

I01_01_03

BETA-CIFLUTRĪNS

68359-37-5

482

I01_01_04

BIFENTRĪNS

82657-04-3

415

I01_01_05

CIFLUTRĪNS

68359-37-5

385

I01_01_06

CIPERMETRĪNS

52315-07-8

332

I01_01_07

DELTAMETRĪNS

52918-63-5

333

I01_01_08

ESFENVALERĀTS

66230-04-4

481

I01_01_09

ETOFENPROKSS

80844-07-1

471

I01_01_10

GAMMA-CIHALOTRĪNS

76703-62-3

768

I01_01_11

LAMBDA-CIHALOTRĪNS

91465-08-6

463

I01_01_12

TAUFLUVALINĀTS

102851-06-9

786

I01_01_13

TEFLUTRĪNS

79538-32-2

451

I01_01_14

ZETA-CIPERMETRĪNS

52315-07-8

733

I01_01_15

BETA-CIPERMETRĪNS

65731-84-2

72204-43-4

65732-07-2

83860-31-5

632

I01_99

CITI INSEKTICĪDI, KURU PAMATĀ IR PIRETROĪDI

I01_99_99

CITUR NEKLASIFICĒTI CITI INSEKTICĪDI, KURU PAMATĀ IR PIRETROĪDI

Insekticīdi, kuru pamatā ir hlorēti ogļūdeņraži

I02

I02_01

ANTRANILDIAMĪDA INSEKTICĪDI

I02_01_01

CIĀNTRANILIPROLS

736994-63-1

998

I02_99

CITI INSEKTICĪDI, KURU PAMATĀ IR HLORĒTI OGĻŪDEŅRAŽI

I02_99_99

CITUR NEKLASIFICĒTI CITI INSEKTICĪDI, KURU PAMATĀ IR HLORĒTI OGĻŪDEŅRAŽI

Insekticīdi, kuru pamatā ir karbamāti un oksīma-karbamāts

I03

I03_01

OKSĪMA-KARBAMĀTA INSEKTICĪDI

I03_01_01

METOMILS

16752-77-5

264

I03_01_02

OKSAMILS

23135-22-0

342

I03_02

KARBAMĀTA INSEKTICĪDI

I03_02_01

FENOKSIKARBS

79127-80-3

425

I03_02_02

FORMETANĀTS

23422-53-9

697

I03_02_03

METIOKARBS

2032-65-7

165

I03_02_04

PIRIMIKARBS

23103-98-2

231

I03_99

CITI INSEKTICĪDI, KURU PAMATĀ IR KARBAMĀTS UN OKSĪMA-KARBAMĀTS

I03_99_99

CITUR NEKLASIFICĒTI CITI INSEKTICĪDI, KURU PAMATĀ IR KARBAMĀTS UN OKSĪMA-KARBAMĀTS

Insekticīdi, kuru pamatā ir organofosfāti

I04

I04_01

FOSFORORGANISKIE INSEKTICĪDI

I04_01_01

HLORPIRIFOSS

2921-88-2

221

I04_01_02

METILHLORPIRIFOSS

5589-13-0

486

I04_01_03

DIMETOĀTS

60-51-5

I04_01_04

ETOPROFOSS

13194-48-4

218

I04_01_07

MALATIONS

121-75-5

I04_01_08

FOSMETS

732-11-6

318

I04_01_09

PIRIMIFOSMETILS

29232-93-7

239

I04_01_10

DIHLORVOSS

62-73-7

I04_99

CITI INSEKTICĪDI, KURU PAMATĀ IR ORGANOFOSFĀTI

I04_99_99

CITUR NEKLASIFICĒTI CITI INSEKTICĪDI, KURU PAMATĀ IR ORGANOFOSFĀTI

Mikrobioloģiskas vai botāniskas izcelsmes insekticīdi

I05

I05_01

MIKROBIOLOĢISKIE INSEKTICĪDI

I05_01_01

ADOXOPHYES ORANA GRANULOVIRUS CELMS BV-0001

782

I05_01_03

BACILLUS THURINGIENSIS SUBSP. ISRAELIENSIS (SEROTIPS H-14) CELMS AM65-52

770

I05_01_04

METARHIZIUM ANISOPLIAE VAR. ANISOPLIAE CELMS BIPESCO 5/F52

1020

I05_01_05

PAECILOMYCES FUMOSOROSEUS CELMS FE 9901

778

I05_01_081

BACILLUS THURINGIENSIS SUBSP. AIZAWAI CELMS ABTS-1857

949

I05_01_082

BACILLUS THURINGIENSIS SUBSP. AIZAWAI CELMS GC-91

950

I05_01_091

BACILLUS THURINGIENSIS SUBSP. KURSTAKI CELMS ABTS 351

951

I05_01_092

BACILLUS THURINGIENSIS SUBSP. KURSTAKI CELMS PB 54

952

I05_01_093

BACILLUS THURINGIENSIS SUBSP. KURSTAKI CELMS SA 11

953

I05_01_094

BACILLUS THURINGIENSIS SUBSP. KURSTAKI CELMS SA 12

954

I05_01_095

BACILLUS THURINGIENSIS SUBSP. KURSTAKI CELMS EG 2348

955

I05_01_10

BACILLUS THURINGIENSIS SUBSP. TENEBRIONIS CELMS NB 176 (TM 141)

956

I05_01_111

BEAUVERIA BASSIANA CELMS ATCC 74040

957

I05_01_112

BEAUVERIA BASSIANA CELMS GHA

958

I05_01_12

CYDIA POMONELLA GRANULOVIRUS (CPGV)

959

I05_01_13

HELICOVERPA ARMIGERA KODOLU POLIEDROZES VĪRUSS (HEARNPV)

960

I05_01_14

LECANICILLIUM MUSCARIUM (IEPRIEKŠ VERTICILIUM LECANII) CELMS VE 6

961

I05_01_15

SPODOPTERA LITTORALIS KODOLU POLIEDROZES VĪRUSS

962

I05_01_16

BEAUVERIA BASSIANA CELMS 147

1017

I05_01_17

BEAUVERIA BASSIANA CELMS NPP111B005

1018

I05_01_18

ISARIA FUMOSOROSEA CELMS APOPKA 97 (IEPRIEKŠ PAECILOMYCES FUMOSOROSEUS)

573

I05_01_19

SPODOPTERA EXIGUA KODOLU POLIEDROZES VĪRUSS

592

I05_01_20

BEAUVERIA BASSIANA CELMS IMI389521

I05_01_21

BEAUVERIA BASSIANA CELMS PPRI 5339

I05_01_22

BAKULOVĪRUSS GV

I05_01_23

BEAUVERIA BASSIANA CELMS BB1

I05_01_24

BEAUVERIA BRONGNIARTII

I05_01_25

PHTHORIMAEA OPERCULELLA GRANULOVIRUS (PHOPGV)

I05_01_26

SPODOPTERA EXIGUA MULTICAPSID KODOLU POLIEDROZES VĪRUSS (SEMNPV)

I05_01_27

BEAUVERIA BASSIANA 203

I05_01_28

METARHIZIUM BRUNNEUM CELMS CB15-III

I05_02

BOTĀNISKIE INSEKTICĪDI

I05_02_01

APELSĪNU EĻĻA

8028-48-6

5989-27-5

902

I05_02_02

SAMTEŅU EĻĻA

903

I05_02_03

AZADIRAKTĪNS

11141-17-6

627

I05_02_04

PIRETRĪNI

8003-34-7

I05_99

CITI MIKROBIOLOĢISKAS VAI BOTĀNISKAS IZCELSMES INSEKTICĪDI

I05_99_99

CITUR NEKLASIFICĒTI CITI MIKROBIOLOĢISKAS VAI BOTĀNISKAS IZCELSMES INSEKTICĪDI

Akaricīdi

I06

I06_01

PIRAZOLA AKARICĪDI

I06_01_01

FENPIROKSIMĀTS

134098-61-6

695

I06_02

TETRAZĪNA AKARICĪDI

I06_02_01

KLOFENTEZĪNS

74115-24-5

418

I06_02_02

FLUFENZĪNS

162320-67-4

734

I06_99

CITI AKARICĪDI

I06_99_01

ACEHINOCILS

57960-19-7

760

I06_99_02

CIFLUMETOFĒNS

400882-07-7

821

I06_99_99

CITUR NEKLASIFICĒTI CITI AKARICĪDI

Citi insekticīdi

I99

I99_01

FERMENTĀCIJĀ IEGŪTI INSEKTICĪDI

I99_01_01

ABAMEKTĪNS, AVERMEKTĪNS B1A, AVERMEKTĪNS B1B (IZTEIKTS KĀ ABAMEKTĪNS)

71751-41-2

65195-55-3

65195-56-4

495

I99_01_02

MILBEMEKTĪNS

51596-10-2

51596-11-3

660

I99_01_03

SPINOSADS

168316-95-8

131929-60-7

131929-63-0

636

I99_01_04

EMAMEKTĪNS

119791-41-2

155569-91-8

791

I99_01_05

SPINETORAMS

935545-74-7

802

I99_03

BENZOILURĪNVIELAS INSEKTICĪDI

I99_03_01

DIFLUBENZURONS

35367-38-5

339

I99_03_02

FLUFENOKSURONS

01463-69-8

470

I99_03_03

LUFENURONS

103055-07-8

704

I99_03_04

NOVALURONS

116714-46-6

672

I99_03_05

TEFLUBENZURONS

83121-18-0

450

I99_03_06

TRIFLUMURONS

64628-44-0

548

I99_04

KARBAZĀTA INSEKTICĪDI

I99_04_01

BIFENAZĀTS

149877-41-8

736

I99_05

DIAZILHIDRAZĪNA INSEKTICĪDI

I99_05_01

METOKSIFENOZĪDS

161050-58-4

656

I99_05_02

TEBUFENOZĪDS

112410-23-8

724

I99_05_03

HROMAFENOZĪDS

143807-66-3

775

I99_06

INSEKTU AUGŠANAS REGULATORI

I99_06_01

CIROMAZĪNS

66215-27-8

420

I99_06_02

BUPROFEZĪNS

953030-84-7

681

I99_06_03

HEKSITIAZOKSS

78587-05-0

439

I99_08

NITROGUANIDĪNA INSEKTICĪDI

I99_08_01

KLOTIANIDĪNS

210880-92-5

738

I99_08_02

TIAMETOKSAMS

153719-23-4

637

I99_09

ALVORGANISKIE INSEKTICĪDI

I99_09_01

FENBUTATĪNA OKSĪDS

13356-08-6

359

I99_10

OKSADIAZĪNA INSEKTICĪDI

I99_10_01

INDOKSAKARBS

173584-44-6

612

I99_11

FENILĒTERA INSEKTICĪDI

I99_11_01

PIRIPROKSIFĒNS

95737-68-1

715

I99_12

(FENIL-) PIRAZOLA INSEKTICĪDI

I99_12_02

FIPRONILS

120068-37-3

581

I99_12_03

TEBUFĒNPIRĀDS

119168-77-3

725

I99_12_04

HLORANTRANILIPROLS

500008-45-7

794

I99_13

PIRIDĪNA INSEKTICĪDI

I99_13_01

PIMETROZĪNS

123312-89-0

593

I99_13_02

FLONIKAMĪDS (IKI-220)

158062-67-0

763

I99_13_03

SULFOKSAFLORS

946578-00-3

820

I99_14

PIRIDILMETILAMĪNA INSEKTICĪDI

I99_14_01

ACETAMIPRĪDS

135410-20-7

649

I99_14_02

IMIDAKLOPRĪDS

138261-41-3

582

I99_14_03

TIAKLOPRĪDS

111988-49-9

631

I99_14_04

FLUPIRADIFURONS

951659-40-8

987

I99_15

SULFĪTA ESTERA INSEKTICĪDI

I99_15_01

PROPARGĪTS

2312-35-8

216

I99_17

TETRONIKSKĀBES INSEKTICĪDI

I99_17_01

SPIRODIKLOFĒNS

148477-71-8

737

I99_17_02

SPIROMEZIFĒNS

283594-90-1

747

I99_18

INSEKTU PIEVILINĀTĀJI TAISNĀS ĶĒDES LEPIDOPTERĀN-FEROMONI (SCLPS)

I99_18_01

(E,E)-8,10-DODEKADIĒN-1-OLS

33956-49-9

860

I99_18_02

(Z)-9-DODECĒN-1-ILACETĀTS

16974-11-1

112-66-3

422

I99_18_03

(Z)-8-DODECĒN-1-ILACETĀTS

28079-04-1

861

I99_18_04

(2E,13Z)-OKTADEKADIĒN-1-ILACETĀTS

86252-65-5

862

I99_18_05

(7E,9E)-DODEKADIĒN-1-ILACETĀTS

54364-63-5

863

I99_18_06

(7E,9Z)-DODEKADIĒN-1-ILACETĀTS

55774-32-8

864

I99_18_07

(7Z,11E)-HEKSADEKADIĒN-1-ILACETĀTS

51606-94-4

865

I99_18_08

(7Z,11Z)-HEKSADEKADIĒN-1-ILACETĀTS

53042-79-8

52207-99-5

866

I99_18_09

(9Z,12E)-TETRADEKADIĒN-1-ILACETĀTS

31654-77-0

867

I99_18_10

(E)-11-TETRADECĒN-1-ILACETĀTS

33189-72-9

868

I99_18_11

(E)-5-DECĒN-1-OLS

56578-18-8

869

I99_18_12

(E)-5-DECĒN-1-ILACETĀTS

38421-90-8

870

I99_18_13

(E)-8-DODECĒN-1-ILACETĀTS

38363-29-0

871

I99_18_14

(E/Z)-8-DODECĒN-1-ILACETĀTS

38363-29-0

28079-04-1

872

I99_18_15

(Z)-11-HEKSADECĒN-1-OLS

56683-54-6

873

I99_18_16

(Z)-11-HEKSADECĒN-1-ILACETĀTS

34010-21-4

874

I99_18_17

(Z)-11-HEKSADECENĀLS

53939-28-9

875

I99_18_18

(Z)-11-TETRADECĒN-1-ILACETĀTS

20711-10-8

876

I99_18_19

(Z)-13-OKTADECENĀLS

58594-45-9

878

I99_18_20

(Z)-7-TETRADECENĀLS

65128-96-3

879

I99_18_21

(Z)-8-DODECĒN-1-OLS

40642-40-8

880

I99_18_22

(Z)-9-HEKSADECENĀLS

56219-04-6

881

I99_18_23

(Z)-9-TETRADECĒN-1-ILACETĀTS

16725-53-4

882

I99_18_24

DODECILACETĀTS

112-66-3

884

I99_18_25

TETRADECAN-1-OL

112-72-1

856

I99_18_26

DODECAN-1-OL

112-53-8

I99_18_27

(E/Z)-9-DODECĒN-1-ILACETĀTS

16974-34-8

I99_18_28

(E,Z,Z)-3,8,11-TETRADEKATRIĒN-1-ILACETĀTS

163041-94-9

I99_18_29

(E,Z)-3,8-TETRADEKADIĒN-1-ILACETĀTS

I99_18_30

N-TETRADECILACETĀTS

638-59-5

I99_18_31

(Z,E)-9,11-TETRADEKADIĒN-1-ILACETĀTS

50767-79-8

I99_18_32

(E,Z)-3,13-OKTADEKADIENILACETĀTS

53120-26-6

I99_18_33

(Z,Z)-3,13-OKTADEKADIENILACETĀTS

53120-26-7

I99_18_34

N-HEKSADEKANILACETĀTS

629-70-9

I99_18_35

(Z)-8-TETRADECĒN-1-OLS

64470-32-2

I99_18_36

(Z)-8-TETRADECĒN-1-ILACETĀTS

35835-80-4

I99_18_37

(E,E)-8,10-DODEKADIĒN-1-ILACETĀTS

53880-51-6

I99_19

CITI INSEKTU PIEVILINĀTĀJI

I99_19_01

AMONIJA ACETĀTS

631-61-8

I99_19_02

PUTRESCĪNS (1,4-DIAMINOBUTĀNS)

110-60-1

842

I99_19_03

TRIMETILAMĪNA HIDROHLORĪDS

593-81-7

848

I99_19_04

(Z)-13-HEKSADECĒN-11-IN-1-ILACETĀTS

78617-58-0

I99_19_05

(Z,Z,Z,Z)-7,13,16,19-DOKOSA-TETRĒN-1-ILIZOBUTIRĀTS

135459-81-3

883

I99_19_06

RESKALŪRS

67601-06-3

I99_19_07

HIDROLIZĒTI PROTEĪNI

901

I99_19_08

LAVANDULILSENECIOĀTS

23960-07-8

I99_19_09

(Z)-3-METIL-6-IZOPROPENIL-9-DECĒN-1-ILACETĀTS

67601-06-3

I99_19_10

2,6,6-TRIMETILBICIKLO[3.1.1]HEPT-2-ĒNS (ALFA-PINĒNS)

7785-70-8

I99_19_11

2-ETIL-1,6-DIOKSASPIRO(4,4)NONĀNS (HALKOGRĀNS)

38401-84-2

I99_19_12

2-METHYL-3-BUTEN-2-OL

115-18-4

I99_19_13

2-METIL-6-METILĒN-2,7-OKTADIĒN-4-OLS (IPSDIENOLS)

14434-41-4

I99_19_14

4,6,6-TRIMETIL-BICIKLO[3.1.1]HEPT-3-ĒNOLS, ((S)-CIS-VERBENOLS)

1845-30-3

I99_19_15

8-METIL-2-DEKANOLA PROPANOĀTS

81931-28-4

I99_99

NEKLASIFICĒTI INSEKTICĪDI-AKARICĪDI

I99_99_03

ETOKSAZOLS

153233-91-1

623

I99_99_04

TAUKSKĀBES C7-C18 UN C18 NEPIESĀTINĀTIE KĀLIJA SĀĻI

67701-09-1

889

I99_99_05

TAUKSKĀBES C8-C10 METILESTERI

85566-26-3

890

I99_99_06

FENAZAKVĪNS

120928-09-8

693

I99_99_07

DIATOMĪTS (DIATOMĪTA ZEME)

61790-53-2

647

I99_99_08

LAURĪNSKĀBE

143-07-7

885

I99_99_09

METAFLUMIZONS

139968-49-3

779

I99_99_10

METILDEKANOĀTS

110-42-9

892

I99_99_11

METILOKTANOĀTS

111-11-5

893

I99_99_12

OLEĪNSKĀBE

112-80-1

894

I99_99_13

PARAFĪNEĻĻA (CAS 64742-46-7)

64742-46-7

896

I99_99_14

PARAFĪNEĻĻA (CAS 72623-86-0)

72623-86-0

897

I99_99_15

PARAFĪNEĻĻA (CAS 8042-47-5)

8042-47-5

898

I99_99_16

PARAFĪNEĻĻA (CAS 97862-82-3)

97862-82-3

899

I99_99_17

FOSFĀNS

7803-51-2

127

I99_99_18

PIRIDABĒNS

96489-71-3

583

I99_99_19

PIRIDALILS

179101-81-6

792

I99_99_20

SPIROTETRAMĀTS

203313-25-1

795

I99_99_21

SULFURILFLUORĪDS

2699-79-8

757

I99_99_27

ALUMĪNIJA FOSFĪDS

20859-73-8

227

I99_99_28

MAGNIJA FOSFĪDS

12057-74-8

228

I99_99_29

OGLEKĻA DIOKSĪDS

124-38-9

844

I99_99_30

MALTODEKSTRĪNS

9050-36-6

801

I99_99_31

TERPENOĪDU MAISĪJUMS QRD 460

982

I99_99_32

FLUBENDIAMĪDS

272451-65-7

788

I99_99_33

ETĀNDINITRILS

460-19-5

I99_99_99

CITUR NEKLASIFICĒTI CITI INSEKTICĪDI-AKARICĪDI

Moluskicīdi

PES_M

Moluskicīdi

M01

M01_01

MOLUSKICĪDI

M01_01_01

DZELZS FOSFĀTS

10045-86-0

629

M01_01_03

METALDEHĪDS

108-62-3

9002-91-9

M01_01_04

DZELZS PIROFOSFĀTS

10058-44-3

M01_01_99

CITUR NEKLASIFICĒTI CITI MOLUSKICĪDI

Augu augšanas regulatori

PES_PGR

Fizioloģiskie augu augšanas regulatori

PGR01

PGR01_01

FIZIOLOĢISKIE AUGU AUGŠANAS REGULATORI

PGR01_01_01

1-METHYLCYCLOPROPENE

3100-04-7

767

PGR01_01_02

HLORMEKVATS UN HLORMEKVATA HLORĪDS (IZTEIKTS KĀ HLORMEKVATS)

7003-89-6

999-81-5

143

143.302

PGR01_01_03

CIKLANILĪDS

113136-77-9

586

PGR01_01_04

DAMINOZĪDS

1596-84-5

330

PGR01_01_05

ETEFONS

16672-87-0

373

PGR01_01_06

ETOKSIHĪNS

91-53-2

517

PGR01_01_07

ETILĒNS

74-85-1

839

PGR01_01_08

FORHLORFENURONS

68157-60-8

633

PGR01_01_09

GIBERELSKĀBE

77-06-5

307

PGR01_01_10

GIBERELĪNI

468-44-0

510-75-8

8030-53-3

904

PGR01_01_11

IMAZAKVĪNS

81335-37-7

699

PGR01_01_12

MALEĪNHIDRAZĪDS

123-33-1

310

PGR01_01_13

MEPIKVATS

15302-91-7

440

PGR01_01_14

PAKLOBUTRAZOLS

76738-62-0

445

PGR01_01_15

KALCIJA PROHEKSADIONS

127277-53-6

567

567.020

PGR01_01_16

NĀTRIJA-5-NITROGVAJAKOLĀTS

67233-85-6

718

PGR01_01_17

NĀTRIJA O-NITROFENOLĀTS

824-39-5

720

PGR01_01_18

NĀTRIJA P-NITROFENOLĀTS

824-78-2

721

PGR01_01_19

TRINEKSAPAKS

104273-73-6

732

PGR01_01_20

DIFENILAMĪNS

122-39-4

460

PGR01_01_21

FLURPRIMIDOLS

56425-91-3

696

PGR01_01_22

FLUMETRALĪNS

62924-70-3

971

PGR01_01_23

TIDIAZURONS

51707-55-2

727

PGR01_99

CITI FIZIOLOĢISKIE AUGU AUGŠANAS REGULATORI

PGR01_99_01

1-NAFTILETIĶSKĀBE (1-NAA)

86-87-3

313

PGR01_99_02

1-DECANOL

112-30-1

831

PGR01_99_03

1-NAFTILACETAMĪDS (1-NAD)

86-86-2

282

PGR01_99_04

2-NAFTILOKSIETIĶSKĀBE (2-NOA)

120-23-0

664

PGR01_99_05

6-BENZYLADENINE

1214-39-7

829

PGR01_99_06

CIĀNAMĪDS

420-04-2

685

PGR01_99_07

INDOLSVIESTSKĀBE

133-32-4

830

PGR01_99_08

SINTOFĒNS (JEB CINTOFĒNS)

130561-48-7

717

PGR01_99_09

1,4-DIMETILNAFTALĪNS

571-58-4

822

PGR01_99_10

NĀTRIJA SUDRABA TIOSULFĀTS

762

PGR01_99_11

S-ABSCIZSKĀBE

21293-29-8

PGR01_99_99

CITUR NEKLASIFICĒTI CITI FIZIOLOĢISKIE AUGU AUGŠANAS REGULATORI

Pretdīgšanas līdzekļi

PGR02

PGR02_02

PRETDĪGŠANAS LĪDZEKĻI

PGR02_02_01

KARVONS

2244-16-8

602

PGR02_99

CITI PRETDĪGŠANAS LĪDZEKĻI

PGR02_99_99

CITUR NEKLASIFICĒTI CITI PRETDĪGŠANAS LĪDZEKĻI

Citi augu augšanas regulatori

PGR03

PGR03_99

CITI AUGU AUGŠANAS REGULATORI

PGR03_99_01

JŪRAS AĻĢU EKSTRAKTS (IEPRIEKŠ JŪRAS AĻĢU EKSTRAKTS UN JŪRASZĀLES)

920

PGR03_99_99

CITUR NEKLASIFICĒTI CITI AUGU AUGŠANAS REGULATORI

Citi augu aizsardzības līdzekļi

PES_ZR

Augu eļļas

ZR02

ZR02_01

AUGU EĻĻAS

ZR02_01_01

AUGU EĻĻAS/CITRONELLAS EĻĻA

8000-29-1

905

ZR02_01_02

AUGU EĻĻAS/KRUSTNAGLIŅU EĻĻA

84961-50-2

97-53-0

906

ZR02_01_03

AUGU EĻĻAS/RAPŠU SĒKLU EĻĻA

8002-13-9

907

ZR02_01_04

AUGU EĻĻAS/KRŪZMĒTRAS EĻĻA

8008-79-5

908

ZR02_01_99

CITUR NEKLASIFICĒTAS CITAS AUGU EĻĻAS

Augsnes sterilizācijas līdzekļi (ieskaitot nematicīdus)

ZR03

ZR03_01

METILBROMĪDS

ZR03_01_01

METILBROMĪDS

74-83-9

128

ZR03_02

BIOLOĢISKIE NEMATICĪDI

ZR03_02_01

PAECILOMYCES LILACINUS CELMS 251

753

ZR03_02_02

BACILLUS FIRMUS CELMS I-1582

1015

ZR03_02_03

PASTEURIA NISHIZAWAE PN1

ZR03_02_99

CITUR NEKLASIFICĒTI CITI BIOLOĢISKIE NEMATICĪDI

ZR03_03

FOSFORORGANISKIE NEMATICĪDI

ZR03_03_01

FENAMIFOSS

22224-92-6

692

ZR03_03_02

FOSTIAZĀTS

98886-44-3

585

ZR03_03_99

CITUR NEKLASIFICĒTI CITI FOSFORORGANISKIE NEMATICĪDI

ZR03_99

CITI AUGSNES STERILIZĀCIJAS LĪDZEKĻI

ZR03_99_01

1,3-DIHLORPROPĒNS

542-75-6

675

ZR03_99_02

HLORPIKRĪNS

76-06-2

298

ZR03_99_03

DAZOMETS

533-74-4

146

ZR03_99_04

METAMS

144-54-7

ZR03_99_99

CITUR NEKLASIFICĒTI CITI AUGSNES STERILIZĀCIJAS LĪDZEKĻI

Rodenticīdi

ZR04

ZR04_01

RODENTICĪDI

ZR04_01_01

KALCIJA FOSFĪDS

1305-99-3

505

ZR04_01_02

DIFENAKUMS

56073-07-5

514

ZR04_01_03

VARFARĪNS

81-81-2

ZR04_01_04

CINKA FOSFĪDS

1314-84-7

ZR04_01_05

BROMADIOLONS

28772-56-7

371

ZR04_01_06

HLORFACINONS

3691-35-8

208

ZR04_01_99

CITUR NEKLASIFICĒTI CITI RODENTICĪDI

Visi pārējie augu aizsardzības līdzekļi

ZR99

ZR99_01

DEZINFICĒJOŠIE LĪDZEKĻI

ZR99_01_99

CITUR NEKLASIFICĒTI CITI DEZINFICĒJOŠIE LĪDZEKĻI

ZR99_02

REPELENTI

ZR99_02_01

ALUMĪNIJA AMONIJA SULFĀTS

7784-26-1

7784-25-0

840

ZR99_02_02

ALUMĪNIJA SILIKĀTS (JEB KAOLĪNS)

1332-58-7

841

ZR99_02_03

ASIŅU MILTI

90989-74-5

909

ZR99_02_04

KALCIJA KARBĪDS

75-20-7

910

ZR99_02_05

KALCIJA KARBONĀTS

471-34-1

843

ZR99_02_06

DENATONIJA BENZOĀTS

3734-33-6

845

ZR99_02_07

KAĻĶAKMENS

1317-65-3

852

ZR99_02_08

METILNONILKETONS

112-12-9

846

ZR99_02_09

KVARCA SMILTIS

14808-60-7

7637-86-9

855

ZR99_02_10

REPELENTI PĒC SMARŽAS/NEAPSTRĀDĀTA TALEĻĻA

8002-26-4

911

ZR99_02_11

REPELENTI PĒC SMARŽAS/TALEĻĻAS DARVA

8016-81-7

912

ZR99_02_12

NĀTRIJA ALUMĪNIJA SILIKĀTS

1344-00-9

850

ZR99_02_13

TAUKU DESTILĀCIJAS ATLIEKAS

915

ZR99_02_14

REPELENTI PĒC SMARŽAS/ZIVJU EĻĻA

100085-40-3

918

ZR99_02_15

REPELENTI PĒC SMARŽAS/AITU TAUKI

98999-15-6

919

ZR99_02_16

ĶIPLOKU EKSTRAKTS

8008-99-9

916

ZR99_02_17

PIPARI

917

ZR99_02_99

CITUR NEKLASIFICĒTI CITI REPELENTI

ZR99_99

CITI AUGU AIZSARDZĪBAS LĪDZEKĻI

ZR99_99_07

KAPRĪNSKĀBE

334-48-5

886

ZR99_99_08

KAPRILSKĀBE

124-07-2

887

ZR99_99_12

HEPTAMALOKSIGLUKĀNS

870721-81-6

851

ZR99_99_24

CUKĪNI DZELTENĀS MOZAĪKAS VĪRUSS, NOVĀJINĀTAIS CELMS

618

ZR99_99_34

PEPINO MOZAĪKAS VĪRUSS, CH2 CELMS, IZOLĀTS 1906

1019

ZR99_99_35

VIEGLĀS FORMAS PEPINO MOZAĪKAS VĪRUSA IZOLĀTS VC1

ZR99_99_36

VIEGLĀS FORMAS PEPINO MOZAĪKAS VĪRUSA IZOLĀTS VX1

ZR99_99_37

PEPINO MOZAĪKAS VĪRUSA (PEPMV) EIROPAS (ES) CELMS, VIEGLĀS FORMAS IZOLĀTS ABP1 (PEPMVO)

ZR99_99_38

PEPINO MOZAĪKAS VĪRUSA (PEPMV) ČĪLES (CH2) CELMS, VIEGLĀS FORMAS IZOLĀTS ABP2 (PEPMVO)

ZR99_99_39

DABISKAIS CAMELLIA SP. SĒKLU EKSTRAKTS

ZR99_99_40

KVASIJA

ZR99_99_99

CITUR NEKLASIFICĒTI CITI AUGU AIZSARDZĪBAS LĪDZEKĻI

’”

(1) Informatīvā ķīmijas dienesta (Chemical Abstracts Service) reģistrācijas numurs.

(2) Starptautiskā Pesticīdu analīžu sadarbības padome.

(3) Brīvprātīgi sagatavojams agregāts.

(4) Brīvprātīgi sagatavojams agregāts. Jāņem vērā, ka iekļauj ILZP stādītas Ziemassvētku eglītes (citi ilggadīgie stādījumi): https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php?title=Glossary:Utilised_agricultural_area_(UAA) (pieejams angļu, franču un vācu valodā).

(5) Brīvprātīgi sagatavojams agregāts. Jāņem vērā, ka mežsaimniecībā neiekļauj ILZP stādītas Ziemassvētku eglītes (citi ilggadīgie stādījumi): https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php?title=Glossary:Utilised_agricultural_area_(UAA) (pieejams angļu, franču un vācu valodā).

(6) Brīvprātīgi sagatavojams agregāts.

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK ( OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).

(8) Atbilst saskaņotu riska indikatoru klasifikācijas 1. grupai, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīvā 2009/128/EK, ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai ( OV L 309, 24.11.2009., 71. lpp.).

(9) Atbilst saskaņotu riska indikatoru klasifikācijas 3. grupai, kas definēti Direktīvā 2009/128/EK.

(10) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 540/2011 (2011. gada 25. maijs), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 attiecībā uz darbīgo vielu sarakstu ( OV L 153, 11.6.2011., 1. lpp.).

18.11.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 410/51

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2021/2011

(2021. gada 17. novembris),

ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes optiskās šķiedras kabeļu importam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,

tā kā:

1. PROCEDŪRA

1.1. Procedūras sākšana

(1)

Pamatojoties uz pamatregulas 5. pantu Eiropas Komisija (“Komisija”) 2020. gada 24. septembrī sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“Ķīna”, “ĶTR” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes optiskās šķiedras kabeļu importu. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(2)

Komisija sāka izmeklēšanu pēc sūdzības, ko Savienības ražotāju vārdā iesniedza Europacable (“sūdzības iesniedzējs”). Sūdzības iesniedzējs pārstāv vairāk nekā 25 % no optiskās šķiedras kabeļu kopējā ražošanas apjoma Savienībā. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)	Komisija 2020. gada 21. decembrī sāka antisubsidēšanas izmeklēšanu par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes optiskās šķiedras kabeļu importu un ierosināja atsevišķu izmeklēšanu. Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tā publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (3).

1.2. Importa reģistrācija

(4)

Pēc sūdzības iesniedzēja 2020. gada 17. decembra pieprasījuma, kas pamatots ar nepieciešamajiem pierādījumiem, ar Komisijas 2021. gada 29. marta Īstenošanas regulu (ES) 2021/548 (4) (“Reģistrācijas regula”) Komisija uz attiecīgo ražojumu attiecināja reģistrāciju saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu.

1.3. Ieinteresētās personas

(5)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja pieteikties ieinteresētās personas, kuras vēlas piedalīties izmeklēšanā. Turklāt Komisija par izmeklēšanas sākšanu īpaši informēja sūdzības iesniedzēju, zināmos Savienības ražotājus, zināmās Savienības apvienības, zināmos ražotājus eksportētājus, Ķīnas iestādes, zināmos importētājus, zināmos tirgotājus un lietotājus un aicināja tos piedalīties.

(6)	Ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas. Notika sūdzības iesniedzēja un viena izlasē iekļautā importētāja (Cable 77 Danmark ApS (“Cable 77”)) uzklausīšana.

1.4. Piezīmes par procedūras sākšanu

(7)	Komisija saņēma piezīmes par procedūras sākšanu no Ķīnas valdības (“ĶV”), Ķīnas Iekārtu un elektronisko ražojumu importa un eksporta tirdzniecības palātas (“CCCME”), sūdzības iesniedzēja un viena importētāja (Connect Com GmbH (“Connect Com”).

(8)

Connect Com apgalvoja, ka ir vajadzīga plašāka informācija un precizējumi par sūdzību. Konkrētāk uzņēmums apgalvoja, ka ES ražošanas nozares tirgus stāvokļa pasliktināšanās nav saistīta ar importu par izdevīgām cenām no Ķīnas Tautas Republikas, bet gan ar salīdzinoši augstām iekšējām transfertcenām starpuzņēmumu darījumiem. Turklāt Connect Com apgalvoja, ka ES ražotāju saraksts sūdzībā ir nepilnīgs. Tā kā šīs piezīmes attiecas uz lietas būtību, nevis uz procedūras sākšanu, tās ir aplūkotas turpmāk 415. apsvērumā un 539.–541. apsvērumā.

(9)

Attiecībā uz priekšnoteikumiem izmeklēšanas sākšanai CCCME apgalvoja, ka sūdzībā tās iesniedzējs veicis nepilnīgu kaitējuma novērtējumu, jo sūdzības iesniedzējs neesot sniedzis datus par sešiem no piecpadsmit kaitējuma rādītājiem, kas uzskaitīti Antidempinga nolīguma (“ADA”) 3.4. pantā (tie ir: produktivitāte, ienākums no ieguldījumiem, naudas plūsma, algas, izaugsme un kapitāla vai ieguldījumu piesaistes spēja). Turklāt CCCME apgalvoja, ka sūdzības iesniedzējs nav sniedzis ticamus/salīdzināmus datus par pārdošanas cenām.

(10)

Komisija atgādina, kā sūdzības iesniedzējs jau ir norādījis atbildē uz ĶV un CCCME piezīmēm, antidempinga izmeklēšanas sākšanai piemērojamais juridiskais standarts ir ADA 5.2. pants, savukārt ADA 3.4. pants ir standarts pārskatīšanai, ko veic izmeklēšanas iestāde, šajā gadījumā – Komisija. Tāpēc sūdzības iesniedzējam bija pienākums izpildīt ADA 5.2. panta prasības, kas atspoguļotas pamatregulas 5. panta 2. punktā. Lai gan, kā norādīja CCCME, ADA 5.2. pantā ir sniegta atsauce uz ADA 3.4. pantu un pamatregulas 5. panta 2. punktā ir sniegta atsauce uz pamatregulas 3. panta 5. punktu, šāda atsauce abos gadījumos ir tikai ilustratīva (“[faktori un indeksi], tādi kā 3. panta 2. un 4. punktā uzskaitītie” un “[faktori un indeksi], tādi kā 3. panta 3. un 5. punktā uzskaitītie”) (5). ADA 5.2. pantā un pamatregulas 5. panta 2. punktā noteikts, ka sūdzībā būtu jāiekļauj pierādījumi par: a) dempingu; b) kaitējumu; un c) cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un iespējamo kaitējumu. ES judikatūrā ir paskaidrots, ka “sūdzības iesniedzēja sniegtās informācijas kvantitātei un kvalitātei nav jābūt tādai, kāda vajadzīga, lai sākotnēji vai galīgi noteiktu dempinga, kaitējuma vai cēloņsakarības esamību” (6). Tādēļ “pierādījumi, kuru kvantitāte vai kvalitāte ir nepietiekama, lai pamatotu dempinga, kaitējuma vai cēloņsakarības sākotnēju vai galīgu noteikšanu, tomēr var būt pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu” (7).

(11)

Atbildot uz apgalvojumu, ka sūdzības iesniedzējs nav sniedzis ticamus/salīdzināmus datus par pārdošanas cenām, Komisija uzskatīja, ka sūdzības nekonfidenciālajā versijā, ar ko varēja iepazīties ieinteresētās personas, bija ietverti visi būtiskie pierādījumi un nekonfidenciāli tādu datu kopsavilkumi, kas tika sniegti konfidenciāli, lai ieinteresētās personas varētu izmantot savas aizstāvības tiesības visā procedūras gaitā.

(12)

Pamatregulas 19. pants un ADA 6.5. pants ļauj aizsargāt konfidenciālu informāciju apstākļos, kad tās nodošana atklātībā radītu ievērojamas konkurences priekšrocības konkurentam vai ļoti negatīvi ietekmētu to personu, kura šādu informāciju ir sniegusi, vai to personu, no kuras minētā persona informāciju ir ieguvusi.

(13)

Komisija novērtēja un pieņēma, ka dati par pārdošanas cenām ietilpst minētajās kategorijās. Jebkurā gadījumā sūdzības iesniedzēji sniedza sūdzības ierobežotās pieejamības pielikumos ietvertās informācijas jēgpilnu kopsavilkumu, lai ieinteresētās personas varētu “pieņemamā veidā saprast konfidenciāli iesniegtās informācijas būtību”, kā noteikts pamatregulas 19. panta 2. punktā. Sūdzības iesniedzēji cita starpā pienācīgi apkopoja informāciju par pārdošanas cenām, neatklājot konfidenciālus konkrētā uzņēmuma datus, kas norādīti sūdzības 44.b un 67. pielikumā.

(14)

CCCME arī apgalvoja, ka sūdzībā nav parādīts kaitējums, jo tas, ka Savienības ražošanas nozare palielināja ražošanu, bet ražošanas jauda nedaudz samazinājās, kas izrietēja no Savienības ražošanas nozares nespējas apmierināt visu jauno patēriņu Eiropā, pats par sevi nav būtiska kaitējuma rādītājs. Pieauga arī pārdošanas apjomi, savukārt Savienības ražošanas nozare saglabā gandrīz 80 % lielu tirgus daļu un rentabilitātes tendence ir neskaidra un neliecina par kaitējumu. Šajā saistībā sūdzības iesniedzējs atbildēja, ka patēriņa pieaugums Savienībā labvēlīgi ietekmēja importu no Ķīnas, ka atlikušajai tirgus daļai nav nozīmes kaitējuma novērtējumā un ka iepirkuma konkursu, kuros uzvarējuši Ķīnas ražotāji, sekas būs manāmas ar zināmu laika nobīdi. CCCME atbildēja, ka dati par patēriņu, ražošanu un ražošanas jaudu liecina, ka Savienības ražošanas nozare, paplašinot savu darījumdarbību, spēja apmierināt lielāko daļu ES patēriņa pieauguma.

(15)

Turklāt CCCME apgalvoja, ka sūdzībā nav pierādījumu par cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un kaitējumu. Pirmkārt, CCCME apgalvoja, ka nav korelācijas starp importu no Ķīnas un Savienības ražošanas nozares attīstību. Kā piemēru CCCME norādīja to, ka laikā, kad 2017. un 2018. gadā visstraujāk palielinājās importa apjoms no Ķīnas, Savienības ražošanas nozares rentabilitāte piedzīvoja būtiskāko pieaugumu. Otrkārt, no 2018. līdz 2019. gadam imports no trešām valstīm pieauga, pretēji importam no Ķīnas, un tāpēc tā ietekmi nevar attiecināt uz Ķīnu, un, ja kaitējums pastāv, tas ir pašu nodarīts kaitējums Savienības ražošanas nozares lēnās reakcijas dēļ uz tirgus izmaiņām. Sūdzības iesniedzējs atbildēja uz šo CCCME apgalvojumu, norādot, ka cēloņsakarību var noteikt, jo kaitējums radās vienlaikus ar importa no Ķīnas pieaugumu, un imports no trešām valstīm netika ņemts vērā, jo vai nu tas bija de minimis līmenī, vai arī nebija pierādījumu par dempingu, kas izraisa kaitējumu. CCCME atbildēja, atgādinot, ka laikā, kad 2017. un 2018. gadā importa apjoms no Ķīnas pieauga visvairāk, Savienības ražošanas nozare piedzīvoja būtiskāko rentabilitātes pieaugumu un ka nebija korelācijas starp importa no Ķīnas pieaugumu un Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma samazināšanos. Savukārt attiecībā uz importu no trešām valstīm CCCME norādīja, ka laikposmā no 2018. līdz 2019. gadam kopumā imports no trešām valstīm pieauga, savukārt imports no Ķīnas samazinājās. Visbeidzot, CCCME konstatēja, ka sūdzības iesniedzējs nav apstrīdējis argumentus, ka faktiski visi kaitējuma rādītāji sūdzībā ir ar pozitīvām tendencēm un ka iespējamais kaitējums vismaz noteiktā mērā bijis pašu nodarīts.

(16)

Turklāt CCCME apgalvoja, ka sūdzības iesniedzēja sniegtie importa dati ir pārspīlēti, jo to pamatā ir nepareizs apjoma pieņēmums, kas esot izraisījis izkropļotu importa pieaugumu. Konkrēti – imports no Ķīnas 2019. gadā esot samazinājies, nevis palielinājies. Turklāt sūdzībā norādītie cenas samazinājuma aprēķini esot kļūdaini, jo tie attiecās tikai uz vienu eksportētāju vienā konkrētā iepirkuma konkursā. Šajā saistībā sūdzības iesniedzējs atbildēja, ka, lai novērotu importa apjoma pieaugumu, jāaplūko ilgāks periods, ko CCCME nenoliedz un ko apstiprina trešo personu tirgus izpētes (CRU) dati, un ka aprēķini nav kļūdaini, jo sūdzības iesniedzējam bija pienākums sniegt tikai pamatoti pieejamu informāciju, kas ietvēra vairāku Savienības un Ķīnas ražotāju informāciju. CCCME atbildēja, ka sūdzības iesniedzēja pienākums ir pamatot savus apgalvojumus un sniegt pierādījumus par importa datiem un ka tirgus izpētes (CRU) dati attiecas uz optiskajām šķiedrām, nevis optiskās šķiedras kabeļiem. Attiecībā uz cenas un mērķa cenas samazinājuma aprēķiniem CCCME atkārtoti uzsvēra, ka tie neatbilst standartam, lai tos varētu uzskatīt par pietiekamiem pierādījumiem, un, veicot būtiskus aprēķinus, sūdzības iesniedzējs atsaucās tikai uz viena Ķīnas ražotāja cenām (piemēram, brīvā apgrozībā laistu ražojumu eksporta cena, kas izmantota kaitējuma starpības aprēķinos par 2019. gada 1. pusgadu, un eksporta cena, kas izmantota ražošanas izmaksās mērķa cenas samazinājuma starpības aprēķinos par 2019. gada 2. pusgadu).

(17)

Komisija uzskata, ka neviens no CCCME apgalvojumiem neatspēko secinājumu, ka antidempinga procedūras sākšanai ir pietiekami daudz pierādījumu. Sūdzībā bija pietiekami daudz pierādījumu tam, ka imports par dempinga cenām būtiski kaitēja Savienības ražošanas nozares stāvoklim. Sūdzībā veiktā konkrētā kaitējuma analīze liecina, ka ES tirgū ir palielinājies imports no Ķīnas (gan absolūtā, gan relatīvā izteiksmē) par cenām, kas ir būtiski zemākas nekā pašas Savienības ražošanas nozares cenas. Šķiet, ka tas ir būtiski kaitējis Savienības ražošanas nozares stāvoklim, par ko liecina, piemēram, pārdošanas un tirgus daļas samazināšanās vai finanšu rezultātu pasliktināšanās.

(18)

Komisija nepiekrita, ka sūdzībā minētie cenas samazinājuma un mērķa cenas samazinājuma aprēķini ir nepareizi. Metodika ir izskaidrota sūdzības 8.1.2. iedaļā un tajā minētajos pielikumos, kuros ietverti atsevišķi cenas samazinājuma un mērķa cenas samazinājuma aprēķini katram reprezentatīvajam ražojuma veidam. Izmeklēšanas sākumposmā Komisiju pārliecināja pieprasījuma iesniedzēju iesniegtie pierādījumi par cenas un mērķa cenas samazinājumu, un Komisija uzskatīja tos par pietiekamiem pierādījumiem izmeklēšanas sākšanai.

(19)

Attiecībā uz pietiekamiem pierādījumiem par cēloņsakarību jānorāda uz turpmāk minēto. Pirmkārt, Savienības ražošanas nozares stāvoklis pasliktinājās tajā pašā laikā, kad pieauga imports par dempinga cenām – cenām, kas būtiski zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas. Tas pārliecinoši apliecina cēloņsakarības pastāvēšanu. Otrkārt, kas attiecas uz citiem faktoriem, piemēram, importu no trešām valstīm, to ietekme nav tāda, kas varētu izraisīt Savienības ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanos, savukārt sūdzībā veiktajā analīzē netika konstatēts pašu nodarīts kaitējums.

(20)

Uzklausīšanā, kas notika pēc pagaidu pasākumu nenoteikšanas, CCCME iesniedza vairākas piezīmes par sūdzībā ietverto kaitējuma, cēloņsakarības un Savienības interešu analīzi. Komisija uzskata, ka šīs piezīmes par sūdzību, kuras izvirzītas šajā ļoti vēlajā izmeklēšanas posmā pēc termiņa, kurš noteikts paziņojuma par procedūras sākšanu 5.2. punktā, nevar tikt izskatītas. Jebkurā gadījumā lielākā daļa šo piezīmju atkārto šajā iedaļā jau izvirzītos un aplūkotos argumentus un neliecina par pietiekamu pierādījumu trūkumu posmā, kad Komisija nolēma sākt šo izmeklēšanu. Attiecībā uz sniegto jauno informāciju papildus paziņojuma par procedūras sākšanu 5.2. punktā noteiktajam laika grafikam Komisija atgādina, ka šis izmeklēšanas posms krietni pārsniedz jaunas informācijas iesniegšanas termiņus, kas noteikti paziņojuma par procedūras sākšanu 7. punktā.

(21)

Piezīmēs par galīgo izpausto informāciju Connect Com apgalvoja, ka sūdzībā sniegtā informācija liecina par tendencēm, kas nepamato antidempinga maksājumu noteikšanu. Connect Com arī pieprasīja izpaust konfidenciālu informāciju sūdzības 105. un 109. punktā attiecībā uz konkrētu Savienības ražotāju peļņu un iepirkuma konkursiem, kas zaudēti Ķīnas ražotājiem.

(22)

Šajā sakarā Komisija atgādināja, ka saskaņā ar paziņojuma par procedūras sākšanu 5.2. punktu ieinteresētajām personām 37 dienu laikā no paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas bija iespēja iesniegt piezīmes par sūdzību un visiem aspektiem saistībā ar izmeklēšanas sākšanu. Tāpēc pēc galīgās informācijas izpaušanas šīs piezīmes nevar tikt izskatītas. Jebkurā gadījumā Connect Com pieprasītā informācija pēc būtības ir konfidenciāla, un to nevar izpaust citām ieinteresētajām personām.

(23)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija apstiprināja, ka sūdzības iesniedzējs sniedza pietiekamus pierādījumus par dempingu, kaitējumu un cēloņsakarību, tādējādi izpildot ADA 5.2. pantā un pamatregulas 5. panta 2. punktā noteiktās prasības. Tāpēc Komisija ir izpildījusi visas tiesību aktos noteiktās prasības attiecībā uz procedūras sākšanu.

(24)	Komisija izskatīja visas pārējās attiecīgās piezīmes turpmākajās iedaļās.

1.5. Atlase

(25)	Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tā varētu veikt ieinteresēto personu atlasi.

1.5.1. Savienības ražotāju atlase

(26)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā bija izveidojusi provizorisku Savienības ražotāju izlasi. Komisija to izveidoja, pamatojoties uz līdzīgā ražojuma ražošanas un pārdošanas apjomu Savienībā izmeklēšanas periodā. Šajā izlasē tika iekļauti trīs Savienības ražotāji. Izlasē iekļautie Savienības ražotāji izmeklēšanas periodā saražoja 52 % no ražošanas apjoma Savienībā, un tika uzskatīts, ka izlase ir reprezentatīva Savienības ražošanas nozarei. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Piezīmes netika saņemtas, un tāpēc izlase tika apstiprināta.

1.5.2. Importētāju atlase

(27)	Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(28)	Pieci nesaistīti importētāji sniedza prasīto informāciju un piekrita, ka tos iekļauj izlasē. Izanalizējusi importētāju sniegto informāciju par atlasi, Komisija nolēma, ka atlase nav nepieciešama, un aicināja visus importētājus, kas sadarbojās, iesniegt atbildes uz anketas jautājumiem.

1.5.3. Ķīnas ražotāju eksportētāju atlase

(29)

Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja visus Ķīnas ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību apzināt citus ražotājus eksportētājus (ja tādi ir), kuri varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(30)

Trīsdesmit ražotāji eksportētāji no attiecīgās valsts sniedza prasīto informāciju un piekrita, ka tos iekļauj izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija, pamatojoties uz lielākajiem reprezentatīvajiem eksporta apjomiem uz Savienību, kurus atvēlētajā laikā varēja pienācīgi izmeklēt, izveidoja izlasi no divām ražotāju eksportētāju grupām. Izlasē iekļautās ražotāju eksportētāju grupas pārstāvēja vairāk nekā 40 % no tā eksporta apjoma no Ķīnas uz Savienību izmeklēšanas periodā, par ko ziņoja optiskās šķiedras kabeļu ražotāji eksportētāji.

(31)	Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu par izveidoto izlasi notika apspriešanās ar visiem attiecīgajiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem un attiecīgās valsts iestādēm.

(32)	Piezīmes par izlases veidošanu tika saņemtas no viena izlasē neiekļauta ražotāja eksportētāja – Yangtze Optical Fibre and Cable Joint Stock Limited Company (“YOFC”) – un Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecības Eiropas Savienībā.

(33)

YOFC un Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecība Eiropas Savienībā apgalvoja, ka, ņemot vērā lielo skaitu ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, šie divi izlasē iekļautie uzņēmumi veidojot nelielu daļu no eksporta apjoma uz Savienību un neesot reprezentatīvi Ķīnas eksportētājiem. Turklāt tika apgalvots, ka, izlasē iekļaujot trīs uzņēmumus, varētu labāk izvairīties no situācijas, kad, notiekot izmaiņām izlasē iekļautajos uzņēmumos, izlase saruktu līdz vienam uzņēmumam. Šajā saistībā Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecība Eiropas Savienībā atsaucās uz antidempinga izmeklēšanu par tērauda riteņu importu no Ķīnas (8), kurā tika apgalvots, ka ir pārkāptas citu ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, tiesības, jo divu ražotāju eksportētāju izlase tika samazināta līdz vienam pēc tam, kad viens izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs vēlāk nolēma nesadarboties izmeklēšanā. Turklāt tika norādīts, ka Komisijas prakse iepriekšējās antidempinga izmeklēšanās bija iekļaut izlasē vismaz trīs uzņēmumus. Visbeidzot, tika apgalvots, ka trīs uzņēmumu izlase būtu piemērotāka, ņemot vērā to, ka eksportētājiem var būt atšķirīgi pārdošanas kanāli, ražojumu un klientu veidi un atšķirīga konkurences situācija.

(34)

Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu izlasi veido, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo ražošanas, pārdošanas vai eksporta apjomu, ko var saprātīgi izmeklēt atvēlētajā laikā. Kā norādīts 30. apsvērumā, izlasē iekļautās ražotāju eksportētāju grupas veidoja vairāk nekā 40 % no paziņotā eksporta no Ķīnas uz Savienību izmeklēšanas periodā un šī izlase ir reprezentatīva. Komisija uzskatīja, ka izveidotajā izlasē iekļauts lielākais importa apjoms, ko atvēlētajā laikā varēja saprātīgi izmeklēt. Šajā kontekstā abās izlasē iekļautajās ražotāju eksportētāju grupās ir liels skaits struktūru (piecas ražošanas struktūras un septiņas pārdošanas struktūras) un vismaz četri ražotāji eksportētāji ar dažādiem tirdzniecības kanāliem un klientiem, kā arī liels skaits ražojumu. Turklāt tas, vai izlasē iekļautais uzņēmums pēc atlases patiešām sadarbosies vai nē, ir nepieciešams, bet nepietiekams nosacījums, lai ražotāju eksportētāju varētu ņemt vērā, veidojot izlasi saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu. Attiecībā uz Komisijas praksi veidot vismaz trīs uzņēmumu izlasi ir norādīts – kā paskaidrots iepriekš, izlases veidošanas pamatā bija lielākais reprezentatīvais ražošanas, pārdošanas vai eksporta apjoms, ko varēja saprātīgi izmeklēt šajā lietā atvēlētajā laikā. Apgalvojums par atšķirībām konkurences situācijā tika noraidīts, jo ieinteresētās personas nepaskaidroja, kādā veidā tas varētu raisīt šaubas par izlases reprezentativitāti, un arī to, kā trešā uzņēmuma iekļaušana izlasē risinātu jautājumu par atšķirībām konkurences situācijā, ja tādas pastāv.

(35)	YOFC paziņoja, ka YOFC iekļaušana izlasē Komisijai nebūtu apgrūtinoša, jo Covid-19 pandēmijas dēļ Komisija neveic pārbaudes apmeklējumus uz vietas.

(36)

Lai gan šajā gadījumā Komisijas komanda nav veikusi pārbaudes apmeklējumus uz vietas, tā veica atbilžu uz anketas jautājumiem attālinātu salīdzinošu pārbaudi (“ASP”). ASP nenozīmē, ka Komisija izmeklēšanas laikā ietaupījusi laiku. Tas drīzāk nozīmē pretējo, jo ir vajadzīgs vairāk laika, lai sagatavotu uzņēmumu sniegtās informācijas pārbaudi, kad to veic attālināti. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(37)

YOFC arī apgalvoja, ka uzņēmums būtu jāiekļauj izlasē, jo tas ir pieredzējis ražotājs, kas eksportē augstas kvalitātes optiskās šķiedras kabeļus uz Savienību, un tā ražošanas process atšķiras no citu Ķīnas ražotāju ražošanas procesiem (tas ir vertikāli integrēts, optiskās šķiedras kabeļu ražošanai izmanto Eiropas tehnoloģiju, tam ir progresīvas tehnoloģijas, tā ir vienīgā nacionālā viedās ražošanas demonstrēšanas struktūra Ķīnā, un optisko šķiedru ražošanā uzņēmums ir panācis augstu automatizāciju). Turklāt tas apgalvoja, ka tā eksporta apjoms uz Savienību izmeklēšanas periodā bija salīdzinoši liels. Turklāt YOFC paziņoja, ka vienam no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem netieši pieder YOFC daļas un divu YOFC saistīto attiecīgo uzņēmumu daļas, un tāpēc YOFC iekļaušana izlasē ļautu Komisijai iegūt plašākas zināšanas par nozares struktūru. Tika arī apgalvots, ka daži YOFC klienti Savienībā izmeklēšanā sadarbojās arī kā nesaistīti importētāji, tāpēc YOFC iekļaušana izlasē varētu palīdzēt Komisijai pārbaudīt visu tirdzniecības ķēdi no Ķīnas līdz Savienības tirgum.

(38)

Kā paskaidrots iepriekš, ražotāju eksportētāju izlase tika izveidota, pamatojoties uz lielāko attiecīgās valsts eksporta apjoma procentuālo daļu, kuru atvēlētajā laikā varēja saprātīgi izmeklēt. YOFC nebija starp diviem lielākajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri tika izvēlēti, tāpēc tas netika iekļauts izlasē. Jebkurā gadījumā arī divas izlasē iekļautās ražotāju eksportētāju grupas ir lielas pieredzējušas uzņēmumu grupas, kas ražo un Savienībā pārdod kvalitatīvus optiskās šķiedras kabeļus un kas ietver arī vertikāli integrētas struktūras. Turklāt lietā nav informācijas, kas liecinātu, ka izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju izmantotā tehnoloģija būtu mazāk progresīva kā citu Ķīnas ražotāju eksportētāju tehnoloģija. YOFC nav iesniedzis nevienu pierādījumu, kas būtu pretrunā šim faktam. Turklāt ne tas, ka vienam izlasē iekļautajam Savienības ražotājam pieder ražotāja eksportētāja daļas, ne arī tas, ka ražotāju eksportētāju klienti sadarbojas izmeklēšanā, nav būtisks faktors ražotāju eksportētāju izlases izveidē. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

1.6. Atsevišķa pārbaude

(39)

Astoņi Ķīnas ražotāji eksportētāji, kas iesniedza atbildes uz atlases veidlapas jautājumiem, informēja Komisiju par nodomu pieprasīt veikt atsevišķu pārbaudi saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu. Procedūras sākšanas dienā Komisija anketu darīja pieejamu tiešsaistē. Turklāt Komisija informēja izlasē neiekļautos ražotājus eksportētājus par to, ka tie ir aicināti sniegt atbildes uz anketas jautājumiem, ja vēlas, lai tos pārbaudītu atsevišķi. Divi uzņēmumi sniedza atbildes uz anketas jautājumiem.

(40)	Ņemot vērā izmeklēšanas sarežģītību un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju sarežģīto struktūru, Komisija nolēma neveikt atsevišķu pārbaudi, jo tā būtu pārmērīgi apgrūtinoša un varētu traucēt Komisijai izmeklēšanu pabeigt tiesību aktos noteiktajā termiņā.

1.7. Atbildes uz anketas jautājumiem un pārbaudes apmeklējumi

(41)

Komisija Ķīnas Tautas Republikas valdībai (“ĶV”) nosūtīja anketu par nozīmīgiem kropļojumiem Ķīnā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Procedūras sākšanas dienā Savienības ražotājiem, importētājiem, lietotājiem un ražotājiem eksportētājiem Ķīnā tiešsaistē (9) tika darītas pieejamas anketas.

(42)

Komisija ievāca un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses Saistībā ar Covid-19 pandēmijas uzliesmojumu un ar to saistītajiem pasākumiem, kas tika veikti cīņai pret uzliesmojumu (“Covid-19 paziņojums”) (10), Komisija nevarēja veikt pārbaudes apmeklējumus izlasē iekļauto uzņēmumu un lietotāju, kas sadarbojās, telpās. Tā vietā Komisija, izmantojot videokonferenci, veica šādu uzņēmumu sniegtās informācijas ASP:

ražotāji Savienībā:

—	Acome S. A. (Francija),

—	Corning Optical Communications Sp. z o.o. un tā saistītie uzņēmumi (Polija, Dānija, Francija, Vācija, Itālija, Spānija),

—	Prysmian S.p.A. un tā saistītie uzņēmumi (Dānija, Somija, Francija, Vācija, Itālija, Nīderlande, Rumānija, Slovākija, Spānija, Zviedrija);

importētāji:

—	Cable 77 Danmark ApS (Dānija),

—	Connect Com GmbH (Vācija),

—	Eku Kabel GmbH (Vācija),

—	Har&Ca S.r.l. (Itālija),

—	Infraconcepts B.V. (Nīderlande);

lietotāji:

—	Deutsche Telekom GmbH (Vācija);

ražotāji eksportētāji Ķīnā:

FTT grupa:

—	FiberHome Telecommunication Technologies Co., Ltd, Uhaņa (“FTT”),

—	Nanjing Wasin Fujikura Optical Communication Ltd., Naņdzjina (“NW”);

ZTT grupa:

—	Jiangsu Zhongtian Technology Co., Ltd., Naņtona (“ZT”),

—	Zhongtian Power Optical Cable Co., Ltd., Naņtona (“ZP”);

saistītais tirgotājs Ķīnā:

—	ZTT International Limited, Naņtona;

saistītais tirgotājs Honkongā:

—	Sumec Hong Kong Company Limited, Honkonga;

saistītie importētāji Savienībā:

—	FiberHome International Poland Sp. z o.o, Varšava, Polija,

—	FiberHome International Germany GmbH, Bonna, Vācija,

—	ZTT Europe GmbH, Tauberbischofsheim, Vācija.

1.8. Pagaidu pasākumu nenoteikšana un turpmākā procedūra

(43)	Ņemot vērā lietas tehnisko sarežģītību, Komisija nolēma nenoteikt pagaidu pasākumus un turpināt izmeklēšanu, lai savāktu papildu informāciju.

(44)	Komisija 2021. gada 23. aprīlī saskaņā ar pamatregulas 19.a panta 2. punktu informēja dalībvalstis un visas ieinteresētās personas, ka Ķīnas izcelsmes optiskās šķiedras kabeļu importam Savienībā netiks noteikti pagaidu maksājumi un ka izmeklēšana turpināsies.

(45)	Pēc tam, kad tika izpausts Komisijas nodoms nenoteikt pagaidu pasākumus, piezīmes un precizējumu pieprasījumi tika saņemti no Cable 77, Eku Kabel, Infraconcept un Comel.

(46)	Personām, kuras to lūdza, tika sniegta iespēja tikt uzklausītām. Uzklausīšana notika ar Cable 77 un CCCME.

(47)

Komisija turpināja ievākt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu galīgo konstatējumu izdarīšanai. Šajā sakarā Komisija nosūtīja papildu informācijas pieprasījumu izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem un izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, tostarp, bet ne tikai, pārdošanas datus, pamatojoties uz ražojumu kontroles numuru (“RKN”) grupām, ieguldījumiem un iepirkuma konkursiem. Atbildes Komisija pārbaudīja ASP papildu kārtā.

(48)

Oficiālo importa statistiku sniedz kilogramos, un KN kods 8544 70 00 satur ražojumus, kas nav attiecīgais ražojums. Lai iegūtu precīzāku priekšstatu par attiecīgā ražojuma importu, Komisija pārbaudīja valstu muitas dienestu sniegto detalizēto informāciju par visu atsevišķo importa darījumu kopumu laikposmā no 2017. gada līdz IP, par ko importētāji ziņoja savās muitas deklarācijās un ko apstrādāja minētie dienesti. Informācija attiecās uz importu deviņās dalībvalstīs (Bulgārijā, Dānijā, Francijā, Nīderlandē, Portugālē, Rumānijā, Spānijā, Ungārijā un Vācijā), un to uzskatīja par reprezentatīvu, jo tā aptvēra 79 % importa attiecīgajā periodā. Veicot detalizētu analīzi uz šīs informācijas pamata, tika izdarīti tālāk izklāstītie secinājumi.

1.9. Informācijas izpaušana

(49)

Komisija 2021. gada 30. jūnijā informēja visas ieinteresētās personas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tā plāno noteikt galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas izcelsmes OŠK importam (“galīgās informācijas izpaušana”). Visām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par galīgo izpausto informāciju. Komisija saņēma piezīmes no ĶV, CCCME, diviem izlasē iekļautajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, visiem nesaistītiem importētājiem, kas sadarbojās, un sūdzības iesniedzēja. Pamatojoties uz šīm piezīmēm, Komisija grozīja dažus apsvērumus, pamatojoties uz kuriem tā plānoja noteikt galīgo antidempinga maksājumu, un 2021. gada 2. septembrī par to informēja visas ieinteresētās personas (“papildu galīgās informācijas izpaušana”).

(50)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas un papildu galīgās informācijas izpaušanas ieinteresētajām personām tika dota iespēja tikt uzklausītām saskaņā ar paziņojuma par procedūras sākšanu 5.7. punkta noteikumiem. Tika uzklausīti abi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, CCCME un viens importētājs (Cable 77).

1.10. Izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

(51)	Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2019. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas periods”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2017. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

2. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

2.1. Attiecīgais ražojums

(52)	Attiecīgais ražojums ir Ķīnas izcelsmes monomodālās optiskās šķiedras kabeļi, kas izgatavoti no vienas vai vairākām atsevišķām šķiedrām aizsargapvalkos, ar elektrības vadītājiem vai bez tiem, un ko patlaban klasificē ar KN kodu ex 8544 70 00 (TARIC kods 8544700010) (“attiecīgais ražojums”).

(53)

Nav iekļauti šādi ražojumi:

i)	kabeļi, kuros katra optiskā šķiedra abos galos ir individuāli aprīkota ar ekspluatācijai gataviem savienotājiem; un

ii)	zemjūras lietojumam paredzēti kabeļi. Zemjūras lietojumam paredzēti kabeļi ir tādi optiskās šķiedras kabeļi ar vara vai alumīnija vadītāju, kuriem ir plastmasas izolācija un kuros esošās šķiedras ir ietvertas vienā vai vairākos metāla moduļos.

(54)	Optiskās šķiedras kabeļus (OŠK) izmanto kā optisku pārraides vidi telesakaru tīklos – garvilces tīklos, pilsēttīklos un piekļuves tīklos.

2.2. Līdzīgais ražojums

(55)

Izmeklēšana ir parādījusi, ka visiem turpmāk minētajiem ražojumiem ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un tie paši pamatlietojumi:

—	attiecīgajam ražojumam,

—	ražojumam, ko ražo un pārdod attiecīgās valsts iekšzemes tirgū, un

—	ražojumam, ko Savienības ražošanas nozare ražo un pārdod Savienībā.

(56)	Tāpēc Komisija šajā posmā nolēma, ka minētie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

2.3. Apgalvojumi par ražojuma tvērumu

(57)

ZTT grupa lūdza neiekļaut izmeklēšanā optisko zemējuma vadu (“OZV”) un optisko fāzes vadu (“OFV”) kabeļus. Tā apgalvoja, ka, lai gan uz šiem kabeļiem attiecas ražojuma definīcija, tiem ir atšķirīgas fizikālās īpašības un lietojums (t. i., strāvas pārvade), uz tiem attiecas atšķirīgi tehniskie standarti, tos ražo, izmantojot atšķirīgas izejvielas un ražošanas procesus, un tos pārdod atsevišķos tirgos. Turklāt tika apgalvots, ka OZV un OFV kabeļi veido tikai nelielu daļu no pārdošanas apjoma Savienībā. ZTT grupa arī pieprasīja, lai gadījumā, ja Komisija uzskatītu, ka OZV un OFV kabeļi ietilpst izmeklēšanas ražojuma tvērumā, izmeklēšanā tiktu ņemtas vērā šo ražojumu īpašās iezīmes, galapatēriņa vai tirgus segmenta faktori.

(58)	Piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas ZTT grupa atkārtoja savus apgalvojumus par to, ka no izmeklēšanas esot jāizslēdz OZV un OFV kabeļi, apgalvojot, ka izlasē iekļautie Savienības ražotāji izmeklēšanas periodā nepārdeva ZTT grupas pārdotos ražojuma veidus.

(59)

OZV un OFV kabeļus izmanto datu pārraidei, un tiem piemīt citu OŠK pamatīpašības, tostarp: i) tie satur optiskās šķiedras; ii) pārklātās optiskās šķiedras diametrs ir tādā pašā diapazonā; iii) arī šķiedru skaits ir tādā pašā diapazonā; iv) šķiedru skaits vienā modulī ir tāds pats; un v) kabeļa dzīslas uzbūve ir tāda pati. Tas, ka OZV un OFV kabeļi pārvada strāvu un ka tiem ir noteiktas iezīmes (piemēram, elektriskās iezīmes, nav ugunsizturības prasības, augstas stiepes izturības prasības utt.), nemazina minēto.

(60)

Turklāt uz visiem kabeļu tipiem noteiktā mērā attiecas atšķirīgas tehniskās specifikācijas un standarti. Kas attiecas uz izejvielām – tam, ka viens materiāls, ko izmanto vienam OŠK komponentam, var atšķirties dažādu veidu kabeļos, nav nozīmes: visu veidu OŠK ražo, izmantojot optiskās šķiedras. Attiecībā uz ražošanas procesiem izmeklēšanā tika atklāts, ka dažās īpaši aizsargātu standarta optisko kabeļu konstrukcijās apvalku klāj tērauda stieples slānis un ka šie kabeļi tiek izgatavoti ar tām pašām iekārtām, kas tiek izmantotas OZV ražošanai. Turklāt OZV un OFV kabeļu aizsargapvalku izgatavošana attiecās tikai uz vienu šo kabeļu izgatavošanas posmu, un tas neattaisnoja to neiekļaušanu izmeklēšanas ražojuma tvērumā. Turklāt tam, ka izmeklēšanas periodā OZV un OFV kabeļu pārdošanas apjomi veidoja mazāku pārdošanas daļu Savienībā, nav nozīmes, vērtējot apgalvojumu. Visbeidzot, tas, ka izlasē iekļautie Savienības ražotāji IP laikā nepārdeva konkrētos RKN, ko ZTT grupa pārdeva, nemazina minēto, ka Savienības ražošanas nozare ražo OZV un OFV kabeļus, kas konkurē ar Ķīnas eksportētāju ražotiem kabeļiem.

(61)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka OZV un OFV kabeļi ir uzskatāmi par optiskās šķiedras kabeļu veidu, kam ir tādas pašas fizikālās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības kā citiem OŠK, uz ko attiecas attiecīgā ražojuma definīcija, un tāpēc nav nepieciešama šo ražojumu atsevišķa analīze. OZV un OFV kabeļi ir optiskās šķiedras kabeļi, jo tie ietver optiskās šķiedras, kabeļa dzīslas uzbūve ir tāda pati un tos paredzēts izmantot datu pārraidei. Turklāt ražojumu kontroles numuri, ko Komisija izmantoja, lai aprēķinātu dempinga un kaitējuma starpības, pienācīgi identificē OZV un OFV kabeļus un adekvāti ļauj Komisijai veikt taisnīgu Savienības un Ķīnas ražotāju cenu salīdzinājumu. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(62)

ZTT grupa arī ieteica četras metodes, kā novērst un izvairīties no iespējamām problēmām saistībā ar apiešanu gadījumā, ja OZV un OFV kabeļi tiktu izslēgti no izmeklēšanas ražojuma tvēruma, proti, i) vizuāla pārbaude un dokumentu pārbaude, ko veic muitas amatpersonas, ii) sertificēšanas sistēma, iii) galapatēriņa kontroles muitas procedūra un iv) uzraudzības sistēma. Tā kā tika secināts, ka OZV un OFV kabeļi ietilpst izmeklēšanas tvērumā, nebija nepieciešams pievērsties ieteiktajām apiešanas novēršanas metodēm.

3. DEMPINGS

3.1. Pamatregulas 2. panta 6.a punktā paredzētā normālās vērtības noteikšanas procedūra

(63)

Ņemot vērā izmeklēšanas sākumā pieejamos pietiekamos pierādījumus par to, ka attiecībā uz Ķīnu pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, atzina par pareizu sākt izmeklēšanu par ražotājiem eksportētājiem no minētās valsts.

(64)

Tādēļ, lai savāktu pamatregulas 2. panta 6.a punkta iespējamai piemērošanai nepieciešamos datus, Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu aicināja visus Ķīnas ražotājus eksportētājus sniegt informāciju par OŠK ražošanā izmantotajiem izejresursiem. Attiecīgo informāciju sniedza 25 Ķīnas ražotāji eksportētāji.

(65)

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz apgalvojumiem par nozīmīgajiem kropļojumiem, tā nosūtīja anketu ĶV. Turklāt paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienu laikā darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un sniegt apstiprinošus pierādījumus par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Atbildi uz prasīto informāciju ĶV nesniedza. Tad Komisija informēja ĶV, ka tā izmantos pieejamos faktus pamatregulas 18. panta nozīmē, lai noteiktu, vai Ķīnā pastāv nozīmīgi kropļojumi.

(66)	No ĶV un CCCME noteiktajā termiņā tika saņemta informācija par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu.

(67)	Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir noteikts: “Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti.”

(68)

Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā teikts: “Ja (..) tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, saskaņā ar turpmāk minētajiem noteikumiem” un “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”.

(69)	Kā sīkāk paskaidrots turpmāk, Komisija šajā izmeklēšanā secināja, ka, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem un ņemot vērā ĶV nesadarbošanos, kā minēts 65. apsvērumā, ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

3.1.1. Nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana

3.1.1.1. Ievads

(70)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā ir noteikts: “nozīmīgi kropļojumi ir kropļojumi, kas rodas, ja paziņotās cenas vai izmaksas, arī izejvielu un enerģijas izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās. Novērtējot to, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi, ņem vērā, inter alia, iespējamo ietekmi, kas var būt vienam vai vairākiem no turpmāk minētajiem faktoriem:

—	attiecīgajā tirgū lielā mērā darbojas uzņēmumi, kuri pieder eksportētājvalsts iestādēm vai kuru darbību tās kontrolē, stratēģiski uzrauga vai sniedz tiem norādes,

—	valsts ir pārstāvēta uzņēmumos un tādējādi var iejaukties jautājumos par cenām vai izmaksām,

—	diskriminējoša valsts politika vai pasākumi, kuros priekšroka tiek dota iekšzemes piegādātājiem vai kuri kaut kā citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus,

—	bankrota tiesību, uzņēmējdarbības tiesību vai īpašuma tiesību trūkums, diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde,

—	izkropļotas algu izmaksas,

—	piekļuve finansējumam, ko piešķir iestādes, kuras īsteno valsts politikas mērķus vai kuru darbība citādi ir atkarīga no valsts.”

(71)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu, novērtējot to, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, citustarp ņem vērā faktoru neizsmeļošo sarakstu, kas iekļauts pirmajā minētajā noteikumā. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu, novērtējot to, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi, ņem vērā iespējamo ietekmi, kas var būt vienam vai vairākiem no šādiem faktoriem uz cenām un izmaksām attiecīgā ražojuma eksportētājvalstī. Faktiski, tā kā šis saraksts nav kumulatīvs, tad nozīmīgu kropļojumu konstatācijai nav jāņem vērā visi faktori. Turklāt, lai pierādītu, ka pastāv viens vai vairāki no sarakstā iekļautajiem faktoriem, var izmantot vienus un tos pašus faktiskos apstākļus. Tomēr ikviens secinājums par nozīmīgiem kropļojumiem 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē ir jāizdara, pamatojoties uz visiem pieejamajiem pierādījumiem. Kopumā novērtējot, vai pastāv kropļojumi, var ņemt vērā arī vispārējo kontekstu un situāciju eksportētājvalstī, jo īpaši tad, ja eksportētājvalsts ekonomikas un administratīvās struktūras pamatelementi paredz, ka valdībai ir ievērojamas pilnvaras iejaukties ekonomikā tādā veidā, ka cenas un izmaksas netiek noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē.

(72)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktā ir paredzēts: “ja Komisijai ir pamatotas norādes par to, ka konkrētā valstī vai minētās valsts konkrētā nozarē, iespējams, pastāv nozīmīgi kropļojumi, kas minēti b) apakšpunktā, un attiecīgā gadījumā – šīs regulas efektīvas piemērošanas nolūkā Komisija izstrādā, publisko un regulāri atjaunina ziņojumu par b) apakšpunktā minētajiem tirgus apstākļiem minētajā valstī vai nozarē.”

(73)

Ievērojot šo noteikumu, Komisija attiecībā uz ĶTR ir publicējusi ziņojumu par valsti (turpmāk “ziņojums”) (11), kurā apkopota informācija par to, ka daudzos ekonomikas līmeņos notiek būtiska valdības iejaukšanās, tostarp konkrēti daudzu būtisku ražošanas faktoru kropļojumi (piemēram, ar zemi, enerģiju, kapitālu, izejvielām un darbaspēku saistīti kropļojumi), un šāda iejaukšanās notiek arī konkrētās nozarēs (piemēram, ķīmisko vielu nozarē). Izmeklēšanas sākumposmā ziņojums tika iekļauts izmeklēšanas materiālos. Sākoties izmeklēšanai, ieinteresētās personas tika aicinātas atspēkot izmeklēšanas materiālos ietvertos pierādījumus, sniegt piezīmes par tiem vai papildināt tos, un ziņojums bija to neatņemama daļa.

(74)

Sūdzībā ir sniegti papildu pierādījumi tam, ka OŠK nozarē ir nozīmīgi kropļojumi 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, un tie papildina ziņojumu. Sūdzības iesniedzējs ir sniedzis pierādījumus, ka attiecīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu ietekmē (vismaz potenciāli) ziņojumā minētie kropļojumi, jo īpaši augsts valsts iejaukšanās līmenis OŠK vērtības ķēdē, t. i., OŠK nozarē un nozarēs, kas saistītas ar OŠK ražošanu, jo īpaši izejresursu nozarēs un ražošanas faktoru ziņā.

(75)

Komisija pārbaudīja, vai, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, ir pareizi izmantot ĶTR iekšzemes cenas un izmaksas. Komisija to darīja, pamatojoties uz pierādījumiem, kas ir pieejami lietas materiālos, ieskaitot ziņojumā ietvertos pierādījumus, kuri balstās uz publiski pieejamiem avotiem, proti, uz Ķīnas tiesību aktiem, publicētiem oficiāliem Ķīnas politikas dokumentiem, starptautisku organizāciju publicētiem ziņojumiem un atzītu akadēmisko pētnieku pētījumiem/rakstiem, kas konkrēti norādīti ziņojumā. Minētajā analīzē tika pārbaudīta valdības būtiskā iejaukšanās tās ekonomikā kopumā, kā arī tika aplūkota konkrētā tirgus situācija attiecīgajā nozarē, kas ietver attiecīgo ražojumu. Komisija šos pierādījumus papildināja ar savu pētījumu par dažādiem kritērijiem, kas ir būtiski, lai apstiprinātu nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu ĶTR, ko tā konstatēja arī savās iepriekšējās izmeklēšanās šajā saistībā.

3.1.1.2. Nozīmīgi kropļojumi, kas ietekmē iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnas Tautas Republikā

(76)

Ķīnas ekonomikas sistēmas pamatā ir “sociālistiskās tirgus ekonomikas” koncepcija. Minētā koncepcija ir ietverta Ķīnas konstitūcijā un nosaka ĶTR ekonomisko pārvaldību. Pamatprincips ir “ražošanas līdzekļu sociālistiskais sabiedriskais īpašums, t. i., visas tautas īpašums un darbaļaužu kopīpašums”. Valsts īpašumā esošā ekonomika ir “valsts ekonomikas vadošais spēks”, un valsts ir pilnvarota “nodrošināt tās nostiprināšanu un izaugsmi” (12). Tādējādi Ķīnas ekonomikas kopējā struktūra ne tikai ļauj valdībai būtiski iejaukties ekonomikā, bet šādi iejaukties tā ir tieši pilnvarota. Ideja par sabiedriskā īpašuma pārākumu pār privāto īpašumu aptver visu tiesību sistēmu, un visos galvenajos tiesību aktos uzsvērts, ka tas ir vispārējs princips. Ķīnas īpašuma tiesības ir lielisks piemērs: tās attiecas uz sociālisma pirmo fāzi un uztic valstij atbalstīt pamata ekonomikas sistēmu, kurā dominē sabiedriskais īpašums. Tiek pieļauti citi īpašuma veidi – likums ļauj tiem attīstīties līdztekus valsts īpašumam (13).

(77)

Turklāt saskaņā ar attiecīgajiem Ķīnas tiesību aktiem sociālistiskā tirgus ekonomika attīstās Ķīnas Komunistiskās partijas (“ĶKP”) vadībā. Ikvienā līmenī (juridiskajā, institucionālajā, personīgajā) Ķīnas valsts un ĶKP struktūras ir savstarpēji savijušās, veidojot visaptverošu struktūru, kurā nav atšķirama ĶKP un valsts loma. Pēc tam kad 2018. gada martā tika grozīta Ķīnas konstitūcija, ĶKP vadošā loma kļuva vēl ievērojamāka, jo tā tika vēlreiz apstiprināta konstitūcijas 1. panta tekstā. Minētajā noteikumā aiz jau esošā pirmā teikuma “Sociālistiskā sistēma ir Ķīnas Tautas Republikas pamatsistēma” tika iekļauts šāds jauns otrais teikums: “Noteicošā iezīme Ķīnai raksturīgajā sociālismā ir Ķīnas Komunistiskās partijas vadošā loma” (14). Tas ilustrē neapstrīdamo un aizvien pieaugošo ĶKP kontroli pār ĶTR ekonomikas sistēmu. Šāda vadošā loma un kontrole ir raksturīga Ķīnas sistēmai, un tā ir ievērojami spēcīgāka, nekā ierasts citās valstīs, kurās valdības īsteno vispārēju makroekonomisko kontroli, kuras ietvaros darbojas brīvā tirgus spēki.

(78)

Lai sasniegtu mērķus, kas sakrīt ar ĶKP noteikto politisko darba kārtību, nevis atbilst dominējošajiem ekonomikas apstākļiem brīvā tirgū, Ķīnas valsts īsteno intervencionistisku ekonomikas politiku (15). Ķīnas iestāžu izmantotie intervencionistiskie ekonomiskie instrumenti ir daudzveidīgi, tostarp rūpniecības plānošanas sistēma, finanšu sistēma, kā arī citi līdzekļi, kurus valsts izmanto tirgū un lai to ietekmētu, piemēram, veicot valsts ieguldījumus un iepirkumus.

(79)

Pirmkārt, vispārējās administratīvās kontroles līmenī Ķīnas ekonomikas virzību reglamentē sarežģīta rūpniecības plānošanas sistēma, kas ietekmē visu saimniecisko darbību valstī. Šo plānu kopums aptver plašu un sarežģītu nozaru un starpnozaru politikas jomu matricu un visus valdības līmeņus. Provinču līmeņa plāni ir detalizēti, savukārt valsts plānos izvirzīti plašāki mērķi. Plānos precizēti arī līdzekļi, kā atbalstīt attiecīgās nozares, kā arī termiņi, kuros mērķi ir jāsasniedz. Dažos plānos joprojām ir tieši formulēti produkcijas izlaides mērķi, kas vienmēr tika izvirzīti arī iepriekšējos plānošanas ciklos. Minētajos plānos atbilstoši valdības prioritātēm kā (pozitīvas vai negatīvas) prioritātes tiek izceltas atsevišķas rūpniecības nozares un/vai projekti un tiem tiek izvirzīti konkrēti attīstības mērķi (rūpniecības modernizācija, darbības izvēršana starptautiskā mērogā utt.). Gan privātā, gan valsts īpašumā esošiem ekonomikas dalībniekiem ir faktiski jāpielāgo sava saimnieciskā darbība plānošanas sistēmas noteiktajai realitātei. Tas skaidrojams ne tikai ar to, ka plāni ir saistoši, bet arī ar to, ka attiecīgās Ķīnas iestādes visos valdības līmeņos ievēro plānu sistēmu un attiecīgi izmanto tām piešķirtās pilnvaras, tādējādi mudinot ekonomikas dalībniekus ievērot plānos noteiktās prioritātes (sk. arī turpmāk 3.1.1.5. iedaļu) (16).

(80)

Otrkārt, attiecībā uz finanšu resursu piešķiršanu ĶTR finanšu sistēmā dominē valsts īpašumā esošas komercbankas. Veidojot un īstenojot savu aizdevumu politiku, šīm bankām ir jāpielāgojas valdības nozaru politikas mērķiem, nevis primāri jānovērtē konkrētā projekta ekonomiskais izdevīgums (sk. arī turpmāk 3.1.1.8. iedaļu) (17). Tas pats attiecas uz pārējiem Ķīnas finanšu sistēmas elementiem, tādiem kā kapitāla vērtspapīru tirgi, obligāciju tirgi, privātā kapitāla tirgi u. c. Arī šīs finanšu nozares daļas, kas neietilpst banku sektorā, institucionāli un darbības ziņā ir veidotas nevis tā, lai panāktu finanšu tirgu maksimāli efektīvu darbību, bet gan tā, lai nodrošinātu kontroli un ļautu iejaukties valstij un ĶKP (18).

(81)

Treškārt, attiecībā uz dažādu valsts un regulatīvu instrumentu izmantošanu – valsts iejaukšanās ekonomikā notiek vairākos veidos. Piemēram, publiskā iepirkuma noteikumi regulāri tiek izmantoti, lai sasniegtu politikas mērķus, nevis ekonomisko efektivitāti, tādējādi apdraudot uz tirgu balstītus principus šajā jomā. Piemērojamie tiesību akti konkrēti paredz, ka publiskā iepirkuma uzdevums ir veicināt valsts politikā izvirzīto mērķu sasniegšanu. Tomēr šo mērķu raksturs nav noteikts, tādējādi lēmumu pieņemšanas struktūrām tiek dota liela rīcības brīvība (19). Līdzīgi arī ieguldījumu jomā Ķīnas valdība saglabā nozīmīgu kontroli un ietekmi kā pār valsts, tā pār privāto ieguldījumu piesaisti un apjomu. Ieguldījumu izvērtēšanu, kā arī dažādus stimulus, ierobežojumus un aizliegumus, kas saistīti ar ieguldījumiem, iestādes izmanto kā nozīmīgu instrumentu nozaru politikas mērķu atbalstam, piemēram, valsts kontroles saglabāšanai nozīmīgākajās nozarēs vai iekšzemes rūpniecības stiprināšanai (20).

(82)	Kopumā Ķīnas ekonomikas modelis ir balstīts uz noteiktām pamataksiomām, kas paredz un veicina valdības iejaukšanos dažādos veidos. Šāda būtiska valdības iejaukšanās ir pretrunā brīvai tirgus spēku darbībai un tādējādi kropļo resursu efektīvu sadali, kas atbilstu tirgus principiem (21).

3.1.1.3. Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē: attiecīgajā tirgū lielā mērā darbojas uzņēmumi, kuri pieder eksportētājvalsts iestādēm vai kuru darbību tās kontrolē, stratēģiski uzrauga vai sniedz tiem norādes

(83)	Ķīnas Tautas Republikas ekonomikā būtiskākā daļa ir uzņēmumi, kuri ir valsts īpašumā, kuru darbību tā kontrolē un/vai stratēģiski uzrauga vai kuriem sniedz norādes.

(84)

ĶV un ĶKP uztur struktūras, kas nodrošina to pastāvīgu ietekmi uzņēmumos, it sevišķi valstij piederošos uzņēmumos (VU). Valsts (un daudzējādā ziņā arī ĶKP) ne tikai aktīvi formulē un pārrauga vispārējās ekonomikas politikas īstenošanu atsevišķos VU, bet arī pastāv uz tiesībām piedalīties lēmumu pieņemšanā par to darbību. Parasti tas tiek darīts, veicot darbinieku rotāciju starp valdības iestādēm un VU, nodrošinot partijas biedru klātbūtni VU izpildstruktūrās un partijas pirmorganizācijās uzņēmumos (skatīt arī 3.1.1.4. iedaļu), kā arī veidojot VU sektora korporatīvo struktūru (22). Savukārt VU saņem pretī īpašu statusu Ķīnas ekonomikā, kas ietver virkni ekonomisku ieguvumu, jo īpaši aizsardzību pret konkurenci un preferenciālu piekļuvi attiecīgiem izejresursiem, ieskaitot finansējumu (23). Faktori, kas norāda uz valdības kontroli pār OŠK nozares uzņēmumiem vai ietekmi tajos, ir sīkāk aplūkoti turpmāk 3.1.1.4. un 3.1.1.5. iedaļā.

(85)	Konkrēti OŠK vērtības ķēdē ĶV pieder daļas daudzos uzņēmumos, no kuriem vairākus tā arī kontrolē.

(86)

Komisija konstatēja, ka vismaz viens liels OŠK ražotājs – FiberHome Telecommunication Technologies Co., Ltd (“FTT”) (24) – atzīst, ka to pilnībā kontrolē Valstij piederošo aktīvu uzraudzības un administrācijas komisija (SASAC) (25), attiecīgi valsts struktūra. FTT, kuru kontrolē valsts, pieder kontrolpaketes citos OŠK ražojošajos uzņēmumos, piemēram, Changchun Fiberhome Technologies, Chengdu Datang Cable, Fiberhome Marine Network Equipment, Xinjiang Fiberhome Optical Communications. Tika konstatēts, ka arī citu OŠK ražotāju – Nanjing Wasin Fujikura Optical Communication – kontrolē FTT, attiecīgi arī valsts.

(87)

Papildus tieši kontrolētiem uzņēmumiem ĶV ietekmē arī privātā īpašumā esošos uzņēmumus ĶTR. Kā izmeklēšanā apstiprināja viens no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, tika arī konstatēts, ka valstij tieši vai netieši (piemēram, izmantojot dažādas ar valsti saistītas struktūras, piemēram, Ķīnas Banku, Ķīnas Rūpniecības un komercbanku, Ķīnas Lauksaimniecības banku, Ķīnas Attīstības banku, Čanšu pilsētas attīstības ieguldījumu sabiedrību vai Šanhajas Finanšu attīstības investīciju fondu) pieder daļas vairākos OŠK ražojošos uzņēmumos. Jāpiemin, ka starp šiem uzņēmumiem izceļas Yangtze Optical Fiber and Cable (YOFC), jo 39 % uzņēmuma pieder valsts kontrolētiem ieguldītājiem (26). Šis uzņēmums ir liels vietējais ražotājs un arī liels attiecīgā ražojuma eksportētājs uz ES.

(88)	Attiecībā uz privātiem OŠK ražotājiem Komisija arī konstatēja, ka vismaz diviem no tiem – Jiangsu Zhongtian Technology (ZTT) (27) un Hengtong Group – kontrolējošie (privātie) akcionāri bija saistīti ar ĶKP un ieņēma amatus partijā (sk. 104. apsvērumu).

(89)

Kas attiecas uz OŠK ražošanā izmantoto izejresursu piegādātājiem, viena no OŠK ražošanā izmantotajām izejvielām ir aramīda pavedieni. Attiecībā uz aramīda pavedieniem Komisija arī konstatēja būtisku valsts iejaukšanos aramīda nozarē. Uzņēmums Yantai Tayho Advanced Materials (YTAM) ir viens no galvenajiem aramīda šķiedru ražotājiem ĶTR (28). YTAM kontrolpaketes īpašnieks ir Yantai Guofeng Investment Holdings Group (29), kas pilnībā pieder Yantai SASAC (30), attiecīgi YTAM ir pilnīgā valsts iestāžu kontrolē. Citi nozīmīgi aramīda šķiedru ražotāji ĶTR ir Sinopec Yizheng Chemical Fiber Company (31) (valsts Sinopec Group meitasuzņēmums (32)) un valstij piederošais uzņēmums Sinochem (33).

(90)

OŠK ražošana ietver arī tādu ķīmisko izejresursu izmantošanu kā zema, vidēja vai augsta blīvuma polietilēns vai polibutilēntereftalāts. Šīs vielas ir ķīmiski savienojumi, kas iegūti ķīmiskos procesos. Dažādi ķīmiskie savienojumi tiek izmantoti arī optiskās šķiedras sagataves izgatavošanai. Tāpēc arī šo izejresursu ražotājus var uzskatīt par Ķīnas ķīmijas nozares dalībniekiem. Attiecībā uz šo nozari Komisija no valsts statistikas konstatēja, ka valstij piederoši uzņēmumi (VU) 2015. gadā veidoja 52 % no ķīmijas uzņēmumu kopējiem aktīviem (34). VU, jo īpaši lielajiem centrālajiem uzņēmumiem, tradicionāli ir bijusi dominējoša loma ĶTR ķīmijas nozarē, ņemot vērā to oligopola stāvokli augšupējā/ievadmateriālu tirgū, vieglu piekļuvi valdības piešķirtiem resursiem (finanšu līdzekļiem, aizdevumiem, zemei utt.) un spēcīgu ietekmi valdības lēmumu pieņemšanā. Šajā saistībā Komisija jo īpaši konstatēja, ka daži galvenie augsta blīvuma polietilēna ražotāji ĶTR, piemēram, PetroChina, Sinopec Maoming Petrochemical Corporation, China National Offshore Oil Corporation (35), ir valstij piederoši uzņēmumi.

(91)

Turklāt OŠK ražošanā tiek izmantotas noteiktas tērauda izejvielas, piemēram, noteikta veida tērauda stieples vai sloksnes. Šajā saistībā jānorāda, ka tērauda nozarē liela daļa īpašumtiesību joprojām pieder ĶV. Lai gan tiek lēsts, ka nomināli VU un privātā īpašumā esošu uzņēmumu skaits ir aptuveni vienāds, tomēr no pieciem Ķīnas tērauda ražotājiem, kas ierindojas starp 10 pasaules lielākajiem tērauda ražotājiem, četri ir VU (36). Vienlaikus, lai gan desmit lielākie ražotāji 2016. gadā saražoja tikai aptuveni 36 % no nozares kopējās produkcijas, ĶV tajā pašā gadā ir izvirzījusi mērķi līdz 2025. gadam konsolidēt 60–70 % no dzelzs un tērauda ražošanas aptuveni desmit lielos uzņēmumos (37). ĶV 2019. gada aprīlī šo nodomu pauda atkārtoti, paziņodama, ka izdod pamatnostādnes par tērauda nozares konsolidāciju (38). Šāda konsolidācija var būt saistīta ar rentablu privātu uzņēmumu piespiedu apvienošanos ar darbībā nesekmīgiem VU (39). Nesens piemērs ir tērauda ražotāju Baosteel Group Corp. un Wuhan Iron & Steel Group Corp. apvienošanās 2016. gadā, izveidojot otro lielāko tērauda ražotāju pasaulē (40). Galvenie nerūsējošā tērauda ražotāji, piemēram, Tisco, Baosteel, Ansteel Lianzhong, Jiujuan Iron and Steel un Tangshan, pieder valstij.

(92)

Tā kā notiek būtiska valdības iejaukšanās OŠK tirgus izejresursu nozarēs (piemēram, tērauda nozarē, ķīmisko vielu vērtības ķēdēs vai ar valsts kontroli pār dažiem vadošajiem aramīdu ražojošajiem uzņēmumiem), kā arī – kā konstatēja Komisija – dažus OŠK ražotājus kontrolē valsts, tie tieši vai netieši pieder valstij vai ir pakļauti valsts ietekmei (piemēram, ar ĶKP klātbūtni uzņēmumā), paļaujas uz tās atbalstu un dažos gadījumos īsteno ĶKP ideoloģiju, valstij piederošiem vai valsts kontrolētiem ražotājiem, kā arī privātiem OŠK ražotājiem tiek liegta iespēja darboties tirgus apstākļos. Gan valsts, gan privātā īpašumā esoši uzņēmumi, kas darbojas OŠK un to ražošanā izmantoto izejresursu ražošanā, tieši vai netieši tiek stratēģiski uzraudzīti un tiem tiek sniegtas norādes, kā izklāstīts turpmāk 3.1.1.5. iedaļā.

3.1.1.4. Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē: valsts ir pārstāvēta uzņēmumos un tādējādi var iejaukties jautājumos par cenām vai izmaksām

(93)

Papildus tam, ka ĶV īsteno kontroli pār ekonomiku, izmantojot īpašumtiesības uz VU un citus instrumentus, Ķīnas valdība, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos, var iejaukties cenās un izmaksās. Var uzskatīt, ka Ķīnas tiesību aktos paredzētās attiecīgo valsts iestāžu tiesības iecelt un atcelt no amata VU augstākā līmeņa vadību atspoguļo atbilstīgās īpašuma tiesības (41), turklāt ĶKP pirmorganizācijas gan valsts, gan privātā īpašumā esošos uzņēmumos ir vēl viens nozīmīgs kanāls, pa kuru valsts var iejaukties darījumdarbības lēmumu pieņemšanā. Saskaņā ar ĶTR uzņēmumu tiesībām ĶKP organizācija ir jāizveido ikvienā uzņēmumā (ar vismaz trim ĶKP biedriem, kā noteikts ĶKP konstitūcijā (42)) un uzņēmuma pienākums ir nodrošināt partijas organizācijas darbībai vajadzīgos apstākļus. Izrādās, ka pagātnē šī prasība ne vienmēr tika ievērota vai stingri izpildīta. Tomēr vismaz kopš 2016. gada ĶKP politiska principa veidā ir pastiprinājusi pretenzijas uz darījumdarbības lēmumu kontroli valsts īpašumā esošajos uzņēmumos. Tiek ziņots arī, ka ĶKP izdara spiedienu uz privātiem uzņēmumiem, lai tie priekšplānā izvirzītu “patriotismu” un ievērotu partijas disciplīnu (43). Ir saņemta informācija, ka 2017. gadā partijas pirmorganizācijas bija 70 % no aptuveni 1,86 miljoniem privātā īpašumā esošo uzņēmumu un pieaug spiediens nodrošināt, lai ĶKP organizācijām būtu izšķirīga ietekme darījumdarbības lēmumu pieņemšanā attiecīgajos uzņēmumos (44). Minētie noteikumi ir vispārēji piemērojami visā Ķīnas ekonomikā – visās nozarēs, ieskaitot OŠK ražotājus un to izejresursu piegādātājus.

(94)

Turklāt 2020. gada 15. septembrī tika publicēts dokuments “General Office of CCP Central Committee’s Guidelines on stepping up the United Front work in the private sector for the new era” (“ĶKP Centrālkomitejas Galvenā biroja vadlīnijas par aktīvāku privātā sektora darbu vienotajā frontē ceļā uz jauno laikmetu”) (45), kurā vēl vairāk paplašināta privātajos uzņēmumos izveidoto partijas komiteju loma. Vadlīniju II.4. iedaļā ir teikts: “Mums jāceļ partijas kopējās spējas vadīt privātā sektora darbu vienotajā frontē un šajā jomā efektīvi jāveic aktīvāks darbs.” To III.6. iedaļā ir teikts: “Mums vēl aktīvāk jāīsteno partijas attīstības pasākumi privātos uzņēmumos un jānodrošina, ka partijas pirmorganizācijas var efektīvi izpildīt savus uzdevumus kā partijas posteņi un ka partijas biedri var darboties kā līderi un pionieri.” Tādējādi pamatnostādnēs ir uzsvērta ĶKP nozīme uzņēmumos un citās privātā sektora struktūrās un tiek mēģināts šo nozīmi palielināt (46).

(95)	Turpmāk sniegtie piemēri labi ilustrē minēto tendenci, ka OŠK nozarē pieaug ĶV iejaukšanās līmenis.

(96)	Kā minēts iepriekš, noteikts skaits OŠK ražotāju pieder valstij vai valsts tos kontrolē, kas ļauj valstij brīvi iejaukties cenās un izmaksās. Šo iejaukšanos pastiprina arī izteiktā ĶKP klātbūtne un ietekme šajos uzņēmumos.

(97)

Komisija, piemēram, konstatēja, ka China Information and Communication Technology Group, kurai pieder ražotājs eksportētājs FDN, savā tīmekļa vietnē norāda: “Turēšanās pie partijas vadības un partijas attīstības stiprināšana ir valstij piederošu uzņēmumu pamats un “dvēsele”. Kopš China Information and Communication Technology Group Co, Ltd. (China Information and Communication Technology Group Co., Ltd.) dibināšanas grupas partijas komiteja ir pilnībā īstenojusi 18. nacionālā kongresa, 19. nacionālā kongresa un partijas iepriekšējo plenārsēžu garu, kā arī Nacionālās konferences par partijas attīstību valstij piederošos uzņēmumos garu un ir nodrošinājusi, ka partijas attīstība, kā arī visi uzņēmuma darba aspekti atbilst Sji Dzjiņpina teorijai par jauno Ķīnai raksturīgā sociālisma laikmetu. Izveidot “četras apziņas”, stiprināt “četras pārliecības”, apņēmīgi sasniegt “divas garantijas”, pārliecinoši pildīt partijas attīstības vispārējās prasības jaunajā laikmetā, pievērst īpašu uzmanību galvenajiem partijas vadības pienākumiem un pilnībā iesaistīt grupas partijas komiteju uzņēmuma vadībā, lai īstenotu vadību un “norādītu virzienu, nodrošinātu vispārēju pārvaldību un īstenošanu”, kā arī pastāvīgi veicināt partijas veidošanas “divkāršu integrāciju un veicināšanu” ar ražošanu un darījumdarbību.” (47)

(98)

Komisija arī konstatēja, ka partijas attīstības darbības tiek attiecinātas uz veselām rūpnieciskajām zonām, par ko ziņots Uhaņas Austrumu ezera augsto tehnoloģiju attīstības zonas tīmekļa vietnē: “Informācija par visas pilsētas valstij piederošo uzņēmumu partijas attīstības darba konferenci un rajona partijas (darba) komitejas sekretāra vietējo partijas attīstības darbu, kā arī ziņojumi par konferences vispārīgo ievirzi: 2019. gada 7. maijā Fiberhome Communications Group notika vietējā veicināšanas konference par partijas attīstības darbu valstij piederošos uzņēmumos Donghu augsto tehnoloģiju zonā. Sanāksmē piedalījās gandrīz 30 cilvēku, tostarp Donghu augsto tehnoloģiju zonas partijas darba komitejas organizācijas departamenta direktora vietnieks Wan Ling un saistītie biedri, kā arī cilvēki, kuri atbild par partijas attīstības darba pārvaldīšanu un vadīšanu VU, ko centralizēti pārvalda rajons un kas ir tiešā rajona pārvaldībā” (48). Donghu augsto tehnoloģiju zonu (jeb Uhaņas Austrumu ezera augsto tehnoloģiju attīstības zonu) bieži dēvē par “Optikas ieleju” (49), jo tajā liela uzmanība ir pievērsta optoelektronikas, tai skaitā OŠK, ražošanai.

(99)

Jānorāda, ka iepriekšējā apsvērumā minētajās darbībās ir iesaistīta Fiberhome Group, kas ir FTT mātesuzņēmums. Uzņēmuma tīmekļa vietnē kā viens no galvenajiem elementiem attiecībās ar ĶV ir minēts “atbalsts valdības politikai” (50). Turklāt saistībā ar uzņēmuma veiktajām partijas attīstības darbībām Fiberhome ir attēlots kā paraugs citiem uzņēmumiem: “17. maijā Optics Valley Construction Company organizēja izpētes vizīti kadriem un darbiniekiem, kuri devās uz Fiberhome Technology Group, lai apmeklētu zinātnisko un tehnoloģisko sasniegumu izstādi, klausītos ekspertu lekcijas un sekotu ģenerālsekretāra Sji Dzjiņpina pārbaudes braucienam, pārskatītu ģenerālsekretāra Sji Dzjiņpina pārbaudes laikā Hubei teiktās nozīmīgās runas vēstījumu (..). Biedrs Hua Xiaodong, Fiberhome Communications priekšsēdētāja biroja direktors, pievērsa uzmanību Fiberhome Technology Group vietējām partijas attīstības darbībām, novatoriskiem partijas attīstības pasākumiem un tiešsaistes partijas attīstības rezultātiem (..). Uzņēmuma ģenerāldirektors biedrs Zhou Aiqiang uzsvēra, ka uzņēmuma kadriem un darbiniekiem ir jāapvieno izpēte un ģenerālsekretāra Sji Dzjiņpina svarīgo runu vēstījuma iedzīvināšana ar augsto tehnoloģiju zonas garu, tādējādi veicinot Optikas ielejas kvalitatīvu attīstību”. (51) Kā liecina pēdējais fragments, paredzēts, ka partijas attīstības darbībām jābūt cieši saistītām ar uzņēmējdarbības attīstību Optikas ielejā.

(100)

Kā norādīts 94. apsvērumā, ĶV arī turpina paplašināt ĶKP lomu privātajā sektorā, tādējādi vēl vairāk palielinot tās spēju kontrolēt privātu uzņēmumu lēmumus un darbības un iejaukties tajās. Komisija konstatēja pietiekami daudz pierādījumu par ĶKP iejaukšanos privātos OŠK ražojošos uzņēmumos.

(101)

Uzņēmums ZTT lepojas ar to, ka ĶKP un iestādes interesējas par uzņēmumu: “ZTT ir piesaistījis Komunistiskās partijas un valsts vadītāju uzmanību ar savu attīstību dažādās jomās. Centrālās valdības, provinces valdības un pašvaldību vadītāji ir pārbaudījuši ZTT, kā arī devuši tam apstiprinājumu un iedrošinājumu.” (52) Turklāt uzņēmuma tīmekļa vietnē ir sniegti pārskati par tā veiktajām partijas attīstības darbībām un sasniegumiem, kā arī par mijiedarbību ar ĶKP un iestādēm šajā saistībā. Piemēram, uzņēmums apraksta provinces un pašvaldības partiju un valdības vadītāju veikto uzņēmuma partijas attīstības darba pārbaudi: “Xue Jiping [partijas komitejas sekretārs un ZTT priekšsēdētājs] sacīja, ka Zhongtian Technology ir viens no galvenajiem ražošanas uzņēmumiem Naņtonā un ka mūsdienās attīstība nav atdalāma no partijas komiteju un visu līmeņu valdības vadītāju rūpēm un atbalsta, kā arī to, ka Zhongtian Technology grupas partijas komiteja augstākās partijas organizācijas virsvadībā rūpīgi izveidoja apstākļus, lai stimulētu savstarpēju veicināšanu, kopēju progresu un abpusēji izdevīgu partijas attīstību vienlaikus ar uzņēmuma attīstību. Viņš uzsvēra divas īpašās prakses, kuras Zhongtian Technology apkopoja un noformulēja partijas vadībā. Pirmā ir progresīvu, iedvesmojošu iekšzemes inženieru darba sistēma. (..) Otrā ir progresīvā intelektuālā īpašuma banka, kas uzlabo uzņēmuma galveno konkurētspēju, izmantojot partijas biedru galvenās iniciatīvas, patiesi pārvēršot partijas veidošanas priekšrocības attīstības priekšrocībās un pārvēršot partijas un tautas gudrību attīstības efektivitātē.” (53) Uzņēmums uzsver arī savu ar partiju saistīto darbību nozīmīgumu un to integrācijas nozīmi uzņēmuma darbībā: “Jiangsu Zhongtian Technology Co., Ltd. partijas komitejai tika piešķirts “Progresīvas Dzjansu provinces vietējās partijas organizācijas” goda nosaukums, un tas kļuva par vienīgo uzņēmumu Naņtonas apgabalā, kas saņēmis šo godu. Pēdējos gados Zhongtian Technology partijas komiteja valsts paraugstrādnieka, partijas sekretāra un direktoru padomes priekšsēdētāja Xue Jiping vadībā vienmēr ir pieturējusies pie vadošās ideoloģijas “koncentrēties uz partijas veidošanu, pamatojoties uz attīstību, un veicināt attīstību, veidojot partiju”, un aktīvi pētījusi standartizētus un integrētus partijas veidošanas modeļus, lielāko uzmanību pievēršot partijas veidošanas darba integrācijai uzņēmuma ražošanā un darījumdarbībā, detalizētā vadībā un kultūras attīstībā.” (54)

(102)

Komisija arī izdarīja secinājumus par ĶKP ietekmi uz kādu citu OŠK ražotāju, kam ir vērā ņemama vietējā ražošana un attiecīgā ražojuma eksports uz ES, proti, Hengtong Group. Uzņēmums, būdams privātā īpašumā, ir publicējis pārskatus par ĶKP lomu un ietekmi, ĶKP līdzdalību un partijas komitejām uzņēmumā, kā arī par to, kā uzņēmums savās darbībās ievēro valsts stratēģijas: “Bez reformas un atvēršanas politikas šodien Hengtong nepastāvētu. Kas attiecas uz Hengtong turpmāko attīstību, uzņēmumā augstu jātur partijas karogs. Partijas komitejas sekretārs un Hengtong grupas direktoru padomes priekšsēdētājs Cui Genliang sacīja, ka Hengtong grupas partijas komiteja nekad nav aizmirsusi savu sākotnējo nodomu, vienmēr ir atcerējusies savu misiju un turpinās stiprināt partijas attīstības “sarkano dzinēju”, izmantot jaunas uzņēmuma attīstības kārtas pieaugošo spēku un tiekties atbilst kvalitatīvas attīstības laikmeta prasībām. (..) Izmantojot sistēmu “viena persona divos amatos”, kas ļauj tai pašai personai būt partijas sekretāram un uzņēmuma vadītājam, visus Hengtong grupas pašreizējos 32 partijas filiāles sekretāru amatus ieņem katra uzņēmuma ģenerāldirektors, un partijas attīstības darba efektivitāte ir ietverta meitasuzņēmumu vispārējā novērtējumā. (..) [Hengtong] grupas partijas komiteja reizi divos gados rīko partijas attīstības semināru nolūkā izstrādāt grupas partijas attīstības darba plānu kā “noteiktu rīcību” katras partijas nodaļas gada darba izpildei, savukārt katra partijas nodaļa izvēlas novatorisku “izvēles rīcību”, lai veicinātu to, ka uzņēmuma filiāle izprot partijas posteņa mērķi, un lai izveidotu grupas partijas attīstības “kaujas komandu” nolūkā panākt, ka darbinieki, kas ir partijas biedri, koncentrējas uz simboliskiem apbalvojumiem, lai izveidotu grupas partijas attīstības “īpašos spēkus” un veidotu grupas partijas attīstības paradigmu, kurā ietilpst “stratēģiskās partijas komitejas, partijas posteņa filiāles un partijas paraugbiedri (..). Uzņēmuma attīstība nav atdalāma no pareizas vadības, ko nodrošina partija. Mums vienmēr jābūt pateicīgiem un jāuzņemas atbildība, vienlaikus balstoties sabiedrībā. Hengtong grupas partijas komiteja ir uzņēmusies lielu atbildību cieši sekot valsts attīstības stratēģijai un uzskata partijas attīstības darbu par veidu, kā panākt uzņēmuma attīstības ciešu integrāciju ar valsts stratēģiju un izmantot galvenās iespējas kļūt par lielāku un spēcīgāku uzņēmumu.” (55)

(103)

Turklāt Komisija konstatēja, ka arī privātais uzņēmums YOFC ir pakļauts valsts ietekmei, galvenokārt ĶKP iesaistoties uzņēmuma darbībā. Uzņēmuma tīmekļa vietnē šāda mijiedarbība ir izklāstīta, aprakstot notikumu, kura mērķis bija atzīmēt ĶKP dibināšanas 97. gadadienu: “Sapulcē biedrs Ma Jie, partijas komitejas sekretārs un YOFC priekšsēdētājs, sniedza svarīgu ziņojumu. Sekretārs Ma Jie vispusīgi apkopoja uzņēmuma partijas attīstības darbu un darba apstākļus pēdējā gada laikā un izvirzīja darba prasības nākotnei. Viņš norādīja, ka pagājušajā gadā pareizā augstākā līmeņa organizāciju vadībā saskaņā ar Donghu augsto tehnoloģiju zonas partijas darba komitejas vispārējo norīkojumu un prasībām uzņēmuma partijas komiteja ir rūpīgi izpētījusi un īstenojusi Ķīnas Komunistiskās partijas 19. nacionālā kongresa garu un lielāko uzmanību pievērsusi YOFC vispārējai attīstībai. (..) Sekretārs Ma Jie ziņojumā arī analizēja problēmas, ar kurām 2018. gadā saskārās YOFC, un pieprasīja, lai visi partijas biedri efektīvi īstenotu piecus uzņēmuma stratēģiskos pasākumus nolūkā paātrināt uzņēmuma pārveidošanu un attīstību. (..) Viņš lūdza: “(..) Vadoties pēc Ķīnas Komunistiskās partijas 19. nacionālā kongresa ziņojuma gara un izmantojot YOFC 30. gadadienu kā iespēju, mēs veiksim jaunus ieguldījumus uzņēmuma jaunā nākotnē, atjaunosim godību.” (56) Gadu vēlāk, atzīmējot ĶKP 98. gadadienu, YOFC arī ziņoja, ka 2019. gadā “YOFC partijas komitejai tika piešķirts Donghu augsto tehnoloģiju zonas goda nosaukums “Progresīva partijas organizācija””. Pasākuma laikā priekšsēdētājs un sekretārs Ma Jie “aicināja visus partijas biedrus turēt augstu paceltu izcilo Ķīnai raksturīgā sociālisma karogu un stingri iedibināt “četras apziņas”, stiprināt “četras pārliecības”, praktizēt “divas garantijas”, mācieties no piemēra, uzlūkot progresīvos kā etalonu, rūpīgi pildīt savus pienākumus, pārmantot un pārnest vecākās paaudzes revolucionāro un progresīvu personu celmlaužu un novatoru garu, pilnībā iesaistīt partijas vietējās filiāles kā kaujas posteņus, kā arī partijas biedrus celmlaužus un paraugbiedrus, tiekties pilnībā sasniegt YOFC darījumdarbības mērķus 2019. gadam un pasniegt izcilus sasniegumus kā dāvanu Ķīnas Komunistiskās partijas dibināšanas 98. gadadienā un Ķīnas Tautas Republikas dibināšanas 70. gadadienā” (57).

(104)

Vairākos vadošajos OŠK ražotājos ĶKP struktūrās darbojas tās pašas personas, kas uzņēmumu vadības struktūrās. Komisija konstatēja, ka ZTT priekšsēdētājs un kontrolpaketes īpašnieks Xue Jiping ir ĶKP biedrs un partijas komitejas sekretārs (58). Cita liela OŠK ražotāja – FTT – gadījumā direktoru padomes priekšsēdētājs Lu Guoqing ir ĶKP biedrs (59), savukārt divi citi augstākā līmeņa vadītāji ieņem arī partijas komitejas sekretāra un sekretāra vietnieka amatus (60). Kā jau iepriekš pierādīts 102. apsvērumā, privātā OŠK ražotāja Hengtong Group kontrolpaketes īpašnieks Cui Genliang ir ne tikai direktoru padomes priekšsēdētājs, bet arī partijas komitejas sekretārs. Viņš piedalījās arī kā pārstāvis 12. un 13. nacionālajā tautas kongresā (61). Turklāt, kā konstatēts 103. apsvērumā, YOFC direktoru padomes priekšsēdētājs Ma Jie ieņem partijas komitejas sekretāra amatu un ir ĶKP biedrs (62).

(105)

Valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos (sk. arī 3.1.1.8. iedaļu), kā arī izejvielu un izejresursu nodrošināšanā kropļo tirgu vēl vairāk (63). Tādējādi valsts klātbūtne uzņēmumos, tostarp VU, OŠK un citās saistītās nozarēs (piemēram, finanšu un izejresursu nozarē) ļauj ĶV iejaukties cenās un izmaksās.

3.1.1.5. Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta trešā ievilkuma nozīmē: diskriminējoša valsts politika vai pasākumi, kuros priekšroka tiek dota iekšzemes piegādātājiem vai kuri kaut kā citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus

(106)

Ķīnas ekonomikas virzienu lielā mērā nosaka komplicēta plānošanas sistēma, kurā noteiktas prioritātes un izvirzīti mērķi, kam jābūt centrālās un vietējās valdības uzmanības centrā. Attiecīgi plāni ir visos valdības līmeņos, un tie aptver praktiski visas ekonomikas nozares. Ar plānošanas instrumentiem noteiktie mērķi ir saistoši, un katra pārvaldes līmeņa iestāde uzrauga, kā attiecīgais zemākais valdības līmenis īsteno plānus. Kopumā plānošanas sistēma ĶTR nodrošina, ka resursi tiek piešķirti tām nozarēm, kuras valdība atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atkarībā no tirgus spēkiem (64).

(107)

ĶV uzskata, ka OŠK aprīkojums ir nozīmīgs ražojums, kā norādīts sabiedriskās politikas dokumentos un sarakstos (65). Šādai klasifikācijai ir būtiska nozīme, jo tā konkrētas nozares kvalificējas dažādiem konkrētiem politikas virzieniem un atbalsta pasākumiem, kuru mērķis ir stimulēt attīstību katrā nozarē (66). OŠK, kas ir viena no svarīgākajām interneta tīklu infrastruktūras sastāvdaļām, ir ārkārtīgi liela nozīme optiskās šķiedras tīklu un platjoslas interneta izvēršanā. Optiskās šķiedras tīklu un platjoslas interneta attīstība ĶTR tiek virzīta un vadīta saskaņā ar daudziem plāniem, direktīvām un citiem dokumentiem, kas izdoti valsts, reģionālā un pašvaldību līmenī un ir savstarpēji saistīti. Šādu galveno politikas dokumentu piemēri centrālā līmenī: Ķīnas Tautas Republikas ekonomiskās un sociālās attīstības 13. piecgades plāns (2016–2020) (67) un tam pievienotais stratēģisko jauno nozaru 13. piecgades plāns (68), plāns “Ražots Ķīnā 2025” (69), plāns “Internets Plus” (70), stratēģija “Platjoslas Ķīna” (71), Valsts padomes Galvenā biroja vadlīnijas par ātrdarbīga platjoslas tīkla veidošanas paātrināšanu un ātrāka interneta savienojuma zemāku tarifu virzīšanu (72) un trīs gadu rīcības plāns lielo informācijas infrastruktūras projektu būvniecībai (73). Šie centrālās politikas noteikumi ir atspoguļoti un turpmāk uzraudzīti arī subcentrālā līmenī, piemēram, Guandunas provinces rīcības plānā “Internets Plus” (2015–2020) (74). Saistībā ar to plānošanas dokumenti, kas attiecas uz citām nozarēm un ir izdoti subcentrālā līmenī, kā politikas vadlīnijas var veidot saikni ar interneta attīstību un jo īpaši plāna “Internets Plus” īstenošanu – piemērs tam ir Hebei provinces 13. piecgades plāns naftas ķīmijas nozarei (75).

(108)

Iepriekš aprakstītā politika ir bijusi pamatā uzmanībai, ko valsts pievērš optiskās šķiedras tīklu un infrastruktūras attīstībai, kā arī OŠK tirgus un ar to saistītā valsts atbalsta pamatā. Turklāt iepriekš izklāstītās politikas īstenošana ir bijusi cieši saistīta arī ar augstāka līmeņa politikas īstenošanu un to veicinājusi, piemēram, informācijas nozares attīstībā (attiecīgais Rūpniecības un informācijas tehnoloģiju ministrijas (MIIT) un NDRC dokuments: “Guide for the Development of the Information Industry” (“Informācijas nozares attīstības ceļvedis”)), lielo datu nozarē (attiecīgais MIIT dokuments: “Big Data Industry Development Plan (2016–2020)” (“Lielo datu nozares attīstības plāns (2016–2020)”)), mākoņdatošanā (attiecīgais MIIT dokuments “Three-year Action Plan for Cloud Computing Development (2017–2019)” (“Trīs gadu rīcības plāns mākoņdatošanas attīstībai (2017–2019)”)) vai lietu interneta nozarē (attiecīgais MIIT dokuments: “The Notice of the General Office of the MIIT on Comprehensively Promoting the Construction and Development of the Mobile Internet of Things)” (“MIIT Galvenā biroja paziņojums par visaptverošu mobilā lietu interneta būvniecības un attīstības veicināšanu”)) (76). Citiem vārdiem sakot, OŠK izceļas ar to, ka ĶV to uzskata par ārkārtīgi svarīgu ražojumu tādu tīklu un infrastruktūras būvniecībā, kas paredzēti visiem valsts izstrādāto un pārraudzīto galveno savienojamības un digitālās politikas jomu slāņiem. Pamatojoties uz 107. un 108. apsvērumā minētajiem politikas dokumentiem, ĶV iejaucas, lai īstenotu saistīto politiku, un ietekmē tirgus spēku brīvās attiecības OŠK nozarē, īpaši veicinot un atbalstot OŠK nozari ar dažādiem līdzekļiem.

(109)

ĶV vada OŠK nozares attīstību, izmantojot daudzveidīgu politikas instrumentu klāstu. Komisija guva pierādījumus par konkrētiem projektiem, kā arī par valdības ieguldījumu fondu un rūpniecisko zonu izveidi – tas ataino valsts iestāžu atbalsta klāstu OŠK ražotājiem un vērtības ķēdei.

(110)

Iesaistītais uzņēmums iesniedza šādus pierādījumus par vietējo ieguldījumu fondu un iestāžu darbībām OŠK nozares atbalstam ar spēju veidošanas projektu Šaņdunas provincē: “Projekta I posma kopējie ieguldījumi ir 1,8 miljardi RMB, un to veido sešu optiskās šķiedras vilkšanas torņu un 12 optiskās šķiedras ražošanas līniju būvniecība, panākot izrāvienu optiskās šķiedras nozarē Šaņdunas provincē. (..) Valsts kapitāla ieguldījumu fondu ienākšana ļāva uzņēmumiem samazināt savas finansēšanas izmaksas, uzlabot savu finansiālās stabilitātes un drošības attiecību, virzīja darījumdarbības koncepciju pārveidi un ir nodrošinājusi uzlabojumus.” (77) Cits avots apstiprina, ka projekta mērķis ir īstenot valsts vispārējo politiku, piemēram, 106.–108. apsvērumā minēto politiku, kas savukārt balstās uz optisko šķiedru: “Interneta attīstība nav atdalāma no ātrdarbīgas pārraides rīkiem, un ātrdarbīgas pārraides rīkus iegūst no labas optiskās šķiedras. Shandong Zhiguang Communication Technology Co., Ltd. ir augsto tehnoloģiju uzņēmums, kas izveidots, lai īstenotu stratēģisko rīcību “Ražots Ķīnā 2025”, informācijā balstītu ekonomikas attīstības valsts stratēģiju, kā arī lai apmierinātu valsts galveno projektu, piemēram, projektu “Lielie dati”, “Internets Plus” un “Digitālā Ķīna”, vajadzības. Optiskā šķiedra – materiāls ar dabisko zinātnes un tehnoloģijas “gēnu” – tagad ir ienākusi un tiek attīstīta Dzaodžuanas pilsētā.” (78)

(111)

Komisija arī konstatēja gadījumu, kad Sudžou pilsētā tika izveidots pašvaldības atbalstīts fonds 1 miljarda RMB apmērā, kas bija pieejams, lai mazinātu finansiālo spiedienu saistībā ar kāda OŠK ražotāja – Tongding Interconnection – darījumdarbības grūtībām. Fonda uzdevums ir arī atvieglot uzņēmumu ceļu uz kotēšanos biržā (79).

(112)

Turklāt, kā minēts 98. apsvērumā, Komisija konstatēja, ka viena no ĶV atbalstītajām īpašajām nozares attīstības zonām Uhaņā – Austrumu ezera jauno tehnoloģiju rūpniecības attīstības zona – ir liela OŠK ražošanas bāze. Kā viena no Valsts padomes apstiprinātajām “valsts augsto tehnoloģiju rūpniecības attīstības zonām” un “valsts vietējo inovāciju demonstrācijas zonām” tā kļuva par ĶTR pirmo optoelektronikas nozares bāzi (saukta arī par “Ķīnas Optikas ieleju” – skatīt 98. apsvērumu). OŠK ražotāji, kas darbojas minētajā zonā, ir guvuši labumu no dažādu veidu stimuliem un valsts atbalsta (80).

(113)

Turklāt viens no instrumentiem, ar ko ĶV virza OŠK nozares attīstību, ir arī tiešas valsts subsīdijas. Ražotāja eksportētāja FTT 2019. gada pārskats apstiprina, ka 2019. gada beigās uzņēmuma nākamo periodu ieņēmumus 393,8 miljonu RMB apmērā un “citus ienākumus” 45,8 miljonu RMB apmērā veidoja valdības subsīdijas (81). Ražotāja eksportētāja ZTT 2019. gada pārskats apstiprina, ka 2019. gada beigās uzņēmuma nākamo periodu ieņēmumus 150,3 miljonu RMB apmērā veidoja vadības subsīdijas un tas arī bija saņēmis valdības subsīdijas 361,1 miljona RMB apmērā saistībā ar uzņēmuma ikdienas darbībām (82). Turklāt OŠK ražotāja Hengtong Group 2019. gada pārskats liecina, ka 2019. gadā uzņēmuma nākamo periodu ieņēmumi, ko veidoja valdības subsīdijas, sasniedza 81,8 miljonus RMB un subsīdijas, kas norādītas kā saistītas ar uzņēmuma ikdienas darbībām, sasniedza 268,3 miljonus RMB (83).

(114)

Attiecībā uz OŠK ražošanā izmantotajiem izejresursiem Komisija konstatēja, ka aramīdu, kas ir ķīmiski iegūta sintētiskā šķiedra un izejresurss OŠK ražošanā, līdzīgi kā optiskās šķiedras (sk. 107. apsvērumu), ĶV klasificē kā nozīmīgu ražojumu “Stratēģisko jauno nozaru nozīmīgo ražojumu un pakalpojumu orientējošajā katalogā” (84). Saskaņā ar šo kvalifikāciju minētajai izejvielai ir pievērsta uzmanība dažādos ĶV politikas dokumentos. Attiecīgi ĶTR uz aramīdu attiecas plānošanas dokumenti, piemēram, Ķīmisko šķiedru ražošanas nozares pārveidošanas un uzlabošanas īstenošanas plāns (2017–2020) (īstenošanas plāns) (85), kurā tas minēts starp centrālajām jomām attīstības paātrināšanas kontekstā. Tika konstatēts, ka uz aramīdu attiecas arī vismaz viens papildu plānošanas dokuments – Hebei 2016. gada jauno materiālu rūpniecības attīstības veicināšanas plāns, kurā attiecīgajām ieinteresētajām personām uzdots ievērojami paātrināt aramīda šķiedru nozares attīstību, izmantojot Haņdaņas nacionālo “Lāpas programmu” (86).

(115)

Plašākā nozīmē uz ķīmiskām šķiedrām attiecas valsts regulējums un tirgus vadības politika ne tikai centralizēti (piemēram, piemērojot īstenošanas plānu), bet arī saskaņā ar subcentrāliem plānošanas dokumentiem, piemēram, Džedzjanas provinces rīcības plānu visaptverošai tradicionālās apstrādes rūpniecības nozaru (kur ķīmiskās šķiedras ir viena no desmit galvenajām nozarēm, uz kurām attiecas īpaša politikas vadība (87)) pārveidei un modernizācijai vai 13. piecgades plānu ķīmijas rūpniecības attīstībai Dzjansu provincē (2016–2020). Minētā piecgades plāna noteikumos par jauniem ķīmiskajiem materiāliem galvenā uzmanība ir pievērsta atbalstam augstas pievienotās vērtības pakārtoto lietojumu, piemēram, “augstas veiktspējas šķiedru”, kas var ietvert OŠK ražošanā izmantotās šķiedras, izstrādei un industrializācijai. Šajā saistībā minētajā plānā ražošanas nozarei arī uzdots samazināt ražošanas izmaksas un “novērst piegādes vājās vietas attiecībā uz galvenajiem augšposma atbalsta materiāliem” (88).

(116)

Attiecībā uz citu pamata izejresursu – polietilēnu – ir pierādījumi par valsts īstenotu ražošanas vadību. Nacionālā attīstības un reformu komisija (NDRC) ir iekļāvusi dažus polietilēna ražošanas procesus savā Rūpniecības pārstrukturēšanas virzības katalogā, kur viena “ierobežotā saraksta” apakšnodaļa attiecas uz naftas ķīmiju un jo īpaši ietver “polietilēnu vai polivinilhlorīdu acetilēna procesā ar gada produkcijas izlaidi mazāku par 200 000 tonnām” (89).

(117)

Kopumā ĶV uzskata, ka ķīmijas nozare, no kuras OŠK ražotāji iegūst vairākus izejresursus (sk. 90. un 114. apsvērumu), ir svarīga nozare. Tas ir atainots daudzos plānos, direktīvās un citos dokumentos, kas attiecas uz ķīmijas nozari un ir izdoti valsts, reģionu un pašvaldību līmenī. Šo dokumentu mērķis ir pārvaldīt daudzus ķīmijas nozares darbības aspektus kopumā, tādējādi ietekmējot, piemēram, apakšnozares, kas ražo dažādus augšposma ķīmiskos savienojumus, kurus izmanto tādu ķīmisko izejvielu ražošanā, ko izmanto OŠK ražošanā (piemēram, tos, kas minēti 90. un 114. apsvērumā), jo īpaši vērtības ķēdes attīstību, piegādes modeļus, tehnoloģiju izvēli, ražošanas lokalizāciju vai politikas atbalstu (90).

(118)

Konkrēti arī attiecībā uz stikla šķiedrām, kas ir viens no izejresursiem, Komisija apstiprināja, ka valsts iejaucas stikla šķiedras ražošanas ģeogrāfiskajā sadalījumā, izmantojot 13. piecgades plāna būvmateriālu rūpniecībai (2016–2020) noteikumus (91), jo īpaši norādot, ka ražošana jāattīsta tieši Dzjansji provincē, tādējādi iejaucoties attiecīgo ekonomikas dalībnieku brīvā lēmumu pieņemšanā.

(119)

Ziņojumā minēts arī, ka elektroenerģijas cenas, kas ir viens no OŠK ražošanas faktoriem, ĶTR nav balstītas uz tirgu, un tās ietekmē arī nozīmīgi kropļojumi (centralizētas cenu noteikšanas, cenu diferenciācijas un tiešās elektroenerģijas iegādes prakses dēļ) (92).

(120)

Šādai valdības un vietējo iestāžu iesaistei visā OŠK vērtības ķēdē vismaz potenciāli ir kropļojoša ietekme uz cenām. Ar iepriekš minētajiem līdzekļiem OŠK nozarē un nozarēs, kas ražo OŠK ražošanai izmantotās izejvielas, notiek valdības iejaukšanās, un ĶV faktiski vada un kontrolē praktiski visus OŠK vērtības ķēdes attīstības un darbības aspektus.

(121)

Kopumā ĶV ir ieviesusi pasākumus, kas mudina ekonomikas dalībniekus, arī OŠK un OŠK ražošanai izmantoto izejresursu ražotājus, ievērot valsts politikas mērķus. Šādi pasākumi traucē tirgus spēkiem brīvi darboties.

3.1.1.6. Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē: bankrota tiesību, uzņēmējdarbības tiesību vai īpašuma tiesību trūkums, diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde

(122)

Lietas materiālos pieejamā informācija liecina, ka Ķīnas bankrota sistēma pietiekami nesasniedz savus galvenos mērķus, tādus kā prasījumu un parādu taisnīga segšana un kreditoru un debitoru likumīgo tiesību un interešu aizsardzība. Tā pamatā, šķiet, ir fakts, ka, lai gan Ķīnas bankrota tiesības formāli balstās uz līdzīgiem principiem kā atbilstīgie tiesību akti citās valstīs, Ķīnas sistēmai ir raksturīga sistemātiska nepietiekama tiesību aktu noteikumu izpilde. Vispārzināms, ka bankrotu joprojām ir ārkārtīgi maz attiecībā pret valsts ekonomikas lielumu, tostarp arī tāpēc, ka maksātnespējas procesā ir virkne nepilnību, kas faktiski attur no bankrota pieteikumu iesniegšanas. Turklāt maksātnespējas procesā joprojām ir spēcīga un aktīva valsts loma, un bieži vien tai ir tieša ietekme uz procesa rezultātu (93).

(123)

Turklāt īpašuma tiesību sistēmas trūkumi ir īpaši acīmredzami saistībā ar īpašumtiesībām uz zemi un zemes izmantošanas tiesībām ĶTR (94). Visa zeme ir Ķīnas valsts īpašumā (kolektīvajā īpašumā esošā lauku zeme un valsts īpašumā esošā pilsētu zeme). Tās sadale joprojām ir atkarīga tikai no valsts. Pastāv tiesību aktu noteikumi, kuru mērķis ir pārredzamā veidā un par tirgus cenām piešķirt zemes izmantošanas tiesības, piemēram, ieviešot piedāvājumu procedūras. Tomēr minētie noteikumi tiek regulāri pārkāpti – daži pircēji iegūst zemi par velti vai par cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu (95). Turklāt, piešķirot zemi, iestādes bieži vien cenšas sasniegt konkrētus politiskos mērķus, ieskaitot tautsaimniecības plānu īstenošanu (96).

(124)

Ļoti līdzīgi kā citās Ķīnas ekonomikas nozarēs, uz OŠK ražotājiem attiecas parastie Ķīnas noteikumi par bankrota tiesībām, uzņēmējdarbības tiesībām un īpašuma tiesībām. Tas nozīmē, ka arī šos uzņēmumus skar lejupējie kropļojumi, ko rada bankrota un īpašuma tiesību diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde. Šajā izmeklēšanā netika atklāts nekas tāds, kas liktu šos konstatējumus apšaubīt. Komisija provizoriski secināja, ka Ķīnas bankrota un īpašuma tiesību akti pienācīgi nedarbojas un rezultātā, saglabājot maksātnespējīgus uzņēmumus un piešķirot zemes izmantošanas tiesības Ķīnas Tautas Republikā, rodas kropļojumi. Pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem, minētie apsvērumi šķiet pilnībā attiecināmi arī uz OŠK nozari un nozarēm, kas ražo attiecīgā ražojuma ražošanai izmantotās izejvielas.

(125)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka OŠK nozarē un nozarēs, kas ražo attiecīgā ražojuma ražošanai izmantotās izejvielas, bankrota un īpašuma tiesību aktu piemērošana ir diskriminējoša vai neatbilstīga.

3.1.1.7. Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē: izkropļotas algu izmaksas

(126)

Uz tirgu balstīta algu sistēma ĶTR nevar pilnībā attīstīties, jo tiek ierobežotas darba ņēmēju un darba devēju tiesības uz kolektīvu organizāciju. ĶTR nav ratificējusi vairākas būtiskas Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvencijas, proti, tās, kas attiecas uz biedrošanās brīvību un koplīgumu slēgšanu (97). Valsts tiesību aktos noteikts, ka darbojas tikai viena arodbiedrību organizācija. Tomēr šī organizācija nav neatkarīga no valsts iestādēm, un tās iesaistīšanās darba koplīgumu slēgšanā un darba ņēmēju tiesību aizsardzībā joprojām ir vāja (98). Turklāt Ķīnas darbaspēka mobilitāti ierobežo mājsaimniecību reģistrācijas sistēma, kas piekļuvi pilnam sociālā nodrošinājuma un citu pabalstu klāstam piešķir tikai konkrētās administratīvās teritorijas vietējiem iedzīvotājiem. Tādējādi darba ņēmēji, kuriem nav reģistrētas dzīvesvietas vietējā teritorijā, parasti nonāk neaizsargātā nodarbinātības situācijā un saņem mazākus ienākumus nekā personas, kam ir šāda reģistrēta dzīvesvieta (99). Šie konstatējumi liek secināt, ka algu izmaksas Ķīnas Tautas Republikā ir izkropļotas.

(127)

Nebija pierādījumu, kas liecinātu, ka uz uzņēmumiem, kuri ražo OŠK vai saistītos izejresursus, neattiektos iepriekš raksturotā Ķīnas darba tiesību sistēma. Tādējādi OŠK nozari algu izmaksu kropļojumi ietekmē gan tieši (saistībā ar attiecīgā ražojuma ražošanu), gan netieši (saistībā ar OŠK ražotāju piekļuvi kapitālam vai izejresursiem no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati ĶTR nodarbinātības sistēma).

3.1.1.8. Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē: piekļuve finansējumam, ko piešķir iestādes, kuras īsteno valsts politikas mērķus vai kuru darbība citādi ir atkarīga no valsts

(128)

Kapitāla pieejamība uzņēmumiem Ķīnas Tautas Republikā ir dažādos veidos izkropļota.

(129)

Pirmkārt, Ķīnas finanšu sistēmai ir raksturīga spēcīga valstij piederošu banku pozīcija (100), un, piešķirot piekļuvi finansējumam, tās ņem vērā nevis projekta ekonomisko dzīvotspēju, bet citus kritērijus. Līdzīgi kā nefinanšu VU, bankas joprojām ir saistītas ar valsti ne tikai ar īpašuma tiesībām, bet arī ar personīgām attiecībām (lielo valstij piederošo finanšu iestāžu vadošos darbiniekus ieceļ amatā ĶKP) (101) un, arī tāpat kā nefinanšu VU, bankas regulāri īsteno valdības izstrādāto valsts politiku. Tādējādi bankas izpilda tieši formulētu ar likumu noteiktu pienākumu veikt darījumdarbību saskaņā ar valsts ekonomiskās un sociālās attīstības vajadzībām un vadoties pēc valsts nozaru politikas (102). Minētos faktorus papildina spēkā esoši papildu noteikumi, kuri virza finansējumu uz nozarēm, ko valdība atzinusi par veicināmām vai citādi nozīmīgām (103).

(130)

Lai gan ir atzīts, ka uz nepieciešamību ievērot normālu banku praksi un tādus prudenciālos noteikumus kā nepieciešamību pārbaudīt aizdevuma ņēmēja kredītspēju attiecas dažādi tiesību aktu noteikumi, pārliecinoši pierādījumi, ieskaitot tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu konstatējumus, liecina, ka minētajiem noteikumiem dažādu juridisko instrumentu piemērošanā ir tikai sekundāra nozīme.

(131)

Piemēram, ĶV pavisam nesen paskaidroja, ka ĶKP jāuzrauga pat privāto komercbanku lēmumi un tiem jāatbilst valsts politikai. Viens no trim valsts vispārējiem mērķiem saistībā ar banku pārvaldību tagad ir stiprināt partijas vadību banku un apdrošināšanas nozarē, tostarp saistībā ar uzņēmumu darbības un vadības jautājumiem (104). Arī komercbanku darbības rādītāju izvērtēšanas kritērijos tagad jo īpaši jāņem vērā tas, kā struktūras “palīdz sasniegt valsts attīstības mērķus un atbalsta reālo ekonomiku”, un jo īpaši tas, kā tās “atbalsta stratēģiskās un jaunās ražošanas nozares” (105).

(132)

Turklāt obligāciju reitings un kredītvērtējums dažādu iemeslu dēļ bieži vien ir izkropļoti – arī tādēļ, ka riska novērtējumu ietekmē firmas stratēģiskā nozīme Ķīnas valdībai un implicīto valdības garantiju spēks. Aplēses pārliecina, ka Ķīnas kredītvērtējumi sistemātiski atbilst zemākiem starptautiskajiem vērtējumiem (106).

(133)

Šīs problēmas papildina spēkā esoši papildu noteikumi, kuri virza finansējumu uz nozarēm, ko valdība atzinusi par veicināmām vai citādi nozīmīgām (107). Rezultātā rodas nosliece par labu tam, lai aizdevumus piešķirtu valsts īpašumā esošiem uzņēmumiem, lielām privātām firmām ar labiem sakariem un firmām, kas darbojas vadošajās rūpniecības nozarēs, kas nozīmē, ka kapitāla pieejamība un izmaksas nav vienādas visiem tirgus dalībniekiem.

(134)

Otrkārt, lai stimulētu ieguldījumu pieaugumu, aizņemšanās izmaksas tiek mākslīgi uzturētas zemā līmenī. Tādējādi tiek pārmērīgi izmantoti kapitālieguldījumi ar aizvien mazāku ienākumu no ieguldījumiem. To ilustrē to līdzekļu īpatsvara pieaugums valsts sektorā, kurus uzņēmumi aizņēmušies, kaut arī strauji samazinājusies rentabilitāte, kas liecina, ka mehānismi, kuri darbojas banku sistēmā, neatbilst normālai komerciālai reakcijai.

(135)

Treškārt, lai gan 2015. gada oktobrī tika panākta nominālās procentu likmes liberalizācija, cenu signāli vēl aizvien neizriet no brīvā tirgus spēkiem, bet tos ietekmē valsts radīti kropļojumi. 2018. gada beigās to aizdevumu daļa, kam nav pārsniegta atsauces likme, joprojām bija vismaz viena trešdaļa no visiem aizdevumiem (108). ĶTR oficiālie plašsaziņas līdzekļi nesen ziņoja, ka ĶKP aicināja “virzīt uz leju aizdevumu tirgus procentu likmi” (109). Mākslīgi zemo procentu likmju dēļ cenas ir nesamērīgi zemas, un tas izraisa pārmērīgu kapitāla izmantošanu.

(136)

Kopējais kreditēšanas pieaugums Ķīnas Tautas Republikā liecina par mazāku kapitāla sadales efektivitāti, un nav pazīmju, ka kreditēšanas ierobežojumi kļūtu stingrāki, ko varētu gaidīt neizkropļotā tirgus vidē. Rezultātā pēdējos gados ir strauji palielinājies ienākumus nenesošu aizdevumu apjoms. Saskaroties ar situāciju, kad kļūst aizvien vairāk riskanto parādu, Ķīnas valdība ir izvēlējusies izvairīties no maksājumu saistību neizpildes. Tāpēc ar sliktajiem parādiem saistītie jautājumi tiek risināti, refinansējot parādu un tādējādi radot tā sauktos zombijuzņēmumus vai nododot īpašumtiesības uz parādu (piemēram, izmantojot apvienošanos vai parādsaistību kapitalizāciju), bet ne vienmēr novēršot vispārējo parāda problēmu vai risinot tās pamatcēloņus.

(137)

Būtībā, kaut arī ir veikti tirgus liberalizācijas pasākumi, uzņēmumu kredītu sistēmu ĶTR ietekmē nozīmīgi kropļojumi, ko rada pastāvīgi pieaugošā valsts loma kapitāla tirgos.

(138)

Nav sniegti pierādījumi tam, ka OŠK ražošanas nozarē nenotiktu iepriekš izklāstītā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā. Komisija ir arī konstatējusi, ka vadošie OŠK ražotāji ir guvuši labumu no valdības subsīdijām (sk. 113. apsvērumu). Tāpēc vispārējā būtiskā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā izraisa to, ka visos līmeņos tiek nopietni ietekmēti tirgus apstākļi.

3.1.1.9. Aprakstīto kropļojumu sistēmiskais raksturs

(139)

Komisija norādīja, ka ziņojumā aprakstītie kropļojumi ir Ķīnas ekonomikai raksturīgi. Pieejamie pierādījumi liecina, ka 3.1.1.2.–3.1.1.5. iedaļā un ziņojuma A daļā izklāstītie fakti un iezīmes, kas raksturo Ķīnas sistēmu, ir attiecināmi uz visu valsti un visām ekonomikas nozarēm. Tas pats sakāms par 3.1.1.6.–3.1.1.8. iedaļā un ziņojuma B daļā izklāstītajiem ražošanas faktoriem.

(140)

Komisija atgādina, ka OŠK ražošanai ir vajadzīgi vairāki izejresursi. Šajā saistībā lietas materiāli liecina, ka visi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji iegūst lielāko daļu izejresursu ĶTR. Kad OŠK ražotāji iegādājas šos izejresursus / slēdz līgumu par tiem Ķīnas Tautas Republikā, cenas, ko tie maksā (un kas tiek reģistrētas pie to izmaksām), ir nepārprotami pakļautas tiem pašiem sistēmiskajiem kropļojumiem, kas minēti iepriekš. Piemēram, kropļojumi skar izejresursu piegādātāju izmantoto darbaspēku. Tie var aizņemties naudu, kuru skar kropļojumi finanšu sektorā/kapitāla sadalē. Turklāt uz tiem attiecas plānošanas sistēma, kura tiek piemērota visos valdības līmeņos un visās nozarēs.

(141)

Attiecīgi ne vien nav pareizi izmantot OŠK iekšzemes pārdevumu cenas pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, bet arī visas izejresursu izmaksas (ieskaitot izejvielas, enerģiju, zemi, finansējumu, darbaspēku utt.) ir skartas tāpēc, ka cenas veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās, kā aprakstīts ziņojuma A un B daļā. Valdības iejaukšanās, kas aprakstīta saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejvielu sadali, ir izplatīta visā ĶTR. Tas nozīmē, ka, piemēram, izejresursi, kas paši ir ražoti Ķīnas Tautas Republikā, apvienojot vairākus ražošanas faktorus, ir pakļauti nozīmīgiem kropļojumiem. Tas pats attiecas uz izejresursu izejresursiem, un tā tālāk. Šajā izmeklēšanā netika sniegti precīzi un atbilstoši pierādījumi vai argumenti, kas liecinātu par pretējo.

3.1.1.10. Secinājums

(142)

Analīze 3.1.1.2.–3.1.1.9. iedaļā, kurā aplūkoti visi pieejamie pierādījumi par ĶTR iejaukšanos savā ekonomikā kopumā, kā arī OŠK nozarē un saistītajā piegādes ķēdē, liecina, ka attiecīgā ražojuma cenas un izmaksas, arī izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē tāpēc, ka tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, kā liecina viena vai vairāku attiecīgo minētajā noteikumā uzskaitīto faktoru faktiskā vai potenciālā ietekme. Tādējādi un ņemot vērā, ka Ķīnas valdība nesadarbojās, Komisija secināja, ka šajā lietā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas.

(143)

Tāpēc Komisija, kā izklāstīts nākamajā iedaļā, salikto normālo vērtību noteica, pamatojoties vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, t. i., šajā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu pamatojoties uz atbilstošām ražošanas un pārdošanas izmaksām attiecīgā reprezentatīvā valstī.

3.1.1.11. Ieinteresēto personu piezīmes

(144)

Izmeklēšanas gaitā tika saņemtas piezīmes no CCCME, ĶV un ražotāja eksportētāja ZTT.

(145)

Vispirms CCCME apgalvoja, ka PTO Antidempinga nolīguma (ADA) 2.2. pantā nav atzīts nozīmīgu kropļojumu jēdziens un ka ADA nav pantu, kuros būtu paredzēta iespēja normālās vērtības noteikšanai izmantot trešo valstu datus, kas nevar atspoguļot cenu vai izmaksu līmeni eksportētājvalstī. Normālā vērtība antidempinga izmeklēšanās jānosaka, pamatojoties uz uzņēmumu pārdošanas cenām vai izmaksām izcelsmes valstī vai vismaz pamatojoties uz cenām vai izmaksām, kas atspoguļo cenu vai izmaksu līmeni izcelsmes valstī. Saistībā ar to CCCME uzskatīja, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkts nesaskan ar ADA un to nevajadzētu piemērot šajā gadījumā. Pēc CCCME domām, ES veiktajiem saliktas normālās vērtības aprēķiniem būtu jāsaskan arī ar ADA 2.2.1.1. pantu un Apelācijas institūcijas interpretāciju par minēto pantu, kas sniegta lietā EU – Biodiesel (Argentina) (DS473) (turpmāk “EU – Biodiesel”). Nozīmīgiem kropļojumiem eksportētājvalstī būtu jāatbilst vai nu pārdošanas ārpus “parastās tirdzniecības aprites” definīcijai, vai “īpašas tirgus situācijas” definīcijai. Turklāt CCCME norādīja, ka saskaņā ar ADA 2.2. pantu normālās vērtības aprēķināšana ir atļauta tikai tad, ja nav pārdošanas parastajā tirdzniecības apritē. Jēdzienu “parastā tirdzniecības aprite” var interpretēt kā regulāru pirkšanu un pārdošanu, ko raksturo pārdevēja nolūks gūt peļņu. Turklāt ADA 2.2.1. pants nosaka, ka ražojuma pārdošanu var uzskatīt par tādu, kas neiekļaujas parastajā tirdzniecības apritē, un to var neņemt vērā tikai tad, ja “šāda realizācija tiek veikta paplašināta laika perioda ietvaros un ievērojamos daudzumos, un par cenām, kas neparedz visu izmaksu pilnīgu atgūšanu”. Ņemot to vērā, CCCME apgalvoja, ka sūdzības iesniedzējs nav pierādījis, ka iespējamie nozīmīgie kropļojumi ietilpst vai nu pārdošanas “ārpus parastās tirdzniecības aprites”, vai “īpašas tirgus situācijas” kategorijā.

(146)

Komisija uzskata, ka 2. panta 6.a punkta noteikumi pilnībā atbilst Eiropas Savienības PTO saistībām un CCCME citētajai judikatūrai. Vispirms Komisija norāda, ka PTO ziņojums par lietu EU – Biodiesel neattiecās uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu, bet gan konkrēta pamatregulas 2. panta 5. punkta noteikuma piemērošanu. Jebkurā gadījumā PTO tiesību akti, kā tos interpretē PTO ekspertu grupa un Apelācijas institūcija lietā EU – Biodiesel, ļauj izmantot no trešās valsts iegūtus datus, kas ir pienācīgi koriģēti, ja šāda koriģēšana ir nepieciešama un pamatota. Nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanas dēļ izmaksas un cenas eksportētājvalstī nav derīgas normālās vērtības aprēķināšanai. Šādos apstākļos pamatregulas 2. panta 6.a punkts paredz ražošanas un pārdošanas izmaksu aprēķināšanu, pamatojoties uz neizkropļotām cenām vai atsauces vērtībām, tostarp attiecīgā reprezentatīvā valstī ar līdzīgu attīstības līmeni kā eksportētājvalstij. Attiecībā uz apgalvojumu par sūdzības iesniedzēju – juridiskais pamats un sūdzības pamatā esošie pierādījumi attiecās uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanas nosacījumiem. Kā norādīts paziņojuma par procedūras sākšanu 3. punktā, Komisija uzskatīja, ka sūdzības iesniedzējs sniedza pietiekamus pierādījumus par nozīmīgiem kropļojumiem izmeklēšanas sākšanai, kā to prasa pamatregulas 2. panta 6.a punkta e) apakšpunkts. Pamatregulas 2. panta 6.a punktā nav papildu prasību par pierādījumiem, kā to apgalvoja minētā persona. Tāpēc Komisija šos apgalvojumus noraidīja.

(147)

Tāpat CCCME apgalvoja, ka sūdzības iesniedzējs nav sniedzis pietiekamus pierādījumus, kas pamatotu “nozīmīgus kropļojumus” Ķīnas OŠK nozarē. Pēc CCCME domām, ziņojums tikai sniedz vispārīgu ievadu par dažām Ķīnas politikas nostādnēm, tirgus apstākļiem un valdības iespējamo iejaukšanos atsevišķās nozarēs, un sūdzības iesniedzējs nav sniedzis konkrētus pierādījumus, kas parādītu, kā valdība faktiski iejaucas OŠK uzņēmumu ikdienas komerciālajā darbībā. Šajā ziņā CCCME atsaucās uz PTO Apelācijas institūcijas nolēmumu lietā US – Countervailing Measures (DS437), kurā norādīts, ka apgalvojums par “nozīmīgu kropļojumu” pastāvēšanu būtu jāpamato ar pietiekamiem pierādījumiem, nevis tikai iespējamu valdības intervenču pastāvēšanu un ka šāda analīze un konstatējumi jāveic katrā gadījumā atsevišķi.

(148)

Pēc CCCME domām, sūdzības iesniedzēja pienākums bija sniegt turpmākus pierādījumus, kas pienācīgi pierāda iespējamo “nozīmīgu kropļojumu” pastāvēšanu Ķīnas OŠK nozarē. CCCME apgalvoja, ka Komisijai bija pienākums analizēt katra izlasē iekļautā Ķīnas ražotāja / ražotāja, kurš sadarbojās, situāciju un izlemt, vai kādam no tiem ir izkropļots kāds no ražošanas un pārdošanas izmaksu faktoriem. Tāpat CCCME uzskatīja, ka, pat ja Komisija galu galā nolēma piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, visu datu un izmaksu faktoru, kas izmantoti normālās vērtības aprēķināšanā visiem uzņēmumiem, aizstāšana ar trešās valsts datiem nav pamatota un neatbilst pamatregulas noteikumiem – atbilstoši 2. panta 6.a punkta tekstam ar neizkropļotām cenām vai atsauces vērtībām aizstāj tikai tās ražošanas un pārdošanas izmaksas, kuru kropļojumi ir pierādīti.

(149)

Plašāk pamatojot šo apgalvojumu, CCCME norādīja, ka sūdzības iesniedzējam un Komisijai nav izdevies pierādīt, ka visu OŠK izejvielu sagādes iekšzemes tirgi ir izkropļoti, līdz ar to nav pamatojuma visu izejvielu izmaksu aizstāšanai. Turklāt, pat ja sūdzības iesniedzēja un Komisijas rīcībā būtu pierādījumi kropļojumiem atsevišķu izejvielu nozarēs, bez pietiekamiem pierādījumiem par kropļojumu pastāvēšanu arī citu izejvielu nozarēs kā datu avots minēto citu izejvielu izmaksām būtu jāizmanto Ķīnas ražotāju, kuri sadarbojās, dokumentācija.

(150)

CCCME arī norādīja, ka Ķīnas OŠK ražotāju darbaspēka izmaksas nebija izkropļotas un tādējādi būtu jāuzskata par neizkropļotiem datiem saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu un jāizmanto normālās vērtības aprēķināšanai. Šajā saistībā CCCME apgalvoja, ka sūdzības iesniedzējs nav sniedzis pietiekamus pierādījumus, kas apliecinātu, ka minētās izmaksas Ķīnas OŠK nozarē ir izkropļotas. Saskaņā ar CCCME apgalvojumiem darbaspēka izmaksu aizstāšana ar trešās valsts attiecīgajām izmaksām bija nepamatota un netaisnīga, jo darbaspēka izmaksas ietekmē dažādu faktoru kopums un vidējās darbaspēka izmaksas atšķiras pat dažādu Ķīnas ražotāju starpā un, vēl jo vairāk, dažādu valstu starpā. CCCME piebilda, ka Komisijas atlasāmā reprezentatīvā valsts bija viena no 50 valstīm ar līdzīgu ekonomiskās attīstības līmeni kā Ķīnai un šajās valstīs darbaspēka izmaksas ievērojami atšķiras. CCCME pauda līdzīgus apgalvojumus par enerģijas cenām.

(151)

Atbildot uz apgalvojumiem par pietiekamiem pierādījumiem izmeklēšanas sākumposmā, Komisija atgādina, ka paziņojuma par procedūras sākšanu 3. punktā bija minēti vairāki prima facie elementi Ķīnas OŠK tirgū, kas pamatoja konstatējumu, ka tirgu ietekmē kropļojumi visā OŠK vērtības ķēdē ĶTR. Komisija uzskata, ka paziņojumā par procedūras sākšanu iekļautais pierādījumu uzskaitījums ir pietiekams izmeklēšanas sākšanai, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6.a punktu. Lai gan konstatācija par nozīmīgu kropļojumu faktisko pastāvēšanu un no tās izrietošā 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā noteiktās metodikas izmantošana notiek tikai pagaidu un/vai galīgās informācijas izpaušanas brīdī, 2. panta 6.a punkta e) apakšpunkts nosaka pienākumu vākt datus, kas vajadzīgi šīs metodikas piemērošanai, ja uz šā pamata ir sākta izmeklēšana. Šajā gadījumā Komisija uzskatīja, ka sūdzības iesniedzēja iesniegtie prima facie pierādījumi par nozīmīgiem kropļojumiem ir pietiekami, lai uz to pamata sāktu izmeklēšanu. Tas bija skaidri norādīts paziņojuma par procedūras sākšanu 3. punktā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta e) apakšpunktā noteikto pienākumu. Tāpēc Komisija veica nepieciešamās darbības, kas ļāva tai piemērot metodiku saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu gadījumā, ja nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana tiktu konstatēta izmeklēšanas gaitā. Tāpēc CCCME apgalvojums tika noraidīts.

(152)

Attiecībā uz apgalvojumu par ziņojumā iekļauto pierādījumu vispārīgo raksturu Komisija norāda, ka nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana, no kuras izriet pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošana, nav atkarīga no tā, vai ziņojumā ir konkrētajai nozarei veltīta nodaļa vai informācija par konkrētu attiecīgā ražojuma tirgu vai konkrētiem uzņēmumiem. Ziņojumā aprakstīti dažādi ĶTR pastāvoši kropļojumi, kas ir transversāli un skar visu Ķīnas ekonomiku, un ietekmē attiecīgā ražojuma cenas un/vai izejvielas un ražošanas izmaksas. Turklāt ziņojums nav vienīgais pierādījumu avots, ko Komisija izmantojusi konstatējumiem, – šim nolūkam izmantoti arī papildu pārbaudes elementi.

(153)

Komisija arī atgādina, ka lieta US – Countervailing Measures neattiecās uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu, un tas šajā izmeklēšanā ir attiecīgais juridiskais pamats normālās vērtības noteikšanai, un pat ne uz dempinga jomu. Minētais strīds attiecās uz atšķirīgu faktisko situāciju un bija saistīts ar PTO Nolīguma par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem interpretāciju, nevis ADA interpretāciju. Jebkurā gadījumā, kā skaidrots iepriekš, izmeklēšanas sākumposmā iesniegtie pierādījumi nepārprotami attiecas uz Ķīnas OŠK tirgu un tādējādi arī uz attiecīgo ražojumu šajā lietā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(154)

Attiecībā uz CCCME apgalvojumu par Ķīnas ražotāju ražošanas un pārdošanas izmaksu aizstāšanu ar trešās valsts datiem kopumā vai katrā gadījumā atsevišķi Komisija atgādina – kad ir noteikts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, tad saskaņā ar 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu Komisija var aprēķināt normālo vērtību katram ražotājam eksportētājam, izmantojot neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības attiecīgā reprezentatīvā valstī. 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkts ļauj izmantot iekšzemes izmaksas tikai gadījumā, ja ir nešaubīgi noteikts, ka tās nav izkropļotas. Tomēr, ņemot vērā pieejamos pierādījumus par atsevišķu ražotāju eksportētāju ražošanas faktoriem, nebija iespējams konstatēt, ka kādas attiecīgā ražojuma ražošanas un pārdošanas izmaksas nebūtu izkropļotas. Tāpēc šo CCCME apgalvojumu noraidīja.

(155)

Attiecībā uz apgalvojumiem par kropļojumiem izejvielu un enerģijas tirgos Komisija jau iepriekš izskatīja jautājumu par pierādījumu pietiekamību izmeklēšanas sākumposmā, kas ietver arī iespējamos kropļojumus, kuri ietekmē izejresursus. Izmeklēšanas gaitā Komisija konstatēja, kā atspoguļots iepriekš 3.1.1.3.–3.1.1.8. iedaļā, ka OŠK ražotāju izmantoto izejresursu tirgi ĶTR bija pakļauti vairākiem nozīmīgiem kropļojumiem – ne tikai konkrētiem, bet arī transversāla rakstura. Tāda pati situācija attiecās uz ražotājiem, kuri ražo pamata izejresursus, ko izmanto OŠK izejvielu ražošanā utt. Tāpēc Komisija secināja, ka visas OŠK ražošanā izmantoto izejresursu (ieskaitot enerģiju) izmaksas ĶTR bija vismaz potenciāli izkropļotas. Tas, ka, kā apgalvoja CCCME, valstu starpā pastāv ievērojamas atšķirības enerģijas izmaksās, nemaina Komisijas novērtējumu attiecībā uz enerģijas cenu kropļojumiem ĶTR. Šajā ziņā pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkts ļauj izmantot izejresursu iekšzemes izmaksas, ja ir nešaubīgi noteikts, ka tās nav izkropļotas. Lai gan dažas ieinteresētās personas sniedza informāciju par izejresursu izmaksām, lietas materiālos nebija pierādījumu, kas apliecinātu, ka jebkādu konkrētu izejvielu cenas vai izmaksas, ieskaitot enerģijas izmaksas, nav izkropļotas. Tāpēc izejresursu iekšzemes cenas vai izmaksas nevarēja izmanot normālās vērtības aprēķināšanai, un minētais apgalvojums tika noraidīts.

(156)

Attiecībā uz apgalvojumu par izkropļojumiem saistībā ar algu izmaksām Komisija atkārto savu skaidrojumu no iepriekšējiem apsvērumiem par pierādījumu pietiekamību izmeklēšanas sākumposmā. Turklāt, lai gan Komisija atzīst, ka algu izmaksas dažādās valstīs vai pat nozarēs var atšķirties, veiktās izmeklēšanas rezultātā tā konstatēja, ka ĶTR darba tirgu ietekmē valsts mēroga kropļojumi, kā norādīts 3.1.1.7. iedaļā. Ķīnas darba tirgum raksturīgajām problēmām, tostarp no valdības neatkarīgu arodbiedrību trūkumam un mājsaimniecību reģistrācijas sistēmas radītajiem darbaspēka mobilitātes ierobežojumiem, ir kropļojoša ietekme uz algu noteikšanu ĶTR, kas skar visus ekonomikas dalībniekus. Fakts, ka algu izmaksas citās valstīs varētu atšķirties vai ka tās var būt dažādas ĶTR mērogā, nemaina minēto konstatējumu. Šajā ziņā, lai gan pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkts ļauj izmantot iekšzemes izmaksas, ieskaitot algu izmaksas, ja ir nešaubīgi noteikts, ka tās nav izkropļotas, lietas materiālos nav pierādījumu tam, ka valsts mēroga kropļojumi neattiektos uz OŠK ražotājiem. Tāpēc algu iekšzemes izmaksas nevarēja izmanot normālās vērtības aprēķināšanai, un minētais apgalvojums tika noraidīts.

(157)

CCCME papildus norādīja, ka nav pamatoti izmantot trešo valstu uzņēmumu PVA izmaksas un peļņu normālās vērtības aprēķināšanai Ķīnas eksportētājiem. Tā kā 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkts atsaucas uz tiem kropļojumiem, “kas rodas, ja paziņotās cenas vai izmaksas, arī izejvielu un enerģijas izmaksas” nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, pēc CCCME domām, iespējamo nozīmīgo kropļojumu ietekme nebūtu jāattiecina uz PVA izmaksām un peļņu. CCCME piebilda, ka nav sniegti pierādījumi, kas parādītu, ka Ķīnas ražotāju PVA izmaksu un peļņas izmantošana nebija piemērota normālās vērtības aprēķināšanai. Turklāt CCCME apgalvoja, ka dažādu ražotāju PVA izmaksas un peļņa vienā un tajā pašā nozarē (vai pat vienas grupas ietvaros) ievērojami atšķiras un, ja ražotājam izraudzītajā reprezentatīvajā valstī ir relatīvi augstāks PVA izmaksu un peļņas īpatsvars, tiks aprēķināta augstāka normālā vērtība, kas nav taisnīgi. CCCME arī apgalvoja, ka ierosinātā attiecīgā uzņēmuma Turcijā – Prysmian Kablo Ve Sistemleri AS – gadījumā ienākumi no ražojumu, kas nav attiecīgais ražojums, pārdošanas veidoja vairāk nekā 89 % no tā kopējiem ienākumiem, savukārt PVA izmaksu un peļņas dati attiecās uz visu uzņēmumu, nevis tikai attiecīgo ražojumu. Ņemot to vērā, pēc CCCME domām, PVA izmaksu un peļņas dati, kurus Komisija izmantoja normālās vērtības aprēķināšanai, nevarēja tikt uzskatīti par “neizkropļotām un samērīgām administratīvajām, pārdošanas un vispārējām izmaksām un peļņu”, un galu galā PVA izmaksas un peļņas procenti arī nebūtu jāaizstāj ar attiecīgajiem trešo valstu ražotāju rādītājiem.

(158)

Atbildot uz to, Komisija norādīja, ka, ja ir konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu pastāv nozīmīgi kropļojumi, salikto normālo vērtību katram ražotājam eksportētājam aprēķina, izmantojot neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības attiecīgā reprezentatīvā valstī saskaņā ar 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu. Komisija uzsver, ka 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir arī konkrēti noteikts, ka saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu. Ja izmeklēšanas gaitā, pamatojoties uz visiem lietas materiālos esošajiem pierādījumiem, Komisija pierāda tādu nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu, kuri ietekmē attiecīgo ražojumu eksportētājvalstī, tai nav jāpierāda, ka attiecīgo ražotāju eksportētāju faktiskās PVA izmaksas patiesībā nav izkropļotas.

(159)

Attiecībā uz apgalvojumu par to, cik taisnīgi ir izmantot ierosinātā ražotāja iespējamajā reprezentatīvajā valstī PVA izmaksu datus, Komisijas izvēli nosaka kritēriji par nesenu, publiski pieejamu finanšu pārskatu esību un rentabilitāti. Šādā procesā priekšroku dod datiem no iespējamas reprezentatīvās valsts. Visos šīs novērtēšanas posmos ieinteresētajām personām ir iespēja iesniegt piezīmes par ierosināto uzņēmumu datiem. Pašreizējā izmeklēšanā tika pienācīgi piemēroti minētie kritēriji uzņēmuma datu galīgajai izvēlei un analizētas piezīmes, kas tika saņemtas saistībā ar sekojošajiem paziņojumiem par ražošanas faktoriem. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(160)

Attiecībā uz apgalvojumu par uzņēmuma Prysmian Kablo Ve Sistemleri AS datu piemērotību, ņemot vērā tā dažādo ražojumu pārdošanas īpatsvaru, Komisija šo jautājumu par minētā uzņēmuma finanšu datu piemērotību ir izskatījusi 227. apsvērumā, kurā tā noraidīja saistīto vispārīgo CCCME apgalvojumu.

(161)

Attiecībā uz OŠK ražotājus atbalstošo politiku un tiem piešķirtajām finansiālajām subsīdijām, kas minētas sūdzībā, CCCME norādīja, ka politikas ieviešana šādas augsto tehnoloģiju nozares attīstības veicināšanai ir normāla un notiek ne tikai Ķīnā, bet arī citās valstīs, attiecībā uz kurām netiek apgalvots, ka tajās pastāv nozīmīgi kropļojumi. Turklāt, pēc CCCME domām, tam, ka uzņēmumi saņēma subsīdijas, nav nekādas saistības ar dempinga starpības aprēķina metodi un subsīdijas nevar pielīdzināt tirgus kropļojumiem, un tās obligāti nerada negodīgas cenas.

(162)

Komisija atgādina, ka nolūkā konstatēt nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu, tiek analizēta iespējamā ietekme, kas vienam vai vairākiem no minētajā punktā norādītajiem faktoriem var būt attiecībā uz cenām un izmaksām eksportētājvalstī. Šajā kontekstā, pirmkārt, neņemot vērā to, ka minētais apgalvojums ir vispārīgs un nepamatots, Komisija norāda, ka izmaksu struktūra un cenu veidošanas mehānismi citos tirgos (ieskaitot ar finansiālu atbalstu saistītus tirgus) jebkurā gadījumā nav būtiski pašreizējai izmeklēšanai, kas attiecas uz nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu ĶTR. Turklāt saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu veiktajā analīzē ir svarīgi novērtēt, vai ražotājiem ir vismaz potenciāla piekļuve finansējumam, ko piešķir iestādes, kuras īsteno publiskās politikas mērķus vai kā citādi nedarbojas neatkarīgi, vai tie saņem citāda veida valsts finansējumu, kas iejaucas tirgus spēku darbībā un tādējādi ietekmē paziņotās cenas vai izmaksas. Tā kā uz Ķīnas OŠK ražotājiem un izejresursu ražotājiem, kā skaidrots 3.1.1.5. iedaļā, attiecas valdības plāni un rīkojumi, tiem ir pieejams arī finansējums caur Ķīnas finanšu sistēmu, kā konstatēts 3.1.1.8. iedaļā. Kā norādīts 113. apsvērumā, Komisija arī konstatēja, ka daži OŠK ražotāji ziņoja par subsīdijām savos gada pārskatos. Subsīdijas ir tikai viens elements, kurš kopā ar citiem elementiem, kas ir būtiski 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta kontekstā, parāda iespējamo nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu eksportētājvalstī, proti, tās ir vēl viens veids, kā valdība iejaucas brīvā tirgus spēku darbībā un ietekmē cenas un izmaksas. Līdz ar to Komisija noraidīja CCCME apgalvojumu.

(163)

Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja atsaucēm uz konstatējumiem izmeklēšanā par ĶTR un Ēģiptes izcelsmes stikla šķiedras audumiem (SŠA) (110) CCCME norādīja, ka austi un/vai sašūti stikla šķiedras audumi un optiskās šķiedras kabeļi ir divi atšķirīgi ražojumi un pieder dažādām ražojumu grupām. Tādējādi minētās izmeklēšanas konstatējumiem nav nekādas saistības ar OŠK, un pašreizējā lietā tie nebūtu jāuzskata par pierādījumiem attiecībā uz iespējamiem nozīmīgiem kropļojumiem. Pēc CCCME domām, sūdzības iesniedzēja sniegtie pierādījumi nav konkrēti saistīti ar faktiski izmeklējamo nozari, un tāpēc tie ir nepietiekami un nebūtiski.

(164)

Komisijas konstatējumi SŠA izmeklēšanā, kuri tika minēti sūdzībā, ir attiecināmi uz visām rūpniecības nozarēm ĶTR, vismaz ciktāl tas attiecas uz transversāliem kropļojumiem, kas ietekmē ražošanas faktorus visās nozarēs, vai kropļojumiem, kas skar ĶTR sociālekonomiskās sistēmas darbību. Turklāt daži no konkrētajiem politikas pasākumiem un plāniem, kas attiecas uz SŠA nozari, var tieši vai netieši attiekties arī uz OŠK nozari, jo īpaši tāpēc, ka tie ir daļa no vienas un tās pašas visaptverošas programmas vai politikas, kas skar līdzīgas nozares. Komisija uzskatīja, ka sūdzības iesniedzēja sniegtie pierādījumi ir saistīti ar OŠK nozari un piemērojami tai, kā arī pietiekami izmeklēšanas sākšanai saskaņā ar 5. panta 9. punktu un 2. panta 6.a punkta e) apakšpunktu. Jebkurā gadījumā Komisija izmeklēšanas gaitā konstatēja un iepriekš 3.1.1.2.–3.1.1.9. iedaļā detalizēti aprakstīja vairākus politikas pasākumus un nozīmīgus kropļojumus, kas attaisnoja 2. panta 6.a punkta piemērošanu pašreizējā lietā. Tādējādi šis apgalvojums tika noraidīts.

(165)

Visbeidzot, CCCME apstrīdēja sūdzības iesniedzēja apgalvojumu par to, ka SASAC kā uzņēmumu “faktiskās kontrolētājas” loma ir pietiekams pierādījums nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanai. Papildus tam CCCME norādīja, ka Komisijai būtu pilnīgi jāizskata visi būtiskie faktori, lai pienācīgi novērtētu, vai valsts līdzdalība izraisa valsts iejaukšanos, kas būtiski un plaši ietekmē uzņēmumu komercdarbību attiecībā uz lēmumu pieņemšanu, cenu noteikšanu un izlaides organizēšanu. CCCME piebilda, ka šādu iejaukšanos aizliedz Ķīnas Tautas Republikas Likums par valsts īpašumā esošiem uzņēmumu aktīviem, kura 6. pantā noteikts, ka “Valsts padome un vietējās tautas valdības saskaņā ar likumu pilda veicinātāja funkcijas, pamatojoties uz principiem par valdības struktūru un uzņēmumu nošķiršanu, sabiedrisko lietu administratīvo funkciju un valsts īpašumā esošo aktīvu veicinātāja funkciju nošķiršanu un neiejaukšanos uzņēmumu leģitīmajā un neatkarīgajā uzņēmējdarbībā”. Šajā saistībā CCCME norādīja, ka SASAC kā netiešā kapitāldaļu turētāja FTT pilda tikai veicinātājas funkciju, taču neiejaucas uzņēmumu ikdienas darbībā. Tāpat CCCME izteica šaubas par to, kā uzņēmuma saikne ar SASAC jebkādā veidā liecinātu par nozīmīgiem kropļojumiem. Visbeidzot, CCCME apgalvoja, ka sūdzības iesniedzējs, izsakot iepriekš minēto apgalvojumu, nav ņēmis vērā saikni starp Savienības ražotājiem un vairākiem eksportētājiem, proti, to, ka lielākajai daļai sūdzību iesniegušo un atbalstījušo Savienības ražotāju ir saistītie uzņēmumi vai filiāles ĶTR un/vai tie paši importē OŠK no ĶTR.

(166)

Atbildot uz to, Komisija vispirms norāda, ka CCCME apgalvojumā ir nepareizi apvienoti divi dažādi 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta elementi – pirmajā ievilkumā minētie un otrajā ievilkumā minētie. Turklāt CCCME apgalvojumā ignorēts tas, ka minētajā noteikumā piemērojamais juridiskais standarts ir šo elementu “iespējamā”, nevis faktiskā ietekme. Pirmais elements attiecas uz uzņēmumiem, “kuru darbību [eksportētājvalsts iestādes] kontrolē, stratēģiski uzrauga vai sniedz tiem norādes”, un tas neaprobežojas ar “faktiskā kontrolētāja” lomu, kā, šķiet, apgalvo CCCME. Savukārt otrais 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta elements attiecas uz valsts pārstāvību, kas ļauj “iejaukties jautājumos par cenām vai izmaksām”. Šie ir divi atsevišķi elementi, un tie jālasa saistībā ar 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sākumdaļu, kur norādīts, ka jāņem vērā to “iespējamā”, nevis faktiskā ietekme. 3.1.1.3. iedaļā veiktā analīze atspoguļo ĶTR valdības īpašumtiesības un kontroli OŠK nozarē, tostarp konkrēti attiecībā uz izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem. Tāpat analīze 3.1.1.4. iedaļā parāda, kā ĶTR valdība var iejaukties cenās vai izmaksās OŠK nozarē, tostarp konkrēti attiecībā uz izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem. Līdz ar to šo apgalvojumu jau var noraidīt, pamatojoties uz iepriekš minēto. Būtībā tādas valsts iestādes kā SASAC kontroles spēja var radīt ievērojamu iejaukšanos tirgū, izraisot tirgus kropļojumus, kā aprakstīts šīs regulas iepriekšējās iedaļās. Tas, ka iestāde, pamatojoties uz citēto 6. pantu ĶTR Likumā par valsts īpašumā esošiem uzņēmumu aktīviem, kvalificēta tikai kā “veicinātājs”, kurš neiejaucas uzņēmuma ikdienas darbībā, nemaina caur SASAC īstenoto valsts lomu 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē un neizslēdz šo iespēju atbilstoši attiecīgajam “iespējamas ietekmes” standartam, arī lasot to kopā ar citiem minētā likuma pantiem. Pārējie minētā likuma panti ir skaidrs pierādījums tam, kā valsts cenšas ietekmēt ekonomiku caur valsts kontrolētiem uzņēmumiem un valsts lomu šajos uzņēmumos (111). Proti, attiecībā uz “veicinātāja” lomu minētā likuma 12. pantā ir noteikts, ka “struktūrai, kas pilda veicinātāja funkcijas attiecīgās tautas valdības vārdā, ir tiesības saņemt peļņu no aktīviem, piedalīties svarīgu lēmumu pieņemšanā un vadītāju iecelšanā, un tai ir arī citas veicinātāja tiesības valsts investīcijas saņēmušā uzņēmumā saskaņā ar likumu” (112). Minētās citas “veicinātāja” tiesības apstiprina tā iespējamo ietekmi uz kontrolētā uzņēmuma darbību, vismaz nosakot tā saimnieciskās darbības attīstības un stratēģisko korporatīvo lēmumu galvenos virzienus, kas notiek, ieceļot galvenos vadītājus, kuri ir iesaistīti to lēmumu pieņemšanā, kas ietekmē uzņēmuma ikdienas saimniecisko darbību, tostarp cenu vai izmaksu jomā. Noslēgumā, pat neņemot vērā SASAC īstenotās kontroles jautājumu, Komisija, kā izklāstīts 3.1.1.5.–3.1.1.8. iedaļā, guva plašus pierādījumus, kas liecina par nozīmīgiem kropļojumiem OŠK nozarē, kurā darbojas, piemēram, uzņēmums FTT (un citi ražotāji). Visbeidzot, attiecībā uz saikni starp ES ražotājiem un Ķīnas eksportētājiem – tā nav būtiska, novērtējot SASAC kontrolējošo lomu FTT Ķīnas Tautas Republikā, un jebkurā gadījumā ir sīki analizēta šīs regulas 408.–415. apsvērumā. Tāpēc CCCME apgalvojumi tika noraidīti.

(167)

ĶV apgalvoja, ka ES pamatregulas 2. panta 6.a punkts neatbilst ADA 2.2. un 2.2.1.1. pantam, atsaucoties uz faktu, ka ES metodika tika atzīta par nesaderīgu ar PTO Apelācijas institūcijas interpretāciju lietā EU – Biodiesel, kā arī no ekspertu grupas puses lietā EU – Cost adjustment (DS494).

(168)

Attiecībā uz ĶV argumentu par lietu EU – Biodiesel Komisijas viedoklis ir pausts 146. apsvērumā. Attiecībā uz lietu EU – Cost adjustment Komisija atgādina, ka gan ES, gan Krievijas Federācija pārsūdzēja ekspertu grupas konstatējumus, kas nav galīgi, un tādējādi saskaņā ar iedibināto PTO judikatūru tiem nav juridiska statusa PTO sistēmā, jo tie nav apstiprināti ar PTO dalībvalstu lēmumiem. Jebkurā gadījumā ekspertu grupas ziņojumā šajā strīdā tika īpaši atzīts, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkta noteikumi neietilpst strīda tvērumā. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(169)

Attiecībā uz ziņojumu ĶV arī apgalvoja, ka Komisija ir izdevusi līdzīgus ziņojumus tikai par dažām atsevišķām valstīm un tas raisa satraukumu par lielākās labvēlības režīma (MFN) un valsts režīma (NT) pārkāpšanu. Tāpat ĶV norādīja, ka attiecībā uz iepriekšējām izmeklēšanām par ĶTR izcelsmes ražojumiem nav pārbaudīts, vai ES nozarēs un to augšupējās nozarēs nepastāv tirgus kropļojumi un vai procedūrās izmantotos trešo personu datus nav ietekmējuši tirgus kropļojumi. Tāpēc kopējās izmeklēšanas sistēmas pamatprincips, kas pamatojas uz 2. panta 6.a punktu, nevar būt konsekvents un taisnīgs. Tāpat ĶV apgalvoja, ka ekonomistu vidū nepastāv vispāratzīts “tirgus kropļojumu” jēdziens un ka “nozīmīgu tirgus kropļojumu” standarts, kas iekļauts pamatregulas 2. panta 6.a punktā, nav ticis pilnīgi demonstrēts, tam trūkst teorētiskā pamatojuma un tas nav starptautiski atzīts. Pēc ĶV domām, “tirgus”, “izkropļojuma” un “nozīmīguma” pamatjēdzieni un standarti būtu jāapspriež un jādefinē, un, ja par nozīmīgumu nav iespējams nonākt pie gala secinājumiem vai panākt vienprātību, tad nav iespējams arī precīzi definēt “nozīmīgus tirgus kropļojumus”, līdz ar to ir absurdi un nelietderīgi uz šā pamata veidot jebkādas juridiskās normas vai starptautiskos noteikumus. Visbeidzot, ĶV norādīja, ka atšķirīgās valstīs, kas pieņem tirgus ekonomikas principus, nav iespējams izmantot identisku kārtību, jo katrai valstij, iespējams, piemīt institucionālas atšķirības un sistēmas vai kārtības atšķirības uzskatīt par nozīmīgu tirgus kropļojumu pierādījumu ir nepārliecinoši loģikas ziņā. Pēc ĶV domām, šādu pieeju var uzskatīt tikai par diskriminējošu un protekcionistisku.

(170)

Attiecībā uz ĶV apgalvojumiem par MFN un NT klauzulu pārkāpumiem Komisija atgādina, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktu ziņojumu par valsti sagatavo tikai tad, ja Komisijai ir pamatotas norādes par iespējamu nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu noteiktā valstī vai tās nozarē. Jaunajiem pamatregulas 2. panta 6.a punkta noteikumiem stājoties spēkā 2017. gada decembrī, Komisijai bija šādas norādes par nozīmīgiem kropļojumiem Ķīnā. 2020. gada oktobrī Komisija arī publicēja ziņojumu par kropļojumiem Krievijā (113), un nav izslēgta iespēja, ka tiks sagatavoti citi ziņojumi. Turklāt, kā norādīts iepriekš, ziņojumi nav obligāti 2. panta 6.a punkta piemērošanai. Pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktā ir aprakstīti nosacījumi, uz kuru pamata Komisija izdod ziņojumus par valstīm, un saskaņā ar 2. panta 6.a punkta d) apakšpunktu sūdzības iesniedzējiem nav pienākuma izmantot ziņojumu, un saskaņā ar 2. panta 6.a punkta e) apakšpunktu ziņojuma par valsti esība nav nosacījums tam, lai sāktu izmeklēšanu saskaņā ar minētās regulas 2. panta 6.a punktu. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta e) apakšpunktu sūdzības iesniedzēju iesniegti pietiekami pierādījumi, kas apliecina nozīmīgus kropļojumus jebkurā valstī un kas atbilst pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, ir pietiekami, lai uz šā pamata sāktu izmeklēšanu. Tāpēc noteikumi par nozīmīgiem kropļojumiem, kas raksturīgi konkrētai valstij, attiecas uz visām valstīm bez jebkādas atšķirības un neatkarīgi no tā, vai ir sagatavots ziņojums par valsti. Tādējādi noteikumi par kropļojumiem valstī pēc definīcijas nepārkāpj lielākās labvēlības režīmu. Attiecībā uz iespējamajiem kropļojumiem Eiropas Savienībā Komisija norāda, ka papildus tam, ka šis ĶV apgalvojums ir vispārīgs un nepamatots, kropļojumi, kas pastāv ES un ietekmē tās uzņēmumus, nav analīzes priekšmets saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu, kurš attiecas uz eksportētājvalsti. Tāpēc šis jēdziens ir juridiski nebūtisks attiecībā uz Savienības ražošanas nozari antidempinga izmeklēšanu kontekstā. Attiecībā uz apgalvojumu par dažādām valstīm, kurās pastāv atšķirīga tirgus ekonomikas sistēma, – 2. panta 6.a punkta noteikumus piemēro tikai tad, ja eksportētājvalstī pastāv nozīmīgi kropļojumi un ievērojama valdības iejaukšanās, kas ietekmē cenas un izmaksas, tādējādi tas neskar dažādo tirgus ekonomiku atšķirīgās sistēmas, ciktāl nepastāv ievērojama valdības iejaukšanās tirgus spēkos. Pamatojoties uz visu iepriekš minēto, Komisija šos apgalvojumus noraidīja.

(171)

Attiecībā uz izmeklēšanas sākumposmā pausto ĶV apgalvojumu, ka netika pārbaudīts, vai Komisijas procedūrās izmantotos trešo personu datus nav ietekmējuši tirgus kropļojumi, Komisija atgādina, ka saskaņā ar 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu tā normālo vērtību aprēķina, pamatojoties uz datiem, kas nav eksportētājvalsts iekšzemes cenas un izmaksas tikai tad, ja tā ir konstatējusi, ka šādi dati visatbilstošāk atspoguļo neizkropļotas cenas un izmaksas. Šajā procesā Komisijai ir pienākums izmantot tikai neizkropļotus datus. Šajā ziņā ieinteresētās personas izmeklēšanas sākotnējos posmos ir aicinātas iesniegt piezīmes par ierosinātājiem avotiem normālās vērtības noteikšanai. Iesniegtās piezīmes ir pilnīgi ņemtas vērā Komisijas galīgajā lēmumā par to, kādus neizkropļotus datus izmantot normālās vērtības aprēķināšanai.

(172)

Attiecībā uz ĶV piezīmi par “nozīmīgiem tirgus kropļojumiem” Komisija norāda, ka šis apgalvojums ir vispārīgs un teorētisks un tas neatspoguļo, vai un kā pamatregulā izmantotais jēdziens būtu kļūdains. Tāpat Komisija atgādina, ka procedūras ietvaros, kuras rezultātā tika pieņemts tiesību akta priekšlikums, Komisija izdeva ietekmes novērtējumu, kas saturēja detalizētu informāciju par nozīmīgu kropļojumu jēdzienu un izmantotajiem kritērijiem, kam sekoja sabiedriskā apspriešana un ieinteresēto personu konference. ĶV arī aktīvi iesaistījās šajā procesā un piedalījās ieinteresēto personu konferencē. Minētā konsultāciju procesa rezultāti tika pilnīgi ņemti vērā procedūrā, kuras noslēgumā tika pieņemts tiesību akta priekšlikums, un turpmākajā likumdošanas procesā, kura rezultātā tika pieņemts šis noteikums. 2. panta 6.a punkts skaidri definē “nozīmīgu kropļojumu” jēdzienu ES pamatregulas piemērošanas nolūkā. Turklāt 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā ir precizēts, kādi elementi līdztekus to iespējamai ietekmei tiktu ņemti vērā, novērtējot nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu. Ekonomisko sistēmu atšķirības neietekmē šo novērtējumu, jo to veic tikai attiecībā uz valsti, kura eksportē attiecīgo ražojumu. Attiecībā uz apgalvojumu par diskrimināciju Komisija norāda, ka pamatregula un jo īpaši tās 2. panta 6.a punkts neattiecas uz kādu konkrētu valsti un nediskriminē valstis. To piemēro tikai tad, ja izmeklēšanas gaitā izskan apgalvojumi par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu eksportētājvalstī (jebkurā valstī), uz kuru attiecas konkrētā izmeklēšana, pamatojoties uz lietas materiālos esošajiem pierādījumiem. Tāpēc Komisija noraidīja šos apgalvojumus.

(173)

ĶV arī apgalvoja, ka Komisijas dienestu sagatavotajam ziņojumam ir būtiski trūkumi gan no faktiskā, gan juridiskā viedokļa. Pēc ĶV domām, sūdzība pamatojas uz kļūdainiem secinājumiem ziņojumā, kā arī iepriekšējās izmeklēšanās, un iepriekšējo izmeklēšanu secinājumus sūdzības iesniedzējs ir iesniedzis kā jaunus pierādījumus pašreizējā izmeklēšanā. ĶV apgalvoja, ka tādējādi arī Komisija ir novirzījusies no izmeklēšanas iestādes neitrālās pozīcijas un mudina ES nozari sūdzībā paust apgalvojumus par nozīmīgiem tirgus kropļojumiem Ķīnā, kas pārkāpj juridisko godīguma un taisnīguma pamatprincipu. Pēc ĶV domām, sniegtie pierādījumi nav pietiekami, jo tie neatspoguļo attiecīgā ražojuma tirgus situāciju un sūdzības iesniedzējs nav iesniedzis citus ziņojumus vai pierādījumus, kas apliecinātu kropļojumus Ķīnas iesaistītā ražojuma tirgū. Ne sūdzības iesniedzējs, ne Komisija nevarēja pierādīt, kā tieši ĶV politika un pasākumi ir ietekmējuši cenu mehānismu konkrētas nozares tirgū Ķīnā.

(174)

Atbildot uz apgalvojumu par nepilnībām un kļūdainiem secinājumiem ziņojumā, Komisija norāda, ka šis ziņojums ir visaptverošs dokuments, kura pamatā ir plaši objektīvi pierādījumi, tostarp tiesību akti, noteikumi un citi oficiāli politikas dokumenti, kurus publicējusi ĶV, trešo personu ziņojumi no starptautiskām organizācijām, akadēmiski pētījumi un zinātnieku raksti, kā arī citi uzticami, neatkarīgi avoti. Ziņojums tika publiskots 2017. gada decembrī, lai ikvienai ieinteresētajai personai būtu plašas iespējas atspēkot vai papildināt ziņojumu un tā pamatā esošos pierādījumus, vai izteikt piezīmes par tiem. Vienīgi vispārīgi un abstrakti norādot uz ziņojuma nepilnībām, ĶV tajā pašā laikā nekad nav izmantojusi iespēju atspēkot ziņojuma saturu un tajā ietvertos pierādījumus. Sūdzības iesniedzēji var izmantot iepriekšējo izmeklēšanu pierādījumus un konstatējumus, ciktāl tie ir būtiski un to likumību neizskata tiesu iestāde. 2. panta 6.a punkts nodrošina, ka procedūra ir neitrāla un objektīva un ka visu personu tiesības uz aizstāvību tiek ievērotas visā izmeklēšanas gaitā. Komisija norāda, ka iespēju sūdzības iesniedzējiem paust apgalvojumus un sniegt pierādījumus par iespējamiem cenu un izmaksu kropļojumiem valstīs, kurās varētu pastāvēt valsts izraisīti nozīmīgi kropļojumi, nevar interpretēt kā negodīgu un netaisnīgu praksi, kas mudina uz šādu apgalvojumu paušanu. Attiecībā uz ĶV piezīmi par nepietiekamiem pierādījumiem izmeklēšanas sākumposmā Komisija atgādina, ka saskaņā ar 2. panta 6.a punkta e) apakšpunktu, ja Komisija uzskata, ka sūdzības iesniedzēja sniegtie pierādījumi par nozīmīgiem kropļojumiem ir pietiekami, tā var sākt izmeklēšanu uz šā pamata. Tomēr nozīmīgu kropļojumu faktiskās pastāvēšanas un ietekmes noteikšana un no tās izrietoša pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā paredzētās metodikas izmantošana notiek izmeklēšanas rezultātā veiktās pagaidu un/vai galīgās informācijas izpaušanas laikā. Nozīmīgo kropļojumu pastāvēšana un ietekme netiek apstiprināta izmeklēšanas sākumposmā, kā apgalvo ĶV, bet tikai padziļinātas izmeklēšanas laikā. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(175)

Attiecībā uz sūdzībā iekļautajām atsaucēm uz ĶTR piešķirtajām subsīdijām ĶV norādīja, ka ES piešķir daudz subsīdiju, kas varētu liecināt par tās tirgus izkropļotību, un sūdzības iesniedzējs nav pierādījis, ka subsīdijas ir faktiski bijusi valdības iejaukšanās ar būtisku ietekmi uz tirgu vai ka tām ir bijusi kropļojoša ietekme uz iesaistīto ražojumu cenu vai izmaksām. ĶV norādīja, ka saskaņā ar PTO SKP nolīguma 32.1. punktu nav iespējams veikt nekādas konkrētas darbības pret citas dalībvalsts subsīdijām, izņemot saskaņā ar 1994. gada GATT noteikumiem.

(176)

Kā Komisija paskaidroja 162. apsvērumā, apgalvojums par ES piešķirtām subsīdijām, kurš jebkurā gadījumā ir pilnīgi nepamatots, nav būtisks attiecībā uz kropļojumu novērtēšanu eksportētājvalstī saskaņā ar 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu. Kā norādīts tajā pašā apsvērumā, subsīdijas ir uzskatāmas par vienu no iejaukšanās veidiem, caur ko valsts īsteno konkrētu kropļojošu publisko politiku, un tāpēc ir jānoskaidro to konkrētā ietekme. Jebkurā gadījumā, kā norādīts 174. apsvērumā, nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana un ietekme netiek apstiprināta izmeklēšanas sākumposmā, bet gan tikai pēc padziļinātas izmeklēšanas. Visbeidzot, attiecībā uz PTO SKP nolīguma 32.1. punktu – pašreizējā izmeklēšana un 2. panta 6.a punktā noteiktā metodika attiecas uz normālās vērtības aprēķināšanu preču importa dempinga kontekstā, un to nevar uzskatīt par konkrētu darbību pret ĶTR piešķirtajām subsīdijām. Tāpēc jebkādas atsauces uz minēto nolīguma punktu nav būtiskas. Līdz ar to šie apgalvojumi tika noraidīti.

(177)

Ražotājs eksportētājs ZTT piezīmēs norādīja, ka Komisijas veiktie normālās vērtības aprēķini, pamatojoties uz ražošanas un pārdošanas izmaksām vai atsauces vērtībām attiecīgā reprezentatīvā valstī, ir pretrunā ES saistībām PTO nolīgumu ietvaros, jo īpaši tās saistībām saskaņā ar Protokola par Ķīnas pievienošanos PTO 15. daļu. Pēc ZTT domām, sākot no 2016. gada 12. decembra, ES nevajadzētu atkāpties no standarta metodikas normālās vērtības aprēķināšanai eksportētājvalsts ražotājiem, t. i., vajadzētu izmantot tikai eksportētājvalsts iekšzemes cenas un izmaksas, ja vien citos PTO nolīgumu noteikumos, ieskaitot ADA, nav ļauts rīkoties citādi. ZTT arī apgalvoja, ka ADA 2. pants normālās vērtības noteikšanai neļauj izmantot informāciju, kas nav nākusi no eksportētājvalsts. Pat izņēmuma apstākļos aprēķinot normālo vērtību, ar ražošanas izmaksām, PVA izmaksām un peļņu saistītie dati ir jāiegūst no eksportētājvalsts avotiem. Saskaņā ar ZTT apgalvojumiem ADA nesatur noteikumus, kas ļautu atkāpties no šā vispārējā noteikuma, un nozīmīgu kropļojumu jēdziens ADA nepastāv. Šajā saistībā ZTT atsaucās uz normālās vērtības definīciju ADA 2.1. pantā un izņēmuma apstākļiem, kas aprakstīti ADA 2.2. pantā, kuros normālo vērtību var aprēķināt, pamatojoties uz salīdzināmu līdzīga ražojuma cenu, kurš eksportēts uz atbilstīgu trešo valsti, ja šī cena ir reprezentatīva, vai pamatojoties uz ražošanas izmaksām izcelsmes valstī, kam pieskaitītas samērīgas PVA izmaksas un peļņa. ZTT piebilda, ka ADA nosaka, ka izmaksas parasti aprēķina, pamatojoties uz attiecīgā eksportētāja vai ražotāja grāmatvedības informāciju, ja tā atbilst eksportētājvalstī vispārpieņemtajiem grāmatvedības standartiem un samērīgi atspoguļo ar attiecīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu saistītās izmaksas; un ka tāpat arī PVA izmaksas un peļņas apmērs pamatojas uz faktiskajiem datiem, kas saistīti ar attiecīgā ražotāja vai eksportētāja līdzīga ražojuma ražošanas un pārdošanas izmaksām parastajā tirdzniecības apritē, vai, ja tās uz šāda pamata noteikt nav iespējams, – pamatojoties uz citiem avotiem, taču vienmēr izcelsmes valsts iekšzemes tirgū.

(178)

Turklāt ZTT atsaucās uz nolēmumu lietā EU – Biodiesel, saskaņā ar kuru izmeklēšanas iestādēm nebija ļauts izvērtēt ražotāja/eksportētāja grāmatvedības uzskaites ietvaros paziņotās izmaksas attiecībā pret atsauces vērtību, kas nav saistīta ar ražošanas izmaksām izcelsmes valstī. ZTT norādīja, ka, ņemot vērā Apelācijas institūcijas ziņojumu minētajā lietā, salīdzinājums saskaņā ar ADA 2.2.1.1. pantu ir jāveic starp ražotāja/eksportētāja uzskaitē paziņotajām izmaksām, no vienas puses, un attiecīgā ražotāja faktiskajām izmaksām, no otras puses. Visbeidzot, ZTT norādīja uz to, ka saskaņā ar Apelācijas institūcijas ziņojumu minētajā lietā kropļojumi Argentīnā, kuri izraisīja atšķirību starp attiecīgā ražojuma galveno izejvielu iekšzemes cenām un starptautiskajām cenām, saskaņā ar 2.2.1.1. pantu paši par sevi nebija pietiekams pamats secināt, ka ražotāja uzskaite samērīgi neatspoguļoja ar attiecīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu saistīto izejvielu izmaksas, vai neņemt šīs izmaksas vērā, aprēķinot attiecīgā ražojuma normālo vērtību. Tādējādi ZTT secināja, ka 2. panta 6.a punkts nav saderīgs ar PTO nolīgumiem, ieskaitot Protokolu par Ķīnas pievienošanos PTO, un Strīdu izšķiršanas padomes judikatūru.

(179)

Saskaņā ar tās komentāriem 146. apsvērumā Komisija noraidīja ZTT apgalvojumu par iespējamo vispārējo nesaderību starp PTO nolīgumiem un Komisijas veiktajiem normālās vērtības aprēķiniem, kuru pamatā ir ražošanas un pārdošanas izmaksas vai atsauces vērtības attiecīgā reprezentatīvā valstī. Tajā pašā apsvērumā Komisija komentēja lietas EU – Biodiesel un attiecīgo Apelācijas institūcijas konstatējumu būtiskumu attiecībā uz pašreizējo izmeklēšanu. Attiecībā uz saistībām saskaņā ar Protokola par Ķīnas pievienošanos PTO 15. daļu Komisija atgādina, ka antidempinga procedūrās saistībā ar Ķīnas izcelsmes ražojumiem tie protokola 15. daļas noteikumi, kas nav zaudējuši spēku, joprojām ir piemērojami normālās vērtības aprēķināšanā gan attiecībā uz tirgus ekonomikas standartu, gan tādas metodikas izmantošanu, kas nav balstīta uz tiešu salīdzinājumu ar Ķīnas cenām vai izmaksām. Visu šo iemeslu dēļ minētie apgalvojumi tika noraidīti.

(180)

ZTT arī apgalvoja, ka optiskās šķiedras kabeļu nozare nav izkropļota un tikai daži šā tirgus izejresursi varētu būt izkropļoti. Minēto apgalvojumu ZTT pamatoja šādi: ziņojumā, uz kuru atsaucas sūdzības iesniedzējs, nav konkrēti vai detalizēti iztirzāta optiskās šķiedras kabeļu nozare; nav iespējams secināt, ka visi izejresursi ir izkropļoti vai ka pats optiskās šķiedras kabeļu tirgus ir izkropļots; sūdzības iesniedzējs nesniedza pierādījumus tam, ka Ķīnas uzņēmumos pastāv valsts klātbūtne, kas ietekmē optiskās šķiedras kabeļu tirgus cenas vai izmaksas, un sūdzībā ir norādīts tikai uz vispārīgu aprakstu par Ķīnu kā sociālistisku tirgus ekonomiku; valsts nekontrolē OŠK tirgus uzņēmumus, pat ja tai pieder daļas šajos uzņēmumos (visos gadījumos privātajam sektoram pieder vairākuma daļa uzņēmumā), un netika sniegti pierādījumi, kas apliecinātu valsts īpašumtiesības lielākajā daļā Ķīnas OŠK tirgus vai to, ka tirgus kopumā ir izkropļots.

(181)

Komisija 152.–154. apsvērumā jau atbildēja uz vispārīgo apgalvojumu par konkrētu pierādījumu trūkumu sūdzībā attiecībā uz OŠK nozari. Saskaņā ar pamatregulas 5. panta 9. punktu sūdzības iesniedzēju sniegtie pierādījumi tam, ka OŠK nozari ĶTR vismaz potenciāli skar nozīmīgi kropļojumi atbilstoši 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, bija pietiekami izmeklēšanas sākšanai uz minētā noteikuma pamata. Konkrētāk, nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana, no kuras izriet pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošana, nav atkarīga no tā, vai konkrētajai nozarei ir veltīta atsevišķa nodaļa un vai ir sniegta informācija par konkrētu attiecīgā ražojuma tirgu. Šajā ziņā, kā atspoguļots 3.1.1.2.–3.1.1.9. iedaļā, Komisija pašreizējās izmeklēšanas gaitā ir konstatējusi nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu OŠK nozarē un ar to saistīto izejresursu nozarēs. 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkts ļauj izmantot iekšzemes izmaksas normālās vērtības aprēķināšanai tikai tad, ja izmeklēšanas gaitā ir nešaubīgi noteikts, ka tās nav izkropļotas. Tomēr šajā ziņā nebija apstiprinošu pierādījumu tam, ka atsevišķu ražotāju eksportētāju ražošanas faktori nav izkropļoti. Tāpēc ZTT apgalvojums par šo aspektu tika noraidīts.

(182)

Attiecībā uz ZTT apgalvojumu par valsts kontroli pār OŠK ražotājiem Komisija atrada pierādījumus šādai kontrolei, kā aprakstīts 3.1.1.3. iedaļā. Komisija atgādina, ka fakts, ka valstij pieder akciju kontrolpakete, nav priekšnosacījums faktiskai valsts kontrolei. Vispārīgāk Komisija 3.1.1.3.–3.1.1.5. iedaļā konstatēja, ka OŠK tirgu (gan attiecībā uz OŠK ražotājiem, gan OŠK ražošanā izmantoto izejresursu ražotājiem) lielā mērā apkalpo uzņēmumi, kuri darbojas ĶTR iestāžu īpašumā, kontrolē vai stratēģiskajā uzraudzībā vai saņem no tām norādes. Tāpēc minētais ZTT apgalvojums tika noraidīts.

(183)

ZTT papildus norādīja, ka sūdzības iesniedzēja pierādījumi par publisko politiku vai pasākumiem, kas ir diskriminējoši par labu OŠK iekšzemes piegādātājiem vai kā citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus OŠK nozarē, ir saistīti ar lejupējām nozarēm, nevis OŠK augšupējo tirgu. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja atsaucēm uz izejresursu kropļojumiem uzņēmums apgalvoja, ka pierādījumi ir “nepārliecinoši”, un norādīja uz skaidrības trūkumu par to, vai “augstas veiktspējas šķiedras”, kas atbalstītas 13. piecgades plānā, ir optiskās šķiedras (vai kas veidoja plāna atbalstu), un uz informācijas trūkumu par aramīda šķiedrām norādītajā ziņojuma lappusē. Papildus ZTT izteica piezīmes par sūdzības iesniedzēja atsauci uz ziņojuma pierādījumiem attiecībā uz atbalstu stikla šķiedrām, norādot, ka tā ir pavisam citāda nozare un tirgus salīdzinājumā ar optiskajām šķiedrām un kabeļiem, un tāpēc sūdzības apgalvojumi nav būtiski saistībā ar attiecīgā ražojuma novērtēšanu un trūkst pamatojuma tam, kāds atbalsts tika sniegts un kā tika izkropļots tirgus.

(184)

Sūdzības iesniedzēja sniegto pierādījumu pietiekamība jau tika izskatīta iepriekš, citstarp arī 181. apsvērumā. Savā izmeklēšanā Komisija konstatēja, ka OŠK nozare, OŠK esot galvenajai optisko šķiedru tīklu sastāvdaļai, ir cieši saistīta ar šo tīklu attīstību un atkarīga no tās, un tāpēc tikpat lielā mērā pakļauta interneta tīklu attīstību nosakošo valsts politikas nostādņu un saistīto politikas dokumentu ietekmei, kā arī vispārējās ar interneta tehnoloģijām, lietojumprogrammām un pakalpojumiem saistītās politikas īstenošanas ietekmei, kā aprakstīts 107. un 108. apsvērumā. Minētie politikas dokumenti nodrošināja valstij spēju dažādos veidos iejaukties tirgus spēkos daudzās jomās un tirgos, kuros izmanto optiskās šķiedras tīklus un līdz ar to arī OŠK. Tādējādi Komisijas konstatējumi apstiprināja to, ka ĶTR pastāv publiskā politika vai pasākumi, kas ietekmē brīvā tirgus spēkus OŠK nozarē. Līdztekus šim konstatējumam Komisija tāpat konstatēja, ka OŠK nozari ietekmē arī citu veidu nozīmīgi kropļojumi, kas aprakstīti 3.1.1.3., 3.1.1.4. un 3.1.1.6.–3.1.1.8. iedaļā. Līdz ar to ZTT apgalvojums tika noraidīts.

(185)

Attiecībā uz apgalvojumiem par skaidrības trūkumu ziņojumā ietvertajos un sūdzības iesniedzēja izmantotajos pierādījumos Komisija izmeklēšanas gaitā konstatēja, ka vismaz viens OŠK izejresurss – aramīds – ir definēts kā “augstas veiktspējas šķiedra” vismaz vienā politikas dokumentā. Attiecībā uz šim ražojumam paredzēto atbalstu 13. piecgades plāna ietvaros Komisija savā ziņojumā konstatēja, ka atbalsta pasākumi ir ĶTR plānošanas dokumentiem raksturīgs papildinošs elements, jo īpaši 13. piecgades plāna gadījumā centrālā līmenī (114). Tāpat Komisija, pamatojoties arī uz ziņojumā ietvertajiem pierādījumiem (sk. 114. apsvērumu), pārliecinoši konstatēja, ka uz aramīdu attiecas dažādi politikas plānošanas dokumenti. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja atsaucēm uz stikla šķiedru ziņojuma pierādījumos, Komisija norāda, ka minētās šķiedras var izmantot kā izejresursu OŠK ražošanā un tāpēc šāda atsauce bija attiecināma uz pašreizējās izmeklēšanas sākšanu. Komisijas konstatējumi par saistītajiem kropļojumiem ir aprakstīti 118. apsvērumā. Tādēļ minētais apgalvojums tika noraidīts.

(186)

Turklāt attiecībā uz bankrota, īpašumtiesību vai uzņēmējdarbības tiesību aktu piemērošanu vai neadekvātu izpildi OŠK tirgos ZTT norādīja, ka nav sniegti nekādi pierādījumi un SŠA regulas konstatējumi šajā ziņā attiecas uz citu tirgu. ZTT arī apgalvoja, ka līdzīgā veidā tikai vispārīgi pierādījumi tika sniegti attiecībā uz algu izmaksu kropļojumiem, kas nepierādīja, ka OŠK gadījumā darba tirgus būtu izkropļots.

(187)

Kā paskaidrots 163. apsvērumā, Komisijas konstatējumi SŠA izmeklēšanā, uz kuriem ZTT atsaucas sūdzības kontekstā, pamatojās uz ziņojumā ietvertajiem pierādījumiem, kas ir attiecināmi uz visām rūpniecības nozarēm ĶTR, tāpēc sūdzības iesniedzēja atsauces uz šiem konstatējumiem bija pamatotas. Jebkurā gadījumā izmeklēšanas gaitā, kā norādīts 3.1.1.6. iedaļā, Komisija konstatēja, ka bankrota un īpašumtiesību noteikumu diskriminējoša piemērošana vai neadekvāta izpilde notika, iespējams, pat OŠK nozarē, tostarp saistībā ar attiecīgo ražojumu. Līdzīgi attiecībā uz algu izmaksām sūdzības iesniedzējs atsaucās uz ziņojumā ietvertajiem pierādījumiem, kuri attiecas uz visu ĶTR rūpniecības sistēmu un līdz ar to ir būtiski attiecībā uz OŠK tirgu. Jebkurā gadījumā izmeklēšanas gaitā Komisija arī konstatēja, ka OŠK nozari gan tieši, gan netieši ietekmē algu izmaksu kropļojumi, kā detalizēti aprakstīts 3.1.1.7. iedaļā. Tāpēc ZTT apgalvojums tika noraidīts.

(188)

Saistībā ar sūdzībā iekļautajām atsaucēm uz subsīdijām ZTT apgalvoja, ka tā nav taisnība, ka tās kalpo publiskās politikas mērķu īstenošanai vai tiek piešķirtas ar nolūku nodrošināt, ka tās saņēmušie uzņēmumi nerīkojas neatkarīgi no valsts.

(189)

Komisija uzskata, ka sūdzības iesniedzējs sniedza pietiekamus pierādījumus tam, ka dažādās subsīdijas šķita saistītas ar politikas mērķu īstenošanu (piemēram, industrializāciju, tehnoloģiju attīstību vai rūpniecisko pārveidošanu), kas Komisijas skatījumā norāda uz iespējamo noteikta veida valsts izraisītu kropļojumu pastāvēšanu un ir pietiekami kā viens no elementiem, kas pamatoja izmeklēšanas sākšanu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(190)

Attiecībā uz kropļojumiem saistībā ar izejvielām ZTT apgalvoja, ka tas ir vertikāli pilnīgi integrēts uzņēmums, līdz ar to izejresursus iepērk saistītie uzņēmumi un ir maz ticams, ka augšupējie tirgi ir izkropļojuši to cenas. Tāpat ZTT apgalvoja, ka ir sniedzis atbilstošu informāciju par augšposma materiālu ražošanu saistītajos uzņēmumos. Pēc ZTT domām, tā kā nebija pierādījumu tam, ka pats OŠK tirgus ir izkropļots, līdz ar to nebija pierādījumu arī tam, ka ZTT izmaksas ir izkropļotas. ZTT arī norādīja, ka tās uzņēmuma izmaksas, kuru izkropļotība nav pierādīta, būtu jāizmanto normālās vērtības aprēķināšanai.

(191)

Kā norādīts iepriekš, jo īpaši 181. apsvērumā, Komisija uzskatīja, ka lietas materiālos pieejamie pierādījumi bija pietiekami izmeklēšanas sākšanai. Izmeklēšanas gaitā Komisija konstatēja, ka dažādu veidu nozīmīgi transversāli kropļojumi, kas aprakstīti 3.1.1.2.–3.1.1.9. iedaļā, ietekmēja ne tikai OŠK nozares uzņēmumus, bet arī (kā norādīts 155. apsvērumā) OŠK ražotāju izmantoto izejvielu ražotājus ĶTR un ražotājus, kuri ražo pamata izejresursus šo izejvielu ražošanai vērtības ķēdes augšupējos posmos. Pat ja ZTT iepirktu izejresursus no saistītajiem uzņēmumiem, šo uzņēmumu izmantoto izejresursu ražotājus tāpat kā ZTT ietekmē iepriekš norādītajās iedaļās aprakstītie kropļojumi. ZTT sniegtajā informācijā nebija precīzu un atbilstīgu pierādījumu, kas apstiprinātu, ka jebkādas tā izmaksas iespējams pārliecinoši atzīt par neizkropļotām uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pamata. Tādējādi minētais apgalvojums tika noraidīts.

(192)

Visbeidzot, ZTT norādīja, ka, ja Komisija konstatētu, ka valsts ir iejaukusies ar nolūku palīdzēt ātrdarbīgas platjoslas izvēršanā, atbalstot OŠK vai to izejresursu tirgus (jo īpaši caur subsīdijām), tad tas ir labojis tirgus nepilnības un veicinājis pozitīvas sekas, un tāpēc nebūtu jāuzskata par būtisku iejaukšanos, un saistītos kropļojumus nevar uzskatīt par nozīmīgiem.

(193)

Saskaņā ar Komisijas skaidrojumu 172. apsvērumā jautājums par to, vai valsts iejaukšanās labo tirgus nepilnības, nav būtisks attiecībā uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Jebkāda valsts iejaukšanās, kas izraisa vai kam ir spēja izraisīt tirgus kropļojumus, kas atbilst “nozīmīgu kropļojumu” definīcijai 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā, ir jānovērtē saskaņā ar minēto pantu. Tāpēc Komisija ZTT apgalvojumu noraidīja.

(194)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas vairākas ieinteresētās personas iesniedza piezīmes par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu, lielā mērā atkārtojot iepriekš iesniegto informāciju.

(195)

Pirmkārt, ĶV apgalvoja, ka ziņojums ir kļūdains un ka uz to balstītajiem lēmumiem trūkst faktiskā un juridiskā pamata. Konkrētāk, ĶV apgalvoja, ka ziņojums nav tas, ko ES tiesību akti dēvē par “ziņojumu”. Tādējādi pastāv šaubas par to, vai ziņojums var atspoguļot Komisijas oficiālo nostāju. Attiecībā uz faktisko pamatu ĶV uzskata, ka ziņojums ir maldinošs, vienpusējs un neatbilst realitātei. Turklāt tas, ka Komisija ir izdevusi valstu ziņojumus tikai par dažām atlasītām valstīm, raisa bažas par lielākās labvēlības režīmu (MFN). ĶV arī uzskata, ka Komisijas paļaušanās uz ziņojumā ietvertajiem pierādījumiem neatbilst godīgu un taisnīgu tiesību garam, jo šī paļaušanās faktiski nozīmē lietas izlemšanu pirms tiesas.

(196)

Otrkārt, ĶV apgalvoja, ka normālās vērtības aprēķināšana saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu neatbilst ADA, jo īpaši ADA 2.2. pantam, kurā sniegts izsmeļošs to situāciju saraksts, kurās var aprēķināt salikto normālo vērtību, un “nozīmīgi kropļojumi” nav uzskaitīti starp šādām situācijām. Turklāt ĶV uzskata, ka atbilstošas reprezentatīvās valsts datu izmantošana neatbilst GATT VI.1(b) pantam un ADA 2.2.1.1. pantam, kas saliktās normālās vērtības aprēķināšanai paredz izmantot ražošanas izmaksas izcelsmes valstī.

(197)

Treškārt, ĶV apgalvoja, ka Komisijas izmeklēšanas prakse saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu neatbilst PTO noteikumiem tiktāl, ciktāl Komisija, pārkāpjot ADA 2.2.1.1. pantu, nav ņēmusi vērā Ķīnas ražotāja grāmatvedības uzskaiti, nenosakot, vai šī uzskaite atbilst vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem Ķīnā. ĶV šajā sakarā nepiekrīt Komisijas agrāk sniegtajai atbildei (sk. 146. un 168. apsvērumu).

(198)

Ceturtkārt, ĶV apgalvo, ka Komisijai vajadzētu būt konsekventai un pilnībā pārbaudīt, vai reprezentatīvajā valstī pastāv tā dēvētie tirgus kropļojumi. Reprezentatīvās valsts datu pieņemšana bez iebildumiem, neveicot šādu novērtējumu, ir “dubulti standarti”. ĶV uzskata, ka tas pats attiecas uz ES ražošanas nozares cenu un izmaksu novērtējumu. Piektkārt, ĶV norādīja, ka ES ir plaši izplatīti tirgus kropļojumi, piemēram, iestāžu norādījumi, komercbanku ņemti vērā sociālie apsvērumi, atbrīvojumi no nodokļiem, finansiāls atbalsts vai ekonomikas glābšanas pasākumi.

(199)

Kas attiecas uz pirmo argumentu par ziņojumu, Komisija MFN jautājumu ļoti detalizēti aplūkoja 170. apsvērumā. Līdzīgi 174. apsvērumā tika aplūkotas piezīmes par to, ka ziņojumā ir faktu kļūdas. Tajā pašā apsvērumā tika aplūkots arī arguments par Komisijas objektivitāti. Attiecībā uz ziņojuma statusu saskaņā ar ES tiesību aktiem Komisija atkārtoti norādīja uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktu, kurā nav noteikts īpašs formāts ziņojumiem par nozīmīgiem kropļojumiem, un šis noteikums arī nenosaka publicēšanas kanālu. Komisija atgādināja, ka ziņojums ir faktos balstīts tehnisks dokuments, kuru izmanto vienīgi tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu kontekstā. Tāpēc ziņojums ir attiecīgi izdots kā Komisijas dienestu darba dokuments, jo tas ir vienīgi aprakstošs un tajā nav pausti politiski uzskati, preferences vai spriedumi. Tas neietekmē dokumenta saturu, proti, informācijas avotus par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu Ķīnas ekonomikā, kas ir būtiski pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunkta piemērošanai. Attiecībā uz otro un trešo argumentu par pamatregulas 2. panta 6.a punkta iespējamo nesaderību ar PTO tiesību aktiem Komisija norādīja, ka ĶV neiesniedza nekādus jaunus pierādījumus, izņemot atsauci uz Apelācijas institūcijas ziņojumu EU – Biodiesel un ekspertu grupas ziņojumu EU – Cost adjustment. Tomēr šie argumenti jau tika pietiekami aplūkoti 146. un 168. apsvērumā. Ceturtais arguments par trešo valstu datu novērtēšanu jau tika aplūkots 171. apsvērumā. Attiecībā uz piekto argumentu par iespējamiem kropļojumiem ES tirgū Komisija norādīja, ka 170. apsvērumā jau ir sīki izskaidrots, kādēļ pašreizējās izmeklēšanas kontekstā šādas bažas nav būtiskas. Tāpēc Komisija ĶV argumentus noraidīja.

(200)

ZTT grupa vispirms atkārtoja savu viedokli, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkts nav saderīgs ar PTO nolīgumiem, un norādīja, ka, ciktāl Komisijas atbildē uz iepriekšējiem argumentiem trūkst skaidra pamatojuma, tajā jo īpaši nav norādīts juridiskais pamats PTO nolīgumos (sk. 146. apsvērumu). Līdz ar to izpaustā informācija pēc ZTT grupas domām neatbilst juridiskajiem standartiem par tāda pietiekama pamatojuma sniegšanu, kas pamato Komisijas lēmumu. Otrkārt, ZTT grupa apgalvoja, ka neesot pierādīts, ka grupa ir pakļauta nozīmīgiem kropļojumiem, jo, no vienas puses, partijas parastā politiskā darbība uzņēmumā vai uzņēmuma vadītāju dalība ĶKP neliecina par ĶKP tiešu ietekmi uz grupu, un, no otras puses, ZTT grupa ir privāts un biržā kotēts uzņēmums, uz to attiecas uz tirgu orientēta korporatīvā pārvaldība un prasības par iekļaušanu biržas sarakstā. Šajā sakarā ZTT grupa norādīja, ka valsts iejaukšanās nav uzskatāma par nozīmīgiem kropļojumiem, jo valdības iejaukšanās varētu arī palīdzēt novērst tirgus nepilnības, piemēram, platjoslas nozarē, kurā izmeklējamais ražojums tiek plaši izmantots.

(201)

Komisija 146., 179. un 168. apsvērumā plaši pievērsās jautājumam par pamatregulas 2. panta 6.a punkta atbilstību PTO tiesību aktiem. Konkrētāk, Komisija paskaidroja, ka, lai gan ZTT grupas minētajā PTO judikatūrā nav atsauces uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu, šī judikatūra jebkurā gadījumā ļauj izmantot trešās valsts datus, kas ir attiecīgi koriģēti, ja šāda korekcija ir nepieciešama un pamatota. Attiecībā uz ZTT grupas argumentu par to, ka OŠK nozarē nav nozīmīgu kropļojumu, Komisija norādīja, ka šis jautājums jau ir plaši apspriests 154. un 181. apsvērumā. Lai gan no ZTT grupas sniegtās informācijas nav pilnīgi skaidrs, vai tā pati norāda uz to, ka platjoslas nozarei Ķīnā ir raksturīgas tirgus nepilnības, tās vispārīgās piezīmes, kas nav balstītas pierādījumos, ka ĶKP darbības uzņēmumā nenorāda uz ĶKP ietekmi vai ka valsts iejaukšanās nav uzskatāma par nozīmīgiem kropļojumiem, nevar atspēkot Komisijas secinājumus, kuri balstīti uz dažādu elementu izmeklēšanu un norāda uz nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu nozarē, kā parādīts 3.3.1.2.–3.3.1.9. iedaļā. Tāpēc Komisija noraidīja ZTT grupas paustos argumentus.

(202)

CCCME atkārtoja savu viedokli, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkts neatbilst ADA. CCCME jo īpaši norādīja, ka saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju PTO tiesību akti, ko Apelācijas institūcija interpretējusi lietā EU – Biodiesel, ļauj izmantot no trešās valsts iegūtus datus, kas ir pienācīgi koriģēti, ja šāda koriģēšana ir nepieciešama un pamatota. Tomēr CCCME norādīja, ka metodika saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu nav tieši saistīta ar pamatregulas 2. panta 5. punkta noteikumiem, kas tika aplūkoti lietā DS473. Turklāt CCCME apgalvoja, ka Komisija neesot paskaidrojusi, kā pamatregulas 2. panta 5. punkta otrā daļa atbilst ADA 2.2. pantam.

(203)

Komisija piekrīt CCCME, ka metodika saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu patiešām nav tieši saistīta ar pamatregulas 2. panta 5. punkta noteikumiem, kā jau norādīts 146. apsvērumā. Jebkurā gadījumā Komisija norādīja, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanas nosacījumi un atbilstošā novērtējuma būtība atšķiras no pamatregulas 2. panta 5. punkta nosacījumiem. Tāpēc šajā izmeklēšanā arguments par pēdējā noteikuma saderību ar PTO nav būtisks. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija CCCME argumentus noraidīja.

(204)

FTT, skaidri atsaucoties arī uz CCCME piezīmēm, norādīja, ka apgalvojumi par tirgus kropļojumiem neesot pamatoti. FTT uzskata, ka tā vietā, lai paļautos uz faktiskiem pierādījumiem, sūdzības iesniedzējs tikai atkārto iepriekšējos Komisijas konstatējumus un atsaucas uz ziņojumu, kas savukārt attiecas uz Ķīnas tirgus un ekonomikas struktūrām “plašākās sfērās” un kurā nav iekļauti konkrēti pierādījumi par OŠK nozari. Tāpēc FTT nav skaidrs, kā tādi elementi kā valsts īpašumtiesības, ķīmijas nozares struktūra, politikas mērķi vai ĶKP loma uzņēmumā ir pierādījuši, ka OŠK nozares komerciālā darbība ir izkropļota.

(205)

FTT argumenti ir kļūdaini. Kā jau paskaidrots 152. apsvērumā, ziņojums nebūt nav nespecifisks un neattiecas uz Ķīnas ekonomikas struktūru “plašākās sfērās”, ņemot vērā to, ka tajā ir aprakstīti dažādi kropļojumu veidi, kas pēc būtības ir saistīti ar visu Ķīnas ekonomiku un ietekmē attiecīgā ražojuma cenas un/vai izejvielas un ražošanas izmaksas. Turklāt Komisija norādīja, ka ziņojums nav vienīgais pierādījumu avots, ko Komisija izmantoja, lai noteiktu, vai nozīmīgi kropļojumi pastāv. Komisijas izmantotie papildu pārbaudes elementi un secinājumi, pie kuriem Komisija nonāca, pamatojoties uz šiem pierādījumiem, ir izklāstīti 3.3.1.2.–3.3.1.9. iedaļā. Tādējādi, lai gan FTT minētie elementi, piemēram, valsts īpašumtiesības vai ĶKP loma uzņēmumos, ir viens no būtiskajiem faktoriem, kas liecina par nozīmīgiem kropļojumiem, Komisijas vispārējais secinājums par to, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta nozīmē, ir balstīts uz ievērojami plašāku pierādījumu klāstu. Tāpēc Komisija FTT argumentus noraidīja.

3.2. Reprezentatīvā valsts

3.2.1. Vispārīgas piezīmes

(206)

Reprezentatīvās valsts izvēle, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, tika balstīta uz šādiem kritērijiem:

—	līdzīgs ekonomiskās attīstības līmenis kā Ķīnā. Šim nolūkam Komisija, pamatojoties uz Pasaules Bankas datubāzi (115), izmantoja valstis, kuru nacionālais kopienākums uz vienu iedzīvotāju ir līdzīgs kā ĶTR,

—	attiecīgā ražojuma ražošana minētajā valstī,

—	attiecīgo datu publiska pieejamība reprezentatīvajā valstī,

—	ja ir vairākas iespējamās reprezentatīvās valstis, tad priekšroku attiecīgā gadījumā dod valstij ar pienācīga līmeņa sociālo un vides aizsardzību.

(207)

Kā paskaidrots 209. un 210. apsvērumā, Komisija ir publicējusi divus paziņojumus par lietas materiāliem, ko izmanto normālās vērtības noteikšanai. Šajos paziņojumos aprakstīti fakti un pierādījumi, uz kuriem balstīti attiecīgie kritēriji, un atbildēts uz piezīmēm, ko personas saņēmušas par šiem elementiem un attiecīgajiem avotiem. Otrajā paziņojumā par ražošanas faktoriem Komisija informēja ieinteresētās personas par savu nolūku izskatīt iespēju izmantot Argentīnu kā attiecīgu reprezentatīvo valsti pašreizējā izmeklēšanā, ja tiktu apstiprināta nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(208)

Paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija kā iespējamu reprezentatīvo valsti normālās vērtības noteikšanai uz neizkropļotu cenu vai atsauces vērtību pamata saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica Turciju. Bez tam Komisija norādīja, ka pārbaudīs citas iespējamas attiecīgas reprezentatīvās valstis saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā noteiktajiem kritērijiem.

(209)

2020. gada 19. novembrī Komisija ar paziņojumu (“pirmais paziņojums”) informēja ieinteresētās personas par to, kurus attiecīgos avotus tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai. Minētajā paziņojumā Komisija uzskaitīja visus ražošanas faktorus, piemēram, izejvielas, darbaspēku un enerģiju, kas tiek izmantoti OŠK ražošanā. Papildus tam, pamatojoties uz kritērijiem, kas nosaka neizkropļotu cenu vai atsauces vērtību izvēli, Komisija noteica sešas iespējamās reprezentatīvās valstis – Dienvidāfriku, Kolumbiju, Malaiziju, Serbiju, Taizemi un Turciju – un atzina Turciju par vispiemērotāko reprezentatīvo valsti. Komisija saņēma piezīmes par pirmo paziņojumu no Connect Com, CCCME un ZTT grupas. Minētās piezīmes ir sīkāk analizētas 226.–237. apsvērumā.

(210)

2021. gada 12. martā Komisija ar otro paziņojumu (“otrais paziņojums”) informēja ieinteresētās personas par to, kurus attiecīgos avotus tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai, par reprezentatīvo valsti izmantojot Argentīnu. Tāpat tā informēja ieinteresētās personas, ka noteiks pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (“PVA izmaksas”) un peļņu, pamatojoties uz pieejamo informāciju par uzņēmumu Prysmian Energia Cables y Sistemas de Argentina S.A. reprezentatīvajā valstī. Otrajā paziņojumā tika arī atbildēts uz piezīmēm par pirmo paziņojumu. Piezīmes par otro paziņojumu tika saņemtas no Connect Com, CCCME un ZTT grupas. Minētās piezīmes ir sīkāk analizētas 247.–292. apsvērumā.

3.2.2. Līdzīgs ekonomiskās attīstības līmenis kā Ķīnā

(211)

Pirmajā paziņojumā par ražošanas faktoriem Komisija noteica Dienvidāfriku, Kolumbiju, Malaiziju, Serbiju, Taizemi un Turciju kā valstis, kuru ekonomiskās attīstības līmenis ir līdzīgs kā Ķīnā saskaņā ar Pasaules Bankas datiem, t. i., Pasaules Banka uz nacionālā kopienākuma pamata tās klasificē kā valstis ar “vidēji augstu ienākumu līmeni”; ir zināms, ka tajās ražo attiecīgo ražojumu. 2020. gada 30. novembrī tika saņemtas piezīmes no Connect Com, un 2020. gada 3. decembrī (pagarinātajā termiņā) – no CCCME un ZTT grupas.

(212)

Connect Com apgalvoja, ka Komisijai būtu jāizskata arī Meksika, Krievija un Kazahstāna kā iespējamās reprezentatīvās valstis. Tomēr Komisija minētajās valstīs nav atradusi nevienu OŠK ražotāju, kura finanšu informācija būtu viegli pieejama, un tāpēc tā neturpināja šo valstu novērtēšanu.

(213)

ZTT grupa apgalvoja, ka Turcijas ekonomika cieš no nozīmīgiem kropļojumiem, jo īpaši enerģijas tirgū, kā arī elektronikas un optikas tirgos, un šajā ziņā atsaucās uz Komisijas dienestu darba dokumentu “Turkey 2020 Report” (116). Ņemot vērā turpmāk 294. apsvērumā minēto secinājumu izvēlēties Argentīnu kā attiecīgu reprezentatīvo valsti, šis apgalvojums kļuva maznozīmīgs.

(214)

ZTT grupa apgalvoja, ka nacionālais kopienākums (NKI) nav piemērots rādītājs valsts ekonomiskās attīstības līmeņa novērtēšanai, jo NKI uz vienu iedzīvotāju adekvāti neapkopo valsts attīstības līmeni un neizmēra labklājību, un ka iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ir daudz precīzāks rādītājs. ZTT grupa arī norādīja, ka Malaizijas ekonomiskās attīstības līmenis ir tuvāks Ķīnas līmenim nekā Turcijas līmenis, salīdzinot IKP uz vienu iedzīvotāju, un tāpēc Malaizija attīstības līmeņa ziņā ir tuvāk Ķīnai nekā Turcija. ZTT grupa apgalvoja, ka šādā analīzē būtu jāņem vērā arī produktivitāte un, lai gan abās valstīs produktivitāte bija augstāka nekā Ķīnā, ekonomikas līdzīguma ziņā Malaizija bija tuvāk Ķīnai nekā Turcija. Tāpat ZTT grupa norādīja, ka, pamatojoties uz ANO tautas attīstības indeksu (kas apvieno dažādus attīstības rādītājus, piemēram, dzīves ilgumu, skolā pavadītos gadus un NKI uz vienu iedzīvotāju, vienā indeksā, kurā lielāks skaitlis liecina par augstāku attīstības līmeni), Malaizija ir tuvāk Ķīnas attīstības līmenim nekā Turcija. Visbeidzot, ZTT grupa norādīja, ka, pamatojoties uz Džini koeficientu (nevienlīdzības rādītājs diapazonā no 0 līdz 100, kur lielāks skaitlis liecina par lielāku nevienlīdzību), nevienlīdzības ziņā Malaizija bija tuvāk Ķīnai nekā Turcija.

(215)

Connect Com apgalvoja, ka Komisijai būtu jāņem vērā arī ražošanas apstākļi nozarē, ņemot vērā to, ka, pretstatā Turcijai, Ķīnā ir progresīvas tehnoloģijas, kā arī tirgū darbojošos uzņēmumu skaits.

(216)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkts paredz, ka, aprēķinot salikto normālo vērtību attiecībā uz valstīm, kur pastāv nozīmīgi kropļojumi, Komisija var izmantot reprezentatīvu valsti ar līdzīgu ekonomiskās attīstības līmeni, kāds ir eksportētājvalstī. Lai katrā gadījumā noteiktu, kurās valstīs ir līdzīgs ekonomiskās attīstības līmenis kā eksportētājvalstī, Komisija izmanto valstis, ko Pasaules Banka ir iedalījusi vienā un tajā pašā ienākumu kategorijā. Kā vairākkārt apstiprinājusi Eiropas Savienības Tiesa, Komisija tā rīkojas, īstenojot savu rīcības brīvību pamatregulas interpretēšanā un piemērošanā apstākļos, kuros tas ir Komisijas kompetencē (117). Komisija uzskata, ka minētā kategorizācija ļauj noteikt pietiekamu skaitu potenciāli piemērotu valstu ar līdzīgu attīstības līmeni, no kurām izvēlēties attiecīgu reprezentatīvo valsti saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, un vienlaikus tā nodrošina konsekventu un objektīvu valstu kopu.

(217)

Pamatregulā nav noteikts, ka reprezentatīvajai valstij ir jābūt vistuvāk eksportētājvalstij attiecībā uz ekonomiskās attīstības līmeni, produktivitāti, dzīves ilgumu, attīstības līmeni, nevienlīdzības līmeni, ražošanas apstākļiem vai konkurences līmeni. Tāpēc neviens no iepriekš minētajiem elementiem nav būtisks attiecīgas reprezentatīvas valsts izvēlē. Šajā gadījumā Pasaules Banka ir ierindojusi Ķīnu valstu kategorijā ar vidēji augstu ienākumu līmeni. Tāpēc visām valstīm, kas iekļautas šajā kategorijā un analizētas abos paziņojumos, ir līdzīgs ekonomiskās attīstības līmenis kā Ķīnai, un tika uzskatīts, ka tās atbilst kritērijam, kas noteikts pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā.

3.2.3. Attiecīgo datu publiska pieejamība reprezentatīvajā valstī

(218)

Pirmajā paziņojumā Komisija norādīja, ka Dienvidāfrikas, Kolumbijas, Malaizijas, Serbijas, Taizemes un Turcijas gadījumā sīkāk jāpārbauda datu publiska pieejamība, jo īpaši attiecībā uz attiecīgā ražojuma ražotāju publiskiem finanšu datiem. Kā skaidrots 219.–224. apsvērumā, Komisija noteica divus OŠK ražotājus Dienvidāfrikā, vienu Kolumbijā, četrus Malaizijā, vienu Serbijā, trīs Taizemē un četrus Turcijā.

(219)

Kolumbijas gadījumā viegli pieejamie finanšu dati par Furukuwa Industrial Colombia S A S bija no 2018. gada, līdz ar to tie nebija uzskatāmi par atbilstīgiem izmeklēšanas periodam. Kā norādīts 238. apsvērumā, jaunāki dati bija pieejami par citiem ražotājiem citās iespējamās reprezentatīvajās valstīs.

(220)

Malaizijas gadījumā Komisija noteica četrus ražotājus, kuru finanšu dati ir viegli pieejami, t. i., Fujikura Federal Cables SDN BHD (“Fujikura”), Lite Kabel SDN BHD (“Lite Kabel”), Opcom Cables SDN BHD (“Opcom”) un Tenaga Cable Industries SDN BHD (“Tenaga”). Viegli pieejamie finanšu dati par Lite Kabel un Tenaga bija no 2018. gada un par Opcom – no 2019. gada pirmā ceturkšņa, līdz ar to tie nebija uzskatāmi par atbilstīgiem izmeklēšanas periodam. Par Fujikura viegli pieejami bija 2019. gada finanšu dati, taču uzņēmums strādāja ar zaudējumiem.

(221)

Serbijas gadījumā, lai gan bija viegli pieejami Novkabel Doo Novi Sad finanšu dati par 2019. gadu, uzņēmums strādāja ar zaudējumiem.

(222)

Dienvidāfrikā Komisija noteica divus OŠK ražotājus, t. i., CBI-Electric Telecom Cables (PTY) LTD un Malesela Taihan Electric Cable (PTY) LTD. Tomēr minēto uzņēmumu dati nebija viegli pieejami.

(223)

Taizemes gadījumā Komisija noteica trīs OŠK ražotājus, t. i., Futong Group Communication Technology (Thailand) Co Ltd (“Futong”), Siam Fiber Optics Co Ltd (“Siam Fiber”) un Thai Fiber Optics Co Ltd (“Thai Fiber”), un par tiem bija viegli pieejami 2019. gada finanšu dati. Futong 2019. gadā bija rentabls, savukārt Siam Fiber un Thai Fiber strādāja ar zaudējumiem.

(224)

Turcijā Komisija noteica četrus OŠK ražotājus, kuru finanšu dati bija viegli pieejami, t. i., Cen Kablo Sanayi Ve Ticaret AS (“Cen Kablo”), Corning Optik Iletisim Sanayi Limited Sirketi (“Corning Optik”), ETK Kablo Sanayii Ve Ticaret AS (“ETK Kablo”) un Turk Prysmian Kablo Ve Sistemleri AS (“Turk Prysmian”). Cen Kablo un Corning Optik viegli pieejamie finanšu dati bija no 2018. gada un ETK Kablo – no 2017. gada. Par Turk Prysmian viegli pieejami bija 2019. gada finanšu dati. Tomēr 2019. gadā uzņēmuma peļņas procents bija zems, un tas netika atzīts par “samērīgu” pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pēdējās daļas nozīmē.

(225)

Tā kā jaunāki dati bija pieejami par citiem ražotājiem citās iespējamās reprezentatīvajās valstīs, kā norādīts 238. apsvērumā, Kolumbija, Malaizija un Turcija netika uzskatītas par iespējamām attiecīgām reprezentatīvām valstīm attiecīgajā posmā. Jebkurā gadījumā Komisija turpmāk ir atbildējusi uz apgalvojumiem par šīm valstīm.

(226)

CCCME un ZTT grupa apgalvoja, ka ražotāji iespējamās reprezentatīvajās valstīs, kuru finanšu dati tika izpausti pirmajā paziņojumā, ražoja un pārdeva gan attiecīgo ražojumu, gan citus ražojumus. Konkrētāk, CCCME un ZTT grupa apgalvoja, ka saskaņā ar Turk Prysmian 2019. gada pārskatu 89 % no tā pārdošanas apjoma veidoja energokabeļi un tikai 11 % – telesakaru kabeļi, līdz ar to minētais uzņēmums nebūtu labs finanšu datu avots attiecībā uz tā optiskās šķiedras kabeļu uzņēmējdarbību. Turklāt ZTT grupa apgalvoja, ka arī Corning Optik darbība neaprobežojas ar OŠK ražošanu.

(227)

Šajā saistībā Komisija norādīja, ka minēto uzņēmumu darbība ietver kabeļu ražošanu, ieskaitot attiecīgo ražojumu, un tāpēc šo uzņēmumu finanšu dati joprojām būtu reprezentatīvs tuvinājums, kas atspoguļo OŠK ražošanas finanšu rezultātus Turcijā 2019. gadā. Turklāt pamatregulas 2. panta 6.a punktā noteiktās metodikas piemērošana balstās uz viegli pieejamiem datiem, un ir pilnīgi iespējams, ka dati ir publiski pieejami nevis visdetalizētākajā attiecīgā ražojuma līmenī, bet gan agregētākā līmenī. Tādējādi minētais arguments nav pieņemams.

(228)

Connect Com apgalvoja, ka, ņemot vērā saikni starp Savienības ražotāju Prysmian un Turcijas ražotāju Turk Prysmian, Turcijas uzņēmuma pieskaitāmās izmaksas, PVA izmaksas un peļņa nav uzticamas. Connect Com nepaskaidroja, kāpēc minētā saikne padarītu PVA izmaksas un peļņu neuzticamas, tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(229)

CCCME un ZTT grupa norādīja, ka vairāki lieli Turcijas ražotāji, piemēram, Turk Prysmian un Corning Optik, importē optiskās šķiedras no to saistītajiem uzņēmumiem, tāpēc šādas saistītā importa cenas nevar atspoguļot tirgus cenas. Sūdzības iesniedzējs savukārt norādīja, ka tā tas nav. Tā kā apgalvojumam trūka pamatojuma, tas nav pieņemams.

(230)

ZTT grupa iesniedza divu Malaizijas ražotāju gada pārskatus – Opcom Cables 2019. un 2020. gada pārskatu un Lite 2019. gada pārskatu – kuri bija publiski pieejami. Abi uzņēmumi bija noteikti kā OŠK ražotāji pirmajā paziņojumā, kā norādīts 220. apsvērumā. ZTT grupa ierosināja izmantot minēto divu Malaizijas ražotāju finanšu datu pieejamību reprezentatīvās valsts noteikšanai. ZTT grupa norādīja, ka minētie divi Malaizijas uzņēmumi nebija rentabli attiecīgi 2019. un 2020. gadā, bet ierosināja šim rādītājam izmantot citu gadu datus, jo Lite Kabel bija rentabls 2018. gadā.

(231)

Tā kā abi Malaizijas uzņēmumi nebija rentabli attiecīgi 2019. un 2020. gadā, to datus nevarēja izmantot, jo tie nereprezentēja “samērīgu” apjomu pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pēdējās daļas nozīmē. Attiecībā uz 2018. gada (pirms izmeklēšanas perioda) datu izmantošanu – priekšroku vienmēr dod datiem par izmeklēšanas periodu. Šajā konkrētajā gadījumā finanšu dati par izmeklēšanas periodu ir pieejami citā iespējamā reprezentatīvajā valstī, līdz ar to nav nepieciešamības izmantot datus, kas attiecas uz citu laikposmu. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(232)

CCCME arī apgalvoja – ja Malaizijā nav ražotāju, kuri 2019. gadā bijuši rentabli un par kuriem ir viegli pieejama finanšu informācija, Komisijai būtu jāizmanto Savienības ražotāju PVA izmaksu un peļņas dati, kā tas notika termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā par antidempinga pasākumiem saistībā ar volframa elektrodu importu no Ķīnas (118).

(233)

Komisija norāda, ka pamatregulā priekšroka dota datiem no reprezentatīvas valsts, kurai ir līdzīgs ekonomiskās attīstības līmenis kā eksportētājvalstī, un tāpēc minētais apgalvojums nav pieņemams.

(234)

ZTT grupa apgalvoja, ka Komisijai, nosakot ražošanas faktoru vērtību, vajadzētu pamatoties nevis uz Pasaules tirdzniecības atlantu (“GTA”) (119), bet gan uz Ķīnas muitas dienestu vai reprezentatīvās valsts muitas dienestu importa statistiku, jo, kā tiek apgalvots, tā būtu uzticamāka nekā GTA dati.

(235)

Komisija norādīja, ka ieinteresētās personas nesniedza pierādījumus, kas apliecinātu, ka GTA nav tik uzticams kā oficiālā muitas statistika. Komisija norādīja, ka faktiski attiecīgās valsts oficiālā muitas statistika ir GTA datu avots saskaņā ar divpusējiem nolīgumiem, kas noslēgti starp GTA un tajā ietvertajām valstīm. Komisija arī konstatēja, ka virknē valsts administrāciju pastāv sena prakse izmantot GTA muitas statistikas iegūšanai un ka šo datubāzi plaši izmanto arī privātie ekonomikas dalībnieki dažādos nolūkos un kontekstos. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(236)

CCCME un ZTT grupa apgalvoja, ka liela daļa optisko šķiedru importa ar preču kodu 9001 10 Turcijā nebija materiāli, ko izmanto attiecīgā ražojuma ražošanā, piemēram, tās bija multimodālas šķiedras, un tāpēc GTA atrodamās importa cenas attiecībā uz Turciju nevar pamatoti atspoguļot monomodālu šķiedru neizkropļotu cenu. CCCME arī apgalvoja, ka Komisijai vajadzētu izmantot Malaiziju kā iespējamu reprezentatīvo valsti, jo monomodālu optisko šķiedru importa īpatsvars ar preču kodu 9001 10 Malaizijā ir daudz lielāks nekā Turcijā, līdz ar to Malaizijas GTA importa dati ir uzticamāki nekā Turcijas dati. Turklāt CCCME apgalvoja, ka, tā kā Turcija galvenokārt importē optiskās šķiedras no ASV un Malaizija – no Indijas, Malaizijas importa datus mazāk ietekmē piegādes izdevumi.

(237)

Attiecībā uz apgalvojumiem par Malaiziju un jo īpaši monomodālu optisko šķiedru importa vērtības reprezentativitāti, ņemot vērā šā izejresursa importa lielāku īpatsvaru ar preču kodu 9001 10 un zemākus piegādes izdevumus (salīdzinājumā ar Turciju), Komisija norādīja, ka, salīdzinot dažādu izejresursu importu dažādās valstīs, tā pārbaudīja, vai pastāv pietiekami reprezentatīvs imports uz iespējamām reprezentatīvajām valstīm. Turklāt, kā norādīts 318. apsvērumā, pēc attiecīgas reprezentatīvās valsts noteikšanas Komisija, cik vien iespējams, izmanto detalizētākus, valstij raksturīgus preču kodus, kas ir precīzāki nekā HS sešciparu kodi..

(238)

Tā kā Komisija neatrada pieejamu informāciju par izmeklēšanas periodu attiecībā uz Dienvidāfrikas un Kolumbijas ražotājiem un rentabliem ražotājiem Malaizijā un Serbijā, minētās jurisdikcijas netika uzskatītas par piemērotām reprezentatīvajām valstīm. Komisija veica papildu izpēti par iespējamām attiecīgām reprezentatīvām valstīm un, kā aprakstīts otrajā paziņojumā, noteica vienu OŠK ražotāju Argentīnā (t. i., Prysmian Energia Cables y Sistemas De Argentina S.A.), vienu Brazīlijā (t. i., Prysmian Cabos e Sistemas do Brasil S/A) un vēl vienu energoapgādes kabeļu ražotāju Taizemē (t. i., Venine Cable), par kuriem bija viegli pieejama 2019. gada finanšu informācija.

(239)

Komisija analizēja arī galveno ražošanas faktoru (piemēram, optiskās šķiedras, augsta un zema blīvuma polietilēna, ar alumīniju plaķētas tērauda stieples, stikla šķiedras pavedienu, apvalku materiāla ar zemu dūmu emisiju un bez halogēna, tērauda stieples ar fosfatējošu pārklājumu un PE slāni un cauruļu) importu uz Argentīnu, Brazīliju, Taizemi un Turciju.

(240)

Visu ražošanas faktoru gadījumā dati par importu no Ķīnas uz reprezentatīvo valsti tika izslēgti, ņemot vērā nozīmīgus kropļojumus pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Turklāt dati par importu no valstīm, kas nav PTO dalībvalstis un ir uzskaitītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 (120) I pielikumā (Azerbaidžāna, Baltkrievija, Turkmenistāna, Uzbekistāna, Ziemeļkoreja), uz reprezentatīvo valsti arī tika izslēgti, jo attiecīgās importa cenas netika uzskatītas par neizkropļotām cenām.

(241)

Argentīnas gadījumā puse no optiskajām šķiedrām, kas ir galvenais izejresurss, bija importēta no Ķīnas, skatot sešciparu koda līmenī. Tomēr analīze astoņciparu koda līmenī parādīja, ka tikai ar vienu no trim attiecīgajiem kodiem apzīmētās preces tika ievērojamā daudzumā (52 %) importētas no Ķīnas. Tāpēc tika secināts, ka šā izejresursa reprezentativitāte un tās pamatā esošā vērtība kopumā ir adekvāta. Pārējie galvenie ražošanas faktori ievērojamā daudzumā tika importēti no tirgus ekonomikas valstīm. Tāpēc tika uzskatīts, ka kropļojumu neskartajam importam Argentīnā ir augsta reprezentativitāte.

(242)

Skatot sešciparu koda līmenī, Brazīlijā optiskās šķiedras galvenokārt importē no Ķīnas. Turklāt astoņciparu koda līmenī optiskās šķiedras tika importētas ar trim kodiem, un imports ar diviem no šiem kodiem notika gandrīz tikai no Ķīnas. Tādēļ šā izejresursa reprezentativitāte un tās pamatā esošā vērtība tika uzskatītas par neuzticamām. Turklāt Komisija norādīja, ka sešciparu koda līmenī 72 % no ar alumīniju plaķētas tērauda stieples apjoma, ko viens ražotājs eksportētājs ievērojamos daudzumos izmantoja optiskās šķiedras kabeļu ražošanai, tika importēti no Ķīnas. Astoņciparu koda līmenī šo ražošanas faktoru importēja ar diviem kodiem, un abu šo kodu gadījumā vairāk nekā 60 % no importa nāca no Ķīnas. Tāpēc šā izejresursa reprezentativitāte un tās pamatā esošā vērtība tika uzskatītas par neuzticamām, un, tā kā tas ir būtisks izejresurss optiskās šķiedras kabeļu ražošanas procesā, tas ietekmē ievērojamu normālās vērtības daļu. Turklāt sešciparu koda līmenī 80 % no stikla šķiedras pavedieniem bija importēti galvenokārt no Ķīnas. Astoņciparu koda līmenī šo ražošanas faktoru importēja ar diviem kodiem, un abu šo kodu gadījumā vairāk nekā 60 % no importa nāca no Ķīnas. Ņemot vērā iepriekš minēto, neizkropļota importa Brazīlijā kopējo reprezentativitāti uzskatīja par zemu.

(243)

Taizemē, līdzīgi kā Brazīlijā, galvenais izejresurss, t. i., optiskās šķiedras, tika importēts galvenokārt no Ķīnas. Tikai 15 % no kopējā optisko šķiedru importa nāca no neizkropļotiem avotiem (sešciparu koda līmenī). Turklāt astoņciparu koda līmenī optiskās šķiedras importēja ar diviem kodiem, un abu šo kodu gadījumā vairāk nekā 70 % no importa apjoma nāca no Ķīnas. Tādēļ šā izejresursa reprezentativitāti un tās pamatā esošo vērtību uzskatīja par neuzticamām. Turklāt sešciparu koda līmenī 96 % no stikla šķiedras pavedieniem tika importēti galvenokārt no Ķīnas. Šim kodam nav astoņciparu līmeņa koda. Tādēļ šā izejresursa reprezentativitāti un tās pamatā esošo vērtību arī uzskatīja par neuzticamām. Ņemot vērā iepriekš minēto, neizkropļota importa Taizemē kopējo reprezentativitāti uzskatīja par zemu.

(244)

Turcijas gadījumā tikai divus ražošanas faktorus, kurus optiskās šķiedras kabeļu ražošanas izmaksās izmanto nelielos daudzumos, ievērojamā apjomā importēja no Ķīnas. Tādēļ neizkropļotajam importam Turcijā bija augsta reprezentativitāte.

(245)

Ņemot vērā iepriekš minēto (224. un 241.–244. apsvērums), Komisija ar otro paziņojumu informēja ieinteresētās personas, ka tā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu plāno izmantot Argentīnu kā attiecīgu reprezentatīvo valsti un uzņēmumu Prysmian Energia Cables Y Sistemas de Argentina S.A., lai iegūtu neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības normālās vērtības aprēķināšanai.

(246)

Ieinteresētās personas tika aicinātas sniegt piezīmes par Argentīnas kā reprezentatīvās valsts un Prysmian Energia Cables Y Sistemas de Argentina S.A. kā reprezentatīvās valsts ražotāja atbilstību. Piezīmes tika saņemtas no Connect Com, CCCME un ZTT grupas.

(247)

ZTT grupa atkārtoja savu apgalvojumu, ka NKI nav piemērots rādītājs ekonomiskās attīstības līmeņa novērtēšanai valstī, jo tas ietver ne tikai attiecīgajā valstī, bet arī ārpus tās radītos ienākumus, un apgalvoja, ka Komisija ir pieļāvusi nepārprotamu kļūdu savā faktu novērtējumā, Ķīnai līdzīga ekonomiskās attīstības līmeņa novērtēšanā izmantojot tikai Pasaules Bankas ienākumu kategoriju, kas pamatojas uz NKI uz vienu iedzīvotāju. Līdzīgi kā 214. apsvērumā aprakstītajā Turcijas gadījumā, ZTT grupa apgalvoja, ka Malaizija ekonomiskās attīstības līmeņa ziņā ir tuvāk Ķīnai nekā Argentīna, mērot to pēc NKI uz vienu iedzīvotāju, produktivitātes līmeņa un ANO tautas attīstības indeksa, un tāpēc tika apgalvots, ka Malaizija ir labāka reprezentatīvā valsts nekā Argentīna.

(248)

Komisija nepiekrīt ZTT grupas apgalvojumam, ka tā pieļāvusi nepārprotamu kļūdu, iespējamo reprezentatīvo valstu ekonomiskās attīstības līmeņa novērtēšanai izmantojot NKI. Kā sīkāk paskaidrots 216. un 217. apsvērumā, lai katrā gadījumā noteiktu, kurās valstīs ir līdzīgs ekonomiskās attīstības līmenis kā eksportētājvalstī, Komisija izmanto valstis, ko Pasaules Banka ir ierindojusi vienā un tajā pašā ienākumu kategorijā. Pamatregulā nav nekādu papildu prasību, kas liktu izvēlēties tādu valsti, kuras IKP uz vienu iedzīvotāju, produktivitātes līmenis vai ANO tautas attīstības indekss ir vislīdzīgākais eksportētājvalstij. Šajā gadījumā Pasaules Banka ir ierindojusi Ķīnu valstu ar vidēji augstu ienākumu līmeni kategorijā. Tāpēc gan Malaizijas, gan Argentīnas ekonomiskās attīstības līmenis ir līdzīgs kā Ķīnai, un tika uzskatīts, ka tās abas atbilst kritērijam, kas noteikts pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā. Tāpēc apgalvojums, ka Malaizija ir labāka reprezentatīvā valsts nekā Argentīna, tika noraidīts.

(249)

CCCME apgalvoja, ka izejvielu, kuras Ķīnas ražotāji importē no starptautiskajiem tirgiem, izmaksas nebūtu jāuzskata par izkropļotām un līdz ar to tās nebūtu jāaizstāj.

(250)

Izlasē iekļautajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem bija iespēja paust apgalvojumu, ka to (importētās) izejvielas nebija skāruši kropļojumi saskaņā ar 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu. Papildus šiem apgalvojumiem bija jāiesniedz attiecīgi pierādījumi (t. i., preču izcelsmes valsts, pirkuma līgums, rēķini). ZTT grupa apgalvoja, ka nevienu no tās izejvielu vai enerģijas iepirkumiem nav skāruši kropļojumi un izmeklēšanas periodā izejvielas tika iepirktas par neizkropļotām cenām. Lai gan ZTT grupa, atbildot uz anketas jautājumiem, norādīja šos iepirkumus izejvielu iepirkumu sarakstā, tā neiesniedza nekādus apstiprinošus pierādījumus. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(251)

Turklāt FTT grupa iesniedza atsevišķus apstiprinošu pierādījumu elementus par piecām izejvielām, taču tie bija daļēji (aptverot tikai dažus darījumus) un nesaderīgi ar citu attiecīgajā sarakstā sniegto informāciju. Tas neļāva Komisijai novērtēt minēto apgalvojumu, tādējādi šajā posmā to nevarēja pieņemt.

(252)

CCCME arī apgalvoja, ka trešo valstu importa cenas nav reprezentatīvs iekšzemes cenu aizvietotājs normālās vērtības aprēķinos, jo importa cenas var ietvert lielākus piegādes izdevumus nekā iekšzemē iegādātām izejvielām, kas mākslīgi palielinātu aizstāto izejvielu izmaksas; Komisija nevarētu pienācīgi nošķirt šīs cenu ietekmes atšķirības.

(253)

Kā paskaidrots 69. apsvērumā, Komisija šajā izmeklēšanā secināja, ka bija pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu. Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā noteikts, ka jāizmanto atbilstīgi dati attiecīgā reprezentatīvā valstī. Komisija izmanto GTA importa cenas kā sākumpunktu neizkropļotas cenas aprēķināšanai reprezentatīvajā valstī; šai cenai tā pieskaita attiecīgo importa tarifu. To uzskata par konservatīvu aplēsi atbilstīga neizkropļota tirgus cenas tuvinājuma noteikšanai reprezentatīvajā valstī, ņemot vērā to, ka atkarībā no attiecīgās valsts var rasties izmaksas papildus šai vērtībai, piemēram, importa nodevas un nodokļi, kas nav importa tarifi (piemēram, pievienotās vērtības nodoklis). Turklāt, ja visi piegādes izdevumi importa gadījumā netiktu ņemti vērā, galīgā cena neatspoguļotu neizkropļotu cenu Argentīnas tirgū, bet gan vidējo EXW cenu (pārdodot eksportam) valstīs, kas pārdod preces Argentīnai. Tas būtu pretrunā pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktam, tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(254)

Komisija noraidīja šo apgalvojumu, jo nebija pierādījumu, kas pamatotu, ka izmantotie dati un metodika nav reprezentatīvi attiecībā uz katra izejresursa neizkropļotām izmaksām.

(255)

CCCME apgalvoja, ka starp dažādajām valstīm pastāv ievērojamas darbaspēka un enerģijas izmaksu atšķirības un tāpēc trešās valsts darbaspēka izmaksas un enerģijas cenas nevar izmantot normālās vērtības noteikšanai.

(256)

(257)

CCCME lūdza Komisiju paskaidrot standartu, pēc kura nosaka, vai reprezentatīvās valsts uzņēmuma rentabilitāte ir augsta vai zema.

(258)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta pēdējo daļu saliktajai normālajai vērtībai ir jāietver neizkropļotas un samērīgas PVA izmaksas un peļņa. Tas ir juridiskais standarts, kuru Komisija piemēro, novērtējot, vai peļņas līmenis ir augsts vai zems. Kā noteikts minētajā pantā, peļņai ir jābūt samērīgai. Nosakot, kas ir samērīgs apjoms katrā gadījumā, Komisija ņem vērā tādas katrai izmeklēšanai raksturīgās iezīmes kā attiecīgais ražojums un nozare. Lieki piebilst, ka samērīgs peļņas līmenis nevar būt (gandrīz) negatīvs vai tuvs peļņas un zaudējumu slieksnim.

(259)

CCCME arī apgalvoja, ka Argentīna nav attiecīga reprezentatīva valsts, jo vienīgais Komisijas noteiktais Argentīnas ražotājs (t. i., Prysmian Energia) ir saistīts ar vienu no sūdzības iesniedzējiem un uzņēmums ieņem lielu Argentīnas tirgus daļu. Šajā sakarā CCCME atsaucās uz antidempinga izmeklēšanu par glifozāta importu no Ķīnas (121), kurā Argentīna, Austrālija, Indija un Malaizija tika noraidītas kā analogās valstis, jo to tirgos lielākoties dominēja uzņēmumi, kas ir saistīti ar ES galveno sūdzības iesniedzēju. CCCME arī apgalvoja, ka, tā kā telesakaru tirgus Argentīnā 2020. gadā ir ievērojami audzis un Argentīnas valdība sniedza atbalstu vietējiem ražotājiem, uzņēmuma, kurš ieņem lielu daļu augošā tirgū, PVA izmaksu un peļņas dati nevar atspoguļot samērīgu un uz tirgu orientētu līmeni un nebūtu jāizmanto normālās vērtības aprēķināšanai. Connect Com arī apgalvoja, ka Argentīnas OŠK ražotāji nav neatkarīgi uzņēmumi, bet gan saistīti ar Prysmian un Nexans, un tāpēc i) Argentīnas iekšzemes tirgū nav pietiekamas konkurences (uzņēmums atsaucās uz Eiropas Savienības Tiesas spriedumu lietā C-16/90 (122)); ii) šo ražotāju izmaksas un peļņa būtu virs konkurētspējīgā līmeņa; iii) saistīto ražotāju uzņēmumu grupas iekšējās transfertcenas ir pārmērīgas. Connect Com arī apgalvoja, ka Prysmian Energia peļņa 20 % apmērā ir pārmērīga, savukārt Taizemes uzņēmuma Venine Cable peļņa 9,5 % apmērā vairāk atbilst konkurences apstākļiem. Turklāt Connect Com apgalvoja, ka Brazīlija būtu labāka reprezentatīvā valsts, jo tās tirgū aktīvi darbojas vairāk ražotāju un vismaz četri no tiem ir neatkarīgi no sūdzības iesniedzējiem.

(260)

Fakts, ka izvēlētais uzņēmums reprezentatīvajā valstī ir saistīts ar Savienības ražotāju, neietekmē reprezentatīvās valsts izvēli. CCCME nav sniegusi ne iemeslus, ne pierādījumus, kuri minēto faktu padarītu par būtisku šajā izmeklēšanā. Turklāt tas, ka uzņēmums ieņem lielu Argentīnas tirgus daļu, nenozīmē, ka Argentīnā nav konkurences, un tas arī automātiski nepadara šāda uzņēmuma finanšu datus par nepiemērotiem. Arī apgalvojums, ka Argentīnas tirgus nav balstīts konkurencē, netika pamatots ar pierādījumiem. Faktiski, kā norādīts 362. apsvērumā, Argentīnas uzņēmumam konstatētais peļņas procents bija 10,6 %, kas atbilst peļņai 9,5 % apmērā, ko Connect Com aizstāvēja kā tādu, kas “atbilst konkurences apstākļiem”. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(261)

CCCME atkārtoja savu lūgumu Komisijai izmantot Malaiziju kā reprezentatīvu valsti. Tas apgalvoja, ka, tā kā nav rentabla uzņēmuma datu par izmeklēšanas periodu, Komisija varētu izmantot rentabla uzņēmuma 2018. gada finanšu datus, jo OŠK nozare ir nosacīti stabila un tajā PVA izmaksas un peļņa gadu gaitā būtiski nemainās. CCCME arī uzsvēra, ka antidempinga izmeklēšanā par Ķīnas izcelsmes citronskābi (123), lai gan noteiktais Kolumbijas ražotājs cieta zaudējumus 2019. gadā, Komisija tomēr izvēlējās Kolumbiju kā attiecīgo reprezentatīvo valsti un PVA izmaksu un peļņas datiem izmantoja tādu Kolumbijas uzņēmumu datus, kuri ražoja citronskābei cieši pietuvinātas kategorijas ražojumus.

(262)

Kā paskaidrots 231. apsvērumā, priekšroku dod datiem, kas pieejami par izmeklēšanas periodu, un šādi dati pastāv saistībā ar uzņēmumu Argentīnā. CCCME nav sniegusi nevienu iemeslu tam, lai atkāptos no tā paša laikposma, par kuru ir aprēķināta normālā vērtība. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(263)

Turklāt ZTT grupa apgalvoja, ka Malaizija ir labāka reprezentatīvā valsts nekā Argentīna, jo i) ražojumi, ko ražo trīs ZTT grupas ierosinātie Malaizijas ražotāji, salīdzinājumā ar Prysmian Energia ražotajiem ražojumiem ir līdzīgāki ZTT grupas ražotajiem; ii) Malaizijā ir noteikts vairāk OŠK ražotāju nekā Argentīnā.

(264)

Neņemot vērā to, ka par pirmo apgalvojumu netika sniegti nepieciešamie pierādījumi, šie divi punkti nav būtiski, jo minētie Malaizijas uzņēmumi izmeklēšanas periodā vai nu strādāja ar zaudējumiem, vai nereģistrēja samērīgu peļņu pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē. Kā paskaidrots 230. apsvērumā, Lite un Opcom Cables nebija rentabli attiecīgi 2019. un 2020. gadā, savukārt Tenaga Cable peļņa 2019. gadā nebija “samērīgā apjomā” pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, kā norādīts 268. apsvērumā. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(265)

ZTT grupa apgalvoja, ka Komisija varētu izmantot Malaizijas uzņēmuma 2018. gada rentabilitātes normu tādā pašā veidā, kā tā izmanto aplēses par rentabilitāti pirms izmeklēšanas perioda, aprēķinot kaitējuma novēršanas starpību.

(266)

2. panta 6.a punktā kā pirmā metode norādīta tādu attiecīgu ražošanas un pārdošanas izmaksu izmantošana, kas izmeklēšanas periodā novērotas attiecīgā reprezentatīvā valstī. Šajā kontekstā peļņas dati, protams, būtu no tā paša perioda. Ja peļņa nav samērīga, kā tas ir šajā gadījumā, izvēlas citu reprezentatīvo valsti. Tādējādi šo apgalvojumu nevar pieņemt.

(267)

ZTT grupa arī iesniedza Malaizijas uzņēmuma Tenaga Cable Industries SDN BHB, kurš, kā norādīts 220. apsvērumā, bija uzskaitīts pirmajā paziņojumā, 2019. gada finanšu pārskatus un aicināja Komisiju izvēlēties Malaiziju kā reprezentatīvo valsti un izmantot minētā uzņēmuma PVA izmaksas un peļņas procentu normālās vērtības aprēķināšanai.

(268)

Komisija norādīja, ka minētais uzņēmums 2019. gadā patiešām bija rentabls, taču tā peļņas procents neatspoguļoja “samērīgu” apjomu pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(269)

ZTT grupa arī apgalvoja, ka Komisijai būtu jāizmanto Malaizija, nevis Argentīna kā reprezentatīvā valsts, jo tās importa dati ir labāki nekā Argentīnai. Malaizija ir piešķīrusi tarifa kodu astoņciparu koda līmenī optiskajām šķiedrām (9001 10 10), kas atbilst izejvielu veidam, ko izmanto attiecīgā ražojuma (lietojumam telesakaru tīklos) ražošanā, un importam Malaizijā nepiemēro muitas nodokļus, savukārt Argentīnas tarifu nomenklatūrā nav šāda konkrēta nošķīruma attiecībā uz optiskajām šķiedrām telesakaru lietojumam, un tiek piemēroti muitas nodokļi.

(270)

Šis apgalvojums ir faktiski nepareizs. Astoņciparu kods Malaizijā (t. i., 9001 10 10) attiecas gan uz telesakaru, gan elektropārvades lietojumu. Argentīnas gadījumā divi astoņciparu kodi optiskajām šķiedrām (9001 10 19 un 9001 10 11) nenorāda uz lietojumu, bet skaidri identificē ražojumu, t. i., optiskās šķiedras. Skaidrs, ka optisko šķiedru galvenais lietojums ir telesakari. Jebkurā gadījumā, kā paskaidrots 231. apsvērumā, Komisijai neizdevās atrast attiecīgu uzņēmumu Malaizijā, kura izmeklēšanas perioda finanšu dati būtu viegli pieejami un kurš būtu reģistrējis samērīgu peļņu pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(271)

ZTT grupa arī apgalvoja, ka Komisijai būtu jāizmanto Malaizija, nevis Argentīna kā reprezentatīvā valsts, jo enerģijas tirgus Argentīnā ir izkropļots. Šajā ziņā tā atsaucās uz Fitch Rating (124) 2019. gada ziņojumu, kurā norādīts, ka Argentīnas elektroapgādes nozare balstās uz valdības subsīdijām, kas tiek maksātas Compania Administradora del Mercado Mayorista Eléctrico S.A. (CAMMESA) un nodotas elektroenerģijas ražošanas uzņēmumiem. ZTT grupa arī apgalvoja, ka saskaņā ar Pasaules Bankas informāciju pastāv četri valstij piederoši uzņēmumi, kuri darbojas Argentīnas elektroenerģijas tirgū.

(272)

Komisija norādīja, ka Fitch Rating ziņojums tika publicēts 2019. gada 13. jūnijā un CAMMESA saņemtās subsīdijas attiecās uz laikposmu līdz 2018. gadam. Turklāt minētās personas iesniegtajos ziņojuma fragmentos bija norādīts tikai, ka subsīdijas tika nodotas elektroenerģijas ražošanas uzņēmumiem, un netika secināts, ka šie uzņēmumi tās tālāk nodeva galalietotājiem. Jebkurā gadījumā, pat ja tā būtu bijis, elektroenerģijas izmaksas, ko izmanto kā atsauces vērtību, būtu zemākas un tā rezultātā normālā vērtība arī būtu zemāka – par labu ražotājiem eksportētājiem. Jebkurā gadījumā, kā skaidrots 348. apsvērumā, elektroenerģijas atsauces vērtības aprēķināšanai Komisija izmantoja tarifus, kurus izmeklēšanas perioda laikā publicēja elektroenerģijas sadales uzņēmumi Edesur un Edenor. Tāpat ZTT grupas iesniegtajā ziņojumā ir norādīts, ka Edenor un Edesur ir privātas struktūras (Edenor kontrolpaketes īpašnieks ir Pampa Energia un Edesur – Enel Americas) un līdz ar to, šķiet, nesaņēma minētās subsīdijas. Turklāt netika sniegti nekādi pierādījumi par iespējamo subsīdiju ietekmi uz tirgu. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(273)

ZTT grupa arī apgalvoja, ka tad, ja Argentīna, nevis Malaizija tiktu izmantota kā reprezentatīvā valsts, tad Argentīnas importa statistika ar kodu 9001 10 19 būtu jāizslēdz no šā izejresursa neizkropļotas cenas aprēķināšanas, jo importa apjoms ir neliels (688 kg) un cena ir augsta, tāpēc, kā tiek apgalvots, tas nenotiek parastajā tirdzniecības apritē. Turklāt tika apgalvots, ka Argentīnas koda 9001 10 20 (Haces Y Cables De Fibras Ópticas – optiskās šķiedras kabeļi un kūļi) datus vajadzētu iekļaut, jo imports ar šo kodu notika daudz lielākos un parastākos daudzumos (1 212 473 kg).

(274)

Attiecībā uz Argentīnas kodu 9001 10 19ZTT grupa nav sniegusi nekādus pierādījumus, kas parādītu, ka imports ar šo kodu nav noticis parastajā tirdzniecības apritē. Augstāka cena šajā ziņā nav rādītājs. Papildus tam izmeklēšanā atklājās, ka daži Ķīnas ražotāji eksportētāji pērk optiskās šķiedras par līdzīgu cenu. Turklāt tiek norādīts, ka Argentīnas kods 9001 10 20 attiecas uz optiskajiem kabeļiem, nevis optiskajām šķiedrām, un tāpēc to nevar izmantot optisko šķiedru atsauces vērtības aprēķināšanā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(275)

ZTT grupa arī apgalvoja, ka, pamatojoties uz Prysmian Group 2019. gada pārskatu, 16 % no grupas kopējiem ieņēmumiem veidoja tās darbība projektu jomā (pielāgoti augsto tehnoloģiju un augstsprieguma kabeļi zemjūras un sauszemes lietojumam), 70 % – darbība enerģētikas jomā (pilnīgs energokabeļu sortiments), bet tikai 14 % – darbība telesakaru jomā. Tāpēc, kā tika apgalvots, būtu maldinoši izmantot Prysmian Group dalībnieku par pamatu ražošanas izmaksu, PVA izmaksu un peļņas noteikšanai optiskās šķiedras kabeļu tirgū, jo tie ir tikai neliela daļa no uzņēmuma ražojumiem.

(276)

Otrajā paziņojumā ieinteresētajām personām izpaustā Prysmian Energia finanšu informācija nav visa Prysmian Group līmeņa, bet gan Argentīnas struktūras līmeņa informācija. Turklāt, pamatojoties uz Prysmian Energia tīmekļa vietnē (125) pieejamo informāciju, uzņēmuma darbība ietver attiecīgo ražojumu, tāpēc šā uzņēmuma finanšu dati ir Argentīnas OŠK ražošanas finanšu rezultātu reprezentatīvs tuvinājums. Turklāt, kā paskaidrots 227. apsvērumā, pamatregulas 2. panta 6.a punktā noteiktās metodikas piemērošana balstās uz viegli pieejamiem datiem, un ir pilnīgi iespējams, ka dati ir pieejami nevis visdetalizētākajā attiecīgā ražojuma līmenī, bet gan agregētākā līmenī. Tādējādi šis apgalvojums tika noraidīts.

(277)

ZTT grupa arī apgalvoja, ka Argentīnas datu kvalitāte nav uzticama, jo Prysmian Energia ir saistīts ar Prysmian S.p.A – Savienības ražotāju, kurš ir daļa no pašreizējās izmeklēšanas. Tā rezultātā jebkāds nodarītais kaitējums Prysmian S.p.A ietekmētu visas grupas finanšu rezultātus, ieskaitot Prysmian Energia. Turklāt tā apgalvoja, ka Prysmian Energia finanšu rezultātus vien varētu ietekmēt darījumi saistībā ar saistīto personu piegādātajiem izejresursiem.

(278)

Kā skaidrots 276. apsvērumā, Prysmian Energia finanšu informācija, kas otrajā paziņojumā tika izpausta ieinteresētajām personām, nav visa Prysmian Group līmeņa, bet gan Argentīnas struktūras līmeņa informācija. Turklāt ZTT grupa nepaskaidroja, kā Argentīnas uzņēmuma finanšu datus ietekmētu kaitējums, kas nodarīts saistītam uzņēmumam Itālijā. Minētais apgalvojums ir tīri spekulatīvs, jo tam nebija nekādu apstiprinošu pierādījumu. Apgalvojums, ka Prysmian Energia finanšu rezultātus varētu ietekmēt ar saistīto personu piegādātajiem izejresursiem saistīti darījumi, arī ir spekulatīvs, jo arī par to netika sniegti nekādi pierādījumi. Šie apgalvojumi tika noraidīti.

(279)

ZTT grupa lūdza Komisiju sniegt detalizētāku tās rīcībā esošo informāciju par Prysmian Energia darbības izmaksu struktūru vai iegūt un izpaust to, ja šāda informācija attiecīgajā laikā nebija pieejama.

(280)

Komisija apstiprina, ka tā otrajā paziņojumā izpauda ieinteresētajām personām attiecīgo viegli pieejamo Prysmiam Energia finanšu informāciju no Dun & Bradstreet.

(281)

Connect Com apgalvoja, ka, tāpat kā Turcijas gadījumā, attiecībā uz Argentīnu nevar pieņemt, ka tajā saražo pietiekami reprezentatīvu optiskās šķiedras kabeļu apjomu, kas atbilst atsauces vērtībai, proti, 5 % no Ķīnas ražošanas apjoma, kā noteikts Komisijas norādījumos sūdzību sagatavošanai (126). Pēc šīs personas domām, OŠK ražotāju kopējais ražošanas apjoms Argentīnā ievērojami atpaliktu no Ķīnas ražotāju kopējā ražošanas apjoma.

(282)

Connect Com arī apgalvoja, ka Argentīnas ražotājiem nav pieejamas būtiskas izejvielas, piemēram, stikla šķiedra, aramīds vai polietilēns, un, pretstatā Ķīnas ražotājiem, tiem minētās izejvielas ir jāimportē relatīvi sarežģītā un dārgā veidā. Šajā ziņā tas atsaucās uz EST 1991. gada 22. oktobra spriedumu lietā C-16/90 (127), kurā noteikts, ka, izvēloties reprezentatīvo valsti, ir jāņem vērā piekļuve izejvielām.

(283)

Vispirms jāatzīmē, ka Connect Com argumenti un atsauce uz spriedumu lietā C-16/90 ir nevietā. Šajā Tiesas lietā izskatīta analogās valsts izvēle saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta iepriekšējo redakciju, kurā bija noteikts, ka normālā vērtība ārpustirgus ekonomikas valstīm varēja būt balstīta uz faktiskajām iekšzemes cenām vai faktiskajām izmaksām, kas radušās iekšzemes ražotājiem trešā tirgus ekonomikas valstī. Saskaņā ar šo tiesību normu tādi faktori kā analogās valsts ražotāju piekļuve izejvielām un ražošanas apjoms varētu ietekmēt analogās valsts izvēli, jo tie varētu ietekmēt analogās valsts ražotāju iekšzemes cenas un izmaksas līdzīgā ražojuma ražošanai un pārdošanai. Tāpēc bija pamatoti izvēlēties analogo valsti, kurā šādi faktori bija salīdzināmi ar tiem, kas novēroti ārpustirgus ekonomikā, uz kuru attiecas izmeklēšana. Šie apsvērumi vairs nav būtiski 2. panta 6.a punkta piemērošanai. Tas ir tāpēc, ka saskaņā ar 2. panta 6. punktu normālā vērtība ir balstīta uz izmeklējamo ražotāju eksportētāju ražošanas faktoriem. Reprezentatīvo atsauces valsti izmanto tikai neizkropļotu datu iegūšanai, un šajā gadījumā lai novērtētu izmeklējamo Ķīnas ražotāju eksportētāju ražošanas faktorus.

(284)

Neskarot iepriekš minēto, Komisija atzīmēja turpmāk minēto.

(285)

Attiecībā uz apgalvojumu, kas attiecas uz rokasgrāmatu sūdzības iesniedzējiem, viss teksts, uz kuru atsaucas Connect Com, ir paskaidrojoša rokasgrāmata sūdzību iesniedzējiem; tā nav juridiski saistoša, un tās nolūks ir tikai sniegt vispārīgus ieteikumus (128). Turklāt minētās rokasgrāmatas nolūks ir tikai sniegt norādījumus sūdzību iesniedzējiem sūdzības sagatavošanas posmā, un tā neaptver izmeklēšanas posmu, kas ir šīs personas prasības konteksts. Jebkurā gadījumā Komisija norāda, ka citētais teksts bija neuzmanības kļūda no iepriekšējās redakcijas, kurā apspriesta analogās valsts izvēle saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta iepriekšējo redakciju, un rokasgrāmata jau ir pārskatīta (129). Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(286)

Attiecībā uz apgalvojumu par piekļuvi izejvielām tas ir gan nepareizs, gan tīri spekulatīvs. Pamatojoties uz GTA paziņotajiem datiem, uzņēmumi Argentīnā importē stikla šķiedru, aramīdu vai polietilēnu ievērojamos daudzumos. Turklāt Connect Com nav sniedzis nekādus pierādījumus, kas atspoguļotu, kā apgalvots, sarežģīto un dārgo veidu, kādā Argentīnas uzņēmumi importē minētās izejvielas. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(287)

Turklāt Connect Com kļūdaini apgalvoja, ka Komisija izslēdza Dienvidāfriku, Kolumbiju, Malaiziju un Serbiju kā iespējamas reprezentatīvās valstis, pamatojoties uz sešciparu līmeņa importa datu analīzi pirmā paziņojuma ietvaros, savukārt analīzi par Argentīnu tā veica astoņciparu līmenī.

(288)

Kā paskaidrots 238. apsvērumā, Komisija neuzskatīja Dienvidāfriku, Kolumbiju, Malaiziju un Serbiju par piemērotām reprezentatīvām valstīm, jo tā neatrada pieejamu informāciju par šo valstu ražotāju finanšu datiem izmeklēšanas periodā. Tāpēc importa datu analīze netika veikta. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(289)

Connect Com arī apgalvoja, ka Komisija nevar izslēgt Brazīliju, pamatojoties uz to, ka lielu daļu ar alumīniju plaķētas tērauda stieples importē no Ķīnas, jo ar alumīniju plaķēta tērauda stieple nav būtiska izejviela, kas nepieciešama OŠK ražošanā, un, ja minētais lēmums pamatojās uz maznozīmīgu ražošanas faktoru importa apjomu no Ķīnas, tad arī Argentīna būtu jānoraida kā reprezentatīvā valsts, jo citus maznozīmīgus ražošanas faktorus, piemēram, alumīnija sakausējumu stieples un alumīnija stieņus, Argentīna no Ķīnas importē ievērojamos daudzumos.

(290)

Connect Com pārprata iemeslus, kāpēc Komisija neuzskatīja Brazīliju par attiecīgu reprezentatīvo valsti. Kā skaidrots 242. apsvērumā, Komisija secināja, ka neizkropļota importa kopējā reprezentativitāte Brazīlijā ir zema, jo vairākas izejvielas, kuras OŠK ražošanas izmaksās izmanto ievērojamos daudzumos, tiek importētas galvenokārt no Ķīnas. Konkrētāk, Komisija uzsvēra, ka optisko šķiedru reprezentativitāte un tās pamatā esošā vērtība bija būtiski samazinātas, jo lielākā daļa importa nāca no Ķīnas, vērtējot gan sešciparu, gan astoņciparu koda līmenī. Turklāt, kā skaidrots 242. apsvērumā, viens ražotājs eksportētājs OŠK ražošanai izmanto ar alumīniju plaķētu tērauda stiepli ievērojamā daudzumā. Minētais ražotājs ražo OŠK, ko papildus datu pārraidei izmanto arī strāvas pārvadei, un, kā skaidrots 59. apsvērumā, uz šiem ražojumiem arī attiecas pašreizējā izmeklēšana. Turklāt arī stikla šķiedras galvenokārt tika importētas no Ķīnas. Tāpēc apgalvojums tiek noraidīts.

(291)

Connect Com atkārtoja savu apgalvojumu, ka Komisijai būtu jāpārbauda, vai Meksiku, Kazahstānu un Krievijas Federāciju varētu uzskatīt par piemērotām reprezentatīvajām valstīm, jo minētajās valstīs saražo lielāku daudzumu OŠK nekā Argentīnā. Turklāt uzņēmums norādīja, ka, pamatojoties uz Eiropas Savienības Tiesas judikatūru (130), Komisija nevarēja paļauties uz faktu, ka tā neatrada ražotāju, kura rādītāji būtu viegli pieejami, bet tai ir jāpieliek visas pūles, lai attiecīgā trešā valstī atrastu ražotāju, kurš vēlētos sadarboties izmeklēšanā.

(292)

Kā paskaidrots 212. apsvērumā, Komisija detalizētāk nenovērtēja Meksiku, Kazahstānu un Krievijas Federāciju, jo tai neizdevās minētajās valstīs atrast OŠK ražotājus, kuru finanšu informācija būtu viegli pieejama. Komisija papildus norādīja, ka Connect Com arī nesniedza šādu informāciju. Turklāt reprezentatīvās valsts attiecīgā uzņēmuma finanšu informācija pamatojas uz viegli pieejamu informāciju, un Komisijai nav jācenšas veidot sadarbību ar uzņēmumiem reprezentatīvajā valstī. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

3.2.4. Sociālās un vides aizsardzības līmenis

(293)

Tā kā, pamatojoties uz minētajiem elementiem, ir konstatēts, ka Argentīna ir vienīgā attiecīgā reprezentatīvā valsts, nav vajadzības novērtēt sociālās un vides aizsardzības līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pēdējo teikumu.

3.2.5. Secinājums

(294)

Ņemot vērā iepriekš minēto analīzi, Argentīna atbilst visiem kritērijiem, kas noteikti pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, lai to uzskatītu par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

3.2.6. Piezīmes par galīgo izpausto informāciju

(295)

Savās piezīmēs par galīgo izpausto informāciju ZTT grupa savus argumentus par reprezentatīvās valsts izvēli atkārtoja, apgalvojot, ka Malaizija ir reprezentatīvāka valsts nekā Argentīna. Šajā sakarā tā savus 265., 267. un 269. apsvērumā izklāstītos argumentus atkārtoja, jaunu informāciju nesniedzot. Turklāt bez jebkādiem pierādījumiem tā apgalvoja, ka Argentīnā optiskās šķiedras netiekot ražotas un ka optisko šķiedru imports neesot pietiekams normālas darbības vajadzībām.

(296)

266., 268. un 270. apsvērumā minēto iemeslu dēļ un apstiprinošu pierādījumu trūkuma dēļ šie apgalvojumi tika noraidīti.

(297)

Piezīmēs par galīgo izpausto informāciju, atsaucoties uz reprezentatīvās valsts izvēli no to valstu saraksta, kurām ir līdzīgs ekonomiskās attīstības līmenis kā eksportētājvalstij, Connect Com apgalvoja, ka, lai gan Komisija, izmantojot savu rīcības brīvību pamatregulas interpretācijā un piemērošanā, izmantojusi valstis, kuras Pasaules Banka klasificējusi tajā pašā ienākumu kategorijā, Connect Com uzskata, ka nav pareizi izvēlēties valsti ar līdzīgu ekonomiskās attīstības līmeni, tikai pamatojoties uz Pasaules Bankas vispārējo klasifikāciju. Turklāt uzņēmums apgalvoja, ka Eiropas tiesas šādu praksi nav apstiprinājušas. Connect Com apgalvoja, ka tāpēc Komisijai nebūtu vajadzējis noraidīt kā nebūtiskus Connect Com apgalvojumus, ka Komisijai būtu jāņem vērā arī ražošanas apstākļi nozarē un tehnoloģiskās attīstības līmenis reprezentatīvajās valstīs salīdzinājumā ar Ķīnu.

(298)

216. un 217. apsvērumā paskaidroto iemeslu dēļ šie apgalvojumi tika noraidīti.

(299)

Connect Com arī apgalvoja, ka Komisijai būtu jāizpauž, kuram no trim Argentīnas optisko šķiedru preču kodiem importa apjoms no Ķīnas bija 52 % un kāds bija pārējo ražojumu importa apjoms.

(300)

Jānorāda, ka Komisija 2021. gada 12. martā izmeklēšanas nekonfidenciālajiem lietas materiāliem pievienoja Argentīnas, Brazīlijas, Taizemes un Turcijas ražošanas faktoru pilnīgu izklāstu. Lapā “QTY share” importa apjoms no Ķīnas kopējā importa apjomā Argentīnas preču kodam 9001 10 20 bija 51,55 % (noapaļojot 52 %), preču kodam 9001 10 19 bija 21,83 % un preču kodam 9001 10 11 attiecīgi 1,55 %.

(301)

Connect Com arī apgalvoja, ka Komisija izslēdza Dienvidāfriku, Kolumbiju, Malaiziju un Serbiju kā piemērotas reprezentatīvās valstis, pamatojoties uz sešciparu līmeņa importa datu analīzi, savukārt analīzi par Argentīnu tā veica astoņciparu līmenī.

(302)

Komisija nepiekrīt šim apgalvojumam. Kā norādīts 238. apsvērumā, Komisija neuzskatīja Dienvidāfriku un Kolumbiju par piemērotām reprezentatīvām valstīm, jo tā neatrada viegli pieejamu informāciju par šo valstu ražotāju finanšu datiem izmeklēšanas periodā. Malaiziju un Serbiju arī neuzskatīja par piemērotām reprezentatīvām valstīm, jo Komisija šajās valstīs nekonstatēja rentablus ražotājus. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(303)

Connect Com arī apgalvoja, ka Brazīliju nevajadzētu izslēgt kā piemērotu reprezentatīvo valsti, jo no Ķīnas Brazīlijā tika importēts liels ar alumīniju plaķētas tērauda stieples importa apjoms. Connect Com arī apgalvoja, ka ar alumīniju plaķēta tērauda stieple nav būtiska izejviela OŠK ražošanai. Connect Com arī lūdza Komisiju izpaust, kurš Ķīnas ražotājs eksportētājs, kā tiek apgalvots, izmantoja ar alumīniju plaķētu tērauda stiepli.

(304)

Kā paskaidrots 242. apsvērumā, neizkropļota importa Brazīlijā reprezentativitāte tika uzskatīta par zemu ne tikai attiecībā uz ar alumīniju plaķētu tērauda stiepli. Ar alumīniju plaķētu tērauda stiepli izmanto OZV un OFV kabeļu ražošanā, kuri arī ir izmeklēšanas tvērumā un kurus izlasē iekļautie Ķīnas ražotāji eksportētāji eksportē uz Savienību.

(305)

Connect Com arī atkārtoja CCCME apgalvojumus, kā arī tā apgalvojumus 259. apsvērumā, jaunu informāciju nesniedzot.

(306)

260. apsvērumā paskaidroto iemeslu dēļ šie apgalvojumi tika noraidīti.

(307)

Connect Com arī atkārtoja 281. apsvērumā paustos apgalvojumus, jaunu informāciju nesniedzot.

(308)

283.–285. apsvērumā paskaidroto iemeslu dēļ šie apgalvojumi tika noraidīti.

(309)

Turklāt Connect Com apgalvoja – tā kā izmeklēšana attiecas arī uz OZV un OFV kabeļiem, izvēlētajam Argentīnas ražotājam būtu jāražo arī šāda veida OŠK, un Komisijai būtu jāatklāj, vai tas tā ir.

(310)

Komisija norāda, ka nav šādas prasības, ka izvēlētajam ražotājam no reprezentatīvās valsts būtu jāražo visi ražojuma veidi, ko eksportē Ķīnas ražotāji. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts kā nebūtisks.

(311)

Piezīmēs par galīgo izpausto informāciju 259. apsvērumā CCCME arī apgalvoja, ka Argentīna nav attiecīga reprezentatīva valsts, jo vienīgais Komisijas konstatētais Argentīnas ražotājs (t. i., Prysmian Energia) ir saistīts ar vienu no sūdzības iesniedzējiem, un šis uzņēmums ieņem lielu Argentīnas tirgus daļu. Šajā sakarā tā vēlreiz atsaucās uz antidempinga izmeklēšanu par glifozāta importu no Ķīnas (131), kurā Argentīna, Austrālija, Indija un Malaizija tika noraidītas kā analogās valstis, jo to tirgos lielākoties dominēja uzņēmumi, kas ir saistīti ar ES galveno sūdzības iesniedzēju. Tā arī apgalvoja, ka Komisija neizskatīja apgalvojumu par glifozāta izmeklēšanu un arī neparādīja, ka saliktās normālās vērtības aprēķināšanai varētu izmantot Argentīnas ražotāja PVA izmaksu un peļņas datus.

(312)

Kā norādīts 260. apsvērumā, fakts, ka izvēlētais uzņēmums reprezentatīvajā valstī ir saistīts ar Savienības ražotāju, nav izšķirošs reprezentatīvās valsts izvēlei. CCCME atsaucas uz lietu, kas attiecās uz iepriekšējā pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunkta piemērošanu, kas tika atcelts 2017. gada decembrī (132). 2. panta 7. punkta a) apakšpunktā bija noteikta prasība izvēlēties piemērotu trešo valsti ar tirgus ekonomiku, kas zināma arī kā “analogā valsts”, un izvēlēties ražotāju, kas atrodas šajā valstī. Saskaņā ar 2. panta 6.a punktu tā vietā, lai pieprasītu un pārbaudītu analogās valsts ražotāja datus, Komisija paļaujas uz viegli pieejamu informāciju par IP. Tādējādi 2. panta 6.a punktā paredzētā procedūra ir fundamentāli atšķirīga, un Komisija neuzskata, ka apgalvotā saikne šajā lietā varētu ietekmēt to, vai būtu atbilstīgi paļauties uz Argentīnas ražotāja viegli pieejamajiem datiem. Turklāt tas, ka uzņēmums ieņem lielu Argentīnas tirgus daļu, nenozīmē, ka Argentīnā nav konkurences. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(313)

CCCME arī apgalvoja, ka Komisija nav precizējusi standartu, uz ko tā atsaucās, nosakot, vai reprezentatīvās valsts ražotāja peļņas procents ir pamatots. Turklāt CCCME apgalvoja, ka Komisija nav paskaidrojusi, kāpēc saliktās normālās vērtības aprēķināšanai nevar izmantot tirgus ražotāja faktisko peļņas procentu, par kuru nav konstatēts, ka tas ir izkropļots.

(314)

Komisija nepiekrīt šim apgalvojumam. Šie paskaidrojumi tika sniegti 258. un 294. apsvērumā, kuros Komisija secināja, ka Argentīna atbilst pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā noteiktajiem kritērijiem, lai to varētu uzskatīt par attiecīgu reprezentatīvo valsti, un tāpēc Komisijai bija jāizmanto peļņa, ko gūst ražotājs no Argentīnas. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

3.3. Avoti, kas izmantoti neizkropļotu izmaksu noteikšanai

(315)

Komisija pirmajā paziņojumā uzskaitīja ražošanas faktorus, piemēram, materiālus, enerģiju un darbaspēku, ko ražotāji eksportētāji izmanto attiecīgā ražojuma ražošanā, un aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes un viegli pieejamu informāciju par katra minētajā paziņojumā norādītā ražošanas faktora neizkropļotu vērtību.

(316)

Pēc tam otrajā paziņojumā Komisija norādīja, ka, lai aprēķinātu normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, tā izmantos GTA, lai noteiktu neizkropļotās izmaksas lielākajai daļai ražošanas faktoru, jo īpaši izejvielām. Komisija arī norādīja, ka neizkropļotu darbaspēka un enerģijas izmaksu noteikšanai tā izmantos SDO statistiskas datus un elektroenerģijas tarifus, ko publicējuši divi elektroenerģijas izplatītāji, t. i., Edenor un Edesur, kā izklāstīts 348. apsvērumā.

(317)

Otrajā paziņojumā Komisija arī informēja ieinteresētās personas, ka, ņemot vērā izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju, kuri sniedza pilnīgu informāciju, ārkārtīgi lielo ražošanas faktoru skaitu, tos ražošanas faktorus, kuru īpatsvars ražošanas izmaksās ir nebūtisks, tā varētu iekļaut palīgmateriālu kategorijā. Saistībā ar atspoguļošanu normālās vērtības aprēķinā Komisija arī informēja, ka tā aprēķinās palīgmateriālu procentuālo daļu no kopējām izejvielu izmaksām un piemēros šo procentuālo daļu pārrēķinātajām izejvielu izmaksām, izmantojot noteiktās neizkropļotās atsauces vērtības attiecīgajā reprezentatīvajā valstī. Kā sīkāk paskaidrots turpmāk 320. apsvērumā, Komisija īstenoja šo pieeju.

3.4. Neizkropļotas izmaksas un atsauces vērtības

3.4.1. Ražošanas faktori

(318)

Ņemot vērā visu ieinteresēto personu iesniegto un pārbaudes apmeklējumos savākto informāciju, ir noteikti turpmāk norādītie ražošanas faktori un to avoti, kas jāņem vērā, nosakot normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

1. tabula

OŠK ražošanas faktori

Ražošanas faktors	Preču kods Argentīnā	Neizkropļota vērtība	Mērvienība
Izejvielas
Alumīnija sakausējuma stieple	7605 29 90	32,60	CNY/kg
Ar alumīniju plaķēta tērauda stieple	7217 30 10 , 7217 30 90	10,17	CNY/kg
Alumīnija stieņi	7605 21 10 7605 21 90	27,59	CNY/kg
Alumīnija sloksnes	7606 12 20 , 7606 12 90	21,68	CNY/kg
Alumīnija sloksnes/lente	7606 91 00	29,03	CNY/kg
Aramīda pavedieni	5402 11 00	148,37	CNY/kg
Kabeļu receklis	4002 99 90	26,58	CNY/kg
Kabeļu pasta	2710 19 93 , 2710 19 99	9,26	CNY/kg
Etilēnvinilacetāts	3905 29 00	15,93	CNY/kg
Pildījuma tauva	5607 49 00	33,44	CNY/kg
Liesmu slāpējošs apvalku materiāls	3901 90 10 , 3901 90 20 , 3901 90 50 , 3901 90 90	16,22	CNY/kg
Stikla šķiedras stiegrojuma polimērs	3921 90 19	25,31	CNY/kg
Stikla šķiedras stiegrojuma plastmasa	3921 90 19	25,31	CNY/kg
Stikla šķiedras stiegrojuma polimērs, pārklāts ar līmi	3919 90 10 , 3919 90 90	48,53	CNY/kg
Stikla šķiedras pavedieni	7019 19 00	135,88	CNY/kg
Augsta blīvuma polietilēna parasts apvalku materiāls	3901 20 19 , 3901 20 29	7,81	CNY/kg
Zema blīvuma polietilēns	3901 40 00	8,26	CNY/kg
Zema blīvuma polietilēna parasts apvalku materiāls	3901 10 10 , 3901 10 91 , 3901 10 92	7,88	CNY/kg
Apvalku materiāls ar zemu dūmu emisiju un bez halogēna	3901 30 10 , 3901 30 90	13,39	CNY/kg
Optiskās šķiedras	9001 10 11 ,	660,5	CNY/kg
Tērauda stieple ar fosfatējošu gumijas pārklājumu	7217 90 00	12,54	CNY/kg
Polibutilēntereftalāts	3907 99 11 , 3907 99 19	14,00	CNY/kg
Poliolefīna elastomērs	3901 90 10 , 3901 90 20 , 3901 90 50 , 3901 90 90 , 3902 90 00	19,06	CNY/kg
Nerūsējošā tērauda optiskais elements	8544 70 90	114,79	CNY/kg
Nerūsējošā tērauda sloksnes	7219 32 00	16,63	CNY/kg
Nerūsējošā tērauda sloksnes/lente	7220 20 10 , 7220 20 90	17,03	CNY/kg
Tērauda trose	7312 10 10 , 7312 10 90	16,82	CNY/kg
Tērauda sloksnes	7212 50 90	26,16	CNY/kg
Tērauda vadi	7217 10 11 , 7217 10 19 , 7217 10 90	7,99	CNY/kg
Lente	3919 10 20	66,66	CNY/kg
Pavedieni	5402 20 00	16,01	CNY/kg
Darbaspēks
Darbaspēka algas ražošanas nozarē	[Neattiecas]	40,1	CNY/h
Enerģija
Elektroenerģija	[Neattiecas]	0,3390	CNY/KWh

Izejvielas

(319)

Lai noteiktu neizkropļotu cenu izejvielām ar piegādi līdz reprezentatīvās valsts ražotāja rūpnīcas vārtiem, Komisija par pamatu izmantoja GTA norādīto vidējo svērto importa cenu uz reprezentatīvo valsti un tai pieskaitīja ievedmuitas nodokļus un transporta izmaksas. Importa cena reprezentatīvajā valstī tika noteikta kā vidējā svērtā vienības cena importam no visām trešām valstīm, izņemot Ķīnu un Regulas (ES) 2015/755 1. pielikumā minētās valstis, kas nav PTO dalībvalstis. Komisija nolēma neņemt vērā importu reprezentatīvajā valstī no Ķīnas, jo, kā tā secinājusi 69. apsvērumā, nozīmīgu kropļojumu dēļ pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnā. Ņemot vērā, ka nav pierādījumu tam, ka šie paši kropļojumi tādā pašā mērā neietekmē eksportam paredzētos ražojumus, Komisija uzskatīja, ka šie kropļojumi ietekmē eksporta cenas. Pēc tam, kad bija izslēgts imports Argentīnā no Ķīnas un ārpustirgus ekonomikas valstīm, Komisija konstatēja, ka galveno izejvielu imports no citām trešām valstīm saglabājies reprezentatīvs (vairāk nekā 70 % no kopējā Argentīnā importētā apjoma).

(320)

Ņemot vērā ražotāju eksportētāju izmantoto ārkārtīgi lielo ražošanas faktoru skaitu, dažiem ražošanas faktoriem faktiskās ar tiem saistītās izmaksas, kas radās ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, veidoja mazu daļu no kopējām izmaksām par izejvielām izmeklēšanas periodā. Komisija nolēma iekļaut šīs izmaksas palīgmateriālu kategorijā, jo tika uzskatīts, ka to ietekme uz normālās vērtības aprēķināšanu ir ļoti ierobežota. Faktiskās izejvielas, kas tika iekļautas palīgmateriālu kategorijā, bija uzskaitītas atsevišķi izpaustajā informācijā par konkrēto uzņēmumu. Komisija aprēķināja palīgmateriālu procentuālo daļu no kopējām izejvielu izmaksām un piemēroja šo procentuālo daļu pārrēķinātajām izejvielu izmaksām, izmantojot noteiktās neizkropļotās cenas.

(321)

Lai noteiktu neizkropļotas izejvielu cenas, Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu, piemēroja attiecīgās reprezentatīvās valsts ievedmuitas nodokļus.

(322)

Komisija izejvielu piegādes transportēšanas izmaksas, kas radušās izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, izteica procentos no šādu izejvielu faktiskajām izmaksām, un pēc tam to pašu procentuālo daļu piemēroja to pašu izejvielu neizkropļotajām izmaksām, lai iegūtu neizkropļotas transportēšanas izmaksas. Komisija uzskatīja, ka šīs izmeklēšanas kontekstā attiecību starp ražotāja eksportētāja izejvielu izmaksām un paziņotajām transportēšanas izmaksām varētu pamatoti izmantot par norādi, lai aplēstu neizkropļotas izejvielu transportēšanas izmaksas ar piegādi līdz uzņēmuma rūpnīcai.

(323)

Piezīmēs par galīgo izpausto informāciju FTT grupa apgalvoja, ka preču kods Argentīnā optiskajām šķiedrām (9001 10 19) paredzēts nevis monomodālām šķiedrām, bet gan multimodālām šķiedrām un speciālajām šķiedrām, ko neizmanto attiecīgā ražojuma ražošanā. Tas izskaidrojams ar to, ka to šķiedru diametrs, uz kurām attiecas kods, pārsniedza 11 mikronus, kas bija monomodālām šķiedrām.

(324)

Šis apgalvojums tika atzīts par pamatotu, un tāpēc Komisija piekrita attiecīgi pārskatīt atsauces vērtību optiskajām šķiedrām.

(325)

Piezīmēs par galīgo izpausto informāciju ZTT grupa apgalvoja, ka Komisija kļūdījās, neiekļaujot optisko šķiedru atsauces vērtības aprēķinā importu, kas reģistrēts, izmantojot Argentīnas preču kodu 9001 10 20, pamatojoties uz to, ka tā iekļāva optiskos kabeļus, kā norādīts 274. apsvērumā, jo optiskās šķiedras kabeļi tika importēti, izmantojot Argentīnas preču kodu 8544 70 00. Tomēr FTT grupa norādīja, ka tai nav iebildumu pret Komisijas lēmumu neņemt vērā šo Argentīnas preču kodu.

(326)

Komisija norāda, ka HS kods 8544 70 attiecas uz monomodālās optiskās šķiedras kabeļiem, kas izgatavoti no vienas vai vairākām atsevišķām šķiedrām aizsargapvalkos, ar elektrības vadītājiem vai bez tiem, un neietver kabeļus, kuros katra optiskā šķiedra abos galos ir individuāli aprīkota ar ekspluatācijai gataviem savienotājiem un tādus zemjūras lietojumam paredzētus kabeļus ar vara vai alumīnija vadītāju, kuriem ir plastmasas izolācija un kuros esošās šķiedras ir ietvertas vienā vai vairākos metāla moduļos. No otras puses, pozīcija 9001 attiecas uz optiskajām šķiedrām un optisko šķiedru kūļiem, kā arī uz optiskās šķiedras kabeļiem, izņemot pozīcijā 8544 minētos. Argentīnas preču koda 9001 10 20 aprakstā ir rakstīts “optisko šķiedru kūļi un kabeļi”. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(327)

FTT grupa arī apgalvoja, ka dati, ko Komisija izmantoja, lai aprēķinātu atsauces vērtību optiskajām šķiedrām, ietver gan krāsainas, gan nekrāsainas šķiedras, un lūdza Komisiju no atsauces vērtības atskaitīt izmaksas, kas radušās par šķiedru krāsošanu.

(328)

Komisija norādīja, ka pierādījumus, ko FTT iesniedza tikai tās informācijas iesnieguma konfidenciālajā versijā, nevar pienācīgi novērtēt, jo tie bija tikai izvilkums no noteiktas datu kopas. Tomēr Komisija atgādināja, ka atsauces vērtību aprēķins ir veikts, pamatojoties uz viegli pieejamiem datiem, un FTT sniegtās informācijas izvilkums šajā sakarā neapšaubāmi nav viegli pieejams. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(329)

ZTT grupa apgalvoja, ka no četriem Komisijas izmantotajiem preču kodiem, t. i., 4002 99 10, 4002 99 20, 4002 99 30 un 4002 99 90, būtu jāizmanto tikai preču kods 4002 99 90, lai aprēķinātu izejvielas “kabeļu receklis” atsauces vērtību. ZTT grupa iesniedza pierādījumus, ka pārējie trīs preču kodi netika izmantoti attiecīgā ražojuma ražošanā.

(330)

Arī šis apgalvojums tika atzīts par pamatotu, un tāpēc Komisija attiecīgi pārskatīja atsauces vērtību kabeļu receklim.

(331)

ZTT grupa arī apgalvoja, ka izejvielas “alumīnija stieņi” preču kods nav pareizs, jo saskaņā ar Argentīnas nomenklatūru tas attiecas uz dobām alumīnija sagatavēm un citiem profiliem, nevis stieņiem, kurus neizmanto attiecīgā ražojuma ražošanā, un tāpēc Komisijai būtu jāidentificē cits kods. ZTT grupa neierosināja citu alternatīvu preču kodu.

(332)

Komisija apstiprināja, ka Argentīnas kods attiecas uz dobām alumīnija sagatavēm un citiem profiliem, nevis stieņiem. Pēc sīkākas analīzes Komisija nolēma pārskatīt kodu un tā vietā izmantot HS kodu 7605 21, kas attiecas uz alumīnija sakausējuma stieņiem, kurus izmanto tādas ar alumīniju plaķētas tērauda stieples ražošanai, kas paredzēta optiskiem zemējuma vadiem (OPGW) (133).

(333)

ZTT grupa arī apgalvoja, ka tā OŠK ražošanai neizmanto stikla šķiedras pavedienus, bet gan stikla šķiedras grīstes, un tāpēc pareizais HS kods esot 7019 12. ZTT grupa norādīja, ka izšķirošs faktors pavedienu un grīstu nošķiršanai, ir tas, vai filamenti ir grodoti ZTT grupa apgalvoja, ka tās izmantotie filamenti nav grodoti un tāpēc pareizais HS kods ir tāds, kas attiecas uz grīstēm, t. i., 7019 12.

(334)

Komisija šim apgalvojumam nepiekrita. HS kods 7019 12 attiecas uz stikla šķiedras grīstēm, kas ir izejviela stikla šķiedras pavedienu ražošanai. Turklāt Savienības ražotāji apstiprināja, ka stikla šķiedras grīstes ir izejvielas, ko izmanto OŠK ražošanas nozares stikla šķiedras pavedienu un stikla šķiedras stiegrojuma stieņu piegādātāji. Tāpēc pareizais HS kods ir 7019 19.

(335)

FTT grupa norādīja, ka ražošanas faktoru “ūdens” Komisija kļūdaini iekļāva “palīgmateriālos”, lai gan šis ražošanas faktors nebija tiešās izejvielu izmaksas, bet gan tiešās izmaksas.

(336)

Komisija iekļāva ražošanas faktoru “ūdens” palīgmateriālos, jo tas veidoja mazāk nekā 0,05 % no kopējām tiešajām izmaksām, un tāpēc tā ietekme uz dempinga starpību bija niecīga.

(337)

FTT grupa apgalvoja, ka Komisijai bija jāaprēķina saliktā atsauces vērtība katram ražošanas faktoram, jo tā secināja, ka visi ražošanas faktori ir izkropļoti. Tāpēc tā apgalvoja, ka Komisijai nebija atļauts sagrupēt vairākus ražošanas faktorus pie palīgmateriāliem un piemērot 320. apsvērumā izskaidroto aprēķina metodiku, jo tas izkropļotu datus. FTT grupa lūdza Komisiju izmantot FTT grupas paziņotos datus attiecībā uz šiem ražošanas faktoriem. ZTT grupa arī nepiekrita Komisijas metodikai attiecībā uz palīgmateriāliem un apgalvoja, ka Komisijai atsauces vērtība palīgmateriāliem būtu jāaprēķina atsevišķi no citiem izejresursiem.

(338)

Kā paskaidrots 320. apsvērumā, ņemot vērā ražošanas faktoru lielo skaitu (piemēram, vairāk nekā 60 ražošanas faktorus FTT grupai), Komisija palīgmateriālos iekļāva vairākus ražošanas faktorus (aptuveni 30 ražošanas faktorus FTT grupai), kas veidoja nenozīmīgu daļu no kopējām izejvielu izmaksām izmeklēšanas periodā (aptuveni 4 % FTT grupai). Komisija uzskatīja, ka visu šo ražošanas faktoru iegūšana radītu ievērojamu administratīvo slogu, ņemot vērā arī to, ka dažiem no tiem importa vērtības reprezentatīvajā valstī nebija reprezentatīvas, savukārt ietekme uz normālās vērtības aprēķinu, kurā šie ražošanas faktori ir tikai daļa, tika uzskatīta par ļoti ierobežotu. Tāpēc Komisija piemēroja savu standarta metodiku palīgmateriālu neizkropļotas vērtības aprēķinam, proti, aprēķinot palīgmateriālu procentuālo daļu no kopējām izejvielu izmaksām, un piemēroja šo procentuālo daļu pārrēķinātajām izejvielu izmaksām, izmantojot noteiktās neizkropļotās cenas. Tiek uzskatīts, ka šī metodika, kas attiecas uz tik nelielu ražošanas izmaksu daļu un vēl mazāku normālās vērtības aprēķinu daļu, sniedz ļoti līdzīgus rezultātus metodikai, kuras pamatā ir katra ražošanas faktora iegūšana. Jebkurā gadījumā šī metodika tikpat labi varētu labvēlīgi ietekmēt ražotājus eksportētājus, ja izejresursu faktiskā pamatvērtība būtu augstāka nekā tā, kas aprēķināta procentos no kopējām izejvielu izmaksām. Neviena ieinteresētā persona nesniedza pierādījumus tam, ka Komisijas izmantotās pieejas sekas būtu mazāk labvēlīgs rezultāts. Turklāt Komisija norādīja, ka iepriekš 3.1.1. iedaļā ir konstatēti nozīmīgi kropļojumi. Šādā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu drīkst izmantot iekšzemes izmaksas, tomēr tikai tādā mērā, ciktāl, pamatojoties uz precīziem un atbilstīgiem pierādījumiem, ir nešaubīgi noteikts, ka tās nav izkropļotas. Ražotāji eksportētāji nesniedza šādus pierādījumus par ražošanas faktoriem, kas sagrupēti pie palīgmateriāliem, un arī Komisija tos neatrada. Tāpēc Komisija nevar izmantot FTT grupas paziņotos datus. Komisija uzskata, ka tās metodika neizkropļotas vērtības aprēķināšanai palīgmateriāliem ir atbilstīga, jo labāka informācija nav pieejama. ZTT grupa arī necentās iesniegt atsauces vērtību, kas aprēķināta, izmantojot GTA importa vērtības reprezentatīvajā valstī, kā arī nav ierosinājusi alternatīvu neizkropļotu atsauces vērtību palīgmateriāliem. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(339)

ZTT grupa apgalvoja, ka seši blakusprodukti/atkritumi, par kuriem ziņots kā par ražošanas faktoriem, nebūtu jāiekļauj palīgmateriālos, un saliktā atsauces vērtība Komisijai būtu jāaprēķina katram no tiem.

(340)

Komisija šim apgalvojumam nepiekrita. Kā paskaidrots 320. apsvērumā, ņemot vērā ražotāju eksportētāju izmantoto ārkārtīgi lielo ražošanas faktoru skaitu, Komisija palīgmateriālos iekļāva vairākus ražošanas faktorus, kuru faktiskās izmaksas, kas radās ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, veidoja mazu daļu no kopējām izejvielu izmaksām. Seši blakusprodukti/atkritumi, par kuriem ziņoja ZTT grupa, atkarībā no blakusproduktiem/atkritumiem veidoja no mazāk nekā 0,005 % līdz mazāk nekā 0,050 % no kopējām tiešajām izmaksām un kopumā mazāk nekā 0,10 % no kopējām tiešajām izmaksām. Tāpēc to iespējamā ietekme uz normālo vērtību nebija būtiska, un šajā ziņā ir relevanti tie paši apsvērumi, kas apkopoti 338. apsvērumā. Tādējādi šis apgalvojums tika noraidīts.

(341)

FTT grupa norādīja, ka, izmantojot CIF vērtības, lai aprēķinātu saliktās atsauces vērtības, kas ietver transporta izmaksas ārpus Argentīnas, jūras vedmaksu un apdrošināšanu, Komisija nivelē jebkādas salīdzinošās priekšrocības, kas ražotājiem varētu būt, pateicoties konkrētu izejvielu pieejamībai to vietējā tirgū.

(342)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā noteikts, ka jāizmanto atbilstīgi dati attiecīgā reprezentatīvā valstī “ar noteikumu, ka ir viegli pieejami attiecīgie dati”. Komisijas rīcībā nebija datu par iekšzemes cenām iespējamajās reprezentatīvajās valstīs. Turpretī dati par importa cenām ir viegli pieejami, un Komisija par šo datu avotu izmanto GTA. Šī persona arī neiesniedza iespējamos attiecīgos datus par reprezentatīvo valsti, kurus varētu izmantot izmeklēšanā. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(343)

ZTT grupa arī nepiekrita 322. apsvērumā paskaidrotai Komisijas metodikai izejvielu transportēšanas neizkropļotu izmaksu aprēķināšanai. ZTT grupa apgalvoja, ka Komisijai būtu atsevišķi jāaprēķina katras izejvielas transportēšanas izmaksas. Turklāt tika piebilsts, ka transportēšanas izmaksas var ievērojami atšķirties atkarībā no ražošanas faktora.

(344)

Komisija norāda, ka ZTT grupa neierosināja, kā Komisijai būtu atsevišķi jāaprēķina katras izejvielas transportēšanas izmaksas. Kā paskaidrots 322. apsvērumā, Komisija uzskatīja, ka šīs izmeklēšanas kontekstā attiecību starp ražotāja eksportētāja izejvielu izmaksām un paziņotajām transportēšanas izmaksām varētu pamatoti izmantot par norādi, lai aplēstu neizkropļotas izejvielu transportēšanas izmaksas ar piegādi līdz uzņēmuma rūpnīcai. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

3.4.1.1. Darbaspēks

(345)

Lai noteiktu algas Argentīnā, Komisija izmantoja SDO statistiku. SDO statistika sniedz informāciju par vidējām darbaspēka izmaksām 2018. gadā attiecībā uz vairākām profesijām. Tomēr vidējās darbaspēka izmaksas apstrādes rūpniecībā nebija pieejamas. Tāpēc, lai noteiktu darbaspēka izmaksu atsauces vērtību, Komisija izmantoja kopējās vidējās darbaspēka izmaksas SDO statistikā kopā ar viegli pieejamo informāciju par papildu darbaspēka izmaksām (piemēram, nodokļiem), kas radušās darba devējam Argentīnā (134). Komisija arī izmantoja indeksu (135), lai koriģētu 2018. gada datus atbilstoši inflācijai.

(346)

Piezīmēs par galīgo izpausto informāciju ZTT grupa apgalvoja, ka Komisijai būtu jāizmanto “iekārtu un mašīnu operatoru un montētāju” darbaspēka izmaksas, jo tās lielākoties bija tuvas OŠK darbaspēka veidam.

(347)

Komisija šim apgalvojumam nepiekrita. ZTT grupa neiesniedza pierādījumus, kas liecinātu, ka lielākā daļa ZTT grupas darbinieku būtu iekārtu un mašīnu operatori un montētāji. Tā kā OŠK nozare ir augsto tehnoloģiju nozare, OŠK ražotāji nodarbina daudzus inženierus un tehniskos darbiniekus, kurus SDO klasificējusi kategorijā “speciālisti”, kā arī informācijas un komunikāciju tehniskos darbiniekus, kurus SDO klasificējusi kā “tehniskos darbiniekus un vecākos speciālistus”. Šo triju profesiju vidējās darbaspēka izmaksas ir par vairāk nekā 20 % augstākas nekā kopējo darbaspēka izmaksu vērtība, ko Komisija izmanto, lai aprēķinātu darbaspēka atsauces vērtību. Tā kā Komisijai nav darbinieku skaita īpatsvara dalījuma šajās galvenajās kategorijās attiecībā pret kopējo darbinieku skaitu, tā uzskatīja par lietderīgu izmantot vidējās darbaspēka izmaksas, ko sniegusi SDO. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

3.4.1.2. Elektroenerģija

(348)

Uzņēmumiem (rūpnieciskajiem lietotājiem) piemēroto elektroenerģijas cenu izmeklēšanas periodā publicēja elektroenerģijas sadales uzņēmumi Edenor un Edesur (136). Informācija ļauj noteikt, kādu elektroenerģijas cenu maksāja rūpnieciskie lietotāji (Tarifa T3). Tajā arī iekļauti dati par tādu rūpniecisko lietotāju maksāto cenu, kuri izvēlējās diferencētas likmes, pamatojoties uz diennakts laiku, kad tiek patērēta elektroenerģija, un izmantoto spriegumu. Komisija aprēķina vajadzībām izmantoja minētos tarifus.

(349)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas ZTT grupa apgalvoja, ka elektroenerģijas atsauces vērtība aprēķināšanas formulā ir pieļauta kļūda.

(350)

Komisija izlaboja šo kļūdu, kuras ietekme bija neliela.

3.4.2. Izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, PVA izmaksas un peļņa

(351)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā teikts: “Saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu.” Turklāt, lai aptvertu izmaksas, kuras nav ietvertas ražošanas faktoros, ir jānosaka izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtība.

(352)

Ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas tika izteiktas kā daļa no ražotāju eksportētāju faktiskajām izgatavošanas izmaksām. Šo procentuālo daļu piemēroja neizkropļotajām izgatavošanas izmaksām.

(353)

Lai noteiktu neizkropļotas un samērīgas PVA izmaksas un peļņu, Komisija izmantoja no Dun and Bradstreet (D&B) iegūtos 2019. gada finanšu datus (137) par Prysmian Energia Cables y Sistemas de Argentina S.A. Komisija otrajā paziņojumā darīja šos datus pieejamus ieinteresētajā personām.

(354)

Piezīmēs par galīgo izpausto informāciju FTT grupa nepiekrita 352. apsvērumā paskaidrotajai pieskaitāmajām izmaksām piemērotajai aprēķina metodikai, apgalvojot, ka Komisija balstījās uz “izkropļotiem” datiem, lai pārrēķinātu “izkropļotas” vērtības, kas bija pretrunā Komisijas juridiskajiem principiem un praksei, un lūdza Komisiju saglabāt FTT grupas paziņotos sākotnējos datus. ZTT arī nepiekrita Komisijas metodikai attiecībā uz pieskaitāmajām izmaksām un lūdza Komisiju šim nolūkam aprēķināt atsauces vērtību atsevišķi no citiem izejresursiem.

(355)

Komisija norādīja, ka pieskaitāmo izmaksu dati reprezentatīvās valsts ražotāja finanšu pārskatos nebija viegli pieejami atsevišķi. Turklāt, tiklīdz ir konstatēti nozīmīgi kropļojumi, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu drīkst izmantot iekšzemes izmaksas, tomēr tikai tādā mērā, ciktāl, pamatojoties uz precīziem un atbilstīgiem pierādījumiem, ir nešaubīgi noteikts, ka tās nav izkropļotas. Ražotāji eksportētāji nesniedza šādus pierādījumus par pieskaitāmajām izmaksām, un arī Komisija tos neatrada. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts. Komisija uzskata, ka tās metodika neizkropļotas vērtības aprēķināšanai pieskaitāmajām izmaksām ir atbilstīga, jo labāka informācija nav pieejama. ZTT grupa arī nav ierosinājusi alternatīvu neizkropļotu atsauces vērtību pieskaitāmajām izmaksām. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(356)

Savās piezīmēs par galīgo izpausto informāciju ZTT grupa apgalvoja, ka tās pašas PVA izmaksas un peļņu nevajadzētu izslēgt no izvērtējuma, jo Komisija nepierādīja, ka tās ir izkropļotas.

(357)

Komisija šim apgalvojumam nepiekrita. Kā paskaidrots 142. apsvērumā, Komisija secināja, ka šajā lietā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas. Tāpēc šajā lietā, kā norādīts 158. apsvērumā, Komisijai nav jāpierāda, ka ražotāju eksportētāju faktiskās PVA izmaksas nav izkropļotas.

3.4.3. Aprēķins

(358)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu aprēķināja normālo vērtību EXW līmenī.

(359)

Pirmkārt, Komisija noteica neizkropļotās izgatavošanas izmaksas (kurās ietverts izejvielu, darbaspēka un enerģijas patēriņš). Komisija piemēroja neizkropļotas vienības izmaksas izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju atsevišķu ražošanas faktoru faktiskajam patēriņam. Komisija reizināja izmantošanas koeficientus ar neizkropļotām vienības izmaksām reprezentatīvajā valstī, kā aprakstīts 318. apsvērumā.

(360)

Otrkārt, lai noteiktu neizkropļotās ražošanas izmaksas, Komisija pieskaitīja izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas. Izgatavošanas pieskaitāmajām izmaksām, kas radās ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, tika pieskaitītas 317. apsvērumā minēto izejvielu un palīgmateriālu izmaksas, un pēc tam tās tika izteiktas kā daļa no katra ražotāja eksportētāja faktiskajām izgatavošanas izmaksām. Šo procentuālo daļu piemēroja neizkropļotajām izgatavošanas izmaksām.

(361)

Pēc neizkropļotu izgatavošanas izmaksu noteikšanas Komisija piemēroja PVA izmaksas un peļņu, kā norādīts 351.–353. apsvērumā. Šie rādītāji tika noteikti, pamatojoties uz Prysmian Energia Cables y Sistemas de Argentina S.A. finanšu pārskatiem, kā paskaidrots 353. apsvērumā.

(362)

Ražošanas izmaksām, kas noteiktas, kā aprakstīts iepriekšējā apsvērumā, Komisija piemēroja Prysmian Energia Cables y Sistemas de Argentina S.A. PVA izmaksas un peļņu. PVA izmaksas, izteiktas procentos no pārdoto preču izmaksām (“PPI”) un piemērotas neizkropļotām ražošanas izmaksām, sasniedza 15 %. Peļņa, izteikta procentos no PPI un piemērota neizkropļotām ražošanas izmaksām, sasniedza 10,6 %.

(363)

Uz šā pamata Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu aprēķināja katra ražojumu veida normālo vērtību EXW līmenī.

3.5. Eksporta cena

(364)

Izlasē iekļautā ražotāju eksportētāju grupa ražojumus eksportēja uz Savienību vai nu tieši neatkarīgiem klientiem, vai ar saistītu uzņēmumu starpniecību, kas darbojās kā aģenti, tirgotāji vai importētāji.

(365)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cena pārdošanai tieši neatkarīgiem klientiem Savienībā un ar saistītu tirdzniecības uzņēmumu starpniecību bija cena, kas faktiski samaksāta vai maksājama par attiecīgo ražojumu, to pārdodot eksportam uz Savienību.

(366)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, pamatojoties uz cenu, par kādu importētais ražojums pirmo reizi pārdots tālāk neatkarīgiem klientiem Savienībā, tika noteikta eksporta cena pārdošanai ar saistītu importētāju starpniecību. Šajā gadījumā tika veiktas cenas korekcijas saistībā ar visām izmaksām, ieskaitot PVA izmaksas, kas bija radušās laikā starp importēšanu un tālākpārdošanu, un samērīgu peļņu.

(367)

Importētāju, kas sadarbojās, vidējā svērtā peļņa (sk. 28. apsvērumu) tika izmantota kā samērīgs peļņas procents. Peļņas procents ir 15 % līdz 25 % diapazonā.

(368)

Piezīmēs par galīgo izpausto informāciju ZTT un FTT grupas apgalvoja, ka ir dubulti uzskaitīti daži atskaitījumi, kas tika atskaitīti gan no pārdevumu uzskaites, gan no pārdošanas, vispārējiem un administratīvajiem izdevumiem.

(369)

Šie apgalvojumi tika atzīti par pamatotiem, un Komisija attiecīgi pārskatīja eksporta cenu. Detalizēts šā apgalvojuma novērtējums abām grupām tika izpausts atsevišķi, jo tas satur konfidenciālu informāciju.

(370)

FTT grupa apgalvoja, ka Komisijai no eksporta cenas nebūtu jāatskaita kopējā aģenta maksa, ko veidoja četri dažādi maksu veidi, bet gan tikai eksporta aģenta maksa.

(371)

Komisija pieprasīja FTT grupai iesniegt papildu informāciju par aģenta maksas samaksu savam saistītajam aģentam. FTT grupas sniegtā informācija liecināja, ka faktiski FTT grupa savam saistītajam aģentam ir samaksājusi aģenta maksas kopējo summu, nevis tikai eksporta aģenta maksu. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(372)

FTT grupa apgalvoja, ka Komisija par attiecīgo ražojumu 2020. gadā ir izmantojusi nepareizu aģenta maksu un divreiz atskaitījusi jūras vedmaksu un kravas apstrādes izdevumus; vienu reizi kā atskaitījumu pārdevumu uzskaitē un vienu reizi kā daļu no aģenta maksas.

(373)

Šie apgalvojumi tika atzīti par pamatotiem, un tāpēc tie tika pieņemti. Attiecīgi tika pārskatīts eksporta cenas aprēķins.

(374)

FTT grupa arī apgalvoja, ka, aprēķinot eksporta cenu tās saistītā uzņēmuma NW pārdevumiem, Komisijai neesot jāatskaita aģenta maksa, ko piemēro FTT pārdevumiem, jo 1) starp NW un FTT un FTT eksporta aģentu līguma nebija, 2) šādas maksas tika atspoguļotas darījumos starp FTT un tā aģentu un 3) darījumi starp NW un FTT bija iekšzemes darījumi, kas izteikti kā PVN rēķina vērtība.

(375)

Līgumā starp FTT un tā saistīto aģentu nav precizēts, ka aģenta maksa attiecas tikai uz FTT ražoto OŠK pārdošanu. Tā kā FTT eksportē arī NW ražotos OŠK, aģenta maksa būtu jāatskaita par visu FTT eksportu neatkarīgi no ražotāja. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(376)

FTT grupa arī apgalvoja, ka nesaistītā importētāja peļņas procents, kas minēts 367. apsvērumā, nav reprezentatīvs un ka importētāji to parasti negūst. FTT grupa arī apgalvoja, ka Komisijas izvēlēto importētāju darījumdarbības joma atšķiras no FTT grupas saistīto importētāju darījumdarbības jomas.

(377)

Sākumā jānorāda, ka Komisija importētājus nav izvēlējusies. Importētāju sadarbība antidempinga izmeklēšanā ir brīvprātīga. Kā paskaidrots 28. apsvērumā, pieci nesaistīti importētāji sniedza prasīto informāciju un piekrita, ka tos iekļauj izlasē. Komisija aicināja visus importētājus, kas sadarbojās, iesniegt atbildes uz anketas jautājumiem. Kā minēts 42. apsvērumā, Komisija veica importētāju iesniegtās informācijas salīdzinošu pārbaudi. Turklāt, kā norādīts 367. apsvērumā, izmantotais peļņas procents ir 28. apsvērumā minēto importētāju, kuri sadarbojās un kuri varēja iesniegt datus par izmeklēšanas periodu, vidējā svērtā peļņa. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka šis peļņas procents ir reprezentatīvs un precīzs.

3.5.1. Salīdzinājums

(378)

Komisija salīdzināja normālo vērtību un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju eksporta cenu EXW līmenī.

(379)

Ja tas bija nepieciešams taisnīgai salīdzināšanai, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Korekcijas tika veiktas attiecībā uz transporta, apdrošināšanas, kravas apstrādes un iekraušanas un kredīta izmaksām, maksām par bankas pakalpojumiem, citiem importa maksājumiem, iepakojuma izdevumiem, aģenta maksām, komisijas maksām un gada beigu atlaidēm.

(380)

Arī ar saistīto tirdzniecības uzņēmumu starpniecību veiktajai tirdzniecībai tika izdarīta korekcija saskaņā ar 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu. Tika konstatēts, ka tirgotāju funkcijas Ķīnā un Honkongā ir līdzīgas aģenta funkcijām. Minētie tirgotāji meklēja klientus un dibināja kontaktus ar tiem. Tie bija atbildīgi par pārdošanas procesu un par saviem pakalpojumiem saņēma komisijas maksu. Korekciju veidoja tirdzniecības uzņēmumu PVA izmaksas un 10 % peļņa. Ņemot vērā augstos peļņas procentus (parasti 20 % robežās), ko šajā nozarē guvuši nesaistīti importētāji, šis peļņas procents tika uzskatīts par attiecīgā rentabilitātes līmeņa konservatīvu aplēsi.

(381)

ZTT grupa apgalvoja, ka tās ražošanas un pārdošanas uzņēmumi veido vienu ekonomisko vienību attiecībā uz OŠK eksporta pārdevumiem.

(382)

Komisija šim apgalvojumam nepiekrita. Jānorāda, ka šis apgalvojums attiecās tikai uz attiecīgo ražojumu, nevis visiem ZZT grupas pārdotajiem ražojumiem. Kā apstiprinājusi Vispārējā tiesa (138), pārbaudē, ko veic, lai noteiktu, vai saistīts uzņēmums veido vienu ekonomisko vienību ar ražošanas struktūru, nedrīkst aprobežoties tikai ar attiecīgā ražojuma pārdošanas apjomiem uz Savienību. Ir jāaplūko, kāda ir ražošanas struktūras un pārdošanas struktūras nozīme attiecībā uz visiem grupas ražotajiem vai pārdotajiem ražojumiem. Komisijas veiktajā pārbaudē cita starpā atklājās, ka ir notikusi būtiska tiešā pārdošana un ir trūcis ekonomiskās kontroles. Tādējādi tika konstatēts, ka ZTT grupas pārdošanas uzņēmumus nevar uzskatīt par tādiem, kas darbojas tikai kā pārdošanas iekšējās nodaļas. Sīkāka informācija par Komisijas novērtējumu ZTT grupai tika izpausta atsevišķi, jo tā ietver konfidenciālu komercinformāciju. Pamatojoties uz šo novērtējumu, šis apgalvojums tika noraidīts.

(383)

Piezīmēs par galīgo izpausto informāciju ZTT grupa nepiekrita Komisijas secinājumam, ka ZTT grupas pārdošanas uzņēmumus nevar uzskatīt par tādiem, kas darbojas tikai kā pārdošanas iekšējās nodaļas. Tā apgalvoja, ka pat tad, ja vienai no ražošanas struktūrām nav kapitāldaļu Ķīnas tirgotājā vai tā neīsteno ekonomisko kontroli pār to, abi minētie uzņēmumi ir pakļauti kopīgai kontrolei.

(384)

Komisija norādīja, ka, pat ja tas tā ir, šis nosacījums ir tikai priekšnosacījums un tas nav izšķirošs.

(385)

Turklāt ZTT grupa apgalvoja, ka Komisija nav sniegusi pierādījumus tam, ka tirdzniecības uzņēmums pārdeva ražojumus no nesaistītiem uzņēmumiem un ka bija spēkā rakstisks līgums, kurā attiecībā uz eksporta pārdevumiem bija norādīti nesaistītu pušu darījuma principam atbilstoši darījumi starp ražotājiem un tirgotāju. Tā arī apgalvoja, ka šim novērtējumam esot būtiski tikai eksporta pārdevumi, savukārt iekšzemes pārdevumi neesot būtiski, un ka esot jānovērtē tikai attiecīgā ražojuma pārdevumi. Šajā sakarā tā apgalvoja, ka nav nozīmes tam, vai ražošanas struktūras pārdeva citus ražojumus tieši, jo tirdzniecības uzņēmums nedarbojās kā šo ražojumu pārdošanas iekšējā nodaļa. Tika norādīts, ka uzņēmumā var būt vairākas pārdošanas nodaļas, kas katra specializējusies kādā konkrētā ražojumā. Tika arī norādīts, ka nevienam ražotājam nebija ne eksporta pārdošanas nodaļas, ne pārdošanas personāla, kas veiktu eksportēšanas funkcijas. ZTT grupa arī apgalvoja, ka nav nozīmes tam, kas norādīts tirgotāja uzņēmējdarbības licencē, jo tā attiecas uz “formu”, nevis ekonomisko realitāti.

(386)

Komisija saglabā savus secinājumus, ka Ķīnas tirgotāju nevar uzskatīt par tādu, kas darbojas tikai kā pārdošanas iekšējā nodaļa. Pārbaudē, ko veic, lai noteiktu, vai saistīts uzņēmums veido vienu ekonomisko vienību ar ražošanas struktūru, nedrīkst aprobežoties tikai ar attiecīgā ražojuma pārdevumiem uz Savienību (139). Vienai no ražošanas struktūrām bija ievērojami citu ražojumu tiešie eksporta pārdevumi 17–22 % apmērā no kopējiem pārdevumiem, tāpēc, neraugoties uz ZTT apgalvojumu, ZTT vajadzēja būt eksporta pārdošanas nodaļai un pārdošanas personālam. Attiecībā uz tirgotāja uzņēmējdarbības licenci jānorāda, ka dokumentārie pierādījumi par funkciju būtību patiešām ir būtiski, lai novērtētu tirgotāja lomu.

(387)

ZTT grupa arī atkārtoja savu apgalvojumu, ka saistītais importētājs Savienībā veido vienu ekonomisku vienību.

(388)

Komisija saglabāja secinājumu, ka attiecībā uz eksportu, ko veic ar saistītā importētāja Savienībā starpniecību, vienas ekonomiskas vienības pastāvēšana vai neesība nav būtiska pamatregulas 2. panta 9. punkta piemērošanai. Šādu noteikumu piemēro, lai koriģētu eksporta cenu gadījumos, kad eksporta cena nav ticama, jo eksportētājs un importētājs vai trešā persona ir savstarpēji saistīti vai vienojušies par kompensācijas mehānismu. Šajā gadījumā netika apstrīdēts, ka ZTT grupa pārdod uz ES ar saistīta importētāja starpniecību, un tādējādi šis noteikums ir pilnībā piemērojams.

(389)

Piezīmēs par galīgo izpausto informāciju FTT grupa un CCCME apgalvoja, ka Komisija nav izskaidrojusi 10 % peļņas procenta avotu, un apšaubīja, vai šī summa ir pamatota un dominē tirgū.

(390)

Komisija nepiekrīt šim apgalvojumam. Šī informācija tika sniegta 380. apsvērumā.

(391)

FTT grupa un CCCME arī apgalvoja, ka, nosakot NW eksporta cenu, nevarēja veikt korekcijas attiecībā uz PVA izmaksām (izņemot tiešās pārdošanas izdevumus) un peļņu, ko guva tās saistītie tirgotāji Ķīnā un Honkongā, jo Komisija nebija parādījusi, ka šo tirgotāju funkcijas ir līdzīgas tāda aģenta funkcijām, kurš strādā par komisijas maksu.

(392)

Komisija šim apgalvojumam nepiekrita. Komisija atkārtoja savu novērtējumu, kas izklāstīts 380. apsvērumā. Turklāt Komisija norādīja, ka, salīdzinot pārdošanas plūsmas uz Savienību dažādās komponentes, bija ievērojamas cenu atšķirības, kas atkarībā no komponentes bija robežās no 18 % līdz 30 %. Tāpēc bija skaidrs, ka katrs tirgotājs saņēma uzcenojumu, kas faktiski bija lielāks nekā nesaistīta tirdzniecības uzņēmuma peļņa, ko Komisija atskaitīja, kā norādīts 380. apsvērumā.

(393)

FTT grupa arī norādīja, ka tā uzskata, ka Prysmian Energia Cables y Sistemas de Argentina S.A. PVA summa ietver visus šim uzņēmumam pārskata periodā radušos izdevumus. FTT grupa lūdza Komisiju atskaitīt tiešās pārdošanas izmaksas (piemēram, transporta un kravas apstrādes izdevumus) no kopējās PVA summas, jo eksporta cenas, no kuras atskaitīti pārdošanas un finanšu izdevumi, salīdzināšana ar normālo vērtību bez šāda atskaitījuma neesot nedz objektīva, nedz taisnīga. CCCME pauda līdzīgu apgalvojumu, apgalvojot, ka Komisija, šķiet, ir koriģējusi tikai eksporta cenu saskaņā ar 2. panta 10. punktu, nevis arī normālo vērtību. ZTT grupa arī apgalvoja, ka Prysmian Energia Cables y Sistemas de Argentina S.A. finanšu dati nebija pietiekami detalizēti, lai varētu pilnībā izprast PVA izmaksu posteņus un to attiecīgās summas. Tā apgalvoja, ka sīkāka informācija bija būtiska, lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu starp ZTT grupas eksporta cenu un salikto normālo vērtību, kā arī lai pārliecinātos, ka tiek ņemta vērā peļņa, kas gūta no pamatdarbības (piemēram, kabeļu pārdošanas), nevis no citas saimnieciskās darbības vai ar saimniecisko darbību nesaistītiem ienākumiem. Šādi ienākumi neesot jāiekļauj peļņā, ko izmanto saliktās normālās vērtības aprēķināšanai. Turklāt ZTT grupa norādīja, ka tad, ja Komisija nespēj sniegt jēgpilnāku informāciju par finanšu datiem, kas saistīti ar Prysmian Energia Cables y Sistemas de Argentina S.A., tai esot jāizmanto dati par Malaizijas ražotājiem, kuru revidētie finanšu pārskati bija pieejami.

(394)

Komisija šim apgalvojumam nepiekrita. PVA izmaksas tika aprēķinātas kā starpība starp pārdoto preču izmaksām un citiem darbības izdevumiem, pamatojoties uz viegli pieejamo informāciju. Komisija norādīja, ka nav pamatots apgalvojums par to, ka šādi izdevumi tika iekļauti PVA izmaksās, kas paziņotas par ražotāju reprezentatīvajā valstī. Turklāt izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji šai korekcijai nesniedza nekādu skaitlisko novērtējumu. Kā paskaidrots 280. apsvērumā, Komisija otrajā paziņojumā izpauda ieinteresētajām personām attiecīgo viegli pieejamo Prysmiam Energia finanšu informāciju no Dun & Bradstreet. Neviena ieinteresētā persona neiesniedza piemērotākus PVA izmaksu datus par ražotāju Argentīnā. Turklāt, tā kā Komisija secinājusi, ka Argentīna atbilst pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā noteiktajiem kritērijiem, lai to varētu uzskatīt par attiecīgu reprezentatīvo valsti, kā norādīts 294. apsvērumā, Komisijai jāizmanto PVA izmaksas ražotājam no Argentīnas, nevis ražotājam no Malaizijas. Tā kā Malaizijas ražotājs nebija guvis samērīgu peļņu, Komisija nevarēja izmantot tā finanšu datus. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

3.5.2. Dempinga starpības

(395)

Komisija salīdzināja izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma veida vidējo svērto eksporta cenu, kā noteikts pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktā.

(396)

Pamatojoties uz to, vidējās svērtās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

Uzņēmums

Galīgā dempinga starpība

FTT grupa:

—	FiberHome Telecommunication Technologies Co., Ltd

—	Nanjing Wasin Fujikura Optical Communication Ltd

—	Hubei Fiberhome Boxin Electronic Co., Ltd

44,0 %

ZTT grupa:

—	Jiangsu Zhongtian Technology Co., Ltd

—	Zhongtian Power Optical Cable Co., Ltd

19,7 %

(397)

Attiecībā uz izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija aprēķināja vidējo svērto dempinga starpību saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu. Tāpēc minētā starpība tika noteikta, pamatojoties uz izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju starpībām.

(398)

Tādējādi izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, galīgā dempinga starpība ir 31,2 %.

(399)

Lai noteiktu visu pārējo Ķīnas ražotāju eksportētāju starpību, Komisija noteica ražotāju eksportētāju sadarbības līmeni. Sadarbības līmenis tika noteikts, ņemot vērā ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, eksporta apjomu uz Savienību un kopējo eksporta apjomu, kura pamatā ir imports (saskaņā ar Eurostat importa statistiku) no Ķīnas.

(400)

Sadarbības līmenis šajā gadījumā bija augsts. Tādējādi Komisija uzskatīja, ka ir atbilstoši atlikušo dempinga starpību noteikt tā izlasē iekļautā uzņēmuma līmenī, kura dempinga starpība ir vislielākā.

(401)

Galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

Uzņēmums

Galīgā dempinga starpība

FTT grupa:

—	FiberHome Telecommunication Technologies Co., Ltd

—	Nanjing Wasin Fujikura Optical Communication Ltd

—	Hubei Fiberhome Boxin Electronic Co., Ltd

44,0 %

ZTT grupa:

—	Jiangsu Zhongtian Technology Co., Ltd

—	Zhongtian Power Optical Cable Co., Ltd

19,8 %

Citi uzņēmumi, kas sadarbojās

31,2 %

Visi pārējie uzņēmumi

44,0 %

4. KAITĒJUMS

4.1. Mērvienība

(402)

Lai gan oficiālā importa statistika ir sniegta kilogramos, ievērojot ražotāju eksportētāju un Savienības ražošanas nozares piezīmes, Komisija uzskatīja, ka šī mērvienība nav piemērota pienācīgai attiecīgo apjomu noteikšanai. Izmeklēšana liecina, ka ražošanas nozare kā galveno apjoma rādītāju parasti izmanto nevis svaru, bet garumu. Ar to var izmērīt kabeļa garumu (kabeļu kilometros) vai tajā esošo šķiedru kopējo garumu (šķiedras kilometros). Ņemot vērā to, ka pašreizējā izmeklēšana attiecas uz kabeļiem, kabeļu kilometrus uzskata par vispiemērotāko mērvienību, ko kaitējuma noteikšanā izmantos turpmāk tekstā.

(403)

Piezīmēs par galīgo izpausto informāciju CCCME apgalvoja, ka importa apjoms esot jāaprēķina, pamatojoties uz šķiedras kilometriem, nevis kabeļu kilometriem, jo šķiedras kilometri esot pieņemtais nozares standarts un vienīgā mērvienība, kas atspoguļojot milzīgās šķiedru skaita atšķirības vienā kabelī.

(404)

Komisija saglabāja secinājumu, ka kabeļu kilometrs ir piemērota mērvienība, jo ražojumi, uz kuriem attiecas izmeklēšana, ir kabeļi un šķiedru skaits kabelī ir kabeļa īpaša iezīme, kas ir atspoguļota RKN. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

4.2. Savienības ražošanas nozares definīcija un Savienības ražošanas apjoms

(405)

Izmeklēšanas periodā līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja 29 ražotāji. Izņemot divus nākamajā iedaļā minētos uzņēmumus, šie ražotāji veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē. Pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības kaitējuma noteikšanas pamatā ir 27 dalībvalstu (ES27) dati par visu attiecīgo periodu.

(406)

Tika noteikts, ka kopējais Savienības ražošanas apjoms izmeklēšanas periodā bija 1,2 miljoni kabeļu kilometri. Komisija šo skaitli noteica, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju par Savienības ražošanas nozari, piemēram, tiešo informāciju no deviņiem uzņēmumiem (sešiem sūdzības iesniedzējiem, trim uzņēmumiem, kas atbalsta sūdzību) un – pārējo ražotāju gadījumā – tirgus izpēti. Kā norādīts 26. apsvērumā, iekļaušanai izlasē tika izvēlēti trīs Savienības ražotāji, kuri veidoja 52 % no līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma Savienībā.

4.2.1. Divu ražotāju izslēgšana no Savienības ražošanas nozares

(407)

Saskaņā ar pamatregulas 4. panta 1. punktu ražotājus, kuri ir saistīti ar Ķīnas eksportētājiem vai importētājiem un/vai kuri paši ir ražojuma, par kuru tiek uzskatīts, ka to pārdod par dempinga cenām, importētāji, var izslēgt no Savienības ražošanas nozares. Pamatregulas 4. panta 2. punktā ir paredzēts, kādos gadījumos ražotāji ir uzskatāmi par saistītiem ar eksportētājiem vai importētājiem.

(408)

Komisija veica izpēti par Savienības ražošanas nozares pastāvošajām attiecībām ar attiecīgā ražojuma importētājiem vai eksportētājiem. Izmeklēšanā tika atklāts, ka viens izlasē iekļautais Savienības ražotājs importēja nelielu optiskās šķiedras kabeļa daudzumu no Ķīnas un cits ir mazākuma akcionārs izlasē neiekļauta ražotāja eksportētāja uzņēmumā. Ņemot vērā, ka pirmais ražotājs importē niecīgus apjomus un otrais ražotājs apliecināja, ka nekontrolē šo ražotāju eksportētāju un otrādi un ka šo attiecību dēļ tas nerīkojās atšķirīgi no nesaistītiem ražotājiem, Komisija secināja, ka nav iemesla nevienu no šiem uzņēmumiem izslēgt no Savienības ražošanas nozares.

(409)

Saistībā ar trešo izlasē neiekļauto ražotāju, ņemot vērā tā attiecības ar Ķīnas ražotāju eksportētāju (kuru kontrolē tā pati struktūra) un vērā ņemamos importa apjomus no Ķīnas, Komisija uzskatīja, ka, neraugoties uz šā uzņēmuma ievērojamo ražošanas apjomu Savienībā, šādu ražotāju ir pamatoti izslēgt no Savienības ražošanas nozares definīcijas.

(410)

Līdzīgā kārtā attiecībā uz ražotāju Savienībā, kurš nesadarbojās un ziņoja par lielu importa apjomu no Ķīnas, Komisija nolēma, ka, ņemot vērā attiecības ar Ķīnas ražotāju eksportētāju un ievērojamo importa apjomu, arī tas būtu jāizslēdz no Savienības ražošanas nozares definīcijas.

(411)

Tā kā izmeklēšanā netika konstatēts, ka kāds cits ražotājs būtu vai nu saistīts ar Ķīnas eksportētājiem vai veiktu importu no Ķīnas, nebija vajadzības no Savienības ražošanas nozares definīcijas izslēgt vēl kādu ražotāju.

(412)

CCCME apgalvoja, ka vairāki Savienības ražotāji ir saistīti ar Ķīnas OŠK ražotājiem, un lūdza Komisiju veikt segmentētu kaitējuma analīzi, atsevišķi analizējot šo importa plūsmu.

(413)

Piezīmēs par galīgo izpausto informāciju CCCME atkārtoja šo apgalvojumu par importa nošķiršanu un atsevišķu novērtējumu. CCCME arī uzskatīja, ka Komisijai būtu jāizpauž Savienības ražotāju importa apjoms un procentuālā daļa no saistītajiem un nesaistītajiem Ķīnas ražotājiem IP laikā.

(414)

Kā izklāstīts iepriekš, Komisija ir pienācīgi ņēmusi vērā Savienības ražotāju saikni ar Ķīnas uzņēmumiem, izslēdzot ražotājus, kuriem ir ievērojams imports no Ķīnas, un ņēma arī vērā to attiecības ar Ķīnas eksportētājiem. Izlasē iekļautie Savienības ražotāji importēja nelielus attiecīgā ražojuma daudzumus (mazāk nekā 1 % no to produkcijas) no saistītiem uzņēmumiem Ķīnā. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(415)

Connect Com iesniedza sarakstu ar citiem Savienības optiskās šķiedras kabeļu ražotājiem, kurus sūdzības iesniedzējs nebija ņēmis vērā. Komisija norādīja, ka šie uzņēmumi izmeklēšanā nesadarbojās un ka aplēses par Savienības ražotājiem, kuri nesadarbojās, tika sniegtas, pamatojoties uz uzticamu tirgus informāciju (140).

4.3. Attiecīgā Savienības tirgus noteikšana

(416)

Lai noskaidrotu, vai Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts kaitējums, un lai noteiktu patēriņu un dažādus ekonomiskos rādītājus, kas attiecas uz Savienības ražošanas nozares stāvokli, Komisija pārbaudīja, vai un kādā mērā analīzē ir jāņem vērā Savienības ražošanas nozares saražotā līdzīgā ražojuma turpmākais lietojums.

4.4. Izmantošana pašu vajadzībām

(417)

Komisija konstatēja, ka attiecīgajā periodā no 5,8 % līdz 4,4 % no Savienības ražotāju produkcijas bija paredzēts izmantot pašu vajadzībām. Tādā gadījumā kabeļi tika piegādāti tā paša uzņēmuma vai uzņēmumu grupu ietvaros turpmākai lejasposma apstrādei, jo īpaši ar savienotājiem aprīkotu kabeļu ražošanai.

(418)

Atšķirība starp ierobežoto un brīvo tirgu kaitējuma analīzes kontekstā ir būtiska, jo ražojumi, kas ir paredzēti izmantošanai pašu vajadzībām, nav pakļauti tiešai konkurencei ar importu. Turpretim produkcija, ko paredzēts pārdot brīvajā tirgū, tieši konkurē ar attiecīgo ražojumu, kuru importē.

(419)

Lai gūtu maksimāli pilnīgu priekšstatu par Savienības ražošanas nozari, Komisija apkopoja datus par visu darbību optiskās šķiedras jomā un noteica, vai ražošana paredzēta izmantošanai pašu vajadzībām vai brīvajam tirgum.

(420)

Komisija pārbaudīja dažus ar Savienības ražošanas nozari saistītos ekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz brīvā tirgus datiem. Šie rādītāji ir šādi: pārdošanas apjoms un pārdošanas cenas Savienības tirgū; tirgus daļa; izaugsme; eksporta apjoms un cenas; rentabilitāte; ienākums no ieguldījumiem; naudas plūsma. Kur iespējams un piemērojams, pārbaudē gūtie konstatējumi tika salīdzināti ar datiem par ierobežoto tirgu, lai nodrošinātu pilnīgu pārskatu par situāciju Savienības ražošanas nozarē.

(421)

Tomēr citus ekonomiskos rādītājus pilnvērtīgi varētu pārbaudīt, tikai ietverot visas darbības, tostarp izmantošanu pašu vajadzībām Savienības ražošanas nozarē (141). Tie ir šādi rādītāji: ražošanas apjoms; jauda, jaudas izmantojums; ieguldījumi; krājumi; nodarbinātība; produktivitāte; algas; spēja piesaistīt kapitālu.

(422)

Piezīmēs par galīgo izpausto informāciju CCCME apgalvoja, ka, analizējot Savienības ražošanas nozares vispārējo stāvokli tirgū, nevajadzētu ignorēt ierobežoto tirgu.

(423)

Šajā sakarā, kā aprakstīts turpmāk, Komisija nav ignorējusi ierobežoto tirgu, bet gan to identificējusi un novērtējusi tā attīstību laika gaitā. Tas sniedza pilnīgu priekšstatu par Savienības ražošanas nozares stāvokli. Tas, ka šā tirgus lielums ir mazs un samazinās, nepārprotami liecina, ka tam nav būtiskas ietekmes uz Savienības ražošanas nozares stāvokli. Komisija arī atgādina, ka ar savienotājiem aprīkoti kabeļi nav attiecīgais ražojums.

4.5. Patēriņš Savienībā

(424)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz datiem par pārdošanas apjomiem, ko noteicis sūdzības iesniedzējs, kā arī pamatojoties uz importa datiem, kas ir noteikti saskaņā ar 427.–432. apsvērumā izklāstīto metodiku.

(425)

Patēriņam Savienībā bija šāda dinamika:

2. tabula

Patēriņš Savienībā (kabeļu kilometros)

	2017	2018	2019	IP
Brīvā tirgus patēriņš Savienībā kopā	1 276 902	1 537 999	1 655 737	1 760 092
Indekss	100	120	130	138
Ierobežotais tirgus	61 505	59 802	62 710	54 205
Indekss	100	97	102	88
Avots: ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, ES muitas dienesti, Eurostat, sūdzības iesniedzēji.

(426)

Patēriņš brīvajā tirgū Savienībā attiecīgajā periodā palielinājās par 38 %. Patiešām saistībā ar plaša mēroga digitālo izvēršanos Eiropas Savienībā tas ir tirgus, kura izaugsme ir spēcīga, un ir plānojams, ka tā izaugsme turpināties krasā tempā (142). Līdz izmeklēšanas periodam patēriņš turpināja palielināties, neraugoties uz faktu, ka perioda otrā puse (t. i., 2020. gada pirmais pusgads) sakrita ar pirmajiem traucējumu mēnešiem saistībā ar Covid-19 pandēmiju. Izmeklēšanā gūtie konstatējumi apliecina, ka pandēmija, kas sākās izmeklēšanas perioda pēdējos mēnešos, un ar to saistītie profilakses pasākumi palēnināja izaugsmi, bet nekavēja izmeklējamā ražojuma patēriņa pieaugumu Savienībā izmeklēšanas periodā kopumā. Ierobežoto tirgu veido optiskās šķiedras kabeļu izmantošana uzņēmumu piedāvātajos savienojamības risinājumos, tostarp ar savienotājiem aprīkotu kabeļu ražošanā; tā apjoms, kas bija ļoti neliels attiecībā pret kopējo tirgu, attiecīgajā periodā samazinājās par 12 %.

4.6. Imports no attiecīgās valsts

4.6.1. Importa no attiecīgās valsts apjoms un tirgus daļa

(427)

Importa apjoms no Ķīnas tika noteikts, pamatojoties uz informāciju, ko saskaņā ar 47. apsvērumu tieši sniedza Ķīnas ražotāji eksportētāji. Tas bija ļoti reprezentatīvs, jo izmeklēšanas periodā importa apjoms bija 89 % no kopējā Ķīnas ražotāju eksportētāju deklarētā importa, par ko ziņots atlasē, kas veikta izmeklēšanas sākumā. Tādējādi tika noteikts, ka kopējais importa apjoms ir par 11 % lielāks par daudzumiem, kas deklarēti saskaņā ar 47. apsvērumu.

(428)

Importu no citām trešām valstīm noteica, pamatojoties uz 48. apsvērumā minēto detalizēto analīzi, kurā attiecīgā ražojuma importu noteica kilogramos un konvertēja kabeļu kilometros, izmantojot precīzus pārrēķina koeficientus, ko Ķīnas ražotāji eksportētāji sniedza atbildēs uz 47. apsvērumā minēto papildu informācijas pieprasījumu.

(429)

Importa tirgus daļu noteica, pamatojoties uz importa apjomu, kas salīdzināts ar patēriņa apjomu brīvajā tirgū (redzams 2. tabulā).

(430)

Importam no attiecīgās valsts bija šāda dinamika:

3. tabula

Importa apjoms un tirgus daļa

	2017	2018	2019	IP
Importa no attiecīgās valsts apjoms (kabeļu kilometros)	189 479	354 167	434 754	498 335
Indekss	100	187	229	263
Tirgus daļa (%)	14,8 %	23,0 %	26,3 %	28,3 %
Indekss	100	155	177	191
Avots: ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, Eurostat, ES muitas dienesti.

(431)

Apstākļos, kad Ķīnas ražotājiem ir ievērojams jaudas pārpalikums (saskaņā ar aplēsēm, kuru pamatā ir sūdzības iesniedzēju nodrošināta tirgus analīze, tas vairāk nekā divas reizes pārsniedz visa ES tirgus lielumu (143)), attiecīgajā periodā imports no attiecīgās valsts palielinājās no aptuveni 190 000 kabeļu kilometriem līdz aptuveni 500 000 kabeļu kilometriem, kas uzskatāms par ļoti strauju pieaugumu vairāk nekā divarpus reizes. Šis 163 % pieaugums ir vairāk nekā četras reizes lielāks par patēriņa pieaugumu, kas iezīmē Ķīnas izplatīšanās šajā tirgū dziļumu un dinamiku.

(432)

Rezultātā minētā importa tirgus daļa attiecīgajā periodā palielinājās no 14,8 % līdz 28,3 % – tas ir milzīgs pieaugums par 91 %. Jāatzīmē, ka importa apjoms no Ķīnas attiecīgajā periodā palielinājies katru gadu, un tas liecina par straujo izplatīšanos tirgū un tās lielumu.

(433)

Piezīmēs par galīgo izpausto informāciju CCCME apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares tirgus daļa esot novērtēta par zemu un importa no Ķīnas tirgus daļa esot uzpūsta. Šajā saistībā CCCME arī apgalvoja, ka tirgus dati esot jābalsta uz šķiedras kilometriem, nevis kabeļu kilometriem, kā rezultātā importa no Ķīnas tirgus daļa būtu bijusi mazāka.

(434)

Šajā sakarā Komisija atgādināja, ka izmeklēšanā tika atklāts, ka kabeļu kilometrs attiecīgajam ražojumam ir vispiemērotākā mērvienība, kā paskaidrots 402.–404. apsvērumā. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

4.6.2. Importa no attiecīgās valsts cenas, cenu samazinājums, cenu nospiešana

(435)

Komisija importa cenas noteica, pamatojoties uz 47. apsvērumā minēto eksportētāju, kas sadarbojās, atbildēm uz papildu informācijas pieprasījumu.

(436)

Vidējai importa cenai no attiecīgās valsts bija šāda dinamika:

4. tabula

Importa cenas (EUR/kabeļu km)

	2017	2018	2019	IP
Ķīna	452,9	401,9	468,5	349,1
Indekss	100	89	103	77
Avots: ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās.

(437)

Importa no Ķīnas cenas attiecīgajā periodā samazinājās no 452 EUR/kabeļu km līdz 349 EUR/kabeļu km, samazinoties par 23 %. Šis process būtu jāaplūko, ņemot vērā Ķīnas ražotāju eksportētāju pieaugošo agresivitāti, kas ir saistīta ar jaudas pārpalikumu šajā valstī (sk. 431. apsvērumu). Šis rādītājs būtu jāskata, ņemot vērā ievērojamās cenu atšķirības konkrētajam garumam starp dažādiem ražojuma veidiem, kā arī lielas atšķirības ražojumu klāstā no gada uz gadu. Ražojuma mainīgums izrietēja gan no pārdoto kabeļu veidu mainības un līdz ar to cenas, gan arī no tā, ka katru gadu ne visi ražojumu veidi tika izsludināti iepirkuma konkursa kārtībā vai pārdoti.

(438)

Lai izvairītos no ražojumu klāsta mainīguma, kas iezīmē cenu laikrindas attiecīgajā periodā, un iegūtu precīzākus un reprezentatīvākus datus, Komisija analizēja arī visaptverošu informāciju, ko izlasē iekļautie Ķīnas eksportētāji un Savienības ražotāji sniedza, pamatojoties uz tieši salīdzināmu ražojumu agregētākām grupām. Tā rezultātā tika identificētas 35 identiskas (atbilstošas) grupas, kuras pārdod gan Ķīnas eksportētāji, gan Savienības ražošanas nozare un kurām katrā pārbaudītajā gadā bija pārdošanas darījumi. Citiem vārdiem sakot, Komisija ieguva pilnīgu laikrindu ar cenu pēc ražojuma veida par katru gadu aplūkojamajā periodā. Šīs cenas var uzskatīt par reprezentatīvām attiecībā uz kopējo Ķīnas eksportu šajā periodā, jo tās aptver 62 % no izlasē iekļauto uzņēmumu eksporta izmeklēšanas periodā. Rezultātā dinamika iegūtajām reprezentatīvajām laikrindām uz svērtā agregētā pamata bija šāda:

4.a tabula

Imports no Ķīnas (EUR/kabeļu km)

	2017	2018	2019	IP
Vidējā cena	854	720	593	320
Indekss	100	84	69	38
Reprezentativitāte	94 %	35 %	59 %	62 %

(439)

Tas liecina par ievērojamu un nepārtrauktu Ķīnas eksporta cenu kritumu. Citiem vārdiem sakot, ja salīdzina to pašu ražojuma veidu pārdošanas darījumus pa gadiem, importa no Ķīnas cenas katru gadu skaidri un jūtami kritušās, un tās bija ievērojami zemākas par Savienības ražotāju cenām laikposmā no 2018. gada līdz izmeklēšanas periodam (8.a tabula).

(440)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, cenas samazinājumu izmeklēšanas periodā Komisija noteica, salīdzinot:

—	katra veida ražojumu vidējās svērtās pārdošanas cenas, ko izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem Savienības tirgū maksājuši nesaistīti klienti (koriģētas līdz EXW līmenim), un

—	attiecīgās katra ražojumu veida vidējās svērtās cenas, kas jāmaksā pirmajam neatkarīgajam klientam Savienības tirgū par importu no izlasē iekļautajiem Ķīnas ražotājiem un kas noteiktas kā izmaksu, apdrošināšanas un vedmaksas summa (CIF).

(441)

Koriģējot eksporta cenu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu dempinga, cenu samazinājuma un kaitējuma starpības aprēķināšanai 444. apsvērumā, eksporta cenu (“salikto CIF cenu”) aprēķināja, pamatojoties uz tādu rēķina vērtību pirmajam neatkarīgajam klientam, no kuras tika atskaitīti ar importu saistīti atskaitījumi līdz CIF punktam, kā arī PVA izmaksas un saistītā importētāja peļņa, pēc analoģijas piemērojot pamatregulas 2. panta 9. punktu.

(442)

Piezīmēs par galīgo izpausto informāciju ZTT grupa norādīja, ka pēcimportēšanas izmaksas tika aprēķinātas procentos no CIF vērtības, un ierosināja, ka Komisijai tās būtu jāaprēķina proporcionāli eksporta apjomam, lai tās atbilstu tām pašām eksporta cenas korekcijām dempinga aprēķinā. Tika apgalvots, ka šīs izmaksas vairāk attiecas uz apjomu nekā uz eksporta darījumu vērtību.

(443)

Šis apgalvojums tika atzīts par pamatotu, un tāpēc tas tika pieņemts.

(444)

Cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, ja vajadzīgs, izdarot atbilstīgas korekcijas. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju apgrozījuma izmeklēšanas periodā. Tas liecināja, ka vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība diviem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem bija 30,0 % un 33,2 %, tādējādi kopējā cenu samazinājuma starpība bija 31,5 %. Kā aprakstīts 502. apsvērumā, piedāvājumu analīze apstiprina, ka iepirkuma konkursu līmenī pastāv cenu samazinājums.

(445)

Piezīmēs par galīgo izpausto informāciju ZTT grupa arī apgalvoja, ka Komisija nav sniegusi skaidrojumu par agregētām RKN grupām, kas tādējādi bija nepamatotas. CCCME apgalvo, ka šo grupu izmantošana nozīmē, ka pastāv problēma Savienības ražošanas nozares un Ķīnas cenu atbilstībā un salīdzināmībā.

(446)

Komisija šim apgalvojumam nepiekrita divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, šīs grupas netika izmantotas cenu samazinājuma un mērķa cenu samazinājuma aprēķiniem. Otrkārt, tās tika izmantotas tieši tāpēc, lai nodrošinātu, ka cenu tendences laika gaitā neietekmē būtiskas ražojumu klāsta izmaiņas attiecīgajā periodā, tādējādi uzlabojot salīdzināmības precizitāti laika gaitā, pamatojoties uz grupām, kas, kā paskaidrots iepriekš, bija reprezentatīvas attiecīgajam ražojumam. Tā kā nebija pierādījumu, kas liecinātu, ka šī grupēšana bija acīmredzami neatbilstīga, Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(447)

FTT grupa arī apgalvoja, ka Komisija nav noteikusi cenu samazinājumu aptuveni 30 % no tās eksporta uz Savienību, jo šis īpatsvars neatbilda Savienības ražošanas nozares pārdoto ražojumu RKN. FTT grupa uzskatīja, ka Komisija nedrīkst analīzi ierobežot, attiecinot to tikai uz tiem ražojuma veidiem vai tirgus segmentiem, kuriem Savienības ražošanas nozarei bija faktiski pārdevumi. Šajā sakarā tā atsaucās uz lietu Changshu City Standard Parts Factory and Ningbo Jinding Fastener Co. Ltd./Eiropas Savienības Padome (144), kurā norādīts, ka dempinga starpība būtu jāaprēķina visam eksportam uz Savienību, un FTT grupa arī apgalvoja, ka šī prasība pēc analoģijas būtu jāpiemēro arī cenu samazinājumam.

(448)

Komisija nepiekrita FTT grupas sniegtajai Tiesas sprieduma lietā Changshu City interpretācijai. Prasība ņemt vērā visu eksportu attiecas tikai uz dempinga starpības aprēķināšanu. Turklāt Komisija norādīja, ka, izvērtējot cenu samazinājuma un mērķa cenu samazinājuma starpības, atsauci salīdzināšanai veido modeļi, kas eksportēti no attiecīgajām valstīm uz Savienību. Salīdzinot ražotāju eksportētāju eksporta pārdevumus un Savienības ražošanas nozares pārdevumus, Savienības ražošanas nozare ne vienmēr pārdod visus eksportētos modeļus. Pašreizējā lietā izlasē iekļauto Ķīnas ražotāju eksportētāju atbilstības līmenis bija 70 %, ko Komisija uzskatīja par pietiekamu, lai nodrošinātu plašu un taisnīgu eksportēto modeļu un Savienības ražošanas nozares pārdoto modeļu salīdzinājumu. Treškārt, pamatregulā nav noteikts, ka Komisijai ir jāveic cenu analīze katram ražojuma veidam atsevišķi. Drīzāk juridiskā prasība paredz, ka noteikšana jāveic līdzīgā ražojuma līmenī. Visbeidzot, Komisija secināja, ka visi RKN bija attiecīgā ražojuma daļa un zināmā mērā konkurēja savā starpā. Tāpēc izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju eksporta procentuālā daļa, ko nepārdeva Savienības ražošanas nozare, neveido atsevišķu attiecīgā ražojuma kategoriju, bet pilnīgi konkurē ar pārējām kategorijām, kurām tika konstatēta atbilstība.

(449)

Tas atbilst iepriekš 438. un 439. apsvērumā norādītajām cenām.

4.7. Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

4.7.1. Vispārīgas piezīmes

(450)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tiek novērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(451)

Komisija no ieinteresētajām personām ir saņēmusi vairākas piezīmes par kaitējumu. ĶV apgalvoja, ka imports no Ķīnas neradīja kaitējumu vai kaitējuma draudus, jo rādītāji liecināja, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis ir labs un ka Savienības ražošanas nozare ar savu tirgus daļu joprojām ieņem vadošo pozīciju. Connect Com norādīja, ka Savienības ražošanas nozares tirgus daļas samazinājums bija ļoti ierobežots un radās iespējami oligopola tirgus kontekstā.

(452)

Connect Com pauda, ka pat tad, ja kaitējums radās, tas bija nenozīmīgs, ja tika gūta peļņa līdz pat minimālajam peļņas procentam 5 % līmenī, un šajā sakarā uzņēmums atgādināja par Komisijas 1988. gada 23. decembra Lēmumu, ar ko izbeidz antidempinga procedūru saistībā ar Kanādas, Honkongas un Japānas izcelsmes mobilo šūnu radiotelefonu importu (145), kā arī par 1997. gada 17. decembra spriedumu lietā EFMA/Padome (146). Tomēr būtu jāatgādina, ka lēmumā par radiotelefoniem peļņas procents tika aplūkots saistībā ar rādītāju uzlabošanos un ka minētā Tiesas lieta attiecās uz prasību, kuru Vispārējā tiesa noraidīja, ka mērķa peļņai, ko Komisija noteica izmeklēšanas laikā, vajadzēja būt augstākai. Tādējādi šie precedenti neapstiprina viedokli, ka kaitējums būtu nenozīmīgs, ja peļņas procenti pārsniedz 5 %. Kaitējumu nosaka, pamatojoties uz visaptverošu novērtējumu par visiem pamatregulas 3. panta 5. punktā minētajiem faktoriem, kas analizēti konkrētā tirgus un attiecīgās ražošanas nozares kontekstā. Turklāt ražošanas nozares gūtā peļņa bija mazāka par mērķa peļņu, kas noteikta, ņemot vērā visus ar attiecīgo ražošanas nozari saistītos elementus, kā noteikts pamatregulas 7. panta 2.c punktā.

(453)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija izvērtēja makroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem sūdzības iesniedzēja sniegtajās atbildēs uz anketas jautājumiem, kuras ietvēra datus par visiem Savienības ražotājiem. Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus, balstoties uz datiem izlasē iekļauto Savienības ražotāju sniegtajās atbildēs uz anketas jautājumiem.

(454)

Makroekonomiskie rādītāji ir šādi: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, produktivitāte, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(455)

Mikroekonomiskie rādītāji ir šādi: vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

4.8. Makroekonomiskie rādītāji

4.8.1. Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(456)

Kopējais Savienības ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums attiecīgajā periodā attīstījās šādi:

5. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

	2017	2018	2019	IP
Ražošanas apjoms (kabeļu kilometros)	1 062 482	1 195 017	1 250 881	1 229 252
Indekss	100	112	118	116
Ražošanas jauda (kabeļu kilometros)	1 585 738	1 748 667	2 019 526	2 084 082
Indekss	100	110	127	131
Jaudas izmantojums (%)	67 %	68 %	62 %	59 %
Indekss	100	102	92	88

(457)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms palielinājās par 16 %. Padziļināta analīze rāda, ka 2017.–2019. gadā Savienības ražošanas apjoms palielinājās par 18 %, savukārt izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas apjoms nedaudz samazinājās par 2 procentpunktiem.

(458)

Vispārējais pieaugums attiecīgajā periodā bija saistīts ar augušo pieprasījumu, kas redzams 2. tabulā. Tomēr tirgū, kas palielinājās par 38 %, Savienības ražošanas nozarei attiecīgajā periodā izdevās palielināt ražošanas apjomu tikai par 16 %. Tādējādi Savienības ražošanas nozare nevarēja pilnībā gūt labumu no tirgus pieauguma.

(459)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas jauda palielinājās par 31 %. Šis rādītājs atspoguļo dažu Savienības ražotāju veiktos ieguldījumus atbilstoši tirgus izaugsmei. Šos centienus traucēja aizvien lielāka Ķīnas izcelsmes ražojumu izplatīšanās tirgū, kas, pateicoties negodīgām cenu noteikšanas stratēģijām, arvien vairāk pārņēma Savienības ražošanas nozares tirgus daļas.

(460)

Tā rezultātā jaudas izmantojums samazinājās par 12 %, izmeklēšanas periodā nokrītot līdz līmenim, kas bija zemāks par 60 %. Savienības ražotājiem tika liegta iespēja palielināt ražošanas apjomus atbilstīgi tirgus izaugsmei.

4.8.2. Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(461)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

6. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

	2017	2018	2019	Izmeklēšanas periods
Pārdošanas apjoms Savienības tirgū (kabeļu kilometros)	882 772	945 842	1 009 439	995 703
Indekss	100	107	114	113
Ierobežotais tirgus	61 505	59 802	62 710	54 205
Indekss	100	97	102	88
Ierobežotais tirgus kā % no Savienības pārdošanas apjoma	7,0 %	6,3 %	6,2 %	5,4 %
Indekss	100	91	89	78
Pārdošanas apjoms brīvajā tirgū	821 268	886 040	946 729	941 498
Indekss	100	108	115	115
Pārdošanas apjoms brīvajā tirgū: tirgus daļa	64,3 %	57,6 %	57,2 %	53,5 %
Indekss	100	90	89	83
Avots: Savienības ražošanas nozare.

(462)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares kopējais pārdošanas apjoms palielinājās par 13 %. Tomēr patēriņa pieauguma dēļ tirgus daļa brīvajā tirgū attiecīgajā periodā samazinājās no 64,3 % līdz 53,5 %, kas ir sarukums par vairāk nekā 10 procentpunktiem (–17 %).

(463)

Arī Savienības pārdošanas apjoms brīvajā tirgū attiecīgajā periodā palielinājās par 15 %. Savienības pārdošanas apjoms attīstījās ļoti līdzīgi Savienības ražošanas apjoma tendencei, tāpēc ka ražošanas nozare lielā mērā darbojas pēc sistēmas “ražošana pēc pasūtījuma”.

(464)

Savienības ražošanas nozares ierobežotais tirgus (izteikts procentos no kopējā pārdošanas apjoma Savienībā) visā attiecīgajā periodā bija ļoti zemā līmenī ar lejupejošu tendenci – šis procents samazinājās no 7 % 2017. gadā līdz 5,4 % IP laikā. Tam bija neliela ietekme, jo šā tirgus lielums bija ierobežots.

4.8.3. Izaugsme

(465)

No Savienības pārdošanas apjoma tirgus daļas zuduma izriet, ka Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā nespēja gūt labumu no Savienības tirgus pieauguma.

4.8.4. Nodarbinātība un produktivitāte

(466)

Nodarbinātībai un produktivitātei attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

7. tabula

Nodarbinātība un produktivitāte

	2017	2018	2019	Izmeklēšanas periods
Nodarbināto skaits (pilnslodzes ekvivalents – FTE)	4 088	4 589	4 815	4 659
Indekss	100	112	118	114
Produktivitāte (kabeļu kilometri/FTE)	260	260	260	264
Indekss	100	100	100	102
Avots: Savienības ražošanas nozare.

(467)

Laikposmā no 2017. gada līdz 2019. gadam nodarbinātība, kas izteikta FTE, Savienības ražošanas nozarē palielinājās par 18 %. Šim kāpumam sekoja kritums par četriem procentpunktiem izmeklēšanas periodā. Šī dinamika lielā mērā atbilst ražošanas apjoma tendencei, kas parādīta 4. tabulā.

(468)

Tā kā ražošanas un nodarbinātības rādītāju izmaiņas bija ļoti līdzīgas, produktivitāte, kas izteikta kabeļu kilometros uz vienu darbinieku, saglabājās diezgan stabila.

4.8.5. Dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga

(469)

Visas dempinga starpības būtiski pārsniedza de minimis līmeni. Ņemot vērā attiecīgās valsts importa apjomu un cenas, faktisko dempinga starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari bija būtiska.

(470)

Šī ir pirmā antidempinga izmeklēšana, kas skar attiecīgo ražojumu. Tādēļ nebija pieejami dati, kas vajadzīgi, lai novērtētu iespējama iepriekšēja dempinga ietekmi.

4.9. Mikroekonomiskie rādītāji

4.9.1. Cenas un faktori, kas tās ietekmē

(471)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām svērtajām vienības pārdošanas cenām nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

8. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā

	2017	2018	2019	IP
Vidējā vienības pārdošanas cena Savienībā (EUR/kabeļu km)	816	861	944	821
Indekss	100	105	116	101
Vienības ražošanas izmaksas (EUR/kabeļu km)	756	785	860	758
Indekss	100	104	114	100
Avots: izlasē iekļautie Savienības ražotāji.

(472)

Pārdošanas cenas nesaistītām personām (brīvajā tirgū) Savienības tirgū 2017.–2019. gadā pieauga par 16 % un tad izmeklēšanas periodā samazinājās, sasniedzot līdzīgu līmeni kā 2017. gadā reģistrētais (+1 %). Tomēr cenu līmenis ir lielā mērā atkarīgs no pārdoto ražojumu sarežģītības, ņemot vērā apstākli, ka cenas var būtiski atšķirties atkarībā no kabeļa īpašībām (tostarp šķiedru skaita, pārklājumu skaita un veida utt.).

(473)

Tas ir skaidri redzams, salīdzinot cenu attīstību ar ražošanas izmaksu attīstību, ņemot vērā to, ka sarežģītāki kabeļi, kurus var pārdot par augstākām cenām, arī ir saistīti ar augstākām ražošanas izmaksām.

(474)

Vienības ražošanas izmaksas 2017.–2019. gada periodā palielinājās par 14 %, aptuveni atbilstīgi vidējām cenām Savienības brīvajā tirgū (16 %). Pēc tam tās pazeminājās par 14 % atbilstīgi cenu kritumam tajā pašā periodā no 2019. gada līdz izmeklēšanas periodam (15 %). Kā izklāstīts 540. apsvērumā, izmeklēšanā tika apstiprināts, ka no saistītiem uzņēmumiem iepirktas galvenās izejvielas (optisko šķiedru) izmaksas atspoguļoja šā izejresursa tirgus cenu.

(475)

Kā minēts iepriekš 438. apsvērumā, lai izvairītos no ražojumu klāsta mainīguma, kas iezīmē cenu laikrindas attiecīgajā periodā, Komisija analizēja visaptverošu informāciju, ko izlasē iekļautie Ķīnas eksportētāji un Savienības ražotāji sniedza, pamatojoties uz tieši salīdzināmu ražojumu agregētākām grupām. Tā rezultātā tika identificētas 35 identiskas (atbilstošas) grupas, kuras pārdod gan Ķīnas eksportētāji, gan Savienības ražošanas nozare un kurām ir pilnīgas laikrindas katrā gadā aplūkojamajā periodā.

(476)

Tās ir reprezentatīvi ES ražošanas nozares pārdošanas apjomiem attiecīgajā periodā (vairāk nekā 34 % no šādu atbilstošu ražojumu pārdošanas apjoma izmeklēšanas periodā). Iegūtās reprezentatīvās laikrindas ir šādas:

8.a tabula

Savienības ražošanas nozare (EUR/kabeļu km)

	2017	2018	2019	IP
Vidējā cena	817	780	792	719
Indekss	100	95	97	88
Reprezentativitāte	42 %	38 %	35 %	34 %

(477)

Tas liecina par ievērojamu Savienības ražošanas nozares cenu kritumu, kas ir līdzīgs Ķīnas eksporta cenu kritumam, kurš minēts 438. apsvērumā.

(478)

Turklāt, ņemot vērā to, ka klienti bieži pieprasa tādus OŠK veidus pēc individuāla pasūtījuma, kuri pielāgoti konkrētām vajadzībām, un ka dažas dalībvalstis arī nosaka īpašas tehniskās prasības, salīdzinot cenas laika gaitā vienam un tam pašam klientam un dalībvalstij, rodas vēl precīzāks priekšstats par cenu dinamiku. Savienības ražošanas nozare šajā sakarā sniedza sīkāku papildu informāciju. Šadām ražojumu grupu, klienta un dalībvalsts visnozīmīgākajām divdesmit kombinācijām cenu dinamika bija šāda (147):

8.b tabula

Savienības ražošanas nozare (EUR/kabeļu km, indekss)

2017	2018	2019	IP
100	73	56	59

(479)

Tas atkal liecina par acīmredzamu Savienības ražošanas nozares cenu kritumu attiecīgajā periodā pēc Ķīnas eksporta cenu krituma, kas minēts 435.–438. apsvērumā.

4.9.2. Darbaspēka izmaksas

(480)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

9. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku

	2017	2018	2019	Izmeklēšanas periods
Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku (EUR/FTE)	39 511	35 826	39 157	38 966
Indekss	100	91	99	99
Avots: izlasē iekļautie Savienības ražotāji.

(481)

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku laikposmā no 2017. gada līdz izmeklēšanas periodam saglabājās salīdzinoši stabilas. Nelielais šo izmaksu samazinājums 2018. gadā atbilst pilnslodzes ekvivalentu skaita pieaugumam par 13 % un atspoguļo šā papildu darbaspēka izmaksas.

4.9.3. Krājumi

(482)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumi attiecīgajā periodā attīstījās šādi:

10. tabula

Krājumi

	2017	2018	2019	IP
Krājumi perioda beigās (kabeļu kilometros)	134 925	161 561	161 878	171 058
Indekss	100	120	120	127
Krājumi perioda beigās procentos no ražošanas apjoma	12,7 %	13,5 %	12,9 %	13,9 %
Indekss	100	106	102	110
Avots: izlasē iekļautie Savienības ražotāji.

(483)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumi attiecīgajā periodā palielinājās par 27 %. Lai gan krājumu pieaugums nozīmē, ka konkrētu regulāro ražojumu pārdošanas apgrozījums ir lēnāks un varētu būt saistīts ar Savienības ražošanas nozares pieaugošajām grūtībām pārdot savus ražojumus ļoti agresīvas cenu konkurences dēļ no Ķīnas ražotāju eksportētāju puses, pieaugumu no 2019. gada līdz izmeklēšanas periodam var saistīt arī ar sezonālu ietekmi. Jebkurā gadījumā, ņemot vērā to, ka lielākā daļa ražošanas notiek, pamatojoties uz pasūtījumiem un klientu specifikācijām, krājumi nav galvenais kaitējuma rādītājs.

4.9.4. Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu

(484)

Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

11. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

	2017	2018	2019	IP
Nesaistītiem klientiem Savienībā veiktās pārdošanas rentabilitāte (% no pārdošanas apgrozījuma)	8,1	8,4	8,5	7,9
Indekss	100	104	104	97
Naudas plūsma (EUR)	33 254 746	48 644 480	41 707 715	39 805 852
Indekss	100	146	125	120
Ieguldījumi (EUR)	60 405 839	67 794 023	82 761 718	59 886 812
Indekss	100	112	137	99
Ienākums no ieguldījumiem (%)	34	36	24	20
Indekss	100	105	70	58
Avots: izlasē iekļautie Savienības ražotāji.

(485)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti Komisija noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma.

(486)

Izlasē iekļauto ražotāju rentabilitāte bija pozitīva, bet neparasti zema visā attiecīgajā periodā, un tā samazinājās no 8,1 % 2017. gadā līdz 7,9 % izmeklēšanas periodā.

(487)

Piezīmēs par galīgo izpausto informāciju ZTT grupa apgalvoja – reversā inženiertehniskā analīze parādot, ka Savienības ražošanas nozare guva ļoti lielu peļņu, Savienības tirgū nosakot pārmērīgi lielas cenas, un tas rada nopietnas šaubas par kaitējumu Savienības ražošanas nozares stāvoklim, un apgalvoja, ka cenu samazinājumu izraisīja Savienības ražošanas nozares nepamatotas cenas, nevis imports par zemām cenām no Ķīnas.

(488)

Komisija nepiekrīt šim apgalvojumam. Reversā inženiertehniskā analīze bija daļēja un nebija balstīta uz izmaksu un cenu pilnīgu novērtējumu. Komisija pārbaudīja peļņas procentus, pamatojoties uz šādu visaptverošu analīzi, un konstatēja, ka tie ir tādi, kā aprakstīts iepriekš. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(489)

Sūdzības iesniedzēji uzstāja, ka, ņemot vērā, ka attiecīgajā nozarē bija jāveic ieguldījumi un pētniecība, nepieciešamais peļņas procents bija 15 %. Izmeklēšana parādīja, ka jau plānoto ieguldījumu līmenis, kas būtu veikts parastos apstākļos, lai neatpaliktu no norisēm tirgū, būtu jāuztur ar 13,4 % vidējo peļņu, pamatojoties uz attiecīgo periodu. Šie ieguldījumi aptvēra šādus aspektus: aprīkojuma modernizēšanas un uzturēšanas izmaksas esošās jaudas efektivitātes nodrošināšanai un jaudas pielāgošanai mainīgajam ražojumu klāstam; jaudas palielināšanu; pētniecības un izstrādes izmaksas (ražojumu un procesu inovāciju).

(490)

Komisija konstatēja, ka iepriekš minētais lielums atbilst vēsturiskajai peļņai, kad nebija importa no Ķīnas par dempinga cenām, kas, kā uzsvērts 11.a tabulā veiktajā analīzē, ir 12 %.

(491)

Tas apliecina to, ka peļņas līmenis 8 % robežās attiecīgajā periodā nav pietiekams, lai uzturētu darbību augošā augsto tehnoloģiju tirgū, un tādējādi tas ir Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma izpausme.

11.a tabula

Savienības ražošanas nozares rentabilitāte pirms 2017. gada

	2014	2015	2016
Peļņas procents (%)	10,4 %	12,6 %	12,4 %

(492)

Tomēr pašreizējā lietā tas netika novērots. Rentabilitāte patiešām samazinājās salīdzinājumā ar 2014.–2016. gadu. Zemāks peļņas līmenis visā attiecīgajā periodā atspoguļo vērā ņemamu cenu kaitējumu visā attiecīgajā periodā. Importa no Ķīnas radītā lejupējā spiediena dēļ (gan apjoma pieauguma, gan zemo cenu ziņā) Savienības ražošanas nozare nevarēja palielināt cenas, samazināt izmaksas un tādējādi panākt parastu peļņas līmeni, kāds tika sasniegts pirms jaudas palielināšanas maksimuma, nemaz nerunājot par jebkādu pieaugumu.

(493)

Pēc pieauguma 2018. gadā naudas plūsma attiecīgā perioda otrajā pusē samazinājās.

(494)

Importēto preču radītā spiediena tiešā rezultātā Savienības ražošanas nozarei nācās atlikt ieguldījumus, tostarp tādus, kas jau bija ieplānoti un apstiprināti. Šie ieguldījumi, kuru mērķis bija palielināt esošo Savienības ražošanas jaudu, attiecīgajā periodā tika apturēti (pat tad, kad projektu izpilde jau bija sākusies), un to izraisīja mainīgie tirgus apstākļi, ko radīja importa no Ķīnas agresīvā cenu noteikšana. Tādējādi ieguldījumi attiecīgā perioda beigās strauji samazinājās pretstatā iepriekšējo gadu tendencei un vispārējai tirgus izaugsmei.

(495)

Attiecīgajā periodā ienākumam no ieguldījumiem bija negatīva dinamika, un tas faktiski samazinājās par 42 %. Šī negatīvā tendence parāda, ka, lai gan konkurētspējas saglabāšanai un efektivitātes un konkurētspējas uzlabošanai joprojām tika veikti ieguldījumi, ienākumi no šiem ieguldījumiem attiecīgajā periodā ir ievērojami samazinājušies, jo Savienības ražošanas nozare nespēj uzlabot rentabilitātes rādītāju.

(496)

Tā kā ienākums no ieguldījumiem tik strauji samazinājās, ja vien situācija neuzlabosies, izlasē iekļauto ražošanas struktūru spēja nākotnē piesaistīt kapitālu ir acīmredzami apdraudēta.

4.10. Pārdošanas darījumu analīze, pamatojoties uz iepirkuma konkursiem

(497)

Lielākā daļa OŠK tiek pārdoti iepirkuma procedūrās. Lai iegūtu nepieciešamo izpratni par šo svarīgo tirgus aspektu un papildinātu atlikušo kaitējuma analīzes daļu, Komisija pieprasīja no izlasē iekļautajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, importētājiem un lietotājiem sīku informāciju par iepirkuma konkursiem. Tika uzdoti jautājumi par raksturu, procesu, termiņiem un citiem būtiskiem aspektiem, aptverot gan pabeigtus, gan īstenošanas procesā esošus iepirkuma konkursus. Iepirkuma struktūru sadarbības līmenis ar Komisiju bija ļoti zems. Izmeklēšanā nepiedalījās neviena publiskā iepirkuma struktūra, un no lielajiem telesakaru operatoriem tikai Deutsche Telekom sniedza detalizētu informāciju par iepirkuma konkursiem.

(498)

Pēc tam, kad Komisija nebija noteikusi pagaidu pasākumus, tā pieprasīja izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem papildu sīku informāciju par visiem iepirkuma konkursiem, kuros tie piedalījās attiecīgajā periodā, tostarp informāciju, ja tāda bija pieejama, par piedāvājumiem, cenām un konkurentiem.

(499)

Iesniegtā informācija liecināja par ļoti neviendabīgu un sadrumstalotu ainu ar ļoti lielu skaitu iepirkuma konkursu, kas katru gadu tiek organizēti dažādās dalībvalstīs, ar plašu iepirkuma struktūru un pretendentu loku un dažādiem termiņiem un noteikumiem. No iepirkuma struktūras puses piedāvājumi var būt publiski, ko organizē pašvaldības vai citas publiskas struktūras, vai privāti, kurus organizē lieli telesakaru vai tīkla operatori. Ir arī daudzas citas mazāka mēroga iepirkuma procedūras, cenu kotācijas, e-izsoles un iepirkumi par mazākām summām, ko rīko, izmantojot tiešus kontaktus ar klientiem. Katrs iepirkuma konkursa process ir ļoti specifisks iepirkuma struktūrai, kas var izmantot dažādus procesus atkarībā no konkrētā konkursa un tirgus attīstības. Konkursos piedalās arī plašs dalībnieku loks. Ķīnas ražotāji eksportētāji piedalās tieši (arī ar savu meitasuzņēmumu starpniecību) un netieši, veidojot partnerības ar vietējiem uzņēmumiem dažādās dalībvalstīs. Importētāji, tirgotāji un izplatītāji arī konkurē ar Savienības ražotājiem. Dažkārt tiek iesaistīti arī uzstādītāji un konkursā uzvarējušie piegādātāji pārdod ražojumu telesakaru operatoriem ar šo uzstādītāju starpniecību.

(500)

Izmeklēšanas laikā arī tika konstatēts, ka Savienībā tiek organizēts ļoti liels skaits iepirkuma konkursu. Trīs izlasē iekļautie Savienības ražotāji ziņoja kopā par vairāk nekā 500 iepirkuma konkursiem, kuros tie tieši piedalījās izmeklēšanas perioda laikā. Viens no nesaistītiem importētajiem, kurš sadarbojās, piedalījās 150–200 iepirkuma konkursos gadā, pievēršoties tikai Vācijas tirgum.

(501)

Iepirkuma konkursu ilgums ir ļoti atšķirīgs – no tūlītējas piegādes līdz trim gadiem. Garākos iepirkuma konkursos, lai gan cenas ir saskaņotas, apjomi nav fiksēti, tāpēc iepirkuma struktūras var izsludināt jaunus iepirkuma konkursus, kas aizstāj esošos, kad cenas samazinās. Tādējādi, lai gan iepirkuma konkursi nodrošina vispārējus cenu nosacījumu “griestus”, cenas var dinamiski mainīties un mainās visā iepirkuma īstenošanas periodā. Rezultātā tās parasti pielāgojas pašreizējiem tirgus apstākļiem un lielā mērā atspoguļo tos.

(502)

Komisija analizēja sīku informāciju par iepirkuma konkursiem, ko sniedza izlasē iekļautie Savienības ražotāji, atbildot uz tās pieprasījumu. No paziņotajiem iepirkuma konkursiem, kuros Savienības ražotāji iesniedza piedāvājumu attiecīgajā periodā, Komisija analizēja tos konkursus, par kuriem bija konkrēti pierādījumi par Ķīnas dalību. Attiecīgajā periodā bija 55 šādi iepirkuma konkursi. Analizētie konkursi veido 45 % no izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārdošanas apjoma un 14 % no kopējā ES patēriņa izmeklēšanas periodā. Attiecībā uz šiem iepirkuma konkursiem tika veikta cenu un apjoma kaitējuma detalizēta analīze katram konkursam, kas liecina par ievērojamiem pārdošanas zaudējumiem (no 25 % līdz 100 %) un/vai cenu nospiešanu (no 5 % līdz 55 %) un/vai cenu samazinājumu (no 8 % līdz 39 %). Šī ar konkrētiem iepirkuma konkursiem saistītā analīze vēl vairāk apstiprināja cenu nospiešanu un cenu samazinājumu visā periodā, kā jau aprakstīts iepriekš.

(503)

Connect Com iesniedza piezīmes saistībā ar iepirkuma procedūrām un norādīja, ka sūdzības iesniedzēja minētie Savienības ražotāji kopumā nav zaudējuši lielā skaitā iepirkuma konkursu, bet tikai vienā vai dažos lielos privātos iepirkuma konkursos. Tas uzsvēra, ka sūdzības iesniedzējs atsaucās tikai uz vienu uzaicinājumu piedalīties privātā iepirkuma konkursā un uz viena Ķīnas ražotāja cenu noteikšanas uzvedību kā cenu samazinājuma pierādījumu. Connect Com iesniedza paziņojumu par Vācijas rajonā piešķirtām līgumslēgšanas tiesībām, kurā bija skaidri norādītas uzvarējušā pretendenta noteiktās cenas. Tas pauda, ka sūdzības iesniedzējs savā iesniegumā bija izlaidis visu publisko iepirkumu tirgus segmentu. Kā norādīja Connect Com, sūdzības iesniedzēja pārstāvēti Savienības ražotāji šajos iepirkuma konkursos bija neveiksmīgi, jo neatbilda noteiktajiem kritērijiem (piemēram, saistībā ar noliktavām, krājumiem, plašu ražojumu klāstu, loģistikas koncepciju). Konkrētāk, Connect Com uzsvēra Prysmian un Corning mazo uzglabāšanas vietu ietilpību. Connect Com apgalvoja, ka būtu nepareizi neņemt vērā publisko iepirkumu tirgus segmenta pastāvēšanu, jo cenas publisko un privāto iepirkuma konkursu tirgū ir lielā mērā vienādas vai savstarpēji atkarīgas. Connect Com uzskata, ka būtu nepareizi noteikt antidempinga maksājumus visam tirgum, kas ir sadalīts publisko un privāto iepirkuma konkursu segmentos. Tika izdarīta atsauce uz 42. apsvērumu Komisijas 1998. gada 20. marta Lēmumā 98/230/EK (148), ar ko izbeidz antidempinga procedūru attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes volframa oksīda un volframskābes importu. Pamatojoties uz minēto lēmumu, Connect Com apgalvoja, ka segmentēto tirgu gadījumā Savienības ražošanas nozarei netiek nodarīts vispārējs kaitējums, ja, lai gan pārdošanas apjoms kādā tirgus segmentā (šajā gadījumā privāti iepirkuma konkursi) ir nedaudz samazinājies, Savienības ražošanas nozarei ir pārdošanas iespējas citā tirgus segmentā (šajā gadījumā publiskos iepirkuma konkursos), kas kompensē pārdošanas apjoma samazināšanos.

(504)

502. apsvērumā sniegtie argumenti un analīze ir pretrunā šiem apgalvojumiem. Neraugoties uz Savienības ražošanas nozares ievērojamajiem centieniem saglabāt cenu konkurētspēju, lielu tirgus daļu iekaroja Ķīnas eksportētāji, kuru piedāvājumus Savienības ražošanas nozare nevarēja pārspēt cenu ziņā. Attiecībā uz Komisijas 1998. gada lēmumu par volframa oksīda un volframskābes importu Komisija minētajā lietā konstatēja, ka Savienības ražošanas nozares tirgus daļas samazinājums atvērtajā tirgū būtu jāskata, ņemot vērā Savienības ražošanas nozares tendenci izmantot arvien lielāku attiecīgā ražojuma produkcijas īpatsvaru, lai ražotu lejasposma ražojumus. Pamatā esošā faktiskā situācija attiecībā uz šiem diviem dažādajiem Savienības ražošanas nozares tirgus segmentiem (atvērtais tirgus un ierobežotais tirgus) atšķiras no konkurences situācijas šajā lietā, kur ierobežotā tirgus apjoms attiecīgajā periodā nedaudz samazinājās un veidoja ļoti nelielu attiecīgā ražojuma produkcijas īpatsvaru. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(505)

Piezīmēs par galīgo izpausto informāciju Connect Com apgalvoja, ka Komisija nav izpaudusi informāciju par to, cik daudzos konkursos uzvarējis Ķīnas ražotājs un kāda iemesla dēļ, un atkārtoja savu argumentu, ka cena nekad nav vienīgais izšķirošais kritērijs, bet gan kvalitāte un loģistika. Turklāt Connect Com pieprasīja 502. apsvērumā minētās analīzes rezultātu izpaušanu.

(506)

Šajā sakarā Komisija savāca detalizētu informāciju par konkursiem attiecīgajā periodā. Komisija pārbaudīja un analizēja šo informāciju, kas ir ļoti konfidenciāla un tādēļ nav izpaužama ieinteresētajām personām papildus iepriekšējos apsvērumos sniegtajam kopsavilkumam.

(507)

Iepirkuma konkursu analīze liecina par Savienības ražošanas nozares ražojumu paātrinātas aizstāšanas procesu ar Ķīnas ražojumiem, ko izmeklēšanas perioda beigās apstiprināja konkursu rezultāti. Šī atklātā cenu lejupslīde un Savienības ražošanas nozares turpmāki ievērojami apjomu zaudējumi atbilst kopējai kaitējuma ainai un apstiprina to.

4.11. Secinājums par kaitējumu

(508)

Uz pozitīvu tendenci norāda vairāki rādītāji, piemēram, ražošanas apjoms, jauda, pārdošanas apjoms Savienības tirgū un nodarbinātība. Tomēr šo rādītāju dinamika neatbilda patēriņa pieaugumam, un, ja Savienības ražošanas nozare būtu varējusi pilnībā gūt labumu no augošā tirgus, šiem rādītājiem faktiski būtu bijis jāpalielinās vēl vairāk. Neraugoties uz pārdošanas apjoma palielināšanos, Savienības ražošanas nozare zaudēja 10,8 procentpunktus no tirgus daļas (no 64,3 % uz 53,5 %) augošā tirgū. Tas ir saistīts ar Ķīnas eksporta radīto cenu spiedienu, un visā attiecīgajā periodā ir notikusi ievērojama cenu samazināšana un jebkurā gadījumā cenu nospiešana.

(509)

Iepriekš minētais radīja finansiālu kaitējumu, kas izpaudās kā mazāka peļņa un ieguldījumu un ar to saistītās peļņas samazināšanās.

(510)

Papildus tam, kā paskaidrots iepriekš 502. apsvērumā, iepirkuma konkursu ietvaros veiktās pārdošanas apjomu analīze liecina, ka tirgus daļas un cenu lejupslīde paātrinās un turpinās paātrināties Ķīnas ražotāju eksportētāju ārkārtīgi agresīvās uzvedības dēļ.

(511)

Piezīmēs par galīgo izpausto informāciju CCCME apgalvoja, ka vairāki galvenie rādītāji neliecinot, ka Savienības ražošanas nozare cieš no kaitējuma, jo ražošanas apjoms un nodarbinātība saglabājās stabili, tās jauda palielinājās, pārdošanas cenas saglabājās stabilas un nedaudz samazinājās, un tās rentabilitāte un ieguldījumi saglabājās augstā līmenī.

(512)

Kā norādīts 508. apsvērumā, šie rādītāji jāvērtē, ņemot vērā patēriņa pieaugumu augošā tirgū, un šī analīze parāda, ka Savienības ražošanas nozare nevarēja gūt pietiekamu labumu no tirgus paplašināšanās, un tas iezīmē faktisko negatīvo ietekmi uz Savienības ražošanas nozares izaugsmi. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(513)

CCCME arī apgalvoja, ka tirgus daļas kritēriji paši par sevi nevar būt pamatā konstatējumiem par būtisku kaitējumu un, palielinoties pieprasījumam, visi tirgus dalībnieki palielināja pārdošanas apjomus, kas liecina par atvērtu un konkurētspējīgu tirgu. Turklāt CCCME apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanās nākotnē nevar būt par pamatu būtiskam kaitējumam, jo šajā izmeklēšanā netika novērtēti nedz kaitējuma draudi, nedz tā atbilda pierādījuma standartam, kas vajadzīgs šādai lietai.

(514)

Šajā sakarā Komisija atgādina, ka konstatējums par būtisku kaitējumu nav balstīts tikai uz tirgus daļām, bet gan uz vairāku 426., 431., 437., 444. un 490. apsvērumā novērtēto ekonomisko rādītāju kopumu, kas inter alia ietvēra faktisko negatīvo ietekmi uz izaugsmi, cenu nospiešanu, cenu samazinājumu, mērķa cenas samazinājumu un samazinātu peļņu, kas norāda uz būtisku kaitējumu. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(515)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija šajā posmā secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

5. CĒLOŅSAKARĪBA

(516)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja, vai attiecīgās valsts imports par dempinga cenām ir nodarījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu Komisija pārbaudīja, vai kaitējumu Savienības ražošanas nozarei vienlaikus varētu būt izraisījuši arī citi zināmi faktori. Komisija nodrošināja, lai iespējamais kaitējums, ko varētu būtu izraisījuši citi faktori, kuri nav imports no attiecīgās valsts par dempinga cenām, netiktu attiecināts uz importu par dempinga cenām. Šie faktori ir šādi: imports no trešām valstīm, Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji, pārdošanas ierobežotajā tirgū apjoms un izejvielu cenas.

5.1. Importa par dempinga cenām radītā ietekme

(517)

Savienības ražošanas nozares tirgus daļas samazināšanās visā attiecīgajā periodā bija vienlaicīga un tieši saistīta ar ievērojamu importa no Ķīnas ienākšanu Savienības tirgū, kas ievērojami samazināja Savienības ražošanas nozares cenas un jebkurā gadījumā ievērojami nospieda Savienības pārdošanas cenas.

(518)

Importa no Ķīnas apjoms palielinājās (kā redzams 3. tabulā) no aptuveni 189 000 kabeļu km 2017. gadā līdz aptuveni 498 000 kabeļu km izmeklēšanas periodā, t. i., pieaugums divarpus reizes (+163%). Tajā pašā periodā tirgus daļa palielinājās no 14,8 % līdz 28,3 %, t. i., divkāršs pieaugums (+91 %). Šajā periodā (kā redzams 6. tabulā) Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms brīvajā tirgū palielinājās tikai par 14 %, un tās tirgus daļa samazinājās no 64,3 % līdz 53,5 % – tas ir samazinājums par 10,8 procentpunktiem (jeb –17 %). Pārdošanas apjoma samazinājums nelielākā ierobežotajā tirgū bija mērens (–12 %). Imports par dempinga cenām ir palielinājies gan absolūtā, gan relatīvā izteiksmē. Kā parādīts 1. tabulā, patēriņš Savienības tirgū attiecīgajā periodā ir palielinājies par 38 %, un ir skaidrs, ka no šīs izaugsmes labumu guva galvenokārt importētāji no Ķīnas.

(519)

Dempinga importa cenas attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās, piemēram, par 62 % saskaņā ar 4.a tabulu. Savienības ražošanas nozares salīdzināmās pārdošanas cenas Savienības tirgū nesaistītām personām (brīvajā tirgū) attiecīgajā periodā kopumā samazinājās par 12 %, pamatojoties uz 8.a tabulā sniegto analīzi, un par 41 %, sīkāk analizējot 8.b tabulu. Cenu līmenis lielā mērā ir atkarīgs no pārdoto ražojuma veidu sarežģītības, un visprecīzākais veids, kā pārbaudīt cenu tendences, ir iekšzemē ražoto un no attiecīgās valsts importēto ražojumu salīdzinājums katram veidam (pamatojoties uz izlasē iekļautajiem uzņēmumiem). Izmeklēšanas periodā tas liecina, ka abiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība bija no 30,0 % līdz 33,2 %.

(520)

Attiecīgā perioda sākumā šī agresīvā uzvedība sāka vājināt Savienības ražošanas nozares tirgus daļu, un izmeklēšanas periodā tirgū joprojām ir pieejami Ķīnas ražojumi par ārkārtīgi zemām cenām (kas ir daudz zemākas par Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām). Šī uzvedība, tostarp izmantojot iepriekš iedaļā par iepirkuma konkursiem aprakstītos mehānismus (499.–502. apsvērums), ir izraisījusi cenu nospiešanu, pārdošanas apjomu un tirgus daļas sarukšanu, kā arī finansiālu kaitējumu gan pazeminātas rentabilitātes, gan ieguldījumu samazināšanās veidā, apdraudot Savienības ražošanas nozares pastāvēšanu.

(521)

Kā aprakstīts iepriekš 494. apsvērumā, bija arī pierādījumi, ka daži plānotie Savienības ražošanas nozares ieguldījumi un paplašināšanas projekti ir atcelti vai apturēti importa no Ķīnas par agresīvām cenām pieauguma un no tā izrietošā Savienības ražošanas nozares tirgus daļas zaudējuma dēļ.

5.2. Citu faktoru ietekme

5.2.1. Imports no trešām valstīm

(522)

Importam no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

12. tabula

Imports no trešām valstīm

Valsts		2017	2018	2019	Izmeklēšanas periods
Koreja	Apjoms (kabeļu kilometros)	20 450	51 339	44 405	45 908
	Indekss	100	251	217	224
	Tirgus daļa (%)	1,6 %	3,3 %	2,7 %	2,6 %
	Vidējā cena (EUR/kabeļu km)	796	873	1 627	1 073
	Indekss	100	110	204	135
Turcija	Apjoms (kabeļu kilometros)	26 732	32 932	22 922	37 008
	Indekss	100	123	86	138
	Tirgus daļa (%)	2,1 %	2,1 %	1,4 %	2,1 %
	Vidējā cena (EUR/kabeļu km)	428	501	776	594
	Indekss	100	117	181	139
Norvēģija	Apjoms (kabeļu kilometros)	12 143	11 622	22 728	26 471
	Indekss	100	96	187	218
	Tirgus daļa (%)	1,0 %	0,8 %	1,4 %	1,5 %
	Vidējā cena (EUR/kabeļu km)	330	271	279	261
	Indekss	100	82	85	79
Citas trešās valstis	Apjoms (kabeļu kilometros)	126 307	114 520	77 787	107 334
	Indekss	100	91	62	85
	Tirgus daļa (%)	9,9 %	7,4 %	4,7 %	6,1 %
	Vidējā cena (EUR/kabeļu km)	1 631	1 728	2 447	1 218
	Indekss	100	106	150	75
Kopā visas trešās valstis, izņemot attiecīgo valsti	Apjoms (kabeļu kilometros)	185 633	210 414	167 842	216 721
	Indekss	100	113	90	117
	Tirgus daļa (%)	14,5 %	13,7 %	10,1 %	12,3 %
	Vidējā cena (EUR/kabeļu km)	1 280	1 247	1 708	964
	Indekss	100	97	133	75
Avots: ES muitas dienestu dati, Comext (Eurostat).

(523)

Imports no Korejas attiecīgajā periodā pieauga – no gandrīz 20 000 kabeļu km 2017. gadā līdz gandrīz 45 000 izmeklēšanas periodā. Šā importa tirgus daļa pieauga no 1,6 % 2017. gadā līdz 2,6 % izmeklēšanas periodā. Korejas ražotāju vidējās cenas šķiet ievērojami augstākas nekā Savienības ražošanas nozares un ražotāju eksportētāju cenas. Tāpēc, ņemot vērā augstās cenas un ierobežotos apjomus, imports no Korejas, šķiet, neietekmēja Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(524)

Šķiet, imports no Turcijas tika pārdots par zemām cenām, lai gan augstākām nekā imports no Ķīnas laikposmā no 2018. gada līdz izmeklēšanas periodam, un tās pakāpeniski palielinājās. Attiecīgajā periodā Turcijas eksportētāju tirgus daļa bija pamatā stabila, tikai mazliet pārsniedzot 2 %. Šo tendenču pamatā ir statistika, kas ietver daudzus ražojuma veidus, un tāpēc, ņemot vērā kopējos ierobežotos apjomus, Komisija nevar precīzi aplēst šā importa ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli. Lai gan nevar izslēgt, ka imports no Turcijas varētu būt veicinājis Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, ņemot vērā tā relatīvo apjomu attiecībā pret attiecīgā ražojuma importu un stabilu tirgus daļu visā periodā, Komisija secināja, ka pat tad, ja šim importam bija neliela ietekme uz ražošanas nozares stāvokli, tas nemazina cēloņsakarību starp importu no Ķīnas par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(525)

Visbeidzot, attiecīgajā periodā palielinājās arī imports no Norvēģijas. Norvēģijas eksportētāju cenas, kas jau bija zemas 2017. gadā, attiecīgajā periodā turpināja samazināties (–21 % laikposmā no 2017. gada līdz izmeklēšanas periodam), un cenu līmenis bija ievērojami zemāks par Savienības ražošanas nozares un Ķīnas eksportētāju cenu līmeni. Attiecīgajā periodā Norvēģijas eksportētāju tirgus daļa palielinājās no 1 % līdz 1,5 %. Šo tendenču pamatā ir statistika, kas ietver daudzus ražojuma veidus, un tāpēc, ņemot vērā kopējos ierobežotos apjomus, Komisija nevar precīzi aplēst šā importa ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli. Lai gan nevar izslēgt, ka imports no Norvēģijas varētu būt veicinājis Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, ņemot vērā tā relatīvo apjomu attiecībā pret attiecīgā ražojuma importu, Komisija secināja, ka pat tad, ja šim importam bija neliela ietekme uz ražošanas nozares stāvokli, tas nemazina cēloņsakarību starp importu no Ķīnas par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(526)

Attiecīgajā periodā absolūtā izteiksmē nedaudz samazinājās imports no citām trešām valstīm un procesā tas zaudēja lielu tirgus daļu. Vidējās cenas bija augstas, un tādējādi nekas neliecina par to, ka tās Savienības ražošanas nozarei būtu nodarījušas būtisku kaitējumu.

(527)

Piezīmēs par galīgo izpausto informāciju ĶV apgalvoja, ka Komisija neesot apliecinājusi, ka attiecīgā ražojuma imports no Ķīnas ir ietekmējis Savienības ražošanas nozari, un jo īpaši apgalvoja, ka krājumu līmeņa pieaugums un jaudas izmantojuma rādītāju samazinājums esot radies Savienības ražošanas nozares jaudas nepamatotas palielināšanas rezultātā, kas izraisīja jaudas pārpalikumu. Turklāt CCCME apgalvoja, ka nav nekādas korelācijas starp importu no Ķīnas un Savienības ražošanas nozares attīstību. CCCME jo īpaši apgalvoja, ka laikā no 2017. līdz 2018. gadam, kad notika straujākais importa apjoma pieaugums no Ķīnas, Savienības ražošanas nozare palielināja rentabilitāti. CCCME un ĶV arī apgalvoja, ka laikposmā no 2018. līdz 2019. gadam, kad importa apjoms no Ķīnas palielinājās un tā cenas samazinājās, Savienības ražotāji pārdošanas cenas palielināja, nezaudēdami tirgus daļu.

(528)

Šajā sakarā Komisija atgādināja, ka tirgū galvenokārt tiek slēgti ilgtermiņa piegādes līgumi, kā paskaidrots 497.–507. apsvērumā. Turklāt Savienības ražošanas nozares rentabilitāte visā attiecīgajā periodā bija zemāka par mērķa peļņu, kas liecina par kaitējumu šajā periodā. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka iepriekš izklāstītie CCCME un ĶV argumenti neliecina par cēloņsakarības trūkumu starp dempingu un kaitējumu. Tas tikai apstiprina, ka bija zināma nobīde starp attiecīgā ražojuma importa pieaugumu no Ķīnas līdz brīdim, kad kaitējums materializējās un par to varēja pārliecināties, pamatojoties uz attiecīgajām tendencēm.

(529)

Piezīmēs par galīgo izpausto informāciju Eku Kabel apgalvoja, ka OŠK importa apjomi laikposmā no 2018. līdz 2019. gadam ir samazinājušies un ka 2020. gadā varētu reģistrēt turpmāku samazinājumu, un ka, ņemot vērā šo importa samazinājumu, maksājumi nebūtu jānosaka.

(530)

Izmeklēšanā konstatēja pastāvīgu OŠK importa apjoma pieaugumu no ĶTR visā attiecīgajā periodā. Tomēr, ja apstākļi mainās, pasākumus var pārskatīt saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu.

(531)

Ņemot vērā iepriekš minēto, imports no valstīm, kas nav Ķīna, nevarētu būt izraisījis Savienības ražošanas nozares darbības rādītāju novēroto pasliktināšanos, un jebkurā gadījumā tas nemazina cēloņsakarību starp kaitējumu un Ķīnas importa nonākšanu tirgū.

5.2.2. Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji

(532)

Savienības ražošanas nozares eksporta apjomam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

13. tabula

Savienības ražotāju eksporta rādītāji

	2017	2018	2019	Izmeklēšanas periods
Eksporta apjoms (kabeļu kilometros)	85 676	99 295	95 397	108 672
Indekss	100	116	111	127
Vidējā cena (EUR/kabeļu km)	1 329	1 111	1 282	949
Indekss	100	84	96	71
Avots: Savienības ražošanas nozare.

(533)

Savienības ražošanas nozares eksports attiecīgajā periodā pieauga par 27 % – no gandrīz no aptuveni 85 000 kabeļu km 2017. gadā līdz aptuveni 108 000 kabeļu km izmeklēšanas periodā.

(534)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta vidējā cena attiecīgajā periodā samazinājās par 29 % – no 1 329 EUR/kabeļu km 2017. gadā līdz 949 EUR/kabeļu km izmeklēšanas periodā. Cenu līmeņi pārsniedza cenu līmeņus Savienībā.

(535)

Ņemot vērā pieaugošus eksporta apjomus un salīdzinoši augstus cenu līmeņus, ir skaidrs, ka šis eksports nebūtu radījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

5.2.3. Apjomi izmantošana pašu vajadzībām

(536)

Kā parādīts 5. tabulā, attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares izmantošana pašu vajadzībām samazinājās par 12 %.

(537)

Paturot prātā tirgus ierobežoto lielumu (saskaņā ar aplēsēm mazāk nekā 5 % Savienības ražošanas apjoma izmeklēšanas periodā), Komisija konstatēja, ka izmantošanas pašu vajadzībām nelielais samazinājums Savienības ražošanas nozarei neradīja būtisku kaitējumu.

5.2.4. Izejvielu cenas

(538)

Galvenā Savienības ražošanas nozarē izmantotā izejviela ir optiskās šķiedras, kas ir vai nu ražotas Savienībā, vai importētas. Vairāki importētāji ir apgalvojuši, ka izlasē iekļautie Savienības ražotāji iegādājas optisko šķiedru no to saistītajiem uzņēmumiem ārpus Savienības par transfertcenu, kas neatbilst šīs izejvielas tirgus cenai. Importētāji pauda aizdomas, ka šī transfertcena bija pārāk augsta, tāpēc izlasē iekļauto ES ražotāju peļņas līmenis bija zemāks.

(539)

Konkrētāk, Connect Com un Cable 77 pauda bažas par iekšējām transfertcenām starpuzņēmumu darījumos, kas tiek veikti Prysmian un Corning grupās.

(540)

Lai izmeklētu šo apgalvojumu, Komisija no izlasē iekļautajiem ES ražotājiem pieprasīja papildu informāciju par to optiskās šķiedras iegādēm optiskās šķiedras kabeļu ražošanai izmeklēšanas periodā. Komisija arī pieprasīja informāciju par izlasē iekļauto ES ražotāju saistīto uzņēmumu ražoto optisko šķiedru un par šo šķiedru pārdošanas apjomiem (apjomu un daudzumu) gan saistītiem, gan nesaistītiem klientiem ES un ārpus tās robežām. Salīdzinot viena un tā paša veida šķiedras ražojumu pārdošanu saistītām un nesaistītām personām, Komisija varēja noteikt, ka cenas kāpj līdzīgā pakāpē, tādējādi šķiedru pārdošana saistītiem uzņēmumiem tika veikta atbilstīgi godīgas konkurences principam. Dati par šo darbību ir saistīti ar konkrētu uzņēmumu, un tāpēc tos nevar izpaust.

(541)

Tāpēc Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozarei radīto būtisko kaitējumu neradīja transfertcenu ietekme uz izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti.

5.3. Secinājums par cēloņsakarību

(542)

Komisija nošķīra un nodalīja visu zināmo faktoru ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli no tā kaitējuma, kuru izraisījis imports par dempinga cenām. Neviens no pārējiem faktoriem neizskaidroja negatīvās tendences Savienības ražošanas nozarē saistībā ar tirgus daļas zaudēšanu, cenu nospiešanu un zemu rentabilitāti, ieguldījumu samazināšanos un ienākumu no ieguldījumiem.

(543)

Importa par dempinga cenām radītā negatīvā ietekme uz rentabilitāti un pastāvīgs cenu spiediens liedza Savienības ražošanas nozarei veikt vajadzīgos ieguldījumus ražošanas nozares ilgtermiņa izdzīvošanas interesēs. To apstiprina 486. apsvērumā aprakstītā lejupejošā tendence un 494. apsvērumā aplūkotā plānoto ieguldījumu atcelšana.

(544)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija šajā posmā secināja, ka imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts nodarīja būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Citi zināmie faktori ne atsevišķi, ne kopā nevarēja mazināt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un būtisko kaitējumu.

6. PASĀKUMU LĪMENIS

(545)

Lai noteiktu pasākumu līmeni, Komisija izvērtēja, vai par dempinga starpību mazāks maksājums būtu pietiekams, lai novērstu kaitējumu, ko Savienības ražošanas nozarei ir nodarījis imports par dempinga cenām.

(546)

Komisija vispirms noteica maksājuma summu, kas būtu nepieciešama, lai novērstu Savienības ražošanas nozarei radīto kaitējumu, ja nebūtu izkropļojumu pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē. Šajā gadījumā kaitējums būtu novērsts, ja Savienības ražošanas nozare spētu segt savas ražošanas izmaksas, ieskaitot izmaksas, kas izriet no daudzpusējiem vides nolīgumiem un to protokoliem, kuros ES ir viena no pusēm, un SDO konvencijām, kas uzskaitītas pamatregulas Ia pielikumā, un gūt samērīgu peļņu (“mērķa peļņu”).

(547)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu, lai noteiktu mērķa peļņu, Komisija ņēma vērā šādus faktorus:

—	ienesīguma līmenis, pirms palielinājās imports no valsts, uz kuru attiecas izmeklēšana,

—	ienesīguma līmenis, kas vajadzīgs, lai segtu visas izmaksas un ieguldījumus, pētniecību, attīstību un inovāciju, un

—	ienesīguma līmenis, kas sagaidāms normālos konkurences apstākļos.

Šādam peļņas procentam nevajadzētu būt zem 6 %.

(548)

Sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka šajā nozarē vajadzīgā mērķa peļņa ir vismaz 15 %, jo nozare ir īpaši kapitālietilpīga un tajā ir nepieciešami ļoti lieli ieguldījumi, īpaši ņemot vērā gaidāmo 5G revolūciju.

(549)

Lai noteiktu mērķa peļņu, Komisija izvērtēja šo apgalvojumu kopā ar iesniegtajām piezīmēm un lietas materiālos pieejamajiem datiem, kuri attiecas uz pamatregulas 7. panta 2.c punkta prasībām.

(550)

CCCME pauda, ka sūdzībā norādītā mērķa peļņa 15 % apmērā ir ārkārtīgi uzpūsta. Sūdzības iesniedzējs atbildēja, ka šī mērķa peļņa ir pietiekama tikai Savienības digitalizācijas programmas izstrādes un īstenošanas un pārejas uz 5G tīklu izmaksu segšanai. CCCME atbildēja, ka nākotnes ieguldījumu iespējas nevar sniegt pamatojumu nereālistiski augstam peļņas procentam un ka kopš 2016. gada Savienības ražošanas nozare spēja īstenot ar 4G tehnoloģiju saistītu izstrādi ar zemākiem peļņas procentiem.

(551)

Izmeklēšana liecina, ka Savienības ražošanas nozares cenas visā attiecīgajā periodā samazinājās importa par dempinga cenām dēļ. Tāpēc peļņa šajā periodā netika uzskatīta par piemērotu pamatu mērķa peļņas noteikšanai. Tāpēc Komisija pētīja Savienības ražošanas nozares rentabilitāti, pamatojoties uz peļņu, kas tika gūta pirms attiecīgā perioda.

(552)

Izlasē iekļautie Savienības ražotāji 2015. un 2016. gadā spēja saglabāt stabilu peļņu attiecīgi 12,6 % un 12,4 % apmērā. Šie gadi atspoguļo laikposmu tieši pirms attiecīgā perioda un kaitējumu radošā importa būtisko apjomu no Ķīnas straujo pieaugumu 2017. gadā. Tāpēc tika uzskatīts, ka 2016. gads ir reprezentatīvs gads rentabilitātei normālos konkurences apstākļos šajā nozarē. Uz šāda pamata Komisija uzskatīja, ka 12,4 % mērķa peļņa atspoguļo rentabilitātes līmeni pirms importa pieauguma no attiecīgās valsts un rentabilitātes līmeni, kas sagaidāms normālos konkurences apstākļos.

(553)

Piezīmēs par galīgo izpausto informāciju ĶV apgalvoja, ka Komisija esot izmantojusi pārmērīgi augstu mērķa peļņas likmi. Turklāt CCCME apstrīdēja arī 12,4 % peļņas procenta izmantošanu, apgalvojot, ka imports no Ķīnas 2016. un 2017. gadā bija līdzīgs un ka sūdzībā par 2016. gadu peļņa bija no 5 līdz 10 %. Tāpēc CCCME uzskatīja, ka būtu piemērotāk izmantot 2017. gadu kā bāzes gadu mērķa peļņai.

(554)

CCCME dati liecina par pieaugumu par vairāk nekā 40 % laikposmā no 2016. līdz 2017. gadam, kas liecina, ka importa līmeņi šajos divos gados acīmredzami nav līdzīgi. Ņemot vērā šo ievērojamo eksporta pieaugumu no Ķīnas un tikpat ievērojamo apjomu 2017. gadā, konkurences apstākļus ietekmēja imports par dempinga cenām, un tas izslēdz minētā gada izmantošanu par atsauces periodu rentabilitātei. Izmeklēšana apstiprināja 12,4 % kā izlasē iekļautās Savienības ražošanas nozares peļņas procentu 2016. gadā, pamatojoties uz šādu personu atbildēm uz anketas jautājumiem, ko pārbaudīja Komisija. Tādējādi CCCME un ĶV apgalvojumi šajā sakarā tiek noraidīti.

(555)

ĶV arī apgalvoja, ka kaitējuma novēršanas līmenis neatbilst nozares stāvoklim.

(556)

Šis apgalvojums nebija pamatots, un tāpēc formālu iemeslu dēļ to nevar pieņemt. Katrā ziņā šis līmenis būtībā izriet tieši no ieinteresēto personu sniegtās informācijas analīzes, kā paskaidrots iepriekš, un tādējādi ir pilnīgi atbilstīgs.

(557)

Šis mērķa peļņas līmenis šķiet atbilstošs arī tad, ja to salīdzina ar peļņu, kas ražošanas nozarei nepieciešama, lai uzturētu ieguldījumu līmeni, kurš nepieciešams ilgtermiņa dzīvotspējas nodrošināšanai, kā minēts 489. apsvērumā.

(558)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.d punktu Komisija novērtēja tādas nākotnes izmaksas, kuras izriet no daudzpusējiem vides nolīgumiem un to protokoliem, kuru līgumslēdzēja puse ir Savienība, un Ia pielikumā minētajām SDO konvencijām, un kuras Savienības ražošanas nozarei radīsies pasākuma piemērošanas periodā, kurš atbilst 11. panta 2. punktam. Savienības ražošanas nozares pārstāvji neziņoja par šādām nākotnes izmaksām.

(559)

Uz šā pamata Komisija aprēķināja Savienības ražošanas nozarei kaitējumu neradošu līdzīgā ražojuma cenu.

(560)

Tad Komisija noteica kaitējuma novēršanas līmeni, salīdzinot izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, vidējo svērto importa cenu, kas tika noteikta, lai aprēķinātu cenu samazinājumu, ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju izmeklēšanas periodā Savienības tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma vidējo svērto cenu, kas nerada kaitējumu. Minētajā salīdzinājumā iegūtā starpība tika izteikta procentos no vidējās svērtās importa CIF vērtības.

(561)

Piezīmēs par galīgo izpausto informāciju FTT grupa apgalvoja, ka, nosakot cenu samazinājumu un mērķa cenu samazinājumu, PVA izmaksas un tās saistīto importētāju Savienībā peļņa nebūtu jāatskaita. Šajā sakarā tā atsaucās uz nolēmumiem lietā Jindal un lietā Hansol Court (lieta T-301/16, Jindal Saw Ltd and Jindal Saw Italia SpA/Eiropas Komisija un lieta T-383/17, Hansol Paper Co. Ltd/Eiropas Komisija). Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas ietver ne tikai tiešos pārdevumus, ko veic ražošanas struktūras, bet arī pārdevumus, ko veic ar saistītu pārdošanas struktūru starpniecību. Turklāt ZTT grupa, arī atsaucoties uz lietu Jindal, apgalvoja, ka, nosakot cenu samazinājumu, Komisijai esot jānodrošina, lai salīdzinājums starp eksporta cenām un Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām tiktu veikts vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī. Turklāt tika norādīts, ka pat tad, ja mērķa cena kaitējuma novēršanas līmeņa aprēķināšanai tika aprēķināta, pamatojoties uz ražošanas izmaksām un mērķa peļņu, nebija skaidrs, vai izmaksas ietvēra arī Savienības ražošanas nozares saistīto tirdzniecības struktūru PVA izmaksas un peļņu. Tika apgalvots – tā kā PVA izmaksas un peļņa tika atskaitīta no ZTT grupas eksporta cenas, tāpat PVA izmaksas un peļņa jāatskaita no Savienības OŠK ražotāju tirdzniecības struktūrām.

(562)

Kad runa ir par elementiem, kas ņemti vērā cenas samazinājuma (galvenokārt eksporta cenas) aprēķināšanai, Komisijai jānosaka pirmais punkts, kurā notiek (vai var notikt) konkurence ar Savienības ražotājiem Savienības tirgū. Šis punkts faktiski ir pirmā nesaistītā importētāja pirkšanas cena, jo attiecīgajam uzņēmumam principā ir izvēle veikt iegādi no Savienības ražošanas nozares vai no ārvalstu piegādātājiem. Šajā lietā dažu eksporta pārdevumu importa cenu nevar uzskatīt par nominālvērtību, jo ražotājs eksportētājs un importētājs ir saistīti. Tāpēc, lai noteiktu ticamu importa cenu, kas atbilst nesaistītu pušu darījuma principam, šāda cena ir jārēķina, par sākumpunktu izmantojot saistītā importētāja tālākpārdošanas cenu pirmajam neatkarīgajam klientam. Lai veiktu šādu pārrēķināšanu, ir atbilstoši izmantot pamatregulas 2. panta 9. punkta noteikumus par eksporta cenas aprēķināšanu un tos piemērot pēc analoģijas, jo tie ir izmantojami arī eksporta cenas noteikšanai attiecībā uz dempingu. Pamatregulas 2. panta 9. punkta piemērošana pēc analoģijas ļauj noteikt cenu, kas ir pilnīgi salīdzināma ar cenu, kura tiek izmantota, pārbaudot pārdošanu nesaistītiem klientiem, kā arī salīdzināma ar Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenu. Tāpēc, lai varētu veikt taisnīgu salīdzinājumu, ir pamatoti no tālākpārdošanas cenas nesaistītiem klientiem atskaitīt PVA izmaksas un peļņu, lai noteiktu uzticamu cenu.

(563)

Šāds atskaitījums jāpiemēro arī cenas samazinājuma aprēķinā (149). Savienības ražošanas nozares mērķa cena ir balstīta uz tās ražošanas izmaksām plus mērķa peļņu, neņemot vērā to, vai pēc tam Savienībā pārdošana notiek saistītiem vai nesaistītiem klientiem, kas pēc definīcijas neietver Savienības saistīto importētāju PVA izmaksas un peļņu, un tāpēc tā jāsalīdzina ar eksporta CIF cenu (pēc izkraušanas).

(564)

Kā norādīts 508. apsvērumā, cenu nospiešana Savienības tirgū tika skaidri noteikta. Turklāt tikai aptuveni 30 % no izlasē iekļauto Ķīnas eksportētāju kopējiem eksporta pārdevumiem tika veikti, izmantojot saistītos importētājus Savienībā, un tāpēc ir lietderīgi visu importu salīdzināt, pamatojoties cenu pēc izkraušanas pie ES robežas. Visbeidzot, jānorāda, ka cenu samazinājuma konstatējums netiktu apdraudēts pat tad, ja aprēķini tiktu koriģēti, ņemot vērā tirgotāju PVA izmaksas un peļņu Savienībā.

(565)

Kaitējuma novēršanas līmenis “citiem uzņēmumiem, kas sadarbojās” un “visiem pārējiem uzņēmumiem” ir noteikts tādā pašā veidā kā dempinga starpība minētajiem uzņēmumiem. Tika konstatētas šādas kaitējuma starpības, kas liecina, ka tās ir lielākas par dempinga starpībām, un tādējādi pasākumu līmenim būtu jāatbilst dempinga starpībām.

Uzņēmums

Dempinga starpība

Kaitējuma novēršanas līmenis

FTT grupa:

—	FiberHome Telecommunication Technologies Co., Ltd

—	Nanjing Wasin Fujikura Optical Communication Ltd

—	Hubei Fiberhome Boxin Electronic Co., Ltd

44,0 %

61,3 %

ZTT grupa:

—	Jiangsu Zhongtian Technology Co., Ltd

—	Zhongtian Power Optical Cable Co., Ltd

19,7 %

42,0 %

Citi uzņēmumi, kas sadarbojās

31,2 %

52,7 %

Visi pārējie uzņēmumi

44,0 %

61,3 %

7. SAVIENĪBAS INTERESES

(566)

Komisija pārbaudīja, vai tā saskaņā ar pamatregulas 21. pantu var nepārprotami secināt, ka šajā lietā Savienības interesēs nav pieņemt pasākumus, lai gan ir konstatēts dempings, kas izraisa kaitējumu. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju, lietotāju un citu attiecīgo ekonomikas dalībnieku intereses.

(567)

Saistībā ar Savienības interesēm tika iesniegtas vairākas piezīmes. Konkrētāk, ĶV apgalvoja, ka imports no Ķīnas efektīvi sekmē tehnoloģiju attīstību nozarē un veicina konkurenci Savienības tirgū. ĶV norādīja, ka tad, ja optiskās šķiedras kabeļu nozare Savienībā būs pārmērīgi aizsargāta, tā tikai zaudēs konkurētspēju salīdzinājumā ar trešām valstīm, tāpēc antidempinga izmeklēšana šajā nozarē nav Savienības interesēs, un šāda izmeklēšana varētu kaitēt Ķīnas un Savienības divpusējai sadarbībai digitālajā jomā.

(568)

Arī Connect Com apgalvoja, ka antidempinga pasākumi kaitētu nozarei, jo importētāji no Ķīnas vairs nevarētu iesniegt pievilcīgus piedāvājumus iepirkuma konkursos. Tā rezultātā paaugstinātos cenu līmenis iepirkuma procedūrās, negatīvi ietekmējot publiskos budžetus.

(569)

CCCME norādīja, ka ES digitalizācijas programmas un pārejas uz 5G īstenošana tiktu vislabāk sekmēta, vēl vairāk neierobežojot kvalitatīvu optiskās šķiedras kabeļu piegādes no Ķīnas.

(570)

Savukārt Cable 77 uzsvēra, ka antidempinga maksājumu noteikšana optiskās šķiedras kabeļiem ietekmētu arī citas nozares un ka tad, ja kabeļiem tiktu noteikti maksājumi, tie būtu jānosaka arī šķiedrām, jo Savienības ražotāji izmanto arī ārpus Savienības ražotas šķiedras.

(571)

Tomēr, kā izklāstīts turpmākajos apsvērumos, Komisija nekonstatēja pārliecinošus iemeslus secināt, ka pasākumu noteikšana Ķīnas izcelsmes optiskās šķiedras kabeļiem nav Savienības interesēs.

7.1. Savienības ražošanas nozares intereses

(572)

Savienībā ir 29 uzņēmumi, kuri ražo OŠK un kuri nodarbina aptuveni 4700 darbinieku. Ražotāji atrodas visā Savienībā.

(573)

Pasākumu noteikšana ļautu Savienības ražošanas nozarei saglabāt konkurētspēju tirgū un atgūt zaudēto tirgus daļu, tā uzlabojot tās rentabilitāti līdz līmenim, kas uzskatāms par ilgtspējīgu.

(574)

Pasākumu nenoteikšana, visticamāk, būtiski negatīvi ietekmētu Savienības ražošanas nozari tādā ziņā, ka turpinātos cenu nospiešana, samazinātos pārdošanas un ražošanas apjomi un vēl vairāk pasliktinātos finansiālā situācija rentabilitātes un ieguldījumu ziņā, apdraudot ražošanas nozares nākotni.

7.2. Nesaistīto importētāju intereses

(575)

Importa nozares pārstāvji sadarbojās salīdzinoši maz. Aizpildītu atlases veidlapu noteiktajā termiņā iesniedza pieci nesaistīti importētāji. No šiem pieciem importētājiem četri iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Pēc antisubsidēšanas izmeklēšanas sākšanas par Ķīnas izcelsmes optiskās šķiedras kabeļiem pieteicās jauns importētājs, kurš vēlējās sadarboties arī šīs izmeklēšanas ietvaros. Komisija šim importētājam piešķīra ieinteresētās personas statusu, sākot ar datumu, kad tas pieteicās, un tā izskatīja šīs izmeklēšanas vajadzībām iesniegto informāciju, neskarot jau pabeigtos procesuālos posmus.

(576)

Pieci importētāji, kuri sadarbojās, nodrošina aptuveni 12 % no importa no Ķīnas. Divi importētāji savās atbildēs uz anketas jautājumiem sniedza pilnīgu informāciju, bet pārējie trīs importētāji nespēja sniegt precīzus peļņas datus par izmeklējamo ražojumu izmeklēšanas periodā. Visi importētāji, kuri sadarbojās, iebilda pret pasākumiem.

(577)

Importētāji, kuri sadarbojās, atrodas četrās dažādās dalībvalstīs, kur galvenokārt ir koncentrēta to darbība. 70–90 % no iepirktajiem OŠK tie importē no Ķīnas un atlikušo daudzumu iegādājas no ražotājiem Savienībā un citās trešās valstīs. Šie importētāji uzsvēra, ka ir būtiski, lai būtu pieejami dažādi piegādes avoti. Uz OŠK importu no trešām valstīm Savienībā neattiecas muitas nodoklis.

(578)

Importētāju, kuri sadarbojās, svarīga darbības daļa ir piedāvājumu iesniegšana konkursos par mazāku projektu īstenošanu. Papildus šai piedāvājumu iesniegšanai tie arī piedāvā klientiem papildu ražojumus (piemēram, cauruļvadus, savienotājus un skapjus) un sarežģītus pakalpojumus (piemēram, tīkla izstrādi un uzstādīšanu). Attiecīgais ražojums vidēji nodrošina aptuveni trešdaļu no to kopējā apgrozījuma.

(579)

Neviens no importētājiem neapgalvoja, ka Covid-19 pandēmija būtu būtiski ietekmējusi to uzņēmējdarbību. Viens importētājs norādīja, ka 2020. gada martā bija vērojama zināma palēnināšanās pārvietošanās ierobežojumu dēļ, bet uzsvēra, ka krīzes rezultātā palielinājās optiskās šķiedras kabeļu nodrošināšanas līdz galalietotājam (FTTH) projektu nozīme.

(580)

Importētāji uzskata, ka to konkurences priekšrocība salīdzinājumā ar Savienības ražotājiem izriet no to efektīvās pārdošanas struktūras un loģistikas. Tie saīsina piegādes laiku, uzglabājot savās noliktavās lielus preču krājumus, un cenšas ātri un elastīgi reaģēt uz savu klientu vajadzībām.

(581)

Importētāji apgalvoja, ka tie nevar iegūt visus savus OŠK no Savienības ražošanas nozares, jo ražošanas nozare nevar nodrošināt vajadzīgo ražojumu daudzumu noteiktajos termiņos. Tie apgalvoja, ka 2017. un 2018. gadā pastāvēja OŠK un to galvenās izejvielas – optiskās šķiedras – deficīts, jo Savienības ražošanas nozare nevarēja apmierināt to radīto pieprasījumu, tāpēc tiem bija jāatrod citi piegādātāji. Daži importētāji uzsvēra, ka, ņemot vērā optiskās šķiedras un 5G tīklu izvēršanu, pieprasījums pēc OŠK ir audzis un sagaidāms, ka nākotnē tas turpinās palielināties. Tie apgalvoja, ka šis pieprasījuma pieaugums kopā ar iespējamajiem tirdzniecības aizsardzības pasākumiem varētu izraisīt jaunu deficītu tirgū un kavēt optiskās šķiedras un 5G tīkla paplašināšanas gaitu.

(582)

Savienības ražošanas nozares pārstāvji atspēkoja apgalvojumu par piegādes problēmām, norādot, ka Savienības nozarei ir pieejama liela neizmantotā jauda. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka Savienības ražošanas nozares jauda izmeklēšanas periodā tika izmantota par 59 % un ka optiskās šķiedras kabeļu ražošanas jauda pārsniedz 2 miljonus kabeļu km, kas ievērojami pārsniedz lēsto OŠK patēriņu Savienībā turpmākajos gados. Savienības ražošanas nozare sniedza pierādījumus tam, ka Savienības ražotājiem ir jauda vajadzības gadījumā ražot lielākus OŠK apjomus. Turklāt trešās valstīs pastāv alternatīvi piegādes avoti.

(583)

Importētāji arī apgalvoja, ka tiem ar klientiem ir ilgtermiņa piegādes līgumi, kuros ir paredzētas fiksētas cenas visā līgumu termiņā (divi līdz četri gadi), un ka šajos līgumos nav iekļauta cenas korekcijas klauzula gadījumiem, kad neparedzēti palielinās to iegādes cenas. Tādējādi izmaksu pieaugumu tie nevarētu novirzīt uz saviem klientiem. Importētāji apgalvoja, ka tie nevar piedalīties iepirkuma konkursos, kas tiek izsludināti šīs izmeklēšanas laikā, jo tie nezina, kādu cenu tie maksās par OŠK pasākumu noteikšanas gadījumā.

(584)

Importētāji arī apgalvoja, ka spēkā esošo līgumu gadījumā nebūtu iespējams pāriet pie piegādes avota citā trešā valstī, jo kabeļiem ir tikuši piemēroti sarežģīti apstiprināšanas procesi, tādējādi rastos būtiski kavējumi un vērā ņemami sarežģījumi iepūšanas procesā, kas ir jāpielāgo kabeļa stingrumam. Dažādu piegādātāju kabeļu stingrums atšķiras pat tad, ja ražojumiem ir vienāda tehniskā specifikācija.

(585)

Turklāt daži importētāji arī apgalvo, ka Ķīnā ražoto kabeļu kvalitāte ir labāka nekā Savienības ražošanas nozares kabeļiem. Viņi norāda, ka, lai gan tehniskās specifikācijas neatšķiras, OŠK Ķīnā tiek ražoti, izmantojot jaunākas ražošanas līnijas, un apdare, locīšana un tehniskās īpašības atbilst augstākiem standartiem. Šie importētāji arī apgalvo, ka kvalitātes atšķirības neattiecas tikai uz ražojumu, jo Ķīnas ražotāji elastīgāk un ātrāk nodrošina savu klientu individuālās vajadzības un sniedz labākas kvalitātes pēcpārdošanas pakalpojumus. Turklāt viens importētājs apgalvo, ka cenu atšķirība starp Savienības un Ķīnas optiskās šķiedras kabeļiem ir mazāka, nekā norādīts sūdzībā. Šis importētājs arī apgalvo, ka Savienības ražotāji piegādā citus ražojumus (cauruļvadus, lūkas, aizdares) un ka pasākumu noteikšana ļautu Savienības ražotājiem sasaistīt šos citus ražojumus ar OŠK un pārdot tos kā daļu no projekta. Tas arī uzskata, ka pasākumi atturētu Savienības ražotājus no inovācijas, jo tie būtu pasargāti no konkurences. Šis importētājs uzskata, ka tādējādi palēninātos tīklu izvēršana.

(586)

Piezīmēs par galīgo izpausto informāciju importētāji, kas sadarbojās, apgalvoja, ka ierosinātais maksājumu līmenis ievērojami pārsniedzot to aprēķinātās starpības un ka tas tiem radīšot būtiskus zaudējumus, jo tie nevarēšot novirzīt maksājumus saviem klientiem, ar kuriem tiem ir ilgtermiņa līgumi ar fiksētām cenām. Tāpēc maksājumi galu galā varētu izraisīt importētāju un izplatītāju bankrotu. Tie arī apgalvoja, ka Savienības ražotāji nespēja vai nevēlējās laikus piegādāt OŠK atbilstoši to vajadzībām un ka tad, ja pasākumi tiktu ieviesti, rastos OŠK deficīts un ievērojami kavētos pasūtījumu izpildes termiņi un tīklu izvēršana. Viens importētājs arī apgalvoja, ka Savienības ražotāji nevarēšot palielināt ražošanas jaudu, lai kompensētu kvalitatīvu ražojumu iztrūkumu no ĶTR. Importētājs, kas sadarbojās, arī iebilda pret konstatējumu, ka 10 % peļņas procents būtu pietiekams izplatītājam, un apgalvoja, ka, ņemot vērā uzglabāšanas un priekšfinansējuma izmaksas, ir vajadzīgs daudz lielāks 20–25 % peļņas procents. Daži importētāji, kas sadarbojās, arī apgalvoja, ka tad, ja maksājumi tiktu noteikti, tie būtu spiesti importēt no citām trešām valstīm, lai gan tas radītu nopietnas grūtības, kavējumus un papildu izmaksas, un ražojuma kvalitāte būtu zemāka. Vairāki importētāji, kas sadarbojās, uzskatīja, ka atšķirīgās maksājuma likmes, kas ierosinātas Ķīnas ražotājiem, kuri sadarbojās, tiem nav saprotamas, un uztvēra to par nevienlīdzīgu attieksmi. Turklāt tika apgalvots, ka pasākumu rezultātā tirgū rastos monopols vai oligopols.

(587)

Komisija ir konstatējusi, ka, lai arī importētājiem, kuri sadarbojās, ir stabilas darījumu saites ar to OŠK piegādātājiem Ķīnā, tiem ar šiem piegādātājiem nav ilgtermiņa līgumu, kuros būtu noteikti apjomi vai iegādes cenas. Importētāji regulāri pasūta lielākus OŠK daudzumus un attiecībā uz katru pasūtījumu saņem cenas piedāvājumu no Ķīnas ražotājiem. Lai gan importētāji apgalvo, ka piegādātāju maiņa būtu dārga un laikietilpīga, tie visi iegādājas ražojumus arī no citiem avotiem (t. i., no avotiem Savienībā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Indijā, Kazahstānā, Baltkrievijā, Ukrainā), un 2017. un 2018. gadā, kad, kā tiek apgalvots, tie saskārās ar ražojumu deficītu, tie visi sekmīgi atrada jaunus piegādātājus. Tas liecina, ka, lai gan importētājiem patiešām būtu jāmaksā augstāka cena par pasūtījumiem, kas jau ir veikti pirms pasākumu noteikšanas, bet vēl nav saņemti, tiem nebūtu pārmērīgi grūti salīdzinoši īsā laikā pāriet pie jauniem piegādātājiem.

(588)

Lai gan domājams, ka antidempinga pasākumi radītu zināmu negatīvu ietekmi uz importētājiem un varētu samazināt to rentabilitāti, daļu no maksājuma izraisītā izmaksu pieauguma importētāji spēs absorbēt un/vai novirzīt uz saviem klientiem, ņemot vērā to ievērojamos peļņas procentus, kas pārsniedz 20 % un kas ir apstiprināti ar piezīmēm, kuras sniegtas 586. apsvērumā. Tiem ir iespēja atrast alternatīvus piegādes avotus, tai skaitā citās trešās valstīs un Savienības ražošanas nozarē. Tādējādi citi piegādes avoti izmeklējamajam ražojumam apvienojumā ar spēju absorbēt un/vai daļēji novirzīt maksājumu ietekmi uz saviem klientiem nozīmētu, ka pasākumu noteikšana nesamērīgi neietekmētu nesaistītos importētājus. Atšķirīgi maksājuma līmeņi atspoguļo atšķirības eksportētāju rīcībā un Ķīnas eksporta ietekmē uz Savienības ražošanas nozari, nevis diskrimināciju.

(589)

Turklāt tiek norādīts, ka apgalvojumi par kvalitātes atšķirībām, piegāžu deficītu, Savienības ražošanas nozares nespēju vai nevēlēšanos apgādāt tirgu, cenu atšķirībām, importētāju rentabilitāti, monopola vai oligopola riskiem, inovācijas stimuliem un telesakaru tīklu izvēršanas laikiem bija nepamatoti un tāpēc tos nevar pieņemt.

(590)

Turklāt tiek norādīts, ka izmeklēšana ir parādījusi, ka viens no galvenajiem kaitējuma aspektiem šajā lietā ir tieši tas, ka Savienības ražošanas nozare nevar sasniegt tādu peļņas līmeni, kas tai ļautu turpināt ieguldījumus inter alia turpmākā spējā apmierināt augošo pieprasījumu augošā Savienības tirgū. Pasākumu paredzamā ietekme ir tieši tāda, kas nepieciešama, lai atjaunotu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un ļautu gūt šādu peļņu, veikt ieguldījumus un palielināt jaudu.

(591)

Cable 77 arī uzskata, ka tad, ja kabeļiem tiek noteikts maksājums, arī šķiedrām nosakāms maksājums daudz augstākā līmenī nekā kabeļiem. Šajā sakarā Komisija atgādina, ka šī izmeklēšana attiecas uz OŠK un tādējādi pasākumus var noteikt tikai attiecīgajam ražojumam. Faktiski šķiedras ir izejresurss OŠK, bet ne attiecīgais ražojums.

(592)

Piezīmēs par galīgo izpausto informāciju Connect Com apgalvoja, ka izejvielu izmaksas ievērojami pieauga visās nozarēs un ka tas ietekmēja arī platjoslas kabeļu ražošanu. Šajā sakarā Connect Com sniedza piemērus par nezināma Ķīnas piegādātāja cenu pieaugumu laikposmā no 2020. gada otrā ceturkšņa līdz 2021. gada otrajam ceturksnim. Šajā sakarā Connect Com apgalvoja, ka Eiropā ir steidzami jāpaplašina platjoslas kabeļu tīkli, bet Savienības ražotāji īstermiņā nevar apmierināt pieprasījumu par konkurētspējīgām un pieņemamām cenām, tāpēc maksājumus nevajadzētu noteikt vai vismaz tie būtu jāaptur.

(593)

Netika pamatota ne šā cenu pieauguma reprezentativitāte, ne ietekme uz lietotājiem un importētājiem. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

7.3. Lietotāju un izplatītāju intereses

(594)

Izmeklējamo ražojumu iegādājas vairāku nozaru dalībnieki, galvenokārt lieli telesakaru operatori, publiskā sektora iestādes (piemēram, pašvaldības), kas atbild par platjoslas tīkla izvēršanu, uzstādītāji, operatori un izplatītāji.

(595)

Izmeklēšanā sadarbojās neliels skaits lietotāju: divi lieli telesakaru operatori (Deutsche Telekom Vācijā un Proximus Beļģijā), pieci tīkla uzstādītāji un operatori, viens izplatītājs un maza mēroga lietotājs. Šie lietotāji, kuri sadarbojās, kopā nodrošina mazāk nekā 12 % no kopējā no Ķīnas veiktā OŠK importa apjoma un mazāk nekā 9 % no OŠK kopējā patēriņa apjoma ES izmeklēšanas periodā.

(596)

Daudzas lietotāju iesniegtās atbildes uz anketas jautājumiem bija ļoti nepilnīgas, un tajās nebija sniegti nekādi argumenti vai informācija par Savienības interesēm. Izmeklēšanā nesadarbojās neviena publiskā sektora iestāde, kas iepērk OŠK.

(597)

BYCN Axione un vēl viens lietotājs, kas iegādājas OŠK galvenokārt no Savienības ražotājiem, neiebilda pret pasākumiem. Deutsche Telekom un Spānijas izplatītājs Comercial Electro Industrial S.A. (“Comel”) iebilstu pret pasākumu noteikšanu.

(598)

Deutsche Telekom sagaida, ka plašās 5G tīkla izvēršanas dēļ pieaugs pieprasījums pēc OŠK, un uzskata, ka OŠK tirgus aptver visu pasauli, to raksturo standartizēta tehnoloģija un attiecīgā ražojuma izmantošana un piegādes aptver visu pasauli. Tas apgalvo, ka antidempinga maksājumu noteikšana no Ķīnas importētiem OŠK varētu būtiski apgrūtināt Savienības kabeļu pieprasījuma nodrošināšanu, radītu risku, ka tiks apgrūtināta vai kavēta tīklu izvēršana, kā arī būtiski palielinātu izmaksas ES klientiem. Tas arī apgalvo, ka pastāvošo jaudas pārpalikumu dēļ cenas ir samazinājušās un ka pirms dažiem gadiem, kad, kā tiek apgalvots, nebija pieejamas pietiekamas piegādes, visi tirgus dalībnieki veica ieguldījumus jaudas palielināšanā.

(599)

Komisija secināja, ka antidempinga maksājumi neizbēgami ietekmētu to lietotāju izmaksas, kuri iegādājās OŠK no Ķīnas, bet tas izriet no Ķīnas eksportētāju negodīgās ar eksportu saistītās uzvedības. Turklāt izmeklēšanā tika konstatēts, ka OŠK veido tikai nelielu daļu no kopējām digitālu tīklu projektu īstenošanas izmaksām: 5G gadījumā šī izmaksu daļa bija ievērojami mazāka par 5 %. Telesakaru operatoru, kuri sadarbojās, veiktie izmeklējamā ražojuma iepirkumi veido tikai niecīgu procentuālo daļu no uzņēmumu apgrozījuma, un lielu daļu no iepirktā OŠK uzņēmumi iegādājas no citiem avotiem. Saistībā ar cita lietotāja apgalvojumu, ka piegādātāju maiņa ir sarežģīta, kā paskaidrots 587. apsvērumā, ir konstatēts, ka arī citi importētāji iepērk ražojumu no dažādiem avotiem trešās valstīs. Lietotājiem arī ir iespēja atrast alternatīvus piegādes avotus, ieskaitot piegādātājus no citām trešām valstīm. Tā kā sagaidāms, ka OŠK pieprasījums turpmākajos gados pieaugs, lietotāji un izplatītāji konkurēs lielākā tirgū nekā agrāk. Tā viņiem ir iespēja saglabāt un izvērst savu uzņēmējdarbību pat tad, ja antidempinga maksājumu dēļ viņu cenas pieaugs.

(600)

Komisija arī uzsver, ka Ķīnas veicinātais jaudas pārpalikums neattaisno negodīgu tirdzniecības praksi, kuras radītais kaitējums Savienības ražošanas nozarei apdraud tās nākotni, kā arī piegādes avotu daudzveidību un tādējādi konkurenci Savienības tirgū.

(601)

Tāpēc Komisija secināja, ka pasākumu noteikšana nerada nesamērīgu ietekmi uz lietotājiem un izplatītājiem.

7.4. Citi faktori

(602)

Optiskās šķiedras kabeļi ir vajadzīgi ātru platjoslas tīklu izbūvei, tādējādi tie ir ļoti svarīgi iedzīvotājiem, uzņēmumiem un publiskā sektora struktūrām visā ES, ņemot vērā atkarību no šiem tīkliem, kas ir nepieciešami darbam un mācībām mājās, kā arī uzņēmējdarbības veikšanai vai pakalpojumu sniegšanai. Ieguldījumu veikšana programmas NextGenerationEU (150) ietvaros ir viena no Eiropas Savienības prioritātēm. Eiropas Savienības mērķis ir arī izvērst augsto tehnoloģiju platjoslas infrastruktūru, kas aptvertu visu ES. Tādējādi optiskās šķiedras kabeļi ir būtisks faktors ES digitālās desmitgades (151) īstenošanai un tās digitālās suverenitātes nodrošināšanai.

(603)

Ņemot vērā izmeklējamā ražojuma nozīmi iepriekš izklāstīto valsts politikas mērķu kontekstā, Komisija ir rūpīgi izvērtējusi iespējamo pasākumu ietekmi uz platjoslas tīkla projektu īstenošanu.

(604)

Vairākas personas apgalvoja, ka antidempinga maksājumu noteikšana kaitētu patērētājiem un publiskajiem budžetiem Savienībā, jo palielinātos OŠK cena un tādējādi tīkla projektu kopējās izmaksas.

(605)

Tāpēc Komisija veica analīzi par OŠK izmaksām tīkla projektu kopējās izmaksās. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka OŠK veido tikai nelielu daļu no digitālo tīklu izvēršanas kopējām izmaksām. Šo projektu nozīmīgākais izmaksu elements ir būvniecības darbi (t. i., zemes rakšana, lai varētu ierīkot kabeļus), kas veido aptuveni 80 % izmaksu. Pārējie 20 % ir izmaksas par materiāliem, kas ietver arī citus ražojumus, piemēram, cauruļvadus, skapjus un savienotājus. Komisija ir konstatējusi, ka OŠK veido nelielu daļu no kopējām tīklu projektu izmaksām. Saskaņā ar informāciju, ko sniedzis viens no lielajiem lietotājiem, 5G gadījumā OŠK veido mazāk nekā 5 % no kopējām izmaksām. ES ražotāji un importētāji, kuri sadarbojās, arī ir apgalvojuši, ka OŠK veido aptuveni 5–10 % no tīklu projektu kopējām izmaksām.

(606)

Apstāklis, ka par lielu tīkla projektu īstenošanu atbildīgo lielo ES tīkla operatoru un publiskā sektora iestāžu sadarbības līmenis ir tik zems, arī liecina par to, ka iespējamo pasākumu noteikšana OŠK būtiski neietekmētu šo projektu izmaksas un īstenošanas laiku.

7.5. Secinājums par Savienības interesēm

(607)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka Savienībā un citās trešās valstīs ir pieejama pietiekama jauda, lai būtu iespējams aizstāt Ķīnas izcelsmes importu. Turklāt antidempinga pasākumu noteikšana sniegtu Savienības ražošanas nozarei iespēju veikt ieguldījumus tās ražotnēs Savienībā un jaunās tehnoloģijās, radot ieguvumus lietotāju nozarei. Tajā pašā laikā pasākumi neliegtu importam no trešām valstīm (ieskaitot Ķīnu) godīgi konkurēt Savienības tirgū. Pat tad, ja atbilstīgi tirgus dalībnieku prognozēm turpmākajos gados palielināsies pieprasījums pēc OŠK, attiecīgā ražojuma importētājiem un lietotājiem nerastos vērā ņemami piegādes nepietiekamības riski un tādējādi netiktu kavēta optiskās šķiedras platjoslas tīkla izvēršana līdz mājokļiem un uzņēmumiem.

(608)

Lai gan tad, ja pasākumu nebūtu, lietotāji, importētāji, galalietotāji un publiskie budžeti varētu gūt labumu no lētākiem ražojumiem īstermiņā, imports no Ķīnas par dempinga cenām nenovēršami radītu situāciju, kurā Savienības ražotājiem nāktos pamest Savienības tirgu, un tā rezultātā lietotāju nozare zaudētu vērtīgus piegādes avotus un, tā kā nepastāvētu Savienības ražotāju radīta konkurence, iespējams, paaugstinātos importa cenas. Visbeidzot, Savienības ražotāju izdzīvošana ir būtiska ES digitālās suverenitātes nodrošināšanai.

(609)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav pārliecinošu iemeslu, kas šajā izmeklēšanas posmā liecinātu par to, ka pasākumu noteikšana Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes OŠK importam nebūtu Savienības interesēs.

8. GALĪGIE ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

(610)

Ņemot vērā Komisijas secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, būtu jānosaka galīgie pasākumi, kas nepieciešami, lai novērstu turpmāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ko varētu izraisīt imports par dempinga cenām.

(611)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, galīgā antidempinga maksājuma likmēm, kas izteiktas kā CIF cena ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas, vajadzētu būt šādām:

Uzņēmums

Galīgais antidempinga maksājums

FTT grupa:

—	FiberHome Telecommunication Technologies Co., Ltd

—	Nanjing Wasin Fujikura Optical Communication Ltd

—	Hubei Fiberhome Boxin Electronic Co., Ltd

44,0 %

ZTT grupa:

—	Jiangsu Zhongtian Technology Co., Ltd

—	Zhongtian Power Optical Cable Co., Ltd

19,7 %

Citi uzņēmumi, kas sadarbojās

31,2 %

Visi pārējie uzņēmumi

44,0 %

(612)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tādējādi tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Šīs maksājumu likmes ir piemērojamas tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī un kuru ražojuši nosauktie tiesību subjekti. Uz importēto attiecīgo ražojumu, ko ražojis kāds cits uzņēmums, kurš nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, ieskaitot subjektus, kas saistīti ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kura piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Uz to nebūtu jāattiecina individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(613)

Ja uzņēmums pēc tam maina kāda sava subjekta nosaukumu, tas var pieprasīt, lai tam piemērotu minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes. Šāds pieprasījums ir jāadresē Komisijai (152). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, kas ļauj pierādīt, ka šāda maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, tad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiks publicēta regula par nosaukuma maiņu.

(614)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas noteiktas šajā regulā, ir piemērojamas tikai tāda ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma importam, ko ražojuši nosauktie tiesību subjekti. Uz importēto attiecīgo ražojumu, ko ražojis kāds cits uzņēmums, kurš nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, ieskaitot subjektus, kas saistīti ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kura piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Uz to nebūtu jāattiecina individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(615)

Lai nodrošinātu antidempinga maksājumu pareizu piemērošanu, antidempinga maksājums, kurš noteikts “visiem pārējiem uzņēmumiem”, būtu jāpiemēro ne tikai attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kuri šajā izmeklēšanā nesadarbojās, bet arī attiecībā uz ražotājiem, kuri izmeklēšanas periodā neveica eksportu uz Savienību.

(616)

Kopsavilkumā, kas iesniegts pēc pasākumu nenoteikšanas, CCCME apgalvoja, ka šeit ir skaidra korelācija starp pārdošanas apjoma samazināšanos Savienības (un pasaules) OŠK ražošanas nozarē un pandēmijas sākumu un ka šī situācija būtu jārisina, vai nu uz deviņiem mēnešiem apturot antidempinga pasākumu piemērošanu, vai līdz diviem gadiem ierobežojot pasākumu ilgumu. Turklāt piezīmēs par galīgajiem izpaustajiem konstatējumiem CCCME apgalvoja, ka Komisija neesot ņēmusi vērā Covid-19 pandēmijas sekas un ka pandēmijas izraisītās ekonomikas lejupslīdes sekas esot kļūdaini attiecinātas uz importu no Ķīnas. Turklāt divi importētāji arī apgalvoja, ka Komisija neesot pienācīgi ņēmusi vērā pandēmijas sekas. Papildus CCCME arī apgalvoja, ka atlabšanas posmā pēc Covid-19 tādi ražojumi kā OŠK būtu izšķiroši svarīgi Savienības nozarēm, īpaši 5G programmas īstenošanai. Šajā ziņā CCCME norādīja, ka antidempinga pasākumu noteikšana radītu būtisku attiecīgā ražojuma deficītu Savienībā un ka tā cena ievērojami pieaugtu. CCCME uzskata, ka šie pēdējie minētie apstākļi pamato arī maksājumu piemērošanas apturēšanu uz deviņiem mēnešiem vai alternatīvi pasākumu ilguma ierobežošanu uz diviem gadiem. Connect Com arī apgalvoja, ka neesot pienācīgi ņemtas vērā pieaugošās izejvielu izmaksas un Covid-19 pandēmijas sekas, un tāpēc pasākumi esot jāaptur.

(617)

Attiecībā uz šiem apgalvojumiem izmeklēšanā tika atklāts, ka Covid-19 pandēmijai bija tikai ļoti ierobežota un pagaidu ietekme uz ražošanas nozari (kā aprakstīts 426. un 579. apsvērumā), un tā nenovērsa ievērojamo patēriņa pieaugumu Savienībā attiecīgajā periodā. Katrā ziņā attiecībā uz apturēšanu saskaņā ar 14. panta 4. punktu ieinteresēto personu lūgums bija vispārīgs un nepamatots. Ja tiktu gūti pierādījumi, ka tirgus apstākļi uz laiku mainījušies tā, ka kaitējums visticamāk nevarētu atsākties, un tikai tad, ja tas būtu Savienības interesēs, Komisija pienācīgā laikā var pārbaudīt, vai apturēšana būtu pamatota. Attiecībā uz pasākumu īsāku ilgumu konstatējumi par kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm apstiprināja, ka Ķīnas ražotāju eksportētāju veiktais imports par dempinga cenām ir nodarījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, kā arī to, ka nav pārliecinošu Savienības interešu apsvērumu, kas ļautu apsvērt pasākumu īsāku ilgumu. Šo iemeslu dēļ šie pieprasījumi tika noraidīti.

9. ANTIDEMPINGA MAKSĀJUMU NOTEIKŠANA AR ATPAKAĻEJOŠU SPĒKU

(618)

Kā norādīts 4. apsvērumā, Komisija ar reģistrācijas regulu uz Ķīnas izcelsmes attiecīgā ražojuma importu attiecināja reģistrāciju, ņemot vērā antidempinga pasākumu iespējamo piemērošanu ar atpakaļejošu spēku atbilstīgi pamatregulas 14. panta 5. punktam.

(619)

Saskaņā ar pamatregulas 10. panta 4. punktu maksājumus var piemērot ar atpakaļejošu spēku “izstrādājumiem, kas nonākuši patēriņā ne agrāk kā 90 dienas pirms pagaidu pasākumu piemērošanas datuma”.

(620)

Pagaidu maksājumi netika noteikti, tāpēc piemērošana ar atpakaļejošu spēku nebija iespējama. Tādējādi importa reģistrācija būtu jāizbeidz.

10. NOBEIGUMA NOTEIKUMI

(621)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1046 (153) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamā procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(622)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Tiek noteikts galīgais antidempinga maksājums tādu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes monomodālās optiskās šķiedras kabeļu importam, kas izgatavoti no vienas vai vairākām atsevišķām šķiedrām aizsargapvalkos, ar elektrības vadītājiem vai bez tiem, un ko patlaban klasificē ar KN kodu ex 8544 70 00 (TARIC kods 8544700010).

Nav iekļauti šādi ražojumi:

i)	kabeļi, kuros katra optiskā šķiedra abos galos ir individuāli aprīkota ar ekspluatācijai gataviem savienotājiem; un

ii)	zemjūras lietojumam paredzēti kabeļi. Zemjūras lietojumam paredzēti kabeļi ir tādi optiskās šķiedras kabeļi ar vara vai alumīnija vadītāju, kuriem ir plastmasas izolācija un kuros esošās šķiedras ir ietvertas vienā vai vairākos metāla moduļos.

2. Galīgā antidempinga maksājuma likmes, kas piemērojamas turpmāk sarakstā norādīto uzņēmumu ražotā 1. punktā aprakstītā ražojuma neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

Uzņēmums

Galīgais antidempinga maksājums

TARIC papildu kods

FTT grupa:

—	FiberHome Telecommunication Technologies Co., Ltd

—	Nanjing Wasin Fujikura Optical Communication Ltd

—	Hubei Fiberhome Boxin Electronic Co., Ltd

44,0 %

C696

ZTT grupa:

—	Jiangsu Zhongtian Technology Co., Ltd

—	Zhongtian Power Optical Cable Co., Ltd

19,7 %

C697

Citi uzņēmumi, kas sadarbojās un ir uzskaitīti I pielikumā

31,2 %

Visi pārējie uzņēmumi

44,0 %

C999

3. Šā panta 2. punktā minētajiem uzņēmumiem individuālās maksājuma likmes piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins, kurā ir šāda deklarācija, ko datējusi un parakstījusi šo rēķinu izdevušās struktūras amatpersona un kur norādīts tās vārds, uzvārds un ieņemamais amats: “Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šajā rēķinā norādītais [attiecīgā ražojuma] [apjoms], kas pārdots eksportam uz Eiropas Savienību, ir ražots uzņēmumā [uzņēmuma nosaukums un adrese], [TARIC papildu kods], Ķīnas Tautas Republikā. Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtā informācija ir pilnīga un pareiza.” Ja šāds rēķins netiek uzrādīts, piemēro visiem pārējiem uzņēmumiem noteikto maksājuma likmi.

4. Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

5. Muitas deklarācijā norāda 1. panta 1. punktā aprakstītā ražojuma garumu kilometros, ja šī norāde ir saderīga ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 I pielikumu (154).

2. pants

Ja jauns ražotājs eksportētājs no Ķīnas Tautas Republikas iesniedz Komisijai pietiekamus pierādījumus, pielikumu var grozīt, šo jauno ražotāju eksportētāju pievienojot to uzņēmumu sarakstam, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, un tādējādi uz to attiecina atbilstošo vidējo svērto antidempinga maksājuma likmi, proti, 31,2 %. Jauns ražotājs eksportētājs sniedz pierādījumus, ka:

a)	tas izmeklēšanas periodā (no 2019. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 30. jūnijam) nav eksportējis 1. panta 1. punktā aprakstītās Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes preces;

b)	tas nav saistīts ar eksportētāju vai ražotāju, uz kuru attiecas ar šo regulu noteiktie pasākumi; un

c)	pēc izmeklēšanas perioda beigām tas ir vai nu faktiski eksportējis 1. panta 1. punktā aprakstītās Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes preces, vai arī uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības eksportēt uz Savienību ievērojamu daudzumu.

3. pants

Ar šo muitas dienestiem tiek uzdots izbeigt importa reģistrāciju, kura noteikta saskaņā ar 1. pantu Komisijas 2021. gada 29. marta Īstenošanas regulā (ES) 2021/548, ar ko attiecina reģistrāciju uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes optiskās šķiedras kabeļu importu.

4. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 17. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.

(2) Paziņojums par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes optiskās šķiedras kabeļu importu (OV C 316, 24.9.2020., 10. lpp.).

(3) Paziņojums par antisubsidēšanas procedūras sākšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes optiskās šķiedras kabeļu importu (OV C 442, 21.12.2020., 18. lpp.).

(4) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/548 (2021. gada 29. marts), ar ko attiecina reģistrāciju uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes optiskās šķiedras kabeļu importu (OV L 109, 30.3.2021., 71. lpp.).

(5) Šajā sakarā sk. PTO ekspertu grupas ziņojumu Mexico – Anti-Dumping Investigation of High Fructose Corn Syrup (HFCS) from the United States (WT/DS132/R), 2000. gada 28. janvāris, 7.73. punktu.

(6) 2016. gada 15. decembra spriedums lietā Gul Ahmed Textile Mills/Padome, T-199/04 RENV, EU:T:2016:740, 92. un 93. punkts.

(7) 2017. gada 11. jūlija spriedums lietā Viraj Profiles/Padome, T-67/14, EU:T:2017:481, 98. punkts.

(8) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1693 (2019. gada 9. oktobris), ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes tērauda riteņu importam (OV L 259, 10.10.2019., 15. lpp.).

(9) https://trade.ec.europa.eu/tdi/case_details.cfm?id=2479

(10) Paziņojums par COVID-19 uzliesmojuma ietekmi uz antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanām (2020/C 86/06) (OV C 86, 16.3.2020., 6. lpp.).

(11) Komisijas dienestu darba dokuments “On Significant Distortions in the Economy of the People’s Republic of China for the purposes of Trade Defence Investigations”, 2017. gada 20. decembris, SWD(2017) 483 final/2.

(12) Ziņojums, 2. nodaļa, 6. un 7. lpp.

(13) Ziņojums, 2. nodaļa, 10. lpp.

(14) http://www.gov.cn/guoqing/2018-03/22/content_5276318.htm (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 17. jūnijā).

(15) Ziņojums, 2. nodaļa, 20. un 21. lpp.

(16) Ziņojums, 3. nodaļa, 41., 73. un 74. lpp.

(17) Ziņojums, 6. nodaļa, 120. un 121. lpp.

(18) Ziņojums, 6. nodaļa, 122.–135. lpp.

(19) Ziņojums, 7. nodaļa, 167. un 168. lpp.

(20) Ziņojums, 8. nodaļa, 169. un 170., 200. un 201. lpp.

(21) Ziņojums, 2. nodaļa, 15. un 16. lpp.; ziņojums, 4. nodaļa, 50., 84. lpp.; ziņojums, 5. nodaļa, 108. un 109. lpp.

(22) Ziņojums, 3. nodaļa, 22.–24. lpp., 5. nodaļa, 97.–108. lpp.

(23) Ziņojums, 5. nodaļa, 104.–109. lpp.

(24) “FTT” turpmāk apzīmē “FiberHome Telecommunication Technologies Co”. “FTT grupa” ir definēta 42. apsvērumā.

(25) Sk. uzņēmuma 2019. gada pārskatu, 42. lpp.: https://pdf.dfcfw.com/pdf/H2_AN202004291379049397_1.pdf (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 7. aprīlī).

(26) 23,73 % pieder China Huaxin Post and Telecommunications, un 15,82 % pieder Yangtze Communication Industry Group (YCIG) – abus uzņēmumus kontrolē SASAC (sk. YCIG 2019. gada pārskatu, 64. lpp.: http://www.sse.com.cn/disclosure/listedinfo/announcement/c/2020-04-30/600345_20200430_2.pdf (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 7. aprīlī)).

(27) “ZTT” turpmāk apzīmē “Jiangsu Zhongtian Technology Co”; “ZTT grupa” ir definēta 42. apsvērumā.

(28) Sk. http://en.tayho.com.cn/about/companyprofile.htm (skatīts 2021. gada 26. martā) un https://www.businesswire.com/news/home/20170925005664/en/Global-and-China-Aramid-Fiber-Industry-Report-2017-2021---Research-and-Markets.

(29) Sk. https://video.ceultimate.com/100009_2012105017/Wanhua_Annual_Report_of_2018.pdf, 190. lpp. un 1. piezīme 191. lpp. (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 26. martā).

(30) Sk. https://www.fitchratings.com/research/international-public-finance/yantai-guofeng-investment-holdings-group-co-ltd-23-12-2020.

(31) Sk. https://www.prnewswire.com/news-releases/global-and-china-aramid-fiber-markets-2021-300532604.html.

(32) Sk. http://www.sinopec.com/listco/en/about_sinopec/our_company/company.shtml (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 26. martā).

(33) Sk. http://www.sinochemintl.com/13873.html un http://www.sinochem.com/en/1250.html (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 26. martā).

(34) Dati par 2015. gadu, pamatojoties uz China Statistical Yearbook 2016, National Bureau of Statistics of China.

(35) Sk. https://www.radiantinsights.com/research/high-density-polyethylene-hdpe-market-in-china.

(36) Ziņojums, 14. nodaļa, 358. lpp.: 51 % privāto uzņēmumu un 49 % VU ražošanas apjoma ziņā un 44 % VU un 56 % privāto uzņēmumu jaudas ziņā.

(37) Avots: www.gov.cn/zhengce/content/2016-02/04/content_5039353.htm (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 12. aprīlī), https://policycn.com/policy_ticker/higher-expectations-for-large-scale-steelenterprise/?iframe=1&secret=c8uthafuthefra4e (pēdējo reizi skatīts 2020. gada 2. martā) un www.xinhuanet.com/english/2019-04/23/c_138001574.htm (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 12. aprīlī).

(38) Pieejams http://www.xinhuanet.com/english/2019-04/23/c_138001574.htm (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 12. aprīlī) un http://www.jjckb.cn/2019-04/23/c_137999653.htm (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 12. aprīlī).

(39) Piemēri – privātā uzņēmuma Rizhao un VU Shandong Iron and Steel apvienošanās 2009. gadā (sk. https://www.steelonthenet.com/kb/history-rizhao.html (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 12. aprīlī)) un 2019. gada jūnijā China Baowu Steel Group ieguva Magang Steel vairākuma daļas (sk. https://www.ft.com/content/a7c93fae-85bc-11e9-a028-86cea8523dc2 (pēdējo reizi skatīts 2020. gada 2. martā)).

(40) Sk. “China’s Baosteel’s takeover of Wuhan to create world’s No 2 steelmaker”, Reuters: https://www.reuters.com/article/us-chinabaosteel-mergers-idUSKCN11Q0U3 (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 12. aprīlī).

(41) Ziņojums, 5. nodaļa, 100. un 101. lpp.

(42) Ziņojums, 2. nodaļa, 26. lpp.

(43) Ziņojums, 2. nodaļa, 31. un 32. lpp.

(44) Pieejams https://www.reuters.com/article/us-china-congress-companies-idUSKCN1B40JU (pēdējo reizi skatīts 2020. gada 27. oktobrī).

(45) Pieejams vietnē www.gov.cn/zhengce/2020-09/15/content_5543685.htm (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 10. martā).

(46) Financial Times (2020), “Chinese Communist Party asserts greater control over private enterprise”, pieejams vietnē https://on.ft.com/3mYxP4j.

(47) Sk. uzņēmuma tīmekļa vietni: https://www.cict.com/portal/list/index/cid/8.html#about_1 (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 31. martā).

(48) Sk. http://www.wehdz.gov.cn/ggdj/djdt/202001/t20200116_875063.shtml (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 7. aprīlī).

(49) https://asiatimes.com/tag/donghu-high-tech-zone/

(50) http://www.fiberhome.com/en/about/61.aspx

(51) Sk. rakstu “Revisiting the spirit of General Secretary Xi Jinping’s important speech during his visit to Hubei – Employees of the Optics Valley Construction visited Fiberhome Technology Group”. Uzņēmuma Wuhan Optics Valley Construction tīmekļa vietne, 2018. gada 17. maijs: http://ggjstz.cn/lzjs/6372.jhtml (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 7. aprīlī).

(52) https://www.zttcable.com/leadership.html

(53) Sk. 2018. gada 31. oktobra rakstu ZTT tīmekļa vietnē: https://www.chinaztt.cn/news/show-48021.html (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 31. martā).

(54) Sk. 2019. gada 2. jūlija rakstu ZTT tīmekļa vietnē: https://www.chinaztt.cn/news/show-48431.html.

(55) Sk. rakstu “Advanced Grassroot Party organization in Jiangsu Province: Party Committee of Hengtong Group Co., Ltd.”, ĶKP Dzjansu provinces tīmekļa vietne, 2019. gada 3. jūlijs: http://www.jszzb.gov.cn/zzjs/info_15.aspx?itemid=27375 (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 7. aprīlī).

(56) Sk. 2018. gada 28. jūnijā publicēto rakstu uzņēmuma tīmekļa vietnē: https://www.yofc.com/view/580.html (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 7. aprīlī).

(57) Sk. 2019. gada 29. jūnijā publicēto rakstu uzņēmuma tīmekļa vietnē: https://www.yofc.com/view/2480.html.

(58) https://baike.baidu.com/item/%E8%96%9B%E6%B5%8E%E8%90%8D (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 22. janvārī).

(59) https://stock.qianzhan.com/item/geren-43059620fb44.html (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 7. aprīlī).

(60) http://www.fiberhome.com/invest/default.aspx#glc (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 7. aprīlī).

(61) http://zmfdz.news.cn/345/index.html (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 7. aprīlī).

(62) https://baike.baidu.com/ítem/%E9%A9%AC%E6%9D%B0/53398702 (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 7. aprīlī).

(63) Ziņojums, 14.1.–14.3. nodaļa.

(64) Ziņojums, 4. nodaļa, 41., 42., 83. lpp.

(65) Sk. stratēģisko jauno nozaru nozīmīgo ražojumu un pakalpojumu orientējošo katalogu (Http://www.gov.cn/xinwen/2018-09/22/5324533/files/dcf470fe4eac413cabb686a51d080eec.pdf) un plāna “Ražots Ķīnā 2025” katalogu “Četri būtiskākie elementi” (http://www.cm2025.org/show-14-126-1.html un http://www.cm2025.org/uploadfile/2016/1122/20161122053929266.pdf).

(66) Ziņojums, 2. nodaļa, 17. lpp.

(67) Sk. īpaši piecgades plāna 25. nodaļas 1. un 4. iedaļu, 26. nodaļu un interneta izplatības mērķi 3. nodaļas 2. izcēlumā: https://en.ndrc.gov.cn/newsrelease_8232/201612/P020191101481868235378.pdf.

(68) Stratēģisko jauno nozaru 13. piecgades plāna 2.1. iedaļā ir uzdots jo īpaši: “1) veidot spēcīgas tīklu valsts infrastruktūru. Pamatīgi popularizēt stratēģiju “Platjoslas Ķīna”. (..) Aktīvi veicināt ātrgaitas optiskās šķiedras tīklu būvniecību. Izstrādāt izmēģinājuma projektus jaunu viedtīklu tehnoloģiju plaša mēroga pielietošanai un veicināt valsts pamattīklu pāreju uz ātrdarbīgu pārraidi, elastīgu un gudru pielāgošanos. Pilnībā īstenot pāreju uz vienīgi optiskajiem tīkliem, paātrināt optiskā tīkla pārklājuma izvēršanu pilsētās, sniegt piekļuves pakalpojumus ar ātrumu, kas pārsniedz 1000 megabitus sekundē (1000 Mb/s) un piedāvāt elastīgas joslas platuma izvēles iespējas ar ātrumu, kas pārsniedz 100 Mb/s, mājsaimniecībām lielās un vidējās pilsētās; daudzpusējai sadarbībai jāveicina optiskās šķiedras platjoslas pārklājuma uzlabošana laukos. Vairāk nekā 98 % administratīvo ciematu jābūt piekļuvei optiskās šķiedras tīkliem, atbilstīgajās teritorijās jānodrošina piekļuve pakalpojumiem ar ātrumu, kas pārsniedz 100 Mb/s, un vairāk nekā pusei lauku mājsaimniecību jābūt elastīgai joslas platuma izvēles iespējai ar ātrumu, kas pārsniedz 50 Mb/s. Veicināt trīspakalpojumu infrastruktūras attīstību.”: http://www.gov.cn/zhengce/content/2016-12/19/content_5150090.htm (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 6. aprīlī).

(69) Sk. jo īpaši 3.2. iedaļu: “Stiprināt interneta infrastruktūras būvniecību. Stiprināt industriālā interneta infrastruktūras būvniecības plānošanu un ieviešanu un būvēt industriālo internetu ar zemu latentumu, augstu uzticamību un plašu pārklājumu. Paātrināt optiskās šķiedras tīklu, mobilo sakaru tīklu un bezvadu lokālo tīklu izvietošanu un būvniecību ražošanas kopās, ieviest informācijas tīklu platjoslas jauninājumus un uzlabot uzņēmumu iespējas piekļūt platjoslas tīkliem.”: http://www.gov.cn/zhengce/content/2015-05/19/content_9784.htm.

(70) Ziņojums, 4. nodaļa, 56. lpp., un 2015. gada 4. jūlijā publicētā oficiālā informācija: http://english.gov.cn/policies/latest_releases/2015/07/04/content_281475140165588.htm.

(71) Sk. http://www.gov.cn/zwgk/2013-08/17/content_2468348.htm (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 30. martā).

(72) http://www.gov.cn/zhengce/content/2015-05/20/content_9789.htm (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 29. martā).

(73) Sk. http://www.gov.cn/xinwen/2017-01/12/content_5159124.htm un http://www.gov.cn/xinwen/2017-01/12/5159124/files/05242d361d164de587440d7e849f992e.pdf (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 30. martā). Rīcības plāna 2. iedaļā ir jo īpaši uzdots: “1) paātrināt ātrgaitas optiskās šķiedras tīkla jaunās paaudzes uzlabošanu. (..) Prioritāri atbalstīt optiskās šķiedras platjoslas tīklu efektīva pārklājuma izvēršanu lauku teritorijās. Mērķis: līdz 2018. gadam tiks pievienoti 90 000 kilometru maģistrālo optisko kabeļu, tiks pievienoti 200 miljoni pieslēgvietu “no šķiedras līdz mājai” un pilsētu teritorijās tiks panākts optiskā tīkla pārklājums, nodrošinot piekļuves pakalpojumu ar ātrumu, kas pārsniedz 1 000 megabitus sekundē, kā arī elastīgu izvēli platjoslas lietotājiem mājās ar ātrumu, kas pārsniedz 100 megabitus sekundē, lielās un vidējās pilsētās; optiskās šķiedras īpatsvaram administratīvajos ciematos jāpalielinās no 75 % līdz 90 %”. 4. iedaļā noteikts: “Stiprināt finansiālo atbalstu. (..) Izmantot centrālā budžeta ieguldījumus, lai turpinātu atbalstīt informācijas infrastruktūras būvniecību lauku teritorijās, paātrinātu universālo telesakaru pakalpojumu kompensācijas mehānismu izmēģinājuma programmas īstenošanu, lielāko uzmanību pievēršot platjoslas tīkliem, un veicinātu pēc iespējas ātrāku 13. piecgades plānā noteikto ar lauku tīklu saistīto mērķu sasniegšanu. Stiprināt finansiālo atbalstu galvenajiem projektiem. (..)”

(74) Ziņojums, 4. nodaļa, 47. lpp.

(75) Ziņojums, 4. nodaļa, 67. lpp.

(76) Sk. “In-depth report on optical fiber and cable industry. Analysis of demand for optical fiber and cable in 2019”, Communication World tīmekļa vietne, 2018. gada 9. aprīlis: http://www.cww.net.cn/article?id=429906 (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 30. martā). Sk. jo īpaši šādus fragmentus: “Vēsturiski visu veidu labvēlīgi politikas dokumenti, piemēram, stratēģija “Platjoslas Ķīna”, ir bijis tiešais virzītājspēks Ķīnas optisko sakaru attīstībā. Pamatojoties uz stratēģijām “Platjoslas Ķīna” un “Internets Plus”, kā arī politiku “paaugstināt ātrumu un samazināt maksas” un citām politikas nostādnēm, ir panākts ievērojams progress Ķīnas optiskās šķiedras tīklu būvniecībā un FTTH (optiskās šķiedras kabeļu nodrošināšana līdz galalietotājam) izplatības apmērs ir pārsniedzis 80 %. Raugoties nākotnē, paredzams, ka šāda veida politikas virzīšana turpināsies arī ilgtermiņā. (..) 2017. gadā valsts secīgi izdeva četrus jaunus politikas dokumentus, lai veicinātu informācijas nozares, lielo datu nozares, mākoņdatošanas un lietu interneta attīstību, kas galu galā skars optisko sakaru pamatnozari. (..) Nozares, uz kurām attiecas iepriekš minētie četri politikas dokumenti, ir optisko sakaru tīklu attīstības pamatā: šo nozaru attīstības veicināšana efektīvi nodrošina labu politikas un attīstības vidi Ķīnas optisko sakaru nozarei. Paredzams, ka optisko sakaru nozares aizsardzības politika turpināsies. Kopš 2015. gada antidempinga politika optisko sakaru jomā ir efektīvi aizsargājusi vietējās optiskās šķiedras kabeļu nozares attīstību. Kas attiecas uz optisko sakaru nozares svarīgo pozīciju, ņemot vērā pieaugošos pasaules tirdzniecības konfliktus, paredzams, ka attiecīgā aizsardzības politika turpināsies. Tirdzniecības ministrija 2017. gadā ir piemērojusi trīs antidempinga pasākumus pret optiskās šķiedras kabeļu importētajiem un turpinās uzturēt labu piegādes modeli optiskās šķiedras kabeļu tirgū. (..) Pateicoties lejupējam rūpniecības politikas atbalstam, no vienas puses, un antidempinga pasākumiem piedāvājuma pusē, no otras puses, Ķīnas optiskās šķiedras un optisko kabeļu nozares politikas priekšrocības turpinās vēl vairāk nostiprināties.”

(77) Sk. rakstu “China’s government guidance funds explore the way to support SME’s transformation and upgrade”, Xinye Capital tīmekļa vietne, 2019. gada 14. jūnijs: http://www.sinye.club/a/changjingsheying/2019/0614/247.html (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 6. aprīlī).

(78) Sk. 2019. gada 7. augusta rakstu par uzņēmumu Zhiguang Communication“Shandong Dazhong” tīmekļa vietnē: https://sd.dzwww.com/sdnews/201908/t20190807_19032401.htm (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 7. aprīlī).

(79) Sk. šādus rakstus: “Tongding Internet subsidiary introduced a RMB 500 million external investment to strengthen the competitiveness of light rods”, SINA tīmekļa vietne, 2020. gada 29. aprīlis: https://tech.sina.com.cn/roll/2020-04-29/doc-iircuyvi0538406.shtml (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 6. aprīlī) un “Listing and Development Guiding Fund set up by Suzhou Municipality (limited partnership) and related capital participate in the establishment of a specific fund not exceeding RMB 1 billion”, Chipingnews, 2020. gada 3. februāris: http://www.chipingnews.com.cn/system/2020/0203/content_945.html (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 9. aprīlī). Sk. fragmentu no pēdējā minētā raksta: “[Fondam] jāmazina spiediens, kas tiek izdarīts uz kontrolpaketes īpašnieka Tongding Group darbību un darījumdarbību, un jāatbalsta Tongding Interconnection Information ilgtspējīga attīstība; (..) Sudžou Udzjanas rajona, kas atbalsta īpašu fondu privātu uzņēmumu attīstībai, mērķis ir samazināt galveno akcionāru, kam pieder biržā kotētie uzņēmumi, kas atrodas Sudžou Udzjanas rajonā, ķīlas koeficientu un labvēlīgi ietekmēt uzņēmumu ilgtspējīgu attīstību.”

(80) Sk. rakstu “Wuhan East Lake: a National High Tech Zone mixing investment and tax benefit policies”, Pedata tīmekļa vietne, 2013. gada 27. februāris: https://free.pedata.cn/755314.html (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 6. aprīlī). Sk. fragmentu: “Desmit uzņēmumi ir iekļauti “jaunajā trešajā padomē” un ir saņēmuši attiecīgās valdības subsīdijas; (..) Attiecībā uz kapitāla ieguldījumu iestāžu piesaisti, lai tās apmestos parkā vai veiktu ieguldījumus parkā esošajos uzņēmumos, Hubei provinces, Uhaņas pašvaldības un Austrumu ezera augsto tehnoloģiju zonas attiecīgie departamenti ir attiecīgi izveidojuši riska kapitāla ieguldījumu fondus. Lai gan kapitāla ieguldījumu nozare Austrumu ezera augsto tehnoloģiju zonā sāka darboties vēlāk, salīdzinot ar augsto tehnoloģiju zonām piekrastes rajonos, tās pievilcība riska kapitāla / privātā kapitāla iestāžu acīs ir salīdzinoši liela, jo tai ir mazi darījumdarbības reģistrācijas šķēršļi, spēcīgs stimulējošas politikas atbalsts un liels skaits valdības ieguldījumu fondu.”

(81) https://pdf.dfcfw.com/pdf/H2_AN202004291379049397_1.pdf (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 7. aprīlī), 133., 138. un 139. lpp.

(82) https://pdf.dfcfw.com/pdf/H2_AN202004291379029468_1.pdf (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 7. aprīlī), 205. un 215. lpp.

(83) http://download.hexun.com/ftp/all_stockdata_2009/all/120/769/1207690337.pdf (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 7. aprīlī), 238. un 249. lpp.

(84) Sk. kataloga 3.3.1. iedaļu:

http://www.gov.cn/xinwen/2018-09/22/5324533/files/dcf470fe4eac413cabb686a51d080eec.pdf.

(85) Sk. plāna 2.3. iedaļu: “Augstas veiktspējas šķiedra: paātrināt īpaši augstas izturības plēves, skābes izturīgu, sārmu un korozijizturīgu augstas veiktspējas šķiedru izstrādi, īpašu uzmanību pievēršot augstas veiktspējas šķiedru ražojumu veidu, piemēram, oglekļa šķiedru, nepārtrauktu bazalta šķiedru un aramīda, sērijveida ražošanas veicināšanai, un aktīvi izstrādāt polifenilēna sulfīda šķiedras un poliimīda šķiedras, kā arī PTFE šķiedras un citus ražojumus, lai vēl vairāk uzlabotu šķiedras veiktspējas indeksu.”: https://weixin.87188718.com/FourFlat/PeiXun.aspx?id=194161 (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 6. aprīlī).

(86) Ziņojums, 12. nodaļa, 294. lpp.

(87) Sk. Džedzjanas provinces tautas valdības paziņojumu par Džedzjanas provinces rīcības plāna visaptverošai tradicionālās apstrādes rūpniecības nozaru pārveidei un modernizācijai (2017–2020) izdošanu: http://jxt.zj.gov.cn/art/2017/6/4/art_1657971_35695741.html (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 6. aprīlī).

(88) Ziņojums, 16. nodaļa, 419. un 420. lpp.

(89) Ziņojums, 8. nodaļa, 177. lpp.

(90) Ziņojums, 16. nodaļa, 406. un 424. lpp.

(91) Ziņojums, 12. nodaļa, 283. un 285. lpp.

(92) Ziņojums, 10. nodaļa, 221. un 230. lpp.

(93) Ziņojums, 6. nodaļa, 138. un 149. lpp.

(94) Ziņojums, 9. nodaļa, 216. lpp.

(95) Ziņojums, 9. nodaļa, 213. un 215. lpp.

(96) Ziņojums, 9. nodaļa, 209. un 211. lpp.

(97) Ziņojums, 13. nodaļa, 332. un 337. lpp.

(98) Ziņojums, 13. nodaļa, 336. lpp.

(99) Ziņojums, 13. nodaļa, 337. un 341. lpp.

(100) Ziņojums, 6. nodaļa, 114. un 117. lpp.

(101) Ziņojums, 6. nodaļa, 119. lpp.

(102) Ziņojums, 6. nodaļa, 120. lpp.

(103) Ziņojums, 6. nodaļa, 121., 122., 126.–128. un 133.–135. lpp.

(104) Sk. Ķīnas Banku un apdrošināšanas regulatīvās komisijas (CBIRC) 2020. gada 28. augusta oficiālo politikas dokumentu “Three-year action plan for improving corporate governance of the banking and insurance sectors (2020-2022)”: http://www.cbirc.gov.cn/cn/view/pages/ItemDetail.html?docId=925393&itemId=928 (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 3. aprīlī). Plānā uzdots “turpināt īstenot garu, kas ietverts ģenerālsekretāra Sji Dzjiņpina programmatiskajā runā par finanšu nozares korporatīvās pārvaldības reformas virzību”. Turklāt plāna II iedaļas mērķis ir veicināt partijas vadības organisku integrāciju uzņēmumu pārvaldībā: “Mums jāpadara partijas vadības integrācija uzņēmumu pārvaldībā sistemātiskāka, standartizētāka un uz procedūrām balstīta. (..) Galvenie darbības un vadības jautājumi ir jāapspriež partijas komitejā, pirms par tiem lemj direktoru padome vai augstākā līmeņa vadība.”

(105) Sk. CBIRC paziņojumu “Notice on the Commercial banks performance evaluation method”, izdots 2020. gada 15. decembrī: http://jrs.mof.gov.cn/gongzuotongzhi/202101/t20210104_3638904.htm (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 12. aprīlī).

(106) Sk. SVF darba dokumentu “Resolving China's Corporate Debt Problem”, autori: Wojciech Maliszewski, Serkan Arslanalp, John Caparusso, José Garrido, Si Guo, Joong Shik Kang, W. Raphael Lam, T. Daniel Law, Wei Liao, Nadia Rendak, Philippe Wingender, Jiangyan Yu, Longmei Zhang, 2016. gada oktobris, WP/16/203.

(107) Ziņojums, 6. nodaļa, 121., 122., 126.–128. un 133.–135. lpp.

(108) Sk. ESAO (2019), ESAO ekonomikas pārskati: Ķīna, 2019. gads, OECD Publishing, Parīze, 29. lpp.:

https://doi.org/10.1787/eco_surveys-chn-2019-en.

(109) Sk. http://www.xinhuanet.com/fortune/2020-04/20/c_1125877816.htm (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 12. aprīlī).

(110) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/492 (2020. gada 1. aprīlis), ar ko nosaka galīgos antidempinga maksājumus konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Ēģiptes izcelsmes austu un/vai sašūtu stikla šķiedras audumu importam (OV L 108, 6.4.2020., 1. lpp.).

(111) Ziņojums, 5. nodaļa, 90.–92. lpp.

(112) Sk. arī ziņojuma 5. nodaļu, 100.–103. lpp.

(113) Komisijas dienestu darba dokuments SWD(2020) 242 final, 22.10.2020, pieejams vietnē https://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2020/october/tradoc_158997.pdf.

(114) Sk. ziņojuma 4. nodaļu.

(115) World Bank Open Data – Upper Middle Income: https://data.worldbank.org/income-level/upper-middle-income.

(116) https://ec.europa.eu/neighbourhood-enlargement/sites/near/files/turkey_report_2020.pdf

(117) Sk., piemēram, 2008. gada 17. decembra spriedumu lietā T-462/04 HEG un Graphite India/Padome, EU:T:2008:586, 68. punkts un tajā citētā judikatūra.

(118) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1267 (2019. gada 26. jūlijs), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas atbilstīgi Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktam nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes volframa elektrodu importam (OV L 200, 29.7.2019., 4. lpp.).

(119) https://www.gtis.com/gta/

(120) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/755 (2015. gada 29. aprīlis) par kopējiem noteikumiem importam no dažām trešām valstīm (OV L 123, 19.5.2015., 33. lpp.).

(121) Padomes Regula (EK) Nr. 368/98 (1998. gada 16. februāris), ar ko nosaka galīgu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes glifozāta importam un galīgi iekasē noteikto pagaidu maksājumu (OV L 47, 18.2.1998., 1. lpp.), 15. apsvērums.

(122) 1991. gada 22. oktobra spriedums lietā C-16/90 Nölle/Hauptzollamt Bremen-Freihafen, EU:C:1991:402, 27. punkts.

(123) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/607 (2021. gada 14. aprīlis), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kura veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu, nosaka galīgo antidempinga maksājumu, ko piemēro Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes citronskābes importam un ko attiecina arī uz citronskābes importu, kurš nosūtīts no Malaizijas, neatkarīgi no tā, vai tam ir vai nav deklarēta Malaizijas izcelsme (OV L 129, 15.4.2021., 73. lpp.).

(124) https://your.fitch.group/rs/732-CKH-767/images/Fitch_10069753.pdf?mkt_tok=eyJpIjoiWmpSa1pXWTROREJpWkRVMCIsInQiOiJ1NnhzNGptTmpwaUQrcUNiM2ZERDAycU1UV3dwcEQzaG5ORGNIUVFHTlBLZTduYXhPS1BhaHNaQVdQUzVUTmFkRzRBQk9PQ2pkSFR3V1c0Y24wMEZPdz09In0%3D

(125) https://ar.prysmiangroup.com/en

(126) Rokasgrāmata “Kā iesniegt antidempinga sūdzību”, 17. lpp.

(127) Lieta C-16/90 Nölle/Hauptzollamt Bremen-Freihafen, 20. punkts.

(128) Minētajā rokasgrāmatā ir šāda juridiska atruna: “Šī rokasgrāmata nav juridiski saistošs dokuments. Tajā sniegtā informācija nav jāizmanto obligāti. Informācija, ko sniedz sūdzības iesniedzēji, var atšķirties atkarībā no lietas konkrētajiem apstākļiem. Šīs rokasgrāmatas mērķis ir sniegt tikai vispārīgus ieteikumus. Ir iespējami apstākļi, kad lietas konkrēto īpatnību dēļ var būt lietderīgi izmantot citu pieeju. No minētā izriet arī, ka no šīs rokasgrāmatas nevar izdarīt secinājumus par to, kādi ir antidempinga sūdzību pieņemamības standarti. Tāpat arī šīs rokasgrāmatas izmantošana nenozīmē, ka sūdzība automātiski tiks pieņemta: katrs gadījums tiks analizēts pēc būtības.”

(129) https://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2006/december/tradoc_112295.pdf

(130) 2012. gada 22. marta spriedums lietā C-338/10 GLS, EU:C:2012:158, 34. punkts.

(131) Padomes Regula (EK) Nr. 368/98 (1998. gada 16. februāris), ar ko nosaka galīgu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes glifozāta importam un galīgi iekasē noteikto pagaidu maksājumu (OV L 47, 18.2.1998., 1. lpp.), 15. apsvērums.

(132) 2. panta 7. punkts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, (OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.) tika aizstāts ar pašreizējo pamatregulas 2. panta 7. punkta tekstu saskaņā ar 1. panta 2. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/2321 (2017. gada 12. decembris), ar ko groza Regulu (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, un Regulu (ES) 2016/1037 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis.

(133) https://www.prysmiangroup.com/sites/default/files/business_markets/markets/downloads/datasheets/OPGW-TUBAL_1.pdf

(134) https://www.doingbusiness.org/content/dam/doingBusiness/country/a/argentina/ARG.pdf (44. lpp.); https://www.argentina.gob.ar/trabajo/casasparticulares/empleador/remuneracionesyrecibos/aguinaldo; https://www.mondaq.com/argentina/employee-rights-labour-relations/536000/labor-costs-in-argentina.

(135) https://www.indec.gob.ar/indec/web/Nivel4-Tema-4-31-61

(136) https://www.argentina.gob.ar/enre/cuadros_tarifarios

(137) https://globalfinancials.com/index-admin.html

(138) 2015. gada 25. jūnija spriedums lietā PT Musim Mas/Padome, T-26/12, EU:T:2015:437, 53. punkts.

(139) 2016. gada 26. oktobra spriedums lietā PT Musim Mas/Padome, C-468/15 P, EU:C:2016:803, 46. punkts.

(140) CRU Cable Market Outlook (2020. gada augusts), ko papildina sūdzības iesniedzēju tirgus informācija.

(141) Šo rādītāju pamatā bija sūdzības iesniedzēja savākti tieši dati par astoņiem Savienības ražotājiem, kas pievienojās sūdzībai vai to atbalstīja (izņemot vienu uzņēmumu 409. apsvērumā paskaidroto iemeslu dēļ) un izmeklēšanas periodā nodrošināja gandrīz 80 % no Savienības ražošanas apjoma, kā arī tāda aplēse par pārējiem Savienības ražotājiem, kuras pamatā ir tirgus izpēte un dati.

(142) CRU Cable Market Outlook, 2020. gada augusts, 29. lpp., un CRU Worldwide Cable Market Summary by Application and Region, 2021. gada februāris.

(143) Aplēšu pamatā ir publiski pieejami informācijas avoti (CRU2020. gada 10. janvāra raksts “Further instability on the horizon as tumultuous year ends” un 2019. gada jūnija konferencē CRU Wire Cable Conference rādītie slaidi, kurus sagatavojuši sūdzības iesniedzēji (sūdzība, 36. zemsvītras piezīme).

(144) 2017. gada 5. aprīļa spriedums lietā Changshu City Standard Parts Factory and Ningbo Jinding Fastener/Padome, C-376/15 P un C-377/15 P, EU:C:2017:269, 58.–60. punkts.

(145) OV L 362, 30.12.1988., 59. lpp., 7. apsvērums.

(146) 1997. gada 17. decembra spriedums lietā EFMA/Padome, T-121/95, EU:T:1997:198, 105. un turpmākie punkti.

(147) Tās ir reprezentatīvas (izmeklēšanas periodā aptverti 36 % no ES ražošanas nozares pārdošanas apjoma).

(148) OV L 87, 21.3.1998., 24. lpp.

(149) Sk. arī 2021. gada 22. septembra spriedumu lietā T-753/16, PAO Severstal, ECLI:EU:T:2021:612, 260.–273. punkts.

(150) Komisijas priekšsēdētāja fon der Leiena savā 2020. gada runā par stāvokli Savienībā norādīja: “Investīciju pieaugums ar NextGenerationEU starpniecību ir unikāla iespēja virzīt katra ciemata izaugsmi. Tāpēc mēs vēlamies koncentrēt savas investīcijas uz drošu savienojamību, uz 5G, 6G un šķiedras tīkla paplašināšanu. NextGenerationEU ir arī unikāla iespēja izstrādāt saskaņotāku Eiropas pieeju savienojamībai un digitālās infrastruktūras izvēršanai.” https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/SPEECH_20_1655.

(151) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Digitālais kompass līdz 2030. gadam – Eiropas ceļam digitālajā gadu desmitā”, Briselē, 9.3.2021., COM(2021) 118 final.

(152) European Commission, Directorate-General for Trade, Directorate G, Rue de la Loi 170, 104 9 Brussels, Belgium.

(153) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

(154) Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikums “Kombinētā nomenklatūra” (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Izlasē neiekļautie ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās

Nosaukums

TARIC papildu kods

Anhui Tianji Information Technology Co., Ltd

C698

Dongjie Optical Technology (Suzhou) Co., Ltd

C700

Fasten Group:

—	Jiangsu Fasten Optical Communication Technology Co., Ltd,

—	Jiangsu Fasten Optical Cable Co., Ltd

C701

Hangzhou Futong Communication Technology Co., Ltd

C702

Hangzhou Tuolima Network Technologies Co., Ltd

C703

Jiangsu Etern Company Limited

C704

Jiangsu Hengtong Group:

—	Hengtong Optic-Electric Co., Ltd,

—	Guangdong Hengtong Optic-electronical Technology Co., Ltd,

—	Jiangsu Hengtong Smart Grids Co., Ltd,

—	Zhejiang Dongtong Optical Network and IOT Technology Co., Ltd

C705

Jiangsu Tongguang Optical Fiber Cable Co., Ltd

C706

LEONI Cable (China) Co., Ltd

C707

Liangang Optoelectronic Technology Co., Ltd

C724

Nanjing Huamai Technology Co., Ltd

C708

Ningbo Geyida Cable Technology Co., Ltd

C709

Prysmian Wuxi Cable Co., Ltd

C710

SDG Group:

—	Shenzhen SDG Information Co., Ltd,

—	Shenzhen SDGI Optical Network Technologies co., Ltd

C711

Shanghai Qishen International Trade Co., Ltd

C712

Shenzhen WanBao Optical Fiber Communication Co., Ltd

C713

Sichuan Huiyuan Optical Communications Co., Ltd

C714

Suzhou Furukawa Power Optic Cable Co., Ltd

C715

Suzhou Torres Optic-electric Technology Co., Ltd

C716

Twentsche (Nanjing) Fibre Optics Ltd

C717

XDK Communication Equipment (Huizhou) Ltd

C718

YOFC Group:

—	Yangtze Optical Fibre and Cable Joint Stock Limited Company,

—	Yangtze Optical Fibre and Cable (Shanghai) Company Ltd,

—	Yangtze Zhongli Optical Fibre and Cable (Jiangsu) Co., Ltd,

—	Sichuan Lefei Optoelectronic Technology Company Limited,

—	Everpro Technology Company Limited

C719

18.11.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 410/153

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2021/2012

(2021. gada 17. novembris),

ar kuru nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts Indijas un Indonēzijas izcelsmes plakanu nerūsējošā tērauda auksto velmējumu importam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

1. PROCEDŪRA

1.1. Procedūras sākšana

(1)

Pamatojoties uz pamatregulas 5. pantu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2020. gada 30. septembrī sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Indijas un Indonēzijas (“attiecīgās valstis”) izcelsmes plakanu nerūsējošā tērauda auksto velmējumu (“SSCR” jeb “izmeklējamais ražojums”) importu. Tā publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (“paziņojums par procedūras sākšanu”) Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2).

(2)	Pēc tam kad Eiropas Tērauda ražotāju apvienība (“Eurofer” jeb “sūdzības iesniedzējs”) 2020. gada 17. augustā bija iesniegusi sūdzību to ražotāju vārdā, kuri pārstāv vairāk nekā 25 % no plakano nerūsējošā tērauda auksto velmējumu kopējā ražošanas apjoma Savienībā, Komisija sāka izmeklēšanu.

(3)	Komisija 2021. gada 17. februārī sāka antisubsidēšanas izmeklēšanu attiecībā uz šāda paša Indijas un Indonēzijas izcelsmes ražojuma importu (“antisubsidēšanas izmeklēšana”) (3).

1.2. Reģistrēšana

(4)	Pēc sūdzības iesniedzēja pieprasījuma, kas bija pamatots ar nepieciešamajiem pierādījumiem, Komisija saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/370 (4) (“Reģistrācijas regula”) noteica, ka attiecīgā ražojuma imports ir jāreģistrē.

1.3. Pagaidu pasākumi

(5)

Saskaņā ar pamatregulas 19.a pantu Komisija 2021. gada 30. aprīlī ieinteresētajām personām sniedza kopsavilkumu par ierosinātajiem pagaidu maksājumiem un detalizētu informāciju par to, kā tika aprēķinātas dempinga starpības un starpības, kas ir atbilstošas tam, lai novērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Kā skaidrots pagaidu regulas 210. apsvērumā, Komisija ņēma vērā piezīmes, kas bija saistītas ar pārrakstīšanās kļūdām, un pēc vajadzības attiecīgi laboja minētās starpības.

(6)	Komisija 2021. gada 28. maijā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/854 (5) (“pagaidu regula”) noteica pagaidu antidempinga maksājumu.

1.4. Turpmākā procedūra

(7)

Pēc tam kad tika izpausti būtiskie fakti un apsvērumi, uz kuru pamata tika noteikts pagaidu antidempinga maksājums (“izpaustā pagaidu informācija”), sūdzības iesniedzējs, importētāju un izplatītāju konsorcijs (Euranimi (6)), viens nesaistīts importētājs, viens lietotājs, izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, Indijas valdība un Indonēzijas valdība iesniedza rakstisku dokumentāciju, kurā pauda savu viedokli par provizoriskajiem konstatējumiem.

(8)	Personas, kas to lūdza, saņēma iespēju tikt uzklausītas. Uzklausīšana notika ar sūdzības iesniedzēju, importētāju un izplatītāju konsorciju, vienu nesaistītu importētāju, vienu lietotāju un diviem izlasē iekļautiem ražotājiem eksportētājiem.

(9)	Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu galīgo konstatējumu izdarīšanai. Izdarot galīgos konstatējumus, Komisija ņēma vērā ieinteresēto personu iesniegtās piezīmes un attiecīgā gadījumā pārskatīja savus provizoriskos secinājumus.

(10)

Komisija informēja visas ieinteresētās personas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tā plānoja noteikt galīgo antidempinga maksājumu Indijas un Indonēzijas izcelsmes plakano nerūsējošā tērauda auksto velmējumu importam (“izpaustā galīgā informācija”). Visām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto galīgo informāciju. Piezīmes par izpausto galīgo informāciju tika saņemtas no Eurofer, Savienības ražotāja un lietotāja Arinox, importētāju un izplatītāju konsorcija Euranimi, nesaistīta importētāja LSI un ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās. Turklāt IRNC (ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās) iesniedza piezīmes par Eurofer piezīmēm, kas attiecās uz Komisijas pieeju tā pirkumiem (sk. 71. līdz 74. apsvērumu).

(11)

Personām, kas to pieprasīja, tika dota iespēja tikt uzklausītām. Uzklausīšana notika ar sūdzības iesniedzēju, Euranimi, vienu nesaistītu importētāju, vienu lietotāju, kas izrādījās arī Savienības ražotājs, un vienu ražotāju eksportētāju. Ņemot vērā ražotāja eksportētāja IRNC piezīmes par izpausto galīgo informāciju, tika izpausta galīgā papildinformācija, kura attiecās tikai uz dažu tā eksporta pārdošanas cenu korekcijām. Komisija deva IRNC iespēju sniegt piezīmes par šo izpausto galīgo papildinformāciju, bet IRNC neatbildēja.

(12)	Ieinteresēto personu sniegtās piezīmes tika izskatītas un attiecīgā gadījumā ņemtas vērā šajā regulā.

1.5. Atlase

(13)	Par atlasi nav saņemtas piezīmes, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 6. līdz 14. apsvērums.

1.6. Izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

(14)	Pēc galīgās informācijas izpaušanas importētāju un izplatītāju konsorcijs un viens nesaistīts importētājs prasīja rūpīgi izmeklēt Covid-19 pandēmijas ietekmi, jo izmeklēšanas periods (“IP”) ietvēra ārkārtas pandēmijas periodu.

(15)	Komisija ņēma vērā to, ka dažos IP mēnešos bija Covid-19 pandēmija. Komisija rūpīgi apzināja un analizēja Covid-19 pandēmijas ietekmi un secināja, ka Savienības tirgū pastāv dempings, kas rada kaitējumu un nav saistīts ar pandēmijas ietekmi.

(16)	Par IP un attiecīgo periodu nav saņemtas citas piezīmes, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 21. apsvērums.

2. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

2.1. Apgalvojumi par ražojuma tvērumu

(17)	Pagaidu posmā viens Savienības lietotājs Arinox pieprasīja izslēgt no ražojuma tvēruma tērauda kategoriju “200” un “201” nerūsējošā tērauda aukstos velmējumus. Kā skaidrots pagaidu regulas 25. līdz 27. apsvērumā, Komisija pieprasījumu provizoriski noraidīja.

(18)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas šī persona sašaurināja savu izslēgšanas pieprasījumu, attiecinot to tikai uz tērauda kategorijas “200” ražojumiem, kas ir līdzvērtīgi Jindal“J4” vai JSLU“DD” (kategorija ar 1 % niķeļa), ar biezumu 0,90 + 0/–0,060 mm un paredzēti izmantošanai nerūsējošā tērauda augstas precizitātes slokšņu ražošanā. Tā norādīja, ka ražojumu ir viegli identificēt, tāpēc nepastāv apiešanas risks, nepastāv savstarpēja aizstājamība ar citiem ražojuma veidiem un to neražo Savienības ražošanas nozare. Turklāt uzņēmuma sniegtā informācija liecina, ka galalietojums ir viegli pārbaudāms.

(19)

Atjaunināto pieprasījumu izslēgt no ražojuma tvēruma apstrīdēja sūdzības iesniedzējs. Eurofer apgalvoja, ka Savienības lietotāja norādītās kategorijas ir komercnosaukums un nav definētas nevienā starptautiskā standartā. Tāpēc muitas dienestiem nav iespējams noteikt atsauces un veikt izslēgtā ražojuma ķīmiskā sastāva kontroli. Turklāt galalietojuma kontrole radītu nesamērīgu slogu muitas dienestiem. Bez tam, izslēdzot ražojumus, kurus ražo tikai Jindal, rastos šķērskompensācijas risks, kas ietekmētu pasākumu korektīvo ietekmi.

(20)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka šādi ražojumi ir savstarpēji aizstājami īpašību ziņā. Komisija arī secināja, ka šā izslēgšanas pieprasījuma apmierināšana patiešām radītu pārmērīgu slogu muitas dienestiem, kuriem būtu jāveic laboratorijas tests un jāpārbauda katra sūtījuma galalietojums. Turklāt, tā kā ražojums ir saistīts ar vienu konkrētu ražotāju eksportētāju, nevar izslēgt šķērskompensācijas risku.

(21)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Arinox atkārtoja savu sākotnējo ražojuma izslēgšanas pieprasījumu, t. i., pieprasījumu no ražojuma tvēruma izslēgt tērauda kategorijas “200” ražojumus ar zemu niķeļa saturu un tērauda kategorijas “201” ražojumus. Arinox apgalvoja, ka tērauda kategorijas “200” ražojumi ar zemu niķeļa saturu un tērauda kategorijas “201” ražojumi Savienības tirgū būtībā nav pieejami un Savienības ražotāji nav ieinteresēti šo ražojumu ražošanā. Tas skaidroja, ka pēc pagaidu informācijas izpaušanas tērauda kategorijas “201” ražojumu iegāde no Savienības ražošanas nozares kļuvusi ekonomiski neizdevīga un ka tikai viens ražotājs Savienībā spējis ražot nerūsējošā tērauda kategorijas “200” augstas precizitātes sloksnes ar zemu niķeļa saturu. Turklāt tas apgalvoja, ka, attiecinot uz šiem ražojumiem pašreizējo izmeklēšanu, tam jau ir nodarīts ekonomisks kaitējums, jo ražojuma cenu jutīguma dēļ tas nevarēja pārnest antidempinga maksājumu uz saviem klientiem, un ka nesenā lietā Komisija līdzīgā situācijā ražojumu izslēdza.

(22)

Turklāt uzņēmums atkārtoja, ka pastāv būtiskas fizikālo, ķīmisko un tehnisko īpašību atšķirības starp tērauda kategoriju “200” un “201” ražojumiem un citiem tērauda veidiem, kuri ietilpst izmeklējamā ražojuma tvērumā, jo īpaši tērauda kategorijas “300” ražojumiem, un ka tērauda kategorijas “200” un “201” ražojumu ķīmisko sastāvu muitas dienesti var vienkārši pārbaudīt, izmantojot viegli pieejamus instrumentus un velmētavas testa apliecības. Uzņēmums apgalvoja arī, ka izslēgšanas pieprasījums ir saistīts ar vienu galalietojumu un ka uzņēmums, visticamāk, ir vienīgais izslēgšanas pieprasījuma izmantotājs.

(23)	Uzņēmums apgalvoja, ka šķērskompensācijas risks ir ierobežots, jo tas galvenokārt pērk kategoriju “200” un “201” tēraudu no attiecīgajām valstīm un veic piegādes no dažādiem ražotājiem šajās valstīs.

(24)

Arinox nesniedza papildu pierādījumus par to, ka tērauda kategoriju “200” un “201” ražojumus nav iespējams aizstāt ar citu veidu tēraudu, izņemot apgalvojumu, ka to darīt neesot ekonomiski racionāli. Kā jau izklāstīts 20. apsvērumā, lai muitas dienesti varētu pārbaudīt ķīmisko sastāvu, ir jāveic laboratorijas tests, kas radītu smagu slogu muitas dienestiem, jo īpaši tāpēc, ka tas būtu nepieciešams katram tāda ražojuma sūtījumam, uz kuru attiecas izslēgšanas pieprasījums. Šķērskompensācijas risks ir objektīvi novērtēts, un dati, ko uzņēmums iesniedza attiecībā uz tērauda kategoriju “200” un “201” ražojumiem un citiem ražojumiem, kurus tas pircis no attiecīgajām valstīm, liecina, ka tas no šīm valstīm pircis citus ražojumus, kas ietilpst šajā izmeklēšanā izmeklējamā ražojuma tvērumā, un šāda situācija pēc būtības ir saistīta ar šķērskompensācijas risku. Turklāt, lai gan uzņēmums apgalvo, ka šīm tērauda kategorijām ir tikai viens galalietojums, nevar izslēgt, ka tām varētu būt citi lietojumi.

(25)	Tāpēc Komisija secināja, ka apmierināt šo ražojuma izslēgšanas pieprasījumu nebūtu piemēroti, un tādējādi tas tika noraidīts.

2.2. Secinājums

(26)	Par ražojuma tvērumu nav saņemtas citas piezīmes, tāpēc Komisija apstiprina pagaidu regulas 22. līdz 27. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

3. DEMPINGS

3.1. Indija

3.1.1. Sadarbošanās un pamatregulas 18. panta daļēja piemērošana

(27)

Pagaidu regulas 29. līdz 57. apsvērumā Indijas uzņēmuma Jindal subjekti, kas iesaistīti izmeklējamā ražojuma ražošanā un pārdošanā, šeit tālāk tiek saukti par “Jindal Group”. Šajā regulā šie subjekti tiks saukti par “Jindal India”, savukārt “Jindal Group” attiecas uz Jindal India, Jindal Indonesia un attiecīgajiem Jindal subjektiem trešās valstīs.

(28)	Kā paskaidrots pagaidu regulas 32. līdz 35. apsvērumā, Komisija nolēma pagaidu posmā piemērot pamatregulas 18. pantu un izmantot pieejamos faktus attiecībā uz neizpausto informāciju par Jindal Group saistītā uzņēmuma nozīmi.

(29)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Jindal Group apstrīdēja 18. panta piemērošanu. Tas uzskatīja, ka nav nedz liedzis piekļuvi attiecīgajai informācijai, nedz to nesniedzis un ka ir rīkojies, cik labi vien spējis. Tāpēc Komisijai būtu jāizmanto uzņēmuma sniegtā informācija. Komisija pienācīgi novērtēja šīs piezīmes. Kā minēts pagaidu regulas 33. apsvērumā, Jindal Group par šo jautājumu jau 2021. gada 16. aprīlī tika uzklausīta pie uzklausīšanas amatpersonas. Saskaņā ar ieteikumiem, ko uzklausīšanas amatpersona sniedza pēc minētās uzklausīšanas, Komisija 2021. gada 29. martā, atbildot uz vēstuli par 18. pantu, arī pilnībā novērtēja no Jindal Group saņemto informāciju.

(30)

Rezultātā Komisija izmantoja šā ražotāja eksportētāja sniegto informāciju un daļēji pieņēma šo apgalvojumu. Turklāt, ņemot vērā 2021. gada 29. martā sniegtās informācijas turpmāko analīzi, tika uzskatīts par lietderīgu izdarīt papildu korekciju. Tā kā tika norādīts, ka Jindal Group piezīmes ir sensitīvas, tad detalizētais apgalvojuma novērtējums tika izpausts tikai attiecīgajai personai.

3.1.2. Normālā vērtība

(31)	Sīkāka informācija par normālās vērtības aprēķinu ir izklāstīta pagaidu regulas 36. līdz 47. apsvērumā.

(32)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Jindal India un Jindal Indonesia atkārtoja savus apgalvojumus, kuros atsaucās uz pamatregulas 2. panta 5. punkta trešo un ceturto daļu un 2. panta 10. punkta k) apakšpunktu, ka Komisijai būtu jākoriģē normālā vērtība izmaksām, kas saistītas ar Covid-19 pārvietošanās ierobežojumiem, kuri tika piemēroti Indijā un Indonēzijā daļā no izmeklēšanas perioda.

(33)	Apgalvojumus vajadzēja noraidīt.

(34)

Attiecībā uz apgalvojumiem, kas pausti, atsaucoties uz 2. panta 5. punkta trešo daļu, Komisija norāda, ka, pirmkārt, trešajā daļā ir aplūkota pienācīga izmaksu sadale un šādas sadales izmantošana vēsturiskā aspektā, priekšroku dodot izmaksu sadalei, kuras pamatā ir apgrozījums. Bez tam tur teikts: “Izmaksas attiecīgi koriģē, ņemot vērā tos vienreizējos izmaksu posteņus, kas attiecas uz ražošanu nākotnē un/vai konkrētajā brīdī, ja vien tas jau nav atspoguļots izmaksu sadalē saskaņā ar šo daļu.” Konkrētajā gadījumā apgalvotās “Covid-19 izmaksas” tomēr nevar uzskatīt par atsevišķu izmaksu posteni, ko varētu koriģēt attiecībā uz izmeklēšanas periodu. Apgalvotās izmaksas ir parastās pastāvīgās izmaksas, kas uzņēmumam Jindal regulāri rodas un atkārtojas. Tikai Covid-19 dēļ tās attiecas uz mazāku saražoto daudzumu. Taču citētais trešās daļas pēdējais teikums uz šādu scenāriju neattiecas. Tādējādi korekciju saskaņā ar 2. panta 5. punkta trešo daļu veikt nevar.

(35)

Otrkārt, attiecībā uz apgalvojumiem, kas pausti, atsaucoties uz 2. panta 5. punkta ceturto daļu, Komisija norāda, ka atbilstoši 2. panta 5. punkta ceturtajā daļā paredzētajam atkāpi no vienības izmaksām, kas parasti rodas uzņēmumam, var piešķirt tikai tad, ja jaunas materiāli tehniskās bāzes dēļ ir vajadzīgi ievērojami papildu ieguldījumi un ja pēc tam ir zemi jaudas izmantošanas līmeņi, kam par iemeslu ir uzņēmuma darbības uzsākšana, kura notiek izmeklēšanas periodā vai tā daļā. Konkrētajā gadījumā zemos jaudas izmantošanas līmeņus, ja tādi bija, izraisīja ražošanas pagaidu apturēšana Covid-19 dēļ. Tāpēc 2. panta 5. punkta ceturtā daļa nav piemērojama.

(36)

Treškārt, attiecībā uz apgalvojumiem, kas pausti, atsaucoties uz 2. panta 10. panta k) apakšpunktu, Komisija norāda, ka saskaņā ar 2. panta 10. punktu korekciju var izdarīt “saistībā ar atšķirībām citos faktoros (..), ja ir redzams, ka tie skar cenu salīdzināmību atbilstīgi šim punktam, jo īpaši ja [klienti] šo faktoru [atšķirību] dēļ [iekšzemes] tirgū maksā dažādas cenas”. Jindal India un Jindal Indonesia apgalvoja, ka Covid-19 pārvietošanās ierobežojumu dēļ būtu jāizdara korekcijas ražošanās izmaksās, taču neparādīja nekādu ietekmi uz cenu salīdzināmību. Tāpēc apgalvojumu par 2. panta 10. punkta k) apakšpunktu nevar pieņemt.

(37)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Jindal Group atkārtoja apgalvojumus par korekciju attiecībā uz izmaksām, kas saistītas ar Covid-19. Attiecībā uz korekciju, kas varētu būt iespējama saskaņā ar 2. panta 5. punkta 3. un 4. apakšpunktu, Jindal Group norādīja uz “neparasti augstām” (7) izmaksām, kuras nevajadzētu attiecināt tikai uz izmeklējamā ražojuma ražošanu un pārdošanu izmeklēšanas periodā, bet ka tā vietā Komisijai būtu jāaprēķina reprezentatīvas ražošanas izmaksas izmeklēšanas periodā.

(38)

Apgalvojumu vajadzēja noraidīt. Attiecīgās izmaksas ir radušās izmeklēšanas periodā un attiecas uz izmeklējamā ražojuma ražošanu un pārdošanu. Ņemot vērā Jindal Group minēto Salmon lietas ekspertu grupas ziņojumu un saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punkta trešo daļu izmaksas attiecīgi koriģē, ņemot vērā vienreizējos izmaksu posteņus, kuri attiecas uz ražošanu nākotnē un/vai konkrētajā brīdī. Komisija atzina, ka apgalvotās izmaksas, kas saistītas ar Covid-19 pārvietošanās ierobežojumiem, ir vienreizējas. Tomēr konkrētās izmaksas, kas radušās Covid-19 pārvietošanās ierobežojumu piemērošanas laikā, ir tikai pastāvīgās izmaksas, un tās vienkārši izriet no pieejamās un citādi izmantotās jaudas nepilnīgas izmantošanas. Pēc definīcijas tie nevar attiekties uz ražošanu nākotnē, kādu, piemēram, varētu dot ieguldījumu izmaksas. Tās arī nevar attiekties uz ražošanu konkrētajā brīdī, jo tās drīzāk tieši izriet no vienreizējiem force majeure apstākļiem, proti, Covid-19 pārvietošanās ierobežojumiem.

(39)

Attiecībā uz apgalvojumu, kas pausts, atsaucoties uz pamatregulas 2. panta 10. punkta k) apakšpunktu, Jindal Group atsaucās uz Komisijas apgalvojumu 36. apsvērumā un piebilda, ka no 2. panta 10. punkta ievaddaļas skaidri izriet, ka atsauce uz cenu salīdzināmību ietver normālās vērtības (neatkarīgi no tā, kā tā noteikta) un eksporta cenas salīdzināmību.

(40)

Komisija atzina, ka 2. panta 10. punkta ievaddaļa attiecas uz cenu salīdzināmību. Tāpat ir taisnība, ka dažas korekcijas, kas uzskaitītas 2. panta 10. punkta a) līdz k) apakšpunktā, var vienlīdz piemērot normālajai vērtībai, kuras pamatā ir iekšzemes cenas, un saliktajai normālajai vērtībai. Tomēr 2. panta 10. punkta k) apakšpunktā ir ietverts skaidrs nosacījums par iekšzemes tirgū maksāto cenu starpībām, un pirms korekcijas veikšanas tas ir jāizpilda. Jindal Group nevarēja pamatot šādas atšķirības, bet varēja tikai parādīt ietekmi uz izmaksām. Jebkurā gadījumā jebkāds izmaksu pieaugums vienādi ietekmētu gan iekšzemes, gan eksporta cenas. Tāpēc jauno apgalvojumu, kas pausts, atsaucoties uz 2. panta 10. punkta k) apakšpunktu, vajadzēja noraidīt.

(41)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Chromeni apstrīdēja Komisijas veiktās izejvielu izmaksu korekcijas. Izdarot pagaidu konstatējumus, Komisija tabulā par atsevišķiem nerūsējošā tērauda karsti velmētu ruļļu (“SSHR”) pirkšanas darījumiem konstatēja, ka SSHR pirkšanas cenas no saistītām personām bija ievērojami zemākas nekā to pašu materiālu cenas, ko prasīja nesaistītas personas. Tāpēc tos nevarēja uzskatīt par atbilstošiem nesaistītu pušu darījuma principam, un Komisija veica šo cenu korekciju. Piezīmēs par pagaidu informācijas izpaušanu Chromeni apgalvoja, ka salīdzinājumam izmantoto ruļļu kvalitāte ne vienmēr bijusi vienāda un ka tas būtu jāņem vērā, veicot salīdzinājumu. Apgalvojums tika pamatots ar pirkuma līgumiem, kvalitātes atlaižu līgumu, kredītnotām, kvalitātes pārbaudes ziņojumu, kā arī ar grāmatvedības ierakstiem attiecībā uz apgalvojumu par kvalitāti. Komisija pienācīgi novērtēja apgalvojumu un uzskatīja to par pamatotu. Rezultātā Komisija uzņēmuma uzskaitē fiksēto vidējo SSHR pirkšanas cenu no saistītajām personām aizstāja ar vidējo svērto pirkšanas cenu no nesaistītiem piegādātājiem, reizinātu ar izmantotajiem daudzumiem.

(42)

Pagaidu posmā Komisija bija pārrēķinājusi Chromeni normālās vērtības amortizācijas izmaksas, jo tika konstatēts, ka nav ziņots par konkrētu ražošanas iekārtu amortizāciju, kad tās jau tika izmantotas komerciālai ražošanai. Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Chromeni apstrīdēja šo paziņoto amortizācijas izmaksu korekciju, apgalvojot, ka šīs izmaksas ir iegrāmatotas, pilnībā ievērojot Indijas vispārpieņemto grāmatvedības praksi, un tāpēc tās būtu jāpieņem. Komisija apgalvoja, ka ir atbilstīgi un pamatoti noteikt, ka iekārtu amortizācijas perioda sākums sakrīt ar izmeklējamā ražojuma faktiskās ražošanas un pārdošanas sākumu. Šajā ziņā Chromeni dokumentācijā nebija pienācīgi atspoguļotas izmaksas, kas saistītas ar izmeklējamā ražojuma ražošanu un pārdošanu, un tāpēc tās bija jākoriģē.

(43)

Visbeidzot, pēc pagaidu informācijas izpaušanas Chromeni apstrīdēja Komisijas attieksmi pret prasītajām darbības uzsākšanas izmaksu korekcijām, kuras attiecās uz amortizācijas izmaksām un pārdošanas, vispārējiem un administratīviem izdevumiem. Komisija ierobežoja laikposmu, kuram varēja veikt amortizācijas izmaksu korekciju, līdz trim mēnešiem un noraidīja PVA izdevumu korekciju sakarā ar darbības uzsākšanu. Norādot galīgās pieņemšanas apliecības izdošanas datumu, Chromeni apgalvoja, ka tērauda ražošanas līnijas darbības uzsākšanas posms ir daudz ilgāks par trim mēnešiem. Tomēr Komisija bija konstatējusi, ka komerciāla ražošana jau bija sākusies labu laiku pirms minētā datuma. Turklāt saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu, kurā citustarp ir noteikts, ka darbības uzsākšanas posma ilgums nepārsniedz izmaksu segšanas laikposmam atbilstīgu sākumposmu, Komisija konsekventi ievērotā prakse lietu izskatīšanā ir ierobežot darbības uzsākšanas posma ilgumu līdz trim mēnešiem. Tāpēc, ņemot vērā šīs lietas apstākļus, Komisija noteica, ka trīs mēneši ir atbilstošs laikposms. Attiecībā uz pārdošanas, vispārējiem un administratīvajiem izdevumiem Chromeni nesniedza pierādījumus, ka šīs izmaksas ir saistītas ar ražošanu, un tāpēc tās neietekmē ne tādu jaunu ražošanas iekārtu izmantošana, kurām nepieciešami ievērojami papildu ieguldījumi, ne zemie jaudas izmantošanas rādītāji, kas ir darbības uzsākšanas rezultāts, kā noteikts pamatregulas 2. panta 5. punkta ceturtajā daļā.

(44)	Pēc galīgās informācijas izpaušanas Chromeni tikai atkārtoja tos pašus apgalvojumus un argumentus, nesniedzot jaunus pierādījumus vai argumentus. Ņemot vērā iepriekš minēto, Chromeni apgalvojumi par amortizāciju un darbības uzsākšanas izmaksu korekciju tika noraidīti.

(45)

Pagaidu regulas 175. apsvērumā Komisija apstiprināja sūdzībā iekļautos apgalvojumus par izejvielu tirgus kropļojumiem Indijā un Indonēzijā. Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Eurofer apgalvoja, ka sakarā ar valdības radītiem kropļojumiem izejvielu tirgos Indijā un Indonēzijā uzņēmumu izmaksas būtu jākoriģē saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu. Eurofer apgalvoja, ka, ņemot vērā kropļojumus, ražotāju eksportētāju dokumentācijā norādītās izmaksas pienācīgi neatspoguļo izmaksas, kas saistītas ar izmeklējamā ražojuma ražošanu un pārdošanu, un turklāt izejvielu tirgus kropļojumi ir izraisījuši neparastu situāciju.

(46)

Komisija apgalvojumu noraidīja, jo konstatēja, ka Eurofer nav sniegusi pietiekamus pierādījumus, lai šajā gadījumā pilnībā piemērotu korekciju saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu. Pēc galīgās informācijas izpaušanas Eurofer nepiekrita, uzstājot, ka sūdzībā un pirms un pēc pagaidu informācijas izpaušanas vairākkārt iesniegtajā dokumentācijā tā ir sniegusi pietiekamus pierādījumus, kas pamato sūdzībā minēto apgalvojumu. Komisija neuzskatīja par lietderīgu sīkāk aplūkot iespējamo pamatregulas 2. panta 5. punktā paredzēto korekciju. Neatkarīgi no tā, vai pierādījumi, kas iesniegti šīs procedūras gaitā, ir pietiekami pamatojoši pierādījumi, lai pēc būtības analizētu apgalvojumu, Komisija ievēroja, ka līdzīgs apgalvojums par izejvielu kropļojumu ietekmi preču nodrošināšanā tika izskatīts antisubsidēšanas izmeklēšanas kontekstā.

3.1.3. Eksporta cena

(47)	Sīkāka informācija par eksporta cenas aprēķinu ir izklāstīta pagaidu regulas 48. līdz 50. apsvērumā.

(48)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas, kā arī pēc galīgās informācijas izpaušanas Jindal India un Jindal Indonesia apstrīdēja pieeju, ko Komisija bija izmantojusi, lai noteiktu eksporta cenu dažiem tā pārdošanas darījumiem ar Spānijā esoša saistīta tirgotāja Iberjindal S.L. (“IBJ”) starpniecību. Šis apgalvojums lielākoties tika noraidīts. Tā kā tika norādīts, ka šīs piezīmes ir sensitīvas, tad iemesli, kas bija pamatā Komisijas konstatējumiem attiecībā uz apgalvojumu, tika izpausti tikai attiecīgajai personai.

(49)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Jindal Group apgalvoja, ka eksporta cenas aprēķinā bija formulas kļūda attiecībā uz vedmaksu, kas ietekmēja cenu konkrētiem pārdošanas darījumiem Savienībā. Komisija pārbaudīja šo jautājumu un konstatēja, ka formulā patiešām ir pārrakstīšanās kļūda, un to izlaboja.

(50)	Nekādi citi apgalvojumi attiecībā uz eksporta cenas aprēķināšanu netika saņemti. Tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 48. līdz 50. apsvērums.

3.1.4. Salīdzinājums

(51)	Sīkāka informācija par normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu ir izklāstīta pagaidu regulas 51. līdz 54. apsvērumā.

(52)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Jindal India un Jindal Indonesia apgalvoja, ka Komisijai nebūtu vajadzējis atskaitīt PVA izmaksas un peļņu (“nosacīto komisijas maksu”) no tās ES pārdošanas eksporta cenas, kas notikusi ar tā saistītā tirgotāja starpniecību trešā valstī, kā skaidrots pagaidu regulas 52. un 81. apsvērumā. Apgalvojums tika noraidīts. Tā kā tika norādīts, ka šīs piezīmes ir sensitīvas, tad iemesli, kas bija pamatā apgalvojuma noraidīšanai, tika izpausti tikai attiecīgajai personai.

(53)	Pēc galīgās informācijas izpaušanas Jindal Group iesniedza papildu apgalvojumus par eksporta cenas novērtējumu attiecībā uz minēto saistīto tirgotāju. Atkal tika norādīts, ka šīs piezīmes ir sensitīvas, un par Komisijas nostāju attiecībā uz šiem apgalvojumiem Jindal tika informēts individuāli.

(54)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Jindal Group apgalvoja, ka eksporta cenu korekcijai ES pārdošanas darījumiem, kas notikuši ar JSL Global Commodities Pte. Ltd. (“JGC”) starpniecību, nevajadzētu pārsniegt tā PVA izmaksas, jo saskaņā ar iestāžu iepriekšējo praksi, ko sankcionējusi Pirmās instances tiesa, būtu pamatoti atskaitīt tikai PVA izmaksas (8). Ja Komisija uzstāj uz peļņas iekļaušanu (kas tai nebūtu jādara), šī peļņa būtu jābalsta uz JGC datiem. Jindal Group uzskata, ka tas atbilstu Komisijas nesenajai praksei un Pirmās instances tiesas apsvērumam, ka ir “samērīgi” izmantot “faktiskus datus” (9).

(55)

Apgalvojumus vajadzēja noraidīt. Pirmkārt, atskaitot tikai PVA izmaksas, netiktu ņemta vērā uzcenojuma pilnā vērtība, ko parasti veido PVA izmaksas plus peļņa. Attiecībā uz šādas peļņas novērtējumu Komisija uzstāj, ka šādai peļņai ir jābūt gūtai atbilstoši nesaistītu pušu darījuma principam un tāpēc tā nevar izmantot peļņu, kas gūta no atlīdzības, par kuru vienojušās saistītas puses. Attiecībā uz Pirmās instances tiesas spriedumu – minētais nolēmums apstiprināja PVA atskaitīšanu, bet acīmredzami neliedza vienlaicīgu peļņas atskaitīšanu, kas minētajā lietā netika apstrīdēta. Turklāt, tāpat kā minētajā lietā, šajā izmeklēšanā PVA tika atskaitītas, pamatojoties uz saistītā tirgotāja faktiskajiem datiem, jo abu subjektu saistībai nebija ietekmes uz paziņotajām PVA izmaksām. Attiecībā uz Komisijas praksi – gadījumā, ja izrādās, ka peļņas procentu ietekmē tirgotāja un ražotāja eksportētāja saistība, tad ir prakse atskaitīt nominālo peļņas procentu, kura pamatā ir dati, ko snieguši nesaistīti importētāji, kuri sadarbojas tajā pašā izmeklēšanā, un kuru izmanto par pamatotu aizstājējvērtību. Nesenajā lietā, uz kuru atsaucas Jindal Group, faktiskais peļņas procents tomēr tika uzskatīts par samērīgu, ņemot vērā šīs lietas faktus un saistītā tirgotāja veiktās funkcijas. Tāpēc tika atskaitīts faktiskais peļņas procents.

(56)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Jindal India atkārtoja savu apgalvojumu, ka normālā vērtība būtu jākoriģē, ņemot vērā nodokļu atmaksas. Proti, tas apgalvoja, ka pamatregulas 2. panta 10. punkta k) apakšpunktā ir noteikts, ka būtu jāņem vērā visas starpības, kas ietekmē cenu salīdzināmību, un tādēļ būtu jāņem vērā tā apgalvojums.

(57)	Apgalvojums tika noraidīts. Jindal India nespēja pierādīt, ka apgalvotā nodokļu atmaksa ir ietekmējusi cenu salīdzināmību. Jo īpaši, Jindal India nevarēja parādīt, ka nodokļu atmaksas rezultātā pastāvīgi palielinājās cenas iekšzemes tirgū.

(58)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Jindal India apgalvoja, ka Komisijai būtu jānodrošina, lai nodokļu atmaksu nepieskaitītu divreiz, un ka vienas un tās pašas subsīdijas divkārša kompensēšana, kura notiek, vienlaikus nosakot antidempinga un antisubsidēšanas maksājumus (jo īpaši eksporta subsīdiju gadījumā), pārkāpj Pasaules Tirdzniecības organizācijas tiesību aktus (10). Tā kā dažas nodokļu atmaksas Jindal Group subjektiem tiek izmeklētas antisubsidēšanas izmeklēšanā kā potenciālas kompensējamas subsīdijas, Komisijai būtu jānodrošina, lai šīs nodokļu atmaksas tiktu koriģētas šajā lietā vai arī netiktu kompensētas antisubsidēšanas lietā.

(59)

Attiecībā uz šo apgalvojumu Komisija paskaidroja, ka pagaidu regulas 53. apsvērumā un šīs regulas 57. apsvērumā minēto iemeslu dēļ shēma, ko izmanto Jindal India attiecībā uz saviem eksporta pārdošanas darījumiem uz Savienību, neatbilst to korekciju nosacījumiem, kuras paredzētas pamatregulas 2. panta 10. punkta b) vai k) apakšpunktā. Jo īpaši, Jindal India neparādīja, ka, ņemot vērā pamatā esošo shēmu, klienti iekšzemes tirgū pastāvīgi maksāja atšķirīgas cenas. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka apgalvojumi par korekciju nav pamatoti, un tādējādi tos noraidīja.

(60)	Citi apgalvojumi par normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu netika saņemti. Tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 51. līdz 54. apsvērums.

3.1.5. Dempinga starpības

(61)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Jindal Group apgalvoja, ka, aprēķinot dempingu, Komisija dažiem pārdošanas apjomiem Savienībā ir izmantojusi nepareizas CIF vērtības. Tomēr Komisija konstatēja, ka apgalvoto pārrakstīšanās kļūdu atbildēs uz anketas jautājumiem ir pieļāvis pats Jindal Group, un Komisija par to netika informēta ne pirms attālinātās salīdzinošās pārbaudes, ne tās laikā. Arī piezīmēs par iepriekš izpausto informāciju un piezīmēs par izpausto pagaidu informāciju Jindal Group šo jautājumu neizvirzīja. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka laikā, kad tika iesniegts apgalvojums, to vairs nevarēja attālināti salīdzinoši pārbaudīt, un tāpēc apgalvojums par iespējamo kļūdu tika noraidīts.

(62)

Kā izklāstīts iepriekš 27. līdz 60. apsvērumā, Komisija ņēma vērā ieinteresēto personu piezīmes, kas tika iesniegtas pēc pagaidu un galīgās informācijas izpaušanas. Lai labotu ar eksporta cenu saistīto pārrakstīšanās kļūdu (sk. 49. apsvērumu), tika atjaunināts arī aprēķins, kas attiecās uz Jindal India.

(63)

Galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no izmaksu, apdrošināšanas un vedmakas (CIF) cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas.

Uzņēmums	Galīgā dempinga starpība
Jindal India	13,9 %
Chromeni	45,1 %
Visi pārējie uzņēmumi	45,1 %

3.2. Indonēzija

3.2.1. Ievadpiezīme

(64)

Pagaidu regulas 58. līdz 86. apsvērumā Indonēzijas Jindal subjekti, kas iesaistīti izmeklējamā ražojuma ražošanā un pārdošanā, šeit tālāk tiek saukti par “Jindal Indonesia Group” jeb “Jindal Group”. Šajā regulā šie subjekti tiks saukti par “Jindal Indonesia”, savukārt “Jindal Group” attiecas uz Jindal India, Jindal Indonesia un attiecīgajiem Jindal subjektiem trešās valstīs.

3.2.2. Normālā vērtība

(65)	Sīkāka informācija par normālās vērtības aprēķinu ir izklāstīta pagaidu regulas 65. līdz 76. apsvērumā.

(66)	Dokumentācijā, ko 2021. gada 11. jūnija iesniedza Indonēzijas valdība, tā atgādināja, ka izlasē iekļautie Indonēzijas ražotāji eksportētāji pilnībā sadarbojās un ka Komisijai normālās vērtības aprēķināšanā jāizmanto to faktiskie dati.

(67)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Jindal Indonesia kopā ar Jindal India atkārtoja savu apgalvojumu, ka Komisijai būtu jākoriģē normālā vērtība attiecībā uz izmaksām, kas saistītas ar Covid-19 pārvietošanās ierobežojumiem. Apgalvojums tika noraidīts. Tas jau ir aplūkots iepriekš 32. līdz 36. apsvērumā.

(68)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas IRNC apstrīdēja Komisijas pieeju aizstāt SSHR balto ruļļu pirkšanas cenu ar salikto tirgus cenu, ja šis svarīgais starpprodukts tika pirkts no saistītiem piegādātājiem. Atbildēs, ko uzņēmums sniedza uz anketas jautājumiem, un attālinātajā salīdzinošajā pārbaudē Komisija konstatēja, ka šie ražojumi ir iegūti no saistītiem piegādātājiem par transfertcenu, kas bija zemāka nekā tā ražošanas izmaksas. Tāpēc provizoriskajā aprēķinā Komisija šīs cenas aizstāja ar salikto tirgus cenu, ko veido ražojumu izgatavošanas izmaksas, PVA un peļņa. Uzņēmums apgalvoja, ka transfertcenas atbilda nesaistītu pušu darījuma principam, un kritizēja, ka šajā sakarā nav bijis analīzes.

(69)

Komisija analizēja sniegtos skaidrojumus un apliecinošos dokumentus un secināja, ka ir vajadzīgs pielāgot sākotnējo pieeju attiecībā uz SSHR balto ruļļu pirkšanu no saistītajiem piegādātājiem. Saistīto SSHR balto ruļļu piegādātāju pārdošanas cenas uzņēmumam IRNC patiešām bija salīdzināmas ar to SSHR pārdošanas cenām nesaistītiem klientiem. Tāpēc tā uzskatīja par lietderīgu pieņemt šo ražojumu IRNC pirkšanas cenu, ja šī cena bija vienāda ar šo piegādātāju ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, un aizstāt to ar viņu ražošanas izmaksām, ja tika konstatēts, ka pirkšanas transfertcena ir zemāka.

(70)

Piezīmēs par galīgo izpausto informāciju Eurofer apstrīdēja pārskatīto Komisijas pieeju attiecībā uz IRNC SSHR balto ruļļu izmaksām, kā tā skaidrota 69. apsvērumā. Pirmkārt, Eurofer apgalvoja, ka Komisijai nebūtu vajadzējis izmantot IRNC SSHR pirkšanas cenas no saistītām personām, jo šīs cenas nebūtu atbildušas nesaistītu pušu darījuma principam. Otrkārt, Eurofer uzskatīja, ka Komisijas pieeja ir pretrunā konstatējumiem, kas izdarīti nesen pabeigtā izmeklēšanā, kura attiecās uz to pašu uzņēmumu grupu (11). Minētajā izmeklēšanā Komisija noraidīja attiecīgā ražojuma ražošanā galvenās sastāvdaļas ražošanas izmaksas. Treškārt, tā apgalvoja, ka tad, ja Komisija neatkāptos no savas pieejas, tai vai nu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu, koriģējot saistītu pušu darījuma vērtību, pie SSHR pirkšanas cenas būtu jāpieskaita samērīga peļņa, vai arī saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punktu jāpalielina IRNC no SSCR gūtā peļņa, kas tiek izmantota normālās vērtības aprēķināšanai, lai kompensētu darījumus, kas notikuši par pašizmaksu vai ar neparasti zemu peļņu.

(71)

Komisija pārbaudīja šos apgalvojumus. Attiecībā uz pirmo apgalvojumu Komisija konstatēja, ka saistīto IRNC SSHR piegādātāju sniegtā informācija bija pilnīga un pietiekama, lai novērtētu, vai IRNC un šo piegādātāju saistībai bija ietekme uz SSHR pirkšanas cenām. Komisija konstatēja, ka saistītie piegādātāji izmeklēšanas periodā pārdeva SSHR ne tikai savam saistītajam klientam IRNC, bet arī vairākiem nesaistītiem iekšzemes klientiem un ka pārdošanas cenas IRNC un nesaistītiem klientiem atbilda nesaistītu pušu darījuma principam. Tāpēc tika uzskatīts, ka IRNC un tā saistītā piegādātāja saistība pamatregulas 2. panta 1. punkta nozīmē neietekmēja šīs cenas un nav pamata tās neņemt vērā nemaz. Otrkārt, neieņemot nekādu nostāju par faktiem un secinājumiem, kas izdarīti Eurofer minētajā SSHR izmeklēšanā, Komisija atgādināja, ka katrs gadījums tiek novērtēts un analizēts atsevišķi un, ja kādā izmeklēšanā konstatētie fakti atšķiras no faktiem, kuri konstatēti iepriekšējā izmeklēšanā, arī tad, ja tā ir nesena izmeklēšana, kas attiecas uz to pašu uzņēmumu grupu, var izdarīt citādu secinājumu.

(72)

Prasība pie SSHR pirkšanas cenas pieskaitīt samērīgu peļņu tika noraidīta, jo 2. panta 5. punkts tiešām ļauj izdarīt šādu korekciju, ja izmaksas, kas saistītas ar izmeklējamā ražojuma ražošanu, nav pienācīgi atspoguļotas attiecīgās personas dokumentācijā. Tomēr šajā izmeklēšanā Komisija nav konstatējusi, ka tas tā būtu. Attiecībā uz trešā apgalvojuma otro daļu Komisija atgādināja, ka izmeklējamo ražojumu ražo, izmantojot tikai SSHR, kas iegūti no saistītajiem piegādātājiem tajā pašā rūpniecības zonā, un ražošanas noslēguma posmu veic IRNC. Pamatregulas 2. panta 6. punktā ir skaidri noteikts, ka peļņa “balstās uz faktiskajiem datiem par līdzīga [ražojuma] ražošanu un pārdošanu parastās tirdzniecības operācijās, ko veic izmeklēšanai pakļautais eksportētājs vai ražotājs”. Tāpēc šis noteikums attiecas tikai uz peļņas procenta noteikšanu līdzīgā ražojuma pārdošanā un neattiecas uz nesaistītu pušu darījuma principam atbilstošu cenas noteikšanu izejvielu pārdošanā.

(73)	Ņemot vērā iepriekš minēto, Eurofer apgalvojumi tika noraidīti.

(74)	Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Eurofer apgalvoja, ka, ņemot vērā Indonēzijā konstatētos izejvielu tirgus kropļojumus, būtu jāveic normālās vērtības korekcija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu. Šis jautājums jau ir aplūkots iepriekš 45. un 46. apsvērumā.

3.2.3. Eksporta cena

(75)	Sīkāka informācija par eksporta cenas aprēķinu ir izklāstīta pagaidu regulas 77. līdz 79. apsvērumā.

(76)

Kā skaidrots pagaidu regulas 79. apsvērumā, ražotājiem eksportētājiem, kuri eksportēja attiecīgo ražojumu uz Savienību, izmantojot saistītus uzņēmumus, kas darbojās kā importētāji, eksporta cena tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, pamatojoties uz cenu, par kādu importētais ražojums tika pirmo reizi pārdots tālāk neatkarīgiem klientiem Savienībā. Kā noteikts pagaidu regulas 64. apsvērumā, Jindal Indonesia veica noteiktus pārdošanas darījumus ar Spānijā esošā IBJ starpniecību.

(77)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Jindal Indonesia par šiem pārdošanas darījumiem iesniedza tādas pašas piezīmes kā Jindal India piezīmes, kuras minētas iepriekš 48. apsvērumā. Apgalvojums tika noraidīts. Apgalvojuma noraidīšanas iemesli 48. apsvērumā minēto iemeslu dēļ tika darīti zināmi tikai attiecīgajai personai.

3.2.4. Salīdzinājums

(78)	Sīkāka informācija par normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu ir izklāstīta pagaidu regulas 80. līdz 83. apsvērumā.

(79)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Jindal Indonesia par korekcijām attiecībā uz nosacīto komisijas maksu iesniedza tādas pašas piezīmes kā Jindal India piezīmes, kuras minētas iepriekš 52. apsvērumā. Apgalvojums tika noraidīts. Apgalvojuma noraidīšanas iemesli 52. apsvērumā minēto iemeslu dēļ tika darīti zināmi tikai attiecīgajai personai.

(80)	Jindal Indonesia apgalvoja, ka Komisijai, lai aprēķinātu kredīta izmaksas, bija jāizmanto Indonēzijas Bankas publicētās īstermiņa procentu likmes USD un IDR aizdevumiem, nevis CEIC publicētās starpbanku īstermiņa procentu likmes.

(81)

Komisija analizēja sniegtos paskaidrojumus un apliecinošos dokumentus un uzskatīja, ka ir pamatoti mainīt datu avotu atbilstoši Jindal Indonesia prasītajam. Tomēr attiecībā uz atšķirīgu procentu likmju piemērošanu pārdošanas darījumiem iekšzemes tirgū un eksportam pamatregulas 2. panta 10. punkta g) apakšpunktā ir paredzēta iespēja izdarīt korekciju, ņemot vērā atšķirības konkrētajam pārdošanas apjomam piešķirto kredītu izmaksās, ar noteikumu, ka šo faktoru ņem vērā, nosakot cenu. Attālinātajā salīdzinošajā pārbaudē Komisija konstatēja, ka uzņēmums finansē gan iekšzemes, gan eksporta operācijas, galvenokārt izmantojot īstermiņa aizdevumus un visaptverošos tirdzniecības mehānismus ASV dolāros. Uzņēmuma dokumentācijā Komisija neatrada pierādījumus, kas pamatotu citādas procentu likmes izmantošanu IDR aizņēmumiem iekšzemes pārdošanā. Tāpēc Komisija noraidīja prasību izmantot procentu likmi IDR aizdevumiem, ar ko finansēja pārdošanu iekšzemes tirgū.

(82)

IRNC Group atkārtoti apgalvoja, ka Komisija ir bijusi nekonsekventa, jo koriģējusi eksporta cenu, ievērojot pamatregulas 2. panta 10. punkta e) apakšpunktu, attiecībā uz konkrētām transporta izmaksām, savukārt apgalvojumi par pārdošanas cenas iekšzemes tirgū korekciju attiecībā uz konkrētām transporta izmaksām un citām saistītām papildu izmaksām, jo īpaši izmaksām, kas radušās, nogādājot attiecīgo ražojumu no rūpnīcas uz iekšzemes noliktavu, tika noraidīti.

(83)

Komisija ievēroja, ka pamatregulas 2. panta 10. punkta e) apakšpunkts ir piemērojams transporta izmaksām, kas radušās pēc pārdošanas, par preču pārvietošanu no eksportētāja telpām pirmajam neatkarīgajam pircējam. IRNC iekšzemes noliktava atrodas tā telpās, un izmaksas, kas radušās par preču pārvietošanu no rūpnīcas uz iekšzemes noliktavu, radās pirms pārdošanas.

(84)

IRNC Group arī apgalvoja, ka Komisija nav izskaidrojusi, kāpēc līdzīgi papildu transporta un ostas maksu izdevumi, kas radušies par precēm, kuras pārkrautas Ķīnas muitas zonā, arī nebūtu jānoraida. Komisija analizēja piezīmes un pierādījumus lietas materiālos, jo īpaši pārdošanas līgumu starp ražotāju un tā saistītajiem tirgotājiem, kas iesaistīti eksporta pārdošanā. Komisija ievēroja, ka pārdošanas līgumā ir skaidri norādīts, ka izkraušanas osta atrodas Savienībā un ka ir atļauta preču pārkraušana. Turklāt attiecībā uz eksporta pārdošanu transporta izdevumi tirgotājam rodas tieši, un tāpēc tie ietekmē cenu salīdzināmību, savukārt iekšzemes pārdošanas noliktavas izdevumos izmaksas par preču pārvietošanu uz noliktavu sedz ražotājs, un tās ir radušās pirms pārdošanas. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(85)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas IRNC apgalvoja arī, ka Komisija ir izmantojusi nekonsekventu pieeju, jo nav veikusi normālās vērtības korekciju saskaņā ar 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu, tādējādi atspoguļojot korekcijas, ko tā veikusi saskaņā ar 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu attiecībā uz eksporta pārdošanu ar saistīto tirgotāju starpniecību.

(86)

Komisija atgādināja, ka Tiesas judikatūrā (12) ir skaidri noteikts, ka “(..) pusei, kura pamatregulas 2. panta 10. punkta ietvaros lūdz veikt korekcijas ar mērķi padarīt salīdzināmu normālo vērtību un eksporta cenu, lai noteiktu dempinga starpību, ir jāiesniedz pierādījums, ka tās lūgums ir pamatots (..)”. Šajā sakarā IRNC iesniegtā dokumentācija ir tikai paziņojums, kurā pieprasīta normālās vērtības korekcija, bet tam nav nedz pamatojuma pēc būtības, nedz detalizēta paskaidrojuma. Bez tam Komisija atgādināja, ka eksporta cenas korekcija automātiski nenozīmē normālās vērtības korekciju un ka šādu normālās vērtības korekciju pusei, kas to pieprasa, ir nepieciešams pienācīgi pamatot, izmantojot faktus un pierādījumus.

(87)	Tādējādi Komisija konstatēja, ka vienkāršs paziņojums, kurā pieprasīta korekcija, nesniedzot tam pamatojumu, acīmredzami neatbilst Tiesas noteiktajam juridiskajam standartam. Nepamatotības dēļ šis apgalvojums tādējādi tika noraidīts.

(88)	IRNC apgalvoja arī, ka Komisijai ir pienākums ar pierādījumiem pamatot savu lēmumu koriģēt eksporta cenu saskaņā ar 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu un ka pagaidu un galīgajā izpaustajā informācijā tā nav norādījusi pietiekamu pamatojumu.

(89)

Kad pēc galīgās informācijas izpaušanas no uzņēmuma tika saņemtas piezīmes, Komisija 2021. gada 16. septembrī par konkrēto uzņēmumu izpauda papildinformāciju, kurā sīkāk izskaidroti iemesli un pierādījumi, kas pamato šādu eksporta cenas korekciju. Reaģējot uz šo konkrētam uzņēmumam izpausto informāciju, uzņēmums neiesniedza piezīmes.

3.2.5. Dempinga starpības

(90)	Kā izklāstīts iepriekš 65. līdz 89. apsvērumā, Komisija ņēma vērā ieinteresēto personu piezīmes, kas tika iesniegtas pēc pagaidu informācijas izpaušanas, un attiecīgi pārrēķināja dempinga starpības.

(91)

Galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no izmaksu, apdrošināšanas un vedmakas (CIF) cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas.

Uzņēmums	Galīgā dempinga starpība
Jindal Indonesia	20,2 %
IRNC Group	10,2 %
Visi pārējie uzņēmumi	20,2 %

4. KAITĒJUMS

4.1. Savienības ražošanas nozares definīcija un ražošanas apjoms Savienībā

(92)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Arinox, ieinteresētā persona, kas provizoriski tika kvalificēta kā lietotājs, apgalvoja, ka tā būtu jāuzskata par Savienības ražotāju. Būtu jānorāda, ka uzņēmuma dati bija iekļauti Eurofer iesniegtajos makroekonomiskajos rādītājos, kurus salīdzinoši pārbaudīja Komisija, un tādējādi Komisija uzskatīja, ka šis uzņēmums pieder pie Savienības ražošanas nozares, kas aprakstīta pagaidu regulas 87. apsvērumā. Tomēr Komisija ievēroja, ka Arinox sākotnējā pieprasījumā par ražojuma izslēgšanu atzina sevi par galalietotāju un importētāju, turklāt uzņēmuma apgalvojumi pagaidu posmā bija saistīti ar darbībām, ko tas veica kā lietotājs Savienības tirgū.

(93)

Arinox, Euranimi un viens nesaistīts importētājs pieprasīja to 13 Savienības ražotāju identitāti, kuri veidoja Savienības ražošanas nozari IP laikā. Papildus trim izlasē iekļautajiem ražotājiem un uzņēmumiem, kas atbalsta sūdzību (t. i., Acerinox, Outokumpu Nirosta GmbH, Outokumpu Stainless AB), tie ir Marcegaglia, Acroni, Arinox, Otelinox un trīs pārvelmētāji, kas atrodas Vācijā (t. i., SAP Precision Metal, BWS un Waelzholz).

(94)	Par Savienības ražošanas nozares definīciju un Savienības ražošanas apjomu, nav saņemtas citas piezīmes, tāpēc Komisija apstiprina savus pagaidu regulas 87. līdz 89. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

4.2. Patēriņš Savienībā

(95)	Par patēriņu Savienībā nav saņemtas piezīmes, tāpēc Komisija apstiprina pagaidu regulas 90. līdz 92. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

4.2.1. Importa no attiecīgajām valstīm ietekmes novērtējums kopumā

(96)

Importētāju un izplatītāju konsorcijs un viens nesaistīts importētājs apstrīdēja Indijas un Indonēzijas importa ietekmes uz Savienības ražošanas nozares stāvokli novērtējumu kopumā. Ieinteresētās personas apgalvoja, ka importa apjomi no abām valstīm ir nelieli, importa tendence no Indijas (neliels samazinājums) un no Indonēzijas (straujš pieaugums) visā attiecīgajā periodā atšķiras un nav pienācīgi novērtēti konkurences apstākļi starp importētajiem ražojumiem un starp importētajiem ražojumiem un līdzīgiem Savienības ražojumiem, kā prasīts pamatregulas 3. panta 4. punktā.

(97)

Piezīmēs, kas iesniegtas pēc pagaidu informācijas izpaušanas, sūdzības iesniedzējs iebilda pret konsorcija un nesaistītā importētāja apgalvojumu, norādot, ka importa tendences nav būtiskas, lai piemērotu pamatregulas 3. panta 4. punktu, ka konkurences apstākļi tika pienācīgi novērtēti un ka novērtējums kopumā nodrošina maksājumu nediskriminējošu piemērošanu.

(98)

Komisija konstatēja, ka ir izpildītas prasības, kas noteiktas importa novērtējumam kopumā. Importa apjoms no katras no abām attiecīgajām valstīm nebija nenozīmīgs, t. i., katrai no tām tas pārsniedza 1 % no tirgus daļas, un novērtējumu kopumā pamatoja konkurences apstākļi, jo importētajiem ražojumiem ir tādas pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības kā ražojumiem, ko pārdod Savienības ražotāji, un tiem ir vienāds pamatlietojums. To atspoguļo no Indijas un Indonēzijas importēto ražojuma veidu augstais sakritības līmenis ar Savienības ražotāju pārdotajiem ražojuma veidiem.

(99)	Turklāt tika konstatēts, ka no Indijas un Indonēzijas importētie ražojuma veidi lielā mērā ir līdzīgi cits citam un to attiecīgo cenu līmenis ir salīdzināms.

(100)

Turklāt, kā norādījis sūdzības iesniedzējs, pamatregulas 3. panta 4. punktā nav prasīts salīdzināt importa tendences starp attiecīgajām valstīm.

(101)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas konsorcijs un viens nesaistīts importētājs pieprasīja izpaust teorētiskos modeļus, kas izmantoti, lai novērtētu izmeklējamā ražojuma konkurences apstākļus Savienības tirgū un attiecīgajās valstīs, un apstiprināt, ka par šiem konkurences apstākļiem ir notikusi apspriešanās ar Komisijas konkurences un ekonomiskās analīzes dienestiem.

(102)

Bez tam tie apgalvoja, ka nav sniegta statistiska analīze, kas pamatotu iepriekš 99. un 100. apsvērumā izdarītos konstatējumus, un apgalvoja, ka importa no Indijas un Indonēzijas tirgus daļa ir neliela salīdzinājumā ar Savienības ražošanas nozares tirgus daļu. Importa apjomi no Indijas IP laikā bija mazāki nekā 2017. un 2018. gadā un līdzīgi kā import apjomi 2019. gadā. Turklāt attiecīgā ražojuma importa apjomus no Indijas ierobežo valsts kvota, kas noteikta ar tērauda aizsardzības pasākumiem. Tāpēc konsorcijs un nesaistītais importētājs uzskatīja, ka nav atbilstoši piemērot pamatregulas 3. panta 4. punktu.

(103)

Komisija veica teorētisku analīzi, kurā salīdzināja ražojuma veidus, ko Savienības tirgū pārdeva ražotāji eksportētāji, un Savienības ražotāju pārdoto ražojumu, pamatojoties uz izlasē iekļauto uzņēmumu norādītajiem ražojuma kontroles numuriem (RKN). Šī analīze parādīja augstu sakritības līmeni. Sakritības līmenis starp katra ražotāja eksportētāja un Savienības ražošanas nozares pārdotajiem ražojumiem ir norādīts konkrētajiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem izpaustajā informācijā. Turklāt Komisija konstatēja arī ievērojamu līdzību starp Indonēzijas ražotāju eksportētāju un Indijas ražotāju eksportētāju pārdotajiem ražojuma veidiem. Tāpēc Komisija secināja, ka no attiecīgajām valstīm importētie ražojumi un Savienības ražojumi nepārprotami savstarpēji konkurē un ka importa ietekmes novērtējums kopumā ir atbilstošs. Konsorcijs un nesaistītais importētājs nesniedza pamatotus pierādījumus, kāpēc Komisijas veiktā analīze būtu nepareiza vai nepietiekama. Ņemot vērā 3. panta 4. punktā uzskaitītos nosacījumus, tas, ka Indijai aizsardzības pasākumu ietvaros noteikta valsts kvota, neietekmē šo analīzi. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(104)

Par importa no attiecīgajām valstīm ietekmes novērtējumu kopumā nav saņemtas citas piezīmes, tāpēc Komisija apstiprina visus pārējos pagaidu regulas 93. līdz 98. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

4.2.2. Importa apjoms no attiecīgajām valstīm un tā tirgus daļa

(105)

Importētāju un izplatītāju konsorcijs un viens nesaistīts importētājs apgalvoja, ka imports no Indonēzijas ir palielinājies, jo šī valsts ir jauna izmeklējamā ražojuma eksportētāja uz Savienību, un ka imports no Indijas attiecīgajā periodā nav palielinājies, tāpēc iespējamais attiecīgo valstu tirgus daļas pieaugums nav ietekmējis Savienības ražošanas nozares tirgus daļu, bet ir aizstājis importu no citām trešām valstīm.

(106)

Kā izklāstīts 97. līdz 105. apsvērumā, Komisija analizēja importu kopumā, un importam no attiecīgajām valstīm attiecīgajā periodā bija vērojama tendence palielināties. Tas, ka Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā nedaudz palielinājās un Indonēzija sāka eksportu uz Savienību tikai attiecīgā perioda sākumā, nemainīja faktu, ka imports no attiecīgajām valstīm tika veikts par dempinga cenām, tādējādi nodarot būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Tāpēc apgalvojumu vajadzēja noraidīt.

(107)

Par importa apjomiem no attiecīgajām valstīm un to tirgus daļu nav saņemtas citas piezīmes, tāpēc Komisija apstiprina visus pārējos pagaidu regulas 99. līdz 101. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

4.2.3. Attiecīgo valstu importa cenas un cenas samazinājums

(108)

Pagaidu regulas 105. apsvērumā Komisija norādīja, ka Indijas ražotājiem eksportētājiem tā ir konstatējusi cenas samazinājuma starpības 4,8 % un 13,4 % apmērā.

(109)

Tomēr šajās starpībās bija pārrakstīšanās kļūda, un tā būtu jālabo, nosakot cenas samazinājuma starpības 5,8 % un 13,4 % apmērā.

(110)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Euranimi un viens nesaistīts importētājs apgalvoja, ka nevar rekonstruēt to, kā tika noteiktas attiecīgā ražojuma importa cenas un kā tika aprēķināta cenas samazinājuma starpība, tostarp tās korekcijas.

(111)

Importa no attiecīgajām valstīm cenas, kas norādītas pagaidu regulas 3. tabulā, pamatojas uz Eurostat datiem. Šī informācija ir publiski pieejama. Kā paskaidrots pagaidu regulas 104. apsvērumā, cenas samazinājuma starpības pamatā bija salīdzinājums starp izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārdošanas cenām nesaistītiem klientiem Savienības tirgū un attiecīgajām izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju cenām pirmajam neatkarīgajam klientam Savienības tirgū, diferencētām katram ražojuma veidam un koriģētām, lai tās atbilstu vienādiem pārdošanas noteikumiem. Tā kā sīkākas katra uzņēmuma pārdošanas cenas pēc definīcijas ir konfidenciāla komercinformācija, tās attiecīgajiem uzņēmumiem tika sniegtas tikai konkrēti tiem izpaustajā informācijā.

(112)

Par importa cenām no attiecīgajām valstīm un cenas samazinājumu nav saņemtas citas piezīmes, tāpēc Komisija apstiprina pagaidu regulas 102. līdz 105. apsvērumā izklāstītos secinājumus ar iepriekš 71. apsvērumā izklāstītajām korekcijām.

4.3. Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

4.3.1. Vispārīgas piezīmes

(113)

Piezīmes nav saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 106. līdz 110. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

4.3.2. Makroekonomiskie rādītāji

(114)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Eurofer apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā esot samazinājusies, nevis palielinājusies, kā secināts pagaidu regulas 116. apsvērumā.

(115)

Tomēr šis izteikums būtu pareizs tikai tad, ja Eurofer apsvērumi par, kā tas apgalvo, pārmērīgajiem trešo valstu importa apjomiem būtu faktu ziņā pareizi. Kā paskaidrots tālāk 135. apsvērumā, pagaidu regulā sniegtie importa apjomu skaitliskie rādītāji ir pareizi. Tādējādi arī Savienības ražošanas nozares tirgus daļa ir pareiza.

(116)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas importētāju un izplatītāju konsorcijs un viens nesaistīts importētājs norādīja, ka pagaidu regulā ir atspoguļota neatbilstība 300 līdz 400 tūkst. tonnu apmērā starp pagaidu regulas 111. apsvērumā norādītajiem Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoma skaitliskajiem rādītājiem attiecīgajā periodā un pagaidu regulas 114., 126. un 152. apsvērumā norādītajiem atbilstīgajiem pārdošanas, krājumu un eksporta skaitliskajiem rādītājiem. Pēc galīgās informācijas izpaušanas tie apstrīdēja Savienības ražošanas nozares jaudas līmeni un pieprasīja pierādījumus par nominālo, faktisko un reāli izmantoto ražošanas jaudu un katra individuālā ražotāja faktiski saražoto daudzumu, datus par atsevišķu Eiropas ražotāju pārdošanas apjomiem un cenām un katra Savienības ražotāja importa apjomus no attiecīgajām valstīm.

(117)

Tomēr iepriekš minētos skaitliskos rādītājus nevar pilnībā salāgot, jo ražošanas, pārdošanas un eksporta apjomi attiecas uz Savienības ražošanas nozari kopumā, savukārt pagaidu regulas 126. apsvērumā norādītie krājumu skaitliskie rādītāji ir mikroekonomisks rādītājs, kas attiecas tikai uz izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Komisija salīdzināja visus skaitliskos rādītājus un atzina tos par uzticamiem. Tā kā individuāli skaitliskie rādītāji par katru ražotāju ir konfidenciāla komercinformācija, tad Komisija pagaidu regulā sniedza tikai apkopotu informāciju.

(118)

Turklāt gandrīz puse no apgalvotās neatbilstības ir saistīta ar Savienības ražošanas nozares pārdošanu saistītiem lietotājiem ierobežotā tirgū. Šie apjomi tika iekļauti ražošanas skaitliskajos rādītājos, kas norādīti pagaidu regulas 111. apsvērumā, bet netika iekļauti pagaidu regulas 114. apsvērumā norādītajā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomā. Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms ierobežotā tirgū bija aptuveni 5 % no Savienības ražošanas nozares kopējā pārdošanas apjoma, un šī attiecība visā attiecīgajā periodā bija stabila.

(119)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas importētāju un izplatītāju konsorcijs un viens nesaistīts importētājs apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares tirgus daļas pieaugums liecina, ka kaitējuma nav un ka attiecīgo valstu tirgus daļas pieaugums negatīvi neietekmēja Savienības ražošanas nozares tirgus daļu.

(120)

Kā paskaidrots 107. apsvērumā, nelielais Savienības ražošanas nozares tirgus daļas pieaugums attiecīgajā periodā nemainīja faktu, ka imports no attiecīgajām valstīm palielinājās par 86 % un tika veikts par dempinga cenām, nodarot būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Tāpēc apgalvojumu vajadzēja noraidīt.

(121)

Par šo iedaļu nav saņemtas citas piezīmes, tāpēc Komisija apstiprina savus pagaidu regulas 111. līdz 121. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

4.3.3. Mikroekonomiskie rādītāji

(122)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas importētāju un izplatītāju konsorcijs un viens nesaistīts importētājs apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares negatīvo rentabilitātes tendenci nevar saistīt ar importu no attiecīgajām valstīm, jo tā apjomi ir nelieli un nevar būt tik ievērojami ietekmējuši tirgu. Importētāju un izplatītāju konsorcijs un nesaistītais importētājs apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares peļņa kopš IP ir palielinājusies.

(123)

Importa apjomi no minētajām valstīm pārsniedza de minimis līmeni, un, kā izklāstīts pagaidu regulas 141. apsvērumā, to zemās cenas, par kurām tika konstatēts, ka tās ir dempinga cenas, radīja cenu spiedienu Savienības tirgū. Tāpēc Komisija secināja, ka importa par dempinga cenām pieaugums no attiecīgajām valstīm varētu būt saistīts ar Savienības ražošanas nozares negatīvo rentabilitātes tendenci. Iespējamais Savienības ražotāju rentabilitātes līmeņa pieaugums pēc IP nemaina šo secinājumu, jo izmeklēšana attiecas tikai uz IP.

(124)

Par šo iedaļu nav saņemtas citas piezīmes, tāpēc Komisija apstiprina savus pagaidu regulas 122. līdz 133. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

4.4. Secinājums par kaitējumu

(125)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas importētāju konsorcijs, viens nesaistīts importētājs, kā arī Indonēzijas valdība apgalvoja, ka dažiem kaitējuma rādītājiem attiecīgajā periodā bija pozitīva dinamika, un uzsvēra Savienības ražošanas nozares tirgus daļas pieaugumu, nodarbinātības pieaugumu un krājumu samazināšanos.

(126)

Krājumu līmenis procentos no pārdošanas apjomiem ir palicis nemainīgs, tāpēc tas nav skaidrs kaitējuma rādītājs. Pārējiem diviem attiecīgajiem rādītājiem attiecīgajā periodā patiešām bija pozitīva dinamika. Tomēr, kā paskaidrots pagaidu regulas 134. apsvērumā, tirgus daļas pieaugums notika uz Savienības ražotāju rentabilitātes rēķina. Nodarbinātība nedaudz palielinājās, lai gan darbaspēka izmaksas tomēr samazinājās. Tomēr šie konstatējumi neatspēko galvenos konstatējumus par kaitējumu, t. i., rentabilitātes negatīvo dinamiku un visus Savienības ražošanas nozares finanšu rādītājus.

(127)

Importētāju un izplatītāju konsorcijs un nesaistītais importētājs bez tam apgalvoja, ka par 2021. gada pirmo ceturksni pieejamie dati liecina, ka izlasē iekļauto Savienības ražotāju finansiālais stāvoklis uzlabojas un tāpēc ražošanas nozarei nav vajadzīga papildu aizsardzība.

(128)

Savienības ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa analīze tika veikta, pamatojoties uz attiecīgo periodu, kas beidzās 2020. gada jūnijā. Kā norādīts pagaidu regulas 128. līdz 133. apsvērumā, visi Savienības ražotāju finanšu rādītāji attiecīgajā periodā pasliktinājās. Secinājumu, kas izdarīts šajā sakarā, nevar atspēkot ar apgalvojumu, ko pamato nerevidēti pārskati par 2021. gada pirmo ceturksni, par Savienības ražotāju stāvokļa īstermiņa uzlabojumu pēc attiecīgā perioda.

(129)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija galīgi secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

5. CĒLOŅSAKARĪBA

5.1. Importa par dempinga cenām ietekme

(130)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Indonēzijas valdība apgalvoja, ka imports no Indonēzijas nevarēja radīt kaitējumu savas mazās tirgus daļas dēļ un tādēļ, ka tā cenas attiecīgajā periodā palielinājās.

(131)

Komisija vispirms atgādināja, ka imports no Indonēzijas un tā tirgus daļa tika novērtēti kopumā ar importu no Indijas. Turklāt Komisija ievēroja, ka Indonēzijas tirgus daļa attiecīgajā periodā katrā ziņā strauji palielinājās no 0,4 % 2017. gadā līdz 2,8 % izmeklēšanas periodā. Lai gan no Indonēzijas veiktā importa cenas attiecīgajā periodā palielinājās, tās vienmēr bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām.

(132)

Par cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no Indijas un Indonēzijas un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu nav saņemtas citas piezīmes, tāpēc Komisija apstiprina savus pagaidu regulas 141. līdz 143. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

5.2. Citu faktoru ietekme

(133)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Eurofer norādīja uz neatbilstību starp pagaidu regulas 11. tabulā sniegtajiem skaitliskajiem rādītājiem, kas attiecas uz importa apjomiem no trešām valstīm, un Eurostat datiem.

(134)

Tomēr Eurofer minētie skaitliskie rādītāji neietver importu, par kuru Eurostat ziņojis ievešanas pārstrādei un izvešanas pārstrādei muitas režīmu ietvaros un kurš tika ņemts vērā pagaidu regulas 11. tabulā.

(135)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Eurofer apšaubīja Komisijas izmantoto importa apjomu precizitāti un apgalvoja, ka iepriekš 99. apsvērumā izklāstītā pieeja neatbilst Komisijas parastajai praksei un nav saderīga ar mērķi izmeklēšanā novērtēt kaitējumu un cēloņsakarību. Eurofer apgalvoja, ka importam, kas veikts ievešanas pārstrādei un izvešanas pārstrādei muitas režīma ietvaros, nepiemēro antidempinga maksājumus un tas nekonkurē ar Savienības ražošanas nozares precēm.

(136)

Komisija uzskatīja, ka preces, kas importētas ievešanas pārstrādei un izvešana pārstrādei režīma ietvaros, Savienībā ir ne tikai tranzītā, bet tām tiek veiktas tādas apstrādes darbības, kurās tiek pievienota vērtība, kā, piemēram, montāža un pārveidošana. Tādējādi šis imports nepārprotami konkurē ar Savienības ražošanas nozares izgatavotajiem ražojumiem. Piemēram, uzņēmumam, kurš atrodas Savienībā un kura darbība būtu tieši šo pārstrādes darbību veikšana, ir iespēja vai nu pirkt ražojumu no Savienības ražošanas nozares, vai to importēt ievešanas pārstrādei režīma ietvaros. Tāpēc, novērtējot kaitējumu, būtu jāņem vērā imports, kas veikts šo īpašo muitas režīmu ietvaros. Patiešām, par to tiek arī iekasēti nodokļi saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 (13) 76. pantu.

(137)

Turklāt Eurofer apgalvoja, ka importa apjomi no dažādām valstīm nav konsekventi, jo importa apjomos no konkrētām trešām valstīm nav ietverti apjomi, kuriem piemērots ievešanas pārstrādei un izvešanas pārstrādei muitas režīms.

(138)

Importa apjomiem tika izmantoti Eurostat oficiālie skaitliskie rādītāji, un tie attiecās gan uz attiecīgajām valstīm, gan uz visām pārējām trešām valstīm, ietverot parasto muitas režīmu un ievešanas pārstrādei un izvešanas pārstrādei režīmu.

(139)

Turklāt Eurofer atsaucās uz importa apjomiem termiņbeigu pārskatīšanā, kura attiecās uz šā paša ražojuma importu no Ķīnas un Taivānas, kurā bija tas pats izmeklēšanas periods un attiecīgais periods un kurā Komisija novērtēja Savienības patēriņu un tirgus daļas, neņemot vērā importu, kas veikts ievešanas pārstrādei un izvešanas pārstrādei režīma ietvaros. Tāpēc skaitliskie rādītāji termiņbeigu pārskatīšanā un šajā izmeklēšanā attiecībā uz importu, patēriņu un tirgus daļu atšķiras, tātad vienā no abām izmeklēšanām ir pieļauta acīmredzama kļūda.

(140)

Termiņbeigu pārskatīšanā, kas attiecās uz SSCR importu no Ķīnas un Taivānas, kaitējuma analīzē patiešām ir tāds pats izmeklēšanas periods un attiecīgais periods. Tomēr minētajā izmeklēšanā veiktā analīze ir citāda, t. i., tā aplūko dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, un minētajā izmeklēšanā izdarītie secinājumi nav automātiski derīgi šajā izmeklēšanā. Tādējādi, lai gan importa skaitliskie rādītāji minētajā termiņbeigu pārskatīšanā neietvēra importu, kas veikts ievešanas pārstrādei un izvešanas pārstrādei režīma ietvaros, minētajā izmeklēšanā izdarītie secinājumi joprojām ir spēkā. Tāpēc šos atšķirīgos datus Komisija neuzskatīja par acīmredzamu kļūdu.

(141)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas importētāju un izplatītāju konsorcijs un viens nesaistīts importētājs apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares finanšu rādītāji pasliktinājušies nevis importa par dempinga cenām dēļ, bet Covid-19 pandēmijas ietekmes dēļ. Piezīmēs, kas iesniegtas pēc pagaidu informācijas izpaušanas, sūdzības iesniedzējs iebilda pret šo apgalvojumu, norādot, ka kaitējuma tendence attiecīgajā periodā liecina par pretējo.

(142)

Komisija konstatēja, ka importa cenām no attiecīgajām valstīm bija liela ietekme uz Savienības ražošanas nozares cenām un tās finanšu rādītājiem. Kā konstatēts pagaidu regulas 103. apsvērumā, visā attiecīgajā periodā vidējās importa cenas no abām attiecīgajām valstīm pirms Covid-19 pandēmijas pastāvīgi bija zemākas nekā Savienības ražotāju cenas. Pandēmija būtu varējusi potenciāli ietekmēt patēriņu Savienības tirgū, taču šāda ietekme būtu varējusi izpausties tikai izmeklēšanas perioda pēdējā ceturksnī (no 2020. gada aprīļa līdz jūnijam), savukārt būtisks patēriņa samazinājums tika konstatēts jau 2019. gadā.

(143)

Turklāt Komisija pagaidu regulas 150. un 151. apsvērumā analizēja patēriņa samazinājumu (neatkarīgi no tā, vai tas daļēji saistīts ar Covid-19) kā potenciālu citu faktoru, kas būtu varējis radīt kaitējumu, un provizoriski secināja, ka tas nemazina cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu. Šis secinājums tiek apstiprināts.

5.3. Secinājums par cēloņsakarību

(144)

Pamatojoties uz iepriekš minēto un tā kā netika saņemtas citas piezīmes, Komisija secināja, ka neviens no faktoriem, analizētiem atsevišķi vai kopā, nemazināja cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un kaitējumu Savienības ražošanas nozarei tādā mērā, ka šāda sakarība vairs nebūtu patiesa un būtiska, un tas apstiprina secinājumu pagaidu regulas 160. līdz 163. apsvērumā.

6. PASĀKUMU LĪMENIS

6.1. Mērķa cenas samazinājuma starpība

(145)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas sūdzības iesniedzējs attiecībā uz kaitējuma starpības aprēķināšanu izvirzīja divus tehniskus jautājumus, kas vienam no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem skāra neveikto aplēsto ieguldījumu amortizāciju un nākotnes vidisko izmaksu atbilstību. Lai aprēķinātu neveiktos ieguldījumus, Komisija uzskatīja par pamatotu balstīties uz neveikto ieguldījumu amortizāciju izmeklēšanas periodā, kā to norādījuši izlasē iekļautie Savienības ražotāji. Sūdzības iesniedzējs nesniedza pamatojošus pierādījumus, kāpēc šāda pieeja būtu nepamatota. Balstoties uz pamatojošiem datiem un sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju, Komisija pieņēma apgalvojumu par nākotnes vidisko izmaksu atbilstību, un rezultātā tika nedaudz palielināta galīgā kaitējuma starpība.

(146)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viena ražotāju eksportētāju grupa apgalvoja, ka, kaitējuma starpības noteikšanas vajadzībām aprēķinot cenu, kas nerada kaitējumu, nebūtu jāņem vērā izmaksas, kuras Savienības ražošanas nozarei radušās Covid-19 dēļ noteikto pārvietošanās ierobežojumu dēļ, jo šādas izmaksas palielināja Savienības ražošanas nozares vienības izmaksas izņēmuma kārtā un neatspoguļo Savienības ražotāju parastās ražošanas izmaksas.

(147)

Komisija no Savienības ražošanas nozares lūdza visus pieprasītos datus atbildēs uz anketas jautājumiem sadalīt divos IP semestros, lai redzētu Covid-19 pandēmijas iespējamo ietekmi uz pārdošanas apjomu un izmaksu datiem. Tomēr salīdzinoši pārbaudītie dati neliecināja, ka Covid-19 pārvietošanās ierobežojumu dēļ būtu radušās papildu izmaksas, kas pamatotu prasīto korekciju. Tāpēc Komisija apgalvojumu noraidīja.

(148)

Euranimi un viens nesaistīts importētājs apstrīdēja to, ka Indijas ražotājiem eksportētājiem tiek piemērota lielāka kaitējuma starpība, lai gan Savienības tirgū tiem bija augstākas pārdošanas cenas.

(149)

Kaitējuma starpība tiek aprēķināta, pamatojoties uz ražotāju eksportētāju pārdotajiem ražojuma veidiem. Tā kā ražojuma veidi ražotāju starpā cenas ziņā var atšķirties, nav noteikti jābūt saistībai starp vispārējo importa cenu līmeni un kaitējuma starpības līmeni, kas aprēķināts atsevišķi katram ražotājam eksportētājam.

(150)

Nākamajā tabulā atspoguļots pārrēķinu rezultāts.

Valsts

Uzņēmums

Dempinga starpība

Mērķa cenas samazinājuma starpība

Indija

Jindal Stainless Limited un Jindal Stainless Hisar Limited

13,9 %

25,2 %

Chromeni Steels Private Limited

45,1 %

35,3 %

Visi pārējie uzņēmumi

45,1 %

35,3 %

Indonēzija

IRNC

10,2 %

32,4 %

Jindal Stainless Indonesia

20,2 %

33,1 %

Visi pārējie uzņēmumi

20,2 %

33,1 %

(151)

Par pasākumu līmeni nav saņemtas citas piezīmes, tāpēc Komisija apstiprina savus pagaidu regulas 165. līdz 173. apsvērumā izklāstītos secinājumus, kā tie laboti iepriekšējā tabulā.

6.2. Izvērtējums par Savienības ražošanas nozarei radītā kaitējuma novēršanai nepieciešamo starpību

(152)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Eurofer apgalvoja, ka Komisija ir kļūdaini secinājusi, ka Chromeni neizmanto izejvielas, kuras skar kropļojumi. Tā apgalvoja, ka ir “pilnīgi skaidrs”, ka Chromeni izmanto starpposma izejresursus, kurus ietekmē izejvielu kropļojumi Indijā vai Indonēzijā, un ka tāpēc tas būtu jāņem vērā. Tā apgalvoja, ka šim nolūkam Komisijai šajā izmeklēšanā būtu jāizmanto sadarbība ar iespējamu karsti velmēta nerūsējošā tērauda piegādātāju Indonēzijā vai jaunākie konstatējumi par izejvielām attiecībā uz šīm izejvielām (14).

(153)

Eurofer apgalvoja arī, ka tas, kā Komisija interpretē 7. panta 2.a punktu, būtiski ierobežo iespēju novērst izejvielu kropļojumu ietekmi uz lejupējām nozarēm un varētu liegt Komisijai novērtēt ietekmi, ko rada izejvielu kropļojumi uzņēmumu grupā (piemēram, Jindal Group). Tādā pašā veidā tā arī norādīja uz apiešanas risku, kas varētu rasties, ja izmantotu uzņēmumu ar zemāku maksājuma likmi (šajā gadījumā – vai nu Indijā, vai Indonēzijā), un tāpēc apgalvoja, ka piemērojamā maksājuma augstākais līmenis Komisijai būtu jāattiecina uz visiem grupas uzņēmumiem neatkarīgi no attiecīgā ražojuma ražotājvalsts.

(154)

Kā skaidrots pagaidu regulas 176. apsvērumā, Chromeni neizmantoja izejvielas, uz kurām attiecas Indijā konstatētais kropļojums, proti, hroma rūdu un nerūsējošā tērauda lūžņus. Turklāt saistībā ar galīgā antidempinga maksājuma noteikšanu nav iespējams novērst iespējamo apiešanu nākotnē, vienam saistītam ražotājam konstatēto dempingu attiecinot arī uz saistītiem ražotājiem citā valstī. Šajā sakarā Komisija atsaucas arī uz šīs regulas 175. līdz 177. apsvērumu.

(155)

Tāpēc Eurofer apgalvojumus vajadzēja noraidīt.

(156)

Par šo iedaļu nav saņemtas citas piezīmes, tāpēc Komisija apstiprina savus pagaidu regulas 174. līdz 178. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

6.3. Secinājums

(157)

Pēc iepriekš minētā novērtējuma Komisija secināja, ka ir atbilstoši noteikt galīgo maksājumu apjomu saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu pamatregulas 7. panta 2. punkta un 9. panta 4. punkta otrajā daļā. Tādējādi būtu jānosaka šādi galīgie antidempinga maksājumi.

Valsts

Uzņēmums

Galīgais antidempinga maksājums

Indija

Jindal Stainless Limited un Jindal Stainless Hisar Limited

13,9 %

Chromeni Steels Private Limited

35,3 %

Visi pārējie uzņēmumi

35,3 %

Indonēzija

IRNC

10,2 %

Jindal Stainless Indonesia

20,2 %

Visi pārējie uzņēmumi

20,2 %

7. SAVIENĪBAS INTERESES

7.1. Savienības ražošanas nozares intereses

(158)

Neviena persona neapstrīdēja to, ka pasākumi būtu Savienības ražošanas nozares interesēs. Tādējādi tika apstiprināti pagaidu regulas 181. līdz 183. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

7.2. Nesaistīto importētāju un lietotāju intereses

(159)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Euranimi un viens nesaistīts importētājs apgalvoja, ka, Savienībai nosakot pasākumus Indijai un Indonēzijai, Savienības tirgū tiktu izraisīts SSCR trūkums, jo Savienības ražošanas apjoms nebūtu pietiekams, lai pilnībā apgādātu tirgu, un galvenokārt importam no Ķīnas un Taivānas noteikto antidempinga pasākumu dēļ citi piegādes avoti ir ierobežoti. Ieinteresēto personu sniegtā informācija liecina, ka šis piegāžu trūkums un kavēšanās Savienības tirgū jau ir vērojami.

(160)

Ieinteresētās personas apgalvoja, ka dažus citus iespējamos importa avotus, proti, Brazīliju, Malaiziju un Dienvidāfriku, kontrolē Savienības ražotāji, kuriem šajās valstīs pieder uzņēmumi, kas ražo SSCR. Ieinteresētās personas apgalvoja, ka rezultātā tiekot ļaunprātīgi izmantota Savienības ražotāju aizsardzība un tas Savienības tirgū izraisīšot augstas cenas.

(161)

Bez tam ieinteresētās personas apgalvoja, ka tām nav iespējas pārnest cenas uz saviem klientiem un tāpēc tiktu negatīvi ietekmēta to rentabilitāte.

(162)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Euranimi un nesaistītais importētājs atkārtoja šos apgalvojumus.

(163)

Eurofer iebilda pret tiem, apgalvojot, ka minētais izpildes laika paildzinājums ir radies no Covid-19 pandēmijas izraisītajām pārmaiņām pieprasījumā un globālo piegādes ķēžu pārrāvuma dēļ, kas nav raksturīgi tikai SSCR piegādes ķēdei. Eurofer norādīja, ka normālos apstākļos Savienības ražošanas nozarei ir pietiekama jauda, lai apmierinātu gandrīz 150 % no Savienības patēriņa izmeklēšanas periodā. Turklāt Eurofer apgalvoja, ka izejmateriālu cenu pieaugums, kas notika pēc izmeklēšanas perioda, atspoguļoja būtisku izejvielu izmaksu pieaugumu, kurš skāra visu pasauli un ietekmēja cenas ne tikai Savienībā. Turklāt Eurofer apgalvoja, ka SSCR varētu iegūt no trešām valstīm ar ievērojamām SSCR jaudām, kuras neierobežo tērauda aizsardzības pasākumi.

(164)

Kā norādīts pagaidu regulā, patiešām pastāv SSCR piegādes avoti citās trešās valstīs, no kurām lielākās ir Taivāna un Koreja. Joprojām tiek veikts imports no Taivānas Savienībā, un tam ir noteikti samērā zemi antidempinga maksājumi. Attiecīgajā periodā Korejai izdevās palielināt eksportu uz Savienību gan absolūtā, gan relatīvā izteiksmē. Savienības tirgū joprojām ir arī Dienvidāfrika, kaut arī tiek apgalvots, ka tās SSCR ražošanu kontrolē Eiropas uzņēmumi. Turklāt Indijai un Indonēzijai noteikto antidempinga maksājumu mērķis nav slēgt Savienības tirgu attiecīgajām valstīm, bet gan paaugstināt cenas līdz taisnīgam līmenim.

(165)

Cenu pieaugumu parasti nosaka izejvielu izmaksu pieaugums, un tas ir novērots arī trešo valstu tirgos. Tāpēc nav tirgus aizsardzības ļaunprātīgas izmantošanas elementa no Savienības ražotāju puses. Turklāt, tā kā Savienībā ir 13 izmeklējamā ražojuma ražotāju, Savienības tirgū pastāv spēcīga iekšējā konkurence.

(166)

Turklāt, ņemot vērā to, ka šajā izmeklēšanā attiecīgās personas pienācīgi nesadarbojās, Komisija nevar pienācīgi novērtēt ieinteresēto personu apgalvojumus par to, ka cenas nav iespējams pārnest uz klientiem un ka nav iespējams aizstāt importētos ražojumus. Atšķirībā no diviem nesaistītajiem importētājiem, kas minēti pagaidu regulas 184. līdz 193. apsvērumā, attiecīgās personas pēc informācijas izpaušanas iesniedza apgalvojumus, bet nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Tas liedza Komisijai veikt pamatīgāku novērtējumu, pārbaudot to pirkšanas un pārdošanas kanālus, tirgoto produktu veidus, izmaksas un finansiālo stāvokli.

(167)

Pamatojoties uz minēto, Komisija apstiprināja secinājumu, ka iespējamās maksājumu noteikšanas ietekme uz importētājiem un lietotājiem neatsver pasākumu pozitīvo ietekmi uz Savienības ražošanas nozari.

(168)

Par nesaistīto importētāju un lietotāju interesēm nav saņemtas citas piezīmes, tāpēc tiek apstiprināti pagaidu regulas 184. līdz 195. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

7.3. Secinājums par Savienības interesēm

(169)

Pamatojoties uz iepriekš minēto un tā kā netika saņemtas citas piezīmes, tika apstiprināti secinājumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 196. apsvērumā.

8. GALĪGIE ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

8.1. Galīgie pasākumi

(170)

Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu būtu jānosaka galīgie antidempinga pasākumi, lai nepieļautu attiecīgā ražojuma importa par dempinga cenām izraisītu turpmāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Šīs regulas 6. iedaļā, jo īpaši 6.2. apakšiedaļā, izklāstīto iemeslu dēļ antidempinga maksājumi būtu jānosaka saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu.

(171)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, likmes, ar kādām tiks noteikti maksājumi, ir šādas.

Valsts	Uzņēmums	Galīgais antidempinga maksājums
Indija	Jindal Stainless Limited un Jindal Stainless Hisar Limited	13,9 %
	Chromeni Steels Private Limited	35,3 %
	Visi pārējie uzņēmumi	35,3 %
Indonēzija	IRNC	10,2 %
	Jindal Stainless Indonesia	20,2 %
	Visi pārējie uzņēmumi	20,2 %

(172)

Šajā regulā norādītās individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes tika noteiktas, pamatojoties uz šajā izmeklēšanā izdarītajiem konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz minētajiem uzņēmumiem. Šīs maksājumu likmes ir piemērojamas tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī un kuru ražojuši konkrēti minētie tiesību subjekti. Uz tādu attiecīgā ražojuma importu, kuru ražojis kāds cits, šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti neminēts uzņēmums, ieskaitot tiesību subjektus, kas ir saistīti ar konkrēti minētajiem tiesību subjektiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kura piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Uz tiem nebūtu jāattiecina individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(173)

Ja uzņēmums pēc tam maina kāda sava subjekta nosaukumu, tas var pieprasīt, lai tam piemērotu minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes. Šāds pieprasījums ir jāadresē Komisijai (15). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, ar ko var pierādīt, ka šāda maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, regula par nosaukuma maiņu tiks publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(174)

Lai līdz minimumam samazinātu antidempinga pasākumu apiešanas risku maksājuma likmju atšķirību dēļ, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošina individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas individuālie antidempinga maksājumi, jāuzrāda derīgs komercrēķins dalībvalstu muitas dienestiem. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Uz importu, kam nav pievienots šāds rēķins, būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(175)

Kaut arī uzrādīt šo rēķinu dalībvalstu muitas dienestiem ir vajadzīgs, lai importam piemērotu individuālās antidempinga maksājuma likmes, tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem jāņem vērā. Pat tad, ja uzrādītais rēķins atbilst visām šīs regulas 1. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām, dalībvalstu muitas dienestiem, ievērojot tiesību aktus muitas jomā, ir jāveic ierastās pārbaudes, un, tāpat kā visos pārējos gadījumos, tie var prasīt papildu dokumentus (kravas nosūtīšanas dokumentus u. c.), lai pārbaudītu deklarācijā sniegto ziņu precizitāti un nodrošinātu, ka vēlāka zemākas maksājuma likmes piemērošana ir pamatota.

(176)

Ja uzņēmumam, kam noteiktas mazākas individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski palielinās eksporta apjoms, šādu apjoma palielinājumu pašu par sevi var uzskatīt par tādām pārmaiņām tirdzniecības modelī pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē, kuras izraisījusi pasākumu noteikšana. Tādos apstākļos un ja ir ievēroti nosacījumi, var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Šādā izmeklēšanā citustarp var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālo(-ās) maksājuma likmi(-es) un rezultātā noteikt valsts mēroga maksājumu.

(177)

Lai nodrošinātu antidempinga maksājumu pareizu piemērošanu, antidempinga maksājums, kurš noteikts “visiem pārējiem uzņēmumiem”, būtu jāpiemēro ne tikai ražotājiem eksportētājiem, kas šajā izmeklēšanā nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri izmeklēšanas periodā neeksportēja uz Savienību.

8.2. Pagaidu maksājumu galīgā iekasēšana

(178)

Ņemot vērā konstatētās dempinga starpības un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma apmēru, būtu galīgi jāiekasē summas, kas nodrošinātas ar pagaidu regulā noteikto pagaidu antidempinga maksājumu.

(179)

Tā kā galīgā maksājuma likmes ir zemākas nekā pagaidu maksājuma likmes, tad būtu jāatmaksā tā nodrošinājuma summas daļa, kas pārsniedz galīgā antidempinga maksājuma likmes.

8.3. Atpakaļejošs spēks

(180)

Kā minēts 1.2. iedaļā, pēc sūdzības iesniedzēja pieprasījuma Komisija saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu noteica, ka izmeklējamā ražojuma imports jāreģistrē.

(181)

Izmeklēšanas galīgajā posmā tika novērtēti saistībā ar reģistrāciju savāktie dati. Komisija analizēja, vai ir izpildīti pamatregulas 10. panta 4. punktā noteiktie kritēriji galīgo maksājumu iekasēšanai ar atpakaļejošu spēku.

(182)

Komisijas analīze neliecināja, ka papildus importa līmenim, kas radījis kaitējumu izmeklēšanas periodā, importa apjoms būtu turpinājis ievērojami pieaugt, kā noteikts pamatregulas 10. panta 4.d punktā. Šajā analīzē Komisija salīdzināja mēneša vidējos attiecīgā ražojuma importa apjomus izmeklēšanas periodā ar mēneša vidējiem importa apjomiem periodā no šīs izmeklēšanas sākšanas līdz pagaidu pasākumu noteikšanai, un nevarēja konstatēt papildu ievērojamu pieaugumu.

	Izmeklēšanas periods (t mēnesī)	Periods pēc IP, t. i., no 2020. gada 1. oktobra līdz 2021. gada 28. maijam (t mēnesī)	Importa pieaugums (%)
SSCR imports no Indijas	8 956	6 036	–33 %
SSCR imports no Indonēzijas	7 353	8 439	15 %
Kopējais SSCR imports no attiecīgajām valstīm	16 308	14 475	–11 %
Avots: Surveillance 2 (ES 27)

(183)

Tāpēc Komisija secināja, ka galīgo maksājumu iekasēšana ar atpakaļejošu spēku par laikposmu, kurā imports tika reģistrēts, šajā lietā nav pamatota.

9. NOBEIGUMA NOTEIKUMI

(184)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (16) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamā procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(185)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/159 (17) Komisija uz trim gadiem noteica aizsardzības pasākumu konkrētiem tērauda ražojumiem. Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/1029 (18) aizsardzības pasākuma termiņš tika pagarināts līdz 2024. gada 30. jūnijam. Pārskatāmais ražojums ietilpst vienā no ražojumu kategorijām, uz kurām attiecas aizsardzības pasākums. Tādējādi, līdzko ir pārsniegtas aizsardzības pasākuma ietvaros noteiktās tarifa kvotas, par vienu un to pašu importu būtu maksājams gan tarifa kvotas pārsniegšanas maksājums, gan antidempinga maksājums. Tā kā antidempinga pasākumu kumulācija ar aizsardzības pasākumiem var izraisīt lielāku ietekmi uz tirdzniecību, nekā vēlams, Komisija uz aizsardzības maksājuma piemērošanas laiku nolēma novērst antidempinga maksājuma un tarifa kvotas pārsniegšanas maksājuma vienlaicīgu piemērošanu pārskatāmajam ražojumam.

(186)

Tas nozīmē, ka tad, ja Regulas (ES) 2019/159 1. panta 6. punktā minētais tarifa kvotas pārsniegšanas maksājums kļūst piemērojams pārskatāmajam ražojumam un pārsniedz saskaņā ar šo regulu noteikto antidempinga maksājumu līmeni, iekasē tikai Regulas (ES) 2019/159 1. panta 6. punktā minēto tarifa kvotas pārsniegšanas maksājumu. Aizsardzības un antidempinga maksājumu vienlaicīgas piemērošanas laikā saskaņā ar šo regulu noteikto maksājumu iekasēšanu aptur. Ja Regulas (ES) 2019/159 1. panta 6. punktā minētais tarifa kvotas pārsniegšanas maksājums kļūst piemērojams pārskatāmajam ražojumam un tā līmenis ir zemāks par minētajā regulā noteikto antidempinga maksājumu līmeni, Regulas (ES) 2019/159 1. panta 6. punktā minēto tarifa kvotas pārsniegšanas maksājumu iekasē papildus starpībai starp minēto maksājumu un saskaņā ar minēto regulu noteikto antidempinga maksājumu augstāko līmeni. Aptur to antidempinga maksājumu summas daļu, kas nav iekasēta.

(187)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Tiek noteikts galīgais antidempinga maksājums tādu Indijas un Indonēzijas izcelsmes plakanu nerūsējošā tērauda velmējumu importam, kas pēc aukstās velmēšanas (aukstās presēšanas) nav tālāk apstrādāti un ko patlaban klasificē ar KN kodiem 7219 31 00, 7219 32 10, 7219 32 90, 7219 33 10, 7219 33 90, 7219 34 10, 7219 34 90, 7219 35 10, 7219 35 90, 7219 90 20, 7219 90 80, 7220 20 21, 7220 20 29, 7220 20 41, 7220 20 49, 7220 20 81, 7220 20 89, 7220 90 20 un 7220 90 80.

2. Galīgā antidempinga maksājuma likmes, kas piemērojamas 1. punktā aprakstītā un tālāk sarakstā norādīto uzņēmumu ražotā ražojuma neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas.

Valsts	Uzņēmums	Galīgais antidempinga maksājums	Taric papildu kods
Indija	Jindal Stainless Limited	13,9 %	C654
	Jindal Stainless Hisar Limited	13,9 %	C655
	Chromeni Steels Private Limited	35,3 %	C656
	Visi pārējie Indijas uzņēmumi	35,3 %	C999
Indonēzija	IRNC	10,2 %	C657
	Jindal Stainless Indonesia	20,2 %	C658
	Visi pārējie Indonēzijas uzņēmumi	20,2 %	C999

3. Šā panta 2. punktā minētajiem uzņēmumiem individuālās maksājuma likmes piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins ar šādu apliecinājumu, kuru datējusi un parakstījusi šo rēķinu izdevušā subjekta amatpersona un kurā norādīts tās vārds, uzvārds un ieņemamais amats: “Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šajā rēķinā norādīto eksportam uz Eiropas Savienību pārdoto (apjoms) (attiecīgais ražojums) ir ražojis uzņēmums (uzņēmuma nosaukums un adrese) (Taric papildu kods), kurš atrodas [attiecīgā valsts]. Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtā informācija ir pilnīga un pareiza.” Ja šāds rēķins netiek uzrādīts, piemēro visiem pārējiem uzņēmumiem piemērojamo maksājumu.

4. Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

1. Ja tādu 1. panta 1. punktā minētu plakanu nerūsējošā tērauda velmējumu importam, kas pēc aukstās velmēšanas nav tālāk apstrādāti, kļūst piemērojams Regulas (ES) 2019/159 1. panta 6. punktā minētais tarifa kvotas pārsniegšanas maksājums un ja tas pārsniedz 1. panta 2. punktā noteiktajam antidempinga maksājumam līdzvērtīgu ad valorem līmeni, tad iekasē tikai Regulas (ES) 2019/159 1. panta 6. punktā minēto tarifa kvotas pārsniegšanas maksājumu.

2. Šā panta 1. punkta piemērošanas laikposmā aptur saskaņā ar šo regulu noteikto maksājumu iekasēšanu.

3. Ja tādu 1. panta 1. punktā minētu plakanu nerūsējošā tērauda velmējumu importam, kas pēc aukstās velmēšanas nav tālāk apstrādāti, kļūst piemērojams Regulas (ES) 2019/159 1. panta 6. punktā minētais tarifa kvotas pārsniegšanas maksājums un tā līmenis ir zemāks par 1. panta 2. punktā noteiktajam antidempinga maksājumam līdzvērtīgu ad valorem līmeni, tad Regulas (ES) 2019/159 1. panta 6. punktā minēto tarifa kvotas pārsniegšanas maksājumu iekasē papildus starpībai starp minēto maksājumu un 1. panta 2. punktā noteikto antidempinga maksājumu augstāko līdzvērtīgo ad valorem līmeni.

4. Tiek apturēta antidempinga maksājuma summas daļa, kas nav iekasēta saskaņā ar 3. punktu.

5. Šā panta 2. un 4. punktā minētā maksājuma apturēšana attiecas tikai uz Regulas (ES) 2019/159 1. panta 6. punktā minētā tarifa kvotas pārsniegšanas maksājuma piemērošanas laikposmu.

3. pants

Galīgi iekasē summas, kas nodrošinātas ar Īstenošanas regulā (ES) 2021/854 noteikto pagaidu antidempinga maksājumu. Nodrošinātās summas, kas pārsniedz antidempinga maksājuma galīgās likmes, atmaksā.

4. pants

Attiecībā uz reģistrēto importu galīgo antidempinga maksājumu neiekasē ar atpakaļejošu spēku. Datus, kas savākti saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2021/370 1. pantu, neturpina glabāt. Ar šo atceļ Īstenošanas regulu (ES) 2021/370.

5. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 17. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.

(2) Paziņojums par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz Indijas un Indonēzijas izcelsmes plakaniem nerūsējošā tērauda velmējumiem (OV C 322, 30.9.2020., 17. lpp.).

(3) Paziņojums par antisubsidēšanas procedūras sākšanu attiecībā uz Indijas un Indonēzijas izcelsmes plakaniem nerūsējošā tērauda velmējumiem (OV C 57, 17.2.2021., 16. lpp.).

(4) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/370 (2021. gada 1. marts), ar ko nosaka, ka jāreģistrē Indijas un Indonēzijas izcelsmes plakanu nerūsējošā tērauda auksto velmējumu imports (OV L 71, 2.3.2021., 18. lpp.).

(5) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/854 (2021. gada 27. maijs), ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Indijas un Indonēzijas izcelsmes plakanu nerūsējošā tērauda auksto velmējumu importam (OV L 188, 28.5.2021., 61. lpp.).

(6) Neintegrēto metāla importētāju un izplatītāju asociācija.

(7) Panel Report, EC – Salmon (Norway), WT/DS337/R, 7.256., 7.257. un 7.273. punkts.

(8) 2009. gada 18. marta spriedums lietā Shanghai Excell M&E Enterprise, T-299/05, EU:T:2009:72, 288. punkts.

(9) Sk., piemēram, 283. apsvērumu Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/582 (2021. gada 9. aprīlis), ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes plakanu alumīnija velmējumu importam (OV L 124, 12.4.2021., 40. lpp.) (izmantota konkrētā “tirgotāja” peļņa); 2009. gada 18. marta spriedumu lietā Shanghai Excell M&E Enterprise, T-299/05, EU:T:2009:72, 287. punktu.

(10) Appellate Body Report, US – Anti-Dumping and Countervailing Duties (China), WT/DS379/AB/R, 567., 568. un 583. punkts.

(11) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1408 (2020. gada 6. oktobris), ar kuru nosaka galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts konkrētu citustarp Indonēzijas izcelsmes karsti velmētu nerūsējošā tērauda lokšņu un ruļļu importam (OV L 325, 7.10.2020., 26. lpp.).

(12) Tiesas 2012. gada 16. februāra spriedums lietās Eiropas Savienības Padome, Eiropas Komisija/Interpipe Nikopolsky Seamless Tubes Plant Niko Tube ZAT (Interpipe Niko Tube ZAT), C-191/09 P un C-200/09 P, 58. punkts.

(13) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/2446 (2015. gada 28. jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem (OV L 343, 29.12.2015., 1. lpp.).

(14) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1408 (2020. gada 6. oktobris), ar kuru nosaka galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts konkrētu Indonēzijas, Ķīnas Tautas Republikas un Taivānas izcelsmes karsti velmētu nerūsējošā tērauda lokšņu un ruļļu importam (OV L 325, 7.10.2020., 26. lpp.).

(15) European Commission, Directorate-General for Trade, Directorate G, Wetstraat 170 Rue de la Loi, 1040 Brussels, Belgium.

(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

(17) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/159 (2019. gada 31. janvāris), ar ko nosaka galīgos aizsardzības pasākumus pret konkrētu tērauda ražojumu importu (OV L 31, 1.2.2019., 27. lpp.).

(18) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/1029 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/159, lai pagarinātu konkrētu tērauda ražojumu importam noteikto aizsardzības pasākumu (OV L 225I, 25.6.2021., 1. lpp.).

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 410

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	64. gadagājums 2021. gada 18. novembris

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Regula (ES) 2021/2009 (2021. gada 12. novembris), ar ko nosaka aizliegumu Francijas karoga kuģiem zvejot jūraslīdaku Apvienotās Karalistes un starptautiskajos ūdeņos 1. un 2. zonā	1
	*	Komisijas Regula (ES) 2021/2010 (2021. gada 17. novembris), ar ko saistībā ar darbīgo vielu sarakstu groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1185/2009 attiecībā uz statistiku par pesticīdiem ( 1 )	4
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/2011 (2021. gada 17. novembris), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes optiskās šķiedras kabeļu importam	51
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/2012 (2021. gada 17. novembris), ar kuru nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts Indijas un Indonēzijas izcelsmes plakanu nerūsējošā tērauda auksto velmējumu importam	153
		LĒMUMI
	*	Padomes Lēmums (ES) 2021/2013 (2021. gada 15. novembris), ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekli un locekļa aizstājēju, ko izvirzījusi Spānijas Karaliste	178
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2021/2014 (2021. gada 17. novembris), ar kuru groza Īstenošanas lēmumu (ES) 2021/1073, ar ko nosaka tehniskās specifikācijas un noteikumus ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/953 izveidotā ES digitālā Covid sertifikāta uzticamības satvara īstenošanai ( 1 )	180

	Labojumi
*	Labojums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu ( OV L 57, 18.2.2021. )	197
*	Labojums Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2021/771 (2021. gada 21. janvāris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/848 papildina ar īpašiem kritērijiem un nosacījumiem, kuri piemērojami uzskaites dokumentu pārbaudēm, ko veic bioloģiskās ražošanas oficiālo kontroļu satvarā, un operatoru grupu oficiālajām kontrolēm ( OV L 165, 11.5.2021. )	198
*	Labojums Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/1100 (2021. gada 5. jūlijs), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts konkrētu Turcijas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importam ( OV L 238, 6.7.2021. )	199

Nr.	19/TQ/92
DALĪBVALSTS	Francija
KRĀJUMS	LIN/1/2.
SUGA	Jūraslīdaka (Molva molva)
ZONA	Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā
AIZLIEGUMA DATUMS	22.10.2021.

Kods	Displejs	Koda sistēmas nosaukums	Koda sistēmas URL	Koda sistēmas OID	Koda sistēmas versija
840539006	Covid-19	SNOMED CT	http://snomed.info/sct	2.16.840.1.113883.6.96	2021-01-31

Lauka ID	Lauka nosaukums	Instrukcijas
nam/fn	Uzvārds(-i)	Turētāja uzvārds(-i). Sniedz tieši 1 (vienu) lauku, kas nav tukšs, kurā ietverti visi uzvārdi. Vairāku uzvārdu gadījumā tos atdala ar atstarpi. Vārdu kombinācijai, kas ietver defises vai līdzīgas rakstzīmes, ir jāpaliek nemainīgai. Piemēri: "fn": "Musterfrau-Gößinger" "fn": "Musterfrau-Gößinger Müller"
nam/fnt	Standartizēts(-i) uzvārds(-i)	Turētāja uzvārds(-i), kas transliterēts(-i), izmantojot to pašu konvenciju, kas izmantota turētāja mašīnlasāmos ceļošanas dokumentos (piemēram, ICAO dokumenta 9303 3. daļas noteikumi). Sniedz tieši 1 (vienu) lauku, kas nav tukšs, kurā ietvertas tikai rakstzīmes A-Z un <. Maksimālais garums: 80 rakstzīmes (saskaņā ar ICAO9303 specifikāciju) Piemēri: "fnt": "MUSTERFRAU<GOESSINGER" "fnt": "MUSTERFRAU<GOESSINGER<MUELLER"
nam/gn	Vārds(-i)	Turētāja vārds(-i). Ja turētājam nav vārdu, šo lauku izlaiž. Visos pārējos gadījumos sniedz tieši 1 (vienu) lauku, kas nav tukšs, kurā ietverti visi vārdi. Vairāku vārdu gadījumā tos atdala ar atstarpi. Piemērs: "gn": "Isolde Erika"
nam/gnt	Standartizēts(-i) vārds(-i)	Turētāja vārds(-i), kas transliterēts(-i), izmantojot to pašu konvenciju, kas izmantota turētāja mašīnlasāmos ceļošanas dokumentos (piemēram, ICAO dokumenta9303 3. daļas noteikumi). Ja turētājam nav vārdu, šo lauku izlaiž. Visos pārējos gadījumos sniedz tieši 1 (vienu) lauku, kas nav tukšs, kurā ietvertas tikai rakstzīmes A-Z un <. Maksimālais garums: 80 rakstzīmes Piemērs: "gnt": "ISOLDE<ERIKA"
dob	Dzimšanas datums	EUDCC turētāja dzimšanas datums. Pilnīgs vai daļējs datums, nenorādot dzimšanas laiku, virknē no 1900-01-01 līdz 2099-12-31. Sniedz tieši 1 (vienu) lauku, kas nav tukšs, ja ir zināms pilnīgs vai daļējs dzimšanas datums. Ja dzimšanas datums nav zināms pat daļēji, lauku iestata uz tukšu virkni “”. Tam būtu jāatbilst informācijai, kas sniegta ceļošanas dokumentos. Izmanto vienu no šādiem ISO 8601 formātiem, ja ir pieejama informācija par dzimšanas datumu. Citas iespējas netiek atbalstītas. GGGG-MM-DD GGGG–MM GGGG (Verificētāja lietotne var parādīt trūkstošās dzimšanas datuma daļas, izmantojot XX konvenciju, kas izmantota mašīnlasāmos ceļošanas dokumentos, piemēram, 1990-XX-XX.). Piemēri: "dob": "1979-04-14" "dob": "1901-08" "dob": "1939" "dob": ""

Grupas identifikators	Grupas nosaukums	Ieraksti
v	Vakcinācijas grupa	Ja tāda ir, tā ietver tieši 1 (vienu) ierakstu, kurā precīzi apraksta 1 (vienu) vakcinācijas devu (viena deva).
t	Testa grupa	Ja tāda ir, tā ietver tieši 1 (vienu) ierakstu, kurā precīzi apraksta 1 (vienu) testa rezultātu.
r	Pārslimošanas grupa	Ja tāda ir, tā ietver tieši 1 (vienu) ierakstu, kurā apraksta 1 (vienu) paziņojumu par pārslimošanu.


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.