ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 72

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

58. sējums
2015. gada 17. marts


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/434 (2015. gada 16. marts), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

1

 

 

LĒMUMI

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2015/435 (2014. gada 17. decembris) par neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanu

4

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2015/436 (2014. gada 17. decembris) par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu

6

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2015/437 (2014. gada 17. decembris) par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu

7

 

*

Padomes Lēmums (ES) 2015/438 (2015. gada 2. marts) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā ir jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Ukrainu par vīzu atvieglotu izsniegšanu, attiecībā uz nolīguma īstenošanas kopēju pamatnostādņu pieņemšanu

8

 

*

Padomes Lēmums (KĀDP) 2015/439 (2015. gada 16. marts), ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Sāhelā

27

 

*

Padomes Lēmums (KĀDP) 2015/440 (2015. gada 16. marts), ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Āfrikas ragā

32

 

*

Padomes Lēmums (KĀDP) 2015/441 (2015. gada 16. marts), ar ko groza un pagarina Lēmumu 2010/96/KĀDP par Eiropas Savienības militāro misiju, lai palīdzētu Somālijas drošības spēku apmācībā

37

 

*

Padomes Lēmums (KĀDP) 2015/442 (2015. gada 16. marts), ar ko sāk Eiropas Savienības KDAP militāru padomdevēja misiju Centrālāfrikas Republikā (EUMAM RCA) un groza Lēmumu (KĀDP) 2015/78

39

 

*

Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2015/443 (2015. gada 13. marts) par drošību Komisijā

41

 

*

Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2015/444 (2015. gada 13. marts) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai

53

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

17.3.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 72/1


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/434

(2015. gada 16. marts),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 16. martā

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)  OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta importa vērtība

0702 00 00

EG

65,8

MA

84,9

TR

86,4

ZZ

79,0

0707 00 05

JO

229,9

MA

183,9

TR

185,1

ZZ

199,6

0709 93 10

MA

119,5

TR

192,4

ZZ

156,0

0805 10 20

EG

45,8

IL

72,7

MA

56,7

TN

57,3

TR

63,6

ZZ

59,2

0805 50 10

TR

61,4

ZZ

61,4

0808 10 80

BR

70,9

CA

81,0

CL

100,9

CN

91,1

MK

25,2

US

166,1

ZZ

89,2

0808 30 90

AR

112,0

CL

133,2

US

124,8

ZA

103,5

ZZ

118,4


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas 2012. gada 27. novembra Regulā (ES) Nr. 1106/2012, ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.


LĒMUMI

17.3.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 72/4


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS (ES) 2015/435

(2014. gada 17. decembris)

par neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (1) un jo īpaši tā 14. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2) 13. pantā ir noteikta neparedzēto izdevumu rezerve līdz 0,03 % apjomā no Savienības nacionālā kopienākuma.

(2)

Saskaņā ar minētās regulas 6. pantu Komisija ir aprēķinājusi neparedzēto izdevumu rezerves absolūto summu 2014. gadam (3).

(3)

Pēc tam, kad bija izvērtētas visas pārējās finansiālās iespējas, lai reaģētu uz neparedzētiem apstākļiem, kas radušies pēc tam, kad 2013. gada februārī tika sākotnēji noteikts daudzgadu finanšu shēmas maksājumu maksimālais apjoms 2014. gadam, šķiet, ir nepieciešams izmantot neparedzēto izdevumu rezervi, lai papildinātu maksājumu apropriācijas Eiropas Savienības vispārējā budžetā 2014. finanšu gadam, pārsniedzot maksājumu maksimālo apjomu.

(4)

Kamēr vēl nav panākta vienošanās par maksājumiem, kas paredzēti citiem īpašajiem instrumentiem, maksājumu apropriācijas EUR 350 miljonu apmērā būtu jāiekļauj neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanai paredzētajā summā.

(5)

Ņemot vērā šogad radušos ļoti specifisko situāciju, ir izpildīts Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 13. panta 1. punktā minētais galējās nepieciešamības nosacījums.

(6)

Lai nodrošinātu atbilstību Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 13. panta 3. punktam, Komisijai būtu jāiesniedz priekšlikums par attiecīgās summas kompensēšanu, iekļaujot to DFS maksimālajā apjomā vienā vai vairākos nākamajos finanšu gados, un pienācīgi jāņem vērā vienošanās par maksājumiem, kas paredzēti citiem īpašiem instrumentiem, neskarot Komisijas institucionālās prerogatīvas,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Attiecībā uz Eiropas Savienības vispārējo budžetu 2014. finanšu gadam izmanto neparedzēto izdevumu rezervi, lai nodrošinātu summu EUR 3 168 233 715 maksājumu apropriācijās, pārsniedzot daudzgadu finanšu shēmas (DFS) maksājumu maksimālo apjomu.

2. pants

Summu EUR 2 818 233 715 apmērā kompensēs, izdarot trīs iemaksas maksimālā apjoma rezervēs nākamajiem gadiem:

a)

2018. gadā: EUR 939 411 200;

b)

2019. gadā: EUR 939 411 200;

c)

2020. gadā: EUR 939 411 315.

Komisija tiek aicināta savlaicīgi iesniegt priekšlikumu par atlikušo summu EUR 350 miljonu apmērā.

3. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Strasbūrā, 2014. gada 17. decembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

B. DELLA VEDOVA


(1)  OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(2)  Padomes 2013. gada 2. decembra Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).

(3)  Komisijas 2013. gada 20. decembra paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam par tehniskajām korekcijām 2014. gada finanšu shēmā atbilstoši NKI izmaiņām (COM(2013) 928).


17.3.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 72/6


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS (ES) 2015/436

(2014. gada 17. decembris)

par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 11. novembra Regulu (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu (1), un jo īpaši tās 4. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (2) un jo īpaši tā 11. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Eiropas Savienība ir izveidojusi Eiropas Savienības Solidaritātes fondu (turpmāk “Fonds”), lai apliecinātu solidaritāti katastrofu skarto reģionu iedzīvotājiem.

(2)

Saskaņā ar Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (3) 10. pantu Fondu var izmantot, nepārsniedzot maksimālo summu – EUR 500 miljonus gadā (2011. gada cenās).

(3)

Regulā (EK) Nr. 2012/2002 ir noteikta Fonda izmantošanas kārtība.

(4)

Itālija ir iesniegusi pieteikumu par Fonda izmantošanu sakarā ar plūdiem.

(5)

Grieķija ir iesniegusi pieteikumu par Fonda izmantošanu sakarā ar zemestrīci.

(6)

Slovēnija ir iesniegusi pieteikumu par Fonda izmantošanu sakarā ar sniega vētru.

(7)

Horvātija ir iesniegusi pieteikumu par Fonda izmantošanu sakarā ar sniega vētru, kas izraisīja plūdus,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžetā Eiropas Savienības Solidaritātes fondu izmanto, lai piešķirtu EUR 46 998 528 saistību apropriācijās.

Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžetā izmanto Eiropas Savienības Solidaritātes fondu, lai piešķirtu EUR 46 998 528 maksājumu apropriācijās.

2. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Strasbūrā, 2014. gada 17. decembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

B. DELLA VEDOVA


(1)  OV L 311, 14.11.2002., 3. lpp.

(2)  OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(3)  Padomes 2013. gada 2. decembra Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).


17.3.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 72/7


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS (ES) 2015/437

(2014. gada 17. decembris)

par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 11. novembra Regulu (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu (1), un jo īpaši tās 4. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (2) un jo īpaši tā 11. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Eiropas Savienība ir izveidojusi Eiropas Savienības Solidaritātes fondu (turpmāk “Fonds”), lai apliecinātu solidaritāti ar katastrofu skarto reģionu iedzīvotājiem.

(2)

Saskaņā ar Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (3) 10. pantu Fondu var izmantot, nepārsniedzot maksimālo summu – EUR 500 miljonus gadā (2011. gada cenās).

(3)

Regulā (EK) Nr. 2012/2002 ir noteikta Fonda izmantošanas kārtība.

(4)

Serbija ir iesniegusi pieteikumu par Fonda izmantošanu sakarā ar plūdiem.

(5)

Horvātija ir iesniegusi pieteikumu par Fonda izmantošanu sakarā ar plūdiem.

(6)

Bulgārija ir iesniegusi pieteikumu par Fonda izmantošanu sakarā ar plūdiem,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžetā Eiropas Savienības Solidaritātes fondu izmanto, lai piešķirtu EUR 79 726 440 saistību apropriācijās.

Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžetā Eiropas Savienības Solidaritātes fondu izmanto, lai piešķirtu EUR 79 726 440 maksājumu apropriācijās.

2. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Strasbūrā, 2014. gada 17. decembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

B. DELLA VEDOVA


(1)  OV L 311, 14.11.2002., 3. lpp.

(2)  OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(3)  Padomes 2013. gada 2. decembra Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).


17.3.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 72/8


PADOMES LĒMUMS (ES) 2015/438

(2015. gada 2. marts)

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā ir jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Ukrainu par vīzu atvieglotu izsniegšanu, attiecībā uz nolīguma īstenošanas kopēju pamatnostādņu pieņemšanu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 77. panta 2. punkta a) apakšpunktu saistībā ar 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Ar Nolīguma starp Eiropas Savienību un Ukrainu par vīzu atvieglotu izsniegšanu (1) (“nolīgums”) 12. pantu izveidota Apvienotā komiteja. Tajā paredzēts, ka Apvienotajai komitejai jo īpaši ir jāuzrauga nolīguma īstenošana.

(2)

Nolīgums starp Eiropas Savienību un Ukrainu, ar kuru groza Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Ukrainu par vīzu atvieglotu izsniegšanu (2) (“grozošais nolīgums”), stājās spēkā 2013. gada 1. jūlijā.

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 810/2009 (3) noteica procedūras un nosacījumus vīzu izsniegšanai tranzītam vai plānotām uzturēšanās reizēm dalībvalstu teritorijā, kuras nepārsniedz 90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā.

(4)

Saistībā ar šo uzdevumu Apvienotā komiteja ir norādījusi, ka nepieciešamas kopējas pamatnostādnes, kas nodrošinātu, ka dalībvalstu konsulāti nolīgumu īsteno pilnīgi saskaņotā veidā, un precizētu saikni starp nolīguma noteikumiem un līgumslēdzēju pušu noteikumiem, kurus joprojām piemēro tiem vīzu jautājumiem, uz kuriem neattiecas nolīgums.

(5)

Apvienotā komiteja šādas pamatnostādnes pieņēma ar 2009. gada 25. novembra Lēmumu Nr. 1/2009. Minētās pamatnostādnes būtu jāpielāgo jaunajiem nolīguma noteikumiem, kas ieviesti ar grozošo nolīgumu, un izmaiņām Savienības iekšējās tiesībās vīzu politikas jomā. Skaidrības labad ir lietderīgi aizstāt minētās pamatnostādnes.

(6)

Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā ir jāieņem Apvienotajā komitejā attiecībā uz nolīguma īstenošanas kopēju pamatnostādņu pieņemšanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nostājas, kas Savienības vārdā ir jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota ar 12. pantu Nolīgumā starp Eiropas Savienību un Ukrainu par vīzu atvieglotu izsniegšanu, attiecībā uz nolīguma īstenošanas kopēju pamatnostādņu pieņemšanu, pamatā ir Apvienotās komitejas lēmuma projekts, kas pievienots šim lēmumm.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2015. gada 2. martā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

D. REIZNIECE-OZOLA


(1)  OV L 332, 18.12.2007., 68. lpp.

(2)  OV L 168, 20.6.2013., 11. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 810/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss) (OV L 243, 15.9.2009., 1. lpp.).


PROJEKTS

APVIENOTĀS KOMITEJAS, KURA IZVEIDOTA AR NOLĪGUMU STARP EIROPAS SAVIENĪBU UN UKRAINU PAR VĪZU ATVIEGLOTU IZSNIEGŠANU, LĒMUMS Nr. …/2014

(… gada …)

attiecībā uz nolīguma īstenošanas kopēju pamatnostādņu pieņemšanu

APVIENOTĀ KOMITEJA,

ņemot vērā Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Ukrainu par vīzu atvieglotu izsniegšanu (“nolīgums”) un jo īpaši tā 12. pantu,

tā kā nolīgums stājās spēkā 2008. gada 1. janvārī,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Kopējās pamatnostādnes Nolīguma starp Eiropas Savienību un Ukrainu par vīzu atviegotu izsniegšanu īstenošanai ir izklāstītas šā lēmuma pielikumā.

2. pants

Apvienotās komitejas Lēmumu Nr. 1/2009 atceļ.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

…,

Eiropas Savienības vārdā –

Ukrainas vārdā –


PIELIKUMS

KOPĒJAS PAMATNOSTĀDNES NOLĪGUMA STARP EIROPAS SAVIENĪBU UN UKRAINU PAR VĪZU ATVIEGLOTU IZSNIEGŠANU ĪSTENOŠANAI

Nolīguma starp Eiropas Savienību un Ukrainu par vīzu atvieglotu izsniegšanu, kurš stājās spēkā 2008. gada 1. janvārī un kurā izdarīti grozījumi ar 2012. gada 23. jūlija Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Ukrainu, kurš stājās spēkā 2013. gada 1. jūlijā (“nolīgums”), mērķis ir uz savstarpīguma pamata atvieglot vīzu izsniegšanas procedūras Ukrainas pilsoņiem, kuru paredzētā uzturēšanās 180 dienu laikposmā nepārsniedz 90 dienas.

Nolīgums uz savstarpīguma pamata nosaka juridiski saistošas tiesības un pienākumus nolūkā vienkāršot vīzu izsniegšanas procedūras Ukrainas pilsoņiem.

Šīs pamatnostādnes ir pieņēmusi Apvienotā Komiteja, kas izveidota ar nolīguma 12. pantu (“Apvienotā komiteja”), un to mērķis ir nodrošināt, lai dalībvalstu diplomātiskās pārstāvniecības un konsulārie dienesti nolīguma noteikumus īsteno pareizi un saskaņoti. Šīs pamatnostādnes nav nolīguma daļa, un tādēļ tās nav juridiski saistošas. Tomēr diplomātiskajiem un konsulārajiem darbiniekiem ir ļoti ieteicams tās konsekventi ievērot, īstenojot nolīguma noteikumus.

Šīs pamatnostādnes tiek plānots atjaunināt, ņemot vērā nolīguma īstenošanas pieredzi, un par to ir atbildīga Apvienotā Komiteja. Pamatnostādnes, ko Apvienotā Komiteja pieņēma 2009. gada 25. novembrī, ir pielāgotas atbilstīgi Nolīgumam starp Eiropas Savienību un Ukrainu, ar kuru groza Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Ukrainu par vīzu atvieglotu izsniegšanu (“grozošais nolīgums”), un jaunajiem Savienības tiesību aktiem, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 810/2009 (1) (“Vīzu kodekss”).

1.   VISPĀRĪGI JAUTĀJUMI

1.1.   Piemērošanas joma un mērķis

Nolīguma 1. pantā noteikts: “Šā nolīguma mērķis ir atvieglot vīzu izsniegšanu Ukrainas pilsoņiem, kuru paredzētā uzturēšanās 180 dienu laikposmā nepārsniedz 90 dienas.”

Nolīgums attiecas uz visiem Ukrainas pilsoņiem, kas iesniedz pieteikumus īstermiņa vīzai, neatkarīgi no valsts, kurā viņi dzīvo.

Nolīguma 1. panta 2. punktā noteikts: “Ukraina var atkal ieviest vīzas prasību tikai visu dalībvalstu pilsoņiem vai visu dalībvalstu konkrētām pilsoņu kategorijām, nevis atsevišķu dalībvalstu pilsoņiem vai atsevišķu dalībvalstu konkrētām pilsoņu kategorijām. Ja Ukraina ievieš vīzas prasību ES pilsoņiem vai kādai ES pilsoņu kategorijai, ES pilsoņiem, pamatojoties uz savstarpīguma principu, automātiski pienākas tādi paši vīzu izsniegšanas atvieglojumi, kādi saskaņā ar šo nolīgumu tiek piešķirti Ukrainas pilsoņiem.”

Saskaņā ar Ukrainas valdības lēmumiem attiecīgi no 2005. gada 1. maija vai no 2008. gada 1. janvāra visi ES pilsoņi, kuri ceļo uz Ukrainu uz laiku, kas nepārsniedz 90 dienas, vai šķērso Ukrainas teritoriju tranzītā, ir atbrīvoti no vīzas prasības. Šis noteikums neskar Ukrainas valdības tiesības grozīt minētos lēmumus.

1.2.   Nolīguma piemērošanas joma

Nolīguma 2. pantā noteikts:

“1.   Šajā nolīgumā paredzētie vīzu režīma atvieglojumi attiecas uz Ukrainas pilsoņiem, ja tie jau nav atbrīvoti no vīzas prasības saskaņā ar Eiropas Savienības vai dalībvalstu tiesību aktiem un noteikumiem, šo nolīgumu vai citiem starptautiskiem nolīgumiem.

2.   Jautājumiem, kas šā nolīguma noteikumos nav skarti, piemēram, atteikums piešķirt vīzu, ceļošanas dokumentu atzīšana, pierādījumi par pietiekamiem iztikas līdzekļiem, ieceļošanas atteikums un izraidīšanas pasākumi, ir piemērojami Ukrainas vai dalībvalstu valsts tiesību akti vai Eiropas Savienības tiesību akti.”

Neskarot nolīguma 10. pantu (kurā paredzēts atbrīvot no vīzas prasības Ukrainas diplomātisko pasu un biometrisko dienesta pasu turētājus), tas neietekmē esošos noteikumus par vīzas prasībām un atbrīvojumiem no vīzas prasības. Piemēram, saskaņā ar 4. pantu Padomes Regulā Nr. 539/2001 (2) dalībvalstīm ir atļauts atbrīvot no vīzas prasības, citu kategoriju starpā, civilo gaisa un kuģu apkalpju locekļus.

Visiem jautājumiem, kas nav skarti nolīgumā, piemēram, atteikumam piešķirt vīzu, ceļošanas dokumentu atzīšanai, pierādījumiem par pietiekamiem iztikas līdzekļiem, ieceļošanas atteikumam un izraidīšanas pasākumiem, joprojām ir piemērojami Šengenas noteikumi un – attiecīgā gadījumā – valsts tiesību akti. Tas attiecas arī uz Šengenas noteikumiem, ar kuriem nosaka, kura Šengenas dalībvalsts ir atbildīga par vīzas pieteikuma izskatīšanu. Tādēļ Ukrainas pilsonim arī turpmāk būtu jāiesniedz vīzas pieteikums sava ceļojuma galvenā galamērķa dalībvalsts konsulātā; ja galvenā galamērķa nav, viņam būtu jāiesniedz pieteikums tās dalībvalsts konsulātā, kura būs viņa pirmā ieceļošanas valsts Šengenas zonā.

Pat tad, ja ir izpildīti nolīgumā paredzētie nosacījumi, piemēram, vīzas pieteikuma iesniedzējs ir iesniedzis dokumentāru pierādījumu par ceļojuma mērķi, kas jāiesniedz nolīguma 4. pantā paredzētajām kategorijām, vīzu tik un tā var atteikt, ja nav izpildīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 562/2006 (3) (“Šengenas Robežu kodekss”) 5. panta nosacījumi, proti, personai nav derīga ceļošanas dokumenta, ir izdots brīdinājums SIS, tiek uzskatīts, ka persona rada draudus sabiedriskajai kārtībai, iekšējai drošībai utt.

Joprojām piemēro citas elastīguma iespējas, kādas attiecībā uz vīzu izsniegšanu atļauj Vīzu kodekss. Piemēram, ja ir izpildīti Vīzu kodeksā paredzētie nosacījumi (sal. ar Vīzu kodeksa 24. panta 2. punktu), daudzkārtējas ieceļošanas vīzas ar ilgu derīguma termiņu – līdz pieciem gadiem – var izsniegt vēl citām personu kategorijām, ne vien tām, kas minētas nolīguma 5. pantā. Tāpat arī turpmāk ir piemērojami. Vīzu kodeksā ietvertie noteikumi, kas atļauj atcelt vai samazināt vīzas nodevu (sal. ar II.2.1.1. punktu).

1.3.   Vīzu veidi, uz kuriem attiecas nolīgums

Nolīguma 3. panta d) punktā “vīza” ir definēta kā “dalībvalsts izsniegta atļauja vai pieņemts lēmums, kas vajadzīgs, lai:

ieceļotu konkrētā dalībvalstī vai vairākās dalībvalstīs ar paredzēto uzturēšanās laiku līdz 90 dienām,

ieceļotu tranzītam caur šīs dalībvalsts vai vairāku dalībvalstu teritoriju”.

Nolīgums attiecas uz šādu vīzu veidu:

“C” vīzas (īstermiņa vīzas).

Nolīgumā paredzētie atvieglojumi attiecas gan uz vienotajām vīzām, kas ir derīgas visā dalībvalstu teritorijā, gan uz vīzām ar ierobežotu teritoriālo derīgumu (LTV).

1.4.   Ar vīzu atļautā uzturēšanās ilguma aprēķināšana un īpaši jautājums par to, kā noteikt sešu mēnešu laikposmu

Ar Šengenas Robežu kodeksa jaunākajiem grozījumiem ir noteikta citāda “īslaicīgas uzturēšanās” definīcija. Pašreizējā definīcija ir šāda: “90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā, katru reizi ņemot vērā pēdējās uzturēšanās 180 dienu laikposmu”.

Ieceļošanas dienu rēķinās kā pirmo uzturēšanās dienu dalībvalstu teritorijā, bet izceļošanas dienu rēķinās kā pēdējo uzturēšanās dienu dalībvalstu teritorijā. Jēdziens “jebkurš” nozīmē, ka tiek piemērots “kustīgs” 180 dienu atsauces laikposms, skaitot atpakaļ katru uzturēšanās dienu pēdējo 180 dienu laikposmā, lai pārbaudītu, vai joprojām tiek izpildīta prasība par 90 dienām 180 dienu laikposmā. Tas nozīmē, ka pēc nepārtrauktas 90 dienu ilgas prombūtnes var atkal uzturēties uz laiku līdz 90 dienām.

Definīcija stājās spēkā 2013. gada 18. oktobrī. Kalkulators ir atrodams tiešsaistē šādā adresē: http://ec.europa.eu/dgs/home-affairs/what-we-do/policies/borders-and-visas/border-crossing/index_en.htm

Uzturēšanās ilguma aprēķināšanas piemērs, pamatojoties uz jauno definīciju:

 

Persona, kurai ir vairākkārtējas ieceļošanas vīza uz vienu gadu (18.4.2014. – 18.4.2015.), pirmo reizi ieceļo 2014. gada 19. aprīlī un uzturas trīs dienas. Pēc tam viņa atkal ieceļo 2014. gada 18. jūnijā un uzturas 86 dienas. Kāda ir situācija konkrētos datumos? Kad šī persona atkal drīkst ieceļot?

 

2014. gada 11. septembrī: pēdējo 180 dienu laikā (16.3.2014. – 11.9.2014.) persona ir uzturējusies 3 dienas (19.–21.4.2014.) plus 86 dienas (18.6.2014. – 11.9.2014.) = 89 dienas = atļautais uzturēšanās laiks nav pārsniegts. Persona vēl drīkst palikt vienu dienu.

 

2014. gada 16. oktobrī: persona varētu ieceļot, lai uzturētos vēl 3 dienas (2014. gada 16. oktobrī zaudē nozīmi 2014. gada 19. aprīļa uzturēšanās (ārpus 180 dienu laikposma); 2014. gada 17. oktobrī zaudē nozīmi 2014. gada 20. aprīļa uzturēšanās (ārpus 180 dienu laikposma) utt.).

 

2014. gada 15. decembrī: persona varētu ieceļot, lai uzturētos vēl 86 dienas (2014. gada 15. decembrī zaudē nozīmi 2014. gada 18. jūnija uzturēšanās (ārpus 180 dienu laikposma); 2014. gada 16. decembrī zaudē nozīmi 2014. gada 19. jūnija uzturēšanās utt.).

1.5.   Situācija attiecībā uz dalībvalstīm, kuras Šengenas acquis vēl nepiemēro pilnībā, dalībvalstīm, kuras nepiedalās ES kopējā vīzu politikā, un asociētajām valstīm

Dalībvalstīm, kuras Savienībai pievienojās 2004. gadā (Čehijas Republika, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija), 2007. gadā (Bulgārija un Rumānija) un 2013. gadā (Horvātija), nolīgums ir saistošs no tā spēkā stāšanās brīža.

Vienīgi Bulgārija, Horvātija, Kipra un Rumānija Šengenas acquis vēl nepiemēro pilnībā. Tās arī turpmāk izsniegs valsts vīzas, kuras būs derīgas vienīgi attiecīgās valsts teritorijā. Kad minētās dalībvalstis Šengenas acquis piemēros pilnībā, tās turpinās piemērot nolīgumu.

Jautājumiem, kas nolīgumā nav skarti, turpina piemērot valsts tiesību aktus līdz dienai, kad minētās dalībvalstis sāk pilnībā piemērot Šengenas acquis. Sākot no minētās dienas, jautājumiem, kas nolīgumā nav skarti, piemēros Šengenas noteikumus/valsts tiesību aktus.

Bulgārijai, Horvātijai, Kiprai un Rumānijai ir atļauts atzīt uzturēšanās atļaujas, D vīzas un īstermiņa vīzas, ko izsniegušas Šengenas valstis un asociētās valstis attiecībā uz īstermiņa uzturēšanos to teritorijā.

Saskaņā ar 21. pantu Konvencijā, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, visām Šengenas dalībvalstīm ilgtermiņa vīzas un uzturēšanās atļaujas, ko izdevusi kāda cita dalībvalsts, ir jāatzīst par derīgām īstermiņa uzturēšanās nolūkā tās teritorijā. Šengenas dalībvalstis ieceļošanas un īstermiņa uzturēšanās nolūkā pieņem asociēto valstu izsniegtas uzturēšanās atļaujas, D vīzas un īstermiņa vīzas, un otrādi.

Nolīgums neattiecas uz Dāniju, Apvienoto Karalisti un Īriju, bet tajā ir ietvertas kopīgas deklarācijas par to, ka ir vēlams, lai minētās dalībvalstis noslēgtu divpusējus nolīgumus ar Ukrainu par vīzu atvieglotu izsniegšanu.

Divpusējs nolīgums par vīzu atvieglotu izsniegšanu starp Dāniju un Ukrainu stājās spēkā 2009. gada 1. martā. Starp Ukrainu un attiecīgi Apvienoto Karalisti un Īriju sarunas par vīzu atvieglotu izsniegšanu nav notikušas.

Nolīgums neattiecas uz Islandi, Lihtenšteinu, Norvēģiju un Šveici, kaut arī tās ir Šengenas asociētās valstis, bet tajā ir ietvertas kopīgas deklarācijas par to, ka ir vēlams, lai minētās Šengenas valstis noslēgtu divpusējus nolīgumus ar Ukrainu par vīzu atvieglotu izsniegšanu.

Norvēģija divpusēju nolīgumu par vīzu atvieglotu izsniegšanu parakstīja 2008. gada 13. februārī. Minētais nolīgums stājās spēkā 2011. gada 1. septembrī.

Šveice sarunas par divpusēju nolīgumu par vīzu atvieglotu izsniegšanu pabeidza 2011. gada novembrī. Islande ir norādījusi, ka ir sāktas sarunas ar Ukrainu.

1.6.   Nolīgums/divpusējie nolīgumi

Nolīguma 13. panta 1. punktā noteikts:

“1.   Stājoties spēkā, šis nolīgums ir noteicošais attiecībā pret jebkuriem noteikumiem divpusējos vai daudzpusējos nolīgumos vai vienošanās, kas noslēgtas starp atsevišķām dalībvalstīm un Ukrainu, ciktāl šo nolīgumu vai vienošanos noteikumi skar šā nolīguma jautājumus.”

Sākot no nolīguma spēkā stāšanās dienas, beidz piemērot tos noteikumus starp dalībvalstīm un Ukrainu spēkā esošos divpusējos nolīgumos, kas attiecas uz jautājumiem, kurus skar nolīgums. Saskaņā ar Savienības tiesībām dalībvalstīm jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai likvidētu neatbilstības starp divpusējiem nolīgumiem un nolīgumu.

Tomēr nolīguma 13. panta 2. punktā noteikts:

“2.   Noteikumus divpusējos nolīgumos vai vienošanās, ko atsevišķas dalībvalstis noslēgušas ar Ukrainu pirms šā nolīguma stāšanās spēkā, kuri paredz nebiometrisko dienesta pasu turētāju atbrīvošanu no vīzas prasības, piemēro arī turpmāk, neskarot attiecīgo dalībvalstu vai Ukrainas tiesības denonsēt šos divpusējos nolīgumus vai vienošanās vai pārtraukt to piemērošanu.”

Divpusēji nolīgumi ar Ukrainu, kuros paredz atbrīvot no vīzas prasības dienesta pasu turētājus, ir šādām dalībvalstīm: Bulgārijai, Horvātijai, Kiprai, Latvijai, Lietuvai, Polijai, Rumānijai, Slovākijai un Ungārijai.

Saskaņā ar nolīguma 13. panta 1. punktu, ja minētie divpusējie nolīgumi attiecas uz biometrisko dienesta pasu turētajiem, nolīguma 10. panta 2. punkts ir noteicošais attiecībā pret minētajiem divpsuējiem nolīgumiem. Saskaņā ar nolīguma 13. panta 2. punktu minētos divpusējos nolīgumus, kas noslēgti pirms grozošā nolīguma stāšanās spēkā, turpina piemērot, ciktāl tie attiecas uz nebiometrisko dienesta pasu turētāju atbrīvošanu no vīzas prasības, neskarot attiecīgo dalībvalstu vai Ukrainas tiesības denonsēt minētos divpusējos nolīgumus vai vienošanās vai pārtraukt to piemērošanu. Atbrīvojums no vīzas prasības, ko kāda dalībvalsts piešķīrusi nebiometriskās dienesta pases turētājam, attiecas vienīgi uz ceļošanu minētās dalībvalsts teritorijā, bet nevis uz ceļošanu uz pārējām Šengenas dalībvalstīm.

Ja kāda dalībvalsts ir noslēgusi divpusēju nolīgumu vai vienošanos ar Ukrainu par jautājumiem, kurus neskar nolīgums, minēto atbrīvojumu turpina piemērot pēc nolīguma stāšanās spēkā.

1.7.   Eiropas Kopienas Deklarācija par vīzas pieprasītāju piekļuvi informācijai un informācijas saskaņošanu attiecībā uz īstermiņa vīzu izsniegšanas procedūrām un dokumentiem, kas iesniedzami, pieprasot īstermiņa vīzu

Saskaņā ar minēto Eiropas Kopienas deklarāciju, kas pievienota nolīgumam, ir izstrādāta vienota pamatinformācija par vīzas pieteikumu iesniedzēju piekļuvi dalībvalstu diplomātiskajām pārstāvniecībām un konsulārajiem dienestiem un par vīzu izsniegšanas procedūrām un nosacījumiem un izsniegto vīzu derīgumu, lai nodrošinātu, ka pieteikumu iesniedzējiem tiek sniegta saskaņota un vienota informācija. Minētā informācija ir pieejama ES delegācijas Ukrainā tīmekļa vietnē: http://eeas.europa.eu/delegations/ukraine/index_en.htm.

Dalībvalstu diplomātiskajām pārstāvniecībām un konsulārajiem dienestiem tiek lūgts plaši izplatīt šo informāciju (izmantojot informācijas dēļus, informācijas lapas, interneta tīmekļa vietnes utt.), kā arī izplatīt precīzu informāciju par vīzu izsniegšanas nosacījumiem, dalībvalstu pārstāvētību Ukrainā un saskaņoto ES sarakstu par to, kādi apliecinošie dokumenti ir nepieciešami.

II.   PAMATNOSTĀDNES PAR KONKRĒTIEM NOTEIKUMIEM

2.1.   Noteikumi, kas attiecas uz visiem vīzas pieteikumu iesniedzējiem

Svarīgs atgādinājums. Atgādinām, ka turpmāk minētie atvieglojumi attiecībā uz maksu par vīzas pieteikuma izskatīšanu, vīzas pieteikuma izskatīšanas procedūras ilgumu, izceļošanu dokumentu nozaudēšanas vai zādzības gadījumā un vīzas pagarināšanu ārkārtas apstākļos attiecas uz visiem vīzas pieteikumu iesniedzējiem un vīzu turētājiem no Ukrainas.

2.1.1.   Maksa par vīzas pieteikuma izskatīšanu

Nolīguma 6. panta 1. punktā noteikts:

“Maksa par vīzas pieteikumu izskatīšanu Ukrainas pilsoņiem ir EUR 35. Saskaņā ar 14. panta 4. punktā noteikto kārtību iepriekšminēto summu var pārskatīt.”

Saskaņā ar 6. panta 1. punktu maksa par vīzas pieteikumu izskatīšanu ir EUR 35. Minēto maksu piemēro visiem vīzas pieteikumu iesniedzējiem no Ukrainas (tostarp tūristiem), un tā attiecas uz īstermiņa vīzām neatkarīgi no ieceļošanu skaita. To piemēro arī vīzas pieteikumiem, kas iesniegti pie ārējām robežām.

Nolīguma 6. panta 2. punktā noteikts:

“Ja Ukraina ES pilsoņiem atjauno vīzas prasību, maksa par vīzu, ko pieprasīs Ukraina, nevar būt augstāka par EUR 35 vai to summu, par kuru ir panākta vienošanās, pārskatot maksu par vīzu saskaņā ar 14. panta 4. punktā paredzēto kārtību.”

Nolīguma 6. panta 3. punktā noteikts:

“Ja, pamatojoties uz attālumu no pieteikuma iesniedzēja dzīvesvietas līdz vietai, kur pieteikums ir iesniegts, pieteikuma iesniedzējs ir pieprasījis, lai lēmums par pieteikumu tiktu pieņemts trīs dienu laikā kopš tā iesniegšanas, un konsulāts ir piekritis pieņemt lēmumu trīs dienu laikā, dalībvalstis par vīzas pieteikuma izskatīšanu iekasē EUR 70.”

Maksu EUR 70 apmērā iekasēs par vīzas pieteikumu izskatīšanu gadījumos, kad vīzas pieteikumu un apliecinošos dokumentus ir iesniedzis vīzas pieteikuma iesniedzējs, par kuru ir zināms, ka viņa dzīvesvieta atrodas oblast, kurā dalībvalstij, uz kuru vīzas pieteikuma iesniedzējs vēlas ceļot, nav konsulārās pārstāvniecības (ja attiecīgajā apgabalā nav ne konsulāta, ne vīzu centra, ne tādas dalībvalsts konsulāta, kura ir noslēgusi nolīgumu par pārstāvību ar dalībvalsti, uz kuru pieteikuma iesniedzējs vēlas ceļot) un kad diplomātiskā pārstāvniecība vai konsulāts ir piekritis lēmumu par vīzas pieteikumu pieņemt trīs dienu laikā. Pierādījums par vīzas pieteikuma iesniedzēja dzīvesvietu tiek sniegts vīzas pieteikuma veidlapā.

Principā nolīguma 6. panta 3. punkta mērķis ir atvieglot vīzas pieteikuma iesniegšanu tiem pieteikuma iesniedzējiem, kuri dzīvo tālu no konsulāta. Ja nepieciešams tāls brauciens, lai iesniegtu vīzas pieteikumu, mērķis ir izsniegt vīzu ātri, lai pieteikuma iesniedzējs varētu saņemt vīzu bez nepieciešamības vēlreiz mērot to pašu tālo ceļu.

Minēto iemeslu dēļ gadījumos, ja vīzas pieteikuma izskatīšanas “standarta” laiks konkrētajā diplomātiskajā pārstāvniecībā vai konsulātā ir trīs dienas vai mazāk, iekasēs standarta maksu par vīzas pieteikuma izskatīšanu EUR 35 apmērā.

Tajās diplomātiskajās pārstāvniecībās un konsulārajos dienestos, kuros ir apmeklējumu sistēma, apmeklējuma saņemšanai nepieciešamo laiku neieskaita pieteikuma izskatīšanas laikā (skatīt arī II.2.1.2. punktu).

Nolīguma 6. panta 4. punktā noteikts:

“4.   Neskarot 5. punktu, šādu kategoriju personas ir atbrīvotas no maksas par vīzu pieteikumu izskatīšanu:

a)

Ukrainas pilsoņu, kuri likumīgi uzturas dalībvalstu teritorijā, vai Eiropas Savienības pilsoņu, kas dzīvo savas valstspiederības valsts teritorijā, tuvi radinieki – laulātie, bērni (tostarp adoptētie), vecāki (tostarp aizbildņi), vecvecāki un mazbērni;”

(NB! Minētais apakšpunkts regulē to tuvo radinieku no Ukrainas situāciju, kas ceļo uz dalībvalstīm, lai apmeklētu Ukrainas pilsoņus, kuri likumīgi uzturas dalībvalstu teritorijā, vai Eiropas Savienības pilsoņus, kas dzīvo savas valstspiederības valsts teritorijā. Vīzas pieteikumu iesniedzējiem no Ukrainas, kuri ir Savienības pilsoņa ģimenes locekļi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/38/EK (4) 5. panta 2. punkta nozīmē, vīzas izsniegs bez maksas, pēc iespējas drīz un izmantojot paātrināto procedūru.)

“b)

oficiālu delegāciju dalībnieki, kas pēc Ukrainai adresēta oficiāla ielūguma piedalās sanāksmēs, apspriedēs, pārrunās vai apmaiņas programmās, kā arī pasākumos, ko starpvaldību organizācijas organizē kādas dalībvalsts teritorijā;

c)

valsts un reģionālo valdību un parlamentu, kā arī Augstāko un Konstitucionālo tiesu locekļi, ja viņi ar šo nolīgumu nav jau atbrīvoti no vīzu prasības;

d)

skolēni, studenti, pēcdiploma studenti un viņus pavadošie pedagogi, kas ceļo ar mērķi mācīties vai izglītoties;

e)

invalīdi un, ja vajadzīgs, personas, kas viņus pavada;” (NB! Lai saņemtu atbrīvojumu no maksas, būtu jāuzrāda pierādījums, ka katrs no vīzas pieteikuma iesniedzējiem ietilpst šajā kategorijā.)

“f)

personas, kas iesniegušas dokumentus, kas pierāda to vajadzību ceļot humānu apsvērumu dēļ, tostarp, lai saņemtu neatliekamu ārstniecisko palīdzību arī slimnieku pavadošā persona, lai piedalītos tuva radinieka bērēs vai lai apmeklētu smagi slimu tuvu radinieku;

g)

starptautisku sporta pasākumu dalībnieki un personas, kas tos pavada;” (NB! Atbrīvojums attiecas tikai uz tām pavadošām personām, kas ceļo profesionālā statusā; tādējādi līdzjutēji netiks atzīti par pavadošām personām.)

“h)

personas, kas piedalās zinātnes, kultūras un mākslas pasākumos, tostarp universitātes un citās apmaiņas programmās;

i)

sadraudzības pilsētu un citu pašvaldības vienību rīkoto oficiālo apmaiņas programmu dalībnieki;

j)

žurnālisti un tehniskie darbinieki, kas tos profesionālā statusā pavada;” (NB! šis apakšpunkts attiecas uz tiem žurnālistiem, uz kuriem attiecas nolīguma 4. panta 1. punkta e) apakšpunkts.)

“k)

pensionāri;” (NB! Lai saņemtu atbrīvojumu no maksas, vīzas pieteikuma iesniedzējiem jāuzrāda pierādījums par savu pensionāra statusu.)

“l)

šoferi, kas veic starptautiskos kravu un pasažieru pārvadājumus uz dalībvalstu teritorijām ar transportlīdzekļiem, kas reģistrēti Ukrainā;

m)

to starptautisko vilcienu, refrižeratoru un lokomotīvju apkalpju locekļi, kas dodas uz dalībvalstu teritorijām;

n)

bērni, kas jaunāki par 18 gadiem vai apgādībā esoši bērni, kas jaunāki par 21 gadu;” (NB! Lai saņemtu atbrīvojumu no maksas šajā kategorijā, vīzas pieteikuma iesniedzējiem jāuzrāda pierādījums par savu vecumu, bet personām, kas jaunākas par 21 gadu – arī pierādījums par to, ka tās atrodas apgādībā.)

“o)

reliģisko kopienu pārstāvji;

p)

profesiju pārstāvji, kas piedalās starptautiskās izstādēs, konferencēs, simpozijos, semināros vai citos līdzīgos pasākumus, kas norisinās dalībvalstu teritorijā;

q)

bezpeļņas organizāciju rīkotu semināru, konferenču, sporta, kultūras vai izglītības pasākumu dalībnieki, kas ir vecumā līdz 25 gadiem;

r)

pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji, kuru ceļojuma mērķis ir apmācība, semināri un konferences, tostarp apmaiņas programmu satvarā;

s)

oficiālo Eiropas Savienības pārrobežu sadarbības programmu, piemēram, Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta (EKPI), dalībnieki.

Punkta pirmā daļa attiecas arī uz gadījumiem, kad ceļojuma mērķis ir tranzīts.”

Nolīguma 6. panta 4. punkta otro daļu piemēro vienīgi tad, ja ceļojuma uz trešo valsti mērķis ir līdzvērtīgs kādam no nolīguma 6. panta 4. punkta a) līdz s) apakšpunktā uzskaitītajiem mērķiem, piemēram, ja tranzīts ir nepieciešams, lai trešā valstī piedalītos seminārā, apmeklētu ģimenes locekļus, piedalītos pilsoniskās sabiedrības organizāciju rīkotās apmaiņas programmās utt.

Iepriekš minētās personu kategorijas ir pilnībā atbrīvotas no maksas. Turklāt saskaņā ar Vīzu kodeksa 16. panta 6. punktu “atsevišķos gadījumos iekasējamo vīzas nodevu var atcelt vai samazināt, ja tas palīdz veicināt kultūras vai sporta intereses, kā arī intereses ārpolitikas un attīstības politikas jomā, kā arī citās svarīgu sabiedrības interešu jomās vai humānu iemeslu dēļ”.

Tomēr minēto noteikumu nevar piemērot atbrīvojumam no EUR 70 apmērā noteiktās maksas par vīzas pieteikuma izskatīšanu atsevišķos gadījumos, kad vīzas pieteikumu un apliecinošos dokumentus ir iesniedzis vīzas pieteikuma iesniedzējs, par kuru ir zināms, ka viņa dzīvesvieta atrodas tālu no dalībvalsts diplomātiskās pārstāvniecības vai konsulāta un viņš pieder pie vienas no tām kategorijām, kuras ir uzskaitītas nolīguma 6. panta 4. punktā kā kategorijas, kas ir atbrīvotas no maksas par vīzas pieteikuma izskatīšanu.

Būtu arī jāatceras, ka to personu kategorijām, kas atbrīvotas no vīzas maksas, tik un tā var piemērot maksu par pakalpojumu, ja dalībvalsts sadarbojas ar ārpakalpojumu sniedzēju.

Nolīguma 6. panta 5. punktā noteikts:

“5.   Ja dalībvalsts vīzas izsniegšanas nolūkā sadarbojas ar ārpakalpojumu sniedzēju, ārpakalpojumu sniedzējs var iekasēt maksu par pakalpojumu. Šī maksa ir samērīga ar izmaksām, kas ārpakalpojuma sniedzējam radušās, pildot tā uzdevumus, un tā nepārsniedz EUR 30. Dalībvalstis saglabā iespēju, ka visi vīzas pieteikuma iesniedzēji var pieteikumus iesniegt tieši dalībvalstu konsulātos. Ja pieteikuma iesniedzējiem tiek prasīts vienoties par pieteikuma iesniegšanas laiku, parasti pieteikuma iesniegšanas apmeklējums notiek divās nedēļās pēc dienas, kad apmeklējums lūgts.”

Tas, ka visu kategoriju vīzu pieteikumu iesniedzējiem joprojām ir iespēja pieteikumus iesniegt tieši konsulātā, nevis ar ārpakalpojumu sniedzēja starpniecību, nozīmē, ka jābūt patiesai iespējai izvēlēties starp minētajām divām iespējām. Lai arī tieša piekļuve nav jāorganizē atbilstoši tādiem pašiem vai līdzīgiem nosacījumiem kā tiem, ko piemēro attiecībā uz pakalpojuma sniedzēja piekļuvi, šie nosacījumi nedrīkst padarīt tiešu piekļuvi praktiski neiespējamu. Pat ja ir pieņemami, ka gaidīšanas laiks, lai saņemtu apmeklēšanas laiku, ir atšķirīgs no gaidīšanas laika tiešās piekļuves gadījumā, gaidīšanas laiks nedrīkst būt tik ilgs, ka tieša piekļuve būtu praktiski neiespējama.

2.1.2.   Vīzu pieteikumu izskatīšanas termiņš

Nolīguma 7. pantā noteikts:

“1.   Dalībvalstu diplomātiskās pārstāvniecības un konsulārie dienesti izlemj jautājumu par vīzas izsniegšanu 10 kalendāro dienu laikā no pieprasījuma un vīzas izsniegšanai nepieciešamo dokumentu saņemšanas.

2.   Atsevišķos gadījumos termiņu, kas vajadzīgs lēmuma par vīzas izsniegšanu pieņemšanai, var pagarināt līdz 30 kalendārajām dienām, ja nepieciešama pieteikuma padziļināta pārbaude.

3.   Steidzamos gadījumos lēmuma pieņemšanas termiņu var samazināt līdz divām darba dienām vai mazāk.”

Principā lēmums par vīzas izsniegšanu tiks pieņemts 10 kalendāro dienu laikā no pilnīga vīzas pieteikuma un apliecinošo dokumentu saņemšanas dienas.

Minēto termiņu var pagarināt līdz 30 kalendārajām dienām, ja ir nepieciešama padziļināta pārbaude, piemēram, lai apspriestos ar centrālajām iestādēm.

Visus minētos termiņus sāk skaitīt vienīgi tad, kad pieteikuma datne ir pilnīga, proti, no dienas, kad ir saņemts vīzas pieteikums un apliecinošie dokumenti.

Diplomātiskajās pārstāvniecībās un konsulārajos dienestos, kuros ir apmeklējumu sistēma, apmeklējuma saņemšanai nepieciešamo laiku neieskaita pieteikuma izskatīšanas laikā. Nosakot apmeklējuma laiku, saistībā ar nolīguma 7. panta 3. punkta īstenošanu būtu jāņem vērā iespējamā steidzamība, ko norādījis vīzas pieteikuma iesniedzējs. Parasti apmeklējumam būtu jānotiek divu nedēļu laikā no dienas, kad apmeklējums ir lūgts (sal. ar nolīguma 6. panta 5. punktu). Ilgākam laikposmam vajadzētu būt izņēmumam, tostarp īpaši noslogotos periodos. Apvienotā komiteja rūpīgi uzraudzīs šo jautājumu. Dalībvalstis centīsies nodrošināt, lai steidzamos gadījumos, kad ielūgums ir izsūtīts novēloti, Ukrainas oficiālo delegāciju locekļu pieprasītie apmeklējumi vīzu pieteikumu iesniegšanai diplomātiskajās pārstāvniecībās un konsulātos tiek piešķirti pēc iespējas drīzāk, vēlams, divu darbdienu laikā.

Lēmumu par laika saīsināšanu lēmuma pieņemšanai par vīzas pieteikumu, kā noteikts nolīguma 7. panta 3. punktā, pieņem konsulārais darbinieks.

2.1.3.   Vīzas pagarināšana ārkārtas apstākļos

Nolīguma 9. pantā noteikts:

“Ukrainas pilsoņiem, kuriem force majeure apstākļu dēļ nav iespējams atstāt dalībvalstu teritoriju līdz vīzā norādītajam laikam, vīzas termiņš saskaņā ar uzņēmējvalsts tiesību aktos noteiktajām prasībām bez maksas jāpagarina uz laiku, kas vajadzīgs, lai atgrieztos savā dzīvesvietas valstī.”

Attiecībā uz iespēju pagarināt vīzas derīguma termiņu force majeure gadījumos, piemēram, hospitalizācija neparedzētu iemeslu/pēkšņas slimības/nelaimes gadījuma dēļ, kad vīzas turētajam nav iespējams atstāt dalībvalsts teritoriju līdz vīzā norādītajam datumam, piemēro Vīzu kodeksa 33. panta 1. punkta noteikumus, ciktāl tie saskan ar nolīgumu (piemēram, pagarinātā vīza joprojām ir vienotā vīza, kas ļauj ieceļot visu to Šengenas dalībvalstu teritorijā, kurās vīza bija derīga tās izsniegšanas brīdī). Tomēr saskaņā ar nolīgumu force majeure apstākļos vīzu pagarina bez maksas.

2.2.   Noteikumi, kas attiecas uz dažām vīzas pieteikumu iesniedzēju kategorijām

2.2.1.   Dokumentārs pierādījums, kas apliecina brauciena mērķi

Visām nolīguma 4. panta 1. punktā uzskaitītajām personu kategorijām, tostarp šoferiem, kas veic starptautiskos kravu un pasažieru pārvadājumus, ir nepieciešams vienīgi norādītais dokumentārais pierādījums, kas apliecina brauciena mērķi. No minētajām pieteikuma iesniedzēju kategorijām nav jāpieprasa nekādi citi dokumenti attiecībā uz uzturēšanās mērķi. Kā noteikts nolīguma 4. panta 3. punktā, nepieprasa nekādus citus pamatojumus, ielūgumus vai ceļojuma mērķa apstiprinājumus.

Ja atsevišķos gadījumos joprojām ir šaubas par ceļojuma patieso mērķi, vīzas pieteikuma iesniedzējs tiks aicināts uz (papildu) padziļinātu interviju vēstniecībā/konsulātā, kur viņu var iztaujāt par apmeklējuma faktisko mērķi vai pieteikuma iesniedzēja nodomu atgriezties –, sal., ar Vīzu kodeksa 21. panta 8. punktu. Šādos atsevišķos gadījumos vīzas pieteikuma iesniedzējs var iesniegt papildu dokumentus vai tos izņēmuma kārtā var pieprasīt konsulārais darbinieks. Apvienotā komiteja rūpīgi uzraudzīs šo jautājumu.

Tām personu kategorijām, kuras nav minētas nolīguma 4. panta 1. punktā, arī turpmāk piemēro pašreizējos noteikumus attiecībā uz ceļojuma mērķa apliecinājumu. Tas pats attiecas uz dokumentiem, kas apliecina vecāku piekrišanu tam, ka ceļo viņu bērni, kas jaunāki par 18 gadiem.

Jautājumos, kurus neskar nolīguma noteikumi, piemēram, ceļošanas dokumentu atzīšana, ceļojuma medicīniskā apdrošināšana un garantijas saistībā ar atgriešanos un pietiekamiem iztikas līdzekļiem (sal. ar I.1.2. punktu), piemēro Šengenas noteikumus vai valsts tiesību aktus.

Saskaņā ar grozošajam nolīgumam pievienoto Eiropas Savienības Deklarāciju par dokumentiem, kas jāiesniedz, pieprasot īstermiņa vīzas, “Eiropas Savienība saskaņā ar Vīzu kodeksa 48. panta 1. punkta a) apakšpunktu izveidos saskaņotu apliecinošo dokumentu sarakstu, lai nodrošinātu, ka pieteikumu iesniedzējiem no Ukrainas principā tiek prasīts iesniegt tos pašus apliecinošos dokumentus”. Dalībvalstu konsulātiem, darbojoties Šengenas vietējās sadarbības satvarā, tiek lūgts nodrošināt, ka vīzas pieteikumu iesniedzējiem no Ukrainas tiek sniegta saskanīga un vienota pamatinformācija un viņiem principā tiek prasīts iesniegt tos pašus apliecinošos dokumentus neatkarīgi no tā, kuras dalībvalsts konsulātā viņi iesniedz pieteikumu.

Principā kopā ar vīzas pieteikumu tiks iesniegts nolīguma 4. panta 1. punktā minētā uzaicinājuma/pieprasījuma oriģināls vai dokumenta apliecinājums. Tomēr konsulāts var sākt apstrādāt vīzas pieteikumu, pamatojoties uz uzaicinājuma/pieprasījuma faksimilu vai kopijām vai dokumenta apliecinājumu. Tomēr konsulāts var pieprasīt dokumenta oriģinālu, ja vīzas pieteikums tiek iesniegts pirmo reizi, un to pieprasīs atsevišķos gadījumos, kad ir šaubas.

Tā kā tālāk šajās pamatnostādnēs sniegtajos iestāžu sarakstos reizēm ir iekļauti arī to personu vārdi un uzvārdi, kas var parakstīt attiecīgos pieprasījumus/apliecinājumus, Ukrainas iestādēm būtu jāinformē Šengenas vietējā sadarbība, ja minētās personas tiek aizstātas ar citām.

Nolīguma 4. pantā noteikts:

“1.   Turpmāk norādītajām Ukrainas pilsoņu kategorijām, lai attaisnotu otras Puses teritorijā paredzētā ceļojuma mērķi, ir nepieciešami tikai šādi dokumenti:

a)

oficiālu delegāciju dalībniekiem, kas pēc Ukrainai adresēta oficiāla ielūguma piedalīsies sanāksmēs, apspriedēs, pārrunās vai apmaiņas programmās, kā arī pasākumos, ko starpvaldību organizācijas rīko kādas dalībvalsts teritorijā:

Ukrainas iestādes vēstule, kas apliecina, ka pieprasītājs ir tās delegācijas loceklis un ieceļo otras Puses teritorijā, lai piedalītos iepriekšminētajos pasākumos, kurai pievienota oficiālā ielūguma kopija;”

Vēstulē, kuru kompetentā iestāde izsniedz, lai apliecinātu, ka konkrētā persona ir delegācijas loceklis un ieceļo otras Puses teritorijā, lai piedalītos oficiālā sanāksmē, jābūt norādītam pieteikuma iesniedzēja vārdam un uzvārdam. Pieteikuma iesniedzēja vārdam un uzvārdam nav obligāti jābūt norādītam oficiālajā ielūgumā piedalīties sanāksmē, taču tas var būt jānorāda, ja oficiālais ielūgums ir adresēts konkrētai personai.

Minētais noteikums attiecas uz oficiālo delegāciju locekļiem neatkarīgi no tā, kāda pase (nebiometriskā dienesta pase vai parastā pase) viņiem ir.

“b)

darījumu cilvēkiem un uzņēmējdarbības organizāciju pārstāvjiem:

uzņēmējas juridiskās personas vai uzņēmuma, vai šādas juridiskās personas vai uzņēmuma filiāles vai biroja, vai dalībvalstu valsts vai vietējās iestādes, vai tirdzniecības un rūpniecības izstāžu, konferenču un simpoziju, kas notiek dalībvalstu teritorijā, organizēšanas komitejas rakstveida uzaicinājums;

c)

šoferiem, kas veic starptautiskos kravu un pasažieru pārvadājumus uz dalībvalstu teritorijām ar transportlīdzekļiem, kas reģistrēti Ukrainā:

Ukrainas valsts starptautiskā autotransporta pārvadātāju apvienības rakstveida pieprasījums, kurā norādīts braucienu mērķis, ilgums, galamērķis(-i) un biežums;”

Kompetentās iestādes, kas nodrošina starptautiskos autotransporta pārvadājumus un ir atbildīgas par to šoferu braucienu mērķa, ilguma, galamērķa(-u) un biežuma norādīšanu, kuri veic starptautiskos kravu un pasažieru pārvadājumus uz dalībvalstu teritorijām ar Ukrainā reģistrētiem transportlīdzekļiem, ir šādas:

1.

Ukrainas starptautiskā autotransporta pārvadātāju apvienība (AsMAP/“АсМАП”).

AsMAP pasta adrese ir šāda:

11, Shorsa str.

Kyiv, 03150, Ukraine

Amatpersonas, kas ir pilnvarotas parakstīt pieprasījumus:

 

Kostiuchenko Leonid – Ukrainas AsMAP priekšsēdētājs

 

Dokil' Leonid – Ukrainas AsMAP priekšsēdētāja vietnieks;

 

Kuchynskiy Yurii – Ukrainas AsMAP priekšsēdētāja vietnieks.

2.

Valsts uzņēmums “Starptautiskā autotransporta pārvadājumu dienests”(SE “SIRC”).

SE “SIRC” pasta adrese ir šāda:

57, av. Nauka

Kyiv, 03083, Ukraine

Tālr.: +38 044 524 21 01

Fakss: +38 044 524 00 70

Amatpersonas, kas ir pilnvarotas parakstīt pieprasījumus:

 

Tkachenko AnatolijSE “SIRC” direktors;

 

Neronov OleksandrSE “SIRC” direktora pirmais vietnieks.

3.

Ukrainas Autotransporta un loģistikas savienība

Ukrainas Autotransporta un loģistikas savienības pasta adrese ir šāda:

28, Predslavinska str.

Kyiv, 03150, Ukraine

Tālr./fakss: +38 044 528 71 30/+38 044 528 71 46/+38 044 529 44 40

Amatpersona, kas ir pilnvarota parakstīt pieprasījumus:

Lypovskiy Vitalij – Savienības priekšsēdētājs.

4.

Visukrainas autopārvadātāju apvienība (AAAC)(Всеукраїнська асоціація автомобільних перевізників)

AAAC pasta adrese ir šāda:

139, Velyka Vasylkivska str.

Kyiv, 03150, Ukraine

Tālr./fakss: +38044-538-75-05, +38044-529-25-21

Amatpersonas, kas ir pilnvarotas parakstīt pieprasījumus:

 

Reva Vitalii (Віталій Рева)AAAC priekšsēdētājs

 

Glavatskyi Petro (Петро Главатський)AAAC priekšsēdētāja vietnieks

e-pasts: vaap@i.com.ua

5.

Visukrainas autopārvadātāju apvienība (AAAC)(Всеукраїнська асоціація автомобільних перевізників)

AAAC pasta adrese ir šāda:

3, Rayisy Okipnoyi str.

Kyiv, 02002, Ukraine

Tālr./fakss: +38044-517-44-31, +38044-516-47-26

Amatpersonas, kas ir pilnvarotas parakstīt pieprasījumus;

Vakulenko Volodymyr (Вакуленко Володимир Михайлович)AAAC priekšsēdētāja vietnieks

6.

Ukrainas valsts uzņēmums “Ukrinteravtoservice” (Українське державне підприємство по обслуговуванню іноземних та вітчизняних автотранспортних засобів “Укрінтеравтосервіс”)

Ukrainas valsts uzņēmuma “Ukrinteravtoservice” pasta adrese ir šāda:

57, av. Nauky

Kyiv, 03083, Ukraine

Amatpersonas, kas ir pilnvarotas parakstīt pieprasījumus:

 

Dobrohod Serhii (Доброход Сергій Олександрович) – Ukrainas valsts uzņēmuma “Ukrinteravtservice” ģenerāldirektors (tālr.: +38 044 524-09-99; mobilais tālr.: +38 050 463-89-32);

 

Kubalska Svitlana (Кубальська Світлана Сергіївна) – Ukrainas valsts uzņēmuma “Ukrinteravtoservice” ģenerāldirektora vietniece (tālr.: +38 044 524-09-99; mobilais tālr.: +38 050 550-82-62).

Ņemot vērā pašreizējās problēmas ar minētās kategorijas vīzas pieteikumu iesniedzējiem, Apvienotā Komiteja cieši uzraudzīs minētā noteikuma īstenošanu.

“d)

starptautiskos vilcienu, refrižeratoru un lokomotīvju, kas ceļo uz dalībvalstu teritorijām, apkalpju locekļiem:

Ukrainas kompetentās dzelzceļa sabiedrības rakstveida pieprasījums, kurā norādīts braucienu mērķis, ilgums un biežums;”

Ukrainas kompetentā iestāde dzelzceļa pārvadājumu jomā ir Ukrainas dzelzceļa transporta valsts pārvalde (“Ukrzaliznytsia”/“Укрзалізниця”).

“Ukrzaliznytsia” pasta adrese ir šāda:

5-7 Tverskaya str.

Kyiv, 03680, Ukraine

Saskaņā ar pienākumu sadalījumu “Ukrzaliznytsia” vadības starpā amatpersonas, kas ir atbildīgas par informācijas sniegšanu par starptautisko vilcienu, refrižeratoru un lokomotīvju, kas ceļo uz dalībvalstu teritorijām, apkalpju locekļu braucienu mērķi, ilgumu un biežumu, ir:

 

Bolobolin Serhii (Болоболін Сергій Петрович)Ukrzaliznytsia pirmais ģenerāldirektors (tālr.: +38 044 465 00 10);

 

Serhiyenko Mykola (Сергієнко Микола Іванович)Ukrzaliznytsia ģenerāldirektora pirmais vietnieks (tālr.: +38 044 465 00 01);

 

Zhurakivskyy Vitaliy (Жураківський Віталій Олександрович)Ukrzaliznytsia ģenerāldirektora pirmais vietnieks (tālr.: +38 044 465 00 41);

 

Slipchenko Oleksiy (Сліпченко Олексій Леонтійович)Ukrzaliznytsia ģenerāldirektora vietnieks (tālr.: +38 044 465 00 14);

 

Naumenko Petro (Науменко Петро Петрович)Ukrzaliznytsia ģenerāldirektora vietnieks (tālr.: +38 044 465 00 12);

 

Chekalov Pavlo (Чекалов Павло Леонтійович)Ukrzaliznytsia ģenerāldirektora vietnieks (tālr.: +38 044 465 00 13);

 

Matviiv IgorUkrzaliznytsia Starptautisko attiecību departamenta vadītājs (tālr.: +38 044 465 04 25).

“e)

žurnālistiem un tehniskajiem darbiniekiem, kas tos profesionālā statusā pavada:

apliecība vai cits dokuments, ko izsniegusi profesionāla organizācija vai pieteikuma iesniedzēja darba devējs, kas apliecina, ka attiecīgā persona ir kvalificēts žurnālists, un norāda, ka brauciena mērķis ir veikt žurnālista darbu, vai kas apliecina, ka attiecīgā persona ir tehniskais darbinieks, kas profesionālā statusā pavada žurnālistu;”

Šajā kategorijā nav ietverti ārštata žurnālisti.

Jāuzrāda apliecība vai dokuments, kas apliecina, ka attiecīgā persona ir profesionāls žurnālists, un darba devēja izsniegta dokumenta oriģināls, kurā norādīts, ka brauciena mērķis ir veikt žurnālista darbu, vai kas apliecina, ka attiecīgā persona ir tehniskais darbinieks, kas profesionālā statusā pavada žurnālistu.

Ukrainas kompetentā profesionālā organizācija, kas apliecina, ka attiecīgā persona ir kvalificēts žurnālists:

1.

Ukrainas Žurnālistu nacionālā savienība (NUJU) (“Національна спілка журналістів України”, НСЖУ).

NUJU kvalificētiem plašsaziņas līdzekļu darbiniekiem izsniedz profesionālā žurnālista valsts kartes un starptautiskās preses kartes saskaņā ar starptautisko paraugu, ko noteikusi Starptautiskā Žurnālistu federācija.

NUJU pasta adrese ir šāda:

27-a Khreschatyk str.

Kyiv, 01001, Ukraine

NUJU pilnvarotā persona:

Nalyvaiko Oleg Igorovych (Наливайко Олег Ігорович)NUJU vadītājs.

Tālrunis/Fakss: +38044-234-20-96; +38044-234-49-60; +38044-234-52-09

e-pasts: spilka@nsju.org; admin@nsju.org.

2.

Ukrainas Neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu savienība (IMUU) (“Незалежна медіа-профспілка України”).

IMUU pasta adrese ir šāda:

Office 25,

27 – A, Khreshchatyk Str.,

Kyiv, 01001, Ukraine

Pilnvarotās personas:

 

Lukanov Yurii (Луканов Юрій Вадимович)IMUU vadītājs

 

Vynnychuk Oksana (Оксана Винничук) – IMUU izpildsekretāre

Tālr.: + 38 050 356 57 58

e-pasts: secretar@profspilka.org.ua

“f)

personām, kas piedalās zinātnes, kultūras un mākslas pasākumos, tostarp universitātēs un citās apmaiņas programmās:

uzņēmējorganizācijas rakstisks uzaicinājums piedalīties šajos pasākumos;

g)

skolēniem, studentiem, pēcdiploma studentiem un pavadošiem pedagogiem, kas ceļo ar mērķi mācīties vai izglītoties, tostarp saskaņā ar apmaiņas programmām, kā arī citu ar mācībām saistītu pasākumu dēļ:

uzņemošās universitātes, koledžas vai skolas rakstveida uzaicinājums vai dokuments, kas apliecina uzņemšanu, vai studenta apliecība vai cits apliecinošs dokuments par apmeklējamiem kursiem;”

Studenta apliecību var pieņemt kā ceļojuma mērķa apliecinājumu tikai gadījumā, ja to izsniegusi uzņēmēja universitāte, koledža vai skola, kurā norisināsies mācības vai izglītošanās.

“h)

starptautisku sporta pasākumu dalībniekiem un personām, kas tos profesionālā statusā pavada:

rakstveida uzaicinājums no uzņēmējorganizācijas: kompetentās iestādes, nacionālās sporta federācijas un dalībvalstu Nacionālās olimpiskās komitejas;”

.

Saistībā ar starptautiskiem sporta pasākumiem pavadošo personu sarakstā iekļauj vienīgi tās personas, kas sportistus pavada profesionālā statusā – trenerus, masierus, menedžeri, medicīnas personālu un sporta kluba vadītāju. Līdzjutēji netiks atzīti par pavadošām personām.

“i)

sadraudzības pilsētu un citu pašvaldību vienību rīkoto oficiālo apmaiņas programmu dalībniekiem:

minēto pilsētu vai citu pašvaldību vienību administrācijas vadītāja/mēra rakstveida uzaicinājums;”

.

Pilsētas un citu pašvaldību vienību administrācijas vadītājs/mērs, kas ir kompetents izsniegt rakstisku uzaicinājumu, ir tās uzņemošās pilsētas vai pašvaldības administrācijas vadītājs/mērs, kurā norisināsies sadraudzības pasākums. Šajā kategorijā ietilpst tikai oficiālās sadraudzības dalībnieki.

“j)

tuviem radiniekiem – laulātajam, bērniem (tostarp adoptētiem), vecākiem (tostarp aizbildņiem), vecvecākiem un mazbērniem, kas apmeklē Ukrainas pilsoņus, kuri likumīgi uzturas dalībvalstu teritorijā, vai Eiropas Savienības pilsoņus, kas dzīvo savas valstspiederības dalībvalsts teritorijā:

uzņemošās personas rakstveida uzaicinājums;”

Minētais apakšpunkts regulē to tuvu radinieku no Ukrainas situāciju, kas ceļo uz dalībvalstīm, lai apmeklētu Ukrainas pilsoņus, kuri likumīgi uzturas dalībvalstu teritorijā, vai Eiropas Savienības pilsoņus, kuri dzīvo savas valstspiederības dalībvalsts teritorijā.

Uzaicinātāja paraksta autentiskums jāpārbauda kompetentajai iestādei saskaņā ar dzīvesvietas valsts tiesību aktiem.

Nepieciešams arī apliecināt uzaicinātāja likumīgo dzīvesvietu un ģimenes saites; piemēram, kopā ar uzņemošās personas rakstisko lūgumu iesniedzot to dokumentu kopijas, kuros norādīts viņas statuss, piemēram, uzturēšanās atļaujas fotokopiju, un kuri apliecina ģimenes saites.

Minētais noteikums, izņemot nepieciešamību apliecināt likumīgo dzīvesvietu un ģimenes saites, attiecas arī uz diplomātisko pārstāvniecību un konsulātu darbinieku radiniekiem, kuri ceļo uz dalībvalstu teritoriju, lai apmeklētu ģimeni uz laiku līdz 90 dienām.

Saskaņā ar grozošajam nolīgumam pievienoto Eiropas Savienības Deklarāciju par atvieglojumiem ģimenes locekļiem, “lai atvieglotu pārvietošanos paplašinātam personu lokam, kas ģimenes saitēm saistītas ar Ukrainas pilsoņiem, kuri likumīgi uzturas dalībvalstu teritorijās, vai Eiropas Savienības pilsoņiem, kas dzīvo savas valstspiederības dalībvalsts teritorijā (jo īpaši brāļiem, māsām un viņu bērniem), Eiropas Savienība aicina dalībvalstu konsulārās iestādes pilnībā izmantot Vīzu kodeksā paredzētās iespējas atvieglot vīzas izsniegšanu minētās kategorijas personām, tostarp vīzas pieteikuma iesniedzējiem pieprasīto dokumentāro pierādījumu vienkāršošanu, atbrīvošanu no pieteikuma izskatīšanas maksas un atbilstošos gadījumos daudzkārtējas ieceļošanas vīzas izsniegšanu”.

“k)

radiniekiem, kas apmeklē bēru ceremonijas:

oficiāls dokuments, kas apliecina nāves faktu, kā arī dokuments, kas pierāda ģimenes vai cita veida saikni starp mirušo un pieprasītāju;”

Nolīgumā nav sīkāk norādīts, kuras valsts iestādēm būtu jāizsniedz minētais oficiālais dokuments – tās valsts, kurā notiks bēru ceremonija, vai tās valsts, kurā dzīvo persona, kas vēlas apmeklēt bēru ceremoniju. Būtu jāpieņem, ka šādu oficiālu dokumentu var izsniegt abu valstu kompetentās iestādes.

Jāuzrāda minētais oficiālais dokuments, kas apliecina nāves faktu, kā arī dokuments, kas pierāda ģimenes vai cita veida saikni starp mirušo un pieprasītāju, piemēram, dzimšanas un/vai laulību apliecība.

“l)

militāro un civilo apbedījumu vietu apmeklējumam:

oficiāls dokuments, kas apliecina kapa esamību un saglabāšanu un ģimenes vai cita veida saikni starp mirušo un pieprasītāju;”

Nolīgumā nav sīkāk norādīts, vai minētais oficiālais dokuments būtu jāizsniedz tās valsts iestādēm, kurā atrodas apbedījumu vieta, vai tās valsts iestādēm, kurā dzīvo persona, kas vēlas apmeklēt apbedījumu vietu. Būtu jāpieņem, ka šādu oficiālu dokumentu var izsniegt abu valstu kompetentās iestādes.

Jāuzrāda minētais oficiālais dokuments, kas apliecina kapa esamību un saglabāšanu, kā arī dokuments, kas pierāda ģimenes vai cita veida saikni starp mirušo un pieprasītāju.

Saskaņā ar nolīgumam pievienoto Eiropas Kopienas deklarāciju par īstermiņa vīzu izsniegšanu militāro un civilo apbedījumu vietu apmeklēšanai parasti īstermiņa vīzas personām, kas apmeklē militāro un civilo apbedījumu vietas, izsniegs uz laiku līdz 14 dienām.

“m)

ieceļošanai medicīnisku iemeslu dēļ un nepieciešamajām pavadošajām personām:

medicīniskās iestādes oficiāls dokuments, kas apliecina medicīniskās aprūpes nepieciešamību minētajā iestādē un pavadoņa nepieciešamību, un pierādījums par pietiekamiem finanšu līdzekļiem medicīniskās aprūpes izdevumu segšanai;”

Tiks iesniegts medicīniskās iestādes oficiāls dokuments, kas apliecina medicīniskās aprūpes nepieciešamību attiecīgajā iestādē, un pierādījums par pietiekamiem finansiāliem līdzekļiem medicīniskās aprūpes izdevumu segšanai, un tam arī būtu jāapliecina pavadības nepieciešamība.

“n)

pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjiem, kuru ceļojuma mērķis ir apmācība, semināri un konferences, tostarp apmaiņas programmu satvarā:

uzņēmējorganizācijas rakstveida uzaicinājums, apstiprinājums, ka persona pārstāv pilsoniskās sabiedrības organizāciju, un attiecīgā valsts reģistra izziņa par minētās organizācijas nodibināšanu, ko valsts iestāde izsniegusi saskaņā ar valsts tiesību aktiem;”

Dokuments, kas apliecina pilsoniskās sabiedrības organizācijas reģistrāciju Ukrainā, ir Ukrainas valsts reģistrācijas dienesta izsniegta izziņa ar informāciju no Sabiedrisko apvienību reģistra.

“o)

profesiju pārstāvjiem, kas piedalās starptautiskās izstādēs, konferencēs, simpozijos, semināros vai citos līdzīgos pasākumus, kas norisinās dalībvalstu teritorijā:

uzņēmējorganizācijas rakstveida uzaicinājums, kas apstiprina, ka konkrētā persona piedalās šajā pasākumā;

p)

reliģisko kopienu pārstāvjiem:

Ukrainā reģistrētas reliģiskās kopienas rakstveida pieprasījums, kurā norādīts ceļojumu mērķis, ilgums un biežums;”

Dokuments, kas apliecina reliģiskas kopienas reģistrāciju Ukrainā, ir izraksts no Apvienotā juridisko personu un individuālo uzņēmēju valsts reģistra, kurā norādīts, ka tiesību subjekta organizatoriskā un juridiskā forma ir reliģiska kopiena.

“q)

oficiālo Eiropas Savienības pārrobežu sadarbības programmu, piemēram, Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta (EKPI), dalībniekiem:

rakstveida uzaicinājums no uzņēmējorganizācijas.”

Svarīgs atgādinājums: nolīgums nerada jaunus noteikumus par to fizisko vai juridisko personu atbildību, kuras izsniedz rakstveida pieprasījumu. Ja šādi pieprasījumi ir izsniegti fiktīvi, piemēro attiecīgos ES/valsts tiesību aktus.

2.2.2.   Daudzkārtējo ieceļošanas vīzu izsniegšana

Gadījumos, kad vīzas pieteikuma iesniedzējam nepieciešams uz dalībvalstu teritoriju ceļot bieži vai regulāri, īstermiņa vīzas izsniegs vairākiem apmeklējumiem ar noteikumu, ka minēto apmeklējumu kopējais ilgums nepārsniedz 90 dienas 180 dienu laikposmā.

Nolīguma 5. panta 1. punktā noteikts:

“1.   Dalībvalstu diplomātiskās pārstāvniecības un konsulārie dienesti izsniedz daudzkārtējās ieceļošanas vīzas ar derīguma termiņu uz pieciem gadiem šādu kategoriju personām:

a)

valstu un reģionālo valdību un parlamentu, Augstākās tiesas un Konstitucionālās tiesas locekļiem, valsts un reģionu prokuroriem un viņu vietniekiem, pildot dienesta pienākumus, ja tie ar šo nolīgumu nav atbrīvoti no vīzas prasības;

b)

oficiālu delegāciju pastāvīgajiem dalībniekiem, kuri pēc Ukrainai adresēta oficiāla ielūguma regulāri piedalīsies sanāksmēs, apspriedēs, sarunās vai apmaiņas programmās, kā arī pasākumos, ko starpvaldību organizācijas rīko kādas dalībvalsts teritorijā;

c)

laulātiem un bērniem (tostarp adoptētiem), kas ir jaunāki par 21 gadu vai atrodas apgādībā, un vecākiem (tostarp aizbildņiem), kuri apmeklē Ukrainas pilsoņus, kuri likumīgi uzturas dalībvalstu teritorijā, vai Eiropas Savienības pilsoņus, kas dzīvo savas valstspiederības dalībvalsts teritorijā;

d)

darījumu cilvēkiem un uzņēmējdarbības organizāciju pārstāvjiem, kuri regulāri ceļo uz dalībvalstīm;

e)

žurnālistiem un tehniskajiem darbiniekiem, kas tos profesionālā statusā pavada.

Atkāpjoties no punkta pirmās daļas, ja nepieciešamība vai nodoms ceļot bieži vai regulāri ir nepārprotami attiecināts uz īsāku laikposmu, daudzkārtējās ieceļošanas vīzas derīguma termiņu ierobežo uz minēto laikposmu, īpaši tad, ja:

punkta a) apakšpunktā minēto personu dienesta pilnvaru termiņš,

punkta b) apakšpunktā minēto personu oficiālas delegācijas pastāvīga dalībnieka statusa spēkā esības termiņš,

punkta c) apakšpunktā minētajām personām Ukrainas pilsoņu, kas likumīgi uzturas Eiropas Savienībā, likumīgas uzturēšanās atļaujas derīguma termiņš,

punkta d) apakšpunktā minētajām personām uzņēmējdarbības organizācijas pārstāvja statusa vai darba līguma spēkā esības termiņš,

punkta e) apakšpunktā minēto personu darba līguma termiņš

ir īsāks nekā pieci gadi.”

Minēto kategoriju personām, ņemot vērā viņu profesionālo statusu vai ģimenes saites ar Ukrainas pilsoni, kas likumīgi uzturas dalībvalstu teritorijā, vai ar Eiropas Savienības pilsoni, kas dzīvo savas valstspiederības valsts teritorijā, ir pamatoti parasti izsniegt vairākkārtējas ieceļošanas vīzu ar derīguma termiņu uz pieciem gadiem. Nolīguma sākotnējā versijā formulējums “ar derīguma termiņu līdz pieciem gadiem” deva konsulātiem rīcības brīvību lemt par vīzas derīguma termiņu, nosakot vienīgi maksimālo derīguma termiņu. Grozošajā nolīgumā minētās rīcības brīvības vairs nav, jo jaunais formulējums “ar derīguma termiņu uz pieciem gadiem” paredz, ka tad, ja pieteikuma iesniedzējs atbilst visām nolīguma 5. panta 1. punkta prasībām, “dalībvalstu diplomātiskās pārstāvniecības un konsulārie dienesti izsniedz daudzkārtējās ieceļošanas vīzas ar derīguma termiņu uz pieciem gadiem”.

Par personām, uz kurām attiecas nolīguma 5. panta 1. punkta a) apakšpunkts, būtu jāsniedz apstiprinājums par viņu profesionālo statusu un pilnvaru termiņu.

Minēto noteikumu nepiemēro personām, uz kurām attiecas nolīguma 5. panta 1. punkta a) apakšpunkts, ja tās saskaņā ar nolīgumu ir atbrīvotas no vīzas prasības, t. i., tās ir diplomātisko pasu vai biometrisko dienesta pasu turētājas.

Par personām, uz kurām attiecas nolīguma 5. panta 1. punkta b) apakšpunkts, jāiesniedz pierādījums par to delegācijas locekļa pastāvīgo statusu un nepieciešamību piedalīties sanāksmēs, apspriedēs, sarunās vai apmaiņas programmās.

Par personām, uz kurām attiecas nolīguma 5. panta 1. punkta c) apakšpunkts, jāiesniedz pierādījums par uzaicinātājas personas likumīgo dzīvesvietu (sal. ar II.2.2.1. punktu)

Par personām, uz kurām attiecas nolīguma 5. panta 1. punkta d) un e) apakšpunkts, jāsniedz pierādījums par viņu profesionālo statusu un darbību ilgumu.

Nolīguma 5. panta 2. punktā noteikts:

“2.   Dalībvalstu diplomātiskās pārstāvniecības un konsulārie dienesti izsniedz daudzkārtējās ieceļošanas vīzas ar derīguma termiņu uz vienu gadu šādu kategoriju pilsoņiem ar noteikumu, ka iepriekšējā gadā tie ir saņēmuši vismaz vienu vīzu un to ir izmantojuši atbilstoši apmeklētās valsts tiesību aktiem par ieceļošanu un uzturēšanos:

a)

šoferiem, kas veic starptautiskos kravu un pasažieru pārvadājumus uz dalībvalstu teritorijām ar transportlīdzekļiem, kuri reģistrēti Ukrainā;

b)

to starptautisko vilcienu, refrižeratoru un lokomotīvju apkalpju locekļiem, kas dodas uz dalībvalstu teritorijām;

c)

personām, kas piedalās zinātnes, kultūras un mākslas pasākumos, tostarp universitātes un citās apmaiņas programmās, un kas regulāri dodas uz dalībvalstīm;

d)

starptautisku sporta pasākumu dalībniekiem un personām, kas tos profesionālā statusā pavada;

e)

sadraudzības pilsētu un citu pašvaldības vienību rīkoto oficiālo apmaiņas programmu dalībniekiem;

f)

pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjiem, kuri regulāri ceļo uz dalībvalstīm ar mērķi izglītoties, apmeklēt seminārus un konferences, tostarp apmaiņas programmās;

g)

oficiālo Eiropas Savienības pārrobežu sadarbības programmu, piemēram, Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta (EKPI), dalībniekiem;

h)

studentiem un pēcdiploma studentiem, kas regulāri ceļo ar mērķi mācīties vai izglītoties, tostarp apmaiņas programmu satvarā;

i)

reliģisko kopienu pārstāvjiem;

j)

profesiju pārstāvjiem, kas piedalās starptautiskās izstādēs, konferencēs, simpozijos, semināros vai citos līdzīgos pasākumus, kas norisinās dalībvalstu teritorijā;

k)

personām, kam medicīnisku iemeslu dēļ nepieciešams regulāri ieceļot, un nepieciešamām pavadošām personām.

Atkāpjoties no punkta pirmās daļas, ja nepieciešamība vai nodoms ceļot bieži vai regulāri ir nepārprotami attiecināts uz īsāku laikposmu, daudzkārtējās ieceļošanas vīzas derīguma termiņu nosaka tikai uz attiecīgo laikposmu.”

Nolīguma sākotnējā versijā formulējums “ar derīguma termiņu līdz vienam gadam” deva konsulātiem rīcības brīvību lemt par vīzas derīguma termiņu, nosakot vienīgi maksimālo derīguma termiņu. Grozošajā nolīgumā minētās rīcības brīvības vairs nav, jo jaunais formulējums “ar derīguma termiņu uz vienu gadu” paredz, ka tad, ja pieteikuma iesniedzējs atbilst visām nolīguma 5. panta 2. punkta prasībām, “dalībvalstu diplomātiskās pārstāvniecības un konsulārie dienesti izsniedz daudzkārtējās ieceļošanas vīzas ar derīguma termiņu uz vienu gadu”. Jāatzīmē, ka daudzkārtējas ieceļošanas vīzas, kas derīgas vienu gadu, izsniegs iepriekš minētajām kategorijām, ja iepriekšējā gada laikā (12 mēnešos) vīzas pieteikuma iesniedzējs ir saņēmis vismaz vienu Šengenas vīzu un ir to izmantojis atbilstīgi apmeklētās(-o) valsts(-u) tiesību aktiem par ieceļošanu un uzturēšanos (piemēram, persona nav pārsniegusi atļauto uzturēšanās ilgumu), un ja ir pamats pieprasīt daudzkārtējas ieceļošanas vīzu. Iepriekšējā gadā izsniegto Šengenas vīzu var būt izsniegusi cita Šengenas valsts nekā tā, kurā pieteikuma iesniedzējs ir lūdzis jauno vīzu. Gadījumos, kad nav pamata izsniegt vīzu ar derīguma termiņu uz vienu gadu (piemēram, ka apmaiņas programma ilgst mazāk par vienu gadu vai personai nav nepieciešams bieži vai regulāri ceļot visu gadu), vīzas derīguma termiņš būs īsāks nekā viens gads, ja ir izpildītas visas pārējās prasības attiecībā uz vīzas izsniegšanu.

Nolīguma 5. panta 3. un 4. punktā noteikts:

“3.   Šā panta 2. punktā minēto kategoriju personām dalībvalstu diplomātiskās pārstāvniecības un konsulārie dienesti izsniedz daudzkārtējās ieceļošanas vīzas ar derīguma termiņu, kas ir vismaz divi gadi un ne vairāk kā pieci gadi, ar nosacījumu, ka iepriekšējos divos gados tie ir izmantojuši uz vienu gadu izsniegto daudzkārtējo ieceļošanas vīzu atbilstīgi apmeklētās valsts tiesību aktiem par ieceļošanu un uzturēšanos, ja vien nepieciešamība vai nodoms ceļot bieži vai regulāri nav nepārprotami attiecināts uz īsāku laikposmu – šādā gadījumā daudzkārtējās ieceļošanas vīzas derīguma termiņu ierobežo uz minēto laikposmu.

4.   Personu, kas minētas no 1. līdz 3. punktam, uzturēšanās kopējais ilgums dalībvalstu teritorijā 180 dienu laikposmā nepārsniedz 90 dienas.”

Daudzkārtējas ieceļošanas vīzas, kas derīgas no diviem gadiem līdz pieciem gadiem, izsniegs nolīguma 5. panta 2. punktā minētajām kategorijām ar nosacījumu, ka iepriekšējos divos gados tie ir izmantojuši uz vienu gadu izsniegto daudzkārtējas ieceļošanas Šengenas vīzu atbilstīgi apmeklētās(-o) valsts(-u) tiesību aktiem par ieceļošanu un uzturēšanos un nepieciešamība ceļot bieži vai regulāri nav nepārprotami attiecināta uz īsāku laikposmu. Jāpiezīmē, ka vīzu, kuras derīguma termiņš ir no diviem līdz pieciem gadiem, izsniegs vienīgi tad, ja vīzas pieteikuma iesniedzējam iepriekšējos divos gados ir izsniegtas divas vīzas, kuru derīguma termiņš ir viens gads – un ne mazāk –, un viņš ir izmantojis minētās vīzas atbilstīgi tiesību aktiem par ieceļošanu un uzturēšanos apmeklētās(-o) valsts(-u) teritorijā(-ās). Pamatojoties uz katra vīzas pieteikuma novērtējumu, dalībvalstu diplomātiskās pārstāvniecības un konsulāti lems par minēto vīzu derīguma termiņu, proti, no diviem līdz pieciem gadiem.

Attiecībā uz kritēriju definīciju nolīguma 5. panta 2. punktā: “ar noteikumu, ka pastāv iemesli daudzkārtējās ieceļošanas vīzas pieprasīšanai” un nolīguma 5. panta 3. punktā: “ar noteikumu, ka .. joprojām pastāv iemesli daudzkārtējās ieceļošanas vīzas pieprasīšanai” piemēro kritērijus, kas šādu vīzu izsniegšanai noteikti Vīzu kodeksa 24. panta 2. punkta a) apakšpunktā, proti, ka personai nepieciešams bieži ceļot uz vienu vai vairākām dalībvalstīm, piemēram, darījumdarbības nolūkos.

Nav pienākuma izsniegt daudzkārtējas ieceļošanas vīzu, ja pieteikuma iesniedzējs nav izmantojis iepriekšējo vīzu. Tomēr šādu vīzu var izsniegt, ja iepriekšējā vīza nav izmantota no pieteikuma iesniedzēja neatkarīgu apstākļu dēļ, piemēram, ja kravas automašīnas šoferis ilgstoši nav bijis darbā slimības dēļ.

Sal. ar II.2.2.1. punktu attiecībā uz dokumentiem, kas apliecina ceļojuma mērķi saistībā ar daudzkārtējas ieceļošanas vīzu izsniegšanu nolīguma 5. pantā minētajām kategorijām.

2.2.3.   Diplomātisko un dienesta pasu turētāji

Nolīguma 10. pantā noteikts:

“1.   Ukrainas pilsoņi, kas ir derīgu diplomātisko pasu turētāji, drīkst ieceļot, izceļot vai tranzītā šķērsot dalībvalstu teritorijas bez vīzas.

2.   Ukrainas pilsoņi, kas ir derīgu biometrisko dienesta pasu turētāji, drīkst ieceļot, izceļot vai tranzītā šķērsot dalībvalstu teritorijas bez vīzas.

3.   Personas, kas minētas šā panta 1. un 2. punktā, drīkst uzturēties dalībvalstu teritorijās ne ilgāk kā 90 dienas 180 dienu laikposmā.”

Esošos divpusējos nolīgumus vai vienošanās, kas paredz atbrīvojumu no vīzas prasības nebiometrisko dienesta pasu turētājiem, turpinās piemērot, ja vien tie netiek denonsēti vai apturēti (sal. ar I.1.6. punktu).

Nolīgumā nereglamentē diplomātu norīkošanu darbā uz dalībvalstīm. Piemēro parasto akreditācijas procedūru.

III.   STATISTIKA

Lai Apvienotā komiteja varētu efektīvi uzraudzīt nolīguma darbību, dalībvalstu diplomātiskajām pārstāvniecībām un konsulārajiem dienestiem ik pēc sešiem mēnešiem, ja iespējams, norādot pa mēnešiem, jāiesniedz Komisijai statistikas dati jo īpaši par:

vīzu veidiem, kas izsniegtas dažādām personu kategorijām, uz kurām attiecas nolīgums;

to, cik vīzu atteikts dažādām personu kategorijām, uz kurām attiecas nolīgums;

to pieteikuma iesniedzēju procentuālo īpatsvaru, kuri tikuši aicināti uz personisku interviju, norādot pa personu kategorijām;

Ukrainas valstspiederīgajiem izsniegtajām daudzkārtējas ieceļošanas vīzām, kas derīgas piecus gadus (norādot pa valstīm);

to vīzu procentuālo īpatsvaru, kuras izsniegtas bez maksas dažādām personu kategorijām, uz kurām attiecas nolīgums.


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 810/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss) (ESOV L 243, 15.9.2009., 1. lpp.).

(2)  Padomes Regula (EK) Nr. 539/2001 (2001. gada 15. marts), ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (OV L 81, 21.3.2001., 1. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 562/2006 (2006. gada 15. marts), ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (OV L 105, 13.4.2006., 1. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.).


17.3.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 72/27


PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2015/439

(2015. gada 16. marts),

ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Sāhelā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 33. pantu un 31. panta 2. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2013. gada 18. martā pieņēma Lēmumu 2013/133/KĀDP (1), ar ko Michel Dominique REVEYRAND-DE MENTHON kungs tika iecelts par Eiropas Savienības īpašo pārstāvi (ESĪP) Sāhelā. ESĪP pilnvaru termiņš ir pagarināts ar Padomes Lēmumu 2014/130/KĀDP (2), un tam ir jābeidzas 2015. gada 28. februārī.

(2)

ESĪP pilnvaru termiņš būtu jāpagarina vēl par astoņiem mēnešiem.

(3)

ESĪP īstenos savas pilnvaras situācijā, kas var pasliktināties un kavēt Līguma 21. pantā izklāstīto Savienības ārējās darbības mērķu sasniegšanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Eiropas Savienības īpašais pārstāvis

1.   ESĪP Sāhelā Michel Dominique REVEYRAND-DE MENTHON kunga pilnvaru termiņš tiek pagarināts līdz 2015. gada 31. oktobrim. ESĪP pilnvaras var izbeigt ātrāk, ja Padome pēc Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP) priekšlikuma tā izlemj.

2.   ESĪP pilnvaru nozīmē Sāhela tiek definēta kā tāda, kuras galvenais fokuss aptver ES Stratēģiju drošībai un attīstībai Sāhelā (“stratēģija”), proti, Burkinafaso, Čadu, Mali, Mauritāniju un Nigēru. Jautājumos, kuriem ir plašākas sekas reģionā, ESĪP vajadzības gadījumā sadarbojas ar citām valstīm un reģionālām vai starptautiskām vienībām ārpus Sāhelas un arī Rietumāfrikā un Gvinejas līča reģionā.

3.   Ievērojot vajadzību pēc reģionālas pieejas attiecībā uz reģionā esošajiem savstarpēji saistītajiem izaicinājumiem, ESĪP Sāhelā cieši sadarbojas ar citiem attiecīgajiem ESĪP, tostarp ESĪP Vidusjūras dienvidu reģionā, ESĪP cilvēktiesību jautājumos un ESĪP Āfrikas Savienībā.

2. pants

Politikas mērķi

1.   ESĪP pilnvaras balstās uz Savienības politikas mērķiem attiecībā uz Sāhelu – aktīvi veicināt reģionālās un starptautiskās pūles panākt ilgstošu mieru, drošību un attīstību reģionā. ESĪP mērķis turklāt ir uzlabot Savienības daudzveidīgās iesaistīšanās Sāhelā kvalitāti, intensitāti un ietekmi.

2.   ESĪP veicina tādas Savienības pieejas izveidi un īstenošanu, kurā ir ietverti visi Savienības darbības aspekti, jo īpaši politikas, drošības un attīstības jomās, ietverot stratēģiju, un visu Savienības rīcībai nozīmīgo instrumentu koordinēšana.

3.   Sākotnēja prioritāte tiek noteikta Mali un tās ilglaicīgai stabilizēšanai, un tur notiekošā konflikta reģionālajām dimensijām.

4.   Attiecībā uz Mali Savienības politikas mērķi ir, saskaņoti un efektīvi izmantojot visus tās instrumentus, nodrošināt Mali un tās iedzīvotāju atgriešanos uz miera, izlīguma, drošības un attīstības ceļa. Pienācīga uzmanība būtu jāvelta arī Burkinfaso un Nigērai, īpaši gaidot vēlēšanas minētajās valstīs.

3. pants

Pilnvaras

1.   Lai sasniegtu Savienības politikas mērķus attiecībā uz Sāhelu, ESĪP ir pilnvarots:

a)

aktīvi veicināt Savienības visaptverošās pieejas reģionālajai krīzei īstenošanu, koordināciju un tālāku attīstību, pamatojoties uz stratēģiju, lai pastiprinātu vispārējo saskaņotību un Savienības darbību Sāhelā efektivitāti, jo īpaši Mali;

b)

sazināties ar visām būtiskajām ieinteresētajām personām reģionā, valdībām, reģionālajām iestādēm, reģionālajām un starptautiskajām organizācijām, pilsonisko sabiedrību un diasporām, lai veicinātu Savienības mērķu sasniegšanu un labāku izpratni par Savienības lomu Sāhelā;

c)

pārstāvēt Savienību attiecīgajos reģionālajos un starptautiskajos forumos, tostarp grupā par atbalstu situācijai Mali un tās uzraudzību, un nodrošināt to, lai būtu redzams Savienības atbalsts krīzes pārvarēšanai un konflikta novēršanai, ietverot Eiropas Savienības militāro misiju, lai veicinātu Mali bruņoto spēku apmācību (EUTM Mali), un Eiropas Savienības KDAP misiju Nigērā (EUCAP Sahel Niger);

d)

uzturēt ciešu sadarbību ar Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO), jo īpaši ģenerālsekretāra īpašo pārstāvi Rietumāfrikā un ģenerālsekretāra īpašo pārstāvi Mali, Āfrikas Savienību (ĀS), jo īpaši ĀS augsto pārstāvi Mali un Sāhelā, Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienu (ECOWAS) un citām vadošām valstu, reģionālajām un starptautiskajām ieinteresētajām personām, tostarp ar citiem īpašajiem sūtņiem Sāhelā, kā arī ar attiecīgajām struktūrām Magrebas reģionā;

e)

rūpīgi sekot krīzes reģionālajai un pārrobežu dimensijai, tostarp terorismam, organizētajai noziedzībai, ieroču kontrabandai, cilvēku tirdzniecībai, narkotiku tirdzniecībai, bēgļu un migrācijas plūsmām, kā arī ar tām saistītām finanšu plūsmām; ciešā sadarbībā ar ES pretterorisma koordinatoru veicināt turpmāku ES pretterorisma stratēģijas ieviešanu;

f)

regulāri uzturēt augsta līmeņa politiskus kontaktus ar reģiona valstīm, kuras ir skāruši terorisms un starptautiskā noziedzība, lai nodrošinātu saskanīgu un visaptverošu pieeju un nodrošinātu Savienības galveno lomu starptautiskajos centienos cīņā pret terorismu un starptautisko noziedzību. Tas ietver Savienības aktīvu atbalstu reģionālās kapacitātes veidošanā drošības sektorā un nodrošināšanu, ka adekvāti tiek pievērsta uzmanība terorisma un starptautiskās noziedzības Sāhelā rašanās iemesliem;

g)

cieši sekot līdzi reģionā radušos humāno krīžu politiskajām un sociālajām sekām;

h)

attiecībā uz Mali dot ieguldījumu reģionālos un starptautiskos centienos, lai veicinātu krīzes atrisināšanu Mali, jo īpaši pilnīgu atgriešanos pie normālas konstitucionālās situācijas un pārvaldības visā teritorijā un uzticamu iekļaujošu dialogu valsts mērogā virzībā uz ilgtspējīgu politisko risinājumu;

i)

veicināt iestāžu izveidi, drošības sektora reformu un ilgstoša miera un izlīguma panākšanu Mali;

j)

sadarbībā ar ESĪP cilvēktiesību jautājumos sekmēt to, ka reģionā tiek īstenota Savienības cilvēktiesību politika, tostarp ES Cilvēktiesību pamatnostādnes, jo īpaši ES Pamatnostādnes par bērniem un bruņotiem konfliktiem, kā arī par vardarbību pret sievietēm un meitenēm un par viņu jebkāda veida diskriminācijas apkarošanu, un Savienības politika attiecībā uz sievietēm, mieru un drošību, tostarp pārraugot attīstību un ziņojot par to, kā arī izstrādājot ieteikumus šajā sakarā, un uzturēt regulārus kontaktus ar attiecīgām iestādēm Mali un reģionā, Starptautiskās Krimināltiesas prokurora biroju, Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroju un cilvēktiesību aizstāvjiem, un novērotājiem reģionā;

k)

sekot līdzi un ziņot par to, vai tiek ievērotas attiecīgās ANO Drošības padomes rezolūcijas (ANO DPR), jo īpaši ANO DPR 2056 (2012), 2071 (2012), 2085 (2012) un 2100 (2013).

2.   Īstenojot savas pilnvaras, ESĪP inter alia:

a)

konsultē un ziņo par Savienības nostāju formulēšanu attiecīgi reģionālos un starptautiskos forumos, lai aktīvi veicinātu un stiprinātu Savienības visaptverošo pieeju krīzei Sāhelā;

b)

uztur pārskatu par visām Savienības darbībām un cieši sadarbojas ar attiecīgajām Savienības delegācijām.

4. pants

Pilnvaru īstenošana

1.   ESĪP atbild par savu pilnvaru īstenošanu, darbojoties AP pakļautībā.

2.   Politikas un drošības komiteja (PDK) uztur īpašus sakarus ar ESĪP un ir galvenais ESĪP kontaktpunkts sakariem ar Padomi. PDK saskaņā ar savām pilnvarām, neskarot AP pienākumus, dod ESĪP stratēģiskas norādes un politisku virzību.

3.   ESĪP savu rīcību cieši koordinē ar Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un tā attiecīgajām nodaļām, jo īpaši ar Sāhelas jautājumu koordinatoru.

5. pants

Finansējums

1.   Finanšu atsauces summa, kas paredzēta izdevumu segšanai saistībā ar ESĪP pilnvarām, laikposmā no 2015. gada 1. marta līdz 2015. gada 31. oktobrim ir EUR 900 000.

2.   Izdevumus pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam.

3.   Izdevumus pārvalda saskaņā ar ESĪP un Komisijas noslēgtu līgumu. ESĪP sniedz Komisijai pārskatu par visiem izdevumiem.

6. pants

Komandas izveide un sastāvs

1.   ESĪP saskaņā ar ESĪP pilnvarām un atbilstīgajiem piešķirtajiem finanšu līdzekļiem ir atbildīgs par savas komandas izveidi. Komandā iekļauj personas, kam, kā pilnvarās paredzēts, ir īpašas zināšanas konkrētos politikas un drošības jautājumos. ESĪP par komandas sastāvu pienācīgi informē Padomi un Komisiju.

2.   Dalībvalstis, Savienības iestādes un EĀDD var ierosināt darbinieku norīkošanu darbā pie ESĪP. Atalgojumu personālam, ko norīko darbā pie ESĪP, maksā attiecīgā dalībvalsts, attiecīgā Savienības iestāde vai EĀDD. Darbā pie ESĪP var nosūtīt arī ekspertus, ko dalībvalstis ir norīkojušas darbā Savienības iestādēs vai EĀDD. Starptautiskiem līgumdarbiniekiem ir kādas dalībvalsts valstspiederība.

3.   Viss norīkotais personāls joprojām paliek nosūtītājas dalībvalsts, Savienības iestādes vai EĀDD administratīvā pakļautībā, un tas veic savus pienākumus un rīkojas ESĪP pilnvaru interesēs.

4.   ESĪP personāls tiek izvietots kopā ar attiecīgām EĀDD struktūrvienībām vai Savienības delegācijām, lai nodrošinātu to attiecīgo darbību saskaņotību un konsekvenci.

7. pants

ESĪP un ESĪP personāla privilēģijas un imunitāte

Par privilēģijām, imunitāti un citām garantijām, kas ESĪP un tā personālam ir vajadzīgas misijas veikšanai un sekmīgai norisei, attiecīgi vienojas ar uzņēmējām valstīm. Šajā nolūkā dalībvalstis un EĀDD sniedz visu vajadzīgo atbalstu.

8. pants

ES klasificētās informācijas drošība

ESĪP un ESĪP komandas locekļi ievēro drošības principus un minimālos standartus, kas noteikti ar Padomes Lēmumu 2013/488/ES (3).

9. pants

Piekļuve informācijai un materiāltehniskais atbalsts

1.   Dalībvalstis, Komisija, EĀDD un Padomes Ģenerālsekretariāts nodrošina, lai ESĪP varētu iegūt visu būtisko informāciju.

2.   Savienības delegācijas un/vai attiecīgos gadījumos dalībvalstis reģionā nodrošina atbalstu loģistikas jomā.

10. pants

Drošība

Saskaņā ar Savienības politiku par tāda personāla drošību, kas izvietots ārpus Savienības, lai veiktu operatīvas darbības saskaņā ar Līguma V sadaļu, ESĪP saskaņā ar savām pilnvarām un pamatojoties uz drošības situāciju ģeogrāfiskajā teritorijā, par ko viņš ir atbildīgs, veic visus praktiski iespējamos pasākumus visa viņa tiešā pakļautībā esošā personāla drošībai, jo īpaši:

a)

izveidojot konkrētu drošības plānu, kura pamatā ir EĀDD norādījumi un kurā ietverti konkrēti fiziski, organizatoriski un procesuāli drošības pasākumi, reglamentējot rīcību saistībā ar personāla drošu pārvietošanos uz ģeogrāfisko teritoriju un ģeogrāfiskajā teritorijā, kā arī pasākumus drošības negadījumu novēršanai un misijas ārkārtas situāciju un evakuācijas plānu;

b)

visam ārpus Savienības izvietotam personālam nodrošinot apdrošināšanu pret paaugstināta riska apdraudējumiem, ņemot vērā apstākļus ģeogrāfiskajā teritorijā;

c)

nodrošinot, lai visi komandas locekļi, ko izvieto ārpus Savienības, tostarp uz vietas nolīgtie darbinieki, pirms vai pēc ierašanās ģeogrāfiskajā teritorijā būtu piedalījušies atbilstīgā drošības apmācībā, kuras pamatā ir tai piešķirta riska izvērtējuma pakāpe;

d)

nodrošinot, ka tiek īstenoti visi saskaņotie ieteikumi, kas sniegti pēc regulāra drošības izvērtējuma, un saistībā ar progresa ziņojumu un pārskata ziņojumu par pilnvaru īstenošanu rakstiski ziņojot Padomei, AP un Komisijai par šo ieteikumu īstenošanu un citiem drošības jautājumiem.

11. pants

Ziņošana

1.   ESĪP regulāri sniedz ziņojumus AP un PDK. ESĪP pēc vajadzības sniedz ziņojumus arī Padomes darba grupām. Ziņojumus regulāri izsūta, izmantojot COREU tīklu. ESĪP var sniegt ziņojumus Ārlietu padomei. Saskaņā ar Līguma 36. pantu ESĪP var iesaistīt Eiropas Parlamenta informēšanā.

2.   ESĪP ziņo par labāko veidu, kā veikt tādas Savienības iniciatīvas kā Savienības veikta reformu veicināšana, tostarp attiecīgo Savienības attīstības projektu politiskos aspektus, sadarbībā ar Savienības delegācijām reģionā.

12. pants

Koordinācija ar citiem Savienības subjektiem

1.   Saistībā ar stratēģiju ESĪP sekmē Savienības politiskās un diplomātiskās rīcības vienotību, konsekvenci un efektivitāti un palīdz nodrošināt, ka visi Savienības instrumenti un dalībvalstu darbības tiek veiktas saskanīgi, lai sasniegtu Savienības politikas mērķus.

2.   ESĪP darbības koordinē ar Savienības delegāciju un Komisijas darbībām, kā arī ar darbībām, ko reģionā veic citi ESĪP. ESĪP regulāri sniedz īsu informāciju dalībvalstu misijām un Savienības delegācijām reģionā.

3.   Savu pilnvaru izpildes vietā ESĪP uztur ciešu saikni ar Savienības delegāciju vadītājiem un dalībvalstu misiju vadītājiem. ESĪP ciešā sadarbībā ar attiecīgām Savienības delegācijām sniedz EUCAP Sahel Niger un EUCAP Sahel Mali misiju vadītājiem un EUTM Mali misijas komandierim norādes vietējos politiskos jautājumos. ESĪP, EUTM Mali misijas komandieris un EUCAP Sahel Niger un EUCAP Sahel Mali civilās operācijas komandieris pēc vajadzības savstarpēji apspriežas.

13. pants

Pārskatīšana

Šā lēmuma īstenošanu un saderību ar citām Savienības darbībām reģionā regulāri pārskata. ESĪP līdz 2015. gada augusta beigām iesniedz AP, Padomei un Komisijai visaptverošu ziņojumu par pilnvaru īstenošanu.

14. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

To piemēro no 2015. gada 1. marta.

Briselē, 2015. gada 16. martā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

F. MOGHERINI


(1)  Padomes Lēmums 2013/133/KĀDP (2013. gada 18. marts), ar ko ieceļ Eiropas Savienības īpašo pārstāvi Sāhelā (OV L 75, 19.3.2013., 29. lpp.).

(2)  Padomes Lēmums 2014/130/KĀDP (2014. gada 10. marts), ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Sāhelā (OV L 71, 12.3.2014., 14. lpp.).

(3)  Padomes Lēmums 2013/488/ES (2013. gada 23. septembris) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 274, 15.10.2013., 1. lpp.).


17.3.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 72/32


PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2015/440

(2015. gada 16. marts),

ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Āfrikas ragā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 33. pantu un 31. panta 2. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2011. gada 8. decembrī pieņēma Lēmumu 2011/819/KĀDP (1), ar ko Alexander RONDOS kungu iecēla par Eiropas Savienības īpašo pārstāvi (ESĪP) Āfrikas ragā. ESĪP pilnvaru termiņam jābeidzas 2015. gada 28. februārī.

(2)

ESĪP pilnvaru termiņš būtu jāpagarina līdz 2015. gada 31. oktobrim.

(3)

ESĪP īstenos pilnvaras situācijā, kas var pasliktināties un varētu kavēt Līguma 21. pantā izklāstīto Savienības ārējās darbības mērķu sasniegšanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Eiropas Savienības īpašais pārstāvis

ESĪP Āfrikas ragā Alexander RONDOS kunga pilnvaru termiņš tiek pagarināts līdz 2015. gada 31. oktobrim. Padome, pamatojoties uz Politikas un drošības komitejas (PDK) novērtējumu un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP) iesniegto priekšlikumu, var pieņemt lēmumu, ka ESĪP pilnvaras tiek izbeigtas agrāk.

Attiecībā uz ESĪP pilnvarām Āfrikas rags tiek definēts kā reģions, kurā ietilpst Džibutijas Republika, Eritrejas Valsts, Etiopijas Federatīvā Demokrātiskā Republika, Kenijas Republika, Somālijas Federatīvā Republika, Sudānas Republika, Dienvidsudānas Republika un Ugandas Republika. Attiecībā uz aspektiem, kuriem ir plašākas sekas reģionā, ESĪP attiecīgajā gadījumā sadarbojas arī ar valstīm un reģionālām vienībām ārpus Āfrikas raga reģiona.

2. pants

Politikas mērķi

1.   ESĪP pilnvaru pamatā ir Savienības politikas mērķi attiecībā uz Āfrikas ragu, kas izklāstīti 2011. gada 14. novembrī pieņemtajā stratēģiskās sistēmas dokumentā un attiecīgajos Padomes secinājumos, proti, aktīvi piedalīties reģiona un starptautiskajos centienos panākt mierīgu līdzāspastāvēšanu un ilgstošu mieru, drošību un attīstību reģiona valstīs un starp tām. ESĪP turklāt tiecas uzlabot Āfrikas ragā noritošās Savienības daudzpusīgās darbības kvalitāti, intensitāti, ietekmi un redzamību.

2.   Politikas mērķi inter alia ir:

a)

turpināt Somālijas stabilizāciju, jo īpaši piemērojot reģionālās dimensijas pieeju;

b)

panākt, lai mierīgi līdzās pastāvētu Sudāna un Dienvidsudāna kā divas dzīvotspējīgas un plaukstošas valstis, kurās ir stabilas un atbildīgas politiskās struktūras;

c)

atrisināt pašreizējos konfliktus un izvairīties no iespējamiem konfliktiem starp reģiona valstīm vai to iekšienē;

d)

atbalstīt sadarbību reģionā politikas, drošības un ekonomikas jomā.

3. pants

Pilnvaras

1.   Lai sasniegtu Savienības politikas mērķus attiecībā uz Āfrikas ragu, ESĪP ir pilnvarots:

a)

sadarboties ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām reģionā, ar valstu valdībām, reģionālajām iestādēm, starptautiskām un reģionālām organizācijām, pilsonisko sabiedrību un diasporām, lai tuvinātu Savienības mērķu sasniegšanu, un palīdzēt reģionā panākt labāku Savienības nozīmes izpratni;

b)

vajadzības gadījumā pārstāvēt Savienību attiecīgajos starptautiskajos forumos un nodrošināt, lai Savienības atbalsts krīzes pārvarēšanā, kā arī konfliktu risināšanā un novēršanā būtu pamanāms;

c)

sekmēt un atbalstīt efektīvu sadarbību politikas un drošības jomā, kā arī ekonomikas integrāciju reģionā, izmantojot Savienības partnerattiecības ar Āfrikas Savienību (ĀS) un reģionālām organizācijām, jo īpaši ar Starpvaldību attīstības iestādi (IGAD);

d)

sekot politiskajām norisēm reģionā un sniegt ieguldījumu Savienības politikas izstrādē attiecībā uz reģionu, tostarp attiecībā uz Somāliju, Sudānu, Dienvidsudānu, Etiopijas un Eritrejas robežjautājumu un Alžīras nolīguma īstenošanu, uz Nīlas baseina iniciatīvu un citiem reģiona jautājumiem, kas ietekmē tā drošību, stabilitāti un labklājību;

e)

attiecībā uz Somāliju un ciešā sadarbībā ar ES īpašo sūtni Somālijā un attiecīgiem reģionāliem un starptautiskiem partneriem, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ģenerālsekretāra īpašo pārstāvi Somālijā un ĀS, – aktīvi iesaistīties darbībās un iniciatīvās, kuru mērķis ir panākt turpmāku stabilizāciju un īstenot režīmu pēc pārejas perioda Somālijā, ar uzsvaru uz saskaņotas un saskanīgas starptautiskas pieejas veicināšanu Somālijai, veidojot labas kaimiņattiecības un atbalstot drošības sektora attīstību Somālijā, tostarp izmantojot Eiropas Savienības militāro misiju, lai palīdzētu Somālijas drošības spēku (EUTM Somalia), Savienības vadīto jūras spēku (EUNAVFOR Atalanta) un Eiropas Savienības misijas reģionālo jūraslietu kapacitātes attīstīšanai Āfrikas ragā (EUCAP Nestor) apmācībā, un Savienības turpmāku atbalstu Āfrikas Savienības misijai Somālijā (AMISOM), cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm;

f)

attiecībā uz Sudānu un Dienvidsudānu un ciešā sadarbībā ar attiecīgajiem Savienības delegācijas vadītājiem – sekmēt Savienības politikas saskanīgumu un efektivitāti attiecībā uz Sudānu un Dienvidsudānu un atbalstīt to mierīgu līdzāspastāvēšanu, jo īpaši īstenojot Adisabebas nolīgumus un atrisinot vēl neatrisinātos jautājumus laikposmā pēc Vispārējā miera nolīguma, tostarp par Abjeju, politiskus risinājumus arvien notiekošajiem konfliktiem, jo īpaši Dārfūrā, Dienvidkordofānā un Zilajā Nīlā, institucionālo attīstību Dienvidsudānā un nacionālo izlīgumu. Saistībā ar minēto ESĪP palīdz īstenot saskanīgu starptautisko pieeju, cieši sadarbojoties ar ĀS un jo īpaši ĀS Augsta līmeņa īstenošanas darba grupu Sudānai (AUHIP), ANO un citām vadošām reģionālām un starptautiskām ieinteresētajām personām;

g)

vērīgi sekot pārrobežu problēmām, kas skar Āfrikas ragu, tostarp terorismam, radikalizācijai, kuģošanas drošībai un pirātismam, organizētajai noziedzībai, ieroču kontrabandai, bēgļu un migrācijas plūsmām un visām humanitāro krīžu izraisītām sekām politikas un drošības jomā;

h)

veicināt humānās palīdzības piekļuvi visam reģionam;

i)

sekmēt to, lai tiktu īstenots Padomes Lēmums 2011/168/KĀDP (2) un Savienības cilvēktiesību politika, sadarbojoties ar ESĪP cilvēktiesību jautājumos, tostarp ES Cilvēktiesību pamatnostādnes, jo īpaši ES Pamatnostādnes par bērniem un bruņotiem konfliktiem, kā arī ES Pamatnostādnes par vardarbību pret sievietēm un meitenēm un par visu veidu pret viņām vērstas diskriminācijas apkarošanu, un Savienības politika attiecībā uz ANO Drošības padomes Rezolūciju 1325 (2000), tostarp novērojot norises un ziņojot par tām, kā arī izstrādājot ieteikumus šajā ziņā.

2.   Lai īstenotu pilnvaras, ESĪP inter alia:

a)

vajadzības gadījumā konsultē un ziņo par Savienības nostāju noteikšanu starptautiskos forumos, lai aktīvi veicinātu Savienības visaptverošo politisko pieeju Āfrikas ragam;

b)

pārrauga visas Savienības darbības.

4. pants

Pilnvaru īstenošana

1.   ESĪP ir atbildīgs par pilnvaru īstenošanu, rīkojoties AP pakļautībā.

2.   PDK uztur privileģētus sakarus ar ESĪP un ir galvenais ESĪP kontaktpunkts Padomē. Neskarot AP pilnvaras, PDK saskaņā ar savām pilnvarām ESĪP sniedz stratēģiskas norādes un politisku virzību.

3.   ESĪP strādā ciešā sadarbībā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un tā attiecīgajām nodaļām, Savienības delegācijām reģionā un Komisiju.

5. pants

Finansējums

1.   Finanšu atsauces summa, kas paredzēta izdevumu segšanai saistībā ar ESĪP pilnvarām, laikposmam no 2015. gada 1. marta līdz 2015. gada 31. oktobrim ir EUR 1 770 000.

2.   Izdevumus pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam.

3.   Izdevumus pārvalda saskaņā ar ESĪP un Komisijas noslēgtu līgumu. ESĪP sniedz Komisijai pārskatu par visiem izdevumiem.

6. pants

Komandas izveide un sastāvs

1.   ESĪP saskaņā ar ESĪP pilnvarām un atbilstīgi piešķirtajiem finanšu līdzekļiem ir atbildīgs par savas komandas izveidi. Komandā iekļauj personas, kam, kā pilnvarās paredzēts, ir īpašas zināšanas konkrētos politikas un drošības jautājumos. ESĪP tūlīt un regulāri informē Padomi un Komisiju par savas komandas sastāvu.

2.   Dalībvalstis, Savienības iestādes un EĀDD var ierosināt personāla norīkošanu darbā pie ESĪP. Šādi norīkotajam personālam atalgojumu maksā attiecīgā dalībvalsts, Savienības iestāde vai EĀDD. Darbā pie ESĪP var nosūtīt arī ekspertus, ko dalībvalstis norīkojušas darbā Savienības iestādēs vai EĀDD. Starptautiskiem līgumdarbiniekiem ir kādas dalībvalsts valstspiederība.

3.   Viss norīkotais personāls turpina būt nosūtītājas dalībvalsts, nosūtītājas Savienības iestādes vai EĀDD administratīvā pakļautībā, un tas veic savus pienākumus un rīkojas ESĪP pilnvaru interesēs.

4.   ESĪP personāls tiek izvietots kopā ar attiecīgajām EĀDD nodaļām vai Savienības delegācijām, lai veicinātu viņu attiecīgo darbību saskanīgumu un konsekvenci.

7. pants

ESĪP un ESĪP personāla privilēģijas un imunitāte

Par privilēģijām, imunitāti un citām garantijām, kas ESĪP un ESĪP personālam ir vajadzīgas misijas veikšanai un to sekmīgai norisei, attiecīgi vienojas ar uzņēmējām valstīm. Šajā nolūkā dalībvalstis un EĀDD nodrošina visu vajadzīgo atbalstu.

8. pants

ES klasificētas informācijas drošība

ESĪP un viņa komandas locekļi ievēro drošības principus un minimālos standartus, kas noteikti ar Padomes Lēmumu 2013/488/ES (3).

9. pants

Pieeja informācijai un materiāltehniskais atbalsts

1.   Dalībvalstis, Komisija, EĀDD un Padomes Ģenerālsekretariāts nodrošina, ka ESĪP var piekļūt visai būtiskajai informācijai.

2.   Savienības delegācijas reģionā un dalībvalstis attiecīgos gadījumos nodrošina materiāltehnisko atbalstu reģionā.

10. pants

Drošība

Saskaņā ar Savienības politiku par tāda personāla drošību, kas izvietots ārpus Savienības, lai veiktu operatīvas darbības saskaņā ar Līguma V sadaļu, ESĪP saskaņā ar ESĪP pilnvarām un drošības situāciju ģeogrāfiskajā teritorijā, par ko viņš ir atbildīgs, veic visus praktiski iespējamos pasākumus visa ESĪP tiešā pakļautībā esošā personāla drošībai, jo īpaši:

a)

izstrādājot konkrētās misijas drošības plānu, kurš pamatojas uz EĀDD norādījumiem, iekļaujot misijai raksturīgos fiziskos, organizatoriskos un procesuālos drošības pasākumus, un ar kuru tiek noteikta personāla droša pārvietošanās uz misijas teritoriju un misijas teritorijā, kā arī rīcība drošības negadījumos, un kurā ir iekļauts misijas ārkārtas situāciju un evakuācijas plāns;

b)

nodrošinot, lai visam personālam, kas izvietots ārpus Savienības, būtu augsta riska apdrošināšana, kas atbilst apstākļiem misijas teritorijā;

c)

nodrošinot, lai visi ārpus Savienības izvietojamie ESĪP komandas locekļi, tostarp vietējie līgumdarbinieki, pirms vai tūlīt pēc ierašanās misijas teritorijā būtu apguvuši pienācīgu drošības mācību kursu, kura pamatā ir riska izvērtējuma pakāpe, ko misijas teritorijai piešķīris EĀDD;

d)

nodrošinot, lai tiktu īstenoti visi saskaņotie ieteikumi, kas sniegti pēc regulāra drošības izvērtējuma, un – saistībā ar ziņojumiem par progresu un par pilnvaru īstenošanu – rakstiski ziņojot Padomei, AP un Komisijai par šo ieteikumu īstenošanu un citiem drošības jautājumiem.

11. pants

Ziņošana

1.   ESĪP regulāri sniedz mutiskus un rakstiskus ziņojumus AP un PDK. Vajadzības gadījumā ESĪP ziņojumus sniedz arī Padomes darba grupām. Ziņojumus regulāri izsūta, izmantojot COREU tīklu. ESĪP var sniegt ziņojumus Ārlietu padomei. Saskaņā ar Līguma 36. pantu ESĪP var tikt iesaistīts Eiropas Parlamenta informēšanā.

2.   ESĪP ziņo par to, kā vislabāk īstenot tādas Savienības iniciatīvas kā Savienības ieguldījumu reformās, un, saskaņojot ar Savienības delegācijām reģionā, ziņojumos ietver attiecīgo Savienības attīstības projektu politiskos aspektus.

12. pants

Koordinācija

1.   ESĪP veicina Savienības darbību vienotību, konsekvenci un efektivitāti un palīdz nodrošināt, lai visi Savienības instrumenti un dalībvalstu rīcība būtu saskaņoti Savienības politikas mērķu sasniegšanai. ESĪP darbības ir saskaņotas ar Savienības delegāciju un Komisijas darbībām. ESĪP regulāri sniedz informatīvus ziņojumus dalībvalstu pārstāvniecībām un Savienības delegācijām reģionā.

2.   Misijas norises vietā ESĪP uztur ciešu saikni ar Savienības delegācijas vadītājiem un dalībvalstu pārstāvniecību vadītājiem. Viņi dara visu iespējamo, lai palīdzētu ESĪP īstenot pilnvaras. ESĪP, cieši saskaņojot ar attiecīgajām Savienības delegācijām, sniedz politiskas norādes uz vietas EUNAVFOR Atalanta spēku komandierim, EUTM Somalia misijas komandierim un EUCAP Nestor misijas vadītājam. ESĪP, ES operāciju komandieri un civilais operāciju komandieris vajadzības gadījumos savstarpēji apspriežas.

3.   ESĪP cieši sadarbojas ar iesaistīto valstu iestādēm, ANO, ĀS, IGAD, ar citām valstu, reģionālām un starptautiskām ieinteresētajām personām, kā arī ar pilsonisko sabiedrību reģionā.

13. pants

Pārskatīšana

Šā lēmuma īstenošanu un tā saderību ar citām Savienības darbībām reģionā regulāri pārskata. Līdz 2015. gada 31. augustam ESĪP iesniedz Padomei, AP un Komisijai visaptverošu ziņojumu par pilnvaru īstenošanu.

14. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

To piemēro no 2015. gada 1. marta.

Briselē, 2015. gada 16. martā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

F. MOGHERINI


(1)  Padomes Lēmums 2011/819/KĀDP (2011. gada 8. decembris), ar ko ieceļ Eiropas Savienības īpašo pārstāvi Āfrikas ragā (OV L 327, 9.12.2011., 62. lpp.).

(2)  Padomes Lēmums 2011/168/KĀDP (2011. gada 21. marts) par Starptautisko Krimināltiesu un par Kopējās nostājas 2003/444/KĀDP atcelšanu (OV L 76, 22.3.2011., 56. lpp.).

(3)  Padomes Lēmums 2013/488/ES (2013. gada 23. septembris) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 274, 15.10.2013., 1. lpp.).


17.3.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 72/37


PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2015/441

(2015. gada 16. marts),

ar ko groza un pagarina Lēmumu 2010/96/KĀDP par Eiropas Savienības militāro misiju, lai palīdzētu Somālijas drošības spēku apmācībā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 42. panta 4. punktu un 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2010. gada 15. februārī pieņēma Lēmumu 2010/96/KĀDP (1). ES militārās misijas pilnvaras beidzas 2015. gada 31. martā.

(2)

Briseles konference par Somāliju, kas notika 2013. gada 16. septembrī, bija pamats Somālijas paktam un ar Somālijas jautājumu darba grupas “Jaunais kurss” starpniecību aizsāka koordinācijas un Somālijas atbildības veicināšanas mehānismu.

(3)

Apvienotās Karalistes un Somālijas kopīgi rīkotās starptautiskās sanāksmes laikā, kas notika 2014. gada 18. septembrī Londonā, federālā valdība izklāstīja Aizsardzības ministrijas redzējumu par Somālijas valsts bruņoto spēku attīstību laikposmā līdz 2019. gadam un norādīja uz to neatliekamajām vajadzībām.

(4)

Saskaņā ar 2014. gada oktobrī veikto stratēģijas pārskatu ES militārās misijas pilnvaras būtu jāpagarina līdz 2016. gada 31. decembrim.

(5)

Saskaņā ar 5. pantu Protokolā (Nr. 22) par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās ar aizsardzību saistītu Savienības lēmumu un pasākumu izstrādē un īstenošanā. Dānija nepiedalās šā lēmuma īstenošanā un tādējādi nepiedalās šīs misijas finansēšanā.

(6)

ES militārās misijas pilnvaras būtu vēl jāpagarina, un tās būtu jāpielāgo,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu 2010/96/KĀDP groza šādi:

1)

lēmuma 1. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Lai sasniegtu 1. punktā izklāstītos mērķus, ES militāro misiju izvieto Somālijā, lai ar stratēģiskām konsultācijām pievērstos iestāžu veidošanai aizsardzības nozarē, kā arī lai tieši atbalstītu Somālijas valsts bruņotos spēkus, nodrošinot tiem apmācību un sniedzot konsultācijas un padomus. ES militārā misija ir gatava arī sniegt palīdzību, ciktāl to atļauj tās līdzekļi un iespējas, citiem Savienības dalībniekiem to attiecīgo pilnvaru īstenošanā drošības un aizsardzības jomā Somālijā.”

;

2)

lēmuma 3. pantu aizstāj ar šādu:

“3. pants

Misijas štāba izraudzīšanās

1.   Misijas štābs tiek izvietots Somālijā, Mogadīšo starptautiskajā lidostā Mogadīšo. Tas pilda gan operāciju štāba, gan spēku štāba funkcijas.

2.   Misijas štābā ietilpst sakaru un atbalsta birojs Nairobi un atbalsta vienība Briselē.”

;

3)

lēmuma 7. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   ES militārā misija, ciktāl to atļauj tās līdzekļi un iespējas, darbojas ciešā sadarbībā ar citām starptautiskajām reģionā iesaistītajām personām, jo īpaši ar Apvienoto Nāciju Organizāciju un AMISOM, saskaņā ar Somālijas federālās valdības prasībām, par kurām panākta vienošanās.”

;

4)

lēmuma 10. pantam pievieno šādu punktu:

“5.   Finanšu atsauces summa ES militārās misijas kopējo izmaksu segšanai laikposmā no 2015. gada 1. aprīļa līdz 2016. gada 31. decembrim ir EUR 17 507 399. ATHENA lēmuma 25. panta 1. punktā minētās finanšu atsauces summas procentu likme ir 30 %, un ATHENA lēmuma 32. panta 3. punktā minētais saistību apjoms ir 90 %.”

;

5)

lēmumā iekļauj šādu pantu:

“10.b pants

Projektu vienība

1.   ES militārajai misijai ir projektu vienība, lai apzinātu un īstenotu projektus, kuri jāfinansē dalībvalstīm vai trešām valstīm un kuri ir saskanīgi ar misijas mērķiem un sekmē pilnvaru izpildi.

2.   Ievērojot 3. punktu, ES misijas komandieris ir pilnvarots dalībvalstu vai trešo valstu finansiālo ieguldījumu izmantot, lai īstenotu projektus, kuri ir atzīti par tādiem, kas konsekventi papildina ES militārās misijas citas darbības. Šādā gadījumā ES misijas komandieris noslēdz vienošanos ar minētajām valstīm, jo īpaši aptverot konkrētas procedūras trešo personu sūdzību izskatīšanai saistībā ar kaitējumu, ko radījusi ES misijas komandiera darbība vai bezdarbība to līdzekļu izmantošanā, kurus piešķīrušas minētās valstis.

Valstis, kuras sniedz ieguldījumu, nekādā gadījumā neuzskata, ka Savienība vai Augstais pārstāvis ir atbildīgi par ES misijas komandiera darbību vai bezdarbību to līdzekļu izmantošanā, ko piešķīrušas minētās valstis.

3.   PDK apstiprina tā finansiālā ieguldījuma pieņemšanu, kuru projektu vienībai sniedz trešās valstis.”

;

6)

lēmuma 11. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktā ievadfrāzi aizstāj ar “Saskaņā ar Padomes Lēmumu 2013/488/ES (2) AP ir arī pilnvarota attiecīgos gadījumos un atbilstīgi misijas vajadzībām nodot ar šo lēmumu saistītām trešām valstīm misijas vajadzībām sagatavotu ES klasificētu informāciju:

b)

panta 2. un 3. punktā vārdus “Lēmumu 2011/292/ES” aizstāj ar vārdiem “Lēmumu 2013/488/ES”;

7)

lēmuma 12. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“2.   ES militārās misijas pilnvaras beidzas 2016. gada 31. decembrī.

3.   Saskaņā ar apstiprinātiem ES militārās misijas izbeigšanas plāniem un neskarot ATHENA lēmumā paredzēto ES militārās misijas revīzijas un pārskatu iesniegšanas kārtību, šis lēmums tiek atcelts dienā, kad tiek slēgts ES štābs, sakaru un atbalsta birojs Nairobi un atbalsta vienība Briselē.”

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

To piemēro no 2015. gada 1. aprīļa.

Briselē, 2015. gada 16. martā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

F. MOGHERINI


(1)  Padomes Lēmums 2010/96/KĀDP (2010. gada 15. februāris) par Eiropas Savienības militāro misiju, lai palīdzētu Somālijas drošības spēku apmācībā (OV L 44, 19.2.2010., 16. lpp.).

(2)  Padomes Lēmums 2013/488/ES (2013. gada 23. septembris) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 274, 15.10.2013., 1. lpp.).”;


17.3.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 72/39


PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2015/442

(2015. gada 16. marts),

ar ko sāk Eiropas Savienības KDAP militāru padomdevēja misiju Centrālāfrikas Republikā (EUMAM RCA) un groza Lēmumu (KĀDP) 2015/78

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 42. panta 4. punktu un 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Padomes Lēmumu (KĀDP) 2015/78 (2015. gada 19. janvāris) par Eiropas Savienības KDAP militāru padomdevēja misiju Centrālāfrikas Republikā (EUMAM RCA) (1) un jo īpaši tā 4. pantu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2015. gada 19. janvārī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2015/78.

(2)

Padome 2015. gada 9. februārī apstiprināja EUMAM RCA spēka lietošanas noteikumus.

(3)

Padome 2015. gada 6. martā apstiprināja EUMAM RCA misijas plānu.

(4)

Politikas un drošības komiteja 2015. gada 11. martā pauda gandarījumu par misijas komandiera vēstuli par ieteikumu sākt EUMAM RCA un plānoto laika grafiku EUMAM RCA sākotnējo operatīvo spēju paziņošanai.

(5)

EUMAM RCA būtu jāsāk 2015. gada 16. martā.

(6)

Saskaņā ar 5. pantu Protokolā (Nr. 22) par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās ar aizsardzību saistītu Savienības lēmumu un rīcību izstrādē un īstenošanā. Tādēļ Dānija nepiedalās šā lēmuma īstenošanā un tādējādi nepiedalās šīs misijas finansēšanā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Eiropas Savienības KDAP militāru padomdevēja misiju Centrālāfrikas Republikā (EUMAM RCA) sāk 2015. gada 16. martā.

2. pants

Ar šo EUMAM RCA ES misijas komandieris nekavējoties tiek pilnvarots sākt misijas īstenošanu.

3. pants

Lēmuma (KĀDP) 2015/78 4. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   EUMAM RCA sāk ar Padomes lēmumu tajā dienā, kuru ieteicis misijas komandieris, un pēc tam, kad ir apstiprināts misijas plāns un, ja vajadzīgs, papildinoši spēka lietošanas noteikumi.”

4. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2015. gada 16. martā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

F. MOGHERINI


(1)  OV L 13, 20.1.2015., 8. lpp.


17.3.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 72/41


KOMISIJAS LĒMUMS (ES, Euratom) 2015/443

(2015. gada 13. marts)

par drošību Komisijā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 249. pantu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā 7. Protokolu par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā, kas pievienots Līgumiem, un jo īpaši tā 18. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijā drošības mērķis ir ļaut Komisijai darboties drošā un aizsargātā vidē, izveidojot saskaņotu un integrētu pieeju tās drošībai, nodrošinot pienācīgu aizsardzības līmeni personām, aktīviem un informācijai, kas ir samērīga ar noteiktajiem riskiem, un panākot, ka drošība tiek īstenota efektīvi un savlaicīgi.

(2)

Komisija, tāpat kā citas starptautiskās organizācijas, saskaras ar nopietniem draudiem un problēmām drošības jomā, jo īpaši attiecībā uz terorismu, kiberuzbrukumiem un politisku un komerciālu spiegošanu.

(3)

Eiropas Komisija kopā ar Beļģijas, Luksemburgas un Itālijas valdību piedalās vairākos ar drošības jautājumiem saistītos pasākumos tās struktūru galvenajās atrašanās vietās (1). Šie pasākumi apliecina, ka Komisija ir atbildīga par savu drošību.

(4)

Lai nodrošinātu personu, aktīvu un informācijas drošību, Komisijai, iespējams, vajadzēs veikt pasākumus tādās jomās, ko aizsargā pamattiesības, kas noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, kā to atzinusi Eiropas Savienības Tiesa.

(5)

Tāpēc visiem šiem pasākumiem jābūt attaisnotiem, pamatojoties uz to, cik būtiskas ir intereses, kuru aizsardzībai tie ir paredzēti, samērīgiem un jānodrošina, ka tiek pilnībā ievērotas pamattiesības, tostarp it īpaši tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un datu aizsardzību.

(6)

Sistēmā, kurā valda tiesiskums un pamattiesību ievērošana, Komisijai ir jācenšas panākt atbilstīgu drošības līmeni saviem darbiniekiem, aktīviem un informācijai, kas nodrošina, ka tā var veikt savu darbību, vienlaikus neierobežojot pamattiesības vairāk nekā tas ir absolūti nepieciešams.

(7)

Drošība Komisijā pamatojas uz likumības, pārredzamības, proporcionalitātes un atbildības principiem.

(8)

Darbiniekus, kas pilnvaroti veikt drošības pasākumus, nedrīkst viņu darbības dēļ nostādīt neizdevīgā stāvoklī, izņemot ja viņi ir rīkojušies ārpus savas kompetences vai pārkāpuši tiesību aktus un tādēļ šis lēmums ir jāuzskata par dienesta instrukciju Civildienesta noteikumu nozīmē.

(9)

Komisijai būtu jāuzņemas attiecīgas iniciatīvas, lai veicinātu un nostiprinātu savu drošības kultūru, nodrošinot, ka drošība tiek īstenota efektīvi, uzlabojot tās drošības pārvaldību, vēl vairāk stiprinot sadarbības tīklus un sadarbību ar attiecīgajām iestādēm starptautiskā, Eiropas un valstu līmenī, un uzlabojot drošības pasākumu īstenošanas uzraudzību un kontroli.

(10)

Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) izveide, kas ir funkcionāli autonoma Savienības struktūra, ievērojami ietekmēja Komisijas intereses drošības jomā, un tādēļ ir nepieciešams izveidot noteikumus un procedūras EĀDD un Komisijas sadarbībai drošuma un drošības jautājumos, jo īpaši, lai izpildītu Komisijas pienākumu rūpēties par Komisijas darbiniekiem Savienības delegācijās.

(11)

Komisijas drošības politika būtu jāīsteno saderīgi ar citiem iekšējiem procesiem un procedūrām, kuras var būt saistītas ar drošības jautājumiem. Jo īpaši tas attiecas uz Darbības nepārtrauktības pārvaldību, kuras mērķis ir saglabāt Eiropas Komisijas būtisko funkciju izpildi darbības traucējumu gadījumā, kā arī daudznozaru krīžu koordinācijas procesu ARGUS.

(12)

Neatkarīgi no pasākumiem, kuri jau ir spēkā šā lēmuma pieņemšanas laikā un par kuriem jau ir paziņots Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam (2), visiem saskaņā ar šo lēmumu noteiktajiem pasākumiem, kas ietver personas datu apstrādi, saskaņā ar 21. pantu piemēro īstenošanas noteikumus, kas paredz atbilstošus aizsardzības pasākumus datu subjektiem.

(13)

Tādēļ Komisijai ir jāpārskata, jāatjaunina un jākonsolidē spēkā esošais drošības regulējuma pamats Komisijā.

(14)

Tāpēc būtu jāatceļ Komisijas Lēmums C(94) 2129 (3),

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

1)

“aktīvi” ir visu veidu kustamā un nekustamā manta, kas atrodas Komisijas īpašumā vai turējumā;

2)

“Komisijas dienests” ir Komisijas ģenerāldirektorāts vai dienests vai Komisijas locekļa kabinets;

3)

“komunikācijas un informācijas sistēma” vai “KIS” ir jebkura sistēma, kas ļauj rīkoties ar informāciju elektroniskā formā, ietverot visus aktīvus, kas nepieciešami tās darbībai, kā arī infrastruktūras, organizācijas, personāla un informācijas resursus;

4)

“risku kontrole” ir jebkurš drošības pasākums, ko var pamatoti uzskatīt par tādu, kas efektīvi kontrolē risku drošībai – profilakses, ietekmes mazināšanas, izvairīšanās vai nodošanas veidā;

5)

“krīzes situācija” ir apstākļi, notikums, starpgadījums vai ārkārtas situācija (kā arī to virkne vai kombinācija), kas rada nopietnus vai tūlītējus draudus drošībai Komisijā neatkarīgi no tās izcelsmes;

6)

“dati” ir informācija tādā formā, kas ļauj to paziņot, ierakstīt vai apstrādāt;

7)

“par drošību atbildīgais Komisijas loceklis” ir Komisijas loceklis, kura atbildības jomā ietilpst Cilvēkresursu un drošības ģenerāldirektorāts;

8)

“personas dati” nozīmē personas datus, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001 (4) 2. panta a) punktā;

9)

“telpas” ir visa veida nekustamā vai tai pielīdzināma manta, kas atrodas Komisijas īpašumā vai turējumā;

10)

“riska profilakse” ir drošības pasākumi, ko var pamatoti uzskatīt par tādiem, kas traucē, kavē vai aptur drošības risku;

11)

“drošības risks” ir kāda notikuma draudu pakāpes, neaizsargātības pakāpes un iespējamās ietekmes apvienojums;

12)

“drošība Komisijā” ir personu, aktīvu un informācijas drošība Komisijā un jo īpaši personu un aktīvu fiziskā integritāte, informācijas kā arī informācijas un komunikācijas sistēmu integritāte, konfidencialitāte un pieejamība, kā arī Komisijas darbību nekavēta norise;

13)

“drošības pasākums” ir pasākums, ko pieņem saskaņā ar šo lēmumu, lai kontrolētu drošības riskus;

14)

“Civildienesta noteikumi” ir Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi, kas noteikti ar Padomes Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (5) un tās grozījumiem;

15)

“draudi drošībai” ir notikums vai aģents, ko var pamatoti uzskatīt par tādu, kas var negatīvi ietekmēt drošību, ja uz to nereaģē un to nekontrolē;

16)

“tūlītēji draudi drošībai” ir draudi drošībai, kas rodas bez iepriekšēja brīdinājuma vai ārkārtīgi īsā laikposmā pēc iepriekšējā brīdinājuma; un

17)

“nopietni draudi drošībai” ir draudi drošībai, ko var pamatoti uzskatīt par tādiem, kas var izraisīt nāvi, nopietnu ievainojumu vai kaitējumu, ievērojamus bojājumus īpašumam, kaitēt īpaši sensitīvai informācijai, pārraut IT sistēmu darbību vai būtiskas Komisijas darbības spējas;

18)

“neaizsargātība” ir jebkura vājā vieta, ko var pamatoti uzskatīt par tādu, kas var negatīvi ietekmēt drošību Komisijā, ja to pakļauj vienam vai vairākiem draudiem.

2. pants

Priekšmets

1.   Šajā lēmumā ir noteikti mērķi, pamatprincipi, organizācija un pienākumi attiecībā uz drošību Komisijā.

2.   Šo lēmumu piemēro visiem Komisijas dienestiem un visās Komisijas telpās. Komisijas darbiniekiem, kas strādā Savienības delegācijās, piemēro Eiropas Ārējās darbības dienesta drošības noteikumus (6).

3.   Neatkarīgi no īpašām norādēm attiecībā uz konkrētām darbinieku grupām, šo lēmumu piemēro Komisijas locekļiem, Komisijas darbiniekiem, kuriem ir piemērojami Civildienesta noteikumi un Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība, darbam Komisijā norīkotajiem valsts ekspertiem (NVE), pakalpojumu sniedzējiem un viņu darbiniekiem, stažieriem un ikvienai personai, kurai ir piekļuve Komisijas ēkām vai citiem aktīviem vai informācijai, ko izmanto Komisija.

4.   Šā lēmuma noteikumi neskar Komisijas Lēmumu 2002/47/EK, EOTK, Euratom (7) un Komisijas Lēmumu 2004/563/EK, Euratom (8), Komisijas Lēmumu C(2006) 1623 (9) un Komisijas Lēmumu C(2006) 3602 (10).

2. NODAĻA

PRINCIPI

3. pants

Principi drošībai Komisijā

1.   Īstenojot šo lēmumu, Komisija ievēro Līgumus un jo īpaši Pamattiesību hartu un 7. protokolu Par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā, aktus, kas minēti 2. apsvērumā, visus piemērojamo valsts tiesību aktu noteikumus, kā arī šā lēmuma noteikumus. Ja nepieciešams, saskaņā ar 21. panta 2. punktu pieņem drošības paziņojumu, kas sniedz norādes šajā sakarā.

2.   Drošība Komisijā pamatojas uz likumības, pārredzamības, proporcionalitātes un atbildības principu.

3.   Likumības princips nozīmē, ka, īstenojot šo lēmumu, nedrīkst pārkāpt tiesiskā satvara robežas un ir jāievēro tiesiskās prasības.

4.   Drošības pasākumu veic atklāti, izņemot gadījumus, ja var pamatoti gaidīt, ka tas mazinās drošības pasākuma ietekmi. Drošības pasākuma adresātu iepriekš informē par iemesliem un pasākuma ietekmi, izņemot, ja var pamatoti gaidīt, ka, sniedzot šādu informāciju, pasākuma ietekme samazināsies. Šādā gadījumā drošības pasākuma adresātu informē pēc tam, kad vairs nepastāv risks, ka drošības pasākuma ietekme samazinājusies.

5.   Komisijas dienesti nodrošina, ka drošības jautājumi tiek ņemti vērā jau sākot izstrādāt un īstenot Komisijas politikas virzienus, lēmumus, programmas, projektus un darbības, par kurām tie ir atbildīgi. Lai to paveiktu, dienesti iesaista Cilvēkresursu un drošības ģenerāldirektorātu vispārīgi un Komisijas galveno informācijas drošības ierēdni attiecībā uz IT sistēmām jau pašā sagatavošanas posma sākumā.

6.   Komisija attiecīgos gadījumos meklē sadarbības iespējas ar kompetentām iestādēm uzņēmējā valstī, citās dalībvalstīs un citās ES iestādēs, aģentūrās vai vienībās, ja iespējams, ņemot vērā pasākumus, ko šīs struktūras jau veic vai plāno, lai risinātu attiecīgo drošības risku.

4. pants

Ievērošanas pienākums

1.   Šā lēmuma, tā īstenošanas noteikumu, drošības pasākumu un attiecīgi pilnvarotu darbinieku norādījumu ievērošana ir obligāta.

2.   Drošības noteikumu neievērošana var būt par pamatu saukšanai pie disciplināratbildības saskaņā ar Līgumiem un Civildienesta noteikumiem, līgumiskām sankcijām un/vai tiesvedībai saskaņā ar valsts tiesību aktiem un noteikumiem.

3. NODAĻA

DROŠĪBAS ĪSTENOŠANA

5. pants

Pilnvaroti darbinieki

1.   Tikai tiem darbiniekiem, kuri ir pilnvaroti, pamatojoties uz konkrētajam darbiniekam adresētu Cilvēkresursu un drošības ģenerāldirektora pilnvarojumu, ņemot vērā darbinieka pašreizējos pienākumus, var piešķirt tiesības īstenot vienu vai vairākus no šādiem pasākumiem:

1)

nēsāt pie jostas ieročus;

2)

veikt drošības izmeklēšanu, kā minēts 13. pantā;

3)

īstenot drošības pasākumus, kas minēti 12. pantā, kā norādīts pilnvarojumā.

2.   Pilnvaras, kas minētas 1. punktā, piešķir uz laikposmu, kas nav ilgāks par periodu, kurā attiecīgā persona ieņem amatu vai pilda funkciju, saistībā ar kuru ir izdots pilnvarojums. Tās piešķir saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem, kas ir izklāstīti 3. panta 1. punktā.

3.   Attiecībā uz pilnvarotiem darbiniekiem šis lēmums ir dienesta instrukcija Civildienesta noteikumu 21. panta nozīmē.

6. pants

Vispārīgi noteikumi par drošības pasākumiem

1.   Īstenojot drošības pasākumus, Komisija jo īpaši iespēju robežās nodrošina, ka:

a)

tā vēršas pēc atbalsta vai palīdzības tikai pie attiecīgās valsts ar nosacījumu, ka šī valsts ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai, ja tā nav, tad – Eiropas Cilvēktiesību konvencijas dalībvalsts, vai garantē tiesības, kas ir vismaz līdzvērtīgas tiesībām, kas ir garantētas šajā konvencijā;

b)

saņēmējiem, kas nav Kopienas iestādes un struktūras un kas nav pakļauti valsts tiesību aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (11), informāciju par personu tā nosūta tikai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 9. pantu;

c)

ja persona rada draudus drošībai, drošības pasākumu vērš pret šo personu un šai personai var uzlikt pienākumu segt radušās izmaksas. Drošības pasākumus var vērst pret citām personām tikai tad, ja nepieciešams kontrolēt tūlītējus vai nopietnus draudus drošībai un ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

paredzētos pasākumus pret personu, kas rada draudus drošībai, nevar īstenot vai tie visticamāk nebūs efektīvi;

b)

Komisija nevar kontrolēt draudus drošībai pati ar savu rīcību vai nevar to izdarīt laicīgi;

c)

pasākums nav uzskatāms par nesamērīgu šīs citas personas un viņas tiesību apdraudējumu.

2.   Cilvēkresursu un drošības ģenerāldirektorāta Drošības direktorāts izstrādā pārskatu par drošības pasākumiem, kuriem var būt nepieciešams tiesneša rīkojums saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem un noteikumiem dalībvalstīs, kurās atrodas Komisijas telpas.

3.   Cilvēkresursu un drošības ģenerāldirektorāta Drošības direktorāts ar drošību saistītu uzdevumu veikšanu Drošības direktorāta vadībā un pārraudzībā var uzdot darbuzņēmējam.

7. pants

Drošības pasākumi attiecībā uz personām

1.   Komisijas telpās personām nodrošina atbilstīgu aizsardzības līmeni, ņemot vērā drošības un drošuma prasības.

2.   Nopietnu drošības risku gadījumā Cilvēkresursu un drošības ģenerāldirektorāts nodrošina stingru Komisijas locekļu vai citu darbinieku aizsardzību, ja draudu novērtējums liecina, ka šāda aizsardzība ir nepieciešama, lai nodrošinātu viņu drošumu un drošību.

3.   Nopietnu drošības risku gadījumā Komisija var norīkot evakuāciju no telpām.

4.   Personas, kas cietušas negadījumos vai uzbrukumos Komisijas telpās, saņem palīdzību.

5.   Lai novērstu un kontrolētu drošības riskus, pilnvaroti darbinieki var veikt iepriekšējās darbības pārbaudes par personām, kurām piemērojams šis Lēmums, lai noteiktu, vai, piešķirot šīm personām piekļuvi Komisijas telpām vai informācijai, tiek radīti draudi drošībai. Šajā nolūkā un saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001 un noteikumiem, kas minēti 3. panta 1. punktā, attiecīgais pilnvarotais darbinieks var:

a)

izmantot visus Komisijai pieejamos informācijas avotus, ņemot vērā informācijas avota uzticamību;

b)

pienācīgi pamatotos gadījumos piekļūt personas lietai vai datiem, kas ir Komisijas rīcībā par personām, ko tā nodarbina vai plāno nodarbināt, vai par darbuzņēmēja darbiniekiem.

8. pants

Drošības pasākumi attiecībā uz fizisko drošību un aktīviem

1.   Aktīvu drošību nodrošina, izmantojot atbilstīgus fiziskos un tehniskos aizsardzības pasākumus un attiecīgas procedūras, turpmāk “fiziskā drošība”, radot daudzpakāpju sistēmu.

2.   Pasākumus var pieņemt saskaņā ar šo pantu, lai aizsargātu personas vai informāciju Komisijā, kā arī lai aizsargātu aktīvus.

3.   Fiziskajai drošībai ir šādi mērķi:

novērst vardarbības aktus pret Komisijas locekļiem vai personām, kurām piemērojams šis lēmums,

novērst sensitīvas vai klasificētas informācijas izspiegošanu un slepenu noklausīšanos,

novērst zādzības, vandālismu, sabotāžas un citas vardarbīgas darbības, kas bojā vai iznīcina Komisijas ēkas un aktīvus,

nodrošināt ar drošību saistītu starpgadījumu izmeklēšanu un izpēti, tostarp pārbaudot piekļuves un izejas kontroles žurnālu datnes, nodrošinot slēgta tīkla kameru pārklājumu, telefonsarunu un tamlīdzīgu datu ierakstus, kā minēts 22. panta 2. punktā, un izmantojot citus informācijas avotus.

4.   Fiziskā drošība ietver:

piekļuves politiku, ko piemēro jebkurai personai vai transportlīdzeklim, kas vēlas piekļūt Komisijas telpām, ieskaitot stāvvietas,

piekļuves kontroles sistēmu, kas ietver apsargus, tehnisko aprīkojumu un pasākumus, informācijas sistēmas vai visu šos elementu apvienojumu.

5.   Lai nodrošinātu fizisko drošību, var īstenot šādus pasākumus:

reģistrēt personu, transportlīdzekļu, preču un iekārtu iekļūšanu Komisijas telpās un izkļūšanu no tām,

veikt identitātes pārbaudes Komisijas telpās,

veikt transportlīdzekļu, preču un iekārtu vizuālu pārbaudi vai pārbaudi ar tehnisku līdzekļu palīdzību,

novērst nepiederošu personu, transportlīdzekļu un preču iekļūšanu Komisijas telpās.

9. pants

Drošības pasākumi attiecībā uz informāciju

1.   Informācijas drošība attiecas uz visu informāciju, kas ir Komisijas rīcībā.

2.   Informācijas drošība, neatkarīgi no tās veida, ir līdzsvara ar pārredzamību, proporcionalitāti, atbildību un efektivitāti ar vajadzību aizsargāt informāciju no neatļautas piekļuves, izmantošanas, nodošanas atklātībai, sagrozīšanas vai iznīcināšanas.

3.   Informācijas drošības mērķis ir aizsargāt konfidencialitāti, integritāti un pieejamību.

4.   Tāpēc, lai klasificētu informācijas aktīvus un izstrādātu proporcionālus drošības pasākumus, procedūras un standartus, izmanto riska pārvaldības procesus, tostarp riska mazināšanas pasākumus.

5.   Šos vispārīgos principus, kas ir informācijas drošības pamatā, jo īpaši piemēro šādai informācijai:

a)

“Eiropas Savienības klasificēta informācija” (turpmāk – ESKI), proti, jebkura informācija vai materiāli, kuriem piemērota ES drošības klasifikācija un kuru neatļauta izpaušana var izraisīt dažāda līmeņa kaitējumu Eiropas Savienības vai vienas vai vairāku tās dalībvalstu interesēm;

b)

“sensitīva neklasificēta informācija”, proti, informācija vai materiāli, kas Komisijai ir jāaizsargā līgumos vai aktos, kas pieņemti to īstenošanai, noteikto tiesisko pienākumu ietvaros un/vai informācijas vai materiālu sensitivitātes dēļ. Sensitīva neklasificēta informācija, neaprobežojoties ar šeit uzskaitīto, ietver informāciju un materiālus, uz ko attiecas dienesta noslēpuma glabāšanas pienākums, kā noteikts LESD 339. pantā, informāciju, uz kuru attiecas intereses, kas aizsargātas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1049/2001 (12) 4. pantā, skatot to kopā ar attiecīgo Eiropas Savienības Tiesas judikatūru, vai personas datus, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 45/2001 piemērošanas jomā.

6.   Sensitīvai neklasificētai informācijai piemēro noteikumus par rīcību ar to un tās glabāšanu. To izpauž tikai tām personām, kurām ir “vajadzība pēc informācijas”. Ja uzskata, ka tas ir vajadzīgs, lai efektīvi aizsargātu tās konfidencialitāti, tai nosaka drošības marķējumu un atbilstīgas instrukcijas rīcībai ar to, ko apstiprina Cilvēkresursu un drošības ĢD ģenerāldirektors. Ja šādu informāciju apstrādā vai glabā komunikācijas un informācijas sistēmās, to aizsargā arī saskaņā ar Lēmumu C(2006) 3602, tā īstenošanas noteikumiem un attiecīgajiem standartiem.

7.   Ikvienu personu, kura ir atbildīga par to, ka tiek apdraudēta vai zaudēta ESKI vai sensitīva neklasificēta informācija, kas ir identificēta kā šāda veida informācija noteikumos par rīcību ar to un tās glabāšanu, var saukt pie disciplināras atbildības saskaņā ar Civildienesta noteikumiem. Šādi disciplināri pasākumi neskar nekādu cita veida tiesvedību, tostarp krimināltiesvedību, ko var ierosināt kompetentas valsts iestādes dalībvalstīs saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem, un neskar līgumiskos tiesiskās aizsardzības līdzekļus.

10. pants

Drošības pasākumi attiecībā uz komunikācijas un informācijas sistēmām

1.   Visas komunikācijas un informācijas sistēmas (KIS), ko izmanto Komisija, atbilst Komisijas informācijas sistēmu drošības politikai, kā izklāstīts Lēmumā C(2006) 3602, tā īstenošanas noteikumos un attiecīgajos drošības standartos.

2.   Komisijas dienesti, kam pieder KIS, vai kuri pārvalda vai darbojas ar KIS, šīm sistēmām ļauj piekļūt tikai citām ES iestādēm, aģentūrām, struktūrām vai citām organizācijām ar nosacījumu, ka šīs Savienības iestādes, aģentūras, struktūras vai citas organizācijas var sniegt pamatotu pārliecību, ka to IT sistēmas ir aizsargātas tādā līmenī, kas ir līdzvērtīgs Komisijas informācijas sistēmu drošības politikai, kas izklāstīta Lēmumā C(2006) 3602, tās īstenošanas noteikumos un attiecīgajos drošības standartos. Komisija uzrauga šādu atbilstību, un, konstatējusi smagu neatbilstība vai atkārtotu neievērošanu, ir tiesīga aizliegt piekļuvi.

11. pants

Kriminālistiskā kiberdrošības ekspertīze

Cilvēkresursu un drošības ģenerāldirektorāts jo īpaši ir atbildīgs par kriminālistiskās tehnikas ekspertīzēm sadarbībā ar kompetentajiem Komisijas dienestiem, lai atbalstītu drošības izmeklēšanu, kā minēts 13. pantā, saistībā ar pretizlūkošanu, datu noplūdi, kiberuzbrukumiem un informācijas sistēmu drošību.

12. pants

Drošības pasākumi attiecībā uz personām un lietām

1.   Lai nodrošinātu drošību Komisijā un novērstu un kontrolētu riskus, darbinieki, kas pilnvaroti saskaņā ar 5. pantu, var, ievērojot 3. pantā noteiktos principus, īstenot cita starpā vienu vai vairākus šādus aizsardzības pasākumus:

a)

nodrošināt pierādījumus un notikuma vietu, tostarp piekļuves un izejas kontroles žurnālu datnes, slēgta tīkla kameru pārklājuma materiālus un attēlus, ja norisinās starpgadījumi vai rīcība, kas var būt par pamatu administratīvai, disciplinārai, civiltiesiskai vai krimināltiesiskai procedūrai;

b)

veikt ierobežotus pasākumus attiecībā uz personām, kas rada draudus drošībai, tostarp liekot personām atstāt Komisijas telpas, eskortējot personas no Komisijas telpās, liedzot personām uzturēties Komisijas telpās uz laiku, ko nosaka saskaņā ar kritērijiem, kas paredzēti īstenošanas noteikumos;

c)

veikt ierobežotus pasākumus attiecībā uz priekšmetiem, kas rada draudus drošībai, tostarp, aizvācot, izņemot vai likvidējot šos priekšmetus;

d)

pārmeklēt Komisijas telpas, tostarp birojus, kas atrodas šādās telpās;

e)

pārmeklēt KIS un iekārtas, tālruņu un telekomunikācijas datu plūsmu, žurnālu datnes, lietotāju kontus utt.;

f)

veikt citus īpašus drošības pasākumus ar tamlīdzīgu ietekmi, lai novērstu vai kontrolētu drošības riskus, jo īpaši saistībā ar Komisijas tiesībām, kas tai piemīt kā īpašniekam vai kā darba devējam saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem.

2.   Ārkārtējos gadījumos Cilvēkresursu un drošības ģenerāldirektorāta Drošības direktorāta darbinieki, kas pilnvaroti saskaņā ar 5. pantu, var veikt nepieciešamos steidzamos pasākumus, stingri ievērojot 3. pantā noteiktos principus. Iespējami drīz pēc šo pasākumu īstenošanas tie informē Drošības direktorāta direktoru, kas vēršas pie Cilvēkresursu un drošības ĢD ģenerāldirektora, lai saņemtu attiecīgu pilnvarojumu, kas apstiprina īstenotos pasākumus un atļauj turpmākas nepieciešamās darbības, un attiecīgā gadījumā uztur sakarus ar kompetentām valsts iestādēm.

3.   Drošības pasākumus, ko īsteno saskaņā ar šo pantu, dokumentē brīdī, kad tie tiek īstenoti, bet tūlītēja riska vai krīzes situācijā – saprātīgā termiņā pēc tam, kad tie ir īstenoti. Pēdējā minētajā gadījumā dokumentācijā jāiekļauj arī aspekti, uz ko pamatojas novērtējums, ka pastāv tūlītējs risks vai krīzes situācija. Dokumentācija var būt kodolīga, bet tai jābūt veidotai tā, lai personai, kurai piemēro pasākumu, būtu nodrošinātas tiesības uz aizstāvību un personas datu aizsardzību saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001, un lai būtu iespējams noteikt, vai pasākums bija likumīgs. Informāciju par īpašiem drošības pasākumiem, kas adresēti kādam darbiniekam, neiekļauj personas lietā.

4.   Īstenojot aizsardzības pasākumus saskaņā ar b) apakšpunktu, Komisija turklāt garantē, ka attiecīgajai personai tiek dota iespēja sazināties ar advokātu vai uzticības personu un to informē par tiesībām vērsties pie Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja.

13. pants

Izmeklēšana

1.   Neskarot Civildienesta noteikumu 86. pantu un IX pielikumu un neskarot īpašo kārtību, kas pastāv starp Komisiju un EĀDD, piemēram, īpašo vienošanos, ko 2014. gada 28. maijā parakstīja Eiropas Komisijas Cilvēkresursu un drošības ģenerāldirektorāts un Eiropas Ārējās darbības dienests par pienākumu rūpēties par Komisijas darbiniekiem, kas strādā Savienības delegācijās, drošības izmeklēšanu var veikt:

a)

incidenta gadījumā, kas ietekmē drošību Komisijā, tostarp, ja ir aizdomas par noziedzīgu nodarījumu;

b)

sensitīvas neklasificētas informācijas, ESKI vai Euratom klasificētas informācijas iespējamas noplūdes, nepareizas rīcības ar to vai apdraudējuma gadījumā;

c)

pretizlūkošanas un terorisma apkarošanas kontekstā;

d)

nopietnu kiberincidentu gadījumā.

2.   Lēmumu veikt drošības izmeklēšanu pieņem Cilvēkresursu un drošības ĢD ģenerāldirektors, kurš kļūst arī par izmeklēšanas ziņojuma saņēmēju.

3.   Drošības izmeklēšanu veic tikai īpaši tam paredzēti Cilvēkresursu un drošības ģenerāldirektorāta darbinieki, kas pienācīgi pilnvaroti saskaņā ar 5. pantu.

4.   Pilnvarotie darbinieki savas drošības izmeklēšanas pilnvaras īsteno neatkarīgi, kā noteikts pilnvarojumā, un tiem ir 12. pantā uzskaitītās tiesības.

5.   Pilnvaroti darbinieki, kas ir kompetenti veikt drošības izmeklēšanu, var vākt informāciju no visiem pieejamiem avotiem, kas saistīti ar administratīvu pārkāpumu vai noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīti Komisijas telpās vai kuros iesaistītas 2. panta 3. punktā minētās personas vai nu kā cietušie, vai kā šādu nodarījumu izdarītāji.

6.   Cilvēkresursu un drošības ģenerāldirektorāts attiecīgos gadījumos informē uzņēmējas dalībvalsts vai jebkuras citas iesaistītās dalībvalsts kompetentās iestādes un jo īpaši tad, ja izmeklēšanā ir atklājušās pazīmes, kas liecina, ka ir izdarīts noziedzīgs nodarījums. Šajā sakarā Cilvēkresursu un drošības ģenerāldirektorāts attiecīgā gadījumā vai ja tas nepieciešams, var sniegt atbalstu uzņēmējas dalībvalsts vai jebkuras citas iesaistītās dalībvalsts iestādēm.

7.   Nopietna kiberincidenta gadījumā Informātikas ģenerāldirektorāts cieši sadarbojas ar Cilvēkresursu un drošības ģenerāldirektorātu, lai sniegtu atbalstu visos tehniskajos jautājumos. Cilvēkresursu un drošības ģenerāldirektorāts, apspriežoties ar Informātikas ģenerāldirektorātu, lemj par to, kad ir lietderīgi informēt uzņēmējas valsts vai jebkuras citas iesaistītās dalībvalsts kompetentās iestādes. Lai atbalstītu citas ES iestādes un aģentūras, kuras varētu būt skartas, tiks izmantoti Eiropas iestāžu, struktūru un aģentūru Datorapdraudējumu reaģēšanas vienības incidentu koordinācijas dienesti (CERT-EU).

8.   Drošības izmeklēšanu dokumentē.

14. pants

Kompetenču sadalījums attiecībā uz drošības izmeklēšanu un cita veida izmeklēšanu

1.   Ja Cilvēkresursu un drošības ģenerāldirektorāta Drošības direktorāts veic drošības izmeklēšanu, kā minēts 13. pantā, un ja šāda izmeklēšana ietilpst Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) vai Komisijas Izmeklēšanas un disciplīnas biroja (IDOC) kompetencē, tas nekavējoties uzņem sakarus ar šīm struktūrām, jo īpaši, lai neapdraudētu turpmāko OLAF vai IDOC rīcību. Attiecīgā gadījumā Cilvēkresursu un drošības ģenerāldirektorāta Drošības direktorāts aicina OLAF vai IDOC iesaistīties izmeklēšanā.

2.   Drošības izmeklēšana, kas minēta 13. pantā, neskar OLAF un IDOC pilnvaras, kas paredzētas noteikumos, kuri regulē šīs struktūras. Cilvēkresursu un drošības ģenerāldirektorāta Drošības direktorātam var lūgt sniegt tehnisko palīdzību attiecībā uz izmeklēšanām, ko sācis OLAF vai IDOC.

3.   Cilvēkresursu un drošības ģenerāldirektorāta Drošības direktorātam var lūgt palīdzību OLAF pārstāvjiem, kad tie piekļūst Komisijas telpām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (13) 3. panta 5. punktu un 4. panta 4. punktu, lai atvieglotu viņu uzdevumu izpildi. Drošības direktorāts par šādiem palīdzības lūgumiem informē ģenerālsekretāru un Cilvēkresursu un drošības ĢD ģenerāldirektoru vai, ja šāda izmeklēšana tiek veikta Komisijas telpās, kurās atrodas tās locekļi vai ģenerālsekretārs, – Komisijas priekšsēdētāju un Komisāru, kura atbildības jomā ir cilvēkresursi.

4.   Neskarot Civildienesta noteikumu 22. panta a) punktu, ja jautājums ir gan Cilvēkresursu un drošības ģenerāldirektorāta Drošības direktorāta, gan IDOC kompetencē, Drošības direktorāts, ziņojot Cilvēkresursu ĢD ģenerāldirektoram saskaņā ar 13. pantu, pēc iespējas agrīnā posmā informē, vai ir pamatoti iemesli, kāpēc lieta būtu jānodod IDOC. Jo īpaši tiek uzskatīts, ka šis agrīnais posms ir sācies, ja tūlītējie draudi drošībai ir beigušies. Šo jautājumu izlemj Cilvēkresursu un drošības ĢD ģenerāldirektors.

5.   Ja jautājums var būt gan Cilvēkresursu un drošības ģenerāldirektorāta Drošības direktorāta, gan OLAF kompetencē, Drošības direktorāts nekavējoties ziņo Cilvēkresursu un drošības ĢD ģenerāldirektoram un informē OLAF ģenerāldirektoru pēc iespējas agrīnā posmā. Jo īpaši tiek uzskatīts, ka šis agrīnais posms ir sācies, ja tūlītējie draudi drošībai ir beigušies.

15. pants

Drošības pārbaudes

1.   Cilvēkresursu un drošības ģenerāldirektorāts veic drošības pārbaudes, lai pārbaudītu, vai Komisijas dienesti un personas ievēro šo lēmumu un tā īstenošanas noteikumus, un formulētu ieteikumus, ja to uzskata par vajadzīgu.

2.   Attiecīgā gadījumā Cilvēkresursu un drošības ģenerāldirektorāts veic drošības pārbaudes vai drošības uzraudzības vai izvērtējuma apmeklējumus, lai pārbaudītu, vai Komisijas darbinieku, aktīvu un informācijas, par kuru atbild citas Savienības iestādes, aģentūras vai struktūras, dalībvalstis, trešās valstis vai starptautiskas organizācijas, drošība ir pienācīgi aizsargāta saskaņā ar drošības noteikumiem un standartiem, kas ir vismaz līdzvērtīgi Komisijas noteikumiem un standartiem. Attiecīgā gadījumā un ievērojot pārvaldības labas sadarbības principu, šīs drošības pārbaudes ietver arī pārbaudes, ko veic saistībā ar klasificētas informācijas apmaiņu ar citām Savienības iestādēm, struktūrām un aģentūrām, dalībvalstīm vai trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām.

3.   Šo pantu piemēro pēc analoģijas Komisijas darbiniekiem Savienības pārstāvniecībās, neskarot, īpašo kārtību, kas pastāv starp Komisiju un EĀDD, piemēram, īpašo vienošanos, ko 2014. gada 28. maijā parakstīja Eiropas Komisijas Cilvēkresursu un drošības ģenerāldirektorāts un Eiropas Ārējās darbības dienests par pienākumu rūpēties par Komisijas darbiniekiem, kas strādā Savienības pārstāvniecībās

16. pants

Trauksmes stāvokļi un krīzes situāciju pārvaldība

1.   Cilvēkresursu un drošības ģenerāldirektorāts ir atbildīgs par atbilstošu trauksmes stāvokļa pasākumu ieviešanu, lai sagatavotos vai reaģētu uz draudiem un incidentiem, kas ietekmē drošību Komisijā, un par pasākumiem, kas vajadzīgi, lai pārvaldītu krīzes situācijas.

2.   Trauksmes stāvokļa pasākumi, kas minēti šā panta 1. punktā, ir samērīgi ar draudu līmeni drošībai. Trauksmes stāvokļa līmeņus nosaka ciešā sadarbībā ar citu Savienības iestāžu, aģentūru un struktūru un dalībvalsts vai dalībvalstu, kurās atrodas Komisijas telpas, kompetentajiem dienestiem.

3.   Cilvēkresursu un drošības ģenerāldirektorāts ir kontaktpunkts trauksmes stāvokļu un krīzes situāciju pārvaldības jautājumos.

4. NODAĻA

ORGANIZĀCIJA

17. pants

Komisijas dienestu vispārīgi pienākumi

1.   Komisijas pienākumus, kas minēti šajā lēmumā, veic Cilvēkresursu un drošības ģenerāldirektorāts tā Komisijas locekļa pakļautībā un viņa atbildības ietvaros, kurš ir atbildīgs par drošības jautājumiem.

2.   Īpašā kārtība attiecībā uz kiberdrošību ir noteikta Lēmumā C(2006) 3602.

3.   Atbildību par šā lēmuma un tā īstenošanas noteikumu īstenošanu un ikdienas ievērošanu var uzticēt citiem Komisijas dienestiem gadījumos, kad decentralizēta drošības īstenošana nozīmē ievērojamu efektivitāti, resursu un laika ietaupījumus, piemēram, attiecīgo dienestu ģeogrāfiskās atrašanās vietas dēļ.

4.   Ja piemēro 3. punktu, Cilvēkresursu un drošības ĢD ģenerāldirektors un attiecīgā gadījumā Informātikas ĢD ģenerāldirektors, vienojas ar atsevišķiem Komisijas dienestiem par uzdevumu un pienākumus skaidru sadali drošības politikas īstenošanai un uzraudzībai.

18. pants

Cilvēkresursu un drošības ģenerāldirektorāts

1.   Cilvēkresursu un drošības ģenerāldirektorāts jo īpaši ir atbildīgs par:

1)

Komisijas drošības politikas, īstenošanas noteikumu un drošības paziņojumu izstrādi;

2)

informācijas vākšanu ar mērķi izvērtēt draudus un drošības riskus un par visiem jautājumiem, kas var ietekmēt drošību Komisijā;

3)

elektroniskās pretuzraudzības un aizsardzības nodrošināšanu visās Komisijas atrašanās vietās, pienācīgi ņemot vērā draudu novērtējumus un pierādījumus par neatļautām darbībām pret Komisijas interesēm;

4)

Diennakts ārkārtas dienesta nodrošināšanu Komisijas dienestiem un darbiniekiem saistībā ar visiem drošuma un drošības jautājumiem;

5)

drošības pasākumu veikšanu, lai mazinātu drošības riskus un izstrādātu un uzturētu operatīvajām vajadzībām atbilstīgu KIS jo īpaši tādās jomās kā fiziskās piekļuves kontrole, drošības pilnvaru pārvaldība un rīcība ar sensitīvu un ES klasificētu informāciju;

6)

informētības palielināšanu, rīkojot mācības un treniņus un nodrošinot apmācību un konsultācijas par visiem jautājumiem, kas saistīti ar drošību Komisijā, lai veicinātu drošības kultūru un izveidotu drošības jautājumos pienācīgi apmācīta personāla kopu.

2.   Cilvēkresursu un drošības ģenerāldirektorāts, neskarot citu Komisijas dienestu kompetenci un pienākumus, nodrošina ārējos sakarus:

1)

ar citu Savienības iestāžu, aģentūru un struktūru drošības dienestiem par jautājumiem, kas saistīti ar personu, aktīvu un informācijas drošību Komisijā;

2)

ar drošības, izlūkošanas un draudu novērtēšanas dienestiem, tostarp ar dalībvalstu, trešo valstu un starptautisko organizāciju un struktūru drošības iestādēm, par jautājumiem, kas skar personu, aktīvu un informācijas drošību Komisijā;

3)

ar policiju un citiem operatīvajiem dienestiem par visiem ikdienas un ārkārtas jautājumiem, kas skar Komisijas drošību;

4)

ar drošības iestādēm citās Savienības iestādēs, aģentūrās un struktūrās, dalībvalstīs un trešās valstīs par reaģēšanu tādu kiberuzbrukumu gadījumā, kas varētu ietekmēt drošību Komisijā;

5)

par izlūkdatu saņemšanu, izvērtēšanu un izplatīšanu attiecībā uz draudiem, ko rada teroristu un spiegošanas darbības, kas skar drošību Komisijā;

6)

par jautājumiem, kas saistīti ar klasificētu informāciju, kā noteikts Komisijas Lēmumā (ES, Euratom) 2015/444 (14).

3.   Cilvēkresursu un drošības ģenerāldirektorāts ir atbildīgs par to, lai saskaņā ar šo pantu tiktu droši nosūtīta informācija, tostarp par personas dati.

19. pants

Komisijas drošības ekspertu grupa (ComSEG)

Izveido Komisijas drošības ekspertu grupu ar pilnvarām konsultēt Komisiju attiecīgos gadījumos par jautājumiem, kas saistīti ar tā iekšējo drošības politiku un it īpaši ar ES klasificētas informācijas aizsardzību.

20. pants

Vietējie drošības speciālisti (LSOs)

1.   Katrs Komisijas dienests vai kabinets ieceļ vietējo drošības inspektoru (LSO), kas darbojas kā galvenais kontaktpunkts starp viņa pārstāvēto dienestu un Cilvēkresursu un drošības ģenerāldirektorātu par visiem jautājumiem, kas saistīti ar drošību Komisijā. Vajadzības gadījumā var iecelt vienu vai vairākus LSO vietniekus. LSO ir ierēdnis vai pagaidu darbinieks.

2.   Kā galvenais kontaktpunkts drošības jautājumos savā Komisijas dienestā vai kabinetā LSO regulāri atskaitās Cilvēkresursu un drošības ģenerāldirektorātam un savam tiešajam vadītājam par drošības jautājumiem, kas skar viņa pārstāvēto Komisijas dienestu un nekavējoties ziņo par visiem drošības incidentiem, tostarp, ja varētu būt apdraudēta ESKI vai sensitīva neklasificēta informācija.

3.   Attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar komunikācijas un informācijas sistēmu drošību, LSO sadarbojas ar vietējo IT drošības speciālistu (LISO) savā Komisijas dienestā, kura loma un pienākumi ir noteikti Lēmumā C(2006) 3602.

4.   Viņš līdzdarbojas drošības mācībās un informatīvajos pasākumos, kas pievēršas darbinieku, darbuzņēmēju un citu personu, kas strādā viņa Komisijas dienesta pakļautībā, konkrētajām vajadzībām.

5.   LSO var uzticēt veikt īpašus uzdevumus nopietnu vai tūlītēju risku drošībai gadījumā vai ārkārtas situācijās pēc Cilvēkresursu un drošības ģenerāldirektorāta lūguma. LSO pārstāvētā ĢD ģenerāldirektoru vai Cilvēkresursu departamenta direktoru par šiem īpašajiem uzdevumiem informē Cilvēkresursu un drošības ģenerāldirektorāts.

6.   LSO pienākumi neskar uzdevumus un pienākumus, kas uzticēti vietējiem IT drošības speciālistiem (LISOs), veselības un drošības speciālistiem, reģistra kontrolieriem vai jebkuras citas funkcijas veicējiem saistībā ar drošības vai drošuma pienākumiem. LSO uztur kontaktus ar tiem, lai nodrošinātu saskaņotu un konsekventu pieeju drošības jautājumiem un efektīvu informācijas plūsmu par jautājumiem saistībā ar drošību Komisijā.

7.   LSO ir tieša piekļuve viņa ģenerāldirektoram vai dienesta vadītājam, informējot viņa tiešo vadību. Viņam ir drošības atļauja piekļūt ESKI vismaz līdz SECRET UE/EU SECRET līmenim.

8.   Lai veicinātu informācijas un paraugprakses apmaiņu, Cilvēkresursu un drošības ģenerāldirektorāts organizē vismaz divreiz gadā LSO konferenci. Šajās konferencēs LSO dalība ir obligāta.

5. NODAĻA

ĪSTENOŠANA

21. pants

Īstenošanas noteikumi un drošības paziņojumi

1.   Ja nepieciešams pieņemt šā lēmuma īstenošanas noteikumus, par to, pilnībā ievērojot iekšējo reglamentu, tiks pieņemts atsevišķs Komisijas pilnvarojošs lēmums tam Komisijas loceklim, kas ir atbildīgs par drošības jautājumiem,.

2.   Kad saskaņā ar iepriekš minēto Komisijas lēmumu saņemts pilnvarojums, Komisijas loceklis, kas ir atbildīgs par drošības jautājumiem, var izstrādāt drošības paziņojumus, kuros izklāstītas drošības norādes un paraugprakse šā lēmuma un tā īstenošanas noteikumu piemērošanas jomā.

3.   Komisija var deleģēt uzdevumus, kas minēti šā panta pirmajā un otrajā punktā, Cilvēkresursu un drošības ĢD ģenerāldirektoram ar atsevišķu deleģēšanas lēmumu pilnībā ievērojot iekšējo reglamentu.

6. NODAĻA

DAŽĀDI NOTEIKUMI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

22. pants

Personas datu apstrāde

1.   Komisija apstrādā personu datus, kas vajadzīgi, lai īstenotu šo lēmumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001.

2.   Neatkarīgi no pasākumiem, kas jau ir spēkā šā lēmuma pieņemšanas laikā un ir paziņoti Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam (15), visus saskaņā ar šo lēmumu veiktos pasakumus, kas ietver personas datu apstrādi, piemēram, saistībā ar piekļuves un izejas kontroles žurnāliem, slēgta tīkla kameru pārklājuma ierakstiem, tālruņa zvaniem uz dežūrdienestiem vai sadales centriem vai tamlīdzīgiem datiem, kas nepieciešami drošības nolūkos vai reaģēšanai krīzes situācijā, piemēro īstenošanas noteikumus saskaņā ar 21. pantu, kas paredz atbilstošus aizsardzības pasākumus datu subjektiem.

3.   Cilvēkresursu un drošības ĢD ģenerāldirektors ir atbildīgs par ikvienu personas datu apstrādi, ko veic saskaņā ar šo lēmumu.

4.   Minētos īstenošanas noteikumus un procedūras pieņem pēc apspriešanās ar datu aizsardzības inspektoru un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001.

23. pants

Pārskatāmība

Šo lēmumu un tā īstenošanas noteikumus paziņo Komisijas darbiniekiem un visām personām, kurām tie ir piemērojami.

24. pants

Iepriekšējo lēmumu atcelšana

Atceļ Lēmumu C(94) 2129.

25. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2015. gada 13. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  Sal. ar 2004. gada 31. decembraArrangement entre le Gouvernement belge et le Parlement européen, le Conseil, la Commission, le Comité économique et social européen, le Comité des régions, la Banque européenne d'investissement en matière de sécurité, 2007. gada 20. janvāraAccord de sécurité signé entre la Commission et le Gouvernement luxembourgeois un 1959. gada 22. jūlijaAccordo tra il Governo italiano e la Commissione europea dell'energia atomica (Euratom) per l'istituzione di un Centro comune di ricerche nucleari di competenza generale.

(2)  DPO-914.2, DPO-93.7, DPO-153.3, DPO-870.3, DPO-2831.2, DPO-1162.4, DPO-151.3, DPO-3302.1, DPO-508.6, DPO-2638.3, DPO-544.2, DPO-498.2, DPO-2692.2, DPO-2823.2.

(3)  Komisijas 1994. gada 8. septembra Lēmums C(94) 2129 par Drošības biroja uzdevumiem.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(5)  Padomes 1968. gada 29. februāra Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68, ar ko nosaka Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību un nosaka pagaidu pasākumus, kas piemērojami Komisijas ierēdņiem (Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība) (OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.).

(6)  Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2013. gada 19. aprīļa Lēmums 2013/C 190/01 par Eiropas Ārējās darbības dienesta drošības noteikumiem (OV C 190, 29.6.2013., 1. lpp.).

(7)  Komisijas 2002. gada 23. janvāra Lēmums 2002/47/EK, EOTK, Euratom, ar ko groza Komisijas reglamentu (OV L 21, 24.1.2002., 23. lpp.), pievienojot noteikumus par dokumentvedību.

(8)  Komisijas 2004. gada 7. jūlija Lēmums 2004/563/EK, EOTK, Euratom par grozījumiem tās reglamentā (OV L 251, 27.7.2004., 9. lpp.), pievienojot noteikumus par elektroniskajiem un digitālajiem dokumentiem.

(9)  Komisijas 2006. gada 21. aprīļa Lēmums C(2006) 1623, ar ko nosaka saskaņotu politiku veselības un darba drošības jomā attiecībā uz visiem Eiropas Komisijas darbiniekiem.

(10)  Komisijas 2006. gada 16. augusta Lēmums C(2006) 3602 par informācijas sistēmu drošību, ko izmanto Eiropas Komisija.

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(14)  Komisijas 2015. gada 13. marta Lēmums (ES, Euratom) 2015/444 par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 53. lpp.).

(15)  DPO-914.2, DPO-93.7, DPO-153.3, DPO-870.3, DPO-2831.2, DPO-1162.4, DPO-151.3, DPO-3302.1, DPO-508.6, DPO-2638.3, DPO-544.2, DPO-498.2, DPO-2692.2, DPO-2823.2.


17.3.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 72/53


KOMISIJAS LĒMUMS (ES, Euratom) 2015/444

(2015. gada 13. marts)

par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 249. pantu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106. pantu,

ņemot vērā 7. protokolu Par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā, kas pievienots Līgumiem, un jo īpaši tā 18. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas drošības noteikumus par Eiropas Savienības klasificētas informācijas aizsardzību (ESKI) ir jāpārskata un jāatjaunina, ņemot vērā institucionālos, organizatoriskos, operatīvos un tehnoloģiskos jauninājumus.

(2)

Eiropas Komisija kopā ar Beļģijas, Luksemburgas un Itālijas valdībām piedalās vairākos ar drošības jautājumiem saistītos pasākumos tās struktūru galvenajās atrašanās vietās (1).

(3)

Komisija, Padome un Eiropas Ārējās darbības dienests ir apņēmības pilni piemērot līdzvērtīgus drošības standartus attiecībā uz ESKI aizsardzību.

(4)

Ir svarīgi attiecīgā gadījumā sasaistīt Eiropas Parlamentu un citas Savienības iestādes, aģentūras, struktūras un birojus ar klasificētas informācijas aizsardzības principiem, noteikumiem un standartiem, kuri ir nepieciešami, lai aizsargātu Savienības un tās dalībvalstu intereses.

(5)

Risku ES klasificētajai informācijai pārvalda kā procesu. Šā procesa mērķis ir noteikt zināmos riskus drošībai, definēt drošības pasākumus, kuru mērķis ir mazināt šādus riskus līdz pieņemamam līmenim atbilstīgi šajā lēmumā izklāstītajiem pamatprincipiem un minimuma standartiem, un piemērot šos pasākumus saskaņā ar padziļinātas aizsardzības koncepciju. Šādu pasākumu efektivitāti nepārtraukti izvērtē.

(6)

Komisijā fiziskā drošība, kuras mērķis ir klasificētas informācijas aizsardzība, ietver fizisku un tehnisku aizsardzības pasākumu piemērošanu, kuru mērķis ir nepieļaut neatļautu piekļuvi ESKI.

(7)

ESKI pārvaldība ir administratīvu pasākumu piemērošana ar mērķi kontrolēt ESKI visā tās aprites cikla laikā, lai papildinātu šā lēmuma 2., 3. un 5. nodaļā minētos pasākumus un tādējādi palīdzētu atturēt no tīša vai netīša šādas informācijas apdraudējuma vai tās zaudējuma, atklāt šādu apdraudējumu vai zaudējumu un atgūties apdraudējuma vai zaudējuma gadījumā. Šādi pasākumi jo īpaši ir saistīti ar ESKI izveidi, glabāšanu, reģistrāciju, kopēšanu, tulkošanu, klasifikācijas līmeņa pazemināšanu, deklasifikāciju, pārvietošanu un iznīcināšanu, un tie papildina vispārīgos noteikumus par dokumentu pārvaldību Komisijā (Lēmumi 2002/47/EK (2), EOTK, Euratom un 2004/563/EK, Euratom (3)).

(8)

Šā lēmuma noteikumi neskar:

a)

Regulu (Euratom) Nr. 3 (4);

b)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1049/2001 (5);

c)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (6);

d)

Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 354/83 (7),

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. NODAĻA

PAMATPRINCIPI UN MINIMUMA STANDARTI

1. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

1)

“Komisijas dienests” ir Komisijas ģenerāldirektorāts vai dienests, vai Komisijas locekļa kabinets;

2)

“kriptogrāfijas materiāls” ir kriptogrāfijas algoritmi, kriptogrāfijas aparatūras un programmatūras moduļi un produkti, tostarp īstenošanas informācija un ar to saistītā dokumentācija un atslēgu materiāls;

3)

“deklasifikācija” ir visas drošības klasifikācijas noņemšana;

4)

“padziļināta aizsardzība” ir dažādu drošības pasākumu piemērošana, izveidojot daudzslāņu aizsardzību;

5)

“dokuments” ir jebkura fiksēta informācija neatkarīgi no tās fiziskā veidola vai iezīmēm;

6)

“klasifikācijas līmeņa pazemināšana” ir zemāka drošības klasifikācija līmeņa piešķiršana;

7)

“rīkošanās” ar ESKI ir visu veidu darbības, ko ar ESKI veic visā tās aprites cikla laikā. Tajā ietilpst izveide, reģistrācija, apstrāde, pārvietošana, klasifikācijas līmeņa pazemināšana, deklasifikācija un iznīcināšana. Saistībā ar komunikācijas un informācijas sistēmām (KIS) tajā ietilpst arī vākšana, uzrādīšana, pārsūtīšana un glabāšana;

8)

“turētājs” ir pienācīgi pilnvarota persona, kurai ir pierādīta vajadzība pēc informācijas, kuras rīcībā ir ESKI un kura tādējādi ir atbildīga par tās aizsardzību;

9)

“īstenošanas noteikumi” ir noteikumi vai drošības paziņojumi, kas pieņemti saskaņā ar 5. nodaļu Komisijas Lēmumā (ES, Euratom) 2015/443 (8);

10)

“materiāli” ir jebkurš medijs, datu nesējs vai iekārtas vai ierīces daļa, kas jau ir izgatavota vai vēl tiek izgatavota;

11)

“autors” ir Savienības iestāde, aģentūra vai struktūra, dalībvalsts, trešā valsts vai starptautiska organizācija, kuras pakļautībā klasificēta informācija ir izveidota un/vai nodota Savienības struktūrām;

12)

“telpas” ir visa veida nekustamā vai tai pielīdzināma manta, kas atrodas Komisijas īpašumā vai turējumā;

13)

“drošības riska pārvaldības process” ir viss process, kurā ietilpst tādu neparedzētu notikumu apzināšana, kontrole un ietekmes mazināšana, kuri var ietekmēt drošību organizācijā vai kādā no sistēmām, ko tā izmanto. Tas attiecas uz visām darbībām, kas saistītas ar risku, tostarp tā izvērtēšanu, novēršanu, uzņemšanos un izziņošanu;

14)

“Civildienesta noteikumi” ir Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi un Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība, kas noteikta Padomes Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (9);

15)

“draudi” ir nevēlama incidenta iespējams cēlonis, kas var kaitēt organizācijai vai jebkurai sistēmai, ko tā izmanto; šādiem draudiem var būt gadījuma raksturs, vai tie var būt apzināti (ļaunprātīgi), un tos raksturo draudēšanas elementi, iespējamie mērķi un uzbrukuma metodes;

16)

“vājā vieta” ir jebkāda veida nepilnība, ko varētu izmantot vienā vai vairākos draudu gadījumos. Vājā vieta var būt kāda posma iztrūkums vai var būt saistīta ar nepilnību kontrolē attiecībā uz tās stiprumu, pilnīgumu vai konsekvenci, un tai var būt tehnisks, procedurāls, fizisks, organizatorisks vai ar darbību saistīts raksturs.

2. pants

Priekšmets un piemērošanas joma

1.   Šajā lēmumā noteikti ESKI aizsardzības pamatprincipi un minimuma drošības standarti.

2.   Šo lēmumu piemēro visiem Komisijas dienestiem un visās Komisijas telpās.

3.   Neatkarīgi no īpašām norādēm, kas attiecas uz konkrētām darbinieku grupām, šo lēmumu piemēro Komisijas locekļiem, Komisijas darbiniekiem, kuriem ir piemērojami Civildienesta noteikumi un Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība, darbam Komisijā norīkotajiem valsts ekspertiem (NVE), pakalpojumu sniedzējiem un viņu darbiniekiem, stažieriem un ikvienai personai, kura var piekļūt Komisijas ēkām vai citiem aktīviem vai informācijai, kas ir Komisijas rīcībā.

4.   Šā lēmuma noteikumi neskar Lēmumu 2002/47/EK, EOTK, Euratom un Lēmumu 2004/563/EK, Euratom.

3. pants

ESKI definīcija, drošības klasifikācija un marķējums

1.   “Eiropas Savienības klasificēta informācija” (ESKI) ir jebkura informācija vai materiāli, kuriem piemērota ES drošības klasifikācija un kuru neatļauta izpaušana var izraisīt dažāda līmeņa kaitējumu Eiropas Savienības vai vienas vai vairāku tās dalībvalstu interesēm.

2.   ESKI klasificē kādā no šādiem līmeņiem:

a)    TRES SECRET UE/EU TOP SECRET : informācija un materiāli, kuru neatļauta izpaušana var radīt ārkārtīgi smagu kaitējumu būtiskām Eiropas Savienības vai vienas vai vairāku dalībvalstu interesēm;

b)    SECRET UE/EU SECRET : informācija un materiāli, kuru neatļauta izpaušana var radīt nopietnu kaitējumu būtiskām Eiropas Savienības vai vienas vai vairāku dalībvalstu interesēm;

c)    CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL : informācija un materiāli, kuru neatļauta izpaušana var radīt kaitējumu būtiskām Eiropas Savienības vai vienas vai vairāku dalībvalstu interesēm;

d)    RESTREINT UE/EU RESTRICTED : informācija un materiāli, kuru neatļauta izpaušana var būt nevēlama Eiropas Savienības vai vienas vai vairāku dalībvalstu interesēm.

3.   ESKI piemēro drošības klasifikācijas marķējumu saskaņā ar 2. punktu. Var piemērot papildu marķējumu, kas nav klasifikācijas marķējums, bet ir paredzēts, lai norādītu saistīto darbības jomu, autoru, ierobežotu izplatīšanu, izmantošanu vai norādītu pieļaujamo izpaušanu.

4. pants

Klasifikācijas pārvaldība

1.   Ikviens Komisijas loceklis vai Komisijas dienests nodrošina, ka ESKI, ko tas ir izveidojis, ir pienācīgi klasificēta, skaidri apzīmēta ESKI un saglabā klasifikācijas līmeni vienīgi tik ilgi, cik tas nepieciešams.

2.   Neskarot 26. pantu, ESKI klasifikācijas līmeņa pazemināšanu vai deklasifikāciju, vai 3. panta 2. punktā minētā marķējumu maiņu vai noņemšanu veic tikai ar autora iepriekšēju rakstisku piekrišanu.

3.   Attiecīgā gadījumā īstenošanas noteikumus par rīkošanos ar ESKI, tostarp praktisko klasifikācijas rokasgrāmatu, pieņem saskaņā ar 60. pantu.

5. pants

Klasificētas informācijas aizsardzība

1.   ESKI aizsargā saskaņā ar šo lēmumu un tā īstenošanas noteikumiem.

2.   Jebkādas ESKI vienības turētājs ir atbildīgs par tās aizsardzību saskaņā ar šo lēmumu un tā īstenošanas noteikumiem, ievērojot noteikumus, kas izklāstīti turpmāk 4. nodaļā.

3.   Ja dalībvalstis Komisijas struktūrās vai tīklos ievieš klasificētu informāciju, kam uzlikts valsts drošības klasifikācijas marķējums, Komisija aizsargā šo informāciju saskaņā ar prasībām, kas attiecas uz līdzvērtīga līmeņa ESKI, kā tas izklāstīts I pielikumā ietvertajā drošības klasifikāciju atbilsmju tabulā.

4.   ESKI kopumam var piešķirt tāda līmeņa aizsardzību, kas atbilst augstākam klasifikācijas līmenim nekā tā atsevišķām sastāvdaļām piešķirtais klasifikācijas līmenis.

6. pants

Drošības riska pārvaldība

1.   Drošības pasākumi ESKI aizsardzībai visā tās aprites cikla laikā jo īpaši ir samērīgi ar drošības klasifikācijas līmeni, informācijas vai materiāla veidu un apjomu, to iekārtu atrašanās vietu un uzbūvi, kurās ESKI atrodas, un vietēji izvērtētiem ļaunprātīgu un/vai noziedzīgu nodarījumu draudiem, tostarp spiegošanu, sabotāžu vai terorismu.

2.   Ārkārtas rīcības plānos ņem vērā vajadzību aizsargāt ESKI ārkārtas situācijās, lai nepieļautu neatļautu piekļuvi, izpaušanu, integritātes vai pieejamības zudumu.

3.   Visu dienestu darbības nepārtrauktības plānos iekļauj preventīvus un atgūšanas pasākumus, lai mazinātu nozīmīgu starpgadījumu vai incidentu ietekmi uz rīkošanos ar ESKI un tās glabāšanu.

7. pants

Šā lēmuma īstenošana

1.   Attiecīgā gadījumā īstenošanas noteikumus šā lēmuma papildināšanai vai atbalstam pieņem saskaņā ar 60. pantu.

2.   Komisijas dienesti veic visus viņu kompetencē ietilpstošos nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka, rīkojoties ar ESKI vai jebkuru citu klasificētu informāciju vai glabājot to, piemēro šo lēmumu un attiecīgos īstenošanas noteikumus.

3.   Drošības pasākumi, ko veic, īstenojot šo lēmumu, atbilst principiem par drošību Komisijā, kas noteikti 3. pantā Lēmumā (ES, Euratom) 2015/443.

4.   Cilvēkresursu un drošības ĢD ģenerāldirektors izveido Komisijas Drošības iestādi Cilvēkresursu un drošības ģenerāldirektorāta ietvaros. Komisijas Drošības iestāde pilda pienākumus, kas tai uzticēti ar šo lēmumu un tā īstenošanas noteikumiem.

5.   Katrā Komisijas dienestā vietējais drošības speciālists (LSO), kas minēts 20. pantā Lēmumā (ES, Euratom) Nr. 2015/443, ciešā sadarbībā ar Cilvēkresursu un drošības ģenerāldirektorātu veic šādus vispārīgus pienākumus ESKI aizsardzībai saskaņā ar šo lēmumu:

a)

pārvalda darbinieku drošības atļauju pieteikumus;

b)

piedalās drošības mācībās un informatīvās sanāksmēs;

c)

uzrauga attiecīgā dienesta reģistra kontrolieri (RK);

d)

ziņo par drošības prasību pārkāpumiem un ESKI apdraudējumiem;

e)

glabā rezerves atslēgas un pierakstus par katru kodu kombināciju;

f)

uzņemas citus uzdevumus, kas saistīti ar ESKI aizsardzību vai noteikti īstenošanas noteikumos.

8. pants

Drošības prasību pārkāpumi un ESKI apdraudējums

1.   Drošības prasību pārkāpums rodas personas tādas darbības vai bezdarbības rezultātā, kas ir pretrunā šajā lēmumā un tā īstenošanas noteikumos paredzētajiem drošības noteikumiem.

2.   ESKI ir apdraudēta, ja drošības prasību pārkāpuma dēļ tā ir pilnībā vai daļēji izpausta nesankcionētām personām.

3.   Par visiem drošības pārkāpumiem vai aizdomām par drošības pārkāpumiem nekavējoties ziņo Komisijas Drošības iestādei.

4.   Ja ir zināms vai pastāv pamatotas aizdomas, ka ESKI ir apdraudēta vai zudusi, veic drošības izmeklēšanu saskaņā ar 13. pantu Lēmumā (ES, Euratom) 2015/443.

5.   Veic visus vajadzīgos pasākumus, lai:

a)

informētu autoru;

b)

nodrošinātu, ka faktu apzināšanas nolūkā lietu izmeklē darbinieki, kas nav tieši saistīti ar pārkāpumu;

c)

novērtētu iespējamo kaitējumu, kas nodarīts Savienības vai dalībvalstu interesēm;

d)

veiktu attiecīgus pasākumus, lai nepieļautu atkārtošanos; kā arī

e)

par veiktajiem pasākumiem ziņotu attiecīgajām iestādēm.

6.   Personām, kuras ir atbildīgas par šajā lēmumā izklāstīto drošības noteikumu pārkāpšanu, var piemērot disciplināratbildību saskaņā ar Civildienesta noteikumiem. Personām, kuras ir atbildīgas par ESKI apdraudējumu vai zudumu, piemēro disciplināratbildību un/vai cita veida tiesvedību saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

2. NODAĻA

DARBINIEKU DROŠĪBA

9. pants

Definīcijas

Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:

1)

“atļauja piekļūt ESKI” ir Komisijas Drošības iestādes lēmums, …ko pieņem pamatojoties uz dalībvalsts kompetentās iestādes apgalvojumu par to, ka Komisijas ierēdnim, citam darbiniekam, vai norīkotam valsts ekspertam, ja ir konstatēts, ka viņam ir vajadzība pēc informācijas, un viņš ir attiecīgi informēts par saviem pienākumiem un atbildību, līdz konkrētam datumam var piešķirt piekļuvi ESKI līdz konkrētam klasifikācijas līmenim (CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai augstākam); var uzskatīt, ka tāda persona ir “saņēmusi drošības atļauju”;

2)

“darbinieku drošības atļaujas piešķiršana” nozīmē tādu pasākumu piemērošanu, kas nodrošina, ka piekļuvi ESKI piešķir tikai personām,

a)

kurām ir vajadzība pēc informācijas;

b)

kuras attiecīgā gadījumā ir saņēmušas atbilstoša līmeņa drošības atļauju; un

c)

kuras ir informētas par viņu pienākumiem un atbildību;

3)

“personāla drošības pielaide” (PDP) ir dalībvalsts kompetentās iestādes deklarācija, kas pieņemta pēc tam, kad dalībvalsts kompetentās iestādes veikušas drošības izmeklēšanu, un ar ko apliecina, ka personai, ja ir konstatēts, ka tai ir vajadzība pēc informācijas un tā ir attiecīgi informēta par saviem pienākumiem un atbildību, līdz konkrētam datumam var piešķirt piekļuvi ESKI līdz konkrētam līmenim (CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai augstākam);

4)

“personāla drošības pielaides apliecība” (PDPA) ir kompetentas iestādes izdota apliecība, kurā teikts, ka personai ir derīga drošības pielaide vai Komisijas Drošības iestādes izdota drošības atļauja, un kurā norādīts tas ESKI klasifikācijas līmenis, līdz kuram personai var piešķirt piekļuvi (CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai augstāks), attiecīgās drošības pielaides vai atļaujas derīguma termiņš un pašas apliecības derīguma termiņš;

5)

“drošības izmeklēšana” ir izmeklēšanas procedūras, ko saskaņā ar spēkā esošiem valsts normatīvajiem aktiem veic dalībvalsts kompetentā iestāde, lai pārliecinātos, ka nav nekādas nelabvēlīgas informācijas, kas varētu liegt konkrētai personai saņemt drošības pielaidi līdz konkrētam līmenim (CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai augstākam).

10. pants

Pamatprincipi

1.   Personai piešķir piekļuvi ESKI vienīgi pēc tam, kad:

1)

konstatēta personas vajadzība pēc informācijas;

2)

persona ir iepazīstināta ar ESKI aizsardzībai paredzētiem drošības noteikumiem un attiecīgajiem drošības standartiem un pamatnostādnēm, un tā ir apliecinājusi savus pienākumus un atbildību saistībā ar šādas informācijas aizsargāšanu;

3)

attiecībā uz informāciju, kuras klasifikācijas līmenis ir CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai augstāks, persona ir saņēmusi attiecīga līmeņa drošības atļauju vai ieņemamā amata dēļ citā veidā ir pienācīgi pilnvarota saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem.

2.   Visas personas, kuru pienākumos var ietilpt vajadzība piekļūt ESKI, kas klasificēta CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai augstākā līmenī, saņem attiecīga līmeņa drošības atļauju, pirms tām piešķir piekļuvi šādai ESKI. Attiecīgās personas rakstiski piekrīt, ka tām piemēro darbinieku drošības pielaides procedūru. Pretējā gadījumā personu nevar apstiprināt darbam konkrētajā amatā, tai nevar uzticēt veikt konkrēto funkciju vai uzdevumu, kas ir saistīts ar piekļuvi informācijai, kas klasificēta CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai augstākā līmenī.

3.   Darbinieku drošības pielaides procedūras izstrādā tā, lai, ņemot vērā attiecīgās personas lojalitāti, patiesumu un uzticamību, noteiktu, vai konkrētai personai drīkst piešķirt piekļuvi ESKI.

4.   Personas lojalitāti, patiesumu un uzticamību, lai šai personai varētu piešķirt drošības pielaidi ar mērķi piekļūt informācijai, kas klasificēta CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai augstākā līmenī, nosaka ar drošības izmeklēšanas palīdzību, ko veic dalībvalsts kompetentās iestādes saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem.

5.   Komisijas Drošības iestāde ir vienīgā atbildīgā par sadarbību ar valsts drošības iestādēm (VDI) vai citām kompetentām valsts iestādēm saistībā ar visiem drošības pielaides jautājumiem. Visi kontakti starp Komisijas dienestiem un to darbiniekiem un VDI un citām kompetentajām iestādēm notiek ar Komisijas Drošības iestādes starpniecību.

11. pants

Drošības atļauju piešķiršanas procedūra

1.   Katrs ģenerāldirektors vai dienesta vadītājs Komisijā apzina tos amatus tā vadītajos departamentos, kuru ieņēmējiem, lai veiktu pienākumus, ir vajadzīga piekļuve informācijai, kas klasificēta CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai augstākā līmenī, tāpēc tiem ir vajadzīga drošības atļauja.

2.   Tiklīdz kļūst zināms, ka persona tiks iecelta amatā, kur vajadzīga piekļuve informācijai, kas klasificēta CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai augstākā līmenī, attiecīgā Komisijas dienesta LSO informē Komisijas Drošības iestādi, kas nosūta šai personai drošības pielaides anketu, ko sagatavojusi tās dalībvalsts VDI, kuras valstspiederīgais šī persona bija, kad kļuva par Eiropas iestāžu darbinieku. Persona rakstiski piekrīt, ka tai piemēro drošības pielaides procedūru un visīsākajā iespējamā termiņā nosūta aizpildītu aptaujas anketu atpakaļ Komisijas Drošības iestādei.

3.   Komisijas Drošības iestāde pārsūta aizpildīto darbinieka drošības pielaides anketu tās dalībvalsts VDI, kuras valstspiedrīgais šī persona bija, kad kļuva par Eiropas iestāžu darbinieku, un lūdz veikt drošības izmeklēšanu saistībā ar ESKI līmeni, kuram šai personai vajadzēs piekļūt.

4.   Ja Komisijas Drošības iestādei par personu, kura pieteikusies drošības pielaides saņemšanai, ir zināma drošības izmeklēšanai nozīmīga informācija, Komisijas Drošības iestāde, rīkojoties saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem, šo informāciju paziņo kompetentajai VDI.

5.   Pēc drošības izmeklēšanas beigām un cik drīz vien iespējams pēc tam, kad attiecīgā VDI ir paziņojusi savu vispārējo novērtējumu par drošības izmeklēšanas rezultātiem, Komisijas Drošības iestāde:

a)

var attiecīgajai personai piešķirt atļauju piekļūt ESKI un ļaut piekļūt konkrēta līmeņa ESKI līdz norādītā termiņa beigām, bet ne ilgāk par 5 gadiem, ja drošības izmeklēšanas rezultātā apstiprinās, ka nav zināma negatīva informācija, kas varētu ļaut apšaubīt personas lojalitāti, patiesumu un uzticamību;

b)

ja drošības izmeklēšanas rezultātā nerodas šāda pārliecība, saskaņā ar attiecīgiem noteikumiem to paziņo attiecīgajai personai, kura var lūgt, lai to uzklausa Komisijas Drošības iestāde, kas savukārt var lūgt kompetento VDI sniegt papildu skaidrojumus, ko tā var sniegt saskaņā ar saviem valsts normatīvajiem aktiem. Ja drošības izmeklēšanas rezultātu apstiprina, atļauju piekļūt ESKI, neizsniedz.

6.   Drošības izmeklēšanai un tās rezultātiem piemēro normatīvos aktus, kas ir spēkā attiecīgajā dalībvalstī, tostarp par pārsūdzībām. Komisijas Drošības iestādes lēmumus pārsūdz saskaņā ar Civildienesta noteikumiem.

7.   Komisija akceptē atļauju piekļūt ESKI, kuru piešķīrusi jebkura cita Savienības iestāde, struktūra vai aģentūra, ar noteikumu, ka tā joprojām ir derīga. Atļauja attiecas uz visiem attiecīgās personas uzdevumiem Komisijā. Savienības iestāde, struktūra vai aģentūra, kurā persona stājas darbā, paziņos attiecīgajai VDI par darba devēja maiņu.

8.   Ja persona nesāk darbu 12 mēnešu laikā no dienas, kad Komisijas Drošības iestādei ir paziņots par drošības izmeklēšanas rezultātiem, vai ja persona pārtrauc darbu uz 12 mēnešiem un to šajā laikā nenodarbina ne Komisija, ne kāda cita Savienības iestāde, struktūra vai aģentūra, un tā neieņem amatu dalībvalsts valsts pārvaldē, Komisijas Drošības iestāde vēršas pie attiecīgās VDI, lai saņemtu apstiprinājumu, ka drošības pielaide joprojām ir derīga un atbilstīga.

9.   Ja Komisijas Drošības iestādei kļūst zināma informācija par drošības risku, ko izraisa persona, kurai ir derīga drošības atļauja, Drošības iestāde, ievērojot attiecīgos noteikumus, paziņo par to attiecīgajai VDI.

10.   Ja VDI informē Komisijas Drošības iestādi, ka tā atsauc apstiprinājumu, kas sniegts saskaņā ar 5. panta a) punktu attiecībā uz personu, kurai ir derīga atļauja piekļūt ESKI, Komisijas Drošības iestāde var lūgt VDI skaidrojumus, ko tā var sniegt saskaņā ar savas valsts normatīvajiem aktiem. Ja attiecīgā VID apstiprina negatīvo informāciju, drošības atļauju atsauc un personai liedz piekļuvi ESKI un amatiem, kuros šāda piekļuve ir iespējama vai kuros minētā persona varētu apdraudēt drošību.

11.   Ikvienu lēmumu apturēt vai atcelt atļauju piekļūt ESKI personai, kurai piemērojams šis lēmums, un attiecīgā gadījumā šāda lēmuma iemeslus paziņo attiecīgajai personai, kura var lūgt, lai viņu uzklausītu Komisijas Drošības iestāde. VDI sniegtajai informācijai piemēro atbilstīgos normatīvos aktus, kas ir spēkā attiecīgajā dalībvalstī. Šajā saistībā pieņemtos Komisijas Drošības iestādes lēmumus pārsūdz saskaņā ar Civildienesta noteikumiem.

12.   Komisijas dienesti nodrošina, ka valstu eksperti, kas norīkoti uz tādiem amatiem, kam vajadzīga drošības atļauja piekļūt ESKI, pirms stāšanās amatā Komisijas Drošības iestādei uzrāda saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem derīgu PDP vai personāla drošības pielaides apliecību (PDPA), un uz šā pamata Drošības iestāde izsniedz drošības atļauju piekļūt ESKI līdz līmenim, kas atbilst valsts drošības pielaidē minētajam, ar maksimālo derīguma termiņu uz norīkojuma laiku.

13.   Komisijas locekļus, kuriem ir piekļuve ESKI, pamatojoties uz ieņemamo amatu saskaņā ar Līgumu, iepazīstina ar drošības pienākumiem, kas attiecas uz ESKI aizsardzību.

14.   Drošības pielaižu un atļauju, ar ko piešķir piekļuvi ESKI, uzskaiti veic Komisijas Drošības iestāde saskaņā ar šo lēmumu. Uzskaitē ietver vismaz to ESKI klasifikācijas līmeni, kuram personai ir piešķirta piekļuve, drošības pielaides izsniegšanas datumu un derīguma termiņu.

15.   Komisijas Drošības iestāde var izsniegt PDPA, norādot ESKI klasifikācijas līmeni, kuram personai var piešķirt piekļuvi (CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai augstāks līmenis), attiecīgās ESKI piekļuves atļaujas spēkā stāšanās datumu un apliecības derīguma beigu datumu.

16.   Pēc sākotnējās drošības atļaujas piešķiršanas un ar nosacījumu, ka persona nepārtraukti ir bijusi Eiropas Komisijas vai citas Savienības iestādes, struktūras vai aģentūras darbinieks(-ce), un tai joprojām ir vajadzīga piekļuve ESKI, drošības atļauju piekļūt ESKI pārskata atjaunošanas nolūkā, parasti ik pēc pieciem gadiem, skaitot no dienas, kad paziņots par pēdējās drošības pārbaudes rezultātiem, uz kuriem atļauja balstīta.

17.   Komisijas Drošības iestāde var pagarināt esošās drošības atļaujas derīguma termiņu līdz 12 mēnešiem, ja divu mēnešu laikā no dienas, kad nosūtīts atjaunošanas pieprasījums un atbilstošā drošības pielaides anketa, no attiecīgās VDI vai citas kompetentas valsts iestādes nav saņemta negatīva informācija. Ja pēc šā 12 mēnešu laikposma beigām attiecīgā VDI vai cita kompetentā valsts iestāde nav paziņojusi Komisijai Drošības iestādei savu atzinumu, personai nosaka tādus pienākumus, kuru pildīšanai drošības atļauja nav vajadzīga.

12. pants

Drošības atļauju instruktāža

1.   Pēc dalības Komisijas Drošības iestādes rīkotā drošības atļaujas instruktāžā, visas personas, kas ir saņēmušas drošības atļauju, rakstiski apliecina, ka ir sapratušas savus pienākumus attiecībā uz ESKI aizsardzību un iespējamām sekām ESKI apdraudējuma gadījumā. Komisijas Drošības iestāde uztur šādu rakstisku apliecinājumu reģistru.

2.   Visas personas, kuras ir saņēmušas atļauju piekļūt ESKI vai kurām ir jārīkojas ar ESKI, jau sākotnēji tiek informētas un vēlāk regulāri saņem instruktāžu par draudiem drošībai, un tām ir nekavējoties jāinformē Komisijas Drošības iestāde par jebkuru tuvošanās mēģinājumu vai citu darbību, kas šķiet aizdomīga vai neparasta.

3.   Visas personas, kas beidz pildīt pienākumus, kuri saistīti ar piekļuvi ESKI, tiek iepazīstinātas ar pienākumu arī turpmāk neizpaust ESKI, un vajadzības gadījumā tās apliecina to rakstiski.

13. pants

Drošības pagaidu atļaujas

1.   Ārkārtas apstākļos, ja tas ir dienesta interesēs, gaidot pilnīgas drošības izmeklēšanas pabeigšanu, Komisijas Drošības iestāde pēc konsultēšanās ar tās dalībvalsts VDI, kuras valstspiederīgais ir attiecīgā persona, un ar nosacījumu, ka priekškontroles rezultāti apliecina, ka nav zināma nekāda negatīva informācija, personai var piešķirt pagaidu atļauju piekļūt ESKI konkrēta uzdevuma veikšanai, neskarot noteikumus par drošības pielaides atjaunošanu. Šādas pagaidu atļaujas piekļuvei ESKI ir derīgas vienu termiņu, kas nepārsniedz sešus mēnešus, un nesniedz piekļuvi informācijai, kas klasificēta TRES SECRET UE/EU TOP SECRET līmenī.

2.   Pēc tam, kad saskaņā ar 12. panta 1. punktu saņemta instruktāža, visas personas, kam piešķirta pagaidu atļauja, rakstiski apliecina, ka ir sapratušas savus pienākumus attiecībā uz ESKI aizsargāšanu un iespējamās sekas ESKI apdraudējuma gadījumā. Komisijas Drošības iestāde uztur šādu rakstisku apliecinājumu reģistru.

14. pants

Dalība Komisijas organizētās klasificētās sanāksmēs

1.   Komisijas dienesti, kas atbild par tādu sanāksmju rīkošanu, kurās apspriež informāciju, kas klasificēta CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai augstākā līmenī, ar LSO vai sanāksmes organizatora starpniecību savlaicīgi iepriekš informē Komisijas Drošības iestādi par šādas sanāksmes datumu, laiku, vietu un dalībniekiem.

2.   Ievērojot 11. panta 13. punktu, personas, kas nosūtītas piedalīties Komisijas rīkotās sanāksmēs, kurās apspriež informāciju, kas klasificēta CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai augstākā līmenī, var tajās piedalīties tikai tad, ja ir apstiprināta viņu drošības pielaide vai drošības atļaujas statuss. Personām, kas Komisijas Drošības iestādei nav uzrādījušas PDPA vai citu drošības pielaides pierādījumu, vai Komisijas dalībniekiem, kuriem nav drošības atļaujas, liedz piekļuvi šādām klasificētām sanāksmēm.

3.   Pirms klasificētas sanāksmes organizēšanas atbildīgais sanāksmes organizators vai LSO tajā Komisijas dienestā, kas rīko sanāksmi, pieprasa ārējiem dalībniekiem uzrādīt Komisijas Drošības iestādei PDPA vai citu drošības pielaides pierādījumu. Komisijas Drošības iestāde informē LSO vai sanāksmes rīkotāju par saņemtajām PDPA vai citiem pierādījumiem par PDP. Attiecīgā gadījumā var izmantot konsolidētu sarakstu ar personu vārdiem un uzvārdiem, sniedzot vajadzīgo drošības pielaides pierādījumu.

4.   Ja kompetentās iestādes informē Komisijas Drošības iestādi, ka personai, kuras pienākumos ietilpst apmeklēt Komisijas rīkotās sanāksmes, PDP ir atsaukta, Komisijas Drošības iestāde informē par sanāksmes rīkošanu atbildīgā Komisijas dienesta LSO.

15. pants

Iespējama piekļuve ESKI

Kurjeri, apsargi un eskortētāji ir saņēmuši attiecīga līmeņa drošības atļaujas vai par viņiem ir veikta cita veida atbilstīga izmeklēšana saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem, ir saņēmuši instruktāžu par ESKI aizsardzības drošības procedūrām un ir informēti par saviem pienākumiem aizsargāt uzticēto informāciju.

3. NODAĻA

FIZISKĀ DROŠĪBA KLASIFICĒTAS INFORMĀCIJAS AIZSARDZĪBAI

16. pants

Pamatprincipi

1.   Fiziskās drošības pasākumu mērķis ir nepieļaut slepenu vai vardarbīgu ielaušanos, atturēt no neatļautām darbībām, kavēt un atklāt šādas neatļautas darbības un ļaut nošķirt darbiniekus attiecībā uz piekļuvi ESKI, pamatojoties uz to vajadzību pēc informācijas. Šādus pasākumus nosaka, pamatojoties uz riska pārvaldības procesu, saskaņā ar šo lēmumu un tā īstenošanas noteikumiem.

2.   Fiziskās drošības pasākumi jo īpaši ir paredzēti, lai nepieļautu neatļautu piekļuvi ESKI:

a)

nodrošinot, ka ar ESKI rīkojas un to glabā atbilstīgi;

b)

ļaujot nošķirt darbiniekus attiecībā uz piekļuvi ESKI, pamatojoties uz to vajadzību pēc informācijas un – attiecīgā gadījumā – drošības atļauju;

c)

atturot no neatļautām darbībām, tās novēršot un aizkavējot; Fun

d)

neatļaujot vai aizkavējot nepiederošu personu iekļūšanu slepus vai ar spēku.

3.   Fiziskās drošības pasākumus īsteno visās telpās, ēkās, birojos, zālēs un citās zonās, kur rīkojas ar ESKI vai to glabā, tostarp zonās, kur atrodas 5. nodaļā minētās komunikācijas un informācijas sistēmas.

4.   Zonas, kurās glabā ESKI, kas klasificēta CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai augstākā līmenī, izveido par drošības zonām saskaņā ar šo nodaļu, un tās apstiprina Komisijas Drošības akreditācijas iestāde.

5.   Lai aizsargātu ESKI, kas klasificēta CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai augstākā līmenī, izmanto vienīgi Komisijas Drošības iestādes apstiprinātas iekārtas vai ierīces.

17. pants

Fiziskās drošības prasības un pasākumi

1.   Fiziskās drošības pasākumus izvēlas, pamatojoties uz draudu novērtējumu, ko veikusi Komisijas Drošības iestāde, attiecīgā gadījumā apspriežoties ar citiem Komisijas dienestiem, citām Savienības iestādēm, aģentūrām vai struktūrām un/vai dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Komisija ESKI aizsargāšanai savās telpās piemēro riska pārvaldības procesu, lai nodrošinātu, ka novērtētajam riskam pretnostata samērīga līmeņa fizisko aizsardzību. Riska pārvaldības procesā ņem vērā visus attiecīgos faktorus, jo īpaši:

a)

ESKI klasifikācijas līmeni;

b)

ESKI formātu un apjomu, ņemot vērā, ka liels ESKI daudzums vai apkopojums var prasīt stingrākus aizsardzības pasākumus;

c)

apkārtējo vidi un to ēku un zonu uzbūvi, kurās atrodas ESKI; un

d)

novērtētos draudus, ko rada izlūkošanas dienesti, kuru mērķis ir Savienība, tās iestādes, struktūras vai aģentūras vai dalībvalstis, un sabotāža, terorisms un citas graujošas vai kriminālas darbības.

2.   Piemērojot padziļinātas aizsardzības koncepciju, Komisijas Drošības iestāde nosaka piemērotu īstenojamo fiziskās drošības pasākumu kopumu. Šim nolūkam Komisija Drošības dienests izstrādā minimuma standartus, normas un kritērijus, ko nosaka īstenošanas noteikumos.

3.   Komisijas Drošības iestāde ir pilnvarota pārmeklēt personas pie ieejas vai izejas, lai novērstu materiālu neatļautu ienešanu vai ESKI neatļautu iznešanu no telpām vai ēkām.

4.   Ja pastāv risks, ka ESKI varētu būt atstāta novārtā, arī nejauši, attiecīgie Komisijas dienesti veic atbilstošus pasākumus, kurus nosaka Komisijas Drošības iestāde, lai novērstu šo risku.

5.   Attiecībā uz jaunām iekārtām fiziskās drošības prasības un to darbības specifikācijas nosaka ar Komisijas Drošības iestādes piekrišanu jau iekārtu plānošanas un izstrādes stadijā. Jau esošās iekārtās fiziskās drošības prasības īsteno saskaņā ar minimuma standartiem, normām un kritērijiem, kas noteikti īstenošanas noteikumos.

18. pants

Iekārtas ESKI fiziskai aizsardzībai

1.   Fiziskai ESKI aizsardzībai izveido divu veidu fiziski aizsargātas zonas:

a)

administratīvās zonas; un

b)

drošības zonas (tostarp tehniski drošas drošības zonas).

2.   Komisijas Drošības akreditācijas iestāde nosaka, vai zona atbilst prasībām, lai to varētu kvalificēt pie administratīvām zonām, drošības zonām vai tehniski drošām drošības zonām.

3.   Attiecībā uz administratīvām zonām:

a)

izveido redzami nospraustu perimetru, kurā var pārbaudīt personas un, ja iespējams, transportlīdzekļus;

b)

piekļuvi bez eskorta piešķir tikai personām, kurām ir pienācīga Komisijas Drošības iestādes vai citas kompetentās iestādes atļauja; un

c)

visas pārējās personas vienmēr eskortē vai piemēro līdzvērtīgu kontroli.

4.   Attiecībā uz drošības zonām:

a)

izveido redzami nospraustu un aizsargātu perimetru, kurā visu veidu iekļūšanu un izkļūšanu kontrolē ar caurlaižu vai individuālās identifikācijas sistēmu;

b)

piekļuvi bez eskorta piešķir tikai personām, kurām ir drošības pielaide un īpaša atļauja iekļūt zonā, pamatojoties uz vajadzību pēc informācijas;

c)

visas pārējās personas vienmēr eskortē vai piemēro līdzvērtīgu kontroli.

5.   Gadījumos, kad piekļuve drošības zonai praktiskām vajadzībām nozīmē tiešu piekļuvi klasificētai informācijai, kas tajā atrodas, piemēro šādus papildu nosacījumus:

a)

skaidri norāda augstāko tās informācijas drošības klasifikācijas līmeni, kura parasti atrodas šajā zonā;

b)

visiem apmeklētājiem ir nepieciešama īpaša atļauja iekļūt zonā, un viņus vienmēr eskortē, visiem apmeklētājiem ir pienācīga drošības pielaide, ja vien nav veikti pasākumi, lai nodrošinātu, ka piekļuve ESKI nav iespējama.

6.   Drošības zonas, kuras ir aizsargātas pret slepenu noklausīšanos ar skaņas pārtveršanu, apzīmē par tehniski drošām drošības zonām. Piemēro šādas papildu prasības:

a)

šādas zonas ir aprīkotas ar ielaušanās konstatācijas sistēmu (IKS), tās ir slēgtas, kad tajās neviena nav, vai apsargātas, kad tajās kāds uzturas. Visas atslēgas pārvalda saskaņā ar 20. pantu;

b)

pārbauda visas personas, kas ienāk šajās zonās, un materiālus, ko tajās ienes;

c)

šādās zonās Komisijas Drošības iestāde veic regulāras fiziskas un/vai tehniskas pārbaudes. Minētās pārbaudes veic arī katru reizi pēc neatļautas iekļūšanas vai aizdomām par šādu iekļūšanu; un

d)

šādās zonās neizmanto neatļautas sakaru līnijas, neatļautus tālruņus vai citas neatļautas sakaru ierīces un elektriskas vai elektroniskas iekārtas.

7.   Neatkarīgi no 6. punkta d) apakšpunkta pirms dažādu tipu sakaru iekārtu, elektroiekārtu un elektronisku sakaru iekārtu izmantošanas zonās, kur notiek sanāksmes vai veic darbu ar informāciju, kas klasificēta SECRET UE/EU SECRET un augstākā līmenī, un ja draudi ESKI tiek atzīti par augstiem, tās pārbauda Komisijas Drošības iestāde, lai nodrošinātu, ka ar šādām ierīcēm netīšām vai nelikumīgi nepārraidītu nekādu saprotamu informāciju ārpus drošības zonas perimetra.

8.   Drošības zonas, kurās dienesta personāls neuzturas visu diennakti, attiecīgā gadījumā pārbauda tūlīt pēc parastā darba laika beigām un nejauši izvēlētos intervālos ārpus parastā darba laika, ja vien tajās nav uzstādīta IKS.

9.   Administratīvās zonas ietvaros uz laiku var izveidot drošības zonas un tehniski drošas drošības zonas, lai organizētu slepenu sanāksmi vai citiem līdzīgiem mērķiem.

10.   Attiecīgā Komisijas dienesta LSO izstrādā drošības darba procedūras (SecOPs) katrai drošības zonai, par kuru tas ir atbildīgs, un saskaņā šo lēmumu un tā īstenošanas noteikumiem nosaka:

a)

ESKI klasifikācijas līmeni, ar kuru var rīkoties un kuru var glabāt zonā;

b)

kādi pārraudzības un aizsardzības pasākumi jāveic;

c)

kurām personām ir atļauts iekļūt zonā bez eskorta, pamatojoties uz vajadzības pēc informācijas principu un drošības atļauju;

d)

attiecīgā gadījumā – eskortēšanas vai ESKI aizsardzības procedūras, atļaujot citām personām piekļūt zonai;

e)

citus attiecīgus pasākumus un procedūras.

11.   Drošības zonās izveido glabātavas. Sienas, grīdas, griestus, logus un aizslēdzamas durvis apstiprina Komisijas Drošības iestāde, un tās nodrošina aizsardzību, kas ir līdzvērtīga tāda seifa sniegtajai aizsardzībai, kurš apstiprināts tāda paša klasifikācijas līmeņa ESKI glabāšanai.

19. pants

Fiziskās aizsardzības pasākumi rīcībai ar ESKI un tās glabāšanai

1.   Ar ESKI, kas klasificēta RESTREINT UE/EU RESTRICTED līmenī, var rīkoties:

a)

drošības zonā;

b)

administratīvā zonā, ja ESKI ir aizsargāta pret nesankcionētu personu piekļuvi; vai

c)

ārpus drošības vai administratīvās zonas, ja informācijas turētājs pārvieto ESKI saskaņā ar 31. pantu un ja viņš veic kompensējošus pasākumus, kas izklāstīti īstenošanas noteikumos, lai nodrošinātu, ka ESKI ir aizsargāta pret nesankcionētu personu piekļuvi.

2.   ESKI, kas klasificēta RESTREINT UE/EU RESTRICTED līmenī, glabā piemērotās aizslēdzamās biroja mēbelēs administratīvā zonā vai drošības zonā. To uz laiku var glabāt ārpus administratīvās vai drošības zonas, ja informācijas turētājs veic kompensējošus pasākumus, kas izklāstīti īstenošanas noteikumos.

3.   Ar ESKI, kas klasificēta CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai SECRET UE/EU SECRET līmenī, var rīkoties:

a)

drošības zonā;

b)

administratīvā zonā, ja ESKI ir aizsargāta pret nesankcionētu personu piekļuvi; vai

c)

ārpus drošības vai administratīvās zonas, ja informācijas turētājs:

i)

veic kompensējošus pasākumus, kas izklāstīti īstenošanas noteikumos, lai nodrošinātu, ka ESKI ir aizsargāta pret nesankcionētu personu piekļuvi;

ii)

nodrošina, ka ESKI vienmēr ir viņa personīgā kontrolē; un

iii)

gadījumā, ja dokumenti ir papīra formā, par šo faktu ir informējis attiecīgo reģistru.

4.   ESKI, kas klasificēta CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL un SECRET UE/EU SECRET līmenī, glabā drošības zonā seifā vai glabātavā.

5.   Ar ESKI, kas klasificēta TRES SECRET UE/EU TOP SECRET līmenī, var rīkoties drošības zonā, kuru izveido un uztur Komisijas Drošības iestāde un kuru Komisijas Drošības akreditācijas iestāde akreditējusi attiecīgajam drošības līmenim.

6.   ESKI, kas klasificēta TRES SECRET UE/EU TOP SECRET līmenī, glabā drošības zonā, kuru attiecīgajam līmenim akreditējusi Komisijas Drošības akreditācijas iestāde, ievērojot vienu no šiem nosacījumiem:

a)

saskaņā ar 18. punktu seifā, piemērojot vienu vai vairākus papildu kontroles pasākumus:

1)

nepārtrauktu aizsardzību vai pārbaudes, ko veic ar attiecīgu drošības pielaidi apveltīts drošības personāls vai dienesta personāls;

2)

apstiprinātu ielaušanās kontroles sistēmu (IKS) apvienojumā ar drošības operatīvajiem darbiniekiem

vai

b)

glabātavā, kas aprīkota ar IKS, apvienojumā ar drošības operatīvajiem darbiniekiem.

20. pants

ESKI aizsardzībai izmantoto atslēgu un kodu kombināciju pārvaldība

1.   Biroju, telpu, glabātuvju un seifu atslēgu un kodu kombināciju pārvaldības procedūras nosaka īstenošanas noteikumos saskaņā ar 60. pantu. Šādas procedūras aizsargā pret neatļautu piekļuvi.

2.   Kodu kombinācijas iegaumē pēc iespējas mazs to personu skaits, kam ir vajadzība tās zināt. To seifu un glabātavu kodu kombinācijas, kuros glabājas ESKI, maina:

a)

saņemot jaunu seifu;

b)

ja darbinieku lokā, kas zina šo kodu kombināciju, ir notikušas izmaiņas;

c)

ja ir radies apdraudējums vai ir aizdomas, ka tas varētu būt radies;

d)

veicot slēdzenes apkopi vai remontu; un

e)

vismaz reizi 12 mēnešos.

4. NODAĻA

ES KLASIFICĒTAS INFORMĀCIJAS PĀRVALDĪBA

21. pants

Pamatprincipi

1.   Visi ESKI dokumenti jāpārvalda saskaņā ar Komisijas politiku par dokumentu pārvaldību un līdz ar to tie jāreģistrē, jādokumentē, jāglabā un visbeidzot jāiznīcina, jānoņem paraugi vai jāiekļauj vēsturiskajos arhīvos saskaņā ar vispārējo Komisijas līmeņa uzglabājamo dokumentu sarakstu Komisijas dokumentiem.

2.   Informāciju, kas klasificēta CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai augstākā līmenī, drošības nolūkā reģistrē, pirms to izplata un to saņemot. Informāciju, kas klasificēta TRES SECRET UE/EU TOP SECRET līmenī, reģistrē īpašos reģistros.

3.   Komisijā, ESKI reģistra sistēmu izveido saskaņā ar 27. panta noteikumiem.

4.   Komisijas dienestus un telpas, kurās rīkojas ar ESKI vai to glabā, regulāri pārbauda Komisijas Drošības iestāde.

5.   ESKI pārvieto starp dienestiem un telpām ārpus fiziski aizsargātām zonām šādā veidā:

a)

parasti ESKI pārsūta ar elektroniskiem līdzekļiem, kurus aizsargā ar kriptogrāfijas produktiem, kas apstiprināti atbilstīgi 5. nodaļai;

b)

ja neizmanto a) punktā minētos līdzekļus, ESKI pārvieto vai nu:

i)

izmantojot elektroniskus informācijas nesējus (piemēram, zibatmiņas, kompaktdiskus, cietos diskus), kurus aizsargā ar kriptogrāfijas produktiem, kas apstiprināti atbilstīgi 5. nodaļai; vai

ii)

visos pārējos gadījumos, kā paredzēts īstenošanas noteikumos.

22. pants

Klasifikācijas un marķējumi

1.   Informāciju klasificē, ja tā ir jāaizsargā, lai nodrošinātu tās konfidencialitāti, saskaņā ar 3. panta 1. punktu.

2.   ESKI autors atbild par drošības klasifikācijas līmeņa noteikšanu saskaņā ar attiecīgajiem īstenošanas noteikumiem, standartiem un pamatnostādnēm par klasifikāciju un par sākotnējo informācijas izplatīšanu.

3.   ESKI klasifikācijas līmeni nosaka saskaņā ar 3. panta 2. punktu un attiecīgajiem īstenošanas noteikumiem.

4.   Drošības klasifikāciju norāda skaidri un pareizi neatkarīgi no tā, vai ESKI ir papīra, mutiskā, elektroniskā vai kādā citā formātā.

5.   Konkrēta dokumenta atsevišķām daļām (piemēram, lappusēm, punktiem, iedaļām, pielikumiem, papildinājumiem un pievienojumiem) var būt vajadzīga atšķirīga klasifikācija, un tos attiecīgi marķē, tostarp glabājot elektroniskā formātā.

6.   Vispārējais dokumenta vai lietas klasifikācijas līmenis ir vismaz tikpat augsts, cik tā komponentam ar visaugstāko klasifikācijas līmeni. Kad apkopo informāciju no dažādiem avotiem, galaproduktu pārskata, lai noteiktu tā vispārējo drošības klasifikācijas līmeni, jo tam var būt nepieciešams piešķirt augstāku klasifikācijas līmeni nekā atsevišķām tā sastāvdaļām.

7.   Dokumentus, kas ietver daļas ar dažādiem klasifikācijas līmeņiem, pēc iespējas veido tā, lai daļas ar dažādiem klasifikācijas līmeņiem varētu viegli identificēt un vajadzības gadījumā atdalīt.

8.   Pavadvēstules vai piezīmes klasifikācijas līmenis ir tikpat augsts kā tai pievienoto dokumentu visaugstākais klasifikācijas līmenis. Informācijas autors skaidri norāda, kādā līmenī to klasificē, kad tā ir atdalīta no pievienotajiem dokumentiem, izmantojot atbilstīgu marķējumu, piemēram:

 

CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL

 

bez pielikuma(-iem) RESTREINT UE/EU RESTRICTED

23. pants

Marķējums

Papildus vienam no drošības klasifikācijas marķējumiem, kas noteikti 3. panta 2. punktā, uz ESKI var būt šādi papildu marķējumi:

a)

identifikators, kas norāda autoru;

b)

brīdinājumi, kodu vārdi vai akronīmi, ar ko precizē darbības jomu, uz kuru attiecas dokuments, vai norāda konkrētus izplatīšanas nosacījumus, pamatojoties uz vajadzību pēc informācijas, vai lietošanas ierobežojumus;

c)

marķējumi attiecībā uz nodošanu;

d)

attiecīgā gadījumā datums vai konkrēts notikums, pēc kura informācijai var pazemināt klasifikācijas līmeni vai to var deklasificēt.

24. pants

Klasifikācijas marķējumu saīsinājumi

1.   Var izmantot standartizētus klasifikācijas marķējumu saīsinājumus, lai norādītu atsevišķu teksta daļu klasifikācijas līmeni. Saīsinājumi neaizstāj pilnos klasifikācijas marķējumus.

2.   ES klasificētajos dokumentos var izmantot šādus standarta saīsinājumus, lai norādītu tāda teksta iedaļu vai daļu klasifikācijas līmeni, kas ir mazāks par vienu lapu:

TRES SECRET UE/EU TOP SECRET

TS-UE/EU-TS

SECRET UE/EU SECRET

S-UE/EU-S

CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL

C-UE/EU-C

RESTREINT UE/EU RESTRICTED:

R-UE/EU-R

25. pants

ESKI izveide

1.   Izveidojot ES klasificētu dokumentu:

a)

katru lappusi skaidri marķē atbilstīgi klasifikācijas līmenim;

b)

katru lappusi numurē;

c)

uz dokumenta raksta reģistrācijas numuru un tematu, kurš pats par sevi nav klasificēta informācija, ja vien tam nav klasificētas informācijas marķējums;

d)

dokumentu datē;

e)

dokumentiem, kas klasificēti SECRET UE/EU SECRET vai augstākā līmenī, katrā lappusē norāda eksemplāra numuru, ja tie jāizplata vairākos eksemplāros.

2.   Ja ESKI nav iespējams piemērot 1. punktu, saskaņā ar īstenošanas noteikumiem veic citus piemērotus pasākumus.

26. pants

ESKI klasifikācijas līmeņa pazemināšana un deklasifikācija

1.   Izveidojot informāciju, tās autors, ja iespējams, norāda, vai var pazemināt ESKI klasifikācijas līmeni vai to deklasificēt konkrētā datumā vai pēc konkrēta notikuma.

2.   Ikviens Komisijas dienests, kas ir ESKI autors, regulāri pārskata savu ESKI, lai pārliecinātos, vai attiecīgais klasifikācijas līmenis joprojām ir piemērots. Īstenošanas noteikumos paredz sistēmu Komisijā sagatavotās reģistrētās ESKI klasifikācijas līmeņa pārskatīšanai ne retāk kā ik pēc pieciem gadiem. Šāda pārskatīšana nav nepieciešama, ja autors jau no sākuma ir norādījis, ka informācijas klasifikācijas līmeni var automātiski pazemināt vai deklasificēt un uz informācijas ir attiecīgs marķējums.

3.   Komisijas sagatavotu informāciju, kas klasificēta RESTREINT UE/EU RESTRICTED līmenī, uzskata par automātiski deklasificētu pēc trīsdesmit gadiem saskaņā ar Regulu (EEK, Euratom) Nr. 354/83, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1700/2003 (10).

27. pants

ESKI reģistrācijas sistēma Komisijā

1.   Neskarot 52. panta 5. punktu, katrā Komisijas dienestā, kurā rīkojas ar ESKI vai glabā ESKI, kas klasificēta CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL un SECRET UE/EU SECRET līmenī, uztur vietējo ESKI reģistru, lai nodrošinātu, ka rīcība ar ESKI notiek saskaņā ar šo lēmumu.

2.   ESKI reģistrs, ko pārvalda Ģenerālsekretariāts, ir Komisijas centrālais ESKI reģistrs. Tas darbojas kā:

Komisijas Ģenerālsekretariāta vietējais ESKI reģistrs,

Komisijas locekļu privāto biroju ESKI reģistrs, ja vien tiem nav savs vietējais ESKI reģistrs,

to ģenerāldirektorātu vai dienestu ESKI reģistrs, kam nav sava vietējā ESKI reģistra,

galvenais iekļūšanas un izkļūšanas punkts informācijai, kas klasificēta, sākot no RESTREINT UE/EU RESTRICTED un beidzot ar SECRET UE/EU SECRET, ar kuru apmainās Komisija un tās dienesti un trešās valstis un starptautiskās organizācijas un, ja tas īpaši paredzēts, arī ar citām Savienības iestādēm, aģentūrām un struktūrām.

3.   Komisijas Drošības iestāde nozīmē reģistru, kas Komisijā darbojas kā galvenā saņēmēja un nosūtītāja iestāde informācijai, kas klasificēta TRES SECRET UE/EU TOP SECRET līmenī. Vajadzības gadījumā var izveidot pakārtotus reģistrus, kurā rīkojas ar šādu informāciju reģistrēšanas nolūkā.

4.   Pakārtotie reģistri bez skaidras un rakstiskas centrālā TRES SECRET UE/EU TOP SECRET informācijas reģistra atļaujas nedrīkst TRES SECRET UE/EU TOP SECRET dokumentus nosūtīt ne citiem tā paša centrālā reģistra pakārtotajiem reģistriem, ne ārējiem reģistriem.

5.   Izveidotie ESKI reģistri ir drošības zonas, kas definētas 3. nodaļā, un tos akreditē Komisijas Drošības akreditācijas iestāde (DAI).

28. pants

Reģistra kontrolieris

1.   Katru ESKI reģistru pārvalda reģistra kontrolieris (RK).

2.   RK saņem atbilstīgu drošības pielaidi.

3.   RK darbu pārrauga attiecīgā Komisijas dienesta LSO, ciktāl tas attiecas uz noteikumu par rīcību ar ESKI dokumentiem piemērošanu un attiecīgo drošības noteikumu, standartu un pamatnostādņu ievērošanu.

4.   RK tam uzticētā ESKI reģistra pārvaldības pienākumu ietvaros un saskaņā ar šo lēmumu un attiecīgajiem īstenošanas noteikumiem, standartiem un pamatnostādnēm pilda šādus vispārējus uzdevumus:

pārvalda darbības, kas saistītas ar ESKI reģistrāciju, saglabāšanu, reproducēšanu, tulkošanu, pārraidi, nosūtīšanu un iznīcināšanu vai nodošana vēstures arhīvu dienestam,

regulāri pārbauda vajadzību saglabāt informācijas klasifikāciju,

uzņemas citus uzdevumus, kas saistīti ar ESKI aizsardzību un noteikti īstenošanas noteikumos.

29. pants

ESKI reģistrācija drošības nolūkā

1.   Šajā lēmumā reģistrācija drošības nolūkā (turpmāk “reģistrācija”) ir tādu procedūru piemērošana, kas reģistrē ESKI aprites ciklu, tostarp tā izplatīšanu.

2.   Visu informāciju vai materiālus, kas klasificēti CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL un augstākā līmenī, reģistrē attiecīgos reģistros, kad organizatoriskā vienība to saņem vai nosūta.

3.   Ja ar ESKI rīkojas vai to glabā, izmantojot komunikācijas un informācijas sistēmu (KIS), reģistrācijas procedūras var veikt ar procesiem, kas norisinās KIS ietvaros.

4.   Sīkākus noteikumus par ESKI reģistrāciju drošības nolūkā nosaka īstenošanas noteikumos.

30. pants

ES klasificētu dokumentu kopēšana un tulkošana

1.   TRÈS SECRET UE/EU TOP SECRET dokumentus nekopē un netulko bez autora iepriekšējas rakstiskas piekrišanas.

2.   Ja SECRET UE/EU SECRET vai zemāka klasifikācijas līmeņa dokumenta autors nav noteicis brīdinājumus attiecībā uz minēto dokumentu kopēšanu vai tulkošanu, šādus dokumentus var kopēt vai tulkot pēc to turētāja rīkojuma.

3.   Drošības pasākumi, kas piemērojami oriģināldokumentam, ir piemērojami tā kopijām un tulkojumiem.

31. pants

ESKI pārvietošana

1.   ESKI pārvieto tādā veidā, lai to aizsargātu no neatļautas izpaušanas pārvietošanas laikā.

2.   ESKI pārvietošanai piemēro aizsardzības pasākumus, kas:

atbilst pārvietotās ESKI klasifikācijas līmenim un

ir pielāgoti pārvietošanai konkrētajos apstākļos, jo īpaši atkarībā no tā, vai ESKI pārvieto:

Komisijas ēkas vai noslēgtas Komisijas ēku grupas iekšienē,

starp Komisijas ēkām, kas atrodas vienā un tajā pašā dalībvalstī,

Savienībā,

no Savienības uz kādas trešās valsts teritoriju un

ir pielāgoti ESKI veidam un formātam.

3.   Šie aizsardzības pasākumi ir sīki izklāstīti īstenošanas noteikumos vai 42. pantā minēto projektu un programmu gadījumā kā neatņemama sastāvdaļa ir ietverti attiecīgās programmas vai projekta drošības instrukcijās (PDI).

4.   Īstenošanas noteikumos vai PDI ietver ESKI līmenim atbilstošus noteikumus par:

pārvietošanas veidu, piemēram, rokas bagāžā, ar diplomātisko vai militāro kurjeru, pārvietošana pa pastu vai ar komerciālu kurjeru,

ESKI iepakojumu,

tehniskiem pretpasākumiem attiecībā uz ESKI, ko pārvieto ar elektroniskiem līdzekļiem,

citiem procesuāliem, fiziskiem vai elektroniskiem pasākumiem,

reģistrācijas procedūrām,

drošības atļaujas saņēmušu darbinieku izmantošanu.

5.   Ja ESKI pārvieto ar elektroniskiem līdzekļiem, neatkarīgi no 21. panta 5. punkta attiecīgajos īstenošanas noteikumos paredzētos aizsardzības pasākumus var papildināt ar attiecīgiem tehniskiem pretpasākumiem, kurus apstiprina Komisijas Drošības iestāde, lai mazinātu informācijas pazaudēšanas vai apdraudējuma risku.

32. pants

ESKI iznīcināšana

1.   ES klasificētos dokumentus, kas vairs nav vajadzīgi, var iznīcināt, ņemot vērā noteikumus par arhīviem un Komisijas noteikumus par dokumentu pārvaldību un arhivēšanu, jo īpaši kopējo Komisijas uzglabājamo dokumentu sarakstu.

2.   ESKI, kas klasificēta CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL un augstākā līmenī, iznīcina ESKI reģistra atbildīgais RK pēc turētāja vai kompetentās iestādes rīkojuma. Par RK attiecīgi atjaunina reģistrācijas žurnālus un pārējo reģistrācijas informāciju.

3.   Dokumentus, kas klasificēti SECRET UE/EU SECRET vai TRES SECRET UE/EU TOP SECRET līmenī, iznīcina RK tāda liecinieka klātbūtnē, kuram ir vismaz tāda līmeņa pielaide, kas atbilst iznīcināmā dokumenta klasifikācijas līmenim.

4.   Reģistrētājs un liecinieks, ja ir vajadzīga viņa klātbūtne, paraksta iznīcināšanas apliecību, ko iekļauj reģistrā. Par ESKI reģistru atbildīgais RK glabā TRES SECRET UE/EU TOP SECRET dokumentu iznīcināšanas apliecības vismaz desmit gadus un CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai SECRET UE/EU SECRET dokumentu iznīcināšanas apliecības – vismaz piecus gadus.

5.   Klasificētos dokumentus, tostarp tos, kas klasificēti RESTREINT UE/EU RESTRICTED līmenī, iznīcina ar tādām metodēm, kuras nosaka īstenošanas noteikumos un kuras atbilst attiecīgiem ES vai līdzvērtīgiem standartiem.

6.   ESKI izmantotu elektronisko informācijas nesēju iznīcina saskaņā ar procedūru, ko nosaka īstenošanas noteikumos.

33. pants

ESKI iznīcināšana ārkārtas situācijās

1.   Pamatojoties uz vietējiem apstākļiem, Komisijas dienesti, kuru rīcībā ir ESKI, izstrādā plānus ES klasificētu materiālu aizsardzībai krīzes gadījumos, tostarp, vajadzības gadījumā, iznīcināšanu ārkārtas gadījumos un evakuācijas plānus. Tie ietver norādījumus, kas uzskatāmi par nepieciešamiem, lai nepieļautu ESKI nokļūšanu nesankcionētu personu rīcībā.

2.   CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL un SECRET UE/EU SECRET materiālu aizsardzības un/vai iznīcināšanas pasākumi nekādā gadījumā negatīvi neietekmē TRES SECRET UE/EU TOP SECRET materiāla aizsardzību vai iznīcināšanu, tostarp šifrēšanas aparatūru, kuras aizsargāšanai ir lielāka prioritāte nekā visiem citiem uzdevumiem.

3.   Ārkārtas situācijā, ja pastāv nenovēršams ESKI neatļautas izpaušanas risks, ESKI turētājs to iznīcina tā, lai šo informāciju nevarētu atjaunot ne pilnīgi, ne daļēji. Autoru un izcelsmes reģistru informē par reģistrētās ESKI ārkārtas iznīcināšanu.

4.   Sīkākus noteikumus par ESKI iznīcināšanu nosaka īstenošanas noteikumos.

5. NODAĻA

ES KLASIFICĒTAS INFORMĀCIJAS AIZSARDZĪBA KOMUNIKĀCIJAS UN INFORMĀCIJAS SISTĒMĀS (KIS)

34. pants

Informācijas aizsardzības pamatprincipi

1.   Informācijas aizsardzība (IA) komunikācijas un informācijas sistēmu jomā ir pārliecība, ka šādas sistēmas aizsargās informāciju, kas tajā atrodas, un darbosies, kā tas ir paredzēts, kad nepieciešams un likumīgu lietotāju kontrolē.

2.   Efektīva informācijas aizsardzība nodrošina atbilstīga līmeņa:

autentiskumu

:

garantiju, ka informācija ir īsta un saņemta no bona fide avotiem;

pieejamību

:

tai var piekļūt un to var izmantot pēc pilnvarotas iestādes pieprasījuma;

konfidencialitāti

:

informāciju neatklāj nesankcionētām personām, iestādēm vai procesiem;

integritāti

:

spēju nosargāt informācijas un aktīvu precizitāti un pilnīgumu;

neapstrīdamību

:

spēju pierādīt, ka darbība vai notikums ir noticis, lai vēlāk nevarētu noliegt, ka šāds notikums vai darbība ir notikusi.

3.   IA pamatā ir riska pārvaldības process.

35. pants

Definīcijas

Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:

a)

“akreditācija” ir oficiāla atļauja un apstiprinājums, ko komunikācijas un informācijas sistēmai piešķir Drošības akreditācijas iestāde (DAI), ka tās darbības vidē var apstrādāt ESKI, pēc tam, kad ir oficiāli validēts drošības plāns un tā pareiza īstenošana;

b)

“akreditācijas process” ir vajadzīgie pasākumi un uzdevumi, kas jāveic pirms Drošības akreditācijas iestāde veic akreditāciju. Šos pasākumus un uzdevumus nosaka akreditācijas procesa standartos;

c)

“komunikācijas un informācijas sistēma” (KIS) ir jebkura sistēma, kas ļauj rīkoties ar informāciju elektroniskā formātā. Komunikācijas un informācijas sistēma ietver visus aktīvus, kas nepieciešami tās darbībai, tostarp infrastruktūru, personālu un informācijas resursus;

d)

“atlikušais risks” ir risks, kas pastāv pēc drošības pasākumu īstenošanas, ņemot vērā to, ka ne pret visiem draudiem var cīnīties un ne visas vājās vietas var likvidēt;

e)

“risks” ir iespēja, ka konkrēti draudi, izmantojot organizācijas vai kādas tās izmantotas sistēmas iekšēju vai ārēju vājo vietu, radīs kaitējumu organizācijai un tās materiālajiem un nemateriālajiem aktīviem. To izsaka kā draudu rašanās iespējamības un to ietekmes apvienojumu;

f)

“riska uzņemšanās” ir lēmums, ar ko apzinās, ka pēc riska novēršanas pasākumu īstenošanas joprojām pastāv atlikušais risks;

g)

“riska izvērtējums” ir draudu un vājo vietu noteikšana un attiecīgas riska analīzes veikšana, t. i., varbūtības un ietekmes analīze;

h)

“informēšana par risku” ir KIS lietotāju kopienu informētības par riskiem uzlabošana, informējot apstiprināšanas iestādes par šiem riskiem un ziņojot par tiem rīcības iestādēm;

i)

“riska novēršana” ir riska pavājināšana, likvidēšana, mazināšana (izmantojot atbilstīgu tehnisku, fizisku, organizatorisku vai procedūras pasākumu apvienojumu), nodošana vai uzraudzība.

36. pants

KIS rīcībai ar ESKI

1.   Komunikācijas un informācijas sistēmās ar ESKI rīkojas atbilstīgi IA koncepcijai.

2.   Attiecībā uz KIS, kurās rīkojas ar ESKI, atbilstība Komisijas informācijas sistēmu drošības politikai, kā minēts Komisijas Lēmumā C (2006) 3602 (11), nozīmē, ka:

a)

informācijas sistēmu drošības politikas īstenošanai visā informācijas sistēmas aprites ciklā piemēro pieeju “plāno–dari–pārbaudi–rīkojies”;

b)

drošības vajadzības nosaka, izmantojot darbības ietekmes novērtējumu;

c)

informācijas sistēmai un tās datiem ir jāveic oficiāla aktīvu klasifikācija;

d)

ir jāīsteno visi obligātie drošības pasākumi, kas noteikti informācijas sistēmu drošības politikā;

e)

jāpiemēro riska pārvaldības process, kas ietver šādus posmus: draudu un vājo vietu apzināšana, riska novērtēšana, riska novēršana, riska uzņemšanās un informēšanas par risku;

f)

tiek definēts, īstenots, pārbaudīts un pārskatīts drošības plāns, tostarp drošības politika un drošības darba procedūras.

3.   Visi darbinieki, kas iesaistīti rīcībai ar ESKI paredzētu KIS plānošanā, izstrādē, testēšanā, darbībā, pārvaldībā vai izmantošanā, ziņo Drošības akreditācijas iestādei par visiem potenciāliem drošības trūkumiem, incidentiem, pārkāpumiem vai apdraudējumiem, kas var ietekmēt KIS un/vai tajā ietvertās ESKI aizsardzību.

4.   Ja ESKI aizsargā ar kriptogrāfijas produktiem, tos apstiprina šādi:

a)

priekšroku dod produktiem, kurus ir apstiprinājusi Padome vai Padomes ģenerālsekretārs, kas darbojas kā Padomes kriptogrāfijas apstiprinātāja iestāde, pēc Komisijas drošības ekspertu grupas ieteikuma;

b)

ja tas pamatots ar konkrētiem operatīviem apsvērumiem, Komisija kriptogrāfijas apstiprinātāja iestāde (KAI) pēc Komisijas drošības ekspertu grupas ieteikuma var atbrīvot no a) punktā minētās prasības un piešķirt pagaidu apstiprinājumu uz noteiktu termiņu.

5.   Pārsūtot, apstrādājot un glabājot ESKI elektroniskā veidā, izmanto apstiprinātus kriptogrāfijas produktus. Neatkarīgi no šīs prasības ārkārtas apstākļos vai īpašās tehniskās konfigurācijās var piemērot īpašas procedūras pēc tam, kad ir saņemts KAI apstiprinājums.

6.   Lai aizsargātu KIS, kurās rīkojas ar informāciju, kas klasificēta CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai augstākā līmenī, pret šādas informācijas apdraudējumu, ko izraisa netīšas elektromagnētiskas emisijas, īsteno drošības pasākumus (“TEMPEST drošības pasākumi”). Šādi drošības pasākumi ir samērīgi ar ekspluatācijas risku un informācijas klasifikācijas līmeni.

7.   Komisijas drošības iestāde pilda šādas funkcijas:

IA iestāde (IAI),

drošības akreditācijas iestāde (DAI),

TEMPEST iestāde (TI),

kriptogrāfijas apstiprinātāja iestāde (KAI),

kriptogrāfijas produktu izplatīšanas iestāde (KPII).

8.   Komisijas drošības iestāde katrai sistēmai ieceļ IA operatīvo iestādi.

9.   Funkciju, kas aprakstītas 7. un 8. punktā, pienākumi tiks noteikti īstenošanas noteikumos.

37. pants

KIS akreditācija rīcībai ar ESKI

1.   Visas KIS, kurās apstrādā ESKI, tiek akreditētas, pamatojoties uz ietekmes novērtējumu, kura detalizācijas pakāpei ir jābūt samērīgai ar vajadzīgo aizsardzības līmeni.

2.   Akreditācijas process ietver attiecīgās KIS drošības plāna oficiālu apstiprināšanu, ko veic Komisijas DAI, lai pārliecinātos, ka:

a)

riska pārvaldības process, kā minēts 36. panta 2. punktā, ir veikts pareizi;

b)

sistēmas īpašnieks ir apzināti uzņēmies atlikušo risku un

c)

saskaņā ar šo lēmumu ir panākts pietiekams KIS un tajā ietvertās ESKI aizsardzības līmenis.

3.   Komisijas DAI izsniedz akreditācijas paziņojumu, kurā nosaka augstāko ESKI klasifikācijas līmeni, ar kādu atļauts strādāt KIS, kā arī attiecīgos darbības noteikumus un nosacījumus. Tas neskar uzdevumus, kas uzticēti Drošības akreditācijas padomei un noteikti 11. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 512/2014 (12).

4.   Kopīga drošības akreditācijas padome ir atbildīga par tādu KIS akreditāciju, kurās iesaistītas vairākas puses. Tās sastāvā ir DAI pārstāvji no katras iesaistītās puses, un to vada Komisijas DAI pārstāvis.

5.   Akreditācijas process ietver virkni uzdevumu, ko uzņemas iesaistītās puses. Par akreditācijas lietas un dokumentācijas sagatavošanu ir atbildīgs vienīgi KIS īpašnieks.

6.   Akreditāciju veic Komisijas DAI, kura jebkurā KIS aprites cikla brīdī ir tiesīga:

a)

pieprasīt piemērot akreditācijas procesu;

b)

revidēt vai pārbaudīt KIS;

c)

ja darbības nosacījumi vairs nav izpildīti, pieprasīt definēt un efektīvi īstenot drošības uzlabošanas plānu skaidri noteiktā termiņā, ar iespēju atsaukt KIS darbības atļauju, līdz nosacījumi atkal būs izpildīti.

7.   Akreditācijas procesu izveido kā akreditācijas procesa standartu KIS, kurā rīkojas ar ESKI, un to pieņem saskaņā ar Lēmuma C (2006) 3602 10. panta 3. punktu.

38. pants

Ārkārtas apstākļi

1.   Neatkarīgi no šīs nodaļas noteikumiem ārkārtas gadījumā, piemēram, gaidāmas vai iestājušās krīzes laikā, konflikta vai kara situācijā vai ārkārtas operatīvajā situācijā, var piemērot turpmāk aprakstītās īpašās procedūras.

2.   Ar kompetentās iestādes piekrišanu ESKI var pārsūtīt, izmantojot kriptogrāfijas produktus, kas apstiprināti lietošanai zemākam klasifikācijas līmenim, vai nešifrētā veidā, ja kavēšanās varētu radīt kaitējumu, kas nepārprotami būtu lielāks par kaitējumu, ko radītu klasificētā materiāla izpaušana, un ja:

a)

sūtītājam un saņēmējam nav vajadzīgo kriptogrāfijas iekārtu un

b)

klasificēto materiālu nevar laicīgi nodot, izmantojot citus līdzekļus.

3.   Klasificētā informācijā, kas nosūtīta 1. punktā izklāstītajos apstākļos, nav marķējuma vai norāžu, kas to ļautu atšķirt no neklasificētas informācijas vai informācijas, ko var aizsargāt ar pieejamu kriptogrāfijas iekārtu. Informācijas saņēmējus par tās klasifikācijas līmeni nekavējoties informē ar citiem līdzekļiem.

4.   Tam seko ziņojums kompetentajai iestādei un Komisijai drošības ekspertu grupai.

6. NODAĻA

INDUSTRIĀLĀ DROŠĪBA

39. pants

Pamatprincipi

1.   Industriālā drošība ir tādu ESKI aizsardzības nodrošināšanas pasākumu piemērošana:

a)

klasificētu līgumu ietvaros, kurus veic:

i)

kandidāti vai konkursa pretendenti visā konkursa un līguma slēgšanas procedūras laikā;

ii)

līgumslēdzēji vai apakšuzņēmēji visā klasificēto līgumu aprites ciklā;

b)

klasificētu dotāciju nolīgumu ietvaros, kurus veic:

i)

pieteikumu iesniedzēji dotāciju piešķiršanas procedūras laikā;

ii)

saņēmēji visā klasificētā dotāciju nolīguma aprites ciklā

2.   Šādi līgumi vai dotāciju nolīgumi nav saistīti ar informāciju, kas klasificēta TRÈS SECRET UE/EU TOP SECRET līmenī.

3.   Ja vien nav noteikts citādi, šīs nodaļas noteikumus par klasificētiem līgumiem vai līgumslēdzējiem piemēro arī klasificētiem apakšlīgumiem vai apakšuzņēmējiem.

40. pants

Definīcijas

Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:

a)

“klasificēts līgums” ir pamatlīgums vai līgums, kas minēts Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (13), par kustamu vai nekustamu aktīvu piegādi, būvdarbu veikšanu vai pakalpojumu sniegšanu, kuru Komisija vai kāds no tās dienestiem ir noslēdzis ar līgumslēdzēju un kura izpildei ir nepieciešama vai kura izpilde ir saistīta ar ESKI izveidi, rīkošanos ar to vai ESKI glabāšanu;

b)

“klasificēts apakšlīgums” ir līgums par kustamu vai nekustamu aktīvu piegādi, būvdarbu veikšanu vai pakalpojumu sniegšanu, kuru Komisijas vai kāda tās dienesta līgumslēdzējs ir noslēdzis ar citu līgumslēdzēju (t. i., apakšuzņēmēju) un kura izpildei ir nepieciešama vai kura izpilde ir saistīta ar ESKI izveidi, rīkošanos ar to vai ESKI glabāšanu;

c)

“klasificēts dotāciju nolīgums” ir nolīgums, ar ko Komisijai piešķir dotāciju, kā minēts I daļas VI sadaļā Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002, kura izpildei ir nepieciešama vai kura izpilde ir saistīta ar ESKI izveidi, rīkošanos ar to vai ESKI glabāšanu;

d)

“izraudzītā drošības iestāde” (IDI) ir iestāde, kas pakļauta dalībvalsts valsts drošības iestādei (VDI) un ir atbildīga par to, ka rūpniecības vai citas struktūras ir informētas par valsts politiku visā industriālās drošības jomā, kā arī par virzību un palīdzību tās īstenošanā. IDI uzdevumus var veikt VDI vai jebkura cita kompetentā iestāde.

41. pants

Procedūra attiecībā uz klasificētiem līgumiem vai dotāciju nolīgumiem

1.   Ikviens Komisijas dienests kā līgumslēdzēja iestāde nodrošina, ka, piešķirot klasificētu līgumus vai dotāciju nolīgumus, šajā nodaļā izklāstītie industriālās drošības minimuma standarti ir minēti vai iekļauti līgumā.

2.   Lai sasniegtu 1. punkta mērķus, Komisijas kompetentie dienesti konsultējas ar Cilvēkresursu un drošības ģenerāldirektorātu un jo īpaši ar tā Drošības direktorātu, un nodrošina, ka līgumu un apakšlīgumu paraugos un dotāciju nolīgumu paraugos ir iekļauti noteikumi, kas atspoguļo ESKI aizsardzības pamatprincipus un minimuma standartus, kas attiecīgi jāievēro līgumslēdzējiem un apakšuzņēmējiem, un dotāciju nolīgumu saņēmējiem.

3.   Komisija cieši sadarbojas ar VDI, IDI un ikvienu citu attiecīgās dalībvalsts kompetento iestādi.

4.   Ja līgumslēdzēja iestāde plāno uzsākt procedūru, kuras mērķis ir noslēgt klasificētu līgumu vai dotāciju nolīgumu, tā avisos procedūras posmos pspriežas ar Komisijas Drošības iestādi par jautājumiem, kas saistīti ar procedūras klasifikāciju un atsevišķiem tās klasificētiem elementiem.

5.   Paraugi un modeļi klasificētiem līgumiem un apakšlīgumiem, klasificētiem dotāciju nolīgumiem, līgumu paziņojumiem, norādēm par apstākļiem, kad ir nepieciešama iekārtas drošības pielaide (IDP), programmām vai projekta drošības instrukcijām (PDI), drošības aspektu vēstulēm (DAV), apmeklējumiem, ESKI pārsūtīšanai un pārvietošanai saskaņā ar klasificētu līgumu vai klasificētu dotāciju nolīgumu, pēc apspriešanās ar Komisijas drošības ekspertu grupu tiek izklāstīti īstenošanas noteikumos par industriālo drošību.

6.   Komisijas var noslēgt klasificētu līgumu vai dotāciju nolīgumu, ar ko uztic uzdevumus, kas ietver vai ir saistīti ar piekļuvi ESKI, rīkošanos ar to vai ESKI glabāšanu, ko veic ekonomikas dalībnieki, kas reģistrēti dalībvalstī vai trešā valstī, kura noslēgusi nolīgumu vai administratīvu vienošanos saskaņā ar šā lēmuma 7. nodaļu.

42. pants

Drošības elementi klasificētā līgumā vai dotāciju nolīgumā

1.   Klasificētā līgumā vai dotāciju nolīgumā iekļauj šādus drošības elementus.

Programmas vai projekta drošības instrukcijas

a)

“Programmas vai projekta drošības instrukcija” (PDI) ir to drošības procedūru saraksts, kuras piemēro konkrētai programmai vai projektam, lai standartizētu drošības procedūras. To var pārskatīt visā programmas vai projekta darbības laikā.

b)

Cilvēkresursu un drošības ģenerāldirektorāts izstrādā vispārīgu PDI, un Komisijas dienesti, kas atbild par programmām vai projektiem, kuri saistīti ar ESKI glabāšanu vai rīkošanos ar to, attiecīgā gadījumā var izstrādāt speciālu PDI, kas balstās uz vispārīgo PDI.

c)

Speciālo PDI jo īpaši izstrādā programmām un projektiem, ko raksturo ievērojams apjoms, mērogs vai sarežģītība, vai daudzi un/vai dažādi līgumslēdzēji, saņēmēji un citi partneri un iesaistītās ieinteresētās personas, piemēram, attiecībā uz viņu juridisko statusu. Speciālo PDI izstrādā Komisijas dienests(-i), kas pārvalda programmu vai projektu, ciešā sadarbībā ar Cilvēkresursu un drošības ģenerāldirektorātu.

d)

Cilvēkresursu un drošības ģenerāldirektorāts iesniedz gan vispārīgo, gan speciālo PDI Komisijas drošības ekspertu grupai, lai saņemtu konsultāciju.

Drošības aspektu vēstule

a)

“Drošības aspektu vēstule” (DAV) ir līgumslēdzējas iestādes izdots īpašu līguma nosacījumu kopums, kas ir tāda klasificēta līguma neatņemama sastāvdaļa, kurš saistīts ar piekļuvi ESKI vai ar ESKI izveidi, un kurā identificē drošības prasības un tos līguma elementus, kam vajadzīga drošības aizsardzība.

b)

Ar attiecīgo līgumu saistītās drošības prasības izklāsta drošības aspektu vēstulē (DAV). Attiecīgā gadījumā DAV iekļauj Drošības klasifikācijas rokasgrāmatu (DKK), un tā ir neatņemama klasificēta līguma vai apakšlīguma sastāvdaļa.

c)

DAV iekļauj noteikumus par to, ka līgumslēdzējam vai saņēmējam ir jāievēro šajā lēmumā ietvertie minimuma standarti. Līgumslēdzēja iestāde nodrošina, ka DAV ir norādīts, ka šo minimuma standartu neievērošana var būt pietiekams pamats līguma vai dotāciju nolīguma izbeigšanai.

2.   Gan PDI, gan DAV obligāts drošības elements ir DKK:

a)

“drošības klasifikācijas rokasgrāmata” (DKK) ir dokuments, kurā raksturotas programmas, līguma vai dotāciju nolīguma klasificētās sastāvdaļas, norādot piemērojamos drošības klasifikācijas līmeņus. DKK var papildināt visā programmas, līguma vai dotāciju nolīguma darbības laikā, turklāt informācijas sastāvdaļas var pārklasificēt vai pazemināt to klasifikācijas līmeni; ja pastāv DKK, tā ir DAV sastāvdaļa.

b)

Pirms izsludināt konkursu vai pirms piešķirt klasificētu līgumu, Komisijas dienests kā līgumslēdzēja iestāde nosaka tās informācijas drošības klasifikāciju, kuru sniedz kandidātiem un pretendentiem vai līgumslēdzējiem, kā arī tās informācijas drošības klasifikāciju, ko izveidos līgumslēdzējs. Šajā nolūkā tas saskaņā ar šo lēmumu un tā īstenošanas noteikumiem un pēc apspriešanās ar Komisijas Drošības iestādi sagatavo drošības klasifikācijas rokasgrāmatu (DKK), kas jāizmanto līguma izpildei.

c)

Lai noteiktu dažādu klasificēta līguma elementu drošības klasifikāciju, piemēro šādus principus:

i)

izstrādājot DKK, Komisijas dienests kā līgumslēdzēja iestāde ņem vērā visus attiecīgos drošības aspektus, tostarp drošības klasifikāciju, ko informācijas autors piešķīris informācijai, kas paredzēta un apstiprināta izmantošanai līgumā;

ii)

līguma klasifikācijas kopējais līmenis nedrīkst būt zemāks par jebkuras tā sastāvdaļas augstāko klasifikācijas līmeni; un

iii)

vajadzības gadījumā līgumslēdzēja iestāde ar Komisijas Drošības iestādes starpniecību sadarbojas ar dalībvalstu VDI, IDI vai jebkuru citu iesaistīto kompetento drošības iestādi, ja mainās tādas informācijas klasifikācija, ko līgumslēdzēji izveidojuši vai kas tiem sniegta līguma izpildei, un ja jāveic attiecīgas izmaiņas DKK.

43. pants

Līgumslēdzēju un saņēmēju darbinieku piekļuve ESKI

Līgumslēdzējas vai piešķīrējas iestādes nodrošina, ka klasificētā līgumā vai klasificētā dotācijas nolīgumā ietver noteikumus, kuros norādīts, ka līgumslēdzēja, apakšuzņēmēja vai saņēmēja darbiniekiem, kuriem, izpildot klasificētu līgumu, apakšlīgumu vai dotāciju nolīgumu, ir vajadzīga piekļuve ESKI, šādu piekļuvi piešķir tikai tad, ja:

a)

darbinieks ir saņēmis attiecīga līmeņa drošības atļauju vai citādā veidā ir pienācīgi pilnvarots un ir noskaidrota viņa vajadzība pēc informācijas;

b)

darbinieks ir iepazīstināts ar ESKI aizsardzībai piemērojamiem drošības noteikumiem un ir apliecinājis savus pienākumus saistībā ar šādas informācijas aizsargāšanu;

c)

darbiniekiem ir attiecīgas VDI, IDI vai citas kompetentas iestādes izsniegta atbilstīga līmeņa drošības pielaide attiecībā uz informāciju, kas klasificēta CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai SECRET UE/EU SECRET līmenī.

44. pants

Iestādes drošības pielaide

1.   “Iestādes drošības pielaide” (IDP) ir administratīvs atzinums, ko izsniedz VDI, IDI vai cita kompetenta drošības iestāde par to, ka no drošības viedokļa iestāde var nodrošināt ESKI piešķirtajam drošības klasifikācijas līmenim atbilstošu aizsardzības līmeni

2.   IDP piešķir dalībvalsts VDI vai IDI, vai jebkura cita dalībvalsts kompetentā drošības iestāde, lai atbilstīgi valsts normatīvajiem aktiem apliecinātu, ka ekonomikas dalībnieks var nodrošināt pietiekamu ESKI aizsardzību attiecīgā klasifikācijas līmenī (CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai SECRET UE/EU SECRET) savās telpās; šādu IDP iesniedz Komisijai Drošības iestādei, kas to pārsūta Komisijas dienestam, kas darbojas kā līgumslēdzējas vai piešķīrēja iestāde, pirms kandidāts, pretendents vai līgumslēdzējs vai dotācijas pieteikuma iesniedzējs vai saņēmējs var saņemt piekļuvi ESKI.

3.   Ja vajadzīgs, līgumslēdzēja iestāde ar Komisijas Drošības iestādes starpniecību paziņo attiecīgajai VDI, IDI vai jebkurai citai kompetentajai drošības iestādei, ka līguma izpildīšanai ir vajadzīga IDP. Ja iepirkuma procedūras vai dotāciju piešķiršanas procedūras gaitā ir jāsniedz piekļuve ESKI, kas klasificēta CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai SECRET UE/EU SECRET līmenī, pieprasa uzrādīt IDP vai PDP.

4.   Līgumslēdzēja iestāde vai piešķīrēja iestāde piešķir klasificētu līgumu vai dotāciju nolīgumu izraudzītajam pretendentam vai dalībniekam tikai tad, kad saņemts tās dalībvalsts VDI, IDI vai kādas citas kompetentās drošības iestādes apstiprinājums, kurā reģistrēti iesaistītie līgumslēdzēji vai apakšuzņēmēji, ka viņiem ir izsniegta atbilstīga IDP, ja tas vajadzīgs.

5.   Ja VDI, IDI vai cita kompetenta drošības iestāde, kas ir izdevusi IDP paziņo Komisijas Drošības iestādei par izmaiņām, kas ietekmē IDP, tā informē Komisijas dienestu, kas darbojas kā līgumslēdzēja vai piešķīrēja iestāde. Apakšlīguma gadījumā attiecīgi informē VDI, IDI vai citu kompetento drošības iestādi.

6.   Ja attiecīgā VDI, IDI vai kāda cita kompetentā drošības iestāde atsauc IDP, tas ir pietiekams pamats līgumslēdzējai vai piešķīrējai iestādei izbeigt klasificētu līgumu vai izslēgt attiecīgo kandidātu, pretendentu vai pieteikuma iesniedzēju no konkursa. Šāda veida noteikumu iekļauj līgumu un dotāciju nolīgumu paraugos.

45. pants

Noteikumi par klasificētiem līgumiem un dotāciju nolīgumiem

1.   Ja kandidātam, pretendentam vai pieteikuma iesniedzējam nodod ESKI jau iepirkuma procedūras laikā, uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus vai uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus iekļauj prasību, ka kandidātam, pretendentam vai pieteikuma iesniedzējam, kurš neiesniedz piedāvājumu vai kuru neizvēlas, noteiktā termiņā ir jāatdod atpakaļ visi klasificētie dokumenti.

2.   Līgumslēdzēja vai piešķīrēja iestāde paziņo, izmantojot Komisijas Drošības iestādi, kompetentajai VDI, IDI vai jebkurai citai kompetentai drošības iestādei, ka klasificēts līgums vai dotāciju nolīgums ir piešķirts, un attiecīgos datus, piemēram, līgumslēdzēja(-u) vai saņēmēja vārdu, uzvārdu/nosaukumu, līguma termiņu un maksimālo klasifikācijas līmeni.

3.   Ja šādu līgumu vai dotāciju nolīgumu izbeidz, līgumslēdzēja vai piešķīrēja iestāde nekavējoties ar Komisijas Drošības iestādes starpniecību to paziņo tās dalībvalsts VDI, IDI vai jebkurai citai kompetentai drošības iestādei, kurā līgumslēdzējs vai dotācijas saņēmējs ir reģistrēts.

4.   Klasificēta līguma vai dotāciju nolīguma, vai dotācijas saņēmēja līdzdalības izbeigšanas gadījumā līgumslēdzējs vai dotācijas saņēmējam parasti ir pienākums atdot atpakaļ līgumslēdzējai vai piešķīrējai iestādei visu viņu rīcībā esošo ESKI.

5.   Drošības aspektu vēstulē nosaka īpašus noteikumus par ESKI iznīcināšanu klasificēta līguma vai klasificēta dotāciju nolīguma darbības laikā vai pēc tā izbeigšanas.

6.   Ja līgumslēdzējam vai dotācijas saņēmējam ir atļauts saglabāt ESKI pēc klasificēta līguma vai klasificēta dotāciju nolīguma darbības beigām, līgumslēdzējs vai dotācijas saņēmējs turpina ievērot šajā lēmumā noteiktos minimuma standartus un aizsargāt ESKI konfidencialitāti.

46. pants

Īpaši noteikumi par klasificētiem līgumiem

1.   Nosacījumus par ESKI aizsardzību, saskaņā ar kuriem līgumslēdzējs var slēgt apakšlīgumu, definē gan uzaicinājumā iesniegt pieteikumus, gan klasificētajā līgumā.

2.   Pirms līgumslēdzējs atsevišķas klasificēta līguma daļas nodod apakšuzņēmējam, tas saņem līgumslēdzējas iestādes atļauju. Apakšlīgumu, kas saistīts ar piekļuvi ESKI, nevar slēgt ar apakšuzņēmēju, kas reģistrēts trešā valstī, izņemto, ja pastāv tiesiskais regulējums attiecībā uz informācijas drošību, kā noteikts 7. nodaļā.

3.   Līgumslēdzējs ir atbildīgs par to, lai visas apakšlīguma darbības tiktu veiktas saskaņā ar šajā lēmumā noteiktajiem minimuma standartiem un sniedz ESKI apakšuzņēmējam tikai ar iepriekšēju līgumslēdzējas iestādes rakstisku piekrišanu.

4.   Attiecībā uz ESKI, ko izveido vai ar ko rīkojas līgumslēdzējs, par tās autoru uzskata Komisiju, un autoram paredzētās tiesības īsteno līgumslēdzēja iestāde.

47. pants

Ar klasificētiem līgumiem saistīti apmeklējumi

1.   Ja Komisijas vai līgumslēdzēja, vai dotācijas saņēmēja darbiniekam nepieciešama piekļuve informācijai, kas klasificēta CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai SECRET UE/EU SECRET līmenī, vienam otra telpās klasificēta līguma vai dotāciju nolīguma izpildei, apmeklējumus organizē sadarbībā ar VDI, IDI vai jebkuru citu attiecīgo kompetento drošības iestādi. Par šādiem apmeklējumiem informē Komisijas Drošības iestādi. Tomēr konkrētu programmu vai projektu gadījumā VDI, IDI vai cita kompetentā drošības iestāde var piekrist procedūrai, saskaņā ar kuru šādus apmeklējumus var organizēt tieši.

2.   Visiem apmeklētājiem ir attiecīgā drošības pielaide, un tie atbilst vajadzības pēc informācijas principam attiecībā uz piekļuvi ESKI, kas saistīta ar klasificēto līgumu.

3.   Apmeklētājiem nodrošina piekļuvi tikai tai ESKI, kura saistīta ar apmeklējuma mērķi.

4.   Sīkāk izstrādāti noteikumi ir izklāstīti īstenošanas noteikumos.

5.   Šajā lēmumā un 4. punktā minētajos īstenošanas noteikumos paredzēto noteikumu par apmeklējumiem saistībā ar klasificētiem līgumiem ievērošana ir obligāta.

48. pants

ESKI nosūtīšana un pārvietošana saistībā ar klasificētiem līgumiem vai klasificētiem dotāciju nolīgumiem

1.   Attiecībā uz ESKI elektronisku nosūtīšanu piemēro šā lēmuma 5. nodaļas attiecīgos noteikumus.

2.   Attiecībā uz ESKI pārvietošanu saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem piemēro šā lēmuma 4. nodaļas noteikumus un šā lēmuma īstenošanas noteikumus.

3.   Nosakot drošības pasākumus klasificēto materiālu pārvietošanai ar kravu pārvadājumiem, piemēro šādus principus:

a)

drošību garantē visos transportēšanas posmos, sākot ar nosūtīšanas vietu līdz galamērķim;

b)

sūtījumam piešķirto drošības līmeni nosaka augstākais iekļauto materiālu klasifikācijas līmenis;

c)

pirms materiālu, kas klasificēts CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai SECRET UE/EU SECRET līmenī, pārvieto pāri robežām, sūtītājs sagatavo transportēšanas plānu un iesaistītā VDI, IDI vai kāda cita attiecīgā kompetentā drošības iestāde to apstiprina;

d)

maršruti, cik vien iespējams, ir tieši no izcelsmes vietas līdz galamērķim, un tos veic tik ātri, cik apstākļi pieļauj;

e)

ja iespējams, maršruti ved tikai caur dalībvalstīm. Maršruti caur valstīm, kas nav dalībvalstis, būtu jāizvēlas tikai tad, kad ir saņemta atļauja gan no sūtītāja, gan no saņēmēja dalībvalsts VDI, IDI vai kādas citas attiecīgās kompetentās drošības iestādes.

49. pants

ESKI pārsūtīšana līgumslēdzējiem vai dotāciju saņēmējiem trešās valstīs

ESKI tiek pārsūtīta līgumslēdzējiem vai dotāciju saņēmējiem, kas atrodas trešās valstīs, atbilstīgi drošības pasākumiem, par kuriem vienojusies Komisijas Drošības iestāde, Komisijas dienests, kas ir līgumslēdzēja vai piešķīrēja iestāde, un tās trešās valsts VDI, IDI vai cita kompetentā drošības iestāde, kurā līgumslēdzējs vai dotācijas saņēmējs ir reģistrēts.

50. pants

Rīkošanās ar informāciju, kas klasificēta RESTREINT UE/EU RESTRICTED līmenī, saistībā ar klasificētiem līgumiem vai klasificētiem dotāciju nolīgumiem

1.   Informācijas, kas klasificēta RESTREINT UE/EU RESTRICTED līmenī, aizsardzība, ja ar to rīkojas vai to glabā saskaņā ar klasificētu līgumu vai dotāciju nolīgumu, pamatojas uz proporcionalitātes un izmaksu efektivitātes principu.

2.   IDP vai PDP nav vajadzīga saistībā ar klasificētiem līgumiem vai klasificētiem dotāciju nolīgumiem, kas ietver rīkošanos ar informāciju, kas klasificēta RESTREINT UE/EU RESTRICTED līmenī.

3.   Ja līgums vai dotāciju nolīgums ietver rīkošanos ar informāciju, kas klasificēta RESTREINT UE/EU RESTRICTED līmenī, līgumslēdzēja vai dotāciju saņēmēja izmantotās komunikācijas un informācijas sistēmās, līgumslēdzēja vai piešķīrēja iestāde, apspriedusies ar Komisijas Drošības iestādi, nodrošina, ka līgumā vai dotāciju nolīgumā ir noteiktas nepieciešamās tehniskās un administratīvās prasības attiecībā uz KIS akreditāciju, kas ir samērīgas ar novērtēto risku, ņemot vērā visus atbilstīgos faktorus. Komisijas Drošības iestāde un attiecīgā VDI vai IDI savstarpēji vienojas par šādas KIS akreditācijas vai apstiprinājuma apjomu.

7. NODAĻA

KLASIFICĒTAS INFORMĀCIJAS APMAIŅU AR CITĀM SAVIENĪBAS IESTĀDĒM, AĢENTŪRĀM, STRUKTŪRĀM UN BIROJIEM, AR DALĪBVALSTĪM UN AR TREŠĀM VALSTĪM UN STARPTAUTISKĀM ORGANIZĀCIJĀM

51. pants

Pamatprincipi

1.   Ja Komisija vai viens no tās dienestiem konstatē, ka ir vajadzīga ESKI apmaiņa ar citu Savienības iestādi, aģentūru, struktūru vai biroju, vai ar trešo valsti vai starptautisku organizāciju, veic visu nepieciešamo, lai šim nolūkam izveidotu atbilstošu tiesisko vai administratīvo regulējumu, kas var ietvert informācijas drošības nolīgumus vai administratīvās vienošanās, ko noslēdz saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem.

2.   Neskarot 57. pantu, ESKI apmaiņa ar citu Savienības iestādi, aģentūru, struktūru vai biroju vai ar trešo valsti vai starptautisku organizāciju notiek tikai tad, ja ir izveidots un darbojas šāds atbilstošs tiesiskais vai administratīvais regulējums un ir pietiekamas garantijas, ka Savienības iestāde, aģentūra, struktūra vai birojs vai trešā valsts, vai attiecīgā starptautiskā organizācija piemēro līdzvērtīgus pamatprincipus un minimuma standartus klasificētas informācijas aizsardzībai.

52. pants

ESKI apmaiņu ar citām Savienības iestādēm, aģentūrām, struktūrām un birojiem

1.   Pirms noslēgt administratīvu vienošanos par ESKI apmaiņu ar citu Savienības iestādi, aģentūru, struktūru vai biroju, Komisija pārliecinās, ka attiecīgā Savienības iestāde, aģentūra, struktūra vai birojs:

a)

ir izveidojusi tiesisko regulējumu ESKI aizsardzībai, kas nosaka pamatprincipus un minimuma standartus, kas ir līdzvērtīgi tiem, kas paredzēti šajā lēmumā un tā īstenošanas noteikumos;

b)

piemēro drošības standartus un pamatnostādnes par darbinieku drošību, fizisko drošību, ESKI pārvaldību un komunikācijas un informācijas sistēmu (KIS) drošību, kas garantē līdzvērtīgu ESKI aizsardzības līmeni tam, kādu nodrošina Komisija;

c)

marķē tās izveidoto klasificēto informāciju kā ESKI.

2.   Cilvēkresursu un drošības ģenerāldirektorāts ciešā sadarbībā ar citiem kompetentajiem Komisijas dienestiem ir galvenais dienests Komisijā, kas noslēdz administratīvas vienošanās par ESKI apmaiņu ar citām Savienības iestādēm, aģentūrām, struktūrām vai birojiem.

3.   Administratīvās vienošanās parasti noslēdz vēstuļu apmaiņas veidā, ko Komisijas vārdā paraksta Cilvēkresursu un drošības ĢD ģenerāldirektors.

4.   Pirms noslēgt administratīvu vienošanos par ESKI apmaiņu, Komisijas Drošības iestāde dodas novērtējuma apmeklējumā, lai novērtētu ESKI aizsardzības tiesisko regulējumu un pārliecinātos par ESKI aizsardzībai īstenoto pasākumu efektivitāti. Administratīvā vienošanās stājas spēkā un ESKI apmaiņa notiek tikai tad, ja šā novērtējuma rezultāts ir apmierinošs un pēc apmeklējuma izteiktie ieteikumi ir ņemti vērā. Lai pārbaudītu, vai administratīvā vienošanās tiek ievērota un vai drošības pasākumi joprojām atbilst pamatprincipiem un minimuma standartiem, par kuriem panākta vienošanās, regulāri veic atkārtotus novērtējuma apmeklējumus.

5.   Komisijā ESKI reģistrs, ko pārvalda Ģenerālsekretariāts, parasti ir galvenais ieejas un izejas punkts, caur kuru notiek klasificētas informācijas apmaiņa ar citām Savienības iestādēm, aģentūrām, struktūrām un birojiem. Tomēr, ja, ņemot vērā drošības, organizatoriskos vai operatīvos apsvērumus, tas ir piemērotāk, lai aizsargātu ESKI, ieejas un izejas punkti, caur kuriem notiek klasificētas informācijas apmaiņa attiecīgo Komisijas dienestu kompetences ietvaros, ir vietējie ESKI reģistri, kas izveidoti Komisijas dienestos saskaņā ar šo lēmumu un tā īstenošanas noteikumiem.

6.   Komisijas drošības ekspertu grupu informē par administratīvo vienošanos noslēgšanu saskaņā ar 2. punktu.

53. pants

ES klasificētas informācijas apmaiņa ar dalībvalstīm

1.   ESKI apmaiņa ar dalībvalstīm un tās nodošana dalībvalstīm var notikt tikai ar nosacījumu, ka tās aizsargā šo informāciju saskaņā ar prasībām, kas piemērojamas līdzvērtīga valsts drošības klasifikācijas līmeņa klasificētai informācijai, kā tas izklāstīts drošības klasifikāciju līdzvērtības tabulā I pielikumā.

2.   Ja dalībvalstis Eiropas Savienības struktūrās vai tīklos ievieš klasificētu informāciju, kam piemērots valsts drošības klasifikācijas marķējums, Komisija aizsargā šo informāciju saskaņā ar prasībām, kas attiecas uz līdzvērtīga līmeņa ESKI, kā tas izklāstīts I pielikumā paredzētajā drošības klasifikāciju atbilsmju tabulā.

54. pants

ESKI apmaiņa ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām

1.   Ja Komisija konstatē, ka tai ir ilgtermiņa vajadzība apmainīties ar klasificētu informāciju ar trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, tiek veikts viss nepieciešamais, lai šim nolūkam izveidotu atbilstošu tiesisko vai administratīvo regulējumu, kas var ietvert informācijas drošības nolīgumus vai administratīvās vienošanās, ko noslēdz saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem.

2.   Šā panta 1. punktā minētie informācijas drošības nolīgumi un administratīvās vienošanās ietver noteikumus, kas nodrošina, ka gadījumos, kad trešās valstis vai starptautiskās organizācijas saņem ESKI, šai informācijai nodrošina tādu aizsardzību, kas atbilst tās klasifikācijas līmenim un saskaņā ar minimuma standartiem, kuri ir līdzvērtīgi šajā lēmumā paredzētajiem.

3.   Komisijas var noslēgt administratīvu vienošanos saskaņā ar 56. pantu, ja ESKI klasifikācijas līmenis parasti nav augstāks par RESTREINT UE/EU RESTRICTED.

4.   Šā panta 3. punktā minētās administratīvās vienošanās ietver noteikumus, kas nodrošina, ka gadījumos, kad trešās valstis vai starptautiskās organizācijas saņem ESKI, šai informācijai nodrošina tādu aizsardzību, kas atbilst tās klasifikācijas līmenim, un saskaņā ar minimuma standartiem, kuri ir līdzvērtīgi šajā lēmumā paredzētajiem. Par informācijas drošības nolīgumu vai administratīvo vienošanos noslēgšanu konsultējas ar Komisijas drošības ekspertu grupu.

5.   Lēmumu Komisijā sagatavotu ESKI nodot trešai valstij vai starptautiskai organizācijai pieņem Komisijas dienests, kas ir ESKI autors Komisijā, izskatot katru gadījumu atsevišķi un atbilstīgi šādas informācijas būtībai un saturam, saņēmēja vajadzībai pēc informācijas un tam, kādu labumu no nodošanas gūst Savienība. Ja Komisija nav tās klasificētās informācijas vai informāciju saturošo materiālu autors, kuru nodošana ir vēlama, Komisijas dienests, kura rīcībā ir klasificētā informācija, vispirms lūdz rakstisku autora piekrišanu nodošanai. Ja autoru nevar noteikt, Komisija dienests, kura rīcībā ir šī klasificētā informācija, uzņemas autora atbildību pēc apspriešanās ar Komisiju drošības ekspertu grupu.

55. pants

Informācijas drošības nolīgumi

1.   Informācijas drošības nolīgumus ar trešām valstīm vai starptautiskajām organizācijām slēdz saskaņā ar LESD 218. pantu.

2.   Informācijas drošības nolīgumos:

a)

paredz pamatprincipus un minimuma standartus, ar ko reglamentē klasificētas informācijas apmaiņu starp Savienību un trešo valsti vai starptautisku organizāciju;

b)

nosaka arī tehniskos īstenošanas pasākumus, par kuriem jāvienojas attiecīgo Savienības iestāžu un struktūru kompetentajām drošības iestādēm un trešās valsts vai attiecīgās starptautiskās organizācijas kompetentajai drošības iestādei. Šādos pasākumos ņem vērā aizsardzības līmeni, ko nodrošina trešās valsts vai attiecīgās starptautiskās organizācijas drošības noteikumi, struktūras un procedūras;

c)

paredz, ka pirms attiecīgajā līgumā paredzētās klasificētās informācijas apmaiņas ir jāpārliecinās, ka saņemošā puse ir spējīga atbilstīgā veidā aizsargāt klasificētu informāciju, kas tai nodota.

3.   Ja saskaņā ar 51. panta 1. punktu ir konstatēta nepieciešamība apmainīties ar klasificētu informāciju, Komisija attiecīgā gadījumā apspriežas ar Eiropas Ārējās darbības dienestu, Padomes Ģenerālsekretariātu un citām Savienības iestādēm un struktūrām, lai noteiktu, vai būtu jāiesniedz ieteikums saskaņā ar LESD 218. panta 3. punktu.

4.   ESKI elektronisku apmaiņu atļauts veikt tikai tad, ja tas skaidri noteikts informācijas drošības nolīgumā vai tehniskajos īstenošanas pasākumos.

5.   Komisijā ESKI reģistrs, ko pārvalda Ģenerālsekretariāts, parasti ir galvenais ieejas un izejas punkts, caur kuru notiek informācijas apmaiņa ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām. Tomēr, ja, ņemot vērā drošības, organizatoriskos vai operatīvos apsvērumus, tas ir piemērotāk, lai aizsargātu ESKI, ieejas un izejas punkti, caur kuriem notiek klasificētas informācijas apmaiņa attiecīgo Komisijas dienestu kompetences ietvaros, ir vietējie ESKI reģistri, kas izveidoti Komisijas dienestos saskaņā ar šo lēmumu un tā īstenošanas noteikumiem.

6.   Lai izvērtētu attiecīgo trešās valsts vai attiecīgās starptautiskās organizācijas drošības noteikumu, struktūru un procedūru efektivitāti, Komisija sadarbībā ar citām Savienības iestādēm, aģentūrām vai struktūrām piedalās novērtējuma apmeklējumos, savstarpēji vienojoties ar attiecīgo trešo valsti vai starptautisko organizāciju. Minētajos novērtējuma apmeklējumos izvērtē:

a)

regulējumu, ko piemēro klasificētas informācijas aizsardzībai;

b)

drošības politikas īpašos rādītājus un veidu, kā organizē drošību trešā valstī vai starptautiskā organizācijā, kas varētu ietekmēt tādas klasificētas informācijas līmeni, ar kuru var apmainīties;

c)

spēkā esošos drošības pasākumus un procedūras un

d)

drošības pielaides procedūras, ko piemēro tāda līmeņa ESKI, ko paredzēts nodot.

56. pants

Administratīvie pasākumi

1.   Ja Savienības politiskā vai tiesiskā regulējuma kontekstā pastāv ilgtermiņa vajadzība organizēt tādas klasificētas informācijas apmaiņu ar trešo valsti vai starptautisku organizāciju, kura parasti nav klasificēta augstākā līmenī kā RESTREINT UE/EU RESTRICTED, un ja Komisijas Drošības iestāde pēc apspriešanās ar Komisijas drošības ekspertu grupu jo īpaši ir konstatējusi, ka iesaistītajai pusei nav pietiekami attīstītas drošības sistēmas, lai tā varētu noslēgt informācijas drošības nolīgumu, Komisija var nolemt slēgt administratīvu vienošanos ar attiecīgās trešās valsts vai starptautiskās organizācijas iestādēm.

2.   Šādas administratīvas vienošanās parasti slēdz vēstuļu apmaiņas veidā.

3.   Pirms vienošanās noslēgšanas veic novērtējuma apmeklējumu. Komisijas drošības ekspertu grupu informē par novērtējuma apmeklējuma rezultātiem. Taču, ja pastāv ārkārtas iemesli klasificētas informācijas steidzamai apmaiņai, ESKI var nodot, ja tiek darīts viss iespējamais, lai minēto izvērtējuma apmeklējumu veiktu pēc iespējas drīz.

4.   ESKI elektronisku apmaiņu atļauts veikt tikai tad, ja tas ir skaidri noteikts administratīvās vienošanās tekstā.

57. pants

ESKI ārkārtas un ad hoc nodošana

1.   Ja nav noslēgts ne informācijas drošības nolīgums, ne administratīva vienošanās un ja Komisija vai viens no tās dienestiem konstatē, ka Savienības politiskā un tiesiskā regulējuma kontekstā pastāv ārkārtas nepieciešamība nodot ESKI trešai valstij vai starptautiskai organizācijai, Komisijas Drošības iestāde kopā ar attiecīgās trešās valsts vai starptautiskās organizācijas drošības iestādēm pēc iespējas pārbauda, vai tās drošības noteikumi, struktūras un procedūras ir tādas, ka ESKI, ko tai nodos, būs aizsargāta pēc standartiem, kas nav mazāk stingri par šajā lēmumā paredzētajiem.

2.   Lēmumu nodot ESKI attiecīgai trešai valstij vai starptautiskai organizācijai pēc apspriešanās ar Komisijas Drošības ekspertu grupu pieņem Komisija, pamatojoties uz priekšlikumu, ko iesniedz Komisijas loceklis, kas atbild par drošības jautājumiem.

3.   Saskaņā ar Komisijas lēmumu nodot ESKI un tikai ar iepriekšēju rakstisku autora, tostarp tajā ietverto izejmateriālu autoru, piekrišanu, kompetentais Komisijas dienests nosūta attiecīgo informāciju, kurai ir nodošanas marķējums, kas norāda to trešo valsti vai starptautisko organizāciju, kurai tā ir nodota. Pirms vai faktiskās nodošanas laikā attiecīgā trešā puse rakstiski apņemas aizsargāt saņemto ESKI saskaņā ar šajā lēmumā izklāstītajiem pamatprincipiem un minimuma standartiem.

8. NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

58. pants

Iepriekšējā lēmuma aizstāšana

Ar šo lēmumu atceļ un aizstāj Komisijas Lēmumu 2001/844/EK, EOTK, Euratom (14).

59. pants

Klasificēta informācija, kas izveidota pirms šā lēmuma stāšanās spēkā

1.   Visu ESKI, kas klasificēta atbilstīgi Lēmumam 2001/844/EK, EOTK, Euratom turpina aizsargāt saskaņā ar šā lēmuma noteikumiem.

2.   Visu klasificēto informāciju, kas bija Komisijas rīcībā dienā, kad stājās spēkā Komisijas Lēmums 2001/844/EK, EOTK, Euratom, izņemot Euratom klasificēto informāciju:

a)

ja to ir izveidojusi Komisija, turpina uzskatīt par pārklasificētu par RESTREINT UE pēc noklusējuma, ja vien tās autors līdz 2002. gada 31. janvārim nav piešķīris tai citu klasifikāciju un informējis visus attiecīgā dokumenta adresātus;

b)

ja to ir izveidojuši autori ārpus Komisijas, saglabā tās sākotnējo klasifikāciju un tādējādi ar to rīkojas kā ar līdzvērtīga līmeņa ESKI, izņemot, ja autors piekrīt informāciju deklasificēt vai pazemināt tās klasifikācijas līmeni.

60. pants

Īstenošanas noteikumi un drošības paziņojumi

1.   Ja nepieciešams pieņemt šā lēmuma īstenošanas noteikumus, par to, pilnībā ievērojot iekšējo reglamentu, pieņems atsevišķu Komisijas pilnvarojošo lēmumu tam Komisijas loceklim, kas ir atbildīgs par drošības jautājumiem.

2.   Kad saskaņā ar iepriekš minēto Komisijas lēmumu saņemts pilnvarojums, Komisijas loceklis, kas ir atbildīgs par drošības jautājumiem, var izstrādāt drošības paziņojumus, kuros izklāstītas drošības pamatnostādnes un paraugprakse šā lēmuma un tā īstenošanas noteikumu piemērošanas jomā.

3.   Komisija var deleģēt uzdevumus, kas minēti šā panta pirmajā un otrajā punktā, Cilvēkresursu un drošības ĢD ģenerāldirektoram ar atsevišķu deleģēšanas lēmumu, pilnībā ievērojot iekšējo reglamentu.

61. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2015. gada 13. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  Sk. 2004. gada 31. decembra“Arrangement entre le Gouvernement belge et le Parlement européen, le Conseil, la Commission, le Comité économique et social européen, le Comité des régions, la Banque européenne d'investissement en matière de sécurité”, 2007. gada 20. janvāra“Accord de sécurité signé entre la Commission et le Gouvernement luxembourgeois” un 1959. gada 22. jūlija“Accordo tra il Governo italiano e la Commissione europea dell'energia atomica (Euratom) per l'istituzione di un Centro comune di ricerche nucleari di competenza generale”.

(2)  Komisijas 2002. gada 23. janvāra Lēmums 2002/47/EK, EOTK, Euratom, ar ko groza Komisijas reglamentu (OV L 21, 24.1.2002., 23. lpp.).

(3)  Komisijas 2004. gada 7. jūlija Lēmums 2004/563/EK, Euratom par grozījumiem tās reglamentā (OV L 251, 27.7.2004., 9. lpp.).

(4)  1958. gada 31. jūlija Regula (Euratom) Nr. 3 par Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 24. panta piemērošanu (OV 17, 6.10.1958., 406/58. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(7)  Padomes 1983. gada 1. februāra Regula (EEK, Euratom) Nr. 354/83 par Eiropas Ekonomikas kopienas un Eiropas Atomenerģijas kopienas vēsturisko arhīva materiālu nodošanu atklātībai (OV L 43, 15.2.1983., 1. lpp.).

(8)  Komisijas 2015. gada 13. marta Lēmums (ES, Euratom) 2015/443 par drošību Komisijā (sk. šā Oficiālā Vēstneša 41. lpp.).

(9)  Padomes 1968. gada 29. februāra Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68, ar ko nosaka Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību un nosaka pagaidu pasākumus, kas piemērojami Komisijas ierēdņiem (Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība) (OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.).

(10)  Padomes 2003. gada 22. septembra Regula (EK, Euratom) Nr. 1700/2003, ar kuru groza Regulu (EEK, Euratom) Nr. 354/83 par Eiropas Ekonomikas kopienas un Eiropas Atomenerģijas kopienas vēsturisko arhīva materiālu nodošanu atklātībai (OV L 243, 27.9.2003., 1. lpp.).

(11)  C (2006) 3602 (2006. gada 16. augusts) par informācijas sistēmu drošību, ko izmanto Eiropas Komisija.

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regula (ES) Nr. 512/2014, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 912/2010, ar ko izveido Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) aģentūru (OV L 150, 20.5.2014., 72. lpp.).

(13)  Padomes 2002. gada 25. jūnija Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.).

(14)  Komisijas 2001. gada 29. novembra Lēmums 2001/844/EK, EOTK, Euratom, ar ko groza tās iekšējo reglamentu (OV L 317, 3.12.2001., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

DROŠĪBAS KLASIFIKĀCIJU ATBILSTĪBA

ES

TRES SECRET UE/EU TOP SECRET

SECRET UE/EU SECRET,

CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL,

RESTREINT UE/EU RESTRICTED,

Euratom

EURA TOP SECRET

EURA SECRET

EURA CONFIDENTIAL

EURA RESTRICTED

Beļģija

Très Secret (Loi 11.12.1998.)

Zeer Geheim (Wet 11.12.1998.).

Secret (Loi 11.12.1998.)

Geheim (Wet 11.12.1998.).

Confidentiel (Loi 11.12.1998.)

Vertrouwelijk (Wet 11.12.1998.).

zemsvītras (1) piezīme

Bulgārija

Cтpoгo ceкретно

Ceкретно

Поверително

За служебно ползване

Čehijas Republika

Přísně tajné

Tajné

Důvěrné

Vyhrazené

Dānija

Yderst hemmeligt

Hemmeligt

Fortroligt

Til tjenestebrug

Vācija

Streng geheim

Geheim

VS (2) – Vertraulich

VS – Nur für den Dienstgebrauch

Igaunija

Täiesti salajane

Salajane

Konfidentsiaalne

Piiratud

Īrija

Top Secret

Secret

Confidential

Restricted

Grieķija

Άκρως Απόρρητο

Abr: ΑΑΠ

Απόρρητο

Abr: (ΑΠ)

Εμπιστευτικό

Αbr: (ΕΜ)

Περιορισμένης Χρήσης

Abr: (ΠΧ)

Spānija

Secreto

Reservado

Confidencial

Difusión Limitada

Francija

Très Secret Défense

Secret Défense

Confidentiel Défense

zemsvītras (3) piezīme |

Horvātija

VRLO TAJNO

TAJNO

POVJERLJIVO

OGRANIČENO

Itālija

Segretissimo

Segreto

Riservatissimo

Riservato

Kipra

Άκρως Απόρρητο

Αbr: (ΑΑΠ)

Απόρρητο

Αbr: (ΑΠ)

Εμπιστευτικό

Αbr: (ΕΜ)

Περιορισμένης Χρήσης

Αbr: (ΠΧ)

Latvija

Sevišķi slepeni

Slepeni

Konfidenciāli

Dienesta vajadzībām

Lietuva

Visiškai slaptai

Slaptai

Konfidencialiai

Riboto naudojimo

Luksemburga

Très Secret Lux

Secret Lux

Confidentiel Lux

Restreint Lux

Ungārija

“Szigorúan titkos!”

“Titkos!”

“Bizalmas!”

“Korlátozott terjesztésű!”

Malta

L-Ogħla Segretezza

Sigriet

Kunfidenzjali

Ristrett

Nīderlande

Stg. ZEER GEHEIM

Stg. GEHEIM

Stg. CONFIDENTIEEL

Dep. VERTROUWELIJK

Austrija

Streng Geheim

Geheim

Vertraulich

Eingeschränkt

Polija

Ściśle Tajne

Tajne

Poufne

Zastrzeżone

Portugāle

Muito Secreto

Secreto

Confidencial

Reservado

Rumānija

Strict secret de importanță deosebită

Strict secret

Secret

Secret de serviciu

Slovēnija

Strogo tajno

Tajno

Zaupno

Interno

Slovākija

Prísne tajné

Tajné

Dôverné

Vyhradené

Somija

ERITTÄIN SALAINEN

YTTERST HEMLIG

SALAINEN

HEMLIG

LUOTTAMUKSELLINEN

KONFIDENTIELL

KÄYTTÖ RAJOITETTU

BEGRÄNSAD TILLGÅNG

Zviedrija (4)

HEMLIG/TOP SECRET

HEMLIG AV SYNNERLIG BETYDELSE FÖR RIKETS SÄKERHET

HEMLIG/SECRET

HEMLIG

HEMLIG/CONFIDENTIAL

HEMLIG

HEMLIG/RESTRICTED

HEMLIG

Apvienotā Karaliste

UK TOP SECRET

UK SECRET

Ekvivalenta nav (5)

UK OFFICIAL – SENSITIVE


(1)  “Diffusion Restreinte/Beperkte Verspreiding” Beļģijā nav drošības klasifikācija. Beļģija ar “RESTREINT UE/EU RESTRICTED” informāciju rīkojas un to aizsargā tikpat stingri, kā noteikts Eiropas Savienības Padomes drošības noteikumu standartos un procedūrās.

(2)  Vācija – VS = “Verschlusssache”.

(3)  Francija savā valsts sistēmā nelieto klasifikāciju “RESTREINT”. Francija ar “RESTREINT UE/EU RESTRICTED” informāciju rīkojas un to aizsargā tikpat stingri, kā noteikts Eiropas Savienības Padomes drošības noteikumu standartos un procedūrās.

(4)  Zviedrija – drošības klasifikācijas marķējumu augšējā rindā izmanto aizsardzības iestādes un marķējumu apakšējā rindā – pārējās iestādes.

(5)  Apvienotā Karaliste ar ESKI, kas marķēta kā “CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL” rīkojas un aizsargā to saskaņā ar drošības aizsardzības prasībām, ko piemēro “UK SECRET”.


II PIELIKUMS

AKRONĪMU SARAKSTS

Akronīms

Nozīme

KI

Kriptogrāfijas iestāde

KAI

Kriptogrāfijas apstiprināšanas iestāde

CCTV

Slēgta tīkla televīzijas kameras

KII

Kriptogrāfijas izplatīšanas iestāde

KIS

Komunikācijas un informācijas sistēmas, kurās rīkojas ar ESKI

IDI

Izraudzītā drošības iestāde

ESKI

ES klasificēta informācija

IDP

Iestādes drošības pielaide

IA

Informācijas aizsardzība

IAA

Informācijas aizsardzības iestāde

IAS

Ielaušanās atklāšanas sistēma

IT

Informācijas tehnoloģija

LSO

Vietējais drošības speciālists

VDI

Valsts drošības iestāde

PDP

Personāla drošības pielaide

PDPA

Personāla drošības pielaides apliecība

PDI

Programmas/projekta drošības instrukcijas

RK

Reģistra kontrolieris

DAI

Drošības akreditācijas iestāde

DAV

Drošības aspektu vēstule

DKK

Drošības klasifikācijas rokasgrāmata

SecOPs

Drošības darba procedūras

TI

TEMPEST iestāde

LESD

Līgums par Eiropas Savienības darbību


III PIELIKUMS

VALSTS DROŠĪBAS IESTĀŽU SARAKSTS

BEĻĢIJA

Autorité nationale de Sécurité

SPF Affaires étrangères, Commerce extérieur et Coopération au Développement

15, rue des Petits Carmes

BE-1000 Bruxelles

Sekretariāta tālr.: +32 25014542

Fakss: +32 25014596

E-pasts: nvo-ans@diplobel.fed.be

BULGĀRIJA

State Commission on Information Security

(Informācijas drošības valsts komisija)

90 Cherkovna Str.

1505 Sofia

Tālr.: +359 29333600

Fakss: +359 29873750

E-pasts: dksi@government.bg

Tīmekļa vietne: www.dksi.bg

ČEHIJAS REPUBLIKA

Národní bezpečnostní úřad

(Valsts drošības iestāde)

Na Popelce 2/16

150 06 Praha 56

Tālr.: +420 257283335

Fakss: +420 257283110

E-pasts: czech.nsa@nbu.cz

Tīmekļa vietne: www.nbu.cz

DĀNIJA

Politiets Efterretningstjeneste

(Dānijas Drošības izlūkošanas dienests)

Klausdalsbrovej 1

2860 Søborg

Tālr.: +45 33148888

Fakss: +45 33430190

Forsvarets Efterretningstjeneste

(Dānijas Aizsardzības izlūkošanas dienests)

Kastellet 30

2100 Copenhagen Ø

Tālr.: +45 33325566

Fakss: +45 33931320

VĀCIJA

Bundesministerium des Innern

Referat ÖS III 3

Alt-Moabit 101 D

11014 Berlin

Tālr.: +49 30186810

Fakss: +49 30186811441

E-pasts: oesIII3@bmi.bund.de

IGAUNIJA

National Security Authority Department

(Valsts drošības iestādes departaments)

Estonian Ministry of Defence

(Igaunijas Aizsardzības ministrija)

Sakala 1

15094 Tallinn

Tālr.: +372 7170113 0019, +372 7170117

Fakss: +372 7170213

E-pasts: nsa@mod.gov.ee

GRIEĶIJA

Γενικό Επιτελείο Εθνικής Άμυνας (ΓΕΕΘΑ)

Διακλαδική Διεύθυνση Στρατιωτικών Πληροφοριών (ΔΔΣΠ)

Διεύθυνση Ασφαλείας και Αντιπληροφοριών

ΣΤΓ 1020 -Χολαργός (Αθήνα)

Ελλάδα

Tālr.: +30 2106572045 (ώρες γραφείου)

+ 30 2106572009 (ώρες γραφείου)

Fakss: +30 2106536279 + 30 2106577612

Hellenic National Defence General Staff (HNDGS)

(Grieķijas valsts aizsardzības ģenerālštābs)

Military Intelligence Sectoral Directorate

(Militāro izlūkdatu nozares direktorāts)

Security Counterintelligence Directorate

(Drošības pretizlūkošanas direktorāts)

GR-STG 1020 Holargos – Athens

Tālr.: +30 2106572045

+ 30 2106572009

Fakss: +30 2106536279, +30 2106577612

SPĀNIJA

Autoridad Nacional de Seguridad

Oficina Nacional de Seguridad

Avenida Padre Huidobro s/n

28023 Madrid

Tālr.: +34 913725000

Fakss: +34 913725808

E-pasts: nsa-sp@areatec.com

FRANCIJA

Secrétariat général de la défense et de la sécurité nationale

Sous-direction Protection du secret (SGDSN/PSD)

51 Boulevard de la Tour-Maubourg

75700 Paris 07 SP

Tālr.: +33 171758177

Fakss: + 33 171758200

HORVĀTIJA

Office of the National Security Council

(Valsts drošības padomes birojs)

Croatian NSA

Jurjevska 34

10000 Zagreb

Croatia

Tālr.: +385 14681222

Fakss: + 385 14686049

Tīmekļa vietne: www.uvns.hr

ĪRIJA

National Security Authority

Department of Foreign Affairs

76 – 78 Harcourt Street

Dublin 2

Tālr.: +353 14780822

Fakss: +353 14082959

ITĀLIJA

Presidenza del Consiglio dei Ministri

D.I.S. – U.C.Se.

Via di Santa Susanna, 15

00187 Roma

Tālr.: +39 0661174266

Fakss: +39 064885273

KIPRA

ΥΠΟΥΡΓΕΙΟ ΑΜΥΝΑΣ

ΣΤΡΑΤΙΩΤΙΚΟ ΕΠΙΤΕΛΕΙΟ ΤΟΥ ΥΠΟΥΡΓΟΥ

Εθνική Αρχή Ασφάλειας (ΕΑΑ)

Υπουργείο Άμυνας

Λεωφόρος Εμμανουήλ Ροΐδη 4

1432 Λευκωσία, Κύπρος

Tālr.: +357 22807569, +357 22807643,

+357 22807764

Fakss: +357 22302351

Ministry of Defence (Aizsardzības ministrija)

Minister's Military Staff (Ministra militārais štābs)

National Security Authority (NSA) (Valsts drošības iestāde)

4 Emanuel Roidi street

1432 Nicosia

Tālr.: +357 22807569, +357 22807643,

+357 22807764

Fakss: +357 22302351

E-pasts: cynsa@mod.gov.cy

LATVIJA

Valsts Drošības iestāde (National Security Authority)

Latvijas Republikas Satversmes aizsardzības birojs (Constitution Protection Bureau of the Republic of Latvia)

P.O. Box 286

LV-1001 Riga

Tālr.: +371 67025418

Fakss: +371 67025454

E-pasts: ndi@sab.gov.lv

LIETUVA

Lietuvos Respublikos paslapčių apsaugos koordinavimo komisija

(Lietuvas Republikas Noslēpumu aizsardzības koordinācijas Komisija Valsts Drošības iestāde)

Gedimino 40/1

LT-01110 Vilnius

Tālr.: +370 706 66701, +370 706 66702

Fakss: +370 706 66700

E-pasts: nsa@vsd.lt

LUKSEMBURGA

Autorité nationale de Sécurité

Boîte postale 2379

1023 Luxembourg

Tālr.: +352 24782210 central

+ 352 24782253 direct

Fakss: +352 24782243

UNGĀRIJA

Nemzeti Biztonsági Felügyelet

Ungārijas Valsts drošības iestāde

H-1024 Budapest, Szilágyi Erzsébet fasor 11/B

Tālr.: +36 (1) 7952303

Fakss: +36 (1) 7950344

Pasta adrese:

H-1357 Budapest, PO Box 2

E-pasts: nbf@nbf.hu

Tīmekļa vietne: www.nbf.hu

MALTA

Ministry for Home Affairs and National Security

(Iekšlietu un valsts drošības ministrija)

P.O. Box 146

MT-Valletta

Tālr.: +356 21249844

Fakss: +356 25695321

NĪDERLANDE

Ministerie van Binnenlandse Zaken en Koninkrijksrelaties

Postbus 20010

2500 EA Den Haag

Tālr.: +31 703204400

Fakss: +31 703200733

Ministerie van Defensie

Beveiligingsautoriteit

Postbus 20701

2500 ES Den Haag

Tālr.: +31 703187060

Fakss: +31 703187522

AUSTRIJA

Informationssicherheitskommission

Bundeskanzleramt

Ballhausplatz 2

1014 Wien

Tālr.: +43 1531152594

Fakss: +43 1531152615

E-pasts: ISK@bka.gv.at

POLIJA

Agencja Bezpieczeństwa Wewnętrznego – ABW

(Iekšējās drošības aģentūra)

2A Rakowiecka St.

00-993 Warszawa

Tālr.: +48 22 58 57 944

Fakss: +48 22 58 57 443

E-pasts: nsa@abw.gov.pl

Tīmekļa vietne: www.abw.gov.pl

PORTUGĀLE

Presidência do Conselho de Ministros

Autoridade Nacional de Segurança

Rua da Junqueira, 69

1300-342 Lisboa

Tālr.: +351 213031710

Fakss: +351 213031711

RUMĀNIJA

Oficiul Registrului Național al Informațiilor Secrete de Stat

(Rumānijas VDI – ORNISS Klasificētas informācijas valsts reģistra birojs)

4 Mures Street

012275 Bucharest

Tālr.: +40 212245830

Fakss: +40 212240714

E-pasts: nsa.romania@nsa.ro

Tīmekļa vietne: www.orniss.ro

SLOVĒNIJA

Urad Vlade RS za varovanje tajnih podatkov

Gregorčičeva 27

1000 Ljubljana

Tālr.: +386 14781390

Fakss: +386 14781399

E-pasts: gp.uvtp@gov.si

SLOVĀKIJA

Národný bezpečnostný úrad

(Valsts drošības iestāde)

Budatínska 30 P.O.

P.O. Box 16

850 07 Bratislava

Tālr.: +421 268692314

Fakss: +421 263824005

Tīmekļa vietne: www.nbusr.sk

SOMIJA

National Security Authority (Valsts Drošības iestāde)

Ministry for Foreign Affairs (Ārlietu ministrija)

P.O. Box 453

FI-00023 Government

Tālr.: 16055890

Fakss: +358 916055140

E-pasts: NSA@formin.fi

ZVIEDRIJA

Utrikesdepartementet

(Ārlietu ministrija)

SSSB

SE-103 39 Stockholm

Tālr.: +46 84051000

Fakss: +46 87231176

E-pasts: ud-nsa@foreign.ministry.se

APVIENOTĀ KARALISTE

UK National Security Authority

Room 335, 3rd Floor

70 Whitehall

London

SW1A 2AS

Tālr. Nr. 1: +44 2072765649

Tālr. Nr. 2: +44 2072765497

Fakss: +44 2072765651

E-pasts: UK-NSA@cabinet-office.x.gsi.gov.uk