1.   PEPP līgumā izklāsta konkrētus noteikumus par PEPP saskaņā ar 3. pantā minētajiem piemērojamajiem noteikumiem.

2.   PEPP līgumā jo īpaši ir iekļauti šādi elementi:

1.   PEPP var sniegt un izplatīt Savienībā tikai tad, ja tas ir reģistrēts centrālā publiskā reģistrā, ko uztur EAAPI saskaņā ar 13. pantu.

2.   PEPP reģistrācija ir derīga visās dalībvalstīs. Tā dod tiesības PEPP sniedzējam sniegt PEPP un PEPP izplatītājam izplatīt PEPP, kas reģistrēts 13. pantā minētajā centrālajā publiskajā reģistrā.

Saskaņā ar IX nodaļu pastāvīgi tiek veikta šīs regulas ievērošanas uzraudzība.

1.   Tikai šādas finanšu sabiedrības, kurām atļauja izsniegta vai kuras reģistrētas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, var pieteikties PEPP reģistrācijai:

2.   Finanšu sabiedrības, kas minētas šā panta 1. punktā, PEPP reģistrācijas pieteikumu iesniedz savai kompetentajai iestādei. Pieteikumā iekļauj:

3.   Kompetentās iestādes 15 darba dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas izvērtē, vai 2. punktā minētais pieteikums ir pilnīgs.

Kompetentās iestādes nosaka termiņu, līdz kuram pieteikuma iesniedzējam ir jāsniedz papildu informācija, ja pieteikums nav pilnīgs. Pēc tam, kad pieteikumu uzskata par pilnīgu, kompetentās iestādes attiecīgi informē pieteikuma iesniedzēju.

4.   Trīs mēnešu laikā pēc pilnīga pieteikuma iesniegšanas saskaņā ar 3. punktu kompetentās iestādes lēmumu par PEPP reģistrāciju pieņem tikai tad, ja pieteikuma iesniedzējs ir tiesīgs sniegt PEPP saskaņā ar 1. punktu un ja 2. punktā minētajā reģistrācijas pieteikumā sniegtā informācija un dokumenti atbilst šai regulai.

5.   Piecu darba dienu laikā pēc lēmuma par PEPP reģistrāciju pieņemšanas kompetentās iestādes lēmumu, kā arī informāciju un dokumentus, kas minēti 2. punkta a), b), d), f) un g) apakšpunktā, paziņo EAAPI un attiecīgi informē PEPP sniedzēju, kurš iesniedzis pieteikumu.

EAAPI nav nedz atbildīga, nedz arī saucama pie atbildības par kompetento iestāžu pieņemtu lēmumu par reģistrāciju.

Ja kompetentās iestādes reģistrāciju atsaka, tās sniedz argumentētu lēmumu, kuru var apstrīdēt.

6.   Ja kādam konkrētam 1. punktā minēto finanšu sabiedrību veidam kādā dalībvalstī ir vairāk nekā viena kompetentā iestāde, minētā dalībvalsts katram no 1. punktā minētajiem finanšu sabiedrību veidiem izraugās vienu kompetento iestādi, kurai uztic atbildību par reģistrācijas procedūru un saziņu ar EAAPI.

Par jebkurām turpmākām izmaiņām informācijā un dokumentos, kas iekļauti 2. punktā minētajā pieteikumā, nekavējoties paziņo kompetentajām iestādēm. Ja izmaiņas attiecas uz 2. punkta a), b), d), f) un g) apakšpunktā minēto informāciju un dokumentiem, kompetentās iestādes bez liekas kavēšanās attiecīgās izmaiņas paziņo EAAPI.

1.   Piecu darba dienu laikā no dienas, kad paziņots lēmums par reģistrāciju, kā arī sniegta informācija un dokumenti saskaņā ar 6. panta 5. punktu, EAAPI reģistrē PEPP centrālajā publiskajā reģistrā, kas minēts 13. pantā, un bez liekas kavēšanās attiecīgi informē kompetentās iestādes.

2.   Piecu darba dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas par PEPP reģistrāciju, kā minēts 1. punktā, kompetentās iestādes attiecīgi informē PEPP sniedzēju, kurš iesniedzis pieteikumu.

3.   PEPP sniedzējs var sniegt PEPP un PEPP izplatītājs var izplatīt PEPP, sākot no PEPP reģistrācijas datuma centrālajā publiskajā reģistrā, kas minēts 13. pantā.

1.   Kompetentās iestādes pieņem lēmumu PEPP dereģistrēt, ja:

2.   Piecu darba dienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par PEPP dereģistrāciju, kompetentās iestādes lēmumu paziņo EAAPI un attiecīgi informē PEPP sniedzēju.

3.   Piecu darba dienu laikā pēc tam, kad saņemts paziņojums par dereģistrācijas lēmumu, kas minēts 2. punktā, EAFPI dereģistrē PEPP un attiecīgi informē kompetentās iestādes.

4.   Piecu darba dienu laikā pēc tam, kad saņemts paziņojums par PEPP dereģistrāciju, kas minēts 3. punktā, tostarp dereģistrācijas datums, kompetentās iestādes attiecīgi informē PEPP sniedzēju.

5.   PEPP sniedzējs vairs nedrīkst sniegt PEPP un PEPP izplatītājs vairs nedrīkst izplatīt PEPP, sākot no PEPP dereģistrācijas datuma centrālajā publiskajā reģistrā, kas minēts 13. pantā.

6.   Ja saskaņā ar 66. pantā minēto pienākumu kompetentajām iestādēm un EAAPI sadarboties EAAPI ir saņēmusi informāciju, ka pastāv kāds no šā panta 1. punkta b) vai c) apakšpunktā minētajiem apstākļiem, EAAPI pieprasa PEPP sniedzēja kompetentajām iestādēm pārbaudīt, vai attiecīgie apstākļi pastāv, un kompetentās iestādes sniedz EAAPI savus konstatējumus un atbilstīgo informāciju.

7.   Pirms lēmuma par PEPP dereģistrāciju pieņemšanas kompetentās iestādes un EAAPI dara visu iespējamo, lai aizsargātu PEPP noguldītāju intereses.

1.   Finanšu sabiedrības, kas minētas 6. panta 1. punktā, var izplatīt PEPP, kurus tās ir izveidojušas. Tās var izplatīt arī PEPP, kurus tās nav izveidojušas, ja tās ievēro attiecīgos nozaru tiesību aktus, saskaņā ar kuriem tās var izplatīt produktus, kurus tās nav izveidojušas.

2.   Apdrošināšanas starpniekiem, kas reģistrēti saskaņā ar Direktīvu (ES) 2016/97, un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES saņēmušas atļauju ieguldījumu konsultāciju sniegšanai, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 4. apakšpunktā, ir tiesības izplatīt PEPP, kurus tie nav izveidojuši.

1.   Valsts normatīvo un administratīvo aktu tekstus, ar ko reglamentē ar uzkrāšanas fāzi saistītos nosacījumus, kā minēts 47. pantā, un nosacījumus, kas saistīti ar izmaksāšanas fāzi, kā minēts 57. pantā, arī informāciju par valstu papildu procedūrām, kuras ieviestas, lai attiecīgā gadījumā piemērotu valsts līmenī noteiktās priekšrocības un stimulus, publisko un atjaunina attiecīgā valsts iestāde.

2.   Visas attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes savā tīmekļa vietnē uztur un pastāvīgi atjaunina saiti uz 1. punktā minētajiem tekstiem.

3.   Šā panta 1. punktā minēto tekstu publicēšana ir paredzēta tikai informatīviem nolūkiem un attiecīgajām valsts iestādēm nerada juridiskus pienākumus vai saistības.

1.   EAAPI uztur centrālu publisko reģistru, kurā norāda katru saskaņā ar šo regulu reģistrēto PEPP, PEPP reģistrācijas numuru, PEPP sniedzēju, kurš sniedz attiecīgo PEPP, PEPP sniedzēja kompetentās iestādes, PEPP reģistrācijas datumu, pilnīgu to dalībvalstu sarakstu, kurās attiecīgais PEPP tiek piedāvāts, un pilnīgu to dalībvalstu sarakstu, par kurām PEPP sniedzējs piedāvā apakškontu. Reģistrs ir publiski pieejams elektroniskā formātā un pastāvīgi tiek atjaunināts.

2.   Kompetentās iestādes informē EAAPI par 12. panta 2. punktā minētajām saitēm un attiecīgo informāciju pastāvīgi atjaunina.

3.   EAAPI 2. punktā minētās saites publicē un pastāvīgi atjaunina centrālajā publiskajā reģistrā, kas minēts 1. punktā.

1.   PEPP sniedzēji var sniegt un PEPP izplatītāji var izplatīt PEPP uzņēmējas dalībvalsts teritorijā saskaņā ar pakalpojumu sniegšanas brīvību vai brīvību veikt uzņēmējdarbību, ja tas tiek darīts saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem un procedūrām, kas izveidotas atbilstoši Savienības tiesību aktiem, kuri tiem piemērojami, kā minēts 6. panta 1. punkta a), b), d) un e) apakšpunktā vai 10. panta 2. punktā, un pēc tam, kad tie saskaņā ar 21. pantu paziņojuši savu nodomu atvērt apakškontu attiecībā uz konkrēto uzņēmēju dalībvalsti.

2.   PEPP sniedzēji, kas minēti 6. panta 1. punkta c) un f) apakšpunktā, ievēro 15. pantā izklāstītos noteikumus.

1.   PEPP sniedzēji, kas minēti 6. panta 1. punkta c) un f) apakšpunktā un kas plāno pirmo reizi PEPP sniegt PEPP noguldītājiem uzņēmējas dalībvalsts teritorijā saskaņā ar brīvību sniegt pakalpojumus, un pēc tam, kad tie saskaņā ar 21. pantu paziņojuši savu nodomu atvērt apakškontu attiecībā uz konkrēto uzņēmēju dalībvalsti, paziņo savas piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm šādu informāciju:

2.   Piederības dalībvalsts kompetentās iestādes 10 darba dienu laikā pēc informācijas saņemšanas šo informāciju kopā ar apstiprinājumu, ka šā panta 1. punktā minētais PEPP sniedzējs ievēro 6. panta 1. punktā noteiktās prasības, nosūta uzņēmējai dalībvalstij. Informāciju paziņo uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, ja vien piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm nav iemesla apšaubīt administratīvās struktūras atbilstīgumu saistībā ar PEPP sniegšanu vai PEPP sniedzēja finanšu stāvokli, kā minēts 6. panta 1. punkta c) un f) apakšpunktā.

Ja piederības dalībvalsts kompetentās iestādes atsakās sniegt informāciju uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, tās viena mēneša laikā pēc visas informācijas un visu dokumentu saņemšanas dara zināmus attiecīgajam PEPP sniedzējam šāda atteikuma iemeslus. Ja saņemts atteikums vai atbilde netiek sniegta, var vērsties PEPP sniedzēja piederības dalībvalsts tiesās.

3.   Uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes 10 darba dienu laikā apliecina, ka ir saņēmušas 1. punktā minēto informāciju. Pēc tam piederības dalībvalsts kompetentās iestādes informē PEPP sniedzēju, ka uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes ir saņēmušas attiecīgo informāciju un ka PEPP sniedzējs konkrētajā dalībvalstī var sākt PEPP sniegšanu PEPP noguldītājiem.

4.   Ja 3. punktā minētais saņemšanas apstiprinājums nav sniegts 10 darba dienu laikā pēc 2. punktā minētās informācijas nosūtīšanas, piederības dalībvalsts kompetentās iestādes informē PEPP sniedzēju, ka PEPP sniedzējs var sākt pakalpojumu sniegšanu attiecīgajā uzņēmējā dalībvalstī.

5.   Ja 1. punktā minētajā informācijā tiek izdarītas izmaiņas, PEPP sniedzējs vismaz vienu mēnesi pirms izmaiņu ieviešanas tās paziņo piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm. Piederības dalībvalsts kompetentās iestādes pēc iespējas drīzāk un ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc paziņojuma saņemšanas informē uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes par attiecīgajām izmaiņām.

6.   Lai īstenotu uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm piešķirtās pilnvaras, uzņēmējas dalībvalstis šīs procedūras vajadzībām var izraudzīties citas kompetentās iestādes, kas nav minētas 2. panta 18. punktā. Tās attiecīgi informē Komisiju un EAPPI, norādot konkrēto pienākumu sadalījumu.

1.   Ja uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm ir iemesls uzskatīt, ka tās teritorijā tiek izplatīts PEPP vai attiecībā uz minēto dalībvalsti ir atvērts apakškonts, pārkāpjot pienākumus, kas izriet no piemērojamiem noteikumiem, kā minēts 3. pantā, tās savus konstatējumus nosūta PEPP sniedzēja vai PEPP izplatītāja piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

2.   Pēc tam, kad ir izvērtēta saskaņā ar 1. punktu saņemtā informācija, piederības dalībvalsts kompetentās iestādes attiecīgā gadījumā nekavējoties veic atbilstīgus pasākumus, lai situāciju atrisinātu. Par jebkādiem veiktajiem pasākumiem tās informē uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes.

3.   Ja pasākumi, ko veikušas piederības dalībvalsts kompetentās iestādes, izrādās nepiemēroti vai ja tādu nav un PEPP sniedzējs vai PEPP izplatītājs turpina izplatīt PEPP tādā veidā, kas nepārprotami kaitē uzņēmējas dalībvalsts PEPP noguldītāju interesēm vai privāto pensiju produktu pienācīgai tirgus darbībai šajā dalībvalstī, uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes pēc piederības dalībvalsts kompetento iestāžu informēšanas var veikt piemērotus pasākumus, ar ko novērst turpmākus pārkāpumus, ietverot – ja tas noteikti nepieciešams – aizliegumu PEPP sniedzējam vai PEPP izplatītājam turpināt PEPP izplatīšanu to teritorijā.

Turklāt piederības dalībvalsts kompetentās iestādes vai uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes ar šo lietu var vērsties pie EAAPI un lūgt palīdzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 19. pantu.

4.   Panta 1.–3. punkts neietekmē uzņēmējas dalībvalsts pilnvaras veikt piemērotus un nediskriminējošus pasākumus, ar ko novērst tās teritorijā izdarītos pārkāpumus vai par tiem piemērot sodus situācijās, kad tūlītēja rīcība ir noteikti nepieciešama, lai aizsargātu patērētāju tiesības uzņēmējā dalībvalstī, un kad līdzvērtīgi piederības dalībvalsts pasākumi ir nepietiekami vai netiek veikti, vai gadījumos, kad pārkāpumi ir pretrunā valsts tiesību normām, ar ko aizsargā vispārējo labumu, ciktāl šādi pasākumi ir noteikti nepieciešami. Šādās situācijās uzņēmējām dalībvalstīm ir iespēja liegt PEPP sniedzējam vai PEPP izplatītājam savā teritorijā veikt jaunu darbību.

5.   Jebkuru pasākumu, ko saskaņā ar šo pantu pieņēmušas uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes, bez liekas kavēšanās labi argumentētā dokumentā paziņo PEPP sniedzējam vai PEPP izplatītājam un attiecīgi informē piederības dalībvalsts kompetentās iestādes.

1.   PEPP noguldītājiem ir tiesības izmantot pārnesamības pakalpojumu, kas tiem dod tiesības turpināt iemaksas savā pašreizējā PEPP kontā gadījumos, kad tie maina savu dzīvesvietu, pārceļoties uz citu dalībvalsti.

2.   Ja tiek izmantots pārnesamības pakalpojums, PEPP noguldītājiem ir tiesības saglabāt visas priekšrocības un stimulus, ko piešķīris PEPP sniedzējs un kas ir saistīti ar ilgstošiem ieguldījumiem attiecīgajā PEPP.

1.   PEPP sniedzēji sniedz 17. pantā minēto pārnesamības pakalpojumu PEPP noguldītājiem, kuriem pie viņiem ir PEPP konts un kuri pieprasa šo pakalpojumu.

2.   Piedāvājot PEPP, PEPP sniedzējs vai PEPP izplatītājs potenciālajiem PEPP noguldītājiem sniedz informāciju par pārnesamības pakalpojumu un par to, kuri apakškonti ir pieejami uzreiz.

3.   Trīs gadu laikā no dienas, kad šo regulu sāk piemērot, katrs PEPP sniedzējs pēc pieprasījuma, kas adresēts PEPP sniedzējam, piedāvā valstu apakškontus vismaz divām dalībvalstīm.

1.   Ja saskaņā ar 17. pantu PEPP sniedzēji PEPP noguldītājiem sniedz pārnesamības pakalpojumu, PEPP sniedzēji nodrošina, ka gadījumā, ja PEPP kontā ir atvērts jauns apakškonts, tas atbilst juridiskajām prasībām un nosacījumiem, kā minēts 47. un 57. pantā un kurus attiecībā uz PEPP noteikusi PEPP noguldītāja jaunās dzīvesvietas dalībvalsts. Visus darījumus ar PEPP kontu reģistrē atbilstīgā apakškontā. Uz iemaksām, kas veiktas apakškontā un izņemtās no tā, var attiecināt atsevišķus līguma noteikumus.

2.   Neskarot piemērojamos nozaru tiesību aktus, PEPP sniedzēji var arī nodrošināt atbilstību 1. punktā minētajām prasībām, izveidojot partnerību ar citu reģistrētu PEPP sniedzēju (“partneris”).

Ņemot vērā partnera veicamo funkciju darbības jomu, partnerim jābūt kvalificētam un spējīgam uzņemties deleģētās funkcijas. PEPP sniedzējs ar partneri noslēdz rakstisku vienošanos. Vienošanās ir juridiski izpildāma, un tajā skaidri definē PEPP sniedzēja un partnera tiesības un pienākumus. Vienošanās atbilst attiecīgajiem deleģēšanas un ārpakalpojumu noteikumiem un procedūrām, kas ieviesti ar Savienības tiesību aktiem vai saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kas tiem piemērojami, kā minēts 6. panta 1. punktā. Neraugoties uz minēto vienošanos, PEPP sniedzējs joprojām ir atbildīgs par saviem pienākumiem saskaņā ar šo regulu.

1.   Pēc tam, kad PEPP sniedzējs saņēmis informāciju par PEPP noguldītāja dzīvesvietas maiņu, tam pārceļoties uz citu dalībvalsti, PEPP sniedzējs nekavējoties informē PEPP noguldītāju par iespēju atvērt jaunu apakškontu PEPP noguldītāja PEPP kontā un par termiņu, kādā šādu apakškontu varētu atvērt.

Šādā gadījumā PEPP sniedzējs PEPP noguldītājam bez maksas sniedz PEPP PID, kurā iekļautas 28. panta 3. punkta g) apakšpunktā minētās konkrētās prasības attiecībā uz apakškontu, kas atbilst jaunajai PEPP noguldītāja dzīvesvietas dalībvalstij.

Ja jauns apakškonts nav pieejams, PEPP sniedzējs informē PEPP noguldītāju par tiesībām bez kavēšanās un bez maksas mainīt PEPP sniedzēju un par iespēju turpināt veikt uzkrājumus pēdējā atvērtajā apakškontā.

2.   Ja PEPP noguldītājs plāno izmantot iespēju atvērt apakškontu, PEPP noguldītājs paziņo PEPP sniedzējam šādu informāciju:

3.   PEPP noguldītājs var turpināt veikt iemaksas pēdējā atvērtajā apakškontā.

4.   PEPP sniedzējs piedāvā PEPP noguldītājam sniegt personalizētu ieteikumu, izskaidrojot, vai atvērt jaunu apakškontu PEPP noguldītāja PEPP kontā un veikt iemaksas jaunajā apakškontā būtu izdevīgāk nekā turpināt iemaksas pēdējā atvērtajā apakškontā.

5.   Ja PEPP sniedzējs nespēj nodrošināt tāda jauna apakškonta atvēršanu, kas atbilst PEPP noguldītāja jaunās dzīvesvietas dalībvalstij, PEPP noguldītājs saskaņā ar savu izvēli var:

6.   Jaunais apakškonts tiek atvērts, grozot spēkā esošo PEPP līgumu starp PEPP noguldītāju un PEPP sniedzēju, ievērojot piemērojamās līgumtiesības. Apakškonta atvēršanas dienu nosaka līgumā.

1.   PEPP sniedzējs, kas vēlas pirmo reizi atvērt jaunu apakškontu attiecībā uz kādu uzņēmēju dalībvalsti, to attiecīgi paziņo uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

2.   PEPP sniedzējs paziņojumā iekļauj šādu informāciju un dokumentus:

3.   Piederības dalībvalsts kompetentās iestādes pārbauda, vai sniegtā dokumentācija ir pilnīga, un 10 darba dienu laikā no pilnīgas dokumentācijas saņemšanas dienas to nosūta uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

4.   Uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes bez kavēšanās apliecina, ka ir saņēmušas 2. punktā minēto informāciju un dokumentus.

5.   Piederības dalībvalsts kompetentās iestādes pēc tam informē PEPP sniedzēju, ka uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes ir saņēmušas attiecīgo informāciju un ka PEPP sniedzējs attiecībā uz minēto dalībvalsti var atvērt apakškontu.

Ja 4. punktā minētais saņemšanas apstiprinājums nav sniegts 10 darba dienu laikā pēc 3. punktā minētās dokumentācijas nosūtīšanas, piederības dalībvalsts kompetentās iestādes informē PEPP sniedzēju, ka attiecībā uz minēto dalībvalsti var atvērt apakškontu.

6.   Ja 2. punktā minētajā informācijā un dokumentos tiek izdarītas izmaiņas, PEPP sniedzējs vismaz vienu mēnesi pirms izmaiņu ieviešanas tās paziņo piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm. Piederības dalībvalsts kompetentās iestādes pēc iespējas drīzāk un ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc paziņojuma saņemšanas informē uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes par attiecīgajām izmaiņām.

1.   Lai izplatītu PEPP, dažādu veidu PEPP sniedzēji un PEPP izplatītāji ievēro šādus noteikumus:

2.   Noteikumus, kas paredzēti 1. punkta a) apakšpunktā, piemēro tikai tiktāl, ciktāl piemērojamajos valsts tiesību aktos nav paredzēti stingrāki noteikumi, ar kuriem stājas spēkā Direktīvas (ES) 2016/97 V un VI nodaļā paredzētie noteikumi.

1.   PEPP sniedzēji uztur, izmanto un pārskata katra PEPP apstiprināšanas procedūru vai esoša PEPP būtiskas korekcijas, pirms tas tiek izplatīts PEPP klientiem.

Produkta apstiprināšanas procedūra ir samērīga un atbilstīga PEPP būtībai.

Produkta apstiprināšanas procedūrā precizē identificētu mērķtirgu katram PEPP, nodrošina, ka visi būtiskie riski šādam identificētam mērķtirgum ir novērtēti un ka iecerētā izplatīšanas stratēģija atbilst identificētajam mērķtirgum, un veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka PEPP tiek izplatīts identificētajā mērķtirgū.

PEPP sniedzējs saprot un regulāri pārskata savus piedāvātos PEPP, ņemot vērā visus notikumus, kuri varētu būtiski ietekmēt potenciālo risku identificētajam mērķtirgum, lai novērtētu vismaz to, vai PEPP joprojām atbilst identificētā mērķtirgus vajadzībām un vai iecerētā izplatīšanas stratēģija joprojām ir atbilstīga.

PEPP sniedzējs dara PEPP izplatītājiem pieejamu visu atbilstīgo informāciju par PEPP un produkta apstiprināšanas procedūru, tostarp identificēto PEPP mērķtirgu.

PEPP izplatītāji ir izveidojuši atbilstīgus mehānismus, lai iegūtu piektajā daļā minēto informāciju un saprastu katra PEPP iezīmes un identificēto mērķtirgu.

2.   Šajā pantā minētā politika, procedūras un pasākumi neskar visas citas šajā regulā vai atbilstīgi tai noteiktās prasības, tostarp tās, kuras attiecas uz informācijas atklāšanu, piemērotību vai atbilstību, interešu konfliktu identificēšanu un pārvaldību, stimuliem un VSP faktoriem.

1.   Pirms PEPP tiek piedāvāts PEPP noguldītājiem, PEPP sniedzējs minētajam PEPP produktam izstrādā PEPP PID saskaņā ar šīs iedaļas prasībām un publicē PEPP PID savā tīmekļa vietnē.

2.   PEPP PID ir uzskatāms par pirmslīguma informāciju. Tas ir precīzs, patiess, skaidrs un nav maldinošs. Tajā sniegta pamatinformācija, un tas atbilst visiem saistošajiem līgumiskajiem dokumentiem, attiecīgajām piedāvājuma dokumentu daļām un PEPP noteikumiem.

3.   PEPP PID ir atsevišķs dokuments, kas ir skaidri nošķirams no reklāmas materiāliem. Tas nesatur atsauces uz reklāmas materiāliem. Tas var saturēt atsauces uz citiem dokumentiem, tostarp attiecīgā gadījumā uz prospektu, bet tikai tad, ja atsauces attiecas uz informāciju, kas saskaņā ar šo regulu ir jāiekļauj PEPP PID.

Attiecībā uz pamata PEPP izstrādā atsevišķu PEPP PID.

4.   Ja PEPP sniedzējs piedāvā PEPP noguldītājam virkni alternatīvu ieguldījumu iespēju, par kurām visu 28. panta 3. punktā prasīto informāciju attiecībā uz minētajām pamatā esošajām ieguldījumu iespējām nevar sniegt vienā kodolīgā, atsevišķā PEPP PID dokumentā, PEPP sniedzēji nodrošina vienu no turpmāk minētajiem:

5.   Saskaņā ar 24. pantu PEPP PID izstrādā kā īsu dokumentu, kas sagatavots kodolīgā veidā. Šis dokuments:

6.   Ja PEPP PID dokumentā izmanto krāsas, tās nemazina informācijas saprotamību gadījumā, ja PEPP PID izdrukā vai kopē melnbaltā formātā.

7.   Ja PEPP PID izmanto PEPP sniedzēja vai grupas, kurai tas pieder, korporatīvo zīmolu vai logotipu, tas nenovērš uzmanību no dokumentā iekļautās informācijas un neaizklāj tekstu.

8.   Papildus PEPP PID dokumentam PEPP sniedzēji un PEPP izplatītāji sniedz potenciālajiem PEPP noguldītājiem atsauces uz visiem publiski pieejamajiem ziņojumiem par PEPP sniedzēja finanšu stāvokli, tostarp tā maksātspēju, ļaujot potenciālajiem PEPP noguldītājiem viegli piekļūt šai informācijai.

9.   Potenciālajiem PEPP noguldītājiem sniedz arī informāciju par PEPP noguldītāja ieguldījumu iespējas līdzšinējiem darbības rezultātiem, aptverot vismaz 10 gadu darbības rezultātus vai, ja PEPP ir sniegts mazāk nekā 10 gadus, aptverot visus gadus, kuros PEPP ir sniegts. Informācijai par līdzšinējiem darbības rezultātiem pievieno norādi “pēc līdzšinējiem darbības rezultātiem nevar spriest par turpmākajiem darbības rezultātiem”.

1.   PEPP PID sagatavo oficiālajās valodās vai vismaz vienā no oficiālajām valodām, ko lieto tajā dalībvalsts daļā, kurā PEPP tiek izplatīts, vai citā valodā, ko akceptējušas attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes, un gadījumā, ja šis dokuments ir sagatavots kādā citā valodā, to tulko vienā no minētajām valodām.

Tulkojums patiesi un precīzi atspoguļo oriģinālā PEPP PID saturu.

2.   Ja PEPP tiek tirgots dalībvalstī, izmantojot reklāmas materiālus, kas sagatavoti vienā vai vairākās attiecīgās dalībvalsts oficiālajās valodās, PEPP PID sagatavo vismaz šajās oficiālajās valodās.

3.   Pēc pieprasījuma PEPP PID dara pieejamu tiem PEPP noguldītājiem piemērotā formātā, kuriem ir redzes traucējumi.

1.   PEPP PID pirmās lapas augšpusē izvieto labi pamanāmu nosaukumu “PEPP pamatinformācijas dokuments”.

PEPP PID iekļauto informāciju izklāsta tādā secībā, kā noteikts 2. un 3. punktā.

2.   Tieši zem nosaukuma sniedz skaidrojošu paziņojumu. Tā redakcija ir šāda:

3.   PEPP PID satur šādu informāciju:

4.   Saskaņā ar 3. punktu prasītās informācijas strukturēšana vairākos līmeņos ir pieļaujama, ja PEPP PID tiek nodrošināts elektroniskā formātā, kurā sīkākas informācijas daļas var izkārtot, izmantojot uznirstošos logus vai saites uz papildu līmeņiem. Šādā gadījumā jābūt iespējai PEPP PID izdrukāt kā vienu vienotu dokumentu.

5.   Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EAAPI pēc apspriešanās ar pārējām EUI un pēc tam, kad ir veikta testēšana patērētāju un nozares pārstāvju vidū, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā precizē šādu informāciju:

Izstrādājot regulatīvo tehnisko standartu projektu, EAAPI ņem vērā dažādos PEPP veidus, PEPP ilgtermiņa darbību, PEPP noguldītāju spējas, kā arī PEPP iezīmes, lai ļautu PEPP noguldītājam izvēlēties no dažādām ieguldījumu iespējām vai citām iespējām, ko sniedz PEPP, tostarp – ja šo izvēli var izdarīt dažādos laika brīžos vai mainīt nākotnē.

EAAPI līdz 2020. gada 15. augustam iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10. līdz 14. pantu.

1.   PEPP sniedzējs vismaz reizi gadā pārskata PEPP PID iekļauto informāciju un nekavējoties labo šo dokumentu, ja pārskatīšana liecina, ka jāveic izmaiņas. Laboto dokumenta redakciju dara pieejamu nekavējoties.

2.   Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EAAPI pēc apspriešanās ar pārējām EUI un pēc tam, kad ir veikta testēšana patērētāju un nozares pārstāvju vidū, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā precizē nosacījumus, kuriem atbilstīgi PEPP PID tiek pārskatīts un labots.

EAAPI līdz 2020. gada 15. augustam iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10. līdz 14. pantu.

1.   PEPP sniedzējam civiltiesiskā atbildība neiestājas tikai uz PEPP PID, tostarp jebkura tā tulkojuma, pamata, ja vien tas nav maldinošs, neprecīzs vai neatbilstīgs attiecīgajām juridiski saistošo pirmslīguma un līguma dokumentu daļām vai 28. pantā izklāstītajām prasībām.

2.   PEPP noguldītājs, kuram paļaušanās uz PEPP PID 1. punktā minētajos apstākļos ir radījusi zaudējumus, noslēdzot PEPP līgumu, par kuru ticis sagatavots attiecīgais PEPP PID, var saskaņā ar valsts tiesību aktiem prasīt PEPP sniedzējam atlīdzināt minētos zaudējumus.

3.   Tādus elementus kā “zaudējumi” vai “zaudējumu atlīdzība”, kas minēti 2. punktā, bet nav definēti, interpretē un piemēro saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem, kā noteikts attiecīgajos starptautisko privāttiesību noteikumos.

4.   Šis pants neizslēdz turpmākas civiltiesiskās atbildības prasības saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

5.   Šajā pantā minētos pienākumus neierobežo un neatceļ ar līgumā iekļautām klauzulām.

1.   PEPP sniedzējs vai PEPP izplatītājs, sniedzot konsultācijas par PEPP vai piedāvājot tos pārdošanai potenciālajiem PEPP noguldītājiem, savlaicīgi, pirms šiem PEPP noguldītājiem kļūst saistošs kāds PEPP līgums vai piedāvājums attiecībā uz minēto PEPP līgumu, sniedz visus PEPP PID, kas izstrādāti saskaņā ar 26. pantu.

2.   PEPP sniedzējs vai PEPP izplatītājs var izpildīt 1. punktā minētās prasības, sniedzot PEPP PID fiziskai personai, kurai ir rakstiska pilnvara pieņemt lēmumus par ieguldījumiem PEPP noguldītāja vārdā, attiecībā uz darījumiem, ko noslēdz saskaņā ar minēto rakstisko pilnvaru.

3.   Lai nodrošinātu konsekventu šā panta piemērošanu, EAAPI attiecīgā gadījumā pēc apspriešanās ar pārējām EUI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā precizē nosacījumus attiecībā uz PEPP PID nodrošināšanas prasības izpildi, kas minēta 1. punktā.

EAAPI līdz 2020. gada 15. augustam iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10. līdz 14. pantu.

1.   Pirms PEPP līguma noslēgšanas PEPP sniedzējs vai PEPP izplatītājs, pamatojoties uz informāciju, kas pieprasīta un iegūta no potenciālā PEPP noguldītāja, nosaka minētā potenciālā PEPP noguldītāja prasības un vajadzības saistībā ar pensiju, tostarp iespējamu nepieciešamību iegādāties produktu, kas piedāvā gadskārtēju izmaksu, un sniedz potenciālajam PEPP noguldītājam objektīvu informāciju par PEPP saprotamā formātā, lai PEPP noguldītājs varētu pieņemt informācijā balstītu lēmumu.

Jebkurš ierosinātais PEPP līgums atbilst PEPP noguldītāja ar pensiju saistītajām prasībām un vajadzībām, ņemot vērā noguldītāja uzkrātās pensijas tiesības.

2.   PEPP sniedzējs vai PEPP izplatītājs pirms PEPP līguma noslēgšanas konsultē potenciālo PEPP noguldītāju, sniedzot personalizētu ieteikumu un izskaidrojot, kāpēc konkrēts PEPP, tostarp attiecīgā gadījumā konkrēta ieguldījumu iespēja, vislabāk atbilstu PEPP noguldītāja prasībām un vajadzībām.

PEPP sniedzējs vai PEPP izplatītājs arī izklāsta potenciālajam PEPP noguldītājam personalizētas pensijas lieluma prognozes attiecībā uz ieteikto produktu, pamatojoties uz agrāko datumu, kurā var sākties izmaksāšanas fāze, un atrunu, ka šīs prognozes var atšķirties no saņemto PEPP pakalpojumu galīgās vērtības. Ja pensijas prognozes ir balstītas uz ekonomiskiem scenārijiem, minētajā informācijā iekļauj arī vislabāko lēsto scenāriju un nelabvēlīgo scenāriju, ņemot vērā attiecīgā PEPP līguma īpatnības.

3.   Ja tiek piedāvāts pamata PEPP, kuram nav vismaz garantijas attiecībā uz kapitālu, PEPP sniedzējs vai PEPP izplatītājs sniedz precīzu skaidrojumu par to, ka pastāv PEPP ar kapitāla garantiju, un iemeslus, kāpēc tiek ieteikts pamata PEPP, kas balstīts uz riska mazināšanas metodi, kura atbilst mērķim ļaut PEPP noguldītājam atgūt kapitālu, un skaidri izklāsta jebkādus papildu riskus, ko šāds PEPP varētu radīt, salīdzinot ar pamata PEPP, kas nodrošina kapitāla garantiju. Šo skaidrojumu sniedz rakstveidā.

4.   Sniedzot konsultācijas, šīs regulas 23. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētais PEPP sniedzējs vai PEPP izplatītājs lūdz potenciālajam PEPP noguldītājam sniegt informāciju par minētās personas zināšanām un pieredzi ieguldījumu jomā, kas saistīta ar piedāvāto vai pieprasīto PEPP, un minētās personas finansiālo stāvokli, tostarp spēju uzņemties zaudējumus, kā arī ieguldījumu mērķiem, ieskaitot riska toleranci, lai PEPP sniedzējs vai PEPP izplatītājs varētu potenciālajam PEPP noguldītājam ieteikt vienu vai vairākus PEPP, kas ir minētajai personai piemēroti un jo īpaši atbilst tās riska tolerancei un spējai uzņemties zaudējumus.

5.   PEPP sniedzēja vai PEPP izplatītāja pienākumi nemazinās tādēļ, ka konsultācijas pilnībā vai daļēji tiek sniegtas, izmantojot automatizētu vai daļēji automatizētu sistēmu.

6.   Neskarot stingrākus piemērojamos nozares tiesību aktus, PEPP sniedzēji un PEPP izplatītāji nodrošina un pēc pieprasījuma pierāda kompetentajām iestādēm, ka fiziskajām personām, kas sniedz konsultācijas par PEPP, ir vajadzīgās zināšanas un kompetence, lai pildītu savus pienākumus saskaņā ar šo regulu. Dalībvalstis publisko kritērijus, kurus izmanto, lai novērtētu šādas zināšanas un kompetenci.

1.   PEPP sniedzēji izstrādā kodolīgu, personalizētu dokumentu, kas jāsniedz uzkrāšanas fāzē un kas ietver pamatinformāciju par katru PEPP noguldītāju, ņemot vērā valsts pensiju sistēmas un visus attiecīgos tiesību aktus, tostarp valsts sociālo, darba un nodokļu tiesību īpatnības (“PEPP kapitāla pārskats”). Dokumenta virsrakstā iekļauj vārdus “PEPP kapitāla pārskats”.

2.   Uzskatāmi norāda precīzo datumu, uz kuru attiecas PEPP kapitāla pārskatā minētā informācija.

3.   PEPP kapitāla pārskatā ietvertā informācija ir precīza un aktuāla.

4.   PEPP sniedzējs katram PEPP noguldītājam katru gadu dara pieejamu PEPP kapitāla pārskatu.

5.   Skaidri norāda jebkādas būtiskas PEPP kapitāla pārskatā ietvertās informācijas izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējo pārskatu.

6.   Papildus PEPP kapitāla pārskatam PEPP noguldītāju līguma darbības laikā nekavējoties informē par izmaiņām, kas saistītas ar šādu informāciju:

1.   PEPP kapitāla pārskatā iekļauj vismaz šādu PEPP noguldītājiem paredzētu pamatinformāciju:

2.   EAAPI, apspriežoties ar Eiropas Centrālo banku un kompetentajām iestādēm, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā izklāsta noteikumus, kā izdarīt pieņēmumus par pensijas lieluma prognozēm, kas minētas šā panta 1. punkta d) apakšpunktā un 34. panta 2. punktā. PEPP sniedzēji minētos noteikumus piemēro, lai attiecīgā gadījumā noteiktu nominālās ieguldījumu atdeves gada likmi, inflācijas gada līmeni un turpmāko algu tendences.

EAAPI līdz 2020. gada 15. augustam iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai. Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10. līdz 14. pantu.

1.   PEPP kapitāla pārskatā norāda, kur un kā var iegūt papildinformāciju, tostarp:

2.   Lai nodrošinātu 36. panta un šā panta konsekventu piemērošanu, EAAPI pēc apspriešanās ar pārējām EUI un pēc testēšanas patērētāju un nozares pārstāvju vidū izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā precizē 36. pantā un šajā pantā minētās informācijas izklāstu. Attiecībā uz 36. panta 1. punkta j) apakšpunktā minētās informācijas par līdzšinējiem darbības rezultātiem izklāstu ņem vērā atšķirības starp ieguldījumu iespējām, jo īpaši, ja PEPP noguldītājs uzņemas ieguldījumu risku vai ja ieguldījuma iespēja ir atkarīga no vecuma vai ja tā ietver ilguma saskaņošanu.

EAAPI līdz 2020. gada 15. augustam iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10. līdz 14. pantu.

3.   Neskarot 34. panta 2. punktu un 36. panta 1. punkta d) apakšpunktu, lai būtu iespējams veikt salīdzinājumu ar valstu produktiem, dalībvalstis var prasīt PEPP sniedzējiem sniegt PEPP noguldītājiem papildu pensijas lieluma prognozes, ja noteikumus par pieņēmumu noteikšanu paredz attiecīgās dalībvalstis.

1.   Papildus PEPP kapitāla pārskatam PEPP sniedzēji katram PEPP noguldītājam divus mēnešus pirms datumiem, kas minēti 59. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, vai pēc PEPP noguldītāja pieprasījuma sniedz informāciju par gaidāmo izmaksāšanas fāzes sākumu, iespējamiem izmaksāšanas veidiem un PEPP noguldītāja iespēju mainīt izmaksāšanas veidu saskaņā ar 59. panta 1. punktu.

2.   Izmaksāšanas fāzē PEPP sniedzēji katru gadu sniedz PEPP saņēmējiem informāciju par PEPP pakalpojumiem, kas tiem pienākas, un attiecīgajiem izmaksāšanas veidiem.

Ja PEPP noguldītājs izmaksāšanas fāzē turpina veikt iemaksas vai uzņemties ieguldījumu risku, PEPP sniedzējs turpina sniegt PEPP kapitāla pārskatu, kurā ietverta attiecīgā informācija.

1.   PEPP sniedzēji savām kompetentajām iestādēm papildus informācijai, kas tiek sniegta saskaņā ar attiecīgajiem nozares tiesību aktiem, iesniedz informāciju, kas nepieciešama uzraudzības veikšanas nolūkā. Šī papildinformācija attiecīgā gadījumā ietver vismaz to informāciju, kas vajadzīga, lai, veicot uzraudzības pārbaudes, veiktu šādas darbības:

2.   Kompetentajām iestādēm papildus pilnvarām, kas tām piešķirtas saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ir šādas pilnvaras:

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minētā informācija ietver šādus datus:

4.   Šā panta 1. un 2. punktā minētā informācija:

5.   PEPP sniedzēji katru gadu kompetentajām iestādēm iesniedz šādu informāciju:

Kompetentās iestādes paziņo minēto informāciju EAAPI.

6.   PEPP sniedzējiem ir atbilstīgas sistēmas un struktūras, ar ko izpildīt 1. līdz 5. punktā noteiktās prasības, kā arī rakstiska nostādne, ko apstiprinājusi PEPP sniedzēja pārvaldības, uzraudzības vai administratīvā struktūra, lai nodrošinātu iesniegtās informācijas pastāvīgu atbilstību.

7.   Pamatojoties uz pieprasījumu kompetentajām iestādēm un nolūkā veikt pienākumus, kas tai uzlikti ar šo regulu, EAAPI var piekļūt PEPP sniedzēju iesniegtajai informācijai.

8.   Ja uz PEPP iemaksām un PEPP pakalpojumiem attiecas priekšrocības vai stimuli, PEPP sniedzējs saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem attiecīgajai valsts iestādei iesniedz visu informāciju, kas vajadzīga, lai sniegtu vai atgūtu šādas priekšrocības vai stimulus, kas attiecīgā gadījumā saņemti saistībā ar šādām iemaksām un pakalpojumiem.

9.   Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 72. pantu nolūkā papildināt šo regulu, norādot šā panta 1. līdz 5. punktā minēto papildinformāciju, lai nodrošinātu, ka uzraudzības ziņošana notiek piemērotā apmērā.

EAAPI pēc apspriešanās ar pārējām EUI un kompetentajām iestādēm un pēc testēšanas nozares pārstāvju vidū izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu attiecībā uz uzraudzības ziņojumu formātu.

EAAPI līdz 2020. gada 15. augustam iesniedz minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt otrajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu.

1.   PEPP sniedzēji ar PEPP saistītos aktīvus iegulda saskaņā ar piesardzības principu un jo īpaši saskaņā ar šādiem noteikumiem:

2.   Noteikumus, kas izklāstīti 1. punkta a) līdz h) apakšpunktā, piemēro tikai tiktāl, ciktāl attiecīgajos nozares tiesību aktos, kas piemērojami PEPP sniedzējiem, nav vēl stingrāku noteikumu.

1.   PEPP sniedzēji var piedāvāt PEPP noguldītājiem maksimāli sešas ieguldījumu iespējas.

2.   Ieguldījumu iespējas ietver pamata PEPP un var ietvert alternatīvas ieguldījumu iespējas.

3.   PEPP sniedzēji visas ieguldījumu iespējas izstrādā, pamatojoties uz garantiju vai riska mazināšanas metodi, ar ko nodrošina pietiekamu aizsardzību PEPP noguldītājiem.

4.   Garantiju sniegšanai piemēro attiecīgos nozares tiesību aktus, kas piemērojami PEPP sniedzējam.

5.   PEPP sniedzēji, kas minēti 6. panta 1. punkta c), d), e) un f) apakšpunktā, var piedāvāt PEPP ar garantiju tikai sadarbībā ar kredītiestādēm vai apdrošināšanas sabiedrībām, kas var sniegt šādas garantijas saskaņā ar tām piemērojamiem nozares tiesību aktiem. Minētās iestādes vai sabiedrības ir pilnībā atbildīgas par garantiju.

1.   Ja PEPP sniedzējs nodrošina alternatīvas ieguldījumu iespējas, PEPP noguldītājs, veicot PEPP uzkrājumus, var izvēlēties citu ieguldījumu iespēju pēc minimālā piecu gadu laikposma, sākot no PEPP līguma noslēgšanas brīža, un turpmākas izmaiņas veikt, kad ir pagājuši pieci gadi kopš pēdējās ieguldījumu iespējas maiņas. PEPP sniedzējs var atļaut PEPP noguldītājam mainīt izvēlēto ieguldījumu iespēju arī biežāk.

2.   PEPP noguldītājs ieguldījuma iespējas maiņu veic bez maksas.

1.   Pamata PEPP ir drošs produkts, ko izmanto kā ieguldījumu standartiespēju. PEPP sniedzēji to izstrādā, pamatojoties uz tā kapitāla garantiju, kas attiecīgā gadījumā jāizmaksā izmaksāšanas fāzes sākumā un izmaksāšanas fāzes laikā, vai pamatojoties uz riska mazināšanas metodi, kas atbilst mērķim ļaut PEPP noguldītājam atgūt kapitālu.

2.   Pamata PEPP izdevumi un atlīdzības gadā nepārsniedz 1 % no uzkrātā kapitāla.

3.   Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus dažādiem PEPP sniedzējiem un dažādiem PEPP veidiem, EAAPI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā precizē 2. punktā minēto izdevumu un atlīdzību veidus, attiecīgā gadījumā apspriežoties ar pārējām EUI.

Izstrādājot regulatīvo tehnisko standartu projektu, EAAPI ņem vērā dažādos iespējamos PEPP veidus, to, ka PEPP ir ilgtermiņa pensijas produkts, un dažādās iespējamās PEPP iezīmes, jo īpaši izmaksājamās summas, ko maksā kā ilgtermiņa gadskārtējas izmaksas vai kā ikgadējas izmaksas pa daļām līdz vismaz tādam vecumam, kas atbilst PEPP noguldītāja vidējam paredzamajam mūža ilgumam. EAAPI arī novērtē kapitāla aizsardzības īpašās iezīmes, jo īpaši attiecībā uz kapitāla garantiju. EAAPI līdz 2020. gada 15. augustam iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10. līdz 14. pantu.

4.   Reizi divos gados pēc šīs regulas piemērošanas dienas Komisija pēc apspriešanās ar EAAPI un attiecīgā gadījumā ar pārējām EUI pārskata 2. punktā minētās procentuālās vērtības atbilstību. Komisija jo īpaši ņem vērā izdevumu un atlīdzību faktisko apjomu un tā izmaiņas, kā arī ietekmi uz PEPP pieejamību.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 72. pantu, lai grozītu šā panta 2. punktā minēto procentuālo vērtību, ņemot vērā tās pārskatīšanu, nolūkā nodrošināt PEPP sniedzējiem pienācīgu piekļuvi tirgum.

1.   Riska mazināšanas metožu izmantošana nodrošina, ka PEPP ieguldījumu stratēģija ir izstrādāta tā, lai veidotu stabilus un pienācīgus individuālos nākotnes pensijas ienākumus no PEPP un nodrošinātu taisnīgu attieksmi pret visu paaudžu PEPP noguldītājiem.

Visas riska mazināšanas metodes, ko piemēro saskaņā ar pamata PEPP vai saistībā ar alternatīvo ieguldījumu iespējām, ir stabilas, noturīgas un atbilst attiecīgās ieguldījumu iespējas riska profilam.

2.   Piemērojamās riska mazināšanas metodes cita starpā var ietvert noteikumus, kuriem ir šāds mērķis:

3.   Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EAAPI pēc apspriešanās ar pārējām EUI un pēc testēšanas nozares pārstāvju vidū izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nosaka minimālos kritērijus, kas jāpiemēro riska mazināšanas metodēm, ņemot vērā dažādos PEPP veidus un to īpašās iezīmes, kā arī PEPP sniedzēju dažādos veidus un atšķirības to prudenciālās uzraudzības režīmos.

EAAPI līdz 2020. gada 15. augustam iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10. līdz 14. pantu.

1.   Dalībvalstis paredz nosacījumus, kas saistīti ar valsts apakškontu uzkrāšanas fāzi, ja vien tie nav noteikti šajā regulā.

2.   Šādi nosacījumi var ietvert jo īpaši vecuma ierobežojumus uzkrāšanas fāzes sākšanai, uzkrāšanas fāzes minimālo ilgumu, iemaksu maksimālo un minimālo summu un šo iemaksu nepārtrauktību.

1.   PEPP sniedzēji, kas minēti 6. panta 1. punkta c), e) un f) apakšpunktā, ieceļ vienu vai vairākas turētājbankas, lai pildītu aktīvu drošas glabāšanas pienākumu saistībā ar PEPP sniegšanas darbību un uzraudzības pienākumus.

2.   Attiecībā uz turētājbankas iecelšanu, tās uzdevumu izpildi saistībā ar aktīvu drošu glabāšanu un turētājbankas atbildību, kā arī attiecībā uz turētājbankas uzraudzības pienākumiem attiecīgi piemēro Direktīvas 2009/65/EK IV nodaļu.

1.   PEPP sniedzēji var piedāvāt PEPP iespēju, kas nodrošina biometrisko risku segumu.

2.   Biometrisko risku segumam piemēro attiecīgos nozares tiesību aktus, kas piemērojami PEPP sniedzējam. Biometrisko risku segums katrā apakškontā var būt atšķirīgs.

3.   PEPP sniedzēji, kas minēti 6. panta 1. punkta a), c), d), e) un f) apakšpunktā, var piedāvāt PEPP ar iespēju nodrošināt biometrisko risku segumu. Tādā gadījumā segumu piešķir, tikai sadarbojoties ar apdrošināšanas sabiedrībām, kuras var apdrošināt šos riskus saskaņā ar tām piemērojamajiem nozares tiesību aktiem. Apdrošināšanas sabiedrības ir pilnībā atbildīgas par biometrisko risku segumu.

1.   PEPP sniedzēji un PEPP izplatītāji ievieš un piemēro atbilstošas un efektīvas procedūras, lai izskatītu PEPP klientu iesniegtās sūdzības par viņu tiesībām un pienākumiem saskaņā ar šo regulu.

2.   Minētās procedūras piemēro katrā dalībvalstī, kurā PEPP sniedzējs vai PEPP izplatītājs piedāvā savus pakalpojumus, un tās ir pieejamas attiecīgās dalībvalsts oficiālajā valodā, ko izvēlējies PEPP klients, vai citā valodā, ja par to ir vienojušies PEPP sniedzējs vai PEPP izplatītājs un PEPP klients.

3.   PEPP sniedzēji un PEPP izplatītāji dara visu iespējamo, lai uz PEPP klientu sūdzībām atbildētu vai nu elektroniski, vai, izmantojot kādu citu pastāvīgu informācijas nesēju, saskaņā ar 24. pantu. Atbildi sniedz atbilstīgā laikposmā, bet ne vēlāk kā 15 darba dienu laikā pēc sūdzības saņemšanas, iztirzājot visus izvirzītos jautājumus. Izņēmuma gadījumos, ja atbildi nav iespējams sniegt 15 darba dienu laikā tādu iemeslu dēļ, kas nav atkarīgi no PEPP sniedzēja vai PEPP izplatītāja, tad tam ir jānosūta pagaidu atbilde, skaidri izklāstot atbildes uz sūdzību kavēšanās iemeslus un norādot termiņu, līdz kuram PEPP klients saņems galīgo atbildi. Katrā ziņā termiņš galīgās atbildes saņemšanai nepārsniedz 35 darba dienas.

4.   PEPP sniedzēji un PEPP izplatītāji informē PEPP klientu par vismaz vienu strīdu alternatīvas izšķiršanas (SAI) struktūru, kas ir kompetenta izskatīt strīdus par PEPP klientu tiesībām un pienākumiem saskaņā ar šo regulu.

5.   Informāciju par procedūrām, kas minētas 1. punktā, sniedz skaidrā, saprotamā un viegli pieejamā veidā PEPP sniedzēja vai PEPP izplatītāja tīmekļa vietnē, filiālē un vispārīgo noteikumu sadaļā līgumā, kas noslēgts starp PEPP sniedzēju vai PEPP izplatītāju un PEPP klientu. Tajā norāda, kā var piekļūt papildu informācijai par attiecīgo SAI struktūru un tās izmantošanas nosacījumiem.

6.   Kompetentās iestādes izstrādā procedūras, kuras ļauj PEPP klientiem un citām ieinteresētām personām, tostarp patērētāju apvienībām, iesniegt kompetentajām iestādēm sūdzības attiecībā uz PEPP sniedzēju un PEPP izplatītāju iespējamajiem šīs regulas pārkāpumiem. Visos gadījumos sūdzību iesniedzēji saņem atbildes.

7.   Gadījumos, kas skar vairāk nekā vienu dalībvalsti, sūdzības iesniedzējs var izvēlēties iesniegt sūdzību, izmantojot savas dzīvesvietas dalībvalsts kompetentās iestādes, neatkarīgi no tā, kur izdarīts pārkāpums.

1.   Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/11/ES (21), attiecīgā gadījumā izmantojot esošās kompetentās iestādes, izveido pienācīgas, neatkarīgas, objektīvas, pārredzamas un efektīvas SAI procedūras, lai izšķirtu strīdus starp PEPP klientiem un PEPP sniedzējiem vai PEPP izplatītājiem attiecībā uz tiesībām un pienākumiem, kas izriet no šīs regulas. PEPP sniedzējiem vai PEPP izplatītājiem, pret kuriem ir uzsāktas procedūras, piemēro šādas SAI procedūras un efektīvi paplašina attiecīgās SAI struktūras kompetences.

2.   Struktūras, kas minētas 1. punktā, efektīvi sadarbojas pārrobežu strīdu izšķiršanā attiecībā uz tiesībām un pienākumiem, kuri izriet no šīs regulas.

1.   PEPP sniedzēji nodrošina maiņas pakalpojumu, pēc PEPP noguldītāja pieprasījuma saskaņā ar 4. punktu pārnesot atbilstošās summas vai attiecīgā gadījumā aktīvus natūrā no PEPP konta, kas tiek turēts pie nododošā PEPP sniedzēja, uz jaunu PEPP kontu, kuram ir tādi paši apakškonti un kurš atvērts pie saņemošā PEPP sniedzēja, slēdzot bijušo PEPP kontu.

Izmantojot maiņas pakalpojumu, nododošais PEPP sniedzējs visu informāciju, kas saistīta ar visiem bijušā PEPP konta apakškontiem, tostarp ziņošanas prasībām, nodod saņemošajam PEPP sniedzējam. Saņemošais PEPP sniedzējs reģistrē šo informāciju attiecīgajos apakškontos.

PEPP noguldītājs var prasīt pāriet pie PEPP sniedzēja, kas dibināts tajā pašā dalībvalstī (iekšzemes maiņa) vai citā dalībvalstī (pārrobežu maiņa). PEPP noguldītājs var izmantot tiesības mainīt PEPP sniedzēju PEPP uzkrāšanas fāzē un izmaksāšanas fāzē.

2.   Neatkarīgi no 1. punkta uzkrāšanas fāzē PEPP sniedzējiem nav pienākuma nodrošināt PEPP maiņas pakalpojumu, ja PEPP noguldītāji saņem izmaksas kā gadskārtējas izmaksas mūža garumā.

3.   PEPP noguldītājs var nomainīt PEPP sniedzēju pēc minimālā piecu gadu laikposma, sākot no PEPP līguma noslēgšanas brīža, un turpmākas izmaiņas veikt, kad ir pagājuši pieci gadi kopš pēdējās maiņas, neskarot 20. panta 5. punkta a) apakšpunktu. PEPP sniedzējs var atļaut PEPP noguldītājam mainīt PEPP sniedzējus arī biežāk.

4.   Ja maiņa notiek starp PEPP sniedzējiem, kas veic PEPP noguldītāju individuālā portfeļa pārvaldību, PEPP noguldītāji var izvēlēties pārvest aktīvus natūrā vai pārvest atbilstošas summas. Visos citos gadījumos ir atļauta tikai atbilstošo summu pārvešana.

Ja PEPP noguldītājs pieprasa pārvest aktīvus natūrā, ir vajadzīga saņemošā PEPP sniedzēja rakstveida piekrišana.

1.   Pēc PEPP noguldītāja pieprasījuma, kad PEPP noguldītājs ir pieņēmis informācijā balstītu lēmumu, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no PEPP sniedzējiem, kā definēts 56. pantā, saņemošais PEPP sniedzējs uzsāk maiņas pakalpojumu.

2.   PEPP noguldītāja pieprasījumu sagatavo tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kurā uzsāk maiņas pakalpojumu, vai jebkurā citā valodā, par kuru puses ir vienojušās. Pieprasījumā PEPP noguldītājs:

Dalībvalstis var pieprasīt, lai PEPP noguldītāja pieprasījums būtu rakstisks un PEPP noguldītājam tiktu sniegta apstiprinātā pieprasījuma kopija.

3.   Piecu darba dienu laikā no 2. punktā minētā pieprasījuma saņemšanas saņemošais PEPP sniedzējs lūdz nododošajam PEPP sniedzējam veikt 4. punktā minētos uzdevumus.

4.   Pēc saņemošā PEPP sniedzēja pieprasījuma saņemšanas nododošais PEPP sniedzējs veic šādus uzdevumus:

5.   Saņemošais PEPP sniedzējs – kā paredzēts pieprasījumā un ciktāl informācija, ko sniedzis nododošais PEPP sniedzējs vai PEPP noguldītājs, ļauj saņemošajam PEPP sniedzējam tā rīkoties, – veic visus vajadzīgos sagatavošanās darbus, lai pieņemtu ienākošos maksājumus, un pieņem tos no PEPP noguldītāja pieprasījumā norādītā datuma.

1.   PEPP noguldītājiem ir bezmaksas piekļuve savai personīgajai informācijai, kuru tur nododošais vai saņemošais PEPP sniedzējs.

2.   Nododošais PEPP sniedzējs sniedz saņemošā PEPP sniedzēja pieprasīto informāciju saskaņā ar 53. panta 4. punkta a) apakšpunktu, nepieprasot par to atlīdzību no PEPP noguldītāja vai saņemošā PEPP sniedzēja.

3.   Kopējās atlīdzības un maksas, ko nododošais PEPP sniedzējs piemēro PEPP noguldītājam par tā turēta PEPP konta slēgšanu, nedrīkst pārsniegt faktiskos administratīvos izdevumus, kas radušies PEPP sniedzējam, un katrā ziņā nepārsniedz 0,5 % no atbilstošajām summām vai aktīvu natūrā monetārās vērtības, kas jānodod saņemošajam PEPP sniedzējam.

Dalībvalstis var noteikt atlīdzību un maksu mazāku procentuālo daļu, nekā minēts pirmajā daļā, un atšķirīgu procentuālo daļu, ja PEPP sniedzējs ļauj PEPP noguldītājiem biežāk mainīt PEPP sniedzēju, kā minēts 52. panta 3. punktā.

Nododošais PEPP sniedzējs neiekasē nekādas papildu atlīdzības vai maksas no saņemošā PEPP sniedzēja.

4.   Saņemošais PEPP sniedzējs drīkst iekasēt tikai faktiskos administratīvos un darījumu izdevumus, kas saistīti ar maiņas pakalpojumu.

1.   PEPP sniedzējs nekavējoties atlīdzina visus finansiālos zaudējumus, tostarp atlīdzības, maksas un procentus, kas radušies PEPP noguldītājam un tieši izriet no tā, ka maiņas procesā iesaistītais PEPP sniedzējs nepilda 53. pantā minētos pienākumus.

2.   Šā panta 1. punktā minētā atbildība neiestājas gadījumos, ja rodas ārkārtas un neparedzēti apstākļi, kurus nevar kontrolēt PEPP sniedzējs, kas prasa ņemt vērā minētos apstākļus, no kuru sekām nevarētu izvairīties par spīti visām pūlēm panākt pretējo, vai ja PEPP sniedzējam ar Savienības vai valsts tiesību aktiem ir noteiktas citas juridiskas saistības.

3.   Atbildību saskaņā ar 1. punktu nosaka atbilstīgi valsts līmenī piemērojamām juridiskajām prasībām.

4.   PEPP noguldītājs uzņemas visu finansiālo zaudējumu risku, kas saistīts ar PEPP kontā turēto aktīvu atpakaļpirkšanu natūrā, lai tos no nododošā PEPP sniedzēja pārvestu saņemošajam PEPP sniedzējam, kā minēts 52. panta 4. punktā.

5.   Nododošajam PEPP sniedzējam nav pienākuma maiņas brīdī nodrošināt kapitāla aizsardzību vai garantiju.

1.   Lai PEPP noguldītāji varētu pieņemt informācijā balstītu lēmumu, PEPP sniedzēji nodrošina PEPP noguldītājiem šādu informāciju par maiņas pakalpojumu:

Saņemošais PEPP sniedzējs ievēro IV nodaļas prasības.

Saņemošais PEPP sniedzējs attiecīgā gadījumā informē PEPP noguldītāju par to, ka pastāv garantiju sistēma, tostarp noguldījumu garantiju sistēma, ieguldītāju kompensācijas sistēma vai apdrošināšanas garantiju sistēma, kas attiecas uz minēto PEPP noguldītāju.

2.   Šā panta 1. punktā minētā informācija ir pieejama PEPP sniedzēja tīmekļa vietnē. To sniedz arī PEPP noguldītājiem pēc pieprasījuma saskaņā ar 24. panta prasībām.

1.   Dalībvalstis nosaka nosacījumus, kas saistīti ar izmaksāšanas fāzi un izmaksāšanu no valsts apakškontiem, ja vien tie nav noteikti šajā regulā.

2.   Šādi nosacījumi var ietvert jo īpaši minimālo vecumu attiecībā uz izmaksāšanas fāzes sākumu, maksimālo laikposmu pirms pensijas vecuma sasniegšanas, lai pievienotos PEPP, kā arī nosacījumus par atpakaļpirkšanu pirms izmaksāšanas fāzes sākumam noteiktā minimālā vecuma sasniegšanas jo īpaši īpašu grūtību gadījumā.

1.   PEPP sniedzēji PEPP noguldītājiem dara pieejamu vienu vai vairākus šādus izmaksāšanas veidus:

2.   PEPP noguldītāji, noslēdzot PEPP līgumu un pieprasot jauna apakškonta atvēršanu, izvēlas izmaksāšanas veidu izmaksāšanas fāzei. Izmaksāšanas veids katrā apakškontā var būt atšķirīgs.

3.   Neskarot šā panta 1. punktu vai 57. vai 59. pantu, dalībvalstis var pieņemt pasākumus, lai konkrētiem izmaksāšanas veidiem dotu priekšroku. Šādi pasākumi var ietvert kvantitatīvus ierobežojumus vienreizējai izmaksai, lai vairāk veicinātu citus šā panta 1. punktā minētos izmaksāšanas veidus. Šādi kvantitatīvi ierobežojumi attiecas tikai uz izmaksāšanu, kas atbilst tādos PEPP apakškontos uzkrātam kapitālam, kuri saistīti ar dalībvalstīm, kuru tiesību aktos ir paredzēti kvantitatīvi ierobežojumi vienreizējai izmaksai.

4.   Dalībvalstis var precizēt nosacījumus, ar kādiem piešķirtās priekšrocības un stimuli ir jāatmaksā.

1.   Ja PEPP sniedzējs nodrošina dažādus izmaksāšanas veidus, PEPP noguldītājs drīkst mainīt izmaksāšanas veidu katram atvērtajam apakškontam:

Izmaksāšanas veida maiņu PEPP noguldītājs var veikt bez maksas.

2.   Saņemot PEPP noguldītāja pieprasījuma mainīt izmaksāšanas veidu, PEPP sniedzējs PEPP noguldītājam sniedz informāciju skaidrā un saprotamā formātā par šādas maiņas finansiālajām sekām PEPP noguldītājam vai PEPP saņēmējam, jo īpaši par jebkādu ietekmi uz valsts noteiktiem stimuliem, kas varētu tikt piemēroti PEPP noguldītāja PEPP esošajiem apakškontiem.

1.   Attiecībā uz pamata PEPP izmaksāšanas fāzes sākumā PEPP sniedzējs piedāvā PEPP noguldītājam privāto pensijas plānošanu attiecībā uz PEPP apakškontos uzkrātā kapitāla ilgtspējīgu izmantošanu, ņemot vērā vismaz šādus faktorus:

2.   Pensijas plānošana, kas minēta 1. punktā, ietver personīgu ieteikumu PEPP noguldītājam par optimālu izmaksāšanas veidu, ja vien netiek nodrošināts tikai viens izmaksāšanas veids. Ja vienreizēja izmaksa neatbilst PEPP noguldītāja ar pensiju saistītajām vajadzībām, konsultāciju sniedz kopā ar attiecīgu brīdinājumu par to.

1.   PEPP sniedzēja kompetentās iestādes pastāvīgi un saskaņā ar attiecīgo nozares uzraudzības režīmu un standartiem uzrauga atbilstību šīs regulas prasībām. Tās arī atbild par to, lai tiktu uzraudzīta to pienākumu izpilde, kas izklāstīti PEPP sniedzēja darbības noteikumos vai dibināšanas dokumentos, un tā veikto pasākumu un strukturālās organizācijas atbilstība uzdevumiem, kas jāizpilda, sniedzot PEPP.

2.   EAAPI un kompetentās iestādes pārrauga sniegtos vai izplatītos privāto pensiju produktus, lai pārliecinātos, ka šādus produktus apzīmē kā “PEPP” vai ka tiek norādīts, ka šādi produkti ir PEPP, tikai tad, ja tie ir reģistrēti saskaņā ar šīs regulas noteikumiem.

1.   Kompetentās iestādes var aizliegt vai ierobežot PEPP tirgošanu vai izplatīšanu savā dalībvalstī vai no tās saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

Ja ir izpildīti pirmajā daļā izklāstītie nosacījumi, kompetentās iestādes piesardzības nolūkos var piemērot aizliegumu vai ierobežojumu, pirms PEPP tiek tirgots vai izplatīts PEPP noguldītājiem. Aizliegumu vai ierobežojumu var piemērot kompetentās iestādes noteiktajos apstākļos, vai uz tiem var attiekties kompetento iestāžu noteiktie izņēmumi.

2.   Kompetentās iestādes nepiemēro aizliegumu vai ierobežojumu saskaņā ar šo pantu, ja vien vismaz vienu mēnesi pirms paredzētās pasākuma stāšanās spēkā tās nav rakstiski vai kādā citā veidā, par ko vienojušās kompetentās iestādes, paziņojušas visām citām iesaistītajām kompetentajām iestādēm un EAAPI šādu detalizētu informāciju:

3.   Izņēmuma gadījumos, ja kompetentās iestādes uzskata, ka ir steidzami jārīkojas saskaņā ar šo pantu, lai novērstu PEPP radīto apdraudējumu, kompetentās iestādes pagaidu kārtībā var rīkoties, vismaz 24 stundas pirms pasākuma plānotās stāšanās spēkā sniedzot rakstisku paziņojumu visām pārējām kompetentajām iestādēm un EAAPI, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi šajā pantā minētie kritēriji un ka turklāt ir nepārprotami konstatēts, ka vienu mēnesi ilgs paziņošanas laikposms pienācīgi nenovērstu konkrētās bažas vai draudus. Kompetentās iestādes pasākumus pagaidu kārtībā neveic ilgāk par trim mēnešiem.

4.   Kompetentās iestādes savās tīmekļa vietnēs publicē paziņojumu par ikvienu lēmumu piemērot 1. punktā minētos aizliegumus vai ierobežojumus. Minētajā paziņojumā norāda sīku informāciju par konkrēto aizliegumu vai ierobežojumu, laiku pēc paziņojuma publicēšanas, no kura pasākumi stāsies spēkā, un pierādījumus, kuri apliecina, ka visi 1. punkta nosacījumi ir izpildīti. Aizliegumu vai ierobežojumu piemēro tikai saistībā ar rīcību, ko īsteno pēc paziņojuma publicēšanas.

5.   Kompetentās iestādes atsauc aizliegumu vai ierobežojumu, ja 1. punkta nosacījumus vairs nepiemēro.

1.   EAAPI ir veicinoša un koordinējoša loma saistībā ar pasākumiem, ko atbilstīgi 63. pantam veic kompetentās iestādes. EAAPI jo īpaši nodrošina, lai kompetento iestāžu veiktie pasākumi būtu pamatoti un samērīgi un lai kompetentās iestādes attiecīgā gadījumā īstenotu konsekventu pieeju.

2.   Pēc tam, kad atbilstīgi 63. pantam ir saņemts paziņojums par kādu aizliegumu vai ierobežojumu, kas jāpiemēro saskaņā ar minēto pantu, EAAPI izdod atzinumu par to, vai aizliegums vai ierobežojums ir pamatots un samērīgs. Ja EAAPI uzskata, ka citas kompetentās iestādes veiktais pasākums ir nepieciešams riska novēršanai, tā to norāda savā atzinumā. Atzinumu publicē EAAPI tīmekļa vietnē.

3.   Ja kompetentā iestāde iesaka veikt vai veic pasākumu pretēji EAAPI atzinumam, kas izdots saskaņā ar 2. punktu, vai atsakās veikt pasākumu pretēji šādam atzinumam, tā nekavējoties publicē savā tīmekļa vietnē paziņojumu, pilnībā izskaidrojot savas rīcības iemeslus.

1.   Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 9. panta 2. punktu EAAPI pārrauga tirgu, kurā PEPP tiek tirgoti, izplatīti vai pārdoti Savienībā.

2.   Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 9. panta 5. punktu EAAPI, ja ir izpildīti šā panta 3. un 4. punkta nosacījumi, var uz laiku aizliegt vai ierobežot Savienībā tirgot, izplatīt vai pārdot konkrētus PEPP vai tādus PEPP, kam ir konkrētas īpašas iezīmes.

Aizliegumu vai ierobežojumu var piemērot EAAPI noteiktajos apstākļos, vai uz tiem var attiekties EAAPI noteiktie izņēmumi.

3.   EAAPI, attiecīgā gadījumā apspriežoties ar pārējām EUI, pieņem lēmumu saskaņā ar šā panta 2. punktu un tikai tad, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

Ja ir izpildīti šā punkta pirmajā daļā norādītie apstākļi, EAAPI piesardzības nolūkos var piemērot 2. punktā minēto aizliegumu vai ierobežojumu, pirms PEPP tiek tirgots, izplatīts vai pārdots PEPP klientiem.

4.   Veicot pasākumus atbilstīgi šim pantam, EAAPI nodrošina, lai:

Ja kompetentā iestāde vai kompetentās iestādes ir veikušas kādu pasākumu atbilstīgi 63. pantam, EAAPI var pieņemt ikvienu no šā panta 2. punktā minētajiem pasākumiem, nesniedzot 64. pantā paredzēto atzinumu.

5.   Pirms lēmuma pieņemšanas par rīcību saskaņā ar šo pantu EAAPI informē kompetentās iestādes par rīcību, ko tā ierosina.

6.   EAAPI savā tīmekļa vietnē publicē paziņojumu par jebkuru lēmumu rīkoties saskaņā ar šo pantu. Paziņojumā norāda sīkāku informāciju par aizliegumu vai ierobežojumu un norāda laiku pēc paziņojuma publicēšanas, no kura šie pasākumi stājas spēkā. Aizliegums vai ierobežojums attiecas tikai uz rīcību, kas īstenota pēc pasākumu stāšanās spēkā.

7.   EAAPI ar pienācīgu regularitāti un vismaz reizi trijos mēnešos pārskata saskaņā ar 2. punktu piemēroto aizliegumu vai ierobežojumu. Ja aizliegums vai ierobežojums netiek pagarināts pēc tam, kad pagājis minētais triju mēnešu laikposms, tas zaudē spēku.

8.   Jebkura EAAPI īstenota rīcība saskaņā ar šo pantu ir prioritāra salīdzinājumā ar kādas kompetentās iestādes iepriekš īstenotu rīcību.

9.   Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 72. pantu, lai papildinātu šo regulu ar kritērijiem un faktoriem, kas EAAPI jāpiemēro, nosakot, vai pastāv būtiskas bažas par PEPP noguldītāju aizsardzību, tostarp attiecībā uz PEPP produkta ilgtermiņa pensijas iezīmēm, vai draudi finanšu tirgu pienācīgai darbībai un integritātei vai Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitātei, kā minēts šā panta 3. punkta a) apakšpunktā.

Minētie kritēriji un faktori ietver:

1.   Katra kompetentā iestāde palīdz nodrošināt šīs regulas konsekventu piemērošanu visā Savienībā.

2.   Kompetentās iestādes savstarpēji sadarbojas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (22) un Direktīvām 2009/65/EK, 2009/138/EK, 2011/61/ES, 2014/65/ES, un Direktīvām (ES) 2016/97 un (ES) 2016/2341.

3.   Kompetentās iestādes un EAAPI savstarpēji sadarbojas, lai pildītu savus attiecīgos šajā regulā noteiktos pienākumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1094/2010.

4.   Kompetentās iestādes un EAAPI apmainās ar visu informāciju un dokumentiem, kas vajadzīgi, lai pildītu savus attiecīgos šajā regulā noteiktos pienākumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1094/2010, jo īpaši lai identificētu un novērstu šīs regulas pārkāpumus.

5.   Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EAAPI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā precizē informāciju par sadarbību un informācijas apmaiņu, kā arī prasības, kas nepieciešamas, lai iepriekš minēto informāciju salīdzināšanas nolūkos atspoguļotu standartizētā formātā.

EAAPI līdz 2020. gada 15. augustam iesniedz minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu.

1.   Neskarot kompetento iestāžu uzraudzības pilnvaras un dalībvalstu tiesības paredzēt un piemērot kriminālsodus, dalībvalstis paredz noteikumus par atbilstīgiem administratīvajiem sodiem un citiem pasākumiem, kas piemērojami par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tie tiek piemēroti. Paredzētie administratīvie sodi un citi pasākumi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši.

Dalībvalstis var nolemt neparedzēt noteikumus par administratīvajiem sodiem, kā minēts pirmajā daļā, attiecībā uz pārkāpumiem, par kuriem ir paredzēti kriminālsodi saskaņā ar to valsts tiesību aktiem.

Līdz šīs regulas piemērošanas dienai dalībvalstis paziņo Komisijai un EAAPI pirmajā un otrajā daļā minētos noteikumus. Tās nekavējoties ziņo Komisijai un EAAPI par jebkādiem šo noteikumu turpmākiem grozījumiem.

2.   Administratīvos sodus un citus pasākumus, kas minēti šā panta 3. punktā, piemēro vismaz situācijās, kad:

3.   Dalībvalstis saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem nodrošina, ka kompetentajām iestādēm ir pilnvaras attiecībā uz šā panta 2. punktā minētajām situācijām piemērot vismaz šādus administratīvos sodus un citus pasākumus:

4.   Jebkurš lēmums, ar kuru piemēro 1. punkta pirmajā daļā un 3. punktā noteiktos administratīvos sodus vai citus pasākumus, ir pamatots, un to ir tiesības pārsūdzēt tiesā.

5.   Īstenojot savas pilnvaras saskaņā ar 1. punkta pirmo daļu un 3. punktu, kompetentās iestādes cieši sadarbojas, lai nodrošinātu, ka administratīvie sodi un citi pasākumi nodrošina rezultātus, kādus cenšas panākt ar šo regulu, un koordinē savu darbību, lai izvairītos no iespējamas dublēšanās un pārklāšanās, piemērojot administratīvos sodus un citus pasākumus pārrobežu lietās.

1.   Kompetentās iestādes savas pilnvaras piemērot 67. pantā minētos administratīvos sodus un citus pasākumus saskaņā ar attiecīgās valsts tiesisko regulējumu īsteno:

2.   Kompetentās iestādes, nosakot saskaņā ar šīs regulas 67. panta 3. punktu piemērota administratīva soda vai cita pasākuma veidu un apmēru, ņem vērā visus nozīmīgos apstākļus, tostarp attiecīgā gadījumā:

1.   Kompetentās iestādes savās oficiālajās tīmekļa vietnēs nekavējoties publicē lēmumu, ar kuru tiek piemērots administratīvs sods vai cits pasākums par šīs regulas pārkāpumu, pēc tam, kad administratīvā soda vai cita pasākuma adresāts ir ticis informēts par minēto lēmumu.

2.   Publikācijā, kas minēta 1. punktā, ietver informāciju par pārkāpuma veidu un būtību, par pārkāpumu atbildīgās personas identitāti un piemērotos administratīvos sodus vai citus pasākumus.

3.   Ja kompetentās iestādes, katru gadījumu izvērtējot atsevišķi, uzskata, ka juridisko personu identitātes vai fizisko personu identitātes un personas datu publicēšana ir nesamērīga, vai ja kompetentās iestādes uzskata, ka šāda publicēšana apdraud finanšu tirgu stabilitāti vai izmeklēšanas gaitu, tās:

4.   Gadījumā, ja tiek pieņemts lēmums publicēt administratīvo sodu vai citu pasākumu anonīmi, kā minēts 3. punkta b) apakšpunktā, attiecīgo datu publicēšanu var atlikt. Ja lēmums par administratīva soda vai cita pasākuma piemērošanu tiek pārsūdzēts attiecīgajās tiesu iestādēs, kompetentās iestādes arī minēto informāciju un visu turpmāko informāciju par šādas pārsūdzības iznākumu bez kavēšanās pievieno savā oficiālajā tīmekļa vietnē. Tās publicē arī jebkuru tiesas nolēmumu, ar ko atceļ lēmumu par administratīvā soda vai cita pasākuma piemērošanu.

5.   Kompetentā iestāde nodrošina, ka jebkura publikācija, kas minēta 1.–4. punktā, tās oficiālajā tīmekļa vietnē ir pieejama vismaz piecus gadus pēc tās publicēšanas. Publikācijā iekļautos personas datus kompetentās iestādes savās oficiālajās tīmekļa vietnēs glabā tikai tik ilgi, cik nepieciešams saskaņā ar piemērojamiem datu aizsardzības noteikumiem.

1.   Kompetentās iestādes informē EAAPI par visiem administratīvajiem sodiem un citiem pasākumiem, kas piemēroti, bet nav publicēti saskaņā ar 69. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ieskaitot visas ar tiem saistītās pārsūdzības un to iznākumu.

2.   Kompetentās iestādes reizi gadā sniedz EAAPI apkopotu informāciju par visiem administratīvajiem sodiem un citiem pasākumiem, kas piemēroti saskaņā ar 67. pantu.

EAAPI minēto informāciju publicē gada ziņojumā.

3.   Ja dalībvalstis saskaņā ar 67. panta 1. punkta otro daļu ir izlēmušas noteikt kriminālsodus par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, to kompetentās iestādes ik gadu EAAPI iesniedz anonimizētus un apkopotus datus par visām veiktajām kriminālizmeklēšanām un piespriestajiem kriminālsodiem. Datus par piespriestajiem kriminālsodiem EAAPI publicē gada pārskatā.

4.   Ja kompetentās iestādes sabiedrībai ir darījušas zināmu informāciju par administratīvu sodu, citu pasākumu vai kriminālsodu, tās vienlaikus par šo sodu, pasākumu vai kriminālsodu paziņo EAAPI.

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 40. panta 9. punktā, 45. panta 4. punktā un 65. panta 9. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz četru gadu laikposmu no 2019. gada 14. augusta. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms četru gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 40. panta 9. punktā, 45. panta 4. punktā un 65. panta 9. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 40. panta 9. punktu, 45. panta 4. punktu vai 65. panta 9. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trijos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.

1.   Piecus gadus pēc šīs regulas piemērošanas dienas un pēc tam reizi piecos gados Komisija veic šīs regulas novērtējumu un pēc apspriešanās ar EAAPI un attiecīgā gadījumā ar pārējām EUI sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par galvenajiem konstatējumiem. Attiecīgā gadījumā minētajam ziņojumam pievieno tiesību akta priekšlikumu.

2.   Ziņojumā jo īpaši ietver turpmāk minēto:

Pirmās daļas e) punktā minētajā novērtējumā ņem vērā iemeslus, kuru dēļ atsevišķās dalībvalstīs apakškontus neatver, un novērtē PEPP sniedzēju panākto progresu un centienus tehnisko risinājumu izstrādē attiecībā uz apakškontu atvēršanu.

3.   Komisija izveido attiecīgo ieinteresēto personu grupu, lai pastāvīgi pārraudzītu PEPP izstrādi un īstenošanu. Šajā grupā iekļauj vismaz EAAPI, kompetentās iestādes, nozares un patērētāju pārstāvjus un neatkarīgos ekspertus.

Minētās grupas sekretariāts ir EAAPI.

1.   Komisija izveido un groza EMSWe datu kopu, ievērojot šā panta 3. punktu.

2.   Līdz 2020. gada 15. februārim dalībvalstis paziņo Komisijai jebkādus ziņošanas pienākumus, kas izriet no valstu tiesību aktiem un prasībām, kā arī EMSWe datu kopā iekļaujamos datu elementus. Tās precīzi identificē minētos datu elementus.

3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 23. pantā minēto procedūru, lai grozītu šīs regulas pielikumu nolūkā iekļaut, svītrot vai pielāgot atsauces uz valstu tiesību aktiem vai prasībām, Savienības vai starptautiskajiem tiesību aktiem un lai izveidotu un grozītu EMSWe datu kopu.

Pirmo šādu deleģēto aktu pieņem līdz 2021. gada 15. augustam.

Kā noteikts 4. pantā, dalībvalsts var prasīt, lai Komisija iekļautu vai grozītu datu elementus EMSWe datu kopā saskaņā ar valstu tiesību aktos un prasībās noteiktajiem ziņošanas pienākumiem. Izvērtējot, vai datu elementi ir iekļaujami EMSWe datu kopā, Komisija ņem vērā drošības apsvērumus, kā arī FAL konvencijas principus, proti, principu, ka tiek prasīts ziņot tikai būtisku informāciju un ka ziņu vienību daudzums tiek samazināts līdz minimumam.

Komisija trijos mēnešos pēc lūguma saņemšanas izlemj, vai datu elementus iekļaut EMSWe datu kopā. Komisija pamato savu lēmumu.

Deleģētajā aktā, ar ko EMSWe datu kopā iekļauj vai groza datu elementu, iekļauj skaidru atsauci uz valstu tiesību aktiem un prasībām, kas minētas trešajā daļā.

Gadījumā, ja Komisija nolemj neiekļaut pieprasīto datu elementu, Komisija savu atteikumu pienācīgi pamato, izdarot atsauci uz kuģošanas drošību un uz FAL konvencijas principiem.

1.   Ja dalībvalsts plāno mainīt tās tiesību aktos un prasībās paredzētu ziņošanas pienākumu, kas ietvertu tādas informācijas sniegšanu, kura nav iekļauta EMSWe datu kopā, dalībvalsts nekavējoties par to paziņo Komisijai. Minētajā paziņojumā dalībvalsts precīzi identificē informāciju, uz kuru neattiecas EMSWe datu kopa, un norāda plānoto laikposmu, kurā paredzēts piemērot attiecīgo ziņošanas pienākumu.

2.   Dalībvalsts neiekļauj jaunus ziņošanas pienākumus, izņemot tad, ja šādu iekļaušanu ir apstiprinājusi Komisija, izmantojot 3. pantā noteikto procedūru, un attiecīgā informācija ir iekļauta EMSWe datu kopā un tiek piemērota saskaņotās ziņošanas saskarnēs.

3.   Komisija izvērtē vajadzību grozīt EMSWe datu kopu saskaņā ar 3. panta 3. punktu. Grozījumi EMSWe datu kopā tiek iekļauti reizi gadā, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos.

4.   Izņēmuma apstākļos dalībvalsts var prasīt deklarētājiem sniegt papildu datu elementus bez Komisijas piekrišanas laikposmā, kas īsāks par trim mēnešiem. Dalībvalsts minētos datu elementus nekavējoties paziņo Komisijai. Ja izņēmuma apstākļi saglabājas, Komisija var atļaut dalībvalstij turpināt prasīt papildu datu elementus vēl divos trīs mēnešu laikposmos.

Ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms pēdējā pirmajā daļā minētā trīs mēnešu laikposma beigām dalībvalsts saskaņā ar 3. panta 3. punktu var lūgt Komisijai, lai papildu datu elementi kļūtu par EMSWe datu kopas sastāvdaļu. Dalībvalsts var turpināt prasīt deklarētājiem sniegt papildu datu elementus, līdz tiek pieņemts Komisijas lēmums, un, ja lēmums ir pozitīvs, – līdz tiek ieviesta grozītā EMSWe datu kopa.

1.   Katra dalībvalsts izveido valsts jūras vienloga sistēmu, kurā saskaņā ar šo regulu un neskarot 7. un 11. pantu visa ziņošanas pienākumu izpildei vajadzīgā informācija tiek sniegta vienreiz ar EMSWe datu kopu un atbilstoši tai, izmantojot 6. pantā paredzēto saskaņoto ziņošanas saskarņu moduli un grafisko lietotāja saskarni un attiecīgā gadījumā 7. pantā paredzētos citus ziņošanas līdzekļus, lai šādu informāciju darītu pieejamu dalībvalstu attiecīgajām iestādēm tādā apjomā, kāds nepieciešams, lai minētās iestādes varētu pildīt savas attiecīgās funkcijas.

Dalībvalstis ir atbildīgas par savas valsts jūras vienloga sistēmas darbību.

Dalībvalstis var kopīgi ar vienu vai vairākām citām dalībvalstīm izveidot jūras vienloga sistēmu. Minētās dalībvalstis minēto jūras vienloga sistēmu nozīmē kā savu valsts jūras vienloga sistēmu un turpina būt atbildīgas par tās darbību saskaņā ar šo regulu.

2.   Dalībvalstis, kurām nav jūras ostu, ir atbrīvotas no pienākuma izstrādāt, izveidot, uzturēt un darīt pieejamu 1. punktā paredzēto valsts jūras vienloga sistēmu.

3.   Dalībvalstis nodrošina:

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka vajadzīgo informāciju saņem par attiecīgo tiesību aktu piemērošanu atbildīgās iestādes un tā ietver tikai datus, kas nepieciešami minēto iestāžu vajadzībām. Šajā ziņā dalībvalstis nodrošina atbilstību tiesiskajām prasībām, kas attiecas uz informācijas pārraidi, kā paredzēts pielikumā norādītajos Savienības tiesību aktos, un attiecīgā gadījumā izmanto Regulas (ES) Nr. 952/2013 6. panta 1. punktā minētās elektroniskās datu apstrādes metodes. Dalībvalstis arī nodrošina sadarbspēju ar minēto iestāžu izmantotajām informācijas sistēmām.

5.   Valsts jūras vienloga sistēma nodrošina deklarētājiem tehnisku iespēju valsts līmenī iepriekš noteiktu datu elementu apakškopu atsevišķi darīt pieejamu ostas pakalpojumu sniedzējiem galamērķa ostā.

6.   Ja dalībvalsts nepieprasa visus EMSWe datu kopas elementus ziņošanas pienākumu izpildei, valsts jūras vienloga sistēma pieņem informāciju, kas ietver tikai tos datu elementus, ko prasa minētā dalībvalsts. Valsts jūras vienloga sistēma pieņem arī deklarētāju sniegto informāciju, kas ietver EMSWe datu kopas papildu elementus; tomēr tai minētie papildu elementi nav jāapstrādā un nav jāuzglabā.

7.   Dalībvalstis glabā savās attiecīgajās valsts jūras vienloga sistēmās iesniegto informāciju tikai tik ilgi, cik vajadzīgs, lai garantētu šajā regulā noteikto prasību izpildi un nodrošinātu atbilstību pielikumā uzskaitītajiem Savienības, starptautiskajiem un valstu tiesību aktiem. Pēc tam dalībvalstis šādu informāciju nekavējoties izdzēš.

8.   Dalībvalstis elektroniskā formātā, kas saskaņots Savienības līmenī, dara publiski pieejamus plānotos un faktiskos kuģu pienākšanas un atiešanas laikus, pamatojoties uz datiem, ko deklarētāji iesniedz valsts jūras vienloga sistēmai. Šis pienākums neattiecas uz kuģiem, kas pārvadā sensitīvu kravu, ja šādas informācijas publicēšana valsts jūras vienloga sistēmā, varētu radīt drošības apdraudējumu.

9.   Valsts jūras vienloga sistēmai ir vienota interneta adrese.

10.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka saskaņotu struktūru 3. punkta d) apakšpunktā minētajai atbalsta tīmekļa vietnei, tehniskās specifikācijas tam, kā darīt pieejamus 8. punktā minētos kuģu pienākšanas un atiešanas laikus, un vienotu formātu 9. punktā minētajām interneta adresēm. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 24. panta 2. punktā.

Pirmo šādu īstenošanas aktu pieņem līdz 2021. gada 15. augustam.

1.   Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka funkcionālās un tehniskās specifikācijas saskaņoto ziņošanas saskarņu modulim valsts jūras vienloga sistēmām. Funkcionālo un tehnisko specifikāciju mērķis ir veicināt sadarbspēju ar dažādām lietotāju tehnoloģijām un ziņošanas sistēmām.

Pirmo šādu īstenošanas aktu pieņem līdz 2021. gada 15. augustam.

2.   Komisija līdz 2022. gada 15. augustam ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādā un pēc tam atjaunina saskaņotas ziņošanas saskarnes moduli valsts jūras vienloga sistēmām atbilstīgi šā panta 1. un 5. punktā minētajām specifikācijām.

3.   Komisija nodrošina dalībvalstīm saskaņotas ziņošanas saskarnes moduli un visu attiecīgo informāciju, lai to integrētu to valsts jūras vienloga sistēmā.

4.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka kopīgas funkcijas grafiskajai lietotāja saskarnei un saskaņoto digitālo izklājlapu paraugus, kas minēti 2. panta 9. punktā.

Pirmo šādu īstenošanas aktu pieņem līdz 2021. gada 15. augustam.

5.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko groza tehniskās specifikācijas, standartus un procedūras, lai nodrošinātu, ka saskaņotās ziņošanas saskarnes ir atvērtas nākotnes tehnoloģijām.

6.   Šajā pantā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 24. panta 2. punktā.

1.   Dalībvalstis ļauj deklarētājiem brīvprātīgi sniegt informāciju valsts jūras vienloga sistēmai ar datu pakalpojumu sniedzēju starpniecību, kas atbilst saskaņoto ziņošanas saskarņu moduļa prasībām.

2.   Dalībvalstis var atļaut deklarētājiem sniegt informāciju, izmantojot citus ziņošanas kanālus, ar noteikumu, ka šādu kanālu izmantošana deklarētājiem ir brīvprātīga. Šādos gadījumos dalībvalstis nodrošina, ka šādi citi kanāli attiecīgo informāciju dara pieejamu valsts jūras vienloga sistēmai.

3.   Dalībvalstis var izmantot alternatīvus veidus informācijas sniegšanai gadījumā, ja rodas īslaicīga atteice kādā no 5. un 6. pantā un 12.–17. pantā minētajām elektroniskajām sistēmām.

1.   Neskarot 11. panta 1. punktu un ja vien Savienības tiesību aktos nav prasīts citādi, dalībvalstis nodrošina, ka deklarētājam, ievērojot šo regulu, tiek prasīts sniegt informāciju tikai vienreiz par katru piestāšanu ostā un ka attiecīgie EMSWe datu kopas datu elementi tiek darīti pieejami un atkārtoti izmantoti saskaņā ar šā panta 3. punktu.

2.   Komisija nodrošina, ka kuģu identifikācijas informācija, kuģu dati un atbrīvojumi, kas sniegti valsts jūras vienloga sistēmai, tiek reģistrēti 14. pantā minētajā EMSWe kuģu datubāzē un tiek darīti pieejami jebkurām turpmākām piestāšanas reizēm Savienības ostās.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka EMSWe datu kopas datu elementi, kas sniegti, izejot no ostas Savienībā, tiek darīti pieejami deklarētājam ziņošanas pienākumu izpildei, ienākot nākamajā ostā Savienībā, ar noteikumu, ka kuģis minētā reisa laikā nav piestājis ostā ārpus Savienības. Šis punkts neattiecas uz informāciju, ko saņem, ievērojot Regulu (ES) Nr. 952/2013, izņemot tad, ja minētajā regulā ir paredzēta iespēja šādu informāciju darīt pieejamu šādam nolūkam.

4.   Visi attiecīgie EMSWe datu kopas datu elementi, kas saņemti saskaņā ar šo regulu, tiek darīti pieejami citām valsts jūras vienloga sistēmām ar SafeSeaNet sistēmas starpniecību.

5.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka šā panta 3. un 4. punktā minēto attiecīgo datu elementu sarakstu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 24. panta 2. punktā.

1.   Personas datu apstrāde, ko kompetentās iestādes veic saistībā ar šo regulu, atbilst Regulai (ES) 2016/679.

2.   Personas datu apstrāde, ko Komisija veic saistībā ar šo regulu, atbilst Regulai (ES) 2018/1725.

3.   Dalībvalstis un Komisija saskaņā ar piemērojamiem Savienības vai valstu tiesību aktiem veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu tās komerciālās un citas sensitīvas informācijas konfidencialitāti, ar kuru apmainās, ievērojot šo regulu.

1.   Šī regula neliedz veikt informācijas apmaiņu starp dalībvalstu muitas dienestiem vai starp muitas dienestiem un uzņēmējiem, izmantojot Regulas (ES) Nr. 952/2013 6. panta 1. punktā minētās elektroniskās datu apstrādes metodes.

2.   Regulas (ES) Nr. 952/2013 127. pantā minētās ievešanas kopsavilkuma deklarācijas attiecīgo informāciju, ja tas ir saderīgi ar Savienības tiesību aktiem muitas jomā, dara pieejamu valsts jūras vienloga sistēmai informatīviem mērķiem un attiecīgā gadījumā izmanto atkārtoti citiem ziņošanas pienākumiem, kas norādīti pielikumā.

3.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka šā panta 2. punktā minētās attiecīgās informācijas sarakstu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 24. panta 2. punktā.

Pirmo šādu īstenošanas aktu pieņem līdz 2021. gada 15. augustam.

1.   Komisija izveido un nodrošina to, ka ir pieejama kopēja lietotāju reģistra un piekļuves pārvaldības sistēma deklarētājiem un datu pakalpojumu sniedzējiem, kas izmanto valsts jūras vienloga sistēmu, kā arī valsts iestādēm, kas piekļūst valsts jūras vienloga sistēmai gadījumos, kad tiek prasīta autentifikācija. Minētā kopējā lietotāju reģistra un piekļuves pārvaldības sistēma paredz viena lietotāja reģistrāciju, izmantojot esošo Savienības reģistru, ar atpazīšanu Savienības līmenī, federatīvu lietotāju pārvaldību un lietotāju uzraudzību Savienības līmenī.

2.   Katra dalībvalsts norīko valsts iestādi, kas ir atbildīga par jaunu lietotāju identifikāciju un reģistrāciju, par izmaiņu veikšanu esošajos kontos un to darbības izbeigšanu, izmantojot 1. punktā minēto sistēmu.

3.   Attiecībā uz piekļuvi valsts jūras vienloga sistēmai dažādās dalībvalstīs deklarētāju vai datu pakalpojumu sniedzēju, kas reģistrēts EMSWe lietotāju reģistra un piekļuves pārvaldības sistēmā, uzskata par reģistrētu valsts jūras vienloga sistēmā visās dalībvalstīs, un tas darbojas to piekļuves tiesību robežās, ko katra dalībvalsts piešķir saskaņā ar saviem valsts noteikumiem.

4.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka tehniskās specifikācijas, standartus un procedūras, lai izveidotu 1. punktā minēto kopējo lietotāju reģistra un piekļuves pārvaldības sistēmu, tostarp 2. punktā minētās funkcijas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 24. panta 2. punktā.

Pirmo šādu īstenošanas aktu pieņem līdz 2021. gada 15. augustam.

1.   Ar noteikumu, ka saskaņoto ziņošanas saskarņu modulis ir pilnībā īstenots saskaņā ar 6. pantu, Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādā papildu brīvprātīgu kopēju adresēšanas pakalpojumu.

2.   Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka funkcionālās un tehniskās specifikācijas, kvalitātes kontroles mehānismus un procedūras kopējā adresēšanas pakalpojuma izvēršanai, uzturēšanai un izmantošanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 24. panta 2. punktā.

Pirmo šādu īstenošanas aktu pieņem līdz 2024. gada 15. augustam.

1.   Saskaņā ar 8. panta 2. punktu Komisija izveido EMSWe kuģu datubāzi, kurā ir ietverts kuģu identifikācijas informācijas un datu saraksts, kā arī ieraksti par atbrīvojumiem no ziņošanas par kuģiem.

2.   Dalībvalstis nodrošina 1. punktā minēto datu sniegšanu EMSWe kuģu datubāzei, pamatojoties uz valsts jūras vienloga sistēmai deklarētāju iesniegtiem datiem.

3.   Komisija nodrošina kuģu datubāzes datu pieejamību valsts jūras vienloga sistēmām, lai atvieglotu ziņošanu par kuģiem.

4.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka tehniskās specifikācijas, standartus un procedūras 1. punktā minētās datubāzes izveidei attiecībā uz to, lai apkopotu, glabātu, atjauninātu un nodrošinātu kuģu identifikācijas informāciju un kuģu datus, kā arī ierakstus par atbrīvojumiem no ziņošanas par kuģiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 24. panta 2. punktā.

Pirmo šādu īstenošanas aktu pieņem līdz 2021. gada 15. augustam.

1.   Komisija izveido kopēju vietu datubāzi, kurā ir ietverts SJO GISIS reģistrēto vietu kodu un ostu iekārtu kodu atsauces saraksts (14).

2.   Komisija nodrošina vietu datubāzes pieejamību valsts jūras vienloga sistēmai, lai atvieglotu ziņošanu par kuģiem.

3.   Dalībvalstis informāciju no vietu datubāzes dara pieejamu valsts līmenī, izmantojot valsts jūras vienloga sistēmu.

4.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka tehniskās specifikācijas, standartus un procedūras 1. punktā minētās kopējo vietu datubāzes izveidei, lai apkopotu, glabātu, atjauninātu un nodrošinātu vietu un ostu iekārtu kodus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 24. panta 2. punktā.

Pirmo šādu īstenošanas aktu pieņem līdz 2021. gada 15. augustam.

1.   Komisija izveido kopēju bīstamo materiālu datubāzi, kurā ir ietverts to bīstamo un piesārņojošo kravu saraksts, kas jāpaziņo saskaņā ar Direktīvu 2002/59/EK un SJO FAL 7, ņemot vērā attiecīgos datu elementus no SJO konvencijām un kodeksiem.

2.   Komisija nodrošina kopējās bīstamo materiālu datubāzes pieejamību valsts jūras vienloga sistēmām, lai atvieglotu ziņošanu par kuģiem.

3.   Datubāze ir sasaistīta ar attiecīgajiem šķirkļiem MAR-CIS datubāzē, ko izstrādājusi Eiropas Jūras drošības aģentūra (EMSA) informācijas sniegšanai par bīstamu un piesārņojošu kravu saistīto bīstamību un riskiem.

4.   Datubāzi izmanto gan kā atsauci, gan kā pārbaudes rīku valsts un Savienības līmenī ziņošanas procesa laikā, izmantojot valsts jūras vienloga sistēmu.

5.   Dalībvalstis informāciju no kopējās bīstamo materiālu datubāzes dara pieejamu valsts līmenī, izmantojot valsts jūras vienloga sistēmu.

6.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka tehniskās specifikācijas, standartus un procedūras 1. punktā minētās bīstamo materiālu kopējās datubāzes izveidei attiecībā uz to, lai apkopotu, glabātu un nodrošinātu bīstamo materiālu atsauces informāciju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 24. panta 2. punktā.

Pirmo šādu īstenošanas aktu pieņem līdz 2021. gada 15. augustam.

1.   Komisija dara pieejamu kopējo kuģu sanitāro datubāzi, kas spēj saņemt un uzglabāt datus, kas saistīti ar jūras sanitārajām deklarācijām saskaņā ar 2005. gada Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu (SVAN) 37. pantu. Personas dati par slimām personām uz klāja netiek uzglabāti minētajā datubāzē.

Dalībvalstu kompetentajām veselības iestādēm ir piekļuve datubāzei, lai saņemtu datus un apmainītos ar tiem.

2.   Dalībvalstis, kas izmanto kuģu sanitāro datubāzi, paziņo Komisijai savu valsts iestādi, kas ir atbildīga lietotāju pārvaldību saistībā ar minēto datubāzi, tostarp jaunu lietotāju reģistrāciju, kā arī izmaiņu veikšanu kontos un to slēgšanu.

3.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka tehniskās specifikācijas, standartus un procedūras 1. punktā minētās datubāzes izveidei. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 24. panta 2. punktā.

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 3. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz četru gadu laikposmu no 2019. gada 14. augusta. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms četru gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 3. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

1.   Komisijai palīdz Digitālā transporta un tirdzniecības veicināšanas komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   To piemēro no 2025. gada 15. augusta.

3.   Funkcijas, kas minētas 11. panta 2. punktā, un funkcijas, kas saistītas ar pielikuma A daļas 7. punktā norādītajiem muitas ziņošanas pienākumiem, stājas spēkā, kad sāk darboties Regulas (ES) Nr. 952/2013 6. panta 1. punktā minētās elektroniskās sistēmas, kas ir vajadzīgas minēto ziņošanas pienākumu izpildei, saskaņā ar darba programmu, ko Komisija sagatavojusi atbilstoši Regulas (ES) Nr. 952/2013 280. un 281. pantam. Komisija Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā publicē datumu, kurā ir izpildīti šajā punktā minētie nosacījumi.

PAPILDINĀJUMS

AIZSARDZĪBAS INFORMĀCIJAS VEIDLAPA VISIEM KUĢIEM, KAS AIZPILDĀMA PIRMS IENĀKŠANAS ES DALĪBVALSTS OSTĀ

(1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS) XI-2. nodaļas 9. noteikums un Regulas (EK) Nr. 725/2004 6. panta 3. punkts)

1.   Šajā regulā ir paredzēti noteikumi ar mērķi uzlabot dalībvalstu, Komisijas un Savienības aģentūru trešās valstīs izvietoto imigrācijas sadarbības koordinatoru sadarbību un koordināciju, izveidojot Eiropas imigrācijas sadarbības koordinatoru tīklu.

2.   Šī regula neskar dalībvalstu iestāžu, Komisijas un Savienības aģentūru pienākumu noteikt savu attiecīgo imigrācijas sadarbības koordinatoru uzdevumu darbības jomu un sadalījumu un to ziņošanas kārtību un imigrācijas sadarbības koordinatoru uzdevumus to kompetences ietvaros saskaņā ar Savienības un valstu tiesību aktiem, politiku vai procedūrām vai saskaņā ar īpašiem nolīgumiem, kas noslēgti ar uzņēmēju valsti vai starptautiskām organizācijām.

1.   Imigrācijas sadarbības koordinatori veic savus uzdevumus savas kompetences ietvaros, ko nosaka izvietotājas iestādes, un saskaņā ar noteikumiem, arī par personas datu aizsardzību, ko paredz Savienības un valstu tiesību akti un vienošanās vai nolīgumi, kuri noslēgti ar trešām valstīm vai starptautiskajām organizācijām.

2.   Imigrācijas sadarbības koordinatori savus uzdevumus veic, ievērojot pamattiesības kā Savienības tiesību pamatprincipus, kā arī starptautiskās tiesības, tostarp cilvēktiesību pienākumus. Viņi īpašu uzmanību pievērš neaizsargātām personām un ņem vērā migrācijas plūsmu dzimumdimensiju.

3.   Katra izvietotāja iestāde nodrošina, ka imigrācijas sadarbības koordinatori izveido un uztur tiešus kontaktus ar trešo valstu kompetentajām iestādēm, attiecīgā gadījumā arī vietējām iestādēm, un jebkādām attiecīgām organizācijām, kas darbojas trešā valstī, tostarp starptautiskajām organizācijām, jo īpaši, lai īstenotu šo regulu.

4.   Imigrācijas sadarbības koordinatori vāc informāciju izmantošanai operatīvajā līmenī, stratēģiskajā līmenī vai abos minētajos līmeņos. Šajā punktā paredzēto informāciju vāc saskaņā ar 1. panta 2. punktu, un tā neietver personas datus, neskarot 10. panta 2. punktu. Šāda informācija jo īpaši aptver šādus jautājumus:

5.   Imigrācijas sadarbības koordinatori savā starpā un ar attiecīgajām ieinteresētajām personām koordinē spēju veidošanas darbību nodrošināšanu iestādēm un citām ieinteresētajām personām trešās valstīs.

6.   Imigrācijas sadarbības koordinatori, ņemot vērā viņu īpašās zināšanas un apmācību, var sniegt palīdzību, lai:

1.   Dalībvalstis, Komisija un Savienības aģentūras sniedz informāciju ar 7. pantu izveidotajai koordinācijas padomei par saviem imigrācijas sadarbības koordinatoru izvietošanas plāniem un viņu faktisko izvietošanu, iekļaujot viņu pienākumu aprakstu un norādot izvietošanas ilgumu.

Darbības ziņojumos, kas minēti 8. panta 2. punkta c) apakšpunktā, iekļauj imigrācijas sadarbības koordinatoru izvietošanas pārskatu.

2.   Informāciju, kas minēta 1. punktā, dara pieejamu drošajā tīmekļa informācijas apmaiņas platformā, kas paredzēta 9. pantā.

1.   Imigrācijas sadarbības koordinatori, kas izvietoti vienās un tajās pašās valstīs vai reģionos, izveido vietējus vai reģionālus sadarbības tīklus un attiecīgos gadījumos sadarbojas ar valstu, kas nav dalībvalstis, izvietotiem sadarbības koordinatoriem. Šādos tīklos imigrācijas sadarbības koordinatori saskaņā ar 1. panta 2. punktu jo īpaši:

2.   Tīklus, kas paredzēti 1. punktā, koordinē un atbalsta Komisijas izvietotie imigrācijas sadarbības koordinatori. Vietās, kur Komisija neizvieto imigrācijas sadarbības koordinatorus, 1. punktā paredzētos tīklus koordinē un atbalsta Savienības aģentūru izvietotie imigrācijas sadarbības koordinatori. Vietās, kur nedz Komisija, nedz Savienības aģentūras neizvieto imigrācijas sadarbības koordinatorus, tīklu koordinē imigrācijas sadarbības koordinators, par ko vienojušies tīkla dalībnieki.

3.   Par izraudzītā tīkla koordinētāja iecelšanu vai gadījumos, ja tīkla koordinētājs nav izraudzīts, bez liekas kavēšanās informē koordinācijas padomi.

1.   Dalībvalstis var divpusēji vai daudzpusēji vienoties, ka imigrācijas sadarbības koordinatori, ko dalībvalsts ir izvietojusi trešā valstī vai starptautiskā organizācijā, rūpējas arī par vienas vai vairāku citu dalībvalstu interesēm.

2.   Dalībvalstis var arī vienoties, ka to imigrācijas sadarbības koordinatori atsevišķus uzdevumus sadala savā starpā atbilstoši savām kompetencēm un apmācībai.

3.   Ja divas vai vairākas dalībvalstis imigrācijas sadarbības koordinatoru izvieto kopīgi, minētās dalībvalstis var saņemt Savienības finansiālo atbalstu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 515/2014.

1.   Tiek izveidota Eiropas imigrācijas sadarbības koordinatoru tīkla koordinācijas padome.

2.   Koordinācijas padomes sastāvā ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts, divi Komisijas pārstāvji, viens Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras pārstāvis, viens Eiropola pārstāvis un viens EASO pārstāvis. Minētajā nolūkā katra dalībvalsts ieceļ koordinācijas padomes locekli, kā arī viņa aizstājēju, kas pārstāvēs koordinācijas padomes locekli viņa prombūtnes laikā. Koordinācijas padomes locekļus ieceļ, jo īpaši balstoties uz viņu attiecīgo pieredzi un zināšanām sadarbības koordinatoru tīklu pārvaldībā.

3.   Valstis, kas asociētas Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, piedalās koordinācijas padomē un katra ieceļ vienu pārstāvi kā locekli bez balsstiesībām. Tām ir atļauts paust savu viedokli par visiem koordinācijas padomes apspriestajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pieņemot lēmumus jautājumos, kas saistīti ar imigrācijas sadarbības koordinatoriem, kurus izvietojušas valstis, kas asociētas Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, koordinācijas padome pienācīgi ņem vērā šādu valstu pārstāvju paustos viedokļus.

4.   Ekspertus un valsts iestāžu, starptautisko organizāciju un attiecīgo Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru pārstāvjus, kas nav koordinācijas padomes locekļi, koordinācijas padome var uzaicināt piedalīties savās sanāksmēs novērotāju statusā.

5.   Koordinācijas padome var organizēt kopīgas sanāksmes ar citiem tīkliem vai organizācijām.

6.   Koordinācijas padomes priekšsēdētāja funkcijas pilda Komisijas pārstāvis. Priekšsēdētājs:

Koordinācijas padomes mērķu sasniegšanā priekšsēdētājam palīdz sekretariāts.

7.   Koordinācijas padomes sanāksmes notiek vismaz divreiz gadā.

8.   Koordinācijas padome lēmumus pieņem ar balsstiesīgo locekļu absolūtu balsu vairākumu.

9.   Koordinācijas padomes pieņemtos lēmumus attiecīgās izvietotājas iestādes paziņo attiecīgajiem imigrācijas sadarbības koordinatoriem.

1.   Koordinācijas padome trīs mēnešu laikā no pirmās sanāksmes nosaka savu reglamentu, balstoties uz priekšsēdētāja priekšlikumu. Reglamentā sīki nosaka balsošanas kārtību. Reglamentā jo īpaši paredz nosacījumus, kā loceklis var darboties cita locekļa vārdā, kā arī kvoruma prasības.

2.   Ņemot vērā Savienības prioritātes imigrācijas jomā un ievērojot šajā regulā un saskaņā ar 1. panta 2. punktu noteiktos imigrācijas sadarbības koordinatoru uzdevumus, koordinācijas padome, balstoties uz attiecīgo Savienības aģentūru nodrošinātu visaptverošu situācijas attēlu un analīzi, veic šādas darbības:

Koordinācijas padome nosūta šā punkta pirmās daļas a) un c) apakšpunktā minētos dokumentus Eiropas Parlamentam.

3.   Ņemot vērā Savienības operatīvās vajadzības imigrācijas jomā un ievērojot šajā regulā un saskaņā ar 1. panta 2. punktu noteiktos imigrācijas sadarbības koordinatoru uzdevumus, koordinācijas padome veic šādas darbības:

4.   Šā panta 2. un 3. punktā minēto darbību izpildei dalībvalstis var saņemt Savienības finansiālo atbalstu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 515/2014.

1.   Imigrācijas sadarbības koordinatori, koordinācijas padomes locekļi un 5. panta 2. punktā minētie tīkla koordinētāji savu attiecīgo uzdevumu nolūkos nodrošina, ka visa attiecīgā informācija un statistika tiek augšupielādēta un ar to apmainās drošā tīmekļa informācijas apmaiņas platformā. Minēto platformu izveido Komisija, vienojoties ar koordinācijas padomi, un to uztur Komisija.

Drošajā tīmekļa informācijas apmaiņas platformā neapmainās ar stingri konfidenciālu operatīvo tiesībaizsardzības informāciju.

2.   Informācija, ar ko apmainās drošajā tīmekļa informācijas apmaiņas platformā, ietver vismaz šādus elementus:

3.   Izņemot 2. punkta c) un d) apakšpunktā minētos datus, informācija, ar kuru apmainās drošajā tīmekļa informācijas apmaiņas platformā, neietver personas datus vai saites, caur kurām šādi personas dati ir tieši vai netieši pieejami. Piekļuve 2. punkta c) un d) apakšpunktā minētajiem datiem ir vienīgi imigrācijas sadarbības koordinatoriem, koordinācijas padomes locekļiem un pienācīgi pilnvarotiem darbiniekiem šīs regulas īstenošanas nolūkā.

4.   Eiropas Parlamentam dod piekļuvi konkrētām drošās tīmekļa informācijas apmaiņas platformas daļām, kas noteiktas koordinācijas padomes reglamentā un saskaņā ar piemērojamajiem Savienības un valstu noteikumiem un tiesību aktiem.

1.   Imigrācijas sadarbības koordinatori savus uzdevumus pilda saskaņā ar Savienības un valstu personas datu aizsardzības noteikumiem, kā arī ar šādiem noteikumiem, kas noteikti starptautiskajos nolīgumos, kuri noslēgti ar trešām valstīm vai starptautiskajām organizācijām.

2.   Imigrācijas sadarbības koordinatori var apstrādāt personas datus, lai izpildītu 3. panta 6. punktā minētos uzdevumus. Kad minētie personas dati vairs nav vajadzīgi nolūkiem, kuriem tie tika vākti vai citādi apstrādāti saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679, tos dzēš.

3.   Personas dati, kurus apstrādā saskaņā ar 2. punktu, var ietvert:

Šā punkta pirmās daļas e) apakšpunktā minētos datus apstrādā tikai 3. panta 6. punkta d) apakšpunktā minēto uzdevumu izpildei.

4.   Jebkāda apmaiņa ar personas datiem ir atļauta tikai tiktāl, cik tā nepieciešama šīs regulas nolūkos.

5.   Imigrācijas sadarbības koordinatori personas datus, ievērojot šo pantu, nosūta trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 V nodaļu.

1.   Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas piemērošanu, kad apritējuši pieci gadi no šīs regulas pieņemšanas dienas.

2.   Dalībvalstis un attiecīgās Savienības aģentūras sniedz Komisijai informāciju, kas ir vajadzīga, lai sagatavotu ziņojumu par šīs regulas piemērošanu.