Briselē, 9.3.2021

COM(2021) 118 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Digitālais kompass līdz 2030. gadam – Eiropas ceļam digitālajā gadu desmitā


1.Kopīgiem spēkiem. Digitālā pārveide Eiropas noturībai

Covid-19 pandēmija ir vienā gadā radikāli mainījusi digitalizācijas lomu un uztveri mūsu sabiedrībā un tautsaimniecībā un to paātrinājusi. Bez ciparsignālu tehnoloģijām tagad nevar iztikt, lai varētu strādāt, mācīties, izklaidēties, socializēties, iepirkties un piekļūt visam – no veselības aprūpes līdz kultūrai. Pandēmija arī atklājusi, kāda nozīme var būt revolucionārai inovācijai 1 . Tā arī atsegusi mūsu digitālās telpas neaizsargātību, atkarību no citās pasaules daļās tapušām tehnoloģijām un dezinformācijas ietekmi mūsu demokrātiskajā sabiedrībā.

Uz šo problēmu fona mūsu pasludinātā iecere jo vairāk nāk īstajā laikā: īstenot digitālpolitiku, kas cilvēkiem un uzņēmumiem palīdzēs sagaidīt antropocentrisku, ilgtspējīgu un plaukstošāku digitālo nākotni. Eiropai būs jābalstās savās stiprajās pusēs – tās ir atvērts un konkurenciāls vienotais tirgus, stingri noteikumi, kuros iemiesotas Eiropas vērtības, pārliecinoša dalība taisnīgā starptautiskā tirdzniecībā, kas rit pēc noteikumiem, stabila rūpnieciskā bāze, prasmīgi pilsoņi un spēcīga pilsoniskā sabiedrība. Tajā pašā laikā tai ir rūpīgi jāizvērtē un jārisina visas stratēģiskās nepilnības, vājās vietas un augsta riska atkarība, kas apdraud mērķu sasniegšanu, un tai būs jāpaātrina ar to saistītie ieguldījumi 2 .

Tādā veidā Eiropa kļūs digitāli suverēna iekšēji savienotā pasaulē, izkopjot un liekot lietā tehnoloģiskās spējas tādā veidā, kas ļauj cilvēkiem un uzņēmumiem izmantot digitālās pārveides potenciālu un palīdz veidot veselīgāku un videstīgāku sabiedrību 3 .

2020. gada septembra uzrunā par stāvokli Savienībā Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņoja, ka Eiropai uz skaidru mērķu un principu pamata jānodrošina digitālā suverenitāte un vienots skatījums uz to, kāda ES būs 2030. gadā. Īpašu uzmanību priekšsēdētāja veltīja Eiropas mākoņdatošanai, līderībai ētiska mākslīgā intelekta sfērā, visiem pieejamai drošai digitālajai identitātei un ievērojami uzlabotām datu, superdatoru un savienojamības infrastruktūrām. Par atbildi Eiropadome uzaicināja Komisiju līdz 2021. gada martam iesniegt plašu “digitālo kompasu”, kurā būtu redzamas digitālās ieceres 2030. gadam, izveidota pārraudzības sistēma un izklāstīti galvenie starpmērķi un ieceru sasniegšanas līdzekļi.

Šis politiskais impulss aicina pastiprināt pagājušajā desmitgadē sākto darbu, kas paātrina Eiropas digitālo pārveidi, balstoties virzībā uz pilnīgi funkcionējošu digitālo vienoto tirgu 4 un pastiprinot darbības, kas noteiktas Eiropas digitālās nākotnes veidošanas stratēģijā 5 . Stratēģija izklāstīja politikas reformas programmu 6 , kas jau ir sākta ar Datu pārvaldības aktu, Digitālo pakalpojumu aktu, Digitālo tirgu aktu un Kiberdrošības stratēģiju. Digitālajai pārejai nepieciešamos ieguldījumus atbalstīs vairāki Savienības budžeta instrumenti – to vidū kohēzijas programmas, Tehniskā atbalsta instruments un programma “Digitālā Eiropa”. Likumdevēju vienošanās, ka vismaz 20 % Atveseļošanas un noturības mehānisma būtu jāatbalsta digitālā pārveide, palīdzēs balstīt šo reformas programmu ar finansējumu Eiropas digitālās desmitgades izveidei uz stabiliem pamatiem.

2.Ieceres 2030. gadam – plašākas iespējas pilsoņiem un uzņēmumiem

Eiropas ceļš uz digitalizētu ekonomiku un sabiedrību ir solidaritāte, labklājība un ilgtspēja, kas saistās ar iespēju nodrošināšanu saviem pilsoņiem un uzņēmumiem, gādājot par digitālās ekosistēmas un piegādes ķēžu drošību un noturību.

Viena no galvenajām pandēmijas atziņām ir tāda, ka digitalizācija var pulcēt cilvēkus neatkarīgi no tā, kur viņi atrodas fiziski. Digitālā infrastruktūra un ātra savienojamība cilvēkiem dod jaunas iespējas. Digitalizācija var kļūt par izšķirīgu tiesību un brīvību veicinātāju, ļaujot cilvēkiem pārsniegt ne tikai kādas teritorijas, sociālā stāvokļa vai kopienas robežas, bet arī atklājot jaunas iespējas mācīties, izklaidēties, strādāt, pētīt un īstenot ieceres. Tas ļaus veidot sabiedrību, kurā ģeogrāfiskie attālumi ir mazāk svarīgi, jo cilvēki var strādāt, mācīties, kontaktēties ar pārvaldes iestādēm, pārzināt savas finanses un maksājumus, izmantot veselības aprūpes sistēmas un automatizētas transporta sistēmas, piedalīties demokrātiskajā dzīvē, izklaidēties vai tikties un runāties ar cilvēkiem jebkurā ES vietā, arī laukos un attālos rajonos.

Tomēr krīze arī atklāja mūsu digitālās telpas neaizsargātību, tās augošo atkarību no kritiski svarīgām tehnoloģijām, kas bieži nav balstītas ES, izgaismoja atkarību no dažiem lieliem tehnoloģiju uzņēmumiem, nesa viltotu preču un kiberzādzību pieplūdumu un saasināja dezinformācijas ietekmi mūsu demokrātiskajā sabiedrībā. Ir parādījusies arī jauna digitālā plaisa – ne tikai starp labi savienotām pilsētu teritorijām un laukiem un attāliem rajoniem, bet arī starp tiem, kuri var pilnībā izmantot bagātīgu, pieejamu un drošu digitālo telpu ar pilnu pakalpojumu klāstu, un tiem, kuri nevar. Līdzīga plaisa radusies starp uzņēmumiem, kuri jau spēj pilnīgi izmantot digitālās vides potenciālu, un tiem, kuri vēl nav pilnīgi digitalizēti. Šajā ziņā Covid-19 pandēmija ir atsegusi jaunu “digitālo nabadzību”, tāpēc ir obligāti jānodrošina, ka visi Eiropas pilsoņi un uzņēmumi var izmantot digitālo pārveidi labākai un pārticīgākai dzīvei. Eiropas 2030. gada ieceres – tā ir digitāla sabiedrība, kura nevienu neatstāj malā.

Digitāli iespējoti veselības aprūpes risinājumi 

Covid-19 pandēmija ir parādījusi potenciālu un nobruģējusi ceļu novatorisku tālmedicīnas, tālaprūpes un robotikas risinājumu vispārinātai izmantošanai, lai aizsargātu medicīnisko personālu un palīdzētu pacientiem, kuri mājās saņem aprūpi no tālienes. Ciparsignālu tehnoloģijas var dot pilsoņiem iespēju novērot savu veselības stāvokli, koriģēt dzīvesveidu, atbalstīt patstāvīgu dzīvošanu, novērst neinfekcijas slimības un uzlabot veselības un aprūpes pakalpojumu sniedzēju un veselības aprūpes sistēmu darbības efektivitāti. Kopā ar pienācīgām digitālajām prasmēm pilsoņi izmantos rīkus, kas viņiem palīdzēs turpināt aktīvu darba dzīvi novecojot, un veselības aprūpes speciālisti un slimnieku kopēji varēs pilnīgi izmantot priekšrocības, ko dod digitāli nodrošināti veselības aprūpes risinājumi pacientu novērošanai un ārstēšanai.

Digitalizācija cilvēkiem dāvā jaunus labklājības avotus 7 , ļaujot uzņēmējiem ieviest jauninājumus un sākt un attīstīt uzņēmējdarbību neatkarīgi no savas dzīvesvietas, atverot tirgus un ieguldījumus visā Eiropā un pasaulē un izveidojot jaunas darba vietas laikā, kad arvien lielāks skaits eiropiešu savā saimnieciskajā dzīvē vai vidē jūtas apdraudēti.

Ciparsignālu tehnoloģijas var būtiski palīdzēt sasniegt Eiropas zaļā kursa mērķus. Digitālo risinājumu ieviešana un datu izmantošana palīdzēs pārejā uz klimatneitrālu, apritīgu un noturīgāku ekonomiku. Komandējumu aizstāšana ar videokonferencēm mazina piesārņošanu, bet ciparsignālu tehnoloģijas ļauj izmantot videi mazāk kaitīgus paņēmienus lauksaimniecībā, enerģētikā, būvniecībā, rūpniecībā, pilsētplānošanā un pakalpojumos, tā palīdzot sasniegt Eiropai ierosināto mērķi līdz 2030. gadam vismaz par 55 % samazināt siltumnīcefekta gāzu izplūdi un labāk aizsargāt vidi. Digitālajai infrastruktūrai un ciparsignālu tehnoloģijām būs jākļūst ilgtspējīgākām, energoefektīvākām un resursefektīvākām. Ar inovāciju un drosmīgiem ekostandartiem uzņēmumi digitālajā pārveidē varēs apgūt ciparsignālu tehnoloģijas, kas atstāj mazāku pēdas nospiedumu vidē un kam ir augstāka energoefektivitāte un materiālefektivitāte.

Digitāli iespējotie zaļie risinājumi – Digitālās ražojumu pases

Pārejai uz ilgtspējīgu ekonomiku visā ražojuma aprites ciklā ir nepieciešama lietpratīgāka ar ražojumu saistīto datu pārvaldība. Lielākā daļa šīs informācijas pastāv, bet nav pieejama tiem, kas to varētu izmantot vislabāk. Ciparsignālu tehnoloģijas dod iespēju ar ražojumu saistītos datus vērtības veidošanas ķēdēs marķēt, konstatēt, noteikt to vietu un tos kopīgot, līdz atsevišķu sastāvdaļu un materiālu līmenim. Sākot ar elektrisko transportlīdzekļu un rūpnieciska pielietojuma akumulatoriem, Eiropas digitālā ražojuma pase (Ilgtspējīgu produktu iniciatīvas ietvaros) uzlabos uzņēmumiem pieejamo informāciju, vairos resursefektivitāti un dos patērētājiem iespēju izdarīt ilgtspējīgu izvēli.

Noturīga, droša un uzticama infrastruktūra un tehnoloģijas ir neaizstājamas Eiropas noteikumu un vērtību ievērošanas nodrošināšanā. Spēcīgs vienotais tirgus, godīga konkurence un funkcionējoša tirdzniecība pēc noteikumiem ir izšķirīgi ES ekonomikas sekmju un noturības aktīvi.

Tomēr jāsaka, ka ciparsignālu tehnoloģijas lielākoties tiek izstrādātas ārpus ES 8 un dalībvalstu konverģence digitalizācijā pagaidām ir ierobežota, un tas traucē ietaupīt, ražojot lielos apjomos 9 . ES ar nostiprinātām iekšējām stiprajām pusēm un spējām būs arī spēcīgāka partnere citiem reģioniem. Ir nepieciešams pamatīgi palielināt ieguldījumus, izmantojot visus attiecīgos ES fondus un valstu līdzekļus, piesaistot arī ievērojamus privātos ieguldījumus, lai ES varētu izstrādāt kritiskās tehnoloģijas tādā veidā, kas veicina ražīguma pieaugumu un ekonomikas attīstību pilnīgā saskaņā ar tās sabiedriskajām vērtībām un mērķiem.

3.    Četri kardinālie punkti ES veikumam

Komisija ierosina izveidot “Digitālo kompasu”, kas ES digitālās ieceres 2030. gadam pārvērš konkrētos mērķlielumos un nodrošina mērķu sasniegšanu. “Kompasa” pamatā būs uzlabota uzraudzības sistēma 10 , lai varētu sekot ES gaitām digitālās pārveides tempa, Eiropas stratēģisko digitālo spēju pietiekamības, kā arī digitālo principu īstenošanas ziņā. Tas ietvers līdzekļus ieceru īstenošanai un noteiks galvenos starpmērķus pie četriem kardinālajiem punktiem. Pirmie divi koncentrēti uz digitālajām spējām infrastruktūrā un izglītību un prasmēm, pārējie – uz uzņēmējdarbības un publisko pakalpojumu digitālo pārveidi.

3.1.    Digitāli prasmīgi iedzīvotāji un augsti kvalificēti digitālie speciālisti

Nākotnes pasaulē, ja vēlamies būt sava likteņa pavēlnieki, droši par saviem līdzekļiem, vērtībām un izvēli, mums jāpaļaujas uz digitāli nodrošinātiem un spējīgiem pilsoņiem, digitāli prasmīgu darbaspēku un vairāk digitālo ekspertu nekā tagad. Tas būtu jāveicina, attīstot augstas veiktspējas digitālās izglītības ekosistēmu, kā arī īstenojot efektīvu politiku, kas veicinātu sakarus ar talantiem visā pasaulē un viņus pievilinātu.

Digitālās prasmes būs būtiskas, stiprinot mūsu kā sabiedrības kolektīvo noturību. Digitālo pamatprasmju apgūšana visiem pilsoņiem un iespēja apgūt jaunas specializētas darbaspēka digitālās prasmes ir priekšnoteikums aktīvai dalībai digitālajā desmitgadē – tā skaidrots Eiropas Prasmju programmā 11 .

Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā ir paredzēts, ka mērķis ir panākt, lai 2030. gadā pieaugušo, kuriem ir vismaz digitālās pamatprasmes, būtu 80 % 12 . Lai visi eiropieši varētu baudīt labklājību, ko nodrošina iekļaujoša digitālā sabiedrība, un tā, kā ierosināts nodaļā par digitālajiem principiem (4. iedaļa), piekļuvei izglītībai, kas ļauj apgūt digitālās pamatprasmes, jābūt visu ES pilsoņu tiesībām un ir īstenojas mūžizglītībai.

Plaši bāzētām digitālajām prasmēm būtu arī jāveido sabiedrība, kas var uzticēties digitālajiem izstrādājumiem un tiešsaistes pakalpojumiem, spēj identificēt dezinformāciju un krāpšanas mēģinājumus, izsargāties no kiberuzbrukumiem, krāpšanas un viltus tiešsaistē un kurā bērni iemācās izprast un pārlūkot tiešsaistē pieejamo informācijas pārpilnību.

Padziļinātām digitālajām prasmēm ir vajadzīgs kas vairāk nekā apgūta programmēšana vai datorzinātnes pamati. Digitālajai apmācībai un izglītībai jāatbalsta darbaspēks, kurā cilvēki var apgūt specializētas digitālās prasmes, lai iegūtu kvalitatīvu amatu un labu atalgojumu. 2019. gadā IKT speciālistu bija 7,8 miljoni, un pirms tam pieaugums bija 4,2 % gadā. Ja šī tendence turpināsies, tādās svarīgās jomās kā kiberdrošība vai datu analīze ES būs daudz mazāk nekā plānotie vajadzīgie 20 miljoni ekspertu. Vairāk nekā 70 % uzņēmumu apgalvo, ka tādu darbinieku trūkums, kuriem ir pienācīgas digitālās prasmes, ir šķērslis ieguldījumiem. Pastāv arī smaga dzimumu nelīdzsvarotība – sieviete ir tikai viena no katriem sešiem IKT speciālistiem un viena no katriem trim STEM programmu absolventiem 13 . To visu saasina spēju trūkums specializētās izglītības un apmācības programmās tādās jomās kā mākslīgais intelekts, kvantālā datošana un kiberdrošība, kā arī digitālo priekšmetu un izglītības multivides rīku zemā integrācija citās disciplīnās. Šo problēmu risināšanai ir vajadzīgi apjomīgi ieguldījumi darbinieku nākamo paaudžu apmācīšanā un darbaspēka prasmju uzlabošanā un pārkvalificēšanā.

Darbības savā zemē būtu jāpapildina ar atbalstu digitālo prasmju uzlabošanai visā pasaulē, lai sasniegtu ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM). Programma “Erasmus+” dos iespējas trešo valstu digitālajiem inženieriem un speciālistiem un kopumā uzlabos digitālās mācīšanās vidi. Āfrikā valstu digitālo prasmju un amatu koalīcijas varētu izstrādāt kopīgas digitālo prasmju apguves programmas un atbalstīt valdības ar speciālām zināšanām un projektiem, lai digitālajam laikmetam tuvinātu skolas un citas izglītības iestādes. Līdzīgā kārtā digitālās prasmes un pratība kļūst par galveno elementu digitālo spēju veidošanā mūsu attiecībās ar Latīņamerikas un Karību jūras reģionu.

Tuvojoties 2030. gadam, cīņa par talantiem visā pasaulē būs sīva, jo speciālās zināšanas joprojām būs nepietiekamas un būs izšķirīgs faktors inovācijai, ražīguma pieaugumam un labklājībai visās valstīs. ES digitālajā pārveidē būtiska nozīme būs ES pievilcības uzlabošanai, kā arī digitālo talantu atbalsta shēmām.

Mūsu priekšlikumā ir iecerēts, ka 2030. gadā

-    papildus Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā nospraustajam digitālo pamatprasmju apguves mērķlielumam ES būs nodarbināti 20 miljoni IKT speciālistu un būs sieviešu un vīriešu konverģence.

3.2    Droša, veiktspējīga un ilgtspējīga digitālā infrastruktūra

Līderību digitālajā jomā Eiropa panāks tikai tā, ka to ilgtspējīgā digitālā infrastruktūrā balstīs savienojamība, mikroelektronika un spēja apstrādāt plašus datus, jo tie ir citu tehnoloģiju attīstības veicinātāji un balsta mūsu rūpniecības konkurētspēju. Visās šajās jomās ir vajadzīgi ievērojami ieguldījumi, kas prasa koordināciju Eiropas mērogā.

Izcila un droša savienojamība visiem un visur Eiropā ir priekšnoteikums sabiedrībai, kurā visi uzņēmumi un pilsoņi var piedalīties pilnā mērā. Ir svarīgi līdz 2030. gadam panākt gigabitos raksturojamu savienojamību. Lai gan šo mērķi var sasniegt ar atšķirīgu tehnoloģiju kombināciju, uzmanība būtu jāpievērš ilgtspējīgākai nākamās paaudzes fiksēto, mobilo un pavadoņu sakaru savienojamībai, ierīkojot ļoti augstas veiktspējas tīklus, ieskaitot 5G, balstoties uz ātru un efektīvu spektra iedalīšanu un 5G kiberdrošības rīkkopas 14 ievērošanu, un nākamajos gados izstrādājot 6G 15 .

Desmitgades gaitā mājsaimniecības palielinās šādu tīkla tehnoloģiju izmantošanu, atspoguļojot to augošās vajadzības pēc ļoti augstas veiktspējas savienojamības. Paredzams, ka desmitgades beigās jauni digitālo sakaru elementi un iespējas, piemēram, augstas precizitātes hologrāfiskie mediji un digitālās maņas tīklos, nodrošinās pilnīgi jaunu perspektīvu digitāli nodrošinātai sabiedrībai, gigabitu ātruma savienojamību padarot par nepieciešamu. Labu laiku pirms desmitgades beigām uzņēmumiem vajadzēs īpašus gigabitu ātruma savienojumus un datu infrastruktūras mākoņdatošanai un datu apstrādei, un tāpat skolām un slimnīcām tas būs vajadzīgs e-izglītībai un e-veselībai. Augstas veiktspējas datošanai (HPC) būs vajadzīgi terabitos mērāmi savienojumi, lai nodrošinātu datu apstrādi reāllaikā.

Mūsu priekšlikumā ir iecerēts, ka 2030. gadā

visas Eiropas mājsaimniecības būs pieslēgtas gigabitos mērāmam tīklam un visās apdzīvotās vietās būs 5G pārklājums 16 .

Eiropas līderība digitālajā jomā un spēja konkurēt pasaulē ir atkarīga no spēcīgas iekšējās un ārējās savienojamības, un tai arī jānosaka mūsu iesaiste pasaules procesos, it īpaši Eiropas laika joslās, ņemot vērā datu vārteju rašanos ES perifērijā. ES rīcībā ir vispārēja iesaistes programma, kurā ietilpst arī platjoslas ierīkošana sadarbībā ar partneriem Rietumbalkānos un Austrumu partnerībā. Ar partneriem kaimiņvalstīs un Āfrikā Eiropa būs saistīta pa zemes un zemūdens kabeļiem un caur drošu pavadoņu sistēmu. Bez tam ES pastiprinās ES un Āzijas savienojamības stratēģijas īstenošanu, veidojot jaunas savienojamības partnerības ar Indiju un ASEAN. Digitālā partnerība ar Latīņameriku un Karību jūras reģionu papildinās digitālās alianses ar Latīņameriku un Karību jūras reģionu savienojamības komponenta darbības sākšanu, balstoties uz “BELLA Cable”.

Savienojamība ir digitālās pārveides priekšnoteikums, bet mikroprocesori ir sākums lielākajai daļai galveno stratēģisko vērtības veidošanas ķēžu, kuru vidū ir satīklotie automobiļi, tālruņi, lietu internets, augstas veiktspējas datori, perifērie datori un mākslīgais intelekts. Lai gan Eiropa projektē un ražo augstas klases mikroshēmas, pastāv būtiskas nepilnības, it īpaši modernajās ražošanas tehnoloģijās un mikroshēmu izstrādē, pakļaujot Eiropu apdraudējumam vairākās vājajās vietās 17 .

Mūsu priekšlikumā ir iecerēts, ka 2030. gadā

supermodernu un ilgtspējīgu pusvadītāju, to starpā procesoru, ražošanas apjoms Eiropā vērtības izteiksmē būs vismaz 20 % no pasaules produkcijas (t. i., spēja saražot par 5 nm mazākus mezglus ar mērķi sasniegt 2 nm un 10 reizes augstāku energotaupību nekā pašlaik) 18 .

Digitālām infrastruktūrām, kas kalpo pilsoņiem, MVU, publiskajam sektoram un lieliem uzņēmumiem, ir vajadzīga augstas veiktspējas datošana un vispusīga datu infrastruktūra. Mūsdienās Eiropā radītie dati parasti tiek glabāti un apstrādāti ārpus Eiropas, un arī to vērtība tiek izmantota ārpus Eiropas 19 . Lai gan uzņēmumiem, kas ģenerē un izmanto datus, šajā ziņā būtu jāsaglabā brīva izvēle, tas var radīt apdraudējumu kiberdrošības, piegādes ievainojamības, maiņas iespēju ziņā, kā arī trešo valstu nelikumīgu piekļūšanu datiem 20 . ES bāzētajiem mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējiem pieder tikai neliela mākoņdatošanas tirgus daļa, un tas pakļauj ES apdraudējumam un ierobežo Eiropas digitālās nozares ieguldīšanas potenciālu datu apstrādes tirgū. Bez tam, ņemot vērā datu centru un mākoņdatošanas infrastruktūru ietekmi uz enerģijas patēriņu, ES būtu jāuzņemas vadība, līdz 2030. gadam šīs infrastruktūras padarot klimatneitrālas un energoefektīvas, vienlaikus izmantojot lieko enerģiju, lai palīdzētu apsildīt mājokļus, uzņēmumus un sabiedriskās telpas. Uzlabotajā Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksā (DESI) Komisija ieviesīs mehānismus Eiropas uzņēmumu izmantoto datu centru un elektronisko sakaru tīklu energoefektivitātes mērīšanai.

Eiropas Datu stratēģijā uzsvērts, ka ģenerēto datu apjoms ievērojami aug un ir paredzams, ka arvien lielāka datu daļa tiks apstrādāta tuvāk lietotājiem un vietai, kur tie tiek ģenerēti. Šī pāreja liks izstrādāt un ieviest pamatos jaunas datu apstrādes tehnoloģijas, kas ietver perifēriju, attālinoties no centralizētās mākoņdatošanas infrastruktūras modeļiem. Lai piemērotos tendencēm datus apstrādes jaudas arvien plašāk sadalīt un decentralizēt un mazinātu tādu piemērotu mākoņpakalpojumu piedāvājuma trūkumu, kuri atbilst Eiropas uzņēmumu un publiskās pārvaldes vajadzībām, Eiropai ir jāstiprina sava mākoņdatošanas infrastruktūra un jauda. 21  

Intelektiskā perifērdatošana – lietojumi

-Autonomam transportlīdzeklim bīstamo ceļu mezglu uzraudzīšana, lai tas var droši pārvietoties.

-“Viedajā lauksaimniecībā”, kur ar iekārtām savienotas perifērās jaudas ieviešana saimniecībās ļaus reāllaikā apkopot lauksaimniecības datus, sniegt lauksaimniekiem mūsdienīgus pakalpojumus, piemēram, ražas prognozēšanu vai saimniecības pārvaldību, un optimalizēt pārtikas piegādes ķēdes.

-“Ražošana kā pakalpojums”, kas ļauj ražošanas uzņēmumiem, it īpaši MVU, vietējā līmenī piekļūt novatoriskām rūpniecisko pakalpojumu platformām, kuras izmanto mākoņdatošanu, un tirgus vietām, lai uzlabotu savu ražošanas jaudu pamanāmību.

-Medicīniskie dati un pacienta kartīte – varēs daudz ātrāk (piemēram, pandēmijas kontekstā) vietējā līmenī vākt un apkopot medicīniskos datus.

-Publiskā sektora modernizācijā, kur perifērdatošanas ieviešana nodrošinās datu apstrādes jaudas pašvaldībām.

Mūsu priekšlikumā ir iecerēts, ka 2030. gadā

-Eiropas Savienībā tiks izmantoti 10 000 klimatneitrālu ļoti drošu perifērijas mezglu 22 , kas izvietoti tā, lai garantētu piekļuvi datu pakalpojumiem ar zemu latentumu (maz milisekundēs) neatkarīgi no uzņēmumu atrašanās vietas.

Tomēr mākoņdatošanas un perifērdatošanas ekosistēma neatnesīs visu labumu Eiropas uzņēmumiem un publiskās pārvaldes iestādēm, ja to nepapildinās pati modernākā datošanas jauda. Šajā sakarā tiks paātrināta sadarbība ar dalībvalstīm caur jau izveidoto Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmumu, lai iekārtotu pasaulē vadošu, federatīvu superdatošanas un kvantālās datošanas datu infrastruktūru.

Tajā pašā laikā ES jāiegulda jaunās kvantālajās tehnoloģijās. ES jābūt pasaules pirmajās rindās, izstrādājot kvantu datorus, kas būs pilnībā programmējami un pieejami no jebkuras vietas Eiropā, vienlaikus būdami ļoti energoefektīvi un spējīgi dažās stundās atrisināt to, kas pašlaik tiek risināts simtiem dienu, pat gadiem.

Kvantālā revolūcija nākamajā gadu desmitā mainīs spēku samēru jaunu ciparsignālu tehnoloģiju izveidē un izmantošanā. Daži iespējamo lietojumu piemēri:

-    Veselības aprūpe. Kvantālie datori ļaus ātrāk un efektīvāk izstrādāt zāles, piemēram, imitējot cilvēka ķermeni (ar “digitālo dvīni”), lai veiktu virtuālus zāļu izmēģinājumus, izstrādātu personalizētus vēža ārstēšanas veidus; tie arī paātrinās genoma sekvencēšanu utt.

-    Lielāka sakaru un datu pārsūtes drošība. Aizsargātas kvantālās sakaru sistēmas var aizsargāt konfidenciālus paziņojumus, tiešsaistes balsošanas sistēmas un finansiālus darījumus, nodrošināt neizpaužamu veselības un valsts drošības datu ilgtermiņa uzglabāšanu un garantēt kritiskās sakaru infrastruktūras drošību.

-    Labāka resursu pārraudzība. Kvantālie gravitācijas sensori uz Zemes vai kosmiskajos pavadoņos mērīs gravitācijas laukus, ļaujot atklāt šķēršļus, zemes iegrimšanu un ūdens resursus pazemē un novērot tādas dabas parādības kā vulkānu aktivitāti.

-    Uzņēmējdarbība/vide. Kvantālie datori optimalizēs algoritmu izmantošanu ļoti sarežģītu loģistikas un laika plānošanas problēmu risināšanā, tādējādi ietaupot laiku un degvielu vai piemeklējot energotīkla apgādei lētāko atjaunojamo energoresursu kombināciju.

Mūsu priekšlikumā ir iecerēts, ka

2025. gadā Eiropai būs pirmais dators ar kvantālo paātrinājumu, kas 2030. gadā ļaus Eiropai nokļūt kvantālās datošanas jaudu līderpozīcijās.

3.3.    Uzņēmumu digitālā pārveide

Covid-19 pandēmijas laikā ciparsignālu tehnoloģiju izmantošana daudziem uzņēmumiem ir kļuvusi būtiska. Līdz 2030. gadam ciparsignālu tehnoloģijas, ieskaitot 5G, lietu internets, perifērdatošana, mākslīgais intelekts, robotika un paplašinātā realitāte, būdami vairāk nekā tikai veicinātāji, būs jaunu izstrādājumu, jaunu ražošanas procesu un jaunu uzņēmējdarbības modeļu pamatā, balstoties uz taisnīgu datu apmaiņu datu ekonomikā. Šajā kontekstā Komisijas priekšlikumu par digitālo vienoto tirgu un Eiropas digitālās nākotnes stratēģiju 23 ātra pieņemšana un īstenošana veicinās uzņēmumu digitālo pārveidi un nodrošinās taisnīgu un konkurētspējīgu digitālo ekonomiku. Tam būs vajadzīgi arī atbilstoši vienlīdzīgi konkurences apstākļi ārvalstīs.

Uzņēmumu pārveide būs atkarīga no to spējas ātri un plaši ieviest jaunas ciparsignālu tehnoloģijas, arī rūpniecības un pakalpojumu ekosistēmās, kas atpaliek. ES atbalsts, sevišķi vienotā tirgus, programmas “Digitālā Eiropa” un kohēzijas programmu veidā, veicinās digitālo spēju izvēršanu un izmantošanu, ieskaitot rūpniecisko datu telpas, datošanas jaudu, atvērtos standartus, testu un eksperimentu iekārtas.

Uzņēmumi būtu jāmudina pieņemt ciparsignālu tehnoloģijas un izstrādājumus ar mazāku pēdas nospiedumu vidē un augstāku energoefektivitāti un materiālefektivitāti. Ciparsignālu tehnoloģijas ir ātri jāievieš, lai nodrošinātu resursu intensīvāku un efektīvāku izmantošanu. Tādējādi Eiropas materiālu ražīguma palielināšana samazinās gan ražošanas resursu izmaksas, gan neaizsargātību pret piegādes satricinājumiem.

Digitālās pārveides potenciāls piecās galvenajās ekosistēmās 24

-Ražošana. Pateicoties 5G savienojamībai ierīces rūpnīcās būs vēl vairāk savienotas un tiks vākti rūpnieciskie dati. Robotiem mākslīgais intelekts dos norādījumus reāllaikā, padarot tos sadarbīgākus, uzlabojot darbinieku darbvietas, drošumu, darba ražīgumu un labklājību. Izmantojot digitālos dvīņus, jaunus materiālus un 3D druku, ražotāji varēs uzlabot paredzošo uzturēšanu un ražot pēc pieprasījuma, atbilstoši patērētāju vajadzībām, neglabājot krājumus.

-Veselība. Papīra pierakstu vietā ieviešot plašāku tiešsaistes mijdarbību, bezpapīra pakalpojumus, elektronisku sūtīšanu un piekļuvi datiem un ieviešot plašāku automatizāciju, Eiropā varētu būt ieguvums pat līdz 120 miljardiem eiro gadā.

-Būvniecība. Viszemākā ražīguma attīstība starp visām nozarēm pēdējos 20 gados. 70 % būvniecības vadītāju minējuši jaunās ražošanas tehnoloģijas un digitalizāciju kā pārmaiņu virzītājus šajā nozarē.

-Lauksaimniecība. Digitalizētās lauksaimniecības tehnoloģijas var dot iespēju lauksaimniecībai ražot vajadzīgāk un efektīvāk, tādējādi palielinot nozares ilgtspējas rādītājus un konkurētspēju. Lauksaimniecība ir atzīta par vienu no galvenajām nozarēm, kurā digitālie risinājumi var palīdzēt samazināt globālo SEG izplūdi un pesticīdu izmantošanu.

-Mobilitāte. Digitāliem risinājumiem, kas sekmē satīklotu un automatizētu mobilitāti, ir liels potenciāls samazināt satiksmes negadījumu skaitu, uzlabot dzīves kvalitāti un paaugstināt transporta sistēmu efektivitāti, arī mazināt to pēdas nospiedumu vidē.

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš radikālai un revolucionārai inovācijai. Lai gan Eiropa jau veido tikpat daudz jaunuzņēmumu kā ASV, tai ir jārada labvēlīgāki apstākļi un patiesi funkcionējošs vienotais tirgus ātrai izaugsmei un darbības paplašināšanai 25 . Eiropa sev ir sarūpējusi dažādus rīkus 26 , tomēr ieguldījumu apjoma plaisa jaunuzņēmumu izaugsmes finansēšanai starp ASV un Eiropu un pat starp ES un Ķīnu joprojām ir ievērojama. ES jau ir radījusi vairākus vienradžus, taču vēl paliek daudz vietas uzlabojumiem. Jaunuzņēmumu izcilības standarta izstrāde var veicināt izaugsmi pāri robežām, kā arī palielināt piekļuvi paplašināšanai domātajam finansējumam 27 .

MVU ir galvenā loma šajā pārejā ne tikai tāpēc, ka MVU ir lielākā daļa ES uzņēmumu, bet arī tāpēc, ka tie ir būtisks inovācijas avots 28 . Ar vairāk nekā 200 digitālās inovācijas centru un rūpniecības puduru atbalstu līdz 2030. gadam MVU vajadzētu iegūt iespēju viegli un ar taisnīgiem noteikumiem piekļūt ciparsignālu tehnoloģijām vai datiem, ko nodrošina pienācīgs regulējums, un gūt labumu no pienācīga atbalsta digitalizācijai. Šajā sakarā vairāk nekā 200 Eiropas digitālās inovācijas centriem un rūpniecības puduriem visā ES būtu jāatbalsta gan novatorisku, gan nedigitālu MVU digitālā pārveide un jāsavieno digitālie piegādātāji ar vietējām ekosistēmām. Mērķis ir panākt augstu digitālās intensitātes līmeni, nevienu neatstājot atpalicējos. Komisija atjauninās savu industriālo stratēģiju, arī tālab, lai paātrinātu rūpniecības ekosistēmu digitālo pārveidi 2030. gada mērķlielumu sasniegšanas labad.

Mūsu priekšlikumā ir iecerēts, ka 2030. gadā

-    75 % Eiropas uzņēmumu izmantos mākoņdatošanas pakalpojumus, lielos datus un mākslīgo intelektu,

-    vairāk nekā 90 % Eiropas MVU sasniegs vismaz digitālās intensitātes pamatlīmeni 29 , 

-    Eiropa uzlabos inovatīvu augošu uzņēmumu skaitu un piekļuvi finansējumam, tādējādi Eiropā divkāršojot vienradžu skaitu 30 .

3.4.    Publisko pakalpojumu digitalizācija

Līdz 2030. gadam ES mērķis ir nodrošināt, lai demokrātiskā dzīve un publiskie pakalpojumi tiešsaistē būtu pilnībā pieejami ikvienam, ieskaitot invalīdus, un gūtu labumu no savā klasē labākās digitālās vides, kas sniedz viegli lietojamus, efektīvus un personalizētus pakalpojumus un rīkus ar augstiem drošības un privātuma standartiem. Droša e-balsošana veicinātu plašāku sabiedrības dalību demokrātijā. Lietotājiem ērti pakalpojumi ļaus visu vecumu pilsoņiem un visu lielumu uzņēmumiem efektīvāk ietekmēt valdības darbību virzienu un iznākumu un uzlabot publiskos pakalpojumus. Valdība kā platforma, kā jauns digitālo publisko pakalpojumu veidošanas veids nodrošinās holistisku un vieglu piekļuvi publiskajiem pakalpojumiem ar modernu iespēju, piemēram, datu apstrādes, mākslīgā intelekta un virtuālās realitātes, netraucētu mijiedarbību. Tas arī palīdzēs stimulēt Eiropas uzņēmumu ražīguma pieaugumu pateicoties efektīvākiem pakalpojumiem, kas jau uzreiz ir digitāli 31  , kā arī modelim, kas stimulēs uzņēmumus, it īpaši MVU, virzīties uz lielāku digitalizāciju.

Tomēr, lai sasniegtu šīs ieceres, vēl tāls ceļš ejams. Neraugoties uz publisko pakalpojumu augošo izmantošanu tiešsaistē, digitāli sniegtie pakalpojumi bieži ir paši vienkāršākie pakalpojumi, piemēram, veidlapu aizpildīšana. Eiropai ir jāizmanto digitalizācija, lai virzītu paradigmas maiņu attiecībā uz to, kā kontaktējas pilsoņi, pārvaldes iestādes un demokrātijas institūti, nodrošinot sadarbspēju visos pārvaldes līmeņos un starp publiskajiem pakalpojumiem 32 .

Tālmedicīna

Pandēmijas laikā tālmedicīnas konsultācijas mēneša laikā izauga vairāk nekā bija augušas 10 gadu laikā, un tam bija liela nozīme, regulējot rindas slimnīcās un uzturot pacientus pie labas veselības 33 . Līdz 2030. gadam visā ES būtu ievērojami jāuzlabo Eiropas pilsoņu piekļūšana elektroniskajām medicīniskajām kartītēm un viņu teikšana par piekļuvi tām, ar kopīgām tehniskajām specifikācijām par medicīnisko datu kopīgošanu, sadarbspēju, drošas infrastruktūras izveidi, kā arī pasākumiem, kas veicina sabiedrības izpratni par medicīniskās informācijas nodošanu mediķiem.

Eiropas digitālā identitāte – valdība tavā kabatā

Līdz 2030. gadam ES satvaram jābūt panākušam uzticamas, lietotāju pārzinātas identitātes plašu ieviešanu, ļaujot katram pilsonim kontrolēt savus tiešsaistes kontaktus un klātbūtni. Visā ES lietotāji var viegli un pilnīgi izmantot tiešsaistes pakalpojumus, vienlaikus saglabājot privātumu.

ES kopienas arī izstrādā datu viedplatformas, kas integrē datus dažādās nozarēs un pilsētās un uzlabo pilsoņu ikdienu. Mūsdienās lielākā daļa šo platformu piedāvāto digitālo pakalpojumu ir tik vien kā pamatpakalpojumi, piemēram, viedstāvvietas, viedapgaisme vai sabiedriskā transporta telemātika. Digitalizācijai ir arī būtiska nozīme “viedciemu” attīstībā, t. i., tādu lauku kopību attīstībā, kuras izmanto inovatīvus risinājumus, lai uzlabotu noturību, balstoties uz vietējām stiprajām pusēm un iespējām.

Ciparsignālu tehnoloģijas vadīs platformas lauku un pilsētu kopībās, un tās piedāvās tādus pakalpojumus kā multimodālas intelektiskas transporta sistēmas, ātra ārkārtas palīdzība avārijās, mērķtiecīgāki atkritumu apsaimniekošanas risinājumi, satiksmes pārvaldība, pilsētplānošana, enerģijas un apgaismes viedrisinājumi, resursu optimalizācija u. c. Videstīgā publiskā iepirkuma kritēriju 34 izmantošana var vairot videstīgas digitālās pārveides pieprasījumu.

Digitālajai pārveidei būtu arī jārada iespējas modernām un efektīvām justīcijas sistēmām 35 , patērētāju tiesību īstenošanai un lielākai publiskās darbības efektivitātei, arī tiesībaizsardzības un izmeklēšanas spējām 36 – kas nelikumīgs klātienē, tas nelikumīgs arī tiešsaistē, un tiesībaizsardzības iestādēm ir jābūt labāk apgādātām aizvien izsmalcinātāku digitālo noziegumu šķetināšanai.

Mūsu priekšlikumā ir iecerēts, ka 2030. gadā

·galvenie publiskie pakalpojumi Eiropas pilsoņiem un uzņēmumiem simtprocentīgi tiks sniegti tiešsaistē,

·100 % Eiropas pilsoņu būs piekļuve medicīniskajai kartītei (“slimību e-vēsturei”),

·80 % pilsoņu izmantos kādu digitālu personības identifikācijas risinājumu.

4.    Digitālā pilsonība

Digitālo infrastruktūru, prasmju un spēju izvēršana un uzņēmumu un publisko pakalpojumu digitalizācija vien nav pietiekama, lai noteiktu ES pieeju tās digitālajai nākotnei; ir arī jādod iespēja visiem eiropiešiem pilnībā izmantot digitālās iespējas un tehnoloģijas. Digitālajā telpā mums ir jānodrošina, ka tās pašas tiesības, kas darbojas bezsaistē, ir pilnībā īstenojamas tiešsaistē.

Lai cilvēkiem būtu pilnīgas iespējas, vispirms viņiem vajadzīga piekļuve par mērenu cenu drošai un kvalitatīvai savienojamībai, iespējai apgūt digitālās pamatprasmes, kurām jākļūst par tiesībām visiem, un apgādātībai ar citiem līdzekļiem, kas kopā ļauj pilnā mērā piedalīties mūsdienu un nākotnes saimnieciskajās un sabiedriskajās darbībās. Viņiem ir vajadzīga arī viegla piekļuve digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem, pamatojoties uz vispārēju digitālo identitāti, kā arī piekļuve digitālajiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Cilvēkiem baudīt nediskriminējošu piekļuvi tiešsaistes pakalpojumiem, kā arī labumus, ko sniedz tādu principu īstenošana kā drošas un uzticamas digitālās telpas, darba un privātās dzīves līdzsvars tāldarba vidē, nepilngadīgo aizsardzība un ētiska algoritmiskā lēmumu pieņemšana.

Turklāt ciparsignālu tehnoloģijām un digitālajiem pakalpojumiem, ko cilvēki izmanto, ir jāpakļaujas piemērojamajam tiesiskajam regulējumam un jāievēro tiesības un vērtības, kas raksturīgas “Eiropas ceļam”. Bez tam antropocentriskai, drošai un atvērtai digitālajai videi jāatbilst tiesību normām, kā arī jādod cilvēkiem iespēja īstenot savas tiesības, piemēram, tiesības uz privātumu un datu aizsardzību, vārda brīvību, bērnu tiesības un patērētāju tiesības.

Digitālie principi sakņojas ES primārajos tiesību aktos, it īpaši Līgumā par Eiropas Savienību (LES), Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD), Pamattiesību hartā un Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā, kā arī sekundārajos tiesību aktos 37 .

Šim digitālās sabiedrības Eiropas ceļam būtu arī jāatbalsta atvērtas demokrātijas iniciatīvas, veicinot iekļaujošu politikas veidošanu, nodrošinot plašu saistīšanos ar cilvēkiem un stimulējot vietēja līmeņa rīcību, lai izstrādātu vietējās iniciatīvas kā veicinošu faktoru, kas uzlabotu sabiedrības akceptu un atbalstu demokrātiskiem lēmumiem.

Digitālās sabiedrības Eiropas ceļš balstās arī uz to, ka tiek pilnīgi ievērotas ES pamattiesības:

·vārda brīvība, ieskaitot piekļuvi daudzveidīgai, ticamai un pārredzamai informācijai,

·brīvība izveidot un veikt uzņēmējdarbību tiešsaistē,

·persondatu un privātuma aizsardzība un tiesības uz aizmiršanu,

·indivīda garīgās jaunrades aizsardzība tiešsaistes telpā.

Tikpat svarīgi ir izveidot vispārēju digitālo principu kopumu, kas ļaus informēt lietotājus un palīdzēs politikas veidotājiem un digitālajiem operatoriem, piemēram:

·vispārēja piekļuve interneta pakalpojumiem,

·droša un uzticama tiešsaistes vide,

·vispārēja digitālā izglītība un prasmes, lai cilvēki varētu aktīvi piedalīties sabiedriskā dzīvē un demokrātijas procesos,

·piekļuve videi nekaitīgām digitālajām sistēmām un ierīcēm,

·piekļūstami antropocentriski digitālie publiskie pakalpojumi un administrēšana,

·antropocentrisko algoritmu ētiskie principi,

·bērnu aizsardzība un viņu iespēju nodrošināšana tiešsaistes telpā,

·piekļuve digitālajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

Komisija ierosinās šādu digitālo principu un tiesību kopumu iekļaut svinīgā Eiropas Komisijas, Eiropas Parlamenta un Padomes deklarācijā pēc Eiropas Komisijas priekšlikuma un uz Eiropas sociālo tiesību pīlārā gūtās pieredzes pamata un tās papildināšanai.

Komisija plāno sarīkot ikgadēju Eirobarometra aptauju ar īpašu mērķi noskaidrot, kā eiropieši uztver savas tiesības un vērtības un kādā mērā uzskata, ka sabiedrības digitalizācija viņiem nāk par labu.

5.    “Kompass”, kas palīdzēs sasniegt 2030. gada mērķus un mērķlielumus

Atjauninātā ES digitalizācijas mērķa sasniegšanai vajadzīgs grods satvars. Tajā jāietver mūsu ieceres, kas balstās uz četriem kardinālajiem punktiem, digitālie principi un kritisko spēju nepietiekamības pārvarēšana.

“Digitālais KOMPASS”

Pārvaldes struktūra ar ikgadēju ziņošanu un pēcpasākumiem

Konkrēto mērķu sasniegšana atbilstoši četriem kardinālajiem punktiem 38  

Veidošana un iedarbināšana

Daudzvalstu projekti 39  

Digitālo principu uzraudzība

Uzraudzība pēc kvantitatīviem galvenajiem veikuma rādītājiem, ziņošana par veiktajām darbībām un pēcuzraudzība ar ieteikumiem.

Infrastruktūras un kritiskās jaudas nepietiekamības uzraudzība. Panākt vienprātību/veicināt vienošanos par kopīgiem projektiem un veicināt to īstenošanu.

Ziņošana un rezultātu pārskati

Ikgadējais Eirobarometrs

5.1. Pārvalde

Darbības plāksnē Komisija plāno ierosināt “Digitālo kompasu” digitālpolitikas programmas veidā 40 , kas jāpieņem Eiropas Parlamenta un Padomes koplemšanas procedūrā, galveno vērību veltījot īstenošanai un pastāvīgai apņēmībai sasniegt kopīgos digitālos mērķus. Programmā būtu aptverti šādi aspekti:

-Konkrētu mērķu kopums katram no četriem kardinālajiem punktiem, kas ierosināti 3. iedaļā.

-Uzraudzības sistēma, kas mēra ES paveikto ceļā uz galvenajiem 2030. gada mērķlielumiem (3. iedaļa un pielikums) un digitālajiem principiem (4. iedaļa), kā arī novērtē jomas, kurās attīstība dalībvalstu līmenī nav pietiekama, to starpā, piemēram, galveno regulatīvo priekšlikumu 41 neīstenošana vai nepilnīga īstenošana. Pamatrādītāji mērķlielumu uzraudzībai ES līmenī un digitalizācijas tendenču uzraudzībai valstu līmenī ietilps uzlabotā DESI ziņošanā, lai varētu saskaņot un izmantot esošos procesus un metodiku 42 .

-Eiropas Komisijas darbs būs analīze un vispārēja ziņošana par Eiropas līmenī sasniegto. Šāda ziņošana sniegs situācijas pārskatu un analīzi un parādīs atlikušo attālumu līdz digitālās desmitgades mērķlielumiem (sk. piemēru diagrammā). Galīgais mērķis ir noteikt, kurās jomās progress kavējas un kā apzinātos trūkumus var novērst ar pasākumiem un ieteikumiem Eiropas un/vai valstu līmenī.

Cik tālu esam no 2030. gada mērķlielumiem, kas nodrošina iekļaujošu un ilgtspējīgu digitālo sabiedrību?

Pamatojoties uz analīzi, Komisija katru gadu publicēs Eiropas digitālās desmitgades ziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam, lai ziņotu par progresu virzībā uz 2030. gadam iecerētā īstenojumu un attiecīgajiem kardinālajiem punktiem, mērķlielumiem un principiem, kā arī par vispārējo stāvokli atbilstībā šiem mērķiem, izmantojot vērtējumu “luksofora signālu” veidā. Ziņojums palielinās informētību par novirzēm virzībā uz ES kopīgajiem 2030. gada mērķiem un digitālajiem principiem un konstatētajām ieguldījumu nepilnībām. Ikgadējais ziņojums par digitālās desmitgades stāvokli kā vienīgais ziņojums par progresu digitālajā jomā tiks izmantots arī Eiropas pusgada īstenošanā un tiks saskaņots ar atveseļošanas un noturības mehānisma procesu.

Ziņojums rosinās Komisijas un dalībvalstu kopīgu analīzi, lai noteiktu risinājumus trūkumu novēršanai un ierosinātu mērķtiecīgas darbības efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekļu nodrošināšanai. Komisija būs pilnvarota sadarbībā ar dalībvalstīm veikt operatīvus pēcpasākumus un sniegt ieteikumus. Tas varētu ietvert ieteikumus par regulējuma īstenošanu 43 vai vajadzību publiskajam sektoram iejaukties, lai veicinātu papildu ieguldījumus ciparsignālu tehnoloģijās un spējās, piemēram, izstrādājot daudzvalstu projektus.

Ar šo politikas programmu tiks izveidots mehānisms, kas ļaus Komisijai cieši sadarboties un koordinēt sadarbību ar dalībvalstīm, lai uzņemtos kopīgas saistības, kā arī iespējamus pasākumus ES un valstu līmenī, ņemot vērā arī citu digitālās politikas virzienu un iniciatīvu īstenošanu. Turklāt politikas programma ļaus Komisijai sadarboties ar dalībvalstīm, lai sāktu un veidotu daudzvalstu projektus tā, kā aprakstīts tālāk.

Galvenā uzmanība tiktu pievērsta sadarbībai un koordinācijai ar dalībvalstīm, taču, lai pārvaldība būtu efektīva, visiem ekonomikas un sabiedrības dalībniekiem ir jābūt pamatotai ticībai, ka īstenošana patiešām notiks. Tā kā tas ir galvenais nosacījums ES digitalizācijas paātrināšanai, “Kompass” tiks mērķtiecīgi apspriests ar attiecīgajām ieinteresētajām personām.

5.2. Daudzvalstu projekti

Lai īstenotu Eiropas skatījumu uz digitālo desmitgadi, digitālās spējas ir vajadzīgas četrās “Digitālā kompasa” jomās, kuras var īstenot tikai tad, ja dalībvalstis un ES sakopo resursus. Lielajiem tehnoloģiskajiem projektiem, kas nepieciešami Eiropas digitālajai pārejai, ir nepieciešama Eiropas pieeja digitālo spēju veidošanai. Visavangardiskākajām Eiropas spējām ir nepieciešama finansējuma kritiskā masa un visu dalībnieku saskaņošana.

Eiropadome ir aicinājusi vēl vairāk stiprināt sinerģiju starp ES un valstu līdzekļu izmantošanu tādiem svarīgiem tehnoloģiskiem projektiem. Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) regulā un Tehniskā atbalsta instrumentā ir atzīta iespēja izstrādāt daudzvalstu projektus, kuros apvienoti ieguldījumi no vairākiem valstu atveseļošanas un noturības plāniem. Turklāt rīcība būtu jāsagatavo ilgākam termiņam, cenšoties nodrošināt ES budžeta, dalībvalstu un nozares ieguldījumu mobilizāciju.

Iespējamie daudzvalstu projektu virzieni jau ir apspriesti ar dalībvalstīm valstu atveseļošanas un noturības plānu sagatavošanas ietvaros saskaņā ar pamatiniciatīvām “Connect”, “Scale Up”, “Modernise” un “Reskill and Upskill”. Komisija ir piedāvājusi operatīvo atbalstu un mudinājusi dalībvalstis izmantot finansējumu no saviem atveseļošanas un noturības plāniem, lai apvienotu spēkus un atbalstītu tādus daudzvalstu projektus.

Daudzvalstu digitālie projekti, kas līdz šim apspriesti ar dalībvalstīm ANM ietvaros 44 :

-izveidot kopīgu un daudzfunkcionālu Eiropas mēroga savstarpēji savienotu datu apstrādes infrastruktūru, kas izmantojama, pilnībā ievērojot pamattiesības, attīstot reāllaika (ļoti zema latentuma) perifērdatošanas jaudas, lai apmierinātu galalietotāju vajadzības tuvu vietai, kur tiek ģenerēti dati (t. i., telesakaru tīklu perifērijā), izstrādājot drošas, zema strāvas patēriņa un sadarbspējīgas starpprogrammatūras platformas nozaru vajadzībām un ļaujot viegli apmainīties ar datiem un tajos dalīties, it īpaši kopīgajām Eiropas datu telpām,

-nodrošināt ES spējas elektronikā nākamās paaudzes uzticamo mazstrāvas procesoru un citu elektronisko komponentu izstrādē un ieviešanā, kas nepieciešami kritiskās digitālās infrastruktūras, AI sistēmu un sakaru tīklu darbināšanai,

-5G koridoru ierīkošana visā Eiropā modernai digitālai dzelzceļa ekspluatācijai un satīklota un automatizēta mobilitāte, kas palīdz sasniegt ceļu satiksmes drošības un zaļā kursa mērķus,

-tādu superdatoru un kvantālo datoru iegāde, kas savienoti ar EuroHPC galējā joslas platuma sakaru tīklu, ieguldījumi un sadarbība liela mēroga lietojumu platformās, kas prasa superdatošanu (piemēram, veselības aprūpē, katastrofu paredzēšanā), kā arī HPC valstu kompetences centros un HPC un kvantālās datošanas prasmēs,

-izstrādāt un izvērst īpaši drošu kvantālo sakaru infrastruktūru visā ES, lai ievērojami palielinātu sakaru drošību un konfidenciālu datu aktīvu, to starpā kritisko infrastruktūru, glabāšanas drošību visā ES,

-mākslīgā intelekta darbinātu drošības operāciju centru tīkla izvēršana, tādu, kas spēj laikus atklāt kiberuzbrukuma pazīmes un nodrošināt proaktīvu rīcību, lai uzlabotu vienotu riskgatavību un reaģēšanu valstu un ES līmenī,

-savienota valsts pārvalde – veidot komplementaritāti un sinerģiju ar eIDAS sistēmu un piedāvāt brīvprātīgi iegūt Eiropas digitālo identitāti piekļūšanai publiskā un privātā sektora digitālajiem tiešsaistes pakalpojumiem un to izmantošanai tādā veidā, ka uzlabojas privātums un pilnībā tiek ievērotas spēkā esošās datu aizsardzības tiesību normas; vienreizējas ievadīšanas sistēmas izveide, kas ļautu pārvaldes iestādēm pašvaldības, reģiona un valsts līmenī apmainīties ar datiem un pierādījumiem pilnīgā saskaņā ar tiesiskajām prasībām un cilvēka pamattiesībām,

-Eiropas blokķēžu pakalpojumu infrastruktūra – izstrādāt, ieviest un darbināt Eiropas blokķēžu infrastruktūru, kas ir videstīga un aizsargāta un pilnīgi atbilst ES vērtībām un tiesiskajam regulējumam, padarot pārrobežu un valsts/vietēju publisko pakalpojumu sniegšanu efektīvāku un drošdarbīgāku un veicinot jaunus uzņēmējdarbības modeļus,

-Eiropas digitālās inovācijas centri – atbalstīt Eiropas rūpniecības digitalizāciju, pabeidzot ES mēroga “Eiropas digitālās inovācijas centru” (EDIH) tīklu, kas ir “vienas pieturas aģentūras”, kuru uzdevums sniegt MVU tehniskās zināšanas, iespējas “pārbaudīt pirms ieguldīšanas”, finansēt konsultācijas, apmācību un daudz ko citu,

-augsto tehnoloģiju partnerības digitālo prasmju jomā uz Prasmju pakta pamata – visās rūpnieciskajās ekosistēmās, reģionos un dalībvalstīs aug IKT speciālistu trūkums. Lai šo robu aizpildītu, varētu izveidot plašu daudzu ieinteresēto personu prasmju partnerību, lai salāgotu pieprasījumu un piedāvājumu, veicinātu lielākus privātos un publiskos ieguldījumus specializētās izglītības un apmācības piedāvājuma kvantitātē un kvalitātē un vairotu izcilību augstākās izglītības un profesionālās izglītības un apmācības iestādēs, padarot tās pievilcīgākas un atsaucīgākas uz darba tirgus vajadzībām digitalizācijas apstākļos.

Komisija ir apņēmusies atbalstīt daudzvalstu projektu izstrādi un īstenošanu, arī saskaņā ar ANM, pastiprinātā dialogā ar dalībvalstīm, izmantojot arī elastīgu pārvaldes sistēmu.

Līdz šim dažādiem projektiem un ieguldījumiem ir izmantoti dažnedažādi mehānismi 45 , un tas atklājis nepilnības Komisijas rīkkopā, kura apvieno finansējumu no dalībvalstīm, ES budžetu un privātos ieguldījumus nolūkā izvērst un ekspluatēt kopīgu interešu infrastruktūras un pakalpojumus ārpus pētniecības jomas.

Īpaši vajadzīgi ir vairāki kopīgi elementi, lai izveidotu efektīvu mehānismu, ar ko izvērst un īstenot digitālus daudzvalstu projektus (un, iespējams, arī projektus citās jomās):

·iespēju to ātri un elastīgi izveidot, vienlaikus nodrošinot, ka tā paliek atvērta visām ieinteresētajām dalībvalstīm,

·standarta kārtība, kas reglamentē kopīgus jautājumus, piemēram, datu piederību un pārvaldību, ieskaitot Komisijas lomu atklātības nodrošināšanā, pieskaņošanos saskaņotajām ES prioritātēm un noteikumiem, to starpā konkurences un valsts atbalsta noteikumiem, un koordināciju ar ES programmām un politiku,

·veicināt ES un valstu finansējuma apvienošanu un dažādu finansējuma avotu savstarpēju papildināmību un apvienošanu, vienlaikus radot stimulus piesaistīt privātos ieguldījumus,

·tiesībspēja iepirkt un ekspluatēt daudzvalstu infrastruktūru un visas Eiropas mēroga sabiedriskas nozīmes pakalpojumus, neaprobežojoties tikai ar pētniecību, vienlaikus veicinot pārdevēju neitralitāti.

Lai piedāvātu efektīvu risinājumu un stimulētu dalībvalstis sadarboties daudzvalstu projektos, pamatojoties uz gūto pieredzi, arī no šādu projektu īstenošanas saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu, Komisija gaidāmajā digitālās politikas programmas priekšlikumā izvērtē iespējas, piemēram, daudzvalstu projektiem paredzēta īpaša instrumenta īstenojamību un iezīmes. 

“Digitālais kompass” – jauns digitālās desmitgades vadības rīks

Komisija ierosinās digitālo kompasu rīcībpolitiskas programmas veidā, kas jāpieņem Eiropas Parlamenta un Padomes koplemšanas procedūrā. Digitālajā kompasā būs:

(I)konkrēti mērķlielumi mūsu ieceres sasniegšanai četros kardinālajos punktos, kas tiek mērīti ES un valstu līmenī, ar galvenajiem veikuma rādītājiem, kuru pamatā ir uzlabots DESI,

(II)pārvaldes struktūra, ieskaitot Komisijas ikgadējus ziņojumus Eiropas Parlamentam un Padomei par paveikto digitālajā desmitgadē, kur varētu iekļaut specifiskus ieteikumus, kā mazināt novirzīšanos no mērķu sasniegšanas;

(III)iestāžu deklarācijā apstiprināto digitālo principu pārraudzība un

(IV)mehānisms, kurā kopā ar dalībvalstīm organizē daudzvalstu projektus, kuri nepieciešami Eiropas digitālās pārejas veidošanai kritiskās jomās.

6.    Starptautiskās partnerības digitālajai desmitgadei

Ir pierādīts, ka ekonomikas vai sabiedrības digitalizācijas pakāpe ir ne tikai būtisks ekonomikas un sabiedrības noturības pamats, bet arī pasaules mēroga ietekmes faktors. Pandēmija ir atsegusi, cik lielā mērā digitālajai politikai nekad nav neitrālas vērtības, jo piedāvājumā ir konkurējoši modeļi, un ES tagad ir iespēja popularizēt savu pozitīvo antropocentrisko viedokli par digitālo ekonomiku un sabiedrību.

Lai Eiropas digitālā desmitgade būtu sekmīga, mēs veidosim spēcīgas starptautiskas digitālās partnerības, kas atbilst mūsu kompasa četriem balstiem: prasmes, infrastruktūra, uzņēmējdarbības un publisko pakalpojumu pārveide. Tie stiprinās ES spēju aizstāvēt savas intereses un rast globālus risinājumus, vienlaikus cīnoties pret negodīgu un ļaunprātīgu praksi un nodrošinot ES digitālo piegādes ķēžu drošību un noturību.

ES sākumpunkts ir atvērta digitālā ekonomika, kuras pamatā ir ieguldījumu un inovācijas plūsma kā labklājības dzinējspēks. Tajā pašā laikā ES stingri sekmēs mūsu pamatintereses un vērtības, izmantojot trīs virsprincipus: visiem vienādi noteikumi digitālajos tirgos, droša kibertelpa un pamattiesību aizstāvēšana tiešsaistē.

Šajā ziņā tirdzniecības politikai un nolīgumiem būs būtiska nozīme, nosakot globālus un divpusējus digitālās tirdzniecības noteikumus atklātā, bet pārliecinošā veidā, pamatojoties uz Eiropas vērtībām. Atjaunoto transatlantisko attiecību centrā ES ir ierosinājusi likt jaunveidotu ES un ASV Tirdzniecības un tehnikas padomi, lai padziļinātu mūsu tirdzniecības un ieguldīšanas partnerību, stiprinātu mūsu vienoto vadošo lomu tehnikā un rūpniecībā, izstrādātu saderīgus standartus, padziļinātu sadarbību pētniecībā, veicinātu godīgu konkurenci un gādātu par kritisko piegādes ķēžu drošību.

ES ir nozīmīga dalībniece daudzpusējos forumos un iekļaujošas daudzpusējības veicinātāja, lai valdības, pilsoniskā sabiedrība, privātais sektors, akadēmiskās iestādes un citas ieinteresētās personas darbotos kopīgi. Tādi forumi var uzlabot digitālās ekonomikas darbību visā pasaulē, kā sarunās par jauniem e-komercijas noteikumiem Pasaules tirdzniecības organizācijā. ES aktīvi un apņēmīgi strādās, lai starptautiskajās organizācijās sadarbībā ar dalībvalstīm un līdzīgi domājošiem partneriem popularizētu antropocentrisku skatījumu uz digitalizāciju. Šai saskaņotajai pieejai būtu īpaši jāaizstāv tāda tehnoloģiju izmantošana, kas pilnīgi atbilst ANO Statūtiem un Vispārējai cilvēktiesību deklarācijai.

ES starptautiskās digitālās partnerības balstīs rīkkopa, ko veidos regulatīvās sadarbības, spēju veidošanas un prasmju problēmu risināšanas, ieguldīšanas starptautiskā sadarbībā un pētniecības partnerību apvienojums. Šim nolūkam tiks izmantota augoša divpusējo dialogu programma:

·ES starptautiskās digitālās partnerības veicinās saskaņotību vai konverģenci ar ES tiesību normām un standartiem tādos jautājumos kā datu aizsardzība, privātums un datu plūsmas, AI ētiska izmantošana, kiberdrošība un uzticēšanās, dezinformācijas un nelikumīga satura apkarošana tiešsaistē, interneta pārvaldes nodrošināšana un atbalsts digitālo finanšu un e-pārvaldes attīstībai. ES arī meklēs kopīgus risinājumus, piemēram, G20 un ESAO turpinās darbu globāla konsensa panākšanā jautājumā par nodokļu uzlikšanu digitālajai ekonomikai.

·Lai nostiprinātu digitālās partnerības ar jaunattīstības valstīm un jaunietekmes valstīm, Komisija izstrādās un ierosinās digitālās ekonomikas paketes, kuru pamatā ir minētā rīkkopa. Tos finansēs pēc Eiropas komandas iniciatīvām (TEI), kas apvieno ES 46 un tās dalībvalstu resursus, sadarbojoties ar pasaulē vadošajiem Eiropas uzņēmumiem, cita starpā attīstot un tīklojot digitālās inovācijas centrus. Šīs paketes tiks izstrādātas tā, lai kardinālie punkti paliktu saistīti un tiktu vispusīgi risināti, garantējot antropocentriska digitālās attīstības modeļa popularizēšanu. Digitālās savienojamības veicināšanai, lai pārvarētu digitālo plaisu, ir vajadzīgi svarīgi ieguldījumi un līdz ar to visaptveroša finansiāla sadarbība, arī ar līdzīgi domājošiem partneriem un starptautiskām finanšu iestādēm. Eiropas komanda pievērsīsies šai digitālajai plaisai partnervalstīs, īpašu uzmanību pievēršot Āfrikai, vienlaikus popularizējot ES tehnoloģijas un vērtības. To varētu atbalstīt, Eiropas komandas pieejā izveidojot Digitālās savienojamības fondu. Tuvākajos mēnešos Komisija kopā ar mūsu partneriem izpētīs tā īstenojamību.

·Digitālās partnerības dos iespēju veikt kopīgus pētniecības pasākumus, arī saistībā ar kopuzņēmumiem rūpniecības jautājumos, kas atbalstīs ES vadošo lomu tādu tehnoloģiju attīstībā kā 6G, kvantālās tehnoloģijas vai ciparsignālu tehnoloģiju izmantošanu cīņā ar klimata pārmaiņām un vides apdraudētību.

Pasaules reģionu partnerības. “Digitālais kompass” darbībā

2020. gadā ES ierosināja digitālās pārveides partnerību ar Āfriku, koncentrējoties uz prasmēm, izmantojot izglītības un apmācības iespējas, ieguldījumus svarīgā ilgtspējīgā infrastruktūrā, regulatīvo sadarbību un konverģenci, cita starpā stiprinot persondatu aizsardzību, kā arī palielinot drošas datu plūsmas un sadarbību mākslīgā intelekta jomā un valsts pārvaldes digitalizāciju.
Tā atbalstīs digitālās inovācijas centru izveidi un Eiropas
Pētniecības telpas paplašināšanu, kā arī atbalstu Āfrikas digitālajam vienotajam tirgum. 2020. gada decembrī sāktais “Digital4Development Hub” sniegs Eiropas speciālās zināšanas programmu izstrādē un tehniskajā palīdzībā.

Vispusīgas digitālās partnerības ir tikpat svarīgas mūsu attiecībās ar Rietumbalkāniem un austrumu un dienvidu kaimiņvalstīm. “Kompass” atspoguļojas arī mūsu digitālajā sadarbībā ārpus Eiropas laika zonām, ieskaitot mūsu partnerus Āzijā, kā arī Latīņamerikas un Karību jūras reģionā.

Pamatojoties uz atjaunotām transatlantiskajām attiecībām kā spēcīgu mūsu digitālās starptautiskās iesaistes pīlāru, ES būtu pirmajai jāvirza plašāka līdzīgi domājošu partneru koalīcija, kas būtu atvērta un tiktu attīstīta kopā ar visiem tiem, kuriem ir vienots skatījums uz antropocentrisku digitālo pārveidi. Kopā mēs aizstāvēsim atvērtu, decentralizētu internetu, kura pamatā ir vienots globālais tīmeklis, un tādas tehnoloģijas izmantošanu, kurā tiek ievērotas indivīda brīvības un veicināti digitāli vienlīdzīgi konkurences apstākļi. Šādai koalīcijai būtu jāsadarbojas, lai veicinātu konkurētspēju un inovāciju, daudzpusējus forumos, piemēram, par mākslīgā intelekta ētisku izmantošanu, nosakot standartus, kas veicina digitālās tirdzniecības plūsmas, izmantojot savstarpēji atkarīgas un noturīgas piegādes ķēdes, un drošu kibertelpu. Komisija un Augstā pārstāve sadarbosies ar ES dalībvalstīm, lai izstrādātu visaptverošu un koordinētu pieeju digitālās koalīcijas veidošanai un diplomātiskiem kontaktiem, izmantojot arī ES delegāciju tīklu.

Līdz 2030. gadam starptautiskajām digitālajām partnerībām būtu jārada lielākas iespējas Eiropas uzņēmumiem, jāpalielina digitālā tirdzniecība, izmantojot drošus tīklus, ievērojot Eiropas standartus un vērtības, un pasaules līmenī jārada atbalstošāka vide tādai antropocentriskai digitālajai pārveidei, kādu mēs un citi partneri vēlamies redzēt.

7.    Nobeigums. Ceļš uz priekšu

Paziņojumā par digitālo kompasu ir iezīmēts skaidrs ceļš uz vienotu skatījumu un darbībām, kas Eiropai nestu panākumus digitālajā desmitgadē – savās mājās un pasaulē.

Lai panāktu sekmīgu digitālo pārveidi, izšķirīga nozīme ir sabiedrības un visu ieinteresēto personu iesaistei un apņēmībai. Šajā sakarā Komisija drīz pēc šā paziņojuma sāks plašu apspriešanos par digitālajiem principiem. 2021. gadā tā sadarbosies ar dalībvalstīm, Eiropas Parlamentu, reģionālajiem un ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem, uzņēmumiem un pilsoņiem jautājumos par specifiskiem paziņojuma elementiem, ieskaitot kompasa satvaru ar konkrētiem mērķlielumiem un pārvaldību. Komisija izveidos ieinteresēto personu forumu, kas būs saistīts ar dažiem “Digitālā kompasa” 2030. gadam darba aspektiem.

Komisija balstīsies uz šiem saskaņošanas pasākumiem, lai līdz 2021. gada trešajam ceturksnim likumdevējiem celtu priekšā Digitālās politikas programmu, un cer kopā ar pārējām iestādēm līdz 2021. gada beigām panākt izšķirīgu progresu jautājumā par digitālo principu deklarāciju.

(1)

     Pilnīgi jaunu veidu vakcīnu izstrāde (piem., uzņēmumos “Moderna”, “BioNTech”) ir plašai publikai parādījusi, kā revolucionāra inovācija ļauj vakcīnu izstrādāt nepilnā gadā, pie tam efektīvi un ar paņēmienu, kas līdz šim nav izmantots, un to, cik svarīgi ir šīs tehnoloģijas apgūt.

(2)

     Komisijas dienestu veiktā analīzē aplēsts, ka saimnieciskai atlabšanai vajadzīgi 125 miljardi eiro gadā ieguldījumos IKT un prasmēs, lai mēs neatpaliktu no lielākajiem konkurentiem – ASV un Ķīnas. Eiropas Investīciju banka ir brīdinājusi par risku, ka pēc Covid-19 krīzes ieguldījumu palielināšanas vietā 45 % uzņēmumu tos grasās samazināt.

(3)

     Šis paziņojums ietilpst plašākā darbību kopumā, kura mērķis ir stiprināt ES atvērto stratēģisko patstāvību un noturību. To vidū ir paziņojums “ES ekonomikas un finanšu sistēma: veicināt atvērtību, stabilitāti un izturētspēju”, tirdzniecības politikas pārskatīšana un gaidāmā atjauninātā Eiropas industriālā stratēģija un 2021. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojums.

(4)

     Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai, 2015. gada 6. maijs. Abi likumdevēji vienojās par 28 no 30 tiesību aktu priekšlikumiem.

(5)

     “Eiropas digitālās nākotnes veidošana”, 2020. gada 19. februāris.

(6)

     Ir plānots, ka 2021. gadā tiks apstiprināti astoņi tiesību akta priekšlikumi un trīs neleģislatīvi priekšlikumi, to starpā šis paziņojums. Sk. Eiropas Komisijas 2020. gada darba programmu.

(7)

     Ja Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) līdz 2027. gadam sasniegtu 90 punktus, IKP uz vienu iedzīvotāju visā ES palielinātos par 7,2 %. Deloitte, February 2021, Digitalisation: an opportunity for Europe.

(8)

     Eiropas ekonomikas dalībnieku pozīcijas ir daudz sliktākas par ES globālo ekonomisko ietekmi tādās svarīgās tehnoloģiju jomās kā procesori, tīmekļa platformas un mākoņdatošanas infrastruktūra, piemēram, 90 % ES datu pārvalda ASV uzņēmumi, mazāk nekā 4 % no lielākajām tiešsaistes platformām pieder eiropiešiem, Eiropā ražotās mikroshēmas veido mazāk nekā 10 % no Eiropas tirgus.

(9)

     DESI rāda, ka lielākā daļa ES valstu, kuru digitalizācija ir zemāka par ES vidējo rādītāju, pēdējo piecu gadu laikā nav daudz pavirzījušās uz priekšu https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/digital-economy-and-society-index-desi  

(10)

   Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksā (DESI) balstītā novērošanas sistēma, ko Komisija veido no 2014. gada ( https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/digital-economy-and-society-index-desi ). 2020. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojumā paziņots par noturības infopaneļu pabeigšanu, ieskaitot digitālajai dimensijai veltīto, kas ļaus labāk izprast ES digitālo neaizsargātību un spējas.

(11)

     Eiropas Prasmju programma un Digitālās izglītības rīcības plāns.

(12)

     “Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāns”, COM(2021) 102. Pieņemts 2021. gada 4. martā.

(13)

     Sk. Women in Digital Scoreboard 2020: https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/women-digital-scoreboard-2020 .

(14)

     Komisija gādās, lai dalība ES finansēšanas programmās attiecīgās tehnoloģiju jomās būtu atkarīga no atbilstības drošības prasībām, kas noteiktas attiecīgajās ES programmās, to starpā ES ārējā finansējuma programmās un finanšu instrumentos, un būtu saskaņota ar pieeju, kas izklāstīta ES rīkkopā par kiberdrošību 5G tīkliem. .

(15)

     Lai sekmētu šā mērķa sasniegšanu, Komisija pieņēma priekšlikumu izveidot kopuzņēmumu viedtīklu un pakalpojumu jomā, kurš koordinētu pētniecības un inovācijas darbības 6G tehnoloģiju jomā saskaņā ar “Apvārsni Eiropu”, kā arī 5G ieviešanas iniciatīvas saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta digitalizācijas programmu un citām programmām. https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/europe-puts-forward-proposal-joint-undertaking-smart-networks-and-services-towards-6g

(16)

     Šis mērķis arvien tiek īstenots atbilstoši Komisijas 2016. gada paziņojumam “Konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus savienojamība. Virzība uz Eiropas Gigabitu sabiedrību” un tajā noteiktajiem 2025. gada mērķrādītājiem.

(17)

     Lai sekmētu šā mērķa sasniegšanu, Komisija pieņēma priekšlikumu izveidot galveno ciparsignālu tehnoloģiju kopuzņēmumu, kas koordinēs pētniecības un inovācijas darbības pusvadītāju un procesoru tehnoloģiju jomā saskaņā ar “Apvārsni Eiropu”, un ir izveidojusi Eiropas mikroprocesoru ražotāju aliansi.

(18)

     Jo mazāks tehnoloģijas mezgls, jo mazāki elementa izmēri, un tiek ražoti mazāki tranzistori, kuri ir ātrāki un efektīvāki.

(19)

     Pēc Eurostat datiem, lai gan salīdzinājumā ar 2018. gadu ir uzlabojums, tikai 36 % ES uzņēmumu 2020. gadā izmantoja mākoņpakalpojumus, galvenokārt vienkāršiem pakalpojumiem, kā e-pastam un datņu glabāšanai (tikai 19 % uzņēmumu izmanto sarežģītākus mākoņpakalpojumus).

(20)

     ES rīkojas, lai mazinātu šādas bažas, izmantojot savstarpēji izdevīgu starptautisku sadarbību, piemēram, ierosināto ES un ASV nolīgumu, kura mērķis ir atvieglot pārrobežu piekļuvi elektroniskiem pierādījumiem, mazināt tiesību normu kolīzijas risku un noteikt skaidrus aizsardzības pasākumus ES pilsoņu un uzņēmumu datiem.

(21)

     Deklarācija par mākoņfederāciju un mākoņaliansi veicinās šā mērķa sasniegšanu.

(22)

     Perifērijas mezgls ir dators, kas darbojas kā galalietotāja portāls (vai “vārteja”) sakariem ar citiem mezgliem pudurdatošanā, kur vairāki datori koplieto programmatūras sistēmas komponentus.

(23)

     Piemēram, ES kiberdrošības stratēģija digitālajai desmitgadei, Digitālo pakalpojumu akts un Digitālo tirgu akts, Eiropas digitālā identitāte, Plašsaziņas līdzekļu un audiovizuālās jomas rīcības plāns, Eiropas Demokrātijas rīcības plāns, Digitālā finansējuma stratēģija, datu un mākslīgā intelekta stratēģijas, Platformu un uzņēmumu regula un Ģeogrāfiskās bloķēšanas regula.

(24)

     Avots: McKinsey report, Shaping the digital transformation in Europe, September 2020.

(25)

     “Nākamie Eiropas līderi. Jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu atbalsta iniciatīva” (COM(2016) 0733 final).

(26)

     Svarīga būs ES kapitāla tirgu savienības padziļināšana, privātā finansējuma, kā arī “Apvāršņa Eiropas”, Eiropas Inovācijas padomes un “InvestEU” finansējuma mobilizācija.

(27)

   https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/startup-europe

(28)

     “MVU stratēģija ilgtspējīgai un digitālai Eiropai” (COM(2020) 103 final).

(29)

     Digitālās intensitātes indekss (DII) mēra atšķirīgu ciparsignālu tehnoloģiju izmantošanu uzņēmumu līmenī. Uzņēmuma DII vērtējumu (0–12) nosaka pēc tā, cik no atlasītajām tehnoloģijām tas izmanto. Digitālās intensitātes pamatlīmenis ir tad, kad uzņēmums guvis 4 punktus vai vairāk.

(30)

     Ar vienradzi te saprotam: 1) iedzīvinātu vienradzi, t. i., uzņēmumu, kas dibināts pēc 1990. gada un kuru IPO vai pārdevums pārsniedza 1 miljardu ASV dolāru, un 2) neiedzīvinātu vienradzi, t. i., uzņēmumu, kurš pēdējā privātā riska finansējuma kārtā ir novērtēts 1 miljarda ASV dolāru vērtībā vai augstāk (tas nozīmē, ka vērtējums nav apstiprināts sekundārā darījumā).

(31)

     Lai gan publiskie pakalpojumi vienmēr būs pieejami klātienē, sekmīga digitālā pārveide padarīs digitālo jomu par vēlamo veidu, kā cilvēki tiem piekļūs.

(32)

   Salīdzinājumam sk. “Berlīnes deklarāciju par digitālo sabiedrību un uz vērtībām balstītu digitālo pārvaldi”, 2020. gada decembris. ES vienotās digitālās vārtejas noteiktie digitalizācijas centieni būtu jāattiecina arī uz citām nozarēm, lai pilsoņi un uzņēmumi varētu digitāli kontaktēties visās valsts pārvaldes iestāžu daļās.

(33)

     Francijā 2020. gada marta sākumā bija 10 000 tālapspriežu dienā un pēc digitālās veselības partnerības datiem līdz marta beigām šis skaits izauga līdz 1 miljonam dienā.

(34)

      https://ec.europa.eu/environment/gpp/eu_gpp_criteria_en.htm

(35)

     Komisijas paziņojums “Tiesiskuma digitalizācija Eiropas Savienībā. Iespēju kopums” (COM(2020) 710 final).

(36)

     85 % kriminālizmeklēšanas balstās uz elektroniskiem pierādījumiem.

(37)

     Tā ir ar spēkā esošajiem tiesību aktiem, piemēram, Patēriņa preču pārdošanas un garantiju direktīvu, Eiropas Pieejamības aktu, Eiropas Elektronisko sakaru kodeksu, Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu, Vienotās digitālās vārtejas regulu vai Kiberdrošības aktu, kā arī tiesību aktiem, kas ir ierosināti un būtu ātri jāpieņem ES likumdevējiem un jāratificē valstu parlamentiem, kā Digitālo pakalpojumu akts un Digitālo tirgu akts.

(38)

     Sk. 5.1. punktu.

(39)

     Sk. 5.2. punktu.

(40)

     Varbūt – līdzīga Radiofrekvenču spektra politikas programmai (RSPP), ko Eiropas Parlaments un Padome apstiprināja 2012. gada 14. martā. Ar šo lēmumu tika izveidots plašs ceļvedis, noteikti vispārīgi principi un pausts aicinājums veikt konkrētas darbības, lai sasniegtu ES radiofrekvenču spektra izmantošanas politikas mērķus.

(41)

     Lai gan galvenie mērķlielumi kompasa četriem kardinālajiem punktiem tiks noteikti digitālās politikas programmā, digitālie principi tiks noteikti iepriekš minētajā iestāžu svinīgajā deklarācijā.

(42)

     Jau tagad dalībvalstis sniedz būtisku informāciju DESI indeksam, tāpēc ziņošanas pieprasījumi būtiski nepalielināsies, bet DESI arī kļūs par oficiālu un saskaņotu instrumentu. Dalībvalstīm būs galvenā loma attiecīgā mērķlieluma un rādītāju noteikšanā, kā arī izpildes mehānismā.

(43)

     Tas varētu ietvert, piemēram, turpmāku spektra politikas saskaņošanu.

(44)

     Daudzvalstu projektu saraksts ir orientējošs. Tiesības saņemt finansējumu no Atveseļošanas un noturības mehānisma šiem projektiem ir atkarīgas no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/241 pilnīgas ievērošanas.

(45)

     Piemēram, kopuzņēmumi, Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorciji, bezpeļņas apvienības, svarīgi projekti visas Eiropas interesēs.

(46)

     It īpaši, izmantojot Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu, kā arī Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu.


Briselē, 9.3.2021

COM(2021) 118 final

PIELIKUMS

dokumentam

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai

Digitālais kompass līdz 2030. gadam – Eiropas ceļam digitālajā gadu desmitā


Priekšlikums par kopīgiem mērķlielumiem publiskā un privātā sektora dalībnieku mobilizēšanai

Izraugoties mērķlielumus, Komisija skatīja jau esošos galvenos veikuma rādītājus (GVR), paturot prātā, ka, lai mērķus varētu uzraudzīt, tiem jābūt izmērāmiem. Katram mērķlielumam tiek norādīta bāzlīnija un datu avots. Pēc tam svarīgāko GVR izvēle tika veikta, daļēji pamatojoties uz jau esošajiem GVR, kurus uzrauga, piemēram, Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) uzraudzības sistēmā, ko Komisija izveidojusi kopš 2014. gada. Tomēr ir arī potenciāli GVR, saistībā ar kuriem būtu vajadzīgi pētījumi (pašreizēji vai turpmāki) vai citi avoti, vēl būtu jāizstrādā metodikas vai vēl būtu jāiegūst attiecīgi dati. Bez tam jāatgādina, ka pat tad, ja turpmāk sniegtajā svarīgāko GVR sarakstā konkrēts GVR nav minēts, tas nenozīmē, ka tas netiek uzraudzīts. Izmantojot uzlabotu DESI 1 , tiks turpināta daudzu citu GVR uzraudzība un ziņošana.

Galvenie mērķlielumi 1. kardinālajam punktam: digitāli prasmīgi iedzīvotāji un augsti kvalificēti digitālie speciālisti

ES mērķis 2030. gadam: “Tehnoloģiski lietpratīga pasaules daļa, kurā ikviens ir digitāli nodrošināts”

Dimensija

ES mērķlielums 2030. gadam salīdzinājumā ar bāzlīniju

Avots

IKT speciālisti 2

20 miljoni nodarbinātu IKT speciālistu, un sieviešu un vīriešu konverģence 3 (2019. gada bāzlīnija: 7,8 miljoni)

DESI, ESTAT

Galvenie mērķlielumi 2. kardinālajam punktam: droša, veiktspējīga un ilgtspējīga digitālā infrastruktūra

ES mērķis 2030. gadam: “Augstākā klases uzticama un droša digitālā infrastruktūra”

Dimensija

ES mērķlielumi 2030. gadam salīdzinājumā ar bāzlīniju

Avots

Savienojamība

Gigabitu tīkls aptvers visas Eiropas mājsaimniecības, un visās apdzīvotajās teritorijās būs 5G pārklājums 4 .

Bāzlīnija:

- gigabitu pārklājums (2020. gada bāzlīnija 5 : 59 %);

- 5G pārklājums apdzīvotās teritorijās 6 (2021. gada bāzlīnija: 14 %)

DESI 

Omdia veikts pētījums par platjoslas pārklājumu Eiropā

Pusvadītāji

Supermodernu un ilgtspējīgu pusvadītāju, to starpā procesoru, ražošanas apjoms Eiropā vērtības izteiksmē ir vismaz 20 % no pasaules produkcijas 7 .

(2020. gada bāzlīnija: 10 %)

Datu avots tiks apstiprināts digitālās politikas programmā

Perifērdatošana/

mākoņdatošana

Eiropas Savienībā ir izvietoti 10 000 klimatneitrālu ļoti drošu perifērijas mezglu, kas izvietoti tā, lai neatkarīgi no uzņēmumu atrašanās vietas garantētu tiem piekļuvi datu pakalpojumiem ar zemu latentumu (dažas milisekundes) 8 .

(2020. gada bāzlīnija: 0) 

Ikgadējs pētījums par perifēro izvēršanu EISI 2 ietvaros (no 2022. gada)

Kvantālā datošana

Līdz 2025. gadam Eiropai būs pirmais dators ar kvantālo paātrinājumu, kas līdz 2030. gadam ļaus Eiropai nokļūt kvantālās datošanas jaudu līderpozīcijās. 

(2020. gada bāzlīnija: 0)

Datu avots tiks apstiprināts digitālās politikas programmā

Galvenie mērķlielumi 3. kardinālajam punktam: uzņēmumu digitālā pārveide

ES mērķis 2030. gadam: “Pasaules daļa, kurā ir liels digitalizētu uzņēmumu īpatsvars”

Dimensija

ES mērķlielumi 2030. gadam salīdzinājumā ar bāzlīniju

Avots

Digitālo tehnoloģiju ieviešana

75 % Eiropas uzņēmumu ir ieviesuši:

-mākoņdatošanas pakalpojumus (2020. gada bāzlīnija: 26 %)

-lielos datus (2020. gada bāzlīnija: 14 %)

-mākslīgo intelektu (2020. gada bāzlīnija: 25 %)

ESTAT, IPSOS

Digitālie “vēlīnie pārņēmēji”

Vairāk nekā 90 % Eiropas MVU sasniedz vismaz digitālās intensitātes pamatlīmeni 9

(2019. gada bāzlīnija: 60,6 %)

DII, ESTAT

Inovatīvi uzņēmumi / augoši uzņēmumi

Eiropa gādās, lai pieaug inovatīvu augošu uzņēmumu skaits un uzlabos to piekļuvi finansējumam, kā rezultātā divkāršosies “vienradžu” skaits 10 .

(2021. gada bāzlīnija: 122)

Dealroom (izmantots Atomico ziņojumā par Eiropas tehnoloģijām)

Galvenie mērķlielumi 4. kardinālajam punktam: publisko pakalpojumu digitalizācija

ES mērķis 2030. gadam: “Modernizēti publiskie pakalpojumi, reaģējot uz sabiedrības vajadzībām”

Dimensija

ES mērķlielumi 2030. gadam salīdzinājumā ar bāzlīniju

Avots

Valdība kā platforma

- galvenie publiskie pakalpojumi Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem simtprocentīgi tiks sniegti tiešsaistē 11

-100 % Eiropas iedzīvotāju ir piekļuve medicīniskajai kartītei (“slimību e-vēsturei”)

- 80 % iedzīvotāju izmantos kādu digitālu personības identifikācijas risinājumu

2020. gada bāzlīnijas:

- svarīgākie digitālie publiskie pakalpojumi 75/100 (iedzīvotāji), 84/100 (uzņēmumi)

- iedzīvotāji ar piekļuvi medicīniskajai kartītei: nav pieejams 12

- digitāla identifikācija: pašlaik nav bāzlīnijas digitālās identifikācijas ieviešanai 13

Tiešsaistes pakalpojumu pilnīguma rādītājs,

e-pārvaldes salīdzinošais ziņojums 14  

(1)

     DESI ir salikts indekss, kurā apkopoti vairāki desmiti būtisku rādītāju par Eiropas digitālo sniegumu, un tas uzrāda izmaiņas ES dalībvalstīs šādās piecās galvenajās dimensijās: savienojamība, cilvēkkapitāls, interneta izmantojums, digitālo tehnoloģiju integrācija un digitālie publiskie pakalpojumi. Kopš pirmās publicēšanas 2014. gadā DESI ir pastāvīgi attīstījies. Tas ir galvenais analītiskais rīks, ko Eiropas Komisijas dienesti izstrādājuši, lai sniegtu uz pierādījumiem balstītu ieguldījumu digitālās attīstības novērtēšanā gan ES kopumā, gan atsevišķi dalībvalstīs. DESI ietvertos datus no dalībvalstīm galvenokārt vāc, izmantojot Eiropas Komisijas dienestu Eurostat un Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ĢD, kā arī Komisijas dienestu veiktos ad hoc pētījumus. DESI ir dinamisks indekss. Tajā ietverto rādītāju klāstu paplašina un maina, lai atspoguļotu jaunas prioritātes un mainīgās tendences. Rādītāju sarakstu katru gadu pārskata un uzlabo, lai neatpaliktu no jaunākajām tehnoloģijām un politikas prioritātēm.

(2)

     Papildus digitālo pamatprasmju mērķlielumam, kas noteikts Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā, proti, ka 80 % iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 79 gadiem jābūt vismaz digitālajām pamatprasmēm (2020. gada bāzlīnija: 58,3 %).

(3)

     DESI rādītājs “2b1”. Pašlaik nodarbināto IKT speciālistu vidū sieviešu īpatsvars ir tikai 18 %.

(4)

     Gigabitu sabiedrības 2025. gadam nosprausto mērķlielumu sasniegšana un paplašināšana, proti, visām Eiropas mājsaimniecībām gan pilsētās, gan laukos – piekļuve vismaz 100 Mbps interneta pieslēgumam ar iespēju uzlabot to līdz gigabitu pieslēgumam, un “visiem galvenajiem sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem (...), kā arī digitāli intensīviem uzņēmumiem” – gigabitos mērāmi pieslēgumi. Līdz 2025. gadam – 5G vienlaidu pārklājums visās pilsētu teritorijās un visu nozīmīgo sauszemes transporta maģistrāļu garumā.

(5)

     Jāņem vērā, ka pašreizējais DESI mērījums tiek veikts, izmantojot DESI rādītāju “1b2” (mājsaimniecības, kurās pieejami jebkādi fiksēti ļoti augstas veiktspējas tīkli (VHCN)). Tehnoloģiju pašreizējā attīstības stadijā par VHCN uzskata šādus tīklus: “optiskā šķiedra līdz mājoklim” (FTTH), “optiskā šķiedra līdz ēkai” (FTTB) un “Docsis 3.1” kabelis, jo šīs tehnoloģijas spēj nodrošināt 1 Gbps lejuplīniju. Svarīgu ieguldījumu 100 % mērķlieluma sasniegšanā var dot kosmosā bāzēti aktīvi, ar kuriem var aptvert attālas un/vai mazapdzīvotas teritorijas, kuras ir grūti sasniegt citādi. VHCN juridisko definīciju sk. Direktīvas (ES) 2018/1972 2. panta 2. punktā: “ļoti augstas veiktspējas tīkls” ir vai nu elektronisko sakaru tīkls, kas pilnībā sastāv no optiskās šķiedras elementiem vismaz līdz sadales punktam apkalpojamajā vietā, vai arī elektronisko sakaru tīkls, kas spēj parastos maksimumstundas apstākļos nodrošināt līdzīgu tīkla darbspēju pieejamā lejuplīnijas un augšuplīnijas joslas platuma, darbnoturības, ar kļūdām saistīto parametru, latentuma un tā mainības ziņā; tīkla darbspēju var uzskatīt par līdzīgu, neievērojot to, vai galalietotāja pieredze mainās tādēļ, ka līdzeklim, caur kuru tīkls galu galā savienojas ar tīkla pieslēgumpunktu, ir būtībā atšķirīgas īpatnības.

(6)

     To apdzīvoto teritoriju procentuālā daļa (t. i., visu to vietu procentuālā daļa, kurās atrodas mājsaimniecības, ieskaitot attālas teritorijas), kurās ir 5G pārklājums, salīdzinājumā ar telesakaru operatoru nodrošināto kopējo pārklājumu katrā valstī.

(7)

     Tas nozīmē ražošanas jaudas par 5 nm mazāku tehnoloģisko mezglu ražošanai ar mērķi sasniegt 2 nm tehnoloģiskā procesa ieviešanu un 10 reizes augstāku energotaupību nekā pašlaik. Jo mazāks tehnoloģiskais mezgls, jo mazāki elementa izmēri, ļaujot iegūt mazākus tranzistorus, kuri ir ātrdarbīgāki un efektīvāki.

(8)

   Mērķis ir īstenot datu stratēģijā izklāstīto redzējumu, proti, līdz 2025. gadam panākt, ka 80 % datu apstrādes notiek perifērijā. Daudziem nākotnes datu pakalpojumiem un 5G lietojumiem, piemēram, savienotai automatizētai transportlīdzekļu vadīšanai, viedlauksaimniecībai, energotīklu viedai pārvaldībai un viedražošanai, ir vajadzīgs dažu milisekunžu latentums. Lai sasniegtu šādu latentumu, uz katriem 100 km ir vajadzīgs perifērais mezgls. Lai izvērstu šādu tīklu ar mezglu ik pēc 100 km, ir vajadzīgi 8000–10 000 perifēro mezglu. Šāds perifēro mezglu blīvums savukārt stimulēs Eiropas lietotāju nozares pieprasījumu pēc jauniem un inovatīviem digitālajiem pakalpojumiem, kuru pamatā ir datu vietēja apstrāde, un ļaus šiem lietotājiem labāk kontrolēt savus datus. Pašreizējā bāzlīnija ir 0, jo tehnoloģija tikko sākusi attīstīties un ir bijuši tikai daži izmēģinājuma projekti (2019. gada IDATE pētījumā konstatēti 62 īstenošanas gadījumi Eiropā).

(9)

     Digitālās intensitātes indekss (DII) ir mikroindekss, kas mēra 12 dažādu digitālo tehnoloģiju pieejamību uzņēmumu līmenī: internets vismaz 50 % nodarbināto personu, IKT speciālistu iesaistīšana, ātrs platjoslas internets (30 Mbps vai ātrāks), mobilā interneta ierīces vismaz 20 % nodarbināto, tīmekļa vietne, tīmekļa vietne ar advancētām funkcijām, sociālie plašsaziņas līdzekļi, maksāšana par reklāmu internetā; progresīvu mākoņdatošanas pakalpojumu iegādāšanās; e-rēķinu nosūtīšana, e-komercijas apgrozījums veido vairāk nekā 1 % no kopējā apgrozījuma un (B2C (uzņēmumu darījumi ar patērētājiem) pārdošanas darījumi tīmeklī – vairāk nekā 10 % no kopējā pārdošanas apjoma tīmeklī. Tādējādi indeksa vērtība var būt robežās no 0 līdz 12. Iepriekš minēto 12 rādītāju sarakstu katru gadu pārskata un uzlabo, lai neatpaliktu no jaunākajām tehnoloģijām un politikas prioritātēm.

(10)

   Ar “vienradžiem” tiek saprasti gan 1) iedzīvināti “vienradži”, t. i., uzņēmumi, kas dibināti pēc 1990. gada un kuru IPO vai pārdevums pārsniedza 1 miljardu ASV dolāru, un 2) neiedzīvināti “vienradži”, t. i., uzņēmumi, kuri pēdējā privātā riska finansējuma kārtā ir novērtēti 1 miljarda ASV dolāru vērtībā vai augstāk (tas nozīmē, ka vērtējums nav apstiprināts sekundārā darījumā). 2019. gadā ASV bija 703 vienradži un Ķīnā – 206(https://blog.dealroom.co/uk-unicorn-tech-update-for-london-tech-week/).

(11)

     “svarīgākie publiskie pakalpojumi” ir pakalpojumi, kas saistīti ar šādām “dzīves situācijām”: standarta uzņēmējdarbība, pārcelšanās, īpašumtiesības uz automobili un tā vadīšana, maza apmēra prasību procedūras uzsākšana, uzņēmējdarbības uzsākšana, ģimenes dzīve, darba zaudēšana un atrašana un studijas. (avots: e-pārvaldes salīdzinošais ziņojums).

(12)

     Var sagatavot, izmantojot e-pārvaldes salīdzinošo ziņojumu vai administratīvus avotus.

(13)

     Kas skar pieejamību, pašreizējā bāzlīnija attiecībā uz to svarīgāko pakalpojumu procentuālo daļu, kuriem ir iespējota e-identifikācija, ir 58 % (iekšzemē pieejami pakalpojumi) un 9 % (pāri robežām pieejami pakalpojumi).

(14)

     Pārskatīts tiešsaistes pakalpojumu pilnīguma rādītājs.