ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 198

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

62. gadagājums
2019. gada 25. jūlijs


Saturs

 

I   Leģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1238 (2019. gada 20. jūnijs) par Pan-Eiropas privāto pensiju produktu (PEPP) ( 1 )

1

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1239 (2019. gada 20. jūnijs), ar ko izveido Eiropas Jūras vienloga sistēmas vidi un ar ko atceļ Direktīvu 2010/65/ES

64

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1240 (2019. gada 20. jūnijs) par Eiropas imigrācijas sadarbības koordinatoru tīkla izveidi

88

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1241 (2019. gada 20. jūnijs) par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 2019/2006, (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013, (ES) 2016/1139, (ES) 2018/973, (ES) 2019/472 un (ES) 2019/1022 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005

105

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1242 (2019. gada 20. jūnijs) par CO2 emisiju standartu noteikšanu jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem un ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 595/2009 un (ES) 2018/956 un Padomes Direktīvu 96/53/EK ( 1 )

202

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1243 (2019. gada 20. jūnijs), ar ko vairākus tiesību aktus, kuros paredzēta regulatīvās kontroles procedūras izmantošana, pielāgo Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. un 291. pantam ( 1 )

241

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Leģislatīvi akti

REGULAS

25.7.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 198/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/1238

(2019. gada 20. jūnijs)

par Pan-Eiropas privāto pensiju produktu (PEPP)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Savienības mājsaimniecības ir vienas no lielākajām līdzekļu krājējām pasaulē, taču lielākā daļa minēto ietaupījumu atrodas bankas kontos ar īsiem termiņiem. Ja kapitāla tirgos tiks veikts vairāk ieguldījumu, tas var palīdzēt risināt problēmas, ko rada sabiedrības novecošana un zemās procentu likmes.

(2)

Vecuma pensijas veido būtisku pensionāra ienākumu daļu, un daudziem cilvēkiem pienācīgs pensijas nodrošinājums nozīmē komfortablas vecumdienas, nevis nabadzību. Tās ir priekšnoteikums, lai īstenotu Eiropas Savienības Pamattiesību hartā paredzētās pamattiesības, arī 25. pantā paredzētās vecāka gadagājuma cilvēku tiesības, proti: “Savienība atzīst un ievēro vecāka gadagājuma cilvēku tiesības dzīvot cienīgu un neatkarīgu dzīvi un piedalīties sabiedriskajā un kultūras dzīvē”.

(3)

Savienība saskaras ar vairākām problēmām, arī demogrāfiskām problēmām, jo Eiropa ir kontinents, kas noveco. Turklāt karjeras modeļos, darba tirgū un bagātības sadalījumā notiek būtiskas pārmaiņas ne tikai saistībā ar digitālo revolūciju.

(4)

Būtiska daļa vecuma pensiju tiek nodrošināta saskaņā ar publiskām shēmām. Neatkarīgi no dalībvalstu ekskluzīvās kompetences attiecībā uz pensiju sistēmas organizēšanu, kā noteikts Līgumos, ienākumu pietiekamība un valsts pensiju sistēmas finanšu stabilitāte ir ārkārtīgi svarīga visas Savienības stabilitātei. Panākot, ka vairāk Eiropas iedzīvotāju skaidras naudas ietaupījumus un noguldījumus bankās novirza uz ilgtermiņa ieguldījumu produktiem, piemēram, brīvprātīgiem pensiju produktiem, kas būtu ilgtermiņa pensijas produkti, labumu gūtu gan cilvēki (lielāka atdeve un labāka pensiju pietiekamība), gan ekonomika kopumā.

(5)

2015. gadā 11,3 miljoni Savienības darbspējīga vecuma pilsoņu (20–64 gadu vecumā) pastāvīgi dzīvoja citā, nevis savas pilsonības dalībvalstī, un 1,3 miljoni Savienības pilsoņu strādāja citā, nevis pastāvīgās dzīvesvietas dalībvalstī.

(6)

Pan-Eiropas privāto pensiju produkta (PEPP), kas būtu ilgtermiņa pensijas produkts, pārnesamība palielinās PEPP kā produkta pievilcību, jo īpaši jauniešu un mobilo darba ņēmēju acīs, un palīdzēs vēl vairāk veicināt Savienības pilsoņu tiesības dzīvot un strādāt visā Savienībā.

(7)

Privātajām pensijām ir liela nozīme, ilgtermiņa uzkrājumu veidotājiem sniedzot ilgtermiņa ieguldījumu iespējas. Lielāks privāto pensiju Eiropas tirgus atbalstīs fondu piedāvājumu institucionālajiem ieguldītājiem un ieguldījumus reālajā ekonomikā.

(8)

Ar šo regulu tiek izveidots privāto pensiju produkts, kas būs ilgtermiņa pensijas produkts un ņems vērā vides, sociālos un pārvaldības (VSP) faktorus, kā norādīts atbildīgas ieguldīšanas principos, kurus atbalsta Apvienoto Nāciju Organizācija, un būs pēc iespējas vienkāršs, drošs, pieņemams cenas ziņā, pārredzams, patērētājiem ērti lietojams un visā Savienībā pārnesams, un papildinās dalībvalstīs esošās sistēmas.

(9)

Pašlaik privāto pensiju iekšējā tirgus darbība nav apmierinoša. Dažās dalībvalstīs joprojām nav izveidots privāto pensiju produktu tirgus. Citās dalībvalstīs privāto pensiju produkti ir pieejami, tomēr valstu tirgi ir ārkārtīgi sadrumstaloti. Līdz ar to privāto pensiju produktu pārnesamība ir ierobežota. Tā rezultātā privātpersonām var būt sarežģīti izmantot savas pamatbrīvības. Piemēram, tām varētu būt liegts sākt strādāt vai doties pensijā citā dalībvalstī. Turklāt iespēja pakalpojumu sniedzējiem izmantot brīvību veikt uzņēmējdarbību un brīvību sniegt pakalpojumus kavē tas, ka nav standartizēti esošie privāto pensiju produkti.

(10)

Tā kā iekšējais privāto pensiju produktu tirgus ir sadrumstalots un daudzveidīgs, PEPP ietekme dalībvalstīs var būt ļoti atšķirīga, un tikpat atšķirīga var būt arī mērķauditorija. Atsevišķās dalībvalstīs PEPP varētu būt risinājums cilvēkiem, kam pašlaik nav pieejams atbilstīgs piedāvājums. Citās dalībvalstīs PEPP varētu paplašināt patērētāju izvēli vai sniegt risinājumus mobiliem iedzīvotājiem. Tomēr ar PEPP nevajadzētu aizstāt esošās valsts pensiju sistēmas, jo tas ir papildu un papildinošs privāto pensiju produkts.

(11)

Kapitāla tirgu savienība (KTS) palīdzēs piesaistīt kapitālu Eiropā un novirzīt to uz visām sabiedrībām, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, infrastruktūrai un ilgtermiņa ilgtspējīgiem projektiem, kuriem tas ir nepieciešams, lai paplašinātu darbību un radītu jaunas darbvietas. Viens no KTS galvenajiem mērķiem ir palielināt ieguldījumus un izvēles iespējas privātajiem ieguldītājiem, radot iespējas labāk izmantot Eiropas uzkrājumus. Šajā ziņā PEPP būs solis virzībā uz padziļinātu kapitāla tirgu integrāciju, jo tas atbalsta reālās ekonomikas ilgtermiņa finansēšanu, ņemot vērā, ka šis produkts ir ilgtermiņa pensiju produkts, un ņemot vērā ieguldījumu ilgtspēju.

(12)

Kā tas tika norādīts Komisijas 2015. gada 30. septembra Rīcības plānā kapitāla tirgu savienības izveidei, “Komisija izvērtēs politikas iespējas izveidot sekmīgu Eiropas mēroga tirgu vienkāršām, efektīvām un konkurētspējīgām privātajām pensijām un konstatēs, vai, lai atbalstītu šo tirgu, ir nepieciešamas ES mēroga likumdošanas darbības”.

(13)

Savā 2016. gada 19. janvāra rezolūcijā par ES finanšu pakalpojumu regulējuma izvērtēšanu un jauniem uzdevumiem – efektīvāka un lietderīgāka ES finanšu nozares regulējuma un kapitāla tirgu savienības satvara ietekmi un virzību uz šī satvara izveidi (3) Eiropas Parlaments uzsvēra, ka “ir jāveicina tāda vide, kas veicina finanšu produktu inovāciju, radot lielāku dažādību un labumu reālajai ekonomikai un vairāk stimulējot investīcijas, un kas var arī veicināt atbilstīgas, drošas un noturīgas pensijas, piemēram, izveidojot Pan-Eiropas privāto pensiju produktu (PEPP) ar vienkāršu un pārredzamu uzbūvi”.

(14)

Eiropadome savos 2016. gada 28. jūnija secinājumos aicināja “panākt ātru un pārliecinošu progresu, lai uzņēmumiem nodrošinātu vieglāku piekļuvi finansējumam un atbalstītu investīcijas reālajā ekonomikā, virzot uz priekšu kapitāla tirgu savienības programmu”.

(15)

Komisija savā 2016. gada 14. septembra paziņojumā “Kapitāla tirgu savienība – reformu paātrināšana” norādīja, ka tā “apsvērs iespēju nākt klajā ar priekšlikumiem par privāto pensiju ES produktu, kas būtu vienkāršs, efektīvs un konkurētspējīgs (…). Apsvērtie risinājumi ietver iespēju sagatavot tiesību akta priekšlikumu, ar kuru varētu nākt klajā 2017. gadā”.

(16)

Komisija savā 2017. gada 8. jūnija paziņojumā par kapitāla tirgu savienības rīcības plāna vidusposma pārskatīšanu paziņoja tiesību akta priekšlikumu “par Eiropas mēroga privāto pensiju produktu (PEPP) – līdz 2017. gada jūnija beigām. Tas veidos pamatu drošākam, rentablākam un pārredzamākam pieejamu un brīvprātīgu privātās pensijas uzkrājumu tirgum, ko var pārvaldīt visas Eiropas mērogā. Tas apmierinās to cilvēku vajadzības, kuri vēlas uzlabot savu pensiju uzkrājumu adekvātumu, risinās demogrāfiskās problēmas, papildinās esošos pensiju produktus un plānus un atbalstīs privāto pensiju rentabilitāti, piedāvājot labas iespējas saistībā ar pensiju uzkrājumu ilgtermiņa ieguldījumiem”.

(17)

PEPP izstrāde palīdzēs palielināt izvēli pensiju uzkrājumiem, jo sevišķi mobiliem darba ņēmējiem, un izveidot Savienības tirgu PEPP sniedzējiem. Tomēr tam būtu tikai jāpapildina valsts pensiju sistēmas.

(18)

Finanšu izglītība var uzlabot izpratni par noguldījumu izvēles iespējām, kādas mājsaimniecībām ir brīvprātīgo privāto pensiju produktu jomā. Turklāt noguldītājiem vajadzētu būt nodrošinātai taisnīgai iespējai pilnībā izprast ar PEPP saistītos riskus un tā iezīmes.

(19)

Tiesiskais regulējums attiecībā uz PEPP būs pamats veiksmīgam cenas ziņā pieejamu un brīvprātīgu, ar pensiju saistītu ieguldījumu tirgum, ko var pārvaldīt visas Eiropas mērogā. Papildinot esošos valsts obligāto pensiju un arodpensiju plānus un produktus, tas palīdzēs apmierināt to cilvēku vajadzības, kuri vēlas uzlabot savu pensiju uzkrājumu atbilstību, risinot demogrāfisko problēmu un nodrošinot spēcīgu, jaunu privātā kapitāla avotu ilgtermiņa ieguldījumiem. Šī sistēma neaizstās un nesaskaņos esošos valsts privāto pensiju produktus vai plānus, nedz arī ietekmēs esošos valsts obligāto pensiju un arodpensiju plānus un produktus.

(20)

PEPP ir privāts pensiju produkts, kurš nav arodpensiju produkts un uz kuru pensijas nolūkos brīvprātīgi pieteicies PEPP noguldītājs. Tā kā ar PEPP būtu jānodrošina ilgtermiņa kapitāla uzkrāšana, iespējas kapitālu izņemt priekšlaicīgi būtu jāierobežo un šajā ziņā varētu paredzēt sodus.

(21)

Ar regulu saskaņo PEPP pamatiezīmju kopumu attiecībā uz tādiem pamatelementiem kā izplatīšana, līgumu satura minimums, ieguldījumu politika, pakalpojumu sniedzēju maiņa, pārrobežu pakalpojumu sniegšana un pārnesamība. Šo pamatiezīmju saskaņošana uzlabos vienlīdzīgus konkurences apstākļus privāto pensiju sniedzējiem kopumā un sekmēs KTS izveidi un privāto pensiju iekšējā tirgus integrāciju. Tā rezultāta tiks izveidots lielā mērā standartizēts un visās dalībvalstīs pieejams Eiropas mēroga produkts, kas dod patērētājiem iespēju pilnībā izmantot iekšējā tirgus sniegtās iespējas, pārvedot savas pensiju tiesības uz ārvalstīm, un piedāvā plašāku izvēli starp dažādiem pakalpojumu sniedzēju veidiem, tostarp pārrobežu kontekstā. Tā kā būs mazāk šķēršļu pensiju pakalpojumu sniegšanai pāri robežām, PEPP palielinās konkurenci starp pakalpojumu sniedzējiem visas Eiropas mērogā un radīs apjomradītus ietaupījumus, kam būtu jānāk par labu pensiju saņēmējiem.

(22)

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. pants ļauj pieņemt tiesību aktus gan regulu, gan direktīvu veidā. Priekšroka tika dota regulas pieņemšanai, jo tā būs tieši piemērojama visās dalībvalstīs. Tāpēc regula ļautu ātrāk ieviest PEPP un palīdzētu ātrāk risināt vajadzību pēc lielākiem pensiju uzkrājumiem un ieguldījumiem KTS kontekstā. Ar šo regulu saskaņo PEPP pamatiezīmes, kam nav jāpiemēro konkrēti valstu noteikumi, tāpēc regula šajā gadījumā šķiet piemērotāka nekā direktīva. No otras puses, iezīmēm, kuras ir ārpus šīs regulas piemērošanas jomas (piemēram, uzkrāšanas fāzes nosacījumi) piemēro valstu noteikumus.

(23)

Šajā regulā būtu jāparedz vienoti noteikumi par PEPP reģistrāciju, sniegšanu, izplatīšanu un uzraudzību. Uz PEPP būtu jāattiecina šīs regulas noteikumi, attiecīgie Savienības nozaru tiesību akti, kā arī atbilstīgie deleģētie un īstenošanas akti. Turklāt būtu jāpiemēro tiesību akti, kurus dalībvalstis pieņēmušas, īstenojot Savienības nozaru tiesību aktus. Ja attiecīgie noteikumi jau netiek piemēroti ar šo regulu vai Savienības nozaru tiesību aktiem, būtu jāpiemēro attiecīgie dalībvalstu tiesību akti. Uz PEPP būtu jāattiecina arī līgums, kas noslēgts starp PEPP noguldītāju un PEPP sniedzēju (“PEPP līgums”). Ir izveidots produkta galveno iezīmju kopums, kas būtu jāiekļauj PEPP līgumā. Šai regulai nevajadzētu skart Savienības noteikumus par starptautiskajām privāttiesībām, jo īpaši noteikumus, kas attiecas uz tiesu jurisdikciju un piemērojamiem tiesību aktiem. Šai regulai nevajadzētu skart arī valstu līgumiskos, sociālos, darba un nodokļu tiesību aktus.

(24)

Šajā regulā būtu skaidri jānorāda, ka PEPP līgumam ir jāatbilst visiem piemērojamajiem noteikumiem. Turklāt PEPP līgumā būtu jānosaka pušu tiesības un pienākumi un jāietver produkta galveno iezīmju kopums. PEPP līgumu varētu noslēgt arī PEPP noguldītāju grupas pārstāvis, piemēram, neatkarīga noguldītāju apvienība, kas rīkojas minētās grupas vārdā, ar nosacījumu, ka tas tiek darīts saskaņā ar šo regulu un piemērojamiem valsts tiesību aktiem un ka PEPP noguldītāji, kas uz PEPP piesakās šādā veidā, saņem tādu pašu informāciju un konsultācijas kā PEPP noguldītāji, kuri noslēdz PEPP līgumu vai nu tieši ar PEPP sniedzēju, vai ar PEPP izplatītāja starpniecību.

(25)

PEPP sniedzējiem vajadzētu būt piekļuvei visam Savienības tirgum ar vienu vienotu produkta reģistrāciju, kas piešķirama, pamatojoties uz vienotu noteikumu kopumu. Lai produktu varētu tirgot ar nosaukumu “PEPP”, PEPP sniedzējiem, kuri iesniedz pieteikumu, būtu jāpiesakās reģistrācijai savās kompetentajās iestādēs. Šī regula neliedz reģistrēt esošu privāto pensiju produktu, kas atbilst šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem. Kompetentajām iestādēm būtu jāpieņem lēmums par reģistrāciju, ja PEPP sniedzējs, kas iesniedz pieteikumu, ir sniedzis visu vajadzīgo informāciju un ja ir ieviesti piemēroti pasākumi, ar ko nodrošina šīs regulas prasību ievērošanu. Pēc tam, kad kompetentās iestādes ir pieņēmušas lēmumu par reģistrāciju, tām attiecīgi būtu jāinformē Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI)), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010 (4)), lai PEPP sniedzēju un PEPP reģistrētu centrālajā publiskajā reģistrā. Šādai reģistrācijai vajadzētu būt derīgai visā Savienībā. Lai efektīvi tiktu uzraudzīta šajā regulā noteikto vienoto prasību ievērošana, par visām turpmākām izmaiņām informācijā un dokumentos, kas iesniegti reģistrācijas procedūrā, attiecīgā gadījumā nekavējoties būtu jāpaziņo kompetentajām iestādēm un EAAPI.

(26)

EAAPI būtu jāizveido centrāls publiskais reģistrs, kas ietvertu informāciju par PEPP, kurš ir reģistrēts un kuru drīkst sniegt un izplatīt Savienībā, kā arī informāciju par PEPP sniedzējiem un to dalībvalstu sarakstu, kurās PEPP tiek piedāvāts. Ja PEPP sniedzēji kādas dalībvalsts teritorijā PEPP neizplata, bet spēj attiecīgajai dalībvalstij atvērt apakškontu, lai saviem PEPP klientiem nodrošinātu pārnesamību, minētajā reģistrā vajadzētu būt arī informācijai par dalībvalstīm, attiecībā uz kurām PEPP sniedzējs piedāvā apakškontus.

(27)

Dalībvalstīs būtiski atšķiras veids, kādā tiek organizētas un regulētas arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijas (AKUI), kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2016/2341 (5). Dažās dalībvalstīs šīm iestādēm ir atļauts veikt tikai arodpensiju darbības, savukārt citās dalībvalstīs šīm iestādēm, arī pilnvarotām struktūrām, kas ir atbildīgas par to darbību un rīkojas to vārdā, ja AKUI nav juridiskas personas statusa, ir atļauts veikt gan arodpensiju, gan privāto pensiju darbības. Tas ne tikai ir izraisījis atšķirīgas AKUI organizatoriskās struktūras, bet no tā izriet arī atšķirīga uzraudzība valsts līmenī. Prudenciālā uzraudzība jo īpaši plašāka ir tām AKUI, kurām atļauts veikt arodpensijas un privātās pensijas darbības, nekā tām AKUI, kas veic tikai arodpensijas darbības.

Lai neapdraudētu finansiālo stabilitāti un ņemtu vērā dažādo organizatorisko struktūru un uzraudzību, PEPP sniegšana būtu jāatļauj tikai tām AKUI, kurām saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atļauts sniegt arī privāto pensiju produktus un kuras attiecīgi tiek uzraudzītas. Turklāt nolūkā saglabāt finansiālo stabilitāti visi ar PEPP sniegšanas darbību saistītie aktīvi un saistības būtu stingri jānodala, neparedzot iespēju tos pārnest uz citu institūcijas darbību, kas attiecas uz pensiju nodrošināšanu. AKUI, kas sniedz PEPP, vienmēr būtu jāievēro arī attiecīgie standarti, kas noteikti Direktīvā (ES) 2016/2341, arī sīkāki noteikumi par ieguldīšanu, kādus noteikušas dalībvalstis, kurās tie reģistrēti vai atļauti saskaņā ar Direktīvu (ES) 2016/2341, ja šo direktīvu transponē, un to pārvaldības sistēmas noteikumi. Tāpat kā attiecībā uz pārējiem PEPP sniedzējiem, gadījumā, ja šī regula paredz stingrākus noteikumus, būtu jāpiemēro šādi noteikumi.

(28)

Vienotā PEPP pase nodrošinās iekšēja tirgus izveidi attiecībā uz PEPP.

(29)

PEPP sniedzējiem vajadzētu būt spējīgiem izplatīt PEPP, kurus tie izstrādājuši, un PEPP, kurus tie nav izstrādājuši, ja tas atbilst attiecīgajiem nozaru tiesību aktiem. PEPP izplatītājiem vajadzētu būt tiesīgiem izplatīt PEPP, kurus tie nav izstrādājuši. PEPP izplatītājiem būtu jāizplata tikai tie produkti, par kuriem viņiem ir pienācīgas zināšanas un kompetence saskaņā ar attiecīgajiem nozaru tiesību aktiem.

(30)

Pirms PEPP līguma noslēgšanas PEPP sniedzējiem vai PEPP izplatītājiem būtu jāsniedz konsultācijas potenciāliem PEPP noguldītājiem, ņemot vērā, ka šis produkts ir ilgtermiņa pensiju produkts, un ņemot vērā PEPP noguldītāja individuālās prasības un vajadzības, un ierobežoto atpirkšanas iespējamību. Konsultāciju mērķim jo īpaši vajadzētu būt PEPP noguldītāja informēšanai par ieguldījumu iespēju iezīmēm, kapitāla aizsardzības līmeni un izmaksāšanas veidiem.

(31)

Saskaņā ar pakalpojumu sniegšanas brīvību vai brīvību veikt uzņēmējdarbību PEPP sniedzēji var sniegt un PEPP izplatītāji var izplatīt PEPP uzņēmējas dalībvalsts teritorijā pēc tam, kad ir atvērts apakškonts minētajai uzņēmējai dalībvalstij. Lai nodrošinātu augstu pakalpojumu kvalitātes un patērētāju tiesību aizsardzības līmeni, piederības dalībvalstij un uzņēmējai dalībvalstij būtu cieši jāsadarbojas šajā regulā noteikto pienākumu izpildē. Ja PEPP sniedzēji un PEPP izplatītāji veic darbību dažādās dalībvalstīs saskaņā ar pakalpojumu sniegšanas brīvību, piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm vajadzētu būt atbildīgām par to, lai nodrošinātu atbilstību šajā regulā noteiktajiem pienākumiem, jo tām ir ciešāka saikne ar PEPP sniedzēju. Lai nodrošinātu pienākumu taisnīgu sadali starp piederības un uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, ja uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes uzzina par to teritorijā notikušiem pienākumu pārkāpumiem, tām būtu jāinformē piederības dalībvalsts kompetentās iestādes, kurām tad vajadzētu būt pienākumam veikt attiecīgos pasākumus. Turklāt uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm vajadzētu būt tiesībām iejaukties, ja piederības dalībvalsts kompetentās iestādes neīsteno piemērotus pasākumus vai ja īstenotie pasākumi nav pietiekami.

(32)

Dalībvalstu kompetento iestāžu rīcībā vajadzētu būt visiem līdzekļiem, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka visā Savienībā PEPP sniedzēji un PEPP izplatītāji darbību veic kārtīgi, neatkarīgi no tā, vai tie izmanto brīvību veikt uzņēmējdarbību vai pakalpojumu sniegšanas brīvību. Lai nodrošinātu uzraudzības efektivitāti, visām kompetento iestāžu veiktajām darbībām vajadzētu būt samērīgām ar konkrētā pakalpojumu sniedzēja vai izplatītāja darbībai piemītošā riska veidu, pakāpi un sarežģītību.

(33)

PEPP Eiropas mēroga dimensiju var izveidot ne tikai pakalpojumu sniedzēja līmenī, izmantojot pārrobežu darbības iespējas, bet arī PEPP noguldītāja līmenī – izmantojot PEPP pārnesamību un maiņas pakalpojumu, tādējādi veicinot privāto pensiju tiesību aizsardzību tām personām, kas īsteno savas tiesības brīvi pārvietoties saskaņā ar LESD 21. un 45. pantu. Pārnesamība ietver PEPP noguldītāja dzīvesvietas maiņu uz citu dalībvalsti, nemainot PEPP sniedzēju, savukārt PEPP sniedzēju maiņa ne vienmēr ir saistīta ar dzīvesvietas maiņu.

(34)

PEPP vajadzētu ietvert valstu apakškontus, kam katram būtu privāto pensiju produkta iezīmes, kas ļauj iemaksām PEPP vai izmaksām pretendēt uz stimuliem, ja tie pieejami dalībvalstīs, attiecībā uz kurām PEPP sniedzējs ir darījis pieejamu apakškontu. Apakškonts būtu jāizmanto, lai veiktu uzskaiti par uzkrāšanas fāzē veiktajām iemaksām un izmaksāšanas fāzē veiktajām izmaksām saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, attiecībā uz kuru apakškonts ir atvērts. Individuālā PEPP noguldītāja līmenī pirmais apakškonts būtu jāizveido PEPP atvēršanas brīdī.

(35)

Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju PEPP sniedzējiem, pienākumu sniegt PEPP, kas ietver apakškontus vismaz divām dalībvalstīm, būtu jāsāk piemērot trīs gadu laikā pēc šīs regulas piemērošanas dienas. Ieviešot PEPP, PEPP sniedzējam būtu jānodrošina informācija par to, kuri valstu apakškonti pieejami uzreiz, lai izvairītos no iespējamas PEPP noguldītāju maldināšanas. Ja PEPP noguldītājs pārceļas uz citu dalībvalsti un ja šai dalībvalstij nav pieejams neviens apakškonts, PEPP sniedzēja pienākums būtu nodrošināt, ka PEPP noguldītājs bez kavēšanās un bez maksas var pāriet pie cita PEPP sniedzēja, kas nodrošina apakškontu attiecīgajai dalībvalstij. PEPP noguldītājs arī turpmāk varētu iemaksāt apakškontā, kurā iemaksas tika veiktas pirms dzīvesvietas maiņas.

(36)

Ņemot vērā, ka PEPP ir ilgtermiņa pensiju produkts un ar to saistīto administratīvo slogu, PEPP sniedzējiem un PEPP izplatītājiem būtu potenciālajiem PEPP noguldītājiem un PEPP saņēmējiem jānodrošina skaidra, viegli saprotama un atbilstīga informācija, lai palīdzētu viņiem pieņemt lēmumus par viņu pensiju. Šā paša iemesla dēļ PEPP sniedzējiem un PEPP izplatītājiem būtu arī jānodrošina augsta līmeņa pārredzamība dažādās PEPP fāzēs, kas ietver pirmslīguma posmu, līguma noslēgšanu, uzkrāšanas fāzi (arī pirms aiziešanas pensijā) un izmaksāšanas fāzi. Jo īpaši būtu jāsniedz informācija par uzkrātajām pensijas tiesībām, PEPP papildpensijas aplēstajiem līmeņiem, riskiem un garantijām, VSP faktoru integrēšanu, kā arī izdevumiem. Ja PEPP papildpensijas aplēsto līmeņu pamatā ir ekonomiski scenāriji, minētajai informācijai būtu jāietver arī vislabākais lēstais scenārijs un nelabvēlīgs scenārijs, kam vajadzētu būt galējam, bet reālistiskam.

(37)

Pirms PEPP līguma noslēgšanas, potenciālajiem PEPP noguldītājiem būtu jāsaņem visa nepieciešamā informācija, lai viņi varētu izdarīt informācijā balstītu izvēli. Pirms PEPP līguma noslēgšanas būtu jāprecizē ar pensiju saistītās prasības un vajadzības un jāsniedz konsultācijas.

(38)

Lai nodrošinātu optimālu produkta pārredzamību, PEPP sniedzējiem būtu jāsagatavo PEPP pamatinformācijas dokuments (PEPP PID) par viņu veidotajiem PEPP, pirms minētos PEPP var izplatīt PEPP noguldītājiem. Tiem arī vajadzētu būt atbildīgiem par PEPP PID pareizību. Ar PEPP PID būtu jāaizstāj un jāpielāgo komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu pamatinformācijas dokuments saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1286/2014 (6), kas tādēļ nebūtu jāiesniedz par PEPP. Attiecībā uz pamata PEPP būtu jāizstrādā atsevišķs PEPP PID. Ja PEPP sniedzējs piedāvā alternatīvas ieguldījumu iespējas, būtu jānodrošina vispārējs PID par alternatīvām ieguldījumu iespējām, kas varētu ietvert arī atsauces uz citiem dokumentiem. Vai arī gadījumā, ja nepieciešamo informāciju par alternatīvām ieguldījumu iespējām nav iespējams sniegt vienā atsevišķā PID, būtu jānodrošina atsevišķs PID par katru alternatīvo ieguldījumu iespēju. Tomēr tā būtu jārīkojas tikai tad, ja vispārēja PID sniegšana par alternatīvām ieguldījumu iespējām nebūtu PEPP klientu interesēs. Tāpēc, kad kompetentās iestādes novērtē PEPP PID atbilstību šai regulai, tām attiecīgā gadījumā būtu jānodrošina dažādo ieguldījumu iespēju optimāla salīdzināmība, jo īpaši ņemot vērā jaunākās atziņas par biheivioriālo analīzi, lai izvairītos no jebkādas kognitīvas neobjektivitātes, ko radījusi attiecīgās informācijas sniegšana.

(39)

Lai nodrošinātu PEPP PID plašu izplatīšanu un pieejamību, šajā regulā būtu jāparedz, ka PEPP sniedzējs PEPP PID publicē savā tīmekļa vietnē. PEPP sniedzējam būtu jāpublicē PEPP PID par katru dalībvalsti, kurā PEPP tiek izplatīts saskaņā ar pakalpojumu sniegšanas brīvību vai brīvību veikt uzņēmējdarbību, un jāietver konkrēta informācija par nosacījumiem, kādus piemēro uzkrāšanas fāzei un izmaksāšanas fāzei attiecībā uz konkrēto dalībvalsti.

(40)

Valstu līmenī jau tiek izstrādāti privāto pensiju produktu kalkulatori. Tomēr, lai minētie kalkulatori būtu pēc iespējas noderīgāki patērētājiem, tiem būtu jāaptver izdevumi un atlīdzības, ko iekasē dažādi PEPP sniedzēji, kā arī visi papildu izdevumi vai atlīdzības, ko iekasē starpnieki vai citas personas ieguldījumu ķēdē un ko PEPP sniedzēji vēl nav iekļāvuši.

(41)

Sīkākas norādes par informāciju, kas jāiekļauj PEPP PID, un šīs informācijas izklāsts būtu sīkāk jāsaskaņo ar regulatīviem tehniskiem standartiem, ņemot vērā esošos un turpmākos patērētāju uzvedības pētījumus, tostarp rezultātus, kas gūti, pārbaudot patērētāju dažādu informēšanas veidu efektivitāti. Būtu jāpilnvaro Komisija pieņemt regulatīvos tehniskos standartus. Regulatīvo tehnisko standartu projektus būtu jāizstrādā EAAPI pēc apspriešanās ar citām Eiropas uzraudzības iestādēm (EUI) – attiecīgā gadījumā ar Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi) (EBI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (7), un ar Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi) (EVTI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) NR. 1095/2010 (8), – kā arī ar Eiropas Centrālo banku, kompetentajām iestādēm un pēc testēšanas ar patērētajiem un nozares pārstāvjiem, kā paredzēts šajā regulā, precizējot sīkākas norādes un to, kā tiek izklāstīta PEPP PID iekļaujamā informācija; nosacījumus, kad PEPP PID būtu jāpārskata un jārediģē; nosacījumus attiecība uz to, kad ir izpildītas prasības nodrošināt PEPP PID; noteikumus par to, kā izdarāmi pieņēmumi par pensijas lieluma prognozēm; detalizētus norādījumus par to, kā izklāstīt informāciju, kas iekļaujama PEPP kapitāla pārskatā; un minimālos kritērijus, kādiem jāatbilst riska mazināšanas stratēģijām. Izstrādājot regulatīvo tehnisko standartu projektu, EAAPI būtu jāņem vērā dažādie iespējamie PEPP veidi, tas, ka PEPP ir ilgtermiņa produkts, PEPP noguldītāju iespējas un PEPP iezīmes. Pirms regulatīvo tehnisko standartu projekta iesniegšanas Komisijai attiecīgos gadījumos būtu jāveic patērētāju un nozares testēšana, izmantojot reālus datus. Komisijai būtu jāpieņem minētie regulatīvie tehniskie standarti ar deleģētiem aktiem, ievērojot LESD 290. pantu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10. līdz 14. pantu. Būtu arī jāpilnvaro Komisija ar īstenošanas aktiem, ievērojot LESD 291. pantu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu, pieņemt EAAPI izstrādātus īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz sadarbības un informācijas apmaiņas kārtību līdz ar nepieciešamajām prasībām minētās informācijas noformēšanai standartizētā formātā, kas ļautu veikt salīdzināšanu, un pēc apspriešanās ar citām EUI un kompetentajām iestādēm un pēc testēšanas ar nozares pārstāvjiem – attiecībā uz uzraudzības ziņošanas formātu.

(42)

PEPP PID vajadzētu būt skaidri atšķiramam un nošķiramam no jebkādiem reklāmas materiāliem.

(43)

PEPP sniedzējiem būtu jāizstrādā PEPP kapitāla pārskats, kas adresēts PEPP noguldītājiem, lai tos iepazīstinātu ar būtiskākajiem individuālajiem un vispārējiem datiem par PEPP un nodrošinātu jaunākās informācijas sniegšanu. PEPP kapitāla pārskatam vajadzētu būt skaidram un saprotamam un saturēt būtisku un atbilstīgu informāciju, lai atvieglotu izpratni par pensijas tiesībām laika gaitā un dažādos pensiju produktos, kā arī jāveicina darbaspēka mobilitāte. PEPP kapitāla pārskatā būtu jāietver arī pamatinformācija par ieguldījumu politiku saistībā ar VSP faktoriem un būtu jānorāda, kur un kā PEPP noguldītāji var saņemt papildu informāciju par VSP faktoru integrēšanu. PEPP kapitāla pārskats PEPP noguldītājiem būtu jāsaņem ik gadu.

(44)

PEPP sniedzējiem divus mēnešus pirms datumiem, kuros PEPP noguldītājiem ir iespēja mainīt savas izmaksas iespējas, būtu jāinformē PEPP noguldītāji par gaidāmo izmaksāšanas fāzes sākumu, iespējamiem izmaksāšanas veidiem un iespēju mainīt izmaksāšanas veidu. Ja ir atvērts vairāk nekā viens apakškonts, PEPP noguldītāji būtu jāinformē par to, kad, iespējams, varētu sākties izmaksāšanas fāze no katra apakškonta.

(45)

Izmaksāšanas fāzē PEPP saņēmējiem būtu jāturpina saņemt informācija par saviem PEPP pakalpojumiem un attiecīgajām izmaksas iespējām. Tas ir jo sevišķi svarīgi, ja PEPP saņēmēji izmaksāšanas fāzē sedz būtisku ieguldījumu risku.

(46)

Lai pienācīgi aizsargātu PEPP noguldītāju un PEPP saņēmēju tiesības, PEPP sniedzējiem būtu jādod iespēja izvietot aktīvus tādā veidā, kas precīzi atbilst to saistību veidam un termiņam, arī ilgtermiņa saistībām. Tādēļ ir vajadzīga efektīva uzraudzība, kā arī pieeja attiecībā uz ieguldījumu noteikumiem, kas PEPP sniedzējiem nodrošina pietiekamu elastīgumu, pieņemot lēmumu par visdrošāko un efektīvāko ieguldījumu politiku, un vienlaikus tiem liekot rīkoties piesardzīgi un kopumā atbilstīgi labākajām PEPP noguldītāju interesēm ilgtermiņā. Piesardzības principa ievērošana tālab prasa, lai ieguldījumu politika atbilstu PEPP sniedzēja klientu struktūrai.

(47)

Nosakot, ka kapitālieguldījumu pamatā ir piesardzības princips, un dodot PEPP sniedzējiem iespēju darboties pārrobežu līmenī, tiek veicināta uzkrājumu novirzīšana uz privātās pensijas kapitāla uzkrāšanas sektoru, tādējādi veicinot ekonomikas un sociālo attīstību. Sekojot piesardzības principam, būtu stingri jāņem vērā arī VSP faktoru loma ieguldījumu procesā.

(48)

Šai regulai būtu jānodrošina PEPP sniedzējiem pienācīga līmeņa ieguldījumu brīvība. Kā ļoti ilga termiņa ieguldītāji ar zemu likviditātes risku PEPP sniedzēji spēj palīdzēt izveidot KTS, piesardzības robežās ieguldot līdzekļus nelikvīdos aktīvos, piemēram, akcijās un citos instrumentos, kuriem ir ilgtermiņa ekonomikas profils un kuri netiek tirgoti regulētos tirgos, daudzpusējās tirdzniecības sistēmās (DTS) vai organizētās tirdzniecības sistēmās (OTS). Tie var izmantot arī starptautiskās diversifikācijas priekšrocības. Ja vien tas nav vajadzīgs prudenciālu iemeslu dēļ un saskaņā ar piesardzības principu, lai aizsargātu PEPP noguldītāju un PEPP saņēmēju intereses, nebūtu jāierobežo ieguldījumi akcijās tādās valūtās, kas nav saistību valūta, un citos instrumentos, kuriem ir ilgtermiņa ekonomikas profils un kuri netiek tirgoti regulētos tirgos, DTS vai OTS.

(49)

Saistībā ar KTS padziļināšanu izpratne par to, kas ir instrumenti ar ilgtermiņa ekonomikas profilu, ir plaša. Šādi instrumenti nav pārvedami vērtspapīri, un tāpēc tiem nav pieejama sekundāro tirgu likviditāte. Tiem bieži vien ir vajadzīgas noteikta termiņa saistības, kas ierobežo to pārdošanas iespējas, un ar šiem instrumentiem būtu jāsaprot, ka tie ietver kapitāla līdzdalību un parāda instrumentus, un tiem sniegtos aizdevumus biržā nekotētos uzņēmumos. Biržā nekotēti aizņēmumi ietver infrastruktūras projektus, nekotētus uzņēmumus, kas meklē izaugsmes iespējas, nekustamā īpašuma vai citus aktīvus, kas varētu būt piemēroti ilgtermiņa ieguldījumu mērķiem. Zemas oglekļa emisijas un pret klimata pārmaiņām noturīgas infrastruktūras projekti bieži vien ir biržā nekotēti aktīvi, un šo projektu finansēšanai izmanto ilgtermiņa kredītus. Ņemot vērā to saistību ilgtermiņa raksturu, PEPP sniedzēji tiek mudināti pietiekami būtisku to aktīvu portfeļa daļu novirzīt uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem reālajā ekonomikā, lai nodrošinātu ilgtermiņa ekonomikas ieguvumus, jo īpaši infrastruktūras projektos un uzņēmumos.

(50)

VSP faktori ir svarīgi ieguldījumu politikai un PEPP sniedzēju riska pārvaldības sistēmām. Lai nepieļautu “zaudētu aktīvu” rašanos, PEPP sniedzējus būtu jāmudina apsvērt šādus faktorus, pieņemot ieguldījumu lēmumus, un ņemt vērā to, ka tie ir daļa no to riska pārvaldības sistēmas. Informācijai par VSP faktoriem vajadzētu būt pieejamai EAAPI, kompetentajām iestādēm un PEPP noguldītājam.

(51)

Viens no PEPP regulējuma mērķiem ir radīt drošu un izdevumu ziņā optimālu ilgtermiņa pensiju uzkrāšanas produktu. Tā kā ar privāto pensiju produktu saistītie ieguldījumi ir ilgtermiņa, īpaša uzmanība būtu jāpievērš aktīvu izvietojuma ilgtermiņa sekām. Jo īpaši būtu jāņem vērā VSP faktori. PEPP uzkrājumi būtu jāiegulda, ņemot vērā VSP faktorus, tādus kā tie, kas iekļauti Savienības klimata un ilgtspējas mērķos, kā noteikts Parīzes nolīgumā par klimata pārmaiņām (Parīzes nolīgums), Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķos un Apvienoto Nāciju Organizācijas vadošajos principos uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām.

(52)

Nodrošinot, ka tiek izpildītas to saistības izstrādāt ieguldījumu politiku saskaņā ar piesardzības principu, PEPP sniedzējiem būtu jāliedz ieguldīt sadarboties nevēlošās jurisdikcijās, kuras identificētas piemērojamos Padomes secinājumos par sarakstu ar jurisdikcijām, kuras nodokļu nolūkos nesadarbojas, kā arī būtu jāliedz ieguldīt augsta riska trešā valstī ar stratēģiskām nepilnībām, kuras identificētas piemērojamajā Komisijas deleģētajā regulā, kas pieņemta, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 (9) 9. pantu.

(53)

Ņemot vērā PEPP ilgtermiņa pensiju mērķi, PEPP noguldītājiem piedāvātās ieguldījumu iespējas būtu jāierobežo, ietverot elementus, kas ļautu ieguldītājiem pieņemt ieguldījumu lēmumu, tostarp to ieguldījumu iespēju skaitu, starp kurām tie var izdarīt savu izvēli. Pēc sākotnējās izvēles, piesakoties konkrētam PEPP, PEPP noguldītājam vajadzētu būt iespējai mainīt šo izvēli pēc tam, kad pagājuši vismaz pieci gadi no pieteikšanās uz PEPP, vai gadījumā, ja notikušas būtiskas izmaiņas, sākot no brīža, kad notikusi jaunākā ieguldījumu iespējas izmainīšana, lai sniedzējiem tiktu piedāvāta pietiekama stabilitāte viņu ilgtermiņa ieguldījumu stratēģijai, vienlaikus nodrošinot ieguldītāju aizsardzību. Tomēr PEPP sniedzējiem vajadzētu būt spējīgiem ļaut PEPP noguldītājiem izvēlēto ieguldījumu iespēju mainīt biežāk.

(54)

Pamata PEPP vajadzētu būt drošam produktam un būtu jāizmanto kā ieguldījumu standartiespēja. Tas varētu būt vai nu kā riska mazināšanas metode, kas atbilst mērķim atļaut PEPP noguldītājam atgūt kapitālu, vai kā garantija par ieguldīto kapitālu. Riska mazināšanas metode, kas atbilst mērķim atļaut PEPP noguldītājam atgūt kapitālu, varētu būt konservatīva ieguldījumu stratēģija vai dzīves cikla stratēģija, kas laika gaitā pakāpeniski samazina kopējo riska darījuma vērtību. Garantijām, ko sniedz saskaņā ar ieguldījumu standartiespēju, būtu jāsedz vismaz uzkrāšanas fāzē veiktās iemaksas pēc visu atlīdzību un maksu atskaitīšanas. Garantijas varētu segt arī atlīdzības un maksas un varētu nodrošināt pilnīgu vai daļēju inflācijas segumu. Garantija par ieguldīto kapitālu būtu jāsniedz izmaksāšanas fāzes sākumā un – attiecīgā gadījumā – izmaksāšanas fāzes laikā.

(55)

Lai PEPP noguldītājiem garantētu rentabilitāti un pietiekamus rezultātus, pamata PEPP izdevumi un atlīdzības būtu jāierobežo līdz noteiktai procentuālajai daļai no uzkrātā kapitāla. Lai gan šāds ierobežojums būtu jānosaka 1 % apmērā no uzkrātā kapitāla, būtu lietderīgi sīkāk precizēt izdevumu un atlīdzību veidus, kas jāņem vērā regulatīvajos tehniskajos standartos, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus dažādiem PEPP sniedzējiem un dažādiem PEPP veidiem, kuriem ir īpašas izdevumu un atlīdzību struktūras. Būtu jāpilnvaro Komisija pieņemt šādus regulatīvos tehniskos standartus, kurus izstrādā EAAPI. Izstrādājot regulatīvo tehnisko standartu projektu, EAAPI jo īpaši būtu jāņem vērā tas, ka PEPP ir ilgtermiņa produkts, kā arī dažādie PEPP veidi un ar to iezīmēm saistītie izdevumu faktori, lai nodrošinātu taisnīgu un vienlīdzīgu attieksmi pret dažādiem PEPP sniedzējiem un to produktiem, vienlaikus ņemot vērā, ka pamata PEPP ir vienkāršs, rentabls un pārredzams produkts, kas pietiekami ilgā termiņā nodrošina reālu atdevi no ieguldījumiem. Turklāt, lai produkts vienmēr būtu ilgtermiņa pensiju produkts, būtu rūpīgi jāizvērtē izmaksāšanas veids, jo īpaši attiecībā uz gadskārtējām izmaksām mūža garumā. Šajā sakarībā un nolūkā nodrošināt, ka PEPP sniedzējiem, kas piedāvā kapitāla garantiju, tiek nodrošināti tādi paši konkurences apstākļi, kādi citiem sniedzējiem, EAAPI pienācīgi būtu jāņem vērā izdevumu un atlīdzību struktūra. Turklāt izdevumu un atlīdzību procentuālās vērtības būtu regulāri jāpārskata, lai tās pastāvīgi būtu atbilstīgas, ņemot vērā jebkādas izdevumu līmeņa izmaiņas. Komisijai būtu jāpieņem minētie regulatīvie tehniskie standarti ar deleģētiem aktiem, ievērojot LESD 290. pantu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10. līdz 14. pantu.

Lai pastāvīgi nodrošinātu rentabilitāti un aizsargātu PEPP klientus no pārmērīgi apgrūtinošām izdevumu struktūrām, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai grozītu procentuālo vērtību, ņemot vērā tās pārskatīšanu, jo īpaši izdevumu un atlīdzību faktisko līmeni un izmaiņas to faktiskajā līmenī, un izdevumu griestu ietekmi uz PEPP pieejamību, kā arī dažādo PEPP sniedzēju, kuri nodrošina dažādu veidu PEPP, pienācīgu piekļuvi tirgum.

(56)

Kompetentajām iestādēm būtu jāizmanto savas pilnvaras, par galvenajiem mērķiem nosakot PEPP noguldītāju un PEPP saņēmēju tiesību aizsardzību, kā arī PEPP sniedzēju stabilitāti un drošumu.

(57)

Ja PEPP sniedzējs ir AKUI vai ES alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieks (ES AIFP), tam būtu jāieceļ turētājbanka saistībā ar to aktīvu drošu glabāšanu, kuri atbilst PEPP sniegšanas darbībai. Ir vajadzīgi papildu drošības pasākumi attiecībā uz struktūru, kas darbojas kā turētājbanka, un tās funkcijām, jo pašreizējie noteikumi, kas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/61/ES (10) attiecas uz turētājbanku, ir piemērojami fondiem, kurus tirgo tikai profesionāliem ieguldītājiem (izņemot Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondus, kurus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/760 (11) tirgo privātiem ieguldītājiem), un nozaru tiesību aktos, kas piemērojami AKUI, nevienā gadījumā netiek prasīts iecelt turētājbanku. Lai ieguldītājiem nodrošinātu visaugstāko aizsardzības līmeni saistībā ar tādu aktīvu drošu glabāšanu, kuri atbilst PEPP sniegšanas darbībai, šajā regulā tiek prasīts, lai AKUI un ES AIFP, kas sniedz PEPP, ievērotu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/65/EK (12) noteikumus par turētājbankas iecelšanu, uzdevumu izpildi un uzraudzības pienākumiem.

(58)

Izdevumu un atlīdzību pārredzamībai un taisnīgumam ir būtiska nozīme, lai vairotu PEPP noguldītāju uzticēšanos un ļautu tiem izdarīt informācijā balstītu izvēli. Tādēļ nepārredzamu cenu noteikšanas metožu izmantošana būtu jāaizliedz.

(59)

Lai sasniegtu šajā regulā izklāstītos mērķus, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz EAAPI un kompetento iestāžu intervences pilnvaru nosacījumiem, un kritērijiem un faktoriem, kādi EAAPI jāpiemēro, lai noteiktu, kad pastāv būtiskas bažas par PEPP noguldītāju aizsardzību. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (13). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(60)

Neskarot PEPP klientu tiesības vērsties tiesā, būtu jānodrošina viegli pieejamas, atbilstīgas, neatkarīgas, objektīvas, pārredzamas un efektīvas strīdu alternatīvas izšķiršanas procedūras starp PEPP sniedzējiem vai PEPP izplatītājiem un PEPP klientiem, lai risinātu strīdus, kas radušies saistībā ar tiesībām un pienākumiem, kas noteikti šajā regulā.

(61)

Lai izveidotu efektīvu un lietderīgu strīdu izšķiršanas procedūru, un PEPP sniedzējiem un PEPP izplatītājiem būtu jāievieš efektīva sūdzību izskatīšanas procedūra, kuru to klienti var izmantot, pirms strīds tiek nodots izšķiršanai strīdu alternatīvas izšķiršanas procedūrā vai tiesā. Sūdzību izskatīšanas procedūrā būtu jāiekļauj īsi un skaidri noteikti termiņi, kuros PEPP sniedzējam vai PEPP izplatītajam uz sūdzību būtu jāatbild. Strīdu alternatīvas izšķiršanas struktūrām vajadzētu būt pietiekamām spējām atbilstošā un efektīvā veidā iesaistīties pārrobežu sadarbībā attiecībā uz strīdiem saistībā ar tiesībām un pienākumiem atbilstīgi šai regulai.

(62)

Lai rastu labākus apstākļus ieguldījumiem, tādējādi arī veicinot konkurenci starp PEPP sniedzējiem, PEPP noguldītājiem vajadzētu būt tiesībām uzkrāšanas fāzes laikā ar skaidras, ātras un drošas procedūras starpniecību mainīt PEPP sniedzēju, pārejot pie cita, kas atrodas tajā pašā vai citā dalībvalstī. Tomēr PEPP sniedzējiem nevajadzētu būt pienākumam nodrošināt PEPP maiņas pakalpojumu, ja noguldītāji izmaksas saņem kā gadskārtējas izmaksas mūža garumā. Maiņas laikā nododošajiem PEPP sniedzējiem būtu jāpārved attiecīgās summas vai – attiecīgā gadījumā –aktīvi natūrā no PEPP konta un konts jāslēdz. Lai varētu atvērt jaunu PEPP kontu, PEPP noguldītājiem būtu jānoslēdz līgumi ar saņemošajiem PEPP sniedzējiem. Jaunajam PEPP kontam vajadzētu būt tādai pašai apakškonta struktūrai kā iepriekšējam PEPP kontam.

(63)

Pārvest aktīvus natūrā maiņas pakalpojuma laikā PEPP noguldītāji var izvēlēties tikai tad, ja maiņas pakalpojums notiek starp PEPP sniedzējiem (tādiem kā ieguldījumu brokeru sabiedrības vai citi atbilstīgie pakalpojumu sniedzēji, kam ir papildu licence), kuri nodarbojas ar PEPP noguldītāju portfeļa pārvaldību. Minētajā gadījumā ir vajadzīga saņemošā sniedzēja rakstiska piekrišana. Kolektīvo ieguldījumu pārvaldības gadījumā aktīvu natūrā nodošana nav iespējama, jo aktīvu nodalīšana katram atsevišķam PEPP noguldītājam nenotiek.

(64)

PEPP noguldītājam vajadzētu būt vienkārši veikt maiņas procesu. Tādējādi saņemošajam PEPP sniedzējam vajadzētu būt atbildīgam par procesa uzsākšanu un vadīšanu PEPP noguldītāja vārdā un pēc viņa pieprasījuma. PEPP sniedzējiem, ieviešot maiņas pakalpojumu, būtu jāspēj brīvprātīgi izmantot papildu līdzekļus, piemēram, tehnisku risinājumu. Ņemot vērā, ka šis produkts ir Eiropas mēroga produkts, PEPP noguldītājiem vajadzētu būt iespējai maiņu veikt bez kavēšanās un bez maksas, ja neviens apakškonts nav pieejams dalībvalstī, uz kuru attiecīgais PEPP noguldītājs pārceļas.

(65)

Pirms dod atļauju veikt maiņu, PEPP noguldītājs būtu jāinformē par visiem procedūras posmiem un izdevumiem, kas nepieciešami, lai pabeigtu maiņu, tā nodrošinot PEPP noguldītājam iespēju pieņemt informācijā balstītu lēmumu par maiņas pakalpojumu.

(66)

Veiksmīgai maiņas veikšanai ir nepieciešama sadarbība ar nododošo PEPP sniedzēju. Tāpēc nododošajam PEPP sniedzējam būtu jāsniedz saņemošajam PEPP sniedzējam visa informācija, kas vajadzīga, lai varētu atjaunot maksājumus otrā PEPP kontā. Tomēr šādai informācijai nevajadzētu būt plašākai nekā nepieciešams, lai veiktu maiņu.

(67)

Uz PEPP noguldītajiem nebūtu jāattiecina finansiālie zaudējumi, tostarp maksas un procenti, kurus izraisa jebkādas kļūdas, ko pieļāvis kāds no maiņas procesā iesaistītajiem PEPP sniedzējiem. Konkrētāk, PEPP noguldītajiem nebūtu jācieš nekādi finansiāli zaudējumi, kas radušies, sedzot papildu atlīdzības, procentus vai citas maksas, kā arī soda naudas, līgumsodus vai jebkāda cita veida finansiālus zaudējumus saistībā ar kavētu maiņas izpildi. Tā kā kapitāla aizsardzība būtu jānodrošina izmaksāšanas fāzes sākumā un izmaksāšanas fāzes laikā, nododošajam PEPP sniedzējam nebūtu jāuzliek pienākums maiņas brīdī nodrošināt kapitāla aizsardzību vai garantiju. PEPP sniedzējs var arī nolemt maiņas brīdī nodrošināt kapitāla aizsardzību vai sniegt garantiju.

(68)

Pirms maiņas PEPP noguldītājiem vajadzētu būt iespējai pieņemt informācijā balstītu lēmumu. Saņemošajam PEPP sniedzējam būtu jāievēro visas izplatīšanas un informēšanas prasības, arī jānodrošina PEPP PID, konsultācijas un atbilstīga informācija par izdevumiem, kas saistīti ar maiņu, un par iespējamo negatīvo ietekmi uz kapitāla aizsardzību, ja notiek ar garantiju segta PEPP maiņa. Izdevumi, ko nododošais PEPP sniedzējs piemēro par maiņu, būtu jāsaglabā tādā apmērā, kas nerada šķēršļus mobilitātei un jebkurā gadījumā nepārsniedz 0,5 % no atbilstīgajām summām vai nododamo aktīvu natūrā naudas vērtības.

(69)

PEPP noguldītājiem būtu jāatļauj, piesakoties konkrētam PEPP un atverot jaunu apakškontu, brīvi lemt par viņu pensijas saņemšanu (gadskārtēja izmaksa, vienreizēja izmaksa vai cits veids) izmaksāšanas fāzē, pastāvot iespējai pārskatīt savu izvēli vienu gadu pirms izmaksāšanas fāzes sākuma, izmaksāšanas fāzes sākumā un maiņas brīdī, lai, tuvojoties pensijas vecumam, viņi varētu labāk pielāgot savu pensijas saņemšanas izvēli savām vajadzībām. Ja PEPP sniedzējs dara pieejamu vairāk nekā vienu izmaksāšanas veidu, PEPP noguldītājam būtu jāvar izvēlēties atšķirīgu izmaksas veidu katram apakškontam, kas atvērts viņa PEPP kontā.

(70)

PEPP sniedzējiem būtu jāatļauj piedāvāt PEPP noguldītājiem plašs klāsts ar izmaksas veidiem. Šāda pieeja ļautu sasniegt mērķi – uzlabot PEPP apguvi, nodrošinot PEPP noguldītājiem lielāku elastību un izvēli. Tas ļautu pakalpojumu sniedzējiem savus PEPP izstrādāt visrentablākajā veidā. Tas saskan ar citām Savienības politikas jomām un ir politiski īstenojami, jo nodrošina pietiekami lielu elastību dalībvalstīm pieņemt lēmumu par izmaksas veidiem, ko tās vēlas veicināt. Ņemot vērā, ka šis produkts ir ilgtermiņa pensiju produkts, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pieņemt pasākumus, ar ko priekšroku dotu konkrētiem izmaksāšanas veidiem, piemēram, nosakot kvantitatīvus ierobežojumus vienreizējai izmaksai, lai vēl vairāk mudinātu izvēlēties gadskārtējas izmaksas mūža garumā un izmaksas pa daļām.

(71)

Ņemot vērā, ka PEPP ir Eiropas mēroga produkts, augsts PEPP noguldītāju aizsardzības līmenis pastāvīgi ir jānodrošina visā iekšējā tirgū. Tam ir vajadzīgi piemēroti instrumenti, ar ko efektīvi cīnītos pret pārkāpumiem un novērstu kaitējumu patērētājiem. Tādēļ EAAPI un kompetento iestāžu pilnvaras būtu jāpapildina ar skaidru mehānismu, ar ko aizliedz vai ierobežo jebkura tāda PEPP tirdzniecību, izplatīšanu vai pārdošanu, kas rada nopietnas bažas par PEPP noguldītāja aizsardzību, arī attiecībā uz to, ka produkts ir ilgtermiņa pensiju produkts, pareizu finanšu tirgus darbību un integritāti vai visas finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti, kā arī attiecībā uz EAAPI pienācīgu koordināciju un ārkārtas rīcības pilnvarām.

EAAPI pilnvaras būtu jābalsta uz Regulas (ES) Nr. 1094/2010 9. panta 5. punktu, lai šādu mehānismu intervencei varētu piemērot gadījumā, ja pastāv būtiskas bažas par PEPP noguldītāju aizsardzību, arī attiecībā uz to, ka PEPP jo īpaši ir ilgtermiņa pensiju produkts. Ja nosacījumi ir izpildīti, kompetentajām iestādēm piesardzības nolūkos vajadzētu spēt piemērot aizliegumu vai ierobežojumu, pirms PEPP tiek tirgots, izplatīts vai pārdots PEPP noguldītājiem. Minētās pilnvaras neatbrīvo PEPP sniedzēju no pienākuma ievērot visas attiecīgās šajā regulā noteiktās prasības.

(72)

Būtu jāgarantē pilnīga pārredzamība par izdevumiem un atlīdzībām, kas saistīti ar ieguldījumu PEPP. Būtu jānosaka vienlīdzīgi konkurences apstākļi starp pakalpojumu sniedzējiem, vienlaikus nodrošinot patērētāju tiesību aizsardzību. Vajadzētu būt pieejamai salīdzinošai informācijai par dažādiem produktiem, tādējādi stimulējot konkurētspējīgas cenas.

(73)

Lai gan PEPP sniedzēju pastāvīga uzraudzība ir jāīsteno attiecīgajām kompetentajām iestādēm, EAAPI būtu jākoordinē uzraudzība saistībā ar PEPP, lai garantētu vienotu uzraudzības metožu konsekventu piemērošanu, tādējādi sekmējot to, ka PEPP ir Eiropas mēroga un ilgtermiņa pensiju produkts.

(74)

Lai stiprinātu patērētāju tiesības un atvieglinātu piekļuvi sūdzību izskatīšanas procedūrai, PEPP noguldītājiem vajadzētu būt iespējai privāti vai kolektīvi iesniegt sūdzības savas dzīvesvietas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, neatkarīgi no tā, kur pārkāpums noticis.

(75)

EAAPI būtu jāsadarbojas ar kompetentajām iestādēm un jāveicina sadarbība un konsekvence starp tām. Šajā sakarībā EAAPI būtu jāsekmē kompetento iestāžu pilnvaras piemērot uzraudzības pasākumus, sniedzot pierādījumus par pārkāpumiem, kas saistīti ar PEPP. EAAPI būtu arī jāsniedz saistoša mediācija, ja starp kompetentajām iestādēm pārrobežu situācijās rodas domstarpības.

(76)

Lai nodrošinātu, ka šīs regulas noteikumus ievēro PEPP sniedzēji un PEPP izplatītāji, un lai nodrošinātu, ka tiem piemēro līdzīgu režīmu visā Savienībā, būtu jāparedz administratīvi sodi un citi iedarbīgi, samērīgi un preventīvi pasākumi.

(77)

Saskaņā ar Komisijas 2010. gada 8. decembra paziņojumu “Par sankciju režīmu pastiprināšanu finanšu pakalpojumu nozarē” un lai nodrošinātu šajā regulā noteikto prasību izpildi, ir svarīgi, ka dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu pienācīgu administratīvo sodu un citu pasākumu noteikšanu par šīs regulas pārkāpumiem.

(78)

Lai gan dalībvalstis var paredzēt noteikumus par administratīviem sodiem un kriminālsodiem attiecībā uz vieniem un tiem pašiem pārkāpumiem, nebūtu jāizvirza prasība dalībvalstīm paredzēt noteikumus par administratīviem sodiem attiecībā uz tādiem šīs regulas pārkāpumiem, kuriem piemēro valsts krimināltiesības. Tomēr kriminālsodu saglabāšanai tā vietā, lai piemērotu administratīvus sodus par šīs regulas pārkāpumiem, nebūtu jāmazina vai citādi jāietekmē kompetento iestāžu spēja sadarboties, piekļūt informācijai un laikus apmainīties ar informāciju ar kompetentajām iestādēm citās dalībvalstīs šīs regulas piemērošanas nolūkos, tostarp pēc ikviena attiecīga pārkāpuma nodošanas kompetentajām tiesu iestādēm kriminālvajāšanai.

(79)

Kompetentajām iestādēm vajadzētu būt pilnvarotām piemērot pietiekami augstus naudas sodus, lai tie pārsniegtu faktisko vai iespējamo peļņu un lai tie pat lielas finanšu sabiedrības un to vadītājus atturētu izdarīt pārkāpumus.

(80)

Lai nodrošinātu sodu konsekventu piemērošanu visā Savienībā, kompetentajām iestādēm būtu jāņem vērā visi attiecīgie apstākļi, nosakot administratīvo sodu vai citu pasākumu veidu un naudas sodu līmeni.

(81)

Lai nodrošinātu, ka kompetento iestāžu lēmumiem par pārkāpumiem un sodiem ir atturoša ietekme uz plašu sabiedrību, un lai stiprinātu patērētāju tiesību aizsardzību, brīdinot viņus par PEPP, kas tiek izplatīti, pārkāpjot šīs regulas noteikumus, minētie lēmumi būtu jāpublicē, ja vien to publiskošana neapdraud finanšu tirgu stabilitāti vai notiekošu izmeklēšanu.

(82)

Lai atklātu iespējamos pārkāpumus, kompetentajām iestādēm vajadzētu būt nepieciešamajām izmeklēšanas pilnvarām un būtu jāizveido efektīvi mehānismi, lai ļautu ziņot par iespējamiem vai faktiskiem pārkāpumiem.

(83)

Šai regulai nebūtu jāskar nekādi dalībvalstu tiesību aktu noteikumi saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem.

(84)

Jebkurai personas datu apstrādei, kas tiek veikta saskaņā ar šo regulu, piemēram, apmaiņai ar personas datiem vai šo datu nodošanai, ko veic kompetentās iestādes, vai personas datu apstrādei, ko veic PEPP sniedzēji vai PEPP izplatītāji, būtu jānotiek atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2016/679 (14) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2002/58/EK (15). Jebkurai informācijas apmaiņai vai nodošanai, ko veic EUI, būtu jānotiek saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 (16).

(85)

Ņemot vērā, ka personas finanšu dati ir sensitīvi dati, stingrai datu aizsardzībai ir ļoti liela nozīme. Tāpēc ir ieteicams šīs regulas īstenošanā un uzraudzībā cieši iesaistīt datu aizsardzības iestādes.

(86)

Ar šajā regulā noteikto reģistrācijas un paziņošanas procedūru nebūtu jāaizstāj neviena valsts papildu procedūra, kas ieviesta, lai varētu izmantot valsts līmenī paredzētās priekšrocības un stimulus.

(87)

Šīs regulas novērtējums būtu jāveic, cita starpa izvērtējot tirgus attīstību, piemēram, jaunu PEPP veidu rašanos, kā arī izmaiņas citās Savienības tiesību jomās un dalībvalstu gūto pieredzi. Šādā novērtējumā būtu jāņem vērā labi funkcionējoša PEPP tirgus izveides dažādie mērķi un nolūki un īpaši būtu jānovērtē, vai šīs regulas ietekmē vairāk Eiropas iedzīvotāju veido uzkrājumus ilgtspējīgai un pienācīgai pensijai. Tā kā PEPP sniedzēju uzraudzībā nozīmīgi ir obligātie Eiropas standarti, būtu jānovērtē arī tas, vai PEPP sniedzēji ievēro šo regulu un piemērojamos nozaru tiesību aktus.

(88)

Ņemot vērā šīs regulas iespējamās ilgtermiņa sekas, ir būtiski cieši uzraudzīt norises sākotnējā piemērošanas posmā. Veicot novērtējumu, Komisijai būtu jāatspoguļo arī EAAPI, ieinteresēto personu un ekspertu pieredze un par visiem konstatējumiem būtu jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

(89)

Šajā regulā būtu jānodrošina, ka tiek ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, proti, vecāka gadagājuma cilvēku tiesības dzīvot cienīgu un neatkarīgu dzīvi un piedalīties sabiedriskajā un kultūras dzīvē, tiesības uz personas datu aizsardzību, tiesības uz īpašumu, darījumdarbības brīvība, vīriešu un sieviešu līdztiesības princips un augsta patērētāju tiesību aizsardzības līmeņa princips.

(90)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus – proti, PEPP noguldītāju aizsardzības uzlabošanu un PEPP noguldītāju uzticēšanās palielināšanu PEPP, tostarp gadījumos, kad minētie produkti tiek izplatīti pāri valsts robežām, – nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstīs, bet, ņemot vērā to ietekmi, tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā ir paredzēti vienoti noteikumi par tādu privāto pensiju produktu reģistrāciju, izveidošanu, izplatīšanu un uzraudzību, kas tiek izplatīti Savienībā ar apzīmējumu “Pan-Eiropas privāto pensiju produkts” jeb “PEPP”.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“privāto pensiju produkts” ir produkts:

a)

kura pamatā ir līgums, kas brīvprātīgi noslēgts starp individuālu noguldītāju un sabiedrību un kas papildina jebkādu valsts obligāto pensiju vai arodpensiju produktu;

b)

kas paredz ilgtermiņa kapitāla uzkrāšanu ar skaidru mērķi nodrošināt ienākumus pēc pensionēšanās, nosakot ierobežotas iespējas to priekšlaicīgi izņemt pirms aiziešanas pensijā;

c)

kas nav nedz valsts obligāto pensiju, nedz arodpensiju produkts;

2)

“Pan-Eiropas privāto pensiju produkts” jeb “PEPP” ir ilgtermiņa noguldījuma privāto pensiju produkts, ko saskaņā ar PEPP līgumu sniedz atbilstīgi 6. panta 1. punktam apstiprināta finanšu sabiedrība un uz ko pensionēšanās nolūkā pieteicies individuāls PEPP noguldītājs vai neatkarīga PEPP noguldītāju apvienība tās dalībnieku vārdā, un kam nav priekšlaicīgas atpakaļpirkšanas iespējas vai kam tā ir strikti ierobežota;

3)

“PEPP noguldītājs” ir fiziska persona, kas ar PEPP sniedzēju ir noslēgusi PEPP līgumu;

4)

“PEPP līgums” ir starp PEPP noguldītāju un PEPP sniedzēju noslēgts līgums, kas atbilst 4. panta nosacījumiem;

5)

“PEPP konts” ir privāto pensiju konts, kas turēts PEPP noguldītāja vai PEPP saņēmēja vārdā un ko izmanto darījumu reģistrēšanai, ļaujot PEPP noguldītājam periodiski iemaksāt summas, kas paredzētas pensijai, un PEPP saņēmējam saņemt PEPP pensiju;

6)

“PEPP saņēmējs” ir fiziska persona, kas saņem PEPP pakalpojumus;

7)

“PEPP klients” ir PEPP noguldītājs, potenciāls PEPP noguldītājs vai PEPP saņēmējs;

8)

“PEPP izplatīšana” ir konsultāciju sniegšana, piedāvāšana vai citi priekšdarbi PEPP sniegšanas līgumu noslēgšanai, šādu līgumu noslēgšana vai darbības, ar kurām palīdz šādu līgumu pārvaldībā un izpildē, tostarp informācijas sniegšana par vienu vai vairākiem PEPP līgumiem, pamatojoties uz kritērijiem, kurus PEPP klients izvēlas ar tīmekļa vietnes vai citu līdzekļu starpniecību, un PEPP kategoriju saraksta sagatavošana, ietverot cenu un produktu salīdzinājumu, vai PEPP cenas atlaides noteikšana, ja PEPP klients spēj tieši vai netieši noslēgt PEPP līgumu, izmantojot tīmekļa vietni vai citu līdzekli;

9)

“PEPP papildpensija” ir papildpensija, ko izmaksā vienā no 58. panta 1. punktā minētajiem veidiem, ņemot vērā sasniegto vai sagaidāmo pensionēšanās vecumu;

10)

“PEPP pakalpojumi” ir PEPP papildpensija un citi papildu pakalpojumi, kurus PEPP saņēmējs ir tiesīgs saņemt saskaņā ar PEPP līgumu, jo īpaši konkrētos gadījumos, kuros paredzēta strikti ierobežota priekšlaicīgas atpakaļpirkšanas iespējamība, vai ja PEPP līgums nodrošina biometrisko risku segumu;

11)

“uzkrāšanas fāze” ir laikposms, kurā PEPP kontā tiek uzkrāti aktīvi un kurš parasti ilgst līdz PEPP izmaksāšanas fāzes sākumam;

12)

“izmaksāšanas fāze” ir laikposms, kurā PEPP kontā uzkrātie aktīvi var tikt izņemti, lai finansētu aiziešanu pensijā vai citas ienākumu vajadzības;

13)

“gadskārtēja izmaksa” ir summa, kas noteiktos laika intervālos apmaiņā pret ieguldījumiem ir maksājama konkrētu laikposmu, piemēram, PEPP saņēmēja mūža garumā vai konkrētu gadu skaitu;

14)

“izmaksas pa daļām” ir diskrecionāras summas, kuras periodiski un noteiktās robežās var izņemt PEPP saņēmējs;

15)

“PEPP sniedzējs” ir finanšu sabiedrība, kā minēts 6. panta 1. punktā, kurai ir piešķirta atļauja izveidot PEPP un izveidoto PEPP izplatīt;

16)

“PEPP izplatītājs” ir finanšu sabiedrība, kā minēts 6. panta 1. punktā, kurai piešķirta atļauja izplatīt PEPP, ko tā nav pati izveidojusi, ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas sniedz ieguldījumu konsultācijas, vai apdrošināšanas starpnieks, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/97 (17) 2. panta 1. punkta 3. apakšpunktā;

17)

“pastāvīgs informācijas nesējs” ir jebkurš instruments, kas:

a)

PEPP klientam sniedz iespēju uzglabāt viņam personīgi adresētu informāciju tā, lai šī informācija minētajam klientam būtu pieejama turpmākai izmantošanai, un tādā laikposmā, kas ir atbilstošs informācijas nolūkam; un

b)

ļauj nemainītā veidā pavairot uzglabāto informāciju;

18)

“kompetentās iestādes” ir valsts iestādes, ko dalībvalsts izraudzījusies, lai tās uzraudzītu PEPP sniedzējus vai attiecīgā gadījumā PEPP izplatītājus vai veiktu šajā regulā paredzētos pienākumus;

19)

“PEPP sniedzēja piederības dalībvalsts” ir piederības dalībvalsts, kā definēts attiecīgajā tiesību aktā, kas minēts 6. panta 1. punktā;

20)

“PEPP izplatītāja piederības dalībvalsts” ir:

a)

ja izplatītājs ir fiziska persona – dalībvalsts, kurā atrodas izplatītāja pastāvīgā dzīvesvieta;

b)

ja izplatītājs ir juridiska persona – dalībvalsts, kurā atrodas izplatītāja juridiskā adrese, vai, ja saskaņā ar izplatītāja valsts tiesību aktiem tam nav juridiskās adreses, dalībvalsts, kurā atrodas tā galvenā mītne;

21)

“PEPP sniedzēja uzņēmēja dalībvalsts” ir dalībvalsts, kura nav PEPP sniedzēja piederības dalībvalsts un kurā PEPP sniedzējs sniedz PEPP saskaņā ar pakalpojumu sniegšanas brīvību vai brīvību veikt uzņēmējdarbību, vai kurai PEPP sniedzējs ir atvēris apakškontu;

22)

“PEPP izplatītāja uzņēmēja dalībvalsts” ir dalībvalsts, kura nav PEPP izplatītāja piederības dalībvalsts un kurā PEPP izplatītājs izplata PEPP saskaņā ar pakalpojumu sniegšanas brīvību vai brīvību veikt uzņēmējdarbību;

23)

“apakškonts” ir nacionālā iedaļa, kas tiek atvērta katrā individuālā PEPP kontā un kas atbilst juridiskajām prasībām un nosacījumiem to iespējamo stimulu izmantošanai, kuri saistībā ar ieguldījumiem PEPP noteikti PEPP noguldītāja dzīvesvietas dalībvalsts līmenī; tādējādi privātpersona var būt PEPP noguldītājs vai PEPP saņēmējs katrā apakškontā atkarībā no attiecīgajām juridiskajām prasībām, kas noteiktas uzkrāšanas fāzē un izmaksāšanas fāzē;

24)

“kapitāls” ir kopējās kapitāla iemaksas, kas aprēķinātas, pamatojoties uz summām, kuras var ieguldīt pēc visu to atlīdzību, maksu un izdevumu atskaitīšanas, kas tieši vai netieši jāsedz PEPP noguldītājiem;

25)

“finanšu instrumenti” ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES (18) I pielikuma C iedaļā norādītie instrumenti;

26)

“turētājbanka” ir iestāde, kurai uzticēta aktīvu turēšana un kurai jāuzrauga, vai tiek ievēroti fondu noteikumi un piemērojamie tiesību akti;

27)

“pamata PEPP” ir ieguldījumu iespēja, kā noteikts 45. pantā;

28)

“riska mazināšanas metodes” ir metodes, ar kurām sistemātiski tiek samazina pakļautība riskam un/vai tās rašanās varbūtība;

29)

“biometriskie riski” ir riski, kas saistīti ar nāvi, invaliditāti un/vai ilgdzīvošanu;

30)

“pakalpojumu sniedzēju maiņa” ir pēc PEPP noguldītāja pieprasījuma veikts atbilstošo summu pārvedums no viena PEPP sniedzēja uz citu PEPP sniedzēju vai – attiecīgā gadījumā – aktīvu natūrā pārvedums saskaņā ar 52. panta 4. punktu no viena PEPP konta uz citu un bijušā PEPP konta slēgšana, neskarot 53. panta 4. punkta e) apakšpunktu;

31)

“konsultācija” ir personīgs ieteikums, ko PEPP sniedzējs vai PEPP izplatītājs sniedz PEPP klientam par vienu vai vairākiem PEPP līgumiem;

32)

“partnerība” ir sadarbība starp PEPP sniedzējiem, lai piedāvātu apakškontus dažādām dalībvalstīm sakarā ar 19. panta 2. punktā minēto pārnesamības pakalpojumu;

33)

“vides, sociālie un pārvaldības faktori” jeb “VSP faktori” ir vides, sociālie un pārvaldības jautājumi, piemēram, Parīzes nolīgumā minētie, Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķi, Apvienoto Nāciju Organizācijas vadošie principi uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām un atbildīgas ieguldīšanas principi, kurus atbalsta Apvienoto Nāciju Organizācija.

3. pants

Piemērojamie noteikumi

Uz PEPP reģistrāciju, izveidošana, izplatīšanu un uzraudzību attiecas:

a)

šī regula; un

b)

jautājumos, kurus šī regula neaptver:

i)

attiecīgie Savienības nozaru tiesību akti, arī atbilstīgie deleģētie un īstenošanas akti;

ii)

tiesību akti, kurus dalībvalstis pieņēmušas, lai īstenotu attiecīgos Savienības nozaru tiesību aktus un īstenošanas pasākumus, kas attiecas tieši uz PEPP;

iii)

citi dalībvalstu tiesību akti, kas ir piemērojami PEPP.

4. pants

PEPP līgums

1.   PEPP līgumā izklāsta konkrētus noteikumus par PEPP saskaņā ar 3. pantā minētajiem piemērojamajiem noteikumiem.

2.   PEPP līgumā jo īpaši ir iekļauti šādi elementi:

a)

pamata PEPP apraksts, kā minēts 45. pantā, tostarp informācija par ieguldītā kapitāla garantiju vai ieguldījumu stratēģiju, kas orientēta uz kapitāla aizsardzības nodrošināšanu;

b)

attiecīgā gadījumā – alternatīvo ieguldījumu iespēju apraksts, kā minēts 42. panta 2. punktā;

c)

nosacījumi attiecībā uz ieguldījumu iespējas maiņu, kas minēti 44. pantā;

d)

ja PEPP piedāvā biometrisko risku segumu, detalizēta informācija par šādu segumu, tostarp apstākļiem, kādos segumu sāk piemērot;

e)

apraksts par PEPP papildpensiju, jo īpaši iespējamiem izmaksāšanas veidiem un tiesībām mainīt izmaksāšanas veidu, kā minēts 59. pantā;

f)

ar pārnesamības pakalpojumu saistītie nosacījumi, kas minēti 17.–20. pantā, arī informācija par dalībvalstīm, attiecībā uz kurām apakškonts ir pieejams;

g)

ar maiņas pakalpojumu saistītie nosacījumi, kas minēti 52.–55. pantā;

h)

attiecīgā gadījumā – izdevumu kategorijas un kopējie agregētie izdevumi, izteikti procentos un naudā;

i)

ar uzkrāšanas fāzi saistītie nosacījumi attiecībā uz apakškontu, kas atbilst PEPP noguldītāja dzīvesvietas dalībvalstij, kas minēti 47. pantā;

j)

ar izmaksāšanas fāzi saistītie nosacījumi attiecībā uz apakškontu, kas atbilst PEPP noguldītāja dzīvesvietas dalībvalstij, kas minēti 57. pantā;

k)

attiecīgā gadījumā – nosacījumi, ar kādiem piešķirtās priekšrocības vai stimuli ir jāatmaksā PEPP noguldītāja dzīvesvietas dalībvalstij.

II NODAĻA

REĢISTRĀCIJA

5. pants

Reģistrācija

1.   PEPP var sniegt un izplatīt Savienībā tikai tad, ja tas ir reģistrēts centrālā publiskā reģistrā, ko uztur EAAPI saskaņā ar 13. pantu.

2.   PEPP reģistrācija ir derīga visās dalībvalstīs. Tā dod tiesības PEPP sniedzējam sniegt PEPP un PEPP izplatītājam izplatīt PEPP, kas reģistrēts 13. pantā minētajā centrālajā publiskajā reģistrā.

Saskaņā ar IX nodaļu pastāvīgi tiek veikta šīs regulas ievērošanas uzraudzība.

6. pants

PEPP reģistrācijas pieteikums

1.   Tikai šādas finanšu sabiedrības, kurām atļauja izsniegta vai kuras reģistrētas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, var pieteikties PEPP reģistrācijai:

a)

kredītiestādes, kurām atļauja izsniegta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES (19);

b)

apdrošināšanas sabiedrības, kurām atļauja izsniegta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/138/EK (20) un kuras darbojas tiešās dzīvības apdrošināšanas jomā saskaņā ar Direktīvas 2009/138/EK 2. panta 3. punktu un II pielikumu;

c)

arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijas (AKUI), kurām atļauja izsniegta vai kuras reģistrētas saskaņā ar Direktīvu (ES) 2016/2341/EK, un kuras saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir pilnvarotas sniegt arī privāto pensiju produktus un attiecīgi tiek uzraudzītas. Šādā gadījumā visi ar PEPP sniegšanas darbību saistītie aktīvi un saistības ir stingri nodalītas, neparedzot iespēju tos pārnest uz citu institūcijas darbību, kas attiecas uz pensiju nodrošināšanu;

d)

ieguldījumu brokeru sabiedrības, kurām atļauja izsniegta saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES un kuras nodrošina portfeļa pārvaldību;

e)

ieguldījumu brokeru sabiedrības vai pārvaldības sabiedrības, kurām atļauja izsniegta saskaņā ar Direktīvu 2009/65/EK;

f)

ES alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki (ES AIFP), kuriem atļauja izsniegta saskaņā ar Direktīvu 2011/61/ES.

2.   Finanšu sabiedrības, kas minētas šā panta 1. punktā, PEPP reģistrācijas pieteikumu iesniedz savai kompetentajai iestādei. Pieteikumā iekļauj:

a)

PEPP līguma standarta līguma noteikumus, kas tiks piedāvāti PEPP noguldītājiem, kā minēts 4. pantā;

b)

informāciju par pieteikuma iesniedzēja identitāti;

c)

informāciju par kārtību attiecībā uz PEPP portfeļa un riska pārvaldību un administrēšanu, arī par kārtību, kas izklāstīta 19. panta 2. punktā, 42. panta 5. punktā un 49. panta 3. punktā;

d)

attiecīgā gadījumā – to dalībvalstu sarakstu, kurās PEPP sniedzējs, kurš iesniedzis pieteikumu, plāno tirgot PEPP;

e)

attiecīgā gadījumā – informāciju par turētājbankas identitāti;

f)

PEPP pamatinformāciju, kā minēts 26. pantā;

g)

to dalībvalstu sarakstu, kurās PEPP sniedzējs, kurš iesniedzis pieteikumu, spēs nodrošināt apakškonta tūlītēju atvēršanu.

3.   Kompetentās iestādes 15 darba dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas izvērtē, vai 2. punktā minētais pieteikums ir pilnīgs.

Kompetentās iestādes nosaka termiņu, līdz kuram pieteikuma iesniedzējam ir jāsniedz papildu informācija, ja pieteikums nav pilnīgs. Pēc tam, kad pieteikumu uzskata par pilnīgu, kompetentās iestādes attiecīgi informē pieteikuma iesniedzēju.

4.   Trīs mēnešu laikā pēc pilnīga pieteikuma iesniegšanas saskaņā ar 3. punktu kompetentās iestādes lēmumu par PEPP reģistrāciju pieņem tikai tad, ja pieteikuma iesniedzējs ir tiesīgs sniegt PEPP saskaņā ar 1. punktu un ja 2. punktā minētajā reģistrācijas pieteikumā sniegtā informācija un dokumenti atbilst šai regulai.

5.   Piecu darba dienu laikā pēc lēmuma par PEPP reģistrāciju pieņemšanas kompetentās iestādes lēmumu, kā arī informāciju un dokumentus, kas minēti 2. punkta a), b), d), f) un g) apakšpunktā, paziņo EAAPI un attiecīgi informē PEPP sniedzēju, kurš iesniedzis pieteikumu.

EAAPI nav nedz atbildīga, nedz arī saucama pie atbildības par kompetento iestāžu pieņemtu lēmumu par reģistrāciju.

Ja kompetentās iestādes reģistrāciju atsaka, tās sniedz argumentētu lēmumu, kuru var apstrīdēt.

6.   Ja kādam konkrētam 1. punktā minēto finanšu sabiedrību veidam kādā dalībvalstī ir vairāk nekā viena kompetentā iestāde, minētā dalībvalsts katram no 1. punktā minētajiem finanšu sabiedrību veidiem izraugās vienu kompetento iestādi, kurai uztic atbildību par reģistrācijas procedūru un saziņu ar EAAPI.

Par jebkurām turpmākām izmaiņām informācijā un dokumentos, kas iekļauti 2. punktā minētajā pieteikumā, nekavējoties paziņo kompetentajām iestādēm. Ja izmaiņas attiecas uz 2. punkta a), b), d), f) un g) apakšpunktā minēto informāciju un dokumentiem, kompetentās iestādes bez liekas kavēšanās attiecīgās izmaiņas paziņo EAAPI.

7. pants

PEPP reģistrācija

1.   Piecu darba dienu laikā no dienas, kad paziņots lēmums par reģistrāciju, kā arī sniegta informācija un dokumenti saskaņā ar 6. panta 5. punktu, EAAPI reģistrē PEPP centrālajā publiskajā reģistrā, kas minēts 13. pantā, un bez liekas kavēšanās attiecīgi informē kompetentās iestādes.

2.   Piecu darba dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas par PEPP reģistrāciju, kā minēts 1. punktā, kompetentās iestādes attiecīgi informē PEPP sniedzēju, kurš iesniedzis pieteikumu.

3.   PEPP sniedzējs var sniegt PEPP un PEPP izplatītājs var izplatīt PEPP, sākot no PEPP reģistrācijas datuma centrālajā publiskajā reģistrā, kas minēts 13. pantā.

8. pants

PEPP dereģistrācijas nosacījumi

1.   Kompetentās iestādes pieņem lēmumu PEPP dereģistrēt, ja:

a)

PEPP sniedzējs nepārprotami atsakās no reģistrācijas;

b)

PEPP sniedzējs reģistrāciju ieguvis, sniedzot nepatiesu informāciju vai izmantojot citus nelikumīgus līdzekļus;

c)

PEPP sniedzējs smagi vai sistemātiski pārkāpis šo regulu; vai

d)

PEPP sniedzējs vai PEPP vairs neatbilst nosacījumiem, saskaņā ar kuriem veikta reģistrācija.

2.   Piecu darba dienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par PEPP dereģistrāciju, kompetentās iestādes lēmumu paziņo EAAPI un attiecīgi informē PEPP sniedzēju.

3.   Piecu darba dienu laikā pēc tam, kad saņemts paziņojums par dereģistrācijas lēmumu, kas minēts 2. punktā, EAFPI dereģistrē PEPP un attiecīgi informē kompetentās iestādes.

4.   Piecu darba dienu laikā pēc tam, kad saņemts paziņojums par PEPP dereģistrāciju, kas minēts 3. punktā, tostarp dereģistrācijas datums, kompetentās iestādes attiecīgi informē PEPP sniedzēju.

5.   PEPP sniedzējs vairs nedrīkst sniegt PEPP un PEPP izplatītājs vairs nedrīkst izplatīt PEPP, sākot no PEPP dereģistrācijas datuma centrālajā publiskajā reģistrā, kas minēts 13. pantā.

6.   Ja saskaņā ar 66. pantā minēto pienākumu kompetentajām iestādēm un EAAPI sadarboties EAAPI ir saņēmusi informāciju, ka pastāv kāds no šā panta 1. punkta b) vai c) apakšpunktā minētajiem apstākļiem, EAAPI pieprasa PEPP sniedzēja kompetentajām iestādēm pārbaudīt, vai attiecīgie apstākļi pastāv, un kompetentās iestādes sniedz EAAPI savus konstatējumus un atbilstīgo informāciju.

7.   Pirms lēmuma par PEPP dereģistrāciju pieņemšanas kompetentās iestādes un EAAPI dara visu iespējamo, lai aizsargātu PEPP noguldītāju intereses.

9. pants

Apzīmējums

Apzīmējumu “Pan-Eiropas privāto pensiju produkts” jeb “PEPP” attiecībā uz privāto pensiju produktu var izmantot tikai tad, ja EAAPI saskaņā ar šo regulu ir reģistrējusi privāto pensiju produktu izplatīšanai ar apzīmējumu “PEPP”.

10. pants

PEPP izplatīšana

1.   Finanšu sabiedrības, kas minētas 6. panta 1. punktā, var izplatīt PEPP, kurus tās ir izveidojušas. Tās var izplatīt arī PEPP, kurus tās nav izveidojušas, ja tās ievēro attiecīgos nozaru tiesību aktus, saskaņā ar kuriem tās var izplatīt produktus, kurus tās nav izveidojušas.

2.   Apdrošināšanas starpniekiem, kas reģistrēti saskaņā ar Direktīvu (ES) 2016/97, un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES saņēmušas atļauju ieguldījumu konsultāciju sniegšanai, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 4. apakšpunktā, ir tiesības izplatīt PEPP, kurus tie nav izveidojuši.

11. pants

Dažāda veida pakalpojumu sniedzējiem piemērojamais prudenciālās uzraudzības režīms

PEPP sniedzēji un PEPP izplatītāji ievēro šo regulu, kā arī attiecīgo prudenciālās uzraudzības režīmu, ko tiem piemēro saskaņā ar 6. panta 1. punktā un 10. panta 2. punktā minētajiem tiesību aktiem.

12. pants

Valsts noteikumu publicēšana

1.   Valsts normatīvo un administratīvo aktu tekstus, ar ko reglamentē ar uzkrāšanas fāzi saistītos nosacījumus, kā minēts 47. pantā, un nosacījumus, kas saistīti ar izmaksāšanas fāzi, kā minēts 57. pantā, arī informāciju par valstu papildu procedūrām, kuras ieviestas, lai attiecīgā gadījumā piemērotu valsts līmenī noteiktās priekšrocības un stimulus, publisko un atjaunina attiecīgā valsts iestāde.

2.   Visas attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes savā tīmekļa vietnē uztur un pastāvīgi atjaunina saiti uz 1. punktā minētajiem tekstiem.

3.   Šā panta 1. punktā minēto tekstu publicēšana ir paredzēta tikai informatīviem nolūkiem un attiecīgajām valsts iestādēm nerada juridiskus pienākumus vai saistības.

13. pants

Centrāls publiskais reģistrs

1.   EAAPI uztur centrālu publisko reģistru, kurā norāda katru saskaņā ar šo regulu reģistrēto PEPP, PEPP reģistrācijas numuru, PEPP sniedzēju, kurš sniedz attiecīgo PEPP, PEPP sniedzēja kompetentās iestādes, PEPP reģistrācijas datumu, pilnīgu to dalībvalstu sarakstu, kurās attiecīgais PEPP tiek piedāvāts, un pilnīgu to dalībvalstu sarakstu, par kurām PEPP sniedzējs piedāvā apakškontu. Reģistrs ir publiski pieejams elektroniskā formātā un pastāvīgi tiek atjaunināts.

2.   Kompetentās iestādes informē EAAPI par 12. panta 2. punktā minētajām saitēm un attiecīgo informāciju pastāvīgi atjaunina.

3.   EAAPI 2. punktā minētās saites publicē un pastāvīgi atjaunina centrālajā publiskajā reģistrā, kas minēts 1. punktā.

III NODAĻA

PEPP PĀRROBEŽU PAKALPOJUMU SNIEGŠANA UN PĀRNESAMĪBA

I SKIRSNIS

Pakalpojumu sniegšanas brīvība un brīvība veikt uzņēmējdarbību

14. pants

PEPP sniedzēju un PEPP izplatītāju izmantotā brīvība sniegt pakalpojumus un brīvība veikt uzņēmējdarbību

1.   PEPP sniedzēji var sniegt un PEPP izplatītāji var izplatīt PEPP uzņēmējas dalībvalsts teritorijā saskaņā ar pakalpojumu sniegšanas brīvību vai brīvību veikt uzņēmējdarbību, ja tas tiek darīts saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem un procedūrām, kas izveidotas atbilstoši Savienības tiesību aktiem, kuri tiem piemērojami, kā minēts 6. panta 1. punkta a), b), d) un e) apakšpunktā vai 10. panta 2. punktā, un pēc tam, kad tie saskaņā ar 21. pantu paziņojuši savu nodomu atvērt apakškontu attiecībā uz konkrēto uzņēmēju dalībvalsti.

2.   PEPP sniedzēji, kas minēti 6. panta 1. punkta c) un f) apakšpunktā, ievēro 15. pantā izklāstītos noteikumus.

15. pants

AKUI un ES AIFP izmantotā brīvība sniegt pakalpojumus

1.   PEPP sniedzēji, kas minēti 6. panta 1. punkta c) un f) apakšpunktā un kas plāno pirmo reizi PEPP sniegt PEPP noguldītājiem uzņēmējas dalībvalsts teritorijā saskaņā ar brīvību sniegt pakalpojumus, un pēc tam, kad tie saskaņā ar 21. pantu paziņojuši savu nodomu atvērt apakškontu attiecībā uz konkrēto uzņēmēju dalībvalsti, paziņo savas piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm šādu informāciju:

a)

PEPP sniedzēja nosaukumu un adresi;

b)

dalībvalsti, kurā PEPP sniedzējs plāno PEPP sniegt vai izplatīt PEPP noguldītājiem.

2.   Piederības dalībvalsts kompetentās iestādes 10 darba dienu laikā pēc informācijas saņemšanas šo informāciju kopā ar apstiprinājumu, ka šā panta 1. punktā minētais PEPP sniedzējs ievēro 6. panta 1. punktā noteiktās prasības, nosūta uzņēmējai dalībvalstij. Informāciju paziņo uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, ja vien piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm nav iemesla apšaubīt administratīvās struktūras atbilstīgumu saistībā ar PEPP sniegšanu vai PEPP sniedzēja finanšu stāvokli, kā minēts 6. panta 1. punkta c) un f) apakšpunktā.

Ja piederības dalībvalsts kompetentās iestādes atsakās sniegt informāciju uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, tās viena mēneša laikā pēc visas informācijas un visu dokumentu saņemšanas dara zināmus attiecīgajam PEPP sniedzējam šāda atteikuma iemeslus. Ja saņemts atteikums vai atbilde netiek sniegta, var vērsties PEPP sniedzēja piederības dalībvalsts tiesās.

3.   Uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes 10 darba dienu laikā apliecina, ka ir saņēmušas 1. punktā minēto informāciju. Pēc tam piederības dalībvalsts kompetentās iestādes informē PEPP sniedzēju, ka uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes ir saņēmušas attiecīgo informāciju un ka PEPP sniedzējs konkrētajā dalībvalstī var sākt PEPP sniegšanu PEPP noguldītājiem.

4.   Ja 3. punktā minētais saņemšanas apstiprinājums nav sniegts 10 darba dienu laikā pēc 2. punktā minētās informācijas nosūtīšanas, piederības dalībvalsts kompetentās iestādes informē PEPP sniedzēju, ka PEPP sniedzējs var sākt pakalpojumu sniegšanu attiecīgajā uzņēmējā dalībvalstī.

5.   Ja 1. punktā minētajā informācijā tiek izdarītas izmaiņas, PEPP sniedzējs vismaz vienu mēnesi pirms izmaiņu ieviešanas tās paziņo piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm. Piederības dalībvalsts kompetentās iestādes pēc iespējas drīzāk un ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc paziņojuma saņemšanas informē uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes par attiecīgajām izmaiņām.

6.   Lai īstenotu uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm piešķirtās pilnvaras, uzņēmējas dalībvalstis šīs procedūras vajadzībām var izraudzīties citas kompetentās iestādes, kas nav minētas 2. panta 18. punktā. Tās attiecīgi informē Komisiju un EAPPI, norādot konkrēto pienākumu sadalījumu.

16. pants

Uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestāžu pilnvaras

1.   Ja uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm ir iemesls uzskatīt, ka tās teritorijā tiek izplatīts PEPP vai attiecībā uz minēto dalībvalsti ir atvērts apakškonts, pārkāpjot pienākumus, kas izriet no piemērojamiem noteikumiem, kā minēts 3. pantā, tās savus konstatējumus nosūta PEPP sniedzēja vai PEPP izplatītāja piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

2.   Pēc tam, kad ir izvērtēta saskaņā ar 1. punktu saņemtā informācija, piederības dalībvalsts kompetentās iestādes attiecīgā gadījumā nekavējoties veic atbilstīgus pasākumus, lai situāciju atrisinātu. Par jebkādiem veiktajiem pasākumiem tās informē uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes.

3.   Ja pasākumi, ko veikušas piederības dalībvalsts kompetentās iestādes, izrādās nepiemēroti vai ja tādu nav un PEPP sniedzējs vai PEPP izplatītājs turpina izplatīt PEPP tādā veidā, kas nepārprotami kaitē uzņēmējas dalībvalsts PEPP noguldītāju interesēm vai privāto pensiju produktu pienācīgai tirgus darbībai šajā dalībvalstī, uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes pēc piederības dalībvalsts kompetento iestāžu informēšanas var veikt piemērotus pasākumus, ar ko novērst turpmākus pārkāpumus, ietverot – ja tas noteikti nepieciešams – aizliegumu PEPP sniedzējam vai PEPP izplatītājam turpināt PEPP izplatīšanu to teritorijā.

Turklāt piederības dalībvalsts kompetentās iestādes vai uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes ar šo lietu var vērsties pie EAAPI un lūgt palīdzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 19. pantu.

4.   Panta 1.–3. punkts neietekmē uzņēmējas dalībvalsts pilnvaras veikt piemērotus un nediskriminējošus pasākumus, ar ko novērst tās teritorijā izdarītos pārkāpumus vai par tiem piemērot sodus situācijās, kad tūlītēja rīcība ir noteikti nepieciešama, lai aizsargātu patērētāju tiesības uzņēmējā dalībvalstī, un kad līdzvērtīgi piederības dalībvalsts pasākumi ir nepietiekami vai netiek veikti, vai gadījumos, kad pārkāpumi ir pretrunā valsts tiesību normām, ar ko aizsargā vispārējo labumu, ciktāl šādi pasākumi ir noteikti nepieciešami. Šādās situācijās uzņēmējām dalībvalstīm ir iespēja liegt PEPP sniedzējam vai PEPP izplatītājam savā teritorijā veikt jaunu darbību.

5.   Jebkuru pasākumu, ko saskaņā ar šo pantu pieņēmušas uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes, bez liekas kavēšanās labi argumentētā dokumentā paziņo PEPP sniedzējam vai PEPP izplatītājam un attiecīgi informē piederības dalībvalsts kompetentās iestādes.

II SKIRSNIS

Pārnesamība

17. pants

Pārnesamības pakalpojums

1.   PEPP noguldītājiem ir tiesības izmantot pārnesamības pakalpojumu, kas tiem dod tiesības turpināt iemaksas savā pašreizējā PEPP kontā gadījumos, kad tie maina savu dzīvesvietu, pārceļoties uz citu dalībvalsti.

2.   Ja tiek izmantots pārnesamības pakalpojums, PEPP noguldītājiem ir tiesības saglabāt visas priekšrocības un stimulus, ko piešķīris PEPP sniedzējs un kas ir saistīti ar ilgstošiem ieguldījumiem attiecīgajā PEPP.

18. pants

Pārnesamības pakalpojuma sniegšana

1.   PEPP sniedzēji sniedz 17. pantā minēto pārnesamības pakalpojumu PEPP noguldītājiem, kuriem pie viņiem ir PEPP konts un kuri pieprasa šo pakalpojumu.

2.   Piedāvājot PEPP, PEPP sniedzējs vai PEPP izplatītājs potenciālajiem PEPP noguldītājiem sniedz informāciju par pārnesamības pakalpojumu un par to, kuri apakškonti ir pieejami uzreiz.

3.   Trīs gadu laikā no dienas, kad šo regulu sāk piemērot, katrs PEPP sniedzējs pēc pieprasījuma, kas adresēts PEPP sniedzējam, piedāvā valstu apakškontus vismaz divām dalībvalstīm.

19. pants

PEPP apakškonti

1.   Ja saskaņā ar 17. pantu PEPP sniedzēji PEPP noguldītājiem sniedz pārnesamības pakalpojumu, PEPP sniedzēji nodrošina, ka gadījumā, ja PEPP kontā ir atvērts jauns apakškonts, tas atbilst juridiskajām prasībām un nosacījumiem, kā minēts 47. un 57. pantā un kurus attiecībā uz PEPP noteikusi PEPP noguldītāja jaunās dzīvesvietas dalībvalsts. Visus darījumus ar PEPP kontu reģistrē atbilstīgā apakškontā. Uz iemaksām, kas veiktas apakškontā un izņemtās no tā, var attiecināt atsevišķus līguma noteikumus.

2.   Neskarot piemērojamos nozaru tiesību aktus, PEPP sniedzēji var arī nodrošināt atbilstību 1. punktā minētajām prasībām, izveidojot partnerību ar citu reģistrētu PEPP sniedzēju (“partneris”).

Ņemot vērā partnera veicamo funkciju darbības jomu, partnerim jābūt kvalificētam un spējīgam uzņemties deleģētās funkcijas. PEPP sniedzējs ar partneri noslēdz rakstisku vienošanos. Vienošanās ir juridiski izpildāma, un tajā skaidri definē PEPP sniedzēja un partnera tiesības un pienākumus. Vienošanās atbilst attiecīgajiem deleģēšanas un ārpakalpojumu noteikumiem un procedūrām, kas ieviesti ar Savienības tiesību aktiem vai saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kas tiem piemērojami, kā minēts 6. panta 1. punktā. Neraugoties uz minēto vienošanos, PEPP sniedzējs joprojām ir atbildīgs par saviem pienākumiem saskaņā ar šo regulu.

20. pants

Jauna apakškonta atvēršana

1.   Pēc tam, kad PEPP sniedzējs saņēmis informāciju par PEPP noguldītāja dzīvesvietas maiņu, tam pārceļoties uz citu dalībvalsti, PEPP sniedzējs nekavējoties informē PEPP noguldītāju par iespēju atvērt jaunu apakškontu PEPP noguldītāja PEPP kontā un par termiņu, kādā šādu apakškontu varētu atvērt.

Šādā gadījumā PEPP sniedzējs PEPP noguldītājam bez maksas sniedz PEPP PID, kurā iekļautas 28. panta 3. punkta g) apakšpunktā minētās konkrētās prasības attiecībā uz apakškontu, kas atbilst jaunajai PEPP noguldītāja dzīvesvietas dalībvalstij.

Ja jauns apakškonts nav pieejams, PEPP sniedzējs informē PEPP noguldītāju par tiesībām bez kavēšanās un bez maksas mainīt PEPP sniedzēju un par iespēju turpināt veikt uzkrājumus pēdējā atvērtajā apakškontā.

2.   Ja PEPP noguldītājs plāno izmantot iespēju atvērt apakškontu, PEPP noguldītājs paziņo PEPP sniedzējam šādu informāciju:

a)

PEPP noguldītāja jauno dzīvesvietas dalībvalsti;

b)

datumu, no kura iemaksas jānovirza uz jauno apakškontu;

c)

visu attiecīgo informāciju par citiem PEPP nosacījumiem.

3.   PEPP noguldītājs var turpināt veikt iemaksas pēdējā atvērtajā apakškontā.

4.   PEPP sniedzējs piedāvā PEPP noguldītājam sniegt personalizētu ieteikumu, izskaidrojot, vai atvērt jaunu apakškontu PEPP noguldītāja PEPP kontā un veikt iemaksas jaunajā apakškontā būtu izdevīgāk nekā turpināt iemaksas pēdējā atvērtajā apakškontā.

5.   Ja PEPP sniedzējs nespēj nodrošināt tāda jauna apakškonta atvēršanu, kas atbilst PEPP noguldītāja jaunās dzīvesvietas dalībvalstij, PEPP noguldītājs saskaņā ar savu izvēli var:

a)

bez kavēšanās un bez maksas mainīt PEPP sniedzēju, neskarot 52. panta 3. punkta prasības par maiņas biežumu; vai

b)

turpināt iemaksas pēdējā atvērtajā apakškontā.

6.   Jaunais apakškonts tiek atvērts, grozot spēkā esošo PEPP līgumu starp PEPP noguldītāju un PEPP sniedzēju, ievērojot piemērojamās līgumtiesības. Apakškonta atvēršanas dienu nosaka līgumā.

21. pants

Informācijas par pārnesamību sniegšana kompetentajām iestādēm

1.   PEPP sniedzējs, kas vēlas pirmo reizi atvērt jaunu apakškontu attiecībā uz kādu uzņēmēju dalībvalsti, to attiecīgi paziņo uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

2.   PEPP sniedzējs paziņojumā iekļauj šādu informāciju un dokumentus:

a)

PEPP līguma standarta noteikumus, kā minēts 4. pantā, arī pielikumu par jauno apakškontu;

b)

PEPP PID, ietverot īpašas prasības attiecībā uz apakškontu, kurš atbilst jaunajam apakškontam saskaņā ar 28. panta 3. punkta g) apakšpunktu;

c)

PEPP kapitāla pārskatu, kas minēts 36. pantā;

d)

attiecīgā gadījumā – informāciju par līgumisko vienošanos, kas minēta 19. panta 2. punktā.

3.   Piederības dalībvalsts kompetentās iestādes pārbauda, vai sniegtā dokumentācija ir pilnīga, un 10 darba dienu laikā no pilnīgas dokumentācijas saņemšanas dienas to nosūta uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

4.   Uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes bez kavēšanās apliecina, ka ir saņēmušas 2. punktā minēto informāciju un dokumentus.

5.   Piederības dalībvalsts kompetentās iestādes pēc tam informē PEPP sniedzēju, ka uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes ir saņēmušas attiecīgo informāciju un ka PEPP sniedzējs attiecībā uz minēto dalībvalsti var atvērt apakškontu.

Ja 4. punktā minētais saņemšanas apstiprinājums nav sniegts 10 darba dienu laikā pēc 3. punktā minētās dokumentācijas nosūtīšanas, piederības dalībvalsts kompetentās iestādes informē PEPP sniedzēju, ka attiecībā uz minēto dalībvalsti var atvērt apakškontu.

6.   Ja 2. punktā minētajā informācijā un dokumentos tiek izdarītas izmaiņas, PEPP sniedzējs vismaz vienu mēnesi pirms izmaiņu ieviešanas tās paziņo piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm. Piederības dalībvalsts kompetentās iestādes pēc iespējas drīzāk un ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc paziņojuma saņemšanas informē uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes par attiecīgajām izmaiņām.

IV NODAĻA

IZPLATĪŠANAS UN INFORMĀCIJAS PRASĪBAS

I SKIRSNIS

Vispārīgi noteikumi

22. pants

Vispārīgs princips

Veicot PEPP izplatīšanas darbības, PEPP sniedzēji un PEPP izplatītāji vienmēr rīkojas godīgi, taisnīgi un profesionāli saskaņā ar savu PEPP klientu labākajām interesēm.

23. pants

Dažādu veidu PEPP sniedzējiem un PEPP izplatītājiem piemērojamais izplatīšanas režīms

1.   Lai izplatītu PEPP, dažādu veidu PEPP sniedzēji un PEPP izplatītāji ievēro šādus noteikumus:

a)

apdrošināšanas sabiedrības, kā minēts šīs regulas 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā, un apdrošināšanas starpnieki, kā minēts šīs regulas 10. panta 2. punktā, ievēro piemērojamos valstu tiesību aktus, ar kuriem stājas spēkā Direktīvas (ES) 2016/97 V un VI nodaļā, izņemot minētās direktīvas 20., 23., 25. pantu un 30. panta 3. punktu, paredzētie noteikumi attiecībā uz apdrošināšanas ieguldījumu produktu izplatīšanu, tostarp visus tieši piemērojamos Savienības tiesību aktus, kas saskaņā ar minētajiem noteikumiem pieņemti attiecībā uz šādu produktu izplatīšanu, un šo regulu, izņemot 34. panta 4. punktu;

b)

ieguldījumu brokeru sabiedrības, kā minēts šīs regulas 10. panta 2. punktā, ievēro piemērojamos valstu tiesību aktus, ar kuriem stājas spēkā Direktīvas 2014/65/ES 16. panta 3. punkta pirmajā daļā un 23., 24. un 25. pantā, izņemot minētās direktīvas 24. panta 2. punktu un 25. panta 3. un 4. punktu, paredzētie noteikumi par finanšu instrumentu tirdzniecību un izplatīšanu, tostarp visus tieši piemērojamos Savienības tiesību aktus, kas pieņemti saskaņā ar minētajiem noteikumiem, un šo regulu, izņemot 34. panta 4. punktu;

c)

visi pārējie PEPP sniedzēji un PEPP izplatītāji ievēro piemērojamos valstu tiesību aktus, ar kuriem stājas spēkā Direktīvas 2014/65/ES 16. panta 3. punkta pirmajā daļā un 23., 24. un 25. pantā, izņemot minētās direktīvas 24. panta 2. punktu un 25. panta 2., 3. un 4. punktu, paredzētie noteikumi par finanšu instrumentu tirdzniecību un izplatīšanu, tostarp visus tieši piemērojamos Savienības tiesību aktus, kas pieņemti saskaņā ar minētajiem noteikumiem, un šo regulu.

2.   Noteikumus, kas paredzēti 1. punkta a) apakšpunktā, piemēro tikai tiktāl, ciktāl piemērojamajos valsts tiesību aktos nav paredzēti stingrāki noteikumi, ar kuriem stājas spēkā Direktīvas (ES) 2016/97 V un VI nodaļā paredzētie noteikumi.

24. pants

Izplatīšana elektroniskā veidā un ar citiem pastāvīgiem informācijas nesējiem

PEPP sniedzēji un PEPP izplatītāji visus šajā nodaļā minētos dokumentus un informāciju PEPP klientiem bez maksas sniedz elektroniskā veidā ar noteikumu, ka PEPP klients šādu informāciju var uzglabāt tādā veidā, lai vēlāk to būtu iespējams izmantot, un tādu laikposmu, kas ir piemērots informācijas nolūkam, un ka uzglabāto informāciju var nemainīgā veidā pavairot.

PEPP sniedzēji un PEPP izplatītāji minētos dokumentus un informāciju pēc pieprasījuma un bez maksas sniedz arī ar citu pastāvīgu informācijas nesēju, tostarp papīra formātā. PEPP sniedzēji un PEPP izplatītāji informē PEPP klientus par viņu tiesībām bez maksas pieprasīt šo dokumentu kopiju uz cita pastāvīga informācijas nesēja, tostarp papīra formātā.

25. pants

Produktu pārraudzības un pārvaldības prasības

1.   PEPP sniedzēji uztur, izmanto un pārskata katra PEPP apstiprināšanas procedūru vai esoša PEPP būtiskas korekcijas, pirms tas tiek izplatīts PEPP klientiem.

Produkta apstiprināšanas procedūra ir samērīga un atbilstīga PEPP būtībai.

Produkta apstiprināšanas procedūrā precizē identificētu mērķtirgu katram PEPP, nodrošina, ka visi būtiskie riski šādam identificētam mērķtirgum ir novērtēti un ka iecerētā izplatīšanas stratēģija atbilst identificētajam mērķtirgum, un veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka PEPP tiek izplatīts identificētajā mērķtirgū.

PEPP sniedzējs saprot un regulāri pārskata savus piedāvātos PEPP, ņemot vērā visus notikumus, kuri varētu būtiski ietekmēt potenciālo risku identificētajam mērķtirgum, lai novērtētu vismaz to, vai PEPP joprojām atbilst identificētā mērķtirgus vajadzībām un vai iecerētā izplatīšanas stratēģija joprojām ir atbilstīga.

PEPP sniedzējs dara PEPP izplatītājiem pieejamu visu atbilstīgo informāciju par PEPP un produkta apstiprināšanas procedūru, tostarp identificēto PEPP mērķtirgu.

PEPP izplatītāji ir izveidojuši atbilstīgus mehānismus, lai iegūtu piektajā daļā minēto informāciju un saprastu katra PEPP iezīmes un identificēto mērķtirgu.

2.   Šajā pantā minētā politika, procedūras un pasākumi neskar visas citas šajā regulā vai atbilstīgi tai noteiktās prasības, tostarp tās, kuras attiecas uz informācijas atklāšanu, piemērotību vai atbilstību, interešu konfliktu identificēšanu un pārvaldību, stimuliem un VSP faktoriem.

II SKIRSNIS

Pirmslīguma informācija

26. pants

PEPP PID

1.   Pirms PEPP tiek piedāvāts PEPP noguldītājiem, PEPP sniedzējs minētajam PEPP produktam izstrādā PEPP PID saskaņā ar šīs iedaļas prasībām un publicē PEPP PID savā tīmekļa vietnē.

2.   PEPP PID ir uzskatāms par pirmslīguma informāciju. Tas ir precīzs, patiess, skaidrs un nav maldinošs. Tajā sniegta pamatinformācija, un tas atbilst visiem saistošajiem līgumiskajiem dokumentiem, attiecīgajām piedāvājuma dokumentu daļām un PEPP noteikumiem.

3.   PEPP PID ir atsevišķs dokuments, kas ir skaidri nošķirams no reklāmas materiāliem. Tas nesatur atsauces uz reklāmas materiāliem. Tas var saturēt atsauces uz citiem dokumentiem, tostarp attiecīgā gadījumā uz prospektu, bet tikai tad, ja atsauces attiecas uz informāciju, kas saskaņā ar šo regulu ir jāiekļauj PEPP PID.

Attiecībā uz pamata PEPP izstrādā atsevišķu PEPP PID.

4.   Ja PEPP sniedzējs piedāvā PEPP noguldītājam virkni alternatīvu ieguldījumu iespēju, par kurām visu 28. panta 3. punktā prasīto informāciju attiecībā uz minētajām pamatā esošajām ieguldījumu iespējām nevar sniegt vienā kodolīgā, atsevišķā PEPP PID dokumentā, PEPP sniedzēji nodrošina vienu no turpmāk minētajiem:

a)

atsevišķu PEPP PID par katru alternatīvo ieguldījumu iespēju;

b)

vispārēju PEPP PID, kurā sniegts vismaz alternatīvo ieguldījumu iespēju vispārējs apraksts un kurā norādīts, kur un kā var atrast detalizētāku pirmslīguma informāciju saistībā ar ieguldījumiem, kas paskaidro minētās ieguldījumu iespējas.

5.   Saskaņā ar 24. pantu PEPP PID izstrādā kā īsu dokumentu, kas sagatavots kodolīgā veidā. Šis dokuments:

a)

ir noformēts un maketēts tā, lai tas būtu viegli lasāms, izmantojot salasāma lieluma rakstzīmes;

b)

satur pamatinformāciju, kas vajadzīga PEPP klientiem;

c)

ir skaidri formulēts un rakstīts, izmantojot tādu valodu un stilu, kas atvieglo informācijas izpratni, jo īpaši tajā izmantotā valoda ir skaidra, precīza un saprotama.

6.   Ja PEPP PID dokumentā izmanto krāsas, tās nemazina informācijas saprotamību gadījumā, ja PEPP PID izdrukā vai kopē melnbaltā formātā.

7.   Ja PEPP PID izmanto PEPP sniedzēja vai grupas, kurai tas pieder, korporatīvo zīmolu vai logotipu, tas nenovērš uzmanību no dokumentā iekļautās informācijas un neaizklāj tekstu.

8.   Papildus PEPP PID dokumentam PEPP sniedzēji un PEPP izplatītāji sniedz potenciālajiem PEPP noguldītājiem atsauces uz visiem publiski pieejamajiem ziņojumiem par PEPP sniedzēja finanšu stāvokli, tostarp tā maksātspēju, ļaujot potenciālajiem PEPP noguldītājiem viegli piekļūt šai informācijai.

9.   Potenciālajiem PEPP noguldītājiem sniedz arī informāciju par PEPP noguldītāja ieguldījumu iespējas līdzšinējiem darbības rezultātiem, aptverot vismaz 10 gadu darbības rezultātus vai, ja PEPP ir sniegts mazāk nekā 10 gadus, aptverot visus gadus, kuros PEPP ir sniegts. Informācijai par līdzšinējiem darbības rezultātiem pievieno norādi “pēc līdzšinējiem darbības rezultātiem nevar spriest par turpmākajiem darbības rezultātiem”.

27. pants

PEPP PID izmantotā valoda

1.   PEPP PID sagatavo oficiālajās valodās vai vismaz vienā no oficiālajām valodām, ko lieto tajā dalībvalsts daļā, kurā PEPP tiek izplatīts, vai citā valodā, ko akceptējušas attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes, un gadījumā, ja šis dokuments ir sagatavots kādā citā valodā, to tulko vienā no minētajām valodām.

Tulkojums patiesi un precīzi atspoguļo oriģinālā PEPP PID saturu.

2.   Ja PEPP tiek tirgots dalībvalstī, izmantojot reklāmas materiālus, kas sagatavoti vienā vai vairākās attiecīgās dalībvalsts oficiālajās valodās, PEPP PID sagatavo vismaz šajās oficiālajās valodās.

3.   Pēc pieprasījuma PEPP PID dara pieejamu tiem PEPP noguldītājiem piemērotā formātā, kuriem ir redzes traucējumi.

28. pants

PEPP PID saturs

1.   PEPP PID pirmās lapas augšpusē izvieto labi pamanāmu nosaukumu “PEPP pamatinformācijas dokuments”.

PEPP PID iekļauto informāciju izklāsta tādā secībā, kā noteikts 2. un 3. punktā.

2.   Tieši zem nosaukuma sniedz skaidrojošu paziņojumu. Tā redakcija ir šāda:

“Šajā dokumentā sniegta pamatinformācija par šo Pan-Eiropas privāto pensiju produktu (PEPP). Tas nav reklāmas materiāls. Tiesību aktos ir noteikta prasība sniegt šādu informāciju, lai palīdzētu izprast šā privāto pensiju produkta veidu, riskus, izdevumus, iespējamos ieguvumus un zaudējumus un lai palīdzētu to salīdzināt ar citiem PEPP.”

3.   PEPP PID satur šādu informāciju:

a)

dokumenta sākumā – PEPP nosaukums, norāde par to, vai tas ir pamata PEPP vai nav, PEPP sniedzēja identitāte un kontaktinformācija, informācija par PEPP sniedzēja kompetentajām iestādēm, PEPP reģistrācijas numurs centrālajā publiskajā reģistrā un dokumenta sastādīšanas datums;

b)

paziņojums: “Šajā dokumentā aprakstītais pensiju produkts ir ilgtermiņa produkts ar ierobežotu atpirkšanas iespējamību, kuru nevar pārtraukt jebkurā laikā.”;

c)

iedaļā “Kas ir šis ieguldījumu produkts?” – PEPP veids un galvenās iezīmes, tostarp:

i)

tā ilgtermiņa mērķi un to sasniegšanas veidi, jo īpaši tas, vai mērķus sasniedz, izmantojot tiešus vai netiešus riska darījumus ar pamatā esošajiem ieguldījumu aktīviem, tostarp apraksts par pamatā esošajiem instrumentiem vai atsauces vērtībām, ieskaitot to tirgu precīzu aprakstu, kuros PEPP sniedzējs veic ieguldījumus, kā arī apraksts par to, kā tiek aprēķināta atdeve;

ii)

tā PEPP noguldītāja apraksts, kuram šo PEPP paredzēts pārdot, jo īpaši saistībā ar PEPP noguldītāja spēju uzņemties ieguldījumu zaudējumus un saistībā ar ieguldījumu periodu;

iii)

paziņojums par to:

vai pamata PEPP nodrošina kapitāla garantiju vai izmanto riska mazināšanas metodi, kas atbilst mērķim ļaut PEPP noguldītājam atgūt kapitālu, vai

vai un cik lielā mērā jebkāda alternatīva ieguldījumu iespēja attiecīgā gadījumā nodrošina garantiju vai riska mazināšanas metodi;

iv)

apraksts par PEPP papildpensiju, jo īpaši iespējamiem izmaksāšanas veidiem un tiesībām mainīt izmaksāšanas veidu, kā minēts 59. panta 1. punktā;

v)

ja PEPP piedāvā biometrisko risku segumu, detalizēta informācija par segtajiem riskiem un apdrošināšanas atlīdzību, tostarp apstākļiem, kādos šo atlīdzību var pieprasīt;

vi)

informācija par pārnesamības pakalpojumu, tostarp atsauce uz 13. pantā minēto centrālo publisko reģistru, ja ir iekļauta informācija par uzkrāšanas fāzes un izmaksāšanas fāzes nosacījumiem, ko dalībvalstis nosaka saskaņā ar 47. un 57. pantu;

vii)

paziņojums par sekām, ko PEPP noguldītājam rada kapitāla priekšlaicīga izņemšana no PEPP, ieskaitot visas piemērojamās atlīdzības, soda naudas un iespējamu kapitāla aizsardzības un citu iespējamo priekšrocību un stimulu zaudēšanu;

viii)

paziņojums par sekām, ko PEPP noguldītājam rada PEPP iemaksu pārtraukšana;

ix)

informācija par pieejamajiem apakškontiem un PEPP noguldītāja tiesībām, kas minētas 20. panta 5. punktā;

x)

informācija par PEPP noguldītāja tiesībām mainīt PEPP sniedzēju un tiesībām saņemt informāciju par maiņas pakalpojumu, kā minēts 56. pantā;

xi)

izvēlētās ieguldījumu iespējas maiņas nosacījumi, kas minēti 44. pantā;

xii)

informācija, ja tāda pieejama, par PEPP sniedzēja ieguldījumu darbības rezultātiem, ņemot vērā VSP faktorus;

xiii)

PEPP līgumam piemērojamie tiesību akti, ja pusēm nav tiesību aktu izvēles brīvības, vai gadījumā, ja puses drīkst brīvi izvēlēties piemērojamos tiesību aktus, – tiesību akti, ko PEPP sniedzējs piedāvā izvēlēties;

xiv)

attiecīgā gadījumā tas, vai PEPP noguldītājam ir paredzēts nogaidīšanas vai atteikšanās termiņš;

d)

iedaļā “Kādi ir riski un ko es varētu iegūt?” – īss riska un ienesīguma profila apraksts, tostarp šādi elementi:

i)

riska kopsavilkuma rādītājs, kas papildināts ar aprakstošu paskaidrojumu par šo rādītāju, tā galvenajiem ierobežojumiem un to risku skaidrojošu izklāstu, kuri ir būtiski svarīgi saistībā ar PEPP un kurus riska kopsavilkuma rādītājs pienācīgi neatspoguļo;

ii)

iespējamie maksimālie ieguldītā kapitāla zaudējumi, tostarp šāda informācija:

vai PEPP noguldītājs var zaudēt visu ieguldīto kapitālu, vai arī

vai PEPP noguldītājs uzņemas risku, ka var rasties papildu finanšu saistības vai pienākumi;

iii)

pienācīgas darbības rezultātu prognozes un to pamatā esošie pieņēmumi;

iv)

attiecīgā gadījumā nosacījumi attiecībā uz ieguvumu PEPP noguldītājiem vai ietvertajām darbības rezultātu maksimālajām robežvērtībām;

v)

paziņojums par to, ka PEPP noguldītāja dzīvesvietas dalībvalsts tiesību akti nodokļu jomā var ietekmēt faktiski izmaksājamo summu;

e)

iedaļā “Kas notiek, ja [PEPP sniedzēja nosaukums] nespēj veikt izmaksas?” – īss apraksts par to, vai radušos zaudējumus sedz ieguldītāja kompensācijas vai garantiju sistēma un, ja sedz, tad kura sistēma, kā arī garantijas sniedzēja nosaukums un tas, kādus riskus sistēma sedz un kādus nesedz;

f)

iedaļā “Kādi ir izdevumi?” – ar ieguldījumu PEPP saistītie izdevumi, ietverot gan tiešos, gan netiešos izdevumus, kas jāsedz PEPP noguldītājam, tostarp vienreizējie un regulārie izdevumi, ko attēlo kā šo izdevumu kopsavilkuma rādītājus, un nolūkā nodrošināt salīdzināmību – kopējie agregētie izdevumi, izteikti naudas un procentuālā izteiksmē, lai parādītu kopējo izdevumu kumulatīvo ietekmi uz ieguldījumu.

PEPP PID iekļauj skaidru norādi, ka PEPP sniedzējs vai PEPP izplatītājs sniegs detalizētu informāciju par jebkādiem izplatīšanas izdevumiem, kas nav iekļauti iepriekš minētajos izdevumos, ar mērķi ļaut PEPP noguldītājam izprast minēto kopējo izdevumu kumulatīvo ietekmi uz ieguldījumu atdevi;

g)

iedaļā ar nosaukumu “Kādas ir īpašās prasības apakškontam, kas atbilst [manai dzīvesvietas dalībvalstij]?”:

i)

apakšiedaļā ar nosaukumu “Iemaksu fāzes prasības”:

to uzkrāšanas fāzes nosacījumu apraksts, ko nosaka PEPP noguldītāja dzīvesvietas dalībvalsts saskaņā ar 47. pantu;

ii)

apakšiedaļā ar nosaukumu “Izmaksāšanas fāzes prasības”:

to izmaksāšanas fāzes nosacījumu apraksts, ko nosaka PEPP noguldītāja dzīvesvietas dalībvalsts saskaņā ar 57. pantu;

h)

iedaļā “Kā iesniegt sūdzību?” – informācija par to, kā un kam PEPP noguldītājs var iesniegt sūdzību par PEPP vai par to, kā rīkojies PEPP sniedzējs vai PEPP izplatītājs.

4.   Saskaņā ar 3. punktu prasītās informācijas strukturēšana vairākos līmeņos ir pieļaujama, ja PEPP PID tiek nodrošināts elektroniskā formātā, kurā sīkākas informācijas daļas var izkārtot, izmantojot uznirstošos logus vai saites uz papildu līmeņiem. Šādā gadījumā jābūt iespējai PEPP PID izdrukāt kā vienu vienotu dokumentu.

5.   Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EAAPI pēc apspriešanās ar pārējām EUI un pēc tam, kad ir veikta testēšana patērētāju un nozares pārstāvju vidū, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā precizē šādu informāciju:

a)

detalizētu aprakstu par katra 3. punktā minētā informācijas elementa izklāstu, tostarp dokumenta veidu un apjomu, un saturu;

b)

metodi, kas ir pamatā riska un atdeves aprakstam, kā minēts 3. punkta d) apakšpunkta i) un iii) punktā;

c)

izdevumu aprēķināšanas metodi, tostarp kopsavilkuma rādītāju detalizētu aprakstu, kā minēts 3. punkta f) apakšpunktā;

d)

ja informācija tiek sniegta elektroniskā formātā, kurā informācija ir strukturēta vairākos līmeņos, – kāda informācija jāsniedz pirmajā līmenī un kādu informāciju var sniegt papildu līmeņos, kuros sniedz detalizētāku aprakstu.

Izstrādājot regulatīvo tehnisko standartu projektu, EAAPI ņem vērā dažādos PEPP veidus, PEPP ilgtermiņa darbību, PEPP noguldītāju spējas, kā arī PEPP iezīmes, lai ļautu PEPP noguldītājam izvēlēties no dažādām ieguldījumu iespējām vai citām iespējām, ko sniedz PEPP, tostarp – ja šo izvēli var izdarīt dažādos laika brīžos vai mainīt nākotnē.

EAAPI līdz 2020. gada 15. augustam iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10. līdz 14. pantu.

29. pants

Reklāmas materiāli

Reklāmas materiāli, kas ietver noteiktu informāciju saistībā ar PEPP, nesatur nekādus apgalvojumus, kas ir pretrunā PEPP PID iekļautajai informācijai vai mazina PEPP PID nozīmi. Reklāmas materiālos norāda, ka ir pieejams PEPP PID, un sniedz informāciju, kā un kur to iegūt, tostarp norādot PEPP sniedzēja tīmekļa vietni.

30. pants

PEPP PID pārskatīšana

1.   PEPP sniedzējs vismaz reizi gadā pārskata PEPP PID iekļauto informāciju un nekavējoties labo šo dokumentu, ja pārskatīšana liecina, ka jāveic izmaiņas. Laboto dokumenta redakciju dara pieejamu nekavējoties.

2.   Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EAAPI pēc apspriešanās ar pārējām EUI un pēc tam, kad ir veikta testēšana patērētāju un nozares pārstāvju vidū, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā precizē nosacījumus, kuriem atbilstīgi PEPP PID tiek pārskatīts un labots.

EAAPI līdz 2020. gada 15. augustam iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10. līdz 14. pantu.

31. pants

Civiltiesiskā atbildība

1.   PEPP sniedzējam civiltiesiskā atbildība neiestājas tikai uz PEPP PID, tostarp jebkura tā tulkojuma, pamata, ja vien tas nav maldinošs, neprecīzs vai neatbilstīgs attiecīgajām juridiski saistošo pirmslīguma un līguma dokumentu daļām vai 28. pantā izklāstītajām prasībām.

2.   PEPP noguldītājs, kuram paļaušanās uz PEPP PID 1. punktā minētajos apstākļos ir radījusi zaudējumus, noslēdzot PEPP līgumu, par kuru ticis sagatavots attiecīgais PEPP PID, var saskaņā ar valsts tiesību aktiem prasīt PEPP sniedzējam atlīdzināt minētos zaudējumus.

3.   Tādus elementus kā “zaudējumi” vai “zaudējumu atlīdzība”, kas minēti 2. punktā, bet nav definēti, interpretē un piemēro saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem, kā noteikts attiecīgajos starptautisko privāttiesību noteikumos.

4.   Šis pants neizslēdz turpmākas civiltiesiskās atbildības prasības saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

5.   Šajā pantā minētos pienākumus neierobežo un neatceļ ar līgumā iekļautām klauzulām.

32. pants

PEPP līgumi, kas paredz biometrisko risku segumu

Ja PEPP PID attiecas uz PEPP līgumu, kas paredz biometrisko risku segumu, PEPP sniedzēja saistības saskaņā ar šo iedaļu attiecas tikai uz PEPP noguldītāju.

33. pants

PEPP PID sniegšana

1.   PEPP sniedzējs vai PEPP izplatītājs, sniedzot konsultācijas par PEPP vai piedāvājot tos pārdošanai potenciālajiem PEPP noguldītājiem, savlaicīgi, pirms šiem PEPP noguldītājiem kļūst saistošs kāds PEPP līgums vai piedāvājums attiecībā uz minēto PEPP līgumu, sniedz visus PEPP PID, kas izstrādāti saskaņā ar 26. pantu.

2.   PEPP sniedzējs vai PEPP izplatītājs var izpildīt 1. punktā minētās prasības, sniedzot PEPP PID fiziskai personai, kurai ir rakstiska pilnvara pieņemt lēmumus par ieguldījumiem PEPP noguldītāja vārdā, attiecībā uz darījumiem, ko noslēdz saskaņā ar minēto rakstisko pilnvaru.

3.   Lai nodrošinātu konsekventu šā panta piemērošanu, EAAPI attiecīgā gadījumā pēc apspriešanās ar pārējām EUI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā precizē nosacījumus attiecībā uz PEPP PID nodrošināšanas prasības izpildi, kas minēta 1. punktā.

EAAPI līdz 2020. gada 15. augustam iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10. līdz 14. pantu.

III SKIRSNIS

Konsultācijas

34. pants

Prasību un vajadzību specifikācija un konsultāciju sniegšana

1.   Pirms PEPP līguma noslēgšanas PEPP sniedzējs vai PEPP izplatītājs, pamatojoties uz informāciju, kas pieprasīta un iegūta no potenciālā PEPP noguldītāja, nosaka minētā potenciālā PEPP noguldītāja prasības un vajadzības saistībā ar pensiju, tostarp iespējamu nepieciešamību iegādāties produktu, kas piedāvā gadskārtēju izmaksu, un sniedz potenciālajam PEPP noguldītājam objektīvu informāciju par PEPP saprotamā formātā, lai PEPP noguldītājs varētu pieņemt informācijā balstītu lēmumu.

Jebkurš ierosinātais PEPP līgums atbilst PEPP noguldītāja ar pensiju saistītajām prasībām un vajadzībām, ņemot vērā noguldītāja uzkrātās pensijas tiesības.

2.   PEPP sniedzējs vai PEPP izplatītājs pirms PEPP līguma noslēgšanas konsultē potenciālo PEPP noguldītāju, sniedzot personalizētu ieteikumu un izskaidrojot, kāpēc konkrēts PEPP, tostarp attiecīgā gadījumā konkrēta ieguldījumu iespēja, vislabāk atbilstu PEPP noguldītāja prasībām un vajadzībām.

PEPP sniedzējs vai PEPP izplatītājs arī izklāsta potenciālajam PEPP noguldītājam personalizētas pensijas lieluma prognozes attiecībā uz ieteikto produktu, pamatojoties uz agrāko datumu, kurā var sākties izmaksāšanas fāze, un atrunu, ka šīs prognozes var atšķirties no saņemto PEPP pakalpojumu galīgās vērtības. Ja pensijas prognozes ir balstītas uz ekonomiskiem scenārijiem, minētajā informācijā iekļauj arī vislabāko lēsto scenāriju un nelabvēlīgo scenāriju, ņemot vērā attiecīgā PEPP līguma īpatnības.

3.   Ja tiek piedāvāts pamata PEPP, kuram nav vismaz garantijas attiecībā uz kapitālu, PEPP sniedzējs vai PEPP izplatītājs sniedz precīzu skaidrojumu par to, ka pastāv PEPP ar kapitāla garantiju, un iemeslus, kāpēc tiek ieteikts pamata PEPP, kas balstīts uz riska mazināšanas metodi, kura atbilst mērķim ļaut PEPP noguldītājam atgūt kapitālu, un skaidri izklāsta jebkādus papildu riskus, ko šāds PEPP varētu radīt, salīdzinot ar pamata PEPP, kas nodrošina kapitāla garantiju. Šo skaidrojumu sniedz rakstveidā.

4.   Sniedzot konsultācijas, šīs regulas 23. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētais PEPP sniedzējs vai PEPP izplatītājs lūdz potenciālajam PEPP noguldītājam sniegt informāciju par minētās personas zināšanām un pieredzi ieguldījumu jomā, kas saistīta ar piedāvāto vai pieprasīto PEPP, un minētās personas finansiālo stāvokli, tostarp spēju uzņemties zaudējumus, kā arī ieguldījumu mērķiem, ieskaitot riska toleranci, lai PEPP sniedzējs vai PEPP izplatītājs varētu potenciālajam PEPP noguldītājam ieteikt vienu vai vairākus PEPP, kas ir minētajai personai piemēroti un jo īpaši atbilst tās riska tolerancei un spējai uzņemties zaudējumus.

5.   PEPP sniedzēja vai PEPP izplatītāja pienākumi nemazinās tādēļ, ka konsultācijas pilnībā vai daļēji tiek sniegtas, izmantojot automatizētu vai daļēji automatizētu sistēmu.

6.   Neskarot stingrākus piemērojamos nozares tiesību aktus, PEPP sniedzēji un PEPP izplatītāji nodrošina un pēc pieprasījuma pierāda kompetentajām iestādēm, ka fiziskajām personām, kas sniedz konsultācijas par PEPP, ir vajadzīgās zināšanas un kompetence, lai pildītu savus pienākumus saskaņā ar šo regulu. Dalībvalstis publisko kritērijus, kurus izmanto, lai novērtētu šādas zināšanas un kompetenci.

IV SKIRSNIS

Informācija līguma darbības laikā

35. pants

Vispārīgi noteikumi

1.   PEPP sniedzēji izstrādā kodolīgu, personalizētu dokumentu, kas jāsniedz uzkrāšanas fāzē un kas ietver pamatinformāciju par katru PEPP noguldītāju, ņemot vērā valsts pensiju sistēmas un visus attiecīgos tiesību aktus, tostarp valsts sociālo, darba un nodokļu tiesību īpatnības (“PEPP kapitāla pārskats”). Dokumenta virsrakstā iekļauj vārdus “PEPP kapitāla pārskats”.

2.   Uzskatāmi norāda precīzo datumu, uz kuru attiecas PEPP kapitāla pārskatā minētā informācija.

3.   PEPP kapitāla pārskatā ietvertā informācija ir precīza un aktuāla.

4.   PEPP sniedzējs katram PEPP noguldītājam katru gadu dara pieejamu PEPP kapitāla pārskatu.

5.   Skaidri norāda jebkādas būtiskas PEPP kapitāla pārskatā ietvertās informācijas izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējo pārskatu.

6.   Papildus PEPP kapitāla pārskatam PEPP noguldītāju līguma darbības laikā nekavējoties informē par izmaiņām, kas saistītas ar šādu informāciju:

a)

līguma noteikumi, tostarp vispārīgie un īpašie politikas nosacījumi;

b)

PEPP sniedzēja nosaukums, juridiskā forma vai galvenā biroja adrese un vajadzības gadījumā tās filiāles adrese, kura noslēgusi līgumu;

c)

informācija par to, kā ieguldījumu politikas izstrādē ir ņemti vērā VSP faktori.

36. pants

PEPP kapitāla pārskats

1.   PEPP kapitāla pārskatā iekļauj vismaz šādu PEPP noguldītājiem paredzētu pamatinformāciju:

a)

PEPP noguldītāja personas datus un agrāko datumu, kurā jebkuram apakškontam var sākties izmaksāšanas fāze;

b)

PEPP sniedzēja nosaukumu un kontaktinformāciju un PEPP līguma identifikāciju;

c)

dalībvalsti, kurā PEPP sniedzējam ir piešķirta atļauja vai kurā tas ir reģistrēts, un kompetento iestāžu nosaukumus;

d)

informāciju par pensijas lieluma prognozēm, balstoties uz a) apakšpunktā minēto datumu, un atrunu, ka šīs prognozes var atšķirties no saņemto PEPP pakalpojumu galīgās vērtības. Ja pensijas lieluma prognozes ir balstītas uz ekonomiskiem scenārijiem, minētajā informācijā iekļauj arī vislabāko lēsto scenāriju un nelabvēlīgo scenāriju, ņemot vērā attiecīgā PEPP līguma īpatnības;

e)

informāciju par PEPP noguldītāja vai jebkuras trešās personas veiktajām iemaksām PEPP kontā iepriekšējo 12 mēnešu laikā;

f)

PEPP noguldītājam tieši vai netieši radušos izdevumu sadalījumu iepriekšējos 12 mēnešos, norādot administratīvos izdevumus, aktīvu drošas glabāšanas izdevumus, ar portfeļa darījumiem saistītos izdevumus un citus izdevumus, kā arī aplēsi par izdevumu ietekmi uz galīgajiem PEPP pakalpojumiem; šādi izdevumi būtu jāizsaka gan naudas izteiksmē, gan kā procentuālais īpatsvars no iepriekšējos 12 mēnešos veiktajām iemaksām;

g)

attiecīgā gadījumā 46. pantā minētās garantijas vai riska mazināšanas metožu būtību un mehānismu;

h)

attiecīgā gadījumā to vienību skaitu un vērtību, kas atbilst PEPP noguldītāja iemaksām iepriekšējos 12 mēnešos;

i)

kopējo summu PEPP noguldītāja PEPP kontā 35. pantā minētā pārskata dienā;

j)

informāciju par PEPP noguldītāja ieguldījumu iespējas līdzšinējiem darbības rezultātiem, aptverot vismaz 10 gadu periodu vai, ja PEPP ir sniegts mazāk nekā 10 gadus, aptverot visus gadus, kuros PEPP ir sniegts. Informācijai par līdzšinējiem darbības rezultātiem pievieno norādi “pēc līdzšinējiem darbības rezultātiem nevar spriest par turpmākajiem darbības rezultātiem”;

k)

par PEPP kontiem ar vairāk nekā vienu apakškontu PEPP kapitāla pārskatā ietverto informāciju sadala pa visiem esošajiem apakškontiem;

l)

kopsavilkuma informāciju par ieguldījumu politiku saistībā ar VSP faktoriem.

2.   EAAPI, apspriežoties ar Eiropas Centrālo banku un kompetentajām iestādēm, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā izklāsta noteikumus, kā izdarīt pieņēmumus par pensijas lieluma prognozēm, kas minētas šā panta 1. punkta d) apakšpunktā un 34. panta 2. punktā. PEPP sniedzēji minētos noteikumus piemēro, lai attiecīgā gadījumā noteiktu nominālās ieguldījumu atdeves gada likmi, inflācijas gada līmeni un turpmāko algu tendences.

EAAPI līdz 2020. gada 15. augustam iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai. Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10. līdz 14. pantu.

37. pants

Papildinformācija

1.   PEPP kapitāla pārskatā norāda, kur un kā var iegūt papildinformāciju, tostarp:

a)

detalizētu praktisku informāciju par PEPP noguldītāja tiesībām un iespējām, tostarp par ieguldījumiem, izmaksāšanas fāzi, maiņas pakalpojumu un pārnesamības pakalpojumu;

b)

PEPP sniedzēja gada pārskatus un gada ziņojumus, kas ir publiski pieejami;

c)

PEPP sniedzēja ieguldījumu politikas rakstisku paziņojumu, kurā iekļauj vismaz informāciju par ieguldījumu riska mērīšanas metodēm, īstenotajām riska pārvaldības procedūrām un stratēģisko aktīvu izvietojumu attiecībā uz PEPP saistību veidu un ilgumu, kā arī to, kā ieguldījumu politikas izstrādē ir ņemti vērā vides, sociālie un pārvaldības faktori;

d)

attiecīgā gadījumā informāciju par pieņēmumiem, kurus izmanto attiecībā uz summām, kas izteiktas kā gadskārtējas izmaksas, jo īpaši attiecībā uz šādas gadskārtējās izmaksas likmi, PEPP sniedzēja veidu un gadskārtējās izmaksas maksāšanas ilgumu;

e)

PEPP pakalpojumu līmeni gadījumā, ja atpakaļpirkšanu veic pirms 36. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā datuma.

2.   Lai nodrošinātu 36. panta un šā panta konsekventu piemērošanu, EAAPI pēc apspriešanās ar pārējām EUI un pēc testēšanas patērētāju un nozares pārstāvju vidū izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā precizē 36. pantā un šajā pantā minētās informācijas izklāstu. Attiecībā uz 36. panta 1. punkta j) apakšpunktā minētās informācijas par līdzšinējiem darbības rezultātiem izklāstu ņem vērā atšķirības starp ieguldījumu iespējām, jo īpaši, ja PEPP noguldītājs uzņemas ieguldījumu risku vai ja ieguldījuma iespēja ir atkarīga no vecuma vai ja tā ietver ilguma saskaņošanu.

EAAPI līdz 2020. gada 15. augustam iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10. līdz 14. pantu.

3.   Neskarot 34. panta 2. punktu un 36. panta 1. punkta d) apakšpunktu, lai būtu iespējams veikt salīdzinājumu ar valstu produktiem, dalībvalstis var prasīt PEPP sniedzējiem sniegt PEPP noguldītājiem papildu pensijas lieluma prognozes, ja noteikumus par pieņēmumu noteikšanu paredz attiecīgās dalībvalstis.

38. pants

PEPP noguldītājiem pirmspensijas fāzē un PEPP saņēmējiem izmaksāšanas fāzē sniedzamā informācija

1.   Papildus PEPP kapitāla pārskatam PEPP sniedzēji katram PEPP noguldītājam divus mēnešus pirms datumiem, kas minēti 59. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, vai pēc PEPP noguldītāja pieprasījuma sniedz informāciju par gaidāmo izmaksāšanas fāzes sākumu, iespējamiem izmaksāšanas veidiem un PEPP noguldītāja iespēju mainīt izmaksāšanas veidu saskaņā ar 59. panta 1. punktu.

2.   Izmaksāšanas fāzē PEPP sniedzēji katru gadu sniedz PEPP saņēmējiem informāciju par PEPP pakalpojumiem, kas tiem pienākas, un attiecīgajiem izmaksāšanas veidiem.

Ja PEPP noguldītājs izmaksāšanas fāzē turpina veikt iemaksas vai uzņemties ieguldījumu risku, PEPP sniedzējs turpina sniegt PEPP kapitāla pārskatu, kurā ietverta attiecīgā informācija.

39. pants

PEPP noguldītājiem un PEPP saņēmējiem pēc pieprasījuma sniedzamā informācija

Pēc PEPP noguldītāja vai PEPP saņēmēja vai to pārstāvju pieprasījuma PEPP sniedzējs sniedz papildinformāciju, kas minēta 37. panta 1. punktā, un papildinformāciju par pieņēmumiem, kas izmantoti 36. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto prognožu sagatavošanai.

V SKIRSNIS

Ziņošana valstu iestādēm

40. pants

Vispārīgi noteikumi

1.   PEPP sniedzēji savām kompetentajām iestādēm papildus informācijai, kas tiek sniegta saskaņā ar attiecīgajiem nozares tiesību aktiem, iesniedz informāciju, kas nepieciešama uzraudzības veikšanas nolūkā. Šī papildinformācija attiecīgā gadījumā ietver vismaz to informāciju, kas vajadzīga, lai, veicot uzraudzības pārbaudes, veiktu šādas darbības:

a)

novērtētu PEPP sniedzēju izmantoto pārvaldības sistēmu, to veikto darbību, maksātspējas vajadzībām izmantotos novērtēšanas principus, faktiskos riskus un riska pārvaldības sistēmas, kā arī to kapitāla struktūru, vajadzības un vadību;

b)

pieņemtu atbilstīgus lēmumus saistībā ar to uzraudzības tiesību izmantošanu un pienākumu izpildi.

2.   Kompetentajām iestādēm papildus pilnvarām, kas tām piešķirtas saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ir šādas pilnvaras:

a)

noteikt veidu, apmēru un formātu 1. punktā minētajai informācijai, kuru tie PEPP sniedzējiem pieprasa iesniegt iepriekš noteiktos intervālos, iestājoties iepriekš noteiktiem gadījumiem vai ar PEPP sniedzēja situāciju saistītās izmeklēšanas laikā;

b)

iegūt no PEPP sniedzējiem informāciju par līgumiem, kas atrodas pie PEPP sniedzējiem, vai par līgumiem, kuri noslēgti ar trešām personām; un

c)

pieprasīt informāciju no neatkarīgiem ekspertiem, piemēram, revidentiem un aktuāriem.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minētā informācija ietver šādus datus:

a)

kvalitatīvie un kvantitatīvie elementi vai jebkura piemērota to kombinācija;

b)

vēsturiskie, pašreizējie vai paredzamie elementi vai jebkura piemērota to kombinācija;

c)

iekšējo vai ārējo avotu dati vai jebkura piemērota to kombinācija.

4.   Šā panta 1. un 2. punktā minētā informācija:

a)

atspoguļo attiecīgā PEPP sniedzēja darbības veidu, apjomu un sarežģītību un jo īpaši šai darbībai raksturīgos riskus;

b)

ir pieejama, pilnīga visos būtiskajos aspektos, salīdzināma un ilgākā laikposmā konsekventa;

c)

būtiska, uzticama un saprotama.

5.   PEPP sniedzēji katru gadu kompetentajām iestādēm iesniedz šādu informāciju:

a)

attiecībā uz kurām dalībvalstīm PEPP sniedzējs piedāvā apakškontus;

b)

to saskaņā ar 20. panta 1. punktu sniegto paziņojumu skaits, kas saņemti no PEPP noguldītājiem, kuri ir mainījuši savu dzīvesvietu, pārceļoties uz citu dalībvalsti;

c)

apakškontu atvēršanas pieprasījumu skaits un to apakškontu skaits, kas atvērti saskaņā ar 20. panta 2. punktu;

d)

PEPP noguldītāju maiņas pakalpojuma pieprasījumu skaits un saskaņā ar 20. panta 5. punkta a) apakšpunktu veiktas faktiskas pārvešanas gadījumu skaits;

e)

PEPP noguldītāju maiņas pakalpojuma pieprasījumu skaits un saskaņā ar 52. panta 3. punktu veiktas faktiskas pārvešanas gadījumu skaits.

Kompetentās iestādes paziņo minēto informāciju EAAPI.

6.   PEPP sniedzējiem ir atbilstīgas sistēmas un struktūras, ar ko izpildīt 1. līdz 5. punktā noteiktās prasības, kā arī rakstiska nostādne, ko apstiprinājusi PEPP sniedzēja pārvaldības, uzraudzības vai administratīvā struktūra, lai nodrošinātu iesniegtās informācijas pastāvīgu atbilstību.

7.   Pamatojoties uz pieprasījumu kompetentajām iestādēm un nolūkā veikt pienākumus, kas tai uzlikti ar šo regulu, EAAPI var piekļūt PEPP sniedzēju iesniegtajai informācijai.

8.   Ja uz PEPP iemaksām un PEPP pakalpojumiem attiecas priekšrocības vai stimuli, PEPP sniedzējs saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem attiecīgajai valsts iestādei iesniedz visu informāciju, kas vajadzīga, lai sniegtu vai atgūtu šādas priekšrocības vai stimulus, kas attiecīgā gadījumā saņemti saistībā ar šādām iemaksām un pakalpojumiem.

9.   Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 72. pantu nolūkā papildināt šo regulu, norādot šā panta 1. līdz 5. punktā minēto papildinformāciju, lai nodrošinātu, ka uzraudzības ziņošana notiek piemērotā apmērā.

EAAPI pēc apspriešanās ar pārējām EUI un kompetentajām iestādēm un pēc testēšanas nozares pārstāvju vidū izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu attiecībā uz uzraudzības ziņojumu formātu.

EAAPI līdz 2020. gada 15. augustam iesniedz minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt otrajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu.

V NODAĻA

UZKRĀŠANAS FĀZE

I SKIRSNIS

Ieguldījumu noteikumi PEPP sniedzējiem

41. pants

Ieguldījumu noteikumi

1.   PEPP sniedzēji ar PEPP saistītos aktīvus iegulda saskaņā ar piesardzības principu un jo īpaši saskaņā ar šādiem noteikumiem:

a)

aktīvus iegulda PEPP noguldītāju labākajās ilgtermiņa interesēs kopumā. Potenciāla interešu konflikta gadījumā PEPP sniedzējs vai vienība, kas pārvalda tā portfeli, nodrošina, ka ieguldījumus veic vienīgi PEPP noguldītāju interesēs;

b)

PEPP sniedzēji, ievērojot piesardzības principu, ņem vērā ieguldījumu riskus, kas saistīti ar ieguldījumu lēmumiem un to potenciālo ilgtermiņa ietekmi uz VSP faktoriem;

c)

aktīvus iegulda tādā veidā, lai nodrošinātu visa portfeļa drošību, kvalitāti, likviditāti un rentabilitāti kopumā;

d)

aktīvus galvenokārt iegulda regulētos tirgos. Ieguldījumus aktīvos, kas netiek laisti tirdzniecībā regulētā finanšu tirgū, uztur piesardzīgā apjomā;

e)

ieguldījumi atvasinātos instrumentos tiek pieļauti, ciktāl šādi instrumenti veicina ieguldījumu riska mazināšanu vai atvieglo efektīvu portfeļa pārvaldīšanu. Minētos instrumentus vērtē piesardzīgi, ņemot vērā pamatā esošo aktīvu, un tos iekļauj PEPP sniedzēja aktīvu novērtējumā. PEPP sniedzēji arī izvairās no pārmērīgas tāda riska uzņemšanās, kurš saistīts ar gadījumiem, kad ir tikai viens darījumu partneris, un ar citiem darījumiem ar atvasinātiem instrumentiem;

f)

aktīvi tiek pienācīgi dažādoti, lai nepieļautu pārmērīgu paļaušanos uz vienu konkrētu aktīvu veidu, emitentu vai sabiedrību grupu un riska uzkrāšanu portfelī kopumā. Ieguldījumi aktīvos, ko emitējis tas pats emitents vai tai pašai grupai piederoši emitenti, nepakļauj PEPP sniedzēju pārmērīgai riska koncentrācijai;

g)

aktīvus neiegulda jurisdikcijā, kas nesadarbojas nodokļu jomā, kā norādīts piemērojamos Padomes secinājumos par sarakstu ar jurisdikcijām, kas nesadarbojas nodokļu jomā, nedz arī augsta riska trešās valstīs ar stratēģiskām nepilnībām, kuras norādītas piemērojamajā Komisijas deleģētajā regulā, kas pieņemta, pamatojoties uz Direktīvas (ES) 2015/849 9. pantu;

h)

PEPP sniedzējs nedrīkst pakļaut sevi un ar PEPP saistītos aktīvus riskam, kas izriet no pārmērīga sviras efekta un pārmērīgām izmaiņām beigu termiņos.

2.   Noteikumus, kas izklāstīti 1. punkta a) līdz h) apakšpunktā, piemēro tikai tiktāl, ciktāl attiecīgajos nozares tiesību aktos, kas piemērojami PEPP sniedzējiem, nav vēl stingrāku noteikumu.

II SKIRSNIS

PEPP noguldītāju ieguldījumu iespējas

42. pants

Vispārīgi noteikumi

1.   PEPP sniedzēji var piedāvāt PEPP noguldītājiem maksimāli sešas ieguldījumu iespējas.

2.   Ieguldījumu iespējas ietver pamata PEPP un var ietvert alternatīvas ieguldījumu iespējas.

3.   PEPP sniedzēji visas ieguldījumu iespējas izstrādā, pamatojoties uz garantiju vai riska mazināšanas metodi, ar ko nodrošina pietiekamu aizsardzību PEPP noguldītājiem.

4.   Garantiju sniegšanai piemēro attiecīgos nozares tiesību aktus, kas piemērojami PEPP sniedzējam.

5.   PEPP sniedzēji, kas minēti 6. panta 1. punkta c), d), e) un f) apakšpunktā, var piedāvāt PEPP ar garantiju tikai sadarbībā ar kredītiestādēm vai apdrošināšanas sabiedrībām, kas var sniegt šādas garantijas saskaņā ar tām piemērojamiem nozares tiesību aktiem. Minētās iestādes vai sabiedrības ir pilnībā atbildīgas par garantiju.

43. pants

PEPP noguldītāja ieguldījuma iespējas izvēle

Pēc attiecīgās informācijas un konsultāciju saņemšanas PEPP noguldītājs, noslēdzot PEPP līgumu, izvēlas ieguldījumu iespēju.

44. pants

Izvēlētās ieguldījuma iespējas maiņas nosacījumi

1.   Ja PEPP sniedzējs nodrošina alternatīvas ieguldījumu iespējas, PEPP noguldītājs, veicot PEPP uzkrājumus, var izvēlēties citu ieguldījumu iespēju pēc minimālā piecu gadu laikposma, sākot no PEPP līguma noslēgšanas brīža, un turpmākas izmaiņas veikt, kad ir pagājuši pieci gadi kopš pēdējās ieguldījumu iespējas maiņas. PEPP sniedzējs var atļaut PEPP noguldītājam mainīt izvēlēto ieguldījumu iespēju arī biežāk.

2.   PEPP noguldītājs ieguldījuma iespējas maiņu veic bez maksas.

45. pants

Pamata PEPP

1.   Pamata PEPP ir drošs produkts, ko izmanto kā ieguldījumu standartiespēju. PEPP sniedzēji to izstrādā, pamatojoties uz tā kapitāla garantiju, kas attiecīgā gadījumā jāizmaksā izmaksāšanas fāzes sākumā un izmaksāšanas fāzes laikā, vai pamatojoties uz riska mazināšanas metodi, kas atbilst mērķim ļaut PEPP noguldītājam atgūt kapitālu.

2.   Pamata PEPP izdevumi un atlīdzības gadā nepārsniedz 1 % no uzkrātā kapitāla.

3.   Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus dažādiem PEPP sniedzējiem un dažādiem PEPP veidiem, EAAPI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā precizē 2. punktā minēto izdevumu un atlīdzību veidus, attiecīgā gadījumā apspriežoties ar pārējām EUI.

Izstrādājot regulatīvo tehnisko standartu projektu, EAAPI ņem vērā dažādos iespējamos PEPP veidus, to, ka PEPP ir ilgtermiņa pensijas produkts, un dažādās iespējamās PEPP iezīmes, jo īpaši izmaksājamās summas, ko maksā kā ilgtermiņa gadskārtējas izmaksas vai kā ikgadējas izmaksas pa daļām līdz vismaz tādam vecumam, kas atbilst PEPP noguldītāja vidējam paredzamajam mūža ilgumam. EAAPI arī novērtē kapitāla aizsardzības īpašās iezīmes, jo īpaši attiecībā uz kapitāla garantiju. EAAPI līdz 2020. gada 15. augustam iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10. līdz 14. pantu.

4.   Reizi divos gados pēc šīs regulas piemērošanas dienas Komisija pēc apspriešanās ar EAAPI un attiecīgā gadījumā ar pārējām EUI pārskata 2. punktā minētās procentuālās vērtības atbilstību. Komisija jo īpaši ņem vērā izdevumu un atlīdzību faktisko apjomu un tā izmaiņas, kā arī ietekmi uz PEPP pieejamību.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 72. pantu, lai grozītu šā panta 2. punktā minēto procentuālo vērtību, ņemot vērā tās pārskatīšanu, nolūkā nodrošināt PEPP sniedzējiem pienācīgu piekļuvi tirgum.

46. pants

Riska mazināšanas metodes

1.   Riska mazināšanas metožu izmantošana nodrošina, ka PEPP ieguldījumu stratēģija ir izstrādāta tā, lai veidotu stabilus un pienācīgus individuālos nākotnes pensijas ienākumus no PEPP un nodrošinātu taisnīgu attieksmi pret visu paaudžu PEPP noguldītājiem.

Visas riska mazināšanas metodes, ko piemēro saskaņā ar pamata PEPP vai saistībā ar alternatīvo ieguldījumu iespējām, ir stabilas, noturīgas un atbilst attiecīgās ieguldījumu iespējas riska profilam.

2.   Piemērojamās riska mazināšanas metodes cita starpā var ietvert noteikumus, kuriem ir šāds mērķis:

a)

pakāpeniski pielāgot ieguldījumu sadalījumu nolūkā mazināt ieguldījumu finanšu riskus attiecībā uz grupām, kas atbilst atlikušajam termiņam (dzīves cikla pieeja);

b)

izveidot rezerves no iemaksām vai ieguldījumu atdeves, ko taisnīgi un pārredzami piešķir PEPP noguldītājiem, lai mazinātu ieguldījumu zaudējumus, vai

c)

izmantot atbilstīgas garantijas aizsardzībai pret ieguldījumu zaudējumiem.

3.   Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EAAPI pēc apspriešanās ar pārējām EUI un pēc testēšanas nozares pārstāvju vidū izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nosaka minimālos kritērijus, kas jāpiemēro riska mazināšanas metodēm, ņemot vērā dažādos PEPP veidus un to īpašās iezīmes, kā arī PEPP sniedzēju dažādos veidus un atšķirības to prudenciālās uzraudzības režīmos.

EAAPI līdz 2020. gada 15. augustam iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10. līdz 14. pantu.

III SKIRSNIS

Citi uzkrāšanas fāzes aspekti

47. pants

Ar uzkrāšanas fāzi saistītie nosacījumi

1.   Dalībvalstis paredz nosacījumus, kas saistīti ar valsts apakškontu uzkrāšanas fāzi, ja vien tie nav noteikti šajā regulā.

2.   Šādi nosacījumi var ietvert jo īpaši vecuma ierobežojumus uzkrāšanas fāzes sākšanai, uzkrāšanas fāzes minimālo ilgumu, iemaksu maksimālo un minimālo summu un šo iemaksu nepārtrauktību.

VI NODAĻA

IEGULDĪTĀJU AIZSARDZĪBA

48. pants

Turētājbanka

1.   PEPP sniedzēji, kas minēti 6. panta 1. punkta c), e) un f) apakšpunktā, ieceļ vienu vai vairākas turētājbankas, lai pildītu aktīvu drošas glabāšanas pienākumu saistībā ar PEPP sniegšanas darbību un uzraudzības pienākumus.

2.   Attiecībā uz turētājbankas iecelšanu, tās uzdevumu izpildi saistībā ar aktīvu drošu glabāšanu un turētājbankas atbildību, kā arī attiecībā uz turētājbankas uzraudzības pienākumiem attiecīgi piemēro Direktīvas 2009/65/EK IV nodaļu.

49. pants

Biometrisko risku segums

1.   PEPP sniedzēji var piedāvāt PEPP iespēju, kas nodrošina biometrisko risku segumu.

2.   Biometrisko risku segumam piemēro attiecīgos nozares tiesību aktus, kas piemērojami PEPP sniedzējam. Biometrisko risku segums katrā apakškontā var būt atšķirīgs.

3.   PEPP sniedzēji, kas minēti 6. panta 1. punkta a), c), d), e) un f) apakšpunktā, var piedāvāt PEPP ar iespēju nodrošināt biometrisko risku segumu. Tādā gadījumā segumu piešķir, tikai sadarbojoties ar apdrošināšanas sabiedrībām, kuras var apdrošināt šos riskus saskaņā ar tām piemērojamajiem nozares tiesību aktiem. Apdrošināšanas sabiedrības ir pilnībā atbildīgas par biometrisko risku segumu.

50. pants

Sūdzības

1.   PEPP sniedzēji un PEPP izplatītāji ievieš un piemēro atbilstošas un efektīvas procedūras, lai izskatītu PEPP klientu iesniegtās sūdzības par viņu tiesībām un pienākumiem saskaņā ar šo regulu.

2.   Minētās procedūras piemēro katrā dalībvalstī, kurā PEPP sniedzējs vai PEPP izplatītājs piedāvā savus pakalpojumus, un tās ir pieejamas attiecīgās dalībvalsts oficiālajā valodā, ko izvēlējies PEPP klients, vai citā valodā, ja par to ir vienojušies PEPP sniedzējs vai PEPP izplatītājs un PEPP klients.

3.   PEPP sniedzēji un PEPP izplatītāji dara visu iespējamo, lai uz PEPP klientu sūdzībām atbildētu vai nu elektroniski, vai, izmantojot kādu citu pastāvīgu informācijas nesēju, saskaņā ar 24. pantu. Atbildi sniedz atbilstīgā laikposmā, bet ne vēlāk kā 15 darba dienu laikā pēc sūdzības saņemšanas, iztirzājot visus izvirzītos jautājumus. Izņēmuma gadījumos, ja atbildi nav iespējams sniegt 15 darba dienu laikā tādu iemeslu dēļ, kas nav atkarīgi no PEPP sniedzēja vai PEPP izplatītāja, tad tam ir jānosūta pagaidu atbilde, skaidri izklāstot atbildes uz sūdzību kavēšanās iemeslus un norādot termiņu, līdz kuram PEPP klients saņems galīgo atbildi. Katrā ziņā termiņš galīgās atbildes saņemšanai nepārsniedz 35 darba dienas.

4.   PEPP sniedzēji un PEPP izplatītāji informē PEPP klientu par vismaz vienu strīdu alternatīvas izšķiršanas (SAI) struktūru, kas ir kompetenta izskatīt strīdus par PEPP klientu tiesībām un pienākumiem saskaņā ar šo regulu.

5.   Informāciju par procedūrām, kas minētas 1. punktā, sniedz skaidrā, saprotamā un viegli pieejamā veidā PEPP sniedzēja vai PEPP izplatītāja tīmekļa vietnē, filiālē un vispārīgo noteikumu sadaļā līgumā, kas noslēgts starp PEPP sniedzēju vai PEPP izplatītāju un PEPP klientu. Tajā norāda, kā var piekļūt papildu informācijai par attiecīgo SAI struktūru un tās izmantošanas nosacījumiem.

6.   Kompetentās iestādes izstrādā procedūras, kuras ļauj PEPP klientiem un citām ieinteresētām personām, tostarp patērētāju apvienībām, iesniegt kompetentajām iestādēm sūdzības attiecībā uz PEPP sniedzēju un PEPP izplatītāju iespējamajiem šīs regulas pārkāpumiem. Visos gadījumos sūdzību iesniedzēji saņem atbildes.

7.   Gadījumos, kas skar vairāk nekā vienu dalībvalsti, sūdzības iesniedzējs var izvēlēties iesniegt sūdzību, izmantojot savas dzīvesvietas dalībvalsts kompetentās iestādes, neatkarīgi no tā, kur izdarīts pārkāpums.

51. pants

Ārpustiesas strīdu izskatīšana

1.   Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/11/ES (21), attiecīgā gadījumā izmantojot esošās kompetentās iestādes, izveido pienācīgas, neatkarīgas, objektīvas, pārredzamas un efektīvas SAI procedūras, lai izšķirtu strīdus starp PEPP klientiem un PEPP sniedzējiem vai PEPP izplatītājiem attiecībā uz tiesībām un pienākumiem, kas izriet no šīs regulas. PEPP sniedzējiem vai PEPP izplatītājiem, pret kuriem ir uzsāktas procedūras, piemēro šādas SAI procedūras un efektīvi paplašina attiecīgās SAI struktūras kompetences.

2.   Struktūras, kas minētas 1. punktā, efektīvi sadarbojas pārrobežu strīdu izšķiršanā attiecībā uz tiesībām un pienākumiem, kuri izriet no šīs regulas.

VII NODAĻA

PEPP SNIEDZĒJU MAIŅA

52. pants

Maiņas pakalpojuma sniegšana

1.   PEPP sniedzēji nodrošina maiņas pakalpojumu, pēc PEPP noguldītāja pieprasījuma saskaņā ar 4. punktu pārnesot atbilstošās summas vai attiecīgā gadījumā aktīvus natūrā no PEPP konta, kas tiek turēts pie nododošā PEPP sniedzēja, uz jaunu PEPP kontu, kuram ir tādi paši apakškonti un kurš atvērts pie saņemošā PEPP sniedzēja, slēdzot bijušo PEPP kontu.

Izmantojot maiņas pakalpojumu, nododošais PEPP sniedzējs visu informāciju, kas saistīta ar visiem bijušā PEPP konta apakškontiem, tostarp ziņošanas prasībām, nodod saņemošajam PEPP sniedzējam. Saņemošais PEPP sniedzējs reģistrē šo informāciju attiecīgajos apakškontos.

PEPP noguldītājs var prasīt pāriet pie PEPP sniedzēja, kas dibināts tajā pašā dalībvalstī (iekšzemes maiņa) vai citā dalībvalstī (pārrobežu maiņa). PEPP noguldītājs var izmantot tiesības mainīt PEPP sniedzēju PEPP uzkrāšanas fāzē un izmaksāšanas fāzē.

2.   Neatkarīgi no 1. punkta uzkrāšanas fāzē PEPP sniedzējiem nav pienākuma nodrošināt PEPP maiņas pakalpojumu, ja PEPP noguldītāji saņem izmaksas kā gadskārtējas izmaksas mūža garumā.

3.   PEPP noguldītājs var nomainīt PEPP sniedzēju pēc minimālā piecu gadu laikposma, sākot no PEPP līguma noslēgšanas brīža, un turpmākas izmaiņas veikt, kad ir pagājuši pieci gadi kopš pēdējās maiņas, neskarot 20. panta 5. punkta a) apakšpunktu. PEPP sniedzējs var atļaut PEPP noguldītājam mainīt PEPP sniedzējus arī biežāk.

4.   Ja maiņa notiek starp PEPP sniedzējiem, kas veic PEPP noguldītāju individuālā portfeļa pārvaldību, PEPP noguldītāji var izvēlēties pārvest aktīvus natūrā vai pārvest atbilstošas summas. Visos citos gadījumos ir atļauta tikai atbilstošo summu pārvešana.

Ja PEPP noguldītājs pieprasa pārvest aktīvus natūrā, ir vajadzīga saņemošā PEPP sniedzēja rakstveida piekrišana.

53. pants

Maiņas pakalpojums

1.   Pēc PEPP noguldītāja pieprasījuma, kad PEPP noguldītājs ir pieņēmis informācijā balstītu lēmumu, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no PEPP sniedzējiem, kā definēts 56. pantā, saņemošais PEPP sniedzējs uzsāk maiņas pakalpojumu.

2.   PEPP noguldītāja pieprasījumu sagatavo tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kurā uzsāk maiņas pakalpojumu, vai jebkurā citā valodā, par kuru puses ir vienojušās. Pieprasījumā PEPP noguldītājs:

a)

sniedz nododošajam PEPP sniedzējam īpašu piekrišanu katra 4. punktā minētā uzdevuma izpildei un sniedz saņemošajam PEPP sniedzējam īpašu piekrišanu katra 5. punktā minētā uzdevuma izpildei;

b)

vienojoties ar saņemošo PEPP sniedzēju, norāda datumu, no kura maksājumi ir jāveic PEPP kontā, kas atvērts pie saņemošā PEPP sniedzēja.

Minētais datums ir vismaz divas nedēļas pēc datuma, kurā saņemošais PEPP sniedzējs saskaņā ar 4. punktu saņem dokumentus no nododošā PEPP sniedzēja.

Dalībvalstis var pieprasīt, lai PEPP noguldītāja pieprasījums būtu rakstisks un PEPP noguldītājam tiktu sniegta apstiprinātā pieprasījuma kopija.

3.   Piecu darba dienu laikā no 2. punktā minētā pieprasījuma saņemšanas saņemošais PEPP sniedzējs lūdz nododošajam PEPP sniedzējam veikt 4. punktā minētos uzdevumus.

4.   Pēc saņemošā PEPP sniedzēja pieprasījuma saņemšanas nododošais PEPP sniedzējs veic šādus uzdevumus:

a)

piecu darba dienu laikā PEPP noguldītājam un saņemošajam PEPP sniedzējam nosūta PEPP kapitāla pārskatu par laikposmu no dienas, kad sagatavots pēdējais PEPP kapitāla pārskats, līdz pieprasījuma iesniegšanas dienai;

b)

piecu darba dienu laikā saņemošajam PEPP sniedzējam nosūta sarakstu ar esošajiem aktīviem, kas tiek pārvesti, ja tiek pārvesti aktīvi natūrā, kā minēts 52. panta 4. punktā;

c)

pārtrauc pieņemt PEPP kontā ienākošos maksājumus, sākot no datuma, ko PEPP noguldītājs norādījis 2. punkta b) apakšpunktā minētajā pieprasījumā;

d)

PEPP noguldītāja pieprasījumā noteiktajā datumā pārnes atbilstošās summas vai attiecīgā gadījumā aktīvus natūrā saskaņā ar 52. panta 4. punktu no PEPP konta uz jauno PEPP kontu, kas atvērts pie saņemošā PEPP sniedzēja;

e)

PEPP noguldītāja noteiktajā datumā slēdz PEPP kontu, ja PEPP noguldītājam nav nekādu nenokārtotu saistību. Nododošais PEPP sniedzējs nekavējoties informē PEPP noguldītāju, ka šādas nenokārtotas saistības liedz slēgt PEPP noguldītāja kontu.

5.   Saņemošais PEPP sniedzējs – kā paredzēts pieprasījumā un ciktāl informācija, ko sniedzis nododošais PEPP sniedzējs vai PEPP noguldītājs, ļauj saņemošajam PEPP sniedzējam tā rīkoties, – veic visus vajadzīgos sagatavošanās darbus, lai pieņemtu ienākošos maksājumus, un pieņem tos no PEPP noguldītāja pieprasījumā norādītā datuma.

54. pants

Atlīdzības un maksas saistībā ar maiņas pakalpojumu

1.   PEPP noguldītājiem ir bezmaksas piekļuve savai personīgajai informācijai, kuru tur nododošais vai saņemošais PEPP sniedzējs.

2.   Nododošais PEPP sniedzējs sniedz saņemošā PEPP sniedzēja pieprasīto informāciju saskaņā ar 53. panta 4. punkta a) apakšpunktu, nepieprasot par to atlīdzību no PEPP noguldītāja vai saņemošā PEPP sniedzēja.

3.   Kopējās atlīdzības un maksas, ko nododošais PEPP sniedzējs piemēro PEPP noguldītājam par tā turēta PEPP konta slēgšanu, nedrīkst pārsniegt faktiskos administratīvos izdevumus, kas radušies PEPP sniedzējam, un katrā ziņā nepārsniedz 0,5 % no atbilstošajām summām vai aktīvu natūrā monetārās vērtības, kas jānodod saņemošajam PEPP sniedzējam.

Dalībvalstis var noteikt atlīdzību un maksu mazāku procentuālo daļu, nekā minēts pirmajā daļā, un atšķirīgu procentuālo daļu, ja PEPP sniedzējs ļauj PEPP noguldītājiem biežāk mainīt PEPP sniedzēju, kā minēts 52. panta 3. punktā.

Nododošais PEPP sniedzējs neiekasē nekādas papildu atlīdzības vai maksas no saņemošā PEPP sniedzēja.

4.   Saņemošais PEPP sniedzējs drīkst iekasēt tikai faktiskos administratīvos un darījumu izdevumus, kas saistīti ar maiņas pakalpojumu.

55. pants

PEPP noguldītāju aizsardzība pret finansiāliem zaudējumiem

1.   PEPP sniedzējs nekavējoties atlīdzina visus finansiālos zaudējumus, tostarp atlīdzības, maksas un procentus, kas radušies PEPP noguldītājam un tieši izriet no tā, ka maiņas procesā iesaistītais PEPP sniedzējs nepilda 53. pantā minētos pienākumus.

2.   Šā panta 1. punktā minētā atbildība neiestājas gadījumos, ja rodas ārkārtas un neparedzēti apstākļi, kurus nevar kontrolēt PEPP sniedzējs, kas prasa ņemt vērā minētos apstākļus, no kuru sekām nevarētu izvairīties par spīti visām pūlēm panākt pretējo, vai ja PEPP sniedzējam ar Savienības vai valsts tiesību aktiem ir noteiktas citas juridiskas saistības.

3.   Atbildību saskaņā ar 1. punktu nosaka atbilstīgi valsts līmenī piemērojamām juridiskajām prasībām.

4.   PEPP noguldītājs uzņemas visu finansiālo zaudējumu risku, kas saistīts ar PEPP kontā turēto aktīvu atpakaļpirkšanu natūrā, lai tos no nododošā PEPP sniedzēja pārvestu saņemošajam PEPP sniedzējam, kā minēts 52. panta 4. punktā.

5.   Nododošajam PEPP sniedzējam nav pienākuma maiņas brīdī nodrošināt kapitāla aizsardzību vai garantiju.

56. pants

Informācija par maiņas pakalpojumu

1.   Lai PEPP noguldītāji varētu pieņemt informācijā balstītu lēmumu, PEPP sniedzēji nodrošina PEPP noguldītājiem šādu informāciju par maiņas pakalpojumu:

a)

nododošā un saņemošā PEPP sniedzēja uzdevumi katrā maiņas procesa posmā, kā norādīts 53. pantā;

b)

katra posma pabeigšanai paredzētais laiks;

c)

atlīdzības un maksas, ko iekasē par maiņas procesu;

d)

maiņas iespējamā ietekme, jo īpaši uz kapitāla aizsardzību vai garantiju, un cita ar maiņas pakalpojumu saistīta informācija;

e)

informācija par iespēju attiecīgā gadījumā pārvest aktīvus natūrā.

Saņemošais PEPP sniedzējs ievēro IV nodaļas prasības.

Saņemošais PEPP sniedzējs attiecīgā gadījumā informē PEPP noguldītāju par to, ka pastāv garantiju sistēma, tostarp noguldījumu garantiju sistēma, ieguldītāju kompensācijas sistēma vai apdrošināšanas garantiju sistēma, kas attiecas uz minēto PEPP noguldītāju.

2.   Šā panta 1. punktā minētā informācija ir pieejama PEPP sniedzēja tīmekļa vietnē. To sniedz arī PEPP noguldītājiem pēc pieprasījuma saskaņā ar 24. panta prasībām.

VIII NODAĻA

IZMAKSĀŠANAS FĀZE

57. pants

Ar izmaksāšanas fāzi saistītie nosacījumi

1.   Dalībvalstis nosaka nosacījumus, kas saistīti ar izmaksāšanas fāzi un izmaksāšanu no valsts apakškontiem, ja vien tie nav noteikti šajā regulā.

2.   Šādi nosacījumi var ietvert jo īpaši minimālo vecumu attiecībā uz izmaksāšanas fāzes sākumu, maksimālo laikposmu pirms pensijas vecuma sasniegšanas, lai pievienotos PEPP, kā arī nosacījumus par atpakaļpirkšanu pirms izmaksāšanas fāzes sākumam noteiktā minimālā vecuma sasniegšanas jo īpaši īpašu grūtību gadījumā.

58. pants

Izmaksāšanas veidi

1.   PEPP sniedzēji PEPP noguldītājiem dara pieejamu vienu vai vairākus šādus izmaksāšanas veidus:

a)

gadskārtēja izmaksa;

b)

vienreizēja izmaksa;

c)

izmaksas pa daļām;

d)

iepriekšminēto veidu kombinācijas.

2.   PEPP noguldītāji, noslēdzot PEPP līgumu un pieprasot jauna apakškonta atvēršanu, izvēlas izmaksāšanas veidu izmaksāšanas fāzei. Izmaksāšanas veids katrā apakškontā var būt atšķirīgs.

3.   Neskarot šā panta 1. punktu vai 57. vai 59. pantu, dalībvalstis var pieņemt pasākumus, lai konkrētiem izmaksāšanas veidiem dotu priekšroku. Šādi pasākumi var ietvert kvantitatīvus ierobežojumus vienreizējai izmaksai, lai vairāk veicinātu citus šā panta 1. punktā minētos izmaksāšanas veidus. Šādi kvantitatīvi ierobežojumi attiecas tikai uz izmaksāšanu, kas atbilst tādos PEPP apakškontos uzkrātam kapitālam, kuri saistīti ar dalībvalstīm, kuru tiesību aktos ir paredzēti kvantitatīvi ierobežojumi vienreizējai izmaksai.

4.   Dalībvalstis var precizēt nosacījumus, ar kādiem piešķirtās priekšrocības un stimuli ir jāatmaksā.

59. pants

Izmaksāšanas veidu maiņa

1.   Ja PEPP sniedzējs nodrošina dažādus izmaksāšanas veidus, PEPP noguldītājs drīkst mainīt izmaksāšanas veidu katram atvērtajam apakškontam:

a)

vienu gadu pirms izmaksāšanas fāzes sākuma;

b)

izmaksāšanas fāzes sākumā;

c)

maiņas brīdī.

Izmaksāšanas veida maiņu PEPP noguldītājs var veikt bez maksas.

2.   Saņemot PEPP noguldītāja pieprasījuma mainīt izmaksāšanas veidu, PEPP sniedzējs PEPP noguldītājam sniedz informāciju skaidrā un saprotamā formātā par šādas maiņas finansiālajām sekām PEPP noguldītājam vai PEPP saņēmējam, jo īpaši par jebkādu ietekmi uz valsts noteiktiem stimuliem, kas varētu tikt piemēroti PEPP noguldītāja PEPP esošajiem apakškontiem.

60. pants

Pensijas plānošana un konsultācijas par izmaksāšanas veidiem

1.   Attiecībā uz pamata PEPP izmaksāšanas fāzes sākumā PEPP sniedzējs piedāvā PEPP noguldītājam privāto pensijas plānošanu attiecībā uz PEPP apakškontos uzkrātā kapitāla ilgtspējīgu izmantošanu, ņemot vērā vismaz šādus faktorus:

a)

PEPP apakškontos uzkrātā kapitāla vērtība;

b)

citu uzkrāto pensijas tiesību kopējā summa; un

c)

PEPP noguldītāja ar pensiju saistītās ilgtermiņa prasības un vajadzības.

2.   Pensijas plānošana, kas minēta 1. punktā, ietver personīgu ieteikumu PEPP noguldītājam par optimālu izmaksāšanas veidu, ja vien netiek nodrošināts tikai viens izmaksāšanas veids. Ja vienreizēja izmaksa neatbilst PEPP noguldītāja ar pensiju saistītajām vajadzībām, konsultāciju sniedz kopā ar attiecīgu brīdinājumu par to.

IX NODAĻA

UZRAUDZĪBA

61. pants

Kompetento iestāžu veikta uzraudzība un EAAPI veikta pārraudzība

1.   PEPP sniedzēja kompetentās iestādes pastāvīgi un saskaņā ar attiecīgo nozares uzraudzības režīmu un standartiem uzrauga atbilstību šīs regulas prasībām. Tās arī atbild par to, lai tiktu uzraudzīta to pienākumu izpilde, kas izklāstīti PEPP sniedzēja darbības noteikumos vai dibināšanas dokumentos, un tā veikto pasākumu un strukturālās organizācijas atbilstība uzdevumiem, kas jāizpilda, sniedzot PEPP.

2.   EAAPI un kompetentās iestādes pārrauga sniegtos vai izplatītos privāto pensiju produktus, lai pārliecinātos, ka šādus produktus apzīmē kā “PEPP” vai ka tiek norādīts, ka šādi produkti ir PEPP, tikai tad, ja tie ir reģistrēti saskaņā ar šīs regulas noteikumiem.

62. pants

Kompetento iestāžu pilnvaras

Katra dalībvalsts nodrošina, ka kompetentajām iestādēm ir visas uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras, kas nepieciešamas to funkciju veikšanai saskaņā ar šo regulu.

63. pants

Kompetento iestāžu pilnvaras saistībā ar produktu intervenci

1.   Kompetentās iestādes var aizliegt vai ierobežot PEPP tirgošanu vai izplatīšanu savā dalībvalstī vai no tās saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

a)

kompetentās iestādes ir pārliecinājušās, ka ir pamatots iemesls uzskatīt, ka PEPP rada būtiskas vai atkārtotas bažas attiecībā uz noguldītāja aizsardzību vai rada risku finanšu tirgu pienācīgai darbībai un integritātei vai visas finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitātei vismaz vienā dalībvalstī;

b)

šāda rīcība ir samērīga, ņemot vērā identificēto risku būtību, attiecīgo PEPP noguldītāju sarežģītības pakāpi un rīcības iespējamo ietekmi uz PEPP noguldītājiem, kuri noslēguši PEPP līgumu;

c)

kompetentās iestādes ir pienācīgi apspriedušās ar kompetentajām iestādēm citās dalībvalstīs, kuras šāds pasākums varētu būtiski ietekmēt; un

d)

šādai rīcībai nav diskriminējošas ietekmes uz pakalpojumiem vai darbībām, kas tiek veiktas no citas dalībvalsts.

Ja ir izpildīti pirmajā daļā izklāstītie nosacījumi, kompetentās iestādes piesardzības nolūkos var piemērot aizliegumu vai ierobežojumu, pirms PEPP tiek tirgots vai izplatīts PEPP noguldītājiem. Aizliegumu vai ierobežojumu var piemērot kompetentās iestādes noteiktajos apstākļos, vai uz tiem var attiekties kompetento iestāžu noteiktie izņēmumi.

2.   Kompetentās iestādes nepiemēro aizliegumu vai ierobežojumu saskaņā ar šo pantu, ja vien vismaz vienu mēnesi pirms paredzētās pasākuma stāšanās spēkā tās nav rakstiski vai kādā citā veidā, par ko vienojušās kompetentās iestādes, paziņojušas visām citām iesaistītajām kompetentajām iestādēm un EAAPI šādu detalizētu informāciju:

a)

to PEPP, uz kuru attiecas ierosinātais pasākums;

b)

precīzu ierosinātā aizlieguma vai ierobežojuma veidu un to, kad plānota tā stāšanās spēkā; un

c)

pierādījumus, uz kuru pamata tās ir pieņēmušas savu lēmumu un atbilstīgi kuriem tām ir pamatots iemesls uzskatīt, ka ir izpildīti visi 1. punktā minētie nosacījumi.

3.   Izņēmuma gadījumos, ja kompetentās iestādes uzskata, ka ir steidzami jārīkojas saskaņā ar šo pantu, lai novērstu PEPP radīto apdraudējumu, kompetentās iestādes pagaidu kārtībā var rīkoties, vismaz 24 stundas pirms pasākuma plānotās stāšanās spēkā sniedzot rakstisku paziņojumu visām pārējām kompetentajām iestādēm un EAAPI, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi šajā pantā minētie kritēriji un ka turklāt ir nepārprotami konstatēts, ka vienu mēnesi ilgs paziņošanas laikposms pienācīgi nenovērstu konkrētās bažas vai draudus. Kompetentās iestādes pasākumus pagaidu kārtībā neveic ilgāk par trim mēnešiem.

4.   Kompetentās iestādes savās tīmekļa vietnēs publicē paziņojumu par ikvienu lēmumu piemērot 1. punktā minētos aizliegumus vai ierobežojumus. Minētajā paziņojumā norāda sīku informāciju par konkrēto aizliegumu vai ierobežojumu, laiku pēc paziņojuma publicēšanas, no kura pasākumi stāsies spēkā, un pierādījumus, kuri apliecina, ka visi 1. punkta nosacījumi ir izpildīti. Aizliegumu vai ierobežojumu piemēro tikai saistībā ar rīcību, ko īsteno pēc paziņojuma publicēšanas.

5.   Kompetentās iestādes atsauc aizliegumu vai ierobežojumu, ja 1. punkta nosacījumus vairs nepiemēro.

64. pants

Veicināšana un koordinācija

1.   EAAPI ir veicinoša un koordinējoša loma saistībā ar pasākumiem, ko atbilstīgi 63. pantam veic kompetentās iestādes. EAAPI jo īpaši nodrošina, lai kompetento iestāžu veiktie pasākumi būtu pamatoti un samērīgi un lai kompetentās iestādes attiecīgā gadījumā īstenotu konsekventu pieeju.

2.   Pēc tam, kad atbilstīgi 63. pantam ir saņemts paziņojums par kādu aizliegumu vai ierobežojumu, kas jāpiemēro saskaņā ar minēto pantu, EAAPI izdod atzinumu par to, vai aizliegums vai ierobežojums ir pamatots un samērīgs. Ja EAAPI uzskata, ka citas kompetentās iestādes veiktais pasākums ir nepieciešams riska novēršanai, tā to norāda savā atzinumā. Atzinumu publicē EAAPI tīmekļa vietnē.

3.   Ja kompetentā iestāde iesaka veikt vai veic pasākumu pretēji EAAPI atzinumam, kas izdots saskaņā ar 2. punktu, vai atsakās veikt pasākumu pretēji šādam atzinumam, tā nekavējoties publicē savā tīmekļa vietnē paziņojumu, pilnībā izskaidrojot savas rīcības iemeslus.

65. pants

EAAPI intervences pilnvaras attiecībā uz PEPP produktiem

1.   Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 9. panta 2. punktu EAAPI pārrauga tirgu, kurā PEPP tiek tirgoti, izplatīti vai pārdoti Savienībā.

2.   Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 9. panta 5. punktu EAAPI, ja ir izpildīti šā panta 3. un 4. punkta nosacījumi, var uz laiku aizliegt vai ierobežot Savienībā tirgot, izplatīt vai pārdot konkrētus PEPP vai tādus PEPP, kam ir konkrētas īpašas iezīmes.

Aizliegumu vai ierobežojumu var piemērot EAAPI noteiktajos apstākļos, vai uz tiem var attiekties EAAPI noteiktie izņēmumi.

3.   EAAPI, attiecīgā gadījumā apspriežoties ar pārējām EUI, pieņem lēmumu saskaņā ar šā panta 2. punktu un tikai tad, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)

ierosinātā rīcība attiecas uz būtiskām bažām par PEPP noguldītāja aizsardzību, tostarp attiecībā uz produkta ilgtermiņa pensijas iezīmēm vai apdraudējumu finanšu tirgu pienācīgai darbībai un integritātei vai Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitātei;

b)

Savienības tiesību aktos paredzētās regulatīvās prasības, kas piemērojamas PEPP, nenovērš apdraudējumu;

c)

kompetentā iestāde vai kompetentās iestādes nav rīkojušās, lai novērstu minēto apdraudējumu, vai veiktie pasākumi nav pietiekami risinājuši apdraudējuma problēmu.

Ja ir izpildīti šā punkta pirmajā daļā norādītie apstākļi, EAAPI piesardzības nolūkos var piemērot 2. punktā minēto aizliegumu vai ierobežojumu, pirms PEPP tiek tirgots, izplatīts vai pārdots PEPP klientiem.

4.   Veicot pasākumus atbilstīgi šim pantam, EAAPI nodrošina, lai:

a)

konkrētajai rīcībai nebūtu tāda negatīva ietekme uz finanšu tirgu efektivitāti vai uz PEPP noguldītājiem, kas ir nesamērīga ar šādas rīcības ieguvumiem; vai

b)

konkrētā rīcība neradītu regulējuma arbitrāžas risku.

Ja kompetentā iestāde vai kompetentās iestādes ir veikušas kādu pasākumu atbilstīgi 63. pantam, EAAPI var pieņemt ikvienu no šā panta 2. punktā minētajiem pasākumiem, nesniedzot 64. pantā paredzēto atzinumu.

5.   Pirms lēmuma pieņemšanas par rīcību saskaņā ar šo pantu EAAPI informē kompetentās iestādes par rīcību, ko tā ierosina.

6.   EAAPI savā tīmekļa vietnē publicē paziņojumu par jebkuru lēmumu rīkoties saskaņā ar šo pantu. Paziņojumā norāda sīkāku informāciju par aizliegumu vai ierobežojumu un norāda laiku pēc paziņojuma publicēšanas, no kura šie pasākumi stājas spēkā. Aizliegums vai ierobežojums attiecas tikai uz rīcību, kas īstenota pēc pasākumu stāšanās spēkā.

7.   EAAPI ar pienācīgu regularitāti un vismaz reizi trijos mēnešos pārskata saskaņā ar 2. punktu piemēroto aizliegumu vai ierobežojumu. Ja aizliegums vai ierobežojums netiek pagarināts pēc tam, kad pagājis minētais triju mēnešu laikposms, tas zaudē spēku.

8.   Jebkura EAAPI īstenota rīcība saskaņā ar šo pantu ir prioritāra salīdzinājumā ar kādas kompetentās iestādes iepriekš īstenotu rīcību.

9.   Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 72. pantu, lai papildinātu šo regulu ar kritērijiem un faktoriem, kas EAAPI jāpiemēro, nosakot, vai pastāv būtiskas bažas par PEPP noguldītāju aizsardzību, tostarp attiecībā uz PEPP produkta ilgtermiņa pensijas iezīmēm, vai draudi finanšu tirgu pienācīgai darbībai un integritātei vai Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitātei, kā minēts šā panta 3. punkta a) apakšpunktā.

Minētie kritēriji un faktori ietver:

a)

PEPP sarežģītības pakāpi un saistību ar tā PEPP noguldītāja veidu, kam to tirgo vai pārdod;

b)

PEPP, darbības vai prakses inovācijas pakāpi;

c)

sviras efektu, ko PEPP produkts vai prakse nodrošina;

d)

attiecībā uz finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti – PEPP uzkrātā kapitāla apmēru vai kopējo summu.

66. pants

Sadarbība un saskaņošana

1.   Katra kompetentā iestāde palīdz nodrošināt šīs regulas konsekventu piemērošanu visā Savienībā.

2.   Kompetentās iestādes savstarpēji sadarbojas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (22) un Direktīvām 2009/65/EK, 2009/138/EK, 2011/61/ES, 2014/65/ES, un Direktīvām (ES) 2016/97 un (ES) 2016/2341.

3.   Kompetentās iestādes un EAAPI savstarpēji sadarbojas, lai pildītu savus attiecīgos šajā regulā noteiktos pienākumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1094/2010.

4.   Kompetentās iestādes un EAAPI apmainās ar visu informāciju un dokumentiem, kas vajadzīgi, lai pildītu savus attiecīgos šajā regulā noteiktos pienākumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1094/2010, jo īpaši lai identificētu un novērstu šīs regulas pārkāpumus.

5.   Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EAAPI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā precizē informāciju par sadarbību un informācijas apmaiņu, kā arī prasības, kas nepieciešamas, lai iepriekš minēto informāciju salīdzināšanas nolūkos atspoguļotu standartizētā formātā.

EAAPI līdz 2020. gada 15. augustam iesniedz minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu.

X NODAĻA

SODI

67. pants

Administratīvie sodi un citi pasākumi

1.   Neskarot kompetento iestāžu uzraudzības pilnvaras un dalībvalstu tiesības paredzēt un piemērot kriminālsodus, dalībvalstis paredz noteikumus par atbilstīgiem administratīvajiem sodiem un citiem pasākumiem, kas piemērojami par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tie tiek piemēroti. Paredzētie administratīvie sodi un citi pasākumi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši.

Dalībvalstis var nolemt neparedzēt noteikumus par administratīvajiem sodiem, kā minēts pirmajā daļā, attiecībā uz pārkāpumiem, par kuriem ir paredzēti kriminālsodi saskaņā ar to valsts tiesību aktiem.

Līdz šīs regulas piemērošanas dienai dalībvalstis paziņo Komisijai un EAAPI pirmajā un otrajā daļā minētos noteikumus. Tās nekavējoties ziņo Komisijai un EAAPI par jebkādiem šo noteikumu turpmākiem grozījumiem.

2.   Administratīvos sodus un citus pasākumus, kas minēti šā panta 3. punktā, piemēro vismaz situācijās, kad:

a)

finanšu sabiedrība, kā minēts 6. panta 1. punktā, ir reģistrējusi PEPP, sniedzot nepatiesas vai maldinošas ziņas vai izmantojot citus nelikumīgus līdzekļus, tādējādi pārkāpjot 6. un 7. pantu;

b)

finanšu sabiedrība, kā minēts 6. panta 1. punktā, bez nepieciešamās reģistrācijas sniedz vai attiecīgi izplata produktus ar apzīmējumu “Pan-Eiropas privāto pensiju produkts” vai “PEPP”;

c)

PEPP sniedzējs nav sniedzis pārnesamības pakalpojumu, pārkāpjot 18. vai 19. pantu, vai saskaņā ar 20. un 21. pantu pieprasīto informāciju par minēto pakalpojumu, vai nav spējis izpildīt IV nodaļā, V nodaļā, 48. un 50. pantā un VII nodaļā noteiktās prasības un pienākumus;

d)

turētājbanka nav izpildījusi savus uzraudzības pienākumus saskaņā ar 48. pantu.

3.   Dalībvalstis saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem nodrošina, ka kompetentajām iestādēm ir pilnvaras attiecībā uz šā panta 2. punktā minētajām situācijām piemērot vismaz šādus administratīvos sodus un citus pasākumus:

a)

publisku paziņojumu, kurā saskaņā ar 69. pantu norādīta fiziskās vai juridiskās personas identitāte un pārkāpuma būtība;

b)

rīkojumu fiziskai vai juridiskai personai pārtraukt attiecīgo rīcību un atturēties no tās atkārtošanas;

c)

pagaidu aizliegumu jebkuram finanšu sabiedrības pārvaldības, uzraudzības vai administratīvās struktūras loceklim vai jebkurai citai fiziskai personai, kas tiek saukta pie atbildības, veikt pārvaldības funkcijas šādās sabiedrībās;

d)

attiecībā uz fizisku personu – maksimālo administratīvo sodu vismaz 5 000 000 EUR apmērā vai dalībvalstīs, kuru valūta nav euro, atbilstošu summu attiecīgās valsts valūtā 2019. gada 14. augustā;

e)

attiecībā uz juridisku personu – maksimālo administratīvo naudas sodu, kas minēts d) apakšpunktā, vai līdz 10 % no gada apgrozījuma kopsummas, kas norādīta pēdējā pieejamā finanšu pārskatā, ko apstiprinājusi tās pārvaldības, uzraudzības vai administratīvā struktūra; ja juridiskā persona ir mātessabiedrība vai mātessabiedrības meitassabiedrība, kurai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/34/ES (23) jāsagatavo konsolidēts finanšu pārskats, izmantojamā gada apgrozījuma kopsumma ir gada apgrozījuma kopsumma vai attiecīgais ienākumu veids saskaņā ar attiecīgajiem grāmatvedības tiesību aktiem, kas norādīti jaunākajā pieejamā konsolidētajā finanšu pārskatā, kuru apstiprinājusi galvenās mātessabiedrības pārvaldības, uzraudzības vai administratīva struktūra;

f)

attiecībā uz fizisku personu – maksimālo administratīvo sodu vismaz 700 000 EUR apmērā vai dalībvalstīs, kuru valūta nav euro, atbilstošu summu attiecīgās valsts valūtā 2019. gada 14. augustā;

g)

maksimālo administratīvo sodu, kas vismaz divreiz pārsniedz no pārkāpuma gūtā ieguvuma summu (ja šādu ieguvumu var konstatēt), pat ja tas pārsniedz attiecīgi d), e) un f) apakšpunktā minēto maksimālo summu.

4.   Jebkurš lēmums, ar kuru piemēro 1. punkta pirmajā daļā un 3. punktā noteiktos administratīvos sodus vai citus pasākumus, ir pamatots, un to ir tiesības pārsūdzēt tiesā.

5.   Īstenojot savas pilnvaras saskaņā ar 1. punkta pirmo daļu un 3. punktu, kompetentās iestādes cieši sadarbojas, lai nodrošinātu, ka administratīvie sodi un citi pasākumi nodrošina rezultātus, kādus cenšas panākt ar šo regulu, un koordinē savu darbību, lai izvairītos no iespējamas dublēšanās un pārklāšanās, piemērojot administratīvos sodus un citus pasākumus pārrobežu lietās.

68. pants

Administratīvo sodu un citu pasākumu piemērošanas pilnvaru īstenošana

1.   Kompetentās iestādes savas pilnvaras piemērot 67. pantā minētos administratīvos sodus un citus pasākumus saskaņā ar attiecīgās valsts tiesisko regulējumu īsteno:

a)

tieši;

b)

sadarbībā ar citām iestādēm;

c)

vēršoties kompetentajā tiesu iestādē.

2.   Kompetentās iestādes, nosakot saskaņā ar šīs regulas 67. panta 3. punktu piemērota administratīva soda vai cita pasākuma veidu un apmēru, ņem vērā visus nozīmīgos apstākļus, tostarp attiecīgā gadījumā:

a)

pārkāpuma būtiskumu, smagumu un ilgumu;

b)

fiziskās vai juridiskās personas, kas ir atbildīga par pārkāpumu, atbildības pakāpi;

c)

fiziskās vai juridiskās personas, kas ir atbildīga par pārkāpumu, finansiālo stāvokli, par ko liecina atbildīgās juridiskās personas apgrozījuma kopsumma vai atbildīgās fiziskās personas gada ienākumi un neto aktīvu vērtība;

d)

fiziskās vai juridiskās personas, kas ir atbildīga par pārkāpumu, gūto peļņu vai novērstos zaudējumus, ja tos var konstatēt, un to nozīmīgumu;

e)

pārkāpuma radītos zaudējumus trešām personām, ciktāl tos var noteikt;

f)

fiziskās vai juridiskās personas, kas ir atbildīga par pārkāpumu, gatavību sadarboties ar kompetentajām iestādēm, neskarot nepieciešamību nodrošināt minētās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu atdošanu;

g)

fiziskās vai juridiskās personas, kas ir atbildīga par pārkāpumu, iepriekš izdarītos pārkāpumus.

69. pants

Administratīvo sodu un citu pasākumu publicēšana

1.   Kompetentās iestādes savās oficiālajās tīmekļa vietnēs nekavējoties publicē lēmumu, ar kuru tiek piemērots administratīvs sods vai cits pasākums par šīs regulas pārkāpumu, pēc tam, kad administratīvā soda vai cita pasākuma adresāts ir ticis informēts par minēto lēmumu.

2.   Publikācijā, kas minēta 1. punktā, ietver informāciju par pārkāpuma veidu un būtību, par pārkāpumu atbildīgās personas identitāti un piemērotos administratīvos sodus vai citus pasākumus.

3.   Ja kompetentās iestādes, katru gadījumu izvērtējot atsevišķi, uzskata, ka juridisko personu identitātes vai fizisko personu identitātes un personas datu publicēšana ir nesamērīga, vai ja kompetentās iestādes uzskata, ka šāda publicēšana apdraud finanšu tirgu stabilitāti vai izmeklēšanas gaitu, tās:

a)

atliek lēmuma, ar ko piemēro sodu vai citu pasākumu, publicēšanu līdz brīdim, kad šādas nepublicēšanas iemesli vairs nepastāv; vai

b)

publicē lēmumu, ar ko piemēro administratīvo sodu vai citu pasākumu, saprātīgu laikposmu neizpaužot lēmuma adresāta identitāti un personas datus, ja ir sagaidāms, ka šajā laikposmā beigs pastāvēt šādas anonīmas publikācijas iemesli, ja vien šāda anonīma publikācija nodrošina attiecīgo personas datu iedarbīgu aizsardzību; vai

c)

lēmumu par administratīvā soda vai cita pasākuma piemērošanu nepublicē vispār, ja a) un b) apakšpunktā izklāstītie risinājuma varianti tiek uzskatīti par nepietiekamiem, lai nodrošinātu:

i)

to, ka netiek apdraudēta finanšu tirgu stabilitāte;

ii)

šādu lēmumu publicēšanas samērīgumu attiecībā uz pasākumiem, kuri tiek uzskatīti par maznozīmīgiem.

4.   Gadījumā, ja tiek pieņemts lēmums publicēt administratīvo sodu vai citu pasākumu anonīmi, kā minēts 3. punkta b) apakšpunktā, attiecīgo datu publicēšanu var atlikt. Ja lēmums par administratīva soda vai cita pasākuma piemērošanu tiek pārsūdzēts attiecīgajās tiesu iestādēs, kompetentās iestādes arī minēto informāciju un visu turpmāko informāciju par šādas pārsūdzības iznākumu bez kavēšanās pievieno savā oficiālajā tīmekļa vietnē. Tās publicē arī jebkuru tiesas nolēmumu, ar ko atceļ lēmumu par administratīvā soda vai cita pasākuma piemērošanu.

5.   Kompetentā iestāde nodrošina, ka jebkura publikācija, kas minēta 1.–4. punktā, tās oficiālajā tīmekļa vietnē ir pieejama vismaz piecus gadus pēc tās publicēšanas. Publikācijā iekļautos personas datus kompetentās iestādes savās oficiālajās tīmekļa vietnēs glabā tikai tik ilgi, cik nepieciešams saskaņā ar piemērojamiem datu aizsardzības noteikumiem.

70. pants

Pienākums iesniegt EAAPI informāciju saistībā ar administratīvajiem sodiem un citiem pasākumiem

1.   Kompetentās iestādes informē EAAPI par visiem administratīvajiem sodiem un citiem pasākumiem, kas piemēroti, bet nav publicēti saskaņā ar 69. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ieskaitot visas ar tiem saistītās pārsūdzības un to iznākumu.

2.   Kompetentās iestādes reizi gadā sniedz EAAPI apkopotu informāciju par visiem administratīvajiem sodiem un citiem pasākumiem, kas piemēroti saskaņā ar 67. pantu.

EAAPI minēto informāciju publicē gada ziņojumā.

3.   Ja dalībvalstis saskaņā ar 67. panta 1. punkta otro daļu ir izlēmušas noteikt kriminālsodus par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, to kompetentās iestādes ik gadu EAAPI iesniedz anonimizētus un apkopotus datus par visām veiktajām kriminālizmeklēšanām un piespriestajiem kriminālsodiem. Datus par piespriestajiem kriminālsodiem EAAPI publicē gada pārskatā.

4.   Ja kompetentās iestādes sabiedrībai ir darījušas zināmu informāciju par administratīvu sodu, citu pasākumu vai kriminālsodu, tās vienlaikus par šo sodu, pasākumu vai kriminālsodu paziņo EAAPI.

XI NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

71. pants

Personas datu apstrāde

Attiecībā uz personas datu apstrādi šīs regulas ietvaros PEPP sniedzēji, PEPP izplatītāji un kompetentās iestādes savus uzdevumus šīs regulas nolūkos veic saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 un Direktīvu 2002/58/EK. Attiecībā uz personas datu apstrādi, ko EAAPI veic šīs regulas ietvaros, EAAPI ievēro Regulu (ES) 2018/1725.

72. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 40. panta 9. punktā, 45. panta 4. punktā un 65. panta 9. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz četru gadu laikposmu no 2019. gada 14. augusta. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms četru gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 40. panta 9. punktā, 45. panta 4. punktā un 65. panta 9. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 40. panta 9. punktu, 45. panta 4. punktu vai 65. panta 9. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trijos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.

73. pants

Novērtēšana un ziņošana

1.   Piecus gadus pēc šīs regulas piemērošanas dienas un pēc tam reizi piecos gados Komisija veic šīs regulas novērtējumu un pēc apspriešanās ar EAAPI un attiecīgā gadījumā ar pārējām EUI sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par galvenajiem konstatējumiem. Attiecīgā gadījumā minētajam ziņojumam pievieno tiesību akta priekšlikumu.

2.   Ziņojumā jo īpaši ietver turpmāk minēto:

a)

PEPP reģistrācijas procedūras darbība saskaņā ar II nodaļu;

b)

pārnesamība, jo īpaši PEPP noguldītājiem pieejamie apakškonti un noguldītāja iespēja turpināt sniegt ieguldījumu pēdējā atvērtajā apakškontā saskaņā ar 20. panta 3. un 4. punktu;

c)

partnerību izveide;

d)

maiņas pakalpojuma darbība un atlīdzību un maksu apmērs;

e)

PEPP tirgus izplatības līmenis un šīs regulas ietekme uz pensiju nodrošinājumu visā Eiropā, tostarp esošo produktu aizstāšana un pamata PEPP ieviešana;

f)

sūdzību izskatīšanas procedūra;

g)

VSP faktoru integrāciju PEPP ieguldījumu politikā;

h)

to atlīdzību, maksu un izdevumu apmērs, ko tieši vai netieši sedz PEPP noguldītāji, tostarp iespējamo tirgus nepilnību novērtējums;

i)

PEPP sniedzēju atbilstība šai regulai un standartiem, kas noteikti piemērojamos nozares tiesību aktos;

j)

dažādu riska mazināšanas metožu piemērošana, ko izmanto PEPP sniedzēji;

k)

PEPP sniegšana saskaņā ar pakalpojumu sniegšanas brīvību un brīvību veikt uzņēmējdarbību;

l)

vai ir noderīgi informāciju par produkta līdzšinējiem darbības rezultātiem atklāt potenciālajiem PEPP noguldītājiem, ņemot vērā informāciju par darbības rezultātu scenārijiem, kas tiks iekļauti PEPP;

m)

vai PEPP noguldītājiem sniegtās konsultācijas ir atbilstošas, jo īpaši attiecībā uz iespējamiem izmaksāšanas veidiem.

Pirmās daļas e) punktā minētajā novērtējumā ņem vērā iemeslus, kuru dēļ atsevišķās dalībvalstīs apakškontus neatver, un novērtē PEPP sniedzēju panākto progresu un centienus tehnisko risinājumu izstrādē attiecībā uz apakškontu atvēršanu.

3.   Komisija izveido attiecīgo ieinteresēto personu grupu, lai pastāvīgi pārraudzītu PEPP izstrādi un īstenošanu. Šajā grupā iekļauj vismaz EAAPI, kompetentās iestādes, nozares un patērētāju pārstāvjus un neatkarīgos ekspertus.

Minētās grupas sekretariāts ir EAAPI.

74. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šo regulu sāk piemērot 12 mēnešus pēc tam, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir publicēti deleģētie akti, kas minēti 28. panta 5. punktā, 30. panta 2. punktā, 33. panta 3. punktā, 36. panta 2. punktā, 37. panta 2. punktā, 45. panta 3. punktā un 46. panta 3. punktā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 20. jūnijā

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

A. TAJANI

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

G. CIAMBA


(1)  OV C 81, 2.3.2018., 139. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2019. gada 14. jūnija lēmums.

(3)  OV C 11, 12.1.2018., 24. lpp.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1094/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK (OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2341 (2016. gada 14. decembris) par arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju (AKUI) darbību un uzraudzību (OV L 354, 23.12.2016., 37. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1286/2014 (2014. gada 26. novembris) par komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu (PRIIP) pamatinformācijas dokumentiem (OV L 352, 9.12.2014., 1. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/61/ES (2011. gada 8. jūnijs) par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/760 (2015. gada 29. aprīlis) par Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondiem (OV L 123, 19.5.2015., 98. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).

(13)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/97 (2016. gada 20. janvāris) par apdrošināšanas izplatīšanu (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 26, 2.2.2016., 19. lpp.).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/11/ES (2013. gada 21. maijs) par patērētāju strīdu alternatīvu izšķiršanu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Direktīvu 2009/22/EK (OV L 165, 18.6.2013., 63. lpp.).

(22)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(23)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).


25.7.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 198/64


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/1239

(2019. gada 20. jūnijs),

ar ko izveido Eiropas Jūras vienloga sistēmas vidi un ar ko atceļ Direktīvu 2010/65/ES

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 100. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/65/ES (3) nosaka dalībvalstīm pienākumu apstiprināt, ka ziņošanas formalitātes kuģiem, kas ienāk Savienības ostās un iziet no tām, ir iespējams kārtot elektroniskā formātā un nodrošināt to pārraidi, izmantojot vienloga sistēmu, lai veicinātu un paātrinātu jūras transportu.

(2)

Jūras transports ir tirdzniecības un komunikācijas pamats vienotajā tirgū un ārpus tā. Lai veicinātu jūras transportu un vēl vairāk mazinātu administratīvo slogu kuģošanas kompānijām, informācijas procedūras to ziņošanas pienākumu izpildei, kuri kuģošanas kompānijām uzlikti ar Savienības tiesību aktiem, starptautiskajiem tiesību aktiem un dalībvalstu tiesību aktiem, būtu vēl vairāk jāvienkāršo un jāsaskaņo, un tām vajadzētu būt tehnoloģiski neitrālām, kas veicina nākotnes prasībām atbilstošus ziņošanas risinājumus.

(3)

Gan Eiropas Parlaments, gan Padome bieži ir aicinājuši palielināt sadarbspēju un nodrošināt vispusīgāku, lietotājam draudzīgu komunikāciju un informācijas plūsmas, lai uzlabotu iekšējā tirgus darbību un lai apmierinātu iedzīvotāju un uzņēmumu vajadzības.

(4)

Šīs regulas galvenais mērķis ir paredzēt saskaņotus noteikumus attiecībā uz tās informācijas sniegšanu, kas vajadzīga piestāšanai ostā, jo īpaši, nodrošinot, lai par tām pašām datu kopām varētu ziņot katrai valsts jūras vienloga sistēmai tādā pašā veidā. Šīs regulas mērķis ir arī atvieglot informācijas pārraidi starp deklarētājiem, attiecīgajām iestādēm un ostas pakalpojumu sniedzējiem piestāšanas ostā un citām dalībvalstīm. Šīs regulas piemērošanai nebūtu jāmaina ziņošanas pienākumu izpildes grafiki vai pienākumu būtība un nebūtu jāietekmē turpmāka informācijas glabāšana un apstrāde Savienības vai valstu līmenī.

(5)

Esošā valsts jūras vienloga sistēma katrā dalībvalstī būtu jāsaglabā kā tehnoloģiski neitrālas un sadarbspējīgas Eiropas Jūras vienloga sistēmas vides (“EMSWe”) pamats. Valsts jūras vienloga sistēmām vajadzētu būt tādam visaptverošam ziņošanas kontaktpunktam jūras transporta operatoriem, kura funkcijās ietilpst datu vākšana no deklarētājiem un datu izplatīšana visām attiecīgajām kompetentajām iestādēm un ostas pakalpojumu sniedzējiem.

(6)

Lai uzlabotu jūras vienloga sistēmu efektivitāti un sagatavotos turpmākai attīstībai, vajadzētu būt iespējai dalībvalstīs saglabāt esošo vai noteikt jaunu kārtību nolūkā valsts jūras vienloga sistēmu izmantot tādas pašas informācijas ziņošanai par citiem transportēšanas veidiem.

(7)

Minēto valsts jūras vienloga sistēmu priekšgalsistēmu saskarnēm deklarētāju pusē vajadzētu būt saskaņotām Savienības līmenī, lai atvieglotu ziņošanu un vēl vairāk mazinātu administratīvo slogu. Šāda saskaņošana būtu jānodrošina, katrā valsts jūras vienloga sistēmā izmantojot Savienības līmenī izstrādātu kopēju saskarņu programmatūru informācijas apmaiņai starp sistēmām. Dalībvalstīm būtu jāuzņemas atbildība par saskarņu moduļa integrēšanu un pārvaldību un par programmatūras regulāru un savlaicīgu atjaunināšanu, kad Komisija nodrošina jaunas versijas. Komisijai būtu jāattīsta šis modulis un vajadzības gadījumā jānodrošina atjauninājumi, jo digitālo tehnoloģiju attīstība ātri virzās uz priekšu un, ņemot vērā jaunās norises, jebkurš tehnoloģisks risinājums varētu strauji kļūt novecojis.

(8)

Citus ziņošanas kanālus, ko nodrošina dalībvalstis un pakalpojumu sniedzēji, piemēram, ostu kopienas sistēmas, varētu saglabāt kā izvēles kontaktpunktus ziņošanai, un tiem būtu jāspēj darboties kā datu pakalpojumu sniedzējiem.

(9)

Lai sauszemes ieskautām dalībvalstīm, kurām nav jūras ostu, neuzliktu nesamērīgu administratīvo slogu, šādas dalībvalstis būtu jāatbrīvo no pienākuma izstrādāt, izveidot, uzturēt un darīt pieejamu valsts jūras vienloga sistēmu. Tas nozīmē, ka, kamēr tās izmanto šo atbrīvojumu, šādām dalībvalstīm nebūtu jāpilda pienākumi, kas saistīti ar valsts jūras vienloga sistēmas izstrādi, izveidi, uzturēšanu un pieejamības nodrošināšanu.

(10)

Viegli lietojamai, grafiskai lietotāja saskarnei ar kopīgām funkcijām vajadzētu būt daļai no valsts jūras vienloga sistēmas deklarētāju manuālas ziņošanas vajadzībām. Dalībvalstīm būtu jāpiedāvā grafiska lietotāja saskarne, kurā deklarētāji manuāli ievada datus, arī augšupielādējot saskaņotas digitālas izklājlapas. Papildus kopīgu funkciju nodrošināšanai Komisijai un dalībvalstīm būtu jākoordinē centieni ar mērķi nodrošināt, lai minēto grafisko lietotāja saskarņu lietotāju pieredze būtu, cik vien iespējams, līdzīga.

(11)

Jaunas digitālās tehnoloģijas sniedz arvien lielākas iespējas palielināt jūras transporta nozares efektivitāti un mazināt administratīvo slogu. Lai šādu jaunu tehnoloģiju ieguvumi rastos pēc iespējas drīz, Komisija būtu jāpilnvaro, pieņemot īstenošanas aktus, grozīt saskaņotās ziņošanas vides tehniskās specifikācijas, standartus un procedūras. Tam būtu jāļauj tirgus dalībniekiem elastīgi izstrādāt jaunas digitālās tehnoloģijas, un, pārskatot šo regulu, būtu jāņem vērā arī jaunas tehnoloģijas.

(12)

Izmantojot viegli pieejamas un lietotājdraudzīgas valsts tīmekļa vietnes ar vienotiem formas un satura standartiem, būtu jāsniedz deklarētājiem pienācīgs atbalsts un informācija par procesiem un tehniskajām prasībām saistībā ar valsts jūras vienloga sistēmu izmantošanu.

(13)

Konvencija par starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanu (“FAL konvencija”) (4) paredz, ka publiskajām iestādēm visos gadījumos jāpieprasa sniegt vienīgi būtiskas ziņas un ziņu vienību daudzums jāsamazina līdz minimumam. Tomēr vietējos apstākļos, lai nodrošinātu kuģošanas drošību, var būt vajadzīga cita konkrēta informācija.

(14)

Lai būtu iespējama EMSWe darbība, ir jāizveido visaptveroša EMSWe datu kopa, kam būtu jāaptver visi informācijas elementi, kurus varētu pieprasīt valsts iestādes vai ostu operatori administratīviem vai darbības mērķiem, kad kuģis piestāj ostā. Izveidojot EMSWe datu kopu, Komisijai būtu jāņem vērā attiecīgais darbs, kas tiek veikts starptautiskā līmenī. Tā kā ziņošanas pienākumu apjoms dalībvalstīs atšķiras, valsts jūras vienloga sistēmai konkrētā dalībvalstī vajadzētu būt projektētai tā, lai tā atzītu EMSWe datu kopu bez jebkādiem pārveidojumiem un neņemtu vērā informāciju, kas nav būtiska konkrētajai dalībvalstij.

(15)

Izņēmuma apstākļos dalībvalstij vajadzētu būt iespējai lūgt papildu datu elementus no deklarētājiem. Šādi izņēmuma apstākļi var rasties, piemēram, kad steidzami ir nepieciešams aizsargāt iekšējo kārtību un drošību vai novērst nopietnu apdraudējumu cilvēku vai dzīvnieku veselībai vai videi. Izņēmuma apstākļu jēdziens būtu jāinterpretē šauri.

(16)

Attiecīgajiem ziņošanas pienākumiem, kas noteikti Savienības un starptautiskajos tiesību aktos, vajadzētu būt norādītiem šīs regulas pielikumā. Minētajiem ziņošanas pienākumiem būtu jānodrošina pamats visaptverošās EMSWe datu kopas izveidei. Pielikumā arī būtu jānorāda attiecīgās ziņošanas pienākumu kategorijas valsts līmenī, un dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai prasīt, lai Komisijai veiktu izmaiņas EMSWe datu kopā, pamatojoties uz to tiesību aktos un prasībās noteiktajiem ziņošanas pienākumiem. Savienības tiesību aktos, ar ko ievieš izmaiņas EMSWe datu kopā, pamatojoties uz valstu tiesību aktos un prasībās noteiktu ziņošanas pienākumu, būtu jāiekļauj skaidra atsauce uz minētajiem valstu tiesību aktiem un prasībām.

(17)

Ikreiz, kad informācija no valsts jūras vienloga sistēmas tiek izplatīta kompetentajām iestādēm, tās pārraidei vajadzētu atbilst kopīgajām datu prasībām, formātiem un kodeksiem, kas attiecībā uz ziņošanas pienākumiem un formalitātēm paredzēti pielikumā norādītajos Savienības tiesību aktos, un šāda pārraide būtu jāveic, izmantojot Savienības tiesību aktos noteiktās IT sistēmas, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 (5) 6. panta 1. punktā minētās elektroniskās datu apstrādes metodes.

(18)

Šīs regulas īstenošanā būtu jāņem vērā valstu un Savienības līmenī izveidotās SafeSeaNet sistēmas, kam būtu jāturpina tās informācijas apmaiņas un izplatīšanas veicināšana, kuru saņem ar valsts jūras vienloga sistēmas starpniecību starp dalībvalstīm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/59/EK (6).

(19)

Ostas nav preču galamērķis. Tas, cik efektīva ir kuģu piestāšana ostās, ietekmē visu loģistikas ķēdi, kas saistīta ar preču un pasažieru pārvadāšanu uz ostām un no tām. Lai nodrošinātu sadarbspēju, multimodalitāti un vienmērīgu jūras transporta integrāciju kopējā loģistikas ķēdē un lai veicinātu citus transporta veidus, valsts jūras vienloga sistēmās jāparedz iespēja apmainīties ar attiecīgu informāciju, piemēram, pienākšanas un atiešanas laikiem, līdzīgas sistēmas izstrādājot attiecībā uz citiem transporta veidiem.

(20)

Lai uzlabotu jūras transporta efektivitāti un ierobežotu tās informācijas dublēšanos, kura jāsniedz darbības mērķiem, kad kuģis piestāj ostā, informācija, ko deklarētājs sniedz valsts jūras vienloga sistēmai, būtu arī jādara zināma konkrētām citām struktūrām, piemēram, ostas vai termināļu operatoriem, kad to ir atļāvis deklarētājs un ņemot vērā nepieciešamību ievērot konfidencialitāti, komerciāli sensitīvu informāciju un juridiskus ierobežojumus. Šīs regulas mērķis ir uzlabot datu apstrādi, ziņošanas pienākumu izpildē ievērojot vienreizējas iesniegšanas principu.

(21)

Regula (ES) Nr. 952/2013 paredz, ka Savienības muitas teritorijā ievestās preces jāuzrāda ievešanas kopsavilkuma deklarācijā, kas jāiesniedz muitas dienestiem elektroniski. Ņemot vērā ievešanas kopsavilkuma deklarācijas nozīmīgumu drošības un finanšu risku pārvaldībai, pašlaik tiek izstrādāta īpaša elektroniska sistēma ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniegšanai un pārvaldībai Savienības muitas teritorijā. Tādējādi nebūs iespējams iesniegt ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ar saskaņotas ziņošanas saskarnes moduļa starpniecību. Tomēr, ņemot vērā, ka daži datu elementi, ko iesniedz ar ievešanas kopsavilkuma deklarāciju, ir vajadzīgi arī citu muitas un jūras ziņošanas pienākumu izpildei, kad kuģis piestāj Savienības ostā, EMSWe būtu jāspēj apstrādāt ievešanas kopsavilkuma deklarācijas datu elementus. Būtu arī jāparedz iespēja, ka valsts jūras vienloga sistēma var izgūt attiecīgu informāciju, kas jau iesniegta, izmantojot ievešanas kopsavilkuma deklarāciju.

(22)

Lai pilnībā saskaņotu ziņošanas prasības, muitas dienestiem, jūrlietu un citām attiecīgām iestādēm būtu jāsadarbojas gan valsts, gan Savienības līmenī. Valsts koordinatoriem ar īpašiem pienākumiem būtu jāstiprina šīs sadarbības efektivitāte un valsts jūras vienloga sistēmu raita darbība.

(23)

Lai varētu atkārtoti izmantot informāciju, kas iesniegta ar valsts jūras vienloga sistēmu starpniecību, un atvieglotu deklarētājam informācijas iesniegšanu, ir jāparedz kopējas datubāzes. Būtu jāizveido EMSWe kuģu datubāze, kura ietver atsauces sarakstu ar kuģu datiem un to atbrīvojumiem no paziņošanas, kā paziņots attiecīgajai valsts jūras vienloga sistēmai. Lai deklarētājam atvieglotu informācijas iesniegšanu, būtu jāizveido kopēja vietu datubāze, kura ietver atsauces sarakstu ar vietu kodiem, tostarp tirdzniecības un transporta vietu Apvienoto Nāciju Organizācijas kodiem (UN/LOCODE), īpašajiem SafeSeaNet kodiem un ostu iekārtu kodiem, kas reģistrēti Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) Globālajā integrētajā kuģošanas informācijas sistēmā (GISIS). Turklāt būtu jāizveido kopēja bīstamo materiālu datubāzē, kura ietver to bīstamo un piesārņojošo kravu sarakstu, kuras jāpaziņo valsts jūras vienloga sistēmai saskaņā ar Direktīvu 2002/59/EK un SJO FAL 7, ņemot vērā attiecīgos datu elementus no SJO konvencijām un kodeksiem.

(24)

Personas datu apstrādei, ko kompetentās iestādes veic saistībā ar šo regulu, būtu jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2016/679 (7). Personas datu apstrādei, ko Komisija veic saistībā ar šo regulu, būtu jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2018/1725 (8).

(25)

EMSWe un valsts jūras vienloga sistēmām nebūtu jāparedz citi iemesli personas datu apstrādei, izņemot datu apstrādi, kas vajadzīga minēto sistēmu darbībai, un tās nebūtu jāizmanto, lai piešķirtu jaunas tiesības piekļūt personas datiem.

(26)

Būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz šīs regulas papildināšanu, izveidojot un grozot EMSWe datu kopu un nosakot datu elementu definīcijas, kategorijas un datu specifikācijas, un attiecībā uz pielikuma grozīšanu, lai iekļautu tajā valsts līmenī pastāvošos ziņošanas pienākumus, kā arī lai ņemtu vērā jaunus ziņošanas pienākumus, kas noteikti Savienības tiesību aktos. Komisijai būtu jānodrošina, ka tiek ievērotas kopīgās datu prasības, formāti un kodi, kas noteikti Savienības un starptautiskos tiesību aktos. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās notiktu saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (9). Konkrētāk, lai nodrošinātu līdzvērtīgu iesaistīšanos deleģēto aktu sagatavošanā, Eiropas Parlaments un Padome saņem visus dokumentus vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(27)

Izstrādājot deleģētos aktus, Komisijai būtu jānodrošina, ka pārredzamā veidā un krietni iepriekš notiek apspriešanās ar dalībvalstu ekspertiem un uzņēmumu aprindām.

(28)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (10).

(29)

Proti, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras, lai noteiktu funkcionālās un tehniskās specifikācijas, kvalitātes kontroles mehānismus un procedūras saskaņoto saskarņu moduļa un valsts jūras vienloga sistēmu saistīto saskaņoto elementu izvēršanai, uzturēšanai un izmantošanai. Būtu arī jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras, lai noteiktu tehniskās specifikācijas, standartus un procedūras EMSWe kopīgajiem pakalpojumiem.

(30)

Šai regulai būtu jāpapildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 910/2014 (11), kas paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem dalībvalstis atzīst konkrētus fizisku un juridisku personu elektroniskās identifikācijas līdzekļus, kas ietilpst citas dalībvalsts izziņotā elektroniskās identifikācijas shēmā. Regula (ES) Nr. 910/2014 paredz nosacījumus, kas jāievēro, lai lietotāji varētu izmantot to elektroniskās identifikācijas un autentifikācijas līdzekļus nolūkā piekļūt tiešsaistes sabiedriskajiem pakalpojumiem pārrobežu situācijās.

(31)

Komisijai būtu jāveic šīs regulas izvērtējums. Minētā izvērtējuma vajadzībām būtu jāapkopo informācija un jāizvērtē, vai šīs regulas darbības rezultātā tiktu sasniegti izvirzītie mērķi. Komisijai citu iespēju starpā būtu arī jāizvērtē pievienotā vērtība tam, ka tiek izveidota centralizēta un saskaņota Eiropas ziņošanas sistēma, piemēram, centrāla ziņošanas saskarne.

(32)

Tāpēc Direktīva 2010/65/ES būtu jāatceļ, sākot no šīs regulas piemērošanas dienas.

(33)

Notika apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001 (12) 28. panta 2. punktu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Ar šo regulu tiek izveidots satvars tehnoloģiski neitrālai un sadarbspējīgai Eiropas Jūras vienloga sistēmas videi (“EMSWe”) ar saskaņotām saskarnēm, lai atvieglotu informācijas elektronisku pārraidi saistībā ar ziņošanas pienākumiem par kuģiem, kas ienāk un paliek Savienības ostā un iziet no Savienības ostas.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:

1)

“Eiropas Jūras vienloga sistēmas vide” (“EMSWe”) ir juridiskais un tehniskais satvars, ko izmanto elektroniskai informācijas pārraidei saistībā ar ziņošanas pienākumiem, kuri jāizpilda, kuģiem piestājot Savienības ostās, un kas sastāv no valsts jūras vienloga sistēmu tīkla ar saskaņotām ziņošanas saskarnēm, un kas ietver datu apmaiņu, izmantojot SafeSeaNet un citas attiecīgas sistēmas, kā arī kopīgus pakalpojumus lietotāju reģistram un piekļuves pārvaldībai, adresēšanu, kuģu identifikāciju, vietu kodus un informāciju par bīstamām un piesārņojošām kravām un par veselību;

2)

“kuģis” ir jebkurš jūras kuģis vai peldlīdzeklis, kurš tiek ekspluatēts jūras vidē un uz kuru attiecas konkrēts, pielikumā uzskaitīts ziņošanas pienākums;

3)

“valsts jūras vienloga sistēma” ir valsts izveidota un uzturēta tehniska platforma, ko izmanto elektroniskas informācijas saņemšanai, apmaiņai un nosūtīšanai ziņošanas pienākumu izpildei, kas ietver kopīgi noteiktu piekļuves tiesību pārvaldību, saskaņotu ziņošanas saskarņu moduli un grafisku lietotāja saskarni saziņai ar deklarētājiem, kā arī savienojumus ar attiecīgo iestāžu sistēmām un datubāzēm valsts un Savienības līmenī, kas iespējo ziņojumus vai apliecinājumus, kuri aptver visplašāko tādu lēmumu klāstu, kurus pieņēmušas visas iesaistītās attiecīgās iestādes un kuri ir jāpaziņo deklarētājiem, un kas attiecīgā gadījumā varētu atļaut savienošanu ar citiem ziņošanas līdzekļiem;

4)

“saskaņotu ziņošanas saskarņu modulis” ir starpprogrammatūras komponents valsts jūras vienloga sistēmā, caur kuru var notikt informācijas apmaiņa starp deklarētāja izmantoto informācijas sistēmu un attiecīgo valsts jūras vienloga sistēmu;

5)

“ziņošanas pienākums” ir informācija, kas ir vajadzīga saskaņā ar pielikumā uzskaitītajiem Savienības un starptautiskajiem tiesību aktiem, kā arī pielikumā minētajiem valstu tiesību aktiem un prasībām un kas jāsniedz saistībā ar piestāšanu ostā;

6)

“piestāšana ostā” ir kuģa ienākšana, kuģa palikšana dalībvalsts jūras ostā un kuģa iziešana no dalībvalsts jūras ostas;

7)

“datu elements” ir vismazākā informācijas vienība, kam ir unikāla definīcija un precīzas tehniskās iezīmes, piemēram, formāts, garums un rakstzīmes veids;

8)

EMSWe datu kopa” ir datu elementu pilns saraksts, kas izriet no ziņošanas pienākumiem;

9)

“grafiska lietotāja saskarne” ir tīmekļa saskarne divvirziena tīmeklī balstītu datu starp lietotāju un sistēmu iesniegšanai valsts jūras vienloga sistēmā, kas ļauj deklarētājiem ievadīt datus manuāli, cita starpā izmantojot saskaņotas digitālās izklājlapas un funkcijas, kas dod iespēju ziņošanas datu elementus izgūt no minētajām izklājlapām, kā arī ietver kopīgas funkcijas un iezīmes, kas nodrošina vienotu navigācijas plūsmu un datu augšupielādes pieredzi deklarētājiem;

10)

“kopējs adresēšanas pakalpojums” ir papildu brīvprātīgs pakalpojums deklarētājiem, lai uzsāktu tiešus starpsistēmu datu savienojumus starp deklarētāja sistēmu un attiecīgās jūras vienloga sistēmas saskaņoto ziņošanas saskarņu moduli;

11)

“deklarētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kam ir saistoši ziņošanas pienākumi, vai jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ir pienācīgi pilnvarota rīkoties minētās personas vārdā attiecīgā ziņošanas pienākuma robežās;

12)

“muitas dienesti” ir dienesti, kas definēti Regulas (ES) Nr. 952/2013 5. panta 1. punktā;

13)

“datu pakalpojumu sniedzējs” ir fiziska vai juridiska persona, kas sniedz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumus deklarētājam saistībā ar ziņošanas pienākumiem;

14)

“elektroniska informācijas pārraide” ir ciparu formātā kodētas informācijas pārraides process, izmantojot pārskatāmu strukturētu formātu, kuru var tieši izmantot datu glabāšanai un apstrādei datoros;

15)

“ostas pakalpojumu sniedzējs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas sniedz vienu vai vairākas ostas pakalpojumu kategorijas, kuras uzskaitītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/352 (13) 1. panta 2. punktā.

II NODAĻA

EMSWe DATU KOPA

3. pants

EMSWe datu kopas izveide

1.   Komisija izveido un groza EMSWe datu kopu, ievērojot šā panta 3. punktu.

2.   Līdz 2020. gada 15. februārim dalībvalstis paziņo Komisijai jebkādus ziņošanas pienākumus, kas izriet no valstu tiesību aktiem un prasībām, kā arī EMSWe datu kopā iekļaujamos datu elementus. Tās precīzi identificē minētos datu elementus.

3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 23. pantā minēto procedūru, lai grozītu šīs regulas pielikumu nolūkā iekļaut, svītrot vai pielāgot atsauces uz valstu tiesību aktiem vai prasībām, Savienības vai starptautiskajiem tiesību aktiem un lai izveidotu un grozītu EMSWe datu kopu.

Pirmo šādu deleģēto aktu pieņem līdz 2021. gada 15. augustam.

Kā noteikts 4. pantā, dalībvalsts var prasīt, lai Komisija iekļautu vai grozītu datu elementus EMSWe datu kopā saskaņā ar valstu tiesību aktos un prasībās noteiktajiem ziņošanas pienākumiem. Izvērtējot, vai datu elementi ir iekļaujami EMSWe datu kopā, Komisija ņem vērā drošības apsvērumus, kā arī FAL konvencijas principus, proti, principu, ka tiek prasīts ziņot tikai būtisku informāciju un ka ziņu vienību daudzums tiek samazināts līdz minimumam.

Komisija trijos mēnešos pēc lūguma saņemšanas izlemj, vai datu elementus iekļaut EMSWe datu kopā. Komisija pamato savu lēmumu.

Deleģētajā aktā, ar ko EMSWe datu kopā iekļauj vai groza datu elementu, iekļauj skaidru atsauci uz valstu tiesību aktiem un prasībām, kas minētas trešajā daļā.

Gadījumā, ja Komisija nolemj neiekļaut pieprasīto datu elementu, Komisija savu atteikumu pienācīgi pamato, izdarot atsauci uz kuģošanas drošību un uz FAL konvencijas principiem.

4. pants

EMSWe datu kopas grozījumi

1.   Ja dalībvalsts plāno mainīt tās tiesību aktos un prasībās paredzētu ziņošanas pienākumu, kas ietvertu tādas informācijas sniegšanu, kura nav iekļauta EMSWe datu kopā, dalībvalsts nekavējoties par to paziņo Komisijai. Minētajā paziņojumā dalībvalsts precīzi identificē informāciju, uz kuru neattiecas EMSWe datu kopa, un norāda plānoto laikposmu, kurā paredzēts piemērot attiecīgo ziņošanas pienākumu.

2.   Dalībvalsts neiekļauj jaunus ziņošanas pienākumus, izņemot tad, ja šādu iekļaušanu ir apstiprinājusi Komisija, izmantojot 3. pantā noteikto procedūru, un attiecīgā informācija ir iekļauta EMSWe datu kopā un tiek piemērota saskaņotās ziņošanas saskarnēs.

3.   Komisija izvērtē vajadzību grozīt EMSWe datu kopu saskaņā ar 3. panta 3. punktu. Grozījumi EMSWe datu kopā tiek iekļauti reizi gadā, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos.

4.   Izņēmuma apstākļos dalībvalsts var prasīt deklarētājiem sniegt papildu datu elementus bez Komisijas piekrišanas laikposmā, kas īsāks par trim mēnešiem. Dalībvalsts minētos datu elementus nekavējoties paziņo Komisijai. Ja izņēmuma apstākļi saglabājas, Komisija var atļaut dalībvalstij turpināt prasīt papildu datu elementus vēl divos trīs mēnešu laikposmos.

Ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms pēdējā pirmajā daļā minētā trīs mēnešu laikposma beigām dalībvalsts saskaņā ar 3. panta 3. punktu var lūgt Komisijai, lai papildu datu elementi kļūtu par EMSWe datu kopas sastāvdaļu. Dalībvalsts var turpināt prasīt deklarētājiem sniegt papildu datu elementus, līdz tiek pieņemts Komisijas lēmums, un, ja lēmums ir pozitīvs, – līdz tiek ieviesta grozītā EMSWe datu kopa.

III NODAĻA

INFORMĀCIJAS SNIEGŠANA

5. pants

Valsts jūras vienloga sistēma

1.   Katra dalībvalsts izveido valsts jūras vienloga sistēmu, kurā saskaņā ar šo regulu un neskarot 7. un 11. pantu visa ziņošanas pienākumu izpildei vajadzīgā informācija tiek sniegta vienreiz ar EMSWe datu kopu un atbilstoši tai, izmantojot 6. pantā paredzēto saskaņoto ziņošanas saskarņu moduli un grafisko lietotāja saskarni un attiecīgā gadījumā 7. pantā paredzētos citus ziņošanas līdzekļus, lai šādu informāciju darītu pieejamu dalībvalstu attiecīgajām iestādēm tādā apjomā, kāds nepieciešams, lai minētās iestādes varētu pildīt savas attiecīgās funkcijas.

Dalībvalstis ir atbildīgas par savas valsts jūras vienloga sistēmas darbību.

Dalībvalstis var kopīgi ar vienu vai vairākām citām dalībvalstīm izveidot jūras vienloga sistēmu. Minētās dalībvalstis minēto jūras vienloga sistēmu nozīmē kā savu valsts jūras vienloga sistēmu un turpina būt atbildīgas par tās darbību saskaņā ar šo regulu.

2.   Dalībvalstis, kurām nav jūras ostu, ir atbrīvotas no pienākuma izstrādāt, izveidot, uzturēt un darīt pieejamu 1. punktā paredzēto valsts jūras vienloga sistēmu.

3.   Dalībvalstis nodrošina:

a)

valsts jūras vienloga sistēmas saderību ar saskaņoto ziņošanas saskarņu moduli un to jūras vienloga sistēmas grafiskās lietotāja saskarnes atbilstību kopīgajām funkcijām saskaņā ar 6. panta 2. punktu;

b)

saskaņoto ziņošanas saskarņu laicīgu integrēšanu saskaņā ar 6. pantā minētajā īstenošanas aktā paredzētajiem īstenošanas termiņiem un visus turpmākos atjauninājumus saskaņā ar termiņiem, par ko vienojas daudzgadu īstenošanas plānā (DĪP);

c)

savienojumu ar kompetento iestāžu attiecīgajām sistēmām, lai būtu iespējams pārraidīt datus, kas jāpaziņo minētajām iestādēm ar valsts jūras vienloga sistēmu starpniecību un minētajām sistēmām, saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un valstu tiesību aktiem un prasībām un ievērojot minēto sistēmu tehniskās specifikācijas;

d)

palīdzības dienestu pirmajos 12 mēnešos no 2025. gada 15. augusta un tiešsaistes atbalsta tīmekļa vietni savai valsts jūras vienloga sistēmai ar skaidriem norādījumiem minētās dalībvalsts oficiālajā(-ās) valodā(-ās) un attiecīgā gadījumā kādā no starptautiski lietotajām valodām;

e)

adekvātu un nepieciešamu apmācību darbiniekiem, kas ir tieši iesaistīti valsts jūras vienloga sistēmas darbībā.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka vajadzīgo informāciju saņem par attiecīgo tiesību aktu piemērošanu atbildīgās iestādes un tā ietver tikai datus, kas nepieciešami minēto iestāžu vajadzībām. Šajā ziņā dalībvalstis nodrošina atbilstību tiesiskajām prasībām, kas attiecas uz informācijas pārraidi, kā paredzēts pielikumā norādītajos Savienības tiesību aktos, un attiecīgā gadījumā izmanto Regulas (ES) Nr. 952/2013 6. panta 1. punktā minētās elektroniskās datu apstrādes metodes. Dalībvalstis arī nodrošina sadarbspēju ar minēto iestāžu izmantotajām informācijas sistēmām.

5.   Valsts jūras vienloga sistēma nodrošina deklarētājiem tehnisku iespēju valsts līmenī iepriekš noteiktu datu elementu apakškopu atsevišķi darīt pieejamu ostas pakalpojumu sniedzējiem galamērķa ostā.

6.   Ja dalībvalsts nepieprasa visus EMSWe datu kopas elementus ziņošanas pienākumu izpildei, valsts jūras vienloga sistēma pieņem informāciju, kas ietver tikai tos datu elementus, ko prasa minētā dalībvalsts. Valsts jūras vienloga sistēma pieņem arī deklarētāju sniegto informāciju, kas ietver EMSWe datu kopas papildu elementus; tomēr tai minētie papildu elementi nav jāapstrādā un nav jāuzglabā.

7.   Dalībvalstis glabā savās attiecīgajās valsts jūras vienloga sistēmās iesniegto informāciju tikai tik ilgi, cik vajadzīgs, lai garantētu šajā regulā noteikto prasību izpildi un nodrošinātu atbilstību pielikumā uzskaitītajiem Savienības, starptautiskajiem un valstu tiesību aktiem. Pēc tam dalībvalstis šādu informāciju nekavējoties izdzēš.

8.   Dalībvalstis elektroniskā formātā, kas saskaņots Savienības līmenī, dara publiski pieejamus plānotos un faktiskos kuģu pienākšanas un atiešanas laikus, pamatojoties uz datiem, ko deklarētāji iesniedz valsts jūras vienloga sistēmai. Šis pienākums neattiecas uz kuģiem, kas pārvadā sensitīvu kravu, ja šādas informācijas publicēšana valsts jūras vienloga sistēmā, varētu radīt drošības apdraudējumu.

9.   Valsts jūras vienloga sistēmai ir vienota interneta adrese.

10.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka saskaņotu struktūru 3. punkta d) apakšpunktā minētajai atbalsta tīmekļa vietnei, tehniskās specifikācijas tam, kā darīt pieejamus 8. punktā minētos kuģu pienākšanas un atiešanas laikus, un vienotu formātu 9. punktā minētajām interneta adresēm. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 24. panta 2. punktā.

Pirmo šādu īstenošanas aktu pieņem līdz 2021. gada 15. augustam.

6. pants

Saskaņotas ziņošanas saskarnes

1.   Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka funkcionālās un tehniskās specifikācijas saskaņoto ziņošanas saskarņu modulim valsts jūras vienloga sistēmām. Funkcionālo un tehnisko specifikāciju mērķis ir veicināt sadarbspēju ar dažādām lietotāju tehnoloģijām un ziņošanas sistēmām.

Pirmo šādu īstenošanas aktu pieņem līdz 2021. gada 15. augustam.

2.   Komisija līdz 2022. gada 15. augustam ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādā un pēc tam atjaunina saskaņotas ziņošanas saskarnes moduli valsts jūras vienloga sistēmām atbilstīgi šā panta 1. un 5. punktā minētajām specifikācijām.

3.   Komisija nodrošina dalībvalstīm saskaņotas ziņošanas saskarnes moduli un visu attiecīgo informāciju, lai to integrētu to valsts jūras vienloga sistēmā.

4.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka kopīgas funkcijas grafiskajai lietotāja saskarnei un saskaņoto digitālo izklājlapu paraugus, kas minēti 2. panta 9. punktā.

Pirmo šādu īstenošanas aktu pieņem līdz 2021. gada 15. augustam.

5.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko groza tehniskās specifikācijas, standartus un procedūras, lai nodrošinātu, ka saskaņotās ziņošanas saskarnes ir atvērtas nākotnes tehnoloģijām.

6.   Šajā pantā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 24. panta 2. punktā.

7. pants

Citi ziņošanas veidi

1.   Dalībvalstis ļauj deklarētājiem brīvprātīgi sniegt informāciju valsts jūras vienloga sistēmai ar datu pakalpojumu sniedzēju starpniecību, kas atbilst saskaņoto ziņošanas saskarņu moduļa prasībām.

2.   Dalībvalstis var atļaut deklarētājiem sniegt informāciju, izmantojot citus ziņošanas kanālus, ar noteikumu, ka šādu kanālu izmantošana deklarētājiem ir brīvprātīga. Šādos gadījumos dalībvalstis nodrošina, ka šādi citi kanāli attiecīgo informāciju dara pieejamu valsts jūras vienloga sistēmai.

3.   Dalībvalstis var izmantot alternatīvus veidus informācijas sniegšanai gadījumā, ja rodas īslaicīga atteice kādā no 5. un 6. pantā un 12.–17. pantā minētajām elektroniskajām sistēmām.

8. pants

Vienreizējas iesniegšanas princips

1.   Neskarot 11. panta 1. punktu un ja vien Savienības tiesību aktos nav prasīts citādi, dalībvalstis nodrošina, ka deklarētājam, ievērojot šo regulu, tiek prasīts sniegt informāciju tikai vienreiz par katru piestāšanu ostā un ka attiecīgie EMSWe datu kopas datu elementi tiek darīti pieejami un atkārtoti izmantoti saskaņā ar šā panta 3. punktu.

2.   Komisija nodrošina, ka kuģu identifikācijas informācija, kuģu dati un atbrīvojumi, kas sniegti valsts jūras vienloga sistēmai, tiek reģistrēti 14. pantā minētajā EMSWe kuģu datubāzē un tiek darīti pieejami jebkurām turpmākām piestāšanas reizēm Savienības ostās.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka EMSWe datu kopas datu elementi, kas sniegti, izejot no ostas Savienībā, tiek darīti pieejami deklarētājam ziņošanas pienākumu izpildei, ienākot nākamajā ostā Savienībā, ar noteikumu, ka kuģis minētā reisa laikā nav piestājis ostā ārpus Savienības. Šis punkts neattiecas uz informāciju, ko saņem, ievērojot Regulu (ES) Nr. 952/2013, izņemot tad, ja minētajā regulā ir paredzēta iespēja šādu informāciju darīt pieejamu šādam nolūkam.

4.   Visi attiecīgie EMSWe datu kopas datu elementi, kas saņemti saskaņā ar šo regulu, tiek darīti pieejami citām valsts jūras vienloga sistēmām ar SafeSeaNet sistēmas starpniecību.

5.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka šā panta 3. un 4. punktā minēto attiecīgo datu elementu sarakstu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 24. panta 2. punktā.

9. pants

Atbildība par paziņoto informāciju

Deklarētājs ir atbildīgs par datu elementu iesniegšanas nodrošināšanu atbilstīgi piemērojamām juridiskajām un tehniskajām prasībām. Deklarētājs ir atbildīgs arī par datiem un par visas informācijas atjaunināšanu gadījumā, ja pēc iesniegšanas valsts jūras vienloga sistēmā tā mainās.

10. pants

Datu aizsardzība un konfidencialitāte

1.   Personas datu apstrāde, ko kompetentās iestādes veic saistībā ar šo regulu, atbilst Regulai (ES) 2016/679.

2.   Personas datu apstrāde, ko Komisija veic saistībā ar šo regulu, atbilst Regulai (ES) 2018/1725.

3.   Dalībvalstis un Komisija saskaņā ar piemērojamiem Savienības vai valstu tiesību aktiem veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu tās komerciālās un citas sensitīvas informācijas konfidencialitāti, ar kuru apmainās, ievērojot šo regulu.

11. pants

Papildu noteikumi par muitu

1.   Šī regula neliedz veikt informācijas apmaiņu starp dalībvalstu muitas dienestiem vai starp muitas dienestiem un uzņēmējiem, izmantojot Regulas (ES) Nr. 952/2013 6. panta 1. punktā minētās elektroniskās datu apstrādes metodes.

2.   Regulas (ES) Nr. 952/2013 127. pantā minētās ievešanas kopsavilkuma deklarācijas attiecīgo informāciju, ja tas ir saderīgi ar Savienības tiesību aktiem muitas jomā, dara pieejamu valsts jūras vienloga sistēmai informatīviem mērķiem un attiecīgā gadījumā izmanto atkārtoti citiem ziņošanas pienākumiem, kas norādīti pielikumā.

3.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka šā panta 2. punktā minētās attiecīgās informācijas sarakstu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 24. panta 2. punktā.

Pirmo šādu īstenošanas aktu pieņem līdz 2021. gada 15. augustam.

IV NODAĻA

KOPĒJI PAKALPOJUMI

12. pants

EMSWe lietotāju reģistra un piekļuves pārvaldības sistēma

1.   Komisija izveido un nodrošina to, ka ir pieejama kopēja lietotāju reģistra un piekļuves pārvaldības sistēma deklarētājiem un datu pakalpojumu sniedzējiem, kas izmanto valsts jūras vienloga sistēmu, kā arī valsts iestādēm, kas piekļūst valsts jūras vienloga sistēmai gadījumos, kad tiek prasīta autentifikācija. Minētā kopējā lietotāju reģistra un piekļuves pārvaldības sistēma paredz viena lietotāja reģistrāciju, izmantojot esošo Savienības reģistru, ar atpazīšanu Savienības līmenī, federatīvu lietotāju pārvaldību un lietotāju uzraudzību Savienības līmenī.

2.   Katra dalībvalsts norīko valsts iestādi, kas ir atbildīga par jaunu lietotāju identifikāciju un reģistrāciju, par izmaiņu veikšanu esošajos kontos un to darbības izbeigšanu, izmantojot 1. punktā minēto sistēmu.

3.   Attiecībā uz piekļuvi valsts jūras vienloga sistēmai dažādās dalībvalstīs deklarētāju vai datu pakalpojumu sniedzēju, kas reģistrēts EMSWe lietotāju reģistra un piekļuves pārvaldības sistēmā, uzskata par reģistrētu valsts jūras vienloga sistēmā visās dalībvalstīs, un tas darbojas to piekļuves tiesību robežās, ko katra dalībvalsts piešķir saskaņā ar saviem valsts noteikumiem.

4.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka tehniskās specifikācijas, standartus un procedūras, lai izveidotu 1. punktā minēto kopējo lietotāju reģistra un piekļuves pārvaldības sistēmu, tostarp 2. punktā minētās funkcijas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 24. panta 2. punktā.

Pirmo šādu īstenošanas aktu pieņem līdz 2021. gada 15. augustam.

13. pants

Kopējs adresēšanas pakalpojums

1.   Ar noteikumu, ka saskaņoto ziņošanas saskarņu modulis ir pilnībā īstenots saskaņā ar 6. pantu, Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādā papildu brīvprātīgu kopēju adresēšanas pakalpojumu.

2.   Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka funkcionālās un tehniskās specifikācijas, kvalitātes kontroles mehānismus un procedūras kopējā adresēšanas pakalpojuma izvēršanai, uzturēšanai un izmantošanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 24. panta 2. punktā.

Pirmo šādu īstenošanas aktu pieņem līdz 2024. gada 15. augustam.

14. pants

EMSWe kuģu datubāze

1.   Saskaņā ar 8. panta 2. punktu Komisija izveido EMSWe kuģu datubāzi, kurā ir ietverts kuģu identifikācijas informācijas un datu saraksts, kā arī ieraksti par atbrīvojumiem no ziņošanas par kuģiem.

2.   Dalībvalstis nodrošina 1. punktā minēto datu sniegšanu EMSWe kuģu datubāzei, pamatojoties uz valsts jūras vienloga sistēmai deklarētāju iesniegtiem datiem.

3.   Komisija nodrošina kuģu datubāzes datu pieejamību valsts jūras vienloga sistēmām, lai atvieglotu ziņošanu par kuģiem.

4.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka tehniskās specifikācijas, standartus un procedūras 1. punktā minētās datubāzes izveidei attiecībā uz to, lai apkopotu, glabātu, atjauninātu un nodrošinātu kuģu identifikācijas informāciju un kuģu datus, kā arī ierakstus par atbrīvojumiem no ziņošanas par kuģiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 24. panta 2. punktā.

Pirmo šādu īstenošanas aktu pieņem līdz 2021. gada 15. augustam.

15. pants

Kopējā vietu datubāze

1.   Komisija izveido kopēju vietu datubāzi, kurā ir ietverts SJO GISIS reģistrēto vietu kodu un ostu iekārtu kodu atsauces saraksts (14).

2.   Komisija nodrošina vietu datubāzes pieejamību valsts jūras vienloga sistēmai, lai atvieglotu ziņošanu par kuģiem.

3.   Dalībvalstis informāciju no vietu datubāzes dara pieejamu valsts līmenī, izmantojot valsts jūras vienloga sistēmu.

4.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka tehniskās specifikācijas, standartus un procedūras 1. punktā minētās kopējo vietu datubāzes izveidei, lai apkopotu, glabātu, atjauninātu un nodrošinātu vietu un ostu iekārtu kodus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 24. panta 2. punktā.

Pirmo šādu īstenošanas aktu pieņem līdz 2021. gada 15. augustam.

16. pants

Kopējā bīstamo materiālu datubāze

1.   Komisija izveido kopēju bīstamo materiālu datubāzi, kurā ir ietverts to bīstamo un piesārņojošo kravu saraksts, kas jāpaziņo saskaņā ar Direktīvu 2002/59/EK un SJO FAL 7, ņemot vērā attiecīgos datu elementus no SJO konvencijām un kodeksiem.

2.   Komisija nodrošina kopējās bīstamo materiālu datubāzes pieejamību valsts jūras vienloga sistēmām, lai atvieglotu ziņošanu par kuģiem.

3.   Datubāze ir sasaistīta ar attiecīgajiem šķirkļiem MAR-CIS datubāzē, ko izstrādājusi Eiropas Jūras drošības aģentūra (EMSA) informācijas sniegšanai par bīstamu un piesārņojošu kravu saistīto bīstamību un riskiem.

4.   Datubāzi izmanto gan kā atsauci, gan kā pārbaudes rīku valsts un Savienības līmenī ziņošanas procesa laikā, izmantojot valsts jūras vienloga sistēmu.

5.   Dalībvalstis informāciju no kopējās bīstamo materiālu datubāzes dara pieejamu valsts līmenī, izmantojot valsts jūras vienloga sistēmu.

6.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka tehniskās specifikācijas, standartus un procedūras 1. punktā minētās bīstamo materiālu kopējās datubāzes izveidei attiecībā uz to, lai apkopotu, glabātu un nodrošinātu bīstamo materiālu atsauces informāciju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 24. panta 2. punktā.

Pirmo šādu īstenošanas aktu pieņem līdz 2021. gada 15. augustam.

17. pants

Kopējā kuģu sanitārā datubāze

1.   Komisija dara pieejamu kopējo kuģu sanitāro datubāzi, kas spēj saņemt un uzglabāt datus, kas saistīti ar jūras sanitārajām deklarācijām saskaņā ar 2005. gada Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu (SVAN) 37. pantu. Personas dati par slimām personām uz klāja netiek uzglabāti minētajā datubāzē.

Dalībvalstu kompetentajām veselības iestādēm ir piekļuve datubāzei, lai saņemtu datus un apmainītos ar tiem.

2.   Dalībvalstis, kas izmanto kuģu sanitāro datubāzi, paziņo Komisijai savu valsts iestādi, kas ir atbildīga lietotāju pārvaldību saistībā ar minēto datubāzi, tostarp jaunu lietotāju reģistrāciju, kā arī izmaiņu veikšanu kontos un to slēgšanu.

3.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka tehniskās specifikācijas, standartus un procedūras 1. punktā minētās datubāzes izveidei. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 24. panta 2. punktā.

V NODAĻA

EMSWe DARBĪBU KOORDINĀCIJA

18. pants

Valsts koordinatori

Katra dalībvalsts norīko valsts kompetento iestādi ar skaidrām juridiskām pilnvarām, lai tā darbotos kā valsts EMSWe koordinators. Valsts koordinators:

a)

ir valsts kontaktpunkts lietotājiem un Komisijai visos ar šīs regulas īstenošanu saistītajos jautājumos;

b)

koordinē šīs regulas piemērošanu, ko veic kompetentās valsts iestādes dalībvalstī, un to sadarbību;

c)

koordinē darbības, kuru mērķis ir nodrošināt datu izplatīšanu un savienojumu ar attiecīgajām kompetento iestāžu sistēmām, kas minētas 5. panta 3. punkta c) apakšpunktā.

19. pants

Daudzgadu īstenošanas plāns

Lai veicinātu šīs regulas laicīgu īstenošanu un lai nodrošinātu kvalitātes kontroles mehānismus un procedūras saskaņoto saskarņu moduļa un saistīto EMSWe saskaņoto elementu izvēršanai, uzturēšanai un atjaunināšanai, Komisija pēc pienācīgas apspriešanās ar dalībvalstu ekspertiem pieņem un reizi gadā pārskata daudzgadu īstenošanas plānu, kurā paredz:

a)

plānu saskaņoto ziņošanas saskarņu un saistīto EMSWe saskaņoto elementu izstrādei un atjaunināšanai nākamajos 18 mēnešos;

b)

plānu kopēja adresēšanas pakalpojuma izstrādei līdz 2024. gada 15. augustam;

c)

indikatīvus datumus apspriedēm ar attiecīgajām ieinteresētajām personām;

d)

indikatīvus termiņus, līdz kuriem dalībvalstīm jāveic saskaņoto ziņošanas saskarņu turpmāka integrēšana valsts jūras vienloga sistēmās;

e)

indikatīvus termiņus, līdz kuriem Komisijai pēc saskaņoto ziņošanas saskarņu moduļa ieviešanas jāizstrādā kopējs adresēšanas pakalpojums;

f)

testēšanas laikposmus, kuros dalībvalstīm un deklarētājiem jāveic sava savienojuma testēšana ar jaunām saskaņoto ziņošanas saskarņu versijām;

g)

testēšanas laikposmus kopējam adresēšanas pakalpojumam;

h)

indikatīvus termiņus, līdz kuriem dalībvalstīm un deklarētājiem pakāpeniski jābeidz izmantot vecākās saskaņoto ziņošanas saskarņu versijas.

VI NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

20. pants

Izmaksas

Eiropas Savienības vispārējais budžets sedz izmaksas par:

a)

šīs regulas īstenošanai Savienības līmenī vajadzīgo IKT atbalsta rīku izstrādi un uzturēšanu, ko veic Komisija un EMSA;

b)

EMSWe popularizēšanu Savienības līmenī, tostarp starp attiecīgajām ieinteresētajām personām, un attiecīgo starptautisko organizāciju līmenī.

21. pants

Sadarbība ar citām tirdzniecības un transporta veicināšanas sistēmām vai pakalpojumiem

Ja ar citiem Savienības tiesību aktiem ir izveidotas tirdzniecības un transporta veicināšanas sistēmas, Komisija koordinē ar šādām sistēmām vai pakalpojumiem saistītās darbības, lai radītu sinerģiju un izvairītos no dublēšanās.

22. pants

Pārskatīšana un ziņojums

Dalībvalstis uzrauga EMSWe piemērošanu un ziņo Komisijai par saviem konstatējumiem. Ziņojumā iekļauj šādus rādītājus:

a)

saskaņoto ziņošanas saskarņu moduļa izmantošana;

b)

grafiskās lietotāja saskarnes izmantošana;

c)

citu 7. pantā minēto ziņošanas līdzekļu izmantošana.

Dalībvalstis katru gadu minēto ziņojumu iesniedz Komisijai, izmantojot Komisijas sniegto paraugu.

Līdz 2027. gada 15. augustam Komisija pārskata šīs regulas piemērošanu un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei novērtējuma ziņojumu par EMSWe darbību, pamatojoties uz apkopotajiem datiem un statistikas informāciju. Novērtējuma ziņojumā vajadzības gadījumā iekļauj izvērtējumu par jaunām tehnoloģijām, kuru dēļ varētu tikt veiktas saskaņoto ziņošanas saskarņu moduļa izmaiņas vai tā nomaiņa.

23. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 3. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz četru gadu laikposmu no 2019. gada 14. augusta. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms četru gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 3. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

24. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz Digitālā transporta un tirdzniecības veicināšanas komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

25. pants

Direktīvas 2010/65/ES atcelšana

Direktīvu 2010/65/ES atceļ no 2025. gada 15. augusta.

Atsauces uz Direktīvu 2010/65/ES uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

26. pants

Stāšanās spēkā

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   To piemēro no 2025. gada 15. augusta.

3.   Funkcijas, kas minētas 11. panta 2. punktā, un funkcijas, kas saistītas ar pielikuma A daļas 7. punktā norādītajiem muitas ziņošanas pienākumiem, stājas spēkā, kad sāk darboties Regulas (ES) Nr. 952/2013 6. panta 1. punktā minētās elektroniskās sistēmas, kas ir vajadzīgas minēto ziņošanas pienākumu izpildei, saskaņā ar darba programmu, ko Komisija sagatavojusi atbilstoši Regulas (ES) Nr. 952/2013 280. un 281. pantam. Komisija Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā publicē datumu, kurā ir izpildīti šajā punktā minētie nosacījumi.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 20. jūnijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

A. TAJANI

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

G. CIAMBA


(1)  OV C 62, 15.2.2019., 265. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2019. gada 18. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2019. gada 13. jūnija lēmums.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/65/ES (2010. gada 20. oktobris) par ziņošanas formalitātēm kuģiem, kuri ienāk dalībvalstu ostās un/vai iziet no tām, un ar ko atceļ Direktīvu 2002/6/EK (OV L 283, 29.10.2010., 1. lpp.).

(4)  Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) Konvencija par starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanu (“FAL konvencija”), pieņemta 1965. gada 9. aprīlī un grozīta 2016. gada 8. aprīlī, 1.1. standarts.

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/59/EK (2002. gada 27. jūnijs), ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu un atceļ Padomes Direktīvu 93/75/EEK (OV L 208, 5.8.2002., 10. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(9)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 910/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK (OV L 257, 28.8.2014., 73. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/352 (2017. gada 15. februāris), ar ko izveido ostas pakalpojumu sniegšanas sistēmu un kopīgos noteikumus par ostu finanšu pārredzamību (OV L 57, 3.3.2017., 1. lpp.).

(14)  “Tirdzniecības un transporta vietu Apvienoto Nāciju Organizācijas kodi”.


PIELIKUMS

ZIŅOŠANAS PIENĀKUMI

A.   Ziņošanas pienākumi, kas izriet no Savienības tiesību aktiem

Šī ziņošanas pienākumu kategorija ietver informāciju, kas sniedzama saskaņā ar turpmāk minētajiem noteikumiem.

1.

Paziņošana kuģiem, kuri ienāk dalībvalstu ostās un iziet no tām

4. pants Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/59/EK (2002. gada 27. jūnijs), ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu (OV L 208, 5.8.2002., 10. lpp.).

2.

Personu robežpārbaudes

8. pants Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/399 (2016. gada 9. marts) par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (OV L 77, 23.3.2016., 1. lpp.).

3.

Paziņojums par bīstamām vai piesārņojošām kravām, ko pārvadā ar kuģi

13. pants Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/59/EK (2002. gada 27. jūnijs), ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu (OV L 208, 5.8.2002., 10. lpp.).

4.

Paziņojums par atkritumiem un atliekām

6. pants Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/59/EK (2000. gada 27. novembris) par ostas iekārtām, kas paredzētas kuģu atkritumu un kravu atlieku uzņemšanai (OV L 332, 28.12.2000., 81. lpp.).

5.

Drošības informācijas paziņošana

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 725/2004 (2004. gada 31. marts) par kuģu un ostas iekārtu drošības pastiprināšanu 6. pants (OV L 129, 29.4.2004., 6. lpp.).

Regulas (EK) Nr. 725/2004 6. pantā prasītos datu elementus nosūta, izmantojot šā pielikuma papildinājumā iekļauto veidlapu.

6.

Informācija par personām uz kuģa

4. panta 2. punkts un 5. panta 2. punkts Padomes Direktīvā 98/41/EK (1998. gada 18. jūnijs) par to personu reģistrāciju, kas atrodas uz pasažieru kuģiem, kuri kursē uz Kopienas dalībvalstu ostām vai no tām (OV L 188, 2.7.1998., 35. lpp.).

7.

Muitas formalitātes

a)

Formalitātes saistībā ar ienākšanu ostā:

paziņojums par ienākšanu ostā (Regulas (ES) Nr. 952/2013 133. pants),

preču uzrādīšana muitai (Regulas (ES) Nr. 952/2013 139. pants),

preču pagaidu uzglabāšanas deklarācija (Regulas (ES) Nr. 952/2013 145. pants),

preču muitas statuss (Regulas (ES) Nr. 952/2013 153.–155. pants),

elektroniskie pārvadājuma dokumenti, ko izmanto tranzītam (Regulas (ES) Nr. 952/2013 233. panta 4. punkta e) apakšpunkts).

b)

Formalitātes saistībā ar iziešanu no ostas:

preču muitas statuss (Regulas (ES) Nr. 952/2013 153.–155. pants),

elektroniskie pārvadājuma dokumenti, ko izmanto tranzītam (Regulas (ES) Nr. 952/2013 233. panta 4. punkta e) apakšpunkts),

paziņojums par izvešanu (Regulas (ES) Nr. 952/2013 267. pants),

izvešanas kopsavilkuma deklarācija (Regulas (ES) Nr. 952/2013 271. un 272. pants),

reeksporta paziņojumi (Regulas (ES) Nr. 952/2013 274. un 275. pants).

8.

Beramkravu kuģu droša iekraušana un izkraušana

7. pants Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/96/EK (2001. gada 4. decembris), ar ko nosaka saskaņotas prasības un procedūras beramkravu kuģu drošai iekraušanai un izkraušanai (OV L 13, 16.1.2002., 9. lpp.).

9.

Ostas valsts kontrole

9. pants un 24. panta 2. punkts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/16/EK (2009. gada 23. aprīlis) par ostas valsts kontroli (OV L 131, 28.5.2009., 57. lpp.).

10.

Jūras transporta statistika

3. pants Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/42/EK (2009. gada 6. maijs) par statistikas pārskatiem attiecībā uz kravu un pasažieru pārvadājumiem pa jūru (OV L 141, 6.6.2009., 29. lpp.).

B.   FAL dokumenti un ziņošanas pienākumi, kas izriet no starptautiskiem juridiskiem instrumentiem

Šī ziņošanas pienākumu kategorija ietver informāciju, kas sniedzama saskaņā ar FAL konvenciju un citiem attiecīgiem starptautiskiem juridiskiem instrumentiem.

1.

FAL 1: vispārīgā deklarācija

2.

FAL 2: kravas deklarācija

3.

FAL 3: kuģa krājumu deklarācija

4.

FAL 4: apkalpes locekļu personisko mantu un preču deklarācija

5.

FAL 5: apkalpes locekļu saraksts

6.

FAL 6: pasažieru saraksts

7.

FAL 7: bīstamo kravu deklarācija

8.

Jūras sanitārā deklarācija

C.   Ziņošanas pienākumi, kas izriet no valstu tiesību aktiem un prasībām

PAPILDINĀJUMS

AIZSARDZĪBAS INFORMĀCIJAS VEIDLAPA VISIEM KUĢIEM, KAS AIZPILDĀMA PIRMS IENĀKŠANAS ES DALĪBVALSTS OSTĀ

(1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS) XI-2. nodaļas 9. noteikums un Regulas (EK) Nr. 725/2004 6. panta 3. punkts)

Image 1 Teksts attēlu Image 2 Teksts attēlu Image 3 Teksts attēlu

25.7.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 198/88


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/1240

(2019. gada 20. jūnijs)

par Eiropas imigrācijas sadarbības koordinatoru tīkla izveidi

(pārstrādāta versija)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 74. pantu un 79. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (1),

tā kā:

(1)

Padomes Regula (EK) Nr. 377/2004 (2) ir būtiski grozīta. Tā kā ir jāizdara turpmāki grozījumi, minētā regula skaidrības labad būtu jāpārstrādā.

(2)

Krasais jaukto migrācijas plūsmu pieaugums 2015. un 2016. gadā noslogoja migrācijas, patvēruma un robežu pārvaldības sistēmas. Savienībai un dalībvalstīm tas bija izaicinājums, kas apliecināja vajadzību stiprināt Savienības migrācijas politiku, lai panāktu koordinētu un efektīvu Eiropas līmeņa reakciju.

(3)

Savienības migrācijas politikas mērķis ir aizstāt neatbilstīgās un nekontrolētās migrācijas plūsmas ar drošām un pienācīgi pārvaldītām migrācijas iespējām, izmantojot visaptverošu pieeju, kuras nolūks būtu visos posmos nodrošināt efektīvu migrācijas plūsmu pārvaldību saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) V sadaļas 2. nodaļu.

(4)

Cilvēktiesību ievērošana ir fundamentāls Savienības princips. Savienība ir apņēmusies aizsargāt visu migrantu cilvēktiesības un pamatbrīvības neatkarīgi no viņu statusa migrācijas kontekstā, pilnībā ievērojot starptautiskās tiesības. Pasākumiem, ko, īstenojot šo regulu, veic imigrācijas sadarbības koordinatori, jo īpaši gadījumos, kuros iesaistīti neaizsargāti cilvēki, būtu jāatbilst pamattiesībām saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem un Savienības tiesību aktiem, tostarp Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. un 6. pantu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu.

(5)

Lai nodrošinātu Savienības imigrācijas politikas efektīvu īstenošanu visos tās aspektos, būtu jāuztur konsekvents dialogs un sadarbība ar migrantu un starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju galvenajām izcelsmes un tranzīta trešām valstīm. Šai sadarbībai atbilstoši Eiropas programmā migrācijas jomā izklāstītajai visaptverošajai pieejai būtu jānodrošina labāka imigrācijas pārvaldība, tai skaitā attiecībā uz izbraukšanu un atgriešanu, jāatbalsta spējas ievākt un apmainīties ar informāciju, tostarp par pieteikumu iesniedzēju piekļuvi starptautiskajai aizsardzībai un, ja iespējams un atbilstīgi, par reintegrāciju, un novērst un apkarot nelikumīgu imigrāciju, migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību.

(6)

Aizsardzības rīki ir, piemēram, pasākumi, kas ietverti vispārējā pieejā migrācijai un mobilitātei (VPMM). Likumīgās imigrācijas stratēģijām un kanāliem starp Savienību un trešām valstīm būtu jāietver arī darbaspēka migrācija, studentu vīzas un ģimenes atkalapvienošanās, neskarot dalībvalstu valsts kompetenci.

(7)

Ņemot vērā augošo pieprasījumu pēc analīzes un informācijas, ko izmantot uz faktiem balstītas politikas veidošanā un operatīvajā reakcijā, imigrācijas sadarbības koordinatoriem ir nepieciešams nodrošināt, ka viņu izpratne un zināšanas dod pilnvērtīgu ieguldījumu vispusīgas situācijas kopainas izveidē par trešām valstīm.

(8)

Kad iespējams un atbilstīgi, informācijai par migrācijas plūsmu sastāvu būtu jāietver informācija par migrantu norādīto vecumu, dzimumu profilu un ģimeni un par nepavadītiem nepilngadīgajiem.

(9)

Pašreizējo Eiropas migrācijas sadarbības koordinatoru izvietošana galvenajās izcelsmes un tranzīta trešās valstīs atbilstoši aicinājumam, kas pausts valstu vai to valdību vadītāju 2015. gada 23. aprīļa ārkārtas sanāksmes secinājumos, bija pirmais solis virzienā uz iesaistes palielināšanu ar trešām valstīm ar migrāciju saistītos jautājumos un sadarbības pastiprināšanu ar dalībvalstu izvietotajiem imigrācijas sadarbības koordinatoriem. Balstoties uz šo pieredzi, būtu jāparedz, ka Komisija imigrācijas sadarbības koordinatorus trešās valstīs var izvietot uz ilgāku termiņu, lai atbalstītu Savienības darbību migrācijas jomā pilnveidošanu, īstenošanu un to maksimālu ietekmi.

(10)

Šīs regulas mērķis ir nodrošināt, ka tiek labāk koordinēts un optimāli izmantots to sadarbības koordinatoru tīkls, kurus trešās valstīs izvieto dalībvalstu kompetentās iestādes, attiecīgā gadījumā arī tiesībaizsardzības iestādes, kā arī Komisija un Savienības aģentūras, lai efektīvāk pildītu Savienības prioritātes: novērst un apkarot nelikumīgo imigrāciju un ar to saistīto pārrobežu noziedzību, piemēram, migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, atvieglot cieņpilnas un efektīvas atgriešanas, atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas darbības, sekmēt Savienības ārējo robežu integrētu pārvaldību, kā arī atbalstīt likumīgās imigrācijas pārvaldību, tostarp attiecībā uz starptautiskās aizsardzības, pārmitināšanas un pirmsizbraukšanas integrācijas pasākumiem, ko veic dalībvalstis un Savienība. Šādā koordinācijā būtu pilnībā jāievēro pastāvošā hierarhija un ziņošanas kārtība starp imigrācijas sadarbības koordinatoriem un attiecīgajām izvietotājām iestādēm, kā arī starp pašiem imigrācijas sadarbības koordinatoriem.

(11)

Balstoties uz Regulu (EK) Nr. 377/2004, šī regula ir vērsta uz to, lai, izveidojot mehānismu, ar kura palīdzību dalībvalstis, Komisija un Savienības aģentūras spēj sistemātiskāk koordinēt trešās valstīs izvietoto sadarbības koordinatoru uzdevumus un funkcijas, nodrošinātu, ka imigrācijas sadarbības koordinatori dod efektīvāku ieguldījumu Eiropas imigrācijas sadarbības koordinatoru tīkla darbībā.

(12)

Ņemot vērā, ka sadarbības koordinatorus, kuri risina ar migrāciju saistītus jautājumus, izvieto dažādas kompetentās iestādes un ka viņu pilnvaras un uzdevumi var pārklāties, būtu pienācīgi jārīkojas, lai uzlabotu vienā un tajā pašā trešā valstī vai reģionā darbojošos koordinatoru sadarbību. Ja imigrācijas sadarbības koordinatorus Savienības diplomātiskajās pārstāvniecībās, kas atrodas trešās valstīs, izvieto Komisija vai Savienības aģentūras, viņiem būtu attiecīgajā trešā valstī jākoordinē un jāatbalsta imigrācijas sadarbības koordinatoru tīkls. Attiecīgos gadījumos šādus tīklus var paplašināt, iekļaujot sadarbības koordinatorus, ko izvietojušas valstis, kas nav dalībvalstis.

(13)

Lai līdz minimumam samazinātu informācijas trūkumu un darba dublēšanos un maksimāli palielinātu operatīvās spējas un efektivitāti, ir būtiski izveidot spēcīgu mehānismu, kurš dod iespēju labāk koordinēt visus sadarbības koordinatorus, kas nodarbojas ar imigrācijas jautājumiem savu tiešo pienākumu ietvaros, un uzlabot viņu sadarbību. Būtu vajadzīga koordinācijas padome, kas dod ievirzi saskaņā ar Savienības politikas prioritātēm, ņemot vērā Savienības ārējās attiecības, un tai būtu jāpiešķir nepieciešamās pilnvaras, jo īpaši pilnvaras pieņemt divgadu darba programmas, kurās norādītas imigrācijas sadarbības koordinatoru tīklu darbības, vienoties par imigrācijas sadarbības koordinatoru specifiskām ad hoc darbībām, kuras vērstas uz prioritātēm un jaunām vajadzībām, kas nav iekļautas divgadu darba programmā, piešķirt resursus darbībām, par kurām panākta vienošanās, un tai būtu jāatskaitās par to izpildi. Ne koordinācijas padomes, ne imigrācijas sadarbības koordinatoru tīklu koordinētāju uzdevumiem nebūtu jāskar izvietotāju iestāžu kompetenci noteikt uzdevumus saviem attiecīgajiem imigrācijas sadarbības koordinatoriem. Koordinācijas padomei, pildot savus uzdevumus, būtu jāņem vērā imigrācijas sadarbības koordinatoru tīklu daudzveidība, kā arī visvairāk skarto dalībvalstu viedokļi par attiecībām ar konkrētām trešām valstīm.

(14)

Koordinācijas padomei būtu jāizveido un regulāri jāatjaunina saraksts ar trešās valstīs izvietotajiem imigrācijas sadarbības koordinatoriem. Sarakstā būtu jāiekļauj informācija par dažādo tīklu atrašanās vietu, sastāvu un darbībām, ieskaitot izvietoto imigrācijas sadarbības koordinatoru kontaktinformāciju un pienākumu kopsavilkumu.

(15)

Būtu jāsekmē sadarbības koordinatoru kopīga izvietošana, lai pastiprinātu operatīvo sadarbību un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, kā arī reaģētu uz Savienības līmeņa vajadzībām, ko noteikusi koordinācijas padome. Kopīga izvietošana, ko veic vismaz divas dalībvalstis, būtu jāatbalsta no Savienības līdzekļiem, tādējādi veicinot iesaisti un nodrošinot pievienoto vērtību visām dalībvalstīm.

(16)

Būtu īpaši jāparedz plašākas imigrācijas sadarbības koordinatoru spēju veidošanas darbības Savienības līmenī. Šādā spēju veidošanā būtu jāietver kopējas mācību pamatprogrammas un pirmsizvietošanas apmācību kursu izstrāde, tostarp pamattiesību jomā, sadarbībā ar attiecīgajām Savienības aģentūrām, un imigrācijas sadarbības koordinatoru tīklu operatīvo spēju stiprināšana. Šādām mācību programmām nevajadzētu būt obligātām, un tām būtu jāpapildina valsts mācību programmas, ko izveidojušas izvietotājas iestādes.

(17)

Imigrācijas sadarbības koordinatoru tīkliem būtu jāizvairās no darba dublēšanās ar Savienības aģentūrām un citiem Savienības instrumentiem vai struktūrām, tostarp dublēšanās ar darbu, ko veic vietējās Šengenas sadarbības grupas, un tiem būtu jārada pievienotā vērtība salīdzinājumā ar jau panākto imigrācijas informācijas vākšanas un apmaiņas ziņā, īpaši koncentrējoties uz operatīvajiem aspektiem. Minētajiem tīkliem būtu jādarbojas kā starpniekiem un informācijas sniedzējiem no trešām valstīm un tādējādi jāatbalsta Savienības aģentūras to funkciju un uzdevumu izpildē, īpaši gadījumos, kad šīs aģentūras vēl nav izveidojušas sadarbības saites ar trešām valstīm. Šajā nolūkā būtu jāveido ciešāka sadarbība starp imigrācijas sadarbības koordinatoru tīkliem un attiecīgajām Savienības aģentūrām. Imigrācijas sadarbības koordinatoriem vienmēr būtu jāapzinās, ka viņu darbības operatīvā vai reputācijas aspektā varētu skart vietējos un reģionālos imigrācijas sadarbības koordinatoru tīklus. Viņiem savu uzdevumu izpildē būtu attiecīgi jārīkojas.

(18)

Dalībvalstu iestādēm būtu jānodrošina, ka attiecīgos gadījumos un saskaņā ar Savienības un valstu tiesību aktiem informācija, ko ieguvuši citās dalībvalstīs izvietoti sadarbības koordinatori un Savienības aģentūru stratēģiskās un operatīvās analīzes produkti attiecībā uz nelikumīgo imigrāciju, cieņpilnu un efektīvu atgriešanu un reintegrāciju, pārrobežu noziedzību vai starptautisko aizsardzību un pārmitināšanu reāli nonāk pie imigrācijas sadarbības koordinatoriem trešās valstīs un ka imigrācijas sadarbības koordinatoru sniegtā informācija tiek izplatīta attiecīgajām Savienības aģentūrām; jo īpaši Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai, Eiropas Savienības Aģentūrai tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols) un Eiropas Patvēruma atbalsta birojam (EASO), ievērojot to attiecīgā tiesiskā regulējuma darbības jomu.

(19)

Lai nodrošinātu imigrācijas sadarbības koordinatoru tīklu ievāktās informācijas iespējami efektīvu izmantojumu, šāda informācija būtu jādara pieejama drošā tīmekļa informācijas apmaiņas platformā, ievērojot piemērojamos datu aizsardzības tiesību aktus.

(20)

Imigrācijas sadarbības koordinatoru ievāktajai informācijai būtu jāpalīdz īstenot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/1624 (3) minētās Eiropas integrētās robežu pārvaldības tehniskos un operatīvos pasākumus un jāsekmē valstu robežu uzraudzības sistēmu pilnveidošana un uzturēšana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1052/2013 (4).

(21)

Eiropas imigrācijas sadarbības koordinatoru tīkla darbību atbalsta vajadzībām, kā arī dalībvalstu veiktās imigrācijas sadarbības koordinatoru kopīgās izvietošanas vajadzībām vajadzētu būt iespējai izmantot pieejamos resursus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 515/2014 (5).

(22)

Jebkura personas datu apstrāde, tostarp nosūtīšana, ko dalībvalstis veic šīs regulas ietvaros, būtu jāveic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (6). Komisijai un Savienības aģentūrām, apstrādājot personas datus, būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (7).

(23)

Personas datu apstrādei šīs regulas ietvaros būtu jāatbilst nolūkiem sniegt palīdzību trešo valstu valstspiederīgo atgriešanai, atvieglot to personu pārmitināšanu, kurām ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība, un īstenot Savienības un valstu pasākumus attiecībā uz uzņemšanu likumīgas migrācijas sakarā, kā arī novērst un apkarot nelikumīgo imigrāciju, migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību. Tāpēc ir vajadzīgs tiesiskais regulējums, kurā ir atzītas imigrācijas sadarbības koordinatoru funkcijas šajā kontekstā.

(24)

Imigrācijas sadarbības koordinatoriem nākas apstrādāt personas datus nolūkā sekmēt pareizu atgriešanas procedūru īstenošanu, sekmīgu atgriešanas lēmumu izpildes panākšanu un reintegrāciju, kad iespējams un atbilstīgi. Nav daudz tādu atgriešanas trešo valstu, uz kurām attiecas lēmumi par aizsardzības līmeņa pietiekamību, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 45. pantu, vai kuras ar Savienību ir noslēgušas vai plāno noslēgt atpakaļuzņemšanas nolīgumu vai citādi nodrošina atbilstošas garantijas Regulas (ES) 2016/679 46. panta nozīmē. Neraugoties uz lielajām Savienības pieliktajām pūlēm sadarbībā ar galvenajām izcelsmes valstīm, no kurām nāk nelikumīgi uzturošies trešo valstu valstspiederīgie, kuriem noteikts atgriešanās pienākums, ne vienmēr ir iespējams nodrošināt, ka šīs trešās valstis sistemātiski izpilda starptautiskajās tiesībās noteikto pienākumu uzņemt atpakaļ savus valstspiederīgos. Tādēļ tikai uz nedaudzām no šīm trešām valstīm attiecas atpakaļuzņemšanas nolīgumi, kas ir noslēgti vai par ko tiek risinātas sarunas ar Savienību vai dalībvalstīm un kas datu nosūtīšanai uz trešām valstīm paredz atbilstošas garantijas saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 46. pantu. Gadījumā, ja šādu nolīgumu nav, imigrācijas sadarbības koordinatoriem personas dati, ko izmanto Savienības atgriešanas operāciju īstenošanā, būtu jānosūta saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 49. pantā paredzētajiem nosacījumiem.

(25)

Kā izņēmums prasībai par lēmumu par aizsardzības līmeņa pietiekamību vai atbilstošām garantijām, Savienības atgriešanas politikas īstenošanas vajadzībām personas datus saskaņā ar šo regulu būtu jāatļauj nosūtīt trešo valstu iestādēm. Tāpēc šīs regulas nolūkos imigrācijas sadarbības koordinatoriem vajadzētu būt iespējai izmantot Regulas (ES) 2016/679 49. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzēto atkāpi, ievērojot minētajā pantā noteiktos nosacījumus, proti, lai cieņpilni un efektīvi atgrieztu trešo valstu valstspiederīgos, kas neatbilst vai vairs neatbilst ieceļošanas, uzturēšanās vai pastāvīgas uzturēšanās nosacījumiem, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/115/EK (8).

(26)

Attiecīgo personu interesēs imigrācijas sadarbības koordinatoriem vajadzētu būt iespējai identitātes un valstspiederības apstiprināšanas nolūkā apstrādāt to personu personas datus, kurām ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība, uz kurām attiecas pārmitināšana vai kuras vēlas likumīgi migrēt uz Savienību. Imigrācijas sadarbības koordinatori darbojas apstākļos, kuros ir ļoti iespējams, ka viņi iegūst svarīgu informāciju par tādu noziedzīgu organizāciju darbībām, kas iesaistītas migrantu kontrabandā un cilvēku tirdzniecībā. Tāpēc viņiem vajadzētu būt arī iespējai ar personas datiem, ko viņi apstrādā, pildot savus pienākumus, dalīties ar tiesībaizsardzības iestādēm un imigrācijas sadarbības koordinatoru tīklos, ar nosacījumu, ka attiecīgie personas dati ir nepieciešami, lai vai nu novērstu un apkarotu neatbilstīgu migrāciju vai arī novērstu, izmeklētu un atklātu migrantu kontrabandu vai cilvēku tirdzniecību un veiktu kriminālvajāšanu par to.

(27)

Šīs regulas mērķis ir optimizēt to imigrācijas sadarbības koordinatoru tīkla izmantojumu, kurus trešās valstīs izvieto dalībvalstis, Komisija un Savienības aģentūras, lai efektīvāk īstenotu Savienības prioritātes, vienlaikus respektējot dalībvalstu kompetences. Šādas Savienības prioritātes ietver labākas migrācijas pārvaldības nodrošināšanu, lai neatbilstīgas plūsmas aizstātu ar drošām un labi pārvaldītām iespējām, izmantojot visaptverošu pieeju, kas ņem vērā visus imigrācijas aspektus, tostarp migrantu kontrabandas, cilvēku tirdzniecības un nelikumīgas imigrācijas novēršanu un apkarošanu. Savienības turpmākās prioritātes ir atvieglot cieņpilnu un efektīvu atgriešanu, atpakaļuzņemšanu un reintegrāciju, sekmējot Savienības ārējo robežu integrētu pārvaldību, un atbalstīt likumīgās imigrācijas vai starptautiskās aizsardzības shēmu pārvaldību. Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to lielā mēroga un iedarbības visā Savienībā dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(28)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (9), šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK (10) 1. panta A un E punktā.

(29)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (11) šī direktīva ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A un E punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/149/TI (12) 3. pantu.

(30)

Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (13) šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A un E punktā, tos lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES (14) 3. pantu.

(31)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. Tā kā šī regula pilnveido Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu par šo regulu, izlemj, vai tā šo regulu ieviesīs savos tiesību aktos.

(32)

2018. gada 1. oktobrī saskaņā ar 5. panta 2. punktu Protokolā Nr. 19 par Šengenas acquis, kas iekļauts Eiropas Savienības sistēmā, kurš pievienots LES un LESD, Apvienotā Karaliste paziņoja Padomei, ka nevēlas piedalīties šīs regulas pieņemšanā. Saskaņā ar minētā protokola 5. panta 3. punktu Komisija 2019. gada 31. janvārī nāca klajā ar priekšlikumu Padomes lēmumam, kas attiecas uz Apvienotās Karalistes paziņojumu par to, ka tā vairs nevēlas piedalīties atsevišķos Šengenas acquis noteikumos, kuri noteikti Regulā (EK) Nr. 377/2004. Pamatojoties uz to, Padome 2019. gada 18. februārī nolēma (15), ka no šīs regulas stāšanās spēkā dienas Apvienotajai Karalistei attiecībā uz Padomes Regulu (EK) Nr. 377/2004 un tās turpmākiem grozījumiem vairs nepiemēro Padomes Lēmumu 2000/365/EK (16) un Padomes Lēmuma 2004/926/EK (17) I pielikuma 6. punktu.

(33)

Īrija piedalās šajā regulā saskaņā ar 5. panta 1. punktu Protokolā Nr. 19 un saskaņā ar Padomes Lēmuma 2002/192/EK (18) 6. panta 2. punktu.

(34)

Īrijas līdzdalība šajā regulā saskaņā ar 6. panta 2. punktu Lēmumā 2002/192/EK attiecas uz Savienības pienākumiem veikt pasākumus, kas pilnveido Šengenas acquis noteikumus, pret nelikumīgās imigrācijas organizēšanu un kuros piedalās Īrija.

(35)

Šī regula ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis vai ir kā citādi saistīts ar to, kā attiecīgi noteikts 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 1. punktā, 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 1. punktā un 2011. gada Pievienošanās akta 4. panta 1. punktā,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Darbības joma

1.   Šajā regulā ir paredzēti noteikumi ar mērķi uzlabot dalībvalstu, Komisijas un Savienības aģentūru trešās valstīs izvietoto imigrācijas sadarbības koordinatoru sadarbību un koordināciju, izveidojot Eiropas imigrācijas sadarbības koordinatoru tīklu.

2.   Šī regula neskar dalībvalstu iestāžu, Komisijas un Savienības aģentūru pienākumu noteikt savu attiecīgo imigrācijas sadarbības koordinatoru uzdevumu darbības jomu un sadalījumu un to ziņošanas kārtību un imigrācijas sadarbības koordinatoru uzdevumus to kompetences ietvaros saskaņā ar Savienības un valstu tiesību aktiem, politiku vai procedūrām vai saskaņā ar īpašiem nolīgumiem, kas noslēgti ar uzņēmēju valsti vai starptautiskām organizācijām.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“imigrācijas sadarbības koordinators” ir sadarbības koordinators, kuru izraudzījušas un izvietojušas ārvalstīs kādas dalībvalsts kompetentās iestādes, Komisija vai Savienības aģentūra saskaņā ar attiecīgo juridisko pamatu nolūkā risināt ar imigrāciju saistītus jautājumus, arī tad, ja tā ir tikai daļa no pienākumiem;

2)

“izvietots ārvalstīs” nozīmē izvietots trešā valstī uz samērīgu laiku, ko nosaka atbildīgā iestāde, kādā no šādām struktūrām:

a)

dalībvalsts diplomātiskā pārstāvniecība;

b)

trešās valsts kompetentās iestādes;

c)

starptautiska organizācija;

d)

Savienības diplomātiskā pārstāvniecība;

3)

“personas dati” ir personas dati, kā definēts Regulas (ES) 2016/679 4. panta 1. punktā;

4)

“atgriešana” ir atgriešana, kā definēts Direktīvas 2008/115/EK 3. panta 3) punktā.

3. pants

Imigrācijas sadarbības koordinatoru uzdevumi

1.   Imigrācijas sadarbības koordinatori veic savus uzdevumus savas kompetences ietvaros, ko nosaka izvietotājas iestādes, un saskaņā ar noteikumiem, arī par personas datu aizsardzību, ko paredz Savienības un valstu tiesību akti un vienošanās vai nolīgumi, kuri noslēgti ar trešām valstīm vai starptautiskajām organizācijām.

2.   Imigrācijas sadarbības koordinatori savus uzdevumus veic, ievērojot pamattiesības kā Savienības tiesību pamatprincipus, kā arī starptautiskās tiesības, tostarp cilvēktiesību pienākumus. Viņi īpašu uzmanību pievērš neaizsargātām personām un ņem vērā migrācijas plūsmu dzimumdimensiju.

3.   Katra izvietotāja iestāde nodrošina, ka imigrācijas sadarbības koordinatori izveido un uztur tiešus kontaktus ar trešo valstu kompetentajām iestādēm, attiecīgā gadījumā arī vietējām iestādēm, un jebkādām attiecīgām organizācijām, kas darbojas trešā valstī, tostarp starptautiskajām organizācijām, jo īpaši, lai īstenotu šo regulu.

4.   Imigrācijas sadarbības koordinatori vāc informāciju izmantošanai operatīvajā līmenī, stratēģiskajā līmenī vai abos minētajos līmeņos. Šajā punktā paredzēto informāciju vāc saskaņā ar 1. panta 2. punktu, un tā neietver personas datus, neskarot 10. panta 2. punktu. Šāda informācija jo īpaši aptver šādus jautājumus:

a)

Eiropas integrētā robežu pārvaldība uz ārējām robežām nolūkā efektīvi pārvaldīt migrāciju;

b)

migrācijas plūsmas, kuru izcelsme ir trešā valstī vai kuras tranzītā šķērso trešo valsti, tostarp migrācijas plūsmu sastāvs un migrantu iecerētais galamērķis, ja iespējams un atbilstīgi;

c)

migrācijas plūsmu, kuru izcelsme ir trešā valstī vai kuras tranzītā šķērso trešo valsti, izmantotie maršruti dalībvalstu teritoriju sasniegšanai;

d)

migrācijas maršrutos migrantu kontrabandā un cilvēku tirdzniecībā iesaistītu noziedzīgu organizāciju esamība, darbības un veidi, kā tās darbojas;

e)

starpgadījumi un notikumi, kas var izraisīt jaunas norises attiecībā uz migrācijas plūsmām;

f)

personu apliecinošu dokumentu un ceļošanas dokumentu viltošanai vai falsifikācijai izmantotie paņēmieni;

g)

veidi un līdzekļi, kā palīdzēt trešo valstu iestādēm novērst nelikumīgās imigrācijas plūsmas, kuru izcelsme ir minēto valstu teritorijā vai kuras tranzītā šķērso to teritorijas;

h)

imigrantiem izcelsmes valstīs vai uzņēmējās trešās valstīs pieejamie pirmsizbraukšanas pasākumi, kas atbalsta sekmīgu integrāciju pēc likumīgas ierašanās dalībvalstīs;

i)

veidi un līdzekļi, kā atvieglot atgriešanu, atpakaļuzņemšanu un reintegrāciju;

j)

efektīva piekļuve aizsardzībai, ko ieviesusi trešā valsts, tostarp neaizsargātu personu vajadzībām;

k)

pastāvošās un iespējamās turpmākās likumīgās imigrācijas stratēģijas un kanāli starp Savienību un trešām valstīm, ņemot vērā vajadzīgās prasmes un darba tirgus vajadzības dalībvalstīs, kā arī pārmitināšana un citi aizsardzības rīki;

l)

trešo valstu un ieinteresēto personu potenciāls, spējas, politiskās stratēģijas, tiesību akti un juridiskā prakse attiecībā uz a) līdz k) apakšpunktā minētajiem jautājumiem, tostarp, ja iespējams un atbilstīgi, attiecībā uz uzņemšanas un aizturēšanas centriem un apstākļiem tajos.

5.   Imigrācijas sadarbības koordinatori savā starpā un ar attiecīgajām ieinteresētajām personām koordinē spēju veidošanas darbību nodrošināšanu iestādēm un citām ieinteresētajām personām trešās valstīs.

6.   Imigrācijas sadarbības koordinatori, ņemot vērā viņu īpašās zināšanas un apmācību, var sniegt palīdzību, lai:

a)

noteiktu trešo valstu valstspiederīgo identitāti un valstspiederību un atvieglotu viņu atgriešanu saskaņā ar Direktīvu 2008/115/EK, kā arī palīdzētu viņu reintegrācijā, ja iespējams un atbilstīgi;

b)

apstiprinātu tādu personu identitāti, kurām ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība, lai atvieglotu viņu pārmitināšanu Savienībā, tostarp, ja iespējams, sniedzot tām pienācīgu pirmsizbraukšanas informāciju un atbalstu;

c)

apstiprinātu identitāti un atvieglotu Savienības un valsts pasākumu īstenošanu attiecībā uz likumīgo imigrantu uzņemšanu;

d)

imigrācijas sadarbības koordinatoru tīklos un ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm, tostarp tiesībaizsardzības iestādēm, dalītos savu pienākumu izpildes gaitā gūtajā informācijā, lai novērstu un atklātu nelikumīgu imigrāciju, kā arī apkarotu migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību.

4. pants

Paziņošana par imigrācijas sadarbības koordinatoru izvietošanu

1.   Dalībvalstis, Komisija un Savienības aģentūras sniedz informāciju ar 7. pantu izveidotajai koordinācijas padomei par saviem imigrācijas sadarbības koordinatoru izvietošanas plāniem un viņu faktisko izvietošanu, iekļaujot viņu pienākumu aprakstu un norādot izvietošanas ilgumu.

Darbības ziņojumos, kas minēti 8. panta 2. punkta c) apakšpunktā, iekļauj imigrācijas sadarbības koordinatoru izvietošanas pārskatu.

2.   Informāciju, kas minēta 1. punktā, dara pieejamu drošajā tīmekļa informācijas apmaiņas platformā, kas paredzēta 9. pantā.

5. pants

Imigrācijas sadarbības koordinatoru vietējo vai reģionālo tīklu izveide

1.   Imigrācijas sadarbības koordinatori, kas izvietoti vienās un tajās pašās valstīs vai reģionos, izveido vietējus vai reģionālus sadarbības tīklus un attiecīgos gadījumos sadarbojas ar valstu, kas nav dalībvalstis, izvietotiem sadarbības koordinatoriem. Šādos tīklos imigrācijas sadarbības koordinatori saskaņā ar 1. panta 2. punktu jo īpaši:

a)

tiekas regulāri un pēc vajadzības;

b)

apmainās ar informāciju un praktisko pieredzi, īpaši sanāksmēs un izmantojot drošo tīmekļa informācijas apmaiņas platformu, kas paredzēta 9. pantā;

c)

attiecīgā gadījumā apmainās ar informāciju par pieredzi ar piekļuvi starptautiskajai aizsardzībai;

d)

attiecīgā gadījumā koordinē nostājas, kas ieņemamas kontaktos ar komercpārvadātājiem;

e)

attiecīgā gadījumā apmeklē kopīgus specializētus apmācību kursus, arī par pamattiesībām, cilvēku tirdzniecību, migrantu kontrabandu, dokumentu viltošanu un piekļuvi starptautiskajai aizsardzībai trešās valstīs;

f)

attiecīgā gadījumā organizē informatīvas sanāksmes un apmācību kursus dalībvalstu pārstāvniecību diplomātiskajiem un konsulārajiem darbiniekiem trešā valstī;

g)

pieņem kopīgas pieejas attiecībā uz stratēģiski nozīmīgas informācijas, ieskaitot riska analīzi, vākšanas un ziņošanas metodēm;

h)

izveido regulārus kontaktus ar līdzīgiem tīkliem trešā valstī un attiecīgā gadījumā kaimiņos esošajās trešās valstīs.

2.   Tīklus, kas paredzēti 1. punktā, koordinē un atbalsta Komisijas izvietotie imigrācijas sadarbības koordinatori. Vietās, kur Komisija neizvieto imigrācijas sadarbības koordinatorus, 1. punktā paredzētos tīklus koordinē un atbalsta Savienības aģentūru izvietotie imigrācijas sadarbības koordinatori. Vietās, kur nedz Komisija, nedz Savienības aģentūras neizvieto imigrācijas sadarbības koordinatorus, tīklu koordinē imigrācijas sadarbības koordinators, par ko vienojušies tīkla dalībnieki.

3.   Par izraudzītā tīkla koordinētāja iecelšanu vai gadījumos, ja tīkla koordinētājs nav izraudzīts, bez liekas kavēšanās informē koordinācijas padomi.

6. pants

Imigrācijas sadarbības koordinatoru kopīga izvietošana

1.   Dalībvalstis var divpusēji vai daudzpusēji vienoties, ka imigrācijas sadarbības koordinatori, ko dalībvalsts ir izvietojusi trešā valstī vai starptautiskā organizācijā, rūpējas arī par vienas vai vairāku citu dalībvalstu interesēm.

2.   Dalībvalstis var arī vienoties, ka to imigrācijas sadarbības koordinatori atsevišķus uzdevumus sadala savā starpā atbilstoši savām kompetencēm un apmācībai.

3.   Ja divas vai vairākas dalībvalstis imigrācijas sadarbības koordinatoru izvieto kopīgi, minētās dalībvalstis var saņemt Savienības finansiālo atbalstu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 515/2014.

7. pants

Koordinācijas padome

1.   Tiek izveidota Eiropas imigrācijas sadarbības koordinatoru tīkla koordinācijas padome.

2.   Koordinācijas padomes sastāvā ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts, divi Komisijas pārstāvji, viens Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras pārstāvis, viens Eiropola pārstāvis un viens EASO pārstāvis. Minētajā nolūkā katra dalībvalsts ieceļ koordinācijas padomes locekli, kā arī viņa aizstājēju, kas pārstāvēs koordinācijas padomes locekli viņa prombūtnes laikā. Koordinācijas padomes locekļus ieceļ, jo īpaši balstoties uz viņu attiecīgo pieredzi un zināšanām sadarbības koordinatoru tīklu pārvaldībā.

3.   Valstis, kas asociētas Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, piedalās koordinācijas padomē un katra ieceļ vienu pārstāvi kā locekli bez balsstiesībām. Tām ir atļauts paust savu viedokli par visiem koordinācijas padomes apspriestajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pieņemot lēmumus jautājumos, kas saistīti ar imigrācijas sadarbības koordinatoriem, kurus izvietojušas valstis, kas asociētas Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, koordinācijas padome pienācīgi ņem vērā šādu valstu pārstāvju paustos viedokļus.

4.   Ekspertus un valsts iestāžu, starptautisko organizāciju un attiecīgo Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru pārstāvjus, kas nav koordinācijas padomes locekļi, koordinācijas padome var uzaicināt piedalīties savās sanāksmēs novērotāju statusā.

5.   Koordinācijas padome var organizēt kopīgas sanāksmes ar citiem tīkliem vai organizācijām.

6.   Koordinācijas padomes priekšsēdētāja funkcijas pilda Komisijas pārstāvis. Priekšsēdētājs:

a)

nodrošina darbības nepārtrauktību un organizē koordinācijas padomes darbu, tostarp palīdzot sagatavot divgadu darba programmas un divgadu ziņojumus par darbību;

b)

konsultē koordinācijas padomi, kad tā nodrošina, ka kolektīvās darbības, par kurām panākta vienošanās, ir saskanīgas un koordinētas ar attiecīgajiem Savienības instrumentiem un struktūrām un atspoguļo Savienības prioritātes migrācijas jomā;

c)

sasauc koordinācijas padomes sanāksmes.

Koordinācijas padomes mērķu sasniegšanā priekšsēdētājam palīdz sekretariāts.

7.   Koordinācijas padomes sanāksmes notiek vismaz divreiz gadā.

8.   Koordinācijas padome lēmumus pieņem ar balsstiesīgo locekļu absolūtu balsu vairākumu.

9.   Koordinācijas padomes pieņemtos lēmumus attiecīgās izvietotājas iestādes paziņo attiecīgajiem imigrācijas sadarbības koordinatoriem.

8. pants

Koordinācijas padomes uzdevumi

1.   Koordinācijas padome trīs mēnešu laikā no pirmās sanāksmes nosaka savu reglamentu, balstoties uz priekšsēdētāja priekšlikumu. Reglamentā sīki nosaka balsošanas kārtību. Reglamentā jo īpaši paredz nosacījumus, kā loceklis var darboties cita locekļa vārdā, kā arī kvoruma prasības.

2.   Ņemot vērā Savienības prioritātes imigrācijas jomā un ievērojot šajā regulā un saskaņā ar 1. panta 2. punktu noteiktos imigrācijas sadarbības koordinatoru uzdevumus, koordinācijas padome, balstoties uz attiecīgo Savienības aģentūru nodrošinātu visaptverošu situācijas attēlu un analīzi, veic šādas darbības:

a)

nosaka prioritātes un plāno darbības, pieņemot divgadu darba programmu un norādot minētā darba atbalstam vajadzīgos resursus;

b)

regulāri pārskata savu darbību īstenošanu, lai vajadzības gadījumā ierosinātu divgadu darba programmas grozījumus, un attiecībā uz tīkla koordinētāju iecelšanu un imigrācijas sadarbības koordinatoru tīklu sekmēm sadarbībā ar trešo valstu kompetentajām iestādēm;

c)

pieņem divgadu darbības ziņojumu, tostarp 4. panta 1. punkta otrajā daļā minēto pārskatu, ko sagatavo koordinācijas padomes priekšsēdētājs;

d)

pirms katras koordinācijas padomes sanāksmes atjaunina sarakstu ar izvietotajiem imigrācijas sadarbības koordinatoriem;

e)

apzina izvietojuma nepilnības un ieskicē imigrācijas sadarbības koordinatoru izvietošanas iespējas.

Koordinācijas padome nosūta šā punkta pirmās daļas a) un c) apakšpunktā minētos dokumentus Eiropas Parlamentam.

3.   Ņemot vērā Savienības operatīvās vajadzības imigrācijas jomā un ievērojot šajā regulā un saskaņā ar 1. panta 2. punktu noteiktos imigrācijas sadarbības koordinatoru uzdevumus, koordinācijas padome veic šādas darbības:

a)

vienojas par imigrācijas sadarbības koordinatoru tīklu ad hoc darbībām;

b)

uzrauga imigrācijas sadarbības koordinatoru un Savienības aģentūru informācijas savstarpējo pieejamību un vajadzības gadījumā iesaka nepieciešamās darbības;

c)

atbalsta imigrācijas sadarbības koordinatoru spēju attīstīšanu, tostarp izstrādājot kopējas papildinošas un neobligātas mācību pamatprogrammas, pirmsizvietošanas apmācību kursus un vadlīnijas par pamattiesību ievērošanu pienākumu izpildē, īpaši attiecībā uz neaizsargātām personām, un kopīgu semināru organizēšanu par 3. panta 4. punktā minētajiem tematiem, kas darāms, ņemot vērā apmācību rīkus, kurus izstrādājušas attiecīgās Savienības aģentūras vai citas starptautiskās organizācijas;

d)

nodrošina, ka informācijas apmaiņa notiek, izmantojot drošo tīmekļa informācijas apmaiņas platformu, kā paredzēts 9. pantā.

4.   Šā panta 2. un 3. punktā minēto darbību izpildei dalībvalstis var saņemt Savienības finansiālo atbalstu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 515/2014.

9. pants

Informācijas apmaiņas platforma

1.   Imigrācijas sadarbības koordinatori, koordinācijas padomes locekļi un 5. panta 2. punktā minētie tīkla koordinētāji savu attiecīgo uzdevumu nolūkos nodrošina, ka visa attiecīgā informācija un statistika tiek augšupielādēta un ar to apmainās drošā tīmekļa informācijas apmaiņas platformā. Minēto platformu izveido Komisija, vienojoties ar koordinācijas padomi, un to uztur Komisija.

Drošajā tīmekļa informācijas apmaiņas platformā neapmainās ar stingri konfidenciālu operatīvo tiesībaizsardzības informāciju.

2.   Informācija, ar ko apmainās drošajā tīmekļa informācijas apmaiņas platformā, ietver vismaz šādus elementus:

a)

attiecīgie dokumenti, ziņojumi un analīzes produkti, par ko saskaņā ar 8. panta 2. un 3. punktu vienojusies koordinācijas padome;

b)

divgadu darba programmas, divgadu darbības ziņojumi un iznākumi, kādi bijuši imigrācijas sadarbības koordinatoru tīklu 8. panta 2. un 3. punktā minētajām darbībām un ad hoc uzdevumiem;

c)

atjaunināts saraksts ar koordinācijas padomes locekļiem;

d)

atjaunināts saraksts ar trešās valstīs izvietoto imigrācijas sadarbības koordinatoru kontaktinformāciju, ieskaitot viņu vārdus un uzvārdus, izvietošanas vietas un atbildības reģionālo tvērumu, tālruņa numurus un e-pasta adreses;

e)

citi attiecīgi dokumenti, kas saistīti ar koordinācijas padomes darbībām un lēmumiem.

3.   Izņemot 2. punkta c) un d) apakšpunktā minētos datus, informācija, ar kuru apmainās drošajā tīmekļa informācijas apmaiņas platformā, neietver personas datus vai saites, caur kurām šādi personas dati ir tieši vai netieši pieejami. Piekļuve 2. punkta c) un d) apakšpunktā minētajiem datiem ir vienīgi imigrācijas sadarbības koordinatoriem, koordinācijas padomes locekļiem un pienācīgi pilnvarotiem darbiniekiem šīs regulas īstenošanas nolūkā.

4.   Eiropas Parlamentam dod piekļuvi konkrētām drošās tīmekļa informācijas apmaiņas platformas daļām, kas noteiktas koordinācijas padomes reglamentā un saskaņā ar piemērojamajiem Savienības un valstu noteikumiem un tiesību aktiem.

10. pants

Personas datu apstrāde

1.   Imigrācijas sadarbības koordinatori savus uzdevumus pilda saskaņā ar Savienības un valstu personas datu aizsardzības noteikumiem, kā arī ar šādiem noteikumiem, kas noteikti starptautiskajos nolīgumos, kuri noslēgti ar trešām valstīm vai starptautiskajām organizācijām.

2.   Imigrācijas sadarbības koordinatori var apstrādāt personas datus, lai izpildītu 3. panta 6. punktā minētos uzdevumus. Kad minētie personas dati vairs nav vajadzīgi nolūkiem, kuriem tie tika vākti vai citādi apstrādāti saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679, tos dzēš.

3.   Personas dati, kurus apstrādā saskaņā ar 2. punktu, var ietvert:

a)

biometriskos vai biogrāfijas datus, ja tie nepieciešami, lai atgriešanas nolūkā apstiprinātu trešo valstu valstspiederīgo identitāti un valstspiederību, ieskaitot visu veidu dokumentus, kurus var uzskatīt par valstspiederības pierādījumu vai prima facie pierādījumiem;

b)

pasažieru sarakstus avioreisiem un citiem transporta veidiem, ar ko īsteno atgriešanu uz trešām valstīm;

c)

biometriskos vai biogrāfijas datus trešo valstu valstspiederīgo identitātes un valstspiederības apstiprināšanai nolūkā uzņemt likumīgos migrantus;

d)

biometriskos vai biogrāfijas datus tādu trešo valstu valstspiederīgo identitātes un valstspiederības apstiprināšanai, kuriem nepieciešama starptautiskā aizsardzība, pārmitināšanas nolūkā;

e)

biometriskos vai biogrāfijas datus, kā arī citus personas datus, kas nepieciešami personas identitātes noteikšanai un vajadzīgi migrantu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības novēršanai un apkarošanai, kā arī personas datus, kas saistīti ar noziedzīgu tīklu darbības veidiem, izmantotajiem transporta līdzekļiem, starpnieku iesaistīšanu un finanšu plūsmām.

Šā punkta pirmās daļas e) apakšpunktā minētos datus apstrādā tikai 3. panta 6. punkta d) apakšpunktā minēto uzdevumu izpildei.

4.   Jebkāda apmaiņa ar personas datiem ir atļauta tikai tiktāl, cik tā nepieciešama šīs regulas nolūkos.

5.   Imigrācijas sadarbības koordinatori personas datus, ievērojot šo pantu, nosūta trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 V nodaļu.

11. pants

Konsulārā sadarbība

Šī regula neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 810/2009 (19) iekļautos noteikumus par konsulāro sadarbību vietējā līmenī.

12. pants

Ziņojums

1.   Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas piemērošanu, kad apritējuši pieci gadi no šīs regulas pieņemšanas dienas.

2.   Dalībvalstis un attiecīgās Savienības aģentūras sniedz Komisijai informāciju, kas ir vajadzīga, lai sagatavotu ziņojumu par šīs regulas piemērošanu.

13. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 377/2004 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu II pielikumā.

14. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē, 2019. gada 20. jūnijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

A. TAJANI

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

G. CIAMBA


(1)  Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2019. gada 14. jūnija lēmums.

(2)  Padomes Regula (EK) Nr. 377/2004 (2004. gada 19. februāris) par sadarbības koordinatoru tīkla izveidi imigrācijas jomā (OV L 64, 2.3.2004., 1. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1624 (2016. gada 14. septembris) par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/399 un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 863/2007, Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004 un Padomes Lēmumu 2005/267/EK (OV L 251, 16.9.2016., 1. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1052/2013 (2013. gada 22. oktobris), ar ko izveido Eiropas Robežu uzraudzības sistēmu (EUROSUR) (OV L 295, 6.11.2013., 11. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 515/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko kā daļu no Iekšējās drošības fonda izveido finansiāla atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām un atceļ Lēmumu Nr. 574/2007/EK (OV L 150, 20.5.2014., 143. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/115/EK (2008. gada 16. decembris) par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (OV L 348, 24.12.2008., 98. lpp.).

(9)  OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

(10)  Padomes Lēmums 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) par dažiem pasākumiem, lai piemērotu Eiropas Savienības Padomes, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē (OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.).

(11)  OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.

(12)  Padomes Lēmums 2008/149/TI (2008. gada 28. janvāris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (OV L 53, 27.2.2008., 50. lpp.).

(13)  OV L 160, 18.6.2011., 21. lpp.

(14)  Padomes Lēmums 2011/350/ES (2011. gada 7. marts) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā saistībā ar kontroles atcelšanu pie iekšējām robežām un personu pārvietošanos (OV L 160, 18.6.2011., 19. lpp.).

(15)  Padomes Lēmums (ES) 2019/304 (2019. gada 18. februāris) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes paziņojumu par to, ka tā vairs nevēlas piedalīties atsevišķos Šengenas acquis noteikumos, kuri iekļauti Padomes Regulā (EK) Nr. 377/2004 par sadarbības koordinatoru tīkla izveidi imigrācijas jomā (OV L 51, 22.2.2019., 7. lpp.).

(16)  Padomes Lēmums 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.).

(17)  Padomes Lēmums 2004/926/EK (2004. gada 22. decembris) par to, kā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste piemēro daļu no Šengenas acquis noteikumiem (OV L 395, 31.12.2004., 70. lpp.).

(18)  Padomes Lēmums 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.).

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 810/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss) (OV L 243, 15.9.2009., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

Atceltā regula un tās grozījums

Padomes Regula (EK) Nr. 377/2004

(OV L 64, 2.3.2004., 1. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 493/2011

(OV L 141, 27.5.2011., 13. lpp.)


II PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Regula (EK) Nr. 377/2004

Šī regula

1. panta 1. punkts

2. panta ievadteksts

1. panta 1. punkts

2. panta 1. punkts

1. panta 2. punkts

2. panta 1. punkta nobeigums

1. panta 3. punkts

2. panta 2. punkts

1. panta 4. punkts

1. panta 2. punkts

2. panta 1. punkts

3. panta 3. punkts

2. panta 2. punkta ievadteksts

3. panta 4. punkta ievadteksts

2. panta 2. punkta pirmais ievilkums

3. panta 4. punkta b) apakšpunkts

2. panta 2. punkta otrais ievilkums

3. panta 4. punkta c) apakšpunkts

3. panta 1. punkts

4. panta 1. punkta pirmā daļa

4. panta 1. punkts

5. panta 1. punkts

5. panta 1. un 2. punkts

6. panta 1. un 2. punkts

7. pants

11. pants

I pielikums

II pielikums


25.7.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 198/105


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/1241

(2019. gada 20. jūnijs)

par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 2019/2006, (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013, (ES) 2016/1139, (ES) 2018/973, (ES) 2019/472 un (ES) 2019/1022 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1380/2013 (4) ir izveidota kopējā zivsaimniecības politika (KZP) zvejas resursu saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai.

(2)

Tehniskie pasākumi ir instrumenti, kas palīdz īstenot KZP. Tomēr pašreizējā regulējuma struktūras izvērtējums no tehnisko pasākumu viedokļa liecina, ka tā, iespējams, nenodrošinās KZP mērķu sasniegšanu un, lai palielinātu tehnisko pasākumu iedarbīgumu, būtu jāizvēlas jauna pieeja, kurā īpaša uzmanība pievērsta pārvaldības struktūras pielāgošanai.

(3)

Ir jāizstrādā tehnisko pasākumu regulējuma satvars. Minētajā satvarā būtu, no vienas puses, jāietver vispārīgi noteikumi, kas piemērojami visos Savienības ūdeņos, un, no otras puses, jāparedz tādu tehnisko pasākumu pieņemšana, kuros, iedzīvinot ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013 ieviesto reģionalizācijas procesu, tiek ņemta vērā zvejniecību reģionālā specifika.

(4)

Satvaram būtu jāaptver zvejas resursu ieguve un izkraušana, kā arī zvejas rīku ekspluatācija un zvejas darbību un jūras ekosistēmu mijiedarbība.

(5)

Šī regula būtu jāpiemēro zvejas operācijām, ko Savienības ūdeņos veic Savienības un trešo valstu zvejas kuģi un dalībvalstu valstspiederīgie – neskarot karoga valsts primāro atbildību –, kā arī Savienības zvejas kuģi, kas darbojas Savienības ūdeņos tālākajos reģionos, kuri minēti Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 349. panta pirmajā daļā. Attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem un dalībvalstu valstspiederīgajiem tā būtu jāpiemēro arī ārpus Savienības ūdeņiem, tātad tehniskajiem pasākumiem, kas pieņemti attiecībā uz Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijas (NEAFC) pārvaldības apgabalu un Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalu.

(6)

Attiecīgā gadījumā tehniskie pasākumi būtu jāpiemēro atpūtas zvejai, kas var būtiski ietekmēt zivju un gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu krājumus.

(7)

Tehniskajiem pasākumiem būtu jāpalīdz īstenot KZP mērķus, proti, zvejot maksimālajā ilgtspējīgas ieguves apjomā, samazināt nevēlamas nozvejas un izskaust izmetumus, un jāpalīdz sasniegt labu vides stāvokli, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/56/EK (5).

(8)

Tehniskajiem pasākumiem būtu īpaši jāveicina jūras sugu mazuļu un nārsta baru aizsardzība, ko nodrošina, izmantojot selektīvus zvejas rīkus un pasākumus, kuru mērķis ir nepieļaut nevēlamas nozvejas. Turklāt ar tehniskajiem pasākumiem būtu līdz minimumam jāsamazina zvejas rīku ietekme uz jūras ekosistēmām un jo īpaši uz jutīgām sugām un dzīvotnēm, tostarp attiecīgos gadījumos izmantojot stimulus. Tiem būtu jāpalīdz arī īstenot pārvaldības pasākumus ar mērķi izpildīt Padomes Direktīvā 92/43/EEK (6), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/56/EK un Direktīvā 2009/147/EK (7) paredzētos pienākumus.

(9)

Lai izvērtētu tehnisko pasākumu iedarbīgumu, būtu jānosaka mērķrādītāji, kuri saistīti ar nevēlamu nozveju apjomiem, jo īpaši par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāku jūras sugu īpatņu nozvejām, jutīgu sugu nejaušu nozveju apjomiem un jūras gultnes dzīvotņu platībām, ko nelabvēlīgi ietekmē zveja. Minētajiem mērķrādītājiem būtu jāatspoguļo KZP mērķi, Savienības vides tiesību aktu – jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 92/43/EEK un 2000/60/EK (8) – mērķi un starptautiskā paraugprakse.

(10)

Lai nodrošinātu tehnisko noteikumu vienotu interpretāciju un īstenošanu, būtu jāatjaunina un jākonsolidē zvejas rīku un zvejas operāciju definīcijas, kas ietvertas spēkā esošajās tehnisko pasākumu regulās.

(11)

Būtu jāaizliedz konkrēti destruktīvi zvejas rīki vai metodes, kurās izmanto sprāgstvielas, indi, apdullinošas vielas, elektrisko strāvu, pneimatiskos āmurus vai citus atskaldīšanas instrumentus, velkamas ierīces un greiferus, ko izmanto sarkano koraļļu vai cita tipa koraļļu un koraļļveidīgo sugu ieguvei, un harpūnu šautenes. Nebūtu jāatļauj pārdot, izlikt vai piedāvāt pārdošanai jūras sugu īpatņus, kas nozvejoti, izmantojot šādus rīkus vai metodes, ja tie ir aizliegti ar šo regulu.

(12)

Elektroimpulsa traļa izmantošanai joprojām vajadzētu būt iespējamai pārejas laikā līdz 2021. gada 30. jūnijam un saskaņā ar konkrētiem stingriem nosacījumiem.

(13)

Tiecoties novērst sliktu praksi, kas ir neselektīvas zvejas iemesls, un ņemot vērā Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) ieteikumus, būtu jāparedz daži kopīgi noteikumi par velkamo zvejas rīku izmantošanas un āmju konstrukcijas ierobežojumiem.

(14)

Lai ierobežotu dreifējošu tīklu izmantošanu, jo ar tiem var zvejot lielās platībās un gūt ievērojamas jutīgu sugu nozvejas, būtu jākonsolidē pašreizējie šādu zvejas rīku izmantošanas ierobežojumi.

(15)

Ņemot vērā ZZTEK ieteikumus, zveja ar stacionāriem tīkliem ICES 3.a, 6.a, 6.b, 7.b, 7.c, 7.j un 7.k rajonā un ICES 8., 9., 10. un 12. apakšapgabalā uz austrumiem no 27° W ūdeņos, kur jūras kartē norādītais dziļums pārsniedz 200 m, arī turpmāk būtu jāaizliedz, lai tādā veidā aizsargātu jutīgas dziļūdens sugas, piemērojot dažas atkāpes.

(16)

Dažu retu zivju sugu, piemēram, dažu haizivju un raju sugu, saglabāšanu varētu nopietni apdraudēt pat ierobežotas zvejas darbības. Lai aizsargātu šādas sugas, būtu jāievieš vispārējs to zvejas aizliegums.

(17)

Lai nodrošinātu jutīgu jūras sugu, piemēram, jūras zīdītāju, jūras putnu un jūras rāpuļu, stingru aizsardzību, kā paredzēts Direktīvās 92/43/EEK un 2009/147/EK, dalībvalstīm būtu jāievieš apdraudējuma mazināšanas pasākumi, lai līdz minimumam samazinātu un, kad vien iespējams, izskaustu šādu sugu īpatņu sagūstīšanu ar zvejas rīkiem.

(18)

Lai nodrošinātu tādu jutīgu jūras dzīvotņu nepārtrauktu aizsardzību, kas atrodas pie Īrijas un Apvienotās Karalistes krastiem un ap Azoru salām, Madeiru un Kanāriju salām, kā arī NEAFC pārvaldības apgabalā, būtu jāsaglabā spēkā esošie grunts zvejas rīku izmantošanas ierobežojumi.

(19)

Ja zinātniskajos ieteikumos tiek identificētas citas šādas dzīvotnes, vajadzētu būt iespējai ieviest līdzīgus ierobežojumus ar mērķi aizsargāt minētās dzīvotnes.

(20)

Lai nodrošinātu jūras sugu mazuļu aizsardzību un lai izveidotu zivju krājumu atjaunošanas apgabalus, kā arī lai noteiktu minimālos tirdzniecības izmērus, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013 būtu jānosaka minimālie saglabāšanas references izmēri.

(21)

Būtu jānosaka veids, kā nosakāms jūras sugu īpatņu izmērs.

(22)

Dalībvalstis vajadzētu būt iespējai veikt izmēģinājuma projektus ar mērķi izpētīt veidus, kā nepieļaut, līdz minimumam samazināt un izskaust nevēlamas nozvejas. Ja minēto projektu rezultāti vai zinātniskie ieteikumi liecina, ka pastāv ievērojamas nevēlamas nozvejas, dalībvalstīm būtu jācenšas noteikt tehniskos pasākumus šādu nozveju samazināšanai.

(23)

Šajā regulā būtu jānosaka atsauces standarti katram jūras baseinam. Minētos atsauces standartus atvedina no spēkā esošajiem tehniskajiem pasākumiem, ņemot vērā ZZTEK ieteikumus un ieinteresēto personu viedokļus. Minētajos standartos būtu jāietver velkamo zvejas rīku un stacionāro tīklu linuma acs atsauces izmēri, minimālie saglabāšanas references izmēri, zvejas aizlieguma apgabali vai zvejai ierobežotie apgabali, kā arī dabas saglabāšanas pasākumi nolūkā mazināt jutīgu sugu nozvejas konkrētos apgabalos un jebkādi citi esošie reģionālie tehniskie pasākumi.

(24)

Saskaņā ar Regulā (ES) Nr. 1380/2013 izklāstīto reģionalizācijas procesu dalībvalstīm, pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem, vajadzētu būt iespējai izstrādāt kopīgus ieteikumus par atbilstošiem tehniskiem pasākumiem, kuri atšķiras no šiem atsauces standartiem.

(25)

Šādiem reģionāliem tehniskiem pasākumiem vajadzētu vismaz sniegt tādus ieguvumus jūras bioloģisko resursu saglabāšanai, kas ir vismaz līdzvērtīgi atsauces standartos paredzētajiem, jo īpaši tādos aspektos kā izmantošanas modeļi un aizsardzības līmenis, kas paredzēts jutīgām sugām un dzīvotnēm.

(26)

Izstrādājot kopīgus ieteikumus attiecībā uz izmēru un sugu ziņā selektīvām zvejas rīku īpašībām, kas būtu alternatīva linuma acs atsauces izmēriem, reģionālām dalībvalstu grupām būtu jānodrošina, ka šādi pasākumi ļauj panākt vismaz līdzīgas vai labākas selektivitātes īpašības nekā atsauces zvejas rīki.

(27)

Izstrādājot kopīgus ieteikumus attiecībā uz zvejai ierobežotiem apgabaliem ar mērķi aizsargāt zivju mazuļus un nārsta barus, reģionālām dalībvalstu grupām savos kopīgajos ieteikumos būtu jānosaka aizliegumu mērķi, ģeogrāfiskais apmērs un ilgums, kā arī zvejas rīku izmantošanas ierobežojumi un kontroles un uzraudzības kārtība.

(28)

Izstrādājot kopīgus ieteikumus attiecībā uz minimālajiem saglabāšanas references izmēriem, reģionālām dalībvalstu grupām būtu jānodrošina, ka tiek ievērots KZP mērķis, proti, gādāt par jūras sugu mazuļu aizsardzību, vienlaikus gādājot par to, lai netiktu izkropļots tirgus un netiktu radīts par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāku zivju noieta tirgus.

(29)

Kā papildu pasākumu jutīgu sugu, zivju mazuļu vai nārsta baru aizsardzības nolūkos būtu jāļauj ieviest reāllaika zvejas aizliegumu saistībā ar noteikumiem par zvejas darbību vietas maiņu – kā iespēja, kas izstrādājama reģionalizācijas procesā. Attiecīgajos kopīgajos ieteikumos būtu jānosaka šādu apgabalu, tostarp aizliegumu ģeogrāfiskā apmēra un ilguma, noteikšanas nosacījumi, kā arī kontroles un uzraudzības kārtība.

(30)

Pamatojoties uz novatorisku zvejas rīku ietekmes novērtējumu, reģionālo dalībvalstu grupu kopīgajos ieteikumos kā iespēju varētu paredzēt šādu novatorisku zvejas rīku izmantošanu vai izmantošanas paplašināšanu. Novatorisku zvejas rīku izmantošanai nevajadzētu būt atļautai gadījumos, kad zinātniskie novērtējumi liecina, ka to izmantošana radītu ievērojamu nelabvēlīgu ietekmi uz jutīgām dzīvotnēm un nemērķa sugām.

(31)

Izstrādājot kopīgus ieteikumus attiecībā uz jutīgu sugu un dzīvotņu aizsardzību, būtu jāatļauj reģionālām dalībvalstu grupām izstrādāt papildu mazināšanas pasākumus ar mērķi samazināt zvejas ietekmi uz šādām sugām un dzīvotnēm. Ja zinātniskie pierādījumi liecina, ka jutīgu sugu un dzīvotņu saglabāšanās stāvoklis ir nopietni apdraudēts, dalībvalstīm būtu jāievieš papildu ierobežojumi attiecībā uz konkrētu zvejas rīku konstrukciju un ekspluatāciju vai pat pilnīgs to izmantošanas aizliegums konkrētā reģionā. Šādus ierobežojumus jo īpaši varētu piemērot dreifējošu tīklu izmantošanai, kuras rezultātā dažos apgabalos ir nozvejots ievērojams daudzums jutīgu sugu.

(32)

Regulā (ES) Nr. 1380/2013 ir atļauts sagatavot pagaidu izmetumu plānus, lai tādējādi izpildītu izkraušanas pienākumu, gadījumos, kad attiecīgajai zvejai nav izveidots daudzgadu plāns. Būtu skaidri jāatļauj iestrādāt šādos plānos tehniskos pasākumus, kuri ir cieši saistīti ar izkraušanas pienākuma īstenošanu un kuru mērķis ir palielināt selektivitāti un pēc iespējas samazināt nevēlamas nozvejas.

(33)

Vajadzētu būtu iespējai veikt izmēģinājuma projektus par nozveju un izmetumu pilnīgu dokumentāciju. Šādi projekti varētu ietvert atkāpes no šīs regulas noteikumiem par linuma acs izmēriem, ciktāl tie palīdz sasniegt šīs regulas mērķus un mērķrādītājus.

(34)

Šajā regulā būtu jāiekļauj daži noteikumi par tehniskiem pasākumiem, ko pieņēmusi NEAFC.

(35)

Lai nekavētu zinātnisko pētniecību vai krājumu tiešu atjaunošanu un pārvietošanu, šajā regulā paredzētie tehniskie pasākumi nebūtu jāpiemēro darbībām, kas varētu būt vajadzīgas šādu pasākumu veikšanai. Konkrēti, ja zvejas darbībām zinātniskās pētniecības nolūkos ir nepieciešama šāda atkāpe no šajā regulā paredzētajiem tehniskiem pasākumiem, tām būtu jāpiemēro attiecīgi nosacījumi.

(36)

Būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai pieņemtu dažus pasākumus attiecībā uz atpūtas zveju, ierobežojumus saistībā ar velkamajiem zvejas rīkiem, jutīgām sugām un dzīvotnēm, sarakstu ar zivīm un gliemjiem, vēžveidīgajiem un adatādaiņiem, kuru specializētā zveja ir aizliegta, specializētas zvejas definīciju, izmēģinājuma projektiem par nozveju un izmetumu pilnīgu dokumentāciju un tehniskos pasākumus, kas ir daļa no pagaidu izmetumu plāniem, kā arī pasākumus attiecībā uz minimālajiem saglabāšanas references izmēriem, linuma acs izmēriem, apgabaliem, kuros noteikts zvejas aizliegums, un citus tehniskos pasākumus dažos jūras baseinos, mazināšanas pasākumus jutīgām sugām un galveno rādītāju krājumu sugu sarakstu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (9). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(37)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas noteikumu īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz to, lai noteiktu tādu ierīču specifikācijas, ko izmanto, lai samazinātu velkamo zvejas rīku nodilumu un lai tos stiprinātu vai lai ierobežotu nozvejoto īpatņu izkļūšanu no zvejas rīka priekšējās daļas; lai noteiktu tādu selektīvo ierīču specifikācijas, kas piestiprinātas konkrētiem atsauces zvejas rīkiem; lai noteiktu elektroimpulsa traļa specifikācijas; lai noteiktu rīku konstrukcijas ierobežojumus un kontroles un uzraudzības pasākumus, kas jāpieņem karoga dalībvalstij; un lai noteiktu noteikumus par kontroles un uzraudzības pasākumiem, kas jāpieņem karoga dalībvalstij gadījumos, kad stacionārus zvejas rīkus izmanto 200–600 m dziļumā, par kontroles un uzraudzības pasākumiem, kas jāpieņem attiecībā uz dažiem zvejas aizlieguma apgabaliem vai zvejai ierobežotiem apgabaliem, un par to ierīču signālu un izmantošanas parametriem, ko izmanto, lai atturētu vaļveidīgos no stacionārajiem tīkliem, un metodēm, ko izmanto, lai līdz minimumam samazinātu jūras putnu, jūras rāpuļu un bruņurupuču nejaušu nozveju. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (10).

(38)

Līdz 2020. gada 31. decembrim un pēc tam reizi trijos gados Komisijai, pamatojoties uz dalībvalstu un attiecīgo konsultatīvo padomju sniegto informāciju un tās secīgu izvērtējumu, ko veikusi ZZTEK, būtu jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas īstenošanu. Minētajā ziņojumā būtu jānovērtē, kādā mērā tehniskie pasākumi gan reģionālā līmenī, gan Savienības līmenī ir palīdzējuši īstenot šīs regulas mērķus un sasniegt šīs regulas mērķrādītājus.

(39)

Minētā ziņojuma nolūkā kā atsauces instrumentu, ar ko uzrauga laika gaitā panākto progresu attiecībā uz KZP mērķi līdz minimumam samazināt nevēlamas nozvejas varētu izmantot atbilstīgus selektivitātes rādītājus, piemēram, optimālas selektivitātes ilguma (Lopt) zinātnisko koncepciju. Šajā sakarā minētie rādītāji ir nevis saistoši mērķrādītāji, bet uzraudzības rīki, ko var izmantot apspriešanā vai lēmumu pieņemšanā reģionālā līmenī. Rādītāji un vērtības, ko izmanto to piemērošanai, būtu jāprasa attiecīgām zinātniskajām struktūrām attiecībā uz vairākiem galveno rādītāju krājumiem, un tajos ņemtu vērā arī jauktu sugu zvejniecību un krājuma papildināšanās augstākos punktu. Komisija minētos rādītājus varētu iekļaut ziņojumā par šīs regulas īstenošanu. Galveno rādītāju krājumu sarakstā būtu jāiekļauj arī bentiskās sugas, ko pārvalda ar nozvejas limitiem, ņemot vērā izkrāvumu relatīvo nozīmi, izmetumus un to, cik svarīga ir zvejniecība katram jūras baseinam.

(40)

Komisijas ziņojumā vajadzētu arī atsaukties uz ICES ieteikumu par panākto progresu vai novatorisku zvejas rīku ietekmi. Ziņojumā būtu jāizdara secinājumus par pozitīvo vai negatīvo ietekmi uz jūras ekosistēmām, jutīgām dzīvotnēm un selektivitāti.

(41)

Ja, pamatojoties uz Komisijas ziņojumu, ir pierādījumi, ka reģionālā līmenī mērķi un mērķrādītāji nav sasniegti, attiecīgā reģiona dalībvalstīm būtu jāiesniedz plāns, kurā noteiktas korektīvās darbības, kas jāveic, lai nodrošinātu minēto mērķu un mērķrādītāju izpildi. Pamatojoties uz minēto ziņojumu, Komisijai būtu jāierosina Eiropas Parlamentam un Padomei visi vajadzīgie grozījumi šajā regulā.

(42)

Ņemot vērā izdarāmo grozījumu skaitu un nozīmīgumu, Padomes Regulas (EK) Nr. 894/97 (11), (EK) Nr. 850/98 (12), (EK) Nr. 2549/2000 (13), (EK) Nr. 254/2002 (14), (EK) Nr. 812/2004 (15) un (EK) Nr. 2187/2005 (16) būtu jāatceļ.

(43)

Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006 (17) un (EK) Nr. 1224/2009 (18) un Regula (ES) Nr. 1380/2013 būtu attiecīgi jāgroza.

(44)

Komisija patlaban ir pilnvarota pieņemt un grozīt tehniskos pasākumus reģionālā līmenī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (ES) 2016/1139 (19), (ES) 2018/973 (20), (ES) 2019/472 (21) un (ES) 2019/1022 (22), ar ko izveido daudzgadu plānus Baltijas jūrai, Ziemeļjūrai, Rietumu ūdeņiem un Vidusjūras rietumu daļai. Juridiskās noteiktības labad minētās regulas būtu jāgroza, lai precizētu attiecīgo pilnvaru tvērumu un lai konkretizētu, ka deleģētajos aktos, kas pieņemti saskaņā ar minētajās regulās paredzētajām pilnvarām, ir jāievēro dažas šajā regulā izklāstītās prasības,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā ir noteikti tehniskie pasākumi, kas attiecas uz:

a)

jūras bioloģisko resursu ieguvi un izkraušanu;

b)

zvejas rīku ekspluatāciju; un

c)

zvejas darbību un jūras ekosistēmu mijiedarbību.

2. pants

Darbības joma

1.   Šo regulu piemēro darbībām, ko Savienības zvejas kuģi un – neskarot karoga valsts primāro atbildību – dalībvalstu valstspiederīgie veic 5. pantā minētajās zvejas zonās, kā arī darbībām, ko zvejas kuģi, kuri peld ar trešo valstu karogu un ir reģistrēti trešās valstīs, veic, zvejojot Savienības ūdeņos.

2.   Šīs regulas 7., 10., 11. un 12. pantu piemēro arī atpūtas zvejai. Gadījumos, kad atpūtas zvejai ir ievērojama ietekme konkrētā reģionā, Komisija, ievērojot 15. pantu un saskaņā ar 29. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu šo regulu, nosakot, ka attiecīgos 13. panta noteikumus vai V–X pielikuma A vai C daļu piemēro arī atpūtas zvejai.

3.   Saskaņā ar 25. un 26. panta nosacījumiem šajā regulā noteiktos tehniskos pasākumus nepiemēro zvejas darbībām, ko veic vienīgi šādā nolūkā:

a)

zinātniska izpēte; un

b)

jūras sugu krājumu tieša atjaunošana vai pārvietošana.

3. pants

Mērķi

1.   Tehniskie pasākumi, kas ir KZP īstenošanas atbalsta instrumenti, palīdz sasniegt KZP mērķus, kuri izklāstīti piemērojamos Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta noteikumos.

2.   Tehniskie pasākumi jo īpaši palīdz sasniegt šādus mērķus:

a)

optimizēt izmantošanas modeļus, lai nodrošinātu jūras bioloģisko resursu mazuļu un nārsta baru aizsardzību;

b)

nodrošināt, ka jutīgu jūras sugu, tostarp Direktīvās 92/43/EEK un 2009/147/EK uzskaitīto jūras sugu, nejaušas nozvejas, kas rodas zvejojot, tiek līdz minimumam samazinātas un, kad vien iespējams, izskaustas, lai tās neapdraudētu šo sugu saglabāšanās stāvokli;

c)

nodrošināt, ka zvejas negatīvā vidiskā ietekme uz jūras dzīvotnēm tiek līdz minimumam samazināta, cita starpā izmantojot piemērotus stimulus;

d)

ieviest zvejniecības pārvaldības pasākumus, lai izpildītu Direktīvas 92/43/EEK, 2000/60/EK un 2008/56/EK, jo īpaši, lai sasniegtu labu vides stāvokli saskaņā ar Direktīvas 2008/56/EK 9. panta 1. punktu, un Direktīvu 2009/147/EK.

4. pants

Mērķrādītāji

1.   Tehnisko pasākumu mērķis ir nodrošināt, lai:

a)

par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāku jūras sugu īpatņu nozveju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktu, cik vien iespējams, samazinātu;

b)

jūras zīdītāju, jūras rāpuļu, jūras putnu un citu komerciāli neizmantojamu sugu nejaušas nozvejas nepārsniegtu līmeņus, kas paredzēti Savienības tiesību aktos un starptautiskos nolīgumos, kas Savienībai ir saistoši;

c)

zvejas darbību vidiskā ietekme uz jūras gultnes dzīvotnēm būtu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 5. punkta j) apakšpunktu.

2.   To, cik lielā mērā minētie mērķrādītāji ir sasniegti, izskata kā daļu no 31. pantā izklāstītā ziņošanas procesa.

5. pants

Zvejas zonu definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas zvejas zonu ģeogrāfiskās definīcijas:

a)

“Ziemeļjūra” ir Savienības ūdeņi ICES 2.a un 3.a rajonā (23) un ICES 4. apakšapgabalā;

b)

“Baltijas jūra” ir Savienības ūdeņi ICES 3.b, 3.c un 3.d rajonā;

c)

“ziemeļrietumu ūdeņi” ir Savienības ūdeņi ICES 5., 6. un 7. apakšapgabalā;

d)

“dienvidrietumu ūdeņi” ir ICES 8., 9. un 10. apakšapgabals (Savienības ūdeņi) un CECAF 34.1.1., 34.1.2. un 34.2.0. zona (24) (Savienības ūdeņi);

e)

“Vidusjūra” ir Vidusjūras ūdeņi uz austrumiem no 5°36′ W rietumu garuma meridiāna;

f)

“Melnā jūra” ir GFCM 29. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1343/2011 (25) I pielikumā;

g)

“Savienības ūdeņi Indijas okeānā un Atlantijas okeāna rietumu daļā” ir kādas dalībvalsts suverenitātei vai jurisdikcijai pakļauti ūdeņi ap Gvadelupu, Francijas Gviānu, Martiniku, Majotu, Reinjonu un Senmartēnu;

h)

NEAFC pārvaldības apgabals” ir NEAFC konvencijas apgabala ūdeņi, kas atrodas ārpus līgumslēdzēju pušu zvejniecības jurisdikcijā esošiem ūdeņiem, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1236/2010 (26);

i)

GFCM nolīguma apgabals” ir Vidusjūra un Melnā jūra, un savienojošie ūdeņi, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1343/2011;

6. pants

Definīcijas

Papildus definīcijām, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. pantā, šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“izmantošanas modelis” ir zvejas izraisītas zivju mirstības sadalījums pa krājuma vecumsastāva un lieluma grupām;

2)

“selektivitāte” ir kvantitatīvi izteikta varbūtība, ka tiks nozvejoti konkrēta izmēra un/vai sugu jūras bioloģiskie resursi;

3)

“specializētā zveja” ir zvejas piepūle, kas vērsta uz noteiktu sugu vai sugu grupu un ko reģionālā līmenī var vēl sīkāk precizēt deleģētajos aktos, kuri pieņemti, ievērojot šīs regulas 27. panta 7. punktu;

4)

“labs vides stāvoklis” ir jūras ūdeņu vides stāvoklis, kā definēts Direktīvas 2008/56/EK 3. panta 5. punktā;

5)

“sugas saglabāšanās stāvoklis” ir uz attiecīgo sugu darbojošos ietekmju summa, kas var ietekmēt šīs sugas izplatību un skaitlisko daudzumu ilgtermiņā;

6)

“dzīvotnes saglabāšanās stāvoklis” ir uz dabisku dzīvotni un tās tipiskajām sugām darbojošos ietekmju summa, kas var ietekmēt tās dabisko izplatību, struktūru un funkcijas ilgtermiņā, kā arī tās tipisko sugu izdzīvošanu ilgtermiņā;

7)

“jutīga dzīvotne” ir dzīvotne, kuras saglabāšanās stāvokli, tostarp tās apmēru un biotisko un abiotisko elementu stāvokli (struktūru un funkciju), nelabvēlīgi ietekmē cilvēka darbību, tostarp zvejas darbību, radītās noslodzes. Jutīgas dzīvotnes ir jo īpaši Direktīvas 92/43EEK I pielikumā uzskaitīto dzīvotņu tipi un II pielikumā uzskaitīto sugu dzīvotnes, Direktīvas 2009/147/EK I pielikumā uzskaitīto sugu dzīvotnes, kā arī dzīvotnes, kuru aizsardzība ir nepieciešama, lai panāktu labu vides stāvokli, kā paredzēts Direktīvā 2008/56/EK, un jutīgas jūras ekosistēmas, kas definētas Padomes Regulas (EK) Nr. 734/2008 (27) 2. panta b) punktā;

8)

“jutīga suga” ir suga, kuras saglabāšanās stāvokli, tostarp tās dzīvotni, izplatību, populācijas lielumu vai populācijas stāvokli, nelabvēlīgi ietekmē cilvēka darbību, tostarp zvejas darbību, radītās noslodzes. Jutīgas sugas ir jo īpaši sugas, kas uzskaitītas Direktīvas 92/43/EEK II un IV pielikumā, sugas, uz kurām attiecas Direktīva 2009/147/EK, un sugas, kuru aizsardzība ir vajadzīga, lai sasniegtu labu vides stāvokli, kā paredzēts Direktīvā 2008/56/EK;

9)

“mazās pelaģiskās sugas” ir tādas sugas kā makrele, siļķe, stavrida, Eiropas anšovs, sardīne, putasu, argentīna, brētliņa un kapross;

10)

“konsultatīvās padomes” ir ieinteresēto personu grupas, kas izveidotas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 43. pantu;

11)

“tralis” ir zvejas rīks, kuru aktīvi velk viens vai vairāki zvejas kuģi un kuru veido tīkls, ko aizmugurē noslēdz maiss vai āmis;

12)

“velkamie zvejas rīki” ir traļi, dāņu vadi, dragas un tiem līdzīgi zvejas rīki, kurus ūdenī aktīvi pārvieto viens vai vairāki zvejas kuģi vai jebkura cita mehanizēta sistēma;

13)

“grunts tralis” ir tralis, kas ir konstruēts un aprīkots darbībai uz vai tuvu pie jūras gultnes;

14)

“pāru grunts tralis” ir grunts tralis, kuru vienlaikus velk divi kuģi, kas katrs velk vienu traļa pusi. Traļa horizontālo atvērumu nodrošina attālums starp abiem kuģiem, kad tie velk zvejas rīku;

15)

“pelaģiskais tralis” ir tralis, kas ir konstruēts un aprīkots darbībai ūdens virsslānī;

16)

“rāmja tralis” ir zvejas rīks, kura traļa linuma horizontālo atvērumu nodrošina rāmis, spārni vai līdzīga ierīce;

17)

“elektroimpulsa tralis” ir tralis, kurā jūras bioloģisko resursu zvejošanai izmanto elektrisko strāvu;

18)

“dāņu vads” vai “skotu vads” ir apņemošs un velkams zvejas rīks, ko vada no kuģa ar divām garām virvēm (vada virvēm) un kas konstruēts tā, lai virzītu zivis uz vada atvērumu. Šis zvejas rīks, kas ir izgatavots no linuma, pēc konstrukcijas ir līdzīgs grunts tralim;

19)

“no krasta velkami vadi” ir aptveroši tīkli un velkami tīkli, ko izmet no kuģa un velk krasta virzienā, jo tos vada no krasta vai no kuģa, kas ir noenkurojies pie krasta;

20)

“aptveroši tīkli” ir tīkli, ar ko zivis zvejo, tās aptverot gan no visām pusēm, gan no apakšas. Tie var būt vai arī nebūt aprīkoti ar savilcējvirvi;

21)

“riņķvads” vai “riņķu tīkli” ir jebkāds aptverošs tīkls, kura apakšējo daļu savelk kopā ar riņķvadu, kas atrodas tīkla apakšā un stiepjas cauri virknei riņķu, kuri piestiprināti apakšējai virvei, tādējādi ļaujot linumu savilkt un noslēgt;

22)

“dragas” ir zvejas rīki, kurus aktīvi velk vai nu ar kuģa galvenā dzinēja jaudu (kuģa draga), vai ar motorizētu vinču no noenkurota kuģa (mehanizēta draga), lai zvejotu gliemenes, vēderkājus vai sūkļus, un kuri sastāv no linuma maisa vai metāla groza, kas piestiprināts pie stingra dažādas formas un lieluma rāmja vai stieņa, kura apakšējā daļā var būt noapaļots, noasināts vai zobains skrāpis, un kas var būt aprīkots ar sliecēm un gremdējošām plāksnēm. Dažas dragas ir aprīkotas arī ar hidrauliskām iekārtām (hidrauliskās dragas). Šajā regulā dragas, ko no kuģa vai bez tā seklos ūdeņos velk ar rokām vai ar rokas vinčām, lai zvejotu gliemenes, vēderkājus vai sūkļus (rokas dragas), neuzskata par velkamiem zvejas rīkiem;

23)

“stacionāri tīkli” ir jebkāda veida žaunu tīkli, iepinējtīkli vai vairāksienu tīkli, kuri ir noenkuroti pie grunts, lai zivis tajos iepeldētu un iepītos vai ieķertos linuma acīs;

24)

“dreifējošs tīkls” jeb driftertīkls ir tīkls, ko uz ūdens virsmas vai noteiktā dziļumā notur peldspēju nodrošinošs aprīkojums un kas brīvi dreifē pa straumi atsevišķi vai kopā ar laivu, pie kuras tas var būt piestiprināts. Tas var būt aprīkots ar ierīcēm, kas stabilizē tīklu un/vai ierobežo tā dreifēšanu;

25)

“žaunu tīkls” ir stacionārs tīkls, kas izgatavots no viena linuma gabala un ko ūdenī vertikāli notur pludiņi un gremdes;

26)

“iepinējtīkls” ir stacionārs tīkls, ko veido linuma gabali, kas piesieti pie virvēm tā, lai tam būtu vairāk vaļīga linuma nekā žaunu tīklam;

27)

“vairāksienu tīkls” ir stacionārs tīkls, kas izgatavots no vairākām linuma kārtām, no kurām abas ārējās kārtas ir ar liela izmēra acīm un starp kurām atrodas kārta ar maza izmēra acīm;

28)

“kombinētais žaunu tīkls un vairāksienu tīkls” ir grunts žaunu tīkls kopā ar vairāksienu tīklu, kas ir piestiprināts apakšējā daļā;

29)

“āķu jeda” ir zvejas rīks, kas sastāv no galvenās jedas, kura var būt mainīga garuma un pie kuras attālumos, ko nosaka konkrētās mērķsugas, ir piestiprinātas atzaru auklas ar āķiem. Galvenā jeda var būt nostiprināta horizontāli pie grunts vai tuvu gruntij vai vertikāli, vai arī dreifēt ūdens virsējos slāņos;

30)

“zivju ķeramie grozi un venteri” ir lamatas sprostu vai grozu formā, kurām ir viena vai vairākas ieejas un kuras ir konstruētas vēžveidīgo, gliemju vai zivju zvejošanai un novietotas uz jūras gultnes vai pakarinātas virs tās;

31)

“rokas āķu rinda” ir viena zvejas aukla ar vienu vai vairākiem mānekļiem vai āķiem ar ēsmu;

32)

“Svētā Andreja krusts” ir greifers, kas ar šķērveida kustībām no jūras grunts ievāc, piemēram, gliemenes vai sarkanos koraļļus;

33)

“āmis” ir traļa pakaļējā daļa, kam ir vai nu cilindra forma ar viscaur vienādu perimetru, vai arī konusa forma. Tas var būt izgatavots no vienas vai vairākām linuma plāksnēm (linuma gabaliem), kuru malas ir sastiprinātas, un tajā var ietilpt pagarinājums, ko veido viena vai vairākas plāksnes, kuras atrodas tieši priekšā āmim sensu stricto;

34)

“linuma acs izmērs” ir:

i)

mezglotā linumā – lielākais attālums starp diviem pretējiem linuma acs mezgliem, kad linuma acs ir pilnībā nostiepta;

ii)

bezmezglu linumā – iekšējais attālums starp pretējām linuma acs savienojuma vietām, kad linuma acs ir pilnībā nostiepta paralēli tās garākajai iespējamajai asij;

35)

“kvadrātveida linuma acs” ir četrstūra acs, ko veido divi pāri vienāda nominālā garuma paralēlu malu, no kurām viens pāris ir paralēls, bet otrs – perpendikulārs tīkla garenvirziena asij;

36)

“rombveida linuma acs” ir linuma acs, kas sastāv no četrām vienāda garuma malām, no kurām divas linuma acs diagonāles ir perpendikulāras un viena diagonāle ir paralēla tīkla garenvirziena asij;

37)

“T90” ir traļi, dāņu vadi vai tiem līdzīgi velkami zvejas rīki, kuru āmis un pagarinājuma daļa ir izgatavota no mezglota rombveida acu linuma, kas pagriezts par 90° tā, lai galvenais auklas vijuma virziens linumā būtu paralēls vilkšanas virzienam;

38)

Bacoma tipa izejas logs” ir linuma plāksne, kas izgatavota no bezmezglu kvadrātveida acu linuma un ievietota āmja linuma augšējā plāksnē tā, lai zemākā mala atrastos ne tālāk kā četru linuma acu atstatumā no āmja savelkamās stropes;

39)

“selektīvais linums” ir linuma gabals, kas piestiprināts pie visa garneļu traļa perimetra āmja vai pagarinājuma priekšā un kas konusveidīgi sašaurinās līdz smailam galam, kurš ir piestiprināts pie garneļu traļa apakšējās linuma plāksnes. Vietā, kur selektīvais linums ir savienots ar āmi, tiek izgriezts izejas logs, lai sugas vai īpatņi, kas ir pārāk lieli, lai izietu cauri linuma acīm, varētu izkļūt no zvejas rīka, bet garneles izietu cauri selektīvajam linumam un nokļūtu āmī;

40)

“augstums” ir tīkla linuma acu (ieskaitot mezglus) augstumu summa, ko nosaka, mērot slapju linumu, kas nostiepts perpendikulāri peldošajai virvei;

41)

“ūdenī atrašanās laiks” ir laiks no brīža, kad zvejas rīku pirmo reizi ievieto ūdenī, līdz brīdim, kad tas atkal pilnībā ir pacelts uz zvejas kuģa;

42)

“zvejas rīka monitoringa sensori” ir attāli elektroniski sensori, kuri ir novietoti uz zvejas rīka, lai uzraudzītu galvenos darbības parametrus, tādus kā attālums starp traļa durvīm vai nozvejas apjoms;

43)

“āķu jeda ar gremdēm” ir āķu jeda, kuru veido āķi ar ēsmu un kurai ir piestiprināts papildu svars, lai palielinātu tās iegrimšanas ātrumu un tādējādi tā būtu īsāku laiku piekļūstama jūras putniem;

44)

“akustiskā atbaidīšanas ierīce” ir ierīce, kuras mērķis ir, raidot skaņas signālus, atbaidīt no zvejas rīkiem tādas sugas kā jūras zīdītājus;

45)

“putnu atbaidīšanas auklas” ir auklas, kas aprīkotas ar slokšņu virtenēm un piestiprinātas lielā augstumā netālu no zvejas kuģa pakaļgala, un laikā, kad tiek ievietoti āķi ar ēsmu, tiek vilktas, lai atbaidītu jūras putnus no āķiem;

46)

“tieša krājumu atjaunošana” ir darbība, kad dzīvus izvēlēto sugu savvaļas dzīvniekus ielaiž ūdeņos, kuros tie ir dabiski sastopami, lai izmantotu ūdens vides dabisko produkciju un tādā veidā palielinātu zvejniecībai pieejamo īpatņu skaitu un/vai uzlabotu krājuma dabisko papildināšanos;

47)

“pārvietošana” ir process, kad cilvēki ar nolūku nogādā un ielaiž sugas īpatņus apgabalos ar stabilām attiecīgās sugas populācijām;

48)

“selektivitātes snieguma rādītājs” ir atsauces instruments, ar ko uzrauga laika gaitā panākto progresu attiecībā uz to, kā sasniegti KZP mērķi līdz minimumam samazināt nevēlamas nozvejas;

49)

“žebērkļu šautene” ir pneimatiska vai mehāniska rokā turama šautene, ar ko zemūdens zvejas vajadzībām izšauj žebērkli;

50)

“optimālas selektivitātes ilgums (Lopt)” ir nozvejas vidējais ilgums, kas saskaņā ar labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem nodrošina krājuma īpatņu optimālu augšanu.

II NODAĻA

KOPĪGI TEHNISKIE PASĀKUMI

1. IEDAĻA

Aizliegtie zvejas rīki un izmantojumi

7. pants

Aizliegtie zvejas rīki un metodes

1.   Ir aizliegts zvejot vai iegūt jūras sugu īpatņus, izmantojot šādas metodes:

a)

toksiskas, apdullinošas vai kodīgas vielas;

b)

elektrisko strāvu, izņemot elektroimpulsa trali, kura izmantošana ir atļauta tikai saskaņā ar konkrētiem noteikumiem, kas minēti V pielikuma D daļā;

c)

sprāgstvielas;

d)

pneimatiskos āmurus vai citus atskaldīšanas instrumentus;

e)

velkamas ierīces sarkano vai cita veida koraļļu vai koraļļveidīgo organismu ieguvei;

f)

svētā Andreja krustu un līdzīgus velkamus greiferus sarkano vai cita veida koraļļu vai koraļļveidīgo sugu ieguvei;

g)

jebkādus šāviņus, izņemot tos, kurus izmanto, lai nogalinātu sprostā vai lamatās nokļuvušas tunzivis, un šāviņus no rokā turamiem šķēpiem un žebērkļu šautenēm, kuras izmanto atpūtas zvejā bez akvalanga, no rītausmas līdz krēslai;

2.   Neatkarīgi no 2. panta šo pantu piemēro Savienības kuģiem starptautiskajos ūdeņos un trešo valstu ūdeņos, izņemot, ja noteikumos, ko pieņēmušas daudzpusējas zivsaimniecības organizācijas, ar divpusējiem vai daudzpusējiem nolīgumiem, vai kāda trešā valsts, ir paredzēts citādi.

2. IEDAĻA

Vispārīgi ierobežojumi attiecībā uz zvejas rīkiem un to izmantošanas nosacījumi

8. pants

Vispārīgi velkamo zvejas rīku izmantošanas ierobežojumi

1.   Šīs regulas V–XI pielikuma nolūkā velkama zvejas rīka linuma acu izmērs, kā norādīts minētajos pielikumos, ir jebkura āmja un jebkura pagarinājuma, kas atrodas uz zvejas kuģa un ir piestiprināts vai ir derīgs piestiprināšanai pie jebkura velkama zvejas rīka, minimālais linuma acu izmērs. Šis punkts neattiecas uz ierīcēm, ko izmanto zvejas rīku monitoringa sensoru piestiprināšanai vai ko izmanto kopā ar ierīcēm zivju un bruņurupuču izkļūšanai no zvejas rīka. Papildu atkāpes attiecībā uz jūras sugām nolūkā uzlabot selektivitāti izmēra vai sugas ziņā var paredzēt deleģētajā aktā, kas pieņemts saskaņā ar 15. pantu.

2.   Uz dragām 1. punkta noteikumi neattiecas. Tomēr jebkurā reisā, kad uz kuģa pārvadā dragas, piemēro šādus noteikumus:

a)

ir aizliegts pārkraut jūras organismus;

b)

Baltijas jūrā ir aizliegts paturēt uz kuģa vai izkraut jebkuru jūras organismu daudzumu, izņemot gadījumus, kad vismaz 85 % to svara ir gliemji un/vai Furcellaria lumbricalis;

c)

visos pārējos jūras baseinos, izņemot Vidusjūru, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 1967/2006 13. pantu, ir aizliegts paturēt uz kuģa vai izkraut jebkuru jūras organismu daudzumu, izņemot gadījumus, kad vismaz 95 % to svara ir gliemenes, vēderkāji un sūkļi.

Šā punkta b) un c) apakšpunktu nepiemēro tādu sugu neplānotai nozvejai, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums, kas izklāstīts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā. Šādu neplānotu nozveju izkrauj un atskaita no kvotām.

3.   Kad viens vai vairāki zvejas kuģi vienlaikus velk vairākus zvejas rīkus, visu zvejas rīku linumam jābūt ar viena un tā paša nomināla izmēra acīm. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ievērojot 15. pantu un saskaņā ar 29. pantu, ar ko atkāpjas no šā punkta, ja tas, ka tiek izmantoti dažādi tīkli ar dažāda izmēra linuma acīm, sniedz tādu ieguvumu jūras bioloģisko resursu saglabāšanai, kas ir vismaz līdzvērtīgs pastāvošo zvejas metožu izmantošanai.

4.   Ir aizliegts izmantot jebkādas ierīces, kas nosprosto vai citā veidā faktiski samazina āmja vai jebkuras velkama zvejas rīka daļas linuma acs izmēru, kā arī turēt uz kuģa jebkādu šādu ierīci, kas ir speciāli paredzēta minētajam mērķim. Šis punkts neaizliedz izmantot īpašas ierīces, ko izmanto, lai samazinātu velkamo zvejas rīku nodilumu un lai tos stiprinātu vai lai veicinātu vai ierobežotu nozvejoto īpatņu izkļūšanu no zvejas rīka priekšējās daļas.

5.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka sīki izstrādātus noteikumus par āmju un 4. punktā minēto ierīču specifikāciju. Minētie īstenošanas akti pamatojas uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem un tehniskajiem ieteikumiem, un tajos var noteikt:

a)

auklas diametra ierobežojumus;

b)

āmja apkārtmēra ierobežojumus;

c)

linuma materiālu izmantošanas ierobežojumus;

d)

āmju konstrukciju un piestiprinājumus;

e)

ierīces, kuras atļauts izmantot, lai mazinātu nodilumu; un

f)

ierīces, kuras atļauts izmantot, lai mazinātu nozvejoto īpatņu izkļūšanu no zvejas rīka.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 30. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

9. pants

Vispārīgi stacionāro tīklu un dreifējošo tīklu izmantošanas ierobežojumi

1.   Aizliegts turēt uz kuģa vai izmantot vienu vai vairākus dreifējošus tīklus, kuru atsevišķais vai kopējais garums ir vairāk nekā 2,5 km.

2.   Aizliegts izmantot dreifējošus tīklus, lai zvejotu III pielikumā minētās sugas.

3.   Neatkarīgi no 1. punkta Baltijas jūrā aizliegts turēt uz kuģa vai izmantot jebkādus dreifējošus tīklus.

4.   Grunts žaunu tīklus, iepinējtīklus un vairāksienu tīklus ir aizliegts izmantot, lai zvejotu šādas sugas:

a)

garspuru tunzivs (Thunnus alalunga);

b)

zilā tunzivs (Thunnus thynnus);

c)

jūras plaudis (Brama brama);

d)

zobenzivs (Xiphias gladius);

e)

haizivis, kas pieder pie šādām sugām vai dzimtām: Hexanchus griseus; Cetorhinus maximus; visas Alopiidae dzimtas sugas; Carcharhinidae; Sphyrnidae; Isuridae; Lamnidae.

5.   Atkāpjoties no 4. punkta, ne vairāk kā trīs nejauši nozvejotus minētajā punktā minēto haizivju sugu īpatņus var paturēt uz kuģa vai izkraut ar noteikumu, ka saskaņā ar Savienības tiesību aktiem tie nepieder pie aizsargājamām sugām.

6.   Grunts žaunu tīklus, iepinējtīklus un vairāksienu tīklus ir aizliegts izmantot vietās, kur jūras kartē norādītais dziļums pārsniedz 200 m.

7.   Neatkarīgi no šā panta 6. punkta:

a)

ja jūras kartē norādītais dziļums ir starp 200 un 600 m, piemēro konkrētas atkāpes, kas noteiktas V pielikuma C daļas 6.1. punktā, VI pielikuma C daļas 9.1. punktā un VII pielikuma C daļas 4.1. punktā;

b)

Vidusjūrā ir atļauts grunts žaunu tīklus, iepinējtīklus un vairāksienu tīklus izmantot jebkurā vietā, kur jūras kartē norādītais dziļums pārsniedz 200 metrus.

3. IEDAĻA

Jutīgu sugu un dzīvotņu aizsardzība

10. pants

Aizliegtās zivju un gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu sugas

1.   Ir aizliegts nozvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut Direktīvas 92/43/EEK IV pielikumā minēto sugu zivis vai gliemjus, vēžveidīgos un adatādaiņus, izņemot gadījumus, kad ir piešķirtas atkāpes saskaņā ar minētās direktīvas 16. pantu.

2.   Papildus 1. punktā minētajām sugām Savienības kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, uzglabāt, pārdot, izlikt vai piedāvāt pārdošanai I pielikumā minētās sugas vai sugas, kuras ir aizliegts zvejot ar citiem Savienības tiesību aktiem.

3.   Nejauši nozvejotiem 1. un 2. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums, un tos tūlīt atlaiž jūrā, izņemot nolūkā ļaut veikt nejauši nogalināto īpatņu zinātnisko izpēti saskaņā ar piemērojamiem Savienības tiesību aktiem.

4.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 29. pantu, lai grozītu I pielikumā iekļauto sarakstu, ja labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi liecina, ka ir nepieciešamas minētā saraksta grozījums.

5.   Saskaņā ar šā panta 4. punktu pieņemto pasākumu mērķis ir sasniegt 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikto mērķrādītāju, un tajos var ņemt vērā starptautiskus nolīgumus par jutīgu sugu aizsardzību.

11. pants

Jūras zīdītāju, jūras putnu un jūras rāpuļu nozvejas

1.   Aizliegts nozvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut jūras zīdītājus vai jūras rāpuļus, kas minēti Direktīvas 92/43/EEK II un IV pielikumā, un to sugu jūras putnus, uz kurām attiecas Direktīva 2009/147/EK.

2.   Nozvejā iegūtiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums, un tos tūlīt atbrīvo.

3.   Neatkarīgi no 1. un 2. punkta ir atļauts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut 1. punktā minēto jūras sugu īpatņus, kas nozvejoti nejauši, ciktāl tādas darbības ir vajadzīgas, lai palīdzētu atsevišķiem dzīvniekiem atgūties un ļautu zinātniski pētīt nejauši nogalinātos īpatņus, un ar nosacījumu, ka saskaņā ar piemērojamiem Savienības tiesību aktiem attiecīgās kompetentās valsts iestādes iepriekš ir pilnībā informētas iespējami drīz pēc nozvejošanas.

4.   Pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, dalībvalsts var saviem karoga kuģiem noteikt ietekmējuma mazināšanas pasākumus vai konkrētu zvejas rīku izmantošanas ierobežojumus. Šādi pasākumi līdz minimumam samazina un, kad vien iespējams, izskauž šā panta 1. punktā minēto sugu nozvejas, tie ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā noteiktajiem mērķiem un ir vismaz tikpat stingri kā tehniskie pasākumi, kas piemērojami saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

5.   Saskaņā ar šā panta 4. punktu pieņemto pasākumu mērķis ir sasniegt 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikto mērķrādītāju. Dalībvalsts kontroles nolūkā informē citas attiecīgās dalībvalstis par noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šā panta 4. punktu. Tās arī dara publiski pieejamu attiecīgo informāciju par šādiem pasākumiem.

12. pants

Jutīgu dzīvotņu, arī jutīgu jūras ekosistēmu, aizsardzība

1.   II pielikumā norādītos zvejas rīkus ir aizliegts izmantot attiecīgajos apgabalos, kas noteikti minētajā pielikumā.

2.   Ja labākajos pieejamajos zinātniskajos ieteikumos ir ieteikts grozīt II pielikumā iekļauto apgabalu sarakstu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 29. pantu un ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 11. panta 2. un 3. punktā paredzēto procedūru, lai attiecīgi grozītu II pielikumu. Kad Komisija pieņem šādus grozījumus, tā pievērš īpašu uzmanību tam, lai tiktu mazināta nelabvēlīgā ietekme, ko radītu zvejas darbību pārvietošana uz citiem jutīgiem apgabaliem.

3.   Ja 1. punktā minētās dzīvotnes vai citas jutīgas dzīvotnes, tostarp jutīgas jūras ekosistēmas, ir sastopamas ūdeņos, kas ir dalībvalsts suverenitātē vai jurisdikcijā, attiecīgā dalībvalsts var saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 11. pantā paredzēto procedūru noteikt zvejas aizlieguma apgabalus vai citus saglabāšanas pasākumus, lai aizsargātu šādas dzīvotnes. Šādi pasākumi ir saderīgi ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā noteiktajiem mērķiem un ir vismaz tikpat stingri kā Savienības tiesību aktos paredzētie pasākumi.

4.   Saskaņā ar šā panta 2. un 3. punktu pieņemto pasākumu mērķis ir sasniegt 4. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteikto mērķrādītāju.

4. IEDAĻA

Minimālie saglabāšanas references izmēri

13. pants

Minimālie saglabāšanas references izmēri

1.   Šīs regulas V–X pielikuma A daļā minēto jūras sugu īpatņu minimālos saglabāšanas references izmērus piemēro, lai:

a)

nodrošinātu jūras sugu mazuļu aizsardzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 11. un 12. punktu;

b)

izveidotu zivju krājumu atjaunošanas apgabalus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 8. pantu;

c)

noteiktu minimālos tirdzniecības izmērus, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1379/2013 (28) 47. panta 2. punktu.

2.   Jūras sugu īpatņu izmēru mēra saskaņā ar IV pielikumu.

3.   Ja jūras sugu īpatņu izmēra noteikšanai ir paredzētas vairākas metodes, īpatni neuzskata par tādu, kas ir mazāks par minimālo saglabāšanas references izmēru, ja ar jebkuru no šīm metodēm noteiktais izmērs ir vienāds ar minimālo saglabāšanas references izmēru vai lielāks par to.

4.   Omārus, langustus un gliemenes un vēderkājus, kas pieder kādai no sugām, kam V, VI vai VII pielikumā ir noteikts minimālais saglabāšanas references izmērs, drīkst turēt uz kuģa tikai veselus un izkraut tikai veselus.

5. IEDAĻA

Izmetumu samazināšanas pasākumi

14. pants

Izmēģinājuma projekti nevēlamas nozvejas novēršanai

1.   Neskarot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 14. pantu, dalībvalstis var īstenot izmēģinājuma projektus ar mērķi izpētīt metodes, kā nepieļaut, līdz minimumam samazināt un izskaust nevēlamas nozvejas. Minētajos izmēģinājuma projektos ņem vērā attiecīgo konsultatīvo padomju atzinumus, un tie pamatojas uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem.

2.   Ja minēto izmēģinājuma pētījumu rezultāti vai citi zinātniskie ieteikumi liecina, ka nevēlamas nozvejas ir nozīmīgas, attiecīgās dalībvalstis saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 19. pantu cenšas noteikt tehniskos pasākumus attiecīgo nevēlamo nozveju samazināšanai.

III NODAĻA

REĢIONALIZĀCIJA

15. pants

Reģionālie tehniskie pasākumi

1.   Reģionālā līmenī noteiktie tehniskie pasākumi ir izklāstīti šādos pielikumos:

a)

V pielikumā attiecībā uz Ziemeļjūru;

b)

VI pielikumā attiecībā uz ziemeļrietumu ūdeņiem;

c)

VII pielikumā attiecībā uz dienvidrietumu ūdeņiem;

d)

VIII pielikumā attiecībā uz Baltijas jūru;

e)

IX pielikumā attiecībā uz Vidusjūru;

f)

X pielikumā attiecībā uz Melno jūru;

g)

XI pielikumā attiecībā uz Savienības ūdeņiem Indijas okeānā un Atlantijas okeāna rietumu daļā;

h)

XIII pielikumā attiecībā uz jutīgām sugām.

2.   Nolūkā ņemt vērā attiecīgo zivsaimniecību reģionālās īpatnības Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 29. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu, lai grozītu, papildinātu, atceltu šā panta 1. punktā minētajos pielikumos izklāstītos tehniskos pasākumus vai noteiktu atkāpes no tiem, tostarp īstenojot izkraušanas pienākumu saistībā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 5. un 6. punktu. Komisija šādus deleģētos aktus pieņem, balstoties uz kopīgu ieteikumu, kas ir iesniegts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu un ar šīs regulas III nodaļas attiecīgajiem pantiem.

3.   Šādu deleģēto aktu pieņemšanas nolūkā pārvaldībā tieši ieinteresētās dalībvalstis var iesniegt kopīgus ieteikumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 1. punktu; pirmo reizi to dara ne vēlāk kā 24 mēnešus un pēc tam ne vēlāk kā 18 mēnešus ikreiz pēc tam, kad ir iesniegts šīs regulas 31. panta 1. punktā minētais ziņojums. Tās var iesniegt šādus ieteikumus arī tad, kad to uzskata par nepieciešamu.

4.   Saskaņā ar šā panta 2. punktu pieņemtie tehniskie pasākumi:

a)

ir paredzēti, lai īstenotu mērķus un sasniegtu mērķrādītājus, kas noteikti šīs regulas 3. un 4. pantā;

b)

paredzēti, lai īstenotu mērķus un nodrošinātu atbilstību nosacījumiem, kas izklāstīti citos attiecīgajos KZP jomas Savienības aktos, jo īpaši daudzgadu plānos, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. un 10. pantā;

c)

noteikti, vadoties pēc labas pārvaldības principiem, kas izklāstīti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 3. pantā;

d)

sniedz vismaz tādus ieguvumus jūras bioloģisko resursu saglabāšanai, kas ir vismaz līdzvērtīgi 1. punktā minētajiem pasākumiem, jo īpaši tādos aspektos kā izmantošanas modeļi un aizsardzības līmenis, kas paredzēts jutīgām sugām un dzīvotnēm. Ņem vērā arī zvejas darbību potenciālo ietekmi uz jūras ekosistēmu.

5.   Nosacījumu piemērošana saistībā ar 27. pantā un V līdz XI pielikumu B daļā izklāstītajām linuma acu izmēru specifikācijām neizraisa to selektivitātes standartu pasliktināšanos, jo īpaši no zivju mazuļu nozvejas palielināšanās viedokļa, kas pastāv 2019. gada 14. augustā, un tie ir paredzēti, lai īstenotu mērķus un sasniegtu mērķrādītājus, kas noteikti 3. un 4. pantā.

6.   Kopīgajos ieteikumos, ko iesniedz, lai pieņemtu 2. punktā minētos pasākumus, dalībvalstis sniedz zinātniskus pierādījumus, lai pamatotu minēto pasākumu pieņemšanu.

7.   Komisija var lūgt ZZTEK novērtēt 2. punktā minētos kopīgos ieteikumus.

16. pants

Zvejas rīku selektivitāte sugas un izmēra ziņā

Kopīgajā ieteikumā, ko iesniedz, lai pieņemtu 15. panta 2. punktā minētos pasākumus saistībā ar zvejas rīku izmēra un sugu selektīvajām īpašībām, sniedz zinātniskus pierādījumus, kas apliecina, ka minēto pasākumu rezultātā attiecībā uz konkrētām sugām vai sugu kombinācijām tiek panāktas selektivitātes īpašības, kas ir vismaz līdzvērtīgas V–X pielikuma B daļā un XI pielikuma A daļā minēto zvejas rīku selektivitātes īpašībām.

17. pants

Zvejas aizlieguma apgabali vai zvejai ierobežotie apgabali zivju mazuļu un nārsta baru aizsardzībai

Kopīgajā ieteikumā, ko iesniedz, lai pieņemtu 15. panta 2. punktā minētos pasākumus saistībā ar V–VIII un X pielikuma C daļu un XI pielikuma B daļu vai lai izveidotu jaunus zvejas aizlieguma apgabalus vai zvejai ierobežotos apgabalus, attiecībā uz šādiem slēgtiem vai ierobežotiem apgabaliem ietver turpmāk norādītos elementus:

a)

aizlieguma mērķis;

b)

aizlieguma ģeogrāfiskais apmērs un ilgums;

c)

konkrētu zvejas rīku ierobežojumi; un

d)

kontroles un uzraudzības kārtība.

18. pants

Minimālie saglabāšanas references izmēri

Kopīgajā ieteikumā, ko iesniedz, lai pieņemtu 15. panta 2. punktā minētos pasākumus saistībā ar V–X pielikuma A daļu, ievēro mērķi nodrošināt jūras sugu mazuļu aizsardzību.

19. pants

Reāllaika zvejas aizliegumi un noteikumi par zvejas darbību vietas maiņu

1.   Kopīgajā ieteikumā, ko iesniedz, lai pieņemtu 15. panta 2. punktā minētos pasākumus saistībā ar reāllaika zvejas aizliegumu izveidošanu ar mērķi nodrošināt jutīgu sugu vai zivju mazuļu vai nārsta baru vai gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu baru aizsardzību, ietver šādus elementus:

a)

aizlieguma ģeogrāfiskais apmērs un ilgums;

b)

sugas un robežvērtības, kas ir aizlieguma iemesls;

c)

īpaši selektīvu zvejas rīku izmantošana, kas dod tiesības piekļūt apgabalam, kurā noteikts zvejas aizliegums; un

d)

kontroles un uzraudzības kārtība.

2.   Kopīgajā ieteikumā, ko iesniedz, lai pieņemtu 15. panta 2. punktā minētos pasākumus saistībā ar noteikumiem par zvejas darbību vietas maiņu, ietver šādus elementus:

a)

sugas un robežvērtības, kas iedarbina pienākumu mainīt zvejas darbību vietu;

b)

attālumu, par kādu zvejas kuģim ir jāpārvietojas prom no savas iepriekšējās zvejas vietas.

20. pants

Novatoriski zvejas rīki

1.   Kopīgajā ieteikumā, ko iesniedz nolūkā pieņemt 15. panta 2. punktā minētos pasākumus saistībā ar novatorisku zvejas rīku izmantošanu konkrētā jūras baseinā, ietver novērtējumu par šādu zvejas rīku izmantošanas iespējamo ietekmi uz mērķsugām un uz jutīgām sugām un dzīvotnēm. Attiecīgās dalībvalstis ievāc attiecīgos datus, kas ir vajadzīgi šādam novērtējumam.

2.   Novatorisku zvejas rīku izmantošana netiek atļauta, ja 1. punktā minētie novērtējumi liecina, ka to izmantošana radītu būtiski nelabvēlīgu ietekmi uz jutīgām dzīvotnēm un nemērķa sugām.

21. pants

Dabas saglabāšanas pasākumi

Kopīgajā ieteikumā, ko iesniedz, lai pieņemtu 15. panta 2. punktā minētos pasākumus attiecībā uz jutīgu sugu un dzīvotņu aizsardzību, var jo īpaši:

a)

pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, izstrādāt sarakstus ar jutīgām sugām un dzīvotnēm, ko visvairāk apdraud zvejas darbības attiecīgajā reģionā;

b)

norādīt pasākumus, kas papildina XIII pielikumā minētos pasākumus vai sniedz alternatīvu tiem, lai tādā veidā līdz minimumam samazinātu 11. pantā minēto sugu īpatņu nejaušu nozvejošanu;

c)

sniegt informāciju par to, cik efektīvi ir pastāvošie ietekmējuma mazināšanas pasākumi un uzraudzības procedūras;

d)

norādīt pasākumus, kas līdz minimumam samazina zvejas rīku ietekmi uz jutīgām dzīvotnēm;

e)

noteikt konkrētu zvejas rīku ekspluatācijas ierobežojumus vai ieviest konkrētu zvejas rīku izmantošanas pilnīgu aizliegumu apgabalā, kurā šādi zvejas rīki apdraud 10. un 11. pantā minēto sugu vai citu jutīgu dzīvotņu saglabāšanās stāvokli minētajā apgabalā.

22. pants

Reģionāli pasākumi saskaņā ar pagaidu izmetumu plāniem

1.   Kad dalībvalstis iesniedz kopīgus ieteikumus par tehnisko pasākumu noteikšanu pagaidu izmetumu plānos, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 6. punktā, minētajos ieteikumos cita starpā var iekļaut šādus elementus:

a)

zvejas rīku specifikācijas un noteikumi par to izmantošanu;

b)

specifikācijas attiecībā uz zvejas rīku izmainīšanu vai selektivitātes ierīču izmantošanu ar mērķi uzlabot selektivitāti izmēra vai sugas ziņā;

c)

konkrētu zvejas rīku izmantošanas un zvejas darbību ierobežojumi vai aizliegumi konkrētos apgabalos vai laikposmos;

d)

minimālie saglabāšanas references izmēri;

e)

atkāpes, kas pieņemtas, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4. punktu.

2.   Ar šā panta 1. punktā minētajiem pasākumiem tiecas sasniegt 3. pantā noteiktos mērķus un jo īpaši aizsargāt zivju vai gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu mazuļu vai nārsta barus.

23. pants

Izmēģinājuma projekti par nozvejas un izmetumu pilnīgu dokumentāciju

1.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 29. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu nolūkā papildināt šo regulu, nosakot izmēģinājuma projektus, ar kuriem tiek izveidota nozveju un izmetumu pilnīgas dokumentācijas sistēma, kuras pamatā ir izmērāmi mērķi un mērķrādītāji, lai panāktu uz rezultātiem balstītu zivsaimniecības pārvaldību.

2.   Šā panta 1. punktā minētie izmēģinājuma projekti var atkāpties no V–XI pielikumu B daļā izklāstītajiem pasākumiem konkrētā apgabalā uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu, ar noteikumu, ka var pierādīt, ka šādi izmēģinājuma projekti veicina 3. un 4. pantā noteiktos mērķu un mērķrādītāju sasniegšanu un jo īpaši – ka ar tiem cenšas uzlabot attiecīgo zvejas rīku vai zvejas paņēmienu selektivitāti vai citādi mazināt to vidisko ietekmi. Minēto viena gada periodu var pagarināt uz vēl vienu gadu ar tādiem pašiem nosacījumiem. Izmēģinājuma projektos var iekļaut ne vairāk kā 5 % no katras dalībvalsts zvejas kuģiem attiecīgajā zvejas veidā.

3.   Ja dalībvalstis iesniedz kopīgus ieteikumus par 1. punktā minēto izmēģinājuma projektu izveidošanu, tās sniedz zinātniskus pierādījumus, kas pamato to pieņemšanu. ZZTEK novērtē minētos kopīgos ieteikumus un šo novērtējumu publisko. Sešu mēnešu laikā pēc projekta beigām dalībvalstis iesniedz Komisijai ziņojumu, kurā izklāstīti tā rezultāti, tostarp detalizēts novērtējums par selektivitātes un citādas vidiskās ietekmes izmaiņām.

4.   ZZTEK novērtē 3. punktā minēto ziņojumu. Gadījumā, ja jaunā zvejas rīka vai zvejas paņēmiena ieguldījums 2. punktā minētā mērķa sasniegšanā tiek novērtēts pozitīvi, Komisija saskaņā ar LESD var iesniegt priekšlikumu, ar ko vispārīgi atļautu lietot minēto rīku vai paņēmienu. ZZTEK novērtējumu publisko.

5.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 29. pantu nolūkā papildināt šo regulu, nosakot tehniskās specifikācijas šā panta 1. punktā minētajai nozveju un izmetumu pilnīgas dokumentācijas sistēmai.

24. pants

Īstenošanas akti

1.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka:

a)

specifikācijas attiecībā uz selektīvām ierīcēm, ko piestiprina V–IX pielikuma B daļā minētajiem zvejas rīkiem;

b)

sīki izstrādātus noteikumus par V pielikuma D daļā aprakstītā zvejas rīka specifikācijām attiecībā uz zvejas rīka konstrukcijas ierobežojumiem un kontroles un uzraudzības pasākumiem, kas jāpieņem karoga dalībvalstij;

c)

sīki izstrādātus noteikumus par kontroles un uzraudzības pasākumiem, kas jāpieņem karoga dalībvalstij, kad tiek izmantoti V pielikuma C daļas 6. punktā, VI pielikuma C daļas 9. punktā un VII pielikuma C daļas 4. punktā minētie zvejas rīki;

d)

sīki izstrādātus noteikumus par kontroles un uzraudzības pasākumiem, kas jāpieņem attiecībā uz V pielikuma C daļas 2. punktā un VI pielikuma C daļas 6. un 7. punktā minētajiem zvejas aizlieguma apgabaliem vai zvejai ierobežotajiem apgabaliem;

e)

sīki izstrādātus noteikumus par XIII pielikuma A daļā minēto akustisko atbaidīšanas ierīču signālu un izmantošanas parametriem;

f)

sīki izstrādātus noteikumus par XIII pielikuma B daļā minēto putnu atbaidīšanas auklu un ar gremdēm aprīkotu āķu jedu konstrukciju un izmantošanu;

g)

sīki izstrādātus noteikumus par XIII pielikuma C daļā minētās ierīces bruņurupuču izkļūšanai no zvejas rīka specifikāciju.

2.   Panta 1. punktā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 30. panta 2. punktu.

IV NODAĻA

ZINĀTNISKĀ IZPĒTE, TIEŠA KRĀJUMU ATJAUNOŠANA UN PĀRVIETOŠANA

25. pants

Zinātniskā izpēte

1.   Šajā regulā paredzētos tehniskos pasākumus nepiemēro zvejas operācijām, ko veic zinātniskās izpētes nolūkā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

zvejas operācijas jāveic ar karoga dalībvalsts atļauju un tās pārziņā;

b)

Komisija un dalībvalsts, kuras suverenitātē vai jurisdikcijā esošos ūdeņos notiek zvejas operācijas (“piekrastes dalībvalsts”), vismaz divas nedēļas iepriekš, nosūtot ziņas par iesaistītajiem kuģiem un veicamo zinātnisko izpēti, jāinformē par nodomu veikt šādas zvejas operācijas;

c)

kuģim vai kuģiem, kas veic zvejas operācijas, jābūt derīgai zvejas atļaujai, kura izdota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu;

d)

ja piekrastes dalībvalsts to pieprasa karoga dalībvalstij, kuģa kapteinim zvejas operāciju laikā uz kuģa ir jāuzņem novērotājs no piekrastes dalībvalsts, ja vien tas ir iespējams no drošības viedokļa;

e)

zvejas operācijas, ko komerciāli kuģi veic zinātniskas izpētes nolūkos, ir ierobežotas laikā. Ja zvejas operācijās, ko komerciāli kuģi veic konkrētas izpētes nolūkos, ir iesaistīti vairāk nekā seši komerciāli kuģi, karoga dalībvalsts vismaz trīs mēnešus iepriekš informē Komisiju un attiecīgā gadījumā cenšas iegūt ZZTEK atzinumu, lai apstiprinātu, ka tāda līmeņa līdzdalība ir pamatota ar zinātniskiem apsvērumiem; ja saskaņā ar ZZTEK atzinumu šāds līdzdalības līmenis netiek uzskatīts par pamatotu, attiecīgā dalībvalsts attiecīgi groza zinātniskas izpētes nosacījumus;

f)

gadījumā, ja izmanto elektroimpulsa trali, kuģiem, kuri veic zinātnisku izpēti, ir jāievēro konkrēts zinātnisks protokols kā daļa no zinātniskas izpētes plāna, kuru ir izskatījusi un apstiprinājusi ICES vai ZZTEK, kā arī uzraudzības, kontroles un novērtēšanas sistēma.

2.   Jūras sugu īpatņus, kas nozvejoti šā panta 1. punktā norādītajos nolūkos, drīkst pārdot, uzglabāt, izlikt vai piedāvāt pārdošanai ar nosacījumu, ka attiecīgā gadījumā tos atskaita no kvotām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. panta 6. punktu un ka:

a)

tie atbilst šīs regulas IV–X pielikumā noteiktajiem minimālajiem saglabāšanas references izmēriem; vai

b)

tos pārdod citiem mērķiem, nevis tiešai lietošanai pārtikā.

26. pants

Tieša krājumu atjaunošana un pārvietošana

1.   Šajā regulā paredzētos tehniskos pasākumus nepiemēro zvejas operācijām, ko veic vienīgi jūras sugu krājumu tiešas atjaunošanas vai pārvietošanas nolūkā, ja minētās operācijas tiek veiktas ar pārvaldībā tieši ieinteresētas dalībvalsts vai dalībvalstu atļauju un tās (to) pārziņā.

2.   Ja krājumu tiešu atjaunošanu vai pārvietošanu veic citas dalībvalsts vai dalībvalstu ūdeņos, Komisiju un visas attiecīgās dalībvalstis vismaz 20 kalendārās dienas iepriekš informē par nolūku veikt šādas zvejas operācijas.

V NODAĻA

NOSACĪJUMI ATTIECĪBĀ UZ LINUMA ACS IZMĒRU SPECIFIKĀCIJĀM

27. pants

Nosacījumi attiecībā uz linuma acs izmēru specifikācijām

1.   Nozvejas procentuālais daudzums, kā minēts V–VIII pielikumā, nozīmē sugu maksimālo procentuālo daudzumu, kas pieļaujams, lai kvalificētos konkrētiem linuma acs izmēriem, kuri izklāstīti minētajos pielikumos. Šāds procentuālais daudzums neskar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā minēto nozveju izkraušanas pienākumu.

2.   Nozvejas procentuālo daudzumu aprēķina kā visu jūras bioloģisko resursu dzīvsvara proporciju, kas izkrauti pēc katra zvejas reisa.

3.   Nozvejas procentuālo daudzumu, kas minēts 2. punktā, var aprēķināt uz viena vai vairāku reprezentatīvu paraugu pamata.

4.   Šā panta mērķiem vesela Norvēģijas omāra ekvivalento svaru iegūst, pareizinot Norvēģijas omāra astu svaru ar trīs.

5.   Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu dalībvalstis var izsniegt zvejas atļaujas kuģiem, kas kuģo ar to karogiem, ja tie ir iesaistīti zvejas darbībās, izmantojot konkrētos linuma acs izmērus, kas paredzēti V–XI pielikumā. Šādas atļaujas var apturēt vai anulēt, ja ir konstatēts, ka kuģis neatbilst specializētajā zvejā noteiktajiem nozvejas procentuālajiem daudzumiem, kas paredzēti V–VIII pielikumā.

6.   Šis pants neskar Regulu (EK) Nr. 1224/2009.

7.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ievērojot 15. pantu un saskaņā ar 29. pantu, lai attiecībā uz atbilstīgām V–X pielikuma B daļā un XI pielikuma A daļā minētām sugām precīzāk definētu terminu “specializētā zveja”. Šajā nolūkā attiecīgās zvejniecības nozares pārvaldībā tieši ieinteresētās dalībvalstis jebkādus kopīgus ieteikumus pirmo reizi iesniedz ne vēlāk kā 2020. gada 15. augustā.

VI NODAĻA

TEHNISKIE PASĀKUMI NEAFC PĀRVALDĪBAS APGABALĀ

28. pants

Tehniskie pasākumi NEAFC pārvaldības apgabalā

NEAFC pārvaldības apgabalā piemērojamie tehniskie pasākumi ir noteikti XII pielikumā.

VII NODAĻA

PROCEDŪRAS NOTEIKUMI

29. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 2. panta 2. punktā, 8. panta 3. punktā, 10. panta 4. punktā, 12. panta 2. punktā, 15. panta 2. punktā, 23. panta 1. un 5. punktā, 27. panta 7. punktā un 31. panta 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 14. augusta. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 2. panta 2. punktā, 8. panta 3. punktā, 10. panta 4. punktā, 12. panta 2. punktā, 15. panta 2. punktā, 23. panta 1. un 5. punktā, 27. panta 7. punktā un 31. panta 4. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģēta akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 2. panta 2. punktu, 8. panta 3. punktu, 10. panta 4. punktu, 12. panta 2. punktu, 15. panta 2. punktu, 23. panta 1. un 5. punktu, 27. panta 7. punktu un 31. panta 4. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

30. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz Zvejniecības un akvakultūras komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 47. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

VIII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

31. pants

Pārskatīšana un ziņošana

1.   Līdz 2020. gada 31. decembrim un pēc tam katru trešo gadu, pamatojoties uz dalībvalstu un attiecīgo konsultatīvo padomju sniegto informāciju un ņemot vērā ZZTEK veiktu izvērtējumu, Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par šīs regulas īstenošanu. Minētajā ziņojumā novērtē, kādā mērā tehniskie pasākumi gan reģionālā līmenī, gan Savienības līmenī ir palīdzējuši īstenot 3. pantā noteiktos mērķus un sasniegt 4. pantā noteiktos mērķrādītājus. Minētajā ziņojumā atsaucas arī uz ICES ieteikumu attiecībā uz panākto progresu vai novatorisku zvejas rīku radīto ietekmi. Šajā ziņojumā izdara secinājumus par pozitīvo vai negatīvo ietekmi uz jūras ekosistēmām, jutīgām dzīvotnēm un selektivitāti.

2.   Šā panta 1. punktā minētajā ziņojumā cita starpā iekļauj novērtējumu par tehnisko pasākumu ieguldījumu izmantošanas modeļu optimizēšanā, kā paredzēts 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā. Šajā nolūkā kā vienu no galvenajiem selektivitātes snieguma rādītājiem attiecībā uz XIV pielikumā uzskaitīto sugu krājumiem ziņojumā cita starpā var iekļaut optimālo selektivitātes garumu (Lopt), ko salīdzina ar katrā aplūkotajā gadā nozvejoto zivju vidējo garumu.

3.   Pamatojoties uz minēto ziņojumu, ja reģionālā līmenī ir pierādījumi, ka mērķi un mērķrādītāji nav sasniegti, minētā reģiona dalībvalstis divpadsmit mēnešu laikā pēc 1. punktā minētā ziņojuma iesniegšanas iesniedz plānu, kurā noteiktas darbības, kas veicamas, lai veicinātu minēto mērķu un mērķrādītāju sasniegšanu.

4.   Pamatojoties uz minēto ziņojumu, Komisija var arī ierosināt Eiropas Parlamentam un Padomei visus vajadzīgos grozījumus šajā regulā. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ievērojot 15. pantu un saskaņā ar 29. pantu, lai grozītu XIV pielikumā uzskaitīto sugu sarakstu.

32. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1967/2006

Regulu (EK) Nr. 1967/2006 groza šādi:

a)

regulas 3., 8. līdz 12., 14., 15., 16. un 25. pantu svītro;

b)

regulas II, III un IV pielikumu svītro.

Atsauces uz svītrotajiem pantiem un pielikumiem uzskata par atsaucēm uz šīs regulas attiecīgajiem noteikumiem.

33. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1224/2009

Regulas (EK) Nr. 1224/2009 IV sadaļas IV nodaļu groza šādi:

a)

nodaļas 3. iedaļu svītro;

b)

pievieno šādu iedaļu:

4. iedaļa

Pārstrāde uz kuģa un pelaģiskās zvejniecības

54.a pants

Pārstrāde uz kuģa

1.   Ir aizliegts uz zvejas kuģa pakļaut zivis jebkādai fizikālai vai ķīmiskai apstrādei, lai tādā veidā ražotu zivju miltus, zivju eļļu vai līdzīgus produktus, vai šādā nolūkā pārkraut nozvejotās zivis citā kuģī.

2.   Šā panta 1. punktu nepiemēro:

a)

atkritumu pārstrādei vai pārkraušanai citā kuģī; vai

b)

surimi ražošanai uz zvejas kuģa.

54.b pants

Ierobežojumi, ko pelaģiskās zvejas kuģiem piemēro attiecībā uz rīcību ar nozveju un tās izkraušanu

1.   Maksimālais attālums starp ūdens separatora restēm uz pelaģiskās zvejas kuģiem, kuri zvejo makreles, siļķes un stavridas un darbojas NEAFC konvencijas apgabalā, kas definēts Regulas (ES) Nr. 1236/2010 3. panta 2. punktā, ir 10 mm.

Restes ir piemetinātas to atrašanās vietā. Ja ūdens separatoram ir nevis restes, bet caurumi, šo caurumu maksimālais diametrs nepārsniedz 10 mm. Caurumu diametrs teknēs pirms ūdens separatora nav lielāks par 15 mm.

2.   Pelaģiskās zvejas kuģiem, kas darbojas NEAFC konvencijas apgabalā, ir aizliegts izkraut zivis zem kuģa ūdenslīnijas no bufertvertnēm vai ar aukstumiekārtu dzesināta jūras ūdens tvertnēm.

3.   Kuģa kapteinis nosūta savas karoga dalībvalsts kompetentajām zivsaimniecības iestādēm rasējumus, kurus apstiprinājušas karoga dalībvalsts kompetentās iestādes un kuri attiecas uz nozvejas manipulēšanas un izkraušanas iekārtām uz pelaģiskās zvejas kuģiem, kas NEAFC konvencijas apgabalā zvejo makreles, siļķes un stavridas, kā arī šādu rasējumu grozījumus. Kuģu karoga dalībvalsts kompetentās iestādes periodiski verificē iesniegto rasējumu pareizību. Uz kuģa visu laiku atrodas rasējumu kopijas.

54.c pants

Automātiskās šķirošanas mašīnas izmantošanas ierobežojumi

1.   Uz zvejas kuģa ir aizliegts turēt vai izmantot iekārtas, kas spēj automātiski pēc izmēra vai dzimuma atlasīt siļķes, makreles vai stavridas.

2.   Tomēr šādas iekārtas ir atļauts turēt un izmantot tad, ja:

a)

uz kuģa vienlaikus neatrodas un netiek izmantoti velkamie zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 70 milimetriem, vai viens vai vairāki riņķvadi vai tiem līdzīgi zvejas rīki; vai

b)

visa nozveja, ko drīkst likumīgi paturēt uz kuģa:

i)

tiek uzglabāta saldētā veidā;

ii)

atlasītās zivis tiek sasaldētas tūlīt pēc atlasīšanas, un atlasītās zivis netiek atlaistas jūrā; un

iii)

iekārta ir uzstādīta un novietota uz kuģa tā, lai nodrošinātu tūlītēju sasaldēšanu un nepieļautu jūras sugu īpatņu atlaišanu jūrā.

3.   Atkāpjoties no šā panta 1. un 2. punkta, Kategatā uz jebkura kuģa, kam ir atļauts zvejot Baltijas jūrā, Beltos vai Zunda šaurumā, ja šim kuģim ir saskaņā ar 7. pantu izdota zvejas atļauja, drīkst būt automātiska atlasīšanas iekārta. Zvejas atļaujā ir noteiktas sugas, apgabali, laikposmi un citi vajadzīgie nosacījumi, kas piemērojami, lai uz kuģa izmantotu un turētu atlasīšanas iekārtu.

4.   Šo pantu nepiemēro Baltijas jūrā.”

34. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 1380/2013

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 12. punktu aizstāj ar šādu:

“12.   Ja uz sugu neattiecas 1. punktā noteiktais nozveju izkraušanas pienākums, nozvejotus īpatņus, kas ir mazāki par minimālo saglabāšanas references izmēru, nepatur uz kuģa, bet gan nekavējoties atlaiž jūrā, izņemot gadījumus, kad tos izmanto par dzīvu ēsmu.”

35. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2016/1139

Regulas (ES) 2016/1139 8. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“1.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar šīs regulas 16. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz šādiem tehniskiem pasākumiem, ciktāl tie nav paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/1241 (*1):

(*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1241 (2019. gada 20. jūnijs) par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013, (ES) 2016/1139, (ES) 2018/973, (ES) 2019/472 un (ES) 2019/1022 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005 (OV L 198, 25.7.2019, X. lpp. 105).”;"

b)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Ar šā panta 1. punktā minētajiem pasākumiem palīdz sasniegt šīs regulas 3. pantā izvirzītos mērķus, un tie atbilst Regulas (ES) 2019/1241 15. panta 4. punktam.”

36. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2018/973

Regulas (ES) 2018/973 9. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“1.   Komisija ir pilnvarota saskaņā ar šīs regulas 16. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai papildinātu šo regulu attiecībā uz šādiem tehniskiem pasākumiem, ciktāl tie nav paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/1241 (*2):

(*2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1241 (2019. gada 20. jūnijs) par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013, (ES) 2016/1139, (ES) 2018/973, (ES) 2019/472 un (ES) 2019/1022 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005 (OV L 198, 25.7.2019, X. lpp. 105.).”;"

b)

panta 2. punktu groza šādi:

“2.   Ar šā panta 1. punktā minētajiem pasākumiem palīdz sasniegt šīs regulas 3. pantā izvirzītos mērķus, un tie atbilst Regulas (ES) 2019/1241 15. panta 4. punktam.”

37. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2019/472

Regulas (ES) 2019/472 9. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“1.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar šīs regulas 18. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz šādiem tehniskiem pasākumiem, ciktāl tie nav paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/1241 (*3):

(*3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1241 (2019. gada 20. jūnijs) par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013, (ES) 2016/1139, (ES) 2018/973, (ES) 2019/472 un (ES) 2019/1022 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005 (OV L 198, 25.7.2019, X. lpp. 105.).”;"

b)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Ar šā panta 1. punktā minētajiem pasākumiem palīdz sasniegt šīs regulas 3. pantā izvirzītos mērķus un tie atbilst Regulas (ES) 2019/1241 15. panta 4. punktam.”

38. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2019/1022

Regulas (ES) 2019/1022 13. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punkta ievadteikumu aizstāj ar šādu:

“1.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar šīs regulas 18. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz šādiem tehniskiem pasākumiem, ciktāl tie nav paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/1241 (*4):

(*4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1241 (2019. gada 20. jūnijs) par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013, (ES) 2016/1139, (ES) 2018/973, (ES) 2019/472 un (ES) 2019/1022 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005 (OV L 198, 25.7.2019, X. lpp. 105.).”;"

b)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Ar šā panta 1. punktā minētajiem pasākumiem palīdz sasniegt šīs regulas 3. pantā izvirzītos mērķus un tie atbilst Regulas (ES) 2019/1241 15. panta 4. punktam.”

39. pants

Atcelšana

Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005 atceļ.

Atsauces uz atceltajām regulām uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

40. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 20. jūnijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

A. TAJANI

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

G. CIAMBA


(1)  OV C 389, 21.10.2016., 67. lpp.

(2)  OV C 185, 9.6.2017., 82. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2019. gada 13. jūnija lēmums.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/56/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.).

(6)  Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

(9)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(11)  Padomes Regula (EK) Nr. 894/97 (1997. gada 29. aprīlis), ar kuru paredz dažus tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai (OV L 132, 23.5.1997., 1. lpp.).

(12)  Padomes Regula (EK) Nr. 850/98 (1998. gada 30. marts) par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai (OV L 125, 27.4.1998., 1. lpp.).

(13)  Padomes Regula (EK) Nr. 2549/2000 (2000. gada 17. novembris), ar ko paredz papildu tehniskos pasākumus mencu krājumu atjaunošanai Īrijas jūrā (ICES VIIa zona) (OV L 292, 21.11.2000., 5. lpp.).

(14)  Padomes Regula (EK) Nr. 254/2002 (2002. gada 12. februāris), ar ko paredz 2002. gadā piemērojamus pasākumus mencas krājuma atjaunošanai Īrijas jūrā (ICES VIIa rajons) (OV L 41, 13.2.2002., 1. lpp.).

(15)  Padomes Regula (EK) Nr. 812/2004 (2004. gada 26. aprīlis), ar ko nosaka pasākumus attiecībā uz vaļveidīgo nejaušu nozveju zvejniecībā un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 88/98 (OV L 150, 30.4.2004., 12. lpp.).

(16)  Padomes Regula (EK) Nr. 2187/2005 (2005. gada 21. decembris), ar ko nosaka tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1434/98, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 88/98 (OV L 349, 31.12.2005., 1. lpp.).

(17)  Padomes Regula (EK) Nr. 1967/2006 (2006. gada 21. decembris), kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem un ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93, kā arī atceļ Regulu (EK) Nr. 1626/94 (OV L 409, 30.12.2006., 11. lpp.).

(18)  Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1139 (2016. gada 6. jūlijs), ar kuru izveido daudzgadu plānu mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, un ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2187/2005 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1098/2007 (OV L 191, 15.7.2016., 1. lpp.).

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/973 (2018. gada 4. jūlijs), ar kuru izveido daudzgadu plānu bentiskajiem krājumiem Ziemeļjūrā un zvejniecībām, kas minētos krājumus izmanto, un sīkāk nosaka kārtību, kā īstenot izkraušanas pienākumu Ziemeļjūrā, un ar kuru atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 676/2007 un (EK) Nr. 1342/2008 (OV L 179, 16.7.2018., 1. lpp.).

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/472 (2019. gada 19. marts), ar ko izveido daudzgadu plānu krājumiem, kurus zvejo rietumu ūdeņos un blakusesošajos ūdeņos, un zvejniecībām, kuras šos krājumus izmanto, un ar ko groza Regulas (ES) 2016/1139 un (ES) 2018/973 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007 un (EK) Nr. 1300/2008 (OV L 83, 25.3.2019., 1. lpp.).

(22)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1022 (2019. gada 20. jūnijs), ar kuru izveido daudzgadu plānu zvejniecībām, kas izmanto bentiskos krājumus Vidusjūras rietumu daļā, un ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 508/2014 (OV L 172, 26.6.2019., 1. lpp.).

(23)  ICES (Starptautiskā Jūras pētniecības padome) rajoni, kā tie definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 218/2009 (2009. gada 11. marts) par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (OV L 87, 31.3.2009., 70. lpp.).

(24)  CECAF (Centrālaustrumu Atlantija vai FAO 34. galvenā zvejas zona) zonas, kā tās definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 216/2009 (2009. gada 11. marts) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku (OV L 87, 31.3.2009., 1. lpp.).

(25)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1343/2011 (2011. gada 13. decembris) par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem (OV L 347, 30.12.2011., 44. lpp.).

(26)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1236/2010 (2010. gada 15. decembris) par kontroles un noteikumu izpildes shēmu, kura piemērojama apgabalā, uz ko attiecas Konvencija par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā, un ar kuru atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 2791/1999 (OV L 348, 31.12.2010., 17. lpp.).

(27)  Padomes Regula (EK) Nr. 734/2008 (2008. gada 15. jūlijs) par jutīgu jūras ekosistēmu aizsardzību atklātajā jūrā pret negatīvo ietekmi, ko rada grunts zvejas rīki (OV L 201, 30.7.2008., 8. lpp.).

(28)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1379/2013 (2013. gada 11. decembris) par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 (OV L 354, 28.12.2013., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

AIZLIEGTĀS SUGAS

Sugas, par kurām noteikts aizliegums zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, uzglabāt, pārdot, izlikt vai piedāvāt pārdošanai, kā minēts 10. panta 2. punktā:

a)

šādas zāģzivju sugas visos Savienības ūdeņos:

i)

šaurā zāģzivs (Anoxypristis cuspidata);

ii)

pundurzāģzivs (Pristis clavata);

iii)

sīkzobu zāģzivs (Pristis pectinata);

iv)

lielzobu zāģzivs (Pristis pristis);

v)

zaļā zāģzivs (Pristis zijsron);

b)

milzu haizivs (Cetorhinus maximus) un baltā haizivs (Carcharodon carcharias) visos ūdeņos;

c)

dūmakainā gludā laternhaizivs (Etmopterus pusillus) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un 4. apakšapgabalā un Savienības ūdeņos ICES 1., 5., 6., 7., 8., 12. un 14. apakšapgabalā;

d)

rifu velnraja (Manta alfredi) visos Savienības ūdeņos;

e)

divragainā velnraja (Manta birostris) visos Savienības ūdeņos;

f)

šādas Mobula ģints rajas visos Savienības ūdeņos:

i)

velnzivs (Mobula mobular);

ii)

mazā Gvinejas velna raja (Mobula rochebrunei);

iii)

dzeloņastes raja (Mobula japanica);

iv)

gludastes raja (Mobula thurstoni);

v)

garragu raja (Mobula eregoodootenkee);

vi)

mūka velna raja (Mobula munkiana);

vii)

Čīles velna raja (Mobula tarapacana);

viii)

īsspuru velna raja (Mobula kuhlii);

ix)

mazā velna raja (Mobula hypostoma);

g)

Norvēģijas raja (Raja (Dipturus) nidarosiensis) Savienības ūdeņos ICES 6.a, 6.b, 7.a, 7.b, 7.c, 7.e, 7.f, 7.g, 7.h un 7.k rajonā;

h)

baltā raja (Raja alba) Savienības ūdeņos ICES 6.–10. apakšapgabalā;

i)

ģitārrajas (Rhinobatidae) Savienības ūdeņos ICES 1.–10. un 12. apakšapgabalā;

j)

eņģeļhaizivs (Squatina squatina) visos Savienības ūdeņos;

k)

lasis (Salmo salar) un taimiņš (Salmo trutta) zvejā ar velkamajiem zvejas rīkiem ūdeņos, kas atrodas aiz sešu jūdžu robežas, ko mēra no dalībvalstu bāzes līnijām, ICES 1., 2., un 4.–10. apakšapgabalā (Savienības ūdeņos);

l)

Rietumeiropas sīga (Coregonus oxyrinchus) ICES 4.b rajonā (Savienības ūdeņos);

m)

Adrijas store (Acipenser naccarii) un Atlantijas store (Acipenser sturio) Savienības ūdeņos;

n)

langustu (Palinurus spp.) mātītes ar ikriem un omāra (Homarus gammarus) mātītes ar ikriem Vidusjūrā, izņemot gadījumus, kad tās izmanto krājumu tiešai atjaunošanai vai pārvietošanai;

o)

Eiropas dateļgliemene (Lithophaga lithophaga), gliemene Pinna nobilis un gliemene Pholas dactylus Savienības ūdeņos Vidusjūrā;

p)

jūrasezis (Centrostephanus longispinus).


II PIELIKUMS

ZVEJAS AIZLIEGUMA APGABALI JUTĪGU DZĪVOTŅU AIZSARDZĪBAI

12. panta piemērošanas vajadzībām apgabalos, kurus norobežo loksodromas, kas secīgi savieno turpmāk norādītās koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu, ir piemērojami šādi zvejas darbību ierobežojumi.

A DAĻA

Ziemeļrietumu ūdeņi

1.

Turpmāk noteiktajos apgabalos ir aizliegts izmantot grunts traļus vai tiem līdzīgus velkamos zvejas rīkus, grunts žaunu tīklus, iepinējtīklus vai vairāksienu tīklus un grunts āķu jedas.

 

Belgica pacēlumu apgabals:

51°29,4′ N, 11°51,6′ W

51°32,4′ N, 11°41,4′ W

51°15,6′ N, 11°33,0′ W

51°13,8′ N, 11°44,4′ W

51°29,4′ N, 11°51,6′ W

 

Hovland pacēlumu apgabals:

52°16,2′ N, 13°12,6′ W

52°24,0′ N, 12°58,2′ W

52°16,8′ N, 12°54,0′ W

52°16,8′ N, 12°29,4′ W

52°04,2′ N, 12°29,4′ W

52°04,2′ N, 12°52,8′ W

52°09,0′ N, 12°56,4′ W

52°09,0′ N, 13°10,8′ W

52°16,2′ N, 13°12,6′ W

 

Porcupine sēkļa ziemeļrietumu daļa, I apgabals:

53°30,6′ N, 14°32,4′ W

53°35,4′ N, 14°27,6′ W

53°40,8′ N, 14°15,6′ W

53°34,2′ N, 14°11,4′ W

53°31,8′ N, 14°14,4′ W

53°24,0′ N, 14°28,8′ W

53°30,6′ N, 14°32,4′ W

 

Porcupine sēkļa ziemeļrietumu daļa, II apgabals:

53°43,2′ N, 14°10,8′ W

53°51,6′ N, 13°53,4′ W

53°45,6′ N, 13°49,8′ W

53°36,6′ N, 14°07,2′ W

53°43,2′ N, 14°10,8′ W

 

Porcupine sēkļa dienvidrietumu daļa:

51°54,6′ N, 15°07,2′ W

51°54,6′ N, 14°55,2′ W

51°42,0′ N, 14°55,2′ W

51°42,0′ N, 15°10,2′ W

51°49,2′ N, 15°06,0′ W

51°54,6′ N, 15°07,2′ W

2.

Visi pelaģiskās zvejas kuģi, kas zvejo 1. punktā noteiktajos apgabalos:

ir iekļauti atļauju saņēmušo kuģu sarakstā, un tiem ir saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu izdota zvejas atļauja,

uz tiem ir tikai pelaģiskās zvejas rīki,

tie četras stundas iepriekš paziņo Īrijas Zvejas uzraudzības centram (FMC), kas definēts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 4. panta 15. punktā, par savu nodomu ieiet jutīgu dziļūdens dzīvotņu aizsardzības apgabalā un vienlaikus paziņo zivju daudzumus, kas paturēti uz kuģa,

kad tie atrodas kādā no 1. punktā norādītajiem apgabaliem, uz tiem ir droša kuģu satelītnovērošanas sistēma (VMS), kas ir darba kārtībā, pilnībā darbojas un pilnībā atbilst attiecīgajiem noteikumiem,

tie katru stundu nosūta VMS pārskatus,

tie informē Īrijas FMC par iziešanu no apgabala un vienlaikus paziņo zivju daudzumus, kas paturēti uz kuģa, un

uz tiem ir traļi, kuru āmja linuma acs izmērs ir 16–79 mm.

3.

Turpmāk noteiktajā apgabalā ir aizliegts izmantot grunts traļus vai tiem līdzīgus velkamos zvejas rīkus:

Darwin pacēlumi:

59°54′ N, 6°55′ W

59°47′ N, 6°47′ W

59°37′ N, 6°47′ W

59°37′ N, 7°39′ W

59°45′ N, 7°39′ W

59°54′ N, 7°25′ W

B DAĻA

Dienvidrietumu ūdeņi

1.   El Cachucho

1.1.

Turpmāk noteiktajā apgabalā ir aizliegts izmantot grunts traļus, grunts žaunu tīklus, iepinējtīklus vai vairāksienu tīklus un grunts āķu jedas:

44°12′ N, 5°16′ W

44°12′ N, 4°26′ W

43°53′ N, 4°26′ W

43°53′ N, 5°16′ W

44°12′ N, 5°16′ W

1.2.

Kuģi, kas 2006., 2007. un 2008. gadā ir veikuši lielacu diegspuru vēdzeles (Phycis blennoides) specializēto zveju ar grunts āķu jedām, drīkst turpināt zvejot apgabalā uz dienvidiem no 44°00,00′ N, ja tiem ir saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu izdota zvejas atļauja.

1.3.

Kad kuģi, kas ir saņēmuši šādu zvejas atļauju, darbojas zvejniecībās 1.1. punktā noteiktajā apgabalā, tie neatkarīgi no lielākā garuma izmanto drošu VMS, kas ir darba kārtībā, pilnībā darbojas un pilnībā atbilst attiecīgajiem noteikumiem.

2.   Madeira un Kanāriju salas

Turpmāk noteiktajā apgabalā ir aizliegts izmantot grunts žaunu tīklus, iepinējtīklus un vairāksienu tīklus dziļumā, kas pārsniedz 200 m, vai grunts traļus vai tiem līdzīgus velkamos zvejas rīkus:

27°00′ N, 19°00′ W

26°00′ N, 15°00′ W

29°00′ N, 13°00′ W

36°00′ N, 13°00′ W

36°00′ N, 19°00′ W

3.   Azoru salas

Turpmāk noteiktajā apgabalā ir aizliegts izmantot grunts žaunu tīklus, iepinējtīklus un vairāksienu tīklus dziļumā, kas pārsniedz 200 m, vai grunts traļus vai tiem līdzīgus velkamos zvejas rīkus:

36°00′ N, 23°00′ W

39°00′ N, 23°00′ W

42°00′ N, 26°00′ W

42°00′ N, 31°00′ W

39°00′ N, 34°00′ W

36°00′ N, 34°00′ W


III PIELIKUMS

SUGAS, KURAS AIZLIEGTS ZVEJOT AR DREIFĒJOŠIEM TĪKLIEM

Garspuru tunzivs: Thunnus alalunga

Zilā tunzivs: Thunnus thynnus

Lielacu tunzivs: Thunnus obesus

Svītrainā tunzivs: Katsuwonus pelamis

Atlantijas pelamīda: Sarda sarda

Dzeltenspuru tunzivs: Thunnus albacares

Melnspuru tunzivs: Thunnus atlanticus

Mazā tunzivs: Euthynnus spp.

Dienvidu tunzivs: Thunnus maccoyii

Fregates tunzivs: Auxis spp.

Jūras plaudis: Brama rayi

Marlīni: Tetrapturus spp.; Makaira spp.

Buruzivis: Istiophorus spp.

Zobenzivis: Xiphias gladius

Sairas: Scomberesox spp.; Cololabis spp.

Korifēnas: Coryphœna spp.

Haizivis: Hexanchus griseus; Cetorhinus maximus; Alopiidae; Carcharhinidae; Sphyrnidae; Isuridae; Lamnidae

Galvkāji (visas sugas)


IV PIELIKUMS

JŪRAS ORGANISMU MĒRĪŠANA

1.

Visas zivis mēra no purna gala līdz astes spuras galam, kā parādīts 1. attēlā.

2.

Norvēģijas omārus (Nephrops norvegicus) mēra, kā parādīts 2. attēlā, vai nu:

kā galvkrūšu vairoga garumu paralēli viduslīnijai no viena acs dobuma aizmugures līdz galvkrūšu vairoga tālākās dorsālās malas viduspunktam, vai

kā kopējo garumu no pieres dzelkšņa gala līdz anālās daivas pakaļējam galam, neieskaitot sariņus.

Ja runa ir par Norvēģijas omāru astēm: no astes pirmā segmenta priekšējās malas līdz vēderiņa gala posma aizmugurei, neieskaitot sariņus. Asti mēra plakaniski, neizstieptu un dorsālā pusē.

3.

Omāru (Homarus gammarus) no Ziemeļjūras (izņemot Skageraku vai Kategatu) mēra, kā parādīts 3. attēlā, proti, mērot galvkrūšu vairoga garumu paralēli viduslīnijai no viena acs dobuma aizmugures līdz tālākajai galvkrūšu vairoga malai.

4.

Omāru (Homarus gammarus) no Skageraka vai Kategata mēra, kā parādīts 3. attēlā:

proti, mēra vai nu galvkrūšu vairoga garumu paralēli viduslīnijai no viena acs dobuma aizmugures līdz galvkrūšu vairoga tālākās dorsālās malas viduspunktam, vai

kopējo garumu no pieres dzelkšņa gala līdz anālās daivas pakaļējam galam, neieskaitot sariņus.

5.

Langustu (Palinurus spp.) mēra, kā parādīts 4. attēlā, proti, mērot galvkrūšu vairoga garumu paralēli viduslīnijai no pieres dzelkšņa gala līdz galvkrūšu vairoga tālākās dorsālās malas viduspunktam.

6.

Jebkuru gliemeni mēra, kā parādīts 5. attēlā, proti, mērot čaulas garāko vietu.

7.

Eiropas zirnekļkrabi (Maja squinado) mēra, kā parādīts 6. attēlā, proti, mērot galvkrūšu vairoga garumu pa viduslīniju no galvkrūšu vairoga malas starp pieres dzelkšņiem līdz galvkrūšu vairoga tālākajai malai.

8.

Ēdamo krabi (Cancer pagurus) mēra, kā parādīts 7. attēlā, proti, mērot maksimālo galvkrūšu vairoga platumu perpendikulāri galvkrūšu vairoga “priekšas-aizmugures” viduslīnijai.

9.

Parasto buksinu (Buccinum spp.) mēra, kā parādīts 8. attēlā, proti, mērot čaulas garumu.

10.

Zobenzivi (Xiphias gladius) mēra, kā parādīts 9. attēlā, proti, mērot garumu no apakšžokļa līdz astes spuras sazarojuma vietai (lower jaw fork length –LJFL).

1. attēls. Zivju suga

Image 4

2. attēls. Omārs

(Nephrops norvegicus)

Image 5

3. attēls. Langusts

(Homarus gammarus)

Image 6

4. attēls. Langusts

(Palinurus spp.)

Image 7

5. attēls. Gliemene

Image 8

6. attēls. Eiropas zirnekļkrabis

(Maja squinado)

Image 9

7. attēls. Ēdamais krabis

(Cancer pagurus)

Image 10

8. attēls. Parastais buksins

(Buccinum spp.)

Image 11

9. attēls. Zobenzivs

(Xiphias gladius)

Image 12

V PIELIKUMS

ZIEMEĻJŪRA (1)

A DAĻA

Minimālie saglabāšanas references izmēri

Suga

Ziemeļjūra

Menca (Gadus morhua)

35 cm

Pikša (Melanogrammus aeglefinus)

30 cm

Saida (Pollachius virens)

35 cm

Pollaks (Pollachius pollachius)

30 cm

Heks (Merluccius merluccius)

27 cm

Megrimi (Lepidorhombus spp.)

20 cm

Jūrasmēle (Solea spp.)

24 cm

Jūras zeltplekste (Pleuronectes platessa)

27 cm

Merlangs (Merlangius merlangus)

27 cm

Jūras līdaka (Molva molva)

63 cm

Zilā jūras līdaka (Molva dypterygia)

70 cm

Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus)

Kopējais garums 85 mm, Galvkrūšu vairoga garums 25 mm Norvēģijas omāru astes 46 mm

Makreles (Scomber spp.)

30 cm (5)

Siļķe (Clupea harengus)

20 cm (5)

Stavrida (Trachurus spp.)

15 cm (5)

Eiropas anšovs (Engraulis encrasicolus)

12 cm vai 90 īpatņi kg (5)

Jūrasasaris (labraks) (Dicentrarchus labrax)

42 cm

Sardīne (Sardina pilchardus)

11 cm (5)

Omārs (Homarus gammarus)

87 mm (galvkrūšu vairoga garums)

Eiropas zirnekļkrabis (Maja squinado)

120 mm

Karaliskās vēdekļgliemenes (Chlamys spp.)

40 mm

Eiropas cietgliemene (Ruditapes decussatus)

40 mm

Gliemene (Venerupis pullastra)

38 mm

Manilas gliemene (Venerupis philippinarum)

35 mm

Gliemene (Venus verrucosa)

40 mm

Brūnā cietgliemene (Callista chione)

6 cm

Nažgliemene (Ensis spp.)

10 cm

Milzgliemenes (Spisula solida)

25 mm

Gliemenes (Donax spp.)

25 mm

Gliemene (Pharus legumen)

65 mm

Parastais buksins (Buccinum undatum)

45 mm

Parastais astoņkājis (Octopus vulgaris)

750 g

Langusti (Palinurus spp.)

95 mm (galvkrūšu vairoga garums)

Sārtā dziļūdens garnele (Parapenaeus longirostris)

22 mm (galvkrūšu vairoga garums)

Ēdamais krabis (Cancer pagurus)

140 mm (2)  (3)  (4)

Lielā ķemmīšgliemene (Pecten maximus)

100 mm

Menca (Gadus morhua)

30 cm

Pikša (Melanogrammus aeglefinus)

27 cm

Saida (Pollachius virens)

30 cm

Pollaks (Pollachius pollachius)

Heks (Merluccius merluccius)

30 cm

Megrims (Lepidorhombus spp.)

25 cm

Jūrasmēle (Solea spp.)

24 cm

Jūras zeltplekste (Pleuronectes platessa)

27 cm

Merlangs (Merlangius merlangus)

23 cm

Jūras līdaka (Molva molva)

Zilā jūras līdaka (Molva dypterygia)

Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus)

Kopējais garums 105 mm

Norvēģijas omāru astes 59 mm

Galvkrūšu vairoga garums 32 mm

Makrele (Scomber spp.)

20 cm (5)

Siļķe (Clupea harengus)

18 cm (5)

Stavrida (Trachurus spp.)

15 cm (5)

Omārs (Homarus gammarus)

Kopējais garums 220 mm

Galvkrūšu vairoga garums 78 mm

B DAĻA

Linuma acs izmēri

1.   Velkamo zvejas rīku linuma acs atsauces izmēri

1.1.

Neskarot izkraušanas pienākumu, kuģi izmanto linuma acs izmēru, kas ir vismaz 120 mm vai vismaz 90 mm Skagerakā un Kategatā (6).

1.2.

Neskarot izkraušanas pienākumu un neatkarīgi no 1.1. punkta kuģi Ziemeļjūrā, Skagerakā un Kategatā var izmantot mazāku linuma acs izmēru, kā uzskaitīts turpmākajā tabulā, ar nosacījumu, ka:

i)

tiek pildīti tabulā izklāstītie saistītie nosacījumi un mencas, pikšas un saidas piezvejas nepārsniedz 20 % no visu jūras bioloģisko resursu kopējās nozvejas dzīvsvara, kas izkrauta pēc katra zvejas reisa; vai

ii)

tiek izmantoti citi ar selektivitāti saistīti pārveidojumi, kurus ir izvērtējusi ZZTEK pēc vienas vai vairāku dalībvalstu lūguma un apstiprinājusi Komisija. Minēto ar selektivitāti saistīto pārveidojumu rezultātā attiecībā uz mencu, pikšu un saidu tiek panākta tāda pati vai labāka selektivitāte kā tad, ja tiek izmantots 120 mm izmērs.

Linuma acs izmērs

Ģeogrāfiskais apgabals

Nosacījumi

Vismaz 100 mm (7)

Ziemeļjūra uz dienvidiem no 57°30′N

Jūras zeltplekstes un jūrasmēles specializētā zveja, izmantojot traļus ar traļu durvīm, rāmja traļus un zvejas vadus. Aprīko ar kvadrātveida acu linuma plāksni, kuras acs izmērs ir vismaz 90 mm.

Vismaz 80 mm (7)

ICES 4.b un 4.c rajons

Jūrasmēles specializētā zveja ar rāmja trali. Linuma priekšējās daļas augšpusē piestiprināta plāksne, kuras linuma acs izmērs ir vismaz 180 mm.

Merlanga, makreles un tādu sugu specializētā zveja, kurām nav noteikti nozvejas limiti zvejai ar grunts traļiem. Aprīko ar kvadrātveida acu linuma plāksni, kuras acs izmērs ir vismaz 80 mm.

Vismaz 80 mm

Ziemeļjūra

Norvēģijas omāra (Nephrops norvegicus) specializētā zveja. Aprīko ar kvadrātveida acu linuma plāksni, kuras acs izmērs ir vismaz 120 mm, vai šķirotājrežģi, kurā attālums starp stieņiem nav lielāks par 35 mm, vai līdzvērtīgu selektivitātes ierīci.

To sugu specializētā zveja, kurām nav noteikti nozvejas limiti un kuras nav minētas nekur citur tabulā. Aprīko ar kvadrātveida acu linuma plāksni, kuras acs izmērs ir vismaz 80 mm.

Rajveidīgo zivju specializētā zveja.

Vismaz 80 mm

ICES 4.c rajons

Jūrasmēles specializētā zveja, izmantojot traļus ar traļu durvīm. Aprīko ar kvadrātveida acu linuma plāksni, kuras acs izmērs ir vismaz 80 mm.

Vismaz 70 mm (kvadrātveida linuma acs) vai 90 mm (rombveida linuma acs)

Skageraks un Kategats

Norvēģijas omāra (Nephrops norvegicus) specializētā zveja. Aprīko ar šķirotājrežģi, kurā attālums starp stieņiem nav lielāks par 35 mm, vai līdzvērtīgu selektivitātes ierīci.

Vismaz 40 mm

Viss apgabals

Kalmāra (Loliginidae, Ommastrephidae) specializētā zveja

Vismaz 35 mm

Skageraks un Kategats

Ziemeļu garneles (Pandalus borealis) specializētā zveja. Aprīko ar šķirotājrežģi, kurā attālums starp stieņiem nav lielāks par 19 mm, vai līdzvērtīgu selektivitātes ierīci.

Vismaz 32 mm

Viss apgabals, izņemot Skageraku un Kategatu

Ziemeļu garneles (Pandalus borealis) specializētā zveja. Aprīko ar šķirotājrežģi, kurā attālums starp stieņiem nav lielāks par 19 mm, vai līdzvērtīgu selektivitātes ierīci.

Vismaz 16 mm

Viss apgabals

To mazo pelaģisko sugu specializētā zveja, kuras nav minētas nekur citur tabulā.

Esmarka mencas specializētā zveja. Esmarka mencas zvejā aprīko ar šķirotājrežģi, kurā attālums starp stieņiem nav lielāks par 35 mm.

Brūno garneļu un Ēzopa ziemeļgarneļu specializētā zveja. Aprīko ar separatora trali vai šķirotājrežģi saskaņā ar valsts vai reģionālā līmenī pieņemtajiem noteikumiem.

Mazāks par 16 mm

Viss apgabals

Tūbītes specializētā zveja.

2.   Stacionāro tīklu un dreifējošo tīklu linuma acs atsauces izmēri

2.1.

Neskarot izkraušanas pienākumu, kuģi izmanto zvejas rīkus, kuru linumu acs izmērs ir vismaz 120 mm.

2.2.

Neskarot izkraušanas pienākumu un neatkarīgi no 2.1. punkta, Ziemeļjūrā, Skagerakā un Kategatā kuģi var izmantot zvejas rīkus ar mazākiem linuma acs izmēriem, kuri uzskaitīti turpmākajā tabulā, ar noteikumu, ka tiek pildīti minētajā tabulā izklāstītie attiecīgie nosacījumi un ka mencas, pikšas un saidas piezveja nav lielāka par 20 % no visu jūras bioloģisko resursu dzīvsvara, ko izkrauj pēc katra zvejas reisa.

Linuma acs izmērs

Ģeogrāfiskais apgabals

Nosacījumi

Vismaz 100 mm

Viss apgabals

Pikšas, merlanga, limandas un jūrasasara specializētā zveja

Vismaz 90 mm

Viss apgabals

Plekstveidīgo zivju vai to sugu specializētā zveja, kurām nav noteikti nozvejas limiti un kuras nav minētas nekur citur tabulā

Vismaz 50 mm

Viss apgabals

To mazo pelaģisko sugu specializētā zveja, kuras nav minētas nekur citur tabulā

C DAĻA

Zvejas aizlieguma apgabali vai zvejai ierobežotie apgabali

1.   Zvejas aizlieguma apgabals tūbītes aizsardzībai ICES 4.a un 4.b rajonā

1.1.

Tūbītes zveja ar velkamajiem zvejas rīkiem, kuru āmja linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm, ir aizliegta ģeogrāfiskajā apgabalā, kuru norobežo Anglijas un Skotijas austrumu krasts un loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

Anglijas austrumu krasts pie 55°30′ ziemeļu platuma

55° 30′ N, 01° 00′ W

58° 00′ N, 01° 00′ W

58° 00′ N, 02° 00′ W

Skotijas austrumu krasts pie 02°00′ rietumu garuma.

1.2.

Lai uzraudzītu tūbītes krājumu šajā apgabalā un novērtētu zvejas aizlieguma noteikšanas ietekmi, ir atļauta zveja zinātniskās izpētes nolūkos.

2.   Zvejas aizlieguma apgabals jūras zeltplekstes mazuļu aizsardzībai ICES 4. apakšapgabalā

2.1.

Kuģiem, kuru lielākais garums pārsniedz 8 m, ir aizliegts izmantot grunts traļus, rāmja traļus, dāņu vadus vai tiem līdzīgus velkamos zvejas rīkus ģeogrāfiskajos apgabalos, kurus norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

a)

apgabals, kas plešas 12 jūras jūdzes no Francijas krastiem uz ziemeļiem no 51°00′ N platuma, no Beļģijas un Nīderlandes krastiem līdz 53°00′ N platuma, mērot no bāzes līnijām;

b)

apgabals, ko norobežo līnija, kura savieno šādas koordinātas:

punkts Dānijas rietumu krastā pie 57° 00′ N platuma,

57°00′ N, 7°15′ E

55°00′ N, 7°15′ E

55°00′ N, 7°00′ E

54°30′N, 7°00′ E

54°30′ N, 7°30′ E

54°00′ N, 7°30′ E

54°00′ N, 6°00′ E

53°50′ N, 6°00′ E

53°50′ N, 5°00′ E

53°30′ N, 5°00′ E

53°30′ N, 4°15′ E

53°00′ N, 4°15′ E

punkts Nīderlandes krastā pie 53°00′ N platuma;

apgabals, kas plešas 12 jūras jūdzes no Dānijas rietumu krasta, mērot no bāzes līnijām, no 57°00′ N uz ziemeļiem līdz Hirtshalsas bākai.

2.2.

2.1. punktā minētajā apgabalā ir atļauts zvejot šādiem kuģiem:

a)

kuģiem, kuru dzinēju jauda nepārsniedz 221 kW un kuri izmanto grunts traļus vai dāņu vadus;

b)

pāru kuģiem, kuru apvienotā dzinēju jauda nekad nepārsniedz 221 kW un kuri izmanto pāru grunts traļus;

c)

kuģiem, kuru dzinēja jauda pārsniedz 221 kW, ir atļauts izmantot grunts traļus vai dāņu vadus, un pāru kuģiem, kuru apvienotā dzinēju jauda pārsniedz 221 kW, ir atļauts izmantot pāru grunts traļus, ja šādi kuģi neiesaistās jūras zeltplekstes un jūrasmēles specializētajā zvejā un ievēro attiecīgos noteikumus par linuma acs izmēru, kas iekļauti šā pielikuma B daļā.

2.3.

Kad 2.2. punkta a) apakšpunktā minētie kuģi izmanto rāmja traļus, rāmja garums vai kombinētā rāmja traļu kopējais garums, ko nosaka kā visu rāmju garumu summu, nav garāks par 9 metriem vai to nevar pagarināt tā, lai tas būtu garāks par 9 m, izņemot gadījumus, kad tiek izmantoti zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir no 16 līdz 31 mm. Zvejas kuģiem, kuru galvenā darbība ir brūno garneļu (Crangon crangon) zveja, ir atļauts izmantot rāmja traļus, kuru agregētā rāmja garums, ko nosaka kā visu rāmju garumu summu, ir garāks par 9 m, kad tiek izmantoti zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir no 80 līdz 99 mm, ar noteikumu, ka šiem kuģiem ir izsniegta papildu zvejas atļauja.

2.4.

Kuģus, kuriem atļauts zvejot 2.1. punktā minētajā apgabalā, iekļauj sarakstā, ko katra dalībvalsts iesniedz Komisijai. 2.2. punkta a) apakšpunktā minēto kuģu kopējā dzinēju jauda sarakstā nepārsniedz kopējo dzinēju jaudu, kas katrai dalībvalstij ir paredzēta 1998. gada 1. janvārī. Zvejas kuģiem, kuriem ir atļauts zvejot, ir zvejas atļauja saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu.

3.   Ierobežojumi attiecībā uz rāmja traļu izmantošanu 12 jūras jūdžu zonā no Apvienotās Karalistes krasta

3.1.

Kuģiem ir aizliegts izmantot rāmja traļus apgabalos, kas plešas 12 jūras jūdzes no Apvienotās Karalistes krasta, mērot no teritoriālo ūdeņu bāzes līnijām.

3.2.

Atkāpjoties no 3.1. punkta, zveja ar rāmja trali noteiktajā apgabalā ir atļauta, ja:

kuģu dzinēja jauda nepārsniedz 221 kW un to lielākais garums nepārsniedz 24 m, un

rāmja garums vai agregētais rāmja garums, ko nosaka kā visu rāmju garumu summu, nav lielāks par 9 m vai to nevar pagarināt tā, lai tas būtu lielāks par 9 m, izņemot gadījumus, kad veic brūno garneļu (Crangon crangon) specializēto zveju, kurā minimālais linuma acs izmērs ir mazāks par 31 mm.

4.   Brētliņas zvejas ierobežojumi ar mērķi aizsargāt siļķi ICES 4.b rajonā

Zveja ar velkamajiem zvejas rīkiem, kuru āmja linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm, vai stacionārajiem tīkliem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 30 mm, ir aizliegta turpmāk norādītajos laikposmos un ģeogrāfiskajos apgabalos, kurus norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

no 1. janvāra līdz 31. martam un no 1. oktobra līdz 31. decembrim ICES statistiskajā apgabalā 39E8. Šīs regulas piemērošanas vajadzībām minētais ICES apgabals ir apgabals, kuru norobežo līnija, kas novilkta no Apvienotās Karalistes austrumu krasta gar 55°00′ N platuma paralēli tieši uz austrumiem līdz punktam, kurā ģeogrāfiskais garums ir 1°00′ W, no turienes uz ziemeļiem līdz punktam, kurā ģeogrāfiskais platums ir 55°30′ N, un no turienes taisni uz rietumiem līdz Apvienotās Karalistes krastam,

no 1. janvāra līdz 31. martam un no 1. oktobra līdz 31. decembrim Marifērta iekšējos ūdeņos uz rietumiem no 3°30′ W, un Fērtoforta iekšējos ūdeņos uz rietumiem no 3°00′ W;

no 1. jūlija līdz 31. oktobrim ģeogrāfiskajā apgabalā, ko norobežo šādas koordinātas:

punkts Dānijas rietumu krastā pie 55°30′ N platuma,

55°30′ N, 7°00′ E,

57°00′ N, 7°00′ E,

punkts Dānijas rietumu krastā pie 57°00′ N platuma.

5.   Īpaši noteikumi attiecībā uz Skageraku un Kategatu ICES 3.a rajonā

5.1.

Kategatā ir aizliegts zvejot ar rāmja trali.

5.2.

Savienības kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, uzglabāt, pārdot, izlikt apskatei vai piedāvāt pārdošanai lašus un taimiņus.

5.3.

No 1. jūlija līdz 15. septembrim ir aizliegts izmantot velkamos zvejas rīkus, kuru āmja linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm, ūdeņos, kas atrodas triju jūras jūdžu zonā no bāzes līnijām Skagerakā un Kategatā, izņemot gadījumus, kad veic ziemeļu garneļu (Pandalus borealis) specializēto zveju. Ēsmai paredzētu lucīšu (Zoarces viviparus), jūrasgrunduļu (Gobiidae) vai skorpēnu (Cottus spp.) specializētajai zvejai var izmantot tīklus ar jebkādu linuma acs izmēru.

6.   Stacionāro tīklu izmantošana ICES 3.a un 4.a rajonā

6.1.

Saskaņā ar 9. panta 7. punkta a) apakšpunktu un atkāpjoties no šā pielikuma B daļas 2. punkta, ūdeņos, kur jūras kartē norādītais dziļums ir mazāks par 600 m, atļauts izmantot šādus zvejas rīkus:

grunts žaunu tīklus, kurus izmanto heka specializētajā zvejā un kuru linuma acs izmērs ir vismaz 100 mm, un kuru augstums nav lielāks par 100 acu rindām, ja visu vienlaikus ievietoto tīklu kopējais garums nepārsniedz 25 km vienam kuģim un maksimālais ūdenī atrašanās laiks ir 24 stundas,

iepinējtīklus, kurus izmanto jūrasvelna specializētajā zvejā, kuru linuma acs izmērs ir vismaz 250 mm un kuru augstums nav lielāks par 15 acu rindām, ja visu vienlaikus ievietoto tīklu kopējais garums nepārsniedz 100 km un maksimālais ūdenī atrašanās laiks ir 72 stundas.

6.2.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/2336 (8) I pielikumā minēto dziļūdens haizivju specializētā zveja ir aizliegta vietās, kur jūras kartē norādītais dziļums ir mazāks par 600 m. Nejauši nozvejotas dziļūdens haizivis, kuras šajā regulā un citos Savienības tiesību aktos ir klasificētas kā aizliegtas, tiek reģistrētas, tām netiek nodarīts kaitējums, un tās tūlīt tiek atbrīvotas. Dziļūdens haizivis, kurām noteikti nozvejas limiti, tiek paturētas uz kuģa. Šādas nozvejas izkrauj un atskaita no kvotām. Gadījumos, kad kvota attiecīgajai dalībvalstij nav pieejama vai nav pietiekami pieejama, Komisija var atsaukties uz Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. panta 5. punktu. Ja dziļūdens haizivju nejaušas nozvejas, ko guvuši jebkuras dalībvalsts kuģi, pārsniedz 10 tonnas, minētie kuģi vairs nedrīkst izmantot 6.1. punktā noteiktās atkāpes.

D DAĻA

Elektroimpulsa traļu izmantošana ICES 4.b un 4.c rajonā

1.

Zveja ar elektroimpulsa trali no 2021. gada 1. jūlija ir aizliegta visos Savienības ūdeņos.

2.

Pārejas laikā, kas beidzas 2021. gada 30. jūnijā, zveju ar elektroimpulsa trali ICES 4.b un 4.c rajonā turpina atļaut saskaņā ar šajā daļā izklāstītajiem nosacījumiem un jebkādiem nosacījumiem, kas noteikti saskaņā ar šīs regulas 24. panta 1. punkta b) apakšpunktu attiecībā uz izmantotā elektroimpulsa parametriem un ieviestajiem kontroles un uzraudzības pasākumiem uz dienvidiem no loksodromas, kas novilkta starp turpmāk norādītajiem punktiem, kurus nosaka saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu.

punkts Apvienotās Karalistes austrumu krastā pie 55° N platuma,

uz austrumiem līdz 55° N, 5° E,

uz ziemeļiem līdz 56° N,

uz austrumiem līdz punktam Dānijas rietumu krastā pie 56° N platuma.

Piemēro šādus nosacījumus:

a)

traļus ar elektriskās strāvas impulsiem izmanto ne vairāk kā 5 % no katras dalībvalsts rāmja traļu flotes;

b)

katra rāmja traļa maksimālā elektriskā jauda kW nepārsniedz tā rāmja garumu metros, reizinātu ar 1,25;

c)

faktiskais spriegums starp elektrodiem nepārsniedz 15 V;

d)

kuģis ir aprīkots ar automātisku datorvadības sistēmu, kas reģistrē maksimālo izmantoto elektrisko jaudu uz vienu rāmi un faktisko spriegumu starp elektrodiem vismaz pēdējos 100 tralējumos. Nepilnvarotas personas nevar modificēt šo automātisko datorvadības sistēmu;

e)

ir aizliegts izmantot vienu vai vairākas smaguma ķēdes pie gruntsstropes.

3.

Šajā laikā nevienam kuģim nepiešķir jaunas licences.

4.

Dalībvalstis līdz 2021. gada 30. jūnijam to suverenitātē vai jurisdikcijā esošajos ūdeņos ne vairāk kā 12 jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām var veikt nediskriminējošus pasākumus, lai ierobežotu vai aizliegtu elektroimpulsa traļa izmantošanu. Dalībvalstis informē Komisiju un attiecīgās dalībvalstis par ierobežojumiem, kas noteikti saskaņā ar šo punktu.

5.

Ja piekrastes dalībvalsts to pieprasa karoga dalībvalstij, tāda kuģa kapteinis, kas izmanto elektroimpulsa trali, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1004 (9) 12. pantu zvejas operāciju laikā uz kuģa uzņem novērotāju no piekrastes dalībvalsts.

(1)  Šā pielikuma nolūkos:

Kategatu ziemeļos norobežo līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai, un no turienes līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Hāzenēres raga līdz Gnībena ragam, no Korshāges līdz Spodsbjergai un no Gilbjerga raga līdz Kullenei.

Skageraku rietumos norobežo līnija, kas novilkta no Hanstholmas bākas līdz Lindesnes bākai, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai, un no turienes līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā,

Ziemeļjūra ietver ICES 4. apakšrajonu, ICES 2.a rajona blakusesošo daļu, kas atrodas uz dienvidiem no 64° ziemeļu platuma, un to ICES 3.a rajona daļu, uz kuru neattiecas Skageraka definīcija, kas dota otrajā ievilkumā.

(2)  Savienības ūdeņos ICES 4.a rajonā. ICES 4.b un 4.c rajonā piemēro minimālo saglabāšanas references izmēru 130 mm.

(3)  Tajā ICES 4.b un 4.c rajona daļā, kuru norobežo taisna līnija, kas novilkta no Anglijas krastā esoša punkta ar koordinātām 53°28′22″ N, 0°09′24″ E līdz punktam ar koordinātām 53°28′22″ N, 0°22′24″ E, Apvienotās Karalistes 6 jūdžu robeža un taisna līnija, kas novilkta no punkta ar koordinātām 51°54′06″ N, 1°30′30″ E līdz Anglijas krastā esošam punktam ar koordinātām 51°55′48″ N, 1°17′00″ E, piemēro minimālo saglabāšanas references izmēru 115 mm.

(4)  Attiecībā uz ēdamajiem krabjiem, kas nozvejoti ar zivju ķeramajiem groziem vai venteriem, atdalītas spīles drīkst veidot ne vairāk kā 1 % (pēc masas) no ēdamo krabju kopējās nozvejas. Attiecībā uz ēdamajiem krabjiem, kas nozvejoti ar jebkādu citu zvejas rīku, drīkst izkraut ne vairāk kā 75 kg atdalītu krabja spīļu.

(5)  Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta, minimālos saglabāšanas references izmērus nepiemēro sardīnēm, anšoviem, siļķēm, stavridām un makrelēm, kas pēc dzīvsvara nepārsniedz 10 % no katras minētās sugas kopējām nozvejām, kas paturētas uz kuģa.

Par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāku sardīņu, anšovu, siļķu, stavridu vai makreļu procentuālo daļu aprēķina kā proporciju no visu jūras organismu dzīvsvara uz kuģa pēc šķirošanas vai pie izkraušanas.

Procentuālo daļu var aprēķināt uz viena vai vairāku reprezentatīvu paraugu pamata. 10 % robežu nepārsniedz pārkraušanas, izkraušanas, pārvadāšanas, uzglabāšanas, izlikšanas apskatei vai pārdošanas laikā.

(6)  Skageraka un Kategata apakšrajonos aprīko ar augšējo plāksni, kuras rombveida linuma acs izmērs ir vismaz 270 mm vai kuras kvadrātveida linuma acs izmērs ir vismaz 140 mm. Kategata apakšrajonā var piemērot kvadrātveida acu linuma plāksni, kuras acu izmērs ir vismaz 120 mm (traļiem laikposmā no 1. oktobra līdz 31. decembrim un zvejas vadiem laikposmā no 1. augusta līdz 31. oktobrim).

(7)  Kuģiem ir aizliegts izmantot jebkādus rāmja traļus ar linuma acs izmēru starp 32 un 99 mm uz ziemeļiem no līnijas, kas savieno turpmāk norādītos punktus – punkts Apvienotās Karalistes austrumu krastā pie 55° N platuma, tad uz austrumiem līdz 55° platumam, 5° E 55 garumam, tad uz ziemeļiem līdz 56° N platumam un uz austrumiem līdz punktam Dānijas rietumu krastā pie 56° N platuma. Jebkādus rāmja traļus ar linuma acs izmēru no 32 līdz 119 mm aizliegts izmantot ICES 2.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā uz ziemeļiem no 56°00′ N.

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/2336 (2016. gada 14. decembris), ar ko paredz īpašus nosacījumus zvejai dziļūdens krājumos Ziemeļaustrumu Atlantijā un noteikumus zvejai starptautiskajos ūdeņos Ziemeļaustrumu Atlantijā un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 2347/2002 (OV L 354, 23.12.2016., 1. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1004 (2017. gada 17. maijs) par Savienības sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā ieteikuma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 199/2008 (OV L 157, 20.6.2017., 1. lpp.).


VI PIELIKUMS

ZIEMEĻRIETUMU ŪDEŅI

A DAĻA

Minimālie saglabāšanas references izmēri

Suga

Viss apgabals

Menca (Gadus morhua)

35 cm

Pikša (Melanogrammus aeglefinus)

30 cm

Saida (Pollachius virens)

35 cm

Pollaks (Pollachius pollachius)

30 cm

Heks (Merluccius merluccius)

27 cm

Megrims (Lepidorhombus spp.)

20 cm

Jūrasmēle (Solea spp.)

24 cm

Jūras zeltplekste (Pleuronectes platessa)

27 cm

Merlangs (Merlangius merlangus)

27 cm

Jūras līdaka (Molva molva)

63 cm

Zilā jūras līdaka (Molva dypterygia)

70 cm

Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus) Norvēģijas omāru astes

Kopējais garums 85 mm Galvkrūšu vairoga garums 25 mm (1) 46 mm (2)

Makrele (Scomber spp.)

20 cm (6)

Siļķe (Clupea harengus)

20 cm (6)

Stavrida (Trachurus spp.)

15 cm (6)

Eiropas anšovs (Engraulis encrasicolus)

12 cm vai 90 īpatņi kg (6)

Jūrasasaris (labraks) (Dicentrarchus labrax)

42 cm

Sardīne (Sardina pilchardus)

11 cm (6)

Sarkanspuru pagele (Pagellus bogaraveo)

33 cm

Omārs (Homarus gammarus)

87 mm

Eiropas zirnekļkrabis (Maja squinado)

120 mm

Karaliskā vēdekļgliemene (Chlamys spp.)

40 mm

Eiropas cietgliemene (Ruditapes decussatus)

40 mm

Gliemene (Venerupis pullastra)

38 mm

Manilas gliemene (Venerupis philippinarum)

35 mm

Gliemene (Venus verrucosa)

40 mm

Gliemene (Callista chione)

6 cm

Nažgliemene (Ensis spp.)

10 cm

Milzgliemene (Spisula solida)

25 mm

Gliemene (Donax spp.)

25 mm

Gliemene (Pharus legumen)

65 mm

Parastais buksins (Buccinum undatum)

45 mm

Parastais astoņkājis (Octopus vulgaris)

750 g

Langusts (Palinurus spp.)

95 mm

Sārtā dziļūdens garnele (Parapenaeus longirostris)

22 mm (galvkrūšu vairoga garums)

Ēdamais krabis (Cancer pagurus)

140 mm (3)  (4)

Lielā ķemmīšgliemene (Pecten maximus)

100 mm (5)

Par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāku sardīņu, anšovu, siļķu, stavridu vai makreļu procentuālo daļu aprēķina kā proporciju no visu jūras organismu dzīvsvara uz kuģa pēc šķirošanas vai pie izkraušanas.

Procentuālo daļu var aprēķināt uz viena vai vairāku reprezentatīvu paraugu pamata. 10 % robežu nepārsniedz pārkraušanas, izkraušanas, pārvadāšanas, uzglabāšanas, izlikšanas apskatei vai pārdošanas laikā.

B DAĻA

Linuma acs izmēri

1.   Velkamo zvejas rīku linuma acs atsauces izmēri

1.1.

Neskarot izkraušanas pienākumu, kuģi izmanto linumu, kura acs izmērs ir vismaz 120 mm (7) vai ICES 7.b–7.k apakšapgabalā – vismaz 100 mm.

1.2.

Neskarot izkraušanas pienākumu un neatkarīgi no 1.1. punkta, Ziemeļrietumu ūdeņos kuģi var izmantot mazākus linuma acs izmērus nekā tie, kas uzskaitīti turpmākajā tabulā, ar noteikumu, ka:

i)

tiek pildīti minētajā tabulā izklāstītie attiecīgie nosacījumi un mencas, pikšas un saidas piezvejas nepārsniedz 20 % no visu jūras bioloģisko resursu dzīvsvara, ko izkrauj pēc katra zvejas reisa; vai

ii)

tiek izmantoti citi ar selektivitāti saistīti pārveidojumi, kurus ir novērtējusi ZZTEK pēc vienas vai vairāku dalībvalstu lūguma un apstiprinājusi Komisija. Minēto ar selektivitāti saistīto pārveidojumu rezultātā attiecībā uz mencu, pikšu un saidu tiek panākta tāda pati vai labāka selektivitāte nekā tad, ja tiek izmantots attiecīgi 120 mm vai ICES 7.b–7.k apakšapgabalā – 100 mm linuma acs izmērs.

Linuma acs izmērs

Ģeogrāfiskais apgabals

Nosacījumi

Vismaz 80 mm (8)

ICES 7. apakšapgabals

Heka, megrima un jūrasvelna specializētā zveja vai merlanga, makreles un to sugu, kurām nav noteikti nozvejas limiti un kuras nav minētas nekur citur tabulā, specializētā zveja, kurā izmanto grunts trali. Aprīko ar kvadrātveida acu linuma plāksni, kuras acs izmērs ir vismaz 120mm (11)  (14).

Jūrasmēles un tādu sugu specializētā zveja, kurām nav noteikti nozvejas limiti, kurā izmanto trali. Aprīko ar kvadrātveida acu linuma plāksni, kuras acs izmērs ir vismaz 80 mm (11).

Vismaz 80 mm

Viss apgabals

Norvēģijas omāra (Nephrops Norvegicus) (10) specializētā zveja. Aprīko ar kvadrātveida acu linuma plāksni, kuras acs izmērs ir vismaz 120 mm, vai ar šķirotājrežģi, kurā attālums starp stieņiem nav lielāks par 35 mm, vai ar līdzvērtīgu selektivitātes ierīci.

Vismaz 80 mm

ICES 7.a, 7.b, 7.d, 7.e, 7.f, 7.g, 7.h un 7.j rajons

Jūrasmēles specializētā zveja ar rāmja trali. Linuma priekšējās daļas augšpusē piestiprina plāksni, kuras linuma acs izmērs ir vismaz 180 mm (13).

Vismaz 80 mm

ICES 7.d un 7.e rajons

Merlanga, makreles un to sugu, kurām nav noteikti nozvejas limiti un kuras nav minētas nekur citur tabulā, specializētā zveja, kurā izmanto grunts trali.

Vismaz 40 mm

Viss apgabals

Kalmāra (Loliginidae, Ommastrephidae) specializētā zveja.

Vismaz 16 mm

Viss apgabals

To mazo pelaģisko sugu specializētā zveja, kuras nav minētas nekur citur tabulā.

Brūno garneļu un Ēzopa ziemeļgarneļu specializētā zveja. Jāaprīko ar separatora trali vai šķirotājrežģi saskaņā ar valsts līmenī pieņemtajiem noteikumiem.

Mazāks par 16 mm

Viss apgabals

Tūbītes specializētā zveja

2.   Stacionāro tīklu un dreifējošo tīklu linuma acs atsauces izmēri

2.1.

Neskarot izkraušanas pienākumu, kuģi izmanto linumu, kura acs izmērs ir vismaz 120 mm (15).

2.2.

Neskarot izkraušanas pienākumu un neatkarīgi no 2.1. punkta, Ziemeļrietumu ūdeņos kuģi var izmantot mazākus linuma acs izmērus nekā tie, kas uzskaitīti turpmākajā tabulā, ar noteikumu, ka tiek pildīti minētajā tabulā izklāstītie saistītie nosacījumi un ka mencas, pikšas un saidas piezvejas nepārsniedz 20 % no visu jūras bioloģisko resursu dzīvsvara, ko izkrauj pēc katra zvejas reisa.

Linuma acs izmērs

Ģeogrāfiskais apgabals

Nosacījumi

Vismaz 100 mm (16)

Viss apgabals

Plekstveidīgo zivju vai to sugu specializētā zveja, kurām nav noteikti nozvejas limiti un kuras nav minētas nekur citur tabulā.

Merlanga, limandas un jūrasasara specializētā zveja.

Vismaz 50 mm

Viss apgabals

To mazo pelaģisko sugu specializētā zveja, kuras nav minētas nekur citur tabulā.

Sarkansvītrainās jūras barbes specializētā zveja.

3.

Šī daļa neskar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2018/2034 (17) attiecībā uz minētajā Deleģētajā regulā noteikto zvejniecību.

C DAĻA

Zvejas aizlieguma apgabali vai zvejai ierobežotie apgabali

1.   Zvejas aizlieguma apgabals mencas saglabāšanai ICES 6.a rajonā

Katru gadu no 1. janvāra līdz 31. martam un no 1. oktobra līdz 31. decembrim ir aizliegts veikt zvejas darbības, kurās izmanto velkamos zvejas rīkus vai stacionāros tīklus, apgabalā, kuru norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:

55°25′ N, 7°07′ W

55°25′ N, 7°00′ W

55°18′ N, 6°50′ W

55°17′ N, 6°50′ W

55°17′ N, 6°52′ W

55°25 N, 7°07′ W

2.   Zvejas aizlieguma apgabals mencas saglabāšanai ICES 7.f un 7.g rajonā

2.1.

Katru gadu no 1. februāra līdz 31. martam ir aizliegts veikt zvejas darbības šādos ICES statistiskajos taisnstūros: 30E4, 31E4, 32E3. Šo aizliegumu nepiemēro 6 jūras jūdžu zonā no bāzes līnijas.

2.2.

Noteiktajos apgabalos un laikposmos ir atļauts veikt zvejas darbības, kurās izmanto zivju ķeramos grozus un venterus, ar noteikumu, ka:

i)

uz kuģa nav nekādu citu zvejas rīku kā tikai zivju ķeramie grozi un venteri; un

ii)

to sugu piezvejas, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums, tiek izkrautas un atskaitītas no kvotām.

2.3.

Ir atļauta mazo pelaģisko sugu specializētā zveja ar velkamajiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 55 mm, ar noteikumu, ka:

i)

uz kuģa nav zvejas rīku, kuru linuma acs izmērs ir 55 mm vai lielāks; un

ii)

to sugu piezvejas, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums, tiek izkrautas un atskaitītas no kvotām.

3.   Zvejas aizlieguma apgabals mencas saglabāšanai ICES 7.a rajonā

3.1.

Katru gadu no 14. februāra līdz 30. aprīlim ir aizliegts izmantot grunts traļus, vadus vai tiem līdzīgus velkamos zvejas rīkus, žaunu tīklus, iepinējtīklus vai vairāksienu tīklus, vai jebkādus zvejas rīkus ar āķiem tajā ICES 7.a rajona daļā, ko norobežo Īrijas austrumu krasts un Ziemeļīrijas austrumu krasts, un taisnas līnijas, kas secīgi savieno šādas ģeogrāfiskās koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:

punkts Ziemeļīrijas Ārdsas pussalas austrumu krastā pie 54°30′ N platuma,

54°30 N, 04°50′ W

53°15 N, 04°50′ W

punkts Īrijas austrumu krastā pie 53° 15′ N platuma.

3.2.

Atkāpjoties no 1. punkta, tajā minētajā apgabalā un laikposmā ir atļauts izmantot grunts traļus, ja šādi traļi ir aprīkoti ar selektīvām ierīcēm, kuras novērtējusi ZZTEK.

4.   Rokala pikšas četrstūra zona ICES 6. apakšapgabalā

Visu veidu zveja, izņemot zveju ar āķu jedām, ir aizliegta apgabalā, kuru norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

57°00′ N, 15°00′ W

57°00′ N, 14°00′ W

56°30′ N, 14°00′ W

56°30′ N, 15°00′ W

57°00′ N, 15°00′ W

5.   Zvejas aizlieguma apgabals Norvēģijas omāra saglabāšanai ICES 7.c un 7.k rajonā

5.1.

Katru gadu no 1. maija līdz 31. maijam ir aizliegta Norvēģijas omāra (Nephrops norvegicus) un ar to saistīto sugu (proti, mencas, megrima, jūrasvelna, pikšas, merlanga, heka, jūras zeltplekstes, pollaka, saidas, rajveidīgo zivju, parastās jūrasmēles, brosmes, zilās jūras līdakas, jūras līdakas un dzelkņu haizivs) specializētā zveja ģeogrāfiskajā apgabalā, kuru norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:

52°27′ N, 12°19′ W

52°40′ N, 12°30′ W

52°47′ N, 12°39,60′ W

52°47′ N, 12°56′ W

52°13,5′ N, 13°53,83′ W

51°22′ N, 14°24′ W

51°22′ N, 14°03′ W

52°10′ N, 13°25′ W

52°32′ N, 13°07,50′ W

52°43′ N, 12°55′W

52°43′ N, 12°43′ W

52°38,80′ N, 12°37′ W

52°27′ N, 12°23′ W

52°27′ N, 12°19′ W

5.2.

Tranzītā šķērsot Porkupīnas sēkli, kad uz kuģa ir 5.1. punktā minētās sugas, ir atļauts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 50. panta 3., 4. un 5. punktu.

6.   Īpaši noteikumi par zilās jūras līdakas aizsardzību ICES 6.a rajonā

6.1.

Katru gadu no 1. marta līdz 31. maijam zilās jūras līdakas specializētā zveja ir aizliegta ICES 6.a rajona apgabalos, kurus norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

Skotijas kontinentālā šelfa mala:

59°58′ N, 07°00′ W

59°55′ N, 06°47′ W

59°51′ N, 06°28′ W

59°45′ N, 06°38′ W

59°27′ N, 06°42′ W

59°22′ N, 06°47′ W

59°15′ N, 07°15′ W

59°07′ N, 07°31′ W

58°52′ N, 07°44′ W

58°44′ N, 08°11′ W

58°43′ N, 08°27′ W

58°28′ N, 09°16′ W

58°15′ N, 09°32′ W

58°15′ N, 09°45′ W

58°30′ N, 09°45′ W

59°30′ N, 07°00′ W

59°58′ N, 07°00′ W

Rosemary sēkļa mala:

60°00′ N, 11°00′ W

59°00′ N, 11°00′ W

59°00′ N, 09°00′ W

59°30′ N, 09°00′ W

59°30′ N, 10°00′ W

60°00′ N, 10°00′ W

60°00′ N, 11°00′ W

izņemot apgabalu, kuru norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

59°15′ N, 10°24′ W

59°10′ N, 10°22′ W

59°08′ N, 10°07′ W

59°11′ N, 09°59′ W

59°15′ N, 09°58′ W

59°22′ N, 10°02′ W

59°23′ N, 10°11′ W

59°20′ N, 10°19′ W

59°15′ N, 10°24′ W

6.2.

Drīkst paturēt uz kuģa un izkraut zilās jūras līdakas piezveju, kuras apjoms nepārsniedz sešas tonnas. Kad kuģis sasniedz zilās jūras līdakas piezvejai noteikto sešu tonnu robežapjomu:

a)

tas nekavējoties pārtrauc zveju un iziet no apgabala, kurā atrodas;

b)

tas nedrīkst atgriezties nevienā no apgabaliem, pirms nozveja ir izkrauta;

c)

tas nedrīkst atlaist jūrā nekādu daudzumu zilo jūras līdaku.

6.3.

Katru gadu no 15. februāra līdz 15. aprīlim ir aizliegts izmantot grunts traļus, āķu jedas un stacionāros tīklus apgabalā, kuru norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

60°58,76′ N, 27°27,32′ W

60°56,02′ N, 27°31,16′ W

60°59,76′ N, 27°43,48′ W

61°03,00′ N, 27°39,41′ W

60°58,76′ N, 27°27,32′ W

7.   Makreles zvejas ierobežojumi ICES 7.e, 7.f, 7.g, 7.h rajonā

7.1.

Makreles specializētā zveja ar velkamajiem zvejas rīkiem, kuru āmja linuma acs izmērs ir mazāks par 80 mm, vai ar riņķvadu, izņemot, ja makreles svars nepārsniedz 15 % no kopējā nozvejoto makreļu un pārējo jūras organismu dzīvsvara uz kuģa, ir aizliegta apgabalā, kuru norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

punkts Apvienotās Karalistes dienvidu krastā pie 2°00′ W garuma,

49° 30′ N, 2° 00′ W

49° 30′ N, 7° 00′ W

52° 00′ N, 7° 00′ W

punkts Apvienotās Karalistes rietumu krastā pie 52° 00′ N platuma.

7.2.

Apgabalā, kas noteikts 7.1. punktā, ir atļauts zvejot ar:

stacionārajiem tīkliem un/vai rokas āķu rindām;

grunts traļiem, dāņu vadiem vai citiem līdzīgiem velkamajiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir lielāks par 80 mm.

7.3.

Kuģiem, kuri nav aprīkoti zvejai un kuros pārkrauj makreles, ir atļauts atrasties 7.1. punktā noteiktajā apgabalā.

8.   Ierobežojumi rāmja traļu izmantošanai 12 jūras jūdžu zonā no Apvienotās Karalistes un Īrijas krasta

8.1.

ICES 5.b rajonā un ICES 6. apakšapgabalā uz ziemeļiem no 56° N ir aizliegts izmantot rāmja traļus, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 100 mm.

8.2.

Kuģiem ir aizliegts izmantot rāmja traļus apgabalos, kas atrodas 12 jūras jūdžu zonā pie Apvienotās Karalistes un Īrijas krastiem, mērot no teritoriālo ūdeņu bāzes līnijām.

8.3.

Zveja ar rāmja trali noteiktajā apgabalā ir atļauta ar noteikumu, ka:

kuģu dzinēja jauda nepārsniedz 221 kW un to garums nepārsniedz 24 m, un

rāmja garums vai agregētais rāmja garums, ko nosaka kā visu rāmju garumu summu, nav lielāks par 9 m vai to nevar pagarināt tā, lai tas būtu lielāks par 9 m, izņemot gadījumus, kad veic brūnās garneles (Crangon crangon) specializēto zveju, kurā āmja linuma acs izmērs ir mazāks par 31 mm.

9.   Stacionāro tīklu izmantošana ICES 5.b, 6.a, 6.b, 7.b, 7.c, 7.h, 7.j un 7.k rajonā

9.1.

Saskaņā ar 9. panta 7. punkta a) apakšpunktu un atkāpjoties no šā pielikuma B daļas 2. punkta, ūdeņos, kur jūras kartē norādītais dziļums ir mazāks par 600 m, atļauts izmantot šādus zvejas rīkus:

grunts žaunu tīklus, kurus izmanto heka specializētajā zvejā un kuru linuma acs izmērs ir vismaz 100 mm, un kuru augstums nav lielāks par 100 acu rindām, ja visu vienlaikus ievietoto tīklu kopējais garums nepārsniedz 25 km vienam kuģim un maksimālais ūdenī atrašanās laiks ir 24 stundas;

iepinējtīklus, kurus izmanto jūrasvelna specializētajā zvejā un kuru linuma acs izmērs ir vismaz 250 mm, un kuru augstums nav lielāks par 15 acu rindām, ja visu vienlaikus ievietoto tīklu kopējais garums nepārsniedz 100 km un maksimālais ūdenī atrašanās laiks ir 72 stundas.

9.2.

Regulas (ES) 2016/2336 I pielikumā minēto dziļūdens haizivju specializētā zveja ir aizliegta vietās, kur jūras kartē norādītais dziļums ir mazāks par 600 m. Nejauši nozvejotas dziļūdens haizivis, kuras šajā regulā un citos Savienības tiesību aktos ir klasificētas kā aizliegtas, tiek reģistrētas, tām netiek nodarīts kaitējums, un tās tūlīt tiek atbrīvotas. Dziļūdens haizivis, kurām noteikti nozvejas limiti, tiek paturētas uz kuģa. Šādas nozvejas izkrauj un atskaita no kvotām. Gadījumos, kad kvota attiecīgajai dalībvalstij nav pieejama vai nav pieejama pietiekami, Komisija var izmantot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. panta 5. punktu. Ja dziļūdens haizivju nejaušas nozvejas, ko guvuši jebkuras dalībvalsts kuģi, pārsniedz 10 tonnas, minētie kuģi vairs nedrīkst izmantot 9.1. punktā noteiktās atkāpes.

(1)  ICES 6.a un 7.a rajonā piemēro šādu minimālo saglabāšanas references izmēru: kopējais garums 70 mm un galvkrūšu vairoga garums 20 mm.

(2)  ICES 6.a un 7.a rajonā piemēro minimālo saglabāšanas references izmēru 37 mm.

(3)  Savienības ūdeņos ICES 5. apakšapgabalā, 6. apakšapgabalā uz dienvidiem no 56° N un 7. apakšapgabalā, izņemot ICES 7.d, 7.e, 7.f rajonu, piemēro minimālo saglabāšanas references izmēru 130 mm.

(4)  Attiecībā uz ēdamajiem krabjiem, kas nozvejoti ar zivju ķeramajiem groziem vai venteriem, atdalītas spīles drīkst veidot ne vairāk kā 1 % (pēc masas) no ēdamo krabju kopējās nozvejas. Attiecībā uz ēdamajiem krabjiem, kas nozvejoti ar jebkādu citu zvejas rīku, drīkst izkraut ne vairāk kā 75 kg atdalītu krabja spīļu.

(5)  ICES 7.a rajonā uz ziemeļiem no 52° 30′ N un ICES 7.d rajonā piemēro minimālo saglabāšanas references izmēru 110 mm.

(6)  Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta, minimālos saglabāšanas references izmērus nepiemēro sardīnēm, anšoviem, siļķēm, stavridām un makrelēm, kas pēc dzīvsvara nepārsniedz 10 % no katras minētās sugas kopējām nozvejām, kuras paturētas uz kuģa.

(7)  Tiks ieviests pakāpeniski divu gadu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

(8)  Neskar Komisijas Regulas (EK) Nr. 494/2002 (9) 5. pantu.

(9)  Komisijas Regula (EK) Nr. 494/2002 (2002. gada 19. marts), ar ko nosaka tehniskus papildu pasākumus heka krājumu atjaunošanai ICES III, IV, V, VI un VII apakšapgabalā un ICES VIII.a, VIII.b, VIII.d un VIII.e rajonā (OV L 77, 20.3.2002., 8. lpp.).

(10)  Viena rīka kuģiem ICES 7.a rajonā piemēro noteikumu, ka linuma acs izmērs ir vismaz 70 mm.

(11)  Neskar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 737/2012 (12).

(12)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 737/2012 (2012. gada 14. augusts) par dažu Ķeltu jūras krājumu aizsardzību (OV L 218, 15.8.2012., 8. lpp.). 2. panta 5. punktu.

(13)  Šo noteikumu nepiemēro ICES 7.d rajonā.

(14)  Šo noteikumu nepiemēro merlanga, makreles un to sugu specializētajai zvejai, kurām nav noteikti nozvejas limiti ICES 7.d un 7.e rajonā.

(15)  Zvejojot jūrasvelnu, izmanto zvejas rīkus, kuru linuma acs izmērs ir vismaz 220 mm. Pollaka un heka specializētajā zvejā ICES 7.d un 7.e rajonā izmanto zvejas rīkus, kuru linuma acs izmērs ir vismaz 110 mm.

(16)  ICES 7.d rajonā piemēro noteikumu par vismaz 90 mm.

(17)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2018/2034 (2018. gada 18. oktobris), ar kuru izveido 2019.–2021. gada izmetumu plānu dažām demersālajām zvejniecībām, kas darbojas ziemeļrietumu ūdeņos (OV L 327, 21.12.2018., 8. lpp.).


VII PIELIKUMS

DIENVIDRIETUMU ŪDEŅI

A DAĻA

Minimālie saglabāšanas references izmēri

Suga

Viss apgabals

Menca (Gadus morhua)

35 cm

Pikša (Melanogrammus aeglefinus)

30 cm

Saida (Pollachius virens)

35 cm

Pollaks (Pollachius pollachius)

30 cm

Heks (Merluccius merluccius)

27 cm

Megrims (Lepidorhombus spp.)

20 cm

Jūrasmēle (Solea spp.)

24 cm

Jūras zeltplekste (Pleuronectes platessa)

27 cm

Merlangs (Merlangius merlangus)

27 cm

Jūras līdaka (Molva molva)

63 cm

Zilā jūras līdaka (Molva dypterygia)

70 cm

Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus)

Kopējais garums 70 mm

Galvkrūšu vairoga garums 20 mm

Norvēģijas omāru astes

37 mm

Makrele (Scomber spp.)

20 cm (6)

Siļķe (Clupea harengus)

20 cm (6)

Stavrida (Trachurus spp.)

15 cm (1)  (6)  (7)

Eiropas anšovs (Engraulis encrasicolus)

12 cm vai 90 īpatņi kg (2)  (6)

Jūrasasaris (labraks) (Dicentrarchus labrax)

36 cm

Sardīne (Sardina pilchardus)

11 cm (6)

Sarkanspuru pagele (Pagellus bogaraveo)

33 cm

Omārs (Homarus gammarus)

87 mm

Eiropas zirnekļkrabis (Maja squinado)

120 mm

Karaliskā vēdekļgliemene (Chlamys spp.)

40 mm

Eiropas cietgliemene (Ruditapes decussatus)

40 mm

Gliemene (Venerupis pullastra)

38 mm

Manilas gliemene (Venerupis philippinarum)

35 mm

Gliemene (Venus verrucosa)

40 mm

Gliemene (Callista chione)

6 cm

Nažgliemene (Ensis spp.)

10 cm

Milzgliemene (Spisula solida)

25 mm

Gliemene (Donax spp.)

25 mm

Gliemene (Pharus legumen)

65 mm

Parastais buksins (Buccinum undatum)

45 mm

Parastais astoņkājis (Octopus vulgaris)

750 g (3)

Langusts (Palinurus spp.)

95 mm

Sārtā dziļūdens garnele (Parapenaeus longirostris)

22 mm (galvkrūšu vairoga garums)

Ēdamais krabis (Cancer pagurus)

140 mm (4)  (5)

Lielā ķemmīšgliemene (Pecten maximus)

100 mm

B DAĻA

Linuma acs izmēri

1.   Velkamo zvejas rīku linuma acs atsauces izmēri

1.1.

Neskarot izkraušanas pienākumu, kuģi izmanto linumu, kura acs izmērs ir vismaz 70 mm (8)(9) vai vismaz 55 mm ICES 9.a rajonā uz austrumiem no 7°23′48″ W garuma.

1.2.

Neskarot izkraušanas pienākumu un neatkarīgi no 2.1. punkta, Dienvidrietumu ūdeņos kuģi var izmantot mazākus linuma acs izmērus nekā tie, kas uzskaitīti turpmākajā tabulā, ar noteikumu, ka:

i)

tiek pildīti minētajā tabulā izklāstītie attiecīgie nosacījumi un heka piezvejas nepārsniedz 20 % no visu jūras bioloģisko resursu dzīvsvara, ko izkrauj pēc katra zvejas reisa; vai

ii)

tiek izmantoti citi ar selektivitāti saistīti pārveidojumi, kurus ir novērtējusi ZZTEK pēc vienas vai vairāku dalībvalstu lūguma un apstiprinājusi Komisija. Minēto ar selektivitāti saistīto pārveidojumu rezultātā attiecībā uz heku tiek panākta tāda pati vai labāka selektivitāte nekā tad, ja tiek izmantots attiecīgi 70 mm vai 55 mm linuma acs izmērs ICES 9.a rajonā uz austrumiem no 7°23′48″ W garuma.

Linuma acs izmērs

Ģeogrāfiskais apgabals

Nosacījumi

Vismaz 55 mm

Viss apgabals, izņemot ICES 9.a rajonu uz austrumiem no 7°23′48″ W garuma

To sugu specializētā zveja, kurām nav noteikti nozvejas limiti un kuras nav minētas nekur citur tabulā.

Sarkanspuru pageles specializētā zveja.

Makreles, stavridas un putasu specializētā zveja ar grunts traļiem.

Vismaz 35 mm

Viss apgabals

Īsspuru jūrasmēles specializētā zveja.

Vismaz 55 mm

ICES 9.a rajons uz rietumiem no 7°23′48″ W garuma

Vēžveidīgo specializētā zveja.

Vismaz 16 mm

Viss apgabals

To mazo pelaģisko sugu specializētā zveja, kuras nav minētas nekur citur tabulā.

Garneļu (Palaemon serratus, Crangon crangon) un krabju (Polybius henslowii) specializētā zveja.

Mazāks par 16 mm

Viss apgabals

Tūbītes specializētā zveja.

2.   Stacionāro tīklu un dreifējošo tīklu linuma acs atsauces izmēri

2.1.

Neskarot izkraušanas pienākumu, kuģi izmanto linumu, kura acs izmērs ir vismaz 100 mm (10) vai vismaz 80 mm ICES 8.c rajonā un 9. apakšapgablā.

2.2.

Neskarot izkraušanas pienākumu un neatkarīgi no 2.1. punkta, Dienvidrietumu ūdeņos kuģi var izmantot mazākus linuma acs izmērus nekā tie, kas uzskaitīti turpmākajā tabulā, ar noteikumu, ka tiek pildīti minētajā tabulā izklāstītie saistītie nosacījumi un ka heka piezvejas nepārsniedz 20 % no visu jūras bioloģisko resursu dzīvsvara, ko izkrauj pēc katra zvejas reisa.

Linuma acs izmērs

Ģeogrāfiskais apgabals

Nosacījumi

Vismaz 80 mm

Viss apgabals, izņemot ICES 8.c rajonu un 9. apakšapgabalu

Jūrasasara, merlanga, akmeņplekstes, plekstes un pollaka specializētā zveja.

Vismaz 60 mm

Viss apgabals

To sugu specializētā zveja, kurām nav noteikti nozvejas limiti un kuras nav minētas nekur citur tabulā.

Vismaz 50 mm

Viss apgabals

To mazo pelaģisko sugu (11) specializētā zveja, kuras nav minētas nekur citur tabulā.

Vismaz 40 mm

Viss apgabals

Sarkansvītrainās jūras barbes, Penaeus garneļu (Penaeus spp.), mantis garneļu, īsspuru jūrasmēles un lūpzivs specializētā zveja.

C DAĻA

Zvejas aizlieguma apgabali vai zvejai ierobežotie apgabali

1.   Zvejas aizlieguma apgabals heka saglabāšanai ICES 9.a rajonā

Zveja ar traļiem, dāņu vadiem vai tiem līdzīgiem velkamajiem zvejas rīkiem ir aizliegta ģeogrāfiskajos apgabalos, kurus norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

a)

no 1. oktobra līdz nākamā gada 31. janvārim:

43°46,5′ N, 07°54,4′ W

44°01,5′ N, 07°54,4′ W

43°25,0′ N, 09°12,0′ W

43°10,0′ N, 09°12,0′ W

b)

no 1. decembra līdz nākamā gada februāra pēdējai dienai:

punkts Portugāles rietumu krastā pie 37°50′N platuma,

37°50′ N, 09°08′ W

37°00′ N, 09°07′ W

punkts Portugāles rietumu krastā pie 37°00′N platuma.

2.   Zvejas aizlieguma apgabali Norvēģijas omāra saglabāšanai ICES 9.a rajonā

2.1.

Norvēģijas omāra (Nephrops norvegicus) specializētā zveja ar grunts traļiem, dāņu vadiem vai tiem līdzīgiem velkamajiem zvejas rīkiem vai ar venteriem ir aizliegta ģeogrāfiskajos apgabalos, kurus norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

a)

no 1. jūnija līdz 31. augustam:

42°23′ N, 08°57′ W

42°00′ N, 08°57′ W

42°00′ N, 09°14′ W

42°04′ N, 09°14′ W

42°09′ N, 09°09′ W

42°12′ N, 09°09′ W

42°23′ N, 09°15′ W

42°23′ N, 08°57′ W

b)

no 1. maija līdz 31. augustam:

37°45′ N, 09°00′ W

38°10′ N, 09°00′ W

38°10′ N, 09°15′ W

37°45′ N, 09°20′ W

2.2.

Ģeogrāfiskajā apgabalā un laikposmā, kas noteikts 2.1. punkta b) apakšpunktā, ir atļauts zvejot ar grunts traļiem vai tiem līdzīgiem velkamajiem zvejas rīkiem vai ar venteriem ar noteikumu, ka visas Norvēģijas omāra (Nephrops norvegicus) piezvejas izkrauj un atskaita no kvotām.

2.3.

Norvēģijas omāra (Nephrops norvegicus) specializētā zveja 2.1. punktā noteiktajos ģeogrāfiskajos apgabalos ārpus tajā norādītajiem laikposmiem ir aizliegta. Norvēģijas omāra (Nephrops norvegicus) piezvejas izkrauj un atskaita no kvotām.

3.   Eiropas anšova specializētās zvejas ierobežojumi ICES 8.c rajonā

3.1.

Eiropas anšova specializētā zveja ar pelaģisko trali ICES 8.c rajonā ir aizliegta.

3.2.

ICES 8.c rajonā ir aizliegts vienlaikus turēt uz kuģa pelaģiskos traļus un riņķvadus.

4.   Stacionāro tīklu izmantošana ICES 8., 9., 10. un 12. apakšapgabalā uz austrumiem no 27°W

4.1.

Saskaņā ar 9. panta 7. punkta a) apakšpunktu un atkāpjoties no šā pielikuma B daļas 2. punkta, ūdeņos, kur jūras kartē norādītais dziļums ir mazāks par 600 m, atļauts izmantot šādus zvejas rīkus:

grunts žaunu tīklus, kurus izmanto heka specializētajā zvejā un kuru linuma acs izmērs ir vismaz 80 mm – ICES 8.c rajonā un ICES 9. apakšapgabalā – un 100 mm – visos pārējos apgabalos, un kuru augstums nav lielāks par 100 acu rindām, ja visu vienlaikus ievietoto tīklu kopējais garums nepārsniedz 25 km vienam kuģim un maksimālais ūdenī atrašanās laiks ir 24 stundas,

iepinējtīklus, kurus izmanto jūrasvelna specializētajā zvejā, kuru linuma acs izmērs ir vismaz 250 mm un kuru augstums nav lielāks par 15 acu rindām, ja visu vienlaikus ievietoto tīklu kopējais garums nepārsniedz 100 km un maksimālais ūdenī atrašanās laiks ir 72 stundas,

ICES 9. apakšapgabalā – vairāksienu tīklus, kurus izmanto jūrasvelna specializētajā zvejā, kuru linuma acs izmērs ir vismaz 220 mm un kuru augstums nav lielāks par 30 acu rindām, ja ievietoto tīklu kopējais garums nepārsniedz 20 km vienam kuģim un maksimālais ūdenī atrašanās laiks ir 72 stundas.

4.2.

Regulas (ES) 2016/2336 I pielikumā minēto dziļūdens haizivju specializētā zveja ir aizliegta vietās, kur jūras kartē norādītais dziļums ir mazāks par 600 m. Nejauši nozvejotas dziļūdens haizivis, kuras šajā regulā un citos Savienības tiesību aktos ir klasificētas kā aizliegtas, tiek reģistrētas, tām netiek nodarīts kaitējums, un tās tūlīt tiek atbrīvotas. Dziļūdens haizivis, kurām noteikti nozvejas limiti, tiek paturētas uz kuģa. Šādas nozvejas izkrauj un atskaita no kvotām. Gadījumos, kad attiecīgajai dalībvalstij kvota nav pieejama vai nav pieejama pietiekami, Komisija var izmantot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. panta 5. punktu. Ja dziļūdens haizivju nejaušas nozvejas, ko guvuši jebkuras dalībvalsts kuģi, pārsniedz 10 tonnas, minētie kuģi vairs nedrīkst izmantot 4.1. punktā noteiktās atkāpes.

4.3.

Nosacījumi zvejai ar konkrētiem velkamiem zvejas rīkiem, ko atļauts izmantot Biskajas līcī.

Atkāpjoties no noteikumiem, kas izklāstīti 5. panta 2. punktā Regulā (EK) Nr. 494/2002, ar ko nosaka tehniskus papildu pasākumus heka krājumu atjaunošanai 3.–7. apakšapgabalā un ICES 8.a, 8.b, 8.d un 8.e rajonā, ir atļauts Regulas (EK) Nr. 494/2002 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā definētajā apgabalā veikt zvejas darbības ar traļiem, dāņu vadiem un līdzīgiem zvejas rīkiem (izņemot rāmja traļus), kuru linuma acs izmērs ir 70–99 mm diapazonā, ja attiecīgais zvejas rīks ir aprīkots ar kvadrātveida acu linuma plāksni, kur acs izmērs ir 100 mm.


(1)  Zilajām stavridām (Trachurus picturatus), kas nozvejotas Azoru salām piegulošajos ūdeņos, kuri ir Portugāles suverenitātē vai jurisdikcijā, minimālo saglabāšanas references izmēru nepiemēro.

(2)  ICES 9. apakšapgabalā un CECAF 34.1.2. rajonā piemēro minimālo saglabāšanas references izmēru 9 cm.

(3)  Visos ūdeņos Centrālatlantijas austrumu daļā, kas aptver CECAF reģiona 34. zvejas zonas 34.1.1., 34.1.2. un 34.1.3. rajonu un 34.2.0. apakšapgabalu, piemēro ķidāta īpatņa svaru 450 g.

(4)  Savienības ūdeņos ICES 8. un 9. apakšapgabalā piemēro minimālo saglabāšanas references izmēru 130 mm.

(5)  Attiecībā uz ēdamajiem krabjiem, kas nozvejoti ar zivju ķeramajiem groziem vai venteriem, atdalītas spīles drīkst veidot ne vairāk kā 1 % (pēc masas) no ēdamo krabju kopējās nozvejas. Attiecībā uz ēdamajiem krabjiem, kas nozvejoti ar jebkādu citu zvejas rīku, drīkst izkraut ne vairāk kā 75 kg atdalītu krabja spīļu.

(6)  Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1380/201315. panta, minimālos saglabāšanas references izmērus nepiemēro sardīnēm, anšoviem, siļķēm, stavridām un makrelēm, kas pēc dzīvsvara nepārsniedz 10 % no katras minētās sugas kopējām nozvejām, kas paturētas uz kuģa.

Par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāku sardīņu, anšovu, siļķu, stavridu vai makreļu procentuālo daļu aprēķina kā proporciju no visu jūras organismu dzīvsvara uz kuģa pēc šķirošanas vai pie izkraušanas.

Procentuālo daļu var aprēķināt uz viena vai vairāku reprezentatīvu paraugu pamata. 10 % robežu nepārsniedz pārkraušanas, izkraušanas, pārvadāšanas, uzglabāšanas, izlikšanas apskatei vai pārdošanas laikā.

(7)  Ne vairāk kā 5 % drīkst veidot stavridas garumā no 12 līdz 15 cm. Minētā daudzuma kontroles nolūkā pārrēķina koeficients, kas piemērojams nozveju svaram, ir 1,20. Šos noteikumus nepiemēro nozvejām, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums.

(8)  Šis noteikums neskar Regulas (EK) Nr. 494/2002 2. pantu.

(9)  Veicot Norvēģijas omāra (Nephrops norvegicus) specializēto zveju ICES 8.a, 8.b, 8.d un 8.e rajonā, aprīko ar kvadrātveida acu linumu, kura acs izmērs ir vismaz 100 mm, vai ar līdzvērtīgu selektivitātes ierīci. Veicot jūrasmēles specializēto zveju ar rāmja trali, linuma priekšējās daļas augšpusē piestiprina plāksni, kuras linuma acs izmērs ir vismaz 180 mm.

(10)  Eiropas jūrasvelna specializētajā zvejā izmanto linumu, kura acs izmērs ir vismaz 220 mm.

(11)  Sardīnēm var izmantot linumu, kura acs izmērs ir mazāks par 40 mm.


VIII PIELIKUMS

BALTIJAS JŪRA

A DAĻA

Minimālie saglabāšanas references izmēri

Suga

Ģeogrāfiskais apgabals

Minimālais saglabāšanas references izmērs

Menca (Gadus morhua)

22.–32. apakšrajons

35cm

Jūras zeltplekste (Pleuronectes platessa)

22.–32. apakšrajons

25 cm

Lasis (Salmo salar)

22.–30. un 32. apakšrajons

60 cm

31. apakšrajons

50 cm

Plekste (Platichthys flesus)

22.–25. apakšrajons

23 cm

26., 27. un 28. apakšrajons

21 cm

29.–32. apakšrajons uz dienvidiem no 59°

18 cm

Akmeņplekste (Psetta maxima)

22.–32. apakšrajons

30 cm

Gludais rombs (Scophthalmus rhombus)

22.–32. apakšrajons

30 cm

Zutis (Anguilla anguilla)

22.–32. apakšrajons

35 cm

Taimiņš (Salmo trutta)

22.–25. un 29.–32. apakšrajons

40 cm

26., 27. un 28. apakšrajons

50 cm

B DAĻA

Linuma acs izmēri

1.   Velkamo zvejas rīku linuma acs atsauces izmēri

1.1.

Neskarot izkraušanas pienākumu, kuģi izmanto linumu, kura acs izmērs ir vismaz 120 mm un kas izgatavots no T90 vai vismaz 105 mm un kas aprīkots ar Bacoma tipa izejas logu, kur linuma acs izmērs ir 120 mm.

1.2.

Neskarot izkraušanas pienākumu un neatkarīgi no 1.1. punkta, kuģi Baltijas jūrā var izmantot mazākus linuma acs izmērus nekā tie, kas uzskaitīti turpmākajā tabulā, ar noteikumu, ka:

i)

tiek pildīti minētajā tabulā uzskaitītie attiecīgie nosacījumi un mencas piezvejas nepārsniedz 10 % no visu jūras bioloģisko resursu kopējās nozvejas dzīvsvara, kas izkrauta pēc katra zvejas reisa; vai

ii)

tiek izmantoti citi ar selektivitāti saistīti pārveidojumi, kurus ir novērtējusi ZZTEK pēc vienas vai vairāku dalībvalstu lūguma un apstiprinājusi Komisija. Minēto ar selektivitāti saistīto pārveidojumu rezultātā attiecībā uz mencu tiek panākta tāda pati vai labāka selektivitāte nekā tad, ja tiek izmantots attiecīgi 120 mm T90 vai 105 mm, kas aprīkots ar Bacoma tipa izejas logu, kur linuma acs izmērs ir 120 mm.

Linuma acs izmērs

Ģeogrāfiskais apgabals

Nosacījumi

Vismaz 90 mm

22. un 23. apakšrajonā

Plekstveidīgo zivju specializētā zveja1. (1)

Merlanga specializētā zveja.

Vismaz 32 mm

22.–27. apakšrajonā

Siļķes, makreles, stavridas un putasu specializētā zveja.

Vismaz 16 mm

22.–27. apakšrajonā

Brētliņas specializētā zveja (2).

Vismaz 16 mm

Viss apgabals

To sugu specializētā zveja, kas nav plekstveidīgās, un to sugu specializētā zveja, kurām nav noteikti nozvejas limiti un kuras nav minētas nekur citur tabulā.

Vismaz 16 mm

28.–32. apakšrajonā

To mazo pelaģisko sugu specializētā zveja, kuras nav minētas nekur citur tabulā.

Mazāks par 16 mm

Viss apgabals

Tūbītes specializētā zveja.

2.   Stacionāro tīklu linuma acs atsauces izmēri

2.1.

Neskarot izkraušanas pienākumu, kuģi izmanto linumu, kura acs izmērs ir vismaz 110 mm vai, kad zvejo lasi – 157 mm.

2.2.

Neskarot izkraušanas pienākumu un neatkarīgi no 2.1. punkta, Baltijas jūrā kuģi var izmantot mazākus linuma acs izmērus nekā tie, kas uzskaitīti turpmākajā tabulā, ar noteikumu, ka tiek pildīti minētajā tabulā izklāstītie saistītie nosacījumi un ka mencas piezvejas nepārsniedz 10 % no visu jūras bioloģisko resursu dzīvsvara, ko izkrauj pēc katra zvejas reisa, vai laša īpatņu skaits nav lielāks par 5.

Linuma acs izmērs

Ģeogrāfiskais apgabals

Nosacījumi (3)

Vismaz 90 mm

Viss apgabals

Plekstveidīgo zivju sugu specializētā zveja.

Mazāks par 90 mm

Viss apgabals

Mazo pelaģisko sugu specializētā zveja.

Vismaz 16 mm

Viss apgabals

To sugu specializētā zveja, kurām nav noteikti nozvejas limiti un kuras nav minētas nekur citur tabulā.

C DAĻA

Zvejas aizlieguma apgabali vai zvejai ierobežotie apgabali

1.

Ierobežojumi attiecībā uz zveju ar velkamajiem zvejas rīkiem

Zvejot ar velkamajiem zvejas rīkiem visu gadu ir aizliegts ģeogrāfiskajā apgabalā, kuru norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādus punktus, kurus nosaka saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:

54°23′ N, 14°35′ E

54°21′ N, 14°40′ E

54°17′ N, 14°33′ E

54°07′ N, 14°25′ E

54°10′ N, 14°21′ E

54°14′ N, 14°25′ E

54°17′ N, 14°17′ E

54°24′ N, 14°11′ E

54°27′ N, 14°25′ E

54°23′ N, 14°35′ E

2.   Laša un taimiņa zvejas ierobežojumi

2.1.

Laša (Salmo salar) vai taimiņa (Salmo trutta) specializētā zveja ir aizliegta:

a)

katru gadu no 1. jūnija līdz 15. septembrim 22.–31. apakšrajona ūdeņos;

b)

katru gadu no 15. jūnija līdz 30. septembrim 32. apakšrajona ūdeņos.

2.2.

Zvejas aizlieguma sezonā aizlieguma zona atrodas tālāk par četrām jūras jūdzēm, mērot no bāzes līnijām.

2.3.

Atļauts paturēt uz kuģa lašus (Salmo salar) vai taimiņus (Salmo trutta), kas nozvejoti ar murdiem.

3.   Specifiski pasākumi Rīgas jūras līcī

3.1.

Lai zvejotu 28.-1. apakšrajonā, kuģi saņem zvejas atļauju, kas izdota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu.

3.2.

Dalībvalstis nodrošina, ka kuģi, kuriem izdota 3.1. punktā minētā zvejas atļauja, tiek iekļauti sarakstā, kurā norādīts kuģa vārds un iekšējās reģistrācijas numurs un kurš ir publiski pieejams tīmekļa vietnē, kuras adresi katra dalībvalsts dara zināmu Komisijai un pārējām dalībvalstīm.

3.3.

Sarakstā iekļautie kuģi atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

sarakstā iekļauto kuģu dzinēju kopējā jauda (kW) nedrīkst pārsniegt katras dalībvalsts kuģu dzinēju jaudu, kas 28.-1. apakšrajonā reģistrēta 2000.–2001. gadā; un

b)

kuģa dzinēja jauda nekad nedrīkst pārsniegt 221 kW.

3.4.

Ikvienu atsevišķu kuģi, kas iekļauts 3.2. punktā minētajā sarakstā, drīkst aizstāt ar citu kuģi vai kuģiem, ar noteikumu, ka:

a)

šādas aizstāšanas rezultātā attiecīgajai dalībvalstij nepalielinās kopējā dzinēju jauda, kas norādīta 3.3. punkta a) apakšpunktā; un

b)

aizstājējkuģa dzinēja jauda nekad nepārsniedz 221 kW.

3.5.

Ikviena tāda atsevišķa kuģa dzinēju, kas iekļauts 3.2. punktā minētajā sarakstā, drīkst aizstāt, ar noteikumu, ka:

a)

dzinēja aizstāšanas rezultātā kuģa dzinēja jauda nekad nepārsniedz 221 kW; un

b)

aizstājējdzinēja jauda nav tāda, lai aizstāšanas rezultātā attiecīgajā dalībvalstī palielinātos 3.3. punkta a) apakšpunktā minētā dzinēju kopējā jauda.

3.6.

Zveja ar trali 28.-1. apakšrajonā ir aizliegta vietās, kur jūras kartē norādītais dziļums ir mazāks par 20 m.

4.   Zvejai ierobežotie apgabali

4.1.

Katru gadu no 1. maija līdz 31. oktobrim ir aizliegts veikt jebkādas zvejas darbības apgabalos, kurus norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādus punktus, kurus nosaka saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:

a)

1. apgabals:

55°45′ N, 15°30′ E

55°45′ N, 16°30′ E

55°00′ N, 16°30′ E

55°00′ N, 16°00′ E

55°15′ N, 16°00′ E

55°15′ N, 15°30′ E

55°45′ N, 15°30′ E

b)

2. apgabals:

55°00′ N, 19°14′ E

54°48′ N, 19°20′ E

54°45′ N, 19°19′ E

54°45′ N, 18°55′ E

55°00′ N, 19°14′ E

c)

3. apgabals:

56°13′ N, 18°27′ E

56°13′ N, 19°31′ E

55°59′ N, 19°13′ E

56°03′ N, 19°06′ E

56°00′ N, 18°51′ E

55°47′ N, 18°57′ E

55°30′ N, 18°34′ E

56°13′ N, 18°27′ E

4.2.

Ir atļauta laša specializētā zveja ar žaunu tīkliem, iepinējtīkliem un vairāksienu tīkliem, kuru linuma acs izmērs ir 157 mm vai lielāks, vai ar dreifējošām āķu jedām. Uz kuģa nedrīkst būt citi zvejas rīki.

4.3.

Mencas specializētā zveja ar 5.2. punktā minētajiem zvejas rīkiem ir aizliegta.

5.   Plekstes un akmeņplekstes zvejas ierobežojumi

5.1.

Aizliegts paturēt uz kuģa šādu sugu zivis, ja tās nozvejotas turpmāk minētajos ģeogrāfiskajos apgabalos un laikposmos.

Suga

Ģeogrāfiskais apgabals

Laikposms

Plekste

26.–29. apakšrajons uz dienvidiem no 59° 30′ N

No 15. februāra līdz 15. maijam

32. apakšrajons

No 15. februāra līdz 31. maijam

Akmeņplekste

25., 26. un 28. apakšrajons uz dienvidiem no 56° 50′ N

No 1. jūnija līdz 31. jūlijam

5.2.

Ir aizliegta specializētā zveja ar traļiem, dāņu vadiem vai tiem līdzīgiem zvejas rīkiem, kuru āmja linuma acs izmērs ir 90 mm vai lielāks, vai ar žaunu tīkliem, iepinējtīkliem vai vairāksienu tīkliem, kuru linuma acs izmērs ir 90 mm vai lielāks. Plekstes un akmeņplekstes piezvejas 6.1. punktā minētajos laikposmos drīkst paturēt uz kuģa un izkraut, nepārsniedzot 10 % (dzīvsvara) no kopējās nozvejas, kas paturēta uz kuģa.

6.   Zušu zvejas ierobežojumi

Aizliegts paturēt uz kuģa zušus, kas nozvejoti ar jebkādiem aktīviem zvejas rīkiem. Nejauši nozvejotiem zušiem netiek nodarīts kaitējums, un tos tūlīt atlaiž jūrā.


(1)  Nav atļauts izmantot rāmja traļus.

(2)  Nozveju līdz 45 % pēc dzīvsvara var veidot siļķe.

(3)  Kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 m, ir aizliegts izmantot žaunu tīklus, iepinējtīklus vai vairāksienu tīklus, kas garāki par 9 km, un kuģiem, kuru lielākais garums ir lielāks par 12 m, ir aizliegts izmantot žaunu tīklus, iepinējtīklus vai vairāksienu tīklus, kas garāki par 21 km. Maksimālais ūdenī atrašanās ilgums šādiem rīkiem ir 48 stundas, izņemot zemledus zveju.


IX PIELIKUMS

VIDUSJŪRA

A DAĻA

Minimālie saglabāšanas references izmēri

Suga

Viss apgabals

Jūrasasaris (labraks) (Dicentrarchus labrax)

25 cm

Gredzenotais jūras plaudis (Diplodus annularis)

12 cm

Asdeguna jūras plaudis (Diplodus puntazzo)

18 cm

Baltais jūras plaudis (Diplodus sargus)

23 cm

Divsvītru jūras plaudis (Diplodus vulgaris)

18 cm

Eiropas anšovs (Engraulis encrasicolus)

9 cm (1)

Grūperi (Epinephelus spp.)

45 cm

Svītrainais jūras plaudis (Lithognathus mormyrus)

20 cm

Heks (Merluccius merluccius)

20 cm

Jūras barbes (Mullus spp.)

11 cm

Sudrabotā pagele (Pagellus acarne)

17 cm

Sarkanspuru pagele (Pagellus bogaraveo)

33 cm

Parastā pagele (Pagellus erythrinus)

15 cm

Parastā jūraskarūsa (Pagrus pagrus)

18 cm

Poliprions (Polyprion americanus)

45 cm

Sardīne (Sardina pilchardus)

11 cm (2), (4)

Makreles (Scomber spp.)

18 cm

Parastā jūrasmēle (Solea vulgaris)

20 cm

Zeltainā jūraskarūsa (Sparus aurata)

20 cm

Stavrida (Trachurus spp.)

15 cm

Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus)

20 mm CL (3)

70 mm TL (3)

Omārs (Homarus gammarus)

105 mm CL (3)

300 mm TL (3)

Langusti (Palinuridae)

90 mm CL (3)

Sārtā dziļūdens garnele (Parapenaeus longirostris)

20 mm CL (3)

Ķemmīšgliemene (Pecten jacobeus)

10 cm

Cietgliemenes (Venerupis spp.)

25 mm

Gliemenes (Venus spp.)

25 mm

B DAĻA

Linuma acs izmēri

1.

Velkamo zvejas rīku linuma acs atsauces izmēri

Vidusjūrā piemēro šādus linuma acs izmērus.

Linuma acs izmērs (5)

Ģeogrāfiskais apgabals

Nosacījumi

Āmis ar kvadrātveida acīm (6), kuru izmērs ir vismaz 40 mm

Viss apgabals

Pēc kuģa īpašnieka pienācīgi pamatota lūguma āmi ar kvadrātveida acīm, kuru izmērs ir 40 mm, drīkst aizstāt ar āmi ar rombveida acīm, kuru izmērs ir 50 mm2

Vismaz 20 mm

Viss apgabals

Sardīnes un Eiropas anšova specializētā zveja

2.

Aptverošo tīklu linuma acs atsauces izmēri

Linuma acs izmērs

Ģeogrāfiskais apgabals

Nosacījumi

Vismaz 14 mm

Viss apgabals

Nav

3.

Stacionāro tīklu linuma acs atsauces izmēri

Vidusjūrā piemēro šādus grunts žaunu tīklu linuma acs izmērus.

Linuma acs izmērs

Ģeogrāfiskais apgabals

Nosacījumi

Vismaz 16 mm

Viss apgabals

Nav

4.

Spēkā esošās un atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1967/2006 9. pantam izsniegtās atkāpes no 1., 2. un 3. punkta noteikumiem attiecībā uz laivas velkamiem vadiem un no krasta velkamiem vadiem, uz ko attiecas minētās regulas 19. pantā minētais pārvaldības plāns, turpina piemērot, ja vien šīs regulas 15. pantā nav noteikts citādi.

C DAĻA

Zvejas rīku izmantošanas ierobežojumi

1.   Dragu izmantošanas ierobežojumi

Dragu maksimālais platums ir 3 m, izņemot dragas, ko izmanto sūkļu specializētajā zvejā.

2.   Riņķvadu izmantošanas ierobežojumi

Riņķvadu un zvejas vadu bez savilcējtrosēm garums nepārsniedz 800 m un augstums 120 m, izņemot riņķvadus, ko izmanto tunzivju specializētajā zvejā.

3.   Stacionāro tīklu izmantošanas ierobežojumi

3.1.

Aizliegts izmantot šādus stacionāros tīklus:

a)

vairāksienu tīklu, kura augstums pārsniedz 4 m;

b)

grunts žaunu tīklu vai kombinēto vairāksienu un žaunu tīklu, kura augstums pārsniedz 10 m, izņemot tad, ja šādi tīkli ir īsāki par 500 m, – tādā gadījumā maksimālais atļautais augstums ir 30 m.

3.2.

Aizliegts izmantot žaunu tīklus, iepinējtīklus vai vairāksienu tīklus, kas izgatavoti no auklas, kuras diametrs ir lielāks par 0,5 mm.

3.3.

Aizliegts turēt uz kuģa vai ievietot kombinētos žaunu tīklus un vairāksienu tīklus vairāk nekā 2 500 m garumā un žaunu tīklus, iepinējtīklus vai vairāksienu tīklus vairāk nekā 6 000 m garumā.

4.

Āķu jedu izmantošanas ierobežojumi

4.1.

Uz kuģiem, kas zvejo ar grunts āķu jedām, aizliegts turēt vai izmantot vairāk nekā 5 000 āķu, izņemot kuģus, kuru zvejas reisu ilgums pārsniedz trīs dienas; tādā gadījumā uz tiem drīkst turēt vai izmantot ne vairāk kā 7 000 āķu.

4.2.

Uz kuģiem, kas zvejo ar peldošām āķu jedām, aizliegts turēt vai izmantot vairāk nekā šādu āķu skaitu vienam kuģim:

a)

2 500 āķu zobenzivs specializētajā zvejā; un

b)

5 000 āķu garspuru tunzivs specializētajā zvejā.

4.3.

Uz kuģa, kura zvejas reisu ilgums pārsniedz 2 dienas, drīkst būt tāds pats skaits rezerves āķu.

5.

Zivju ķeramo grozu un venteru izmantošanas ierobežojumi

Aizliegts turēt uz kuģa vai ievietot vairāk nekā 250 zivju ķeramo grozu vai venteru vienam kuģim, lai zvejotu dziļūdens vēžveidīgos.

6.

Sarkanās zobaines specializētās zvejas ierobežojumi

Ir aizliegta sarkanspuru pageles (Pagellus bogaraveo) specializētā zveja ar šādiem zvejas rīkiem:

žaunu tīkli, iepinējtīkli vai vairāksienu tīkli, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 100 mm,

āķu jedas ar āķiem, kuru kopējais garums ir mazāks par 3,95 cm un platums mazāks par 1,65 cm.

7.

Ierobežojumi attiecībā uz zveju ar žebērkļu šautenēm

Aizliegts zvejot ar žebērkļu šautenēm, ja tās izmanto kopā ar zemūdens elpošanas aparātu (akvalangu) vai naktī no saulrieta līdz rītausmai.


(1)  Dalībvalstis drīkst pārrēķināt minimālo saglabāšanas references izmēru 110 īpatņos uz kg.

(2)  Dalībvalstis drīkst pārrēķināt minimālo saglabāšanas references izmēru 55 īpatņos uz kg.

(3)  CL (carapace length) – galvkrūšu vairoga garums; TL (total length) – kopējais garums.

(4)  Šis minimālais saglabāšanas references izmērs neattiecas uz sardīņu mazuļiem, kas ir izkrauti cilvēku patēriņam, ja tie ir nozvejoti ar laivas velkamiem vadiem vai no krasta velkamiem vadiem, un to zveja ir atļauta saskaņā ar attiecīgu valstu noteikumiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1967/2006 19. pantā minētajā pārvaldības plānā, ja attiecīgo sardīņu krājumi ir bioloģiski drošās robežās.

(5)  Ir aizliegts izmantot linumu, kura auklas diametrs ir lielāks par 3 mm vai kurš izgatavots no daudzkārtu auklām, vai linumu, kura auklas diametrs ir lielāks par 6 mm jebkurā grunts traļa daļā.

(6)  Uz kuģa ir atļauts turēt vai izmantot tikai viena veida linumu (ar 40 mm kvadrātveida acīm vai 50 mm rombveida acīm).


X PIELIKUMS

MELNĀ JŪRA

A DAĻA

Minimālie saglabāšanas references izmēri

Suga

Minimālais saglabāšanas references izmērs

Akmeņplekste (Psetta maxima)

45 cm

B DAĻA

Linuma acs izmēri

1.   Velkamo zvejas rīku linuma acs atsauces izmēri attiecībā uz bentiskiem krājumiem

Melnajā jūrā piemēro šādus linuma acs izmērus:

Linuma acs izmērs

Ģeogrāfiskais apgabals

Nosacījumi

Vismaz 40 mm

Viss apgabals

Pēc kuģa īpašnieka pienācīgi pamatota lūguma āmi ar kvadrātveida acīm, kuru izmērs ir 40 mm, drīkst aizstāt ar āmi ar rombveida acīm, kuru izmērs ir 50 mm (1)

2.   Stacionāro tīklu linuma acs atsauces izmēri

Melnajā jūrā piemēro šādus stacionāro tīklu linuma acs izmērus.

Linuma acs izmērs

Ģeogrāfiskais apgabals

Nosacījumi

Vismaz 400 mm

Viss apgabals

Grunts žaunu tīkli, ja tie izmantoti akmeņplekstes zvejai

3.   Traļu un dragu izmantošanas ierobežojumi

Traļu vai dragu izmantošana vietās, kur jūras kartē norādītais dziļums pārsniedz 1 000 m, ir aizliegta.


(1)  Uz kuģa ir atļauts turēt vai izmantot tikai viena veida linumu (ar 40 mm kvadrātveida acīm vai 50 mm rombveida acīm).


XI PIELIKUMS

SAVIENĪBAS ŪDEŅI INDIJAS OKEĀNĀ UN ATLANTIJAS OKEĀNA RIETUMU DAĻĀ

A DAĻA

1.   Velkamo zvejas rīku linuma acs atsauces izmēri

Savienības ūdeņos Indijas okeānā un Atlantijas okeāna rietumu daļā piemēro šādus linuma acs izmērus.

Linuma acs izmērs

Ģeogrāfiskais apgabals

Nosacījumi

Vismaz 100 mm

Visi ūdeņi Francijas Gviānas atkrastē, kas ir Francijas suverenitātē vai jurisdikcijā

Nav

Vismaz 45 mm

Visi ūdeņi Francijas Gviānas atkrastē, kas ir Francijas suverenitātē vai jurisdikcijā

Garneļu (Penaeus subtilis, Penaeus brasiliensis, Xiphopenaeus kroyeri) specializētā zveja

2.   Aptverošo tīklu linuma acs atsauces izmēri

Linuma acs izmērs

Ģeogrāfiskais apgabals

Nosacījumi

Vismaz 14 mm

Viss apgabals

Nav

B DAĻA

Zvejas aizlieguma apgabali vai zvejai ierobežotie apgabali

Zvejas darbību ierobežojumi 24 jūdžu zonā ap Majotas salu

Kuģiem ir aizliegts izmantot riņķvadus, lai zvejotu tunzivju un tunzivjveidīgo zivju barus 24 jūras jūdžu zonā pie Majotas krasta, mērot no teritoriālo ūdeņu bāzes līnijām.


XII PIELIKUMS

NEAFC PĀRVALDĪBAS APGABALS

A DAĻA

Minimālie saglabāšanas references izmēri

Suga

NEAFC

Pikša (Melanogrammus aeglefinus)

30 cm

Jūras līdaka (Molva molva)

63 cm

Zilā jūras līdaka (Molva dipterygia)

70 cm

Makreles (Scomber spp.)

30 cm

Siļķe (Clupea harengus)

20 cm

B DAĻA

Linuma acs izmēri

1.   Velkamo zvejas rīku linuma acs atsauces izmēri

NEAFC pārvaldības apgabalā piemēro šādus āmja linuma acs izmērus.

Āmja linuma acs izmērs

Ģeogrāfiskais apgabals

Nosacījumi

Vismaz 100 mm

Viss apgabals

Nav

Vismaz 35 mm

Viss apgabals

Putasu specializētā zveja

Vismaz 32 mm

ICES 1. un 2. apakšapgabals

Ziemeļu garneļu (Pandalus borealis) specializētā zveja

Aprīko ar šķirotājrežģi, kurā attālums starp stieņiem nav lielāks par 22

Vismaz 16 mm

Viss apgabals

Makreles, moivas un argentīnas specializētā zveja

2.   Stacionāro tīklu linuma acs atsauces izmēri

NEAFC pārvaldības apgabalā piemēro šādus stacionāro tīklu linuma acs izmērus.

Linuma acs izmērs

Ģeogrāfiskais apgabals

Nosacījumi

Vismaz 220 mm

Viss apgabals

Nav

C DAĻA

Zvejas aizlieguma apgabali vai zvejai ierobežotie apgabali

1.   Pasākumi attiecībā uz sarkanasaru zveju Irmingera jūrā un blakus esošajos ūdeņos

1.1.

Ir aizliegts zvejot sarkanasarus starptautiskajos ūdeņos ICES 5. apakšapgabalā un Savienības ūdeņos ICES 12. un 14. apakšapgabalā.

Atkāpjoties no pirmās daļas, ir atļauts zvejot sarkanasarus no 11. maija līdz 31. decembrim apgabalā, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādas koordinātas, ko nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu (“sarkanasaru aizsardzības apgabals”):

64°45′ N, 28°30′ W

62°50′ N, 25°45′ W

61°55′ N, 26°45′ W

61°00′ N, 26°30′ W

59°00′ N, 30°00′ W

59°00′ N, 34°00′ W

61°30′ N, 34°00′ W

62°50′ N, 36°00′ W

64°45′ N, 28°30′ W.

1.2.

Neatkarīgi no 1.1. punkta ar Savienības tiesību aktu var atļaut sarkanasaru zveju ārpus sarkanasaru aizsardzības apgabala Irmingera jūrā un blakus esošajos ūdeņos katru gadu no 11. maija līdz 31. decembrim, balstoties uz zinātniskiem ieteikumiem un ar noteikumu, ka attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā NEAFC ir pieņēmusi sarkanasaru krājumu atjaunošanas plānu. Šādā zvejā piedalās tikai Savienības kuģi, kas no savas dalībvalsts ir saņēmuši attiecīgu atļauju, par kuru ir paziņots Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1236/2010 5. pantā paredzēto prasību.

1.3.

Aizliegts izmantot traļus, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 100 mm.

1.4.

Pārrēķina koeficients, kas piemērojams šajā zvejniecībā iegūtiem sarkanasariem, kuri ir ķidāti un bez galvas, tostarp tiem, kuri sagatavoti ar “japāņu paņēmienu”, ir 1,70.

1.5.

To zvejas kuģu kapteiņi, kas iesaistījušies zvejā ārpus sarkanasaru aizsardzības apgabala, Regulas (ES) Nr. 1236/2010 9. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēto nozvejas ziņojumu nosūta katru dienu pēc tam, kad attiecīgās kalendārās dienas zvejas darbības ir pabeigtas. Ziņojumā norāda uz kuģa paturētās nozvejas, kas iegūtas kopš pēdējās paziņošanas par nozveju.

1.6.

Papildus Regulas (ES) Nr. 1236/2010 5. pantam atļauja zvejot sarkanasarus ir spēkā vienīgi tad, ja kuģu nosūtītie ziņojumi ir saskaņā ar minētās regulas 9. panta 1. punktu un ir reģistrēti saskaņā ar tās 9. panta 3. punktu.

1.7.

Šīs daļas 1.6. punktā minētos ziņojumus sagatavo saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem.

2.   Īpaši noteikumi zilo jūras līdaku aizsardzībai

2.1.

Katru gadu no 1. marta līdz 31. maijam ir aizliegts paturēt uz kuģa jebkādu daudzumu zilo jūras līdaku, kas pārsniedz 6 tonnas vienā zvejas reisā, tajos ICES 6.a rajona apgabalos, kurus norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

a)

Skotijas kontinentālā šelfa mala

59°58′ N, 07°00′ W

59°55′ N, 06°47′ W

59°51′ N, 06°28′ W

59°45′ N, 06°38′ W

59°27′ N, 06°42′ W

59°22′ N, 06°47′ W

59°15′ N, 07°15′ W

59°07′ N, 07°31′ W

58°52′ N, 07°44′ W

58°44′ N, 08°11′ W

58°43′ N, 08°27′ W

58°28′ N, 09°16′ W

58°15′ N, 09°32′ W

58°15′ N, 09°45′ W

58°30′ N, 09°45′ W

59°30′ N, 07°00′ W

59°58′ N, 07°00′ W;

b)

Rosemary sēkļa mala

60°00′ N, 11°00′ W

59°00′ N, 11°00′ W

59°00′ N, 09°00′ W

59°30′ N, 09°00′ W

59°30′ N, 10°00′ W

60°00′ N, 10°00′ W

60°00′ N, 11°00′ W

izņemot apgabalu, kuru norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

59°15′ N, 10°24′ W

59°10′ N, 10°22′ W

59°08′ N, 10°07′ W

59°11′ N, 09°59′ W

59°15′ N, 09°58′ W

59°22′ N, 10°02′ W

59°23′ N, 10°11′ W

59°20′ N, 10°19′ W

59°15′ N, 10°24′ W.

2.2.

Ja uz zilajām jūras līdakām attiecas izkraušanas pienākums, kas izklāstīts Regulas (ES) Nr. 1380/201315. pantā, 2.1. punktu nepiemēro.

Zilo jūras līdaku zveja, izmantojot jebkādus zvejas rīkus, 2.1. punktā minētajā laikposmā un apgabalos ir aizliegta.

2.3.

Ieejot 2.1. punktā minētajos apgabalos un izejot no tiem, zvejas kuģa kapteinis kuģa žurnālā reģistrē ieiešanas un iziešanas datumu, laiku un vietu.

2.4.

Ja jebkurā no abiem 2.1. punktā minētajiem apgabaliem kuģa nozveja sasniedz 6 tonnas zilo jūras līdaku:

a)

tas nekavējoties pārtrauc zveju un iziet no apgabala, kurā tas atrodas;

b)

tas nedrīkst atgriezties nevienā no apgabaliem, pirms nozveja ir izkrauta;

c)

tas nedrīkst atlaist jūrā nekādu daudzumu zilo jūras līdaku.

2.5.

Regulas (ES) 2016/233616. pantā minētie novērotāji, kuri norīkoti darbam uz zvejas kuģiem, kas atrodas vienā no 1. punktā minētajiem apgabaliem, ņem atbilstīgus paraugus no zilo jūras līdaku nozvejas, mēra paraugos atlasītās zivis un nosaka apakšparaugos atlasītu zivju dzimumgatavību. Pamatojoties uz ZZTEK ieteikumu, dalībvalstis izstrādā detalizētus paraugu ņemšanas un rezultātu apkopojumu protokolus.

2.6.

Katru gadu no 15. februāra līdz 15. aprīlim ir aizliegts izmantot grunts traļus, āķu jedas un žaunu tīklus apgabalā, kuru norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

60°58,76′ N, 27°27,32′ W

60°56,02′ N, 27°31,16′ W

60°59,76′ N, 27°43,48′ W

61°03,00′ N, 27°39,41′ W

60°58,76′ N, 27°27,32′ W.

3.   Pasākumi attiecībā uz sarkanasaru zveju starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 2. apakšapgabalā

3.1.

Sarkanasaru specializētā zveja starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 2. apakšapgabalā ir atļauta katru gadu tikai no 1. jūlija līdz 31. decembrim kuģiem, kas ir iepriekš zvejojuši sarkanasarus NEAFC pārvaldības apgabalā.

3.2.

Kuģi citu sugu zvejā ierobežo sarkanasaru piezveju, lai tā nepārsniegtu 1 % no kopējās nozvejas, kas paturēta uz kuģa.

3.3.

Pārrēķina koeficients, kas piemērojams šajā zvejniecībā iegūtiem sarkanasariem, kuri ir ķidāti un bez galvas, tostarp tiem, kuri sagatavoti ar “japāņu paņēmienu”, ir 1,70.

3.4.

Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1236/2010 9. panta 1. punkta b) apakšpunkta, šajā zvejniecībā iesaistītu zvejas kuģu kapteiņi nozvejas ziņojumu nosūta katru dienu.

3.5.

Papildus Regulas (ES) Nr. 1236/2010 5. pantam atļauja zvejot sarkanasarus ir spēkā vienīgi tad, ja kuģu nosūtītie ziņojumi ir saskaņā ar minētās regulas 9. panta 1. punktu un ir reģistrēti saskaņā ar tās 9. panta 3. punktu.

3.6.

Dalībvalstis nodrošina to, ka zinātniskie novērotāji vāc zinātnisku informāciju uz kuģiem, kas kuģo ar to karogu. Savāktā informācija obligāti ietver reprezentatīvus datus par nozvejas sastāvu dzimuma, vecuma un garuma ziņā (sadalījumā pa dziļumiem). Dalībvalstu kompetentās iestādes paziņo šo informāciju ICES.

3.7.

Komisija informē dalībvalstis par dienu, kad NEAFC Sekretariāts ir paziņojis NEAFC līgumslēdzējām pusēm, ka kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) ir pilnībā apgūta. No minētās dienas dalībvalstis aizliedz sarkanasaru specializēto zveju kuģiem, kas kuģo ar to karogu.

4.   Rokala pikšas četrstūra zona ICES 6. apakšapgabalā

Visu veidu zveja, izņemot zveju ar āķu jedām, ir aizliegta apgabalos, ko ierobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:

57°00′ N, 15°00′ W

57°00′ N, 14°00′ W

56°30′ N, 14°00′ W

56°30′ N, 15°00′ W

57°00′ N, 15°00′ W.

D DAĻA

Zvejas aizlieguma apgabali jutīgu dzīvotņu aizsardzībai

1.

Grunts tralēšana un zveja ar stacionāriem zvejas rīkiem, tostarp grunts žaunu tīkliem un grunts āķu jedām, ir aizliegta šādos apgabalos, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādas koordinātas, ko nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

Reykjanes grēdas daļa:

55°04.5327′ N, 36°49.0135′ W

55°05.4804′ N, 35°58.9784′ W

54°58.9914′ N, 34°41.3634′ W

54°41.1841′ N, 34°00.0514′ W

54°00′ N, 34°00′ W

53°54.6406′ N, 34°49.9842′ W

53°58.9668′ N, 36°39.1260′ W

55°04.5327′ N, 36°49.0135′ W

MAR apgabala ziemeļu daļa:

59°45′ N, 33°30′ W

57°30′ N, 27°30′ W

56°45′ N, 28°30′ W

59°15′ N, 34°30′ W

59°45′ N, 33°30′ W

Mar apgabala centrālā daļa (Charlie-Gibbs lūzuma zona un subpolārā frontālā zona):

53°30′ N, 38°00′ W

53°30′ N, 36°49′ W

55°04.5327′ N, 36°49′ W

54°58.9914′ N, 34°41.3634′ W

54°41.1841′ N, 34°00′ W

53°30′ N, 30°00′ W

51°30′ N, 28°00′ W

49°00′ N, 26°30′ W

49°00′ N, 30°30′ W

51°30′ N, 32°00′ W

51°30′ N, 38°00′ W

53°30′ N, 38°00′ W

MAR apgabala dienvidu daļa:

44°30′ N, 30°30′ W

44°30′ N, 27°00′ W

43°15′ N, 27°15′ W

43°15′ N, 31°00′ W

44°30′ N, 30°30′ W

Altair jūras pacēlumi:

45°00′ N, 34°35′ W

45°00′ N, 33°45′ W

44°25′ N, 33°45′ W

44°25′ N, 34°35′ W

45°00′ N, 34°35′ W

Antialtair jūras pacēlumi:

43°45′ N, 22°50′ W

43°45′ N, 22°05′ W

43°25′ N, 22°05′ W

43°25′ N, 22°50′ W

43°45′ N, 22°50′ W

Hatton sēklis:

59°26′ N, 14°30′ W

59°12′ N, 15°08′ W

59°01′ N, 17°00′ W

58°50′ N, 17°38′ W

58°30′ N, 17°52′ W

58°30′ N, 18°22′ W

58°03′ N, 18°22′ W

58°03′ N, 17°30′ W

57°55′ N, 17°30′ W

57°45′ N, 19°15′ W

58°11,15′ N, 18°57,51′ W

58°11,57′ N, 19°11,97′ W

58°27,75′ N, 19°11,65′ W

58°39,09′ N, 19°14,28′ W

58°38,11′ N, 19°01,29′ W

58°53,14′ N, 18°43,54′ W

59°00,29′ N, 18°01,31′ W

59°08,01′ N, 17°49,31′ W

59°08,75′ N, 18°01,47′ W

59°15,16′ N, 18°01,56′ W

59°24,17′ N, 17°31,22′ W

59°21,77′ N, 17°15,36′ W

59°26,91′ N, 17°01,66′ W

59°42,69′ N, 16°45,96′ W

59°20,97′ N, 15°44,75′ W

59°21′ N, 15°40′ W

59°26′ N, 14°30′ W

Rockall plato ziemeļrietumu daļa:

57°00′ N, 14°53′ W

57°37′ N, 14°42′ W

57°55′ N, 14°24′ W

58°15′ N, 13°50′ W

57°57′ N, 13°09′ W

57°50′ N, 13°14′ W

57°57′ N, 13°45′ W

57°49′ N, 14°06′ W

57°29′ N, 14°19′ W

57°22′ N, 14°19′ W

57°00′ N, 14°34′ W

56°56′ N, 14°36′ W

56°56′ N, 14°51′ W

57°00′ N, 14°53′ W

Rockall plato dienvidrietumu daļa (Empress of Britain sēklis):

1. apgabals

56°24′ N, 15°37′ W

56°21′ N, 14°58′ W

56°04′ N, 15°10′ W

55°51′ N, 15°37′ W

56°10′ N, 15°52′ W

56°24′ N, 15°37′ W

2. apgabals

55°56.90 N -16°11.30 W

55°58.20 N -16°11.30 W

55°58.30 N -16°02.80 W

55°56.90 N -16°02.80 W

55°56.90 N -16°11.30 W

3. apgabals

55°49.90 N -15°56.00 W

55°48.50 N -15°56.00 W

55°48.30 N -15°50.60 W

55°49.60 N -15°50.60 W

55°49.90 N -15°56.00 W

Edora sēklis

56°26.00 N -22°26.00 W

56°28.00 N -22°04.00 W

56°16.00 N -21°42.00 W

56°05.00 N -21°40.00 W

55°55.00 N -21°47.00 W

55°45.00 N -22°00.00 W

55°43.00 N -23°14.00 W

55°50.00 N -23°16.00 W

56°05.00 N -23°06.00 W

56°18.00 N -22°43.00 W

56°26.00 N -22°26.00 W

Rockall plato dienvidrietumu daļas sēklis

1. apgabals

55°58.16 N -16°13.18 W

55°58.24 N -16°02.56 W

55°54.86 N -16°05.55 W

55°58.16 N -16°13.18 W

2. apgabals

55°55.86 N -15°40.84 W

55°51.00 N -15°37.00 W

55°47.86 N -15°53.81 W

55°49.29 N -15°56.39 W

55°55.86 N -15°40.84 W

Hatton-Rockall baseins

1. apgabals

58°00.15 N -15°27.23 W

58°00.15 N -15°38.26 W

57°54.19 N -15°38.26 W

57°54.19 N -15°27.23 W

58°00.15 N -15°27.23 W

2. apgabals

58° 06.46 N -16° 37.15 W

58° 15.93 N -16° 28.46 W

58° 06.77 N -16° 10.40 W

58° 03.43 N -16° 10.43 W

58° 01.49 N -16° 25.19 W

58° 02.62 N -16° 36.96 W

58° 06.46 N -16° 37.15 W

Hatton sēklis 2

1. apgabals

57°51.76 N -18°05.87 W

57°55.00 N -17°30.00 W

58°03.00 N -17°30.00 W

57°53.10 N -16°56.33 W

57°35.11 N -18°02.01 W

57°51.76 N -18°05.87 W

2. apgabals

57°59.96 N -19°05.05 W

57°45.00 N -19°15.00 W

57°50.07 N -18°23.82 W

57°31.13 N -18°21.28 W

57°14.09 N -19°28.43 W

57°02.21 N -19°27.53 W

56°53.12 N -19°28.97 W

56°50.22 N -19°33.62 W

56°46.68 N -19°53.72 W

57°00.04 N -20°04.22 W

57°10.31 N -19°55.24 W

57°32.67 N -19°52.64 W

57°46.68 N -19°37.86 W

57°59.96 N -19°05.05 W

Logachev pacēlums:

55°17′ N, 16°10′ W

55°34′ N, 15°07′ W

55°50′ N, 15°15′ W

55°33′ N, 16°16′ W

55°17′ N, 16°10′ W

Rockall pacēluma rietumu daļa:

57°20′ N, 16°30′ W

57°05′ N, 15°58′ W

56°21′ N, 17°17′ W

56°40′ N, 17°50′ W

57°20′ N, 16°30′ W

2.

Ja NEAFC pārvaldības apgabalā veiktu zvejas darbību laikā jaunajos vai esošajos grunts zvejas apgabalos ar zvejas rīku kopu nozvejoto dzīvu koraļļu vai dzīvu sūkļu daudzums pārsniedz 60 kg dzīvu koraļļu un/vai 800 kg dzīvu sūkļu, zvejas kuģis informē karoga valsti, pārtrauc zveju un novirza kuģi vismaz 2 jūras jūdžu attālumā no vietas, ko, pamatojoties uz pierādījumiem, var noteikt kā vistuvāko vietu precīzai minētās nozvejas ieguves vietai.

XIII PIELIKUMS

MAZINĀŠANAS PASĀKUMI AR MĒRĶI SAMAZINĀT JUTĪGU SUGU NEJAUŠAS NOZVEJAS

Piemēro šādus pasākumus ar mērķi uzraudzīt un samazināt jutīgu sugu nejaušas nozvejas:

1.

Pasākumi, kas izklāstīti A, B un C daļā.

2.

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai savāktu zinātniskos datus par jutīgu sugu nejaušām nozvejām.

3.

ICES, ZZTEK vai GFCM ietvaros apstiprināto zinātnisko pierādījumu par zvejas rīku negatīvo ietekmi uz jutīgām sugām rezultātā dalībvalstis iesniedz kopīgus ieteikumus par papildu mazināšanas pasākumiem, lai samazinātu attiecīgo sugu nejaušas nozvejas vai nejaušas nozvejas konkrētā apgabalā, pamatojoties uz šīs regulas 15. pantu.

4.

Dalībvalstis uzrauga un novērtē saskaņā ar šo pielikumu noteikto mazināšanas pasākumu efektivitāti.

A DAĻA

Vaļveidīgie

1.   Zvejniecības, kurās akustisko atbaidīšanas ierīču izmantošana ir obligāta

1.1.

Kuģiem, kuru lielākais garums ir 12 m vai vairāk, ir aizliegts izmantot zvejas rīkus konkrētos apgabalos, kā noteikts turpmāk, ja vienlaikus netiek izmantotas aktīvas akustiskās atbaidīšanas ierīces.

Apgabals

Zvejas rīks

Baltijas jūras apgabals, kas norobežots ar līniju, kura novilkta no Zviedrijas krasta punkta pie 13° E garuma, tad taisni uz dienvidiem līdz 55° N platuma, tad taisni uz austrumiem līdz 14° E garuma, tad taisni uz ziemeļiem līdz Zviedrijas krastam; un apgabals, kas norobežots ar līniju, kura novilkta no Zviedrijas austrumu krasta punktā pie 55°30′ N platuma, tad taisni uz austrumiem 15° austrumu garuma, tad taisni uz ziemeļiem līdz 56° N platuma, tad taisni uz austrumiem līdz 16° E garuma, tad taisni uz ziemeļiem līdz Zviedrijas krastam

jebkāds grunts žaunu tīkls vai iepinējtīkls

Baltijas jūras 24. apakšrajons (izņemot iepriekš minēto apgabalu)

jebkāds grunts žaunu tīkls vai iepinējtīkls

ICES 4. apakšapgabals un ICES 3.a rajons (tikai no 1. augusta līdz 31. oktobrim)

Jebkāds grunts žaunu tīkls vai iepinējtīkls, vai šo tīklu kombinācija, kuru kopējais garums nepārsniedz 400 m

Jebkāds grunts žaunu tīkls vai iepinējtīkls ≥ 220 mm

ICES 7.e, 7.f, 7.g, 7.h un 7.j rajons

Jebkāds grunts žaunu tīkls vai iepinējtīkls

ICES 7.d rajons

Jebkāds grunts žaunu tīkls vai iepinējtīkls

1.2.

Šīs daļas 1.1. punktu nepiemēro zvejas operācijām, kuras veic vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā un ar attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu atļauju un tās (to) pārziņā un kuru mērķis ir izstrādāt jaunus tehniskos pasākumus, lai samazinātu vaļveidīgo nejaušu sagūstīšanu vai nogalināšanu.

1.3.

Dalībvalstis, izmantojot zinātniskus pētījumus vai izmēģinājuma projektus, veic vajadzīgos pasākumus, lai uzraudzītu un novērtētu akustisko atbaidīšanas ierīču izmantošanas ietekmi ilgākā laikposmā attiecīgajās zvejniecībās un apgabalos.

2.   Zvejniecības, kas jāuzrauga

2.1.

Uzraudzības shēmas realizē katru gadu, un tās nosaka kuģiem, kuri kuģo ar to karogu un kuru lielākais garums ir 15 m vai vairāk, lai uzraudzītu vaļveidīgo piezveju, attiecībā uz turpmāk minētajām zvejniecībām un ievērojot turpmāk minētos nosacījumus.

Apgabals

Zvejas rīks

ICES 6., 7. un 8. apakšapgabals

Pelaģiskie traļi (vienkuģa un pāru traļi)

Vidusjūra (uz austrumiem no 5°36′ rietumu garuma meridiāna)

Pelaģiskie traļi (vienkuģa un pāru traļi)

ICES 6.a, 7.a, 7.b, 8.a, 8.b, 8.c, un 9.a rajons

Grunts žaunu tīkls vai iepinējtīkls, kura linuma acs izmērs ir 80 mm vai lielāks

ICES 4. apakšapgabals, ICES 6.a rajons un ICES 7. apakšapgabals, izņemot ICES 7.c un 7.k rajonu

Dreifējoši tīkli

ICES 3.a, 3.b, 3.c, 3.d rajons uz dienvidiem no 59° N, 3.d uz ziemeļiem no 59° (tikai no 1. jūnija līdz 30. septembrim), un ICES 4. un 9. apakšapgabals

Pelaģiskie traļi (vienkuģa un pāru traļi)

ICES 6., 7., 8. un 9. apakšapgabals

Traļi ar lielu vertikālo atvērumu

ICES 3.b, 3.c un 3.d rajons

Grunts žaunu tīkls vai iepinējtīkls, kura linuma acs izmērs ir 80 mm vai lielāks

2.2.

Šīs daļas 2.1. punktu nepiemēro zvejas operācijām, kuras veic vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā un ar attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu atļauju un tās (to) pārziņā un kuru mērķis ir izstrādāt jaunus tehniskos pasākumus, lai samazinātu vaļveidīgo nejaušu sagūstīšanu vai nogalināšanu.

B DAĻA

Jūras putni

Ja dati, kas minēti šā pielikuma ievaddaļas 2. punktā, liecina par tādu jūras putnu nejaušas sagūstīšanas līmeni konkrētās zvejniecībās, kas nopietni apdraud minēto jūras putnu saglabāšanās stāvokli, dalībvalstis izmanto putnu atbaidīšanas auklu un/vai āķu jedas ar gremdēm, ja ir zinātniski pierādīts, ka to izmantošana sniedz saglabāšanas ieguvumus minētajā apgabalā, un, ja praktiski iespējams un noderīgi, tās ievieto āķu jedas tumsas stundās, izmantojot minimālu klāja apgaismojumu, kas vajadzīgs drošībai.

C DAĻA

Jūras bruņurupuči

1.   Zvejniecības, kurās ierīces bruņurupuču izkļūšanai no zvejas rīka izmantošana ir obligāta.

1.1.

Kuģiem ir aizliegts izmantot zemāk norādītos zvejas rīkus konkrētos apgabalos, kā noteikts zemāk, ja vienlaikus netiek izmantota ierīce bruņurupuču izkļūšanai no zvejas rīka.

Apgabals

Suga

Zvejas rīks

Savienības ūdeņi Indijas okeānā un Atlantijas okeāna rietumu daļā

Garneles (Penaeus spp., Xiphopenaeus kroyeri)

Jebkurš garneļu tralis

1.2.

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka sīki izstrādātus noteikumus par 1.1. punktā minētās ierīces specifikāciju.

XIV PIELIKUMS

SUGAS SELEKTIVITĀTES SNIEGUMA RĀDĪTĀJIEM

Ziemeļjūra

Ziemeļrietumu ūdeņi

Dienvidrietumu ūdeņi

Baltijas jūra

Vidusjūra

Menca

Menca

Heks

Menca

Heks

Pikša

Pikša

Merlangs

Jūras zeltplekste

Jūras barbe

Saida

Saida

Megrims

 

 

Merlangs

Merlangs

 

 

 

Jūras zeltplekste

Jūras zeltplekste

 

 

 


25.7.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 198/202


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/1242

(2019. gada 20. jūnijs)

par CO2 emisiju standartu noteikšanu jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem un ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 595/2009 un (ES) 2018/956 un Padomes Direktīvu 96/53/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Parīzes nolīgumā cita starpā ir izvirzīts ilgtermiņa mērķis, kas atbilst virsuzdevumam globālo vidējās temperatūras pieaugumu ierobežot krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni. Jaunākie zinātniskie atklājumi, par kuriem Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC) ziņojusi savā īpašajā ziņojumā par ietekmi, kāda ir globālajai sasilšanai par 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, un saistītajām globālajām siltumnīcefekta gāzu emisijas tendencēm nepārprotami apstiprina klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi. Minētajā īpašajā ziņojumā ir secināts, ka globālās sasilšanas ierobežošanas nolūkā ir ārkārtīgi svarīgi samazināt emisijas visās nozarēs.

(2)

Lai veicinātu Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanu, visas transporta nozares pārveide virzībā uz bezemisiju līmeni ir jāpaātrina, ņemot vērā Komisijas 2018. gada 28. novembra paziņojumu “Tīru planētu – visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku”, kurā izklāstīts redzējums par nepieciešamajām ekonomiskajām un sociālajām pārmaiņām, iesaistot visus ekonomikas un sabiedrības sektorus, lai līdz 2050. gadam panāktu pāreju uz siltumnīcefekta gāzu neto emisiju nulles līmeni. Turklāt ir nekavējoties krasi jāsamazina transporta radītās gaisu piesārņojošo vielu emisijas, kas būtiski apdraud mūsu veselību un vidi.

(3)

Komisija pieņēma mobilitātes paketes: 2017. gada 31. maijā (“Eiropa kustībā: dienaskārtība sociāli taisnīgai pārejai uz tīru, konkurētspējīgu un satīklotu mobilitāti visiem”) un 2017. gada 8. novembrī (“Mazemisiju mobilitātes realizācija: Eiropas Savienība, kas sargā mūsu planētu, dod iespējas saviem patērētājiem un aizsargā savus ražotājus un darba ņēmējus”). Minētajās paketēs ir noteikta pozitīva dienaskārtība, kuras mērķis ir arī nodrošināt netraucētu pāreju uz tīru, konkurētspējīgu un satīklotu mobilitāti visiem.

(4)

Šī regula ir daļa no Komisijas 2018. gada 17. maija trešās mobilitātes paketes, kuras nosaukums ir “Eiropa kustībā – ilgtspējīga mobilitāte Eiropai: droša, satīklota un tīra” un ar kuru tiek turpināts ar Komisijas 2017. gada 13. septembra paziņojumu “Investīcijas gudrā, novatoriskā un ilgtspējīgā rūpniecībā. Atjaunināta ES rūpniecības politikas stratēģija” iesāktais. Ar šo regulu ir arī paredzēts pabeigt procesu, kura rezultātā Savienība spēs pilnībā izmantot labumus, ko sniedz mobilitātes modernizācija un dekarbonizācija. Minētās trešās mobilitātes paketes mērķis ir padarīt Eiropas mobilitāti drošāku un pieejamāku, Eiropas rūpniecību – konkurētspējīgāku, Eiropas darbvietas – aizsargātākas un mobilitātes sistēmu – tīrāku un pielāgotāku klimata pārmaiņu mazināšanai. Tam būs nepieciešama pilnīga Savienības, dalībvalstu un ieinteresēto personu apņemšanās, jo īpaši pastiprināt centienus samazināt oglekļa dioksīda (CO2) emisijas un gaisa piesārņojumu.

(5)

Šajā regulā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/631 (3) ir paredzēts skaidrs virziens CO2 emisiju samazināšanai autotransporta nozarē, un šī regula palīdz sasniegt saistošo mērķrādītāju: līdz 2030. gadam visā iekšzemes ekonomikā samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 40 % salīdzinājumā ar 1990. gadu; kā tas tika atbalstīts Eiropadomes 2014. gada 23. un 24. oktobra secinājumos, un apstiprināts Padomē 2015. gada 6. martā kā “Savienības iecerētais nacionāli noteiktais devums saskaņā ar Parīzes nolīgumu”.

(6)

Eiropadomes 2014. gada 23. un 24. oktobra secinājumos ir apstiprināts siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums par 30 % līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar 2005. gadu nozarēs, kas neietilps Savienības emisiju tirdzniecības sistēmā. Siltumnīcefekta gāzu emisijas autotransporta nozarē rada ievērojamu daļu emisiju minētajās nozarēs. Autotransporta nozare radīja apmēram vienu ceturtdaļu no visām 2016. gada Savienības emisijām. Autotransporta nozares emisijām ir pieaugoša tendence, un to līmenis joprojām ir būtiski augstāks nekā 1990. gadā. Ja autotransporta emisijas turpinās pieaugt, tās atsvērts emisiju samazinājumus, ko sasniegušas citas nozares, cīnoties ar klimata pārmaiņām.

(7)

Eiropadomes 2014. gada 23. un 24. oktobra secinājumos uzsvērts, ka ir ļoti svarīgi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un riskus, kas saistīti ar atkarību no fosilā kurināmā transporta nozarē, šajā nolūkā izmantojot visaptverošu un tehnoloģiju ziņā neitrālu pieeju, lai arī pēc 2020. gada veicinātu emisiju samazinājumus un energoefektivitāti transporta nozarē, popularizētu elektriskos transportlīdzekļus un atjaunojamos energoresursus transporta nozarē.

(8)

Nolūkā nodrošināt patērētājiem Savienībā drošu, ilgtspējīgu, konkurētspējīgu un cenas ziņā pieejamu enerģiju energoefektivitātes pienesums, kas palīdz iegrožot pieprasījumu, ir viens no pieciem savstarpēji pastiprinošiem un cieši saistītiem aspektiem, kuri ir izklāstīti Komisijas 2015. gada 25. februāra paziņojumā “Pamatstratēģija spēcīgai Enerģētikas savienībai ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku”. Minētajā paziņojumā teikts, ka, lai gan visās ekonomikas nozarēs jāveic pasākumi enerģijas lietderīgākam patēriņam, tieši transporta nozarei piemīt milzīgs energoefektivitātes uzlabošanas potenciāls.

(9)

CO2 emisijas no lielas noslodzes transportlīdzekļiem, tostarp kravas automobiļiem, autobusiem un tālsatiksmes autobusiem, veido aptuveni 6 % no kopējām CO2 emisijām Savienībā un aptuveni 25 % no kopējām autotransporta CO2 emisijām. Neveicot turpmākus pasākumus gaidāms, ka lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisiju daļa laikposmā no 2010. līdz 2030. gadam pieaugs par patuveni 9 %. Šobrīd Savienības tiesību aktos nav noteiktas prasības par CO2 emisiju samazināšanu lielas noslodzes transportlīdzekļiem, un tādēļ ir nekavējoties jāpieņem konkrēti pasākumi attiecībā uz šādiem transportlīdzekļiem.

(10)

Šajā nolūkā būtu jānosaka CO2 emisiju samazinājuma mērķrādītāji līmeņi Savienības jaunu lielas noslodzes transportlīdzekļu autoparkam 2025. un 2030. gadam, ņemot vērā autoparka atjaunināšanas laiku un nepieciešamību panākt, lai autotransporta nozare sekmē 2030. gadam un turpmākajiem gadiem noteikto Savienības klimata un enerģētikas mērķrādītāju sasniegšanu. Minētā pakāpeniskā pieeja laikus un nepārprotami aicina nozari straujāk laist tirgū energoefektīvas tehnoloģijas un bezemisiju un mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļus. Bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļu ieviešanai vajadzētu arī palīdzēt risināt pilsētu mobilitātes problēmas. Lai arī šādu lielas noslodzes transportlīdzekļu ieviešana ir ārkārtīgi svarīga, lai samazinātu CO2 emisijas no autotransporta, ražotāju atbalsts šādiem lielas noslodzes transportlīdzekļiem ir svarīgs arī gaisa piesārņotāju un pārmērīga trokšņa līmeņa efektīvai samazināšanai pilsētās un pilsētu teritorijās.

(11)

Lai pilnībā izmantotu minēto energoefektivitātes potenciālu un nodrošinātu, ka visa autotransporta nozare dod ieguldījumu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumos, par kuriem panākta vienošanās, ir lietderīgi papildināt jauniem vieglajiem pasažieru automobiļiem un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem spēkā esošos CO2 emisijas standartus, nosakot CO2 emisijas standartus jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem. Minētie emisijas standarti veicinās inovācijas degvielu taupošo tehnoloģiju attīstībā, palīdzot nostiprināt Savienības ražotāju un piegādātāju tehnoloģisko līderību un ilgtermiņā nodrošinot augsti kvalificētas darbvietas.

(12)

Ņemot vērā to, ka klimata pārmaiņas ir pārrobežu problēma, un vajadzību aizsargāt labi funkcionējošu vienotu tirgu gan autotransporta pakalpojumiem, ganarī lielas noslodzes transportlīdzekļiem, vienlaikus izvairoties no tirgus fragmentācijas, CO2 emisijas standartus lielas noslodzes transportlīdzekļiem ir lietderīgi noteikt Savienības līmenī. Minētajiem emisijas standartiem nevajadzētu skart Savienības konkurences tiesības.

(13)

Definējot CO2 emisiju samazinājuma līmeņus, kas būtu jāsasniedz Savienības lielas noslodzes transportlīdzekļu autoparkam, būtu jāņem vērā minēto samazinājuma līmeņu iedarbīgums attiecībā uz izmaksu ziņā lietderīgu ieguldījumu CO2 emisiju samazināšanā līdz 2030. gadam tajās nozarēs, kuras ietvertas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/842 (4), kā arī būtu jāņem vērā radītās izmaksas un ietaupījumi sabiedrībai, ražotājiem, pārvadājumu uzņēmumiem, patērētājiem, kā arī to tiešā un netiešā ietekme uz nodarbinātību, inovāciju un papildu ieguvumiem, kas izpaužas kā mazāks gaisa piesārņojums un enerģētiskā drošība.

(14)

Būtu jānodrošina sociāli pieņemama un taisnīga pāreja uz bezemisiju mobilitāti. Tādēļ ir svarīgi ņemt vērā pārejas sociālo ietekmi visā autobūves vērtību ķēdē un proaktīvi risināt jautājumu par ietekmi uz nodarbinātību. Minēto iemeslu dēļ pašreizējie pasākumi ir jāpapildina ar mērķtiecīgām Savienības, valstu un reģionāla līmeņa programmām darba ņēmēju pārkvalificēšanai, kvalifikācijas celšanai un pārcelšanai citā darbā, kā arī izglītības un darba meklēšanas iniciatīvām nelabvēlīgi ietekmētajās kopienās un reģionos, tās īstenojot ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem un kompetentajām iestādēm. Minētās pārejas īstenošanā būtu jāstiprina sieviešu nodarbinātība un vienlīdzīgas iespējas minētajā nozarē.

(15)

Sekmīgai pārejai uz bezemisiju mobilitāti ir vajadzīga integrēta pieeja un labvēlīga vide, kas ļauj stimulēt inovāciju un saglabāt Savienības tehnoloģisko līderību transporta nozarē. Tas ietver publiskās un privātās investīcijas pētniecībā un inovācijā, pieaugošu bezemisiju un mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļu piedāvājumu, uzlādes un uzpildes infrastruktūras izvēršanu, integrāciju energosistēmās, kā arī ilgtspējīgu materiālu piegādi un ilgtspējīgu ražošanu, atkārtotu izmantošanu un bateriju reciklēšanu Eiropā. Tam nepieciešama saskaņota rīcība Savienības, valstu, reģionālā un vietējā līmenī, tostarp ar stimuliem atbalstīt bezemisiju un mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļu izmantošanu.

(16)

Jauna procedūra, ar kuru nosaka atsevišķu lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisijas un degvielas patēriņu, ir ieviesta kā daļa no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 595/2009 (5) īstenošanas. Komisijas Regulā (ES) 2017/2400 (6) ir paredzēta metodika, kuras pamatā ir VECTO rīka izmantošana un ar kuru var simulēt nokomplektētu lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisijas un degvielas patēriņu. Minētā metodika ļauj ņemt vērā lielas noslodzes transportlīdzekļu nozarē pastāvošo dažādību un atsevišķu lielas noslodzes transportlīdzekļu plašās pielāgošanas iespējas. Pirmajā posmā no 2019. gada 1. jūlija CO2 emisijas nosaka četrām lielas noslodzes transportlīdzekļu grupām, kurās tiek radīti aptuveni 65 % līdz 70 % no visām Savienības lielas noslodzes transportlīdzekļu autoparka CO2 emisijām.

(17)

Lai ņemtu vērā inovāciju un tādu jaunu tehnoloģiju ieviešanu, kas uzlabo lielas noslodzes transportlīdzekļu degvielas patēriņa efektivitāti, VECTO simulācijas rīks, kā arī Regula (ES) 2017/2400 tiks pastāvīgi un savlaicīgi atjaunināti.

(18)

CO2 emisiju datus, kas noteikti saskaņā ar Regulu (ES) 2017/2400, pārrauga atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2018/956 (7). Uz minēto datu pamata būtu jānosaka CO2 emisiju samazinājuma mērķrādītāji, kas jāsasniedz četrām lielas noslodzes transportlīdzekļu grupām, kuras rada vislielākās CO2 emisijas Savienībā, kā arī būtu jānosaka ražotāju vidējās īpatnējās CO2 emisijas konkrētā pārskata periodā.

(19)

CO2 emisiju samazinājuma mērķrādītājs būtu jānosaka 2025. gadam kā relatīvs samazinājums, kura pamatā ir to minēto lielas noslodzes transportlīdzekļu vidējās CO2 emisijas, kas pirmoreiz reģistrēti laikposmā no 2019. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 30. jūnijam, atspoguļojot viegli pieejamu, rentablu tehnoloģiju ieviešanu parastos transportlīdzekļos. Arī 2030. gadam un turpmākajiem gadiem būtu jānosaka CO2 emisiju samazinājuma mērķrādītājs. Minētais mērķrādītājs būtu jāpiemēro, ja vien saskaņā ar pārskatīšanu, kas jāveic 2022. gadā, netiek nolemts citādi. 2030. gada mērķis būtu jānovērtē atbilstīgi saistībām, ko Eiropas Savienība uzņēmās, parakstot Parīzes nolīgumu.

(20)

Lai nodrošinātu atsauces CO2 emisiju noturību pret palielinātām lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisijām neatbilstīgu procesuālu līdzekļu izmantošanas rezultātā, kas nebūtu reprezentatīvi situācijā, kurā CO2 emisijas jau ir reglamentētas, ir lietderīgi paredzēt metodiku atsauces CO2 emisiju koriģēšanai, ja tas nepieciešams.

(21)

Sašķidrināta dabasgāze (LNG) ir pieejama alternatīva dīzeļdegvielai lielas noslodzes transportlīdzekļos. Šobrīd pieejamo un gaidāmo inovatīvāku uz LNG pamata izstrādātu tehnoloģiju ieviešana palīdzēs sasniegt CO2 emisijas samazinājuma mērķrādītājus īstermiņā un vidējā termiņā, jo LNG tehnoloģijas rada mazākas CO2 emisijas nekā transportlīdzekļi, kuros izmanto dīzeļdegvielu. LNG transportlīdzekļu CO2 emisijas samazinājuma potenciāls jau ir pilnībā atspoguļots VECTO. Turklāt pašreizējās LNG tehnoloģijas nodrošina zema līmeņa gaisa piesārņojuma emisijas, piemēram NOx un cietās daļiņas. Ir izveidota pietiekama minimālā uzpildes infrastruktūra, un tā tiek paplašināta, īstenojot politisko regulējumu alternatīvo degvielu infrastruktūrai.

(22)

Aprēķinot atsauces CO2 emisijas, uz kuru pamata nosaka īpatnējos CO2 emisiju mērķrādītājus 2025. un 2030. gadam, būtu jāņem vērā gaidāmais lielas noslodzes autoparka CO2 emisiju samazinājuma potenciāls. Tāpēc ir lietderīgi no minētā aprēķina izslēgt profesionālos transportlīdzekļus, piemēram, atkritumu savākšanā vai būvdarbos izmantotos transportlīdzekļus. Minēto transportlīdzekļu nobraukums ir salīdzinoši mazs, un to īpašā braukšanas režīma dēļ tehniskie risinājumi CO2 emisiju un degvielas patēriņa samazināšanai nešķiet rentabli salīdzinājumā ar lielas noslodzes transportlīdzekļiem, ko izmanto preču piegādē.

(23)

CO2 emisiju samazinājuma prasības būtu jāizsaka CO2 gramos uz tonnkilometru, tādējādi atspoguļojot lielas noslodzes transportlīdzekļu lietderību.

(24)

Būtu jānodrošina kopējo CO2 emisiju samazinājuma prasību taisnīgs sadalījums starp ražotājiem, ņemot vērā lielas noslodzes transportlīdzekļu dažādību konstrukcijas un braukšanas režīmu, ikgadējā nobraukuma, lietderīgās slodzes un piekabes konfigurācijas ziņā. Tāpēc ir lietderīgi lielas noslodzes transportlīdzekļus iedalīt dažādās un atsevišķās transportlīdzekļu apakšgrupās, kuras atspoguļo transportlīdzekļu parasto lietojumu un konkrētus tehniskos raksturlielumus. Nosakot ikgadējus ražotāja īpatnējos CO2 emisiju mērķrādītājus kā mērķrādītāju vidēji svērtās vērtības katrai šādai transportlīdzekļu apakšgrupai, ražotājiem tiek dota iespēja iedarbīgi līdzsvarot iespējamus transportlīdzekļu sliktākus rezultātus konkrētā transportlīdzekļu apakšgrupā ar augstākiem rādītājiem citās transportlīdzekļu apakšgrupās, ņemot vērā vidējās transportlīdzekļu darbmūža CO2 emisijas dažādās transportlīdzekļu apakšgrupās.

(25)

Ražotāja atbilstība ikgadējiem īpatnējiem CO2 emisiju mērķrādītājiem būtu jānovērtē uz vidējo CO2 emisiju pamata. Nosakot vidējās īpatnējās CO2 emisijas, būtu arī jāņem vērā īpatnības, kas ir atspoguļotas transportlīdzekļu dažādās apakšgrupās. Tādējādi ražotāja vidējo īpatnējo CO2 emisiju pamatā vajadzētu būt vidējām CO2 emisijām, kas noteiktas katrai transportlīdzekļu apakšgrupai, tostarp tās svērtajām vērtībām, kuras balstītas uz pieņemto vidējo ikgadējo nobraukumu un vidējo lietderīgo slodzi, un kas atspoguļo kopējās darbmūža CO2 emisijas. Ierobežotā profesionālo transportlīdzekļu CO2 emisiju samazinājuma potenciāla dēļ minētie transportlīdzekļi nebūtu jāņem vērā vidējo īpatnējo CO2 emisiju aprēķināšanā.

(26)

Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju uz bezemisijas mobilitāti un stimulētu bezemisijas un mazemisijas lielas noslodzes transportlīdzekļu izstrādi un ieviešanu Savienības tirgū, tādējādi papildinot ar pieprasījuma pusi saistītos instrumentus, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/33/EK (8), būtu jāievieš īpašs mehānisms superkredītu veidā attiecībā uz pārskata periodiem pirms 2025. gada un būtu jānosaka mērķrādītājs mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu īpatsvaram ražotāja autoparkā atskaites periodiem, sākot no 2025. gada.

(27)

Stimulu sistēma būtu jāizstrādā tā, lai nodrošinātu investīciju noteiktību uzlādes infrastruktūras nodrošinātājiem un ražotājiem nolūkā veicināt bezemisiju un mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļu ātru ieviešanu Savienības tirgū, vienlaikus paredzot zināmu elastīgumu ražotājiem, pieņemot lēmumu par savu investīciju īstenošanas grafiku.

(28)

Tāpēc pārskata periodos, sako no 2025. gada ražotāja vidējo īpatnējo CO2 emisiju aprēķināšanā visi bezemisiju un mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļi būtu jāskaita vairākas reizes. Pārskata periodos pirms 2025. gada ražotāja īpatnējo CO2 emisiju mērķa aprēķināšanā būtu jāņem vērā tā sniegums attiecībā pret bezemisiju un mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļu mērķrādītāju. Stimulu līmenim vajadzētu atšķirties atkarībā no transportlīdzekļa faktiskajām CO2 emisijām. Lai izvairītos no vidisko mērķu vājināšanās, iegūtajam CO2 emisiju samazinājumam būtu jānosaka maksimālā vērtība.

(29)

Attiecībā uz mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļiem stimulējoši pasākumi būtu jāveic tikai tad, ja to CO2 emisijas ir mazāk nekā puse no visu to konkrētā transportlīdzekļu apakšgrupā iekļauto transportlīdzekļu, pie kuriem pieder lielas noslodzes transportlīdzekļi, atsauces CO2 emisijām. Tā šajā jomā veicinātu inovāciju.

(30)

Izstrādājot stimulu mehānismu bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļiem ieviešanai, tajā būtu jāietver arī mazāki kravas automobiļi, kuriem nepiemēro saskaņā ar šo regulu noteiktos CO2 emisiju mērķrādītājus. Minētajiem transportlīdzekļiem arī ir ievērojamas priekšrocības, piemēram, tie palīdz risināt gaisa piesārņojuma problēmas pilsētās. Lai nodrošinātu, ka stimulējošie pasākumi dažādu transportlīdzekļu veidu starpā ir līdzsvaroti, ražotāja vidējo īpatnējo CO2 emisiju samazinājumam, kas iegūts no bezemisiju mazākiem kravas automobiļiem, arī būtu jānosaka maksimālā vērtība.

(31)

Lai veicinātu to, ka CO2 emisiju samazinājuma prasības tiek īstenotas rentabli, vienlaikus ņemot vērā gadu gaitā notiekošās pārmaiņas lielas noslodzes transportlīdzekļu autoparka sastāvā un CO2 emisiju apjoma izmaiņas, ražotājiem būtu jādod iespēja labākus rādītājus saistībā ar atbilstību īpatnējās CO2 emisiju mērķrādītājam vienā gadā līdzsvarot ar sliktākiem rezultātiem citā gadā.

(32)

Lai stimulētu agrāku CO2 emisiju samazinājumu, ražotājam, kura vidējās īpatnējās CO2 emisijas ir zem CO2 emisiju samazinājuma trajektorijas, kas noteikta uz atsauces CO2 emisijām un 2025. gada CO2 emisiju mērķrādītāja pamata, vajadzētu būt iespējai šādas CO2emisiju kredītvienības uzkrāt, lai nodrošinātu atbilstību 2025. gada mērķrādītājam. Tāpat ražotājam, kura vidējās īpatnējās CO2 emisijas ir zem CO2 emisiju samazinājuma trajektorijas, kas noteiktas uz 2025. gada mērķrādītāja pamata un uz mērķrādītāja pamata, ko piemēro no 2030. gada, arī vajadzētu būt iespējai šādas emisijas kredītvienības uzkrāt, lai nodrošinātu atbilstību CO2 emisiju samazinājuma mērķrādītājiem no 2025. gada 1. jūlija līdz 2030. gada 30. jūnijam.

(33)

Ja ražotāja rādītājs kādā no 12 mēnešu pārskata periodiem, laikā no 2025. gada 1. jūlija līdz 2030. gada 30. jūnijam, neatbilst tā īpatnējās CO2 emisijas mērķrādītājam, ražotājam vajadzētu arī būt iespējai iegādāties ierobežotu apjomu emisijas parādvienību. Tomēr ražotājiem no atlikušajām emisijas parādvienībām būtu jāatbrīvojas 2029. gada pārskata periodā, kas beidzas 2030. gada 30. jūnijā.

(34)

Emisijas kredītvienības un emisijas parādvienības būtu jāuzskata tikai par veidu, kā noteikt ražotāja atbilstību īpatnējās CO2 emisiju mērķrādītājam, nevis par nododamiem aktīviem vai aktīviem, uz kuriem attiecas fiskāli pasākumi.

(35)

Komisijai būtu jānosaka naudas sodi par pārsniegtajām CO2 emisijām, ja tiek konstatēts, ka, ņemot vērā emisijas kredītvienības un emisijas parādvienības, ražotājs ir pārsniedzis tam noteiktās CO2 emisijas. Informācija par ražotāju pārsniegtajām CO2 emisijām būtu jādara publiski pieejama. Lai pietiekami stimulētu to, ka ražotāji veic pasākumus saistībā ar lielas noslodzes transportlīdzekļu īpatnējo CO2 emisiju samazināšanu, ir svarīgi, ka šāda maksa pārsniedz vidējās robežizmaksas par tehnoloģijām, kas vajadzīgas CO2 emisiju mērķrādītāju sasniegšanai. Metodika šādu maksu iekasēšanai būtu jānosaka ar īstenošanas aktu, ņemot vērā metodiku, kas pieņemta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 443/2009 (9). Šīs maksas būtu jāuzskata par Eiropas Savienības vispārējā budžeta ieņēmumiem. Novērtējumā, kas jāveic saskaņā ar Regulu (ES) 2019/631, Komisijai būtu jāizvērtē iespēja piešķirt minētās summas konkrētam fondam vai attiecīgai programmai, kuras mērķis ir nodrošināt taisnīgu pāreju uz bezemisiju mobilitāti un atbalstīt autobūves nozarē nodarbināto pārkvalifikāciju, kvalifikācijas celšanu un citu prasmju apguvi.

(36)

Vajadzīgs stabils atbilstības novērtēšanas mehānisms, lai nodrošinātu, ka šīs regulas CO2 emisiju mērķrādītāji tiek sasniegti. Ražotājiem noteiktie pienākumi sniegt precīzus datus saskaņā ar Regulu (ES) 2018/956 un administratīvie sodi, kurus var piemērot minēto pienākumu neievērošanas gadījumā, sekmē to datu stabilitātes nodrošināšanu, ko izmanto, lai novērtētu atbilstību saskaņā ar šo regulu noteiktajam mērķrādītājam.

(37)

Lai sasniegtu saskaņā ar šo regulu noteikto CO2 emisiju samazinājumu, ekspluatācijā esošo lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisijām vajadzētu atbilst vērtībām, kuras noteiktas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 595/2009 un tās īstenošanas pasākumiem. Tāpēc Komisijai vajadzētu būt iespējai ražotāja vidējo īpatnējo CO2 emisiju aprēķināšanā ņemt vērā jebkādas sistemātiskas neatbilstības, kuras tipa apstiprinātājas iestādes ir konstatējušas attiecībā uz ekspluatācijā esošu lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisijām.

(38)

Lai Komisija varētu veikt šādus pasākumus, tai vajadzētu būt pilnvarām izstrādāt un īstenot procedūru, ar kuru verificē atbilstību starp ekspluatācijā esošo lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisijām, kas noteiktas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 595/2009 un tās īstenošanas pasākumiem, un CO2 emisiju vērtībām, kas ierakstītas atbilstības sertifikātos, individuālajos apstiprinājuma sertifikātos vai klientam paredzētajās informācijas datnēs. Izstrādājot minēto procedūru, īpaša uzmanība būtu jāpievērš metožu noteikšanai, tostarp iebūvēto degvielas un/vai elektroenerģijas patēriņa uzraudzības ierīču datu izmantošanai, lai atklātu stratēģijas, ar kuru palīdzību sertifikācijas procedūrā transportlīdzekļa CO2 emisiju rādītāji tiek mākslīgi uzlaboti. Ja šādas verifikācijas laikā tiek atklātas novirzes vai stratēģijas, ar ko mākslīgi uzlabo transportlīdzekļa CO2 emisiju rādītājus, minētie konstatējumi uzskatāmi par pietiekamu iemeslu aizdomām, ka pastāv nopietns neatbilstības risks attiecībā uz prasībām, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 595/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/858 (10), un dalībvalstīm, pamatojoties uz minēto, būtu jāveic vajadzīgie pasākumi saskaņā ar Regulas (ES) 2018/858 XI nodaļu.

(39)

Šajā regulā izklāstīto CO2 emisiju mērķrādītāju iedarbīgums ļoti lielā mērā ir atkarīgs no tā, cik reprezentatīva ir CO2 emisiju noteikšanai izmantotā metodika. Ievērojot 2016. gada Zinātnisko konsultāciju mehānisma (SAM) atzinumu par mazas noslodzes transportlīdzekļiem un Eiropas Parlamenta ieteikumu, ņemot vērā tā veikto izmeklēšanu saistībā ar emisiju mērījumiem autobūves nozarē, arī lielas noslodzes transportlīdzekļu gadījumā ir lietderīgi ieviest mehānismu, ar ko novērtē saskaņā ar Regulu (ES) 2017/2400 noteikto CO2 emisijsd un energopatēriņa vērtību reālo reprezentativitāti. Visuzticamākais veids, kā nodrošināt šo vērtību reprezentativitāti reālos apstākļos, ir izmantot iebūvēto degvielas un/vai elektroenerģijas patēriņa uzraudzības ierīču datus. Tādēļ Komisijai vajadzētu būt pilnvarām izstrādāt procedūras, kas vajadzīgas, lai vāktu un apstrādātu šādu novērtējumu veikšanai nepieciešamos degvielas un elektroenerģijas patēriņa datus un nodrošinātu šādu datu publisku pieejamību, vienlaikus nodrošinot visu personas datu aizsardzību.

(40)

Komisijai būtu jāizvērtē tas, kā degvielas un enerģijas patēriņa dati var palīdzēt nodrošināt, ka transportlīdzekļa CO2 emisijas, kas noteiktas ar VECTO rīku saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 595/2009 un tās īstenošanas pasākumiem, laika gaitā joprojām atbilst CO2 emisijām reālos apstākļos attiecībā uz visiem ražotājiem, un konkrētāk tas, kā šādus datus var izmantot, lai uzraudzītu neatbilstību starp CO2 emisijām, kas noteiktas ar VECTO rīku, un reālo ekspluatācijas apstākļu CO2 emisijām, un vajadzības gadījumā nepieļautu šādas neatbilstības palielināšanos.

(41)

Komisijai 2022. gadā būtu jānovērtē ar šo regulu noteikto CO2 emisijas standartu iedarbīgums un jo īpaši līdz 2030. gadam sasniedzamo CO2 emisiju samazinājuma mērķrādītāja līmenis, kārtība, kurai vajadzētu būt pieejamai minētā mērķrādītāja un turpmāku rezultātu sasniegšanai, kā arī CO2 samazinājuma mērķrādītāji, kas noteikti citiem lielas noslodzes transportlīdzekļu veidiem, piemēram, mazākiem kravas automobiļiem, profesionāliem transportlīdzekļiem, autobusiem, tālsatiksmes autobusiem un piekabēm. Minētajā novērtējumā vienīgi šīs regulas vajadzībām būtu arī jāietver apsvērumi par lielas noslodzes transportlīdzekļiem un transportlīdzekļu kombinācijām, ņemot vērā svarus un izmērus, kuri piemērojami nacionālajā transporta sistēmā, piemēram, modulārās un multimodālās koncepcijas, izvērtējot arī iespējamus transporta drošuma un efektivitātes aspektus, multimodālos, vides, infrastruktūras un atsitiena fenomenus, kā arī dalībvalstu ģeogrāfisko stāvokli.

(42)

Ir svarīgi Savienības līmenī novērtēt lielas noslodzes transportlīdzekļu pilna aprites cikla CO2 emisijas. Šajā nolūkā Komisijai ne vēlāk kā 2023. gadā būtu jānovērtē iespēja izstrādāt vienotu Savienības metodiku Savienības tirgū laisto lielas noslodzes transportlīdzekļu pilna aprites cikla CO2 emisiju novērtēšanai un saskaņotai datu paziņošanai. Komisijai būtu jāpieņem turpmāki pasākumi, tostarp attiecīgā gadījumā leģislatīvo aktu priekšlikumi.

(43)

Lai nodrošinātu, ka lielas noslodzes transportlīdzekļu īpatnējās CO2 emisijas saglabā reprezentativitāti un ir pilnībā atjauninātas, šajā regulā ir jāietver grozījumi Regulā (EK) Nr. 595/2009 un tās īstenošanas pasākumi, kas ietekmē minētās īpatnējās CO2 emisijas. Šajā nolūkā Komisijai vajadzētu būt pilnvarām noteikt metodiku, ar kuru tiek definēts katras transportlīdzekļu apakšgrupas reprezentatīvs lielas noslodzes transportlīdzeklis, uz kura pamata būtu jānovērtē īpatnējo CO2 emisiju izmaiņas.

(44)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz atsevišķu datu saraksta un ražotāja rezultātu publicēšanu.

(45)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz: tādu transportlīdzekļu apzināšanu, kuri ir sertificēti kā profesionālie transportlīdzekļi, un korekciju piemērošanu ražotāja gada vidējām īpatnējām CO2 emisijām; maksas iekasēšanu par pārsniegtajām CO2 emisijām; ziņošanu par CO2 emisiju vērtību neatbilstībām un to, lai tās ņemtu vērā vidējo īpatnējo CO2 emisiju aprēķināšanā; to, lai novērtētu, kā tiek piemēroti nosacījumi, atbilstīgi kuriem ir noteiktas atsauces CO2 emisijas, un kritērijus, lai noteiktu, vai šīs emisijas ir nepamatoti palielinātas, un, ja tā, kā tās būtu jāizlabo; to, lai nodrošinātu, ka atsevišķi parametri, kas saistīti ar lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisijām un enerģijas patēriņu reālos apstākļos, ir darīti pieejami Komisijai; verifikāciju veikšanu nolūkā pārbaudīt, vai CO2 emisijas un degvielas patēriņa vērtības klientam paredzētajā informācijas datnē atbilst ekspluatācijā esošo lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2emisijām un degvielas patēriņam, un vai pastāv kādas stratēģijas, ar kurām mākslīgi uzlabo transportlīdzekļa veiktspējas rādītājus veiktajos testos vai aprēķinos; un to, lai definētu vienu vai vairākus transportlīdzekļu apakšgrupu reprezentējošos transportlīdzekļus, pamatojoties uz ko nosaka lietderīgās slodzes pielāgošanas koeficientus. Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus Regulas (EK) Nr. 595/2009 īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz to, lai noteiktu atsevišķus M2, M3, N2, N3, O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļu ekoloģiskos raksturlielumus. Šajā apsvērumā minētās īstenošanas pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (11).

(46)

Lai grozītu vai papildinātu nebūtiskus šīs regulas noteikumu elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz to, lai pielāgotu atsauces CO2 emisijas, izklāstītu pamatprincipus un kritērijus nolūkā definēt procedūras ekspluatācijā esošo lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisiju verifikācijai un grozītu šīs regulas pielikumus attiecībā uz dažiem tehniskajiem parametriem, tostarp ekspluatācijas profilu svērumiem, lietderīgās slodzes vērtībām, ikgadējā nobraukuma vērtībām un lietderīgās slodzes pielāgošanas koeficientiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (12). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiskai piekļuvei Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(47)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, CO2 emisiju standartu noteikšanu jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tā apjoma un ietekmes dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(48)

Tādēļ attiecīgi arī jāgroza Regulas (EK) Nr. 595/2009 un (ES) 2018/956 un Padomes Direktīva 96/53/EK (13),

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un mērķis

Lai sekmētu to, ka 2030. gadā tiek sasniegts Savienības mērķis par tās siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu par 30 % zem 2005. gada līmeņiem nozarēs, kas minētas Regulas (ES) 2018/842 2. pantā, un lai sasniegtu Parīzes nolīguma mērķus un nodrošinātu iekšējā tirgus pareizu darbību, šajā regulā ir noteiktas prasības attiecībā uz jaunu lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisijām, saskaņā ar kurām Savienības jauno lielas noslodzes transportlīdzekļu autoparka īpatnējās CO2 emisijas samazina salīdzinājumā ar atsauces CO2 emisijām šādi:

a)

pārskata periodos 2025. gadā un turpmāk – par 15 %;

b)

pārskata periodos 2030. gadā un turpmāk – par 30 %, ja vien saskaņā ar 15. pantā minēto pārskatīšanu netiek izlemts citādi.

Atsauces CO2 emisiju pamatā ir monitoringa dati, kas ziņoti saskaņā ar Regulu (ES) 2018/956, periodā no 2019. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 30. jūnijam (“pārskata periods”), izņemot profesionālos transportlīdzekļus, un tās aprēķina atbilstoši šīs regulas I pielikuma 3. punktam.

2. pants

Darbības joma

1.   Šo regulu piemēro jauniem N2 un N3 kategorijas lielas noslodzes transportlīdzekļiem, kas atbilst šādiem raksturlielumiem:

a)

kravas automobiļi ar kravas nodalījumu, 4×2 asu konfigurāciju un tehniski pieļaujamo maksimālo masu virs 16 tonnām;

b)

kravas automobiļi ar kravas nodalījumu un 6×2 asu konfigurāciju;

c)

vilcēji ar 4×2 asu konfigurāciju un tehniski pieļaujamo maksimālo masu virs 16 tonnām; un

d)

vilcēji ar 6×2 asu konfigurāciju.

Šīs regulas 5. panta un I pielikuma 2.3. punkta vajadzībām šo regulu piemēro arī tādiem jauniem N kategorijas lielas noslodzes transportlīdzekļiem, kas neietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 510/2011 (14) darbības jomā un neatbilst pirmās daļas a) līdz d) punktā noteiktajiem raksturlielumiem.

Šā punkta pirmajā un otrajā daļā minētās transportlīdzekļu kategorijas ir transportlīdzekļu kategorijas, kas definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/46/EK (15) II pielikumā.

2.   Šīs regulas vajadzībām 1. punktā minētos transportlīdzekļus uzskata par jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem konkrētā 12 mēnešu periodā, kas sākas 1. jūlijā, ja tie attiecīgajā periodā Savienībā reģistrēti pirmo reizi un ja pirms tam tie nav bijuši reģistrēti ārpus Savienības.

Neņem vērā iepriekšēju reģistrāciju ārpus Savienības, ja tā notikusi mazāk nekā trīs mēnešus pirms reģistrācijas Savienībā.

3.   Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem īpašu procedūru to lielas noslodzes transportlīdzekļu apzināšanai, kuri saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 595/2009 un tās īstenošanas pasākumiem ir sertificēti kā profesionālie transportlīdzekļi, taču nav reģistrēti kā profesionālie transportlīdzekļi, un piemēro korekcijas ražotāja gada vidējām īpatnējām CO2 emisijām, lai ņemtu vērā minētos transportlīdzekļus, sākot no pārskata perioda 2021. gadā, un katrā turpmākajā pārskata periodā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta šīs regulas 16. panta 2. punktā.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“atsauces CO2 emisijas” ir visu jaunu lielas noslodzes transportlīdzekļu īpatnējo CO2 emisiju vidējā vērtība 1. panta otrajā daļā minētajā pārskata periodā katrā transportlīdzekļu apakšgrupā, izņemot profesionālos transportlīdzekļus, kas noteiktas saskaņā ar I pielikuma 3. punktu;

2)

“īpatnējās CO2 emisijas” ir atsevišķa lielas noslodzes transportlīdzekļa CO2 emisijas, kas noteiktas saskaņā ar I pielikuma 2.1. punktu;

3)

“Y gada pārskata periods” ir periods no Y gada 1. jūlija līdz Y+1 gada 30. jūnijam;

4)

“vidējās īpatnējās CO2 emisijas” ir ražotāja jauno lielas noslodzes transportlīdzekļu īpatnējo CO2 emisiju vidējā vērtība konkrētā pārskata periodā, kas noteikta saskaņā ar I pielikuma 2.7. punktu;

5)

“īpatnējo CO2 emisiju mērķrādītājs” ir atsevišķa ražotāja CO2 emisiju mērķrādītājs, kas izteikts g/tkm un ko ik gadu saskaņā ar I pielikuma 4. punktu nosaka iepriekšējam pārskata periodam;

6)

“kravas automobilis ar kravas nodalījumu” ir kravas automobilis, kas nav konstruēts un izgatavots puspiekabes vilkšanai;

7)

“vilcējs” ir vilcēja vienība, kas ir konstruēta un izgatavota tikai vai galvenokārt puspiekabju vilkšanai;

8)

“transportlīdzekļu apakšgrupa” ir transportlīdzekļu grupa, kura definēta I pielikuma 1. punktā un kurai raksturīgs vienots un atšķirīgs tehnisko kritēriju kopums, kas ir būtisks minēto transportlīdzekļu CO2 emisiju un degvielas patēriņa noteikšanai;

9)

“profesionāls transportlīdzeklis” ir lielas noslodzes transportlīdzeklis, kura CO2 emisijas un degvielas patēriņš saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 595/2009 un tās īstenošanas pasākumiem ir noteikts vienīgi tādiem ekspluatācijas profiliem, kas nav definēti šīs regulas I pielikuma 2.1. punktā;

10)

“ražotājs” ir persona vai struktūra, kas ir atbildīga par datu iesniegšanu saistībā ar jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem saskaņā ar Regulas (ES) 2018/956 5. pantu, vai bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļu gadījumā tā ir persona vai struktūra, kura apstiprinātājas iestādes priekšā ir atbildīga par transportlīdzekļa kopējā EK tipa apstiprināšanas procedūras vai individuālas apstiprināšanas procedūras visiem aspektiem atbilstīgi Direktīvai 2007/46/EK un par ražošanas atbilstības nodrošināšanu;

11)

“bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzeklis” ir lielas noslodzes transportlīdzeklis bez iekšdedzes motora vai ar iekšdedzes motoru, kura emisijas ir mazākas nekā 1 g CO2/kWh, kā noteikts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 595/2009 un tās īstenošanas pasākumiem, vai kura emisijas ir mazākas nekā 1 g CO2/km, kā noteikts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 715/2007 (16) un tās īstenošanas pasākumiem;

12)

“mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzeklis” ir lielas noslodzes transportlīdzeklis, kurš nav bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzeklis, bet kura īpatnējās CO2 emisijas, kas noteiktas saskaņā ar I pielikuma 2.3.3. punktu, ir mazāk nekā puse no visu konkrētā transportlīdzekļu apakšgrupā iekļauto transportlīdzekļu, pie kuriem pieder lielas noslodzes transportlīdzekļi, atsauces CO2 emisijām;

13)

“ekspluatācijas profils” ir mērķa ātruma cikla, lietderīgās slodzes vērtības, virsbūves vai piekabes konfigurācijas un attiecīgā gadījumā citu parametru kombinācija, kura atspoguļo transportlīdzekļa konkrēto lietojumu un uz kuras pamata tiek noteiktas lielas noslodzes transportlīdzekļa oficiālās CO2 emisijas un degvielas patēriņš;

14)

“mērķa ātruma cikls” ir tā transportlīdzekļa ātruma apraksts, ko vadītājs vēlas sasniegt vai kas viņam jāievēro satiksmes apstākļos, kā nobrauktā attāluma funkcija;

15)

“lietderīgā slodze” ir to preču svars, ko dažādos apstākļos pārvadā ar transportlīdzekli.

4. pants

Ražotāja vidējās īpatnējās CO2 emisijas

Sākot ar 2020. gada 1. jūliju un katrā nākamajā pārskata periodā Komisija katram ražotājam nosaka vidējās īpatnējās CO2 emisijas g/tkm par iepriekšējo pārskata periodu, ņemot vērā:

a)

saskaņā ar Regulu (ES) 2018/956 ziņotos datus par ražotāja iepriekšējā pārskata periodā reģistrētajiem jaunajiem lielas noslodzes transportlīdzekļiem, izņemot profesionālos transportlīdzekļus; un

b)

saskaņā ar 5. pantu noteikto bezemisiju un mazemisiju koeficientu.

Vidējās īpatnējās CO2 emisijas nosaka saskaņā ar I pielikuma 2.7. punktu.

5. pants

Bezemisiju un mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļi

1.   Sākot ar 2020. gada 1. jūliju un katrā nākamajā pārskata periodā Komisija katram ražotājam nosaka bezemisiju un mazemisiju koeficientu par iepriekšējo pārskata periodu.

Bezemisiju un mazemisiju koeficientā ņem vērā to bezemisiju un mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļu skaitu un CO2 emisijas, kuri pārskata periodā ir ražotāja autoparkā, tostarp bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļus, kas minēti 2. panta 1. punkta otrajā daļā, kā arī bezemisiju un mazemisiju profesionālos transportlīdzekļus, un to nosaka saskaņā ar I pielikuma 2.3. punktu.

2.   Šā panta 1. punkta vajadzībām pārskata periodos no 2019. gada līdz 2024. gadam bezemisiju un mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļus skaita šādi:

a)

bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzekli skaita kā divus transportlīdzekļus; un

b)

mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekli skaita kā līdz diviem transportlīdzekļiem atbilstoši funkcijai, kuras lielumi ir tā īpatnējās CO2 emisijas un mazemisiju robežlīmenis tai transportlīdzekļu apakšgrupai, pie kuras pieder šis transportlīdzeklis, kā definēts I pielikuma 2.3.3. punktā.

Bezemisijas un mazemisijas koeficientu nosaka saskaņā ar I pielikuma 2.3.1. punktu.

3.   Pārskata periodiem pēc 2025. gada bezemisiju un mazemisiju koeficientu nosaka saskaņā ar I pielikuma 2.3.2. punktu, pamatojoties uz 2 % mērķrādītāju.

4.   Ar bezemisiju un mazemisiju koeficientu ražotāja vidējās īpatnējās CO2 emisijas samazina par ne vairāk kā 3 %. 2. panta 1. punkta otrajā daļā minēto bezemisijas lielas noslodzes transportlīdzekļu devums minētajā koeficientā samazina ražotāja vidējās īpatnējās CO2 emisijas par ne vairāk kā 1,5 %.

6. pants

Ražotāja īpatnējo CO2 emisiju mērķrādītāji

Sākot ar 2026. gada 1. jūliju un katrā nākamajā pārskata periodā Komisija katram ražotājam nosaka īpatnējo CO2 emisiju mērķrādītāju iepriekšējam pārskata periodam. Minēto īpatnējo CO2 emisiju mērķrādītāju iegūst, visās transportlīdzekļu apakšgrupās summējot šādas vērtības:

a)

CO2 emisiju samazinājuma mērķrādītāju, kas attiecīgajā gadījumā minēts 1. panta pirmās daļas a) vai b) punktā;

b)

atsauces CO2 emisijas;

c)

ražotāja transportlīdzekļu daļu katrā transportlīdzekļu apakšgrupā;

d)

ikgadējā nobraukuma un lietderīgās slodzes svēruma koeficientus, ko piemēro katrai transportlīdzekļu apakšgrupai.

Īpatnējo CO2 emisiju mērķrādītāju nosaka saskaņā ar I pielikuma 4. punktu.

7. pants

Emisijas kredītvienības un emisijas parādvienības

1.   Lai pārbaudītu, vai ražotājs ir ievērojis tam noteiktos īpatnējo CO2 emisiju mērķrādītājus pārskata periodos laikposmā no 2025. līdz 2029. gadam, ņem vērā ražotāja saskaņā ar I pielikuma 5. punktu noteiktās emisijas kredītvienības vai parādvienības, kas atbilst ražotāja jaunu lielas noslodzes transportlīdzekļu skaitam pārskata periodā, izņemot profesionālos transportlīdzekļus, kas reizināts ar:

a)

starpību starp CO2 emisiju samazinājuma trajektoriju, kas minēta 2. punktā, un minētā ražotāja vidējām īpatnējām CO2 emisijām, ja šī starpība ir pozitīva (“emisijas kredītvienības”); vai

b)

starpību starp minētā ražotāja vidējām īpatnējām CO2 emisijām un īpatnējo CO2 emisiju mērķrādītāju, ja šī starpība ir pozitīva (“emisijas parādvienības”).

Emisijas kredītvienības iegūst pārskata periodos laikposmā no 2019. līdz 2029. gadam. Tomēr emisijas kredītvienības, kas iegūtas pārskata periodos laikposmā no 2019. līdz 2024. gadam ņem vērā tikai, lai pārbaudītu, vai ražotājs ir ievērojis tikai 2025. gada pārskata perioda īpatnējo CO2 emisiju mērķrādītāju.

Emisijas parādvienības iegūst pārskata periodos laikposmā no 2025. līdz 2029. gadam. Tomēr kopējās ražotāja emisijas parādvienības nepārsniedz 5 % no ražotāja īpatnējo CO2 emisiju mērķrādītāja pārskata periodā 2025. gadā, kas reizināts ar ražotāja lielas noslodzes transportlīdzekļu skaitu minētajā periodā (“emisijas parādvienību ierobežojums”).

Emisijas kredītvienības un emisijas parādvienības, kas iegūtas pārskata periodos laikposmā no 2025. līdz 2028. gadam attiecīgajā gadījumā pārnes no viena pārskata perioda uz nākamo pārskata periodu. Visas atlikušās emisijas parādvienības atmaksā 2029. gada pārskata periodā.

2.   CO2 emisiju samazinājuma trajektoriju katram ražotājam nosaka atbilstīgi I pielikuma 5.1. punktam, pamatojoties uz lineāru trajektoriju starp atsauces CO2 emisijām, kuras minētas 1. panta otrajā daļā un CO2 emisiju mērķrādītāju pārskata periodam 2025. gadā, kā noteikts minētā panta pirmās daļas a) punktā, un trajektoriju starp CO2 emisiju mērķrādītāju pārskata periodam 2025. gadā un CO2 emisiju mērķrādītāju pārskata periodiem, sākot ar 2030. gadu, kā noteikts minētā panta pirmās daļas b) punktā.

8. pants

Atbilstība īpatnējo CO2 emisiju mērķrādītājiem

1.   Ja saskaņā ar 2. punktu tiek konstatēts, ka ražotājam konkrētā pārskata periodā, sākot ar 2025. gadu, ir CO2 emisiju pārsniegums, Komisija nosaka maksu par pārsniegtajām CO2 emisijām, kuru aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

a)

no 2025. līdz 2029. gadam:

(maksa par pārsniegtajām CO2 emisijām) = (pārsniegtās CO2 emisijas × 4 250 EUR/gCO2/tkm);

b)

no 2030. gada un turpmāk:

(maksa par pārsniegtajām CO2 emisijām) = (pārsniegtās CO2 emisijas × 6 800 EUR/gCO2/tkm).

2.   Ražotājam ir CO2 emisiju pārsniegums jebkurā no turpmāk minētajiem gadījumiem:

a)

ja kādā no pārskata periodiem laikposmā no 2025. gada līdz 2028. gadam emisijas parādvienību summa, no kuras atskaitīta emisijas kredītvienību summa, pārsniedz 7. panta 1. punkta trešajā daļā minēto emisijas parādvienību ierobežojumu;

b)

ja pārskata periodā 2029. gadā emisijas parādvienību summa, no kuras atskaitīta emisijas kredītvienību summa, ir pozitīva;

c)

ja pārskata periodā, sākot ar 2030. gadu, ražotāja vidējās īpatnējās CO2 emisijas pārsniedz tā īpatnējo CO2 emisiju mērķrādītāju.

CO2 emisiju pārsniegumu konkrētā pārskata periodā aprēķina saskaņā ar I pielikuma 6. punktu.

3.   Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka, kā tiek iekasēta šā panta 1. punktā minētā maksa par pārsniegtajām CO2 emisijām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 16. panta 2. punktā.

4.   Maksu par pārsniegtajām CO2 emisijām uzskata par Eiropas Savienības vispārējā budžeta ieņēmumiem.

9. pants

Monitoringa datu verifikācija

1.   Tipa apstiprinātājas iestādes pēc verifikācijas, kura veikta atbilstīgi šīs regulas 13. pantā minētajai procedūrai, nekavējoties ziņo Komisijai par visām neatbilstībām ekspluatācijā esošu lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisiju vērtībās salīdzinājumā ar vērtībām, kuras norādītas atbilstības sertifikātos vai Regulas (ES) 2017/2400 9. panta 4. punktā minētajā klientam paredzētajā informācijas datnē.

2.   Komisija 1. punktā minētās neatbilstības ņem vērā ražotāja vidējo īpatnējo CO2 emisiju aprēķināšanā.

3.   Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem detalizētus noteikumus par šādu neatbilstību ziņošanas procedūru un to, kā šādas neatbilstības ņem vērā vidējo īpatnējo CO2 emisiju aprēķināšanā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 16. panta 2. punktā.

10. pants

Atsauces CO2 emisiju novērtēšana

Lai nodrošinātu atsauces CO2 emisiju stabilitāti un reprezentativitāti nolūkā to izmantot par pamatu Savienības autoparka CO2 emisiju mērķrādītāju noteikšanai, Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka metodiku, lai novērtētu, kā tiek piemēroti nosacījumi, atbilstīgi kuriem ir noteiktas atsauces CO2 emisijas, un nosaka kritērijus, lai noteiktu, vai šīs emisijas ir nepamatoti palielinātas, un, ja tā, kā tās būtu jāizlabo.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 16. panta 2. punktā.

11. pants

Datu un ražotāja rezultātu publicēšana

1.   Līdz katra gada 30. aprīlim Komisija ar īstenošanas aktiem publicē sarakstu, kurā:

a)

no 2020. gada 1. jūlija norāda katra ražotāja vidējās īpatnējās CO2 emisijas iepriekšējā pārskata periodā, kā minēts 4. pantā;

b)

no 2020. gada 1. jūlija norāda katra ražotāja bezemisiju un mazemisiju koeficientu iepriekšējā pārskata periodā, kā minēts 5. panta 1. punktā;

c)

no 2026. gada 1. jūlija norāda katra ražotāja īpatnējās CO2 emisijas mērķrādītāju iepriekšējā pārskata periodā, kā minēts 6. pantā;

d)

no 2020. gada 1. jūlija līdz 2031. gada 30. jūnijam norāda katra ražotāja CO2 emisiju samazinājuma trajektoriju, emisijas kredītvienības un no 2026. gada 1. jūlija līdz 2031. gada 30. jūnijam – emisijas kredītvienības iepriekšējā pārskata periodā, kā minēts 7. pantā;

e)

no 2026. gada 1. jūlija norāda katra ražotāja CO2 emisiju pārsniegumu iepriekšējā pārskata periodā, kā minēts 8. panta 1. punktā;

f)

no 2020. gada 1. jūlija norāda visu iepriekšējā pārskata periodā Savienībā reģistrēto jauno lielas noslodzes transportlīdzekļu vidējās īpatnējās CO2 emisijas.

Šajā sarakstā, kas jāpublicē līdz 2021. gada 30. aprīlim, norāda 1. panta otrajā daļā minētās atsauces CO2 emisijas.

2.   Komisija saskaņā ar 17. pantu pieņem deleģētos aktus, ar kuriem pielāgo atsauces CO2 emisijas, ievērojot šādus nosacījumus:

a)

ja ekspluatācijas profila svērumi vai lietderīgās slodzes vērtības ir pielāgotas saskaņā ar 14. panta 1. punkta b) vai c) apakšpunktu, piemērojot II pielikuma 1. punktā izklāstīto procedūru;

b)

ja pielāgošanas koeficienti ir noteikti saskaņā ar 14. panta 2. punktu, piemērojot minētos pielāgošanas koeficientus atsauces CO2 emisijām.

c)

ja saskaņā ar 10. pantā minēto metodiku ir konstatēts pārmērīgs atsauces CO2 emisiju palielinājums, labojot atsauces CO2 emisijas līdz 2022. gada 30. aprīlim.

Komisija publicē pielāgotās atsauces CO2 emisiju vērtības un piemēro minētās vērtības ražotāja īpatnējo CO2 emisiju mērķrādītāju aprēķināšanai pārskata periodos, sākot ar tādu deleģēto aktu piemērošanas dienu, ar kuriem minētās vērtības ir pielāgotas.

12. pants

Reālās CO2 emisijas un energopatēriņš

1.   Komisija uzrauga un novērtē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 595/2009 noteikto CO2 emisiju un enerģijas patēriņa vērtību reālo reprezentativitāti.

Turklāt Komisija regulāri apkopo datus par lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisijām un enerģijas patēriņu reālos apstākļos, izmantojot iebūvētās degvielas un/vai elektroenerģijas patēriņa uzraudzības ierīces, sākot ar jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem, kas reģistrēti, sākot no dienas, kad piemēro Regulas (EK) Nr. 595/2009 5.c panta b) punktā minētos pasākumus.

Komisija nodrošina, lai sabiedrība ir informēta par reprezentativitātes izmaiņām laika gaitā.

2.   Piemērojot šā panta 1. punktu, Komisija nodrošina, ka tai, sākot no dienas, kad ir piemērojami Regulas (EK) Nr. 595/2009 5.c panta b) punktā minētie pasākumi, ražotāji, valstu iestādes vai ar datu tiešu nosūtīšanu – transportlīdzekļi, atkarībā no konkrētā gadījuma, regulāri dara pieejamus vismaz šādus parametrus saistībā ar lielas noslodzes transportlīdzekļu reālajām CO2 emisijām un energopatēriņu:

a)

transportlīdzekļa identifikācijas numurs;

b)

degvielas un elektroenerģijas patēriņš;

c)

kopējais nobrauktais attālums;

d)

lietderīgā slodze;

e)

ārēji uzlādējamiem elektriskajiem hibrīda lielas noslodzes elektrotransportlīdzekļiem – degvielas un elektroenerģijas patēriņš un nobrauktais attālums, kas iedalīts attiecīgi dažādajiem braukšanas režīmiem;

f)

citi parametri, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka var izpildīt šā panta 1. punktā izklāstītās saistības.

Komisija saskaņā ar šā panta pirmo daļu saņemtos datus apstrādā, lai 1. punkta nolūkā veidotu anonimizētu datu kopsavilkumu, tostarp par katru ražotāju. Transportlīdzekļa identifikācijas numurus izmanto vienīgi minēto datu apstrādes nolūkā, un tos nepatur ilgāk, nekā tas vajadzīgs minētajā nolūkā.

3.   Nolūkā nepieļaut neatbilstības reālajām emisijām palielināšanos Komisija ne vēlāk kā divus gadus un piecus mēnešus pēc dienas, kad ir piemērojami Regulas (EK) Nr. 595/2009 5.c panta b) punktā minētie pasākumi, izvērtē to, kā degvielas un energopatēriņa dati var tikt izmantoti, lai nodrošinātu, ka transportlīdzekļu CO2 emisijas un enerģijas patēriņa vērtības, kas noteiktas saskaņā ar minēto regulu, laika gaitā joprojām atbilst emisijām reālos apstākļos attiecībā uz visiem ražotājiem.

Komisija uzrauga un katru gadu ziņo, kādas ir izmaiņas attiecībā uz pirmajā daļā minēto neatbilstību, un nolūkā nepieļaut minētās neatbilstības palielināšanos 2027. gadā izvērtē iespēju ieviest mehānismu, ar ko no 2030. gada pielāgo ražotāja vidējās īpatnējās CO2 emisijas, un attiecīgā gadījumā iesniedz leģislatīvā akta priekšlikumu šāda mehānisma ieviešanai.

4.   Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem sīki izstrādātu procedūru šā panta 2. punktā minēto datu vākšanai un apstrādei. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 16. panta 2. punktā.

13. pants

Ekspluatācijā esošo lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisiju verifikācija

1.   Ražotāji nodrošina, ka CO2 emisijas un degvielas patēriņa vērtības, kas ierakstītas Regulas (ES) 2017/2400 9. panta 4. punktā minētajā klientam paredzētajā informācijas datnē, atbilst ekspluatācijā esošo lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisijām un degvielas patēriņam, kas noteikts saskaņā ar šo regulu.

2.   Stājoties spēkā šā panta 4. punktā minētajām procedūrām, tipa apstiprinātājas iestādes, pamatojoties uz pienācīgiem un reprezentatīviem transportlīdzekļu paraugiem, pārbauda, vai ražotāju, kuriem tās saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 595/2009 un tās īstenošanas pasākumiem ir piešķīrušas simulācijas rīka izmantošanas licenci, klientam paredzētajās informācijas datnēs uzrādītās CO2 emisiju un degvielas patēriņa vērtības atbilst ekspluatācijā esošo lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisijām un degvielas patēriņam, kas noteikti saskaņā ar šo regulu un tās īstenošanas pasākumiem, vienlaikus apsverot iespēju, cita starpā izmantot datus, kas pieejami no iebūvētajām degvielas un/vai elektroenerģijas patēriņa uzraudzības ierīcēm.

Tipa apstiprinātājas iestādes, cita starpā izmantojot datus no degvielas un/vai elektroenerģijas patēriņa uzraudzības ierīcēm, pārliecinās arī par to, vai pastāv kādas stratēģijas attiecībā uz atlasīto transportlīdzekļu paraugu aprīkojumu vai saistībā ar šiem atlasītajiem transportlīdzekļiem, ar kurām mākslīgi uzlabo transportlīdzekļa veiktspējas rādītājus CO2 emisijām un degvielas patēriņa sertificēšanas vajadzībām veiktajos testos vai aprēķinos.

3.   Ja saskaņā ar 2. punktu veiktās verifikācijas rezultātā tiek konstatēta CO2 emisiju un degvielas patēriņa vērtību neatbilstība, ko nevar saistīt ar simulācijas rīka nepareizu darbību, vai jebkādas stratēģijas, ar kurām mākslīgi uzlabo transportlīdzekļa veiktspēju, esamība, atbildīgā tipa apstiprinātāja iestāde vajadzības gadījumā papildus Regulas (ES) 2018/858 XI nodaļā izklāstīto pasākumu veikšanai nodrošina klientam paredzēto informācijas datņu, atbilstības sertifikātu un individuālo apstiprinājuma sertifikātu labošanu.

4.   Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka šā panta 2. punktā minētās verifikācijas veikšanas procedūras. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 16. panta 2. punktā.

Pirms pirmajā daļā minēto īstenošanas aktu pieņemšanas Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 17. pantu, lai papildinātu šo regulu, nosakot pirmajā daļā minēto procedūru definēšanas pamatprincipus un kritērijus.

14. pants

Grozījumi I un II pielikumā

1.   Lai nodrošinātu, ka tehniskajos parametros, kas izmantoti, lai aprēķinātu ražotāja vidējās īpatnējās CO2 emisijas saskaņā ar 4. pantu un īpatnējo CO2 emisiju mērķrādītājus saskaņā ar 6. pantu, ir ņemta vērā kravas pārvadājumu loģistikas tehniskas attīstība, Komisija saskaņā ar 17. pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu šādus I un II pielikumā izklāstītos noteikumus:

a)

ierakstus par kabīnes veidu un motora jaudu, kas noteikti I pielikuma 1. tabulā, un minētajā tabulā minēto terminu “kabīne ar guļvietu” un “kabīne bez guļvietas” definīcijas;

b)

ekspluatācijas profila svērumus, kas noteikti I pielikuma 2. tabulā;

c)

lietderīgās slodzes vērtības, kas noteiktas I pielikuma 3. tabulā, un lietderīgās slodzes pielāgošanas koeficientus, kas noteikti II pielikuma 1. tabulā;

d)

ikgadējā nobraukuma vērtības, kas noteiktas I pielikuma 4. tabulā.

2.   Ja tipa apstiprināšanas procedūras, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 595/2009 un tās īstenošanas pasākumos, ar grozījumiem, kas nav šā panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētie grozījumi, tiek izmainītas tā, ka saskaņā ar šo punktu definēto reprezentatīvo transportlīdzekļu CO2 emisiju līmenis pieaug vai samazinās par vairāk nekā 5 g CO2/km, Komisija atbilstīgi 11. panta 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunktam atsauces CO2 emisijām piemēro pielāgošanas koeficientu, ko aprēķina saskaņā ar II pielikuma 2. punktā izklāstīto formulu.

3.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, nosaka metodiku, ar kuru definē vienu vai vairākus transportlīdzekļu apakšgrupu reprezentējošos transportlīdzekļus, arī ievērojot statistikas svērumus, uz kuru pamata nosaka šā panta 2. punktā minēto pielāgošanas apmēru, ņemot vērā monitoringa datus, kas paziņoti saskaņā ar Regulu (ES) 2018/956, un transportlīdzekļu tehniskos raksturlielumus, kuri uzskaitīti Regulas (ES) 2017/2400 12. panta 1. punktā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas noteikta šīs regulas 16. panta 2. punktā.

15. pants

Pārskatīšana un ziņojums

1.   Komisija līdz 2022. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas iedarbīgumu, par CO2 emisiju samazinājuma mērķrādītāju un bezemisiju un mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļiem piemērotā stimulu mehānisma, kas piemērojams no 2030. gada, līmeni, par CO2 emisiju samazinājuma mērķrādītāju noteikšanu citu veidu lielas noslodzes transportlīdzekļiem, tostarp piekabēm, autobusiem un tālsatiksmes autobusiem, kā arī profesionāliem transportlīdzekļiem, un par saistošu CO2 emisiju lielas noslodzes transportlīdzekļiem samazinājuma mērķrādītāju ieviešanu 2035. gadam un sākot ar 2040. gadu. 2030. gada mērķrādītājs ir jānovērtē atbilstīgi saistībām, ko Eiropas Savienība uzņēmās, parakstot Parīzes nolīgumu.

2.   Šā panta 1. punktā minētajā ziņojumā jo īpaši arī iekļauj:

a)

novērtējumu par 7. pantā minētās emisijas kredītvienību un emisijas parādvienību sistēmas iedarbīgumu un to, cik lietderīgi ir pagarināt tās piemērošanu līdz 2030. gadam un pēc tā;

b)

novērtējumu par bezemisiju un mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļu ieviešanu, ņemot vērā Direktīvā 2009/33/EK noteiktos mērķrādītājus, kā arī attiecīgos parametrus un apstākļus, kas ietekmē šādu lielas noslodzes transportlīdzekļu laišanu tirgū;

c)

novērtējumu par 5. pantā izklāstītā bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļiem piemērotā stimulu mehānisma un tā dažādo elementu iedarbīgumu, lai to pielāgotu laikposmam pēc 2025. gada, virzoties uz bezemisijas braukšanas diapazona un transportlīdzekļu apakšgrupu iespējamu diferenciāciju apvienojumā ar nobraukuma un lietderīgās slodzes svēruma koeficientiem, piemērošanas dienu, kas paredzot vismaz trīs gadus ilgu sagatavošanās laiku;

d)

novērtējumu par nepieciešamās uzlādes un uzpildes infrastruktūras ieviešanu, iespēju ieviest dzinēja CO2 emisiju standartus, jo īpaši attiecībā uz profesionālajiem transportlīdzekļiem un saskaņā ar Regulu (ES) 2017/2400 noteikto CO2 emisiju un degvielas patēriņa vērtību reālo reprezentativitāti;

e)

vienīgi šīs regulas vajadzībām apsvērumus par lielas noslodzes transportlīdzekļiem un transportlīdzekļu kombinācijām, ņemot vērā svarus un izmērus, kuri piemērojami nacionālajās transporta sistēmās, piemēram, modulārās un multimodālās koncepcijas, izvērtējot arī iespējamus transporta drošuma un efektivitātes aspektus, multimodālos, vides, infrastruktūras un atsitiena fenomenus, kā arī dalībvalstu ģeogrāfisko stāvokli;

f)

VECTO simulācijas rīka novērtējumu, lai nodrošinātu, ka šis rīks tiek pastāvīgi un savlaicīgi atjaunināts;

g)

novērtējumu par iespēju izstrādāt īpašu metodiku, lai iekļautu potenciālo ieguldījumu, ko CO2 emisiju samazināšanā varētu dot sintētisku un progresīvu, alternatīvu šķidru un gāzveida atjaunojamo degvielu, tostarp ar atjaunojamo enerģiju ražotu e-degvielu, izmantošana un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/2001 (17) minēto ilgtspējības un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritēriju izpilde;

h)

novērtējumu, vai būtu praktiski iespējams ieviest atklātu, pārredzamu un nediskriminējošu resursu apvienošanas mehānismu starp ražotājiem;

i)

novērtējumu par CO2 emisiju pārsnieguma maksas līmeni, lai nodrošinātu, ka tā pārsniedz vidējās robežizmaksas par tehnoloģijām, kas vajadzīgas CO2 emisiju mērķrādītāju sasniegšanai.

3.   Vajadzības gadījumā 1. punktā minētajam ziņojumam pievieno leģislatīvā akta priekšlikumu šīs regulas grozīšanai.

4.   Veicot Regulas (ES) 2019/631 15. panta 5. punktā minēto novērtēšanu, Komisija izvērtē iespēju ieņēmumus no CO2 emisiju pārsnieguma maksām novirzīt konkrētam fondam vai attiecīgai programmai ar mērķi nodrošināt taisnīgu pāreju uz klimata ziņā neitrālu ekonomiku, kā minēts Parīzes nolīguma 4.1. pantā, jo īpaši nolūkā atbalstīt autobūves nozarē nodarbināto pārkvalifikāciju, kvalifikācijas celšanu un citu prasmju apguvi un pārcelšanu citā darbā visās skartajās dalībvalstīs, it sevišķi reģionos un kopienās, ko pāreja ietekmē visvairāk. Attiecīgā gadījumā Komisija šajā nolūkā vēlākais līdz 2027. gadam iesniedz leģislatīvā akta priekšlikumu.

5.   Komisija ne vēlāk kā 2023. gadā izvērtē iespēju izstrādāt vienotu Savienības metodiku Savienības tirgū laisto jaunu lielas noslodzes transportlīdzekļu pilna aprites cikla CO2 emisiju novērtēšanai un saskaņotai datu paziņošanai. Komisija minēto novērtējumu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei, tostarp attiecīgā gadījumā priekšlikumus par turpmākiem pasākumiem, piemēram, leģislatīvo aktu priekšlikumus.

16. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz Klimata pārmaiņu komiteja, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1999 (18) 44. panta 1. punkta a) apakšpunktā. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

3.   Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešo daļu.

17. pants

Deleģēto pilnvaru īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 11. panta 2. punktā, 13. panta 4. punkta otrajā daļā un 14. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 14. augusta. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 11. panta 2. punktā, 13. panta 4. punkta otrajā daļā un 14. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 11. panta 2. punktu, 13. panta 4. punkta otro daļu un 14. panta 1. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

18. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 595/2009

Regulu (EK) Nr. 595/2009 groza šādi:

1)

regulas 2. panta pirmajai daļai pievieno šādu teikumu:

“Šī regula 5.a, 5.b, un 5.c panta vajadzībām attiecas arī uz O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļiem.”;

2)

iekļauj šādus pantus:

“5.a pants

Īpašas prasības ražotājiem attiecībā uz M2, M3, N2, N3, O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļu ekoloģiskajiem raksturlielumiem

1.   Ražotāji nodrošina, ka O3 un O4 kategorijas jaunie transportlīdzekļi, kurus pārdod, reģistrē vai nodod ekspluatācijā, atbilst šādām prasībām:

a)

šo transportlīdzekļu ietekme uz mehānisko transportlīdzekļu CO2 emisijām, degvielas patēriņu, elektroenerģijas patēriņu un bezemisiju braukšanas diapazonu tiek noteikta atbilstīgi 5.c panta a) punktā minētajai metodikai;

b)

tajos ir uzstādītas iebūvētas ierīces lietderīgās slodzes mērīšanai un reģistrēšanai atbilstīgi 5.c panta b) punktā minētajām prasībām.

2.   Ražotāji nodrošina, ka jauni M2, M3, N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļi, ko pārdod, reģistrē vai nodod ekspluatācijā, ir aprīkoti ar iebūvētām ierīcēm degvielas un/vai enerģijas patēriņa, lietderīgās slodzes un nobraukuma monitoringam un reģistrēšanai saskaņā ar 5.c panta b) punktā minētajām prasībām.

Tie arī nodrošina, ka šo transportlīdzekļu bezemisiju braukšanas diapazons un enerģijas patēriņš tiek noteikti saskaņā ar 5.c panta c) punktā minēto metodiku.

5.b pants

Īpašas prasības dalībvalstīm attiecībā uz M2, M3, N2, N3, O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļu ekoloģiskajiem raksturlielumiem

1.   Valstu iestādes saskaņā ar 5.c pantā minētajiem īstenošanas pasākumiem atsakās piešķirt EK tipa apstiprinājumu vai valsts tipa apstiprinājumu jauniem M2, M3, N2, N3, O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļu tipiem, kas neatbilst šajos īstenošanas noteikumos noteiktajām prasībām.

2.   Valstu iestādes saskaņā ar 5.c pantā minētajiem īstenošanas pasākumiem aizliedz pārdot, reģistrēt vai nodot ekspluatācijā jaunus M2, M3, N2, N3, O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļus, kas neatbilst šajos īstenošanas noteikumos noteiktajām prasībām.

5.c pants

Pasākumi, lai noteiktu dažus M2, M3, N2, N3, O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļu ekoloģiskos raksturlielumus

Komisija līdz 2021. gada 31. decembrim ar īstenošanas aktiem pieņem šādus pasākumus:

a)

metodiku nolūkā novērtēt O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļu raksturlielumus attiecībā uz to ietekmi uz mehānisko transportlīdzekļu CO2 emisijām, degvielas patēriņu, elektroenerģijas patēriņu un braukšanas diapazonu bezemisiju režīmā;

b)

tehniskās prasības M2, M3, N2, un N3 kategorijas transportlīdzekļu aprīkošanai ar iebūvētām ierīcēm degvielas un/vai enerģijas patēriņa, lietderīgās slodzes un nobraukuma monitoringam un reģistrēšanai, kā arī to, lai noteiktu un reģistrētu to transportlīdzekļu lietderīgās slodzes vai kopēju svaru, kuri atbilst parametriem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1242 (*1) 2. panta 1. punkta pirmās daļas a), b), c) vai d) punktā, un šādu transportlīdzekļu kombinācijām ar O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļiem, tostarp vajadzības gadījumā datu pārsūtīšanu starp sakabinātiem transportlīdzekļiem;

c)

metodiku, lai noteiktu M2, M3, N2, un N3 kategorijas jaunu transportlīdzekļu nulles emisiju braukšanas diapazonu un elektroenerģijas patēriņu.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 13.a pantā.;

(*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1242 (2019. gada 20. jūnijs) par CO2 emisiju standartu noteikšanu jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem un ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 595/2009 un (ES) 2018/956 un Padomes Direktīvu 96/53/EK (OV L 198, 25.7.2019., 202 lpp.).”;"

3)

pievieno šādu pantu:

“13.a pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz Tehniskā komiteja mehānisko transportlīdzekļu jautājumos, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/858 (*2). Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

3.   Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešo daļu.

(*2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/858 (2018. gada 30. maijs) par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 715/2007 un (EK) Nr. 595/2009 un atceļ Direktīvu 2007/46/EK (OV L 151, 14.6.2018., 1. lpp.).”"

19. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2018/956

Regulu (ES) 2018/956 groza šādi:

1)

regulas 3. pantu aizstāj ar šādu:

“3. pants

Definīcijas

Šīs regulas vajadzībām piemēro definīcijas, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/46/EK (*3) Regulā (EK) Nr. 595/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 2019/1242 (*4).

(*3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/46/EK (2007. gada 5. septembris), ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (“pamatdirektīva”) (OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.)."

(*4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1242 (2019. gada 20. jūnijs) par CO2 emisiju noteikšanu jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem un ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 595/2009 un (ES) 2018/956 un Padomes Direktīvu 96/53/EK (OV L 198, 25.7.2019., 202 lpp.).”;"

2)

regulas 4. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Sākot no 2019. gada 1. janvāra, dalībvalstis veic I pielikuma A daļā norādīto datu monitoringu attiecībā uz jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem, kas pirmo reizi reģistrēti Savienībā.

Līdz katra gada 30. septembrim, sākot no 2020. gada, dalībvalstu kompetentās iestādes paziņo Komisijai minētos datus par iepriekšējo pārskata periodu no 1. jūlija līdz 30. jūnijam saskaņā ar II pielikumā izklāstītajām ziņošanas procedūru.

Attiecībā uz 2019. gadu dati, kas paziņoti līdz 2020. gada 30. septembrim, ietver datus, kas monitorēti no from 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 30. jūnijam.

Datiem par jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem, kuri iepriekš bijuši reģistrēti ārpus Savienības, netiek veikts monitorings un ziņošana, ja vien minētā reģistrācija nav notikusi mazāk nekā trīs mēnešus pirms reģistrācijas Savienībā.”;

3)

regulas 5. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   No I pielikuma B daļas 1. punktā izklāstītajiem sākuma gadiem lielas noslodzes transportlīdzekļu ražotāji veic I pielikuma B daļas 2. punktā norādīto datu monitoringu katram jaunam lielas noslodzes transportlīdzeklim.

Līdz katra gada 30. septembrim no sākuma gada, kas norādīts I pielikuma B daļas 1. punktā, lielas noslodzes transportlīdzekļu ražotāji saskaņā ar II pielikumā izklāstīto ziņošanas procedūru paziņo Komisijai minētos datus par katru jaunu lielas noslodzes transportlīdzekli, kura simulācijas datums ir iepriekšējā ziņošanas periodā no 1. jūlija līdz 30. jūnijam.

Attiecībā uz 2019. gadu ražotāji paziņo datus par katru jaunu lielas noslodzes transportlīdzekli, kura simulācijas datums ir periodā no 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 30. jūnijam.

Simulācijas datums ir datums, par kuru ziņots saskaņā ar I pielikuma B daļas 2. punkta 71. aili.”;

4)

regulas 10. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Komisija līdz katra gada 30. aprīlim publicē ikgadējo ziņojumu, kurā ietver savu analīzi par dalībvalstu un ražotāju nosūtītajiem datiem par iepriekšējo pārskata periodu.”;

5)

regulas II pielikuma 3.2. punktu aizstāj ar šādu:

“3.2.

Datus par lielas noslodzes transportlīdzekļiem, kas reģistrēti iepriekšējā pārskata periodā un ierakstīti reģistrā, publisko līdz katra gada 30. aprīlim, sākot no 2021. gada, izņemot datus no ailēm, kas norādītas 6. panta 1. punktā.”

20. pants

Grozījumi Direktīvā 96/53/EK

Direktīvu 96/53/EK groza šādi:

1)

direktīvas 2. pantā aiz definīcijas “ar alternatīvu degvielu darbināms transportlīdzeklis” iekļauj šādu definīciju:

“—

“bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzeklis” ir bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzeklis, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1242 (*5) 3. panta 11) punktā,

(*5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1242 (2019. gada 20. jūnijs) par CO2 emisiju standartu noteikšanu jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem un ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 595/2009 un (ES) 2018/956 un Padomes Direktīvu 96/53/EK (OV L 198, 25.7.2019., 202 lpp.).”;"

2)

direktīvas 10.b pantu aizstāj ar šādu:

“10.b pants

Ar alternatīvu degvielu darbināmiem vai bezemisiju transportlīdzekļiem atļautais maksimālais svars ir svars, kas noteikts I pielikuma 2.2.1., 2.2.2., 2.2.3., 2.2.4., 2.3.1., 2.3.2. un 2.4. punktā.

Ar alternatīvu degvielu darbināmi vai bezemisiju transportlīdzekļi atbilst arī I pielikuma 3. punktā norādītajām maksimāli pieļaujamajām ass svara robežvērtībām.

Papildu svaru, kas vajadzīgs ar alternatīvu degvielu darbināmiem vai bezemisiju transportlīdzekļiem, nosaka, pamatojoties uz dokumentāciju, ko sniedz ražotājs, kad attiecīgajam transportlīdzeklim piešķir apstiprinājumu. Minēto papildu svaru norāda oficiālajā pierādījumā, kas prasīts saskaņā ar 6. pantu.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 10.h pantu, lai šīs direktīvas mērķiem atjaunotu 2. pantā minēto alternatīvo degvielu sarakstu, kurām ir vajadzīgs papildu svars. Ir īpaši būtiski, lai pirms minēto deleģēto aktu pieņemšanas Komisija ievērotu savu ierasto praksi un apspriestos ar ekspertiem, tostarp dalībvalstu ekspertiem.”;

3)

direktīvas I pielikumu groza šādi:

a)

pielikuma 2.2.1., 2.2.2., 2.2.3. un 2.2.4. punkta otrajai slejai pievieno šādu daļu:

“Attiecībā uz transportlīdzekļu kombinācijām, tostarp arī ar alternatīvu degvielu darbināmiem vai bezemisiju transportlīdzekļiem, šajā iedaļā paredzēto atļauto maksimālo svaru palielina par alternatīvās degvielas vai bezemisiju tehnoloģijas papildu svaru, kas attiecīgi nepārsniedz vienu un divas tonnas.”;

b)

pielikuma2.3.1. punkta otrajai slejai pievieno šādu daļu:

“Bezemisiju transportlīdzekļi: atļautais maksimālais 18 tonnu svars ir palielināts ar papildu svaru, kas vajadzīgs bezemisiju tehnoloģijai, maksimums par divām tonnām.”;

c)

pielikuma 2.3.2. punkta trešajai slejai pievieno šādu daļu:

“Trīsasu bezemisiju transportlīdzekļi: atļautais maksimālais 25 tonnu vai 26 tonnu svars, ja velkošā ass ir aprīkota ar dubultriepām un pneimatisko balstiekārtu vai balstiekārtu, kas atzīta par līdzvērtīgu Savienībā, kā definēts II pielikumā, vai ja katra velkošā ass ir aprīkota ar dubultriepām un katras ass maksimālais svars nepārsniedz 9,5 tonnas, ir palielināts ar papildu svaru, kas vajadzīgs alternatīvo degvielu tehnoloģijai, maksimums par divām tonnām.”;

d)

pielikuma 2.4. punkta trešajai slejai pievieno šādu daļu:

“Trīsasu posmainie autobusi, kas ir bezemisiju transportlīdzekļi: ar alternatīvu degvielu darbināmi trīsasu posmainie autobusi: atļautais maksimālais 28 tonnu svars ir palielināts ar papildu svaru, kas vajadzīgs bezemisiju tehnoloģijai, maksimums par divām tonnām.”

21. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 20. jūnijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

A. TAJANI

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

G. CIAMBA


(1)  OV C 62, 15.2.2019., 286. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2019. gada 18. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2019. gada 13. jūnija lēmums.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/631 (2019. gada 17. aprīlis) par CO2 emisiju standartu noteikšanu jauniem vieglajiem pasažieru automobiļiem un jauniem vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem un ar kuru atceļ Regulu (EK) Nr. 443/2009 un Regulu (ES) Nr. 510/2011 (OV L 111, 25.4.2019., 13. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 (2018. gada 30. maijs) par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 156, 19.6.2018., 26. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 595/2009 (2009. gada 18. jūnijs) par mehānisko transportlīdzekļu un motoru tipa apstiprinājumu attiecībā uz lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu radītām emisijām (Euro VI), par piekļuvi transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijai, par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 715/2007 un Direktīvā 2007/46/EK un par Direktīvu 80/1269/EEK, 2005/55/EK un 2005/78/EK atcelšanu (OV L 188, 18.7.2009., 1. lpp.).

(6)  Komisijas Regula (ES) 2017/2400 (2017. gada 12. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 595/2009 īsteno attiecībā uz lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisiju un degvielas patēriņa noteikšanu un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/46/EK un Komisijas Regulu (ES) Nr. 582/2011 (OV L 349, 29.12.2017., 1. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/956 (2018. gada 28. jūnijs) par jaunu lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisiju un degvielas patēriņa monitoringu un ziņošanu (OV L 173, 9.7.2018., 1. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/33/EK (2009. gada 23. aprīlis) par “tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu (OV L 120, 15.5.2009., 5. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 443/2009 (2009. gada 23. aprīlis), ar ko, īstenojot daļu no Kopienas integrētās pieejas CO2 emisiju samazināšanai no vieglajiem transportlīdzekļiem, nosaka emisijas standartus jauniem vieglajiem automobiļiem (OV L 140, 5.6.2009., 1. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/858 (2018. gada 30. maijs) par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību, un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 715/2007 un (EK) Nr. 595/2009 un atceļ Direktīvu 2007/46/EK (OV L 151, 14.6.2018., 1. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(12)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(13)  Padomes Direktīva 96/53/EK (1996. gada 25. jūlijs), ar kuru paredz noteiktu Kopienā izmantotu transportlīdzekļu maksimālos pieļaujamos gabarītus iekšzemes un starptautiskajos autopārvadājumos, kā arī šo transportlīdzekļu maksimālo pieļaujamo masu starptautiskajos autopārvadājumos (ОV L 235, 17.9.1996., 59. lpp).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 510/2011 (2011. gada 11. maijs) par emisiju standartu noteikšanu jauniem vieglajiem kravas automobiļiem saistībā ar Savienības integrēto pieeju vieglo transportlīdzekļu CO2 emisiju samazināšanai (OV L 145, 31.5.2011., 1. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/46/EK (2007. gada 5. septembris), ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (“pamatdirektīva”) (OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 715/2007 (2007. gada 20. jūnijs) par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5” un “Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (OV L 171, 29.6.2007., 1. lpp.).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

Vidējās īpatnējās CO2 emisijas,īpatnējo CO2 emisiju mērķrādītāji un CO2 emisiju pārsniegums

1.   TRANSPORTLĪDZEKĻU APAKŠGRUPAS

Visus jaunos lielas noslodzes transportlīdzekļus iedala kādā no1. tabulā norādītajām transportlīdzekļu apakšgrupām atbilstoši tabulasnosacījumiem.

1. tabula.

Transportlīdzekļu apakšgrupas(sg)

Lielas noslodzes transportlīdzekļi

Kabīnes veids

Motora jauda

Transportlīdzekļu apakšgrupa (sg)

Kravas automobiļi ar kravas nodalījumu,4×2 asu konfigurāciju un tehniski pieļaujamo maksimālo masu > 16 tonnas

Visi

< 170 kW

4-UD

Kabīne bez guļvietas

≥ 170 kW

4-RD

Kabīne ar guļvietu

≥ 170 kW un < 265 kW

Kabīne ar guļvietu

≥ 265 kW

4-LH

Kravas automobiļi ar kravas nodalījumu un6×2 asu konfigurāciju

Kabīne bez guļvietas

Visi

9-RD

Kabīne ar guļvietu

9-LH

Vilcēji ar 4×2 asu konfigurāciju un tehniskipieļaujamo maksimālo masu > 16 tonnas

Kabīne bez guļvietas

Visi

5-RD

Kabīne ar guļvietu

< 265 kW

Kabīne ar guļvietu

≥ 265 kW

5-LH

Vilcēji ar 6×2 asu konfigurāciju

Kabīne bez guļvietas

Visi

10-RD

Kabīne ar guļvietu

10-LH

“Kabīne arguļvietu” irkabīnes veids, kam aiz vadītāja sēdekļa ir nodalījums, kuru paredzētsizmantot gulēšanai, kā norādīts Regulā (ES) 2018/956.

“Kabīne bezguļvietas” irtāds kabīnes veids, kas nav kabīne ar guļvietu.

Ja jaunu lielas noslodzes transportlīdzekli nevar iedalīt kādātransportlīdzekļu apakšgrupā, jo nav pieejama informācija par kabīnesveidu vai motora jaudu, to iedala tālo pārvadājumu (LH) transportlīdzekļuapakšgrupā atbilstīgi tā šasijas veidam (kravas automobilis ar kravasnodalījumu vai vilcējs) un asu konfigurācijai (4×2 vai 6×2).

Ja jauns lielas noslodzes transportlīdzeklis ir iedalīts 4-UD transportlīdzekļuapakšgrupā, bet dati par CO2 emisijām (g/km) UDLvai UDR ekspluatācijas profiliem, kas norādīti 2.1. punkta 2. tabulā,nav pieejami, attiecīgo jauno lielas noslodzes transportlīdzekli iedala4-RD transportlīdzekļu apakšgrupā.

2.   RAŽOTĀJA VIDĒJĀS ĪPATNĒJĀS CO2 EMISIJAS

2.1.   Jauna lielas noslodzes transportlīdzekļa īpatnējās CO2 emisijas

Jauna lielas noslodzes transportlīdzekļa v, kas iedalīts transportlīdzekļu apakšgrupā sg, īpatnējās CO2 emisijas (CO2v ) (g/km) aprēķina atbilstoši šādi:

Formula

kur:

Formula

mp

ir visu 2. tabulā ietverto ekspluatācijas profilu mp summa;

sg

ir transportlīdzekļu apakšgrupa, kurā jauns lielas noslodzestransportlīdzeklis v ir iedalīts atbilstošišā pielikuma 1. punktam;

W sg,mp

ir 2. tabulā norādītais ekspluatācijas profila svērums;

CO2 v,mp

ir jauna lielas noslodzes transportlīdzekļa v CO2 emisijas (g/km), kasnoteiktas ekspluatācijas profilam mp un paziņotassaskaņā ar Regulu (ES) 2018/956.

Bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļa īpatnējā CO2 emisija ir 0 g CO2/km.

Profesionāla transportlīdzekļa īpatnējās CO2 emisijas ir vidējās CO2 emisijas (g/km), kaspaziņotas saskaņā ar Regulu (ES) 2018/956.

2. tabula.

Ekspluatācijas profila svērumi(Wsg,mp)

Transportlīdzekļu apakšgrupa(sg)

Ekspluatācijas profils (1) (mp)

RDL

RDR

LHL

LHR

UDL

UDR

REL, RER, LEL, LER

4-UD

0

0

0

0

0,5

0,5

0

4-RD

0,45

0,45

0,05

0,05

0

0

0

4-LH

0,05

0,05

0,45

0,45

0

0

0

9-RD

0,27

0,63

0,03

0,07

0

0

0

9-LH

0,03

0,07

0,27

0,63

0

0

0

5-RD

0,27

0,63

0,03

0,07

0

0

0

5-LH

0,03

0,07

0,27

0,63

0

0

0

10-RD

0,27

0,63

0,03

0,07

0

0

0

10-LH

0,03

0,07

0,27

0,63

0

0

0


Ekspluatācijas profila definīcijas

RDL

Mazu kravu reģionālās piegādes

RDR

Raksturīgu kravu reģionālās piegādes

LHL

Mazu kravu tālie pārvadājumi

LHR

Raksturīgu kravu tālie pārvadājumi

UDL

Mazu kravu piegādes pilsētvidē

UDR

Raksturīgu kravu piegādes pilsētvidē

REL

Mazu kravu reģionālās piegādes (EMS)

RER

Raksturīgu kravu reģionālās piegādes (EMS)

LEL

Mazu kravu tālie pārvadājumi (EMS)

LER

Raksturīgu kravu tālie pārvadājumi (EMS)

2.2.   Apakšgrupas visu ražotāja jauno lielas noslodzes transportlīdzekļuvidējās īpatnējās CO2 emisijas

Katram ražotājam un katrā pārskata periodā transportlīdzekļu apakšgrupas sg visu jauno lielas noslodzes transportlīdzekļuvidējās īpatnējās CO2 emisijas (g/tkm) (avgCO2sg ) aprēķina šādi:

Formula

kur:

Formula

v

ir visu ražotāja jauno lielas noslodzes transportlīdzekļusumma transportlīdzekļu apakšgrupā sg (izņemotvisus profesionālos transportlīdzekļus) saskaņā ar 4. panta pirmāsdaļas a) punktu;

CO2 v

ir jauna lielas noslodzes transportlīdzekļa v īpatnējās CO2 emisijas, kasnoteiktas saskaņā ar 2.1. punktu;

Vsg

ir ražotāja jauno lielas noslodzes transportlīdzekļu skaitstransportlīdzekļu apakšgrupā sg, izņemot profesionālostransportlīdzekļus saskaņā ar 4. panta pirmās daļas a) punktu;

PL sg

ir transportlīdzekļu apakšgrupas sg transportlīdzekļu vidējā lietderīgā slodze, kas noteikta 2.5. punktā.

2.3.   Regulas 5. pantā minētais bezemisiju un mazemisiju koeficients

2.3.1.   2019.–2024. gada pārskata periodi

Katram ražotājam un katrā pārskata periodā laikposmā no 2019. līdz2024. gadam 5. pantā norādīto bezemisiju un mazemisiju koeficientu(ZLEV) aprēķina šādi:

Formula minimāli 0,97

kur:

V

ir ražotāja tādu jauno lielas noslodzes transportlīdzekļuskaits, kas atbilst 2. panta 1. punkta pirmajā daļā izklāstītajiemraksturlielumiem, izņemot profesionālos transportlīdzekļus saskaņāar 4. panta pirmās daļas a) punktu;

Vconv

ir ražotāja tādu jauno lielas noslodzes transportlīdzekļuskaits, kas atbilst 2. panta 1. punkta pirmajā daļā izklāstītajiemraksturlielumiem, izņemot profesionālos transportlīdzekļus saskaņāar 4. panta pirmās daļas a) punktu un izņemot bezemisiju un mazemisijulielas noslodzes transportlīdzekļus;

Vzlev

ir Vin un Vout summa,

kur:

Vin ir Formula

un Formula ir visu tādu jaunu bezemisiju un mazemisiju lielas noslodzestransportlīdzekļu summa, kas atbilst 2. panta 1. punkta pirmajā daļāizklāstītajiem raksturlielumiem;

CO2v

ir bezemisiju vai mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļa v īpatnējās CO2 emisijas (g/km),kas noteiktas saskaņā ar 2.1. punktu;

LETsg

ir mazemisiju robežlīmenis tai sg transportlīdzekļu apakšgrupai, pie kuras pieder v transportlīdzeklis, kā noteikts 2.3.3. punktā;

Vout

ir 2. panta 1. punkta otrajā daļā minēto bezemisiju lielasnoslodzes transportlīdzekļu kopskaits, kas reizināts ar 2, un maksimāli1,5 % no Vconv.

2.3.2.   Pārskata periodi, sākot ar 2025. gadu

Katram ražotājam un katrā pārskata periodā 5. pantā norādīto bezemisijuun mazemisiju koeficientu (ZLEV) aprēķina šādi:

Formula izņemot, ja šī summa ir lielāka par 1 vai mazāka par 0,97,tādā gadījumā par ZLEV koeficientu atkarībā no konkrētā gadījuma izvēlas1 vai 0,97,

kur:

x

ir 0,02;

y

ir Vin un Vout summa, kas dalīta ar Vtotal, kur:

Vin

no jauna reģistrēto tādu bezemisiju un mazemisiju lielasnoslodzes transportlīdzekļu kopskaits, kas atbilst 2. panta 1. punktapirmajā daļā izklāstītajiem raksturlielumiem, kur katru no tiem skaitakā ZLEVspecific saskaņā ar turpmāk sniegto formulu,

Formula

kur:

CO2v

ir bezemisiju vai mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļa v īpatnējās CO2 emisijas (g/km),kas noteiktas saskaņā ar 2.1. punktu;

LETsg

ir mazemisiju robežlīmenis tai sg transportlīdzekļu apakšgrupai, pie kuras pieder v transportlīdzeklis, kā noteikts 2.3.3. punktā;

Vout

ir 2. panta 1. punkta otrajā daļā minēto bezemisiju lielasnoslodzes transportlīdzekļu kopskaits un maksimāli 0,035 no Vtotal;

Vtotal

ir ražotāja no jauna reģistrēto lielas noslodzes transportlīdzekļukopskaits minētajā pārskata periodā;

kur Vin/Vtotal ir mazāks nekā 0,0075, ZLEV koeficientsir 1.

2.3.3.   Mazemisiju robežlīmenis

Transportlīdzekļu apakšgrupas sg mazemisijurobežlīmeni LET sg nosaka šādi:

Formula

kur:

rCO2 sg

ir transportlīdzekļu apakšgrupas sg atsauces CO2 emisijas, kas noteikta 3. punktā;

PLsg

ir transportlīdzekļu apakšgrupas sg transportlīdzekļu vidējā lietderīgā slodze, kas noteikta 2.5. punktā.

2.4.   Ražotāja jaunu lielas noslodzes transportlīdzekļu daļa transportlīdzekļuapakšgrupā

Katram ražotājam un katrā pārskata periodā jaunu lielas noslodzestransportlīdzekļu daļu transportlīdzekļu apakšgrupā sg (sharesg) aprēķina šādi:

Formula

kur:

Vsg

ir ražotāja jauno lielas noslodzes transportlīdzekļu skaitstransportlīdzekļu apakšgrupā sg, izņemot visusprofesionālos transportlīdzekļus, saskaņā ar 4. panta pirmās daļasa) punktu;

V

ir ražotāja jauno lielas noslodzes transportlīdzekļu skaits,izņemot visus profesionālos transportlīdzekļus, saskaņā ar 4. pantapirmās daļas a) punktu.

2.5.   Visu transportlīdzekļu vidējās lietderīgās slodzes vērtība transportlīdzekļuapakšgrupā

Transportlīdzekļa vidējās lietderīgās slodzes vērtību transportlīdzekļuapakšgrupā sg (PLsg) aprēķinašādi:

Formula

kur:

Formula

mp

ir visu ekspluatācijas profilu mp summa;

W sg,mp

ir 2.1. punkta 2. tabulā norādītais ekspluatācijas profilasvērums;

PL sg,mp

ir lietderīgās slodzes vērtība, kas attiecināta uz transportlīdzekļuapakšgrupas sg transportlīdzekļiem ekspluatācijasprofilā mp, kā norādīts 3. tabulā.

3. tabula.

Lietderīgās slodzes vērtībasPL sg, mp (tonnās)

Transportlīdzekļu apakšgrupasg

Ekspluatācijas profils (2) mp

RDL

RDR

LHL

LHR

UDL

UDR

REL

RER

LEL

LER

4-UD

0,9

4,4

1,9

14

0,9

4,4

3,5

17,5

3,5

26,5

4-RD

4-LH

5-RD

2,6

12,9

2,6

19,3

2,6

12,9

3,5

17,5

3,5

26,5

5-LH

9-RD

1,4

7,1

2,6

19,3

1,4

7,1

3,5

17,5

3,5

26,5

9-LH

10-RD

2,6

12,9

2,6

19,3

2,6

12,9

3,5

17,5

3,5

26,5

10-LH

2.6.   Nobraukuma un lietderīgās slodzes svēruma koeficients

Transportlīdzekļu apakšgrupas sg nobraukumaun lietderīgās slodzes svēruma koeficients (MPWsg) ir ikgadējā nobraukuma (norādīts 4. tabulā) un transportlīdzekļuapakšgrupas lietderīgās slodzes vērtības (norādīta 2.5. punkta 3.tabulā) reizinājums, kas normalizēts līdz transportlīdzekļu apakšgrupas5-LH attiecīgajai vērtībai, un to aprēķina šādi:

Formula

kur:

AMsg

ir ikgadējais nobraukums, kas attiecīgās transportlīdzekļuapakšgrupas transportlīdzekļiem norādīts 4. tabulā;

AM 5-LH

ir ikgadējais nobraukums, kas apakšgrupai 5-LH norādīts4. tabulā;

PLsg

ir vidējā lietderīgās slodzes vērtība, kas noteikta 2.5.punktā;

PL 5-LH

ir transportlīdzekļu apakšgrupas 5-LH vidējās lietderīgāsslodzes vērtība, kas noteikta 2.5. punktā.

4. tabula.

Ikgadējais nobraukums

Transportlīdzekļu apakšgrupa sg

Ikgadējais nobraukums AM sg (km)

4-UD

60 000

4-RD

78 000

4-LH

98 000

5-RD

78 000

5-LH

116 000

9-RD

73 000

9-LH

108 000

10-RD

68 000

10-LH

107 000

2.7.   Regulas 4. pantā minēto ražotāja vidējās īpatnējās CO2 emisijas (g/tkm)

Katram ražotājam un katrā pārskata periodā vidējās īpatnējās CO2 emisijas (g/tkm) (CO2 ) aprēķina šādi:

Formula

kur:

Formula

ir visu transportlīdzekļu apakšgrupu summa;

ZLEV

ir bezemisiju un mazemisiju koeficients, kas noteikts2.3. punktā;

share,sg

ir jaunu lielas noslodzes transportlīdzekļu daļa transportlīdzekļuapakšgrupā sg, kas noteikta 2.4. punktā;

MPWsg

ir nobraukuma un lietderīgās slodzes svēruma koeficients,kas noteikts 2.6. punktā;

avgCO2sg

ir vidējās īpatnējās CO2 emisijas(g/tkm), kas noteiktas 2.2. punktā.

3.   REGULAS 1. PANTA OTRAJĀ DAĻĀ MINĒTĀS ATSAUCES CO2 EMISIJAS

Katras transportlīdzekļu apakšgrupas sg atsaucesCO2 emisijas (rCO2sg ), pamatojoties uz visu ražotāju visiem jaunajiem lielasnoslodzes transportlīdzekļiem pārskata periodā, aprēķina šādi:

Formula

kur:

Formula

ir visu jauno pārskata periodā reģistrēto lielas noslodzestransportlīdzekļu summa transportlīdzekļu apakšgrupā sg (izņemot visus profesionālos transportlīdzekļus) saskaņāar 1. panta otro daļu;

CO2v

ir jauna lielas noslodzes transportlīdzekļa v īpatnējās CO2 emisijas, kasnoteiktas saskaņā ar 2.1. punktu, vajadzības gadījumā pielāgojot atbilstošiII pielikumam;

rVsg

ir visu jauno pārskata periodā reģistrēto lielas noslodzestransportlīdzekļu skaits transportlīdzekļu apakšgrupā sg, izņemot profesionālos transportlīdzekļus, saskaņā ar 1.panta otro daļu;

PLsg

ir transportlīdzekļu apakšgrupas sg transportlīdzekļu vidējā lietderīgā slodze, kas noteikta 2.5. punktā.

4.   REGULAS 6. PANTĀ MINĒTIE RAŽOTĀJA ĪPATNĒJO CO2 EMISIJU MĒRĶRĀDĪTĀJI

Katram ražotājam un katrā pārskata periodā, sākot ar 2025. gada 1. jūliju un turpmāk, īpatnējo CO2 emisiju mērķrādītāju T aprēķinašādi:

Formula

kur:

Formula

ir visu transportlīdzekļu apakšgrupu summa;

share,sg

ir jaunu lielas noslodzes transportlīdzekļu daļa transportlīdzekļuapakšgrupā sg, kas noteikta 2.4. punktā;

MPWsg

ir nobraukuma un lietderīgās slodzes svēruma koeficients,kas noteikts 2.6. punktā;

rf

ir CO2 emisiju samazināšanas mērķrādītājs(%), kas piemērojams attiecīgajā pārskata periodā;

rCO2sg

ir atsauces CO2 emisijas, kas noteiktas3. punktā.

5.   EMISIJAS KREDĪTVIENĪBAS UN EMISIJAS PARĀDVIENĪBAS, KASMINĒTAS 7. PANTĀ

5.1.   Emisijas kredītvienību CO2 emisiju samazinājumatrajektorija

Katram ražotājam un katrā pārskata periodā Y gados laikposmā no2019. līdz 2030. gadam CO2 emisiju samazinājumatrajektoriju (ETY) nosaka šādi:

Formula

kur:

Formula

ir visu transportlīdzekļu apakšgrupu summa;

share,sg

ir jaunu lielas noslodzes transportlīdzekļu daļa transportlīdzekļuapakšgrupā sg, kas noteikta 2.4. punktā;

MPWsg

ir nobraukuma un lietderīgās slodzes svēruma koeficients,kas noteikts 2.6. punktā;

rCO2sg

ir atsauces CO2 emisijas, kas noteiktas3. punktā;

R-ETy

definē šādi:

pārskataperiodos Y gados laikposmā no 2019. līdz 2025. gadam:

Formula

un pārskata periodos Y gados laikposmā no 2026. līdz2030. gadam:

Formula

rf2025 un rf2030

ir CO2 emisiju samazinājuma mērķrādītāji(%), kas attiecīgi piemērojami pārskata periodos 2025. un 2030. gadā.

5.2.   Emisijas kredītvienības un emisijas parādvienības katrā pārskataperiodā

Katram ražotājam un katrā pārskata periodā Y gados laikposmā no2019. līdz 2029. gadam emisijas kredītvienības (cCO2Y ) un emisijas parādvienības (dCO2Y ) aprēķina šādi:

Ja CO2Y < ETY:

Formula

dCO2Y = 0

Ja CO2Y > TY no 2025. līdz2029. gadam:

Formula

cCO2Y = 0

Visos pārējos gadījumos dCO2Y un cCO2Y ir 0,

kur:

ETY

ir ražotāja CO2 emisijas samazinājumatrajektorija pārskata periodā Y gadā, kas noteikta saskaņā ar 5.1.punktu;

CO2Y

ir ražotāja vidējās īpatnējās CO2 emisijaspārskata periodā Y gadā, kas noteiktas saskaņā ar 2.7. punktu;

TY

ir ražotāja īpatnējo CO2 emisiju mērķrādītājspārskata periodā Y gadā, kas noteikts saskaņā ar 4. punktu;

VY

ir ražotāja jauno lielas noslodzes transportlīdzekļu skaitspārskata periodā Y gadā, izņemot profesionālos transportlīdzekļus,saskaņā ar 4. panta pirmās daļas a) punktu.

5.3.   Emisijas parādvienību ierobežojums

Katram ražotājam emisijas parādvienību ierobežojumu (limCO2) nosaka šādi:

Formula

kur:

T2025

ir ražotāja īpatnējās CO2 emisijasmērķrādītājs pārskata periodā 2025. gadā, kas noteikts saskaņā ar4. punktu;

V2025

ir ražotāja jauno lielas noslodzes transportlīdzekļu skaitspārskata periodā 2025. gadā, izņemot visus profesionālos transportlīdzekļus,saskaņā ar 4. panta pirmās daļas a) punktu.

5.4.   Emisijas kredītvienības, kas iegūtas pirms 2025. gada

Emisijas parādvienības, kas iegūtas pārskata periodā 2025. gadā,samazina par summu (redCO2), kura atbilst pirmsminētā pārskata perioda iegūtajām emisijas kredītvienībām un kurukatram ražotājam nosaka šādi:

Formula

kur:

min

ir divu iekavās norādīto vērtību minimums;

Formula

ir summa pārskata periodos Y gados laikposmā no 2019.līdz 2024. gadam;

dCO22025

ir emisijas parādvienības pārskata periodā 2025. gadā,ko nosaka saskaņā ar 5.2. punktu;

cCO2Y

ir emisijas kredītvienības pārskata periodā Y gadā, konosaka saskaņā ar 5.2. punktu.

6.   REGULAS 8. PANTA 2. PUNKTĀ MINĒTAIS RAŽOTĀJA CO2 EMISIJU PĀRSNIEGUMS

Katram ražotājam un katrā pārskata periodā, sākot ar 2025. gadu,CO2 emisiju pārsnieguma vērtību (exeCO2Y ) aprēķina šādi (ja vērtība ir pozitīva):

 

pārskata periodam 2025. gadā

Formula

 

pārskata periodiem Y gados laikposmā no 2026. līdz 2028. gadam

Formula

 

pārskata periodam 2029. gadā

Formula

 

pārskata periodiem Y gados, sākot ar 2030. gadu un turpmāk

Formula

kur:

Formula

ir summa pārskata periodos Y gados laikposmā no 2019.līdz 2025. gadam;

Formula

ir summa pārskata periodos I gados laikposmā no 2025.līdz Y gadam;

Formula

ir summa pārskata periodos J gados laikposmā no 2025.līdz (Y–1) gadam;

Formula

ir summa pārskata periodos J gados laikposmā no 2025.līdz 2028. gadam;

Formula

ir summa pārskata periodos I gados laikposmā no 2025.līdz 2029. gadam;

dCO2Y

ir emisijas parādvienības pārskata periodā Y gadā, konosaka saskaņā ar 5.2. punktu;

cCO2Y

ir emisijas kredītvienības pārskata periodā Y gadā, konosaka saskaņā ar 5.2. punktu;

limCO2

ir emisijas parādvienību ierobežojums, ko nosaka saskaņāar 5.3. punktu;

redCO2

ir emisijas parādvienību samazinājums pārskata periodā2025. gadā, ko nosaka saskaņā ar 5.4. punktu.

Visos pārējos gadījumos CO2 emisiju pārsniegumavērtība exeCO2Y ir 0.


(1)  Sk. ekspluatācijas profila definīcijas, kas iekļautas šajā tabulā.

(2)  Sk. ekspluatācijas profila definīcijas 2.1. punkta 2. tabulā.


II PIELIKUMS

Pielāgošanas procedūras

1.   LIETDERĪGĀS SLODZES PIELĀGOŠANAS KOEFICIENTI, KAS MINĒTI 14. PANTA 1. PUNKTA C) APAKŠPUNKTĀ

Ievērojot 11. panta 2. punkta a) apakšpunktu, lai aprēķinātu 1. panta otrajā daļā minētās atsauces CO2 emisijas, ekspluatācijas profila svērumus un lietderīgās slodzes vērtības, kas piemērojamas pārskata periodā, kurā stājas spēkā 14. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās izmaiņas attiecībā uz visiem jaunajiem lielas noslodzes transportlīdzekļiem, izmanto un lielas noslodzes transportlīdzekļa v CO2 emisijas (g/km), kas noteiktas I pielikuma 2.1. punkta 2. tabulā minētajam ekspluatācijas profilam mp, pielāgo šādi:

Formula

kur:

sg

ir transportlīdzekļu apakšgrupa, kurā iekļauts transportlīdzeklis v;

CO2(RP)v,mp

ir transportlīdzekļa v īpatnējās CO2 emisijas (g/km), v kas noteiktas ekspluatācijas profilam mp un pamatojas uz monitoringa datiem attiecīgajā pārskata periodā, kuri paziņoti saskaņā ar Regulu (ES) 2018/956;

PL(RP)sg, mp

ir lietderīgās slodzes vērtība, kas attiecināta uz transportlīdzekļu apakšgrupas sg transportlīdzekli v ekspluatācijas profilā mp attiecīgajā pārskata periodā atbilstoši I pielikuma 2.5. punkta 3. tabulai nolūkā noteikt monitoringa datus attiecīgajā pārskata periodā, kuri paziņoti saskaņā ar Regulu (ES) 2018/956;

PLsg, mp

ir lietderīgās slodzes vērtība, kas attiecināta uz transportlīdzekļu apakšgrupas sg transportlīdzekļiem ekspluatācijas profilā mp attiecīgajā pārskata periodā, kurā spēkā stājas 14. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās izmaiņas attiecībā uz visiem jaunajiem lielas noslodzes transportlīdzekļiem, saskaņā ar I pielikuma 2.5. punkta 3. tabulu;

PLasg, mp

ir lietderīgās slodzes pielāgošanas koeficients, kas noteikts 5. tabulā.

5. tabula.

Lietderīgās slodzes pielāgošanas koeficienti PLa sg, mp

PLasg,mp

(1/t)

Ekspluatācijas profili mp (1)

RDL, RDR

REL, RER

LHL, LHR

LEL, LER

UDL, UDR

Transportlīdzekļu apakšgrupas sg

4-UD

0,026

N.A.

0,015

N.A.

0,026

4-RD

4-LH

5-RD

0,022

0,022

0,017

0,017

0,022

5-LH

9-RD

0,026

0,025

0,015

0,015

0,026

9-LH

10-RD

0,022

0,021

0,016

0,016

0,022

10-LH

2.   PIELĀGOŠANAS KOEFICIENTI, KAS MINĒTI 11. PANTA 2. PUNKTA B) APAKŠPUNKTĀ

Ievērojot 11. panta 2. punkta b) apakšpunktu, lai aprēķinātu 1. panta otrajā daļā minētās atsauces CO2 emisijas, ekspluatācijas profila svērumus un lietderīgās slodzes vērtības, kas piemērojamas pārskata periodā, kurā stājas spēkā 14. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās izmaiņas attiecībā uz visiem jaunajiem lielas noslodzes transportlīdzekļiem, izmanto un lielas noslodzes transportlīdzekļa v CO2 emisijas (g/km), kas noteiktas I pielikuma 2.1. punktā minētajam ekspluatācijas profilam mp, pielāgo šādi:

Formula

kur

Formula

ir visu transportlīdzekļu apakšgrupas sg reprezentatīvo transportlīdzekļu r summa;

sg

ir transportlīdzekļu apakšgrupa, kurā iekļauts transportlīdzeklis v;

s r,sg

ir reprezentatīvā transportlīdzekļa r statistiskais svars transportlīdzekļu apakšgrupā sg;

CO2(RP)v,mp

ir transportlīdzekļa v īpatnējās CO2 emisijas (g/km), kas noteiktas ekspluatācijas profilam mp un pamatojas uz monitoringa datiem attiecīgajā pārskata periodā, kā paziņots saskaņā ar Regulu (ES) 2018/956;

CO2(RP)r,mp

ir reprezentatīvā transportlīdzekļa r īpatnējās CO2 emisijas (g/km), kas noteiktas ekspluatācijas profilam mp saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 595/2009 un tās īstenošanas pasākumiem pārskata periodā, kurā tika noteikts CO2(RP)v,mp;

CO2r,mp

ir reprezentatīvā transportlīdzekļa r īpatnējās CO2 emisijas, kas noteiktas ekspluatācijas profilam mp saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 595/2009 un tās īstenošanas pasākumiem pārskata periodā, kurā stājas spēkā šīs regulas 14. panta 2. punktā minētās izmaiņas attiecībā uz visiem jaunajiem lielas noslodzes transportlīdzekļiem.

Reprezentatīvo transportlīdzekli nosaka atbilstoši šīs regulas 14. panta 3. punktā norādītajai metodikai.


(1)  Sk. ekspluatācijas profila definīcijas I pielikuma 2.1. punktā.


25.7.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 198/241


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/1243

(2019. gada 20. jūnijs),

ar ko vairākus tiesību aktus, kuros paredzēta regulatīvās kontroles procedūras izmantošana, pielāgo Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. un 291. pantam

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 33. pantu, 43. panta 2. punktu, 53. panta 1. punktu, 62. pantu, 91. pantu, 100. panta 2. punktu, 114. pantu, 153. panta 2. punkta b) apakšpunktu, 168. panta 4. punkta b) apakšpunktu, 172. pantu, 192. panta 1. punktu, 207. panta 2. punktu, 214. panta 3. punktu un 338. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Ar Lisabonas līgumu tika mainīts tiesiskais regulējums, ar ko reglamentē pilnvaras, kuras likumdevējs piešķir Komisijai, ieviešot nošķīrumu starp Komisijai deleģētajām pilnvarām pieņemt vispārēji piemērojamus neleģislatīvus aktus, lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus leģislatīvu aktu elementus (deleģētos aktus), un Komisijai piešķirtajām pilnvarām pieņemt aktus, lai nodrošinātu vienādus nosacījumus juridiski saistošo Savienības aktu īstenošanai (īstenošanas aktus).

(2)

Ar leģislatīvajiem aktiem, ko pieņēma pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā, Komisijai piešķīra pilnvaras pieņemt pasākumus saskaņā ar Padomes Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā noteikto regulatīvo kontroles procedūru (4).

(3)

Iepriekšējie priekšlikumi par tiesību aktu, kuros ir atsauces uz regulatīvo kontroles procedūru, saskaņošanu ar Lisabonas līguma ieviesto tiesisko regulējumu, tika atsaukti (5), jo iestāžu sarunas vairs nevirzījās uz priekšu.

(4)

Pēc tam Eiropas Parlaments, Padome un Komisija 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (6) vienojās par jaunu regulējumu deleģētajiem aktiem un atzina, ka visi spēkā esošie tiesību akti ir jāsaskaņo ar tiesisko regulējumu, kas ieviests ar Lisabonas līgumu. Šīs iestādes jo īpaši vienojās par nepieciešamību piešķirt augstu prioritāti tūlītējai visu to pamataktu saskaņošanai, kuros joprojām ir atsauces uz regulatīvo kontroles procedūru. Komisija apņēmās līdz 2016. gada beigām sagatavot šīs saskaņošanas priekšlikumu.

(5)

Lielākā daļa pamataktos noteikto pilnvarojumu, kas paredz regulatīvās kontroles procedūras izmantošanu, atbilst Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. panta 1. punkta kritērijiem un būtu jāpielāgo šim noteikumam.

(6)

Pārējie pamataktos noteiktie pilnvarojumi, kas paredz regulatīvās kontroles procedūras izmantošanu, atbilst LESD 291. panta 2. punkta kritērijiem un būtu jāpielāgo šim noteikumam.

(7)

Ja Komisijai ir piešķirtas īstenošanas pilnvaras, šīs pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (7).

(8)

Ierobežotā skaitā pamataktu, kuros pašlaik ir paredzēta regulatīvās kontroles procedūras izmantošana, attiecīgie pilnvarojumi vairs nav vajadzīgi, un tādēļ tie būtu jāsvītro.

(9)

Kā noteikts 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 31. punktā, pilnvarojumus var apvienot ar nosacījumu, ka Komisija sniedz objektīvu pamatojumu, balstoties uz būtisku saistību starp diviem vai vairākiem pilnvarojumiem vienā leģislatīvā aktā, un ja vien leģislatīvajā aktā nav paredzēts citādi. Apspriedes deleģēto aktu sagatavošanā kalpo arī tam, lai norādītu, kuri pilnvarojumi tiek uzskatīti par būtiski saistītiem. Šādos gadījumos ikvienā Eiropas Parlamenta vai Padomes iebildumā tiks skaidri norādīts, uz kuru pilnvarojumu tas konkrēti attiecas. Ierobežotā skaitā pamataktu, kas uzskaitīti šīs regulas pielikumā, pamataktā ir iekļauts skaidrs noteikums par atsevišķu deleģēto aktu pieņemšanu dažādām deleģētajām pilnvarām.

(10)

Šai regulai nevajadzētu ietekmēt vēl nepabeigtās procedūras, kurās pirms šīs regulas spēkā stāšanās komiteja jau ir sniegusi atzinumu saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantu.

(11)

Tā kā izdarāmie pielāgojumi un grozījumi attiecas tikai uz Savienības līmeņa procedūrām, direktīvu gadījumā tie dalībvalstīs nav jātransponē.

(12)

Tādēļ attiecīgie akti būtu atbilstīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikumā uzskaitītos aktus groza saskaņā ar tajā izklāstīto.

2. pants

Šī regula neietekmē vēl nepabeigtās procedūras, kurās komiteja jau ir sniegusi atzinumu saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 20. jūnijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

A. TAJANI

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

G. CIAMBA


(1)  OV C 288, 31.8.2017., 29. lpp.

(2)  OV C 164, 8.5.2018., 82. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2019. gada 14. jūnija lēmums.

(4)  Padomes Lēmums 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.).

(5)  OV C 80, 7.2.2015., 17. lpp.

(6)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).


PIELIKUMS

I.   KOMUNIKĀCIJU TĪKLI, SATURS UN TEHNOLOĢIJAS

1.   Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 733/2002 (2002. gada 22. aprīlis) par.eu pirmā līmeņa domēna ieviešanu (1)

Lai noteiktu nosacījumus ar Regulu (EK) Nr. 733/2002 izveidotā valsts burtu koda pirmā līmeņa domēna (ccTLD) īstenošanai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai papildinātu minēto regulu ar kritērijiem un procedūru reģistra noteikšanai un ar sabiedriskās kārtības noteikumiem par.eu pirmā līmeņa domēna (TLD) ieviešanu un darbību, kā arī ar sabiedriskās kārtības principiem attiecībā uz reģistrāciju. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Tādēļ Regulu (EK) Nr. 733/2002 groza šādi:

1)

regulas 3. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 5.a pantu, lai papildinātu šo regulu, paredzot kritērijus un procedūru reģistra noteikšanai.

Ja tas nepieciešams nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ, paredzot kritērijus un procedūru reģistra noteikšanai, 5.b pantā paredzēto procedūru piemēro deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu;”;

2)

regulas 5. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Pēc apspriešanās ar reģistru Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 5.a pantu pieņemt deleģētos aktus, lai papildinātu šo regulu, nosakot sabiedriskās kārtības noteikumus par.eu pirmā līmeņa domēna (TLD) ieviešanu un darbību un par sabiedriskās kārtības principiem attiecībā uz reģistrāciju.”;

b)

panta 2. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Ja kāda dalībvalsts vai Komisija 30 dienu laikā no publikācijas dienas ceļ iebildumus pret kādu no paziņotajā sarakstā ietvertajām vienībām, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 5.a pantu, lai situāciju labotu, papildinot šo regulu.”;

3)

regulā iekļauj šādus pantus:

“5.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 3. panta 1. punktā un 5. panta 1. un 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 26. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. panta 1. punktā un 5. panta 1. un 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (*1).

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 3. panta 1. punktu un 5. panta 1. un 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

5.b pants

Steidzamības procedūra

1.   Deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties, un tos piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstīgi 2. punktam. Paziņojot deleģētu aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru.

2.   Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 5.a panta 6. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija atceļ aktu nekavējoties pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojuma par lēmumu izteikt iebildumus.

(*1)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;"

4)

regulas 6. panta 3. un 4. punktu svītro.

2.   Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 626/2008/EK (2008. gada 30. jūnijs) par sistēmu atlasi mobilo satelītsakaru pakalpojumu (MSP) nodrošināšanai un atļauju piešķiršanu šīm sistēmām (2)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus Lēmuma Nr. 626/2008/EK īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz atbilstīgu kārtību izpildes noteikumu koordinētai piemērošanai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

Tādēļ Lēmumu Nr. 626/2008/EK groza šādi:

1)

lēmuma 9. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Komisija, izstrādājot īstenošanas aktus, var pieņemt pasākumus, nosakot atbilstīgu kārtību šā panta 2. punktā minēto īstenošanas noteikumu koordinētai piemērošanai, tostarp noteikumus par atļauju koordinētu apturēšanu vai atsaukšanu par 7. panta 2. punktā noteikto kopējo nosacījumu pārkāpumiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 10. panta 3. punktā minēto procedūru.”;

2)

lēmuma 10. panta 4. punktu svītro.

II.   HUMĀNĀ PALĪDZĪBA UN CIVILĀ AIZSARDZĪBA

Padomes Regula (EK) Nr. 1257/96 (1996. gada 20. jūnijs) par humāno palīdzību (3)

Kopš Regulas (EK) Nr. 1257/96 pieņemšanas 1996. gadā Komisijai ne reizi nav nācies pieņemt pasākumus saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, lai grozītu Regulas (EK) Nr. 1257/96 nebūtiskus elementus. Nav nekādu norāžu, ka nākotnē varētu rasties paredzama vajadzība veikt šādus grozījumus. Tādēļ no Regulas (EK) Nr. 1257/96 būtu jāsvītro iespēja pieņemt īstenošanas pasākumus saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, un nav vajadzības sniegt nekādu pilnvarojumu Komisijai.

Tādēļ Regulu (EK) Nr. 1257/96 groza šādi:

1)

regulas 15. panta 1. punktu svītro;

2)

regulas 17. panta 4. punktu svītro.

III.   NODARBINĀTĪBA, SOCIĀLĀS LIETAS UN IEKĻAUTĪBA

1.   Padomes Direktīva 89/654/EEK (1989. gada 30. novembris) par minimālajām prasībām attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību darba vietā (pirmā atsevišķā direktīva saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punktu) (4)

Lai ņemtu vērā darba vietu daļu projektēšanas, ražošanas vai izbūves tehnisko saskaņošanu un standartizāciju, tehnikas attīstību, izmaiņas starptautiskajos noteikumos vai instrukcijās un zināšanās par darba vietām, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai veiktu tikai tehniskus grozījumus Direktīvas 89/654/EEK pielikumos. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Saskaņā ar Padomes 2003. gada 22. jūlija Lēmumu (5) Komisijai sagatavot, īstenot un izvērtēt pasākumus darba drošības un veselības aizsardzības jomā palīdz Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēja komiteja.

Tādēļ Direktīvu 89/654/EEK groza šādi:

1)

direktīvas 9. pantu aizstāj ar šādu:

“9. pants

Pielikumu grozījumi

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 9.a pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko veic tikai tehniskus grozījumus pielikumos, lai ņemtu vērā darba vietu daļu projektēšanas, ražošanas vai izbūves tehnisko saskaņošanu un standartizāciju, tehnikas attīstību, izmaiņas starptautiskajos noteikumos vai instrukcijās un zināšanās par darba vietām.

Ja pienācīgi pamatotos un izņēmuma gadījumos, kas saistīti ar tūlītējiem, tiešiem un nopietniem riskiem darba ņēmēju un citu personu fiziskajai veselībai un drošībai, nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ nepieciešama rīcība ļoti īsā termiņā, 9.b pantā paredzēto procedūru piemēro deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu.”;

2)

direktīvā iekļauj šādus pantus:

“9.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 9. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 26. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 9. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (*2).

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 9. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

9.b pants

Steidzamības procedūra

1.   Deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties, un tos piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstīgi 2. punktam. Paziņojot deleģētu aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru.

2.   Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 9.a panta 6. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija atceļ aktu nekavējoties pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojuma par lēmumu izteikt iebildumus.

(*2)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”"

2.   Padomes Direktīva 89/656/EEK (1989. gada 30. novembris) par drošības un veselības aizsardzības minimālajām prasībām, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus darba vietās (trešā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (6)

Lai ņemtu vērā tehnisko saskaņošanu un standartizāciju, tehnikas attīstību, izmaiņas starptautiskajos noteikumos vai specifikācijās un zināšanās par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai veiktu tikai tehniskus grozījumus Direktīvas 89/656/EEK pielikumos. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Saskaņā ar Padomes 2003. gada 22. jūlija Lēmumu Komisijai sagatavot, īstenot un izvērtēt pasākumus darba drošības un veselības aizsardzības jomā palīdz Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēja komiteja.

Tādēļ Direktīvu 89/656/EEK groza šādi:

1)

direktīvas 9. pantu aizstāj ar šādu:

“9. pants

Pielikumu grozījumi

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 9.a pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko veic tikai tehniskus grozījumus pielikumos, lai ņemtu vērā tehnisko saskaņošanu un standartizāciju saistībā ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, tehnikas attīstību, izmaiņas starptautiskajos noteikumos vai specifikācijās un zināšanās par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem.

Ja pienācīgi pamatotos un izņēmuma gadījumos, kas saistīti ar tūlītējiem, tiešiem un nopietniem riskiem darba ņēmēju un citu personu fiziskajai veselībai un drošībai, nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ nepieciešama rīcība ļoti īsā termiņā, 9.b pantā paredzēto procedūru piemēro deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu.”;

2)

direktīvā iekļauj šādus pantus:

“9.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 9. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 26. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 9. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (*3).

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 9. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

9.b pants

Steidzamības procedūra

1.   Deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties, un tos piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstīgi 2. punktam. Paziņojot deleģētu aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru.

2.   Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 9.a panta 6. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija atceļ aktu nekavējoties pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojuma par lēmumu izteikt iebildumus.

(*3)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”"

3.   Padomes Direktīva 90/269/EEK (1990. gada 29. maijs) par minimālajām prasībām attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību kravu apstrādē ar rokām, pastāvot īpašam riskam darba ņēmējiem gūt muguras traumas (ceturtā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (7)

Lai ņemtu vērā tehnikas attīstību, izmaiņas starptautiskajos noteikumos vai specifikācijās un zināšanās par kravu apstrādi ar rokām, pastāvot īpašam riskam darba ņēmējiem gūt muguras traumas, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai veiktu tikai tehniskus grozījumus Direktīvas 90/269/EEK pielikumos. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Saskaņā ar Padomes 2003. gada 22. jūlija Lēmumu Komisijai sagatavot, īstenot un izvērtēt pasākumus darba drošības un veselības aizsardzības jomā palīdz Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēja komiteja.

Tādēļ Direktīvu 90/269/EEK groza šādi:

1)

direktīvas 8. pantu aizstāj ar šādu:

“8. pants

Pielikumu grozījumi

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 8.a pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko veic tikai tehniskus grozījumus pielikumos, lai ņemtu vērā tehnikas attīstību, izmaiņas starptautiskajos noteikumos vai specifikācijās un zināšanās par kravu apstrādi ar rokām.

Ja pienācīgi pamatotos un izņēmuma gadījumos, kas saistīti ar tūlītējiem, tiešiem un nopietniem riskiem darba ņēmēju un citu personu fiziskajai veselībai un drošībai, nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ nepieciešama rīcība ļoti īsā termiņā, 8.b pantā paredzēto procedūru piemēro deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu.”;

2)

direktīvā iekļauj šādus pantus:

“8.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 8. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 26. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 8. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (*4).

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 8. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

8.b pants

Steidzamības procedūra

1.   Deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties, un tos piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstīgi 2. punktam. Paziņojot deleģētu aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru.

2.   Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 8.a panta 6. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija atceļ aktu nekavējoties pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojuma par lēmumu izteikt iebildumus.

(*4)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”"

4.   Padomes Direktīva 90/270/EEK (1990. gada 29. maijs) par minimālajām prasībām attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību darbā ar displeju ierīcēm (piektā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punktu nozīmē) (8)

Lai ņemtu vērā tehnikas attīstību, izmaiņas starptautiskajos noteikumos vai specifikācijās un zināšanās displeju ierīču jomā, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai veiktu tikai tehniskus grozījumus Direktīvas 90/270/EEK pielikumā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Saskaņā ar Padomes 2003. gada 22. jūlija Lēmumu Komisijai sagatavot, īstenot un izvērtēt pasākumus darba drošības un veselības aizsardzības jomā palīdz Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēja komiteja.

Tādēļ Direktīvu 90/270/EEK groza šādi:

1)

direktīvas 10. pantu aizstāj ar šādu:

“10. pants

Pielikuma grozījumi

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 10.a pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko veic tikai tehniskus grozījumus pielikumā, lai ņemtu vērā tehnikas attīstību, izmaiņas starptautiskajos noteikumos vai specifikācijās un zināšanās displeju ierīču jomā.

Ja pienācīgi pamatotos un izņēmuma gadījumos, kas saistīti ar tūlītējiem, tiešiem un nopietniem riskiem darba ņēmēju un citu personu fiziskajai veselībai un drošībai, nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ nepieciešama rīcība ļoti īsā termiņā, 10.b pantā paredzēto procedūru piemēro deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu.”;

2)

direktīvā iekļauj šādus pantus:

“10.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 10. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 26. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 10. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (*5).

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 10. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

10.b pants

Steidzamības procedūra

1.   Deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties, un tos piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstīgi 2. punktam. Paziņojot deleģētu aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru.

2.   Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 10.a panta 6. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija atceļ aktu nekavējoties pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojuma par lēmumu izteikt iebildumus.

(*5)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”"

5.   Padomes Direktīva 92/29/EEK (1992. gada 31. marts) par minimālajām drošības un veselības aizsardzības prasībām medicīniskās palīdzības uzlabošanai uz kuģiem (9)

Lai ņemtu vērā tehnikas attīstību vai izmaiņas starptautiskajos noteikumos vai specifikācijās un jaunus atklājumus medicīniskās palīdzības uz kuģiem jomā, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai veiktu tikai tehniskus grozījumus Direktīvas 92/29/EEK pielikumos. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Saskaņā ar Padomes 2003. gada 22. jūlija Lēmumu Komisijai sagatavot, īstenot un izvērtēt pasākumus darba drošības un veselības aizsardzības jomā palīdz Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēja komiteja.

Tādēļ Direktīvu 92/29/EEK groza šādi:

1)

direktīvas 8. pantu aizstāj ar šādu:

“8. pants

Pielikumu grozījumi

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 8.a pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko veic tikai tehniskus grozījumus pielikumos, lai ņemtu vērā tehnikas attīstību vai izmaiņas starptautiskajos noteikumos vai specifikācijās un jaunus atklājumus medicīniskās palīdzības uz kuģiem jomā.

Ja pienācīgi pamatotos un izņēmuma gadījumos, kas saistīti ar tūlītējiem, tiešiem un nopietniem riskiem darba ņēmēju un citu personu fiziskajai veselībai un drošībai, nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ nepieciešama rīcība ļoti īsā termiņā, 8.b pantā paredzēto procedūru piemēro deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu.”;

2)

direktīvā iekļauj šādus pantus:

“8.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 8. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 26. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 8. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (*6).

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 8. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

8.b pants

Steidzamības procedūra

1.   Deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties, un tos piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstīgi 2. punktam. Paziņojot deleģētu aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru.

2.   Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 8.a panta 6. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija atceļ aktu nekavējoties pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojuma par lēmumu izteikt iebildumus.

(*6)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”"

6.   Padomes Direktīva 92/57/EEK (1992. gada 24. jūnijs) par darba drošības un veselības aizsardzības minimālo prasību īstenošanu pagaidu vai pārvietojamajos būvlaukumos (astotā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (10)

Lai ņemtu vērā tehnisko saskaņošanu un standartizāciju, tehniskus sasniegumus, izmaiņas starptautiskajos noteikumos vai specifikācijās un zināšanās pagaidu vai pārvietojamo būvlaukumu jomā, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai veiktu tikai tehniskus grozījumus Direktīvas 92/57/EEK IV pielikumā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Saskaņā ar Padomes 2003. gada 22. jūlija Lēmumu Komisijai sagatavot, īstenot un izvērtēt pasākumus darba drošības un veselības aizsardzības jomā palīdz Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēja komiteja.

Tādēļ Direktīvu 92/57/EEK groza šādi:

1)

direktīvas 13. pantu aizstāj ar šādu:

“13. pants

IV pielikuma grozījumi

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 13.a pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko veic tikai tehniskus grozījumus IV pielikumā, lai ņemtu vērā tehnisko saskaņošanu un standartizāciju attiecībā uz pagaidu vai pārvietojamiem būvlaukumiem, kā arī tehniskus sasniegumus, izmaiņas starptautiskajos noteikumos vai specifikācijās un zināšanās pagaidu un pārvietojamo būvlaukumu jomā.

Ja pienācīgi pamatotos un izņēmuma gadījumos, kas saistīti ar tūlītējiem, tiešiem un nopietniem riskiem darba ņēmēju un citu personu fiziskajai veselībai un drošībai, nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ nepieciešama rīcība ļoti īsā termiņā, 13.b pantā paredzēto procedūru piemēro deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu.”;

2)

direktīvā iekļauj šādus pantus:

“13.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 13. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 26. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 13. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (*7).

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 13. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

13.b pants

Steidzamības procedūra

1.   Deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties, un tos piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstīgi 2. punktam. Paziņojot deleģētu aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru.

2.   Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 13.a panta 6. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija atceļ aktu nekavējoties pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojuma par lēmumu izteikt iebildumus.

(*7)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”"

7.   Padomes Direktīva 92/58/EEK (1992. gada 24. jūnijs) par minimālajām prasībām drošības un/vai veselības aizsardzības zīmēm darba vietā (devītā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (11)

Lai ņemtu vērā tehnisko saskaņošanu un standartizāciju, tehnikas attīstību, izmaiņas starptautiskajos noteikumos vai specifikācijās un zināšanās par drošības un veselības aizsardzības zīmēm darba vietā, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai veiktu tikai tehniskus grozījumus Direktīvas 92/58/EEK pielikumos. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kuras nodarbojas ar deleģēto aktu sagatavošanu.

Saskaņā ar Padomes 2003. gada 22. jūlija Lēmumu Komisijai sagatavot, īstenot un izvērtēt pasākumus darba drošības un veselības aizsardzības jomā palīdz Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēja komiteja.

Tādēļ Direktīvu 92/58/EEK groza šādi:

1)

direktīvas 9. pantu aizstāj ar šādu:

“9. pants

Pielikumu grozījumi

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 9.a pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko veic tikai tehniskus grozījumus pielikumos, lai ņemtu vērā tehnisko saskaņošanu un standartizāciju attiecībā uz drošības un/vai veselības aizsardzības zīmju vai ierīču darba vietā konstrukciju un izgatavošanu, kā arī tehnikas attīstību, izmaiņas starptautiskajos noteikumos vai specifikācijās un progresu zināšanās par drošības un veselības aizsardzības zīmēm un/vai ierīcēm darba vietā.

Ja pienācīgi pamatotos un izņēmuma gadījumos, kas saistīti ar tūlītējiem, tiešiem un nopietniem riskiem darba ņēmēju un citu personu fiziskajai veselībai un drošībai, nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ nepieciešama rīcība ļoti īsā termiņā, 9.b pantā paredzēto procedūru piemēro deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu.”;

2)

direktīvā iekļauj šādus pantus:

“9.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 9. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 26. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 9. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (*8).

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 9. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

9.b pants

Steidzamības procedūra

1.   Deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties, un tos piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstīgi 2. punktam. Paziņojot deleģētu aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru.

2.   Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 9.a panta 6. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija atceļ aktu nekavējoties pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojuma par lēmumu izteikt iebildumus.

(*8)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”"

8.   Padomes Direktīva 94/33/EK (1994. gada 22. jūnijs) par jauniešu darba aizsardzību (12)

Lai panāktu pienācīgu jauniešu darba aizsardzību un ņemtu vērā tehnikas attīstību, izmaiņas starptautiskajos noteikumos vai specifikācijās un progresu zināšanās, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai veiktu tikai tehniskus grozījumus Direktīvas 94/33/EK pielikumā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Saskaņā ar Padomes 2003. gada 22. jūlija Lēmumu Komisijai sagatavot, īstenot un izvērtēt pasākumus darba drošības un veselības aizsardzības jomā palīdz Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēja komiteja.

Tādēļ Direktīvu 94/33/EK groza šādi:

1)

direktīvas 15. pantu aizstāj ar šādu:

“15. pants

Pielikuma grozījumi

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 15.a pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko veic tikai tehniskus grozījumus pielikumā, lai ņemtu vērā tehnikas attīstību, izmaiņas starptautiskajos noteikumos vai specifikācijās un progresu zināšanās saistībā ar jauniešu darba aizsardzību.”;

2)

direktīvā iekļauj šādu pantu:

“15.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 15. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 26. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 15. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (*9).

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 15. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

(*9)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”"

9.   Padomes Direktīva 98/24/EK (1998. gada 7. aprīlis) par darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzību pret risku, kas saistīts ar ķimikāliju izmantošanu darbā (četrpadsmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (13)

Lai panāktu darba ņēmēju veselības un drošības pienācīgu aizsardzību pret riskiem un ņemtu vērā tehnisko saskaņošanu un standartizāciju, kā arī tehnikas attīstību, izmaiņas starptautiskajos standartos vai specifikācijās un jaunus atklājumus saistībā ar ķimikālijām, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai veiktu tikai tehniskus grozījumus Direktīvas 98/24/EK pielikumos un lai papildinātu minēto direktīvu, nosakot vai pārskatot indikatīvās iedarbības darbavietā limita vērtības. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Tādēļ Direktīvu 98/24/EK groza šādi:

1)

direktīvas 3. panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādām:

“Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 12.a pantu pieņemt deleģētos aktus, lai papildinātu šo direktīvu, nosakot vai pārskatot šā punkta pirmajā daļā minētās indikatīvās iedarbības darbavietā limita vērtības, ņemot vērā mērījumu tehnoloģiju pieejamību.

Dalībvalstis informē darba ņēmēju un darba devēju organizācijas par Savienības līmenī noteiktajām indikatīvajām iedarbības darbavietā limita vērtībām.

Ja pienācīgi pamatotos un izņēmuma gadījumos, kas saistīti ar tūlītējiem, tiešiem un nopietniem riskiem darba ņēmēju un citu personu fiziskajai veselībai un drošībai, nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ nepieciešama rīcība ļoti īsā termiņā, 12.b pantā paredzēto procedūru piemēro deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu.”;

2)

direktīvas 12. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 12.a pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko veic tikai tehniskus grozījumus pielikumos, lai ņemtu vērā tehnisko saskaņošanu un standartizāciju attiecībā uz ķimikālijām, kā arī tehnikas attīstību, izmaiņas starptautiskajos standartos vai specifikācijās un jaunus atklājumus saistībā ar ķimikālijām.

Ja pienācīgi pamatotos un izņēmuma gadījumos, kas saistīti ar tūlītējiem, tiešiem un nopietniem riskiem darba ņēmēju un citu personu fiziskajai veselībai un drošībai, nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ nepieciešama rīcība ļoti īsā termiņā, 12.b pantā paredzēto procedūru piemēro deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu.”;

3)

direktīvā iekļauj šādus pantus:

“12.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 3. panta 2. punktā un 12. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 26. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. panta 2. punktā un 12. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (*10).

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 3. panta 2. punktu un 12. panta 1. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

12.b pants

Steidzamības procedūra

1.   Deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties, un tos piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstīgi 2. punktam. Paziņojot deleģētu aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru.

2.   Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 12.a panta 6. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija atceļ aktu nekavējoties pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojuma par lēmumu izteikt iebildumus.

(*10)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”"

10.   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/44/EK (2002. gada 25. jūnijs) par minimālajām veselības un drošības prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskiem, ko rada fizikāli faktori (vibrācija) (sešpadsmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (14)

Lai ņemtu vērā tehnisko saskaņošanu un standartizāciju attiecībā uz darba aprīkojuma un darba vietu projektēšanu, būvēšanu, ražošanu vai montāžu, kā arī tehnikas attīstību, izmaiņas saskaņotajos Eiropas standartos vai specifikācijās un jaunus atklājumus attiecībā uz mehānisko vibrāciju, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai veiktu tikai tehniskus grozījumus Direktīvas 2002/44/EK pielikumā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Saskaņā ar Padomes 2003. gada 22. jūlija Lēmumu Komisijai sagatavot, īstenot un izvērtēt pasākumus darba drošības un veselības aizsardzības jomā palīdz Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēja komiteja.

Tādēļ Direktīvu 2002/44/EK groza šādi:

1)

direktīvas 11. pantu aizstāj ar šādu:

“11. pants

Pielikuma grozījumi

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 11.a pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko veic tikai tehniskus grozījumus pielikumā, lai ņemtu vērā tehnisko saskaņošanu un standartizāciju attiecībā uz darba aprīkojuma un darba vietu projektēšanu, būvēšanu, ražošanu vai montāžu, kā arī tehnikas attīstību, izmaiņas saskaņotajos Eiropas standartos vai specifikācijās un jaunus atklājumus attiecībā uz mehānisko vibrāciju.

Ja pienācīgi pamatotos un izņēmuma gadījumos, kas saistīti ar tūlītējiem, tiešiem un nopietniem riskiem darba ņēmēju un citu personu fiziskajai veselībai un drošībai, nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ nepieciešama rīcība ļoti īsā termiņā, 11.b pantā paredzēto procedūru piemēro deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu.”;

2)

direktīvā iekļauj šādus pantus:

“11.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 11. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 26. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 11. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (*11).

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 11. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

11.b pants

Steidzamības procedūra

1.   Deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties, un tos piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstīgi 2. punktam. Paziņojot deleģētu aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru.

2.   Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 11.a panta 6. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija atceļ aktu nekavējoties pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojuma par lēmumu izteikt iebildumus.

(*11)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;"

3)

direktīvas 12. pantu svītro.

11.   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/10/EK (2003. gada 6. februāris) par veselības un drošības minimālajām prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu darba vides riskiem, ko rada fizikāli faktori (troksnis) (septiņpadsmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (15)

Lai ņemtu vērā tehnisko saskaņošanu un standartizāciju attiecībā uz darba aprīkojuma un darba vietu projektēšanu, būvēšanu, ražošanu vai montāžu, kā arī tehnikas attīstību, izmaiņas saskaņotajos Eiropas standartos vai specifikācijās un jaunus atklājumus attiecībā uz troksni, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai veiktu tikai tehniskus grozījumus Direktīvā 2003/10/EK. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Saskaņā ar Padomes 2003. gada 22. jūlija Lēmumu Komisijai sagatavot, īstenot un izvērtēt pasākumus darba drošības un veselības aizsardzības jomā palīdz Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēja komiteja.

Tādēļ Direktīvu 2003/10/EK groza šādi:

1)

direktīvas 12. pantu aizstāj ar šādu:

“12. pants

Direktīvas grozījumi

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 12.a pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko veic tikai tehniskus grozījumus šajā direktīvā, lai ņemtu vērā tehnisko saskaņošanu un standartizāciju attiecībā uz darba aprīkojuma un darba vietu projektēšanu, būvēšanu, ražošanu vai montāžu, kā arī tehnikas attīstību, izmaiņas saskaņotajos Eiropas standartos vai specifikācijās un jaunus atklājumus attiecībā uz troksni.

Ja pienācīgi pamatotos un izņēmuma gadījumos, kas saistīti ar tūlītējiem, tiešiem un nopietniem riskiem darba ņēmēju un citu personu fiziskajai veselībai un drošībai, nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ nepieciešama rīcība ļoti īsā termiņā, 12.b pantā paredzēto procedūru piemēro deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu.”;

2)

direktīvā iekļauj šādus pantus:

“12.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 12. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 26. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 12. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (*12).

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 12. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

12.b pants

Steidzamības procedūra

1.   Deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties, un tos piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstīgi 2. punktam. Paziņojot deleģētu aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru.

2.   Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 12.a panta 6. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija atceļ aktu nekavējoties pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojuma par lēmumu izteikt iebildumus.

(*12)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;"

3)

direktīvas 13. pantu svītro.

12.   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/37/EK (2004. gada 29. aprīlis) par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā (Sestā atsevišķā direktīva Padomes Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (16)

Lai ņemtu vērā tehnikas attīstību, izmaiņas starptautiskajos noteikumos vai specifikācijās un jaunus atklājumus kancerogēnu vai mutagēnu jomā, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai veiktu tikai tehniskus grozījumus Direktīvas 2004/37/EK II pielikumā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Saskaņā ar Padomes 2003. gada 22. jūlija Lēmumu Komisijai sagatavot, īstenot un izvērtēt pasākumus darba drošības un veselības aizsardzības jomā palīdz Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēja komiteja.

Tādēļ Direktīvu 2004/37/EK groza šādi:

1)

direktīvas 17. pantu aizstāj ar šādu:

“17. pants

II pielikuma grozījumi

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 17.a pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko veic tikai tehniskus grozījumus II pielikumā, lai ņemtu vērā tehnikas attīstību, izmaiņas starptautiskajos noteikumos vai specifikācijās un jaunus atklājumus kancerogēnu vai mutagēnu jomā.

Ja pienācīgi pamatotos un izņēmuma gadījumos, kas saistīti ar tūlītējiem, tiešiem un nopietniem riskiem darba ņēmēju un citu personu fiziskajai veselībai un drošībai, nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ nepieciešama rīcība ļoti īsā termiņā, 17.b pantā paredzēto procedūru piemēro deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu.”;

2)

direktīvā iekļauj šādus pantus:

“17.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 17. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 26. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 17. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (*13).

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 17. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

17.b pants

Steidzamības procedūra

1.   Deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties, un tos piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstīgi 2. punktam. Paziņojot deleģētu aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru.

2.   Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 17.a panta 6. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija atceļ aktu nekavējoties pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojuma par lēmumu izteikt iebildumus.

(*13)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”"

13.   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/25/EK (2006. gada 5. aprīlis) par veselības un drošības minimālajām prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskiem, ko izraisa fizikāli faktori (mākslīgais optiskais starojums) (19. atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (17)

Lai ņemtu vērā tehnisko saskaņošanu un standartizāciju attiecībā uz darba aprīkojuma vai darba vietu projektēšanu, būvēšanu, ražošanu vai montāžu, kā arī tehnikas attīstību, izmaiņas saskaņotajos Eiropas standartos vai starptautiskās specifikācijās un jaunus zinātnes atzinumus par optisko starojumu darba vietā, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai veiktu tikai tehniskus grozījumus Direktīvas 2006/25/EK pielikumos. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Saskaņā ar Padomes 2003. gada 22. jūlija Lēmumu Komisijai sagatavot, īstenot un izvērtēt pasākumus darba drošības un veselības aizsardzības jomā palīdz Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēja komiteja.

Tādēļ Direktīvu 2006/25/EK groza šādi:

1)

direktīvas 10. pantu aizstāj ar šādu:

“10. pants

Pielikumu grozījumi

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 10.a pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko veic tikai tehniskus grozījumus pielikumos, lai ņemtu vērā tehnisko saskaņošanu un standartizāciju attiecībā uz darba aprīkojuma vai darba vietu projektēšanu, būvēšanu, ražošanu vai montāžu, kā arī tehnikas attīstību, izmaiņas saskaņotajos Eiropas standartos vai starptautiskās specifikācijās un jaunus zinātnes atzinumus par optisko starojumu darba vietā. Minēto grozījumu rezultātā netiek grozītas pielikumos izklāstītās iedarbības robežvērtības.

Ja pienācīgi pamatotos un izņēmuma gadījumos, kas saistīti ar tūlītējiem, tiešiem un nopietniem riskiem darba ņēmēju un citu personu fiziskajai veselībai un drošībai, nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ nepieciešama rīcība ļoti īsā termiņā, 10.b pantā paredzēto procedūru piemēro deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu.”;

2)

direktīvā iekļauj šādus pantus:

“10.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 10. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 26. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 10. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (*14).

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 10. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

10.b pants

Steidzamības procedūra

1.   Deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties, un tos piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstīgi 2. punktam. Paziņojot deleģētu aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru.

2.   Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 10.a panta 6. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija atceļ aktu nekavējoties pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojuma par lēmumu izteikt iebildumus.

(*14)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;"

3)

direktīvas 11. pantu svītro.

14.   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/148/EK (2009. gada 30. novembris) par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar pakļaušanu azbesta iedarbībai darba vietā (18)

Lai ņemtu vērā tehnikas attīstību, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai grozītu Direktīvas 2009/148/EK I pielikumu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Saskaņā ar Padomes 2003. gada 22. jūlija Lēmumu Komisijai sagatavot, īstenot un izvērtēt pasākumus darba drošības un veselības aizsardzības jomā palīdz Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēja komiteja.

Tādēļ Direktīvu 2009/148/EK groza šādi:

1)

direktīvas 9. pantu svītro;

2)

direktīvas 18. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Pirms pakļaušanas tādu putekļu iedarbībai darba vietā, kuri rodas no azbesta vai azbestu saturošiem materiāliem, jābūt pieejamam katra darbinieka veselības pārbaudes rezultātam.

Šīs pārbaudes ietver krūškurvja īpašu izmeklēšanu. Šīs direktīvas I pielikumā sniegti praktiski ieteikumi, kurus dalībvalstis var izmantot darbinieku klīniskajā uzraudzībā. Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 18.a pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza I pielikumu, lai to pielāgotu tehnikas attīstībai.

Ja pienācīgi pamatotos un izņēmuma gadījumos, kas saistīti ar tūlītējiem, tiešiem un nopietniem riskiem darba ņēmēju un citu personu fiziskajai veselībai un drošībai, nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ nepieciešama rīcība ļoti īsā termiņā, 18.b pantā paredzēto procedūru piemēro deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu.

Veselības pārbaude jāveic vismaz reizi trijos gados un tik ilgi, kamēr turpinās pakļaušana azbesta vai azbestu saturošu materiālu iedarbībai.

Katram pirmajā daļā minētajam darbiniekam saskaņā ar valsts tiesību aktiem un/vai praksi izveido individuālu veselības stāvokļa karti.”;

3)

direktīvā iekļauj šādus pantus:

“18.a pants

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 18. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 26. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 18. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (*15).

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 18. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

18.b pants

1.   Deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties, un tos piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstīgi 2. punktam. Paziņojot deleģētu aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru.

2.   Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 18.a panta 6. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija atceļ aktu nekavējoties pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojuma par lēmumu izteikt iebildumus.

(*15)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”"

IV.   ENERĢĒTIKA

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1222/2009 (2009. gada 25. novembris) par riepu marķēšanu attiecībā uz degvielas patēriņa efektivitāti un citiem būtiskiem parametriem (19)

Lai Regulā (EK) Nr. 1222/2009 izdarītu vajadzīgos tehniskos pielāgojumus, būtu jādeleģē pilnvaras Komisijai pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu nolūkā grozīt minētās regulas pielikumus, lai tos pielāgotu tehnikas attīstībai. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Tādēļ Regulu (EK) Nr. 1222/2009 groza šādi:

1)

regulas 11. pantu aizstāj ar šādu:

“11. pants

Grozījumi un pielāgošana tehnikas attīstībai

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 12.a pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza šo regulu attiecībā uz šādiem elementiem:

a)

informācijas prasību noteikšana attiecībā uz saķeri ar slapju ceļu raksturojošu klasifikāciju C2 un C3 klases riepām – ar nosacījumu, ka ir pieejamas piemērotas saskaņotas testēšanas metodes;

b)

attiecīgā gadījumā saķeres klasifikācijas pielāgošana tādu riepu tehniskajām īpatnībām, kas galvenokārt paredzētas, lai ledus un/vai sniega apstākļos sniegtu labākus rezultātus nekā parastās riepas attiecībā uz to spēju uzsākt, nodrošināt vai apturēt transportlīdzekļa kustību;

c)

regulas I–V pielikuma pielāgošana tehnikas attīstībai.”;

2)

regulā iekļauj šādu pantu:

“12.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 11. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 26. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 11. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (*16).

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 11. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

(*16)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;"

3)

regulas 13. pantu svītro.

V.   VIDE

1.   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/63/EK (1994. gada 20. decembris) par kontroli attiecībā uz gaistošu organisko savienojumu (GOS) emisiju, ko rada benzīna glabāšana un nosūtīšana no termināliem uz degvielas uzpildes stacijām (20)

Lai nodrošinātu, ka attiecīgā gadījumā tiek pārskatītas Direktīvā 94/63/EK noteiktās specifikācijas attiecībā uz iekārtām cisternu uzpildīšanai no apakšas, un lai pielāgotu pielikumus tehnikas attīstībai, būtu jādeleģē pilnvaras Komisijai pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai grozītu minētās direktīvas pielikumus. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Tādēļ Direktīvu 94/63/EK groza šādi:

1)

direktīvas 4. panta 1. punkta sesto daļu aizstāj ar šādu:

“Visus terminālus ar autocisternu uzpildīšanas iekārtām aprīko ar vismaz vienu portālu, kas atbilst IV pielikumā izklāstītajām specifikācijām attiecībā uz iekārtām cisternu uzpildīšanai no apakšas. Komisija šīs specifikācijas regulāri pārbauda un tiek pilnvarota saskaņā ar 7.a pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza IV pielikumu, ņemot vērā minētās pārbaudes rezultātu.”;

2)

direktīvas 7. pantu aizstāj ar šādu:

“7. pants

Pielāgošana tehnikas attīstībai

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 7.a pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza pielikumus, lai tos pielāgotu tehnikas attīstībai, izņemot II pielikuma 2. punktā noteiktos robežlielumus.”;

3)

direktīvā iekļauj šādu pantu:

“7.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 4. panta 1. punktā un 7. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 26. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4. panta 1. punktā un 7. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (*17).

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 4. panta 1. punktu un 7. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

(*17)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;"

4)

direktīvas 8. pantu svītro.

2.   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/49/EK (2002. gada 25. jūnijs) par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību (21)

Lai Direktīvu 2002/49/EK pielāgotu tehnikas un zinātnes attīstībai, būtu jādeleģē pilnvaras Komisijai pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai grozītu minētās direktīvas pielikumus. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Tādēļ Direktīvu 2002/49/EK groza šādi:

1)

direktīvas 6. pantu groza šādi:

a)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 12.a pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza II pielikumu, lai paredzētu kopējas vērtēšanas metodes Lden un Lnight noteikšanai.”;

b)

panta 3. punktam pievieno šādu otro daļu:

“Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 12.a pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza III pielikumu, lai paredzētu kopējas vērtēšanas metodes kaitīgu seku noteikšanai.”;

2)

direktīvas 12. pantu aizstāj ar šādu:

“12. pants

Pielāgošana tehnikas un zinātnes attīstībai

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 12.a pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza I pielikuma 3. punktu un II un III pielikumu, lai tos pielāgotu tehnikas un zinātnes attīstībai.”;

3)

direktīvā iekļauj šādu pantu:

“12.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 6. panta 2. un 3. punktā un 12. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 26. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 6. panta 2. un 3. punktā un 12. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (*18).

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 6. panta 2. un 3. punktu un 12. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

(*18)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;"

4)

direktīvas 13. panta 3. punktu svītro;

5)

direktīvas III pielikuma ievadfrāzes otro teikumu aizstāj ar šādu:

“Devas-iedarbības attiecības, ko nākotnē ieviesīs ar šā pielikuma grozījumiem, attieksies jo īpaši uz:”.

3.   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/42/EK (2004. gada 21. aprīlis), ar ko ierobežo gaistošo organisko savienojumu emisijas, kuras rada organisko šķīdinātāju izmatošana noteiktās krāsās, lakās un transportlīdzekļu galīgās apdares materiālos, un ar ko groza Direktīvu 1999/13/EK (22)

Lai nodrošinātu atjauninātu analītisko metožu izmantošanu, nosakot atbilstību gaistošo organisko savienojumu satura robežvērtībām, būtu jādeleģē pilnvaras Komisijai pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu nolūkā grozīt Direktīvas 2004/42/EK III pielikumu, lai to pielāgotu tehnikas attīstībai. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Tādēļ Direktīvu 2004/42/EK groza šādi:

1)

direktīvas 11. pantu aizstāj ar šādu:

“11. pants

Pielāgošana tehnikas attīstībai

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 11.a pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza III pielikumu, lai to pielāgotu tehnikas attīstībai.”;

2)

direktīvā iekļauj šādu pantu:

“11.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 11. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 26. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 11. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (*19).

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 11. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

(*19)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;"

3)

direktīvas 12. panta 3. punktu svītro.

4.   Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 166/2006 (2006. gada 18. janvāris) par Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra ieviešanu un Padomes Direktīvu 91/689/EEK un 96/61/EK grozīšanu (23)

Lai Regulu (EK) Nr. 166/2006 pielāgotu tehnikas progresam un starptautisko tiesību attīstībai un lai nodrošinātu labāku pārskatu sniegšanu, būtu jādeleģē pilnvaras Komisijai pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu nolūkā grozīt minētās regulas II un III pielikumu, lai tos pielāgotu zinātnes vai tehnikas progresam vai ANO/EEK Protokola par piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem parakstītāju pušu sanāksmē pieņemtajiem protokola pielikumu grozījumiem, kā arī lai papildinātu minēto regulu, uzsākot pārskatu sniegšanu par attiecīgo piesārņojošo vielu emisijām no viena vai vairākiem difūzajiem piesārņojuma avotiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Tādēļ Regulu (EK) Nr. 166/2006 groza šādi:

1)

regulas 8. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Ja Komisija nosaka, ka nepastāv nekādi dati par emisijām no difūzajiem piesārņojuma avotiem, Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 18.a pantu pieņemt deleģētos aktus, lai papildinātu šo regulu, uzsākot pārskata sniegšanu par attiecīgo piesārņojošo vielu emisijām no viena vai vairākiem difūzajiem piesārņojuma avotiem, attiecīgos gadījumos izmantojot starptautiski atzītu metodoloģiju.”;

2)

regulas 18. pantu aizstāj ar šādu:

“18. pants

Pielikumu grozījumi

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 18.a pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza II un III pielikumu, lai:

a)

tos pielāgotu zinātnes un tehnikas progresam;

b)

tos pielāgotu protokola parakstītāju pušu sanāksmē pieņemtajiem protokola pielikumu grozījumiem.”;

3)

regulā iekļauj šādu pantu:

“18.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 8. panta 3. punktā un 18. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 26. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 8. panta 3. punktā un 18. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (*20).

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 8. panta 3. punktu un 18. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

(*20)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;"

4)

regulas 19. panta 3. punktu svītro.

5.   Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (24)

Lai nodrošinātu, ka Regula (EK) Nr. 1272/2008 tiek regulāri atjaunināta, būtu jādeleģē pilnvaras Komisijai pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai:

grozītu minētās regulas VI pielikumu nolūkā saskaņot vielu klasificēšanu un marķēšanu,

grozītu VIII pielikumu nolūkā vēl vairāk saskaņot informāciju, kas saistīta ar reaģēšanu ārkārtas situācijās veselības jomā un profilakses pasākumiem,

grozītu minētās regulas konkrētus noteikumus un I–VIII pielikumu nolūkā tos pielāgot tehnikas un zinātnes attīstībai.

Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Tādēļ Regulu (EK) Nr. 1272/2008 groza šādi:

1)

regulas 37. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.   Ja Komisija konstatē, ka attiecīgās vielas klasificēšanas un marķēšanas saskaņošana ir lietderīga, tā bez liekas kavēšanās pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 53.a pantu, lai grozītu VI pielikumu, VI pielikuma 3. daļas 3.1. tabulā iekļaujot šo vielu kopā ar attiecīgajiem klasificēšanas un marķējuma elementiem un vajadzības gadījumā norādot specifiskās robežkoncentrācijas vai m koeficientus.

Līdz 2015. gada 31. maijam VI pielikuma 3. daļas 3.2. tabulā iekļauj attiecīgu ierakstu, pamatojoties uz tiem pašiem nosacījumiem.

Ja tas nepieciešams nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ vielu klasificēšanas un marķēšanas saskaņošanas gadījumā, 53.b pantā paredzēto procedūru piemēro deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu.”;

2)

regulas 45. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 53.a pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza VIII pielikumu, lai vēl vairāk saskaņotu informāciju, kas saistīta ar reaģēšanu ārkārtas situācijās veselības jomā un profilakses pasākumiem, pēc apspriešanās ar attiecīgām ieinteresētajām personām, piemēram, Eiropas Toksikoloģijas centru un klīnisko toksikologu apvienību (EAPCCT)”;

3)

regulas 53. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 53.a pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza 6. panta 5. punktu, 11. panta 3. punktu, 12. un 14. pantu, 18. panta 3. punkta b) apakšpunktu, 23. pantu, 25.–29. pantu, 35. panta 2. punkta otro un trešo daļu un I–VIII pielikumu, lai tos pielāgotu tehnikas un zinātnes attīstībai, pienācīgi ņemot vērā globāli harmonizētās sistēmas (GHS) turpmāku attīstību, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) grozījumus, kas attiecas uz tādas informācijas lietojumu, kura attiecas uz līdzīgiem maisījumiem, un ņemot vērā starptautiski atzītu ķimikāliju programmu un negadījumu datubāzu attīstību.

Ja tas nepieciešams nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ, 53.b pantā paredzēto procedūru piemēro deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu.”;

4)

regulā iekļauj šādus pantus:

“53.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 37. panta 5. punktā, 45. panta 4. punktā un 53. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 26. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 37. panta 5. punktā, 45. panta 4. punktā un 53. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (*21).

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 37. panta 5. punktu, 45. panta 4. punktu un 53. panta 1. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

53.b pants

Steidzamības procedūra

1.   Deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties, un tos piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstīgi 2. punktam. Paziņojot deleģētu aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru.

2.   Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 53.a panta 6. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija atceļ aktu nekavējoties pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojuma par lēmumu izteikt iebildumus.

53.c pants

Atsevišķi deleģētie akti dažādām deleģētajām pilnvarām

Komisija pieņem atsevišķu deleģēto aktu attiecībā uz katrām pilnvarām, kas tai deleģētas saskaņā ar šo regulu.

(*21)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;"

5)

regulas 54. panta 3. un 4. punktu svītro.

6.   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/126/EK (2009. gada 21. oktobris) par benzīna tvaiku uztveršanas otro pakāpi degvielas uzpildes stacijās, uzpildot degvielu mehāniskajos transportlīdzekļos (25)

Lai nodrošinātu atbilstību Eiropas Standartizācijas komitejas (CEN) noteiktajiem standartiem, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai grozītu Direktīvas 2009/126/EK konkrētus noteikumus nolūkā tos pielāgot tehnikas attīstībai. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Tādēļ Direktīvu 2009/126/EK groza šādi:

1)

direktīvas 8. pantu aizstāj ar šādu:

“8. pants

Tehniski pielāgojumi

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 8.a pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza 4. un 5. pantu, lai tos pielāgotu tehnikas attīstībai, ja ir jānodrošina atbilstība Eiropas Standartizācijas komitejas (CEN) noteiktajiem standartiem.

Pirmajā daļā minētā pilnvaru deleģēšana neattiecas uz noteikumiem par benzīna tvaiku uztveršanas efektivitāti un par tvaika un benzīna attiecību, kuri paredzēti 4. pantā, un uz 5. pantā paredzētajiem termiņiem.”;

2)

direktīvā iekļauj šādu pantu:

“8.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 8. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 26. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 8. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (*22).

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 8. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

(*22)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;"

3)

direktīvas 9. pantu svītro.

VI.   EUROSTAT

1.   Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1893/2006 (2006. gada 20. decembris), ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (26)

Lai Regulu (EK) Nr. 1893/2006 pielāgotu tehnoloģiju un ekonomikas attīstībai un lai NACE 2. red. saskaņotu ar citām ekonomiskajām un sociālajām klasifikācijām, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai grozītu minētās regulas I pielikumu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Tādēļ Regulu (EK) Nr. 1893/2006 groza šādi:

1)

regulas 6. pantu groza šādi:

a)

panta virsrakstu aizstāj ar šādu:

“Deleģētie un īstenošanas akti”;

b)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 6.a pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza I pielikumu, lai ņemtu vērā tehnoloģijas vai ekonomikas attīstību vai nodrošinātu saskaņotību ar citām ekonomiskajām un sociālajām klasifikācijām.”;

2)

regulā iekļauj šādu pantu:

“6.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 6. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 26. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 6. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (*23).

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 6. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.

(*23)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;"

3)

regulas 7. panta 3. punktu svītro.

2.   Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 451/2008 (2008. gada 23. aprīlis), ar ko izveido preču statistisko klasifikāciju pēc saimniecības nozarēm (CPA) un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3696/93 (27)

Lai Regulu (EK) Nr. 451/2008 pielāgotu tehnoloģiju vai ekonomikas attīstībai un saskaņotu to ar citām ekonomikas un sociālām klasifikācijām, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai grozītu minētās regulas pielikumu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Tādēļ Regulu (EK) Nr. 451/2008 groza šādi:

1)

regulas 6. pantu groza šādi:

a)

panta virsrakstu aizstāj ar šādu:

“Deleģētie un īstenošanas akti”;

b)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 6.a pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza pielikumu, lai ņemtu vērā tehnoloģijas vai ekonomikas attīstību vai lai nodrošinātu tā saskaņotību ar citām ekonomiskajām un sociālajām klasifikācijām.

Īstenojot minētās pilnvaras, Komisija nodrošina, ka deleģētie akti nerada ievērojamu papildu slogu vai izmaksas dalībvalstīm vai respondentiem.”;

2)

regulā iekļauj šādu pantu:

“6.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 6. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 26. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 6. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (*24).

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 6. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.

(*24)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;"

3)

regulas 7. panta 3. punktu svītro.

VII.   IEKŠĒJAIS TIRGUS, RŪPNIECĪBA, UZŅĒMĒJDARBĪBA UN MVU

1.   Padomes Direktīva 76/211/EEK (1976. gada 20. janvāris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz dažu fasētu produktu pildīšanu pēc svara vai tilpuma (28)

Lai Direktīvu 76/211/EEK pielāgotu tehnikas attīstībai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai grozītu minētās direktīvas I un II pielikumu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Tādēļ Direktīvu 76/211/EEK groza šādi:

1)

direktīvas 6. pantu aizstāj ar šādu:

“6. pants

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 6.a pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza I un II pielikumu, lai tos pielāgotu tehnikas attīstībai.”;

2)

direktīvā iekļauj šādu pantu:

“6.a pants

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 6. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 26. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 6. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (*25).

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 6. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

(*25)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”"

2.   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/14/EK (2000. gada 8. maijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz trokšņa emisiju vidē no iekārtām, kas paredzētas izmantošanai ārpus telpām (29)

Lai Direktīvu 2000/14/EK pielāgotu tehnikas attīstībai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai grozītu minētās direktīvas III pielikumu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Tādēļ Direktīvu 2000/14/EK groza šādi:

1)

direktīvas 18. panta 2. punktu svītro;

2)

direktīvas 18.a pantu aizstāj ar šādu:

“18.a pants

III pielikuma grozījumi

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 18.b pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza III pielikumu, lai to pielāgotu tehnikas attīstībai. Minētie deleģētie akti nekādā veidā tieši neietekmē 12. pantā uzskaitīto iekārtu izmērīto skaņas intensitātes līmeni, jo īpaši iekļaujot atsauces uz attiecīgiem Eiropas standartiem.”;

3)

direktīvā iekļauj šādu pantu:

“18.b pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 18.a pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 26. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 18.a pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (*26).

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 18.a pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

(*26)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;"

4)

direktīvas 19. panta b) punktu svītro.

3.   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/9/EK (2004. gada 11. februāris) par labas laboratorijas prakses (LLP) pārbaudi un apstiprināšanu (30)

Lai pieņemtu Direktīvā 2004/9/EK vajadzīgos tehniskos pielāgojumus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai:

grozītu minēto direktīvu nolūkā atrisināt nesaskaņas saistībā ar atbilstību LLP,

grozītu minētajā direktīvā noteikto vizēšanas formulu,

grozītu minētās direktīvas I pielikumu nolūkā ņemt vērā tehnikas attīstību.

Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Tādēļ Direktīvu 2004/9/EK groza šādi:

1)

direktīvas 6. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 6.a pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza šo direktīvu, lai atrisinātu 1. punktā minētos jautājumus. Grozījumi I pielikumā nemaina tā būtību, proti, sniegt norādījumus par labas laboratoriju prakses uzraudzības kārtības atbilstību un par pētniecības iestādes inspicēšanas un pētījumu pārbaudes veikšanu.”;

2)

direktīvā iekļauj šādu pantu:

“6.a pants

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 6. panta 3. punktā un 8. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 26. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 6. panta 3. punktā un 8. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (*27).

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 6. panta 3. punktu un 8. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

(*27)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;"

3)

direktīvas 7. panta 3. punktu svītro;

4)

direktīvas 8. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 6.a pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza:

a)

direktīvas 2. panta 2. punktā noteikto formulu;

b)

I pielikumu, lai ņemtu vērā tehnikas attīstību.”

4.   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/42/EK (2006. gada 17. maijs) par mašīnām un ar kuru groza Direktīvu 95/16/EK (31)

Lai ņemtu vērā jaunākās attīstības tendences, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu nolūkā grozīt Direktīvas 2006/42/EK V pielikumā ietverto drošības sastāvdaļu indikatīvo sarakstu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus Direktīvas 2006/42/EK īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai, lai pieņemtu vajadzīgos pasākumus attiecībā uz iespējami bīstamām mašīnām. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

Tādēļ Direktīvu 2006/42/EK groza šādi:

1)

direktīvas 2. panta otrās daļas c) punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Drošības sastāvdaļu indikatīvs saraksts ir dots V pielikumā.”;

2)

direktīvas 8. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 21.a pantu, lai grozītu V pielikumu nolūkā atjaunināt drošības sastāvdaļu indikatīvo sarakstu.”;

3)

direktīvas 9. panta 3. punkta otro un trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Pienācīgi ņemot vērā šādas apspriešanās rezultātus, Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem vajadzīgos pasākumus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 22. panta 3. punktā minēto procedūru.”;

4)

direktīvā iekļauj šādu pantu:

“21.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 8. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 26. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 8. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (*28).

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 8. panta 1. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

(*28)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;"

5)

direktīvas 22. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 (*29) 5. pantu.

(*29)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).”"

5.   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/34/EK (2009. gada 23. aprīlis) attiecībā uz kopīgiem noteikumiem, ko piemēro metroloģiskās kontroles mērinstrumentiem un metodēm (32)

Lai Direktīvā 2009/34/EK izdarītu vajadzīgos tehniskos pielāgojumus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu nolūkā grozīt minētās direktīvas pielikumus, lai tos pielāgotu tehnikas attīstībai. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Kas attiecas 5. panta 3. punktā noteiktajām pilnvarām, kas paredz, ka tām dalībvalstīm, kuras ir piešķīrušas ierobežotas darbības EK tipa apstiprinājumu, ir jāierosina I un II pielikuma pielāgošana tehnikas attīstībai, tad šādu ierobežotas darbības EK tipa apstiprinājumu vairs nav. Attiecīgi 5. panta 3. punktā noteiktās pilnvaras būtu jāsvītro.

Tādēļ Direktīvu 2009/34/EK groza šādi:

1)

direktīvas 5. panta 3. punktu svītro;

2)

direktīvas 16. pantu aizstāj ar šādu:

“16. pants

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 16.a pantu, lai grozītu I un II pielikumu nolūkā tos pielāgot tehnikas attīstībai.”;

3)

direktīvā iekļauj šādu pantu:

“16.a pants

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 16. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 26. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 16. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (*30).

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 16. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

(*30)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;"

4)

direktīvas 17. pantu svītro.

6.   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/43/EK (2009. gada 6. maijs), ar ko vienkāršo noteikumus un nosacījumus ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem (33)

Lai nodrošinātu, ka Direktīvas 2009/43/EK pielikumā iekļautais ar aizsardzību saistīto ražojumu saraksts precīzi atbilst Eiropas Savienības Kopējam militāro preču sarakstam, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu nolūkā grozīt minēto pielikumu un grozīt minēto direktīvu attiecībā uz gadījumiem, kādos dalībvalstis var atbrīvot ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumus no prasības saņemt iepriekšēju atļauju. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Tādēļ Direktīvu 2009/43/EK groza šādi:

1)

direktīvas 4. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 13.a pantu, lai pēc dalībvalsts pieprasījuma vai savas iniciatīvas grozītu 2. punktu nolūkā ietvert gadījumus, kad:

a)

sūtījums notiek apstākļos, kas neietekmē sabiedrisko kārtību vai sabiedrības drošību;

b)

prasība saņemt iepriekšēju atļauju ir kļuvusi nesavienojama ar dalībvalstu starptautiskajām saistībām pēc šīs direktīvas pieņemšanas;

c)

sūtījums ir vajadzīgs 1. panta 4. punktā minētās starpvaldību sadarbības nolūkā.”;

2)

direktīvas 13. pantu aizstāj ar šādu:

“13. pants

Pielikuma grozījumi

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 13.a pantu, lai grozītu pielikumā iekļauto ar aizsardzību saistīto ražojumu sarakstu nolūkā panākt, ka tas precīzi atbilst Eiropas Savienības Kopējam militāro preču sarakstam.

Ja tas nepieciešams nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ, 13.b pantā paredzēto procedūru piemēro deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu.”;

3)

direktīvā iekļauj šādus pantus:

“13.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 4. panta 3. punktā un 13. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 26. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4. panta 3. punktā un 13. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (*31).

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 4. panta 3. punktu un 13. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

13.b pants

Steidzamības procedūra

1.   Deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties, un tos piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstīgi 2. punktam. Paziņojot deleģētu aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru.

2.   Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 13.a panta 6. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija atceļ aktu nekavējoties pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojuma par lēmumu izteikt iebildumus.

(*31)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;"

4)

direktīvas 14. pantu svītro.

7.   Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 79/2009 (2009. gada 14. janvāris), kas attiecas uz tipa apstiprinājumu ar ūdeņradi darbināmiem mehāniskiem transportlīdzekļiem un ar ko groza Direktīvu 2007/46/EK (34)

Lai Regulu (EK) Nr. 79/2009 pielāgotu tehnikas attīstībai ar ūdeņradi darbināmu mehānisko transportlīdzekļu drošības jomā, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai minēto regulu papildinātu ar tehniskām prasībām attiecībā uz šādiem transportlīdzekļiem, kā arī ar administratīviem noteikumiem, administratīvo dokumentu veidnēm un marķējumu paraugiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Tādēļ Regulu (EK) Nr. 79/2009 groza šādi:

1)

regulas 12. pantu aizstāj ar šādu:

“12. pants

Deleģētās pilnvaras

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 12.a pantu, lai, ņemot vērā tehnikas attīstību, papildinātu šo regulu, nosakot:

a)

sīki izstrādātus noteikumus II līdz V pielikumā aprakstītajām testa procedūrām;

b)

sīki izstrādātus noteikumus ūdeņraža moduļa sastāvdaļu un sistēmu uzstādīšanas prasībām, kas minētas VI pielikumā;

c)

sīki izstrādātus noteikumus ūdeņraža moduļa sastāvdaļu un sistēmu drošas un uzticamas darbības prasībām, kas minētas 5. pantā;

d)

specifikācijas attiecībā uz prasībām, kas attiecas uz:

i)

tīra ūdeņraža vai ūdeņraža un dabasgāzes/biometāna maisījuma izmantošanu;

ii)

jauniem ūdeņraža glabāšanas vai lietošanas veidiem;

iii)

transportlīdzekļu triecienaizsardzību saistībā ar ūdeņraža moduļa sastāvdaļu un sistēmu integritāti;

iv)

integrētu sistēmu drošības prasībām, kas ietver vismaz noplūdes kontroles sistēmu un prasības attiecībā uz caurpūtes gāzi;

v)

elektroizolāciju un elektrodrošību;

e)

administratīvos aktus attiecībā uz transportlīdzekļu EK tipa apstiprināšanu saistībā ar darbināšanu ar ūdeņradi, ūdeņraža moduļa sastāvdaļām un sistēmām;

f)

noteikumus par to, kāda informācija ražotājiem jāsniedz tipa apstiprināšanas un pārbaudes vajadzībām, kā minēts 4. panta 4. un 5. punktā;

g)

sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz marķēšanu vai citiem paņēmieniem, lai varētu skaidri un ātri identificēt ar ūdeņradi darbināmus transportlīdzekļus, atbilstīgi VI pielikuma 16. punktam; un

h)

citus pasākumus, kas vajadzīgi šīs regulas piemērošanai.”;

2)

regulā iekļauj šādu pantu:

“12.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 12. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 26. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 12. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (*32).

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 12. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

(*32)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;"

3)

regulas 13. pantu svītro.

8.   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/81/EK (2009. gada 13. jūlijs), ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru groza Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK (35)

Lai Direktīvu 2009/81/EK pielāgotu straujai tehnikas, ekonomikas un regulējuma attīstībai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu nolūkā grozīt līgumu robežvērtības, lai tās saskaņotu ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/25/ES (36) noteiktajām robežvērtībām, grozīt atsauces uz kopējo publiskā iepirkuma vārdnīcu (CPV nomenklatūra) un grozīt konkrētus CPV nomenklatūras atsauces numurus un procedūras, kas nosaka, kā paziņojumos veidojamas atsauces uz konkrētām CPV nomenklatūras pozīcijām. Tā kā būtu jāatjaunina tehniskie noteikumi un prasības, ko piemēro elektroniskajām ierīcēm dokumentu saņemšanai, lai tās atbilstu tehnoloģiju attīstībai, Komisija ir arī jāpilnvaro grozīt tehniskos noteikumus un prasības, ko piemēro elektroniskajām ierīcēm dokumentu saņemšanai. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Tādēļ Direktīvu 2009/81/EK groza šādi:

1)

direktīvā iekļauj šādus pantus:

“66.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 68. panta 1. punktā un 69. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 26. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 68. panta 1. punktā un 69. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (*33).

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 68. panta 1. punktu un 69. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

66.b pants

Steidzamības procedūra

1.   Deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties, un tos piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstīgi 2. punktam. Paziņojot deleģētu aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru.

2.   Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 66.a panta 6. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija atceļ aktu nekavējoties pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojuma par lēmumu izteikt iebildumus.

(*33)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;"

2)

direktīvas 67. panta 3. un 4. punktu svītro;

3)

direktīvas 68. panta 1. punktu groza šādi:

a)

punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 66.a pantu, lai grozītu pirmajā daļā noteiktās robežvērtības;”;

b)

pievieno šādu daļu:

“Ja ir jāpārskata pirmajā daļā noteiktās robežvērtības un ja laika ierobežojums liedz piemērot 66.a pantā noteikto procedūru, un tātad tas nepieciešams nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ, 66.b pantā paredzēto procedūru piemēro deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo punktu.”;

4)

direktīvas 69. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 66.a pantu, lai grozītu:

a)

I un II pielikumā paredzētās CPV nomenklatūras atsauces numurus, ciktāl grozījumi nemaina šīs direktīvas materiāltiesiskās piemērošanas jomu, un kārtību, kā paziņojumos atsaucas uz konkrētām CPV nomenklatūras pozīcijām, kuras attiecas uz minētajos pielikumos uzskaitītajām pakalpojumu kategorijām;

b)

VIII pielikuma a), f) un g) punktā minētos tehniskos noteikumus un prasības, ko piemēro elektroniskajām ierīcēm dokumentu saņemšanai.”

VIII.   TIESISKUMS UN PATĒRĒTĀJI

1.   Padomes Direktīva 92/85/EEK (1992. gada 19. oktobris) par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti (desmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (37)

Lai ņemtu vērā tehnikas attīstību, izmaiņas starptautiskajos noteikumos vai specifikācijās, kā arī jaunus atklājumus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai veiktu tikai tehniskus grozījumus Direktīvas 92/85/EEK I pielikumā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Saskaņā ar Padomes 2003. gada 22. jūlija Lēmumu Komisijai sagatavot, īstenot un izvērtēt pasākumus darba drošības un veselības aizsardzības jomā palīdz Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēja komiteja.

Tādēļ Direktīvu 92/85/EEK groza šādi:

1)

direktīvas 13. pantu aizstāj ar šādu:

“13. pants

Grozījumi I pielikumā

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 13.a pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko veic tikai tehniskus grozījumus I pielikumā, lai ņemtu vērā tehnikas attīstību, izmaiņas starptautiskajos noteikumos vai specifikācijās un jaunus atklājumus.

Ja pienācīgi pamatotos un izņēmuma gadījumos, kas saistīti ar tūlītējiem, tiešiem un nopietniem riskiem darba ņēmēju un citu personu fiziskajai veselībai un drošībai, nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ nepieciešama rīcība ļoti īsā termiņā, 13.b pantā paredzēto procedūru piemēro deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu.”;

2)

direktīvā iekļauj šādus pantus:

“13.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 13. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 26. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 13. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (*34).

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 13. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

13.b pants

Steidzamības procedūra

1.   Deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties, un tos piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstīgi 2. punktam. Paziņojot deleģētu aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru.

2.   Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 13.a panta 6. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija atceļ aktu nekavējoties pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojuma par lēmumu izteikt iebildumus.

(*34)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”"

2.   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/48/EK (2008. gada 23. aprīlis) par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 87/102/EEK (38)

Lai atjauninātu Direktīvu 2008/48/EK, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu nolūkā grozīt minēto direktīvu, lai pievienotu papildu pieņēmumus maksas gada procentuālās likmes aprēķināšanai vai izmainītu esošos pieņēmumus. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Tādēļ Direktīvu 2008/48/EK groza šādi:

1)

direktīvas 19. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.   Vajadzības gadījumā, aprēķinot gada procentu likmi, var izmantot I pielikumā noteiktos papildu pieņēmumus.

Ja šajā pantā un I pielikuma II daļā izklāstītie pieņēmumi nav pietiekami, lai aprēķinātu gada procentu likmi pēc vienota parauga, vai vairs nav pielāgoti komerciālajai situācijai tirgū, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 24.a pantu, lai grozītu šo pantu un I pielikuma II daļu nolūkā pievienot vajadzīgos papildu pieņēmumus gada procentu likmes aprēķināšanai vai izmainīt esošos pieņēmumus.”;

2)

direktīvā iekļauj šādu pantu:

“24.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 19. panta 5. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 26. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 19. panta 5. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (*35).

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 19. panta 5. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

(*35)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;"

3)

direktīvas 25. pantu svītro.

IX.   MOBILITĀTE UN TRANSPORTS

1.   Padomes Direktīva 95/50/EK (1995. gada 6. oktobris) par vienotu kārtību, kādā pārbauda bīstamo kravu pārvadāšanu pa autoceļiem (39)

Lai Direktīvu 95/50/EK pielāgotu zinātnes un tehnikas attīstībai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu nolūkā grozīt minētās direktīvas pielikumus, jo īpaši, lai ņemtu vērā grozījumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/68/EK (40). Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Tādēļ Direktīvu 95/50/EK groza šādi:

1)

direktīvas 9.a pantu aizstāj ar šādu:

“9.a pants

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 9.aa pantu, lai grozītu pielikumus nolūkā tos pielāgot zinātnes un tehnikas attīstībai jomās, uz kurām attiecas šī direktīva, jo īpaši, lai ņemtu vērā grozījumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/68/EK (*36).

(*36)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/68/EK (2008. gada 24. septembris) par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem (OV L 260, 30.9.2008., 13. lpp.).”;"

2)

direktīvā iekļauj šādu pantu:

“9.aa pants

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 9.a pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 26. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 9.a pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (*37).

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 9.a pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

(*37)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;"

3)

direktīvas 9.b pantu svītro.

2.   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/59/EK (2002. gada 27. jūnijs), ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu un atceļ Padomes Direktīvu 93/75/EEK (41)

Lai Direktīvu 2002/59/EK pielāgotu Savienības un starptautisko tiesību aktu attīstībai un direktīvas īstenošanā gūtajai pieredzei, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai grozītu:

atsauces minētajā direktīvā uz Savienības un Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) aktiem nolūkā panākt to atbilstību Savienības vai starptautisko tiesību aktu noteikumiem,

konkrētas definīcijas minētajā direktīvā nolūkā panākt to atbilstību citu Savienības vai starptautisko tiesību aktu noteikumiem,

minētās direktīvas I, III un IV pielikumu, ņemot vērā tehnikas attīstību un gūto pieredzi saistībā ar minēto direktīvu.

Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Tādēļ Direktīvu 2002/59/EK groza šādi:

1)

direktīvas 27. pantu aizstāj ar šādu:

“27. pants

Grozījumi

1.   Šīs direktīvas 2. pantā noteiktajā darbības jomā Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 27.a pantu, lai grozītu šajā direktīvā atsauces uz Savienības un SJO aktiem, 3. pantā noteiktās definīcijas, kā arī direktīvas pielikumus nolūkā panākt to atbilstību Savienības vai starptautisko tiesību aktu noteikumiem, kas ir pieņemti vai grozīti vai kas ir stājušies spēkā.

2.   Šīs direktīvas 2. pantā noteiktajā darbības jomā Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 27.a pantu, lai, ņemot vērā tehnikas attīstību un gūto pieredzi saistībā ar šo direktīvu, grozītu I, III un IV pielikumu.”;

2)

direktīvā iekļauj šādu pantu:

“27.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 27. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 26. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 27. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (*38).

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 27. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

(*38)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;"

3)

direktīvas 28. pantu svītro.

3.   Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2099/2002 (2002. gada 5. novembris), ar ko izveido Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komiteju (COSS) un groza regulas par kuģošanas drošību un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu (42)

Lai Regulā (EK) Nr. 2099/2002 atjauninātu sarakstu ar Savienības aktiem, kuros ir atsauces uz Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komiteju (COSS), būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu nolūkā grozīt minēto regulu, lai iekļautu atsauci uz Savienības aktiem, ar ko COSS piešķir pilnvaras un kas ir stājušies spēkā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Tādēļ Regulu (EK) Nr. 2099/2002 groza šādi:

1)

regulas 3. panta 3. punktu svītro;

2)

regulas 7. pantu aizstāj ar šādu:

“7. pants

COSS pilnvaras un grozījumi

COSS īsteno pilnvaras, kuras tai piešķir spēkā esošie Savienības tiesību akti kuģošanas jomā.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 7.a pantu, lai grozītu 2. panta 2. punktu nolūkā iekļaut atsauci uz Savienības aktiem, ar ko COSS piešķir pilnvaras un kas ir stājušies spēkā pēc šīs regulas pieņemšanas.”;

3)

regulā iekļauj šādu pantu:

“7.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 7. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 26. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 7. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (*39).

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 7. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

(*39)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”"

4.   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/25/EK (2003. gada 14. aprīlis) par īpašām stabilitātes prasībām ro-ro pasažieru kuģiem (43)

Lai Direktīvu 2003/25/EK pielāgotu tehnikas attīstībai, attīstības tendencēm starptautiskajā līmenī un direktīvas īstenošanā gūtajai pieredzei, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu nolūkā grozīt minētās direktīvas pielikumus. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Tādēļ Direktīvu 2003/25/EK groza šādi:

1)

direktīvas 10. pantu aizstāj ar šādu:

“10. pants

Pielikumu grozījumi

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 10.a pantu, lai grozītu pielikumus nolūkā ņemt vērā attīstības tendences starptautiskajā līmenī un jo īpaši SJO un uzlabotu šīs direktīvas efektivitāti, ņemot vērā pieredzi un tehnikas attīstību.”;

2)

direktīvā iekļauj šādu pantu:

“10.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 10. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 26. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 10. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (*40).

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 10. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

(*40)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;"

3)

direktīvas 11. pantu svītro.

5.   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/59/EK (2003. gada 15. jūlijs) par dažu kravu vai pasažieru pārvadāšanai paredzētu autotransporta līdzekļu vadītāju sākotnējās kvalifikācijas iegūšanu un periodisku apmācību, par Padomes Regulas (EEK) Nr. 3820/85 un Padomes Direktīvas 91/439/EEK grozīšanu un Padomes Direktīvas 76/914/EEK atcelšanu (44)

Lai Direktīvu 2003/59/EK pielāgotu zinātnes un tehnikas attīstībai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu nolūkā grozīt minētās direktīvas I un II pielikumu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Tādēļ Direktīvu 2003/59/EK groza šādi:

1)

direktīvas 11. pantu aizstāj ar šādu:

“11. pants

Pielāgošana zinātnes un tehnikas attīstībai

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 11.a pantu, lai grozītu I un II pielikumu nolūkā tos pielāgot zinātnes un tehnikas attīstībai.”;

2)

direktīvā iekļauj šādu pantu:

“11.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 11. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 26. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 11. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (*41).

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 11. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

(*41)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;"

3)

direktīvas 12. pantu svītro.

6.   Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 785/2004 (2004. gada 21. aprīlis) par apdrošināšanas prasībām, kas attiecas uz gaisa pārvadātājiem un gaisa kuģu ekspluatantiem (45)

Lai Regulu (EK) Nr. 785/2004 pielāgotu starptautisko tiesību attīstībai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu nolūkā minētajā regulā grozīt konkrētas summas, ņemot vērā grozījumus starptautiskos nolīgumos. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Tādēļ Regulu (EK) Nr. 785/2004 groza šādi:

1)

regulas 6. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 8.a pantu, lai grozītu šā panta 1., 2. un 3. punktā minētās summas, ja tas vajadzīgs saistībā ar grozījumiem attiecīgos starptautiskajos nolīgumos.”;

2)

regulas 7. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 8.a pantu, lai grozītu šā panta 1. punktā minētās summas, ja tas vajadzīgs saistībā ar grozījumiem attiecīgos starptautiskajos nolīgumos.”;

3)

regulā iekļauj šādu pantu:

“8.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 6. panta 5. punktā un 7. panta 2. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 26. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 6. panta 5. punktā un 7. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (*42).

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 6. panta 5. punktu un 7. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

(*42)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;"

4)

regulas 9. panta 3. punktu svītro.

7.   Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 789/2004 (2004. gada 21. aprīlis) par kravas un pasažieru kuģu nodošanu Kopienā no viena reģistra citā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 613/91 (46)

Lai Regulu (EK) Nr. 789/2004 pielāgotu jaunākajām attīstības tendencēm starptautiskā līmenī, jo īpaši Starptautiskās Jūrniecības organizācijas satvarā, un, ņemot vērā gūto pieredzi un tehnikas attīstību, uzlabotu minētās regulas efektivitāti, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu nolūkā minētajā regulā grozīt konkrētas definīcijas. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Tādēļ Regulu (EK) Nr. 789/2004 groza šādi:

1)

regulas 7. panta 3. punktu svītro;

2)

regulas 9. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Šīs regulas 3. pantā noteiktajā darbības jomā Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 9.a pantu, lai grozītu 2. pantā noteiktās definīcijas nolūkā ņemt vērā jaunākos notikumus starptautiskā līmenī, jo īpaši SJO satvarā, un, ņemot vērā gūto pieredzi un tehnikas attīstību, uzlabotu šīs regulas efektivitāti.”;

3)

regulā iekļauj šādu pantu:

“9.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 9. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 26. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 9. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (*43).

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 9. panta 1. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

(*43)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”"

8.   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/44/EK (2005. gada 7. septembris) par saskaņotiem upju informācijas pakalpojumiem (RIS) attiecībā uz Kopienas iekšējiem ūdensceļiem (47)

Lai Direktīvu 2005/44/EK pielāgotu tehniskas attīstībai un ņemtu vērā tās piemērošanā gūto pieredzi, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu nolūkā grozīt minētās direktīvas I un II pielikumu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Tādēļ Direktīvu 2005/44/EK groza šādi:

1)

direktīvas 10. pantu aizstāj ar šādu:

“10. pants

Grozījumi I un II pielikumā

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 10.a pantu, lai grozītu I un II pielikumu, ņemot vērā šīs direktīvas piemērošanā gūto pieredzi, kā arī nolūkā minētos pielikumus pielāgot tehnikas attīstībai.”;

2)

direktīvā iekļauj šādu pantu:

“10.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 10. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 26. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 10. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (*44).

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 10. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

(*44)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;"

3)

direktīvas 11. panta 4. punktu svītro.

9.   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/65/EK (2005. gada 26. oktobris) par ostu aizsardzības pastiprināšanu (48)

Lai atjauninātu tehniskos pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai regulāri nodrošinātu ostu aizsardzību, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu nolūkā grozīt Direktīvas 2005/65/EK I–IV pielikumu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Tādēļ Direktīvu 2005/65/EK groza šādi:

1)

direktīvas 14. pantu aizstāj ar šādu:

“14. pants

Grozījumi I–IV pielikumā

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 14.a pantu, lai grozītu I–IV pielikumu nolūkā tos pielāgot to īstenošanā gūtajai pieredzei, nepaplašinot šīs direktīvas darbības jomu.

Ja tas nepieciešams nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ I–IV pielikuma pielāgošanai vajadzīgo grozījumu gadījumā, 14.b pantā paredzēto procedūru piemēro deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu.”;

2)

direktīvā iekļauj šādus pantus:

“14.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 14. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 26. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 14. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (*45).

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 14. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

14.b pants

Steidzamības procedūra

1.   Deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties, un tos piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstīgi 2. punktam. Paziņojot deleģētu aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru.

2.   Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 14.a panta 6. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija atceļ aktu nekavējoties pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojuma par lēmumu izteikt iebildumus.

(*45)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;"

3)

direktīvas 15. pantu svītro.

10.   Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2111/2005 (2005. gada 14. decembris) par darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksta izveidi un gaisa transporta pasažieru informēšanu par apkalpojošā gaisa pārvadātāja identitāti un par Direktīvas 2004/36/EK 9. panta atcelšanu (49)

Lai Regulu (EK) Nr. 2111/2005 pielāgotu zinātnes un tehnikas attīstībai un lai sīkāk precizētu piemērojamās procedūras, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu nolūkā grozīt minētās regulas pielikumu un minēto regulu papildināt ar sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz konkrētām procedūrām. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Tādēļ Regulu (EK) Nr. 2111/2005 groza šādi:

1)

regulas 3. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Kopējie kritēriji, saskaņā ar kuriem gaisa pārvadātāju pakļauj darbības aizliegumam un kuri ir balstīti uz attiecīgiem drošības standartiem, ir iekļauti pielikumā (turpmāk – kopējie kritēriji).

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 14.a pantu, lai grozītu pielikumu nolūkā grozīt kopējos kritērijus, lai ņemtu vērā zinātnes un tehnikas attīstību.”;

2)

regulas 8. pantu aizstāj ar šādu:

“8. pants

Sīki izstrādāti noteikumi

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 14.a pantu, lai papildinātu šo regulu, paredzot sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz šajā nodaļā minētajām procedūrām, pienācīgi ņemot vērā to, ka ir ātri jāpieņem lēmumi par Kopienas saraksta atjaunināšanu.

Ja tas nepieciešams nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ šā panta pirmajā daļā minēto pasākumu gadījumā, 14.b pantā paredzēto procedūru piemēro deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu.”;

3)

regulā iekļauj šādus pantus:

“14.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 3. panta 2. punktā un 8. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 26. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. panta 2. punktā un 8. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (*46).

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 3. panta 2. punktu un 8. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja vienā mēnesī no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par vienu mēnesi.

14.b pants

Steidzamības procedūra

1.   Deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties, un tos piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstīgi 2. punktam. Paziņojot deleģētu aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru.

2.   Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 14.a panta 6. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija atceļ aktu nekavējoties pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojuma par lēmumu izteikt iebildumus.

(*46)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;"

4)

regulas 15. panta 4. punktu svītro.

11.   Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 336/2006 (2006. gada 15. februāris) par Starptautiskā drošības vadības kodeksa īstenošanu Kopienā un Padomes Regulas (EK) Nr. 3051/95 atcelšanu (50)

Lai atjauninātu noteikumus par Starptautiskā drošības vadības kodeksa īstenošanu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu nolūkā grozīt Regulas (EK) Nr. 336/2006 II pielikumu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Tādēļ Regulu (EK) Nr. 336/2006 groza šādi:

1)

regulas 11. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Šīs regulas 3. pantā noteiktajā darbības jomā Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 11.a pantu, lai grozītu II pielikumu nolūkā ņemt vērā jaunākās norises starptautiskā līmenī un jo īpaši SJO satvarā vai uzlabot šīs regulas efektivitāti, ņemot vērā tās īstenošanā gūto pieredzi.”;

2)

regulā iekļauj šādu pantu:

“11.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 11. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 26. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 11. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (*47).

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 11. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

(*47)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;"

3)

regulas 12. panta 3. punktu svītro.

12.   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/68/EK (2008. gada 24. septembris) par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem (51)

Lai Direktīvu 2008/68/EK pielāgotu tehnikas un zinātnes attīstībai, būtu jādeleģē pilnvaras Komisijai pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu nolūkā grozīt minētās direktīvas pielikumus. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Tādēļ Direktīvu 2008/68/EK groza šādi:

1)

direktīvas 8. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 8.a pantu, ar kuriem groza pielikumus, lai ņemtu vērā ADR, RID un ADN grozījumus, jo īpaši tos, kuri attiecas uz zinātnes un tehnikas attīstību, tostarp jaunu uzraudzības un izsekošanas tehnoloģiju izmantošanu.”;

2)

direktīvā iekļauj šādu pantu:

“8.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 8. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 26. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 8. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (*48).

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 8. panta 1. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

(*48)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;"

3)

direktīvas 9. panta 3. punktu svītro.

13.   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/15/EK (2009. gada 23. aprīlis) par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā (52)

Lai Direktīvu 2009/15/EK pielāgotu attiecīgo starptautisko instrumentu attīstībai un lai grozītu maksimālās summas, kas izmaksājamas kā atlīdzība aizskartajām personām, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu nolūkā grozīt minēto direktīvu, lai:

iekļautu turpmākus grozījumus, kas izdarīti konkrētās starptautiskajās konvencijās un ar tām saistītajos protokolos, kodeksos un rezolūcijās, kuri stājušies spēkā,

grozītu konkrētas tur noteiktās summas.

Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Tādēļ Direktīvu 2009/15/EK groza šādi:

1)

direktīvā iekļauj šādu pantu:

“5.a pants

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 7. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 26. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 7. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (*49).

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 7. panta 1. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

(*49)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;"

2)

direktīvas 6. panta 3. punktu svītro;

3)

direktīvas 7. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 5.a pantu nolūkā grozīt šo direktīvu, nepaplašinot tās darbības jomu, lai:

a)

iestrādātu turpmākus grozījumus, kas izdarīti 2. panta d) punktā, 3. panta 1. punktā un 5. panta 2. punktā minētajās starptautiskajās konvencijās un ar tām saistītajos protokolos, kodeksos un rezolūcijās, kuri stājušies spēkā;

b)

grozītu 5. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) un iii) punktā norādītās summas.”

14.   Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 391/2009 (2009. gada 23. aprīlis) par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates (53)

Lai papildinātu Regulu (EK) Nr. 391/2009 un to pielāgotu starptautisko noteikumu attīstībai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai:

grozītu minētās regulas I pielikumā noteiktos minimālos kritērijus, it sevišķi ņemot vērā attiecīgos SJO lēmumus,

papildinātu minēto regulu ar kritērijiem, lai novērtētu atzīto organizāciju noteikumus un procedūras, kā arī veikumu attiecībā uz drošību un piesārņojuma novēršanu no to klasificētiem kuģiem, īpaši ņemot vērā datus, kas iegūti, izmantojot Parīzes Saprašanās memorandu par ostas valsts kontroli un/vai tamlīdzīgas shēmas,

papildinātu minēto regulu ar kritērijiem, ar kuriem var ņemt vērā īpašus apstākļus, kas ietekmē mazākas vai šauri specializētas organizācijas, lai noteiktu gadījumus, kad šādi rādītāji uzskatāmi par nepieļaujamu draudu drošībai vai videi,

papildinātu minēto regulu ar sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz sodiem un periodiskiem maksājumiem, kā arī uz tādu organizāciju, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates, atzīšanas atsaukšanu.

Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Tādēļ Regulu (EK) Nr. 391/2009 groza šādi:

1)

regulas 12. panta 4. punktu svītro;

2)

regulas 13. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 14.a pantu, lai grozītu I pielikumu, nepaplašinot tās darbības jomu, nolūkā atjaunināt I pielikumā iekļautos minimālos kritērijus, jo īpaši ņemot vērā attiecīgos SJO lēmumus.”;

3)

regulas 14. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 14.a pantu, lai papildinātu šo regulu, nosakot:

a)

kritērijus atzīto organizāciju noteikumu un procedūru, kā arī veikuma novērtēšanai attiecībā uz drošību un piesārņojuma novēršanu no to klasificētiem kuģiem, īpaši ņemot vērā datus, kas iegūti, izmantojot Parīzes Saprašanās memorandu par ostas valsts kontroli vai tamlīdzīgas shēmas;

b)

kritērijus, ar kuriem var ņemt vērā īpašus apstākļus, kas ietekmē mazākas vai šauri specializētas organizācijas, lai noteiktu gadījumus, kad šādi rādītāji uzskatāmi par nepieļaujamu draudu drošībai vai videi.

2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 14.a pantu, lai papildinātu šo regulu, nosakot sīki izstrādātus noteikumus par sodu un periodisku maksājumu piemērošanu saskaņā ar 6. pantu un, ja vajadzīgs, par tādu organizāciju, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates, atzīšanas atsaukšanu saskaņā ar 7. pantu.”;

4)

regulā iekļauj šādu pantu:

“14.a pants

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 13. panta 1. punktā un 14. panta 1. un 2. punktā deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 26. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 13. panta 1. punktā un 14. panta 1. un 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (*50).

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 13. panta 1. punktu un 14. panta 1. un 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

(*50)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”"

15.   Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 392/2009 (2009. gada 23. aprīlis) par pasažieru pārvadātāju atbildību nelaimes gadījumos uz jūras (54)

Lai Regulu (EK) Nr. 392/2009 pielāgotu citiem Savienības un starptautiskajiem noteikumiem, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai:

grozītu minētās regulas I pielikumu nolūkā iestrādāt grozījumus, kuri izdarīti noteikumos 1974. gada Atēnu konvencijā par pasažieru un viņu bagāžas pārvadājumiem pa jūru, kas grozīta ar 2002. gada protokolu,

grozītu minētās regulas I pielikumā noteiktos ierobežojumus kuģiem, uz ko attiecas B klase saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/45/EK (55) 4. pantu,

grozītu minētās regulas II pielikumu nolūkā iestrādāt grozījumus, kas izdarīti SJO pamatnostādņu noteikumos.

Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Tādēļ Regulu (EK) Nr. 392/2009 groza šādi:

1)

regulas 9. pantu aizstāj ar šādu:

“9. pants

Pielikumu grozījumi

1.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 9.a pantu, lai grozītu šīs regulas I pielikumu nolūkā iestrādāt grozījumus attiecībā uz ierobežojumiem, kas ir noteikti Atēnu konvencijas 3. panta 1. punktā, 4.a panta 1. punktā, 7. panta 1. punktā un 8. pantā, lai ņemtu vērā lēmumus, kuri ir pieņemti saskaņā ar minētās konvencijas 23. pantu.

Komisija, pamatojoties uz piemērotu ietekmes novērtējumu, tiek pilnvarota līdz 2016. gada 31. decembrim pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 9.a pantu, lai grozītu šīs regulas I pielikumā noteiktos ierobežojumus kuģiem, uz ko attiecas B klase saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/45/EK (*51) 4. pantu, ņemot vērā ietekmi uz maksām un tirgus spēju nodrošināt apdrošināšanas segumu par pieejamām cenām līmenī, kāds nepieciešams saistībā ar politiku, kura paredz pasažieru tiesību stiprināšanu, kā arī dažu satiksmes veidu sezonālo raksturu.

2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 9.a pantu, lai grozītu II pielikumu nolūkā iestrādāt grozījumus, kas izdarīti SJO pamatnostādņu noteikumos.

(*51)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/45/EK (2009. gada 6. maijs) par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem (OV L 163, 25.6.2009., 1. lpp.).”;"

2)

regulā iekļauj šādu pantu:

“9.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 9. panta 1. un 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 26. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 9. panta 1. un 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (*52).

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 9. panta 1. un 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

(*52)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;"

3)

regulas 10. pantu svītro.

X.   VESELĪBA UN PĀRTIKAS NEKAITĪGUMS

1.   Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 141/2000 (1999. gada 16. decembris) par zālēm reti sastopamu slimību ārstēšanai (56)

Lai sasniegtu Regulas (EK) Nr. 141/2000 mērķus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu nolūkā minēto regulu papildināt ar definīcijām par to, kas ir “līdzīgas zāles” un “klīniskais pārākums”. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Tādēļ Regulu (EK) Nr. 141/2000 groza šādi:

1)

regulas 8. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 10.b pantu, lai papildinātu šo regulu, pieņemot definīcijas “līdzīgas zāles” un “klīniskais pārākums”.”;

2)

regulas 10.a panta 3. punktu svītro;

3)

regulā iekļauj šādu pantu:

“10.b pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 8. panta 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 26. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 8. panta 4. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (*53).

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 8. panta 4. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

(*53)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”"

2.   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/18/EK (2001. gada 12. marts) par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes Direktīvas 90/220/EEK atcelšanu (57)

Lai sasniegtu Direktīvas 2001/18/EK mērķus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu nolūkā grozīt minētās direktīvas pielikumus un minēto direktīvu papildināt ar:

atkāpšanās kritērijiem un informācijas prasībām, kas jāizpilda paziņojumā par dažu ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) tipu laišanu tirgū,

zemākajiem sliekšņiem, zem kuriem produkti, kam nevar izslēgt nejaušas vai tehniski nenovēršamas atļautu ĢMO pēdas, nav jāmarķē kā ĢMO,

par 0,9 % zemākiem sliekšņiem, zem kuriem nav piemērojamas šajā direktīvā noteiktās marķēšanas prasības attiecībā uz ĢMO pēdām produktos, kas paredzēti tiešai apstrādei,

īpašām marķēšanas prasībām ĢMO, ko nelaiž tirgū šīs direktīvas nozīmē.

Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Tādēļ Direktīvu 2001/18/EK groza šādi:

1)

direktīvas 16. pantu groza šādi:

a)

panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 29.a pantu, lai papildinātu šo direktīvu, pēc apspriešanās ar attiecīgo zinātnisko komiteju nosakot 1. punktā minētos kritērijus un informācijas prasības, kā arī jebkādas atbilstīgas prasības attiecībā uz dokumentācijas kopsavilkumu. Kritēriji un informācijas prasības ir tādas, ka nodrošina augsta līmeņa drošību cilvēku veselībai un videi, un pamatojas uz pieejamo šādas drošības zinātnisko pierādījumu un pieredzi, kas iegūta līdzīgu ĢMO izplatīšanā.”;

b)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Pirms deleģēto aktu pieņemšanas saskaņā ar 2. punktu Komisija priekšlikumu dara pieejamu sabiedrībai. Sabiedrība 60 dienās var iesniegt Komisijai atsauksmes. Komisija visas atsauksmes kopā ar analīzi nosūta 29.a panta 4. punktā minētajiem ekspertiem.”;

2)

direktīvas 21. pantu groza šādi:

a)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Attiecībā uz tādiem produktiem, kuros nevar izslēgt nejaušas vai tehniski nenovēršamas atļautu ĢMO pēdas, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 29.a pantu, lai papildinātu šo direktīvu, nosakot zemāko slieksni, zem kura šie produkti nav jāmarķē saskaņā ar šā panta 1. punktu. Sliekšņu līmeņus nosaka atbilstīgi attiecīgajam produktam.”;

b)

panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 29.a pantu, lai papildinātu šo direktīvu, nosakot šā punkta pirmajā daļā minēto slieksni.”;

3)

direktīvas 26. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 29.a pantu, lai grozītu IV pielikumu, nosakot 1. punktā minētās īpašās marķējuma prasības tā, lai tās nedublētu spēkā esošajos Savienības tiesību aktos ietvertos marķējuma noteikumus vai nebūtu pretrunā tiem. To darot, pēc vajadzības ņem vērā marķējuma noteikumus, ko dalībvalstis ir paredzējušas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.”;

4)

direktīvas 27. pantu aizstāj ar šādu:

“27. pants

Pielikumu pielāgošana tehnikas attīstībai

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 29.a pantu, lai grozītu II pielikuma C un D iedaļu, III–VI pielikumu un VII pielikuma C iedaļu nolūkā tos pielāgot tehnikas attīstībai.”;

5)

direktīvā iekļauj šādu pantu:

“29.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 16. panta 2. punktā, 21. panta 2. un 3. punktā, 26. panta 2. punktā un 27. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 26. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 16. panta 2. punktā, 21. panta 2. un 3. punktā, 26. panta 2. punktā un 27. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (*54).

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 16. panta 2. punktu, 21. panta 2. un 3. punktu, 26. panta 2. punktu un 27. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

(*54)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;"

6)

direktīvas 30. panta 3. punktu svītro.

3.   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (58)

Lai sasniegtu Direktīvas 2001/83/EK mērķus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai:

grozītu minēto direktīvu saistībā ar vienu no nosacījumiem, kam ir jāatbilst homeopātiskajām zālēm, lai tām piemērotu īpašu, vienkāršotu reģistrācijas procedūru, ja to pamato jaunas zinātniskas liecības,

grozītu minēto direktīvu saistībā ar darbību veidiem, ko uzskata par tādu aktīvo vielu ražošanu, kuras izmanto kā izejmateriālus, nolūkā ņemt vērā zinātnes un tehnikas attīstību,

grozītu minētās direktīvas I pielikumu nolūkā ņemt vērā zinātnes un tehnikas attīstību,

papildinātu minēto direktīvu, nosakot labas zāļu ražošanas prakses principus un pamatnostādnes.

Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Tādēļ Direktīvu 2001/83/EK groza šādi:

1)

direktīvas 14. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 121.a pantu, lai grozītu pirmās daļas trešo ievilkumu, ja to pamato jaunas zinātniskas atziņas.”;

2)

direktīvas 46.a panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 121.a pantu, lai grozītu 1. punktu nolūkā ņemt vērā zinātnes un tehnikas attīstību.”;

3)

direktīvas 47. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 121.a pantu nolūkā šo direktīvu papildināt, nosakot 46. panta f) punktā minētos labas zāļu ražošanas prakses principus un pamatnostādnes.”;

4)

direktīvas 120. pantu aizstāj ar šādu:

“120. pants

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 121.a pantu, lai grozītu I pielikumu nolūkā ņemt vērā zinātnes un tehnikas attīstību.”;

5)

direktīvas 121. panta 2.a punktu svītro;

6)

direktīvas 121.a pantu aizstāj ar šādu:

“121.a pants

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 14. panta 1. punktā, 22.b pantā, 23.b pantā 46.a pantā, 47. pantā, 52.b pantā, 54.a pantā un 120. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 26. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 14. panta 1. punktā, 22.b pantā, 23.b pantā, 46.a pantā, 47. pantā, 52.b pantā, 54.a pantā un 120. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (*55).

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 14. panta 1. punktu, 22.b pantu, 23.b pantu, 46.a pantu, 47. pantu, 52.b pantu, 54.a pantu un 120. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

(*55)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”"

4.   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/32/EK (2002. gada 7. maijs) par nevēlamām vielām dzīvnieku barībā (59)

Lai sasniegtu Direktīvas 2002/32/EK mērķus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu nolūkā grozīt minētās direktīvas I un II pielikumu un tos pielāgot tehnikas attīstībai, kā arī papildināt minēto direktīvu ar pieņemamības kritērijiem attiecībā uz detoksikācijas procesiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Tādēļ Direktīvu 2002/32/EK groza šādi:

1)

direktīvas 7. panta 2. punkta pirmo un otro daļu aizstāj ar šādām:

“2.   Lēmumu par to, vai jāgroza I un II pielikums, pieņem nekavējoties. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 10.a pantu, lai grozītu minētos pielikumus.

Ja tas nepieciešams nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ minēto grozījumu gadījumā, 10.b pantā paredzēto procedūru piemēro deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu.

Dalībvalsts var paturēt spēkā pasākumus, ko tā ieviesusi, kamēr Komisija nav pieņēmusi lēmumu.”;

2)

direktīvas 8. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 10.a pantu, lai grozītu I un II pielikumu nolūkā tos pielāgot zinātnes un tehnikas attīstībai.

Ja tas nepieciešams nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ minēto grozījumu gadījumā, 10.b pantā paredzēto procedūru piemēro deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu.”;

b)

panta 2. punkta otro ievilkumu aizstāj ar šādu:

“—

ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 10.a pantu, lai papildinātu šo direktīvu, nosakot pieņemamības kritērijus detoksikācijas procesiem, papildinot kritērijus, kas noteikti dzīvnieku barībai paredzētiem produktiem, kuriem veikti šādi procesi.”;

3)

direktīvā iekļauj šādus pantus:

“10.a pants

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 7. panta 2. punktā un 8. panta 1. un 2. punktā deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 26. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 7. panta 2. punktā un 8. panta 1. un 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (*56).

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 7. panta 2. punktu un 8. panta 1. un 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

10.b pants

1.   Deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties, un tos piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstīgi 2. punktam. Paziņojot deleģētu aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru.

2.   Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 10.a panta 6. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija atceļ aktu nekavējoties pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojuma par lēmumu izteikt iebildumus.

(*56)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;"

4)

direktīvas 11. panta 3. un 4. punktu svītro.

5.   Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (60)

Lai sasniegtu Regulas (EK) Nr. 178/2002 mērķus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu nolūkā grozīt minēto regulu attiecībā uz zinātnes ekspertu grupu skaitu un nosaukumiem un papildināt minēto regulu ar procedūru, kādu iestāde piemēro tai iesniegtajiem zinātnisko atzinumu pieprasījumiem, ar kritērijiem atsevišķas organizācijas iekļaušanai dalībvalstu izraudzīto kompetento organizāciju sarakstā un ar sistēmu, kā izstrādāt saskaņotas kvalitātes prasības, un finanšu noteikumiem, kas reglamentē visu finansiālo atbalstu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Tādēļ Regulu (EK) Nr. 178/2002 groza šādi:

1)

regulas 28. panta 4. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 57.a pantu, lai pēc iestādes pieprasījuma grozītu šā punkta pirmo daļu attiecībā uz zinātnes ekspertu grupu skaitu un nosaukumiem, ņemot vērā tehnisko un zinātnisko attīstību.”;

2)

regulas 29. panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6.   Lai piemērotu šo pantu, Komisija pēc apspriešanās ar Iestādi pieņem:

a)

deleģētos aktus saskaņā ar 57.a pantu, lai papildinātu šo regulu, nosakot procedūru, kādu Iestāde piemēro zinātnisko atzinumu pieprasījumiem;

b)

īstenošanas aktus, nosakot pamatnostādnes, kas reglamentē to vielu, produktu vai procesu zinātnisko novērtēšanu, uz kuriem saskaņā ar Savienības tiesību aktiem attiecas sistēma, saskaņā ar kuru jāsaņem iepriekšēja atļauja vai kuri jāieraksta atļautajā sarakstā, jo īpaši, ja Savienības tiesību aktos ir paredzēts vai atļauts, ka pieteikuma iesniedzējs šim nolūkam iesniedz dokumentāciju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 58. panta 2. punktā minēto procedūru.”;

3)

regulas 36. panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 57.a pantu, lai papildinātu šo regulu, nosakot kritērijus atsevišķu organizāciju iekļaušanai dalībvalstu izraudzīto kompetento organizāciju sarakstā, sistēmu, kā izstrādāt saskaņotas kvalitātes prasības, un finanšu noteikumus, kas reglamentē visu finansiālo atbalstu.”;

4)

regulas V nodaļas 1. iedaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

“1. IEDAĻA

DELEĢĒŠANAS ĪSTENOŠANA, KOMITEJU UN STARPNIECĪBAS PROCEDŪRAS”;

5)

regulā pēc 1. iedaļas virsraksta iekļauj šādu pantu:

“57.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 28. panta 4. punktā, 29. panta 6. punktā un 36. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 26. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 28. panta 4. punktā, 29. panta 6. punktā un 36. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (*57).

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 28. panta 4. punktu, 29. panta 6. punktu un 36. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

(*57)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;"

6)

regulas 58. panta 3. punktu svītro.

6.   Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1830/2003 (2003. gada 22. septembris), kas attiecas uz ģenētiski modificētu organismu izsekojamību un marķēšanu, kā arī no ģenētiski modificētiem organismiem ražotu pārtikas un lopbarības produktu izsekojamību, un ar ko groza Direktīvu 2001/18/EK (61)

Lai sasniegtu Regulas (EK) Nr. 1830/2003 mērķus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai papildinātu minēto regulu, izveidojot sistēmu ģenētiski modificēto organismu unikālo indentifikatoru izstrādei un piešķiršanai. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Tādēļ Regulu (EK) Nr. 1830/2003 groza šādi:

1)

regulas 8. pantu aizstāj ar šādu:

“8. pants

Unikālie indentifikatori

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 9.a pantu, lai papildinātu šo regulu, izveidojot un pielāgojot sistēmu ĢMO unikālo indentifikatoru izstrādei un piešķiršanai, ņemot vērā norises starptautiskajos forumos.”;

2)

regulā iekļauj šādu pantu:

“9.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 8. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 26. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 8. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (*58).

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 8. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

(*58)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;"

3)

regulas 10. panta 2. punktu svītro;

4)

regulas 13. panta 2. punktu svītro.

7.   Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1831/2003 (2003. gada 22. septembris) par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (62)

Lai sasniegtu Regulas (EK) Nr. 1831/2003 mērķus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu nolūkā grozīt minētās regulas I– IV pielikumu, lai tos pielāgotu tehnikas attīstībai un lai papildinātu minēto regulu ar noteikumiem nolūkā atļaut vienkāršotus noteikumus attiecībā uz to piedevu atzīšanu, kuras ir atļauts lietot pārtikas produktos. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Tādēļ Regulu (EK) Nr. 1831/2003 groza šādi:

1)

regulas 3. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 21.a pantu, lai grozītu IV pielikumu nolūkā tajā paredzētos vispārīgos nosacījumus pielāgot tehnoloģiskajai vai zinātniskajai attīstībai.”;

2)

regulas 6. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 21.a pantu, lai grozītu I pielikumu nolūkā lopbarības piedevu kategorijas un funkcionālās grupas pielāgot tehnoloģiskajai vai zinātniskajai attīstībai.”;

3)

regulas 7. panta 5. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 21.a pantu, lai papildinātu šo regulu, paredzot noteikumus nolūkā atļaut vienkāršotus noteikumus, lai piešķirtu atļauju piedevām, kuras ir atļauts lietot pārtikas produktos.”;

4)

regulas 16. panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 21.a pantu pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu III pielikumu nolūkā ņemt vērā tehnoloģisko un zinātnisko attīstību.”;

5)

regulas 21. panta ceturto daļu aizstāj ar šādu:

“Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 21.a pantu, lai grozītu II pielikumu.”;

6)

regulā iekļauj šādu pantu:

“21.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 3. panta 5. punktā, 6. panta 3. punktā, 7. panta 5. punktā, 16. panta 6. punktā un 21. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 26. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. panta 5. punktā, 6. panta 3. punktā, 7. panta 5. punktā, 16. panta 6. punktā un 21. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (*59).

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 3. panta 5. punktu, 6. panta 3. punktu, 7. panta 5. punktu, 16. panta 6. punktu un 21. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

(*59)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;"

7)

regulas 22. panta 3. punktu svītro.

8.   Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2065/2003 (2003. gada 10. novembris) par kūpināšanas aromatizētājiem, ko izmanto vai kas ir paredzēti izmantošanai pārtikas produktos vai uz tiem (63)

Lai sasniegtu Regulas (EK) Nr. 2065/2003 mērķus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu nolūkā grozīt minētās regulas pielikumus pēc tam, kad tā ir lūgusi Iestādei zinātnisko un/vai tehnisko palīdzību, un papildināt minēto regulu ar apstiprināto analīzes metožu kvalitātes kritērijiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Tādēļ Regulu (EK) Nr. 2065/2003 groza šādi:

1)

regulas 17. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 18.a pantu, lai papildinātu šo regulu, nosakot II pielikuma 4. punktā minēto apstiprināto analīzes metožu kvalitātes kritērijus, ieskaitot mērāmās vielas. Minētajos deleģētajos aktos ņem vērā pieejamo zinātnisko informāciju.”;

2)

regulas 18. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 18.a pantu, lai grozītu pielikumus pēc tam, kad tā ir lūgusi Iestādei zinātnisko un/vai tehnisko palīdzību.”;

3)

regulā iekļauj šādu pantu:

“18.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 17. panta 3. punktā un 18. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 26. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 17. panta 3. punktā un 18. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (*60).

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 17. panta 3. punktu un 18. panta 1. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

(*60)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;"

4)

regulas 19. panta 3. punktu svītro.

9.   Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 853/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (64)

Lai sasniegtu Regulas (EK) Nr. 853/2004 mērķus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu nolūkā grozīt minētās regulas II un III pielikumu un minēto regulu papildināt saistībā ar tādu vielu izmantošanu, kas nav dzeramais ūdens, dzīvnieku izcelsmes produktu attīrīšanai no virsmas piesārņojuma, saistībā ar tādu īpašo garantiju grozījumiem, kuras attiecas uz konkrētu dzīvnieku izcelsmes produktu laišanu Zviedrijas vai Somijas tirgū, un saistībā ar atkāpēm no minētās regulas II un III pielikuma. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Tādēļ Regulu (EK) Nr. 853/2004 groza šādi:

1)

regulas 3. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki izmanto tikai dzeramo ūdeni vai, ja Regula (EK) Nr. 852/2004 vai šī regula ļauj, tīru ūdeni dzīvnieku izcelsmes produktu attīrīšanai no virsmas piesārņojuma, ja vien Komisija nav apstiprinājusi kādas vielas izmantošanu. Šajā nolūkā Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 11.a pantu, ar ko papildina šo regulu. Pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki arī nodrošina atbilstību visiem izmantošanas apstākļiem, ko var paredzēt saskaņā ar minēto procedūru. Apstiprinātas vielas izmantošana neietekmē pārtikas apritē iesaistītā tirgus dalībnieka pienākumu nodrošināt atbilstību šīs regulas prasībām.”;

2)

regulas 8. panta 3. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 11.a pantu, lai grozītu šā panta 1. un 2. punktu nolūkā atjaunināt minētajos punktos noteiktās prasības, ņemot vērā izmaiņas dalībvalstu kontroles programmās vai mikrobioloģisku kritēriju pieņemšanu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 852/2004.”;

3)

regulas 9. pantu svītro;

4)

regulas 10. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 11.a pantu, lai grozītu ΙΙ un ΙΙΙ pielikumu. Grozījumu mērķis ir nodrošināt un sekmēt šīs regulas mērķu sasniegšanu, ņemot vērā attiecīgos riska faktorus, un to pamatā jābūt:

a)

pārtikas apritē iesaistīto tirgus dalībnieku un/vai kompetento iestāžu gūtajai pieredzei, jo īpaši īstenojot pēc HACCP principiem izveidotās sistēmas atbilstoši 5. pantam;

b)

Komisijas gūtajai pieredzei, jo īpaši saistībā ar tās veikto revīziju rezultātiem;

c)

tehnoloģiskajai attīstībai un tās praktiskajām sekām un patērētāju vēlmēm pārtikas sastāva ziņā;

d)

zinātniskiem ieteikumiem, jo īpaši jauniem riska novērtējumiem;

e)

pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem un temperatūras kritērijiem;

f)

patēriņa veidu izmaiņām.

Pirmajā daļā minētie grozījumi attiecas uz:

a)

prasībām par dzīvnieku izcelsmes produktu identifikācijas marķējumu;

b)

uz HACCP pamatotu procedūru mērķiem;

c)

prasībām par pārtikas aprites informāciju;

d)

īpašām higiēnas prasībām telpām, tostarp transportlīdzekļiem, kur dzīvnieku izcelsmes produktus ražo, apstrādā, pārstrādā, uzglabā vai izplata;

e)

īpašām higiēnas prasībām darbībām, kas ietver dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, apstrādi, pārstrādi, uzglabāšanu, transportēšanu vai izplatīšanu;

f)

noteikumiem gaļas pārvadāšanai, kamēr tā ir silta;

g)

higiēnas standartiem vai pārbaudēm, ja ir zinātniski dati, kas norāda, ka šādi standarti vai pārbaudes ir vajadzīgas sabiedrības veselības aizsardzībai;

h)

III pielikuma VII sadaļas IX nodaļas paplašinātu piemērošanu, attiecinot to uz dzīvām gliemenēm, kas nav ķemmīšgliemenes (Pectinidae);

i)

kritērijiem noteikšanai, kad epidemioloģiskie dati norāda, ka zvejas vieta nerada apdraudējumu veselībai saistībā ar parazītu klātbūtni, un līdz ar to noteikšanai, kad kompetentā iestāde var ļaut pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem nesasaldēt zvejas produktus saskaņā ar III pielikuma VIII sadaļas III nodaļas D daļu;

j)

papildu higiēnas standartiem dzīvām gliemenēm sadarbībā ar attiecīgo Savienības references laboratoriju, tostarp:

i)

robežvērtībām un analīzes metodēm attiecībā uz citiem jūras biotoksīniem;

ii)

vīrusu noteikšanas procedūrām un virusoloģiskiem standartiem; un

iii)

paraugu ņemšanas plāniem un metodēm, kā arī analītiskajām pielaidēm, kas piemērojamas, lai pārbaudītu atbilstību higiēnas standartiem.

2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 11.a pantu, lai papildinātu šo regulu, pieļaujot atkāpes no ΙΙ un ΙΙΙ pielikuma, ņemot vērā attiecīgos riska faktorus, kā arī ar nosacījumu, ka šādas atkāpes neietekmē šādu šīs regulas mērķu sasniegšanu:

a)

atvieglot maziem uzņēmumiem pielikumos noteikto prasību īstenošanu;

b)

veicināt tradicionālo metožu turpmāku izmantošanu visos pārtikas ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmos;

c)

ņemt vērā to pārtikas uzņēmumu vajadzības, kuri atrodas reģionos, kur ir īpaši ģeogrāfiski šķēršļi;

d)

atvieglot darbu uzņēmumiem, kas ražo izejvielas, ko paredzēts izmantot lielā mērā rafinētu pārtikas produktu ražošanā un kam ir veikta apstrāde, lai nodrošinātu to nekaitīgumu.”;

5)

regulas 11. pantu groza šādi:

a)

panta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“Neskarot 9. panta un 10. panta 1. punkta vispārēju piemērošanu, Komisija ar īstenošanas aktu var noteikt šādus pasākumus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto procedūru.”;

b)

panta 1., 5., 6., 7. un 8. punktu svītro;

6)

regulā iekļauj šādu pantu:

“11.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 3. panta 2. punktā, 8. panta 3. punkta a) apakšpunktā un 10. panta 1. un 2. punktā minētos deleģētos aktus piešķir Komisijai uz piecu gadu laikposmu 2019. gada 26. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. panta 2. punktā, 8. panta 3. punkta a) apakšpunktā un 10. panta 1. un 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (*61).

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 3. panta 2. punktu, 8. panta 3. punkta a) apakšpunktu un 10. panta 1. un 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

(*61)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;"

7)

regulas 12. panta 3. punktu svītro.

10.   Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 183/2005 (2005. gada 12. janvāris), ar ko paredz barības higiēnas prasības (65)

Lai sasniegtu Regulas (EK) Nr. 183/2005 mērķus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu nolūkā grozīt minētās regulas I, II un III pielikumu, lai tos pielāgotu tehnikas attīstībai, un nolūkā papildināt minēto regulu, nosakot konkrētus mikrobioloģiskos kritērijus un mērķus, prasot apstiprināt barības nozares uzņēmumus un paredzot atkāpes no minētās regulas I, II un III pielikuma. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Tādēļ Regulu (EK) Nr. 183/2005 groza šādi:

1)

regulas 5. panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 30.a pantu, lai papildinātu šo regulu, nosakot pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētos kritērijus un mērķus.”;

2)

regulas 10. panta 3) punktu aizstāj ar šādu:

“3)

apstiprinājums ir jāparedz ar deleģēto regulu, ko Komisija tiek pilnvarota pieņemt saskaņā ar 30.a pantu, lai papildinātu šo regulu.”;

3)

regulas 27. panta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 30.a pantu, lai grozītu I, II un III pielikumu.”;

4)

regulas 28. pantu aizstāj ar šādu:

“28. pants

Atkāpes no I, II un III pielikuma

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 30.a pantu, lai papildinātu šo regulu, īpašu iemeslu dēļ pieļaujot atkāpes no I, II un III pielikuma, ar nosacījumu, ka šādas atkāpes neietekmē regulas mērķu sasniegšanu.”;

5)

regulā iekļauj šādu pantu:

“30.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 5. panta 3. punktā, 10. panta 3) punktā, 27. pantā un 28. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 26. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 5. panta 3. punktā, 10. panta 3) punktā un 27. un 28. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (*62).

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 5. panta 3. punktu, 10. panta 3) punktu, 27. pantu un 28. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

(*62)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;"

6)

regulas 31. panta 3. punktu svītro.

11.   Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1394/2007 (2007. gada 13. novembris) par uzlabotas terapijas zālēm, un ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK un Regulu (EK) Nr. 726/2004 (66)

Lai sasniegtu Regulas (EK) Nr. 1394/2007 mērķus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu nolūkā grozīt minētās regulas pielikumus, lai tos pielāgotu tehnikas un zinātnes attīstībai. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Tādēļ Regulu (EK) Nr. 1394/2007 groza šādi:

1)

regulas 24. pantu aizstāj ar šādu:

“24. pants

Pielikumu grozījumi

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 25.a pantu, lai pēc apspriešanās ar Aģentūru grozītu pielikumus nolūkā tos pielāgot tehnikas un zinātnes attīstībai.”;

2)

regulā iekļauj šādu pantu:

“25.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 24. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 26. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 24. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (*63).

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 24. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

(*63)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;"

3)

regulas 26. panta 3. punktu svītro.

12.   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/128/EK (2009. gada 21. oktobris), ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai (67)

Lai paredzētu satvaru Savienības rīcībai nolūkā nodrošināt pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu nolūkā grozīt Direktīvas 2009/128/EK I–IV pielikumu, lai tos pielāgotu zinātnes un tehnikas attīstībai. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Tādēļ Direktīvu 2009/128/EK groza šādi:

1)

direktīvas 5. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 20.a pantu, lai grozītu I pielikumu nolūkā ņemt vērā zinātnes un tehnikas attīstību.”;

2)

direktīvas 8. panta 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 20.a pantu, lai grozītu II pielikumu nolūkā ņemt vērā zinātnes un tehnikas attīstību.”;

3)

direktīvas 14. panta 4. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 20.a pantu, lai grozītu III pielikumu nolūkā ņemt vērā zinātnes un tehnikas attīstību.”;

4)

direktīvas 15. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 20.a pantu, lai grozītu IV pielikumu nolūkā ņemt vērā zinātnes un tehnikas attīstību.”;

5)

direktīvā iekļauj šādu pantu:

“20.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 5. panta 3. punktā, 8. panta 7. punktā, 14. panta 4. punktā un 15. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 26. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 5. panta 3. punktā, 8. panta 7. punktā, 14. panta 4. punktā un 15. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (*64).

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 5. panta 3. punktu, 8. panta 7. punktu, 14. panta 4. punktu un 15. panta 1. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

(*64)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;"

6)

direktīvas 21. panta 2. punktu svītro.

XI.   NODOKĻU POLITIKA UN MUITAS SAVIENĪBA

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 70/2008/EK (2008. gada 15. janvāris) par elektronisku muitas un tirdzniecības vidi (68)

Saskaņā ar Lēmuma Nr. 70/2008/EK 15. pantu Komisija tiek pilnvarota pagarināt konkrētus termiņus atbilstīgi Padomes Lēmumam 1999/468/EK (69). Šīs pilnvaras nekad nav tikušas izmantotas un vairs nav vajadzīgas. Tādēļ nav vajadzības sniegt nekādu pilnvarojumu Komisijai. Tā vietā Lēmumā Nr. 70/2008/EK paredzētās pilnvaras būtu jāatsauc un lēmuma 15. un 16. pants būtu jāsvītro.

Tādēļ Lēmuma Nr. 70/2008/EK 15. un 16. pantu svītro.


(*1)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;

(*2)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”

(*3)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”

(*4)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”

(*5)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”

(*6)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”

(*7)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”

(*8)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”

(*9)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”

(*10)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”

(*11)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;

(*12)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;

(*13)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”

(*14)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;

(*15)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”

(*16)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;

(*17)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;

(*18)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;

(*19)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;

(*20)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;

(*21)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;

(*22)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;

(*23)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;

(*24)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;

(*25)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”

(*26)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;

(*27)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;

(*28)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;

(*29)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).”

(*30)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;

(*31)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;

(*32)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;

(*33)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;

(*34)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”

(*35)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;

(*36)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/68/EK (2008. gada 24. septembris) par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem (OV L 260, 30.9.2008., 13. lpp.).”;

(*37)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;

(*38)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;

(*39)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”

(*40)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;

(*41)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;

(*42)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;

(*43)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”

(*44)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;

(*45)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;

(*46)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;

(*47)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;

(*48)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;

(*49)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;

(*50)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”

(*51)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/45/EK (2009. gada 6. maijs) par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem (OV L 163, 25.6.2009., 1. lpp.).”;

(*52)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;

(*53)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”

(*54)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;

(*55)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”

(*56)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;

(*57)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;

(*58)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;

(*59)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;

(*60)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;

(*61)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;

(*62)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;

(*63)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;

(*64)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;”


(1)  OV L 113, 30.4.2002., 1. lpp.

(2)  OV L 172, 2.7.2008., 15. lpp.

(3)  OV L 163, 2.7.1996., 1. lpp.

(4)  OV L 393, 30.12.1989., 1. lpp.

(5)  Padomes Lēmums (2003. gada 22. jūlijs) par Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevējas komitejas izveidošanu (OV C 218, 13.9.2003., 1. lpp.).

(6)  OV L 393, 30.12.1989., 18. lpp.

(7)  OV L 156, 21.6.1990., 9. lpp.

(8)  OV L 156, 21.6.1990., 14. lpp.

(9)  OV L 113, 30.4.1992., 19. lpp.

(10)  OV L 245, 26.8.1992., 6. lpp.

(11)  OV L 245, 26.8.1992., 23. lpp.

(12)  OV L 216, 20.8.1994., 12. lpp.

(13)  OV L 131, 5.5.1998., 11. lpp.

(14)  OV L 177, 6.7.2002., 13. lpp.

(15)  OV L 42, 15.2.2003., 38. lpp.

(16)  OV L 158, 30.4.2004., 50. lpp.

(17)  OV L 114, 27.4.2006., 38. lpp.

(18)  OV L 330, 16.12.2009., 28. lpp.

(19)  OV L 342, 22.12.2009., 46. lpp.

(20)  OV L 365, 31.12.1994., 24. lpp.

(21)  OV L 189, 18.7.2002., 12. lpp.

(22)  OV L 143, 30.4.2004., 87. lpp.

(23)  OV L 33, 4.2.2006., 1. lpp.

(24)  OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.

(25)  OV L 285, 31.10.2009., 36. lpp.

(26)  OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.

(27)  OV L 145, 4.6.2008., 65. lpp.

(28)  OV L 46, 21.2.1976., 1. lpp.

(29)  OV L 162, 3.7.2000., 1. lpp.

(30)  OV L 50, 20.2.2004., 28. lpp.

(31)  OV L 157, 9.6.2006., 24. lpp.

(32)  OV L 106, 28.4.2009., 7. lpp.

(33)  OV L 146, 10.6.2009., 1. lpp.

(34)  OV L 35, 4.2.2009., 32. lpp.

(35)  OV L 216, 20.8.2009., 76. lpp.

(36)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/25/ES (2014. gada 26. februāris) par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (OV L 94, 28.3.2014., 243. lpp.).

(37)  OV L 348, 28.11.1992., 1. lpp.

(38)  OV L 133, 22.5.2008., 66. lpp.

(39)  OV L 249, 17.10.1995., 35. lpp.

(40)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/68/EK (2008. gada 24. septembris) par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem (OV L 260, 30.9.2008., 13. lpp.).

(41)  OV L 208, 5.8.2002., 10. lpp.

(42)  OV L 324, 29.11.2002., 1. lpp.

(43)  OV L 123, 17.5.2003., 22. lpp.

(44)  OV L 226, 10.9.2003., 4. lpp.

(45)  OV L 138, 30.4.2004., 1. lpp.

(46)  OV L 138, 30.4.2004., 19. lpp.

(47)  OV L 255, 30.9.2005., 152. lpp.

(48)  OV L 310, 25.11.2005., 28. lpp.

(49)  OV L 344, 27.12.2005., 15. lpp.

(50)  OV L 64, 4.3.2006., 1. lpp.

(51)  OV L 260, 30.9.2008., 13. lpp.

(52)  OV L 131, 28.5.2009., 47. lpp.

(53)  OV L 131, 28.5.2009., 11. lpp.

(54)  OV L 131, 28.5.2009., 24. lpp.

(55)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/45/EK (2009. gada 6. maijs) par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem (OV L 163, 25.6.2009., 1. lpp.).

(56)  OV L 18, 22.1.2000., 1. lpp.

(57)  OV L 106, 17.4.2001., 1. lpp.

(58)  OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.

(59)  OV L 140, 30.5.2002., 10. lpp.

(60)  OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.

(61)  OV L 268, 18.10.2003., 24. lpp.

(62)  OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.

(63)  OV L 309, 26.11.2003., 1. lpp.

(64)  OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.

(65)  OV L 35, 8.2.2005., 1. lpp.

(66)  OV L 324, 10.12.2007., 121. lpp.

(67)  OV L 309, 24.11.2009., 71. lpp.

(68)  OV L 23, 26.1.2008., 21. lpp.

(69)  Padomes Lēmums 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.).