Preču savstarpēja atzīšana

KOPSAVILKUMS:

Regula (ES) 2019/515 par citā ES valstī likumīgi tirgotu preču savstarpēju atzīšanu

KĀDS IR ŠĪS REGULAS MĒRĶIS?

Tās mērķis ir stiprināt iekšējā tirgus darbību, uzlabojot savstarpējās atzīšanas principa* piemērošanu preču jomā un likvidējot nepamatotus šķēršļus tirdzniecībai. To panāk:

• nosakot valsts iestāžu un uzņēmumu tiesības un pienākumus attiecībā uz preču pārdošanu citā Eiropas Savienības (ES) valstī;
• nodrošinot garantijas gadījumos, kad atsevišķos gadījumos būtu liegta savstarpēja atzīšana;
• pastiprinot valstu produktu informācijas punktu kā informācijas sniedzēju un valsts iestāžu un uzņēmumu saziņas punktu lomu.

Ar šo tiesību aktu aizstāj Regulu (EK) Nr. 764/2008.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Savstarpējās atzīšanas princips nodrošina piekļuvi tirgum precēm, uz kurām neattiecas vai attiecas tikai daļēji ES saskaņošanas tiesību akti.

Šī regula attiecas uz:

• visu veidu precēm, ko likumīgi tirgo citā ES valstī, ieskaitot lauksaimniecības un zivsaimniecības produktus neatkarīgi no to ražošanas un pārstrādes veida;
• valsts administratīvajiem lēmumiem, ar kuriem ierobežo vai liedz piekļuvi šīs valsts tirgum minētajām precēm.

Ja importētājas valsts kompetentā iestāde plāno novērtēt preces, uzņēmumi var izmantot brīvprātīgu savstarpējas atzīšanas deklarāciju, lai pierādītu, ka preces tiek likumīgi tirgotas citā ES valstī.

Valsts iestādēm, kuras novērtē importētās preces saskaņā ar savstarpējās atzīšanas principu:

• nekavējoties jāsazinās ar attiecīgo uzņēmumu un jāsniedz paskaidrojumi par plānoto novērtēšanu;
• jāatļauj preču izplatīšana un tirgošana, kamēr tiek veikta novērtēšana (ja vien attiecīgajā valstī precēm nav paredzēta iepriekšējas atļaujas procedūra vai kompetentā iestāde uz laiku neaptur preces piekļuvi tirgum);
• jāpieņem savstarpējas atzīšanas deklarācija kopā ar pierādījumiem, kas vajadzīgi, lai pārbaudītu tajā ietverto informāciju, kā pietiekama, lai pierādītu, ka preces likumīgi tirgo citā ES valstī. Ja deklarācija netiek iesniegta, kompetentā iestāde var pieprasīt, lai attiecīgais uzņēmums iesniedz dokumentāciju un informāciju gan par attiecīgo preču īpašībām vai to veidu, gan par preču likumīgu tirdzniecību citā ES valstī;
• pienācīgi jāņem vērā to testu ziņojumi vai sertifikāti, ko izsniegusi atbilstības novērtēšanas struktūra un ko jebkurš uzņēmums iesniedzis kā daļu no novērtējuma;
• nekavējoties jāinformē uzņēmums, kā arī – ne vēlāk kā 20 darba dienu laikā – Eiropas Komisija un pārējās ES valstis, ja tā nolemj liegt vai ierobežot piekļuvi precēm tirgū;
• pieņemot nelabvēlīgu administratīvo lēmumu, pietiekami detalizēti un pamatoti jāpaskaidro, kāpēc tiek ierobežota vai liegta piekļuve tirgum, tostarp norādot:
  • valsts tehniskos noteikumus, uz kuriem balstīts lēmums;
  • leģitīmos apsvērumus sabiedrības interesēs, ar ko pamato valsts tehniskā noteikuma piemērošanu;
  • tehniskos vai zinātniskos pierādījumus, ko iestāde izskatījusi;
  • attiecīgo uzņēmumu izvirzīto argumentu kopsavilkumu;
  • pierādījumus, kas apliecina, ka lēmums ir samērīgs;
  • dažādus valsts tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas ir pieejami uzņēmumiem, un tiem piemērojamos termiņus, ietverot arī atsauci uz iespēju izmantot bezmaksas pakalpojumu SOLVIT, kas var novest pie Komisijas atzinuma pieņemšanas.

Valsts iestādes, kuras novērtē importētās preces, var uz laiku pārtraukt to pārdošanu vai izplatīšanu, nekavējoties informējot par to uzņēmumu, Komisiju un ES valstis, ja:

• parastos vai saprātīgi paredzamos lietošanas apstākļos preces rada nopietnu risku cilvēku drošībai, vai veselībai vai videi, tostarp tādu, kura sekas nav tūlītējas, un tāpēc ir nepieciešama steidzama kompetentās iestādes iejaukšanās, vai
• minētās preces vai attiecīgā veida preces darīt pieejamas tirgū šajā ES valstī parasti ir aizliegts, pamatojoties uz sabiedrības morāles vai sabiedriskās drošības apsvērumiem.

Ja SOLVIT centri nevar rast labu risinājumu kādā atsevišķā gadījumā, izmantojot SOLVIT procedūru, Komisija var palīdzēt atrisināt šo lietu pēc kāda SOLVIT centra pieprasījuma, sniedzot atzinumu. Šajā nolūkā Komisijai:

• jānovērtē, vai valsts iestādes lēmums atbilst savstarpējās atzīšanas principam un regulas prasībām;
• ja vajadzīga papildu informācija vai dokumenti, jālūdz attiecīgajam SOLVIT centram sazināties ar uzņēmumu vai kompetento iestādi, lai iegūtu šādu papildu informāciju vai dokumentus;
• 45 darba dienu laikā ir jāsniedz atzinums;
• par atzinumu attiecīgajam SOLVIT centram jāpaziņo uzņēmumam un valsts iestādei. Komisijai atzinums ir jāpaziņo ES dalībvalstīm;
• vajadzības gadījumā Komisijas atzinumā jānorāda visas problēmas, kas jārisina SOLVIT lietā, vai jāsniedz ieteikumi, lai palīdzētu lietas risināšanā.

Katrai ES valstij savā teritorijā jāizveido un jāuztur produktu informācijas punkti un jānodrošina, ka tiem ir pietiekamas pilnvaras un pietiekami resursi. Produktu informācijas punktiem:

• tiešsaistē jānodrošina šāda informācija:
  • savstarpējās atzīšanas princips un regulas piemērošana savā valstī;
  • attiecīgo valsts iestāžu kontaktinformācija, tostarp to iestāžu kontaktinformācija, kuras atbildīgas par to valstī piemērojamo valsts tehnisko noteikumu īstenošanas uzraudzību;
  • tiesiskās aizsardzības līdzekļi un procedūras, kas to valstī ir pieejamas strīda gadījumā, tostarp regulā izklāstītā SOLVIT procedūra;
• bez maksas 15 darba dienu laikā jāatbild uz uzņēmumu vai valstu iestāžu pieprasījumiem sniegt papildu informāciju;
• vajadzības gadījumā jāsekmē saziņa starp valstu iestādēm saistībā ar regulas novērtēšanas procedūru.

Lai atbalstītu regulu, ES var finansēt šādas darbības:

• izpratnes veicināšanas kampaņas;
• izglītība un apmācība;
• sadarbība starp produktu informācijas punktiem un kompetentajām iestādēm un tehniskais un loģistikas atbalsts šādai sadarbībai;
• datu vākšana saistībā ar savstarpējas atzīšanas principa darbību un tā ietekmi uz ES preču vienoto tirgu;
• amatpersonu apmaiņa un paraugprakses apmaiņa.

Līdz 2025. gada 20. aprīlim un pēc tam ik pēc četriem gadiem Komisijai jāveic šīs regulas novērtēšana, ņemot vērā tās mērķus, un jāiesniedz par to ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai.

Īstenošanas akts

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1668 nosaka informāciju, kas nepieciešama, lai pielāgotu tirgus uzraudzības informācijas un saziņas sistēmas (ICSMS), lai nodrošinātu savstarpēju atzīšanu.

Ar īstenošanas regulu ICSMS paredz izmantot šādiem mērķiem:

• paziņojumi par administratīviem lēmumiem (5. pants);
• paziņojumi par pagaidu apturēšanu (6. pants);
• Komisijas atzinuma paziņošana visām ES valstīm (8. pants);
• informācijas apmaiņa starp ES valstu kompetentajām iestādēm, kuras atbild par datu un dokumentu pārbaudi, kurus uzņēmumi sniedz novērtējuma laikā (10. pants).

KOPŠ KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 2020. gada 19. aprīļa.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

• Preču savstarpēja atzīšana (Eiropas Komisija).

GALVENIE TERMINI

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/515 (2019. gada 19. marts) par citā dalībvalstī likumīgi tirgotu preču savstarpēju atzīšanu un Regulas (EK) Nr. 764/2008 atcelšanu (OV L 91, 29.3.2019., 1.–18. lpp.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1020 (2019. gada 20. jūnijs) par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK un Regulas (EK) Nr. 765/2008 un (ES) Nr. 305/2011 (OV L 169, 25.6.2019., 1.–44. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1724 (2018. gada 2. oktobris), ar ko izveido vienotu digitālo vārteju, lai sniegtu piekļuvi informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (OV L 295, 21.11.2018., 1.–38. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/625 (2017. gada 15. marts) par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula) (OV L 95, 7.4.2017., 1.–142. lpp.)

Regulas (ES) 2017/625 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/1535 (2015. gada 9. septembris), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (OV L 241, 17.9.2015., 1.–15. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV L 347, 20.12.2013., 549.–607. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, 13.8.2008., 30.–47. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1.–24. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/95/EK (2001. gada 3. decembris) par produktu vispārēju drošību (OV L 11, 15.1.2002., 4.–17. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Pēdējo reizi atjaunots: 27.11.2020