5.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 170/18

1.1.

EESK atzinīgi vērtē debates par sociālās ietekmes novērtēšanu, bet uzsver, ka šim sarežģītajam jautājumam noteikti jāvelta vairāk laika. Komisijai vispirms jāuzsāk datu vākšana, lai veiktu salīdzinošu analīzi par sociālās ietekmes novērtēšanu dalībvalstīs un šo jautājumu izpētītu dziļāk saistībā ar Eiropas sociālo dimensiju.

1.2.

EESK uzskata, ka nepareiza pieeja vai pārsteidzīga rīcība var nelabvēlīgi ietekmēt ES iestāžu mērķi atbalstīt sociālās uzņēmējdarbības attīstību un izaugsmi. Tā kā daudzās dalībvalstīs informētība par šo jomu nav pietiekama, EESK rosina Komisiju noteikt, ka prioritāte ir informētības palielināšana un ar Sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvu saistītās programmas pilnīga īstenošana.

1.3.

Sociālās ietekmes novērtēšanas mērķis ir novērtēt sociālos rezultātus un ietekmi, ko rada noteikti sociālo uzņēmumu pasākumi, nevis pašus uzņēmumus, pat ja sociālās ekonomikas uzņēmumu struktūras pašas par sevi sekmē sociālas vērtības radīšanu. Tas ir pastāvīgs process un uzņēmumu darbības integrāla sastāvdaļa, kā arī svarīgs stratēģiskās plānošanas instruments.

1.4.

Grūti ir ieteikt vienu vienīgu metodi, un tāpēc EESK iesaka Komisijai neizstrādāt jaunu metodi, bet gan popularizēt visbiežāk izmantotos principus. Tiem ir kopīgs tas, ka tās ir augšupējas iniciatīvas, kuru mērķis ir novērtēt sociālas pārmaiņas, pamatojoties uz patiesām vajadzībām un patiešām īstenotiem pasākumiem.

1.5.

Ikviena novērtēšanas metode jāizstrādā, vadoties no sociālā uzņēmuma darbībā sasniegtajiem svarīgākajiem rezultātiem, tai jāatbalsta tā darbība, jābūt proporcionālai un tā nedrīkst kavēt sociālo inovāciju. Metodei jānodrošina līdzsvars starp kvalitatīviem un kvantitatīviem datiem, jo “visas norises” ir svarīgas, lai novērtētu sasniegumus. Jāatzīmē arī, ka vairāk jāanalizē grūtības, kas saistītas ar mikrolīmenī veiktās sociālās ietekmes novērtēšanas rezultātu pārņemšanu makrolīmenī (Eiropas Savienībā).

1.6.

Apzinoties, ka ir vajadzīgas sociālās ietekmes novērtēšanas metodes, kas īpaši paredzētas ESUF (1) regulai un SPSIP (2), EESK iesaka tām izstrādātās metodes izmēģināt, rūpīgi uzraudzīt un vajadzības gadījumā pārskatīt. Tādā veidā ir jānodrošina, ka šo instrumentu izmantošana nekavē sociālos uzņēmumus piekļūt finansējumam. Tad Komisijai varētu izstrādāt kopējas vadlīnijas un principus attiecībā uz to, ko novērtēt, nevis kā novērtēt.

1.7.

EESK turpinās analizēt šo jautājumu un cieši sekos Komisijas darbam saistībā ar metodes ieviešanu, lai nodrošinātu, ka tā nekavē sociālo uzņēmumu attīstību Eiropā. Komiteja arī iesaistīsies plašākās debatēs par to, kā sociālo ietekmi vēlāk varētu novērtēt arī citās jomās.

2.1.

Komisijas paziņojumā “II vienotā tirgus akts – Kopā jaunai izaugsmei” (3) uzsvērts, ka jāizstrādā metodes, ar kurām var novērtēt ekonomiskos un sociālos labumus, ko radījuši sociālie uzņēmumi, īstenojot regulu par Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondiem un Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmu.

2.2.

Tāpēc Komisijas izveidotajā sociālās uzņēmējdarbības ekspertu grupā (GECES), kurā darbojas visu iesaistīto dalībnieku pārstāvji, tika izveidota apakšgrupa (4), kam uzticēts konsultēt Komisiju par to, kā sociālie uzņēmumi var novērtēt pašu radīto sociālo ietekmi.

2.3.

Šajā atzinumā ir pausts sociālo uzņēmumu viedoklis par centieniem izstrādāt ES metodi sociālās ietekmes novērtēšanai, galvenokārt saistībā ar Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondiem un Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmu. Tomēr, ņemot vērā šā jautājuma svarīgumu, EESK uzsver: lai izvairītos no sadrumstalotas pieejas, pēc tam ļoti lietderīgi būtu apsvērt iespēju novērtēt sociālo ietekmi arī citās jomās.

2.4.

Sociālā uzņēmējdarbība ir uzsvērta vairākās nesenās ES iniciatīvās. Arī EESK ir veikusi ievērojamu darbu, paužot viedokli par šo jautājumu (5), piemēram, analizējusi problēmas, kas saistītas ar Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondiem un sociālajiem uzņēmumiem (6). Svarīga ir Komisijas Sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvas (SBI) (7) uzsākšana – tās mērķis ir veicināt sociālās uzņēmējdarbības un sociālo uzņēmumu attīstību un izaugsmi Eiropas Savienībā.

2.5.

Sociālās uzņēmumus izveido, lai sasniegtu noteiktus sociālus mērķus, un tie darbojas sociālajā ekonomikā. EESK uzsver: lai saglabātu šo modeli, Sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvā iekļautajam sociālo uzņēmumu raksturojumam vajadzētu būt pamatā ikvienam regulējumam, standartam vai programmai šajā jomā, jo minētais raksturojums aptver sociālos uzņēmumus plašā kontekstā, kas ir piemērots dažādajiem modeļiem dalībvalstīs.

2.6.

Svarīgi ir norādīt, ka šis atzinums nav izstrādāts, lai rosinātu vērtēt visu uzņēmumu sociālo ietekmi. Aplūkojamo jautājumu nedrīkst arī jaukt ar iniciatīvām, kas saistītas ar uzņēmumu sociālo atbildību, vai darba devēju pienākumu nodrošināt visiem atbilstošus darba apstākļus un ievērot spēkā esošos kolektīvos līgumus. Turklāt jāatzīmē, ka efektīva sociālā sistēma un infrastruktūra vēl joprojām ir jautājums, par kuru atbild dalībvalstis.

2.7.

Kaut arī šā atzinuma uzmanības lokā nav paši sociālie uzņēmumi, bet gan sociālā ietekme, ko rada sociālo uzņēmumu darbības rezultāti, šo uzņēmumu struktūra un darbības modeļi paši par sevi ir svarīgi elementi sociālās ietekmes radīšanā, internalizējot sociālās izmaksas un radot pozitīvu papildu ietekmi.

3.1.

Ekonomiskie sasniegumi ilgu laiku bija galvenais organizāciju un valstu attīstības rādītājs neatkarīgi no tā, vai to galvenais motīvs bija ekonomiskā jeb sociālā attīstība. Lai radītu ilgtspējīgu pasauli, jāīsteno vienotāka pieeja, apsverot sociālās, ekoloģiskās un ekonomiskās sekas.

3.2.

Izpratne par to pēdējos gados ir palielinājusies. EESK 2008. gadā pieņēma pašiniciatīvas atzinumu “Tālāk par IKP – ilgtspējīgas attīstības kritēriji” (8), kurā uzsvēra: lai varētu risināt sociālās problēmas, vajadzīgas jaunas metodes ilgtspējas un labklājības novērtēšanai. Darbu šajā virzienā turpināja Komisija, kas 2009. gadā publicēja paziņojumu “IKP un ne tikai – Progresa novērtējums mainīgā pasaulē” (9), kurā uzsvērts, ka vajadzīgi jauni sabiedrības attīstības uzraudzības un novērtēšanas instrumenti. Ka viena no citu dalībnieku iniciatīvām, kas saistītas ar jauniem instrumentiem, jāmin, piemēram, ESAO ierosinātais “Dzīves kvalitātes uzlabošanas indekss” (“Better Life Index”). (10)

3.3.

Tā kā Eiropā valda krīze un mainās sociālās labklājības modeļi, svarīgi ir uzmanību pievērst reālu vērtību radīšanai. To nesen uzsvēra iniciatīvās, kuru mērķis ir veicināt ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) (11) sociālo dimensiju, ierosinot sociālos rādītājus un pasākumus, kas papildina ar ekonomiku saistīto pārskatu sniegšanu. Šie argumenti tagad minēti vairākos ES dokumentos, jo pievienotās sociālās vērtības, pārmaiņu un ietekmes novērtēšana un uzraudzība ir priekšnosacījums, lai varētu sekmīgi īstenot direktīvas, programmas un pasākumus.

3.4.

Sociālās ietekmes novērtēšana ir svarīgs jautājums, kam ir būtiska nozīme, lai Eiropā atjaunotu sociālo dimensiju. EESK tāpēc apšauba Komisijas ļoti sasteigto pieeju šajā jomā un aicina veltīt vairāk laika šā plašā jautājuma padziļinātai apspriešanai, lai varētu nodrošināt vispiemērotāko veidu metodes. Šajā sakarā jāmin: tā kā vispārējais mērķis ir atbalstīt sociālos uzņēmumus to uzdevumu izpildē, Komisijai, izstrādājot instrumentus, būtu jārīkojas piesardzīgi, jo tie var radīt pretēju efektu.

3.5.

Turklāt jāņem vērā, ka daudzās dalībvalstīs informētība par sociāliem uzņēmumiem un sociālo ekonomiku ir zema un to atzīšanas līmenis ir ļoti zems. Ja debates nesāks ar sociālo uzņēmumu attīstībai labvēlīgas vides radīšanu, bet ar sociālās ietekmes perspektīvu, tas var negatīvi ietekmēt šīs jomas attīstību. Tādēļ EESK rosina Komisiju par prioritāti noteikt Sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvas pilnīgu īstenošanu, lai pirms sociālās ietekmes novērtēšanas iniciatīvas uzsākšanas nodrošinātu taisnīgus un pārredzamus apstākļus sociālajiem uzņēmumiem visās dalībvalstīs.

4.1.

Sociālās ietekmes novērtēšana sniedz labumu visām sabiedrības jomām. Sociālo uzņēmumu galvenais mērķis ir panākt pozitīvu sociālo ietekmi, un šie centieni bieži ir pastāvīga un neatņemama uzņēmumu darbības sastāvdaļa. Sabiedrībai nozīmīgie rezultāti noteikti ir jānošķir no uzņēmumam nozīmīgajiem rezultātiem; tas nozīmē, ka nav jāvērtē attiecīgā organizācija, bet gan sociālā ietekme.

4.2.

Iesaistītās personas sociālo ietekmi apraksta līdzīgi, taču ir arī atšķirības. EESK uzsver, ka ir svarīgi panākt kopēju izpratni, un ierosina sociālo ietekmi aprakstīt kā sabiedrībai nozīmīgu rezultātu un ietekmi, ko rada noteikta darbība, ko veic sociālais uzņēmums.

4.3.

Noteikti jānorāda, ka ietekmes vērtēšanā jāvērtē ne tikai tas, vai plānotā ietekme ir panākta, bet arī tas, kādas vispār ir sekas (paredzētas un neparedzētas) un kāda ir to ietekme.

4.4.

Sociālās ietekmes novērtēšana ir grūts uzdevums, jo nav vienkārši atspoguļot saikni starp pasākumu un rezultātu. Pozitīvā ietekme bieži ir kvalitatīva, un dažkārt tā izpaužas tikai pēc ilgāka laika. Centieni kādu darbību izteikt skaitļos saistīti ar lielu risku, ka ar iegūto informāciju netiek vērtēts tas, kas būtu jāvērtē, vai vērtēšana netiek veikta pareizi. Tāpēc sociālos uzņēmumus nedrīkst piespiest novērtēšanu identificēt ar kvantificēšanu, koncentrējoties tikai uz pasākumiem, kas ir viegli novērtējami, kvantificējami vai citu atzīti.

4.5.

Kvantitatīvi aprēķini ir tikai viens vērtēšanas veids, ko papildina ar kvalitāti saistītas metodes, piemēram, naratīvās metodes. Šī alternatīvā vai papildu pieeja, proti, tādu informatīvu aprakstu vākšana, kas atspoguļo labuma guvēja viedokli, ir būtiska, lai novērtētu sociālā uzņēmuma pasākumu pievienoto vērtību. Būtu arī jānorāda, ka radītās vērtības novērtējumam nav obligāti jābūt galīgam skaitlim, bet novērtējumā varētu būt gan skaitļi, gan teksts.

4.6.

EESK iesaka: lai šī sarežģītā jautājuma analīzi varētu turpināt un varētu veikt salīdzinošu analīzi starp dalībvalstīm, Komisijai vispirms būtu jāierosina vākt datus par lietotajām metodēm.

5.1.

Lai Eiropas Savienībā izstrādātu sociālās ietekmes novērtēšanas metodi, ko pašreizējos apstākļos Eiropas Savienībā (Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondi un Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programma) varētu izmantot, jānodrošina ieinteresēto personu līdzdalība – nozīmīgākās ieinteresētās personas ir sociālie uzņēmumi, lietotāji, politikas veidotāji, finansētāji, kā arī sociālo pakalpojumu sniedzēji, publiskās iestādes un, attiecīgos gadījumos, sociālie partneri. Šī pieeja, proti, ieinteresēto personu iesaistīšana rada uzticēšanos, lai panāktu vienotu izpratni par to, kāda ietekme būtu vēlama.

5.2.

Šīs pieejas priekšnoteikums ir vienota izpratne par galvenajiem jēdzieniem, kas saistīti ar sociālās ietekmes novērtēšanu. Tādi jēdzieni kā ieguldījums , atdeve , rezultāts un ietekme dažādos kontekstos bieži tiek definēti atšķirīgi. Ir svarīgi, lai ieinteresētajām personām par šiem jēdzieniem būtu vienota izpratne.

5.3.

Ja raugāmies vienīgi uz atdevi (piemēram, izglītības pasākuma dalībnieku skaits), attiecīgās darbības faktiskā ietekme netiek novērtēta un/vai ievērota. Tādēļ ir svarīgi atzīt, ka sociālās ietekmes novērtēšanā jāvērtē nevis atdeve, bet gan ietekme. Šādā veidā var novērtēt patieso pievienoto vērtību, vienlaikus ņemot vērā sociālās ietekmes novērtēšanas sarežģītību un to, ka tā aptver daudzas jomas.

5.4.

Īpaši jāatzīmē, ka vairāk jāanalizē grūtības, kas saistītas ar mikrolīmenī veiktās sociālās ietekmes novērtēšanas rezultātu pārņemšanu makrolīmenī (Eiropas Savienībā), un tas, kā novērtēšanas metodēs ir ievērotas personu un uzņēmumu tiesības un vajadzības.

6.1.

Sociālo ietekmi vērtē daudzos dažādos veidos, un tādēļ ir grūti ieteikt vienu metodi vai salīdzināt dažādās metodes. (12) Izstrādātas vairākas metodes, un daudzas no tām ierosinātas, īstenojot dažādus EQUAL projektus (13). Šīm metodēm kopīgs ir tas, ka tās ir augšupējas iniciatīvas, kuru mērķis ir panākt vēlamās sociālās pārmaiņas un kuru pamatā ir patiesas vajadzībām un patiešām īstenoti pasākumi.

6.2.

Pazīstamākās metodes ir Social Return On Investment (sociālā atdeve no ieguldījumiem), kas ir uz rezultātiem orientēta metode, kura ļauj novērtēt radīto sociālo, ekoloģisko un ekonomisko labumu, un sociālais audits, kas ir organizācijas sociālo mērķu plānošanas un novērtēšanas metode (14). Viena no plašāk lietotām metodēm pievienotās sociālās vērtības novērtēšanai ir, piemēram, Global Reporting Index (GRI) – ziņojumu par ilgtspēju izstrādes sistēma, kas veido satvaru pārskatu sniegšanai par sociāliem, ekoloģiskiem un ekonomiskiem rezultātiem. Taču var lietot vēl daudz citu metožu (15).

6.3.

Šīm metodēm kopīgs tas, ka tās izstrādātas, ņemot vērā sociālā uzņēmuma darbības mērķi, nevis citu nozaru modeļus. Tā vietā, lai vērtētu tikai atdevi starp diviem laika punktiem, ar šīm metodēm bieži tiek īstenota plašāka nelineāra pieeja, piemēram, “Theory of Change” (Pārmaiņu teorija) (16), kas, vienkārši formulējot, aptver definēšanu, kvantificēšanu un analīzi. Izmantojot šādas pieejas, vērtēšanas process tiek integrēts uzņēmuma darbības plānošanā un ir svarīgs instruments, kas ļauj veikt iekšējus uzlabojumus.

6.4.

Izstrādājot sociālās ietekmes novērtēšanas metodes, jānodrošina to proporcionalitāte, un tās jāizstrādā, lai atbalstītu sociālos uzņēmumus. Daudzi sociālie uzņēmumi ir mazi un jauni, un to resursi ir ierobežoti, lai izmantotu sarežģītas metodes. Tāpēc EESK iesaka: lai ierobežotu birokrātijas slogu un nodrošinātu tā proporcionalitāti, ar ietekmes novērtēšanu saistītās izmaksas nebūtu jāsedz pašiem sociālajiem uzņēmumiem, bet citām ieinteresētajām personām (Eiropas Savienībai, fondu pārvaldniekiem).

6.5.

Saistībā ar rādītāju izvēli EESK ierosina, ka tie būtu jāizvēlas sociālajiem uzņēmumiem pēc intervijām ar lietotājiem un ieinteresētajām personām. Piemēram, varētu izmantot šādus rādītājus: “nav radītas izmaksas sabiedrībai” vai sociālā uzņēmuma “radītā ietekme”, kā arī ņemt vērā uzņēmumu konsultējošo darbu, to struktūru un darbības modeļus.

6.6.

Ievērot pašlaik lietotās metodes, Komisijai vajadzētu apsvērt, kā saskaņā ar EESK ieteikumiem izveidot ES sistēmu, kura atbilst īpašajam dažās dalībvalstīs spēkā esošajam regulējumam un to labklājības organizāciju un sociālo uzņēmumu modeļiem.

7.1.

Tā kā ir ļoti grūti ieteikt vienu vienīgu metodi vai standarta rādītājus sociālās ietekmes novērtēšanai, Komisijas pirmais uzdevums ir popularizēt pašlaik visbiežāk izmantotos principus un metodes un rosināt uzņēmumus tos izmantot. Izmantojot šo pieredzi, Komisija var izstrādāt kopējas vadlīnijas sociālo rezultātu nevis atdeves novērtēšanai, lai noteiktu vairākus principus attiecībā uz to, kas jāvērtē, nevis mēģinātu definēt, kā novērtēt sociālo ietekmi.

7.2.

Ņemot vērā šā jautājuma sarežģītību, EESK iesaka vispirms izmēģināt metodes, kas izstrādātas un paredzētas Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondiem un Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmai. Tad Komisija varētu rūpīgi uzraudzīt šo metožu lietošanas ietekmi un tās pārskatīt, ja vajadzīgs. Vācot datus, jānodala dati par dzimumiem, lai varētu atzīt sieviešu nozīmi sociālajā uzņēmējdarbībā un nodrošinātu pārredzamību finansējuma piešķiršanā. Tas palīdzēs nodrošināt, ka izmantotās metodes neierobežos piekļuvi finansējumam, kas vajadzīgs, lai sasniegtu izvirzītos mērķus.

7.3.

Strukturējot šos izmēģinājuma projektus, Komisijai arī jāapsver tādi aspekti kā pārbaudes/ieinteresēto personu pilnvaras un mērķis. Šie aspekti ir cieši saistīti ar papildu izmaksām un šo dalībnieku motīviem. EESK rosina Komisiju censties pēc iespējas samazināt šīs izmaksas, arī izstrādājot novērtēšanas prasības, lai izvairītos no nevajadzīgas birokrātijas vai sociālās attīstības izkropļojumiem.

7.4.

Pastāv risks, ka īpaši Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondiem un Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmai izstrādātā vērtēšanas metode var samazināt citu ar sociālo uzņēmējdarbību saistīto instrumentu izmantošanu un noteikumu īstenošanu valstu, reģionu un vietējā līmenī. Kļūdaina vai nepareiza sociālās ietekmes vērtēšana var visnotaļ kavēt sociālo inovāciju un izmēģinājumus. Lai ierobežotu šo risku, Komisijai vajadzētu piedāvāt izglītošanas un apmācības programmas dalībvalstīs.

7.5.

Šis atzinums ir pirmais solis EESK darbā, kas saistītas ar sociālās ietekmes novērtēšanu. Tas ir izstrādāts, lai paustu viedokli par Komisijas pašreizējo darbu šajā jomā. EESK tomēr uzskata, ka ir būtiski turpināt un paplašināt šīs debates, un tāpēc tā sekos līdzi Komisijas darbam un turpinās pievērsties šim jautājumam citās savas politiskās darbības jomās.