6.5.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 115/1

(1)

Ir jāuzsver nepieciešamība samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, jo īpaši oglekļa dioksīda (CO2) emisijas, uzlabot ceļu satiksmes drošību, pielāgot attiecīgos tiesību aktus tehnoloģiju attīstībai un mainīgajām tirgus vajadzībām un atvieglināt intermodālo pārvadājumu darbības, vienlaikus nodrošinot neizkropļotu konkurenci un aizsargājot ceļu infrastruktūru.

(2)

Tehnoloģiju attīstība sniedz iespēju transportlīdzekļa aizmugurē pievienot ievelkamas vai salokāmas aerodinamiskas ierīces. Tomēr šādas darbības rezultātā tiktu pārsniegti saskaņā ar Padomes Direktīvu 96/53/EK (3) noteiktie maksimālie pieļaujamie garumi. Tāpēc ir nepieciešama atkāpe attiecībā uz maksimālajiem garumiem. Šīs direktīvas mērķis ir ļaut šādu ierīču uzstādīšanu, tiklīdz ir transponēti vai piemēroti nepieciešamie grozījumi tehniskajās prasībās aerodinamisko ierīču tipa apstiprinājumam un Komisija ir pieņēmusi īstenošanas aktus, ar ko nosaka darbības noteikumus attiecībā uz šādu ierīču izmantošanu.

(3)

Mehānisko transportlīdzekļu kabīnes aerodinamikas uzlabošana, iespējams, kopā ar ievelkamām vai salokāmām aerodinamiskām ierīcēm, ko pievieno transportlīdzekļa aizmugurē, nestu nozīmīgus ieguvumus attiecībā uz transportlīdzekļu energoefektivitāti. Tomēr, paliekot spēkā pašreizējiem, ar Direktīvu 96/53/EK noteiktajiem maksimālajiem garumiem, šāds uzlabojums nav iespējams, nesamazinot transportlīdzekļu kravietilpību un neapdraudot autotransporta nozares ekonomisko līdzsvaru. Minētā iemesla dēļ ir arī nepieciešama atkāpe attiecībā uz maksimālajiem garumiem. Minēto atkāpi nebūtu jāizmanto, lai palielinātu transportlīdzekļa kravietilpību.

(4)

Ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/46/EK (4) satvaru, attiecībā uz aerodinamiskajām ierīcēm, kuru garums pārsniedz 500 mm, un mehāniskiem transportlīdzekļiem, kas ir aprīkoti ar kabīnēm, kuras uzlabo to aerodinamiskos rādītājus, ja šādi transportlīdzekļi pārsniedz ierobežojumus, kas noteikti Direktīvā 96/53/EK, pirms laišanas tirgū ir jāsaņem tipa apstiprinājums.

(5)

Iespēja transportlīdzekļiem izveidot jaunu kabīnes profilu, palīdzētu uzlabot ceļu satiksmes drošību, samazinot vadītājam neredzamās zonas, tostarp zonu, kas atrodas zemāk par vējstiklu, un tam būtu attiecīgi jāpalīdz pasargāt daudzu tādu neaizsargātu satiksmes dalībnieku dzīvības kā gājēji un velosipēdisti. Jauns kabīnes profils varētu arī ietvert konstrukcijas, kas sadursmes gadījumā absorbē trieciena enerģiju. Turklāt, potenciālajiem ieguvumiem kabīņu ietilpības ziņā būtu jāuzlabo vadītāja drošība un komforts. Tiklīdz uzlabotas drošības prasības garākām kabīnēm ir izstrādātas, var apsvērt, vai ir atbilstīgi tās piemērot transportlīdzekļiem, uz kuriem neattiecas garuma palielināšana.

(6)

Alternatīvi dzinēji, kuri ietver hibrīddzinējus, ir tie, kuri kā mehānisku dzinējspēku izmanto enerģiju no patērējamas degvielas un/vai baterijas, vai no citas elektriskas vai mehāniskas dzinējspēka glabāšanas iekārtas. To izmantošana smagkravas transportlīdzekļiem vai autobusiem var radīt papildu svaru, bet samazina piesārņojumu. Minētais papildu svars nebūtu jāpieskaita transportlīdzekļa pašmasai, lai autotransporta nozari nenostādītu ekonomiski neizdevīgā situācijā. Tomēr papildu svara rezultātā transportlīdzekļa kravietilpībai nebūtu jāpalielinās.

(7)

Nākotnes transportlīdzekļi, kuros izmanto alternatīvu degvielu (ar smagāku spēka piedziņu nekā transportlīdzekļi, kuros izmanto tradicionālās degvielas) arī varētu gūt labumu no papildu svara pielaides. Tādējādi šādas alternatīvas degvielas var iekļaut šajā direktīvā paredzētajā alternatīvo degvielu sarakstā, ja to izmantošanai ir nepieciešama papildu svara pielaide.

(8)

Šī direktīva paredz atkāpes no transportlīdzekļu un transportlīdzekļu sastāvu maksimāli pieļaujamā svara un gabarītiem, kas noteikti Direktīvā 96/53/EK. Ar ceļu satiksmes drošību vai infrastruktūras īpatnībām saistītu iemeslu dēļ dalībvalstīm tomēr vajadzētu būt iespējai ierobežot konkrētu transportlīdzekļu pārvietošanos konkrētās sava ceļu tīkla daļās.

(9)

Konteinerizācijas jomā arvien vairāk izmanto 45 pēdu konteinerus. Šādus konteinerus transportē, izmantojot visus transporta veidus. Tomēr iekļaut autoceļa posmus intermodālo pārvadājumu darbībās pašreiz ir iespējams tikai tad, ja gan dalībvalstis, gan pārvadātāji ievēro sarežģītas administratīvās procedūras vai ja minētajiem konteineriem ir nošķelti stūri, kuri ir patentēti un ar kuriem saistās pārmērīgi augstas izmaksas. Ja transportlīdzekļu, kuri pārvadā šādus konteinerus, pieļaujamo garumu palielinātu par 15 cm, varētu likvidēt minētās pārvadātājiem noteiktās administratīvās procedūras un atvieglināt intermodālo pārvadājumu darbības, neapdraudot vai kādā citā veidā neskarot ceļu infrastruktūru vai citus ceļu satiksmes dalībniekus. Intermodālo pārvadājumu darbības definīcija šajā direktīvā neskar darbu pie Padomes Direktīvas 92/106/EEK (5) pārskatīšanas.

(10)

Lai turpinātu veicināt intermodālu pārvadājumu darbības un lai ņemtu vērā konteineru vai noņemamu virsbūvju, kuru garums ir līdz 45 pēdām, svaru bez kravas, būtu jāatļauj satiksmē piedalīties trīsasu mehāniskajiem transportlīdzekļiem ar divasu vai trīsasu puspiekabēm, ar pieļaujamo kopējo svaru līdz 44 tonnām. Būtu jāatļauj intermodālu pārvadājumu darbības divasu mehāniskajiem transportlīdzekļiem ar trīsasu puspiekabēm, kuri pārvadā konteinerus vai noņemamas virsbūves, kuru garums ir līdz 45 pēdām, ar pieļaujamo kopējo svaru līdz 42 tonnām.

(11)

Kopš tika pieņemta Direktīva 96/53/EK, ir būtiski pieaudzis autobusu pasažieru un viņu bagāžas vidējais svars. Ņemot vērā minētajā direktīvā noteiktos svara ierobežojumus, ir pakāpeniski samazinājies pārvadāto pasažieru skaits. Turklāt tos pārvadājošo transportlīdzekļu svars palielinās saistībā ar aprīkojumu, kas nepieciešams, lai izpildītu tādas pašreizējās tehniskās prasības, kā Euro VI. Sakarā ar to, ka energoefektivitātes uzlabošanas nolūkā ir jāpopularizē sabiedriskais transports salīdzinājumā ar privāto transportu, ir jāatjauno iepriekš noteiktais autobusu pasažieru skaits, ņemot vērā pasažieru svara un viņu bagāžas svara pieaugumu. Tas ir iespējams, palielinot divasu autobusu pieļaujamo svaru līdz tādai robežai, kas tomēr nodrošina, ka ātrākas nolietošanās dēļ netiek bojāta ceļu infrastruktūra.

(12)

Pārkāpumi saistībā ar pārslogotiem transportlīdzekļiem ir pienācīgi jāskata dalībvalstīm, lai nepieļautu nekādus konkurences kropļojumus un garantētu ceļu satiksmes drošību.

(13)

Lai nodrošinātu neizkropļotu konkurenci starp pārvadātājiem un uzlabotu pārkāpumu atklāšanu, dalībvalstīm līdz 2021. gada 27. maijam būtu jāveic konkrēti pasākumi, lai apzinātu satiksmē esošus transportlīdzekļus vai transportlīdzekļu sastāvus, kas varētu būt pārsnieguši attiecīgos svara ierobežojumus un kas tādēļ būtu jāpārbauda. Šādu apzināšanu var veikt, izmantojot svēršanas mehānismus, kas iestrādāti ceļa infrastruktūrā, vai ar transportlīdzekļos uzstādītiem sensoriem, kas no attāluma pārsūta informāciju attiecīgajām iestādēm. Būtu jānodrošina, ka šādi transportlīdzekļa dati ir pieejami arī vadītājam. Katrai dalībvalstij katru gadu būtu jāveic piemērots skaits transportlīdzekļu svara pārbaužu. Šādu pārbaužu skaitam vajadzētu būt proporcionālam tādu transportlīdzekļu kopējam skaitam, kuriem ik gadu tiek veiktas pārbaudes attiecīgajā dalībvalstī.

(14)

Lai nodrošinātu atbilstību šai direktīvai, dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas par šīs direktīvas pārkāpumiem, un būtu jānodrošina to īstenošana. Minētajām sankcijām vajadzētu būt iedarbīgām, nediskriminējošām, samērīgām un atturošām.

(15)

Lai starptautiskā mērogā uzlabotu transportlīdzekļu vai transportlīdzekļu sastāvu svara pārbaužu efektivitāti un lai veicinātu minēto pārbaužu raitu norisi, ir svarīgi, ka dalībvalstu kompetentās iestādes apmainās ar informāciju. Šādas informācijas apmaiņai būtu jāizmanto kontaktpunkts, kas izraudzīts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1071/2009 (6).

(16)

Par dalībvalstu kompetento iestāžu veiktajām ceļu satiksmes pārbaudēm būtu regulāri jāinformē Eiropas Parlaments un Padome. Šī dalībvalstu sniegtā informācija ļaus Komisijai nodrošināt to, ka pārvadātāji ievēro šajā direktīvā paredzētos noteikumus, kā arī noteikt, vai būtu nepieciešams izstrādāt papildu piespiedu pasākumus.

(17)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (7).

(18)

Komisijai nebūtu jāpieņem nedz īstenošanas akti par darbības prasībām attiecībā uz aerodinamiskajām ierīcēm, nedz arī detalizētas specifikācijas par svēršanas ierīcēm, kas uzstādītas transportlīdzekļos, ja saskaņā ar šo direktīvu izveidotā komiteja nesniedz atzinumu par Komisijas iesniegto īstenošanas akta projektu.

(19)

Lai atjauninātu šajā direktīvā iekļauto alternatīvo degvielu sarakstu, ņemot vērā jaunākos tehnoloģiskos sasniegumus, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp apspriešanās ar dalībvalstu ekspertiem, pirms tā pieņem deleģētos aktus. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(20)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(21)

Tāpēc Direktīva 96/53/EK būtu attiecīgi jāgroza,

1)

direktīvas 1. panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

(*)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/46/EK (2007. gada 5. septembris), ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (Pamatdirektīva) (OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.).”"

2)

direktīvas 2. pantu groza šādi:

3)

direktīvas 4. pantu groza šādi:

4)

direktīvas 5. pantu aizstāj ar šādu:

“5. pants

Posmainie transportlīdzekļi, kas laisti ekspluatācijā pirms 1991. gada 1. janvāra un kas neatbilst specifikācijai, kura dota I pielikuma 1.6. un 4.4. punktā, ir jāuzskata par tādiem, kas, piemērojot 3. pantu, atbilst šādai specifikācijai tad, ja to kopējais garums nepārsniedz 15,50 m.”

5)

direktīvas 8., 8.a un 9. pantu svītro;

6)

iekļauj šādus pantus:

“8.b pants

1.   Lai uzlabotu energoefektivitāti transportlīdzekļiem vai transportlīdzekļu sastāviem, kas aprīkoti ar aerodinamiskām ierīcēm, kuras atbilst prasībām, kas noteiktas 2. un 3. punktā un kuras atbilst Direktīvai 2007/46/EK, minētie transportlīdzekļi var pārsniegt maksimālos garumus, kas paredzēti šīs direktīvas I pielikuma 1.1. punktā, lai ļautu pievienot šādas ierīces transportlīdzekļu vai transportlīdzekļu sastāva aizmugurē. Transportlīdzekļi vai transportlīdzekļu sastāvi, kas aprīkoti ar šādām ierīcēm, atbilst šīs direktīvas I pielikuma 1.5. punktam, un jebkāda maksimālo garumu pārsniegšana nerada minēto transportlīdzekļu vai transportlīdzekļu sastāvu kravas garuma palielinājumu.

2.   Pirms aerodinamiskās ierīces, kas minētas 1. punktā un kas garumā pārsniedz 500 mm, tiek laistas tirgū, tās ir tipa apstiprinātas saskaņā ar noteikumiem par tipa apstiprinājumu atbilstīgi Direktīvas 2007/46/EK satvaram.

Līdz 2017. gada 27. maijam Komisija izvērtē nepieciešamību pieņemt vai grozīt jebkādas atbilstīgi minētajam satvaram noteiktās tehniskās prasības aerodinamisko ierīču tipa apstiprinājumam, ņemot vērā vajadzību nodrošināt ceļu satiksmes drošību un intermodālu pārvadājumu darbību drošumu, un jo īpaši:

Šim nolūkam Komisija vajadzības gadījumā iesniedz leģislatīvā akta priekšlikumu, lai grozītu attiecīgos noteikumus par tipa apstiprinājumu atbilstīgi Direktīvas 2007/46/EK satvaram.

3.   Aerodinamiskās ierīces, kas minētas 1. punktā, atbilst šādiem darbības nosacījumiem:

4.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, paredzot sīki izstrādātus noteikumus, ar kuriem nodrošina vienādus nosacījumus 3. punkta īstenošanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 10.i panta 2. punktā.

5.   Šā panta 1. punktu piemēro no dienas, kad transponēti vai piemēroti vajadzīgie grozījumi 2. punktā minētajos instrumentos, un attiecīgā gadījumā pēc tam, kad ir pieņemti 4. punktā minētie īstenošanas akti.

9.a pants

1.   Ar mērķi uzlabot energoefektivitāti, jo īpaši attiecībā uz kabīņu aerodinamikas rādītājiem, kā arī ceļu satiksmes drošību, transportlīdzekļi vai transportlīdzekļu sastāvi, kas izpilda 2. punktā noteiktās prasības un atbilst Direktīvai 2007/46/EK, var pārsniegt maksimālos garumus, kuri noteikti šīs direktīvas I pielikuma 1.1. punktā, ar noteikumu, ka tiem ir tādas kabīnes, kas uzlabo to aerodinamikas rādītājus, energoefektivitāti un drošības rādītājus. Transportlīdzekļi vai transportlīdzekļu sastāvi, kas aprīkoti ar tādām kabīnēm, atbilst šīs direktīvas I pielikuma 1.5. punktam, un jebkāda maksimālo garumu pārsniegšana nerada minēto transportlīdzekļu kravietilpības palielinājumu.

2.   Pirms transportlīdzekļi, kas minēti 1. punktā, tiek laisti tirgū, tie ir apstiprināti saskaņā ar noteikumiem par tipa apstiprinājumu atbilstīgi Direktīvas 2007/46/EK satvaram. Līdz 2017. gada 27. maijam Komisija izvērtē nepieciešamību izstrādāt atbilstīgi minētajam satvaram noteiktās tehniskās prasības tipa apstiprinājumam transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar šādām kabīnēm, ņemot vērā šādus aspektus:

Šim nolūkam Komisija vajadzības gadījumā iesniedz leģislatīvā akta priekšlikumu, lai grozītu attiecīgos noteikumus par tipa apstiprinājumu atbilstīgi Direktīvas 2007/46/EK satvaram.

3.   Šā panta 1. punktu piemēro pēc trim gadiem no dienas, kad transponēti vai attiecīgā gadījumā piemēroti vajadzīgie grozījumi 2. punktā minētajos instrumentos.”

7)

direktīvas 10.a pantu svītro;

8)

iekļauj šādus pantus:

“10.b pants

Ar alternatīvu degvielu darbināmu transportlīdzekļu maksimāli pieļaujamais svars ir svars, kas noteikts I pielikuma 2.3.1., 2.3.2. un 2.4. punktā.

Ar alternatīvu degvielu darbināmi transportlīdzekļi atbilst arī I pielikuma 3. punktā norādītajām maksimāli pieļaujamajām ass svara robežvērtībām.

Papildu svaru, kas vajadzīgs ar alternatīvu degvielu darbināmiem transportlīdzekļiem, nosaka, pamatojoties uz dokumentāciju, ko sniedz ražotājs, kad attiecīgajam transportlīdzeklim piešķir apstiprinājumu. Minēto papildu svaru norāda oficiālajā pierādījumā, kas prasīts saskaņā ar 6. pantu.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 10.h pantu, lai šīs direktīvas mērķiem atjaunotu 2. pantā minēto alternatīvo degvielu sarakstu, kurām ir vajadzīgs papildu svars. Ir īpaši būtiski, lai pirms minēto deleģēto aktu pieņemšanas Komisija ievērotu savu ierasto praksi un apspriestos ar ekspertiem, tostarp dalībvalstu ekspertiem.

10.c pants

Maksimālos garumus, kas noteikti I pielikuma 1.1. punktā, attiecīgā gadījumā ievērojot 9.a panta 1. punktu, un maksimālo attālumu, kas noteikts I pielikuma 1.6. punktā, var par 15 cm pārsniegt transportlīdzekļi vai transportlīdzekļu sastāvi, kas pārvadā tukšus vai piekrautus 45 pēdu konteinerus vai 45 pēdu noņemamas virsbūves, ar noteikumu, ka attiecīgā konteinera vai noņemamās virsbūves pārvadājums pa autoceļiem ir intermodāla pārvadājuma darbības daļa.

10.d pants

1.   Līdz 2021. gada 27. maijam dalībvalstis veic konkrētus pasākumus, lai apzinātu satiksmē esošus transportlīdzekļus vai transportlīdzekļu sastāvus, kas varētu būt pārsnieguši maksimāli pieļaujamo svaru un kuri tādēļ būtu jāpārbauda to kompetentajām iestādēm, lai nodrošinātu atbilstību šīs direktīvas prasībām. Minētos pasākumus var veikt, izmantojot automātiskas, ceļu infrastruktūrā izvietotas sistēmas vai izmantojot svēršanas ierīces, kas uzstādītas transportlīdzekļos saskaņā ar 4. punktu.

Dalībvalsts nepieprasa uzstādīt svēršanas ierīces transportlīdzekļos vai transportlīdzekļu sastāvos, kas ir reģistrēti citā dalībvalstī.

Neskarot Savienības un valstu tiesību aktus, ja tiek izmantotas automātiskas sistēmas, lai konstatētu šīs direktīvas pārkāpumus un piemērotu sankcijas, šādas automātiskas sistēmas ir sertificētas. Ja automātiskas sistēmas izmanto tikai identifikācijas nolūkiem, to sertifikācija nav vajadzīga.

2.   Katra dalībvalsts katrā kalendārajā gadā veic piemērotu skaitu pārbaužu par satiksmē esošo transportlīdzekļu vai transportlīdzekļu sastāvu svara pārbaužu proporcionāli kopējam transportlīdzekļu skaitam, kam ik gadu tiek veiktas pārbaudes tās teritorijā.

3.   Dalībvalstis saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1071/2009 (1) 18. pantu nodrošina, lai to kompetentās iestādes apmainītos ar informāciju par pārkāpumiem un sankcijām saistībā ar šo pantu.

4.   Šā panta 1. punktā minētās svēršanas ierīces, kas uzstādītas transportlīdzekļos, ir precīzas un uzticamas, pilnībā sadarbspējīgas un savietojamas ar visiem transportlīdzekļu tipiem.

5.   Līdz 2016. gada 27. maijam Komisija pieņem īstenošanas aktus, paredzot sīki izstrādātus noteikumus, ar kuriem nodrošina vienādus nosacījumus 4. punktā paredzēto noteikumu par sadarbspēju un savietojamību īstenošanai.

Lai nodrošinātu sadarbspēju, minētie sīki izstrādātie noteikumi ļauj jebkurā laikā no kustībā esoša transportlīdzekļa par svara datiem paziņot kompetentajām iestādēm, kā arī tā vadītājam. Minētā paziņošana notiek, izmantojot saskarni, ko definē CEN DSRC standarti EN 12253, EN 12795, EN 12834, EN 13372 un ISO 14906. Turklāt šāda paziņošana nodrošina, ka dalībvalstu kompetentās iestādes var paziņot informāciju un veikt tās apmaiņu vienā un tajā pašā veidā ar transportlīdzekļiem un transportlīdzekļu sastāviem, kas reģistrēti jebkurā dalībvalstī, un izmantojot transportlīdzekļos uzstādītas svēršanas ierīces.

Lai nodrošinātu savietojamību ar visiem transportlīdzekļu tipiem, mehāniskajos transportlīdzekļos uzstādītajām sistēmām ir spēja uztvert un apstrādāt jebkādus datus no jebkura veida piekabes vai puspiekabes, kas piestiprināta mehāniskajam transportlīdzeklim.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 10.i panta 2. punktā.

10.e pants

Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par šīs direktīvas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Minētās sankcijas ir iedarbīgas, nediskriminējošas, samērīgas un atturošas. Dalībvalstis minētos noteikumus paziņo Komisijai.

10.f pants

1.   Konteineru un noņemamo virsbūvju pārvadāšanai dalībvalstis paredz noteikumus, kuros prasīts, lai:

2.   Dalībvalstis nosaka noteikumus par, attiecīgi, gan nosūtītāja, gan pārvadātāja atbildību gadījumos, kad informācija, kas minēta 1. punktā, ir nepilnīga vai kļūdaina un transportlīdzeklis vai transportlīdzekļu sastāvs ir pārslogots.

10.g pants

Ik pēc diviem gadiem, un ne vēlāk kā 30. septembrī tajā gadā, kas ir pēc attiecīgā divu gadu laikposma, dalībvalstis nosūta Komisijai vajadzīgo informāciju par:

Šī informācija var būt daļa no informācijas, kas iesniegta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 561/2006 (2) 17. pantu.

Komisija analizē informāciju, kas saņemta saskaņā ar šo pantu, un šādu analīzi iekļauj ziņojumā, kas jānosūta Eiropas Parlamentam un Padomei, ievērojot Regulu (EK) Nr. 561/2006.

10.h pants

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 10.b pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2015. gada 26. maija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 10.b pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 10.b pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

10.i pants

1.   Komisijai palīdz autopārvadājumu komiteja, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 165/2014 (3) 42. pantā. Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 (4) nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

3.   Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, un tiek piemērota Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļa.

10.j pants

Līdz 2020. gada 8. maijam Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par to šīs direktīvas grozījumu īstenošanu, kas ieviesti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/719 (5), tostarp ņemot vērā noteiktu tirgus segmentu īpatnības. Pamatojoties uz minēto ziņojumu, Komisija vajadzības gadījumā izstrādā tiesību akta priekšlikumu kopā ar ietekmes novērtējumu. Ziņojumu dara pieejamu vismaz sešus mēnešus pirms jebkāda tiesību akta priekšlikuma iesniegšanas.

(1)

(2)

(3)

(4)

(5)

9)

I pielikumu groza šādi:

6.5.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 115/11

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/62/EK (4) tika pieņemta nolūkā novērst un samazināt iepakojuma un izlietotā iepakojuma ietekmi uz vidi. Lai gan plastmasas iepirkumu maisiņi ir iepakojums minētās direktīvas nozīmē, tā neparedz īpašus pasākumus par šādu maisiņu patēriņu.

(2)

Plastmasas iepirkumu maisiņu pašreizējā patēriņa apmēra dēļ rodas liels piegružojums un resursi tiek izmantoti neefektīvi, un, ja nebūs rīcības šajā jautājumā, ir sagaidāms patēriņa pieaugums. Piegružošana ar plastmasas iepirkumu maisiņiem rada vides piesārņojumu un palielina ūdenstilpju piesārņotību ar atkritumiem, un šī plaši izplatītā problēma apdraud ūdens ekosistēmas visā pasaulē.

(3)

Turklāt ir skaidrs, ka plastmasas iepirkumu maisiņu uzkrāšanās vidē nelabvēlīgi ietekmē konkrētas saimnieciskās darbības.

(4)

Lielākā daļa no Savienībā kopumā patērētajiem plastmasas iepirkumu maisiņiem ir vieglās plastmasas iepirkumu maisiņi, kuru materiāla biezums nepārsniedz 50 mikronus (“vieglās plastmasas iepirkumu maisiņi”), un tos atkārtoti izmanto mazāk nekā biezākus plastmasas iepirkumu maisiņus. Tāpēc vieglās plastmasas iepirkumu maisiņi ātrāk nonāk atkritumos, un, tā kā tie ir ļoti viegli, tie biežāk rada piegružojumu.

(5)

Pašreizējais vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu pārstrādes līmenis ir ļoti zems, un, ņemot vērā vairākas praktiska un ekonomiska rakstura grūtības, maz ticams, ka tuvākajā nākotnē tas būtiski palielināsies.

(6)

Saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju to rašanās novēršana ir pats pirmais uzdevums. Plastmasas iepirkumu maisiņi kalpo vairākiem mērķiem, un to patēriņš turpināsies arī nākotnē. Lai nodrošinātu to, ka nepieciešamie plastmasas iepirkumu maisiņi nenonāk vidē kā atkritumi, būtu jāievieš atbilstīgi pasākumi, un patērētāji būtu jāinformē par pienācīgas atkritumu apstrādes iespējām.

(7)

Plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa apmērs Savienībā ir ļoti dažāds, jo patēriņa ieradumi, informētība par vides jautājumiem un dalībvalstu veikto politikas pasākumu efektivitāte atšķiras. Dažas dalībvalstis ir spējušas ievērojami samazināt plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa līmeni – vidējais patēriņa līmenis septiņās dalībvalstīs, kurām ir vislabākie sasniegumi, atbilst tikai 20 % no Savienības vidējā patēriņa.

(8)

Dalībvalstu starpā atšķiras datu pieejamība un precizitāte par vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu pašreizējo patēriņa apmēru. Precīziem un salīdzināmiem datiem par patēriņu ir būtiska loma samazināšanas pasākumu efektivitātes novērtēšanā un vienotu īstenošanas apstākļu nodrošināšanā. Tādēļ būtu jāizstrādā kopīga metodoloģija vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu gada patēriņa aprēķināšanai uz vienu cilvēku, lai uzraudzītu šādu maisiņu patēriņa samazināšanā gūtos panākumus.

(9)

Turklāt ir pierādīts, ka patērētāju informēšanai ir izšķiroša nozīme visu ar plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazināšanu saistīto mērķu sasniegšanā. Tādēļ ir nepieciešami pasākumi iestāžu līmenī, lai palielinātu izpratni par plastmasas iepirkumu maisiņu ietekmi uz vidi un izskaustu pašreizējo uzskatu, ka plastmasa ir nekaitīga un lēta izejviela.

(10)

Lai veicinātu vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu vidējā patēriņa līmeņa noturīgu samazināšanos, dalībvalstīm saskaņā ar Savienības atkritumu apsaimniekošanas politikas vispārējiem mērķiem un atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/98/EK (5), būtu jāveic pasākumi vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa būtiskai samazināšanai. Veicot šādus samazināšanas pasākumus, būtu jāņem vērā pašreizējais plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa līmenis atsevišķās dalībvalstīs, un augstāka līmeņa gadījumā centieniem vajadzētu būt vērienīgākiem, un būtu jāņem vērā jau panāktais samazinājums. Lai pārraudzītu panākumus plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazināšanā, valsts iestādēm saskaņā ar Direktīvas 94/62/EK 12. pantu ir jāsniedz informācija par to patēriņu.

(11)

Veicot pasākumus, dalībvalstis var izmantot ekonomiskos instrumentus, piemēram, cenas noteikšanu, nodokļus un nodevas, kas ir apliecinājuši savu īpašo lietderību plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazināšanā, un tirdzniecības ierobežojumus, piemēram, aizliegumus, atkāpjoties no Direktīvas 94/62/EK 18. panta, ar noteikumu, ka šie ierobežojumi ir samērīgi un nediskriminējoši.

(12)

Minētie pasākumi var būt atšķirīgi atkarībā no vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu ietekmes uz vidi, kad tie tiek reģenerēti vai apglabāti, no to pārstrādes vai kompostēšanas īpašībām, minēto maisiņu ilgizturības vai paredzētā konkrētā pielietojuma, un ņemot vērā jekbkādu iespējamo aizstāšanas nelabvēlīgo ietekmi.

(13)

Dalībvalstis var izvēlēties tos neattiecināt uz plastmasas iepirkumu maisiņiem, kuru materiāla biezums nepārsniedz 15 mikronus (“ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņi”), kas paredzēti vaļējas pārtikas primārai iesaiņošanai, kad tas nepieciešams higiēnas nolūkos vai kad to izmantošana palīdz novērst pārtikas izšķērdēšanu.

(14)

Dalībvalstis var brīvi izmantot ienākumus, kas gūti ar pasākumiem, kuri veikti saskaņā ar Direktīvu 94/62/EK, lai panāktu vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa noturīgu samazināšanu.

(15)

Svarīga nozīme plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazināšanā var būt patērētājiem kopumā paredzētām informētības veicināšanas programmām un bērniem paredzētām izglītības programmām.

(16)

Eiropas standartā EN 13432 “Prasības iepakojumam resursu atgūšanai, to kompostējot un biodegradējot – Testēšanas shēma un iepakojuma atbilstības novērtējuma kritēriji” nosaka īpašības, kādām jāpiemīt materiālam, lai to uzskatītu par “kompostējamu”, proti, ka to var pārstrādāt organiskās reģenerācijas procesā, kas sastāv no kompostēšanas un anaerobās sadalīšanas. Komisijai būtu jālūdz Eiropas Standartizācijas komitejai izstrādāt atsevišķu standartu mājsaimniecībā kompostējamam iepakojumam.

(17)

Ir svarīgi nodrošināt, ka bionoārdāmo un kompostējamo plastmasas iepirkumu maisiņu etiķetes vai marķējumi ir atpazīstami visā Savienībā.

(18)

Dažus plastmasas iepirkumu maisiņus ražotāji marķē kā “oksobioloģiski noārdāmus” vai “oksonoārdāmus”. Šādos maisiņos parastajā plastmasā iestrādā piedevas. Minēto piedevu klātbūtnes dēļ plastmasa laika gaitā sadalās mazās daļiņās, kas paliek vidē. Līdz ar to var būt maldīgi šādus maisiņus uzskatīt par “bioloģiski noārdāmiem”, jo tie var nesniegt risinājumu piegružošanas problēmai un – gluži pretēji – palielināt piesārņojumu. Komisijai būtu jāizskata, kāda ietekme uz vidi ir oksonoārdāmo plastmasas iepirkumu maisiņu izmantošanai, un jāsniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, kurā vajadzības gadījumā iekļauts pasākumu kopums, lai ierobežotu to patēriņu vai mazinātu jebkādu kaitīgu ietekmi.

(19)

Dalībvalstu veiktajiem plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazināšanas pasākumiem būtu jārada noturīgs vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazinājums un nebūtu jāizraisa iepakojuma radīšanas pieaugums kopumā.

(20)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi atbilst Komisijas paziņojumam “Ceļvedis par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā”, un tiem būtu jāveicina darbības, kuras vērstas pret jūras piesārņošanu ar atkritumiem un kuras veic atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2008/56/EK (6).

(21)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Direktīva 94/62/EK,

1)

direktīvas 3. pantā iekļauj šādus punktus:

(*)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).”"

2)

direktīvas 4. pantā iekļauj šādus punktus:

“1.a   Dalībvalstis veic pasākumus, lai panāktu plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa noturīgu samazinājumu savā teritorijā.

Minētie pasākumi var būt valsts līmeņa samazināšanas mērķi, saglabājot vai ieviešot ekonomiskos instrumentus, kā arī, atkāpjoties no 18. panta, tirdzniecības ierobežojumi ar noteikumu, ka minētie ierobežojumi ir samērīgi un nediskriminējoši.

Šādi pasākumi var būt atšķirīgi atkarībā no vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu ietekmes uz vidi, kad tie tiek reģenerēti vai apglabāti, to kompostēšanas īpašībām, ilgizturību vai paredzēto konkrēto pielietojumu.

Dalībvalstu veiktie pasākumi ietver vai nu vienu, vai abus šādus pasākumus:

Sniedzot Komisijai datus par iepakojumu un izlietoto iepakojumu saskaņā ar 12. pantu, sākot no 2018. gada 27. maija, dalībvalstis ziņo par vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu gada patēriņu.

Komisija līdz 2016. gada 27. maijam pieņem īstenošanas aktu, kurā nosaka metodoloģiju vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu gada patēriņa aprēķināšanai uz vienu cilvēku un pielāgo ziņošanas formātus, kas pieņemti saskaņā ar 12. panta 3. punktu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar regulatīvo procedūru, kas minēta 21. panta 2. punktā.

1.b   Neskarot 15. pantu, dalībvalstis var veikt pasākumus, piemēram, īstenot ekonomikas instrumentus vai noteikt valsts līmeņa samazināšanas mērķus attiecībā uz visu veidu plastmasas iepirkumu maisiņiem neatkarīgi no to materiāla biezuma.

1.c   Komisija un dalībvalstis vismaz pirmajā gadā pēc 2016. gada 27. novembra aktīvi veicina sabiedrības informēšanas un izpratnes veicināšanas kampaņas par to, kāda kaitīga ietekme uz vidi ir vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu pārmērīgam patēriņam.”

3)

direktīvā iekļauj šādu pantu:

“8.a pants

Īpaši pasākumi bionoārdāmiem un kompostējamiem plastmasas iepirkumu maisiņiem

Komisija līdz 2017. gada 27. maijam pieņem īstenošanas aktu, kurā nosaka specifikācijas etiķetēm un marķējumiem, lai nodrošinātu, ka bionoārdāmie un kompostējamie plastmasas iepirkumu maisiņi tiek atpazīti visā Savienībā, un sniegtu patērētājiem pareizu informāciju par šādu maisiņu kompostēšanas īpašībām. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar regulatīvo procedūru, kas minēta 21. panta 2. punktā.

Dalībvalstis nodrošina, ka vēlākais 18 mēnešus pēc minētā īstenošanas akta pieņemšanas bionoārdāmie un kompostējamie plastmasas iepirkumu maisiņi tiek marķēti saskaņā ar specifikācijām, kas paredzētas minētajā īstenošanas aktā.”

4)

direktīvā iekļauj šādu pantu:

“20.a pants

Ziņošana par plastmasas iepirkumu maisiņiem

1.   Komisija līdz 2021. gada 27. novembrim sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, kurā novērtē 4. panta 1.a punktā paredzēto pasākumu efektivitāti Savienības līmenī saistībā ar piegružošanas apkarošanu, patērētāju attieksmes maiņu un atkritumu rašanās novēršanas veicināšanu. Ja novērtējums liecina, ka pieņemtie pasākumi nav efektīvi, Komisija izskata citus iespējamos veidus, kā panākt vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazināšanu, tostarp nosakot reālus un sasniedzamus mērķus Savienības līmenī, un vajadzības gadījumā iesniedz tiesību akta priekšlikumu.

2.   Komisija līdz 2017. gada 27. maijam sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, kurā izpētīta oksonoārdāmās plastmasas iepirkumu maisiņu izmantošanas ietekme uz vidi, un vajadzības gadījumā iesniedz tiesību akta priekšlikumu.

3.   Komisija līdz 2017. gada 27. maijam novērtē, kāda aprites cikla ietekme ir dažādām iespējām samazināt ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņu, un vajadzības gadījumā iesniedz tiesību akta priekšlikumu.”

5)

direktīvas 22. panta 3.a punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“3.a   Ar noteikumu, ka ir sasniegti 4. pantā un 6. pantā izklāstītie mērķi, dalībvalstis var transponēt 4. panta 1.a punkta un 7. panta noteikumus, vienojoties ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm un tautsaimniecības nozarēm.”

6.5.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 115/16

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Beļģijas pieteikums, kurā lūgts reģistrēt nosaukumu Vlaamse laurier, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc nosaukums Vlaamse laurier būtu jāreģistrē,

6.5.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 115/18

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu izmantošanai dzīvnieku ēdināšanā jāsaņem atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība. Minētās regulas 10. pantā paredzēts, ka piedevas, kuru lietošana atļauta saskaņā ar Padomes Direktīvu 70/524/EEK (2), jāizvērtē atkārtoti.

(2)

Taurīnu saskaņā ar Direktīvu 70/524/EEK bez termiņa ierobežojuma atļāva lietot par barības piedevu visu sugu dzīvniekiem. Pēc tam šo vielu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 10. panta 1. punktu kā esošu lopbarības līdzekli ierakstīja Lopbarības piedevu reģistrā.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 10. panta 2. punktu saistībā ar tās 7. pantu iesniedza pieteikumu uz visu sugu dzīvniekiem paredzēta taurīna un tā preparātu kā barības piedevas atkārtotu izvērtēšanu un saskaņā ar minētās regulas 7. pantu – uz jaunu lietojumu dzeramajā ūdenī. Pieteikuma iesniedzējs lūdza šo piedevu kvalificēt barības piedevu kategorijā “uzturfizioloģiskās piedevas”. Minētajam pieteikumam bija pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā prasītās ziņas un dokumenti.

(4)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) 2012. gada 22. maija atzinumā (3) secināja, ka sintētiskais taurīns uzskatāms par lietderīgu izmantošanai kaķu, suņu un plēsīgu zivju uzturā. Vēsturiski ir izmantots uzturs, kas satur līdz 20 % dzīvnieku izcelsmes barības, tāpēc tika secināts, ka visu sugu dzīvniekiem kompleksajā barībā ir pieļaujama deva līdz 0,2 % taurīna. Saskaņā ar Iestādes ieteikumu taurīnu vairs nevajadzētu ļaut dot mājputniem, cūkām un atgremotājiem. Iestāde secināja, ka, ievērojot piedāvātos nosacījumus lietošanai barībā un dzeramajā ūdenī, taurīns kaitīgi neietekmē dzīvnieku veselību, cilvēku veselību vai vidi.

(5)

Turklāt Iestāde secināja, ka attiecībā uz piedevu izmantotājiem neradīsies nekādas bažas par drošumu. Iestāde uzskata, ka nav vajadzības noteikt īpašas prasības uzraudzībai pēc piedevas laišanas tirgū. Tā arī pārbaudīja ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotās references laboratorijas iesniegto ziņojumu par barībā un ūdenī esošo barības piedevu analīzes metodi.

(6)

Secinājumus, kuri attiecas uz kaķiem un suņiem, var ekstrapolēt uz tās pašas dzimtas, proti, Felidae un Canidae, sugām, jo attiecībā uz kuņģa un zarnu sistēmas darbību šīs sugas ir fizioloģiski radniecīgas.

(7)

Mustelidae, tāpat kā Felidae un Canidae, pieskaitāmas pie kārtas Carnivora. Mustelidae ir gaļēdājsugas, un daudzas no tām ir tipiski gaļēdāji. Lai saglabātu normālu taurīna koncentrācijas līmeni organismā, šīs sugas pārstāvjiem uzturā vajadzīgs taurīns un tā prekursori metionīns vai cisteīns. Tradicionāli taurīna avoti ir muskuļaudi, smadzenes vai iekšējie orgāni. Termiska apstrāde un alternatīvu proteīna (ar zemu šīs aminoskābes saturu) avotu lietošana samazina taurīna un tā prekursoru pieejamību barībā, tāpēc, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas prasības par taurīnu Mustelidae dzimtas dzīvniekiem, vēsturiski tiek izmantots uzturs, kurā par barības piedevu izmanto taurīnu.

(8)

Taurīna novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tāpēc šo vielu būtu jāļauj lietot tā, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

(9)

Drošības apsvērumi neprasa tūlītēji piemērot atļaujas nosacījumu izmaiņas, tāpēc ir lietderīgi noteikt pārejas periodu, lai ieinteresētās personas varētu sagatavoties no atļaujas izrietošo jauno prasību izpildei.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

6.5.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 115/22

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu izmantošanai dzīvnieku ēdināšanā jāsaņem atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība. Minētās regulas 10. pantā paredzēts, ka piedevas, kuru lietošana atļauta saskaņā ar Padomes Direktīvu 70/524/EEK (2), jāizvērtē atkārtoti.

(2)

Biotīnu saskaņā ar Direktīvu 70/524/EEK bez termiņa ierobežojuma atļāva lietot par barības piedevu visu sugu dzīvniekiem. Pēc tam minēto piedevu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 10. panta 1. punktu kā esošu lopbarības līdzekli ierakstīja Lopbarības piedevu reģistrā.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 10. panta 2. punktu saistībā ar tās 7. pantu iesniedza divus pieteikumus uz visu sugu dzīvniekiem paredzēta biotīna un biotīna preparātu atkārtotu izvērtēšanu un saskaņā ar minētās regulas 7. pantu – uz jaunu lietojumu dzeramajā ūdenī. Pieteikumu iesniedzēji lūdza šīs piedevas klasificēt piedevu kategorijā “uzturfizioloģiskās piedevas”. Pieteikumiem bija pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā prasītās ziņas un dokumenti.

(4)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) 2012. gada 16. oktobra un 2012. gada 17. oktobra atzinumos (3) secināja, ka ar piedāvātajiem lietošanas nosacījumiem biotīns kaitīgi neietekmēs dzīvnieku veselību, cilvēku veselību vai vidi. Iestāde arī secināja, ka sintētisko biotīnu var uzskatīt par lietderīgu biotīna avotu dzīvnieku ēdināšanā un ka attiecībā uz piedevu izmantotājiem neradīsies nekādas bažas par drošumu. Iestāde uzskata, ka nav vajadzības noteikt īpašas prasības uzraudzībai pēc piedevas laišanas tirgū. Tā arī pārbaudīja ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotās References laboratorijas iesniegto ziņojumu par barībā un dzeramajā ūdenī esošo barības piedevu analīzes metodi.

(5)

Biotīna novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tādēļ šo vielu būtu jāļauj lietot, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

(6)

Nekaitīguma apsvērumi neliek atļaujas nosacījumu pārmaiņas piemērot nekavējoties, tāpēc ir lietderīgi noteikt pārejas periodu, lai ieinteresētās personas varētu sagatavoties no atļaujas izrietošo jauno prasību izpildei.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

6.5.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 115/25

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku ēdināšanā jāsaņem atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība. Minētās regulas 10. pantā paredzēts, ka piedevas, kuru lietošana atļauta saskaņā ar Padomes Direktīvu 70/524/EEK (2), jāizvērtē atkārtoti.

(2)

A vitamīnu saskaņā ar Direktīvu 70/524/EEK bez termiņa ierobežojuma atļāva lietot par barības piedevu visu sugu dzīvniekiem. Pēc tam minēto līdzekli saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 10. panta 1. punktu kā esošu lopbarības līdzekli ierakstīja Lopbarības piedevu reģistrā.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 10. panta 2. punktu saistībā ar tās 7. pantu iesniedza pieteikumu uz vitamīna A retinilacetāta, retinilpalmitāta un retinilpropionāta formu un to preparātu kā visām dzīvnieku sugām paredzētu pārtikas piedevu atkārtotu izvērtēšanu, un saskaņā ar minētās regulas 7. pantu – uz jaunu lietojumu dzeramajā ūdenī. Pieteikuma iesniedzējs lūdza šīs piedevas klasificēt piedevu kategorijā “uzturfizioloģiskās piedevas”. Minētajam pieteikumam bija pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā prasītās ziņas un dokumenti.

(4)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) 2012. gada 12. decembra atzinumā (3) secināja, ka ar piedāvātajiem lietošanas nosacījumiem retinilacetāts, retinilpalmitāts un retinilpropionāts kaitīgi neietekmē ne dzīvnieku vai cilvēku veselību, ne vidi.

(5)

Turklāt iestāde secināja, ka retinilacetāts, retinilpalmitāts un retinilpropionāts ir lietderīgi A vitamīna avoti un ka attiecībā uz piedevu izmantotājiem neradīsies nekādas bažas par drošumu. Iestāde uzskata, ka nav vajadzības noteikt īpašas prasības uzraudzībai pēc piedevu laišanas tirgū. Tā arī pārbaudīja ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotās references laboratorijas iesniegto ziņojumu par barībā esošo barības piedevu analīzes metodi.

(6)

Retinilacetāta, retinilpalmitāta un retinilpropionāta novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti, izņemot attiecībā uz dzeramo ūdeni. Tāpēc šīs vielas būtu jāļauj lietot barībā, kā norādīts šīs regulas pielikumā. Neatkarīgi no A vitamīna formas būtu jānosaka tā maksimālais saturs. A vitamīns nebūtu jāuzņem organismā tieši ar dzeramo ūdeni, jo papildu ievadīšanas ceļš paaugstinātu risku patērētājiem. Tāpēc attiecībā uz lietojumu ūdenī retinilacetāts, retinilpalmitāts un retinilpropionāts būtu jāliedz lietot par funkcionālajai grupai “vitamīni, provitamīni un noteiktas ķīmiskas vielas ar tiem līdzīgu iedarbību” piederošām barības piedevām. Šis aizliegums neattiecas uz piedevām barības maisījumā, ko pēc tam organismā uzņem ar ūdeni.

(7)

Nekaitīguma apsvērumi neliek atļaujas nosacījumu pārmaiņas piemērot nekavējoties, tāpēc ir lietderīgi noteikt pārejas periodu, lai ieinteresētās personas varētu sagatavoties no atļaujas izrietošo jauno prasību izpildei.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

6.5.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 115/32

(1)

Saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/360 (2) piešķirtajam privātas uzglabāšanas atbalstam ir bijusi labvēlīga ietekme uz cūkgaļas tirgu. Ir sagaidāma tālāka cenu stabilizācija.

(2)

Tāpēc cūkgaļas privātas uzglabāšanas atbalsts būtu jābeidz un būtu jānosaka pieteikumu iesniegšanas beigu datums.

(3)

Juridiskās noteiktības labad Īstenošanas regula (ES) 2015/360 būtu jāatceļ.

(4)

Lai novērstu spekulācijas, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(5)

Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

6.5.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 115/34

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

6.5.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 115/36

(1)

Eiropas Centrālajai bankai (ECB) jālemj par gada uzraudzības maksu kopējo summu, kuru iekasē, izsniedzot uzraudzības maksas paziņojumu par katru uzraudzīto iestāžu un uzraudzīto grupu kategoriju, un šī informācija jāpublicē savā interneta vietnē līdz attiecīgā uzraudzības maksas perioda 30. aprīlim.

(2)

Uzraudzības maksas paziņojumu par pirmo uzraudzības maksas periodu, t. i., 2014. gada novembri un decembri, jāizsniedz kopā ar uzraudzības maksas paziņojumu par 2015. gada uzraudzības maksas periodu. Gada uzraudzības maksu kopējai summai, kuru iekasē 2015. gadā, jāatspoguļo izdevumi, kas ECB radušies saistībā ar tās uzraudzības uzdevumiem kopš 2014. novembra.

(3)

Šos izdevumus galvenokārt veido izmaksas, kas tieši saistītas ar ECB uzraudzības uzdevumiem, piem., nozīmīgu iestāžu uzraudzība, mazāk nozīmīgu iestāžu uzraudzības pārraudzība, kā arī horizontālo uzdevumu veikšana un specializēto pakalpojumu sniegšana. Tie ietver arī izmaksas, kas netieši saistītas ar ECB uzraudzības uzdevumiem, piem., ECB atbalsta nodaļu sniegtie pakalpojumi, t. sk. telpu nodrošinājuma, cilvēkresursu pārvaldības un informācijas tehnoloģiju pakalpojumi.

(4)

Lai aprēķinātu gada uzraudzības maksu, kuru jāmaksā par katru uzraudzīto iestādi vai uzraudzīto grupu, kopējās izmaksas sadala divās daļās: nozīmīgas iestādes un grupas un mazāk nozīmīgas iestādes un grupas. Izmaksas sadala, pamatojoties uz izdevumiem, kas radušies attiecīgajām funkcijām, kuras veic nozīmīgu uzraudzīto iestāžu tiešu uzraudzību, un funkcijām, kuras veic mazāk nozīmīgu uzraudzīto iestāžu netiešu uzraudzību.

(5)

Izdevumi, kas saistībā ar banku uzraudzību ECB radušies pirmajā maksu periodā un kas jāatlīdzina ar uzraudzības maksu palīdzību, iekļauti ECB 2014. gada finanšu pārskatos (2).

(6)

Aplēstie izdevumi 2015. gada uzraudzības periodam tiek iegūti no apstiprinātā ECB budžeta, ņemot vērā jebkādas izmaiņas aplēstajos ECB gada izdevumos, kas ir zināmas šī lēmuma sagatavošanas laikā,

6.5.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 115/39

6.5.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 115/40

1.

27. lappusē I pielikumā:

2.

27. lappusē I pielikumā:

3.

27. lappusē I pielikumā:

4.

27. lappusē I pielikumā:

5.

27. lappusē I pielikumā:

6.

27. lappusē I pielikumā:

7.

27. lappusē I pielikumā:

8.

27. lappusē I pielikumā:

9.

27. lappusē I pielikumā:

10.

28. lappusē I pielikumā:

11.

28. lappusē I pielikumā:

12.

28. lappusē I pielikumā:

13.

28. lappusē I pielikumā:

14.

29. lappusē II pielikumā:

15.

29. lappusē II pielikumā:

16.

29. lappusē II pielikumā:

17.

29. lappusē II pielikumā:

18.

30. lappusē II pielikumā:

19.

30. lappusē II pielikumā:

20.

30. lappusē II pielikumā:

21.

30. lappusē II pielikumā:

22.

30. lappusē II pielikumā:

23.

30. lappusē II pielikumā: