27.3.2015

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 83/1

---

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2015/475

(2015. gada 11. marts)

par aizsardzības pasākumiem, kas paredzēti Eiropas Ekonomikas kopienas un Islandes Republikas nolīgumā

(kodificēta redakcija)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)	Padomes Regula (EEK) Nr. 2843/72 (3) ir vairākas reizes būtiski grozīta (4). Skaidrības un praktisku apsvērumu dēļ minētā regula būtu jākodificē.

(2)	Eiropas Ekonomikas kopienas un Islandes Republikas nolīgums (“Nolīgums”) tika parakstīts Briselē 1972. gada 22. jūlijā.

(3)	Ir nepieciešams sīki izstrādāt to drošības klauzulu un drošības pasākumu īstenošanas noteikumus, kas paredzēti Nolīguma 23. līdz 28. pantā.

(4)	Nolīguma divpusējo drošības klauzulu īstenošanai ir vajadzīgi vienoti nosacījumi aizsardzības pasākumu pieņemšanai. Minētie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (5).

(5)

Komisijai būtu jāpieņem īstenošanas akti, kas jāpiemēro nekavējoties, ja pienācīgi pamatotos gadījumos saistībā ar Nolīguma 25., 25.a un 27. pantā minētajām situācijām vai ja piešķirts tāds eksporta atbalsts, kam ir tieša un tūlītēja ietekme uz tirdzniecību, tas vajadzīgs nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Komisija var nolemt, ka jautājumu nodod Eiropas Ekonomikas kopienas un Islandes Republikas nolīgumā (“Nolīgums”) izveidotajai Apvienotai komitejai, lai veiktu Nolīguma 23., 25., 25.a un 27. pantā paredzētos pasākumus. Vajadzības gadījumā Komisija pieņem minētos pasākumus saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta šīs regulas 6. panta 2. punktā.

Ja Komisija nolemj jautājumu nodot Apvienotajai komitejai, tā par to informē dalībvalstis.

2. pants

1.   Tādas prakses gadījumā, kuras dēļ Savienība var pamatoti piemērot pasākumus, kas paredzēti Nolīguma 24. pantā, Komisija, kas pēc savas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts lūguma izskatījusi gadījumu, nolemj, vai šāda prakse ir saderīga ar Nolīgumu. Vajadzības gadījumā Komisija pieņem aizsardzības pasākumus saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta šīs regulas 6. panta 2. punktā.

2.   Tādas prakses gadījumā, kas var būt par iemeslu tam, ka, pamatojoties uz Nolīguma 24. pantu, Savienībai piemēro aizsardzības pasākumus, Komisija, izskatījusi gadījumu, nolemj, vai šāda prakse ir saderīga ar Nolīgumā izklāstītajiem principiem. Vajadzības gadījumā Komisija izstrādā attiecīgus ieteikumus.

3. pants

Tādas prakses gadījumā, kuras dēļ Savienība var pamatoti piemērot Nolīguma 26. pantā paredzētos pasākumus, piemēro Padomes Regulā (EK) Nr. 597/2009 (6) un Padomes Regulā (EK) Nr. 1225/2009 (7) noteiktās procedūras.

4. pants

1.   Ja ārkārtas apstākļu dēļ ir vajadzīga tūlītēja rīcība Nolīguma 25., 25.a un 27. pantā minētajās situācijās vai ja ir piešķirts tāds eksporta atbalsts, kam ir tieša un tūlītēja ietekme uz tirdzniecību, Komisija var pieņemt Nolīguma 28. panta 3. punkta e) apakšpunktā paredzētos piesardzības pasākumus saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta šīs regulas 6. panta 2. punktā, vai steidzamos gadījumos saskaņā ar šīs regulas 6. panta 3. punktu.

2.   Ja dalībvalsts lūdz Komisiju rīkoties, Komisija pieņem lēmumu par minēto lūgumu ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc tā saņemšanas.

5. pants

Paziņojums, ko Savienība sniedz Apvienotajai komitejai, kā paredzēts Nolīguma 28. panta 2. punktā, ir Komisijas kompetencē.

6. pants

1.   Komisijai palīdz Aizsardzības pasākumu komiteja, kas izveidota ar Padomes Regulas (EK) Nr. 260/2009 (8) 4. panta 1. punktu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.

7. pants

Komisija iekļauj informāciju par šīs regulas īstenošanu savā gada ziņojumā par tirdzniecības aizsardzības pasākumu piemērošanu un īstenošanu, ko iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1225/2009 22.a pantu.

8. pants

Regulu (EEK) Nr. 2843/72 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu II pielikumā.

9. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  2014. gada 10. decembra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  Eiropas Parlamenta 2015. gada 11. februāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2015. gada 2. marta lēmums.

(3)  Padomes Regula (EEK) Nr. 2843/72 (1972. gada 19. decembris) par aizsardzības pasākumiem, kas paredzēti Eiropas Ekonomikas kopienas un Islandes Republikas nolīgumā (OV L 301, 31.12.1972., 162. lpp.).

(4)  Skatīt I pielikumu.

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(6)  Padomes Regula (EK) Nr. 597/2009 (2009. gada 11. jūnijs) par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 188, 18.7.2009., 93. lpp.).

(7)  Padomes Regula (EK) Nr. 1225/2009 (2009. gada 30. novembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.).

(8)  Padomes Regula (EK) Nr. 260/2009 (2009. gada 26. februāris) par kopējiem importa noteikumiem (OV L 84, 31.3.2009., 1. lpp.).

---

---

---

27.3.2015

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 83/6

---

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2015/476

(2015. gada 11. marts)

par pasākumiem, kurus Savienība drīkst veikt aizsardzībai pret dempingu un subsidētu importu pēc ziņojuma, ko pieņēmusi PTO Strīdu izšķiršanas padome

(kodificēta redakcija)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)	Padomes Regula (EK) Nr. 1515/2001 (3) ir būtiski grozīta (4). Skaidrības un praktisku apsvērumu dēļ minētā regula būtu jākodificē.

(2)	Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1225/2009 (5) tika ieviesti kopēji noteikumi aizsardzībai pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis.

(3)	Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 597/2009 (6) tika ieviesti kopēji noteikumi aizsardzībai pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis.

(4)	Saskaņā ar Marakešas nolīgumu par Pasaules Tirdzniecības organizācijas (“PTO”) izveidošanu panākta Vienošanās par normām un procedūrām strīdu izšķiršanai (“VSI”). Saskaņā ar VSI tika izveidota Strīdu izšķiršanas padome (“SIP”).

(5)	Lai Savienība, ja uzskata to par lietderīgu, varētu veikt pasākumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1225/2009 vai Regulu (EK) Nr. 597/2009 atbilstīgi ieteikumiem un nolēmumiem SIP ziņojumos, būtu jāpieņem īpaši noteikumi.

(6)

Lai ievērotu juridiskās interpretācijas SIP ziņojumos, Komisija, ja uzskata to par lietderīgu, drīkst atcelt, grozīt vai pieņemt jebkādus citus īpašus pasākumus attiecībā uz pasākumiem, kuri veikti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1225/2009 vai Regulu (EK) Nr. 597/2009, tostarp pasākumiem, par kuriem nav izšķirti strīdi saskaņā ar VSI. Turklāt Komisijai vajadzības gadījumos vajadzētu būt iespējai šādus pasākumus pārtraukt vai pārskatīt.

(7)

VSI nav noteikts termiņš. Ieteikumiem SIP ziņojumos ir tikai uz nākotni vērsts spēks. Tāpēc ir lietderīgi noteikt, ka jebkādi pasākumi, ko veic saskaņā ar šo regulu, ja nav norādīts citādi, tiks izpildīti no to spēkā stāšanās dienas, un tāpēc nerada pamatu līdz minētajai dienai iekasēto nodokļu atmaksāšanai.

(8)	Šīs regulas īstenošanai ir nepieciešami vienādi nosacījumi, lai pieņemtu pasākumus pēc ziņojuma, ko pieņēmusi SIP attiecībā uz aizsardzību pret dempingu un subsidētu importu. Minētie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (7).

(9)	Lai apturētu pasākumus uz ierobežotu laikposmu, ņemot vērā šādu pasākumu ietekmi, būtu jāizmanto konsultēšanās procedūra,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Kad SIP pieņem ziņojumu par Savienības pasākumu, kas pieņemts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1225/2009, Regulu (EK) Nr. 597/2009 vai šo regulu (“apstrīdētais pasākums”), Komisija saskaņā ar 4. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru var veikt vienu vai vairākus no turpmāk minētajiem pasākumiem, ko tā uzskata par piemērotiem:

a)	atcelt vai grozīt apstrīdēto pasākumu; vai

b)	pieņemt jebkādus citus īpašus īstenošanas pasākumus, kurus šajos apstākļos uzskata par piemērotiem, lai Savienība izpildītu ziņojumā minētos ieteikumus un nolēmumus.

2.   Pasākumu pieņemšanai saskaņā ar 1. punktu Komisija var visām ieinteresētajām personām pieprasīt sniegt visas ziņas, kuras vajadzīgas tās informācijas papildināšanai, kas iegūta izmeklēšanas laikā, pēc kuras pieņemts apstrīdētais pasākums.

3.   Ciktāl ir lietderīgi veikt pārskatīšanu pirms 1. punktā noteiktajiem pasākumiem vai to laikā, minēto pārskatīšanu sāk Komisija. Tiklīdz Komisija ir nolēmusi sākt pārskatīšanu, tā dalībvalstīm sniedz informāciju.

4.   Ciktāl ir lietderīgi apturēt apstrīdēto vai grozīto pasākumu, Komisija to aptur uz ierobežotu laiku saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 4. panta 2. punktā.

2. pants

1.   Lai ņemtu vērā SIP ziņojumā sniegtās juridiskās interpretācijas par neapstrīdētiem pasākumiem, Komisija, ja to uzskata par vajadzīgu, var veikt arī jebkuru no 1. panta 1. punktā minētajiem pasākumiem.

2.   Pasākumu pieņemšanai saskaņā ar 1. punktu Komisija var visām ieinteresētajām personām pieprasīt sniegt visas ziņas, kuras vajadzīgas tās informācijas papildināšanai, kas iegūta izmeklēšanas laikā, kuras rezultātā pieņemts neapstrīdētais pasākums.

3.   Ciktāl ir lietderīgi veikt pārskatīšanu pirms 1. punktā noteiktajiem pasākumiem vai to laikā, minēto pārskatīšanu sāk Komisija. Tiklīdz Komisija ir nolēmusi sākt pārskatīšanu, tā dalībvalstīm sniedz informāciju.

4.   Ciktāl ir lietderīgi apturēt apstrīdēto vai grozīto pasākumu, Komisija to aptur uz ierobežotu laiku saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 4. panta 2. punktā.

3. pants

Visus pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, piemēro no to spēkā stāšanās dienas, un, ja nav norādīts citādi, tie nerada pamatu līdz minētajai dienai iekasēto nodokļu atmaksāšanai.

4. pants

1.   Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 15. panta 1. punktu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

5. pants

Komisija iekļauj informāciju par šīs regulas īstenošanu savā gada ziņojumā par tirdzniecības aizsardzības pasākumu piemērošanu un īstenošanu, ko iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1225/2009 22.a pantu.

6. pants

Regulu (EK) Nr. 1515/2001 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu II pielikumā.

7. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  2014. gada 10. decembra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  Eiropas Parlamenta 2015. gada 11. februāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2015. gada 2. marta lēmums.

(3)  Padomes Regula (EK) Nr. 1515/2001 (2001. gada 23. jūlijs) par pasākumiem, kurus Kopiena drīkst veikt aizsardzībai pret dempingu un subsidētu importu pēc ziņojuma, ko pieņēmusi PTO Strīdu izšķiršanas organizācija (OV L 201, 26.7.2001., 10. lpp.).

(4)  Skatīt I pielikumu.

(5)  Padomes Regula (EK) Nr. 1225/2009 (2009. gada 30. novembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.).

(6)  Padomes Regula (EK) Nr. 597/2009 (2009. gada 11. jūnijs) par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 188, 18.7.2009., 93. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

---

---

---

27.3.2015

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 83/11

---

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2015/477

(2015. gada 11. marts)

par pasākumiem, kurus Savienība drīkst veikt attiecībā uz antidempinga vai antisubsidēšanas pasākumu un aizsardzības pasākumu kopējo ietekmi

(kodificēta redakcija)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

pēc apspriešanās ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (1),

tā kā:

(1)	Padomes Regula (EK) Nr. 452/2003 (2) ir būtiski grozīta (3). Skaidrības un praktisku apsvērumu dēļ minētā regula būtu jākodificē.

(2)	Padomes Regula (EK) Nr. 1225/2009 (4) ir ieviesusi kopīgus noteikumus aizsardzībai pret importa dempingu no valstīm, kas nav Savienības dalībvalstis.

(3)	Padomes Regula (EK) Nr. 597/2009 (5) ir ieviesusi kopīgus noteikumus aizsardzībai pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Savienības dalībvalstis.

(4)

Padomes Regula (EK) Nr. 260/2009 (6) un Padomes Regula (EK) Nr. 625/2009 (7) ir ieviesusi kopīgus noteikumus par aizsargpasākumu pieņemšanu pret importu no dažām valstīm, kas nav Savienības dalībvalstis. Aizsargpasākumi var būt tarifu pasākumi, kas ir piemērojami vai nu visam importam, vai tam importam, kas pārsniedz iepriekš noteikto daudzumu. Šādi aizsargpasākumi nozīmē, ka pēc attiecīgo nodokļu samaksas preces var ievest Savienības tirgū.

(5)

Dažu preču importam var piemērot gan antidempinga vai antisubsidēšanas pasākumus, gan tarifu aizsardzības pasākumus. Antidempinga un antisubsidēšanas pasākumu mērķis ir labot tirgus traucējumus, kas ir radušies negodīgu tirdzniecības darbību rezultātā, bet tarifu aizsargpasākumu mērķis ir piešķirt atvieglojumus pretēji ievērojami pieaugušajam importam.

(6)

Tomēr antidempinga vai antisubsidēšanas pasākumu un tarifu aizsardzības pasākumu kombinācija uz vienu un to pašu produktu var radīt lielāku ietekmi, nekā ir paredzēts vai vēlams Savienības tirdzniecības aizsardzības politikā un mērķos. Jo īpaši šāda pasākumu kombinācija var radīt nevēlami pārmērīgu apgrūtinājumu dažiem ražotājiem eksportētājiem, kuri vēlas eksportēt uz Savienību, kā dēļ tiem var tikt liegta pieeja Savienības tirgum.

(7)	Tādējādi ražotāji eksportētāji, kuri vēlas eksportēt Savienībā, nebūtu jāpakļauj nevēlami pārmērīgiem apgrūtinājumiem un viņiem vajadzētu būt pieejai Savienības tirgum.

(8)

Tādēļ ir vēlams nodrošināt tarifu aizsardzības pasākumu un antidempinga un/vai antisubsidēšanas pasākumu mērķu sasniegšanu, neliedzot minētajiem ražotājiem eksportētājiem pieeju Savienības tirgum. Tādēļ ir jāievieš īpaši noteikumi, lai Komisija nepieciešamības gadījumā varētu rīkoties un nodrošināt, ka antidempinga vai antisubsidēšanas pasākumu un tarifu aizsardzības pasākumu kombinācija uz vienu un to pašu produktu nerada šādu ietekmi.

(9)

Kaut arī iepriekš var paredzēt, ka gan aizsargpasākumi, gan antidempinga vai antisubsidēšanas pasākumi var tikt vienlaicīgi piemēroti vienam un tam pašam produktam, ne vienmēr ir iespējams iepriekš precīzi noteikt laiku, kad tas var notikt. Tādēļ Komisijai būtu jāspēj paredzēt šādas situācijas, radot pietiekamu paredzamību un juridisko noteiktību attiecīgajiem uzņēmējiem.

(10)

Komisija var uzskatīt par nepieciešamu grozīt, apturēt vai atcelt antidempinga un/vai antisubsidēšanas pasākumus vai paredzēt pilnīgus vai daļējus atbrīvojumus no jebkādiem antidempinga vai kompensācijas maksājumiem, kas citādi būtu maksājami, vai pieņemt jebkurus citus īpašus pasākumus. Jebkura antidempinga vai antisubsidēšanas pasākumu apturēšana, grozīšana vai atbrīvojumi no tiem būtu jāatļauj tikai noteiktu laiku.

(11)	Šajā regulā paredzētie pasākumi būtu jāpiemēro no to spēkā stāšanās datuma, ja vien regulā nav noteikts citādi, un tādējādi uz to pamata nebūtu jāvar noteikt nodokļu atmaksāšanu, kas ir iekasēti pirms šā datuma.

(12)	Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (8),

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Ja Komisija uzskata, ka antidempinga vai antisubsidēšanas pasākumu kombinācija ar tarifu aizsardzības pasākumiem uz vienu un to pašu importu var radīt lielāku ietekmi, nekā Savienības tirdzniecības aizsardzības politikā būtu vēlams, tā var pieņemt tos turpmāk minētos pasākumus, kurus tā uzskata par nepieciešamiem saskaņā ar 3. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru:

a)	pasākumus, kuri groza, aptur vai atceļ esošos antidempinga un/vai antisubsidēšanas pasākumus;

b)	pasākumus, kuri pilnīgi vai daļēji atbrīvo importu no antidempinga vai kompensāciju nodokļu samaksas, kas citādi būtu maksājami;

c)	citus pasākumus, kurus uzskata par piemērotiem konkrētajos apstākļos.

2.   Grozījumi, atcēlumi vai atbrīvojumi saskaņā ar šā panta 1. punktu ir ierobežoti laikā, un tos piemēro tikai tad, kad ir spēkā attiecīgie aizsardzības pasākumi.

2. pants

Šajā regulā minētos pasākumus piemēro no to spēkā stāšanās datuma. Šī regula nevar kalpot par pamatu to nodokļu atmaksāšanai, kas ir iekasēti pirms minētā datuma, ja vien minētajā pasākumā nav noteikts citādi.

3. pants

1.   Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 15. panta 1. punktu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

4. pants

Regulu (EK) Nr. 452/2003 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu II pielikumā.

5. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  Eiropas Parlamenta 2015. gada 11. februāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2015. gada 2. marta lēmums.

(2)  Padomes Regula (EK) Nr. 452/2003 (2003. gada 6. marts) par pasākumiem, kurus Kopiena drīkst veikt attiecībā uz antidempinga vai antisubsidēšanas pasākumu un aizsardzības pasākumu kopējo ietekmi (OV L 69, 13.3.2003., 8. lpp.).

(3)  Skatīt I pielikumu.

(4)  Padomes Regula (EK) Nr. 1225/2009 (2009. gada 30. novembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.).

(5)  Padomes Regula (EK) Nr. 597/2009 (2009. gada 11. jūnijs) par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 188, 18.7.2009., 93. lpp.).

(6)  Padomes Regula (EK) Nr. 260/2009 (2009. gada 26. februāris) par kopējiem importa noteikumiem (OV L 84, 31.3.2009., 1. lpp.).

(7)  Padomes Regula (EK) Nr. 625/2009 (2009. gada 7. jūlijs) par kopējiem noteikumiem importam no dažām trešām valstīm (OV L 185, 17.7.2009., 1. lpp.).

(8)  EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

---

---

---

27.3.2015

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 83/16

---

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2015/478

(2015. gada 11. marts)

par kopīgiem importa noteikumiem

(kodificēta redakcija)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)	Padomes Regula (EK) Nr. 260/2009 (3) ir vairākas reizes būtiski grozīta (4). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā regula būtu jākodificē.

(2)	Kopējai tirdzniecības politikai būtu jābalstās uz vienādiem principiem.

(3)	Eiropas Kopiena ir noslēgusi līgumu par Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) izveidošanu. Minētā līguma 1.A pielikums cita starpā ietver 1994. gada Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību (“VVTT 1994”) un Nolīgumu par aizsargpasākumiem.

(4)

Nolīgums par aizsargpasākumiem palīdz precizēt un stiprināt VVTT 1994 un konkrēti tās XIX panta nozares. Šis nolīgums liek atcelt aizsargpasākumus, kas neietilpst šajos noteikumos, tādus kā voluntāri eksporta ierobežojumi, kontrolēti tirdzniecības noteikumi un cita līdzīga importa vai eksporta kārtība.

(5)

Nolīgums par aizsargpasākumiem attiecas arī uz ogļu un tērauda ražojumiem. Kopējie importa noteikumi, jo īpaši attiecībā uz aizsargpasākumiem, tādēļ attiecas arī uz šiem ražojumiem, ciktāl tas nav pretrunā pasākumiem, ko var veikt, lai piemērotu nolīgumu, kas konkrēti attiecas uz ogļu un tērauda ražojumiem.

(6)	Tekstilpreces, uz ko attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 517/94 (5), Savienības un starptautiskā līmenī ir pakļautas īpašam režīmam. Tādēļ uz tām nebūtu jāattiecina šī regula.

(7)	Dalībvalstīm būtu jāinformē Komisija par jebkuriem draudiem, ko rada importa tendences, kuru dēļ var rasties vajadzība sākt Savienības uzraudzību vai piemērot aizsargpasākumus.

(8)	Komisijai šādos gadījumos būtu jāpārbauda importa nosacījumi, importa tendences, dažādi tautsaimniecības un tirdzniecības stāvokļa aspekti un vajadzības gadījumā veicamie pasākumi.

(9)

Gadījumā, ja jau agrāk piemēro Savienības uzraudzību, kā priekšnoteikums tam, lai attiecīgos ražojumus laistu brīvā apgrozībā, būtu jāparedz tāds uzrādāms uzraudzības dokuments, kas atbilstu vienādajiem kritērijiem. Pēc importētāja iesnieguma dalībvalstu iestādēm šis dokuments noteiktā laikā būtu jāizdod, importētājam šādi tomēr negūstot tiesības importēt. Tādēļ uzraudzības dokumentam vajadzētu būt spēkā vienīgi tikmēr, kamēr nemainās importa noteikumi.

(10)	Dalībvalstīm un Komisijai būtu pēc iespējas pilnīgi jāapmainās ar informāciju, kas gūta no Savienības uzraudzības.

(11)	Apstiprināt aizsargpasākumus, ko prasa Savienības intereses, ir Komisijas pienākums. Šīs intereses būtu jāapsver kopumā, un tām jo īpaši būtu jāaptver ražotāju, lietotāju un patērētāju intereses Savienībā.

(12)

Aizsargpasākumus pret kādu PTO dalībvalsti var apsvērt vienīgi gadījumā, ja Savienībā attiecīgos ražojumus importē tik ļoti lielā daudzumā un ar tādiem noteikumiem vai nosacījumiem, kas rada vai draud radīt nopietnus kaitējumus līdzīgu vai tieši konkurējošu ražojumu ražotājiem Savienībā, ja vien starptautiskas saistības nepieļauj atkāpes no šā noteikuma.

(13)	Būtu jādefinē termini “nopietns kaitējums”, “nopietna kaitējuma draudi” un “ražotāji Savienībā”, un būtu jāizstrādā precīzi kritēriji, lai varētu aprēķināt kaitējumus.

(14)	Pirms jebkura aizsargpasākuma piemērošanas būtu jāveic izmeklēšana, tomēr Komisija patur tiesības steidzamos gadījumos piemērot pagaidu pasākumus.

(15)	Vajadzētu būt sīki izstrādātiem noteikumiem par izmeklēšanas sākšanu, vajadzīgajām pārbaudēm un apskatēm, to, kā eksportētājvalstis un ieinteresētās personas var piekļūt savāktajai informācijai, iesaistīto personu uzklausīšanu un šīm personām dotām iespējām izteikt savus viedokļus.

(16)	Šajā regulā noteiktie izmeklēšanas noteikumi nav pretrunā Savienības vai valstu noteikumiem par dienesta noslēpumu.

(17)	Tāpat ir jānosaka termiņi, cik drīz jāsāk izmeklēšana un cik drīz jāpieņem lēmums par to, vai pasākumi ir piemēroti vai ne, lai nodrošinātu to, ka šādus lēmumus pieņem ātri, un lai palielinātu juridisko noteiktību attiecīgajiem uzņēmējiem.

(18)	Gadījumos, kad aizsargpasākumi ir kvotu formā, tās principā nebūtu jānosaka mazākas par importa vidējo apjomu, kas pastāvējis vismaz trīs gadus ilgā atsauces laikposmā.

(19)

Gadījumos, kad kāda kvota ir sadalīta starp piegādātājvalstīm, katras valsts kvotu var noteikt, noslēdzot nolīgumu ar šīm valstīm vai arī pamatojoties uz importa apjomu atsauces laikposmā. Tomēr vajadzētu būt iespējai atkāpties no šiem noteikumiem, ja nodarīts nopietns kaitējums vai imports nesamērīgi palielinājies, ar noteikumu, ka notiek paredzētās konsultācijas PTO Aizsargpasākumu komitejas aizgādībā.

(20)	Būtu jānosaka maksimāli pieļaujamais aizsargpasākumu darbības ilgums un jāizstrādā konkrēti noteikumi šādu pasākumu pagarināšanai, pakāpeniskai liberalizācijai un pārskatīšanai.

(21)	Būtu jānosaka apstākļi, kādos no aizsargpasākumiem atbrīvo ražojumus, kuru izcelsme ir kādā jaunattīstības valstī, kas ir PTO dalībvalsts.

(22)

Var izrādīties, ka uzraudzība vai aizsargpasākumi vienā vai vairākos Savienības reģionos ir piemērotāki nekā pasākumi, kas attiecas uz visu Savienību. Šādi pasākumi tomēr būtu jāatļauj tikai izņēmuma kārtā un tad, ja nav citu iespēju. Jānodrošina tas, lai tie būtu pagaidu pasākumi un lai tie izraisītu pēc iespējas mazākus traucējumus iekšējā tirgus darbībā.

(23)	Importa noteikumu vienādības labad formalitātēm, kas jāpilda importētājiem, vajadzētu būt vienkāršām un vienādām neatkarīgi no tā, kur preces muito. Tādēļ ir vēlams nodrošināt to, ka visas formalitātes pilda, izmantojot veidlapas, kas atbilst šai regulai pievienotajam paraugam.

(24)	Uzraudzības dokumentiem, kas izdoti sakarā ar Savienības veiktiem uzraudzības pasākumiem, vajadzētu būt spēkā visā Savienībā neatkarīgi no tā, kura dalībvalsts tos izdevusi.

(25)	Šīs regulas īstenošanai ir vajadzīgi vienoti nosacījumi, lai pieņemtu pagaidu un galīgos aizsardzības pasākumus un lai noteiktu iepriekšējas uzraudzības pasākumus. Komisijai minētie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (6).

(26)

Uzraudzības un pagaidu pasākumu pieņemšanai būtu jāpiemēro konsultēšanās procedūra, ņemot vērā šādu pasākumu ietekmi un to loģisko saistību ar galīgo aizsardzības pasākumu pieņemšanu. Ja pasākumu piemērošanas kavēšanās varētu radīt grūti labojamu kaitējumu, jāļauj Komisijai pieņemt tādus pagaidu pasākumus, kurus piemēro nekavējoties,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĒJI PRINCIPI

1. pants

1.   Šī regula attiecas uz tādu ražojumu importu, kuru izcelsme ir trešās valstīs, izņemot:

a)	tekstilizstrādājumus, uz ko attiecas īpaši importa noteikumi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 517/94;

b)	ražojumus, kuru izcelsme ir konkrētās trešās valstīs, kas uzskaitītas Padomes Regulā (EK) Nr. 625/2009 (7).

2.   Panta 1. punktā minētos ražojumus brīvi importē Savienībā un attiecīgi, ciktāl tas nav pretrunā aizsargpasākumiem, ko var sākt saskaņā ar V nodaļu, uz tiem neattiecina nekādus kvantitatīvos ierobežojumus.

II NODAĻA

INFORMĀCIJAS UN KONSULTĀCIJU PROCEDŪRAS SAVIENĪBĀ

2. pants

Ja parādās importa tendences, kas prasa ieviest uzraudzību vai aizsargpasākumus, dalībvalstis par to informē Komisiju. Šī informācija ietver pieejamos pierādījumus, kas noteikti, pamatojoties uz 9. pantā minētajiem kritērijiem. Komisija tūlīt nodod šo informāciju visām dalībvalstīm.

3. pants

1.   Komisijai palīdz Aizsardzības pasākumu komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

4.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.

5.   Ievērojot Regulas (ES) Nr. 182/2011 3. panta 5. punktu, ja izmanto rakstisko procedūru, lai pieņemtu galīgos pasākumus, ievērojot šīs regulas 16. pantu, minēto procedūru izbeidz, nepanākot rezultātu, ja priekšsēdētāja noteiktajā termiņā tā nolemj priekšsēdētājs vai to pieprasa komitejas locekļu vairākums, kā definēts Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 1. punktā. Ja citos gadījumos, kad komitejā notiek apspriedes par pasākuma projektu, tiek izmantota rakstiskā procedūra, minēto procedūru izbeidz, nepanākot rezultātu, ja priekšsēdētāja noteiktajā termiņā tā nolemj priekšsēdētājs vai to pieprasa vienkāršs komitejas locekļu vairākums. Ja citos gadījumos, kad komitejā nenotiek apspriedes par pasākuma projektu, tiek izmantota rakstiskā procedūra, šādu procedūru izbeidz, nepanākot rezultātu, ja priekšsēdētāja noteiktajā termiņā tā nolemj priekšsēdētājs vai to pieprasa vismaz ceturtā daļa komitejas locekļu.

III NODAĻA

IZMEKLĒŠANAS PROCEDŪRA SAVIENĪBĀ

4. pants

1.   Neskarot 7. pantu, izmeklēšana Savienībā notiek, pirms tiek piemēroti jebkādi aizsargpasākumi.

2.   Ņemot par pamatu 9. pantā minētos faktorus, izmeklēšana tiecas noskaidrot, vai aplūkojamo ražojumu imports rada vai draud radīt nopietnus kaitējumus attiecīgiem ražotājiem Savienībā.

3.   Izmanto šādas definīcijas:

a)	“nopietns kaitējums” nozīmē nopietnu, vispārēju stāvokļa pasliktināšanos ražotājiem Savienībā;

b)	“nopietna kaitējuma draudi” nozīmē nopietnu kaitējumu, kas nekādi nav novēršams;

c)	“ražotāji Savienībā” nozīmē visus līdzīgu vai tieši konkurējošu ražojumu ražotājus, kas darbojas Savienības teritorijā, vai arī tādus, kuru ražoti līdzīgi vai tieši konkurējoši ražojumi kopā dod lielāko daļu no šādiem Savienībā ražotiem izstrādājumiem.

5. pants

1.   Ja Komisijai ir skaidrs, ka pierādījumi ir pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu, Komisija sāk izmeklēšanu mēneša laikā pēc tam, kad no dalībvalsts saņemta informācija, un publicē paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Minētajā paziņojumā:

a)	sniedz saņemtās informācijas kopsavilkumu un nosaka, ka visa svarīgā informācija jādara zināma Komisijai;

b)	nosaka termiņu, kurā ieinteresētās personas var rakstiski darīt zināmus savus viedokļus un iesniegt informāciju, ja šie viedokļi un informācija izmeklēšanā jāņem vērā;

c)	nosaka termiņu, kurā ieinteresētās personas var pieteikties, lai Komisija tās mutiski uzklausītu saskaņā ar 4. punktu.

Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstīm, uzsāk izmeklēšanu.

Parasti 21 dienas laikā no dienas, kad Komisija ir saņēmusi informāciju, Komisija nodrošina dalībvalstīm informāciju par saņemtās informācijas analīzi.

2.   Komisija pieprasa visu informāciju, ko tā atzīst par vajadzīgu, un, ja uzskata to par lietderīgu, darījusi to zināmu dalībvalstīm, cenšas pārbaudīt minēto informāciju, vēršoties pie importētājiem, tirgotājiem, aģentiem, ražotājiem, tirdzniecības apvienībām un organizācijām.

Tās dalībvalsts personāls, kuras teritorijā notiek minētās pārbaudes, palīdz Komisijai veikt šo uzdevumu, ja vien minētā dalībvalsts to vēlas.

3.   Dalībvalstis, pēc Komisijas lūguma un ievērojot tās noteiktās procedūras, sniedz Komisijai informāciju, kas ir to rīcībā, par to, kā attīstās tirgus ražojumiem, attiecībā uz kuriem veic izmeklēšanu.

4.   Ieinteresētās personas, kas pieteikušās saskaņā ar 1. punkta pirmo daļu, un eksportētājvalsts pārstāvji pēc rakstiska lūguma var pārbaudīt visu informāciju, kas Komisijai darīta zināma izmeklēšanas sakarā, izņemot iekšējo dokumentāciju, ko sagatavojušas Savienības vai tās dalībvalstu iestādes, ar noteikumu, ka šī informācija ir būtiska to lietas izklāstā un nav konfidenciāla 8. panta nozīmē, un Komisija to izmanto izmeklēšanā.

Ieinteresētās personas, kas pieteikušās, var Komisijai darīt zināmus savus viedokļus par attiecīgo informāciju. Šos viedokļus var ņemt vērā, ja tos pamato pietiekami pierādījumi.

5.   Komisija var uzklausīt ieinteresētās personas. Šīs personas jāuzklausa, ja tās termiņā, kas noteikts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētā paziņojumā, iesniegušas rakstisku pieteikumu ar norādi, ka izmeklēšanas iznākums faktiski var ietekmēt šīs personas un ka pastāv īpaši iemesli tās uzklausīt.

6.   Ja informācija nav sniegta šajā regulā noteiktā termiņā vai termiņā, ko Komisija noteikusi saskaņā ar šo regulu, vai ja izmeklēšana ir stipri traucēta, konstatācijas var veikt, balstoties uz pieejamajiem faktiem. Ja Komisija konstatē, ka kāda ieinteresētā persona vai trešā persona tai sniegusi nepareizu vai maldīgu informāciju, tā neņem vērā minēto informāciju un izmanto pieejamos faktus.

7.   Ja Komisijai rodas iespaids, ka trūkst pierādījumu, kas pamatotu izmeklēšanu, tā mēneša laikā pēc tam, kad no dalībvalstīm saņemta informācija, par savu lēmumu informē dalībvalstis.

6. pants

1.   Izmeklēšanas beigās Komisija iesniedz komitejai ziņojumu par izmeklēšanas rezultātiem.

2.   Ja Komisija deviņu mēnešu laikā no izmeklēšanas sākuma atzīst, ka Savienības uzraudzības pasākumi vai aizsardzības pasākumi nav vajadzīgi, izmeklēšanu mēneša laikā pārtrauc. Komisija izbeidz izmeklēšanu saskaņā ar 3. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

3.   Ja Komisija atzīst, ka ir vajadzīgi Savienības uzraudzības pasākumi vai aizsargpasākumi, tā saskaņā ar IV un V nodaļu pieņem vajadzīgos lēmumus ne vēlāk kā deviņus mēnešus pēc izmeklēšanas sākuma. Ārkārtas apstākļos šo termiņu var pagarināt ne vairāk kā par diviem mēnešiem; tad Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē paziņojumu, kurā dara zināmu pagarinājuma ilgumu un īsi min tā iemeslus.

7. pants

1.   Šīs nodaļas noteikumi neliedz katrā laikā sākt uzraudzības pasākumus saskaņā ar 10. līdz 14. pantu vai pagaidu aizsargpasākumus saskaņā ar 15., 16. un 17. pantu.

Pagaidu aizsargpasākumus piemēro:

a)	kritiskos apstākļos, kas prasa tūlītēju rīcību, kā arī tad, ja kavēšanās radītu zaudējumus, ko grūti labot; kā arī

b)	ja iepriekšējs nolēmums dod skaidru liecību par to, ka importa palielinājums ir radījis vai draud radīt nopietnu kaitējumu.

Šādu pasākumu ilgums nepārsniedz 200 dienas.

2.   Pagaidu aizsargpasākumi izpaužas kā muitas nodokļa palielinājums (neatkarīgi no tā, vai šis nodoklis līdzinās nullei vai ir lielāks), ja šāda rīcība var novērst vai labot nopietno kaitējumu.

3.   Komisija tūlīt veic tādus izmeklēšanas pasākumus, kas vēl joprojām ir vajadzīgi.

4.   Ja pagaidu aizsargpasākumus atceļ tāpēc, ka nav noticis nopietns kaitējums vai nepastāv nopietna kaitējuma draudi, pagaidu pasākumu dēļ ievāktos muitas nodokļus pēc iespējas drīz automātiski atmaksā. Piemēro Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 (8) 235. pantā un turpmākajos pantos noteikto procedūru.

8. pants

1.   Informāciju, ko saņem saskaņā ar šo regulu, izmanto tikai tam mērķim, kam tā lūgta.

2.   Komisija un dalībvalstis, ietverot to abu ierēdņus, neizpauž jebkādu konfidenciālu informāciju, ko tās saņēmušas, ievērojot šo regulu, vai jebkādu konfidenciāli sniegtu informāciju bez informācijas sniedzēja īpašas atļaujas.

3.   Katrā lūgumā ievērot konfidencialitāti norādāmi iemesli, kāpēc šī informācija ir konfidenciāla.

Ja tomēr rodas iespaids, ka lūgums ievērot konfidencialitāti nav pamatots, un ja informācijas sniedzējs nedz vēlas to darīt plaši pieejamu, nedz arī atļauj to izpaust tiklab vispārīgi, kā arī kopsavilkumā, attiecīgo informāciju var atstāt bez ievērības.

4.   Informāciju katrā ziņā uzskata par konfidenciālu, ja tās izpaušana var būtiski negatīvi iespaidot šādas informācijas sniedzēju vai tās avotu.

5.   Panta 1. līdz 4. punkts neliedz Savienības iestādēm atsaukties uz vispārpieejamu informāciju un jo īpaši uz iemesliem, kuru dēļ pieņemti lēmumi saskaņā ar šo regulu. Šīs iestādes tomēr ņem vērā attiecīgo juridisko un fizisko personu likumīgās intereses neatklāt komercnoslēpumus.

9. pants

1.   Pārbaudot importa tendences, apstākļus, kādos tas notiek, kā arī nopietno kaitējumu vai nopietnā kaitējuma draudus, ko ražotājiem Savienībā rada šāds imports, īpaši jāņem vērā šādi faktori:

a)	importēto preču apjoms, jo īpaši – ja tas nopietni palielinājies absolūtā izteiksmē vai attiecībā pret ražošanas vai patēriņa līmeni Savienībā;

b)	importēto preču cena, jo īpaši – ja cenas ir pārlieku pazeminātas salīdzinājumā ar līdzīgu ražojumu cenām Savienībā;

c)

iespaids uz ražotājiem Savienībā, ko rāda dažu ražošanas faktoru attīstības tendences: — ražošanas apjoms, — ražošanas jaudu izmantojums, — krājumi, — noiets, — tirgus daļa, — cenas (t. i., cenas pazeminātas vai novērsta cenu celšanās, kas citādi būtu notikusi), — peļņa, — peļņas samērojums ar ieguldīto kapitālu, — naudas plūsma, — nodarbinātība;

d)	citi faktori, kas nav importa tendences un kuri rada vai var radīt kaitējumu attiecīgiem ražotājiem Savienībā.

2.   Ja nopietna kaitējuma draudi apstiprinās, Komisija pārbauda arī, vai var skaidri paredzēt to, ka konkrētais stāvoklis draud izvērsties par faktisku kaitējumu.

Šajā ziņā var ņemt vērā šādus faktorus:

a)	to, cik ātri palielinās eksports uz Savienību;

b)	to, kāda konkrētā brīdī ir izcelsmes valsts vai eksportētājvalsts eksporta jauda vai kāda tā var būt tuvā nākotnē, kā arī iespējamību, ka šo jaudu izmantos, lai eksportētu preces uz Savienību.

IV NODAĻA

UZRAUDZĪBA

10. pants

1.   Ja importa tendences ražojumiem, kuru izcelsme ir trešā valstī un uz kuriem attiecas šī regula, draud radīt kaitējumu ražotājiem Savienībā un ja Savienības intereses to prasa, šo ražojumu importu atkarībā no apstākļiem var pakļaut:

a)	Savienības retrospektīvai uzraudzībai, ko veic saskaņā ar noteikumiem, kas ietverti 2. punktā minētajā lēmumā;

b)	iepriekšējai Savienības uzraudzībai, ko veic saskaņā ar 11. pantu.

2.   Komisija pieņem lēmumu sākt uzraudzību, izmantojot īstenošanas aktus saskaņā ar 3. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

3.   Uzraudzības pasākumi ir spēkā ierobežotu laiku. Ja vien nav paredzēts citādi, tie zaudē spēku sešus mēnešus pēc tam, kad apritējis pusgads, kurā šie pasākumi ieviesti.

11. pants

1.   Ražojumus, kas pakļauti Savienības iepriekšējai uzraudzībai, brīvā apgrozībā var laist vienīgi tad, ja uzrādīts uzraudzības dokuments. Dalībvalstu izvēlētās kompetentās iestādes šādus dokumentus par jebkuru prasīto apjomu izdod bez maksas ilgākais piecu darbdienu laikā kopš dienas, kad kompetentā attiecīgas valsts iestāde saņēmusi kāda Savienības importētāja pieteikumu neatkarīgi no viņa darījumdarbības vietas Savienībā. Šādu pieteikumu uzskata par saņemtu attiecīgās valsts kompetentā iestādē ne vēlāk kā trīs darbdienas pēc tā iesniegšanas, ja vien nav pierādīts pretējais.

2.   Uzraudzības dokumentu izdod, izmantojot veidlapu, kas atbilst I pielikuma paraugam.

Ja vien attiecīgais lēmums noteikt uzraudzību neparedz citādi, importētāja uzraudzības dokumentu pieteikumā ir vienīgi šādi dati:

a)	pieteikuma iesniedzēja pilns vārds un adrese (tostarp tālruņa un faksa numurs un varbūtējs valsts kompetentajā iestādē reģistrēts iesniedzēja identifikācijas numurs), kā arī PVN reģistrācijas numurs, ja pieteikuma iesniedzējs ir PVN maksātājs;

b)	vajadzības gadījumā pieteikuma iesniedzēja izraudzīta deklarētāja vai kāda pārstāvja pilns vārds un adrese (tostarp tālruņa un faksa numurs);

c)	preču apraksts, ieskaitot to: — tirdzniecības nosaukumu, — kombinētās nomenklatūras kodu, — izcelsmes vietu un nosūtīšanas vietu;

d)	deklarētais daudzums, kas izteikts kilogramos un vajadzības gadījumā visās citās papildu vienībās (pāros, gabalos utt.);

e)	preču CIF vērtība Savienības robežās, kas izteikta euro;

f)	sekojošais paziņojums, ko pieteikuma iesniedzējs datējis un parakstījis, savu vārdu norādot ar lielajiem burtiem: “Es ar savu parakstu apliecinu, ka šajā pieteikumā sniegtā informācija ir patiesa un godprātīga un ka es veicu uzņēmējdarbību Savienībā.”

3.   Uzraudzības dokumenti ir spēkā visā Savienībā neatkarīgi no tā, kura dalībvalsts to izdevusi.

4.   Ja izrādās, ka darījumā iekļauto ražojumu vienības cena pārsniedz uzraudzības dokumentā uzrādīto cenu par nepilniem 5 % vai ka importam paredzēto ražojumu kopvērtība vai kopapjoms uzraudzības dokumentā uzrādīto kopvērtību vai kopapjomu pārsniedz par nepilniem 5 %, tas neliedz šos ražojumus laist brīvā apgrozībā. Komisija, uzklausījusi komitejā paustos viedokļus, kā arī ņemot vērā ražojumu iedabu un citas īpašas attiecīgo darījumu iezīmes, var noteikt citus procentus, kas parastos apstākļos tomēr nepārsniedz 10 %.

5.   Uzraudzības dokumentus var izmantot tikai tikmēr, kamēr liberalizēta importa noteikumi ir spēkā attiecībā uz attiecīgajiem darījumiem. Šādus uzraudzības dokumentus nekādā gadījumā nedrīkst izmantot pēc tam, kad beidzies laiks, kas noteikts reizē un ar to pašu procedūru kā uzraudzības sākšana, un šie dokumenti ņem vērā ražojumu iedabu un citas īpašas attiecīgo darījumu iezīmes.

6.   Ja atbilstīgi 10. pantam pieņemts lēmums to prasa, ar ražojumu izcelsmes sertifikātiem jāpierāda to ražojumu izcelsme, kuri ir Savienības uzraudzībā. Šis punkts neietekmē citus noteikumus, kas attiecas uz jebkura šāda sertifikāta uzrādīšanu.

7.   Ja ražojumiem, kas ir iepriekšējā Savienības uzraudzībā, kādā dalībvalstī piemēro reģionālus aizsargpasākumus, šīs dalībvalsts piešķirta importa atļauja var aizstāt uzraudzības dokumentu.

8.   Uzraudzības dokumentu veidlapas un to izrakstus sastāda divos eksemplāros, no kuriem vienu, uz kura atzīmē “Pieteikuma iesniedzēja eksemplārs” un ko numurē ar 1, izsniedz pieteikuma iesniedzējam, bet otru, uz kura atzīmē “Kompetentās iestādes eksemplārs” un ko numurē ar 2, patur dokumenta izdevēja iestāde. Administratīviem mērķiem kompetentās iestādes 2. veidlapai var pievienot papildu kopijas.

9.   Veidlapas drukā uz balta papīra bez koka šķiedrvielām, kas sagatavots rakstīšanai un sver 55 līdz 65 g kvadrātmetrā. Veidlapu izmērs ir 210 × 297 mm; rindstarpām jābūt 4,24 mm (viena sestā daļa collas); izkārtojums veidlapā ir precīzi jāievēro. Pirmā eksemplāra, t. i., paša uzraudzības dokumenta, abām pusēm fonā ir dzeltens drukāts gijošēts raksts, kas atklāj jebkādus mehāniskus vai ķīmiskus viltojumus.

10.   Par veidlapu iespiešanu atbild dalībvalstis. Veidlapas var iespiest arī iespiedēji, ko izvēlējusies dalībvalsts, kurā tie veic uzņēmējdarbību. Pēdējā gadījumā uz katras veidlapas jābūt atsaucei par dalībvalsts norīkojumu. Uz katras veidlapas jābūt norādei par iespiedēja nosaukumu un adresi vai marķējumam, pēc kura iespiedēju var pazīt.

12. pants

Ja kāda ražojuma imports nav pakļauts iepriekšējai Savienības uzraudzībai, Komisija saskaņā ar 17. pantu var ieviest importa uzraudzību vienā vai vairākos Savienības reģionos. Tiklīdz Komisija ir nolēmusi ieviest uzraudzību, tā dalībvalstīm sniedz informāciju.

13. pants

1.   Ražojumus, kas pakļauti reģionālai uzraudzībai, attiecīgā reģionā var laist brīvā apgrozībā vienīgi tad, ja tiek uzrādīts uzraudzības dokuments. Attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) izraudzītā kompetentā iestāde izdod šādu dokumentu par jebkuru vajadzīgo apjomu bez maksas ilgākais piecu darbdienu laikā kopš dienas, kad attiecīgās valsts kompetentā iestāde saņēmusi kāda Savienības importētāja pieteikumu neatkarīgi no tā, kurā vietā ir viņa darījumdarbības vieta Savienībā. Šo pieteikumu uzskata par saņemtu attiecīgās valsts kompetentā iestādē ne vēlāk kā trīs darbdienas pēc tā iesniegšanas, ja vien nav pierādīts pretējais. Uzraudzības dokumentus var izmantot tikai tikmēr, kamēr importa liberalizācijas noteikumi paliek spēkā attiecībā uz attiecīgajiem darījumiem.

2.   Piemēro 11. panta 2. punktu.

14. pants

1.   Savienības vai reģionālas uzraudzības gadījumā dalībvalstis ik mēneša pirmajās desmit dienās dara Komisijai zināmu:

a)	iepriekšējas uzraudzības gadījumā – sīkas ziņas par naudas summām (ko aprēķina no CIF cenas) un preču apjomu, par ko iepriekšējā laikposmā izdoti uzraudzības dokumenti;

b)	jebkurā gadījumā – sīkas ziņas par importu laikposmā pirms a) apakšpunktā minētā laikposma.

Dalībvalstu sniegto informāciju klasificē pēc ražojumiem un pēc valstīm.

Citādus noteikumus var noteikt reizē un tādā pašā kārtā, kā paredzot uzraudzības pasākumus.

2.   Ražojumu iedabas vai īpašu apstākļu dēļ Komisija pēc dalībvalsts lūguma vai pati pēc savas ierosmes var grozīt šīs informācijas sniegšanas grafikus.

3.   Komisija attiecīgi informē dalībvalstis.

V NODAĻA

AIZSARGPASĀKUMI

15. pants

1.   Ja kādus ražojumus Savienībā importē tik ļoti lielā daudzumā un/vai ar tādiem noteikumiem vai nosacījumiem, kas izraisa vai draud izraisīt nopietnu kaitējumu ražotājiem Savienībā, Komisija, lai aizsargātu Savienības intereses, pēc kādas dalībvalsts lūguma vai pati pēc savas iniciatīvas var:

a)	ierobežot derīguma laiku uzraudzības dokumentiem 11. panta nozīmē, kurus izdod pēc tam, kad šis pasākums stājies spēkā;

b)	mainīt importa noteikumus attiecīgajiem ražojumiem, to laišanu brīvā apgrozībā padarot atkarīgu no uzrādītās importa atļaujas, kuras piešķiršanu regulē tādi noteikumi un ko pakļauj tādiem ierobežojumiem, kādus nosaka Komisija.

Šā punkta a) un b) apakšpunktā minētie pasākumi stājas spēkā nekavējoties.

2.   Attiecībā uz PTO dalībvalstīm 1. punktā minētos pasākumus veic tikai tad, ja ir izpildīti abi minētā punkta pirmajā daļā minētie nosacījumi.

3.   Ieviešot kvotu, jo īpaši ņem vērā:

a)	vēlamību pēc iespējas saglabāt ierastās tirdzniecības plūsmas;

b)	preču apjomu, kas eksportēts saskaņā ar līgumiem, kuri noslēgti ar normāliem noteikumiem, pirms stājies spēkā aizsargpasākums šīs nodaļas nozīmē, ja attiecīgā dalībvalsts par šiem līgumiem ziņojusi Komisijai;

c)	to, ka jāvairās radīt šķēršļus tā mērķa sasniegšanai, kura dēļ ieviesta kvota.

Nevienu kvotu nedrīkst noteikt mazāku nekā vidējais importa apjoms pēdējos trijos atsauces gados, par kuriem pieejama statistika, ja vien nav jāparedz citāds apjoms, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu.

4.   Gadījumos, kad kvota ir sadalīta piegādātājvalstu starpā, par sadali var vienoties ar tām piegādātājvalstīm, kas ir būtiski ieinteresētas piegādāt attiecīgos ražojumus importam Savienībā.

Ja tas neizdodas, kvotu sadala piegādātājvalstu starpā proporcionāli tam, kāda iepriekšējā atsauces laikposmā bijusi to daļa no attiecīgo ražojumu importa Savienībā, pienācīgi ņemot vērā visus faktorus, kas var būt ietekmējuši vai ietekmē šo ražojumu tirdzniecību.

Ar noteikumu, ka Savienība pilda pienākumu gādāt par to, lai konsultācijas notiktu PTO Aizsargpasākumu komitejas aizgādībā, nopietna kaitējuma gadījumā Savienība tomēr var neizmantot šo sadales metodi, ja imports no vienas vai vairākām piegādātājvalstīm ir pieaudzis neproporcionāli attiecībā pret attiecīgo ražojumu importa kopējo pieaugumu iepriekšējā atsauces laikposmā.

5.   Šajā pantā minētos pasākumus piemēro visiem ražojumiem, kas laisti brīvā apgrozībā pēc tam, kad šie pasākumi stājušies spēkā. Saskaņā ar 17. pantu tos var attiecināt tikai uz vienu vai dažiem Savienības reģioniem.

Šādi pasākumi tomēr neliedz laist brīvā apgrozībā ražojumus, kuri jau ir ceļā uz Savienību, ar noteikumu, ka šo ražojumu galamērķi nevar mainīt un ka ražojumiem, ko atbilstīgi 10. un 11. pantam brīvā apgrozībā drīkst laist, tikai uzrādot uzraudzības dokumentu, faktiski ir līdzi šāds dokuments.

6.   Ja Komisijas iejaukšanos lūgusi dalībvalsts, Komisija, rīkojoties saskaņā ar 3. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru vai steidzamos gadījumos saskaņā ar 3. panta 4. punktu, pieņem lēmumu ilgākais piecu darbdienu laikā pēc šāda lūguma saņemšanas.

16. pants

Ja Savienības intereses to prasa, Komisija, rīkojoties saskaņā ar 3. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru un III nodaļas noteikumiem, var pieņemt piemērotus pasākumus, lai neļautu Savienībā importēt kādu ražojumu tik ļoti palielinātā daudzumā un/vai ar tādiem noteikumiem vai nosacījumiem, kas rada vai draud radīt nopietnu kaitējumu līdzīgu vai tieši konkurējošu ražojumu ražotājiem Savienībā.

Piemēro 15. panta 2. līdz 5. punktu.

17. pants

Ja, galvenokārt pamatojoties uz 9. pantā minētajiem faktoriem, izrādās, ka vienā vai vairākos Savienības reģionos stāvoklis atbilst nosacījumiem, kas pieņemti, lai varētu veikt 10. un 15. pantā paredzētos pasākumus, Komisija, izvērtējusi dažādus risinājumus, izņēmuma kārtā var atļaut īstenot uzraudzību vai aizsargpasākumus attiecīgā(-os) reģionā(-os), ja tā uzskata, ka šādi pasākumi, ko īsteno tādā līmenī, ir piemērotāki nekā pasākumi, ko īsteno visā Savienībā.

Tiem jābūt pagaidu pasākumiem un pēc iespējas mazāk jātraucē iekšējā tirgus darbība.

Pasākumus paredz saskaņā ar noteikumiem, kas ietverti 10. un 15. pantā.

18. pants

Nekādus aizsargpasākumus nedrīkst piemērot ražojumiem, kuru izcelsme ir jaunattīstības valstī, kas ir PTO dalībvalsts, ja šīs valsts daļa no attiecīgo ražojumu importa Savienībā nepārsniedz 3 %, ar noteikumu, ka tās jaunattīstības valstis, kuras ir PTO dalībvalstis un kuru importa daļa nepārsniedz 3 %, kopā ieved līdz 9 % visu attiecīgo Savienībā importēto ražojumu.

19. pants

1.   Aizsargpasākumi nedrīkst būt ilgāki, nekā vajadzīgs, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu un ražotāji Savienībā varētu pielāgoties. Šis laikposms, ietverot jebkādu pagaidu pasākumu ilgumu, nedrīkst pārsniegt četrus gadus.

2.   Šo sākotnējo laikposmu var pagarināt, izņemot gadījumus, ja piemēro 15. panta 4. punkta trešajā daļā minētos pasākumus, ja ir konstatēts, ka:

a)	aizsargpasākums vēl joprojām ir vajadzīgs, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu;

b)	ir pierādījumi tam, ka pielāgojas ražotāji Savienībā.

3.   Pasākumu pagarinājumus paredz saskaņā ar III nodaļas noteikumiem un izmanto tās pašas procedūras, kas tika attiecinātas uz sākotnējiem pasākumiem. Šādi pagarināti pasākumi nav stingrāki, nekā tie bijuši sākotnējā laikposma beigās.

4.   Ja pasākums ir spēkā ilgāk nekā vienu gadu, tas pakāpeniski un periodiski liberalizējams šā pasākuma piemērošanas laikā, ieskaitot pagarinājuma laiku.

5.   Kopējais kāda aizsargpasākuma piemērošanas laikposms, ieskaitot jebkādu pagaidu pasākumu piemērošanas laikposmu, sākotnējo piemērošanas laikposmu un jebkādus tā pagarinājumus, nedrīkst pārsniegt astoņus gadus.

20. pants

1.   Kamēr darbojas kāds uzraudzības pasākums vai aizsardzības pasākums, ko piemēro saskaņā ar IV un V nodaļu, Komisija var vai nu pēc kādas dalībvalsts lūguma, vai pēc savas iniciatīvas un vēlākais tad, kad apritējusi puse no tāda pasākuma piemērošanas laikposma, kura ilgums pārsniedz trīs gadus:

a)	pārbaudīt pasākuma ietekmi;

b)	noskaidrot, vai un kā būtu lietderīgi paātrināt liberalizācijas tempu;

c)	pārliecināties par to, vai pasākuma piemērošana vēl ir vajadzīga.

Ja Komisija uzskata, ka pasākuma piemērošana vēl ir vajadzīga, tā attiecīgi informē dalībvalstis.

2.   Ja Komisija uzskata, ka kāds no 10., 12., 15., 16. un 17. pantā minētajiem uzraudzības pasākumiem vai aizsardzības pasākumiem ir jāatceļ vai jāgroza, tā saskaņā ar 3. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru atceļ vai groza pasākumu.

Ja lēmums attiecas uz reģionāliem uzraudzības pasākumiem, to piemēro no sestās dienas pēc tam, kad tas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

21. pants

1.   Ja kādu ražojumu importam jau bijis piemērots aizsargpasākums, šiem ražojumiem nevar piemērot citus šādus aizsargpasākumus, kamēr nav pagājis laiks, kas ir vienāds ar iepriekšējā pasākuma ilgumu. Šis laiks ir vismaz divi gadi.

2.   Neievērojot 1. punktu, ražojumiem var atkārtoti piemērot aizsargpasākumus uz 180 dienām vai īsāku laiku, ja:

a)	pagājis vismaz gads, kopš piemērots kāds aizsargpasākums šo ražojumu importam; un

b)	šāds aizsargpasākums šiem ražojumam nav piemērots vairāk kā divas reizes piecos gados pirms dienas, kad paredzēts sākt aizsargpasākumu.

VI NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

22. pants

Ja Savienības intereses to prasa, Komisija saskaņā ar 3. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru var pieņemt piemērotus pasākumus, īstenojot leģislatīvus aktus, lai Savienība vai visas dalībvalstis varētu starptautiskā līmenī īstenot savas tiesības un pildīt pienākumus, jo īpaši tos, kas attiecas uz patēriņa preču tirdzniecību.

23. pants

Komisija iekļauj informāciju par šīs regulas īstenošanu savā gada ziņojumā par tirdzniecības aizsardzības pasākumu piemērošanu un īstenošanu, ko iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 (9) 22.a pantu.

24. pants

1.   Šī regula neliedz pildīt pienākumus, ko rada īpaši noteikumi, kas ietverti līgumos, kuri noslēgti starp Savienību un trešām valstīm.

2.   Neskarot citus Savienības noteikumus, šī regula neliedz dalībvalstīm pieņemt vai piemērot:

a)

aizliegumus, kvantitatīvos ierobežojumus vai uzraudzības pasākumus, kas pamatojas uz sabiedrības morāles, sabiedriskas kārtības vai valsts drošības apsvērumiem, uz cilvēku veselības un dzīvības aizsardzības, kā arī dzīvnieku un augu aizsardzības, nacionālu mākslas, vēstures vai arheoloģijas bagātību aizsardzības vai rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzības apsvērumiem;

b)	īpašas formalitātes attiecībā uz ārzemju valūtām;

c)	formalitātes, kas ieviestas atbilstīgi starptautiskiem līgumiem saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību.

Dalībvalstis informē Komisiju par pasākumiem vai formalitātēm, ko tās paredz ieviest vai grozīt saskaņā ar pirmo daļu.

Ārkārtējas steidzamības gadījumā šos valstu paredzētos pasākumus vai formalitātes dara zināmas Komisijai tūlīt pēc to pieņemšanas.

25. pants

1.   Šī regula nav pretrunā kopējas lauksaimniecības tirgu organizācijas dibināšanas dokumentiem vai Savienības vai valstu administratīviem noteikumiem, kas pamatojas uz šiem dokumentiem, vai arī speciāliem dokumentiem, ko piemēro precēm, kas rodas, apstrādājot lauksaimniecības ražojumus. Tā ir šo dokumentu papildinājums.

2.   Ja uz ražojumiem attiecas 1. punktā minētie dokumenti, tad 10. līdz 14. pants un 21. pants neattiecas uz tiem ražojumiem, kuriem Savienības noteikumi par tirdzniecību ar trešām valstīm prasa licences vai citus importa dokumentus.

Šīs regulas 15., 17. pants un 20. līdz 24. pants neattiecas uz ražojumiem, kam šie noteikumi paredz piemērot importa kvantitatīvos ierobežojumus.

26. pants

Regulu (EK) Nr. 260/2009 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu III pielikumā.

27. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  2014. gada 10. decembra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  Eiropas Parlamenta 2015. gada 11. februāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2015. gada 2. marta lēmums.

(3)  Padomes Regula (EK) Nr. 260/2009 (2009. gada 26. februāris) par kopējiem importa noteikumiem (OV L 84, 31.3.2009., 1. lpp.).

(4)  Skatīt II pielikumu.

(5)  Padomes Regula (EK) Nr. 517/94 (1994. gada 7. marts) par kopīgiem noteikumiem tekstilizstrādājumu importam no dažām trešām valstīm, uz kurām neattiecas divpusēji nolīgumi, protokoli vai citas vienošanās, vai arī citi īpaši noteikumi par importu Kopienā (OV L 67, 10.3.1994., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(7)  Padomes Regula (EK) Nr. 625/2009 (2009. gada 7. jūlijs) par kopējiem noteikumiem importam no dažām trešām valstīm (OV L 185, 17.7.2009., 1. lpp.).

(8)  Padomes Regula (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.).

(9)  Padomes Regula (EK) Nr. 1225/2009 (2009. gada 30. novembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.).

---

---

---

---

27.3.2015

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 83/34

---

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2015/479

(2015. gada 11. marts)

par kopīgiem eksporta noteikumiem

(kodificēta redakcija)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)	Padomes Regula (EK) Nr. 1061/2009 (3) ir būtiski grozīta (4). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā regula būtu jākodificē.

(2)	Kopējai tirdzniecības politikai būtu jābalstās uz vienādiem principiem.

(3)	Būtu jāparedz kopīgi noteikumi attiecībā uz eksportu no Savienības.

(4)

Visās dalībvalstīs eksports ir gandrīz pilnīgi liberalizēts. Tāpēc par Savienības principu var pieņemt to, ka eksports uz trešām valstīm nav pakļauts nekādiem kvantitatīviem ierobežojumiem, neskarot atkāpes, kas paredzētas šajā regulā, un neskarot pasākumus, ko dalībvalstis var veikt saskaņā ar Līgumu.

(5)	Komisijai vajadzētu būt informētai, ja sakarā ar ārkārtas pārmaiņām tirgū kāda dalībvalsts uzskata, ka varētu būt vajadzīgi aizsardzības pasākumi.

(6)	Ir svarīgi, jo īpaši – pamatojoties uz šo informāciju, Savienības līmenī izskatīt eksporta noteikumus, eksporta attīstības tendences, ekonomikas un tirgus stāvokļa dažādus aspektus, kā arī vajadzības gadījumā veicamos pasākumus.

(7)	Veicot šādu izskatīšanu, var izrādīties, ka Savienībai būtu jāuzrauga attiecīgs eksports vai jāievieš pagaidu aizsargpasākumi, lai nodrošinātos pret neparedzētām mahinācijām.

(8)	Aizsardzības pasākumi Savienības interesēs būtu jāpieņem, pienācīgi ņemot vērā pastāvošās starptautiskās saistības.

(9)

Dalībvalstīm, kas uzņēmušās starptautiskas saistības, ar kurām, saskaroties ar faktiskām vai iespējamām piegādes grūtībām, izveido sistēmu naftas produktu sadalījumam starp līgumslēdzējām pusēm, ir jāļauj izpildīt saistības vis-á-vis trešām valstīm, neskarot Savienības noteikumus, kas pieņemti tādā pašā nolūkā. Šī atļauja būtu jāpiemēro tikmēr, kamēr Eiropas Parlaments un Padome pieņem attiecīgus pasākumus atbilstoši saistībām, ko uzņēmusies Savienība vai visas dalībvalstis.

(10)

Šī regula būtu jāattiecina uz visiem ražojumiem, gan uz rūpniecības, gan uz lauksaimniecības. Tās darbībai būtu jāpapildina to dokumentu darbība, ar ko izveido kopējo lauksaimniecības tirgus organizāciju, un to īpašo dokumentu darbība, kuri pieņemti saskaņā ar Līguma 352. pantu un piemērojami apstrādātiem lauksaimniecības produktiem. Tomēr ir jāgādā, lai šīs regulas noteikumi nesakristu ar minēto dokumentu noteikumiem, jo īpaši ar aizsardzības klauzulām.

(11)	Šīs regulas īstenošanai ir vajadzīgi vienoti nosacījumi, lai pieņemtu aizsardzības pasākumus. Minētie pasākumi būtu jāpieņem Komisijai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (5),

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

PAMATPRINCIPS

1. pants

Savienības ražojumu eksports uz trešām valstīm ir brīvs, t. i., tas nav pakļauts nekādiem kvantitatīviem ierobežojumiem, izņemot ierobežojumus, kas piemēroti saskaņā ar šo regulu.

II NODAĻA

INFORMĀCIJAS UN KONSULTĀCIJU PROCEDŪRA SAVIENĪBĀ

2. pants

Ja kāda dalībvalsts uzskata, ka sakarā ar ārkārtas pārmaiņām tirgū varētu būt vajadzīgi aizsardzības pasākumi saskaņā ar III nodaļu, tā par to informē Komisiju, kura brīdina pārējās dalībvalstis.

3. pants

1.   Komisijai palīdz Aizsardzības pasākumu komiteja, kas ir izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/478 (6). Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.

4. pants

Lai novērtētu ekonomikas un tirgus stāvokli attiecībā uz atsevišķu ražojumu, Komisija var lūgt dalībvalstīm sniegt statistisku informāciju par konkrēta ražojuma tirgus attīstības tendencēm un šajā nolūkā veikt šā ražojuma eksporta uzraudzību saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem un Komisijas norādītu procedūru. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu Komisijas prasības, un nosūta tai prasītās ziņas. Komisija informē pārējās dalībvalstis.

III NODAĻA

AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI

5. pants

1.   Lai novērstu kritisku stāvokli sakarā ar pirmās nepieciešamības preču deficītu vai izlabotu šādu stāvokli un ja Savienības intereses prasa tūlītēju rīcību, Komisija, pēc dalībvalsts lūguma vai pēc savas iniciatīvas un ņemot vērā ražojumu raksturu un citas īpašas attiecīgā darījuma iezīmes, var uz kāda ražojuma eksportu attiecināt tādas eksporta atļaujas uzrādīšanas prasību, kuras piešķiršanu reglamentē noteikumi un ierobežojumi, kurus Komisija nosaka saskaņā ar 3. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru vai steidzamos gadījumos saskaņā ar 3. panta 3. punktu.

2.   Par veiktajiem pasākumiem informē Eiropas Parlamentu, Padomi un dalībvalstis. Šādi pasākumi stājas spēkā nekavējoties.

3.   Pasākumus var attiecināt uz dažām eksporta galamērķa valstīm vai uz eksportu no dažiem Savienības reģioniem. Tie neskar ražojumus, kas ir jau ceļā uz Savienības robežu.

4.   Ja Komisijas iejaukšanos lūgusi dalībvalsts, Komisija pieņem lēmumu atbilstīgi 1. punktam ilgākais piecu darbdienu laikā pēc šāda lūguma saņemšanas.

5.   Ja Komisija ir rīkojusies saskaņā ar šā panta 1. punktu, tā 12 darbdienu laikā pēc dienas, kad stājies spēkā tās pieņemtais pasākums, lemj, vai pieņemt 6. pantā paredzētos attiecīgos pasākumus. Ja sešu nedēļu laikā pēc pasākuma stāšanās spēkā nav pieņemti pasākumi, attiecīgo pasākumu uzskata par atceltu.

6. pants

1.   Ja Savienības intereses to prasa, Komisija saskaņā ar 3. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru var pieņemt attiecīgus pasākumus:

a)	lai novērstu kritisku stāvokli sakarā ar pirmās nepieciešamības preču deficītu vai lai izlabotu to;

b)	lai izpildītu starptautiskās saistības, ko uzņēmusies Savienība vai visas dalībvalstis, jo īpaši tās, kuras attiecas uz izejvielu tirdzniecības jomu.

2.   Pasākumus, kas minēti 1. punktā, var attiecināt uz dažām eksporta galamērķa valstīm vai uz eksportu no dažiem Savienības reģioniem. Tie neskar ražojumus, kas ir jau ceļā uz Savienības robežu.

3.   Kad attiecībā uz eksportu tiek ieviesti kvantitatīvie ierobežojumi, jo īpaši ņem vērā:

a)	preču eksporta apjomu saskaņā ar līgumiem, kuri ar normāliem noteikumiem noslēgti, pirms stājies spēkā aizsardzības pasākums šīs nodaļas nozīmē, un kurus attiecīgā dalībvalsts darījusi zināmus Komisijai saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem;

b)	to, ka jāvairās radīt šķēršļus tā mērķa sasniegšanai, kura dēļ ieviesti kvantitatīvie ierobežojumi.

7. pants

1.   Kamēr tiek piemērots kāds no 5. un 6. pantā minētajiem pasākumiem, Komisija var vai nu pēc kādas dalībvalsts lūguma, vai pēc savas iniciatīvas:

a)	pārbaudīt pasākuma ietekmi;

b)	pārliecināties par to, vai pasākuma piemērošana vēl ir vajadzīga.

Ja Komisija uzskata, ka pasākuma piemērošana vēl ir vajadzīga, tā attiecīgi informē dalībvalstis.

2.   Ja Komisija uzskata, ka jāatceļ vai jāgroza kāds 5. vai 6. pantā paredzētais pasākums, tā rīkojas saskaņā ar 3. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

IV NODAĻA

PĀREJAS NOTEIKUMI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

8. pants

Kamēr Eiropas Parlaments un Padome nav pieņēmuši attiecīgus pasākumus atbilstoši starptautiskajām saistībām, kuras uzņēmusies Savienība vai visas dalībvalstis, dalībvalstīm attiecībā uz I pielikumā uzskaitītajiem ražojumiem, neskarot noteikumus, ko Savienība pieņēmusi šajā jomā, ir ļauts īstenot ārkārtas sadales sistēmu, ar kuru ievieš sadales saistības vis-á-vis trešām valstīm un kura paredzēta starptautiskajās saistībās, kas ir uzņemtas pirms šīs regulas stāšanās spēkā.

Dalībvalstis informē Komisiju par pasākumiem, ko tās plāno pieņemt. Komisija pieņemtos pasākumus dara zināmus Padomei un pārējām dalībvalstīm.

9. pants

Komisija iekļauj informāciju par šīs regulas īstenošanu savā gada ziņojumā par tirdzniecības aizsardzības pasākumu piemērošanu un īstenošanu, ko iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 (7) 22.a pantu.

10. pants

Neskarot citus Savienības noteikumus, šī regula neliedz dalībvalstīm attiecībā uz eksportu pieņemt vai piemērot kvantitatīvus ierobežojumus, ko pamato sabiedrības morāles, sabiedriskās kārtības vai valsts drošības, cilvēku un dzīvnieku dzīvības un veselības vai augu aizsardzības, nacionālās kultūras vērtību, kam ir mākslinieciska, vēsturiska vai arheoloģiska vērtība, vai rūpniecības vai komerciāla īpašuma aizsardzības apsvērumi.

11. pants

Šī regula neskar tādu dokumentu darbību, kuri nodibina kopējo lauksaimniecības tirgus organizāciju, un to īpašo dokumentu darbību, kuri pieņemti saskaņā ar Līguma 352. pantu un piemērojami apstrādātiem lauksaimniecības produktiem; tā papildina minētos dokumentus.

Ja uz ražojumiem attiecas šādi dokumenti, šīs regulas 5. pants tomēr neattiecas uz tiem ražojumiem, attiecībā uz ko Savienības noteikumi par tirdzniecību ar trešām valstīm paredz kvantitatīvus eksporta ierobežojumus. Šīs regulas 4. pantu nepiemēro tiem ražojumiem, attiecībā uz ko šādi noteikumi prasa uzrādīt licenci vai citu eksporta dokumentu.

12. pants

Regulu (EK) Nr. 1061/2009 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu III pielikumā.

13. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  2014. gada 10. decembra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  Eiropas Parlamenta 2015. gada 11. februāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2015. gada 2. marta lēmums.

(3)  Padomes Regula (EK) Nr. 1061/2009 (2009. gada 19. oktobris), ar ko nosaka kopīgus eksporta noteikumus (OV L 291, 7.11.2009., 1. lpp.).

(4)  Skatīt II pielikumu.

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/478 (2015. gada 11. marts) par kopīgiem importa noteikumiem (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 16. lpp.).

(7)  Padomes Regula (EK) Nr. 1225/2009 (2009. gada 30. novembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.).

---

---

---

---