1.7.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 169/1

(1)

Ekonomikas un finanšu krīze ir novedusi pie investīciju apjoma samazināšanās Savienībā. Kopš 2007. gada, kad investīciju apjoms bija sasniedzis maksimumu, tas ir samazinājies par aptuveni 15 %. Savienība jo īpaši cieš no investīciju trūkuma, ko izraisījuši fiskālie ierobežojumi dalībvalstīm, un no lēnas izaugsmes, kā rezultātā tirgū valda nenoteiktība par ekonomikas nākotni. Minētais investīciju trūkums, kas ir sevišķi smags tajās dalībvalstīs, kuras visvairāk skārusi krīze, ir palēninājis ekonomikas atveseļošanos un negatīvi ietekmē darbavietu radīšanu, ilgtermiņa izaugsmes perspektīvas un konkurētspēju, tādējādi, iespējams, neļaujot sasniegt stratēģijā “Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei noteiktos uzdevumus un mērķus. Ir jāpadara pievilcīgāka investēšana Eiropā un modernas, zināšanās balstītas ekonomikas infrastruktūrā.

(2)

Ir nepieciešama visaptveroša rīcība, lai izrautos no apburtā loka, ko rada investīciju trūkums un pieaugošās atšķirības starp reģioniem, un lai paaugstinātu uzticēšanos Savienības ekonomikai, savukārt stimuli investīcijas veicinošas vides izveidei dalībvalstīs varētu paātrināt ekonomikas atveseļošanos. Efektīvas un ekonomiski un sociāli ilgtspējīgas strukturālās reformas, kā arī fiskālā atbildība līdz ar atjaunotu stimulu investīciju finansēšanai ir līdzekļi tāda labvēlīgas attīstības loka izveidei, kurā investīciju projekti palīdz atbalstīt nodarbinātību un pieprasījumu, un izraisa ilgtspējīgu potenciālo un faktisko ražošanas apjomu starpības samazināšanos un pieaugošu izaugsmes potenciālu. Eiropas Stratēģisko investīciju fondam (ESIF), ko stiprina dalībvalstu iemaksas, jāpapildina vispārējā stratēģija Savienības konkurētspējas uzlabošanai un investīciju piesaistīšanai.

(3)

Lai maksimāli palielinātu ESIF ietekmi uz nodarbinātību, dalībvalstīm būtu jāturpina īstenot strukturālās reformas, kas ir efektīvas un ekonomiski un sociāli ilgtspējīgas, kā arī citas iniciatīvas, piemēram, mācību programmas un aktīva darba tirgus politika, atbalsts kvalitatīvu un ilgtspējīgu darbavietu radīšanas apstākļiem un investīcijas mērķtiecīgā sociālajā politikā saskaņā ar 2013. gada sociālo ieguldījumu politiskajām pamatnostādnēm. Turklāt dalībvalstīm būtu jāsāk veikt papildu darbības, piemēram, īpaši izstrādātas mācību programmas, lai pielāgotu darba ņēmēju prasmes to nozaru vajadzībām, kuras saņem atbalstu no ESIF, īpaši pielāgotus darījumdarbības pakalpojumus uzņēmumiem, lai tos sagatavotu paplašināt darbību un radīt vairāk darbavietu, kā arī atbalstu jaunizveidotiem uzņēmumiem un pašnodarbinātām personām.

(4)

G20 ar Globālo infrastruktūras iniciatīvu ir atzinusi, cik svarīgi ir veikt investīcijas pieprasījuma veicināšanā un ražīguma un izaugsmes kāpināšanā, un ir apņēmusies radīt klimatu, kas sekmē augstāku investīciju līmeni.

(5)

Ekonomikas un finanšu krīzes laikā Savienība ir veltījusi pūles, lai veicinātu izaugsmi, jo īpaši ar iniciatīvām, kas noteiktas stratēģijā “Eiropa 2020”, ar kuru izveidoja pieeju gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, un ar Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu. Eiropas Investīciju banka (EIB) arī ir pastiprinājusi savu lomu investīciju rosināšanā un veicināšanā Savienībā, kas daļēji panākts, 2013. gada janvārī palielinot kapitālu. Ir nepieciešama turpmāka rīcība, lai nodrošinātu, ka tiek atbilstoši apmierinātas Savienības investīciju un makroekonomiskās vajadzības un ka tirgū pieejamā likviditāte tiek izmantota efektīvi, un ka tiek veicināta šādas likviditātes novirzīšana dzīvotspējīgu investīciju projektu finansēšanai.

(6)

2014. gada 15. jūlijā tobrīd jaunievēlētais Komisijas priekšsēdētājs iepazīstināja Eiropas Parlamentu ar nākamās Komisijas politiskajām pamatnostādnēm. Minētajās politiskajās pamatnostādnēs tika prasīts mobilizēt “līdz EUR 300 miljardiem papildu publiskās un privātās investīcijas reālajā ekonomikā nākamo trīs gadu laikā”, lai stimulētu investīcijas darbavietu radīšanas nolūkā.

(7)

Komisija 2014. gada 26. novembrī sniedza paziņojumu “Investīciju plāns Eiropai” (“Investīciju plāns”), kurā paredzēja izveidot ESIF, pārredzamu Savienības līmeņa investīciju projektu portālu (Eiropas Investīciju projektu portāls) un investīciju konsultāciju centru (Eiropas Investīciju konsultāciju centrs – EIKC) un lika uzsvaru uz darba kārtību, ar ko novērš šķēršļus investīcijām un pabeidz iekšējā tirgus izveidi.

(8)

Eiropadome 2014. gada 18. decembrī secināja, ka “investīciju sekmēšana un tirgus nepilnību novēršana Eiropā ir būtisks politikas uzdevums” un “jaunais uzsvars uz investīcijām kopā ar dalībvalstu apņemšanos pastiprināt strukturālās reformas un īstenot uz izaugsmi vērstu fiskālo konsolidāciju dos pamatu izaugsmei un darbavietām Eiropā”. Eiropadome aicināja “EIB grupā izveidot Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF), lai laikposmā no 2015. gada līdz 2017. gadam mobilizētu 315 miljardus euro jaunās investīcijās”, un aicināja EIB grupu “2015. gada janvārī sākt rīkoties, izmantojot savu pašu kapitālu”. Eiropadome arī uzsvēra to, ka “ESIF papildinās pašreizējās ES programmas un tradicionālos EIB pasākumus”.

(9)

Komisija 2015. gada 13. janvārī sniedza paziņojumu “Elastīguma vislabākā izmantošana saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta esošajiem noteikumiem”, kurā tā sīki izklāstīja, kā tā piemēros minētos noteikumus.

(10)

Komisija 2015. gada 24. jūnijā paziņoja: “Neskarot Padomes prerogatīvas saistībā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) īstenošanu, ja pašas dalībvalstis vai valsts attīstību veicinošas bankas, kas klasificētas vispārējās valdības sektorā vai kas darbojas dalībvalsts vārdā, veic vienreizējas iemaksas ESIF vai tematiskajās vai daudzvalstu investīciju platformās, kuras izveidotas Investīciju plāna īstenošanai, tad šādas dalībvalstu iemaksas principā būtu jāuzskata par vienreizējiem pasākumiem Padomes Regulas (EK) Nr. 1466/97 (4) 5. panta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 (5) 3. panta nozīmē.”

(11)

ESIF vajadzētu būt daļai no visaptverošas stratēģijas, kuras mērķis ir mazināt nenoteiktību attiecībā uz publiskajām un privātajām investīcijām un samazināt investīciju nepietiekamību Savienībā. Stratēģijai ir trīs pīlāri: mobilizēt finansējumu investīcijām, nodrošināt, lai investīcijas sasniegtu reālo ekonomiku, un uzlabot investīciju vidi Savienībā. Stratēģijai būtu jāveicina konkurētspēja un ekonomikas atveseļošanās, un tai būtu jāpapildina mērķis panākt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju visā Savienībā. ESIF būtu jāuzskata par papildinājumu visām pārējām darbībām, kas nepieciešamas, lai samazinātu investīciju nepietiekamību Savienībā, un, tam darbojoties kā galvojuma fondam, – par stimulu jaunām investīcijām.

(12)

Investīciju vide Savienībā būtu jāuzlabo, likvidējot šķēršļus investīcijām, nodrošinot, lai nebūtu diskriminācijas atkarībā no tā, vai projekta vadība ir privāta vai publiska, nostiprinot iekšējo tirgu un uzlabojot regulatīvo paredzamību. Paziņojumā “Komisijas 2015. gada darba programma. Jauns sākums” Komisija paziņoja, ka tās “politiskā prioritāte ir regulatīvā sloga atvieglošana, vienlaikus saglabājot augstu sociālās, veselības un vides aizsardzības un patērētāju izvēles līmeni”, un ka tā pārskatīs noteikumus, “lai nodrošinātu, ka tie veicina nodarbinātības un izaugsmes programmu”. Komisijai un dalībvalstīm būtu nekavējoties jāsāk pildīt šo uzdevumu. Gan ESIF darbam, gan investīcijām Savienībā kopumā būtu jāgūst labums no šā papildu darba.

(13)

ESIF mērķim vajadzētu būt palīdzēt pārvarēt grūtības tādu stratēģisku, pārveidojošu un produktīvu investīciju finansēšanā un īstenošanā, kurām ir augsta ekonomiskā, vides un sabiedriskā pievienotā vērtība un kas dod ieguldījumu Savienības politikas mērķu sasniegšanā, piemēram, mērķu, kuri izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1287/2013 (6), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1291/2013 (7), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1315/2013 (8) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1316/2013 (9). Tam būtu jācenšas panākt tūlītēju veicinošu ietekmi uz Savienības ekonomiku un uzlabot uzņēmumiem un citām vienībām, sevišķi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un mazām vidējas kapitalizācijas sabiedrībām, piekļuvi finansējumam un paaugstināt to konkurētspēju, lai samazinātu bezdarba līmeni un veicinātu izaugsmi Savienībā.

Tādēļ ESIF būtu jāatbalsta stratēģiskas investīcijas, piemēram (bet ne tikai), kopīgu interešu projektos, kuru mērķis ir pabeigt iekšējā tirgus izveidi transporta, telesakaru un enerģētikas infrastruktūru nozarēs, tostarp transporta, energotīklu starpsavienojumu un digitālās infrastruktūras nozarēs; palielināt atjaunojamās enerģijas izmantošanu, kā arī energoefektivitāti un resursefektivitāti; atbilstoši Enerģētikas savienības prioritātēm attīstīt un modernizēt enerģētikas nozari, tostarp energoapgādes drošību; un dot ieguldījumu minēto nozaru ilgtspējīgā attīstībā un izmantot iespējamo sinerģiju starp tām. Minētajām investīcijām arī būtu jāietver kopīgu interešu projekti pilsētvides un lauku attīstībā, sociālajā jomā un vides un dabas resursu jomā; projekti, kas stiprina Savienības zinātnisko un tehnoloģisko bāzi un sniedz lielāku ieguvumu sabiedrībai, kā arī ļauj labāk izmantot inovācijas, pētniecības un tehnoloģiju attīstības politikas ekonomisko un rūpniecisko potenciālu, tostarp pētniecības infrastruktūru un izmēģinājumu un demonstrējumu iekārtas; un projekti saistībā ar cilvēkkapitālu, kultūru un veselību. Tirgus darbībā balstītiem stimuliem un ESIF sniegtajai papildvērtībai būtu jānodrošina, ka ESIF pievēršas sociāli un ekonomiski dzīvotspējīgiem projektiem, jo īpaši, lai risinātu augstu pieprasījumu pēc investīcijām vai tirgus nepilnības, neparedzot iepriekšēju sadalījumu pa nozarēm vai reģioniem.

Vienlaikus ESIF būtu jāvar atbalstīt videi draudzīgus projektus, sniegt labumu nozarēm un tehnoloģijām ar lielu izaugsmes potenciālu un dot ieguldījumu pārejā uz zaļu, ilgtspējīgu un resursefektīvu ekonomiku. Pārvarot Savienības pašreizējās investīciju grūtības un samazinot reģionālās atšķirības, ESIF būtu jācenšas stiprināt Savienības konkurētspēju, pētniecības un inovācijas potenciālu, ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, kā arī atbalstīt enerģijas un resursu patēriņa ziņā efektīvu pāreju, arī infrastruktūras pāreju, uz ilgtspējīgu aprites ekonomiku, kuras pamatā ir atjaunojamie resursi, radot stabilas darbavietas ar taisnīgu atalgojumu. ESIF būtu jāpievēršas jebkāda lieluma projektiem, kas veicina kvalitatīvu darbavietu radīšanu, ilgtspējīgu īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa izaugsmi un konkurētspēju, jo īpaši, ja šādiem projektiem ir visaugstākā pieauguma vērtība, tādējādi dodot ieguldījumu Savienības politisko mērķu sasniegšanā saskaņā ar un Līguma par Eiropas Savienību (LES) 9. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 3. pantu. Lai sasniegtu šīs regulas vispārējos mērķus, ESIF būtu jādod ieguldījums LESD 170., 173. un 179. pantā, kā arī tā 194. panta 1. punktā noteikto mērķu sasniegšanā.

(14)

ESIF būtu jāatbalsta projekti pētniecības, izstrādes un inovācijas jomā. ESIF atbalstītajām investīcijām būtu jādod ieguldījums Savienības esošo programmu un politikas nostādņu, kā arī stratēģijā “Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei noteikto uzdevumu un mērķu sasniegšanā. Tām būtu jāatbalsta Eiropadomes 2010. gada 17. jūnija secinājumu īstenošana.

(15)

ESIF būtu jāatbalsta enerģētikas nozares attīstības projekti. Paziņojumā “Pamatstratēģija spēcīgai Enerģētikas savienībai ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku” Komisija uzsvēra energoefektivitātes kā pilnvērtīga energoavota nozīmīgumu un nepārprotami norādīja, ka ESIF “dod iespēju piesaistīt apjomīgas investīcijas ēku renovācijai”. Atzīts, ka investīcijas energoefektivitātē radīs līdz 2 miljoniem darbavietu līdz 2020. gadam un, iespējams, vēl 2 miljonus darbavietu līdz 2030. gadam. Lai nodrošinātu, ka ESIF pilda savu uzdevumu radīt sviras efektu privātām investīcijām, nodrošināt darbavietas, veicināt elastīgu ekonomikas attīstību un samazināt makroekonomisko nelīdzsvarotību, ir jāpievērš īpaša uzmanība energoefektivitātei. ESIF būtu jāatbalsta projekti saskaņā ar Savienības enerģētikas, klimata un efektivitātes mērķiem, kas noteikti stratēģijā “Eiropa 2020” un klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un kas cenšas sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei mērķus.

(16)

ESIF būtu jāatbalsta transporta infrastruktūras, iekārtu un inovatīvu transporta tehnoloģiju izstrādes projekti. ESIF atbalstam transporta infrastruktūrai būtu jāveicina Regulu (ES) Nr. 1315/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 mērķi, izveidojot jaunu vai nodrošinot trūkstošu infrastruktūru, kā arī modernizējot un atjauninot esošos objektus, vienlaikus ļaujot finansēt pētniecības un inovācijas darbības minētajā nozarē. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš sinerģijas projektiem, kas stiprina saikni starp transporta, telesakaru un enerģētikas nozarēm, un arī vieda un ilgtspējīga pilsētas transporta projektiem.

(17)

ESIF būtu jāsniedz finansiāls atbalsts vienībām, kam ir ne vairāk kā 3 000 darbinieku, īpašu uzmanību pievēršot MVU un mazām vidējas kapitalizācijas sabiedrībām. Labākai piekļuvei finansējumam būtu jāsniedz īpašs labums MVU, tostarp jaunu uzņēmumu un no augstskolām atvasinātu uzņēmumu dibināšanai, sociālās ekonomikas uzņēmumiem un bezpeļņas organizācijām.

(18)

ESIF būtu jāatbalsta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) izstrādes un ieviešanas projekti, tostarp kopīgu interešu projekti, kuru mērķis ir pabeigt iekšējā tirgus izveidi telesakaru un digitālās infrastruktūras jomā.

(19)

ESIF būtu jāatbalsta projekti vides un resursefektivitātes jomā, tostarp dabas resursu jomās.

(20)

ESIF būtu jāatbalsta projekti cilvēkkapitāla, kultūras un veselības jomā, tostarp projekti izglītības, apmācības, IKT prasmju attīstības un digitālās izglītības jomā, kā arī projekti kultūras un radošajā nozarē, tūrisma un sociālajās jomās. Investīcijām šajās jomās būtu jāīsteno visaptveroša pieeja, ar kuru katrā konkrētā gadījumā pienācīgi ņem vērā izglītības un kultūras patieso vērtību.

(21)

Daudziem MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrībām Savienībā nepieciešama palīdzība, lai piesaistītu tirgus finansējumu, jo īpaši attiecībā uz investīcijām, kas saistītas ar augstāku riska pakāpi. ESIF būtu jāpalīdz minētajiem uzņēmumiem pārvarēt kapitāla trūkumu, tirgus nepilnības un finansiālo sadrumstalotību, kas izraisa nevienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienībā, ļaujot EIB un Eiropas Investīciju fondam (EIF), kā arī valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm, investīciju platformām vai fondiem veikt tiešu un netiešu pašu kapitāla iepludināšanu, kā arī sniegt galvojumu kredītu augstas kvalitātes vērtspapīrošanai un citus produktus, ko sniedz, tiecoties realizēt ESIF mērķus.

(22)

ESIF jāizveido kā daļa no EIB. ESIF darbs, sniedzot finansējumu MVU, mazām vidējas kapitalizācijas sabiedrībām un citām vienībām, jāveic galvenokārt ar EIF starpniecību.

(23)

ESIF būtu jānodrošina plašs finanšu produktu klāsts, tostarp pašu kapitāla produkti, parāda produkti un galvojumi, lai vislabāk nodrošinātu individuālā projekta vajadzības. Šādam plašam produktu klāstam būtu jāļauj ESIF pielāgoties tirgus vajadzībām, vienlaicīgi veicinot privātās investīcijas projektos. ESIF nebūtu jāaizstāj privātā tirgus finansējums vai produkti, ko sniedz valsts attīstību veicinošas bankas vai iestādes, bet tam vajadzētu darboties kā privātā finansējuma katalizatoram, risinot tirgus nepilnības tā, lai nodrošinātu visefektīvāko un stratēģiski pareizāko publiskās naudas izlietojumu, un tam būtu jādarbojas kā līdzeklim turpmākai kohēzijas veicināšanai visā Savienībā.

(24)

Lai labāk aizsargātu un izmantotu komerciālos un ekonomiskos ieguvumus no Savienības līdzfinansētām iniciatīvām, ESIF projektu dalībniekiem – ja tas iespējams – būtu jāievēro Pētniecības un inovācijas pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1291/2013 paredzēto noteikumu kopums, kas attiecas uz projektu rezultātu izmantošanu un izplatīšanu, tostarp to aizsardzību, ievērojot intelektuālā īpašuma tiesības.

(25)

ESIF ietekme uz darbavietu radīšanu un – ja tas iespējams – uz to kvalitāti būtu sistemātiski jāuzrauga, izmantojot ikgadēju novērtējumu, kurā apkopoti saskaņā ar šo regulu atbalstītu EIB finansēšanas un investīciju operāciju rezultāti un ietekme.

(26)

ESIF būtu jānodrošina papildvērtība, palīdzot risināt tirgus nepilnības vai nepietiekamu investīciju situācijas un atbalstot operācijas, ko EIB, EIF vai no esošajiem Savienības finanšu instrumentiem bez ESIF atbalsta nevarētu īstenot vai nevarētu īstenot tikpat lielā mērā laikposmā, kad var izmantot saskaņā ar šo regulu izveidoto galvojumu (ES galvojums). Tādēļ ESIF parasti būtu jāpievēršas projektiem, kuriem ir augstāks riska profils, nekā tiem, kurus atbalsta ar EIB ierastajām operācijām.

(27)

ESIF būtu jāpievēršas investīcijām, kuras varētu būt ekonomiski un tehniski dzīvotspējīgas, ko apliecina Savienības standartiem atbilstoša izmaksu un ieguvumu analīze. Vienlaikus investīcijām būtu jāatbilst konkrētām ESIF finansējuma piešķiršanas prasībām.

(28)

ESIF būtu jāpievēršas investīcijām ar atbilstīgu riska pakāpi, kas parasti ir augstāka, nekā EIB ierastajām operācijām, bet kuras tomēr atbilst Savienības politikas nostādnēm, tostarp gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes mērķiem, kvalitatīvu darbavietu radīšanai, ekonomiskai, sociālai un teritoriālai kohēzijai, kā arī atbilst konkrētām ESIF finansējuma piešķiršanas prasībām.

(29)

ESIF būtu jānodrošina ar atbilstīgu pārvaldes struktūru, kurai vajadzētu būt samērīgai ar tā vienīgo mērķi – nodrošināt atbilstīgu ES galvojuma izmantošanu. Minētajā pārvaldes struktūrā vajadzētu būt valdei, rīkotājdirektoram un investīciju komitejai. Tai nebūtu jāpārņem EIB lēmumu pieņemšana vai jāiejaucas tajā, nedz arī jāaizstāj tās vadības struktūras. Valdei jo īpaši būtu jānosaka ESIF stratēģiskā ievirze un noteikumi, kas nepieciešami tā darbībai. Rīkotājdirektoram būtu jāatbild par ESIF ikdienas pārvaldību un būtu jāveic Investīciju komitejas sanāksmju sagatavošanas darbs.

(30)

Investīciju komitejai pārredzami un neatkarīgi būtu jāpieņem lēmumi par to, kā izmantot ES galvojumu potenciālajiem projektiem un operācijām, ko īsteno kopā ar valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm vai investīciju platformām. Investīciju komitejas sastāvā vajadzētu būt astoņiem neatkarīgiem ekspertiem, kuri pārstāv plašu speciālo zināšanu spektru, kā norādīts šajā regulā, un rīkotājdirektoram. Investīciju komitejai par savu darbu būtu jāatskaitās Valdei, kurai būtu jāuzrauga ESIF mērķu izpilde un pastāvīgi jāraugās, lai Investīciju komitejas locekļi pildītu savus pienākumus saskaņā ar šo regulu.

(31)

Lai ESIF varētu atbalstīt investīcijas, Savienībai būtu jāpiešķir ES galvojums, kuram nevienā brīdī nebūtu jāpārsniedz EUR 16 000 000 000. Galvojuma segums, ja to sniedz uz portfeļa bāzes, būtu jāierobežo atkarībā no instrumenta veida – piemēram, parāda produkti, kapitāla produkti vai galvojumi – kā procentuāla daļa no nenokārtoto saistību portfeļa apjoma. Paredzams, ka ES galvojumu apvienojot ar EUR 5 000 000 000, ko sniegs EIB, ESIF atbalstam būtu jārada EUR 60 800 000 000 papildu investīcijas no EIB un EIF. Paredzams, ka ESIF atbalstītie EUR 60 800 000 000 trīs gadu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas radīs turpmākas investīcijas Savienībā kopsummā par EUR 315 000 000 000. Lai palielinātu Investīciju plāna ietekmi, ir vēlams, lai tajā piedalītos dalībvalstis. Būtu jānodrošina, lai galvojumi, kas piesaistīti projektiem, kuri ir pabeigti bez galvojuma izlietojuma, būtu pieejami jaunu operāciju atbalstīšanai.

(32)

Trīs gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisijai būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums, kas ietver neatkarīgu novērtējumu par šīs regulas piemērošanu. Minētajā ziņojumā būtu jānorāda, vai ESIF sasniedz savus mērķus un vai īpaša shēma, kas atbalsta investīcijas Savienībā, ir pamatota. Ziņojumā jo īpaši būtu jānovērtē šajā regulā noteikto vispārējo mērķu sasniegšana, privātā kapitāla mobilizēšana, kā arī jāsniedz ESIF sniegtās papildvērtības, ESIF atbalstīto operāciju riska profila un ESIF makroekonomiskā ietekmes, tostarp tā ietekmes uz izaugsmi un nodarbinātību, novērtējums. Ja ziņojumā secina, ka ir pamatoti uzturēt investīciju atbalsta shēmu, Komisijai attiecīgā gadījumā būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikums grozīt šo regulu, jo īpaši, lai noteiktu jaunu investīciju laikposmu, nodrošinot investīciju nepārtrauktību un atbilstīgu finansējumu. Ja ziņojumā secina, ka ESIF nesasniedz savus mērķus un nav pamatoti uzturēt investīciju atbalsta shēmu, Komisijai attiecīgā gadījumā būtu jāiesniedz priekšlikums, lai nodrošinātu netraucētu ESIF darbības izbeigšanu, vienlaikus saglabājot ES galvojumu operācijām, kuras jau ir apstiprinātas saskaņā ar šo regulu.

(33)

EIB finansēs ESIF operācijas, veicot tirgus emisijas. Eiropas Centrālā banka ir paziņojusi par savu lēmumu iekļaut EIB obligācijas to obligāciju sarakstā, kuras ir atbilstošas saskaņā ar ECB publiskā sektora aktīvu iegādes programmu (PSIP).

(34)

Lai pēc iespējas ātrāk sasniegtu sākotnējo mērķi EUR 315 000 000 000, valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm un investīciju platformām un fondiem ar ES galvojuma atbalstu būtu jāspēlē nozīmīga loma, identificējot dzīvotspējīgus projektus, attīstot un attiecīgā gadījumā apvienojot projektus un piesaistot potenciālos investorus. Šajā ziņā vajadzētu būt iespējai izveidot daudzvalstu platformas, lai veicinātu pārrobežu projektus vai projektu grupas dažādās dalībvalstīs.

(35)

Attiecīgā gadījumā investīciju platformas var apvienot līdzinvestorus, publiskās iestādes, ekspertus, izglītības, apmācības un pētniecības iestādes, attiecīgos sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, kā arī citus attiecīgos dalībniekus Savienības, valsts un reģionālā līmenī.

(36)

Lai varētu turpmāk palielināt ESIF resursus, būtu jāļauj tajā piedalīties trešām personām, tostarp dalībvalstīm. Citām trešām personām, piemēram, reģionālām valdībām, valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm, reģionālām bankām vai publiskām aģentūrām, kas pieder dalībvalstīm vai ko dalībvalstis kontrolē, kā arī privātā sektora vienībām un vienībām ārpus Savienības, arī būtu jāvar sniegt tiešu ieguldījumu ESIF ar noteikumu, ka tam piekrīt Valde. Trešās personas līdzdalībai ESIF nebūtu jāpiešķir minētajai trešai personai dalība Valdē vai kādas citas ar ESIF pārvaldības struktūru saistītas tiesības.

(37)

Ar šo regulu nebūtu jāliedz vienībām, kas pārvalda projektus Savienībā, veidot vai paplašināt sadarbību ar trešo valstu partneriem.

(38)

ESIF vajadzētu būt iespējai atbalstīt privātu fondu struktūras, piemēram, Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondus (EIIF). EIIF, kuri atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/760 (10) prasībām, pievēršas ilgtermiņa aktīvu kategorijām, kas ļauj tiem būt nozīmīgiem spēlētājiem, kuri darbojas kā papildu instruments publisku vai publisku un privātu investīciju nogādāšanai plašākā ekonomikā. Savas investīciju politikas dēļ EIIF var pildīt tiem noteikto prioritārā instrumenta uzdevumu īstenot Investīciju plānu. Komisijai būtu jāuzskata par prioritāriem visi EIIF pieteikumi EIB finansējuma saņemšanai un jāracionalizē to izskatīšanas procesi.

(39)

Trešām personām būtu jāvar līdzfinansēt projektus kopā ar ESIF – vai nu katru projektu atsevišķi, vai arī ar investīciju platformu starpniecību.

(40)

Lai mobilizētu investīcijas gan valsts, gan reģionālā līmenī, EIB būtu jāvar piešķirt galvojumu, kura ir pretgalvota ar ES galvojumu, valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm un investīciju platformām vai fondiem, attiecīgā gadījumā cenšoties atvieglot kapitāla prasības. Šādas operācijas būtu jāuzskata par ESIF operācijām.

(41)

Ņemot vērā vispārējo mērķi nodrošināt tādu regulatīvo vidi, kas veicina investīcijas, un ņemot vērā, ka infrastruktūras aktīviem ir raksturīgs zems saistību nepildīšanas un augsts atgūšanas līmenis un ka infrastruktūras projektu finansējumu var uzskatīt par līdzekli institucionālo investoru aktīvu portfeļa dažādošanai, būtu jāpārskata attieksme pret investīcijām infrastruktūrā, kā tā pašlaik noteikta attiecīgajos Savienības prudenciālo prasību tiesību aktos.

(42)

ESIF būtu jāpapildina reģionālās, valstu un Savienības programmas, kas jau tiek īstenotas, kā arī esošās EIB operācijas un darbības. Šajā ziņā būtu jāveicina visu esošo un piešķirto Savienības līdzekļu pilnīga izmantošana saskaņā ar esošajiem noteikumiem. Ja ir izpildīti visi attiecīgie atbilstības kritēriji, dalībvalstīm būtu jāvar izmantot jebkāda veida Savienības finansējumu, lai palīdzētu finansēt kritērijiem atbilstošus projektus, ko atbalsta ar ES galvojumu, un lai atbalstītu valsts attīstību veicinošas bankas vai iestādes un investīciju platformas vai fondus. Minētās pieejas elastīgumam būtu maksimāli jāpalielina iespējas piesaistīt investorus investīciju jomās, kurām pievēršas ESIF.

(43)

Dalībvalstīm būtu jāvar izmantot Eiropas strukturālos un investīciju fondus, lai dotu ieguldījumu kritērijiem atbilstošu un ar ES galvojumu atbalstītu projektu finansēšanā saskaņā ar mērķiem, principiem un noteikumiem, kas izklāstīti šiem fondiem piemērojamā tiesiskajā regulējumā, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1303/2013 (11), un attiecīgajiem partnerības nolīgumiem. Komisijai būtu jāvar sniegt vadlīnijas, lai nodrošinātu, ka Savienības instrumentu un ES galvojuma atbalstīta EIB finansējuma kombinēta izmantošana ļauj sasniegt atbilstošu papildināmības un sinerģijas līmeni.

(44)

Ņemot vērā, ka Savienībā nepieciešama steidzama rīcība, ir iespējams, ka EIB un EIF 2015. gada laikā un līdz brīdim, kad stāsies spēkā šī regula, tiks noslēgts ESIF nolīgums un iecelti visi Investīciju komitejas locekļi un rīkotājdirektors, būs finansējuši papildu projektus, kas neietilpst to ierastajā darbības profilā. Lai pēc iespējas palielinātu labumu no šajā regulā paredzētajiem pasākumiem, vajadzētu būt iespējai šādus papildu projektus iekļaut ES galvojuma segumā, ja tie atbilst būtiskajiem kritērijiem, kas izklāstīti šajā regulā.

(45)

EIB finansēšanas un investīciju operācijas, ko atbalsta ESIF, būtu jāpārvalda saskaņā ar pašas EIB noteikumiem un procedūrām, tostarp ar atbilstīgiem kontroles pasākumiem un pasākumiem, kuru mērķis ir nepieļaut izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kā arī saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem un procedūrām, kas saistīti ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Revīzijas palātu, tostarp saskaņā ar 2003. gada 27. oktobra trīspusējo līgumu starp Eiropas Komisiju, Eiropas Revīzijas palātu un Eiropas Investīciju banku.

(46)

Paturot prātā, ka Revīzijas palātas veiktais darbs ir svarīgs LESD 319. pantā noteiktās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras pamatelements, būtu jānodrošina, ka, piemērojot šo regulu, pilnībā tiek ievērotas visas Revīzijas palātas tiesības veikt revīziju, kā noteikts LESD 287. pantā.

(47)

EIB būtu regulāri jāizvērtē ESIF atbalstītās operācijas un par tām jāziņo, lai novērtētu to atbilstību, rezultātus un ietekmi, tostarp šo operāciju nodrošināto papildvērtību un pievienoto vērtību, kā arī lai noteiktu aspektus, kas varētu uzlabot turpmākās darbības. Šādi novērtējumi un ziņojumi būtu jāpublisko, un tiem būtu jāveicina pārskatatbildība un ilgtspējas analīze.

(48)

Īstenojot investīciju pamatnostādnes un citus attiecīgos noteikumus saskaņā ar šo regulu, Investīciju komitejai būtu pilnībā jāņem vērā nepieciešamība novērst jebkādu diskrimināciju, jo īpaši attiecībā uz pieejamību, kas jānodrošina personām ar invaliditāti. Īpaši būtu jāņem vērā dzimumu līdztiesība un dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana.

(49)

Līdztekus finansēšanas un investīciju operācijām, kuras tiks veiktas, izmantojot ESIF, būtu jāizveido Eiropas Investīciju konsultāciju centrs (EIKC). EIKC būtu jāsniedz pastiprināts atbalsts projektu izstrādei un sagatavošanai visā Savienībā, pamatojoties uz speciālajām zināšanām, ko ieguvusi Komisija, EIB, valsts attīstību veicinošas bankas vai iestādes un Eiropas strukturālo un investīciju fondu pārvaldības iestādes. Būtu jāizveido vienots kontaktpunkts jautājumiem, kas saistīti ar tehnisko palīdzību investīcijām Savienībā, un būtu jāuzlabo tehniskā palīdzība, kuru projektu atbalstītājiem sniedz vietējā līmenī. EIKC sniegtajiem jaunajiem pakalpojumiem būtu jāpapildina pakalpojumi, kas jau ir pieejami saskaņā ar citām Savienības programmām, tādējādi nekā neietekmējot saskaņā ar minētajām programmām sniegtā atbalsta līmeni un iespējas. Minētie papildu pakalpojumi būtu atbilstīgi jāfinansē. EIKC būtu bez maksas jāsniedz speciālās zināšanas publiskiem projektu atbalstītājiem, lai nodrošinātu taisnīgu piekļuvi ESIF finansējumam visā Savienībā. Kad tas iespējams, EIKC būtu cieši jāsadarbojas ar līdzīgām struktūrām valsts, reģionālā vai pašvaldību līmenī. Maksas, ko par EIKC tehniskās palīdzības sniegšanu papildus esošajām Savienības programmām iekasē no MVU, būtu jāierobežo vienas trešdaļas apmērā no to pašizmaksas. EIB arī būtu līdz 2016. gada 1. septembrim un pēc tam reizi gadā jāiesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai ziņojums par EIKC saņemtajām maksām un sniegtajiem pakalpojumiem, lai varētu efektīvi izvērtēt finansējuma vajadzības, nepārsniedzot maksimālo summu EUR 20 000 000 gadā.

(50)

EIKC būtu jo īpaši jāizmanto laba prakse no esošajām programmām, tādām kā ELENA (Eiropas vietējais enerģijas atbalsts), EEEF (Eiropas Energoefektivitātes fonds), JEREMIE (Eiropas apvienotie resursi mazajiem, vidējiem un mikrouzņēmumiem), JASPERS (Kopēja palīdzība projektu sagatavošanai Eiropas reģionos), JESSICA (Eiropas apvienotais atbalsts ilgtspējīgiem ieguldījumiem pilsētu teritorijā) un JASMINE (Vienotā rīcība mikrofinanšu institūciju atbalstam Eiropā).

(51)

Lai segtu riskus, kas saistīti ar ES galvojumu EIB, būtu jāizveido galvojuma fonds (“galvojuma fonds”). Galvojuma fonds būtu jāizveido, pakāpeniski iemaksājot tajā no Savienības vispārējā budžeta. Galvojuma fondam turpmāk būtu jāsaņem arī ieņēmumi no projektiem, kurus atbalsta ESIF, un summas, kas atgūtas no saistības neizpildījušiem parādniekiem, ja galvojuma fonds jau ir izmaksājis galvojumu EIB. Jebkurš pārpalikums, kas galvojuma fondā izveidojies, koriģējot mērķapjomu vai no atlīdzības summām, kuras palikušas pāri pēc tam, kad ir pilnībā atjaunota ES galvojuma sākotnējā summa EUR 16 000 000 000, būtu jāieskaita atpakaļ Savienības vispārējā budžetā kā iekšējie piešķirtie ieņēmumi, lai papildinātu tās budžeta pozīcijas, kuras varētu būt izmantotas līdzekļu pārdalīšanai, pārvietojot tos uz galvojuma fondu.

(52)

Galvojuma fonds ir paredzēts tam, lai sniegtu likviditātes nodrošinājumu Savienības vispārējam budžetam pret zaudējumiem, kas ESIF radušies, īstenojot savus mērķus. Pieredze, kas gūta saistībā ar tādām investīcijām, kādas atbalstīs ESIF, liecina, ka resursu īpatsvaram galvojuma fondā vajadzētu būt 50 % no kopējām ES galvojuma saistībām.

(53)

Visiem maksājumiem galvojuma fondā un budžeta lēmumiem, kas citādi ir saistīti ar ESIF darbību, būtu pilnībā jāatbilst daudzgadu finanšu shēmas noteikumiem, un tiem būtu vajadzīgs Eiropas Parlamenta un Padomes apstiprinājums, ko sniedz ikgadējā budžeta procedūrā.

(54)

Lai daļēji finansētu ieguldījumu no Savienības vispārējā budžeta, būtu jāsamazina finansējums, kas pieejams no “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un no Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1316/2013.

(55)

Savienībā ir ievērojams skaits projektu, kuri varētu būt ekonomiski un tehniski dzīvotspējīgi, bet kuri netiek finansēti, jo attiecībā uz šādiem projektiem trūkst noteiktības un pārredzamības. Daudzos gadījumos tas ir tāpēc, ka privātie investori nezina par šādiem projektiem vai arī tiem trūkst informācijas, lai varētu novērtēt investīciju riskus, tostarp regulatīvos riskus. Komisijai ar EIB atbalstu būtu jāveicina, ka tiek izveidots pārredzams investīcijām piemērotu Savienības pašreizējo un turpmāk iespējamo investīciju projektu portāls (Eiropas investīciju projektu portāls – EIPP). EIPP būtu jānodrošina, ka regulāri un strukturēti tiek publiskota informācija par investīciju projektiem, lai nodrošinātu, ka investoriem ir pieejama pārredzama un ticama informācija, pienācīgi nodrošinot darījumdarbības noslēpumu aizsardzību.

(56)

Dalībvalstīm sadarbībā ar reģionālajām un vietējām iestādēm būtu jāvar dot ieguldījumu EIPP izveidē un pārvaldē, tostarp sniedzot Komisijai informāciju par investīciju projektiem to teritorijā. Pirms EIPP darbības sākuma Komisijai ar EIB līdzdalību būtu jāveic atbilstīgas apspriešanās ar dalībvalstīm, ekspertiem un ieinteresētajām personām par principiem un pamatnostādnēm attiecībā uz projektiem, kas iekļaujami EIPP, tostarp par mehānismiem, lai novērstu tādu projektu publicēšanu, kas varētu apdraudēt valsts drošību, un par veidnēm informācijas publicēšanai par atsevišķiem projektiem.

(57)

Nolūkā nodrošināt projektu pamanāmību investoriem, kā arī informatīvā nolūkā EIPP būtu jāiekļauj projekti no visas Savienības. Vajadzētu būt iespējai iekļaut projektus, ko pilnībā var finansēt privātais sektors vai ko var finansēt ar citu Savienības vai valsts līmeņa instrumentu palīdzību. Projekta iekļaušanai EIPP nebūtu jānozīmē, ka tam ir pieejams kāds publisks finansiālais atbalsts Savienības vai valsts līmenī, nedz arī to, ka tas nav pieejams.

(58)

Lai Eiropas iedzīvotājiem būtu nodrošināta pārskatatbildība, EIB būtu regulāri jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par paveikto un par ESIF ietekmi un operācijām, jo īpaši par papildvērtību, ko ESIF operācijas nodrošina salīdzinājumā ar EIB ierastajām operācijām, tostarp īpašajām darbībām. Pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma Valdes priekšsēdētājam un rīkotājdirektoram būtu jāpiedalās uzklausīšanas sanāksmēs un noteiktā termiņā jāatbild uz jautājumiem. Komisijai būtu regulāri jāziņo par galvojuma fonda stāvokli.

(59)

Lai nodrošinātu, ka nebūtiski šīs regulas II pielikumā izklāstīto investīciju pamatnostādņu elementi tiek ātri un elastīgi pielāgoti tirgus apstākļiem un investīciju videi Savienībā vai atsevišķās tās daļās, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras saskaņā ar LESD 290. pantu pieņemt aktus, ar kuriem groza attiecīgas minēto investīciju pamatnostādņu daļas, nesvītrojot nevienu no minēto pamatnostādņu daļām pilnībā. Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz rezultātu pārskata pieņemšanu, kurš jāizmanto Investīciju komitejai, lai nodrošinātu ES galvojuma iespējamās un faktiskās izmantošanas neatkarīgu un pārredzamu novērtējumu. Ņemot vērā ESIF unikālo raksturu un EIB galveno lomu tā uzbūvē, ir atbilstīgi, ka Komisija uztur ciešu dialogu ar EIB saistībā ar rezultātu pārskata pieņemšanu un jebkādiem pielāgojumiem investīciju pamatnostādnēs un rezultātu pārskatā. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(60)

ESIF unikālo iezīmju dēļ nepieciešams pielikt īpašas pūles, lai stātos spēkā deleģētais akts, ar ko pirmo reizi izveido rezultātu pārskatu. Vienlaikus būtu jānodrošina, lai Eiropas Parlaments un Padome, kā paredzēts šajā regulā, varētu efektīvi izmantot savas tiesības izteikt iebildumus saskaņā ar LESD 290. panta 2. punktu. Tādēļ būtu jānosaka, ka laikposms, kurā var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu, ar kuru pirmo reizi izveido rezultātu pārskatu, izņēmuma kārtā ir trīs nedēļas, ko pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas var pagarināt vēl par trīs nedēļām. Komisijai saistībā ar minētā deleģētā akta nosūtīšanu būtu jāņem vērā gan šis iebildumu izteikšanas laikposms, gan arī Eiropas Parlamenta un Padomes procedūras.

(61)

Nosakot ESIF operāciju cenu līmeņus saskaņā ar EIB cenu noteikšanas principiem, būtu pienācīgi jāņem vērā tirgus nepilnības un neizmantotās nišas un nepieciešamība rosināt papildu investīcijas. Ar ES galvojumu saistītie ESIF ieņēmumi būtu jāizmanto ES galvojuma budžeta nodrošinājumam.

(62)

Komisijai un EIB būtu jānoslēdz nolīgums, kurā precizēti šajā regulā paredzētie nosacījumi par to, kā tās veic ESIF pārvaldību. Minētajam nolīgumam nebūtu jāskar nedz Savienības likumdevēja, nedz budžeta lēmējinstitūcijas, nedz EIB kompetence, kā tā noteikta Līgumos, un tāpēc tam būtu jāattiecas tikai uz elementiem, kam ir galvenokārt tehnisks un administratīvs raksturs un kas, lai gan nav būtiski, ir nepieciešami efektīvai ESIF īstenošanai.

(63)

Tā kā šīs regulas mērķus, proti, atbalstīt investīcijas Savienībā un nodrošināt vienībām labāku piekļuvi finansējumam, ciktāl tiek skarti finansiāli ierobežojumi investīcijām, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo dalībvalstīm ir atšķirīgas fiskālās investīciju finansēšanas spējas, bet mēroga un ietekmes dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

1)

“ESIF nolīgums” ir juridisks instruments, ar kuru Komisija un EIB precizē šajā regulā paredzētos nosacījumus attiecībā uz ESIF pārvaldību;

2)

“EIKC nolīgums” ir juridisks instruments, ar kuru Komisija un EIB precizē šajā regulā paredzētos nosacījumus attiecībā uz EIKC īstenošanu;

3)

“valsts attīstību veicinošas bankas vai iestādes” ir juridiskas personas, kuras profesionāli veic finanšu darbības un kuras dalībvalsts vai dalībvalsts struktūra ir pilnvarojusi centrālā, reģionālā vai vietējā līmenī veikt attīstības vai veicināšanas darbības;

4)

“investīciju platformas” ir īpašam nolūkam paredzēti instrumenti, pārvaldīti konti, ar līgumu izveidoti līdzfinansēšanas vai riska dalīšanas mehānismi vai citādi izveidoti mehānismi, ko vienības izmanto, lai virzītu finanšu ieguldījumu vairāku investīciju projektu finansēšanai, un tās var būt:

5)

“mazie un vidējie uzņēmumi” jeb “MVU” ir mikrouzņēmumi un mazie un vidējie uzņēmumi, kā definēts Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK (12) pielikuma 2. pantā;

6)

“mazas vidējas kapitalizācijas sabiedrības” ir vienības, kam ir līdz 499 darbiniekiem un kas nav MVU;

7)

“vidējas kapitalizācijas sabiedrības” ir vienības, kam ir līdz 3 000 darbinieku un kas nav MVU vai mazas vidējas kapitalizācijas sabiedrības;

8)

“papildvērtība” ir papildvērtība, kā tā definēta 5. panta 1. punktā.

a)

investīcijas;

b)

lielāku piekļuvi finansējumam vienībām, kam ir līdz 3 000 darbinieku, īpašu uzmanību pievēršot MVU un mazām vidējas kapitalizācijas sabiedrībām.

a)

ESIF izveidi, tostarp:

b)

ESIF pārvaldības kārtību saskaņā ar 7. pantu, neskarot Protokolu (Nr. 5) par Eiropas Investīciju bankas statūtiem, kas pievienots LES un LESD (“EIB statūti”), tostarp:

c)

ES galvojumu, kam jābūt beznosacījumu neatsaucamai pirmās prasības galvojumam EIB labā, tostarp:

d)

saskaņā ar šo regulu, jo īpaši tās 7. panta 12. punktu un 9. panta 5. punktu, tās II pielikumu, kā arī ievērojot visus atbilstoši šai regulai pieņemtos deleģētos aktus, kārtību, kādā Investīciju komiteja apstiprina ES galvojuma izmantošanu individuāliem projektiem vai investīciju platformu vai fondu vai valsts attīstību veicinošu banku vai iestāžu atbalstīšanai;

e)

procedūrām investīciju priekšlikumu iesniegšanai un apstiprināšanai ES galvojuma izmantošanai, tostarp:

f)

ziņošanu, uzraudzību un pārskatatbildību attiecībā uz ESIF, tostarp:

g)

saskaņā ar 18. pantu – ESIF darbības novērtēšanu;

h)

ESIF komunikācijas un veicināšanas stratēģiju;

i)

procedūras un nosacījumus ESIF nolīguma grozīšanai pēc Komisijas vai EIB iniciatīvas, tostarp pienākumu ziņot Eiropas Parlamentam un Padomei par šādu grozīšanu;

j)

jebkādus citus administratīvus vai organizatoriskus nosacījumus, kas nepieciešami ESIF pārvaldībai, ciktāl tie ļauj atbilstīgi izmantot ES galvojumu;

k)

noteikumus par dalībvalstu ieguldījumu ESIF galvojuma veidā vai skaidrā naudā un par citu trešo personu ieguldījumu tikai skaidrā naudā, kas nedod minētajām dalībvalstīm vai citām trešām personām nekādas tiesības piedalīties Valdes lēmumu pieņemšanā un balsošanā.

a)

ESIF darbības, ko veic EIF, pārvalda EIF vadības struktūras;

b)

ESIF darbībām, ko veic EIF, piemēro ziņošanas prasības saskaņā ar 16. pantu;

c)

atlīdzību, kas Savienībai pienākas no finansēšanas un investīciju operācijām, uz ko attiecas šī regula, sniedz pēc tam, kad ir atskaitīti maksājumi, kas jāveic saistībā ar pieprasījumiem izlietot ES galvojumu, un attiecīgās izmaksas saskaņā ar 9. panta 6. punktu un EIKC nolīgumu.

a)

ir ekonomiski dzīvotspējīgi saskaņā ar Eiropas standartiem atbilstošu izmaksu un ieguvumu analīzi, ņemot vērā privātu un publisku partneru iespējamu atbalstu un līdzfinansējumu projektam;

b)

atbilst Savienības politikas nostādnēm, tostarp gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes, kvalitatīvu darbavietu radīšanas un ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķim;

c)

sniedz papildvērtību;

d)

ja iespējams, maksimāli palielina privātā sektora kapitāla mobilizēšanu; un

e)

ir tehniski dzīvotspējīgi.

a)

ESIF stratēģisko ievirzi, tostarp ES galvojuma piešķiršanu infrastruktūras un inovācijas klasē un jebkādus lēmumus, kas jāpieņem saskaņā ar 11. panta 3. punktu un II pielikuma 7. punkta b) apakšpunktu;

b)

ESIF darbībai nepieciešamās darbības nostādnes un procedūras;

c)

noteikumus, kas piemērojami operācijām, ko veic ar investīciju platformām un valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm;

d)

ESIF riska profilu.

a)

pētniecība, izstrāde un inovācija;

b)

transporta infrastruktūras un inovatīvas transporta tehnoloģijas;

c)

enerģētikas infrastruktūras, energoefektivitāte un atjaunojamā enerģija;

d)

informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras;

e)

vides aizsardzība un pārvaldība;

f)

izglītība un apmācība;

g)

veselība un zāles;

h)

MVU;

i)

kultūras un radošās nozares;

j)

mobilitāte pilsētās;

k)

sociālās infrastruktūras un sociālā un solidaritātes ekonomika.

a)

šīs operācijas veic Savienībā; vai

b)

šajās operācijās ir iesaistītas vienības, kuras atrodas vai veic uzņēmējdarbību vienā vai vairākās dalībvalstīs, un attiecas uz vienu vai vairākām trešām valstīm, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, tostarp stratēģiskā partnerība, paplašināšanās politika, Eiropas Ekonomikas zona vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija, vai kādā no aizjūras zemēm vai teritorijām, kā noteikts LESD II pielikumā, neatkarīgi no tā, vai minētajās trešās valstīs vai aizjūras zemēs vai teritorijās ir partneris.

a)

pētniecība, izstrāde un inovācija, jo īpaši saistībā ar:

b)

enerģētikas nozares attīstība saskaņā ar Enerģētikas savienības prioritātēm, tostarp energoapgādes drošību, un saskaņā ar klimata un enerģētikas politikas satvaru 2020., 2030. un 2050. gadam, jo īpaši saistībā ar:

c)

transporta infrastruktūru un aprīkojuma, un inovatīvu transporta tehnoloģiju izstrāde, jo īpaši saistībā ar:

d)

finansiāls atbalsts ar EIF un EIB starpniecību vienībām, kurās ir līdz 3 000 darbinieku, jo īpaši pievēršoties MVU un mazām vidējas kapitalizācijas sabiedrībām, jo īpaši saistībā ar:

e)

informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izstrāde un ieviešana, jo īpaši saistībā ar:

f)

vide un resursefektivitāte, jo īpaši saistībā ar:

g)

cilvēkkapitāls, kultūra un veselība, jo īpaši saistībā ar:

a)

2019. gada 5. jūlijā – EIB operācijām, par kurām EIB un saņēmējs vai finanšu starpnieks parakstījuši līgumu līdz 2020. gada 30. jūnijam;

b)

2019. gada 5. jūlijā – EIF operācijām, par kurām EIF un finanšu starpnieks parakstījuši līgumu līdz 2020. gada 30. jūnijam.

a)

EIB aizdevumi, galvojumi, pretgalvojumi, kapitāla tirgus instrumenti, jebkura cita veida finansējums vai kredītkvalitātes uzlabošanas instruments, līdzdalība kapitālā vai kvazikapitālā, tostarp valsts attīstību veicinošu banku vai iestāžu, investīciju platformu vai fondu labā;

b)

EIB finansējums vai galvojums EIF, kas ļauj tam veikt darījumus ar kredītiem, galvojumiem, pretgalvojumiem, jebkāda cita veida kredītkvalitātes uzlabošanas instrumentiem, kapitāla tirgus instrumentiem vai līdzdalību kapitālā vai kvazikapitālā, tostarp valsts attīstību veicinošu banku vai iestāžu, investīciju platformu vai fondu labā;

c)

EIB galvojumi valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm, investīciju platformām vai fondiem, kurām ir ES galvojuma pretgalvojums.

a)

regulas 10. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem parāda instrumentiem – pamatsummu un visus procentus un summas, kas pienākas EIB, bet ko tā nav saņēmusi saskaņā ar finansēšanas operāciju noteikumiem līdz saistību nepildīšanas brīdim;

b)

regulas 10. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajām kapitāla investīcijām – investētās summas un ar tām saistītās finansēšanas izmaksas;

c)

regulas 10. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajām operācijām – izmantotās summas un ar tām saistītās finansēšanas izmaksas.

a)

ieguldījums no Savienības vispārējā budžeta;

b)

ienākumi no investētajiem galvojuma fonda resursiem;

c)

summas, kas atgūtas no saistības neizpildījušiem parādniekiem saskaņā ar atgūšanas procedūru, kas noteikta ESIF nolīgumā, kā paredzēts 4. panta 2. punkta c) apakšpunkta iv) punktā;

d)

ieņēmumi un jebkuri citi maksājumi, ko Savienība saņēmusi saskaņā ar ESIF nolīgumu.

a)

jebkuru pārpalikumu iemaksā Savienības vispārējā budžetā kā iekšējos piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 21. panta 4. punktu, lai papildinātu tās budžeta pozīcijas, kuras varētu būt izmantotas līdzekļu pārdalīšanai, pārvietojot tos uz galvojuma fondu;

b)

jebkuru galvojuma fonda papildinājumu iemaksā pa ikgadējām daļām ar maksimālo laikposmu trīs gadi, sākot no n + 1 gada.

a)

nodrošina vienotu tehniskās palīdzības kontaktpunktu iestādēm un projektu atbalstītājiem;

b)

attiecīgā gadījumā palīdz projektu atbalstītājiem izstrādāt projektus, lai tie atbilstu 6. pantā noteiktajiem atbilstības kritērijiem;

c)

izmanto vietējās zināšanas, lai sekmētu ESIF atbalstu visā Savienībā;

d)

nodrošina platformu tiešai līdzvērtīgu profesionāļu zinātības apmaiņai un nodošanai saistībā ar projektu izstrādi;

e)

sniedz konsultācijas par investīciju platformu izveidi.

a)

EIB finansēšanas un investīciju operāciju izvērtējumu operācijas, nozares, valsts un reģionu līmenī un operāciju atbilstību šai regulai, jo īpaši kritērijam par papildvērtības sniegšanu, līdz ar izvērtējumu par EIB finansēšanas un investīciju operāciju sadalījumu pa 9. panta 2. punktā izklāstītajiem vispārējiem mērķiem;

b)

izvērtējumu par pievienoto vērtību, privātā sektora resursu mobilizēšanu, lēsto un faktisko EIB finansēšanas un investīciju operāciju izpildi, rezultātus un ietekmi kopsavilkuma veidā, tostarp ietekmi uz darbavietu radīšanu;

c)

izvērtējumu par to, cik lielā mērā operācijas, uz kurām attiecas šī regula, dod ieguldījumu 9. panta 2. punktā minēto vispārējo mērķu sasniegšanā, tostarp izvērtējumu par ESIF investīciju līmeni tādās jomās kā pētniecība, izstrāde un inovācija, transports (tostarp TEN-T un mobilitāte pilsētās), telesakari, enerģētikas infrastruktūra un energoefektivitāte;

d)

izvērtējumu par atbilstību prasībām par ES galvojuma izmantošanu un 4. panta 2. punkta f) apakšpunkta iv) punktā minētajiem galvenajiem rezultātu rādītājiem;

e)

izvērtējumu par sviras efektu, ko panākuši ESIF atbalstītie projekti;

f)

to projektu aprakstu, kuriem atbalsts no Eiropas struktūrfondiem un investīciju fondiem ir kombinēts ar ESIF atbalstu, un katra avota ieguldījuma kopējo summu;

g)

saņēmējiem piešķirtā finansējuma summu un EIB finansēšanas un investīciju operāciju izvērtējumu kopsavilkuma veidā;

h)

EIB finansēšanas un investīciju operāciju pievienotās vērtības un kopējo ar šīm operācijām saistīto risku izvērtējumu;

i)

detalizētu informāciju par pieprasījumiem izlietot ES galvojumu, zaudējumiem, peļņu, atgūtajām summām un jebkādiem citiem saņemtiem maksājumiem;

j)

finanšu pārskatus par EIB finansēšanas un investīciju operācijām, uz kurām attiecas šī regula, kuriem revīziju veicis neatkarīgs ārējais revidents.

a)

EIB un EIF riska novērtējums un klasifikācijas informācija par EIB finansēšanas un investīciju operācijām, uz kurām attiecas šī regula;

b)

Savienības nenokārtotās finansiālās saistības, ko rada ES galvojums, kurš sniegts EIB finansēšanas un investīciju operācijām, uz kurām attiecas šī regula, iedalot pa atsevišķām operācijām;

c)

kopējā peļņa vai zaudējumi, kas rodas no EIB finansēšanas un investīciju operācijām saistībā ar portfeļiem, kas minēti 4. panta 2. punkta c) apakšpunkta i) punktā.

a)

EIB publicē visaptverošu ziņojumu par ESIF darbību, kurā ietver novērtējumu par ESIF ietekmi uz investīcijām Savienībā, uz darbavietu radīšanu un MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrību piekļuvi finansējumam;

b)

Komisija publicē visaptverošu ziņojumu par ES galvojuma izmantošanu un galvojuma fonda darbību.

a)

sasniedz savus mērķus un ka ir pamatoti uzturēt investīciju atbalsta shēmu, Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz leģislatīva akta priekšlikumu, lai grozītu šo regulu, nosakot jaunu investīciju laikposmu, tā nodrošinot investīciju nepārtrauktību un atbilstīgu finansējumu;

b)

nesasniedz savus mērķus, bet ir pamatoti uzturēt investīciju atbalsta shēmu, Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz leģislatīva akta priekšlikumu, lai grozītu šo regulu nolūkā novērst konstatētos trūkumus, noteikt jaunu investīciju laikposmu, tā nodrošinot investīciju nepārtrauktību un atbilstīgu finansējumu;

c)

nesasniedz savus mērķus un ka nav pamatoti uzturēt investīciju atbalsta shēmu, Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz leģislatīva akta priekšlikumu, lai nodrošinātu netraucētu ESIF darbības izbeigšanu, vienlaikus saglabājot ES galvojumu operācijām, kuras jau ir apstiprinātas saskaņā ar šo regulu.