15.12.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 347/1

(1)

Ar Regulu (ES) Nr. 531/2012 ievieš regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu atsevišķas pārdošanas jēdzienu. Pirmkārt, Regulas (ES) Nr. 531/2012 4. panta 1. punkts paredz, ka iekšzemes pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums nodrošināt saviem klientiem iespēju piekļūt regulētiem balss, SMS un datu viesabonēšanas pakalpojumiem, kurus komplektā sniedz jebkurš alternatīvais viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs. Turklāt 4. panta 1. punkta noteikumi par regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu atsevišķu pārdošanu paredz iekšzemes un viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem prasību neliegt viesabonentiem piekļuvi regulētiem datu viesabonēšanas pakalpojumiem, ko alternatīvais viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs sniedz tieši apmeklētajā sakaru tīklā.

(2)

Lai nodrošinātu, ka mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu atsevišķa pārdošana visā Savienībā tiek ieviesta saskaņoti un vienlaicīgi, Regula (ES) Nr. 531/2012 paredz, ka Komisijai, izmantojot īstenošanas aktus, jāpieņem sīki izstrādāti noteikumi par pienākumu sniegt viesabonentiem informāciju par iespēju izvēlēties alternatīvu viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēju un attiecībā uz regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu atsevišķas pārdošanas ieviešanas tehnisku risinājumu.

(3)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 531/2012 5. panta 4. punktu regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu atsevišķas pārdošanas ieviešanas tehniskajā risinājumā var apvienot vienu vai vairākas tehniskās modalitātes, lai izpildītu visus Regulas (ES) Nr. 531/2012 5. panta 3. punktā izklāstītos kritērijus. Tāpēc, ja tikai viena tehniskā modalitāte nenodrošinātu visu šo kritēriju izpildi, būtu jāievieš vairākas tehniskās modalitātes. Šajā regulā būtu jānosaka sīki izstrādāti noteikumi par šo tehnisko risinājumu, un tajos jāietver prasības, ka iekšzemes pakalpojumu sniedzējiem saistībā ar katru tehnisko modalitāti jānodrošina sakaru tīkla elementi un jāsniedz pakalpojumi ar mērķi nodrošināt piekļuvi šīm iekārtām, lai alternatīvie viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji varētu piedāvāt atsevišķi sniegtus viesabonēšanas pakalpojumus un lai būtu iespējams pāriet no līdzšinējā viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja pie jauna viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja.

(4)

Tehniskajam risinājumam līdztekus būtu jārada iespēja īstenot Regulas (ES) Nr. 531/2012 4. panta 1. punktā minētās prasības. Tas nozīmē, ka tehniskajam risinājumam būtu gan jānodrošina klientiem iespēja piekļūt regulētiem balss, SMS un datu viesabonēšanas pakalpojumiem, kurus komplektā sniedz jebkurš alternatīvais viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs, gan jānodrošina tas, lai iekšzemes pakalpojumu sniedzēji un viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji izpildītu prasību neliegt klientiem piekļūt regulētiem datu viesabonēšanas pakalpojumiem, ko alternatīvais viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs sniedz tieši apmeklētajā sakaru tīklā.

(5)

Šobrīd visus mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumus kopā ar iekšzemes mobilo sakaru pakalpojumiem sniedz iekšzemes pakalpojumu sniedzējs. Regula (ES) Nr. 531/2012 paredz viesabonentiem iespēju izvēlēties alternatīvu viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēju tādu regulētu viesabonēšanas pakalpojumu saņemšanai, kurus sniedz komplektā, un šos viesabonēšanas pakalpojumus iegādāties atsevišķi no iekšzemes mobilo sakaru pakalpojumiem. Šajā aspektā viesabonents ar alternatīvo viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēju noslēdz līgumu par šo pakalpojumu sniegšanu.

(6)

Ir vairākas tehniskās modalitātes, kas paredzētas, lai ieviestu viesabonēšanas pakalpojumu atsevišķu pārdošanu komplektā, tostarp duālā starptautiskā mobilo sakaru abonenta identitāte (duālā IMSI) (divas atšķirīgas IMSI vienā SIM kartē) un viena IMSI (viena IMSI, kuru kopīgi izmanto iekšzemes un viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji). Duālās IMSI tehniskās modalitātes pamatā ir viesabonenta SIM kartē ietverts otrs profils, ko alternatīvais viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs var izmantot regulētu viesabonēšanas pakalpojumu pārdošanai, kamēr pirmo profilu joprojām izmanto iekšzemes pakalpojumu sniedzējs, lai sniegtu iekšzemes pakalpojumus un, iespējams, neregulētus viesabonēšanas pakalpojumus. Vienas IMSI tehniskās modalitātes ietvaros atsevišķi sniegtos viesabonēšanas pakalpojumus tehniski joprojām sniedz iekšzemes pakalpojumu sniedzējs, kas ir mobilo sakaru saimniektīkla operators alternatīvajam viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam. Vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumus atsevišķi nodrošina alternatīvajam viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam, kurš veic pakalpojumu tālākpārdošanu viesabonentam mazumtirdzniecības līmenī. Šā procesa visvienkāršākais variants ir vienkārša tālākpārdošana. Turklāt vienkāršas tālākpārdošanas modalitāti vairākos veidos var uzlabot, lai sniegtu alternatīvajam viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam iespēju noteikt, kuru apmeklēto sakaru tīklu pakalpojumus vēlams izmantot, un iegūt atlaidi par vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumiem, kurus tas iegādājies no mobilo sakaru saimniektīkla operatora, pamatojoties uz vairumtirdzniecības līgumiem ar apmeklēto sakaru tīklu operatoriem vai vairumtirdzniecības apvienībām.

(7)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 531/2012 5. panta 1. punktu piekļuve sakaru tīkla elementiem un pakalpojumiem, kas ir vajadzīgi, lai varētu atsevišķi pārdot regulētus mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumus, būtu jānodrošina bez maksas. Tādējādi 5. panta 1. punkts neattiecas uz cenas noteikšanu jebkādiem papildpakalpojumiem, kuri pārsniedz to, kas ir vajadzīgs regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu atsevišķai pārdošanai. Piekļuve iekārtām un atbalsta pakalpojumiem, lai veiktu regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu atsevišķu pārdošanu, ietver piekļuvi iekārtām un pakalpojumiem, kas vajadzīgi klienta pārejas procesa veikšanai.

(8)

Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestāde (BEREC) ir sagatavojusi ekspertu novērtējumu par viesabonēšanas pakalpojumu atsevišķas sniegšanas ieviešanas risinājumiem (2). BEREC uzskata, ka, lai ieviestu duālās IMSI modalitāti, būtu jāiegulda liels darbs izstrādes un standartizācijas jomā, un lēš, ka ieviešanas izmaksas radītu ievērojamas mazumtirdzniecības cenām pieskaitāmās izmaksas. Ņemot vērā, ka šīs tehniskās modalitātes ieviešanas priekšnoteikums ir pašreiz izmantoto SIM karšu pielāgošana, lai tajās iekļautu duālās IMSI funkcionalitāti, duālās IMSI tehniskā modalitāte nav izmaksu ziņā efektīvs un patērētājiem ērts risinājums regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu atsevišķas pārdošanas ieviešanai.

(9)

Regulas (ES) Nr. 531/2012 5. panta 3. punktā noteikto kritēriju kontekstā piemērotāka savukārt šķiet vienas IMSI tehniskā modalitāte. Pirmkārt, visas izvirzītās tehniskās modalitātes, tostarp vienas IMSI tehnisko modalitāti, var ieviest tā, lai tiktu ievēroti 5. panta 3. punktā noteiktie h), i), j) un k) kritēriji. Otrkārt, vienas IMSI modalitāte ir patērētājiem un lietotājiem ērts risinājums, jo tādā gadījumā viesabonēšanas pakalpojumi tehniski tiktu sniegti tāpat kā līdz šim, tāpēc ir paredzams, ka lietotāji saņemtu pakalpojumus tikpat netraucēti kā līdz šim. Treškārt, vienas IMSI ieviešanas izmaksas ir mazākas nekā duālās IMSI ieviešanas izmaksas, turklāt, lai to ieviestu, nav jāiegulda liels darbs standartizācijas jomā. BEREC arī uzskata, ka vienas IMSI ieviešanas procesā nav paredzami grūti pārvarami posmi.

(10)

Vienas IMSI tehniskās modalitātes efektivitāti konkurences aspektā varētu vēl uzlabot, sniedzot alternatīvo viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem iespēju novirzīt viesabonēšanas datu plūsmu uz konkrētu apmeklēto sakaru tīklu pēc šo pakalpojumu sniedzēju izvēles. Tomēr datu plūsmas novirzīšanas sistēmas ieviešana, lai iegūtu uzlabotu vienas IMSI tehnisko modalitāti, būtu pamatota tikai tad, ja ieviešanas izmaksas būtu proporcionālas paredzamajām priekšrocībām konkurences aspektā. Līdz šim nav pierādījumu, ka līdz 2014. gada 1. jūlijam par samērīgām izmaksām varētu ieviest vajadzīgo datu plūsmas novirzīšanas sistēmu, lai iegūtu uzlabotu vienas IMSI tehnisko modalitāti. Tāpēc šobrīd vienas IMSI tehniskā modalitāte viesabonēšanas pakalpojumu tālākpārdošanas formā ir uzskatāma par pietiekamu, lai panāktu atbilstību visiem 5. panta 3. punktā noteiktajiem kritērijiem, izņemot b) un e) kritēriju, kas tiktu izpildīti tikai daļēji.

(11)

Ne duālās IMSI tehniskā modalitāte, ne vienas IMSI tehniskā modalitāte vai tās uzlabotās versijas neatbilst visiem Regulas (ES) Nr. 531/2012 5. panta 3. punktā noteiktajiem kritērijiem. Konkrētāk, neviena no šīm modalitātēm nesniedz iespēju īstenot iekšzemes un viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem noteikto prasību neliegt klientiem piekļūt regulētiem datu viesabonēšanas pakalpojumiem, ko alternatīvais viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs sniedz tieši apmeklētajā sakaru tīklā. Tomēr vismaz vienai no tehniskā risinājuma tehniskajām modalitātēm ir jāsniedz iespēja īstenot šo prasību kā vienu no minētās regulas 4. panta 1. punktā noteiktajām prasībām.

(12)

Pašreizējais vietējo sakaru tīklu īstenojums un konfigurācija neļauj sniegt šādus vietējus datu viesabonēšanas pakalpojumus. Tāpēc ir nepieciešama vēl viena tehniskā modalitāte, lai izpildītu Regulā (ES) Nr. 531/2012 noteikto prasību. Lai nošķirtu vietējos datu viesabonēšanas pakalpojumus no iekšzemes pakalpojumu komplekta, apmeklēto sakaru tīklu operatoriem nevajadzētu liegt ne vien viesabonenta datu plūsmas tehnisku apstrādi, bet arī pakalpojuma sniegšanu mazumtirdzniecības līmenī.

(13)

No otras puses, vienas IMSI tehniskā modalitāte nerada iespēju sniegt konkurētspējīgus pakalpojumus visās patērētāju pieprasījuma kategorijās, piemēram, intensīvas datu pakalpojumu lietošanas kategorijā. Tā kā datu viesabonēšanas pakalpojumu vairumtirdzniecības tarifu ierobežojumi nav cieši saistīti ar izmaksām un pēc 2014. gada nesamazināsies, lai gan ir gaidāms, ka samazināsies vairumtirdzniecības izmaksas, nešķiet reālistiski, ka alternatīvie viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji, kuriem nākas izmantot vairumtirdzniecības datu viesabonēšanas pakalpojumus, aktīviem datu pakalpojumu lietotājiem varētu piedāvāt mazumtirdzniecības datu viesabonēšanas pakalpojumus par pievilcīgām cenām salīdzinājumā ar iekšzemes mobilo sakaru datu pakalpojumu cenu līmeni. Savukārt tehniskā modalitāte, ar ko īsteno iekšzemes un viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem noteikto prasību neliegt klientiem piekļūt regulētiem datu viesabonēšanas pakalpojumiem, kurus alternatīvais viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs sniedz tieši apmeklētajā sakaru tīklā, alternatīvajiem viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem rada iespēju sniegt vietējos datu viesabonēšanas pakalpojumus, t. i., datu viesabonēšanas pakalpojumus, neizmantojot vairumtirdzniecības datu viesabonēšanas pakalpojumus.

(14)

Mazumtirdzniecības datu viesabonēšanas pakalpojumus šobrīd sniedz iekšzemes pakalpojumu sniedzēji, kas slēdz vairumtirdzniecības līgumus ar apmeklēto sakaru tīklu operatoriem. Viesabonēšanas datu pakalpojumu datu plūsmu pārraida un uztver, izmantojot apmeklētā sakaru tīkla operatora radio piekļuves tīklu, un maršrutē no apmeklētā sakaru tīkla uz vietējo sakaru tīklu un otrādi. Vietējā sakaru tīkla operators nodrošina interneta savienojumu un iekasē no viesabonenta maksu par datu viesabonēšanas pakalpojumu. Pašreizējie GSM/GPRS, EDGE un UMTS standarti jau sniedz apmeklētā sakaru tīkla operatoram iespēju tehniski apstrādāt datu viesabonēšanas pakalpojumu datu plūsmu un nodrošināt interneta savienojumu bez vajadzības veikt maršrutēšanu starp vietējo sakaru tīklu un apmeklēto sakaru tīklu. Tomēr saskaņā ar nozares pašreizējo praksi vietējā sakaru tīkla operators joprojām iekasē no klienta maksu par datu viesabonēšanas pakalpojumu un apmeklētā sakaru tīkla operators sniedz vietējā sakaru tīkla operatoram datu plūsmas apstrādes pakalpojumus kā vairumtirdzniecības pakalpojumus.

(15)

Prasību neliegt viesabonentiem saņemt vietējos datu viesabonēšanas pakalpojumus var izpildīt vairākos veidos. Galvenie priekšnoteikumi tās izpildei ir ieviest un aktivizēt datu pakalpojumu viesabonēšanas datu plūsmas apstrādi apmeklētajā tīklā un nenovērst apmeklētā sakaru tīkla manuālu vai automātisku izvēli. Iespējami uzlabojumi ietver datu plūsmas novirzīšanas elementu pielāgošanu, lai nepārtrauktu aktīvu vietējo datu viesabonēšanas pakalpojumu sesiju, un īpašu iekārtu ieviešanu, lai palīdzētu viesabonentiem izvēlēties kādu no apmeklētajiem tīkliem vai nodrošinātu apmeklēto tīklu automātisku izvēli. Šādiem priekšnoteikumiem vajadzētu ļaut attīstīt dažādus uzņēmējdarbības modeļus vietējo datu viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanai īstermiņā vai ilgtermiņā.

(16)

Īstermiņa vietējo datu viesabonēšanas pakalpojumu gadījumā viesabonents var izvēlēties saņemt mazumtirdzniecības datu viesabonēšanas pakalpojumus tieši no kāda vietējā mobilo sakaru tīkla operatora, ja apmeklētajā valstī šāds pakalpojums tiek piedāvāts un ja starp apmeklētās valsts sakaru tīkla operatoru un vietējā sakaru tīkla operatoru ir noslēgts viesabonēšanas līgums. Šā pakalpojuma pagaidu raksturs nozīmē, ka nepastāv tīkla vai termināliekārtas pastāvīga konfigurācija, tāpēc, tiklīdz vietējie datu viesabonēšanas pakalpojumi vairs netiek izmantoti, atjaunojas sākotnējais viesabonēšanas režīms. No klienta viedokļa šāda veida pakalpojumi līdzinātos bezvadu lokālo tīklu – piemēram, WiFi – pakalpojumiem, ko šobrīd, atrodoties ārvalstīs, izmanto daudzi klēpjdatoru, viedtālruņu vai planšetdatoru lietotāji. Balss pakalpojumus, SMS pakalpojumus un citus saistītus viesabonēšanas pakalpojumus, kā parasti, sniegtu vietējā sakaru tīkla operators, izņemot gadījumus, kad viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs apmeklētajā tīklā piedāvā arī šos pakalpojumus.

(17)

Ilgtermiņa vietējo datu viesabonēšanas pakalpojumu gadījumā viesabonents noslēgtu līgumu ar vietējo datu viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēju, nevis ar viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēju, izmantojot vietējo tīklu. Šādā gadījumā alternatīvais viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs, piemēram, mobilo sakaru tīkla operators vai pakalpojumu tālākpārdevējs, viesabonentiem ilgtermiņā sniegtu vietējos datu viesabonēšanas pakalpojumus un nepieciešamo tehnisko palīdzību (nodrošinot īpašas lietojumprogrammas vai tamlīdzīgu palīdzību) vienā vai vairākās valstīs, izmantojot savu tīkla pārklājumu un/vai MSTO ekspluatētu tīklu pārklājumu, par ko katrā valstī būtu noslēgti tālākpārdošanas līgumi.

(18)

Visvienkāršākie komerciālie piedāvājumi, iespējams, var nenodrošināt pietiekamu lietošanas ērtumu, piemēram, paredzot, ka viesabonentam jāmaina termināļa iestatījumi vai ar SMS jānosūta kods, lai aktivizētu pakalpojumu un izvēlētos apmeklēto tīklu, tomēr ir paredzams, ka atkarībā no pakalpojuma popularitātes vietējo datu viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji, termināļu un lietojumprogrammu nodrošinātāji vai citas iesaistītās personas izstrādās tirgum atbilstošus risinājumus, ko būs ērtāk lietot. Tiek uzskatīts, ka vietējos datu viesabonēšanas pakalpojumus ir ērti lietot elastības dēļ – acumirklī var izvēlēties vietējo datu viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēju vai atteikties no tā. Vietējie datu viesabonēšanas pakalpojumi ļauj alternatīvajiem viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem izmantot savus infrastruktūras resursus un komerclīgumus par datu viesabonēšanu, piemēram, vienojoties par tālākpārdošanu vai ilgtermiņa vietējo datu viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanu vairākās valstīs. Saskaņā ar BEREC vietējos datu viesabonēšanas pakalpojumus var ieviest diezgan ātri un tie ir izmaksu ziņā efektīvi, jo vairums izmaksu rodas alternatīvajiem pakalpojumu sniedzējiem proporcionāli vietējo datu viesabonēšanas pakalpojumu faktiskajai ieviešanai. Sadarbspējas līmenis ir augsts, jo jau pastāv standarti datu plūsmas apstrādei apmeklētajā tīklā. Tāpēc tehniskā modalitāte, kas nodrošina piekļuvi vietējiem datu viesabonēšanas pakalpojumiem, atbilst visiem Regulas (ES) Nr. 531/2012 5. panta 3. punkta kritērijiem, izņemot b) un e) kritēriju, kas tiek izpildīti tikai daļēji.

(19)

Tehniskā modalitāte, kas nodrošina piekļuvi vietējiem datu viesabonēšanas pakalpojumiem, nodrošina piekļuvi tikai datu viesabonēšanas pakalpojumiem. Tāpēc tā pilnībā neatbilst Regulas (ES) Nr. 531/2012 5. panta 3. punkta e) kritērijam. Turklāt šī tehniskā modalitāte arī pilnībā neatbilst b) kritērijam, jo ir paredzams, ka piekļuve vietējiem datu viesabonēšanas pakalpojumiem ieinteresēs tikai datu pakalpojumu lietotājus.

(20)

Tehniskais risinājums, kas ietver abas tehniskās modalitātes – respektīvi, vienas IMSI tehnisko modalitāti, kas ieviesta kā viesabonēšanas pakalpojumu tālākpārdošanas pakalpojums, un tehnisko modalitāti, kas nodrošina piekļuvi vietējiem datu viesabonēšanas pakalpojumiem apmeklētā tīklā, –, atbilst visiem Regulas (ES) Nr. 531/2012 5. panta 3. punkta kritērijiem. Lai gan ne vienas IMSI tehniskā modalitāte, ne tehniskā modalitāte, kas nodrošina piekļuvi vietējiem datu viesabonēšanas pakalpojumiem, atsevišķi neatbilst b) un e) kritērijam, tās viena otru papildina un minētajiem kritērijiem atbilst tikai abas kopā.

(21)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 531/2012 4. panta 2. punktu pāreja no viena viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja pie otra ir jāveic bez nepamatotas kavēšanās un katrā gadījumā pēc iespējas īsākā laikposmā atkarībā no tā, kurš tehniskais risinājums būs izraudzīts regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu atsevišķas pārdošanas ieviešanai. Attiecībā uz vienas IMSI tehnisko modalitāti, piemēram, iekšzemes pakalpojumu sniedzēja maiņu, pēc līguma noslēgšanas ar alternatīvo viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēju nav vajadzīga nekāda papildu mijiedarbība ar lietotāju. Šī tehniskā modalitāte ļauj pāreju veikt līdzīgā laikposmā kā pāreju no viena iekšzemes pakalpojumu sniedzēja pie cita – vienas darbadienas laikā. Tāpēc vienas IMSI tehniskās modalitātes gadījumā būtu jāuzskata, ka laikposms pārejai pie alternatīvā viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja un otrādi ietver nepamatotu aizkavēšanos, ja tas pārsniedz pārejas laikposmu iekšzemes pakalpojumu sniedzēju gadījumā, jo nav nekādu tehnisku iemeslu tam, lai šī pāreja noritētu ilgāk nekā salīdzināma pāreja iekšzemes pakalpojumu sniedzēju gadījumā. Attiecībā uz tehnisko modalitāti, kas nodrošina piekļuvi vietējiem datu viesabonēšanas pakalpojumiem, ir paredzams, ka viesabonenti vietējo datu viesabonēšanas pakalpojumu saņemšanai alternatīvo viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēju izvēlēsies tieši pirms plānotās vietējo datu viesabonēšanas pakalpojumu izmantošanas. Tehniskā modalitāte ļauj pāriet no viena vietējo datu viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja pie otra tūlīt pēc tam, kad noslēgts līgums ar jauno viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēju.

(22)

Lai panāktu viesabonēšanas pakalpojumu atsevišķas sniegšanas saskaņotu tehnisku ieviešanu, tirgus dalībniekiem, BEREC un Komisijai ir jāsadarbojas un jārīkojas saskaņoti. Par saskaņotu pieeju it sevišķi jāvienojas tādēļ, lai noteiktu piemērotas tehniskās saskarnes un nodrošinātu šo saskarņu pienācīgu ieviešanu ar mērķi panākt regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu atsevišķas pārdošanas saskaņotu un vienlaicīgu ieviešanu visā Savienībā. Noderīgs forums šādai rīcības saskaņošanai varētu būt visiem tirgus dalībniekiem pieejama nozares platforma.

(23)

Lai varētu savlaicīgi ieviest regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu atsevišķu pārdošanu, uzņēmumiem pirms 2014. gada 1. jūlija nevajadzētu atteikties veikt tehnisko saskarņu testēšanu pirms alternatīvo viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēju piedāvātu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu komerciālas ieviešanas.

(24)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 531/2012 38. apsvērumu BEREC, sadarbojoties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, būtu jāizstrādā norādījumi par tehniskajiem elementiem, kas nepieciešami viesabonēšanas pakalpojumu atsevišķas pārdošanas ieviešanai.

(25)

Regulas (ES) Nr. 531/2012 4. panta 4. punktā ir ietverti vispārīgi noteikumi par to, kā un kad klienti jāinformē par iespēju izvēlēties alternatīvu viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēju. Informācijas saturs un veidi, kādā to varētu sniegt patērētājam, ir jāprecizē, lai patērētājam būtu vieglāk pieņemt lēmumu, pamatojoties uz pilnīgu informāciju. Lai uzlabotu patērētāju informētību par viesabonēšanas pakalpojumu tirgu, ir jāizmanto visi pieejamie līdzekļi, kas varētu palīdzēt patērētājiem gūt labumu no atvērta tirgus.

(26)

Lai nodrošinātu, ka visi patērētāji var izmantot alternatīvus piedāvājumus, iekšzemes pakalpojumu sniedzējiem būtu jānodrošina, lai līgumos, kas noslēgti vai pagarināti pēc 2014. gada 1. jūlija, klientam būtu paredzēta iespēja jebkurā laikā pāriet pie cita viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja, turklāt līdzšinējais viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs tam nepiemērotu nekādu maksu.

(27)

Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem, tostarp alternatīvajiem viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas piedāvā vietējos datu viesabonēšanas pakalpojumus, būtu sniegtajiem datu pakalpojumiem jāpiemēro pārredzamības un aizsardzības mehānismi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 531/2012 15. pantu. Lai nodrošinātu pārredzamību, viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu arī jāsniedz saviem viesabonentiem informācija par pakalpojumiem, kas var nebūt pieejami, izmantojot vietējos datu viesabonēšanas pakalpojumus, – piemēram, var nebūt pieejami ar īpašumtiesībām aizsargāti pakalpojumi, ko nodrošina iekšzemes sakaru tīkls.

(28)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Komunikāciju komitejas atzinumu,

a)

“mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu tālākpārdošana” ir viesabonentiem parasti pieejamo regulēto viesabonēšanas pakalpojumu komplekta un ar tiem saistīto pakalpojumu – piemēram, automātiskā atbildētāja pakalpojumu – sniegšana tādā veidā, lai viesabonentiem nebūtu jāmaina ne SIM karte, ne mobilā ierīce, saskaņā ar vairumtirdzniecības līgumu, kas noslēgts starp alternatīvo viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēju un iekšzemes pakalpojumu sniedzēju;

b)

“vietējs datu viesabonēšanas pakalpojums” ir regulēts datu viesabonēšanas pakalpojums, ko alternatīvais viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs īstermiņā vai ilgtermiņā nepastarpināti sniedz viesabonentiem apmeklētā sakaru tīklā tādā veidā, lai viesabonentiem nebūtu jāmaina ne SIM karte, ne mobilā ierīce;

c)

“ES interneta piekļuves punkta nosaukums (PPN)” ir vienots identifikators, kas manuāli vai automātiski iestatīts viesabonenta mobilajā ierīcē un ko atpazīst vietējais sakaru tīkls un apmeklētais tīkls; šis identifikators norāda viesabonenta izvēli izmantot vietējos datu viesabonēšanas pakalpojumus;

d)

“datu plūsmas vadība” ir vietējā sakaru tīkla operatora izmantota kontroles funkcija, kuras mērķis ir pakalpojumu sniegšanai šā operatora viesabonentiem izvēlēties tos apmeklētos sakaru tīklus, ko attiecīgais operators uzskata par vēlamiem, izmantojot sakaru tīklu prioritātes sarakstu;

e)

“sakaru tīklu bloķēšana” ir vietējā sakaru tīkla operatora izmantota kontroles funkcija, kuras mērķis ir pakalpojumu sniegšanai šā operatora viesabonentiem neizvēlēties konkrētus apmeklētos tīklus;

f)

“pastāvīgs informācijas nesējs” ir jebkurš instruments, kas ļauj klientam glabāt šim klientam personiski adresēto informāciju tādā veidā, kas nodrošina, ka šī informācija samērīgu laikposmu būs pieejama turpmākai izmantošanai, ņemot vērā informācijas iespējamos izmantošanas mērķus, kā arī ļauj glabāto informāciju nemainītā veidā pavairot;

g)

“jaunais viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs” ir viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs, kurš pēc viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja maiņas sniegs viesabonēšanas pakalpojumus līdzšinējā viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja vietā;

h)

“līdzšinējais viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs” ir viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs, kurš šobrīd sniedz viesabonēšanas pakalpojumus klientam.

a)

viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja maiņas procedūrai vajadzīgās iekārtas saskaņā ar 5. punktu;

b)

iekārtas, kas ir saistītas ar informāciju par klientu – piemēram, klienta atrašanās vietas datiem un rēķinu izrakstīšanas vajadzībām reģistrētajiem klienta datiem, – un kas vajadzīgas mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanai;

c)

iekārtas, kas konkrētajā datu viesabonēšanas pakalpojumu izmantošanas laikposmā ļauj piemērot finanšu ierobežojumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 531/2012 15. pantu.

a)

iekārtas, kas vajadzīgas, lai viesabonents varētu pāriet no viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja, kas izmanto vietējo sakaru tīklu, pie alternatīvā vietējo datu viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja un otrādi nolūkā izmantot datu viesabonēšanas pakalpojumus saskaņā ar 4. punktu;

b)

iekārtas, ar kurām vietējā sakaru tīklā var izveidot ES interneta PPN lietotāju piekļuves profilus un vietējā sakaru tīklā izveidot mehānismu, kas ļauj apstrādāt datu viesabonēšanas pakalpojumu datu plūsmu apmeklētajā tīklā, ļauj maršrutēt datu viesabonēšanas pakalpojumu datu plūsmu izraudzītajam alternatīvajam viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam un ļauj apmeklētā sakaru tīkla operatoram sniegt mazumtirdzniecības datu viesabonēšanas pakalpojumus konkrētajiem lietotāja piekļuves profiliem;

c)

iekārtas, kas nodrošina, ka datu plūsmas vadība, sakaru tīklu bloķēšana vai citi vietējā sakaru tīklā izmantotie mehānismi neliedz lietotājiem izvēlēties apmeklēto tīklu, lai pēc saviem ieskatiem izvēlētos vietējos datu viesabonēšanas pakalpojumus;

d)

iekārtas, kas nodrošina, ka lietotājs netiks atvienots no apmeklētā tīkla datu plūsmas vadības vai citu vietējā sakaru tīklā izmantoto mehānismu dēļ un varēs saņemt izvēlētos vietējos datu viesabonēšanas pakalpojumus.

a)

sīka informācija par darbībām, kas viesabonentiem jāveic, lai pārietu pie alternatīvā viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja vai pārietu no viena alternatīvā viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja pie cita;

b)

informācija par iespēju jebkurā brīdī bez maksas pāriet pie alternatīvā viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja vai pāriet no viena alternatīvā viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja pie cita;

c)

informācija par līdzšinējo līguma nosacījumu izmaiņām, ar kurām jānodrošina, lai līdzšinējais viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs nepiemērotu klientam nekādu maksu saistībā ar pāriešanu;

d)

informācija par to, kādā laikposmā tiks veikta pāriešana pie alternatīvā viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja vai pāriešana no viena alternatīvā viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja pie cita;

e)

atgādinājums, ka iekšzemes pakalpojumu sniedzēja maiņas gadījumā jaunajam iekšzemes pakalpojumu sniedzējam nav pienākuma atbalstīt viesabonēšanas pakalpojumus, ko sniedz konkrēts alternatīvais viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs.

f)

Jauna līguma noslēgšanas vai jau noslēgtu līgumu pagarināšanas laikā klientiem ir skaidri jāapstiprina, ka viņi ir tikuši informēti par iespēju izvēlēties alternatīvu viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēju.

15.12.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 347/8

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 6. panta 2. punktu un piemērojot minētās regulas 17. panta 2. punktu, Itālijas iesniegtais pieteikums apstiprināt specifikācijas grozījumus attiecībā uz nosaukumu Castelmagno ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)

Luksemburga, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. panta 3. punkta a) apakšpunktu, iesniedza Komisijai paziņojumu par iebildumiem.

(3)

Ar 2010. gada 23. septembra vēstuli Komisija aicināja ieinteresētās puses uzsākt apspriedes par šo jautājumu. Sešu mēnešu laikā vienošanās starp pusēm netika panākta. Taču ar 2012. gada 2. augusta vēstuli Luksemburga savus iebildumus atsauca,

15.12.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 347/10

(1)

Sabiedrības darbības līmenis ir viens no vispārējiem rādītājiem, kas nosaka kuģa riska profilu.

(2)

Lai novērtētu sabiedrības darbības līmeni, ir jāņem vērā visu to sabiedrības flotes kuģu trūkumu un aizturēšanas īpatsvars, kuri ir inspicēti Savienībā un teritorijā, uz kuru attiecas Parīzes Saprašanās memorands par ostas valsts kontroli (Parīzes SM).

(3)

Komisijas 2010. gada 13. septembra Regulā (ES) Nr. 802/2010, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/16/EK 10. panta 3. punktu un 27. pantu attiecībā uz sabiedrību darbības līmeni (2), ir paredzēti īstenošanas noteikumi, lai aprēķinātu sabiedrības darbības līmeņa kritērijus kuģa riska profilam, kā arī noteikta publiskošanai paredzēto sarakstu izveides metodika.

(4)

Uz inspekcijas datubāzē reģistrēto informāciju balstītu sarakstu publiskošanas simulācijas liecina, ka Regulā (ES) Nr. 802/2010 noteiktajai publiskošanas metodikai vajadzētu būt labāk orientētai uz mērķa sasniegšanu.

(5)

Tādēļ, lai padarītu lietderīgākus sabiedrību ar zemu vai ļoti zemu darbības līmeni sarakstus, nepieciešams grozīt sarakstu izveides kritērijus, pievēršot lielāku uzmanību sabiedrībām ar viszemāko darbības līmeni. Tam nevajadzētu mainīt sabiedrības darbības līmeņa aprēķinus kuģa riska profila noteikšanai.

(6)

Lai tiktu iekļauta sabiedrību ar zemu vai ļoti zemu darbības līmeni sarakstā, sabiedrībai būtu bijis jāuzrāda zems darbības līmenis pēdējos 36 mēnešus no vietas pirms publiskošanas. Nemainīgi zems darbības līmenis tik ilgā laika posmā norāda uz sabiedrības nevēlēšanos vai nespēju uzlabot darbības līmeni. Tā kā publiskošana sarakstā ir balstīta uz attiecīgo datu apstrādi par sabiedrības 36 mēnešu darbības līmeni, pirms pirmās publiskošanas būtu jāatvēl pietiekams laiks, kura gaitā apkopot THETIS datubāzē pietiekamu informāciju, ko atbilstoši Direktīvas 2009/16/EK noteikumiem ziņojušas dalībvalstis.

(7)

Sarakstā iekļaujamās sabiedrības tiek noteiktas, pamatojoties tikai uz dalībvalstu iesniegto un apstiprināto informāciju inspekcijas datubāzē atbilstoši Direktīvas 2009/16/EK 24. panta 3. punktam. Minētajā informācijā ietilpst kuģu inspekcijas, inspekciju gaitā konstatētie trūkumi un aizturēšanas. Tāpat tajā iekļauta arī informācija par kuģi (nosaukums, SJO identifikācijas numurs, izsaukuma signāls un karogs), kā arī īpašnieka nosaukums/vārds vai personas, piemēram, sabiedrības vadītāja vai arī bezapkalpes kuģa fraktētāja, vārds, kas pārņēmis atbildību par kuģa ekspluatāciju, kā arī ir piekritis pārņemt visus Starptautiskajā drošības pārvaldības (ISM) kodeksā noteiktos pienākumus un atbildību. Tādējādi sabiedrības un tās atbildībā esošā kuģa darbības līmeni var automātiski uzraudzīt inspekcijas datubāzē un sarakstus var atjaunināt katru dienu.

(8)

Komisijai, izmantojot datubāzes automātiskās funkcijas, būtu jāspēj iegūt no inspekcijas datubāzes pietiekamus datus, lai noteiktu sabiedrību ar zemu vai ļoti zemu darbības līmeni sarakstā iekļaujamās sabiedrības.

(9)

Metodika sabiedrības darbības līmeņa matricas noteikšanai ir balstīta uz Regulā (ES) Nr. 802/2010 sniegtā sabiedrības aizturēšanas indeksa un trūkumu indeksa apstrādi.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komitejas atzinumu,

15.12.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 347/12

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku ēdināšanā jāsaņem atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība. Minētās regulas 10. pantā paredzēts, ka atkārtoti jānovērtē piedevas, kuru lietošana atļauta atbilstoši Padomes Direktīvai 70/524/EEK (2).

(2)

Atbilstīgi Direktīvai 70/524/EEK no Aspergillus oryzae (DSM 10287) iegūtu endo-1,4-beta-ksilanāzes preparātu (EC 3.2.1.8) ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1332/2004 (3) bez termiņa ierobežojuma atļāva lietot kā barības piedevu gaļas cāļiem, gaļas tītariem un sivēniem un ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2036/2005 (4) to uz četriem gadiem atļāva lietot gaļas cūkām un pīlēm. Pēc tam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 10. panta 1. punktu minēto preparātu kā esošu lopbarības līdzekli iekļāva lopbarības piedevu reģistrā.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 10. panta 2. punktu saistībā ar minētās regulas 7. pantu tika iesniegts pieteikums atkārtoti novērtēt no Aspergillus oryzae (DSM 10287) iegūtu endo-1,4-beta-ksilanāzes preparātu (EC 3.2.1.8) kā barības piedevu gaļas cāļiem un gaļas tītariem, atšķirtiem sivēniem, gaļas cūkām un pīlēm, un atbilstīgi minētās regulas 7. pantam tika iesniegts pieteikums jaunam preparāta izmantošanas veidam visu sugu gaļas mājputniem, pieprasot šo piedevu klasificēt piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas”. Minētajam pieteikumam bija pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā prasītās ziņas un dokumenti.

(4)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) 2012. gada 12. jūnija atzinumā (5) secināja, ka no Aspergillus oryzae (DSM 10287) iegūtam endo-1,4-beta-ksilanāzes preparātam (EC 3.2.1.8) ierosinātajos lietošanas apstākļos nav nelabvēlīgas ietekmes uz dzīvnieku veselību, cilvēku veselību vai vidi un ka tas var labvēlīgi ietekmēt gaļas cāļu, gaļas tītaru un gaļas pīļu rādītājus. Šo secinājumu var attiecināt uz visu retāk audzētu sugu gaļas mājputniem. Turklāt tika secināts, ka piedeva var labvēlīgi ietekmēt sivēnu un gaļas cūku rādītājus. Iestāde uzskata, ka nav vajadzīgas īpašas prasības uzraudzības veikšanai pēc preparāta laišanas tirgū. Iestāde arī pārbaudīja ziņojumu par barībā esošās barības piedevas analīzes metodi, ko iesniegusi ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotā references laboratorija.

(5)

No Aspergillus oryzae (DSM 10287) iegūta endo-1,4-beta-ksilanāzes preparāta (EC 3.2.1.8) novērtējums liecina, ka ir izpildīti Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi. Tāpēc šo preparātu būtu jāļauj lietot atbilstīgi šīs regulas pielikumam.

(6)

Tādēļ, piešķirot jaunu atļauju saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003, būtu attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 1332/2004 un (EK) Nr. 2036/2005.

(7)

Drošības apsvērumi neparedz tūlītēju izmaiņu piemērošanu atļaujas nosacījumiem, tādēļ ir lietderīgi noteikt pārejas periodu, lai ieinteresētās personas varētu sagatavoties jauno prasību izpildei saistībā ar atļaujas piešķiršanu.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

1)

regulas 1. pantu aizstāj ar šādu:

“1. pants

Preparātu, kas iekļauts II pielikumā norādītajā grupā “Fermenti”, atļauts bez termiņa ierobežojuma lietot kā dzīvnieku barības piedevu saskaņā ar minētajā pielikumā paredzētajiem nosacījumiem.”;

2)

regulas I pielikumu svītro.

15.12.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 347/15

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

15.12.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 347/17

(1)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 1. punktā paredzēts, ka produktiem ar KN kodu 1001 19 00, 1001 11 00, ex 1001 91 20 (parastie kvieši (sēklas)), ex 1001 99 00 (augstākā labuma parastie kvieši, izņemot sēklas), 1002 10 00, 1002 90 00, 1005 10 90, 1005 90 00, 1007 10 90 un 1007 90 00 ievedmuitas nodoklis ir vienāds ar intervences cenu šādu produktu ievešanai, kura palielināta par 55 % un no kuras atskaitīta attiecīgajam sūtījumam piemērojamā CIF importa cena. Tomēr šis nodoklis nedrīkst pārsniegt kopējā muitas tarifa nodokļu likmi.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 2. punktā paredzēts, ka šā panta 1. punktā minētā ievedmuitas nodokļa aprēķināšanas nolūkā regulāri nosaka reprezentatīvas CIF importa cenas attiecīgajiem produktiem.

(3)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 642/2010 2. panta 2. punktu produktiem ar KN kodu 1001 19 00, 1001 11 00, ex 1001 91 20 (parastie kvieši (sēklas)), ex 1001 99 00 (augstākā labuma parastie kvieši, izņemot sēklas), 1002 10 00, 1002 90 00, 1005 10 90, 1005 90 00, 1007 10 90 un 1007 90 00 cena, kas jāizmanto ievedmuitas nodokļa aprēķinam, ir reprezentatīvā dienas CIF importa cena, kas noteikta, kā precizēts minētās regulas 5. pantā.

(4)

Laikposmam no 2012. gada 16. decembra jānosaka ievedmuitas nodoklis, ko piemēro līdz tam laikam, kamēr stājas spēkā jauns ievedmuitas nodoklis.

(5)

Tā kā jānodrošina šā pasākuma piemērošana iespējami drīzāk pēc atjaunināto datu nosūtīšanas, šai regulai jāstājas spēkā tās publicēšanas dienā,

15.12.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 347/20

(1)

Uz importēto kontrolējamo vielu laišanu brīvā apgrozībā Savienībā attiecas kvantitatīvi ierobežojumi.

(2)

Komisijai ir jānosaka šie ierobežojumi un jāpiešķir kvotas uzņēmumiem.

(3)

Bez tam Komisijai ir jānosaka kontrolējamo vielu, kas nav daļēji halogenētie hlorfluorogļūdeņraži, daudzumi, kurus var izmantot būtiskiem laboratoriskiem un analītiskiem lietojumiem, un uzņēmumi, kuri tos drīkst izmantot.

(4)

Būtiskiem laboratoriskiem un analītiskiem lietojumiem piešķirto kvotu noteikšanai ir jānodrošina, ka tiek ievēroti 10. panta 6. punktā izklāstītie kvantitatīvie ierobežojumi, piemērojot Komisijas 2011. gada 1. jūnija Regulu (ES) Nr. 537/2011 par tādu kontrolējamo vielu daudzumu piešķiršanas mehānismu, kuras ir atļautas būtiskiem laboratorijas un analītiskiem lietojumiem Savienībā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2009 par vielām, kas noārda ozona slāni (2). Šie kvantitatīvie ierobežojumi ietver daļēji halogenēto hlorfluorogļūdeņražu daudzumus, par kuriem saņemtas licences laboratoriskiem un analītiskiem lietojumiem, tāpēc šajā piešķīrumā jāiekļauj arī daļēji halogenēto hlorfluorogļūdeņražu ražošana un imports minētajiem lietojumiem.

(5)

Komisija ir publicējusi paziņojumu uzņēmumiem, kuri 2013. gadā plāno Eiropas Savienībā importēt vai no Eiropas Savienības eksportēt kontrolējamās vielas, kas noārda ozona slāni, un uzņēmumiem, kuri 2013. gadam plāno pieprasīt kvotas šādām vielām izmantošanai laboratoriskām un analītiskām vajadzībām (2012/C 53/09) (3), un rezultātā saņēmusi deklarācijas par 2013. gadā plānotajiem importa apjomiem.

(6)

Kvantitatīvie ierobežojumi un kvotas būtu jānosaka laikposmam no 2013. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim saskaņā ar ikgadējo pārskatu ciklu atbilstīgi Monreālas Protokolam par ozona slāni noārdošajām vielām.

(7)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā atzinumu, ko sniegusi ar Regulas (EK) Nr. 1005/2009 25. panta 1. punktu izveidotā komiteja,

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

11

12

13

14

15

16

17

18

19

20

21

22

23

24

25

26

27

28

29

30

31

32

33

34

35

36

37

38

39

40

41

42

43

44

45

46

47

48

49

50

51

52

53

54

55

56

15.12.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 347/28

(1)

Saskaņā ar Direktīvu 2008/106/EK dalībvalstis var nolemt atbalstīt trešo valstu izdotos atbilstīgos jūrnieku sertifikātus, ja attiecīgo trešo valsti ir atzinusi Komisija. Minētajām trešām valstīm ir jāatbilst visām prasībām, kas noteiktas Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) 1978. gada Konvencijā par jūrnieku sagatavotības, sertificēšanas un sardzes pildīšanas standartiem (STCW konvencija), kura pārskatīta 1995. gadā.

(2)

2008. gada 21. jūlija vēstulē Grieķijas Republika pieprasīja Jordānijas Hāšimītu Karalistes atzīšanu. Pēc minētā pieprasījuma saņemšanas Komisija novērtēja Jordānijas Hāšimītu Karalistes sagatavošanas un sertificēšanas sistēmas, lai pārbaudītu, vai Jordānijas Hāšimītu Karaliste ievēro STCW konvencijas prasības un vai ir veikti attiecīgi pasākumi, lai novērstu krāpšanu saistībā ar sertifikātiem. Minētā novērtējuma pamatā bija Eiropas Jūras drošības aģentūras ekspertu 2009. gada novembrī veiktās inspekcijas rezultāti. Inspekcijas gaitā tika konstatēti atsevišķi trūkumi apmācības un sertificēšanas sistēmās.

(3)

Komisija nodeva dalībvalstīm ziņojumu ar novērtējuma rezultātiem.

(4)

Ar 2010. gada 21. septembra un 2012. gada 13. februāra vēstulēm Komisija informēja Jordānijas iestādes par to, ka ir konstatēti trūkumi, un pieprasīja Jordānijas Hāšimītu Karalistei sniegt pierādījumus, ka konstatētie trūkumi ir novērsti.

(5)

Galvenie trūkumi bija saistīti ar dažu STCW konvencijas noteikumu par virsnieku sertificēšanu īstenošanu Jordānijas tiesību aktos, proti, dažos gadījumos nebija prasības attiecībā uz kompetences novērtējumu un jūras dienesta ilgumu. Turklāt kvalitātes standartu sistēma neaptvēra visas attiecīgās darbības, kuras veic valsts administrācija, un šīs procedūras ne vienmēr nodrošināja noteikto kompetences standartu sasniegšanu. Visbeidzot, dažas mācību iespējas nebija pieejamas mācību iestādē.

(6)

Ar 2010. gada 21. novembra, 2011. gada 18. aprīļa un 2012. gada 12. marta vēstulēm Jordānijas Hāšimītu Karaliste informēja Komisiju, ka ir veikti pasākumi minēto trūkumu novēršanai. Jo īpaši Jordānijas iestādes norādīja, ka valsts noteikumi attiecībā uz sertificēšanas prasībām tika īstenoti saskaņā ar minēto konvenciju. Tās arī sniedza pierādījumus tam, ka ir pilnībā ieviesta valsts administrācijas kvalitātes standartu sistēma un jaunās kursu apstiprināšanas procedūras ir pilnībā īstenotas. Visbeidzot, Komisijai tika nosūtīts pierādījums arī tam, ka tagad ir nodrošinātas un īstenotas apmācības iespējas, kuras pirms tam nebija pieejamas.

(7)

Novērtējuma galarezultāts rāda, ka Jordānijas Hāšimītu Karaliste ievēro STCW konvencijas prasības, kā arī tā ir veikusi attiecīgus pasākumus, lai novērstu krāpšanu saistībā ar sertifikātiem.

(8)

Šajā lēmumā paredzētais pasākums ir saskaņā ar Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komitejas atzinumu,

15.12.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 347/29

(1)

Ar 2012. gada 27. jūnija vēstuli, ievērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. panta 4. punktu, Austrija Komisijai paziņoja, ka attiecībā uz noteiktām rūpnieciskām siltumnīcefekta gāzēm savus noteikumus, kas ir stingrāki nekā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Regula (EK) Nr. 842/2006 par dažām fluorētām siltumnīcefekta gāzēm (1), plāno paturēt spēkā pēc 2012. gada 31. decembra, proti, pēc termiņa, līdz kuram ir spēkā atļauja, kas paredzēta ar Komisijas 2007. gada 21. decembra Lēmumu 2008/80/EK par Austrijas Republikas valsts noteikumiem par dažām fluorētām siltumnīcefekta gāzēm (2), kurš pieņemts saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (EK līguma) 95. panta 6. punktu (tagad LESD 114. panta 6. punkts).

(2)

Regulas (EK) Nr. 842/2006 par dažām fluorētām siltumnīcefekta gāzēm (F-gāzēm) mērķis ir samazināt dažu tādu fluorētu siltumnīcefekta gāzu (fluorogļūdeņražu (HFC), perfluorogļūdeņražu (PFC) un sēra heksafluorīda (SF6)) emisijas, uz kurām attiecas Kioto protokols. Attiecībā uz lietošanu un laišanu tirgū regula paredz arī noteiktu skaitu aizliegumu gadījumos, kad uzskatāms, ka Kopienas līmenī ir pieejamas rentablas alternatīvas, un kad nav iespējams palielināt ierobežošanas pakāpi un rekuperāciju.

(3)

Šai regulai ir divi juridiskie pamati: EK līguma 175. panta 1. punkts (tagad LESD 192. panta 1. punkts), kas attiecas uz visiem noteikumiem, izņemot 7., 8. un 9. pantu, kas ir pamatoti ar EK līguma 95. pantu (tagad LESD 114. pantu), jo šie panti ietekmē preču brīvu apriti Savienības vienotajā tirgū.

(4)

Austrijā valsts noteikumi par noteiktām fluorētām siltumnīcefekta gāzēm ir pieņemti jau kopš 2002. gada. Austrijas Republika 2007. gada 29. jūnijā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 842/2006 par dažām siltumnīcefekta gāzēm 9. panta 3. punkta b) apakšpunktu informēja Komisiju par šādiem valsts noteikumiem (Rīkojums BGBl. II Nr. 447/2002 – Federālā lauksaimniecības, mežsaimniecības, vides un ūdens apsaimniekošanas ministra rīkojums par daļēji fluorētu un pilnīgi fluorētu ogļūdeņražu un sēra heksafluorīda aizliegumiem un ierobežojumiem, kas publicēts 2002. gada 10. decembra Federālās likumdošanas vēstnesī (Federal Law Gazette) un pēc tam grozīts ar 2007. gada 21. jūnija Rīkojumu BGBl. II Nr. 139/2007 (turpmāk “Rīkojums”).

(5)

Rīkojums attiecas uz siltumnīcefekta gāzēm, kuras klasificētas atbilstīgi Kioto protokolam un kuru lielākajai daļai piemīt augsts globālās sasilšanas potenciāls, – uz fluorogļūdeņražiem (HFC), perfluorogļūdeņražiem (PFC) un uz sēra heksafluorīdu (SF6) – un tas atbilst Austrijas mērķiem emisiju mazināšanā. Komisija 2007. gada 21. decembrī, atsaucoties uz EK līguma 95. panta 6. punktu (tagad LESD 114. panta 6. punkts), nolēma atļaut Austrijai noteikumus saglabāt līdz 2012. gada 31. decembrim.

(6)

Kopš Lēmuma 2008/80/EK pieņemšanas apstākļi, ar kuriem pamatota vajadzība saglabāt stingrākus noteikumus un kuri izklāstīti minētajā lēmumā, vēl joprojām pastāv. Valsts noteikumi ir daļa no plašākas stratēģijas, ko Austrija izmanto, lai sasniegtu emisiju samazināšanas mērķi saskaņā ar Kioto protokolu un ievērotu Savienības līmenī pieņemto vienošanos par savstarpējo atbildību. Saskaņā ar šo vienošanos Austrija ir apņēmusies no 2008. līdz 2012. gadam salīdzinājumā ar līmeni bāzes gados (1990. un 1985. g.) siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni samazināt par 13 %.

(7)

Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgi pieņemtajos lēmumos par dalībvalstu pasākumiem, ko veic siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu līdz 2020. gadam (3), Austrija ir apņēmusies līdz 2020. gadam salīdzinājumā ar 2005. gadu emisiju līmeni samazināt par 16 %.

(8)

Ir ziņots, ka paziņotie pasākumi ir būtiski palīdzējuši samazināt Austrijas siltumnīcefekta gāzu emisijas, turklāt šīs emisijas nav paaugstinājušās, kā tika gaidīts. Rīkojumā paredzētās atkāpes, kā arī iespēja no vispārējā aizlieguma piešķirt individuālus izņēmumus nodrošina, ka pasākums ir samērīgs. Turklāt aizliegums attiecas tikai uz jaunām iekārtām un ļauj fluorētās siltumnīcefekta gāzes izmantot esošo iekārtu apkopē un uzturēšanā, kas dod iespēju bez vajadzības neatteikties no esošajām iekārtām.

(9)

Lai gan šis rīkojums ietekmē preču brīvu apriti Savienībā, noteikumi ir vispārīgi un tiek vienādi attiecināti gan uz valsts vietējiem, gan importētiem produktiem. Nekas neliecina, ka paziņotie valsts noteikumi tiek vai tiks izmantoti, lai patvaļīgi diskriminētu Savienības ekonomikas dalībniekus. Ņemot vērā vides riskus, kas izriet no fluorētu siltumnīcefekta gāzu izmantošanas, Komisija apstiprina savu vērtējumu, ka paziņotie valsts noteikumi samērojumā ar vēlamajiem mērķiem nav neproporcionāls šķērslis iekšējā tirgus darbībai, jo īpaši ņemot vērā nesen veikto novērtējumu par Regulas (EK) Nr. 842/2006 piemērošanu, ietekmi un piemērotību (4), kurā secināts: lai sasniegtu saskaņotos Savienības mēroga mērķus attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju, ir nepieciešami papildu pasākumi fluorēto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai.

(10)

Komisija uzskata par pieņemamu Austrijas 2012. gada 27. jūnijā iesniegto pieprasījumu attiecībā uz tādu produktu un iekārtu laišanu tirgū, kuri satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes vai kuru darbība ir atkarīga no tām, un attiecībā uz šādu vielu izmantošanu saglabāt valsts noteikumus, kas ir stingrāki nekā Regula (EK) Nr. 842/2006.

(11)

Turklāt Komisija apstiprina savu Lēmumu 2008/80/EK par to, ka valsts noteikumi Rīkojumā:

Tāpēc Komisija uzskata, ka tos var apstiprināt.

(12)

Komisija jebkurā brīdī var atkārtoti vērtēt, vai apstiprināšanas nosacījumi joprojām tiek pildīti. Konkrētāk, tas var būt vajadzīgs, ja Regula (EK) Nr. 842/2006 vai Lēmums Nr. 406/2009/EK tiek būtiski mainīti. Ņemot vērā šo iespējamību un ES un tās dalībvalstu ilgtermiņa saistības samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju, netiek uzskatīts, ka apstiprinājumu nepieciešams ierobežot laikā, nosakot konkrētu termiņu,

15.12.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 347/31

(1)

Lēmumā 2009/470/EK paredzētas procedūras, ar ko reglamentē Savienības finansiālo ieguldījumu dzīvnieku slimību un zoonožu izskaušanas, kontroles un uzraudzības programmām.

(2)

Komisijas 2008. gada 25. aprīļa Lēmumā 2008/341/EK, ar ko nosaka, kādiem Kopienas kritērijiem atbilst valsts programmas par atsevišķu dzīvnieku slimību un zoonožu apkarošanu, kontroli un uzraudzību (2), paredzēts, ka programmām, kuras dalībvalstis iesniedz Komisijai Lēmuma 2008/341/EK pielikumā uzskaitīto dzīvnieku slimību un zoonožu izskaušanai, kontrolei un uzraudzībai, ir jāatbilst vismaz minētā lēmuma I pielikumā noteiktajiem kritērijiem, lai šīs programmas varētu apstiprināt kā pasākumus saskaņā ar Lēmuma 2009/470/EK 27. panta 1. punktu.

(3)

Komisijas 2011. gada 30. novembra Īstenošanas lēmumā 2011/807/ES, ar ko apstiprina atsevišķu dzīvnieku slimību un zoonožu izskaušanas, kontroles un uzraudzības gada un daudzgadu programmas, kuras dalībvalstis iesniegušas 2012. gadam un turpmākajiem gadiem, un Savienības finansiālo ieguldījumu (3), apstiprinātas dažas valstu programmas un noteikta Savienības finansiālā ieguldījuma likme un maksimālais apmērs katrai dalībvalstu iesniegtajai programmai.

(4)

Itālijā (Sardīnijā) 2012. gadā ir noticis nopietns Āfrikas cūku mēra atkārtots uzliesmojums – vairāki slimības uzliesmojumi ir notikuši septiņās no astoņām Sardīnijas provincēm, un tie konstatēti ne tikai piemājas saimniecībās, bet arī lielās komerciālajās saimniecībās. Āfrikas cūku mēris ir ļoti lipīga vīrusa izraisīta slimība, kas skar mājas cūkas un mežacūkas. Ja Sardīnijā šī slimība netiks pienācīgi novērsta, tā var skart visu ES un nopietni ietekmēt veselības un ekonomikas stāvokli visās dalībvalstīs.

(5)

Tāpēc Itālija, lai pienācīgi novērstu šo slimību, ir iesniegusi pārskatītu Āfrikas cūku mēra kontroles un uzraudzības programmu 2012. gadam. Itālija ir informējusi Komisiju, ka sakarā ar ārkārtas epidemioloģisko situāciju un lielo risku izplatīt slimību ārpus Sardīnijas ir vajadzīgs papildu atbalsts līgumdarbiniekiem, lai nodrošinātu plānoto pasākumu īstenošanu.

(6)

Portugāle ir iesniegusi liellopu brucelozes, govju tuberkulozes un infekciozā katarālā drudža izskaušanas grozīto programmu. Apvienotā Karaliste ir iesniegusi govju tuberkulozes izskaušanas grozīto programmu. Spānija ir iesniegusi kazu un aitu brucelozes un infekciozā katarālā drudža izskaušanas grozīto programmu. Slovēnija ir iesniegusi klasiskā cūku mēra kontroles un uzraudzības grozīto programmu. Itālija un Grieķija ir iesniegušas transmisīvo sūkļveida encefalopātiju, govju sūkļveida encefalopātijas un skrepi slimības grozītās programmas, un Bulgārija ir iesniegusi trakumsērgas izskaušanas grozīto programmu.

(7)

Komisija ir novērtējusi minētās grozītās programmas gan no veterinārā, gan no finansiālā viedokļa. Tās tika atzītas par atbilstošām attiecīgiem Savienības tiesību aktiem veterinārijas jomā, un jo īpaši Lēmuma 2008/341/EK pielikumā noteiktajiem kritērijiem. Tāpēc grozītās programmas būtu jāapstiprina.

(8)

Turklāt Komisija ir novērtējusi starpziņojumus, ko dalībvalstis saskaņā ar Lēmuma 2009/470/EK 27. panta 7. punktu ir iesniegušas par izdevumiem, kas tām radušies saistībā ar šīm programmām. Minētā novērtējuma rezultāti liecina, ka atsevišķas dalībvalstis neizmantos visus līdzekļus, kas tām piešķirti 2012. gadam, savukārt citas piešķirtos līdzekļus pārtērēs.

(9)

Tāpēc Savienības ieguldījums ir jāpielāgo attiecībā uz vairākām valstu programmām. Lai uzlabotu piešķirto līdzekļu izmantojumu, ir lietderīgi pārdalīt finansējumu no valstu programmām, kas visus piešķirtos līdzekļus neizmantos, un nodot to tām programmām, attiecībā uz kurām paredzams, ka piešķirtie līdzekļi tiks pārtērēti sakarā ar neparedzētām situācijām dzīvnieku veselības jomā šajās dalībvalstīs. Pārdale būtu jāveic, pamatojoties uz jaunāko informāciju par attiecīgo dalībvalstu faktiskajiem izdevumiem.

(10)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Īstenošanas lēmums 2011/807/ES.

(11)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

1)

lēmuma 1. panta 2. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

2)

lēmuma 2. panta 2. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

3)

lēmuma 2. panta 2. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

4)

lēmuma 3. panta 2. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

5)

lēmuma 4. panta 2. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

6)

lēmuma 5. panta 3. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

7)

lēmuma 6. pantu groza šādi:

8)

lēmuma 8. panta 2. punkta c) apakšpunktu groza šādi:

9)

lēmuma 9. panta 2. punkta c) apakšpunktu groza šādi:

10)

lēmuma 10. panta 2. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

11)

lēmuma 11. panta 5. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

15.12.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 347/36

(1)

Ar Komisijas 2010. gada 15. aprīļa Lēmumu 2010/221/ES, ar ko apstiprina valsts pasākumus, lai ierobežotu konkrētu akvakultūras dzīvnieku un savvaļas ūdensdzīvnieku slimību ietekmi saskaņā ar Padomes Direktīvas 2006/88/EK 43. pantu (2), konkrētām dalībvalstīm atļauts piemērot ierobežojumus minēto dzīvnieku sūtījumiem, lai nepieļautu konkrētu slimību ievešanu to teritorijā, ja dalībvalstis ir pierādījušas, ka to teritorija vai teritorijas konkrētas norobežotas daļas ir attiecīgo slimību neskartas vai tās ir sagatavojušas izskaušanas vai uzraudzības programmu, lai iegūtu šādu statusu.

(2)

Somijas teritorijas kontinentālās daļas ir iekļautas Lēmuma 2010/221/ES II pielikumā kā teritorijas, kurās ir apstiprināta bakteriālās nieru slimības (BKD) izskaušanas programma.

(3)

Attiecīgi ar Lēmumu 2010/221/ES apstiprināti konkrēti Somijas pasākumi attiecībā uz tādu akvakultūras dzīvnieku sugu sūtījumiem uz minētajām teritoriju daļām, kuras ir uzņēmīgas.

(4)

Somija ziņoja Komisijai, ka, lai gan vairākās teritorijas daļās ir vērojami uzlabojumi, citās teritorijas daļās aizvien tiek konstatēti BKD inficēšanās gadījumi. Tāpēc Somija ir lūgusi izslēgt no izskaušanas programmas Vesijärvi ūdens sateces baseinu. Attiecīgi būtu jāgroza regulas II pielikums.

(5)

Lēmuma 2010/221/ES III pielikumā šobrīd uzskaitīti deviņi Īrijas teritorijas iecirkņi ar apstiprinātu austeru herpesvīrusa 1 μνar (OsHV-1 μνar) uzraudzības programmu.

(6)

Īrija ir paziņojusi Komisijai, ka OsHV-1 μνar konstatēts Drumcliff, kas ietilpst 3. iecirknī, Šenonas upes grīvā, kas ietilpst 6. iecirknī, un Oysterhaven Bay, kas ietilpst 9. iecirknī. Tāpēc Lēmuma 2010/221/ES III pielikumā būtu jāgroza šo minēto iecirkņu ģeogrāfiskās robežas.

(7)

Lēmuma 2010/221/ES III pielikumā uzskaitītas Lielbritānijas, Ziemeļīrijas un Gērnsijas teritorijas ar apstiprinātu uzraudzības programmu attiecībā uz OsHV-1 μνar.

(8)

Apvienotā Karaliste ir paziņojusi Komisijai, ka Anglijā un Ziemeļīrijā konstatēts OsHV-1 μνar. Tāpēc Lēmuma 2010/221/ES III pielikumā būtu jāgroza šo minēto teritoriju ģeogrāfiskās robežas.

(9)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Lēmums 2010/221/ES.

(10)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

15.12.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 347/38

(1)

Pagaidu nolīgumu, ar ko izveido pamatu ekonomisko partnerattiecību nolīgumam starp Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses (1) (turpmāk “pagaidu EPN”), piemēro provizoriski no 2012. gada 14. maija starp Savienību un Madagaskaras Republiku, Maurīcijas Republiku, Seišelu Salu Republiku un Zimbabves Republiku.

(2)

Pagaidu EPN 1. protokolā ietverta jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājumi” definīcija un administratīvās sadarbības metodēs ietverti izcelsmes noteikumi ADĀ valstu izcelsmes ražojumu importam uz Savienību.

(3)

Saskaņā ar pagaidu EPN 1. protokola 42. panta 8. punktu atkāpes no minētajiem izcelsmes noteikumiem piešķir automātiski gada kvotas ietvaros 8 000 tonnām konservētu tunzivju un 2 000 tonnām tunzivju fileju.

(4)

Lai nodrošinātu efektīvu un pilnīgu pieejamo kvotu izlietošanu, Maurīcija, Seišelu Salas un Madagaskara pieprasīja atkāpi, kas attiecas uz ikgadējo daudzumu 8 000 tonnām konservētu tunzivju un 2 000 tonnām tunzivju fileju, ko importē Savienībā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim.

(5)

Tā kā pieprasītie daudzumi ietilpst ikgadējās kvotas robežās, ko piešķir automātiski pēc pieprasījuma ADĀ valstīm, Muitas sadarbības komitejai būtu jāpiešķir ADĀ valstīm vispārējās kvotas. Tāpēc būtu jāpiešķir atkāpe ADĀ valstīm attiecībā uz konservētām tunzivīm un tunzivju filejām pieprasītajā apjomā.

(6)

Pagaidu EPN 1. protokola 42. panta 8. punktā minētie “tunzivs konservi” nozīmē konservētas tunzivis, ko sedz augu eļļa, vai cita veida. Uz šāda veida tunzivīm Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (2) (“kombinētā nomenklatūra”) I pielikumā attiecas termins “konservēts”. Terminā “ilglaicīgai uzglabāšanai sagatavotas tunzivis” ietilpst konservētas tunzivis, kā arī tunzivis vakuumiepakojumā plastmasas maisiņos vai citos traukos. Tāpēc ir piemēroti izmantot terminu “konservētas tunzivis”.

(7)

Skaidrības labad vajadzētu skaidri noteikt: lai konservētām tunzivīm un tunzivju filejām varētu piemērot atkāpi, vienīgās nenoteiktas izcelsmes izejvielas, ko var izmantot konservētu tunzivju un tunzivju fileju ražošanā ar KN kodu 1604 14 16, ir tunzivis HS pozīcijās 0302 vai 0303.

(8)

Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (3), ir paredzēti tarifu kvotu pārvaldības noteikumi. Lai nodrošinātu efektīvu pārvaldību, ko ciešā sadarbībā veic ADĀ valstis, Savienības muitas iestādes un Komisija, šie noteikumi mutatis mutandis būtu jāpiemēro daudzumiem, kas importēti saskaņā ar atkāpi, kura piešķirta ar šo lēmumu.

(9)

Atkāpe būtu jāpiešķir uz pieciem gadiem, kā paredzēts pagaidu EPN 1. protokola 42. panta 10. punkta a) apakšpunktā.

(10)

Lai varētu efektīvāk uzraudzīt, kā šī atkāpe tiek izmantota, ADĀ valstīm regulāri būtu jāiesniedz Komisijai dati par izdotajiem preču pārvadājumu sertifikātiem EUR.1,

15.12.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 347/41

“f)

ierakstu par makreli IIIa un IV zonā un ES ūdeņos IIa, IIIb, IIIc zonā un 22.–32. apakšrajonā aizstāj ar šādu: ..”

“f)

ierakstu par makreli IIIa un IV zonā un ES ūdeņos IIa, IIIb, IIIc un IIId zonā aizstāj ar šādu: ..”.

“h)

ierakstu par balto Amerikas jūrasvēdzeli NAFO 3NO zonā aizstāj ar šādu:

“6)

regulas VI pielikuma 2. punktu aizstāj ar šādu:

“6)

regulas VI pielikuma 2. punktu aizstāj ar šādu:

15.12.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 347/43

“b)

Benevolence International Foundation (alias a) Al-Bir Al-Dawalia, b) BIF, c) BIF-USA, d) Mezhdunarodnyj Blagotvoritel’nyj Fond). Adrese: a) 8820, Mobile Avenue, 1A, Oak Lawn, Illinois, 60453, United States of America, b) P.O. box 548, Worth, Illinois, 60482, United States of America, c) (iepriekšējā atrašanās vieta) 9838, S. Roberts Road, Suite 1W, Palos Hills, Illinois, 60465, United States of America, d) (iepriekšējā atrašanās vieta) 20- 24, Branford Place, Suite 705, Newark, New Jersey, 07102, United States of America, e) PO box 1937, Khartoum, Republic of the Sudan, f) Bangladeša, g) Gazas sektors, h) Jemena. Papildu informācija: a) darba devēja identifikācijas numurs: 36-3823186 (Amerikas Savienotās Valstis), b) Nīderlandē esošā fonda nosaukums: Stichting Benevolence International Nederland (BIN).”

“b)

Benevolence International Fund (alias a) Benevolent International Fund, b) BIF-Canada). Adrese: a) 2465, Cawthra Road, Unit 203, Mississauga, Ontario, L5A 3P2 Canada; b) PO box 1508, Station B, Mississauga, Ontario, L4Y 4G2 Canada; c) PO box 40015, 75, King Street South, Waterloo, Ontario, N2J 4V1 Canada; d) 92, King Street, 201, Waterloo, Ontario, N2J 1P5 Canada. Papildu informācija: saistīta ar Benevolence International Foundation. 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 21.11.2002.”

15.12.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 347/43