14.2.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 42/1

(1)

Attālāko reģionu īpašā ģeogrāfiskā novietojuma dēļ rodas papildu transporta izmaksas, piegādājot produktus, kas ir būtiski svarīgi uzturam, pārstrādei vai kā lauksaimnieciskās ražošanas resursi. Turklāt objektīvi faktori, ko rada izolētais un attālais novietojums, uzņēmējiem un ražotājiem attālākajos reģionos rada papildu grūtības, kas būtiski apgrūtina viņu darbību. Dažos gadījumos uzņēmēji un ražotāji uz salām ir divkārši izolēti. Šos apgrūtinājumus var mazināt, pazeminot minēto būtiski svarīgo produktu cenas. Tādēļ, lai nodrošinātu piegādi attālākajiem reģioniem un kompensētu papildu izmaksas, ko rada šo reģionu attālais, izolētais un nomaļais ģeogrāfiskais novietojums, ir lietderīgi ieviest īpašu piegādes režīmu.

(2)

Tālab, neskarot Līguma 23. pantu, dažu trešo valstu izcelsmes lauksaimniecības produktu imports būtu jāatbrīvo no spēkā esošās ievedmuitas. Lai ņemtu vērā produktu izcelsmi un muitas režīmu, ko uz tiem attiecina saskaņā ar Kopienas noteikumiem, produkti, kas ievesti Kopienas muitas teritorijā saskaņā ar režīmu ievešanai pārstrādei vai muitas noliktavas režīmu, būtu jāuzskata par tieši importētiem, lai tiem varētu piešķirt īpašā piegādes režīma priekšrocības.

(3)

Lai sasniegtu mērķi pazemināt cenas attālākajos reģionos un atvieglinātu papildu izmaksas, ko rada šo reģionu attālais, izolētais un nomaļais ģeogrāfiskais novietojums, vienlaikus saglabājot Kopienas izcelsmes produktu konkurētspēju, būtu jāpiešķir atbalsts Kopienas izcelsmes produktu piegādei attālākajiem reģioniem. Piešķirot šādu atbalstu, būtu jāņem vērā papildu izmaksas, kas rodas, transportējot produktus uz attālākajiem reģioniem, un cenas, ko piemēro eksportam uz trešām valstīm, un – attiecībā uz lauksaimnieciskās ražošanas resursiem un pārstrādei paredzētiem produktiem – papildu izmaksas, ko rada izolētais un attālais ģeogrāfiskais novietojums.

(4)

Tā kā daudzumi, uz ko attiecas īpašais piegādes režīms, ir tikai daudzumi, kas atbilst attālāko reģionu piegādes vajadzībām, šis režīms netraucē iekšējā tirgus pareizai darbībai. Tāpat īpašā piegādes režīma saimnieciskajām priekšrocībām nebūtu jārada novirzes attiecīgo produktu tirdzniecībā. Tādēļ būtu jāaizliedz šo produktu nosūtīšana vai eksports no attālākajiem reģioniem. Tomēr būtu jāatļauj šo produktu nosūtīšana vai eksports, ja īpašā piegādes režīma radītās priekšrocības atmaksā vai, attiecībā uz pārstrādātiem produktiem, lai atļautu reģionālu tirdzniecību vai divu attālāko Portugāles reģionu savstarpēju tirdzniecību. Būtu jāņem vērā arī tradicionālas tirdzniecības plūsmas starp visiem attālākajiem reģioniem un trešām valstīm un attiecīgi šiem reģioniem jāatļauj pārstrādātu produktu eksports, kas atbilst tradicionālajam eksportam. Šis ierobežojums arī nebūtu jāattiecina uz pārstrādātu produktu tradicionālu nosūtīšanu. Skaidrības labad būtu jāprecizē atsauces laikposms šo tradicionāli eksportēto vai nosūtīto daudzumu noteikšanai.

(5)

Tomēr būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai Azoru salās varētu veikt cukura pārstrādes nozares vajadzīgo pārstrukturēšanu. Veicot šos pasākumus, būtu jāņem vērā, ka ir jānodrošina noteikts produkcijas un pārstrādes līmenis, lai cukura nozare Azoru salās būtu dzīvotspējīga. Turklāt saskaņā ar šo regulu Portugālei būs iespējams veicināt cukurbiešu vietējo audzēšanu. Ņemot vērā minēto, ierobežotā laikposmā – četrus gadus – izņēmuma kārtā būtu jāatļauj cukura nosūtīšana no Azoru salām uz pārējo Kopienas teritoriju apjomā, kas pārsniedz tradicionālās plūsmas, piemērojot pakāpeniski samazinātus gada ierobežojumus. Tā kā cukura daudzums, ko var nosūtīt tālāk, būs proporcionāls apjomam, kas ir noteikti nepieciešams, lai nodrošinātu vietējās cukura ražošanas un pārstrādes dzīvotspēju, un tas nepārsniegs šo apjomu, cukura īslaicīga nosūtīšana no Azoru salām negatīvi neietekmēs Kopienas iekšējo tirgu.

(6)

Attiecībā uz C cukura piegādi Azoru salām, Madeirai un Kanāriju salām laikposmā, kas noteikts 10. panta 1. punktā Padomes Regulā (EK) Nr. 1260/2001 (2001. gada 19. jūnijs) par cukura tirgu kopīgo organizāciju (4), būtu jāturpina piemērot režīms atbrīvojumam no ievedmuitas, kas paredzēts Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2177/92 (1992. gada 30. jūlijs), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai attiecībā uz cukuru piemērotu īpašo piegādes režīmu Azoru salām, Madeirai un Kanāriju salām (5).

(7)

Saskaņā ar īpašo piegādes režīmu Kanāriju salām līdz šim piegādā rūpnieciskai pārstrādei paredzētus uz piena bāzes gatavotus preparātus, uz ko attiecas KN kodi 1901 90 99 un 2106 90 92. Pārejas laikposmā, iekams nav pabeigta vietējās rūpniecības pārstrukturēšana, būtu jāļauj turpināt šo produktu piegādes.

(8)

Lai sasniegtu īpašā piegādes režīma mērķus, režīma saimnieciskajām priekšrocībām ir jāattiecas uz ražošanas izmaksām un jāsamazina cenas līdz tiešā patērētāja stadijai. Tādēļ minētās priekšrocības būtu jāpiešķir vienīgi ar nosacījumu, ka tās faktiski nodod tālāk, un jāveic attiecīgas pārbaudes.

(9)

Kopienas politika attālāko reģionu vietējās ražošanas atbalstam attiecas uz visdažādākajiem produktiem un pasākumiem attiecībā uz to ražošanu, tirdzniecību un pārstrādi. Šie pasākumi ir izrādījušies efektīvi un ir nodrošinājuši lauksaimniecības darbības nepārtrauktību un attīstību. Kopienai būtu jāturpina atbalstīt šo ražošanu, kas ir attālāko reģionu vides, sociālā un saimnieciskā līdzsvara pamatelements. Pieredze rāda, ka, tāpat kā lauku attīstības politikas sakarā, ciešākas partnerattiecības ar vietējām iestādēm var palīdzēt mērķtiecīgāk risināt konkrētos jautājumus, kas iespaido attiecīgos reģionus. Tādēļ būtu jāturpina atbalstīt vietējo ražošanu, īstenojot vispārējas programmas, kas darbojas vispiemērotākajā ģeogrāfiskajā līmenī un ko attiecīgās dalībvalstis iesniedz Komisijai.

(10)

Lai labāk sasniegtu mērķi attīstīt vietēju lauksaimniecisko ražošanu un lauksaimniecības produktu piegādi, būtu jāsaskaņo attiecīgo reģionu piegādes plānošana un partnerattiecību pieejai starp Komisiju un dalībvalstīm vajadzētu būt sistemātiskai. Tādēļ piegādes programma būtu jāizstrādā dalībvalstu norīkotām iestādēm un jāiesniedz apstiprināšanai Komisijai.

(11)

Attālāko reģionu lauksaimnieki būtu jāmudina piegādāt kvalitatīvus produktus, un būtu jāsekmē šo produktu tirdzniecība. Šajā nolūkā varētu būt lietderīgi izmantot Kopienas ieviestu grafisko simbolu.

(12)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1257/1999 (1999. gada 17. maijs) par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai un dažu regulu grozīšanu un atcelšanu (6) ir noteikti lauku attīstības pasākumi, kas var saņemt Kopienas atbalstu, un nosacījumi šā atbalsta saņemšanai. Attālākajos reģionos dažu saimniecību vai pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumu struktūrās ir nopietnas nepilnības, un šie uzņēmumi saskaras ar īpašām grūtībām. Tādēļ būtu jāparedz iespēja attiecībā uz dažu tipu ieguldījumiem atkāpties no noteikumiem, kas ierobežo dažu Regulā (EK) Nr. 1257/1999 paredzētu strukturālā atbalsta veidu piešķiršanu.

(13)

Ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 29. panta 3. punktu atbalsta piešķiršana mežsaimniecībai ir ierobežoti attiecināta uz mežiem un platībām, kas pieder privātiem īpašniekiem vai to apvienībām un pašvaldībām vai to apvienībām. Daļa mežu un mežiem klātu platību, kas atrodas attālākajos reģionos, pieder publiskajām iestādēm, kas nav pašvaldības. Šajos apstākļos iepriekšminētajā pantā paredzētie nosacījumi būtu jāpadara elastīgāki.

(14)

Regulas (EK) Nr. 1257/1999 24. panta 2. punktā un tās pielikumā ir noteikta gada maksimāli pieļaujamās summas, par ko var saņemt Kopienas atbalstu agrovides pasākumiem. Lai ņemtu vērā dažu sevišķi jutīgu ganību zonu īpašo vides stāvokli Azoru salās, kā arī ainavu saglabāšanu un lauksaimniecības zemju tradicionālās iezīmes, jo īpaši platības Madeirā, kur notiek audzēšana terasēs, attiecībā uz dažiem īpašiem pasākumiem būtu jāparedz iespēja palielināt šīs summas līdz divkāršam apjomam.

(15)

Lai atvieglinātu attālāko reģionu lauksaimnieciskās darbības īpašās grūtības, ko rada to nomaļais, izolētais un attālais ģeogrāfiskais novietojums, mazā teritorija, reljefs, klimats un tautsaimniecības atkarība no maza skaita produktu, var piešķirt atkāpi no Komisijas konsekventās politikas nepiešķirt valsts atbalstu tādu lauksaimniecības produktu ražošanai, pārstrādei un tirdzniecībai, uz kuriem attiecas Līguma I pielikums.

(16)

Attālāko reģionu laukaugu veselību apgrūtina īpašas problēmas, kas saistītas ar klimatu, un tur piemēroto kontroles pasākumu nepietiekamība. Tādēļ būtu jāīsteno programmas kaitēkļu apkarošanai, tostarp bioloģiskām metodēm. Būtu jānosaka Kopienas finansiālais ieguldījums šādās programmās.

(17)

No saimnieciskā un ekoloģiskā viedokļa ir obligāti jāsaglabā vīna dārzi, kas ir visizplatītākā veida audzēšana Madeiras un Kanāriju salu reģionos un ļoti nozīmīga Azoru salām. Lai atbalstītu ražošanu, šajos reģionos nebūtu jāpiemēro ne atsacīšanās piemaksas, ne tirgus mehānismi, tomēr Kanāriju salās vajadzētu būt iespējai piemērot krīzes destilācijas pasākumus, ja pastāv ārkārtēji tirgus traucējumi, ko radījušas kvalitātes problēmas. Tāpat tehniskas un sociālekonomikas grūtības nav ļāvušas paredzētajos termiņos pilnīgi pārstrukturēt platības, kas Madeiras un Azoru salu reģionos apstādītas ar vīnogulāju hibrīdu šķirnēm, kuras aizliegusi vīna tirgus kopīgā organizācija. Šo vīnu dārzu ražotais vīns ir paredzēts vienīgi tradicionālam vietējam patēriņam. Papildu termiņš ļaus pārstrukturēt šos vīna dārzus, vienlaikus saglabājot reģionālo saimniecisko struktūru, kas ir ļoti atkarīga no vīnkopības. Portugālei katru gadu būtu jāziņo Komisijai par panākumiem, kas gūti, pārstrukturējot attiecīgās platības.

(18)

Piena nozares pārstrukturēšana Azoru salās vēl nav pabeigta. Ņemot vērā Azoru salu lielo atkarību no piena ražošanas, kā arī citus kavēkļus, kas saistīti ar attālumu un rentablas alternatīvas ražošanas trūkumu, attiecībā uz papildmaksājuma piemērošanu piena un piena produktu nozarē Azoru salās būtu jāapstiprina atkāpe no dažiem noteikumiem Padomes Regulā (EK) Nr. 1788/2003 (2003. gada 29. septembris), ar ko nosaka maksājumu piena un piena produktu nozarē (7), un kura ieviesta ar 23. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 1453/2001 (2001. gada 28. jūnijs), ar ko ievieš īpašus pasākumus Azoru salām un Madeirai attiecībā uz konkrētiem lauksaimniecības produktiem (Poseima) (8), un kuras termiņš ir pagarināts ar Padomes Regulu (EK) Nr. 55/2004 (9).

(19)

Ar atbalstu govs piena ražošanai Madeirā nav gūti panākumi, saglabājot iekšējā un ārējā piegādes līdzsvaru, jo īpaši lielo strukturālo grūtību dēļ, kas iespaido nozari un tādēļ, ka nozare slikti spēj pielāgoties jauniem ekonomikas apstākļiem. Tādēļ, lai pilnīgāk nodrošinātu vietējo patēriņu, būtu jāturpina atļaut atjaunota sterilizēta piena ražošanu, izmantojot Kopienas izcelsmes piena pulveri.

(20)

Vajadzība saglabāt vietējo ražošanu, izmantojot stimulus, ir pamatojums, lai Regulu (EK) Nr. 1788/2003 nepiemērotu Madeirā un Francijas aizjūras departamentos. Attiecībā uz Madeiru šim atbrīvojumam būtu jānosaka 4 000 tonnu ierobežojums, kurš atbilst pašreizējās produkcijas 2 000 tonnām un nodrošina pietiekamu iespēju ražošanas apjoma pieaugumam, ko pašreiz lēš ne vairāk kā 2 000 tonnu apjomā.

(21)

Būtu jāatbalsta tradicionālā lopkopība. Lai nodrošinātu Francijas aizjūras departamentu un Madeiras vietējā patēriņa vajadzības, būtu jāatļauj nobarošanai paredzētu vīriešu kārtas liellopu beznodokļu imports no trešām valstīm, ievērojot dažus nosacījumus un nepārsniedzot gada maksimālo ierobežojumu. Būtu jāatjauno iespēja, kura paredzēta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (2003. gada 29. septembris), ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (10), lai Portugāle varētu nodot Azoru salām kontinentālai teritorijai piešķirtās tiesības uz piemaksu par zīdītājgovīm, un minētais instruments būtu jāpielāgo, ņemot vērā jaunos atbalsta pasākumus attālākajiem reģioniem.

(22)

Vēsturiski tabakas audzēšanai Kanāriju salās ir liela nozīme. No ekonomikas viedokļa tabakas ražošana joprojām ir viena no galvenajām rūpnieciskajām darbībām reģionā. No sociālā viedokļa tabakas audzēšana ir ļoti darbietilpīga, un to veic mazas saimniecības. Tā kā šī lauksaimniecības kultūra nav pietiekami rentabla, tai draud izzušana. Pašlaik tabaku audzē cigāru amatnieciskai ražošanai tikai mazā platībā Lapalmas salā. Tādēļ būtu jāatļauj Spānijai turpināt piešķirt atbalstu papildus Kopienas atbalstam, lai varētu saglabāt šo tradicionālo lauksaimniecības kultūru un ar to saistīto amatniecības darbību. Turklāt, lai saglabātu tabakas izstrādājumu ražošanu, neapstrādātu un daļēji apstrādātu tabakas importu Kanāriju salās būtu jāturpina atbrīvot no muitas nodokļa, nepārsniedzot gada kvantitatīvo ierobežojumu, kas ir ekvivalents 20 000 tonnām jēltabakas ar izgrieztu vidējo dzīslu.

(23)

Šīs regulas īstenošana nedrīkst apdraudēt attālāko reģionu līdz šim izmantoto īpašo atbalstu. Tāpēc, lai veiktu vajadzīgos pasākumus, dalībvalstu rīcībā būtu jābūt summām, kas atbilst Kopienas atbalstam, kurš jau piešķirts saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1452/2001 (2001. gada 28. jūnijs), ar ko par labu Francijas aizjūras departamentiem ievieš īpašus pasākumus attiecībā uz konkrētiem lauksaimniecības produktiem (Poseidom)  (11), saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1453/2001 un saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1454/2001 (2001. gada 28. jūnijs), ar ko ievieš īpašus pasākumus Kanāriju salām attiecībā uz konkrētiem lauksaimniecības produktiem (Poseican)  (12), kā arī saskaņā ar summām, kas piešķirtas lauksaimniekiem, kuri ir jau reģistrēti šajos reģionos saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1254/1999 (1999. gada 17. maijs) par liellopu un teļa gaļas tirgus kopīgo organizāciju (13), Padomes Regulu (EK) Nr. 2529/2001 (2001. gada 19. decembris) par aitu un kazu gaļas tirgus kopīgo organizāciju (14) un Padomes Regulu (EK) Nr. 1784/2003 (2003. gada 29. septembris) par labības tirgus kopīgo organizāciju (15), un summām, kas piešķirtas, lai piegādātu rīsus Francijas Reinjonas aizjūras departamentam saskaņā ar 5. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 1785/2003 (2003. gada 29. septembris) par rīsu tirgus kopīgo organizāciju (16). Attālākajos reģionos jaunā lauksaimniecības produktu atbalsta sistēma, kas izveidota ar šo regulu, būtu jākoordinē ar spēkā esošo atbalstu, ko sniedz tādiem pašiem produktiem pārējā Kopienā.

(24)

Būtu jāatceļ Regulas (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001 un (EK) Nr. 1454/2001. Lai nodrošinātu attiecīgo režīmu koordināciju, būtu arī jāgroza Regula (EK) Nr. 1782/2003 un Regula (EK) Nr. 1785/2003.

(25)

Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (17).

(26)

Šajā regulā paredzēto programmu piemērošana būtu jāsāk pēc tam, kad Komisija ir darījusi zināmu savu piekrišanu. Lai varētu sākt programmu īstenošanu šajā laikā, dalībvalstīm un Komisijai tomēr ir jāļauj veikt visus sagatavošanas pasākumus laikposmā starp šīs regulas stāšanos spēkā un programmu piemērošanas sākumu,

a)

attālāko reģionu īpašās prasības un – attiecībā uz pārstrādei paredzētiem produktiem un lauksaimnieciskās ražošanas resursiem – īpašās kvalitātes prasības;

b)

tirdzniecības plūsmas uz pārējo Kopienu un no tās;

c)

paredzētā atbalsta saimniecisko aspektu.

a)

eksportē saistībā ar tradicionālu eksportu uz trešām valstīm vai pārsūta saistībā ar tradicionāliem sūtījumiem uz pārējo Kopienu, ievērojot attiecīgo daudzumu ierobežojumu. Šos daudzumus nosaka Komisija saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru, pamatojoties uz vidējo sūtījumu vai eksporta apjomu 1989., 1990. un 1991. gadā;

b)

eksportē saistībā ar reģionālu tirdzniecību uz trešām valstīm, ievērojot galamērķus un nosacījumus, kas noteikti saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru;

c)

pārsūta no Azoru salām uz Madeiru vai no Madeiras uz Azoru salām;

d)

pārsūta no Madeiras uz Kanāriju salām vai no Kanāriju salām un Madeiru.

—

:

2006. gadā

:

3 000 tonnas,

—

:

2007. gadā

:

2 285 tonnas,

—

:

2008. gadā

:

1570 tonnas,

—

:

2009. gadā

:

855 tonnas.

a)

kā papildu atbalstu subsīdiju vai palīdzību režīmiem, kas izveidoti saistībā ar kopīgu tirgus organizāciju, izņemot ārkārtējas vajadzības gadījumos, kas pamatoti ar objektīviem kritērijiem;

b)

kā atbalstu pētījumu projektiem vai pasākumiem, kuru mērķis ir atbalstīt pētījumu projektus vai pasākumus, kas var pretendēt uz Kopienas finansējumu saskaņā ar Padomes Lēmumu 90/424/EEK (1990. gada 26. jūnijs) par izdevumiem veterinārijas jomā (19);

c)

kā atbalstu pasākumiem, uz ko attiecas Regula (EK) Nr. 1257/1999 un Padomes Regula (EK) Nr. 1698/2005 (2005. gada 20. septembris) par Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) atbalstu lauku attīstībai (20).

a)

kvantitatīvu attiecīgās lauksaimniecības ražošanas stāvokļa aprakstu, ņemot vērā pieejamos izvērtējuma rezultātus, kas rāda atšķirības, trūkumus un attīstības iespējas, atvēlētos finanšu līdzekļus un galvenos to pasākumu rezultātus, kas veikti saskaņā ar Padomes Regulām (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001 un (EK) Nr. 1454/2001;

b)

ierosinātās stratēģijas aprakstu, izvēlētās prioritātes un kvantitatīvos mērķus, kā arī novērtējumu, kurā uzrādīta gaidāmā ietekme uz ekonomiku, vidi un sabiedrību, ieskaitot ietekmi uz nodarbinātību;

c)

iecerēto pasākumu un jo īpaši programmas īstenošanai paredzēto atbalsta shēmu aprakstu, kā arī vajadzības gadījumā informāciju par to, cik vajadzīgi ir pētījumi, demonstrācijas projekti, mācības vai tehniskās palīdzības darbības, kas saistītas ar attiecīgo pasākumu sagatavošanu, īstenošanu vai pielāgošanu;

d)

pasākumu īstenošanas grafiku un indikatīvu vispārēju finanšu tabulu, kurā uzrādīti līdzekļi, ko atvēlēs;

e)

pamatojumu tam, ka programmu dažādie pasākumi ir savstarpēji atbilstīgi un saskaņoti, kā arī kritērijus un kvantitatīvus rādītājus, ko izmantos uzraudzībai un izvērtēšanai;

f)

noteikumus, lai nodrošinātu efektīvu un pareizu programmu īstenošanu, tostarp reklāmas, uzraudzības un izvērtēšanas pasākumus, kā arī kvantitatīvu izvērtēšanas rādītāju definīciju un noteikumus par kontroli un sankcijām;

g)

to kompetentu iestāžu un struktūru izraudzīšanu, kas atbild par programmas īstenošanu, un asociētu attiecīgā līmeņa iestāžu vai struktūru un sociālekonomikas partneru izraudzīšanu, kā arī veikto konsultāciju iznākumu.

a)

KN kods 2401; un

b)

šādas apakšpozīcijas:

—

:

Francijas aizjūras departamentiem

:

EUR 84,7 miljoni,

—

:

Azoru salām un Madeirai

:

EUR 77,3 miljoni,

—

:

Kanāriju salām

:

EUR 127,3 miljoni.

—

:

Francijas aizjūras departamentiem

:

EUR 20,7 miljoni,

—

:

Azoru salām un Madeirai

:

EUR 17,7 miljoni,

—

:

Kanāriju salām

:

EUR 72,7 miljoni.

—

apstākļus, kādos dalībvalstis var grozīt piegādes atbalsta daudzumus un līmeņus, kā arī vietējās ražošanas atbalsta vai līdzekļu piešķiršanas pasākumus,

—

noteikumus par obligātajām kontroles prasībām un sankcijām, kas dalībvalstīm ir jāpiemēro,

—

pasākumu un atbilstīgu summu noteikšanu saskaņā ar 23. panta 1. punktu, kas paredzētas pētījumiem, paraugprojektiem, izglītības vai palīdzības darbībām, kā izklāstīts 12. panta c) punktā, kā arī maksimālās finansējuma daļas noteikšanu attiecībā uz šiem pasākumiem, ko aprēķina no katras programmas kopējās summas.

1)

Regulas 70. pantu groza šādi:

2)

Regulas 71. panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“2.   Neskarot šīs regulas 70. panta 2. punktu, pārejas laikposmā attiecīgā valsts veic katru no VI pielikumā minētajiem tiešajiem maksājumiem, ievērojot nosacījumus, kas paredzēti, attiecīgi, šīs regulas IV sadaļas 3., 6. un 7. līdz 13. nodaļā un Regulas (EEK) Nr. 2019/93 6. pantā, un to maksimāli pieļaujamo budžeta apjomu, kurš atbilst tādu tiešo maksājumu daļai 41. pantā minētajā valstij noteiktajā maksimāli pieļaujamā daudzumā, ko Komisija saskaņā ar šīs regulas 144. panta 2. punktā minēto procedūru noteikusi katram tiešajam maksājumam.”.

3)

I un VI un pielikumu groza atbilstīgi šīs regulas II pielikumam.

1)

svītro 5. pantu;

2)

svītro 11. panta 3. punktu.

14.2.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 42/20

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

14.2.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 42/22

(1)

Regulas (EK) Nr. 1831/2003 13. panta 3. punktā paredzēta iespēja pēc atļaujas turētāja priekšlikuma mainīt piedevas atļaujas noteikumus.

(2)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2430/1999 (2) piedevu “halofuginona hidrobromīds 6 g/kg” (“Stenorol”), kas pieder grupai “Kokcidiostati un citas zāļu vielas”, atļāva izmantot dējējcāļu barībā 10 gadus. Atļauja bija saistīta ar personu, kas atbild par šīs piedevas laišanu apgrozībā.

(3)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 937/2001 (3) piedevu “salinomicīnnātrijs 120 g/kg” (“Sacox 120”), kas pieder grupai “Kokcidiostati un citas zāļu vielas”, atļāva izmantot gaļas trušu barībā 10 gadus. Atļauja bija saistīta ar personu, kas atbild par šīs piedevas laišanu apgrozībā.

(4)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1852/2003 (4) piedevu “salinomicīnnātrijs 120 g/kg” (“Sacox 120 microGanulate”), kas pieder grupai “Kokcidiostati un citas zāļu vielas”, atļāva izmantot dējējcāļu barībā 10 gadus. Atļauja bija saistīta ar personu, kas atbild par šīs piedevas laišanu apgrozībā.

(5)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1463/2004 (5) piedevu “salinomicīnnātrijs 120 g/kg” (“Sacox 120 microGanulate”), kas pieder grupai “Kokcidiostati un citas zāļu vielas”, atļāva izmantot gaļas cāļu barībā 10 gadus. Atļauja bija saistīta ar personu, kas atbild par šīs piedevas laišanu apgrozībā, un aizstāja iepriekšējo šīs piedevas atļauju, kas nebija saistīta ar konkrētu personu.

(6)

Atļauju turētājs Hoechst Roussel Vet GmbH and Intervet International bv saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 13. panta 3. punktu iesniedza pieteikumus, ierosinot mainīt nosaukumu personai, kas atbild par 2. līdz 5. apsvērumā minēto piedevu laišanu apgrozībā. Pieteikumam bija pievienoti dati, kas liecināja, ka no 2005. gada 1. augusta šo piedevu tirdzniecības tiesības ir nodotas Huvepharma nv.

(7)

Piedevas, kas saistīta ar personu, kura atbild par šīs piedevas laišanu apgrozībā, atļaujas piešķiršana citai personai notiek, pamatojoties uz tīri administratīvu procedūru, un neietvēra piedevu jaunu novērtējumu. Par pieteikumu informēja Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi.

(8)

Lai Huvepharma nv varētu izmantot savas īpašuma tiesības, attiecīgi jāmaina tās personas nosaukums, kas atbild par šīs piedevas laišanu apgrozībā.

(9)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 2430/1999, (EK) Nr. 937/2001, (EK) Nr. 1852/2003 un (EK) Nr. 1463/2004.

(10)

Ir lietderīgi paredzēt pārejas periodu, kura laikā varētu izlietot pašreizējos krājumus.

(11)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

14.2.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 42/24

(1)

Regulas (EK) Nr. 560/2005 I pielikumā ir uzskaitītas fiziskas un juridiskas personas un vienības, uz kurām saskaņā ar minēto regulu attiecas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana.

(2)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Sankciju komiteja 2006. gada 7. februārī noteica pirmās trīs fiziskās personas, kam piemērojama līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana. Tālab attiecīgi jāgroza I pielikums.

(3)

Lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto pasākumu efektivitāti, šai regulai jāstājas spēkā nekavējoties,

14.2.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 42/26

(1)

Komisijas 2002. gada 4. marta Ieteikums 2002/201/EK par dioksīnu, furānu un polihlorbifenilu (PCB) klātbūtnes samazināšanu dzīvnieku barībā un pārtikā (1) ir daļa no vispārējās stratēģijas, kā samazināt dioksīnu, furānu un polihlorbifenilu (PCB) klātbūtni vidē, dzīvnieku barībā un pārtikā. Tā nolūks ir dzīvnieku barībai un pārtikai ieteikt iedarbības līmeņus, bet ar laiku arī mērķa līmeņus.

(2)

Lai gan no toksikoloģijas viedokļa visiem līmeņiem būtu jāattiecas gan uz dioksīniem, gan dioksīniem līdzīgajiem PCB, maksimāli pieļaujamais saturs pārtikas produktos 2001. gadā Komisijas 2001. gada 8. marta Regulā (EK) Nr. 466/2001, ar ko nosaka atsevišķu piesārņotāju maksimālos pieļaujamos līmeņus pārtikas produktos (2) noteikts tikai dioksīniem, ņemot vērā, ka tajā laikā par dioksīniem līdzīgajiem PCB bija visai ierobežota informācija. Tieši tāpat 2001. gadā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. maija Direktīvu 2002/32/EK par nevēlamām vielām dzīvnieku barībā (3) maksimāli pieļaujamais saturs lopbarībā tika noteikts tikai dioksīniem, nevis dioksīniem līdzīgajiem PCB.

(3)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 466/2001 Komisijai līdz 2004. gada beigām noteikumi par dioksīniem pārtikā jāpārskata, ņemot vērā jaunākos datus par dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB klātbūtni, jo īpaši tāpēc, lai vielām, kurām jānosaka maksimāli pieļaujamais saturs, pieskaitītu arī dioksīniem līdzīgos PCB. Attiecībā uz dioksīniem dzīvnieku barībā līdzīga pārskatīšanas klauzula ir arī Direktīvā 2002/32/EK.

(4)

Šajā laikā iegūti pilnīgāki dati par dioksīniem līdzīgo PCB klātbūtni dzīvnieku barībā un pārtikā. Tāpēc noteikts maksimāli pieļaujamais dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB kopīgais saturs, ko izsaka Pasaules Veselības organizācijas toksiskuma ekvivalentos, izmantojot tās pieņemtos toksiskuma ekvivalences koeficientus WHO-TEF kā piemērotākā pieeja no toksikoloģijas viedokļa. Lai nodrošinātu pakāpenisku pāreju, papildus no jauna pieņemtajam dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB kopīgajam saturam pārejas periodā jāturpina piemērot dioksīniem jau noteiktais maksimāli pieļaujamā satura līmenis.

(5)

Iedarbības līmeņi dioksīniem noteikti ar 2002. gada 4. marta Ieteikumu 2002/201/EK, lai rosinātu aktīvu pieeju dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB piesārņojuma līmeņa samazināšanai dzīvnieku barībā un pārtikā. Šie iedarbības līmeņi kompetentajām institūcijām un uzņēmējiem ir līdzeklis, ar ko pievērst uzmanību gadījumiem, kad būtu ieteicams identificēt piesārņojuma avotu, un veikt pasākumus tā ietekmes samazināšanai vai novēršanai. Ņemot vērā, ka dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB piesārņojumam ir atšķirīgi avoti, iedarbības līmeņi tiek noteikti atsevišķi dioksīniem un atsevišķi dioksīniem līdzīgajiem PCB. Tāpēc ir lietderīgi aizstāt Ieteikumu 2002/201/EK.

(6)

Turklāt iedarbības līmeņi periodiski jāpārskata, ņemot vērā dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB klātbūtnes samazināšanās tendences un aktīvo pieeju, kas vērsta uz to radītā dzīvnieku barības un pārtikas piesārņojuma samazināšanu.

(7)

Direktīvā 2002/32/EK paredzētas iespējas noteikt iedarbības līmeņus. Tāpēc ir ieteicams dioksīniem un dioksīniem līdzīgajiem PCB noteiktos iedarbības līmeņus pārcelt uz Direktīvu 2002/32/EK.

(8)

Mērķa līmenis norāda dzīvnieku barības un pārtikas piesārņojuma līmeni, kas jāpanāk, lai dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB kopīgās uzņemtās nedēļas devas (TWI) kaitīgo iedarbību uz iedzīvotāju lielāko daļu samazinātu līdz Pārtikas zinātniskās komitejas (PZK) noteiktajam līmenim. Tie jānosaka, ņemot vērā precīzāku informāciju par vides aizsardzības pasākumu ietekmi un pasākumiem, kas vērsti pret piesārņojuma avotiem dzīvnieku barības un pārtikas līmenī, lai samazinātu dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB klātbūtni dažādos dzīvnieku barības līdzekļos, lopbarībā un pārtikas produktos. Ņemot vērā, ka paredzot mērķa līmeņus, jāņem vērā daudz dažādu faktoru, šo mērķa līmeņu noteikšana jāatliek līdz 2008. gada beigām,

(1)

Dalībvalstīm veikt regulāru dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB izlases veida kontroli atbilstoši dzīvnieku barības līdzekļu, lopbarības ražošanas un izmantošanas apjomam, kā arī pārtikas patēriņam, un ja iespējams, – arī to PCB izlases veida kontroli dzīvnieku barības līdzekļos, lopbarībā un pārtikas produktos, kas netiek pieskaitīti dioksīniem līdzīgajiem PCB. Šī kontrole jāveic saskaņā ar Komisijas 2004. gada 11. oktobra Ieteikumu 2004/704/EK par dioksīnu un dioksīnu tipa polihlordifenilu (PCB) fona līmeņu kontroli dzīvnieku barībā (4) un Komisijas 2004. gada 11. oktobra Ieteikumu 2004/705/EK par dioksīnu un dioksīnu tipa polihlordifenilu (PCB) fona līmeņu uzraudzību pārtikas produktos (5).

(2)

Gadījumos, kad netiek ievēroti Direktīvas 2002/32/EK un Regulas (EK) Nr. 466/2001 noteikumi un (saskaņā ar 3. punktu) gadījumos, kad dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB piesārņojuma līmenis pārsniedz šā ieteikuma I pielikumā norādītos iedarbības līmeņus attiecībā uz pārtiku un II pielikumā Direktīvā 2002/32/EK attiecībā uz dzīvnieku barību, sadarbībā ar uzņēmējiem:

(3)

Dalībvalstīm, kurās dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB piesārņojuma fona līmenis ir īpaši augsts, noteikt valsts iedarbības līmeņus uz vietas pašu valstī ražotajiem dzīvnieku barības līdzekļiem, lopbarībai un pārtikai līmenī, kādā ir apmēram 5 % no rezultātiem, kas iegūti 1. punktā minētajā kontrolē, veikt izpēti piesārņojuma avota identificēšanai.

(4)

Dalībvalstīm informēt Komisiju un pārējās dalībvalstis par izpētes rezultātiem un pasākumiem, kas veikti piesārņojuma avota samazināšanai vai likvidēšanai.

(5)

Katru gadu vēlākais līdz 31. martam dalībvalstis sniedz 4. punktā minēto informāciju attiecībā uz pārtikas produktiem, un attiecībā uz dzīvnieku barību kā daļu no gadskārtējā pārskata, kas jāiesniedz Komisijai saskaņā ar 22. panta 2. punktu Padomes Direktīvā 95/53/EK (6), izņemot gadījumus, kad pārējām dalībvalstīm šī informācija ir vajadzīga nekavējoties, tā jāsniedz tūlīt. Pēc daudzgadu dalībvalstu kontroles plānu īstenošanas, kas minēti 41. un 42. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (7), informāciju var sniegt kā tā gada pārskata daļu, kas jānosūta Komisijai saskaņā ar 44. pantu Regulā (EK) Nr. 882/2004.

Ar šo no 2006. gada 14. novembra tiek atcelts Komisijas Ieteikums 2002/201/EK.

14.2.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 42/29

(1)

Ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 110. pantu paredzēts, ka dotācijas regulējamas ar gada programmu, kas publicējama gada sākumā.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 166. pantu gada darba programmā dotācijām jāprecizē pamatdokuments, mērķi, grafiks uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, norādot paredzamo summu un plānotos rezultātus.

(3)

Saskaņā ar 15. panta 2. punktu Komisijas 2005. gada 15. marta Lēmumā par iekšējiem noteikumiem par Eiropas Kopienas vispārējā budžeta īstenošanu (Komisijas iedaļa), lēmumu, ar ko pieņem gada programmu, kura minēta Finanšu regulas 110. pantā, var uzskatīt par finansēšanas lēmumu Finanšu regulas 75. panta nozīmē, ar nosacījumu, ka tas nodrošina pietiekami detalizētu regulējumu.

(4)

Ar Lēmuma Nr. 1786/2002/EK 8. pantu paredzēts Komisijai pieņemt gada darba plānu programmas īstenošanai, izklāstot prioritātes un veicamās darbības, tostarp resursu piešķiršanu.

(5)

Tāpēc jāpieņem darba plāns 2006. gadam.

(6)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Programmas komitejas sniegto atzinumu.

(7)

Saskaņā ar Komisijas Lēmuma 2004/858/EK 6. pantu Veselības aizsardzības programmas izpildaģentūra saņem Eiropas Savienības vispārējā budžetā iekļauto dotāciju.

14.2.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 42/46

(1)

Putnu gripa ir vīrusa ierosināta mājputnu un citu putnu infekcijas slimība, kas izraisa mirstību un traucējumus un kas var strauji iegūt epizootijas apmērus, nopietni apdraudot dzīvnieku un sabiedrības veselību un strauji samazinot putnkopības nozares rentabilitāti. Pastāv risks, ka slimības izraisītājs var izplatīties no savvaļas putniem uz mājas putniem, jo īpaši mājputniem, un no vienas dalībvalsts uz citu vai uz trešām valstīm ar dzīvu putnu vai to produktu starptautisku tirdzniecību.

(2)

Itālija ir informējusi Komisiju par to, ka ir izolēts H5 putnu gripas vīruss, kas iegūts kādā klīniskā gadījumā savvaļas putnu vidū. Epidemioloģiskie apstākļi un klīniskā aina līdz neiraminidāzes (N) tipa un patogenitātes indeksa noteikšanai rada pamatu aizdomām par īpaši patogēnu putnu gripu, ko izraisījis A tipa H5N1 apakštipa gripas vīruss.

(3)

Itālija nekavējoties veica pasākumus, kas paredzēti Padomes 1992. gada 19. maija Direktīvā 92/40/EEK, ar ko ievieš Kopienas pasākumus putnu gripas kontrolei (4).

(4)

Ņemot vērā slimības risku, jāparedz pagaidu aizsardzības pasākumi, lai novērstu konkrētus apdraudējumus dažādos apgabalos.

(5)

Konsekvences labā ir lietderīgi šajā lēmumā izmantot vairākas definīcijas, kas minētas Padomes 2005. gada 20. decembra Direktīvā 2005/94/EK, ar ko paredz Kopienas pasākumus putnu gripas kontrolei un atceļ Direktīvu 92/40/EEK (5), Padomes 1990. gada 15. oktobra Direktīvā 90/539/EK par dzīvnieku veselības nosacījumiem, ar ko reglamentē mājputnu un inkubējamo olu tirdzniecību Kopienā un to ievešanu no trešām valstīm (6), Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (7), Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regulā (EK) Nr. 998/2003 par dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas lolojumdzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai, un ar kuru groza Padomes Direktīvu 92/65/EEK (8).

(6)

Ap vietu, kur konstatēts savvaļas putnu saslimšanas gadījums, jāizveido aizsardzības un uzraudzības zonas. Šīs zonas jāierobežo tik tālu, cik ir vajadzīgs, lai novērstu vīrusa ievazāšanu komerciālajās un nekomerciālajās mājputnu saimēs.

(7)

Ir lietderīgi kontrolēt un ierobežot pirmām kārtām dzīvu putnu un inkubējamu olu pārvietošanu, un ir jāatļauj šādu putnu un putnu izcelsmes produktu kontrolēta nosūtīšana no minētajām zonām, ievērojot zināmus nosacījumus.

(8)

Aizsardzības un uzraudzības zonās jāveic pasākumi, kas paredzēti Komisijas 2005. gada 19. oktobra Lēmumā 2005/734/EK, ar ko nosaka biodrošības pasākumus, lai mazinātu risku, ka ļoti patogēno putnu gripu, ko izraisa A tipa H5N1 apakštipa gripas vīruss, no savvaļas putniem varētu pārnest uz mājputniem un citiem nebrīvē turētiem putniem, un ar ko paredz agrīnas konstatācijas sistēmu īpaši apdraudētos apgabalos (9), neatkarīgi no noteiktā riska stāvokļa zonā, kur ir aizdomas par īpaši patogēnu putnu gripu vai ir apstiprināts gadījums savvaļas putnu vidū.

(9)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 3. oktobra Regulu (EK) Nr. 1774/2002, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam (10), ir atļauts laist tirgū virkni dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, piemēram, želatīnu tehniskām vajadzībām, materiālus farmaceitiskai izmantošanai un citus blakusproduktus ar izcelsmi tādos Kopienas apgabalos, kuros ir spēkā dzīvnieku veselības ierobežojumi, jo šādus produktus uzskata par drošiem īpašo ražošanas, pārstrādes un izmantošanas nosacījumu dēļ, ko ievērojot, tiek efektīvi inaktivēti iespējamie patogēni un novērsta iespēja saskarties ar dzīvniekiem, kuri ir uzņēmīgi pret slimību. Tādēļ ir lietderīgi atļaut transportēt no aizsardzības zonām neapstrādātus izmantotus pakaišus vai mēslus, lai tos apstrādātu atbilstīgi minētajai regulai, kā arī dzīvnieku blakusproduktus, kas atbilst regulā minētajiem nosacījumiem.

(10)

Padomes 1992. gada 13. jūlija Direktīvā 92/65/EEK, ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 90/425/EEK (11) A pielikuma I punktā, ir noteiktas apstiprinātas iestādes, institūti un centri, kā arī paraugs sertifikātam, kas jāpievieno, pārvedot dzīvniekus vai šo dzīvnieku gametas no vienas apstiprinātas struktūras uz kādu citu struktūru citā dalībvalstī. Jāparedz atkāpe no transporta ierobežojumiem attiecībā uz putniem, kas ir ceļā no vai uz iestādēm, institūtiem un centriem, kuri ir apstiprināti saskaņā ar minēto direktīvu.

(11)

Ar zināmiem nosacījumiem ir jāatļauj inkubējamu olu pārvadāšana no aizsardzības zonām. Var atļaut inkubējamu olu sūtīšanu uz citām valstīm, jo īpaši ņemot vērā Direktīvā 2005/94/EK minētos nosacījumus. Šādos gadījumos dzīvnieku veselības sertifikātos, kas izsniegti saskaņā ar Direktīvu 90/539/EEK, ir jāiekļauj atsauce uz šo lēmumu.

(12)

Ar zināmiem nosacījumiem ir jāatļauj gaļas, maltās gaļas, gaļas izstrādājumu un gaļas produktu nosūtīšana, jo īpaši ņemot vērā konkrētus nosacījumus, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 853/2004 un Regulā (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (12).

(13)

Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīvā 2002/99/EK, ar ko paredz dzīvnieku veselības noteikumus, kuri reglamentē tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un ievešanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā (13), noteikti konkrēti veidi, kā apstrādāt gaļu no slēgtiem apgabaliem, lai tās izmantošana būtu droša attiecībā uz putnu gripu, kā arī iespēja ieviest īpašu veselības marķējumu un veselības marķējumu gaļai, kuru nav atļauts laist tirgū dzīvnieku veselības ierobežojumu dēļ. Ir lietderīgi atļaut nosūtīt no aizsardzības zonām gaļas produktus, kuriem ir minētajā direktīvā minētais veselības marķējums, kā arī atbilstīgi minētajai direktīvai apstrādātus gaļas produktus.

(14)

Līdz Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas sanāksmei un Komisijai sadarbībā ar attiecīgo dalībvalsti jāveic pagaidu aizsardzības pasākumi saistībā ar īpaši patogēnu putnu gripu savvaļas putnu vidū.

(15)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir jāpārskata nākamajā Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas sanāksmē,

a)

“inkubējamas olas”, kā noteikts Direktīvas 90/539/EEK 2. panta 2. punktā;

b)

“savvaļas medījamie putni” ir medījumi, kas minēti Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 1.5. punkta otrajā ievilkumā un 1.7. punktā;

c)

“citi nebrīvē turēti putni” ir putni, kas minēti Direktīvas 2005/94/EEK 2. panta 6. punktā, tajā skaitā:

a)

aizsardzības zonu ar vismaz trīs kilometru rādiusu, un

b)

uzraudzības zonu ar vismaz desmit kilometru rādiusu, ieskaitot aizsardzības zonu.

a)

zonas ietvaros uzskaita visas saimniecības;

b)

regulāri veic visu komerciālo saimniecību apmeklējumus, reģistrējot tos, un klīniski pārbauda mājputnus, vajadzības gadījumā ņemot paraugus laboratorijas analīzēm;

c)

ievieš atbilstošus biodrošības pasākumus saimniecībā, tostarp dezinfekciju saimniecības ieeju un izeju teritorijā, izmitina mājputnus vai patur tos vietās, kur var novērst šo mājputnu tiešu vai netiešu kontaktu ar citiem mājputniem un nebrīvē turētiem putniem;

d)

ievieš biodrošības pasākumus, kas paredzēti Lēmumā 2005/734/EK;

e)

kontrolē mājputnu izcelsmes produktu pārvietošanu saskaņā ar 9. punktu;

f)

aktīvi uzrauga epidemioloģisko situāciju savvaļas putnu, jo īpaši ūdensputnu populācijā, vajadzības gadījumā iesaistot medniekus un putnu vērotājus, kuri ir īpaši apmācīti veikt pasākumus, lai aizsargātu sevi no inficēšanās ar vīrusu un lai novērstu vīrusa izplatīšanos to dzīvnieku vidū, kuri ir uzņēmīgi pret slimību;

g)

īsteno kampaņas, uzlabojot informētību dzīvnieku īpašnieku, mednieku un putnu vērotāju vidū.

a)

pārvietot mājputnus un citus nebrīvē turētus putnus no saimniecības, kurā tie tiek turēti;

b)

rīkot mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu gadatirgus, tirgu, izstādes vai citus pasākumus;

c)

pārvadāt zonā mājputnus un citus nebrīvē turētus putnus, izņemot tranzītpārvadājumus pa maģistrālajiem ceļiem vai dzelzceļu un transportu uz kautuvi tūlītējai nokaušanai;

d)

nosūtīt no aizsardzības zonas inkubējamas olas;

e)

nosūtīt no aizsardzības zonas svaigu gaļu, malto gaļu, gaļas izstrādājumus un gaļas produktus, kas iegūti no mājputniem un citiem nebrīvē turētiem putniem, kā arī no savvaļas medījamiem putniem;

f)

pārvadāt vai izplatīt ārpus zonas neapstrādātus izmantotus pakaišus vai mēslus no zonā esošām saimniecībām, izņemot transportēšanu apstrādei saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1774/2002;

g)

medīt savvaļas putnus.

a)

zonas ietvaros uzskaita visas saimniecības;

b)

ievieš atbilstošus biodrošības pasākumus saimniecībā, tostarp izmanto atbilstošus dezinfekcijas līdzekļus saimniecības ieeju un izeju teritorijā;

c)

ievieš biodrošības pasākumus, kas paredzēti Lēmumā 2005/734/EK;

d)

kontrolē mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu, kā arī inkubējamu olu pārvietošanu zonā;

a)

pārvietot mājputnus un citus nebrīvē turētus putnus ārpus zonas pirmās piecpadsmit dienas pēc zonas izveidošanas;

b)

rīkot mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu gadatirgus, tirgu, izstādes vai citus pasākumus;

c)

medīt savvaļas putnus.

a)

mājputnus, kas paredzēti tūlītējai kaušanai, tostarp izbrāķētas dējējvistas, uz aizsardzības vai uzraudzības zonā esošu kautuvi, vai, ja tas nav iespējams, uz kompetentās iestādes norādītu kautuvi ārpus aizsardzības vai uzraudzības zonas;

b)

dienu vecus cāļus no aizsardzības zonas uz oficiāli uzraudzītām saimniecībām, kas atrodas Itālijas teritorijā, kur nav citu mājputnu vai nebrīvē turētu putnu, izņemot lolojumputnus, kuri minēti 1. panta 2. punkta c) apakšpunkta i) daļā un ir nošķirti no mājputniem;

c)

dienu vecus cāļus no uzraudzības zonas uz oficiāli uzraudzītām saimniecībām Itālijas teritorijā;

d)

pirmdējējas vistas un nobarošanai paredzētus tītarus no uzraudzības zonas uz oficiāli uzraudzītām saimniecībām Itālijas teritorijā;

e)

lolojumputnus, kas minēti 1. panta 2. punkta c) apakšpunkta i) daļā, uz telpām Itālijas teritorijā, kurās netiek turēti mājputni, ja sūtījumā nav vairāk kā pieci sprosta putni, neatkarīgi no valstu noteikumiem, kuri minēti Direktīvas 92/65/EEK 1. panta trešajā daļā;

f)

putnus, kas minēti 1. panta 2. punkta c) apakšpunkta ii) daļā un kurus nosūta no iestādēm, institūtiem un centriem uz iestādēm, institūtiem un centriem atbilstīgi Direktīvas 92/65/EEK 13. pantam.

a)

transportēt no aizsardzības zonas inkubējamas olas uz norādītu inkubatoru Itālijas teritorijā;

b)

transportēt no aizsardzības zonas inkubējamas olas uz norādītiem inkubatoriem ārpus Itālijas teritorijas ar nosacījumu, ka:

a)

svaigu mājputnu gaļu, tajā skaitā skrējējputnu gaļu, kuras izcelsme ir minētajā zonā vai ārpus tās un kura iegūta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 II pielikumu un III pielikuma II un III sadaļu un pārbaudīta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 854/2004 I pielikuma I, II un III sadaļu un IV sadaļas V un VII nodaļu;

b)

malto gaļu, gaļas izstrādājumus un gaļas produktus, kas satur šā panta a) apakšpunktā minēto gaļu un ir iegūti atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma V un VI sadaļas nosacījumiem;

c)

svaigu gaļu no savvaļas medījamiem putniem ar izcelsmi minētajā zonā, ja šāda gaļa ir marķēta ar Direktīvas 2002/99/EK II pielikumā paredzēto veselības marķējumu un to paredzēts transportēt uz pārstrādes uzņēmumu, lai apstrādātu pret putnu gripu atbilstīgi minētajam pielikumam;

d)

gaļas produktus, kas iegūti no savvaļas medījamo putnu gaļas, kas apstrādāta pret putnu gripu saskaņā ar Direktīvas 2002/99/EK III pielikumu;

e)

svaigu gaļu no savvaļas medījamiem putniem, kuras izcelsme ir ārpus aizsardzības zonas un kura ir iegūta aizsardzības zonā esošajās saimniecībās saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma IV sadaļu un pārbaudīta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 854/2004 I pielikuma IV sadaļas VIII nodaļu;

f)

malto gaļu, gaļas izstrādājumus un gaļas produktus, kas satur šā punkta e) apakšpunktā minēto gaļu un ir iegūti atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma V un VI sadaļas nosacījumiem;

a)

dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 1774/2002 VII pielikuma II nodaļas A daļā, III nodaļas B daļā, IV nodaļas A daļā, VI nodaļas A un B daļā, VII nodaļas A daļā, VIII nodaļas A daļā, IX nodaļas A daļā un X nodaļas A daļā, kā arī VIII pielikuma II nodaļas B daļā un III nodaļas II sadaļas A daļā minētajiem nosacījumiem;

b)

neapstrādātas putnu spalvas vai spalvu daļas atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1774/2002 VIII pielikuma VIII nodaļas A daļas 1. punkta a) apakšpunktam, kas iegūtas no mājputniem, kuru izcelsme ir ārpus aizsardzības zonas;

c)

apstrādātas mājputnu spalvas vai spalvu daļas, kas apstrādātas ar tvaika plūsmu vai citu metodi, kura nodrošina to, ka tajās nepaliek patogēni;

d)

produktus, kas iegūti no mājputniem vai citiem nebrīvē turētiem putniem, uz kuriem saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem neattiecas dzīvnieku veselības nosacījumi vai jebkāds aizliegums vai ierobežojums dzīvnieku veselības apsvērumu dēļ, tostarp produktus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1774/2002 VIII pielikuma VII nodaļas A daļas 1. punkta a) apakšpunktā.

14.2.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 42/52

(1)

Putnu gripa ir vīrusa ierosināta mājputnu un citu putnu infekcijas slimība, kas izraisa mirstību un traucējumus un kas var strauji iegūt epizootijas apmērus, nopietni apdraudot dzīvnieku un sabiedrības veselību un strauji samazinot putnkopības nozares rentabilitāti. Pastāv risks, ka slimības izraisītājs var izplatīties no savvaļas putniem uz mājas putniem, jo īpaši mājputniem, un no vienas dalībvalsts uz citu vai uz trešām valstīm ar dzīvu putnu vai to produktu starptautisku tirdzniecību.

(2)

Slovēnija ir informējusi Komisiju par to, ka ir izolēts H5 putnu gripas vīruss, kas iegūts kādā klīniskā gadījumā savvaļas putnu vidū. Epidemioloģiskie apstākļi un klīniskā aina līdz neiraminidāzes (N) tipa un patogenitātes indeksa noteikšanai rada pamatu aizdomām par īpaši patogēnu putnu gripu, ko izraisījis A tipa H5N1 apakštipa gripas vīruss.

(3)

Slovēnija nekavējoties veica pasākumus, kas paredzēti Padomes 1992. gada 19. maija Direktīvā 92/40/EEK, ar ko ievieš Kopienas pasākumus putnu gripas kontrolei (4).

(4)

Ņemot vērā slimības risku, jāparedz pagaidu aizsardzības pasākumi, lai novērstu konkrētus apdraudējumus dažādos apgabalos.

(5)

Konsekvences labā ir lietderīgi šajā lēmumā izmantot vairākas definīcijas, kas minētas Padomes 2005. gada 20. decembra Direktīvā 2005/94/EK, ar ko paredz Kopienas pasākumus putnu gripas kontrolei un atceļ Direktīvu 92/40/EEK (5), Padomes 1990. gada 15. oktobra Direktīvā 90/539/EK par dzīvnieku veselības nosacījumiem, ar ko reglamentē mājputnu un inkubējamo olu tirdzniecību Kopienā un to ievešanu no trešām valstīm (6), Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (7), Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regulā (EK) Nr. 998/2003 par dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas lolojumdzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai, un ar kuru groza Padomes Direktīvu 92/65/EEK (8).

(6)

Ap vietu, kur konstatēts savvaļas putnu saslimšanas gadījums, jāizveido aizsardzības un uzraudzības zonas. Šīs zonas jāierobežo tik tālu, cik ir vajadzīgs, lai novērstu vīrusa ievazāšanu komerciālajās un nekomerciālajās mājputnu saimēs.

(7)

Ir lietderīgi kontrolēt un ierobežot pirmām kārtām dzīvu putnu un inkubējamu olu pārvietošanu, un ir jāatļauj šādu putnu un putnu izcelsmes produktu kontrolēta nosūtīšana no minētajām zonām, ievērojot zināmus nosacījumus.

(8)

Aizsardzības un uzraudzības zonās jāveic pasākumi, kas paredzēti Komisijas 2005. gada 19. oktobra Lēmumā 2005/734/EK, ar ko nosaka biodrošības pasākumus, lai mazinātu risku, ka ļoti patogēno putnu gripu, ko izraisa A tipa H5N1 apakštipa gripas vīruss, no savvaļas putniem varētu pārnest uz mājputniem un citiem nebrīvē turētiem putniem, un ar ko paredz agrīnas konstatācijas sistēmu īpaši apdraudētos apgabalos (9), neatkarīgi no noteiktā riska stāvokļa zonā, kur ir aizdomas par īpaši patogēnu putnu gripu vai ir apstiprināts gadījums savvaļas putnu vidū.

(9)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 3. oktobra Regulu (EK) Nr. 1774/2002, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam (10), ir atļauts laist tirgū virkni dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, piemēram, želatīnu tehniskām vajadzībām, materiālus farmaceitiskai izmantošanai un citus blakusproduktus ar izcelsmi tādos Kopienas apgabalos, kuros ir spēkā dzīvnieku veselības ierobežojumi, jo šādus produktus uzskata par drošiem īpašo ražošanas, pārstrādes un izmantošanas nosacījumu dēļ, ko ievērojot, tiek efektīvi inaktivēti iespējamie patogēni un novērsta iespēja saskarties ar dzīvniekiem, kuri ir uzņēmīgi pret slimību. Tādēļ ir lietderīgi atļaut transportēt no aizsardzības zonām neapstrādātus izmantotus pakaišus vai mēslus, lai tos apstrādātu atbilstīgi minētajai regulai, kā arī dzīvnieku blakusproduktus, kas atbilst regulā minētajiem nosacījumiem.

(10)

Padomes 1992. gada 13. jūlija Direktīvā 92/65/EEK, ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 90/425/EEK (11) A pielikuma I punktā, ir noteiktas apstiprinātas iestādes, institūti un centri, kā arī paraugs sertifikātam, kas jāpievieno, pārvedot dzīvniekus vai šo dzīvnieku gametas no vienas apstiprinātas struktūras uz kādu citu struktūru citā dalībvalstī. Jāparedz atkāpe no transporta ierobežojumiem attiecībā uz putniem, kas ir ceļā no vai uz iestādēm, institūtiem un centriem, kuri ir apstiprināti saskaņā ar minēto direktīvu.

(11)

Ar zināmiem nosacījumiem ir jāatļauj inkubējamu olu pārvadāšana no aizsardzības zonām. Var atļaut inkubējamu olu sūtīšanu uz citām valstīm, jo īpaši ņemot vērā Direktīvā 2005/94/EK minētos nosacījumus. Šādos gadījumos dzīvnieku veselības sertifikātos, kas izsniegti saskaņā ar Direktīvu 90/539/EEK, ir jāiekļauj atsauce uz šo lēmumu.

(12)

Ar zināmiem nosacījumiem ir jāatļauj gaļas, maltās gaļas, gaļas izstrādājumu un gaļas produktu nosūtīšana, jo īpaši ņemot vērā konkrētus nosacījumus, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 853/2004 un Regulā (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (12).

(13)

Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīvā 2002/99/EK, ar ko paredz dzīvnieku veselības noteikumus, kuri reglamentē tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un ievešanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā (13), noteikti konkrēti veidi, kā apstrādāt gaļu no slēgtiem apgabaliem, lai tās izmantošana būtu droša attiecībā uz putnu gripu, kā arī iespēja ieviest īpašu veselības marķējumu un veselības marķējumu gaļai, kuru nav atļauts laist tirgū dzīvnieku veselības ierobežojumu dēļ. Ir lietderīgi atļaut nosūtīt no aizsardzības zonām gaļas produktus, kuriem ir minētajā direktīvā minētais veselības marķējums, kā arī atbilstīgi minētajai direktīvai apstrādātus gaļas produktus.

(14)

Līdz Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas sanāksmei un Komisijai sadarbībā ar attiecīgo dalībvalsti jāveic pagaidu aizsardzības pasākumi saistībā ar īpaši patogēnu putnu gripu savvaļas putnu vidū.

(15)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir jāpārskata nākamajā Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas sanāksmē,

a)

“inkubējamas olas”, kā noteikts Direktīvas 90/539/EEK 2. panta 2. punktā;

b)

“savvaļas medījamie putni” ir medījumi, kas minēti Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 1.5. punkta otrajā ievilkumā un 1.7. punktā;

c)

“citi nebrīvē turēti putni” ir putni, kas minēti Direktīvas 2005/94/EEK 2. panta 6. punktā, tajā skaitā:

a)

aizsardzības zonu ar vismaz trīs kilometru rādiusu, un

b)

uzraudzības zonu ar vismaz desmit kilometru rādiusu, ieskaitot aizsardzības zonu.

a)

zonas ietvaros uzskaita visas saimniecības;

b)

regulāri veic visu komerciālo saimniecību apmeklējumus, reģistrējot tos, un klīniski pārbauda mājputnus, vajadzības gadījumā ņemot paraugus laboratorijas analīzēm;

c)

ievieš atbilstošus biodrošības pasākumus saimniecībā, tostarp dezinfekciju saimniecības ieeju un izeju teritorijā, izmitina mājputnus vai patur tos vietās, kur var novērst šo mājputnu tiešu vai netiešu kontaktu ar citiem mājputniem un nebrīvē turētiem putniem;

d)

ievieš biodrošības pasākumus, kas paredzēti Lēmumā 2005/734/EK;

e)

kontrolē mājputnu izcelsmes produktu pārvietošanu saskaņā ar 9. punktu;

f)

aktīvi uzrauga epidemioloģisko situāciju savvaļas putnu, jo īpaši ūdensputnu populācijā, vajadzības gadījumā iesaistot medniekus un putnu vērotājus, kuri ir īpaši apmācīti veikt pasākumus, lai aizsargātu sevi no inficēšanās ar vīrusu un lai novērstu vīrusa izplatīšanos to dzīvnieku vidū, kuri ir uzņēmīgi pret slimību;

g)

īsteno kampaņas, uzlabojot informētību dzīvnieku īpašnieku, mednieku un putnu vērotāju vidū.

a)

pārvietot mājputnus un citus nebrīvē turētus putnus no saimniecības, kurā tie tiek turēti;

b)

rīkot mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu gadatirgus, tirgu, izstādes vai citus pasākumus;

c)

pārvadāt zonā mājputnus un citus nebrīvē turētus putnus, izņemot tranzītpārvadājumus pa maģistrālajiem ceļiem vai dzelzceļu un transportu uz kautuvi tūlītējai nokaušanai;

d)

nosūtīt no aizsardzības zonas inkubējamas olas;

e)

nosūtīt no aizsardzības zonas svaigu gaļu, malto gaļu, gaļas izstrādājumus un gaļas produktus, kas iegūti no mājputniem un citiem nebrīvē turētiem putniem, kā arī no savvaļas medījamiem putniem;

f)

pārvadāt vai izplatīt ārpus zonas neapstrādātus izmantotus pakaišus vai mēslus no zonā esošām saimniecībām, izņemot transportēšanu apstrādei saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1774/2002;

g)

medīt savvaļas putnus.

a)

zonas ietvaros uzskaita visas saimniecības;

b)

ievieš atbilstošus biodrošības pasākumus saimniecībā, tostarp izmanto atbilstošus dezinfekcijas līdzekļus saimniecības ieeju un izeju teritorijā;

c)

ievieš biodrošības pasākumus, kas paredzēti Lēmumā 2005/734/EK;

d)

kontrolē mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu, kā arī inkubējamu olu pārvietošanu zonā;

a)

pārvietot mājputnus un citus nebrīvē turētus putnus ārpus zonas pirmās piecpadsmit dienas pēc zonas izveidošanas;

b)

rīkot mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu gadatirgus, tirgu, izstādes vai citus pasākumus;

c)

medīt savvaļas putnus.

a)

mājputnus, kas paredzēti tūlītējai kaušanai, tostarp izbrāķētas dējējvistas, uz aizsardzības vai uzraudzības zonā esošu kautuvi, vai, ja tas nav iespējams, uz kompetentās iestādes norādītu kautuvi ārpus aizsardzības vai uzraudzības zonas;

b)

dienu vecus cāļus no aizsardzības zonas uz oficiāli uzraudzītām saimniecībām, kas atrodas Slovēnijas teritorijā, kur nav citu mājputnu vai nebrīvē turētu putnu, izņemot lolojumputnus, kuri minēti 1. panta 2. punkta c) apakšpunkta i) daļā un ir nošķirti no mājputniem;

c)

dienu vecus cāļus no uzraudzības zonas uz oficiāli uzraudzītām saimniecībām Slovēnijas teritorijā;

d)

pirmdējējas vistas un nobarošanai paredzētus tītarus no uzraudzības zonas uz oficiāli uzraudzītām saimniecībām Slovēnijas teritorijā;

e)

lolojumputnus, kas minēti 1. panta 2. punkta c) apakšpunkta i) daļā, uz telpām Slovēnijas teritorijā, kurās netiek turēti mājputni, ja sūtījumā nav vairāk kā pieci sprosta putni, neatkarīgi no valstu noteikumiem, kuri minēti Direktīvas 92/65/EEK 1. panta trešajā daļā;

f)

putnus, kas minēti 1. panta 2. punkta c) apakšpunkta ii) daļā un kurus nosūta no iestādēm, institūtiem un centriem uz iestādēm, institūtiem un centriem atbilstīgi Direktīvas 92/65/EEK 13. pantam.

a)

transportēt no aizsardzības zonas inkubējamas olas uz norādītu inkubatoru Slovēnijas teritorijā;

b)

transportēt no aizsardzības zonas inkubējamas olas uz norādītiem inkubatoriem ārpus Slovēnijas teritorijas ar nosacījumu, ka:

a)

svaigu mājputnu gaļu, tajā skaitā skrējējputnu gaļu, kuras izcelsme ir minētajā zonā vai ārpus tās un kura iegūta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 II pielikumu un III pielikuma II un III sadaļu un pārbaudīta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 854/2004 I pielikuma I, II un III sadaļu un IV sadaļas V un VII nodaļu;

b)

malto gaļu, gaļas izstrādājumus un gaļas produktus, kas satur šā panta a) apakšpunktā minēto gaļu un ir iegūti atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma V un VI sadaļas nosacījumiem;

c)

svaigu gaļu no savvaļas medījamiem putniem ar izcelsmi minētajā zonā, ja šāda gaļa ir marķēta ar Direktīvas 2002/99/EK II pielikumā paredzēto veselības marķējumu un to paredzēts transportēt uz pārstrādes uzņēmumu, lai apstrādātu pret putnu gripu atbilstīgi minētajam pielikumam;

d)

gaļas produktus, kas iegūti no savvaļas medījamo putnu gaļas, kas apstrādāta pret putnu gripu saskaņā ar Direktīvas 2002/99/EK III pielikumu;

e)

svaigu gaļu no savvaļas medījamiem putniem, kuras izcelsme ir ārpus aizsardzības zonas un kura ir iegūta aizsardzības zonā esošajās saimniecībās saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma IV sadaļu un pārbaudīta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 854/2004 I pielikuma IV sadaļas VIII nodaļu;

f)

malto gaļu, gaļas izstrādājumus un gaļas produktus, kas satur šā punkta e) apakšpunktā minēto gaļu un ir iegūti atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma V un VI sadaļas nosacījumiem;

a)

dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 1774/2002 VII pielikuma II nodaļas A daļā, III nodaļas B daļā, IV nodaļas A daļā, VI nodaļas A un B daļā, VII nodaļas A daļā, VIII nodaļas A daļā, IX nodaļas A daļā un X nodaļas A daļā, kā arī VIII pielikuma II nodaļas B daļā un III nodaļas II sadaļas A daļā minētajiem nosacījumiem;

b)

neapstrādātas putnu spalvas vai spalvu daļas atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1774/2002 VIII pielikuma VIII nodaļas A daļas 1. punkta a) apakšpunktam, kas iegūtas no mājputniem, kuru izcelsme ir ārpus aizsardzības zonas;

c)

apstrādātas mājputnu spalvas vai spalvu daļas, kas apstrādātas ar tvaika plūsmu vai citu metodi, kura nodrošina to, ka tajās nepaliek patogēni;

d)

produktus, kas iegūti no mājputniem vai citiem nebrīvē turētiem putniem, uz kuriem saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem neattiecas dzīvnieku veselības nosacījumi vai jebkāds aizliegums vai ierobežojums dzīvnieku veselības apsvērumu dēļ, tostarp produktus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1774/2002 VIII pielikuma VII nodaļas A daļas 1. punkta a) apakšpunktā.