[pic] | EIROPAS KOMISIJA | Briselē, 10.12.2010 COM(2010) 733 galīgā redakcija 2010/0353 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par lauksaimniecības produktu kvalitātes shēmām SEC(2010) 1524 galīgā redakcija SEC(2010) 1525 galīgā redakcija PASKAIDROJUMA RAKSTS PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS Kvalitātes pasākumu kopumu veido vairāki priekšlikumi, kuru mērķis ir izveidot saskaņotu lauksaimniecības produktu kvalitātes politiku, lai palīdzētu lauksaimniekiem labāk darīt zināmas lauksaimniecības produkta iezīmes, īpašības un pazīmes un nodrošinātu atbilstošu informāciju patērētājiem. Kvalitātes pasākumu kopumā ietilpst: - priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par lauksaimniecības produktu kvalitātes shēmām [COM(2010) XXXX]; - priekšlikums grozīt Regulu (EK) Nr. 1234/2007 (Vienotā TKO regula) attiecībā uz lauksaimniecības produktu tirdzniecības standartiem [COM(2010) XXXX]; - labākās prakses pamatnostādnes ar lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem saistītu sertifikācijas shēmu izstrādei un darbībai [C(2010) XXXX], un - pamatnostādnes tādu pārtikas produktu marķēšanai, kuru sastāvā izmanto produktus ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN) un aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN) [C(2010) XXXX]. Priekšlikuma pamatojums un mērķi Lauksaimnieki un lauksaimniecības produktu ražotāji izjūt konkurences spiedienu, ko izraisa politikas reforma, globalizācija, mazumtirgotāju varas pozīciju nostiprināšanās un tautsaimniecības stāvoklis. Vienlaikus patērētāji arvien vairāk meklē autentiskus produktus, kas ražoti, izmantojot īpašas un tradicionālas metodes. Lai apmierinātu šo pieprasījumu, Eiropas Savienības lauksaimniecības produkcijas dažādībai un kvalitātei jākļūst par Savienības lauksaimnieku nozīmīgu spēku un konkurences priekšrocību avotu. Tomēr, lai patērētāji un pircēji būtu pienācīgi informēti par lauksaimniecības produkta īpašībām un izmantotajām lauksaimnieciskās ražošanas metodēm, tiem jāsaņem precīza un uzticama marķējuma informācija. Eiropas Savienības lauksaimniecības produktu kvalitātes politikas kodols ir nodrošināt ražotājiem pareizos instrumentus, lai produkta īpašības un izmantotās lauksaimnieciskās ražošanas metodes darītu zināmas pircējiem un patērētājiem un aizsargātu tos no negodīgas tirdzniecības prakses. Vairums instrumentu jau pastāv Eiropas Savienības līmenī. Analīze un pārrunas ar ieinteresētajām personām ir parādījušas, ka minētos instrumentus ir iespējams uzlabot, vienkāršot un panākt to lielāku saskaņotību. Kvalitātes pasākumu kopuma mērķis ir uzlabot Savienības tiesību aktus kvalitātes jomā, kā arī valsts un privāto sertifikācijas shēmu darbību, lai padarītu tās vienkāršākas, pārredzamākas un vieglāk saprotamas, lai tās spētu pielāgoties inovācijām un būtu mazāks apgrūtinājums ražotājiem un pārvaldes struktūrām. Vispārīgais konteksts Kopš 20. gadsimta 90. gadiem Savienības lauksaimniecības produktu kvalitātes politika cieši asociējas ar trijām Savienības shēmām, proti, ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem un aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, bioloģisko lauksaimniecību un garantētām tradicionālajām īpatnībām. Turklāt Savienības tirdzniecības standarti kopš kopējās lauksaimniecības politikas ieviešanas ir nodrošinājuši tiesisko regulējumu godīgai konkurencei un nevainojamai tirgus darbībai. Šiem Savienības standartiem un shēmām pēdējos desmit gados pievienojies ievērojams sertifikācijas shēmu skaita pieaugums privātajā sektorā, lai patērētājiem garantētu pievienoto vērtību vairojošas produktu īpašības un pazīmes, kā arī pamatstandartu ievērošanu, veicot kvalitātes nodrošināšanas sertifikāciju. Veicot shēmas pārstrādāšanu attiecībā uz aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem un aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, Komisija 2006. gadā apņēmās veikt regulas darbības un tās turpmākās attīstības nākotnes politikas pārskatīšanu[1]. 2007. gadā tika sarīkota liela konference par visiem kvalitātes shēmu veidiem – „Pārtikas kvalitātes sertifikācija – vērtības pievienošana lauksaimniecības produkcijai”. Konferences rezultātā 2008. gadā tika sagatavota Zaļā grāmata par lauksaimniecības produktu kvalitāti[2], iegūstot vairāk kā 560 detalizētas atbildes no ieinteresētajām personām un nodrošinot ieguldījumu Paziņojuma par lauksaimniecības produktu kvalitātes politiku[3] sagatavošanā 2009. gadā. Tajā tika iezīmēti šādi stratēģiskie virzieni: - uzlabot lauksaimnieku, pircēju un patērētāju komunikāciju par lauksaimniecības produktu īpašībām; - palielināt Eiropas Savienības lauksaimniecības produktu kvalitātes politikas instrumentu saskaņotību; un - mazināt sarežģītību, lai lauksaimniekiem, ražotājiem un patērētājiem būtu vieglāk lietot un saprast dažādas shēmas un marķējuma apzīmējumus. Spēkā esošie noteikumi šajā jomā Eiropas Savienības tiesību akti paredz cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sistēmas aizsardzību attiecībā uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem. 1992. gadā Eiropas Savienībā tika radīta saskaņota regulatīvā sistēma, lai reģistrētu tādu lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu svarīgos nosaukumus, ko noteiktā ģeogrāfiskajā apgabalā atbilstoši specifikācijai ražojuši ražotāji, kam piemīt atzītas prasmes[4]. Tāpat 1992. gadā ar garantēto tradicionālu īpatnību shēmu izveidoja reģistru tādu specializētu pārtikas produktu nosaukumiem, kuriem piemīt tradicionālas īpašības vai nu to tradicionālā sastāva, vai izmantoto tradicionālo ražošanas metožu dēļ[5]. Attiecībā uz tirdzniecības standartiem pastāv plašs tiesību aktu kopums, kas pamatā izveidojies nozarēs, – tās ir gan Padomes, gan Komisijas līmenī pieņemtas regulas un direktīvas. Turklāt tirdzniecības standartu regulētie fakultatīvie kvalitātes apzīmējumi nodrošina to, ka pievienoto vērtību palielinošo īpašību, izmantoto lauksaimniecības vai apstrādes metožu apzīmējumi tiek pareizi lietoti tirgū un ka patērētāji dažādu produktu īpašību noteikšanā uz tiem var paļauties. Atbilstība pārējiem politikas virzieniem Lauksaimniecības produktu kvalitātes politika ir daļa no kopējās lauksaimniecības politikas. Nesenais Komisijas paziņojums[6] par politiku laikposmā pēc 2013. gada ir noteicis vairākus sarežģītus uzdevumus, tostarp lauksaimniecisko darbību dažādības saglabāšanu lauku rajonos un konkurētspējas uzlabošanu, ko veicinās lauksaimniecības produktu kvalitātes politika. Politika atbilst arī Eiropas Savienības prioritātēm, kas izklāstītas paziņojumā „Eiropa 2020”[7], jo īpaši attiecībā uz mērķi veicināt ekonomikas konkurētspēju, tā kā kvalitātes politika ir viens no ES lauksaimniecības konkurētspējas stūrakmeņiem. Šis priekšlikums ir saistīts un ir saskaņā ar politiku patērētāju aizsardzības un informācijas jomā, vienotā tirgus un konkurences jomā, kā arī ar ārējās tirdzniecības politiku. APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM REZULTĀTI UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMS Apspriešanās Ir notikusi plaša apspriešanās ar ieinteresētajām personām. Apspriešanās galvenokārt notika, izmantojot Padomdevēja grupu lauksaimnieciskās ražošanas kvalitātes jautājumos un konsultācijas par zaļo grāmatu[8], kas noslēdzās ar Čehijas prezidentūras organizēto augsta līmeņa konferenci 2009. gada martā. Ministru Padome 2009. gada jūnija sanāksmē pieņēma secinājumus[9] par paziņojumu. Eiropas Parlaments 2010. gada martā pieņēma rezolūciju par lauksaimniecības produktu kvalitātes politiku – kāda ir pareizā stratēģija?[10]. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja pieņēma atzinumu 2010. gada janvārī[11], bet Reģionu komiteja – 2010. gada februārī[12]. Apspriešanās galvenie rezultāti Kopumā ieinteresētās personas atbalstīja 2009. gada paziņojumā izklāstītos darba virzienus. Tika izteikti šādi galvenie viedokļi. - Attiecībā uz cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm shēmas vienkāršošana, apvienojot abus instrumentus („aizsargāts cilmes vietas nosaukums” un „aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde”) neguva atbalstu. Vairākums ieinteresēto personu, izņemot tās, kuras darbojas vīna un stipro alkoholisko dzērienu ražošanas nozarēs, pauda pozitīvu reakciju par sistēmu (attiecībā uz vīnu, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, aromatizētajiem vīniem, lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem) apvienošanas iespēju. Komisija tika mudināta sistēmas vēl vairāk vienkāršot, padarīt skaidrākas un optimizēt, kā arī palielināt cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu starptautisko atzīšanu. - Attiecībā uz garantētām tradicionālajām īpatnībām ieinteresētās personas pauda gandrīz vienbalsīgu atbalstu GTĪ shēmas darbības turpināšanai, uzsverot tās nodrošinātās iespējas un nozīmīgumu to tradicionālo produktu ražotāju skatījumā, kuri neatbilst ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu shēmas dalības nosacījumiem. Dažas ieinteresētās personas aicināja shēmu vienkāršot, proti, atceļot iespēju reģistrēt nosaukumus bez nosaukuma rezervēšanas, un optimizēt. Ieinteresētās personas, kas pārstāvēja cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu shēmas aptverto produktu ražotājus, ierosināja, ka shēmu varētu izmantot šādu produktu noietam, jo īpaši ja tie ir iekļauti produktu receptēs. - Attiecībā uz tirdzniecības standartiem kopumā ieinteresētās personas atbalstīja tirdzniecības standartu vienkāršošanu, lauksaimnieciskās ražošanas vietas marķējumu un fakultatīvo kvalitātes apzīmējumu turpmāku attīstību. - Tika uzsvērta nepieciešamība pievērsties neliela mēroga ražotāju vajadzībām, kuriem Savienības cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, kā arī garantēto tradicionālo īpatnību shēmas ir pārāk apgrūtinošas. Ietekmes novērtējums Atbilstoši 2009. gada paziņojumam un galvenajām atbildēm uz to tika sagatavoti divi ietekmes novērtējumi, lai izpētītu paziņojumā noteiktās iespējas. Tie bija saistīti ar cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un ar garantētām tradicionālajām īpatnībām. Attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm analīze pierādīja, ka Savienības līmeņa ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu shēmai ir spēcīgs pamatojums, un atteicās no Eiropas Savienības shēmas alternatīvām (tostarp nozares līdzregulējums un pašregulējums, netiek veikti pasākumi Eiropas Savienības līmenī, aizsardzība ar starptautisko Lisabonas vienošanos[13], aizstāšana ar valstu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu notifikācijas sistēmu un aizsardzība ar pastāvošās Kopienas kopējās preču zīmes palīdzību) to zemā iedarbīguma un efektivitātes dēļ. Ietekmes novērtējumā konstatēja to, ka ir būtisks pamats mazināt sarežģītību un atvieglot īstenošanu, apvienojot lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu shēmu ar shēmām alkoholisko dzērienu ražošanas nozarēs, vienlaikus nodrošinot katras sistēmas specifiku. Tomēr ietekmes novērtējumā atzina noteiktu ieinteresēto personu iebildumus pret šīs iespējas īstenošanu. Cenu datu analīze liecināja, ka ražotāju ieņēmumi no aizsargāta cilmes vietas nosaukuma (ACVN) un aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (AĢIN) produktiem ir lielāki salīdzinājumā ar ieņēmumiem par produktiem bez apzīmējuma un ka ACVN marķējums nosaka augstāku cenu salīdzinājumā ar AĢIN marķējumu. Ar ACVN un AĢIN apzīmējumu pārdoto lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kopējā vērtība ir 14,2 miljardi euro (1997. gads) vairumtirdzniecības cenās, kas patēriņa cenās varētu būt 21 miljards euro. Attiecībā uz tirdzniecību iekšējā tirgū 18,4 % ACVN un AĢIN produktu tirgo ārpus dalībvalsts, kurā tie ražoti. Ietekmes novērtējumā konstatēja, ka aizsargāta cilmes vietas nosaukuma (ACVN) un aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (AĢIN) instrumentu apvienošana mazinātu ACVN apzīmējuma sniegtās pievienotās vērtības priekšrocības. Attiecībā uz ietekmi uz vidi pētījumi liecina, ka dažus ACVN un AĢIN produktus ražo zemas intensitātes lauksaimniecības sistēmās, kas asociējas ar augstu vides vērtību. Šie ACVN un AĢIN nodrošina ekonomisko pamatu ar vidi saistītiem sabiedriskajiem labumiem. Saskaņā ar analīzei saglabātajām iespējām ražotāji atbilstošos gadījumos var paredzēt nosacījumus attiecībā uz vidi. Attiecībā uz garantētām tradicionālajām īpatnībām tika analizētas trīs iespējas: ieviest apzīmējumu „tradicionāls” kā fakultatīvu kvalitātes apzīmējumu un atcelt spēkā esošo shēmu; neveikt ES līmeņa darbību; un vienkāršot pašreizējo shēmu (ļaujot veikt reģistrāciju tikai ar nosaukuma rezervēšanu). Ietekmes novērtējumā tika konstatēts, ka, atceļot GTĪ shēmu, aizsargātie nosaukumi zaudētu ekonomiskās un sociālās priekšrocības, ko tiem sniedz ES mēroga aizsardzība, un ka tas būtu nepieņemami ieinteresētajām aprindām un ES likumdevējam. Turklāt iespēja aizsargāt nosaukumus visā vienotajā tirgū tika noteikta kā funkcija, ko iespējams iedarbīgi veikt tikai Savienības līmenī. Zemais iesaistības līmenis garantēto tradicionālo īpatnību (GTĪ) shēmā nozīmēja to, ka dati ir ierobežoti. Gadījumu izpēte un apsekojumi liecina par pozitīvu ekonomisko un sociālo ietekmi, tostarp tiek saglabātas tradicionālās ražošanas formas, tradicionālām metodēm pieejamas atkāpes no higiēnas noteikumiem, un GTĪ reģistrācija nodrošina ekonomiskās priekšrocības, kas palielina pievienoto vērtību. Attiecībā uz neaizsargātajiem nosaukumiem iespējai atteikties no shēmas bija vērojama maznozīmīga ekonomiskā vai sociālā ietekme, jo šo funkciju varēja uzņemties valsts vai reģionālās shēmas un to jau veiksmīgi pilda vairākas valsts shēmas; tāpēc subsidiaritātes apsvērumu dēļ Savienības rīcību šajā jomā bija grūti pamatot. Sociālajā aspektā tika konstatēts, ka apzīmējumi ACVN, AĢIN un GTĪ veicina ražošanas tradicionālo formu saglabāšanu, kas nāk par labu gan ražotājiem, gan patērētājiem. Tomēr gan ietekmes novērtējums attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, gan novērtējums par garantētām tradicionālajām īpatnībām pievērsa uzmanību plaši vērotajai šo shēmu nespējai piesaistīt ļoti neliela mēroga ražotājus , neraugoties uz to, ka neliela mēroga ražotāji bieži vien asociējas ar amatnieciskajiem ražojumiem, tradicionālām metodēm un noietu vietējā tirgū; Eiropas Savienības shēmas tiek uzskatītas par apgrūtinošām pieteikšanās ziņā, tām nepieciešamas dārgas kontroles un jāievēro specifikācija. Tāpēc tiks īstenota turpmāka izpēte un analīze, lai izvērtētu problēmas, ar kurām sastopas neliela mēroga ražotāji, piedaloties Savienības kvalitātes shēmās. Uz šīs analīzes pamata Komisija, iespējams, ierosinās atbilstīgus pasākumus. Attiecībā uz tirdzniecības standartiem papildus jau paveiktajam darbam ietekmes novērtējuma jomā 2009. gada paziņojuma sakarā turpmākais ietekmes novērtējuma darbs vajadzības gadījumā būs saistīts ar priekšlikumiem par konkrētiem standartiem deleģēto pilnvaru kontekstā, kurām tiesiskais regulējums nodrošināts, saskaņojot Regulu Nr. 1234/2007 ar Lisabonas līgumu. Ietekmes novērtējumu teksts atrodams šādā tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/ agriculture/quality/policy/backdocuments-links/index_en.htm PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI Ierosināto pasākumu kopsavilkums Viena lauksaimniecības produktu kvalitātes shēmu regula trīs savstarpēji papildinošas shēmas (cilmes vietas nosaukumi un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes; garantētas tradicionālās īpatnības; fakultatīvie kvalitātes apzīmējumi) apvieno vienotā regulatīvajā struktūrā, kuras pārraudzību veic viena kvalitātes politikas komiteja. Tirdzniecības standarti aplūkoti atsevišķā regulā. Cilmes vietas nosaukumi un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, izņemot attiecībā uz vīniem, aromatizētajiem vīniem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem Priekšlikums saglabā un nostiprina lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem izveidoto shēmu, bet neapvieno ģeogrāfiskās izcelsmes norādes shēmas attiecībā uz vīniem, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un aromatizētajiem vīniem. Ņemot vērā samērā nesen veiktās reformas vīna un stipro alkoholisko dzērienu ražošanas tiesību aktu jomā, šajā posmā shēmas nevajadzētu apvienot. Šo jautājumu vēlāk var pārskatīt vēlreiz. Pagaidām lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu shēmas noteikumi, kur tas ir atbilstoši, tiks tuvināti shēmas noteikumiem vīna ražošanas nozarē. Galvenie elementi, kas domāti shēmas stiprināšanai un vienkāršošanai, ir šādi: - reģistrācijas pieteikumu iesniedzēju grupu[14] lomas un pienākumu atzīšana attiecībā uz uzraudzību, reklāmu un komunikāciju; - reģistrēto nosaukumu un kopīgo Savienības simbolu aizsardzības līmeņa stiprināšana un skaidrošana; - nosaukumu reģistrācijas procedūra tiek saīsināta; - ir noskaidrota dalībvalstu un reģistrācijas pieteikumus iesniedzēju grupu attiecīgā loma reģistrēto nosaukumu aizsardzības stiprināšanā visā Eiropas Savienībā, un - cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu definīcijas ir vairāk saskaņotas ar starptautisko lietojumu. Priekšlikums optimizē pašreizējo cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas procesu, saīsinot termiņus. Turklāt ir skaidroti noteikti juridiskie jautājumi, un terminoloģija saskaņota ar nesen pieņemtajiem tiesību aktiem attiecībā uz vīna ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm. Noteikts arī oficiālo kontroļu kopīgo noteikumu minimums, lai nodrošinātu to, ka produktā ievērota specifikācija, un lai nodrošinātu pareizu marķēšanu tirgū. Regulas darbības joma ir saglabāta (lietošanai pārtikā paredzēti lauksaimniecības produkti un daži citi produkti), kā arī pievienota tumšā šokolāde. Garantētas tradicionālās īpatnības Priekšlikums saglabā shēmu garantētu tradicionālo īpatnību nosaukumu rezervēšanai visā Eiropas Savienībā, bet vairs neparedz iespēju reģistrēt nosaukumus, neveicot rezervēšanu. Tradicionālo produktu publicitātes nodrošināšanas funkciju, nenodrošinot aizsardzību, vislabāk pildīt valsts (vai reģionālajā) līmenī, un Eiropas Savienības mēroga pasākumam nav pamatojuma. Atjaunotā Eiropas Savienības shēma attiecībā uz garantētām tradicionālajām īpatnībām ir vienkāršota (reģistrācijas process ir racionalizēts, saīsinot termiņus, procedūras salāgotas ar ACVN un AĢIN procedūrām) un konkretizēta vairākos aspektos: tradīcijas kritērijs pagarināts līdz 50 gadiem (agrāk – 25 gadi), lai uzlabotu shēmas ticamību; shēma attiecas tikai uz gataviem ēdieniem un pārstrādātiem produktiem; definīcijas un procesuālās prasības ir būtiski vienkāršotas, lai uzlabotu izpratni par shēmu. Fakultatīvi kvalitātes apzīmējumi Attiecībā uz fakultatīviem kvalitātes apzīmējumiem, kuriem ar kvalitātes shēmām ir kopīgs tas, ka tie ir fakultatīvi un palīdz lauksaimniekiem apzīmēt tirgū piedāvātā produkta pievienoto vērtību palielinošās īpašības un pazīmes, tiek ierosināts tos iekļaut šajā regulā. Fakultatīvie kvalitātes apzīmējumi netiek grozīti satura ziņā, bet tiek pielāgoti Līguma par Eiropas Savienības darbību tiesiskajam regulējumam. Tiks īstenota turpmāka izpēte un analīze, lai izvērtētu problēmas, ar kurām saskaras kalnu produktu ražotāji, piedāvājot tirgū produktus ar savu marķējumu. Uz šīs analīzes pamata Komisija, iespējams, ierosinās atbilstīgus pasākumus. Tirdzniecības standarti Saskaņā ar Komisijas Paziņojumu par lauksaimniecības produktu kvalitātes politiku un tam sekojošo apspriešanos ir skaidrs, ka tirdzniecības standarti var veicināt ekonomisko apstākļu uzlabošanos ražošanā un tirgvedībā, kā arī šādu produktu kvalitāti. Minimālā prasība „laba, tirdzniecībai atbilstīga kvalitāte” tirgus pārvaldības pasākumos jau pastāv. Šo minimālo prasību attiecināšana uz produktiem, kuriem nav piemērojami specifiski standarti, var būt noderīga, lai patērētājiem sniegtu pārliecību par viņu pirkto produktu atbilstību kvalitātes pamatkritērijiem. Priekšlikumā arī ņemta vērā nepieciešamība veikt saskaņošanu ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību, un tādējādi standartu pieņemšanas un izstrādāšanas pilnvaras nākotnē tiks deleģētas Komisijai. Šajā jaunajā regulējumā tiks ieviests juridiskais pamats obligātai lauksaimnieciskās ražošanas vietas marķēšanai visās nozarēs. Tas ļauj Komisijai pēc tam, kad ir veikti atbilstoši ietekmes novērtējumi, un katrā gadījumā individuāli pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz iespējamo obligāto lauksaimnieciskās ražošanas vietas marķēšanu atbilstošajā ģeogrāfiskajā līmenī, lai izpildītu patērētāju prasības attiecībā uz pārredzamību un informāciju. Viena no pirmajām aplūkotajām nozarēm būs piensaimniecība. Vienlaikus Komisija paredz, ka nākotnē obligātā izcelsmes norāde tiks saglabāta tajās nozarēs, kurās tā jau pastāv. Juridiskais pamats (ja nepieciešams, pamatojiet juridiskā pamata izvēli) Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 2. punkts, bet II sadaļai arī 118. panta 1. punkts. Subsidiaritātes un proporcionalitātes princips Attiecībā uz subsidiaritāti cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu , garantētu tradicionālo īpatnību shēmas un fakultatīvie kvalitātes apzīmējumi nodrošina pievienoto vērtību palielinošu nosaukumu un apzīmējumu aizsardzību vai rezervēšanu visā Eiropas Savienības teritorijā. Tādējādi prasībām neatbilstošiem ražotājiem netiek ļauts izmantot apzīmējumus. Ja apzīmējumus un nosaukumus aizsargā katra dalībvalsts atsevišķi, katrā dalībvalstī tiem būtu atšķirīgs aizsardzības līmenis, kas varētu maldināt patērētājus, kavēt Savienības iekšējo tirdzniecību un pavērt ceļu nevienlīdzīgai konkurencei, piedāvājot ar kvalitātes nosaukumu un apzīmējumu identificētos produktus tirgū. Noteikt šādas tiesības visā Eiropas Savienībā iedarbīgi un efektīvi iespējams tikai Savienības līmenī. 18 % no produktiem, kurus tirgo ACVN un AĢIN shēmā, pārdod ārpus to izcelsmes dalībvalsts, un uz tiem attiecas intelektuālā īpašuma aizsardzība, ko garantē ES mēroga shēma. Attiecībā uz GTĪ shēmas ietvaros piešķirtajiem aizsargātajiem nosaukumiem attiecīgajiem ražotājiem noiets iekšējā tirgū ir svarīgs. Arī fakultatīvie kvalitātes apzīmējumi skar būtiskas Savienības iekšējās tirdzniecības plūsmas, un atšķirīgas definīcijas un nozīmes kavētu tirgus darbību. Cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu , un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu pamatā ir Savienības simboli, kuru mērķis ir nodot informāciju par katras kvalitātes shēmas būtību. Lai nodrošinātu, ka patērētāji visā Eiropas Savienībā pazīst šos simbolus, un tādējādi veicinātu izpratni par shēmu un pārrobežu tirdzniecību ar kvalitatīviem produktiem, simboli jānosaka Savienības līmenī. Cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu , un garantēto tradicionālo īpatnību apzīmējuma pieteikumu apstrāde un analīze ir uzdevums, kas nav jāveic Eiropas Savienības līmenī, izņemot attiecībā uz noteiktiem elementiem. Tie ir tiesību novērtējums attiecībā uz nosaukumu aizsardzību visā Eiropas Savienībā, nosaukumu iepriekšējo lietotāju tiesību aizsardzība (īpaši lietotāju, kas atrodas ārpus dalībvalsts, kurā iesniegts pieteikums) un pieteikumu pārbaude, lai atklātu acīmredzamas kļūdas. Tomēr pieteikuma sākotnējo sīko analīzi var iedarbīgāk un efektīvāk veikt valsts līmenī. Marķēšanas shēmu darbību, kuras paredzētas tādu produktu identificēšanai, kuriem piemīt noteiktas īpašības, bet kuras nenodrošina nosaukumu aizsardzību vai rezervēšanu visā Eiropas Savienībā, var visefektīvāk nodrošināt valsts iestādes. Tāpēc ierosinātie grozījumi garantēto tradicionālo īpatnību shēmā nosaka, ka jāatsakās no iespējas reģistrēt nosaukumus, kuriem nav aizsardzības. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem, visu shēmu kontroles uzdevums vispirms jāveic valsts kompetentajām iestādēm. Dalībvalsts kontroles darbību pārraudzība jāveic Savienības līmenī, lai saglabātu ticamību pārtikas tiesību aktu shēmām visā Eiropas Savienībā atbilstoši minētajā regulā noteiktajiem principiem. Attiecībā uz proporcionalitāti cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu , un garantēto tradicionālo īpatnību shēmas nozīmē stingras produkta specifikācijas ievērošanu un efektīvas ražošanas kontroles, kas ražotājiem var būt apgrūtinošas. Tomēr tas ir nepieciešami un samērīgi, lai veicinātu shēmas ticamību un nodrošinātu patērētājam efektīvu atbilstības garantiju. Bez šīs garantijas nevar gaidīt, ka patērētājs maksās taisnīgu cenu par piedāvātajiem kvalitatīvajiem produktiem. Turpretī fakultatīvā kvalitātes apzīmējuma shēmu pamatā galvenokārt ir ražotāju pašdeklarēšanās, apliecinot atbilstību, ko pārbauda parastās dalībvalstu kontroles lauksaimniecības nozarē, pamatojoties uz riska novērtējumu. Tā kā dalības nosacījumi šajās shēmās ir vieglāki nekā cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, kā arī garantēto tradicionālo īpatnību gadījumā, mazāk apgrūtinoša dalības un kontroles sistēma ir samērīga. Kvalitātes shēmas ir kopējās lauksaimniecības politikas izstrādes stratēģijas būtisks elements, lai Eiropas Savienības lauksaimnieki spētu un tiktu rosināti attīstīt savas zināšanas tādu augstas kvalitātes produktu piedāvāšanā tirgū, kuriem piemīt pievienoto vērtību palielinošas īpašības un ražošanas iezīmes. Tādējādi ir ļoti būtiski nodrošināt, ka shēmas ir pieejamas visiem lauksaimniekiem. Tāpēc, lai gan lauksaimniekiem pārdomāti jāizvēlas, vai tie uzņemsies slogu piedāvāt tirgū kvalitatīvus produktus shēmu ietvaros, politikas priekšrocības lauksaimniecības nozarei un patērētājiem tik un tā iespējams nodrošināt tikai tad, ja shēmas ir pieejamas katram lauksaimniekam, kurš to vēlas. Šā iemesla dēļ ir samērīgi ar mērķi noteikt, ka katrai dalībvalstij savā teritorijā jāpiemēro šīs shēmas. Juridisko instrumentu izvēle Priekšlikums par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par lauksaimniecības produktu kvalitātes shēmām aizstāj spēkā esošās Padomes Regulas (EK) Nr. 509/2006 un (EK) Nr. 510/2006, un tajā ir iestrādāti pašreizējie noteikumi saistībā ar fakultatīviem kvalitātes apzīmējumiem, kas pašlaik ietverti Padomes Regulā (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem[15], un Direktīvā 2001/110/EK, kas attiecas uz medu[16]. Vienlaikus ar regulu sagatavots paralēls tiesību akta priekšlikums par tirdzniecības standartiem, proti, Eiropas Parlamenta un Padome Regula, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007, saskaņojot to ar LESD noteikumiem. 4. IETEKME UZ BUDŽETU Neviena Eiropas Savienības shēma neietekmē budžetu. Tomēr ir pierādījies, ka Komisijai ir jāuzņemas aktīvāka loma kvalitātes shēmu nosaukumu un Savienības simbolu aizsardzībā, jo īpaši trešās valstīs. Lai to panāktu, nepieciešami papildu budžeta līdzekļi. Tie parādīti finanšu pārskatā. 5. IZVĒLES ELEMENTI: VIENKĀRŠOŠANA Ierosinātā regula vienkāršo shēmu administrēšanu, apvienojot dažādas lauksaimniecības produktiem paredzētās kvalitātes shēmas, kā arī fakultatīvos kvalitātes apzīmējumus vienā juridiskajā instrumentā. Tas nodrošina instrumentu saskaņotību un padara shēmas vieglāk saprotamas ieinteresētajām personām. Priekšlikums paskaidro un vienkāršo noteikumus attiecībā uz dalībvalstīm, kas ir primāri atbildīgas par shēmu īstenošanu un kontroli. Vienkāršošanas galvenie elementi ir šādi: - kur iespējams, apvienoti pieteikumu procesu un kontroles noteikumi, nodrošinot lielāku noteikumu saskaņotību dažādās shēmās, tādējādi novēršot pašreizējās procedūru atšķirības; - kur iespējams, procedūras ir saīsinātas un racionalizētas; - ieviesti skaidrojumi, jo īpaši attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām; - ieviesti vienkāršāki, patērētājiem labāk saprotami jēdzieni, jo īpaši garantēto tradicionālo īpatnību shēmā; - visām shēmām izveidota viena komiteja (kvalitātes politikas komiteja). Tā aizstāj divas komitejas, kas pašlaik darbojas attiecībā uz cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, kā arī garantēto tradicionālo īpatnību shēmu. Attiecībā uz tirdzniecības standartiem ierosinātie Regulas (EK) Nr. 1234/2007 grozījumi vienkāršos procedūras, un tas uzlabos pārredzamību tirdzniecības standartu noteikumu jomā. 2010/0353 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par lauksaimniecības produktu kvalitātes shēmām EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu un 118. panta 1. punktu, ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu, pēc tiesību akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem, ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[17], ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[18], saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, tā kā: 1. Eiropas Savienības lauksaimnieciskās produkcijas kvalitāte un dažādība ir Eiropas Savienības ražotāju nozīmīgs spēks un konkurences priekšrocība, kā arī daļa no Savienības dzīvā kultūras un gastronomijas mantojuma. Tas noticis, pateicoties to Eiropas Savienības lauksaimnieku un ražotāju prasmēm un apņēmībai, kuri saglabājuši dzīvas tradīcijas, vienlaikus ņemot vērā norises saistībā ar jaunām ražošanas metodēm un materiāliem. 2. Eiropas Savienības iedzīvotāji un patērētāji arvien vairāk pieprasa kvalitatīvus produktus, kā arī tradicionālus produktus. Tie rūpējas arī par lauksaimnieciskās produkcijas dažādības saglabāšanu Eiropas Savienībā. Tas rada pieprasījumu pēc lauksaimniecības produktiem vai pārtikas produktiem ar nosakāmu specifiku, jo īpaši attiecībā uz to ģeogrāfisko izcelsmi. 3. Ražotāji var turpināt ražot dažādus un kvalitatīvus produktus tikai tad, ja tie par savām pūlēm saņem taisnīgu atlīdzību. Lai to panāktu, tiem jāspēj nodot pircējiem un patērētājiem informāciju par to produktu īpašībām godīgas konkurences apstākļos. Nepieciešams arī, lai to produkti būtu pareizi identificēti tirgū. 4. Palīdzība ražotājiem, nodrošinot kvalitātes shēmu darbību un tos atalgojot par pūlēm ražot dažādus kvalitatīvus produktus, var veicināt lauku ekonomiku. Tas jo īpaši attiecas uz lauksaimniecībai nelabvēlīgajiem reģioniem, kur lauksaimnieciskās ražošanas nozare veido būtisku ekonomikas daļu. Tādā veidā kvalitātes shēmas veicina un papildina lauku attīstības politiku, kā arī kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) tirgus un ienākumu atbalsta politikas virzienus. 5. ES 2020 politikas prioritātes, kas noteiktas Komisijas Paziņojumā „Eiropa 2020 – stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”[19], ietver mērķus panākt konkurētspējīgu ekonomiku, kuras pamatā ir zināšanas un inovācijas, un veicināt ekonomiku ar augstu nodarbinātības līmeni, nodrošinot sociālo un teritoriālo kohēziju. Tāpēc lauksaimniecības produktu kvalitātes politikai jānodrošina ražotājiem pareizie instrumenti, ar kuriem labāk identificēt un reklamēt produktus, kuriem piemīt konkrētas īpašības, vienlaikus aizsargājot tos no negodīgas prakses. 6. Paredzētajam dažādu papildu pasākumu kopumam jābūt saskaņā ar subsidiaritātes un proporcionalitātes principu. 7. Lauksaimniecības produktu kvalitātes politikas pasākumi ir noteikti šādās regulās: 8. Padomes 1991. gada 10. jūnija Regula (EEK) Nr. 1601/91, ar ko nosaka vispārīgus noteikumus par aromatizētu vīnu, aromatizētus vīnus saturošu dzērienu un aromatizētus vīnus saturošu kokteiļu definēšanu un to nosaukumu un noformējumu veidošanu[20]; 9. Padomes 2001. gada 20. decembra Direktīva 2001/110/EK, kas attiecas uz medu[21], un jo īpaši tās 2. pantā; 10. Padomes 2006. gada 30. janvāra Regula (EK) Nr. 247/2006, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem[22], un jo īpaši tās IV sadaļas 14. pants „Grafiskais simbols”; 11. Padomes 2006. gada 20. marta Regula (EK) Nr. 509/2006 par lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem kā garantētām tradicionālām īpatnībām[23]; 12. Padomes 2006. gada 20. marta Regula (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību[24]; 13. Padomes 2007. gada 22. oktobra Regula (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem („Vienotā TKO regula”)[25], un jo īpaši II daļas II sadaļas I nodaļas I iedaļa „Tirdzniecības standarti” un I a iedaļas I apakšiedaļa „Cilmes vietas nosaukumi un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes”; 14. Padomes 2007. gada 28. jūnija Regula (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu[26]; 15. Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 15. janvāra Regula (EK) Nr. 110/2008 par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1576/89[27]. 16. Uz lauksaimniecības produktu un pārtikas marķēšanu jāattiecina vispārējie noteikumi, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīvā 2000/13/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu[28]. 17. Komisijas Paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par lauksaimniecības produktu kvalitātes politiku[29] kā prioritāti noteica lielākas vispārējās saskaņotības un konsekvences panākšanu attiecībā uz lauksaimniecības produktu kvalitātes politiku. 18. Lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem paredzētajai ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu shēmai, garantētu tradicionālo īpatnību shēmai un brīvprātīgās marķēšanas noteikumiem piemīt noteikti kopīgi mērķi un noteikumi. 19. Eiropas Savienība kādu laiku centusies sasniegt mērķi vienkāršot KLP regulatīvo vidi. Šī pieeja jāpiemēro arī lauksaimniecības produktu kvalitātes politikas regulās. 20. Dažas regulas, kas ir lauksaimniecības produktu kvalitātes politikas daļa, nesen ir pārskatītas un nav vēl pilnībā īstenotas. Ņemot to vērā, dotajā regulā šie pasākumi nav jāiekļauj. Tomēr var paredzēt tos iestrādāt regulā vēlākā posmā pēc tam, kad tiesību akti būs pilnībā ieviesti. 21. Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, vienotā tiesiskajā regulējumā jāapvieno šādas normas: 22. jauni vai atjaunināti noteikumi Regulai (EK) Nr. 510/2006 un Regulai (EK) Nr. 509/2006; 23. tie Regulas (EK) Nr. 510/2006 un Regulas (EK) Nr. 509/2006 noteikumi, kas tiek saglabāti; 24. noteikumi attiecībā uz Regulā (EK) Nr. 1234/2007 un Direktīvā 2001/110/EK paredzētajiem brīvprātīgās marķēšanas noteikumiem. 25. Skaidrības un pārredzamības nolūkā Regulas (EK) Nr. 509/2006 un Nr. 510/2006 jāatceļ un jāaizstāj ar šo regulu. 26. Šīs regulas darbības jomai jāaptver tikai lietošanai pārtikā paredzētie lauksaimniecības produkti, kas uzskaitīti Līguma I pielikumā, un to produktu saraksts, kas ir ārpus minētā pielikuma darbības jomas, bet ir cieši saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu vai lauku ekonomiku. 27. Šajā regulā paredzētie noteikumi jāpiemēro, neskarot jau pastāvošos Savienības tiesību aktus par vīniem, aromatizētajiem vīniem, stipriem alkoholiskiem dzērieniem, bioloģiskās lauksaimniecības produktiem vai īpaši nomaļiem reģioniem. 28. Darbības jomai attiecībā uz cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm jāattiecas vienīgi uz produktiem, kuriem pastāv saikne starp produkta vai pārtikas preces īpašībām un ģeogrāfisko izcelsmi. Tas, ka pirmajā shēmā ir iekļauta tikai noteikta veida šokolāde kā konditorejas izstrādājums, ir anomālija, kas jālabo. 29. Cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības konkrētie mērķi ir, lai lauksaimnieki un ražotāji varētu saņemt taisnīgu atlīdzību par produktu īpašībām un sniegt skaidru informāciju par produktiem, kuriem ir konkrētas īpašības saistībā ar ģeogrāfisko izcelsmi, ļaujot patērētājiem pārdomātāk izvēlēties pirkumus. 30. Nodrošināt ar Savienībā aizsargātajiem nosaukumiem saistīto intelektuālā īpašuma tiesību vienotu ievērošanu visā Savienībā arī ir mērķis, kuru iespējams efektīvāk sasniegt Savienības līmenī. 31. Savienības sistēma attiecībā uz cilmes vietu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, iekļaujot šīs norādes reģistrā, ļauj tās attīstīt, jo šāda sistēma ar vienotu pieeju nodrošina godīgu konkurenci to ražotāju vidū, kuru ražotajiem produktiem ir šādas norādes, un sekmē produktu uzticamību no patērētāju viedokļa. Cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu attīstība jāparedz Savienības līmenī. 32. Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta, īstenojot Padomes 1992. gada 14. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2081/1992 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību[30] un Regulu (EK) Nr. 510/2006, ir jārisina noteikti jautājumi, jāskaidro un jāvienkāršo daži noteikumi un jāoptimizē šīs shēmas procedūras. 33. Ņemot vērā pastāvošo praksi, jādefinē un jāsaglabā divi atšķirīgi instrumenti, kas parāda saikni starp produktu un tā ģeogrāfisko izcelsmi, proti, aizsargāti cilmes vietas nosaukumi un aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes. Tomēr, nemainot pašu jēdzienu, jāpieņem dažas izmaiņas definīcijās, lai labāk atspoguļotu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes definīciju, kas noteikta Nolīgumā par intelektuālā īpašuma tiesībām saistībā ar tirdzniecību, sniegtu skaidrojumus un veicinātu uzņēmēju izpratni par tām. 34. Lauksaimniecības produktam vai pārtikas produktam ar šādu ģeogrāfisko aprakstu jāatbilst konkrētiem specifikācijā izklāstītiem nosacījumiem. 35. Lai cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm varētu piemērot aizsardzību dalībvalstu teritorijās, tie jāreģistrē tikai Savienības līmenī. Dalībvalstīm būtu jāvar piešķirt pagaidu aizsardzību valsts līmenī, neietekmējot Savienības iekšējo vai starptautisko tirdzniecību, sākot no datuma, kurā iesniegts pieteikums reģistrēšanai Savienības līmenī. Ar šo regulu piešķirtajai aizsardzībai, veicot reģistrāciju, jābūt vienlīdz pieejamai trešo valstu cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas atbilst attiecīgajiem kritērijiem un ir aizsargāti to izcelsmes valstī. 36. Reģistrācijas procedūrai Savienības līmenī jādod iespēja jebkurai likumīgi ieinteresētai fiziskai vai juridiskai personai dalībvalstī, kas nav pieteikuma dalībvalsts, vai trešā valstī izmantot savas tiesības, paziņojot iebildumus. 37. Aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu iekļaušana reģistrā jādara zināma tirdzniecībā iesaistītajām personām un patērētājiem. 38. Savienība risina sarunas ar tirdzniecības partneriem par starptautiskajiem nolīgumiem, tostarp par cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību. Lai veicinātu publisku informāciju par tādējādi aizsargātiem nosaukumiem, jo īpaši lai nodrošinātu minēto nosaukumu aizsardzību un lietošanas kontroli, tos var ierakstīt aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā. Ja vien minētajos nolīgumos nosaukumi nav īpaši minēti kā cilmes vietas nosaukumi, tie jāieraksta reģistrā kā aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes. 39. Ņemot vērā šo norāžu specifiskās iezīmes, jāpieņem īpaši noteikumi par aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu marķēšanu, prasot ražotājiem uz iesaiņojuma izmantot attiecīgus Savienības simbolus vai norādes. Šādu simbolu vai norāžu lietojumam jābūt obligātam Savienības nosaukumu gadījumā, lai, no vienas puses, labāk iepazīstinātu patērētājus ar šo produktu kategoriju un ar tiem saistītajām garantijām un, no otras puses, ļautu vieglāk atpazīt šos produktus tirgū, tādējādi atvieglojot pārbaudes. Ņemot vērā Pasaules Tirdzniecības organizācijas prasības, šādu simbolu vai norāžu lietošanai jābūt brīvprātīgai attiecībā uz tādām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un cilmes vietas nosaukumiem, kuru izcelsme ir trešā valstī. 40. Ir jānodrošina aizsardzība reģistrā iekļautajiem nosaukumiem, lai panāktu godīgu lietošanu un novērstu praksi, kas var maldināt patērētājus. Turklāt jāvieš skaidrība par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietas nosaukumu aizsardzības nodrošināšanas līdzekļiem īpaši saistībā ar ražotāju grupu un dalībvalstu kompetento iestāžu lomu. 41. Ir jāparedz īpašas atkāpes, kas ierobežotā laikposmā pieļauj reģistrēto nosaukumu lietošanu vienlaikus ar citiem nosaukumiem, lai gan tām jābūt vienkāršākām un skaidrākām. Īpašos gadījumos, lai pārvarētu īslaicīgas grūtības saistībā ar mērķi ilgtermiņā panākt, lai visi ražotāji ievēro specifikācijas, var paredzēt īpašas atkāpes uz laiku līdz 10 gadiem. 42. Ir jāprecizē saskaņā ar šo regulu piešķirtās aizsardzības darbības joma, jo īpaši attiecībā uz ierobežojumiem jaunāku preču zīmju reģistrēšanā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Direktīvu 2008/95/EK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm[31], kuri ir pretrunā aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijai, kā tas jau ir ar jaunu preču zīmju reģistrāciju Savienības līmenī. Šāds precizējums jāievieš arī attiecībā uz agrāko tiesību īpašniekiem intelektuālā īpašuma jomā, proti, attiecībā uz preču zīmēm un homonīmiem nosaukumiem, kas reģistrēti kā aizsargāti cilmes vietas nosaukumi vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes. 43. Cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība jāpaplašina, attiecinot to uz reģistrēto nosaukumu nepareizu izmantošanu, imitāciju un atdarināšanu attiecībā uz precēm, kā arī attiecībā uz pakalpojumiem, lai nodrošinātu augstu aizsardzības līmeni un salāgotu šo aizsardzību ar vīna nozarē piemērojamo aizsardzību. 44. Nosaukumiem, kas šīs regulas spēkā stāšanās dienā jau reģistrēti atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 510/2006, joprojām jāpiemēro aizsardzība saskaņā ar šo regulu, un tie automātiski jāiekļauj reģistrā. 45. Garantēto tradicionālo īpatnību shēmas konkrētais mērķis ir palīdzēt tradicionālo produktu ražotājiem nodot patērētājiem informāciju par īpašībām, kas palielina viņu ražoto produktu pievienoto vērtību. Tomēr, tā kā ir reģistrēti tikai daži nosaukumi, pašreizējā garantēto tradicionālo īpatnību shēma nav realizējusi savas iespējas. Tāpēc pašreizējie noteikumi jāuzlabo, jāpadara skaidrāki un konkrētāki, lai shēma būtu saprotamāka, labāk darbotos un būtu pievilcīgāka iespējamiem pieteikumu sniedzējiem. 46. Iepriekšējā shēma nodrošināja iespēju reģistrēt nosaukumu identificēšanas nolūkā, neveicot nosaukuma rezervēšanu Savienībā. Tā kā ieinteresētās personas slikti izprata šo iespēju un tā kā tradicionālo produktu identificēšanas funkciju ir iespējams labāk veikt dalībvalsts vai reģionālajā līmenī, piemērojot subsidiaritātes principu, šī iespēja jāatceļ. Ņemot vērā pieredzi, shēmai jāattiecas tikai uz nosaukumu rezervēšanu visā Savienībā. Lai nodrošinātu, ka shēmā tiek reģistrēti īstu tradicionālo produktu nosaukumi, jāpārskata citi nosaukuma reģistrēšanas kritēriji un nosacījumi, jo īpaši attiecībā uz jēdziena „tradicionāls” definīciju, kura jāmaina, lai tā aptvertu produktus, kas ražoti ļoti ilgstošā laikposmā. 47. Lai uzlabotu Savienības kulinārā mantojuma aizsardzību, turpmāk garantētu tradicionālo īpatnību shēma skaidrāk jāattiecina uz gatavajiem ēdieniem un pārstrādātiem produktiem. 48. Lai nodrošinātu garantētās tradicionālās īpatnības ievērošanu un konsekvenci, pašiem ražotājiem, apvienojoties grupās, specifikācijā jānosaka produkta definīcija. Iespējai reģistrēt nosaukumu kā garantētu tradicionālo īpatnību jābūt pieejamai trešo valstu ražotājiem. 49. Lai iegūtu tiesības nosaukumu rezervēt, garantētās tradicionālās īpatnības jāreģistrē Savienības līmenī. Iekļaušana reģistrā jādara zināma tirdzniecībā iesaistītajām personām un patērētājiem. 50. Lai izvairītos no nevienlīdzīgu konkurences apstākļu radīšanas, ikvienam ražotājam, tostarp trešo valstu ražotājiem, jābūt tiesībām izmantot reģistrētu nosaukumu un attiecīgos gadījumos Savienības simbolu, kas saistās ar norādi "garantēta tradicionālā īpatnība", ja produkts atbilst attiecīgās specifikācijas prasībām un ražotājs iekļauts kontroles sistēmā. 51. Lai aizsargātu reģistrētos nosaukumus no neatbilstošas lietošanas vai prakses, kas varētu maldināt patērētājus, to lietošana jārezervē. 52. Ir jāparedz, ka uz nosaukumiem, kas jau reģistrēti atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 509/2006, bet uz kuriem šīs regulas spēkā stāšanās dienā neattiektos šīs regulas darbības joma, pārejas periodā turpina attiekties minētajā regulā izklāstītie lietošanas noteikumi. 53. Jāparedz arī pārejas pasākumi attiecībā uz reģistrācijas pieteikumiem, ko Komisija saņēmusi pirms šīs regulas stāšanās spēkā. 54. Tirdzniecības standarti skaidri jāsadala obligātajos noteikumos, ko saglabā tirgus kopīgās organizācijas tiesību aktos, un fakultatīvajos kvalitātes apzīmējumos, kuri jāiekļauj kvalitātes shēmu sistēmā. Fakultatīvajiem kvalitātes apzīmējumiem jāturpina veicināt tirdzniecības standartu mērķu sasniegšanu, un tāpēc to darbības jomai jāskar tikai Līguma I pielikumā uzskaitītie produkti. 55. Ņemot vērā šīs regulas mērķus, skaidrības labad esošo fakultatīvo kvalitātes apzīmējumu regulējums jāparedz šajā regulā. 56. Lai nodrošinātu tādu fakultatīvu kvalitātes apzīmējumu saskaņotu attīstību, kas apraksta konkrētas produktu īpašības un pazīmes, jāparedz pilnvaras Komisijai rezervēt papildu apzīmējumu, veikt grozījumus produktu sarakstā vai tā lietošanas nosacījumos, vai anulēt fakultatīvu kvalitātes apzīmējumu, izmantojot deleģētos aktus. 57. Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un garantēto tradicionālo īpatnību pievienotās vērtības pamats ir patērētāju uzticība, kas pastāv tikai tad, ja vienlaikus tiek veiktas efektīvas pārbaudes un kontroles. Šīm kvalitātes shēmām jāpiemēro oficiālo kontroļu uzraudzības sistēma saskaņā ar principiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem[32], tostarp jāpiemēro pārbaužu sistēma visos ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmos. Lai palīdzētu dalībvalstīm labāk piemērot Regulas (EK) Nr. 882/2004 noteikumus attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un garantēto tradicionālo īpatnību kontrolēm, pašreizējā regulā minētas atsauces uz būtiskākajiem pantiem. 58. Lai garantētu patērētājam tās konkrētās īpašības, ko nosaka ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un garantētās tradicionālās īpatnības, būtu jāparedz uzņēmēju pārbaudes sistēma, kas kontrolē atbilstību produkta specifikācijai. 59. Kompetentajām iestādēm jāatbilst vairākiem darbības kritērijiem, lai nodrošinātu to objektivitāti un efektivitāti. Ir jāparedz noteikumi par dažu konkrētu kontroles uzdevumu veikšanas kompetenču deleģēšanu kontroles iestādēm. 60. Kontroles iestāžu darbībā un akreditācijā jāizmanto Eiropas Standartizācijas komitejas ( CEN ) izstrādātie Eiropas standarti (EN standarti), kā arī Starptautiskās standartu organizācijas ( ISO ) izstrādātie starptautiskie standarti. Šo institūciju akreditācija jāveic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regulu (EK) Nr. 765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību[33]. 61. Informācija par kontroles darbībām, kas veiktas attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un garantētajām tradicionālajām īpatnībām, jāiekļauj valstu daudzgadu kontroles plānos un gada ziņojumā, ko dalībvalstis gatavo saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 882/2004 noteikumiem. 62. Dalībvalstīm jābūt tiesīgām iekasēt nodevas, lai segtu tām radušos izdevumus. 63. Pastāvošie noteikumi attiecībā uz tādu nosaukumu turpmāku lietošanu, kas ir sugas vārdi, jāpadara skaidrāki, lai sugas vārdiem, kas ir līdzīgi vai veido daļu no aizsargāta vai rezervēta nosaukuma vai apzīmējuma, saglabātu šāda sugas vārda statusu. 64. Datums, pēc kura nosaka, kam ir agrāka izcelsme – preču zīmei un cilmes vietas nosaukumam vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei, – ir datums, kurā pieteikums par preču zīmes reģistrāciju iesniegts Savienībā vai dalībvalstīs, un datums, kurā pieteikums par cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību iesniegts Komisijai. 65. Noteikumi attiecībā uz reģistrācijas atteikumu vai cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes līdzāspastāvēšanu, pamatojoties uz konfliktu ar iepriekš reģistrētu preču zīmi, ir jāsaglabā. 66. Kritērijiem, saskaņā ar kuriem vēlāku preču zīmju reģistrācija jāatsaka vai, ja tās ir reģistrētas, jāanulē, jo radies interešu konflikts ar iepriekš reģistrētu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, būtu jāatbilst noteiktajai cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzības darbības jomai. 67. Intelektuālā īpašuma tiesības izveidojošu sistēmu noteikumiem un jo īpaši tādiem, kuri izveidoti ar cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm paredzētām kvalitātes shēmām vai kuri izveidoti atbilstoši preču zīmju tiesību aktiem, ir prioritāte salīdzinājumā ar nosaukumu rezervēšanu un norāžu un simbolu izveidi saskaņā ar garantētām tradicionālajām īpatnībām un fakultatīviem kvalitātes apzīmējumiem. 68. Ir jāprecizē un jāatzīst grupu loma. Grupām ir būtiska nozīme cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, kā arī garantēto tradicionālo īpatnību apzīmējumu reģistrācijas pieteikuma procesā, tostarp veicot specifikāciju grozījumus un anulēšanu. Grupas var arī izstrādāt pasākumus, kas saistīti ar reģistrēto nosaukumu aizsardzības ievērošanas uzraudzību, ražošanas atbilstību produkta specifikācijai, informāciju un reģistrētā nosaukuma reklāmu, kā arī kopumā jebkurus pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot reģistrēto nosaukumu vērtību un kvalitātes shēmu efektivitāti. Tomēr šie pasākumi nedrīkst veicināt vai izraisīt pret konkurenci vērstu rīcību, kas nav saderīga ar Līguma 101. un 102. pantu. 69. Lai nodrošinātu, ka reģistrētie cilmes vietas nosaukumi, ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un garantēto tradicionālo īpatnību nosaukumi atbilst šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem, pieteikumi jāizskata attiecīgās dalībvalsts valsts iestādes, ievērojot minimālos kopējos noteikumus, tostarp iebildumu procedūru valsts līmenī. Pēc tam pieteikumi jāizskata Komisijai, lai nodrošinātu, ka tajos nav acīmredzamu kļūdu un ka ir ņemti vērā Savienības tiesību akti un to ieinteresēto personu intereses, kas atrodas ārpus dalībvalsts, kurā iesniegts pieteikums. 70. Tādu cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, kā arī garantēto tradicionālo īpatnību apzīmējumu, kas atbilst regulā izklāstītajiem nosacījumiem, reģistrācijai jābūt pieejamai nosaukumiem, kas saistīti ar trešo valstu izcelsmes produktiem. 71. Simboliem, norādēm un saīsinājumiem, kas norāda uz dalību kvalitātes shēmā un attiecīgām tiesībām Savienībā, jābūt aizsargātiem Savienībā, kā arī trešās valstīs, lai nodrošinātu, ka minētos simbolus, norādes un saīsinājumus lieto īstam produktam un ka patērētāji netiek maldināti par produkta īpašībām. Turklāt, lai aizsardzība būtu efektīvāka, Komisijai jābūt iespējai centralizēti izmantot pietiekamus budžeta līdzekļus atbilstīgi Padomes 2005. gada 20. septembra Regulai (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA)[34] un Padomes 2005. gada 21. jūnija Regulas (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu[35] 5. pantam. 72. Reģistrācijas procedūra attiecībā uz aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un garantētām tradicionālajām īpatnībām, tostarp pieteikuma izskatīšanas un iebildumu periods, jāsaīsina un jāuzlabo, jo īpaši lēmumu pieņemšanas jomā. Lēmumu pieņemšanai par reģistrāciju vajadzētu būt Komisijas atbildības jomai, un noteiktos apstākļos to varētu darīt ar dalībvalstu palīdzību. Ir jānosaka procedūras, kas ļautu ieviest grozījumus produktu specifikācijās pēc reģistrēšanas un anulēt reģistrētos nosaukumus, jo īpaši, ja attiecīgā produkta specifikācija vairs netiek ievērota vai ja nosaukumu vairs nelieto tirgū. 73. Komisijai jābūt pilnvarotai pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu, lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus šīs regulas elementus. Ir jādefinē elementi, attiecībā uz kuriem šīs pilnvaras drīkst izmantot, kā arī nepieciešamie deleģēšanas nosacījumi. 74. Lai garantētu šīs regulas vienotu piemērošanu visās dalībvalstīs, Komisijai jābūt pilnvarām pieņemt īstenošanas aktus saskaņā ar Līguma 291. pantu. Ja nav skaidri norādīts citādāk, Komisijai šādi īstenošanas akti jāpieņem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes [datums] Regulas (ES) Nr. XX/XXXX par…noteikumiem[36], IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU. I sadaļa IEVADA NOTEIKUMI 1. pants Priekšmets 75. Šīs regulas mērķis ir palīdzēt lauksaimniecības produktu ražotājiem paziņot informāciju par produkta īpašībām un attiecībā uz šiem produktiem izmantotajām lauksaimniecības metodēm pircējiem un patērētājiem, nodrošinot: 76. godīgu konkurenci starp lauksaimniekiem un ražotājiem, kas ražo lauksaimniecības produktus ar īpašībām un metodēm, kas paaugstina to pievienoto vērtību, 77. uzticamas informācijas par šādiem produktiem pieejamību patērētājiem, 78. intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu un 79. iekšējā tirgus integritāti. Šeit paredzēto pasākumu mērķis ir veicināt lauksaimnieciskās un pārstrādes darbības, kā arī lauksaimnieciskās ražošanas sistēmas, kas saistītas ar augstas kvalitātes produktiem, tādējādi sniedzot ieguldījumu lauku attīstības politikas izpildē. 2. Šī regula nosaka „kvalitātes shēmas”, kas kalpo par pamatu tādu nosaukumu un apzīmējumu identificēšanai un vajadzības gadījumā aizsardzībai, kuri norāda vai konkrēti apraksta lauksaimniecības produktus, kam piemīt: (a) pievienoto vērtību paaugstinošas īpašības vai (b) pievienoto vērtību paaugstinošas iezīmes, pateicoties to ražošanā izmantotajām lauksaimniecības vai pārstrādes metodēm, vai arī to ražošanas vai tirdzniecības vietai. 2. pants Darbības joma 1. Šī regula attiecas uz lietošanai pārtikā paredzētajiem lauksaimniecības produktiem, kas uzskaitīti Līguma I pielikumā, un citiem produktiem, kas uzskaitīti šīs regulas I pielikumā, tur norādītajā apmērā. Tomēr šīs regulas III sadaļā aprakstīto kvalitātes shēmu nepiemēro nepārstrādātiem lauksaimniecības produktiem. Lai nodrošinātu, ka šīs regulas aptvertie produkti ir cieši saistīti ar lauksaimniecības produktiem vai ar lauku ekonomiku, Komisija var veikt grozījumus šīs regulas I pielikumā, izmantojot deleģētos aktus. 2. Šo regulu nepiemēro nedz vīnkopības produktiem, izņemot vīna etiķus, nedz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem vai aromatizētajiem vīniem. 3. Šo regulu piemēro, neskarot citus īpašus Savienības noteikumus, kas saistīti ar produktu piedāvāšanu tirgū, jo īpaši vienotajā kopējā tirgus organizācijā, vai attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu. 4. Šajā regulā noteiktajām kvalitātes shēmām nepiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/34/EK[37]. 3. pants Definīcijas Šajā regulā: (1) „kvalitātes shēmas” ir II, III un IV sadaļā noteiktās shēmas; (2) „grupa” ir jebkura apvienība neatkarīgi no tās juridiskās formas, kuru galvenokārt veido tādi ražotāji vai pārstrādātāji, kuri strādā ar vienu un to pašu produktu; (3) „tradicionāls” nozīmē pierādītu izmantošanu iekšzemes tirgū laikposmā, kas pieļauj nodošanu no vienas paaudzes nākamajai; šim laikposmam būtu jāatbilst divām paaudzēm – vismaz 50 gadiem; (4) „marķēšana” nozīmē to pašu, ko Direktīvas 2000/13/EK 1. panta 3. punkta a) apakšpunktā; (5) „specifika” saistībā ar produktu nozīmē īpašības un pazīmes, kas ļauj produktu skaidri atšķirt no līdzīgiem tās pašas kategorijas produktiem; (6) „sugas vārdi” ir apzīmējumi, kuros ietilpst tie produktu nosaukumi, kas, lai gan attiecas uz vietu, reģionu vai valsti, kurā produkts tika sākotnēji ražots vai pārdots, kļuvuši par produkta kopēju apzīmējumu Savienībā. II sadaļa AIZSARGĀTI CILMES VIETAS NOSAUKUMI UN AIZSARGĀTAS ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDES 4. pants Mērķis Aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem un aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm paredzētā shēma izveidota, lai palīdzētu ar ģeogrāfisku apgabalu saistītu produktu ražotājiem, (a) nodrošinot taisnīgu atlīdzību par to produktu īpašībām; (b) nodrošinot nosaukumu kā intelektuālā īpašuma tiesību vienotu aizsardzību Eiropas Savienības teritorijā; (c) sniedzot patērētājiem skaidru informāciju par produkta pievienoto vērtību paaugstinošajām īpašībām. 5. pants Cilmes vietas nosaukuma un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes definīcijas 1. Šajā sadaļā piemēro šādas definīcijas: (a) „cilmes vietas nosaukums” ir nosaukums, kas identificē produktu: (i) kura izcelsme ir konkrētā vietā, reģionā vai izņēmuma gadījumos – valstī, (ii) kura kvalitāti vai īpašības ir radījusi galvenokārt vai vienīgi konkrētā ģeogrāfiskā vide ar tās raksturīgajiem dabas un cilvēciskajiem faktoriem, un (iii) kura ražošanas posmi notiek tajā pašā noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā; (b) „ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” ir nosaukums, kas identificē produktu: (i) kura izcelsme ir konkrētā vietā, reģionā vai valstī, (ii) kura konkrētā īpašība, reputācija vai citas iezīmes ir pamatā saistītas ar šo ģeogrāfisko izcelsmi, un (iii) vismaz viens ražošanas posms notiek noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā. 2. Neskarot 1. punkta a) apakšpunktu, dažus nosaukumus uzskata par cilmes vietas nosaukumiem, ja attiecīgo produktu izejvielas ir no ģeogrāfiskā apgabala, kas ir plašāks par noteikto ģeogrāfisko apgabalu vai kas nav noteiktais ģeogrāfiskais apgabals, ja: (a) ir noteikts izejvielu ražošanas apgabals; (b) pastāv īpaši izejvielu ražošanas nosacījumi; un (c) pastāv kontroles režīms, lai nodrošinātu b) apakšpunktā minēto nosacījumu ievērošanu. Attiecīgajiem cilmes vietas nosaukumiem ir jābūt atzītiem kā cilmes vietas nosaukumiem izcelsmes valstī līdz 2004. gada 1. maijam. 3. Lai ņemtu vērā ar noteiktām nozarēm vai apgabaliem saistīto specifiku, Komisija, izmantojot deleģētos aktus, var pieņemt ierobežojumus un atkāpes attiecībā uz ražošanas posmiem, kas notiek noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, vai attiecībā uz izejvielu iegūšanas avotu. 6. pants Sugas vārdi, konflikts ar augu šķirņu un dzīvnieku sugu nosaukumiem, kā arī homonīmiem un preču zīmēm 1. Nosaukumus, kas kļuvuši par sugas vārdiem, nedrīkst reģistrēt kā aizsargātus cilmes vietas nosaukumus vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes. 2. Nosaukumu nedrīkst reģistrēt kā cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ja rodas konflikts ar augu šķirnes vai dzīvnieku sugas nosaukumu un ja tas var patērētāju maldināt attiecībā uz produkta patieso izcelsmi. 3. Reģistrēšanai ierosinātu nosaukumu, kurš ir daļējs vai pilnīgs tāda nosaukuma homonīms, kas jau ierakstīts saskaņā ar 11. pantu izveidotajā reģistrā, var reģistrēt, ja praksē ir pietiekama atšķirība starp vēlāk reģistrētā homonīma un reģistrā jau ierakstītā nosaukuma lietošanas un uzrādīšanas nosacījumiem, lai nemaldinātu patērētāju. 4. Ierosināto cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi nereģistrē, ja, ņemot vērā preču zīmes reputāciju, atpazīstamību un lietošanas ilgumu, ierosinātā cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrēšana var patērētāju maldināt attiecībā uz produkta patieso identitāti. 7. pants Produkta specifikācija 1. Lai varētu izmantot aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, produktam jāatbilst specifikācijai, kurā ietilpst vismaz: (a) nosaukums, kurš jāaizsargā kā cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde; (b) produkta apraksts, tostarp vajadzības gadījumā izejvielu apraksts, kā arī produkta galvenās fizikālās, ķīmiskās, mikrobioloģiskās un organoleptiskās īpašības; (c) ģeogrāfiskā apgabala definējums un vajadzības gadījumā ziņas, kas liecina par atbilstību 5. panta 2. punkta prasībām; (d) pierādījumi, ka produkta izcelsme ir noteiktais ģeogrāfiskais apgabals, kas minēts attiecīgi 5. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā; (e) apraksts par produkta iegūšanas metodi un par autentiskajām un nemainīgajām vietējām metodēm, kā arī attiecīgā gadījumā informācija par iesaiņojumu, ja pieteikuma iesniedzēju grupa tā nosaka un pamato, kāpēc iesaiņošanai jānotiek noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā, lai saglabātu kvalitāti vai garantētu izcelsmi, vai nodrošinātu kontroli; (f) sīka informācija, kas parāda: (i) saikni starp produkta īpašību vai iezīmēm un ģeogrāfisko vidi, kas minēta 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā, vai attiecīgā gadījumā (ii) saikni starp lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta konkrēto īpašību, reputāciju vai citām iezīmēm un ģeogrāfisko izcelsmi, kas minēta 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā; (g) to iestāžu vai struktūru nosaukums un adrese, kuras pārbauda produkta specifikācijas noteikumu ievērošanu saskaņā ar 34. pantu, un to konkrētie pienākumi; (h) visi attiecīgā produkta īpašie marķēšanas noteikumi. 3. Lai nodrošinātu, ka produkta specifikācijas sniedz būtisku un kodolīgu informāciju, Komisija, izmantojot deleģētos aktus, var noteikt papildu noteikumus attiecībā uz produkta specifikācijas saturu. 8. pants Reģistrācijas pieteikuma saturs 1. Cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas pieteikumā, kas minēts 46. panta 2. vai 5. punktā, jāiekļauj vismaz: (a) pieteikuma iesniedzējas grupas nosaukums un adrese; (b) šīs regulas 7. pantā paredzētā produkta specifikācija; (c) vienots dokuments, kurā jāietver šādas ziņas: (i) produkta specifikācijas galvenie punkti: nosaukums, produkta apraksts, tostarp attiecīgā gadījumā īpaši noteikumi saistībā ar iesaiņojumu un marķējumu un ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija; (ii) apraksts par produkta saikni ar ģeogrāfisko vidi vai ģeogrāfisko izcelsmi, kā minēts attiecīgi 5. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā, tostarp attiecīgā gadījumā produkta apraksta vai ražošanas metodes īpašie elementi, kas pamato šo saikni. Turklāt 46. panta 5. punktā minētajā pieteikumā jāiekļauj pierādījumi, ka produkta nosaukums ir aizsargāts tā izcelsmes valstī. 2. Pieteikuma dokumentācijā, kas minēta 46. panta 4. punktā, jāiekļauj: (a) pieteikuma iesniedzējas grupas nosaukums un adrese; (b) šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minētais vienotais dokuments; (c) dalībvalsts paziņojums par to, ka tā pieteikuma iesniedzējas grupas iesniegto pieteikumu, par ko var pieņemt labvēlīgu lēmumu, uzskata par atbilstīgu šīs regulas nosacījumiem un noteikumiem, kas pieņemti tās īstenošanai; (d) atsauce uz produkta specifikācijas publikāciju. Dalībvalsts nodrošina, ka tiek publicēta produkta specifikācijas versija, uz ko pamatojas tās labvēlīgais lēmums saskaņā ar 46. panta 4. punktu, un nodrošina elektronisku piekļuvi šai produkta specifikācijai. 9. pants Valsts pagaidu aizsardzība Dalībvalsts – vienīgi uz pārejas periodu – var nosaukumam valsts līmenī piešķirt šajā regulā paredzēto aizsardzību, sākot ar dienu, kad pieteikums iesniegts Komisijai. Valsts pagaidu aizsardzība beidzas dienā, kad pieņem lēmumu par reģistrāciju saskaņā ar šo regulu vai pieteikumu atsauc. Gadījumā, ja nosaukums netiek reģistrēts saskaņā ar šo regulu, valsts pagaidu aizsardzības radītās sekas ir vienīgi attiecīgās dalībvalsts atbildība. Pasākumi, ko dalībvalstis veic saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, rada sekas tikai valsts līmenī, un tie neietekmē Savienības iekšējo tirdzniecību vai starptautisko tirdzniecību. 10. pants Iebildumu pamatojums 1. Iebildumu paziņojums, kas minēts 48. panta 1. punkta pirmajā daļā, ir pieņemams vienīgi tad, ja Komisija to saņem noteiktajā termiņā un ja tas: (a) norāda, ka nav ievēroti 5. pantā minētie nosacījumi; (b) norāda, ka ierosinātā nosaukuma reģistrācija būtu pretrunā 6. panta 2. vai 3. punktam; (c) norāda, ka ierosinātā nosaukuma reģistrācija apdraudētu pilnīgi vai daļēji identiska nosaukuma vai preču zīmes pastāvēšanu vai tādu produktu pastāvēšanu, kas likumīgi tirgoti vismaz piecus gadus pirms 47. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētās publicēšanas dienas; vai (d) sniedz informāciju, kas ļauj secināt, ka nosaukums, ko lūdz reģistrēt, ir sugas vārds. 2. Iebildumu pamatojumu novērtē saistībā ar Eiropas Savienības teritoriju. 11. pants Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrs 1. Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, bez 54. pantā minētās komitejas palīdzības izveido un atjaunina šajā shēmā atzīto aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistru, kam nodrošināta publiska pieejamība. 2. Reģistrā var ierakstīt cilmes vietas nosaukumus un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas attiecas uz trešo valstu produktiem, kam ir aizsardzība Savienībā saskaņā ar starptautisku nolīgumu, kura līgumslēdzēja puse ir Savienība. Ja vien tie nav konkrēti norādīti minētajā nolīgumā kā aizsargāti cilmes vietas nosaukumi saskaņā ar šo regulu, šādus nosaukumus ieraksta reģistrā kā aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes. 3. Reģistra formu un saturu var noteikt Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, bez 54. pantā minētās komitejas palīdzības. 12. pants Nosaukumi, simbols un norādes 1. Aizsargātos cilmes vietas nosaukumus un aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes var izmantot jebkurš uzņēmējs, kas tirgo attiecīgajai specifikācijai atbilstošu produktu. 2. Nosaka Savienības simbolus, kas domāti aizsargāta cilmes vietas nosaukuma un aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes publiskošanai. 3. Tādu Savienības izcelsmes produktu marķējumā, kurus tirgo ar atbilstīgi šajā regulā noteiktajām procedūrām reģistrētu aizsargātas cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ir norādes „aizsargāts cilmes vietas nosaukums” vai „aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde”, vai ar tiem saistītie Savienības simboli. Turklāt marķējumā var parādīties attiecīgie saīsinājumi „ACVN” vai „AĢIN”. 4. Ja trešo valstu izcelsmes produktus tirgo ar reģistrā ierakstītu nosaukumu, marķējumā var būt 3. punktā minētās norādes vai ar tām saistītie Savienības simboli. 5. Lai nodrošinātu, ka patērētājam tiek nodota atbilstoša informācija, Komisija, izmantojot deleģētos aktus, nosaka Savienības simbolu tehniskos parametrus, kā arī tādu produktu marķēšanas noteikumus, ko tirgo ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, tostarp attiecībā uz lietojamo atbilstošo valodas versiju. 13. pants Aizsardzība 1. Reģistrētos nosaukumus aizsargā pret: (a) jebkādu reģistrēta nosaukuma tiešu vai netiešu komerciālu izmantošanu produktiem, uz kuriem reģistrācija neattiecas, ciktāl šie produkti ir salīdzināmi ar tiem produktiem, kuri reģistrēti ar šo nosaukumu, vai ciktāl nosaukuma lietošana ļauj izmantot aizsargātā nosaukuma reputāciju; (b) nosaukumu neatļautu izmantošanu, atdarināšanu vai atsaukšanos uz tiem, pat ja ir norādīta produkta vai pakalpojuma patiesā izcelsme vai ja aizsargātais nosaukums ir tulkots vai ir kopā ar tādu norādi kā „veids”, „tips”, „metode”, „kā ražots”, „imitācija” vai līdzīgu norādi; (c) jebkādu citu nepatiesu vai maldinošu norādi uz produkta izcelsmi, cilmi, būtību vai būtiskām īpašībām, kura ir uz iekšējā vai ārējā iesaiņojuma, reklāmas materiālos vai dokumentos par attiecīgo produktu, kā arī pret tāda trauka izmantošanu produkta iesaiņojumam, kas rada nepatiesu iespaidu par produkta izcelsmi; (d) jebkuru citu praksi, kas var maldināt patērētāju par produkta patieso izcelsmi. Ja aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ietver produkta nosaukumu, kas tiek uzskatīts par sugas vārdu, tad šā nosaukuma, kas ir sugas vārds, izmantošanu neuzskata par tādu, kas ir pretrunā 1. punkta a) vai b) apakšpunktam. 2. Aizsargāti cilmes vietas nosaukumi un aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nedrīkst kļūt par sugas vārdiem. 3. Dalībvalstis veic atbilstošus administratīvus pasākumus un pasākumus tiesību aizsardzībai tiesā, lai novērstu vai apturētu aizsargāta cilmes vietas nosaukuma un aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nelikumīgu lietošanu, kā minēts 1. punktā, jo īpaši pēc 42. panta a) punktā minētās ražotāju grupas pieprasījuma. 14. pants Sakarības starp preču zīmēm, cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm 1. Ja cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir reģistrēta saskaņā ar šo regulu, tad preču zīmes reģistrāciju, kuras lietojums būtu pretrunā 13. pantam un kura attiecas uz tā paša tipa produktu, noraida, ja preču zīmes reģistrācijas pieteikumu iesniedz pēc dienas, kad Komisijai iesniegts reģistrācijas pieteikums. Preču zīmes, kas reģistrētas neatbilstīgi pirmajai daļai, pasludina par nederīgām. 2. Neskarot 6. panta 4. punktu, tādu preču zīmi, kuras lietojums ir pretrunā 13. pantam un kura pirms cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzības pieteikuma iesniegšanas Komisijai labā ticībā ir pieteikta, reģistrēta vai nodibināta lietošanas ceļā, ja šādu iespēju paredz attiecīgie tiesību akti, Eiropas Savienības teritorijā, šim produktam var izmantot un atjaunot arī turpmāk, neraugoties uz cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju, ja nav pamata preču zīmes pasludināšanai par nederīgu vai atsaukšanai, kā norādīts Padomes 2009. gada 26. februāra Regulā (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi[38] vai Direktīvā 2008/95/EK. Šādos gadījumos aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kā arī attiecīgo preču zīmju lietošana ir atļauta. 3. Šā panta 1. punkta noteikumus piemēro neatkarīgi no Direktīvas 2008/95/EK noteikumiem. 15. pants Pagaidu atkāpes no aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietošanas 1. Neskarot 14. pantu, attiecībā uz produktiem, kuru izcelsme ir dalībvalstī vai trešā valstī, kas nav tā pieteikuma iesniedzēja valsts, kura apzīmējums ietver vai satur nosaukumu, kas ir pretrunā 13. panta 1. punktam, pārejas periodā līdz pieciem gadiem var turpināt lietot aizsargāto nosaukumu tikai tad, ja pieņemams iebildumu paziņojums saskaņā ar 48. pantu parāda, ka: (a) nosaukuma reģistrēšana apdraudētu pilnībā vai daļēji identiska nosaukuma esību vai (b) šādi produkti ir likumīgi tirgoti ar šo nosaukumu attiecīgajā teritorijā vismaz piecus gadus pirms 47. panta 2. punkta pirmajā ievilkumā minētā publikācijas datuma. 2. Neskarot 14. pantu, pietiekami pamatotos gadījumos, kad ir pierādīts, ka šā nosaukuma izmantošanas mērķis, neievērojot specifikāciju, nekad nav bijis gūt labumu no reģistrēta nosaukuma reputācijas un ka patērētāji nav un nevarēja būt maldināti par produkta patieso izcelsmi, Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, var izlemt pagarināt 1. punktā minēto pārejas periodu līdz 15 gadiem. 3. Izmantojot 1. un 2. punktā minēto nosaukumu, marķējumā skaidri un redzami norāda izcelsmes valsti. 4. Īpašos gadījumos, lai pārvarētu īslaicīgas grūtības saistībā ar mērķi ilgtermiņā panākt, lai visi ražotāji ievēro specifikācijas, dalībvalsts var paredzēt arī pārejas periodu uz laiku līdz 10 gadiem, kas stājas spēkā no dienas, kurā pieteikums iesniegts Komisijā, ar nosacījumu, ka attiecīgie ražotāji ir likumīgi piedāvājuši tirgū attiecīgos produktus, izmantojot minēto nosaukumu, bez pārtraukuma vismaz pēdējos piecus gadus pirms pieteikuma iesniegšanas Komisijā. Pirmo daļu mutatis mutandis piemēro aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vai aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem, kas attiecas uz kādu ģeogrāfisko apgabalu trešā valstī. Šādu pārejas periodu norāda 8. panta 2. punktā minētajā pieteikuma dokumentācijā. 16. pants Pārejas noteikumi 1. Nosaukumus, kas iekļauti reģistrā, ko nosaka Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. panta 6. punkts, automātiski iekļauj šīs regulas 11. pantā minētajā reģistrā. Atbilstīgās specifikācijas uzskata par 7. pantā minētajām specifikācijām. Turpina piemērot visus īpašus pārejas noteikumus, kas saistīti ar šādām reģistrācijām. 2. Lai aizsargātu attiecīgo ražotāju vai ieinteresēto personu tiesības un likumīgās intereses, Komisija, izmantojot deleģētos aktus, var noteikt papildu pārejas noteikumus. 3. Šo regulu piemēro, neskarot tiesības uz tādu cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu līdzāspastāvēšanu, no vienas puses, un preču zīmēm, no otras puses, kas tika pieteiktas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 510/2006. III sadaļa GARANTĒTAS TRADICIONĀLĀS ĪPATNĪBAS 17. pants Mērķis Garantētām tradicionālajām īpatnībām paredzētā shēma ir izveidota, lai palīdzētu tradicionālo produktu ražotājiem piedāvāt tirgū un nodot patērētājiem informāciju par produktu pievienoto vērtību paaugstinošām iezīmēm. 18. pants Kritēriji 1. Nosaukums atbilst reģistrēšanai kā garantēta tradicionālā īpatnība, ja tas apraksta īpašu pārstrādātu produktu, kurš: (a) radies, izmantojot šim produktam paredzētajai tradicionālajai praksei atbilstošu ražošanas veidu un sastāvu, un (b) ražots no tradicionāli lietotām izejvielām vai sastāvdaļām. 2. Lai reģistrētu, nosaukumam: (a) jābūt tradicionāli lietotam, atsaucoties uz īpašo produktu; vai (b) jāapzīmē produkta tradicionālā forma. 3. Nosaukumu nevar reģistrēt, ja tas attiecas tikai uz vispārēja rakstura pieteikumiem, ko piemēro produktu kopumam, vai pieteikumiem, kas paredzēti īpašos Savienības tiesību aktos. 4. Lai nodrošinātu shēmas nevainojamu darbību, Komisija, izmantojot deleģētos aktus, var noteikt sīkāk nepieciešamos atbilstības kritērijus. 19. pants Produkta specifikācija 1. Lai atbilstu garantētas tradicionālās īpatnības reģistrēšanas nosacījumiem, produktam jāatbilst specifikācijai, kurā ietilpst: (a) reģistrācijai ieteiktais nosaukums atbilstošajās valodas versijās; (b) produkta apraksts, tostarp tā galvenās fizikālās, ķīmiskās, mikrobioloģiskās vai organoleptiskās īpašības, kas parāda produkta specifiku; (c) apraksts par ražošanas metodi, kas ražotājiem jāievēro, tostarp par izmantoto izejvielu vai sastāvdaļu raksturu un īpašībām, kā arī par produkta sagatavošanas metodi; un (d) produkta tradicionālo iezīmju galvenie elementi. 2. Lai nodrošinātu, ka produkta specifikācijas sniedz būtisku un kodolīgu informāciju, Komisija, izmantojot deleģētos aktus, var paredzēt noteikumus attiecībā uz produkta specifikācijas sagatavošanu. 20. pants Reģistrācijas pieteikuma saturs 1. Pieteikumā nosaukuma kā 46. panta 2. vai 5. punktā minētās garantētās tradicionālās īpatnības reģistrācijai jāietver: (a) pieteikuma iesniedzējas grupas nosaukums un adrese; (b) regulas 19. pantā paredzētā produkta specifikācija. 2. Pieteikuma dokumentācijā, kas minēta 46. panta 4. punktā, jāiekļauj: (a) šā panta 1. punktā minētie elementi; un (b) dalībvalsts paziņojums par to, ka tā grupas iesniegto pieteikumu, par ko var pieņemt labvēlīgu lēmumu, uzskata par atbilstīgu šīs regulas nosacījumiem un noteikumiem, kas pieņemti tās īstenošanai. 21. pants Iebildumu pamatojums 1. Regulas 48. panta 1. punkta pirmajā daļā minētais iebildumu paziņojums ir pieņemams tikai tad, ja Komisija to ir saņēmusi noteiktajā laikā un ja tas: (a) sniedz pietiekami pamatotus iemeslus, kāpēc ierosinātā reģistrācija nav saderīga ar šīs regulas noteikumiem, vai (b) sniedz sīkas ziņas par nosaukuma iepriekšējo lietojumu, ko varētu apdraudēt ierosinātā reģistrācija. 2. Panta 1. punkta b) apakšpunktā minētos kritērijus izvērtē attiecībā uz Eiropas Savienības teritoriju. 22. pants Garantētu tradicionālo īpatnību reģistrs 1. Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, bez 54. pantā minētās komitejas palīdzības izveido un uztur atjauninātu šajā shēmā atzīto garantēto tradicionālo īpatnību reģistru, kas ir publiski pieejams. 2. Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, bez 54. pantā minētās komitejas palīdzības var noteikt reģistra formu un saturu. 23. pants Nosaukumi, simbols un norāde 1. Nosaukumu, kas reģistrēts kā garantēta tradicionālā īpatnība, var izmantot jebkurš uzņēmējs, kas tirgo attiecīgajai specifikācijai atbilstošu produktu. 2. Jāizveido Savienības simbols, kas domāts garantētu tradicionālo īpatnību shēmas publiskošanai. 3. Neskarot 4. punkta noteikumus, 2. punktā minētais simbols ir tādu Savienības izcelsmes produktu marķējumā, kurus tirgo ar atbilstīgi šai regulai reģistrētu garantētas tradicionālās īpatnības apzīmējumu. Simbols nav obligāts tādu garantēto tradicionālo īpatnību produktu marķējumā, kuri ražoti ārpus Savienības. 2. punktā minēto simbolu var papildināt vai aizstāt ar norādi „garantēta tradicionālā īpatnība”. 4. Lai nodrošinātu, ka patērētājam tiek nodota atbilstoša informācija, Komisija, izmantojot deleģētos aktus, nosaka Savienības simbola tehniskās īpašības, kā arī tādu produktu marķēšanas noteikumus, ko pārdod tirgū ar garantētas tradicionālās īpatnības norādi, tostarp attiecībā uz lietojamo atbilstošo valodas versiju. 24. pants Ierobežojumi reģistrēto nosaukumu lietošanā 1. Reģistrētie nosaukumi ir aizsargāti pret nepareizu lietošanu, imitēšanu vai atdarināšanu, kā arī pret jebkuru citu praksi, kas var maldināt patērētāju. 2. Dalībvalstis nodrošina, ka valstī izmantotie preču apraksti nerada iespēju tos sajaukt ar reģistrētajiem nosaukumiem. 3. Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, var pieņemt noteikumus tradicionālo garantēto īpatnību aizsardzībai. 25. pants Pārejas noteikumi 1. Nosaukumus, kas reģistrēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 509/2006 13. panta 2. punktu un kas apraksta produktus, kuri ietilpst šīs sadaļas darbības jomā, automātiski ieraksta šīs regulas 22. pantā minētajā reģistrā. Atbilstīgās specifikācijas uzskata par 19. pantā minētajām specifikācijām. Turpina piemērot visus īpašus pārejas noteikumus, kas saistīti ar šādām reģistrācijām. Šādus nosaukumus, kas apraksta produktus, kuri neietilpst šīs sadaļas darbības jomā, var turpināt izmantot saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 509/2006 paredzētajiem nosacījumiem līdz 2017. gada 31. decembrim. 2. Nosaukumus, kas reģistrēti atbilstoši Regulas (EK) Nr. 509/2006 1. panta 1. punkta pirmajā daļā un 13. panta 1. punktā izklāstītajām prasībām, ieskaitot nosaukumus, kas reģistrēti, pamatojoties uz šīs regulas 55. panta 1. punkta otrajā daļā minētajiem pieteikumiem, var turpināt izmantot saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 509/2006 paredzētajiem nosacījumiem līdz 2017. gada 31. decembrim. 3. Lai aizsargātu attiecīgo ražotāju vai ieinteresēto personu tiesības un likumīgās intereses, Komisija, izmantojot deleģētos aktus, var noteikt papildu pārejas noteikumus. IV sadaļa FAKULTATĪVIE KVALITĀTES APZĪMĒJUMI 26. pants Mērķis Fakultatīviem kvalitātes apzīmējumiem paredzētā shēma ir izveidota, lai palīdzētu tādu lauksaimniecības produktu ražotājiem, kuriem piemīt pievienoto vērtību paaugstinošas īpašības vai pazīmes, nodot informāciju par šīm īpašībām vai pazīmēm iekšējā tirgū, un jo īpaši lai veicinātu un papildinātu konkrētos tirdzniecības standartus. 27. pants Pašreizējie fakultatīvie kvalitātes apzīmējumi 1. Šajā shēmā iekļauti fakultatīvie kvalitātes apzīmējumi, kuri ir spēkā šīs regulas spēkā stāšanās dienā, ir uzskaitīti šīs regulas II pielikumā kopā ar tiesību aktiem, kuri nosaka attiecīgos apzīmējumus un šo apzīmējumu lietošanas nosacījumus. 2. Šā panta 1. punktā minētie fakultatīvie kvalitātes apzīmējumi paliek spēkā līdz to grozīšanai vai atcelšanai saskaņā ar 28. pantu. 28. pants Rezervēšana, grozījumi un anulēšana Lai ņemtu vērā patērētāju cerības, zinātnisko un tehnisko zināšanu attīstību, tirgus situāciju un tirdzniecības standartu un starptautisko standartu attīstību, Komisija, izmantojot deleģētos aktus, var: (a) rezervēt papildu fakultatīvu kvalitātes apzīmējumu, nosakot tā lietošanas nosacījumus, (b) grozīt fakultatīvā kvalitātes apzīmējuma lietošanas nosacījumus vai (c) anulēt fakultatīvo kvalitātes apzīmējumu. 29. pants Papildu fakultatīvie kvalitātes apzīmējumi 1. Papildu fakultatīvie kvalitātes apzīmējumi atbilst šādiem kritērijiem: (a) apzīmējumā ir atsauce uz produkta īpašību vai lauksaimniecības vai pārstrādes metodi, (b) apzīmējuma lietošana paaugstina produkta pievienoto vērtību salīdzinājumā ar līdzīga veida produktiem un (c) produkts ar a) apakšpunktā minēto norādīto īpašību vai metodi tiek piedāvāts tirgū patērētājiem vairākās dalībvalstīs. Komisija ņem vērā visus attiecīgos starptautiskos standartus. 2. Fakultatīvie apzīmējumi, kas apraksta produktu tehniskās īpašības, lai īstenotu obligātus tirdzniecības standartus, un nav domāti, lai informētu patērētājus par šo produktu īpašībām, netiek rezervēti saskaņā ar šo shēmu. 3. Lai ņemtu vērā dažu nozaru specifiku, kā arī patērētāju cerības, Komisija, izmantojot deleģētos aktus, var pieņemt sīkus noteikumus par šā panta 1. punktā minētajiem kritērijiem. 30. pants Lietošanas ierobežojumi 1. Fakultatīvu kvalitātes apzīmējumu var lietot tikai, lai aprakstītu produktus, kas atbilst attiecīgajiem lietošanas nosacījumiem. 2. Dalībvalstis veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka produktu marķējums neizraisa sajukumu ar fakultatīviem kvalitātes apzīmējumiem. 3. Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, var pieņemt fakultatīvo kvalitātes apzīmējumu lietošanas noteikumus. 31. pants Uzraudzība Dalībvalstis, pamatojoties uz riska analīzi, veic pārbaudes, lai nodrošinātu šīs sadaļas prasību ievērošanu, un pārkāpumu gadījumos piemēro atbilstošus administratīvos sodus. V sadaļa KOPĒJI NOTEIKUMI I nodaļa Aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un garantētu tradicionālo īpatnību oficiālās kontroles 32. pants Darbības joma Šīs nodaļas noteikumus piemēro attiecībā uz II un III sadaļā paredzētajām kvalitātes shēmām. 33. pants Kompetentās iestādes iecelšana 1. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 882/2004 dalībvalstis norīko kompetento iestādi vai iestādes, kas ir atbildīgas par oficiālajām kontrolēm, ko veic, lai pārbaudītu atbilstību juridiskajām prasībām saistībā ar šajā regulā noteiktajām kvalitātes shēmām. Regulas (EK) Nr. 882/2004 procedūras un prasības mutatis mutandis piemēro oficiālajām kontrolēm, ko veic, lai pārbaudītu atbilstību juridiskajai prasībai, kas saistīta ar kvalitātes shēmām attiecībā uz visiem šīs regulas I pielikumā uzskaitītajiem produktiem. 2. Panta 1. punktā minētās kompetentās iestādes sniedz atbilstīgas garantijas attiecībā uz to objektivitāti un neatkarību, un to rīcībā ir kvalificēts personāls un resursi, kas vajadzīgi to funkciju veikšanai. 3. Oficiālas kontroles aptver: (a) pārbaudi par to, vai produkti atbilst attiecīgajai produkta specifikācijai, un (b) tirgū piedāvāto produktu aprakstošo reģistrēto nosaukumu lietošanas uzraudzību atbilstoši 13. pantam attiecībā uz nosaukumiem, kas reģistrēti saskaņā ar II sadaļu, un atbilstoši 24. pantam attiecībā uz nosaukumiem, kas reģistrēti saskaņā ar III sadaļu. 34. pants Produkta specifikācijas ievērošanas pārbaude 1. Attiecībā uz aizsargātajiem cilmes vietas nosaukumiem, aizsargātajām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un garantētām tradicionālām īpatnībām, kas apzīmē Savienības izcelsmes produktu, produkta specifikācijas ievērošanas pārbaudi pirms produkta laišanas tirgū nodrošina: (a) viena vai vairākas šīs regulas 33. pantā minētās kompetentās iestādes, un/vai (b) viena vai vairākas kontroles institūcijas Regulas (EK) Nr. 882/2004 2. panta 5. punkta nozīmē, kas darbojas kā produkta sertificēšanas struktūra. Šādas specifikāciju ievērošanas pārbaudes izmaksas var segt uzņēmēji, attiecībā uz kuriem notiek pārbaude. 2. Attiecībā uz cilmes vietas nosaukumiem, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un garantētām tradicionālām īpatnībām, kas apzīmē trešās valsts izcelsmes produktu, specifikāciju ievērošanas pārbaudi pirms produkta laišanas tirgū nodrošina: (a) viena vai vairākas publiskās iestādes, ko norīkojusi trešā valsts, un/vai (b) viena vai vairākas produktu sertificēšanas struktūras. 3. Dalībvalsts publisko 1. punktā minēto iestāžu un struktūru nosaukumus un adreses un tos regulāri atjaunina. Komisija publisko 2. punktā minēto iestāžu un struktūru nosaukumus un adreses un tos regulāri atjaunina. 4. Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, bez 54. pantā minētās komitejas palīdzības var noteikt līdzekļus, ar kuriem publisko 1. un 2. punktā minēto produktu sertifikācijas struktūru nosaukumus un adreses. 35. pants Uzraudzība pār nosaukuma lietošanu tirgū Dalībvalstis paziņo Komisijai 33. pantā minēto kompetento iestāžu nosaukumus un adreses. Komisija publisko šo iestāžu nosaukumus un adreses. 36. pants Deleģēšana kontroles iestādēm 1. Kompetentās iestādes var deleģēt noteiktus ar kvalitātes shēmu oficiālajām kontrolēm saistītus uzdevumus vienai vai vairākām kontroles institūcijām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 882/2004 5. pantu. 2. Šādas kontroles institūcijas akreditē atbilstoši Eiropas standartam EN 45011 vai ISO/IEC 65. rokasgrāmatai (Vispārējas prasības struktūrām, kas īsteno produktu sertifikācijas sistēmas). 3. Akreditāciju, kas minēta 2. punktā, var veikt tikai: (a) valsts akreditācijas iestāde Savienībā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 765/2008 noteikumiem vai (b) akreditācijas iestāde ārpus Savienības, kas parakstījusi daudzpusēju atzīšanas vienošanos Starptautiskā akreditācijas foruma aizbildnībā. 37. pants Kontroles darbību plānošana un ziņojumi 1. Dalībvalstis nodrošina, ka pienākumu kontroli saskaņā ar šo nodaļu īpaši paredz atsevišķā valsts daudzgadu kontroles plānu iedaļā atbilstoši Regulas (EK) Nr. 882/2004 41., 42. un 43. pantam. 2. Gada ziņojumos par šajā regulā noteikto pienākumu kontroli iekļauj atsevišķu iedaļu, kurā ietverta Regulas (EK) Nr. 882/2004 44. pantā noteiktā informācija. II nodaļaPaskaidrojumi attiecībā uz noteiktiem iepriekšējiem lietojumiem 38. pants Sugas vārdi 1. Neskarot 13. pantu, šī regula neietekmē to apzīmējumu lietojumu, kas Savienībā ir sugas vārdi, pat tad, ja sugas vārds ir kvalitātes shēmas aizsargāta nosaukuma daļa. 3. Lai konstatētu, vai nosaukums kļuvis par sugas vārdu, ņem vērā visus faktorus, jo īpaši: (a) esošo stāvokli dalībvalstīs un patēriņa apgabalos; (b) attiecīgos valsts vai Savienības tiesību aktus. 4. Lai pilnībā aizsargātu ieinteresēto personu tiesības, Komisija, izmantojot deleģētos aktus, var noteikt papildu noteikumus 1. punktā minēto nosaukumu vai apzīmējumu sugas vārda statusa noteikšanai. 39. pants Augu šķirnes un dzīvnieku sugas 1. Ja nosaukums vai apzīmējums, kas aizsargāts vai rezervēts saskaņā ar II, III vai IV sadaļā aprakstīto kvalitātes shēmu, satur vai ietver augu šķirnes vai dzīvnieku sugas nosaukumu, šī regula nekavē tāda produkta piedāvāšanu tirgū, kura marķējumā ietilpst minētais augu šķirnes vai dzīvnieku sugas nosaukums, ja: (a) attiecīgais produkts ietver norādīto šķirni vai sugu vai ir no tās iegūts; (b) patērētāji netiek maldināti, (c) šķirnes vai sugas nosaukuma lietošana nodrošina godīgu konkurenci, (d) lietošana neizmanto aizsargāta apzīmējuma reputāciju un (e) II sadaļā aprakstītās kvalitātes shēmas gadījumā attiecīgā nosaukuma šķirnes vai sugas produkta ražošana vai piedāvāšana tirgū nav sākusies tā izcelsmes apgabalā pirms dienas, kurā iesniegts ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas pieteikums. 2. Lai turpmāk paskaidrotu pārtikas uzņēmumu tiesību un brīvību apmēru attiecībā uz 1. punktā minēto augu šķirņu vai dzīvnieku sugu nosaukumu lietošanu, Komisija, izmantojot deleģētos aktus, var paredzēt noteikumus šādu nosaukumu lietošanas noteikšanai. 40. pants Saistība ar intelektuālo īpašumu Regulas III un IV sadaļā aprakstītās kvalitātes shēmas piemēro, neskarot Savienības vai dalībvalstu noteikumus, kas reglamentē intelektuālo īpašumu un jo īpaši noteikumus par cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un par preču zīmēm. III nodaļaKvalitātes shēmu norādes un simboli un ražotāju loma 41. pants Norāžu un simbolu aizsardzība 1. Norādes, saīsinājumus un simbolus, kuros ir atsauces uz kvalitātes shēmām, var lietot tikai tādu produktu marķēšanā, kas ražoti saskaņā ar tiem piemērotās kvalitātes shēmas noteikumiem. Tas jo īpaši attiecas uz šādām norādēm, saīsinājumiem un simboliem: (a) „aizsargāts cilmes vietas nosaukums”, „aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde”, „ģeogrāfiskās izcelsmes norāde”, „ACVN”, „AĢIN” un saistītie simboli, kā noteikts II sadaļā; (b) „garantēta tradicionālā īpatnība”, „GTĪ”, un ar to saistītie simboli, kā noteikts III sadaļā. 2. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 5. pantu Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) var pēc Komisijas ierosmes vai tās vārdā centralizēti finansēt administratīvo atbalstu attiecībā uz izstrādi, sagatavošanas darbu, uzraudzību, administratīvo un juridisko atbalstu, juridisko aizsardzību, reģistrācijas maksu, atjaunošanas maksu, preču zīmju uzraudzības maksu, tiesu izdevumiem un jebkuriem citiem pasākumiem, kas vajadzīgi, lai aizsargātu uz kvalitātes shēmu attiecināmo norāžu, saīsinājumu un simbolu lietošanu, novēršot nepareizu lietošanu, imitēšanu, atdarināšanu vai jebkuru citu praksi, kas var maldināt patērētāju, Savienībā un trešās valstīs. 3. Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem noteikumus par 1. punktā minēto norāžu, saīsinājumu un simbolu vienotu aizsardzību. 42. pants Grupu loma Neskarot Regulā (EK) Nr. 1234/2007 paredzētos īpašos noteikumus par ražotāju organizācijām un starpnozaru organizācijām, grupai ir tiesības: (a) veicināt to, ka tiek nodrošināts, lai to produktu kvalitāte tirgū tiktu garantēta, uzraugot nosaukuma lietošanu tirdzniecībā un vajadzības gadījumā informējot 33. pantā minētās kompetentās iestādes atbilstoši 13. panta 3. punktam; (b) izstrādāt informācijas un reklāmas pasākumus, kuru mērķis ir nodot patērētājiem informāciju par produktu pievienoto vērtību paaugstinošajām īpašībām; (c) izstrādāt pasākumus saistībā ar produkta atbilstības specifikācijai nodrošināšanu; (d) veikt pasākumus, lai uzlabotu shēmas darbību, tostarp attīstīt ekonomikas zināšanas, veikt ekonomiskās analīzes, izplatīt ekonomisko informāciju par shēmu un sniegt konsultācijas ražotājiem. 43. pants Shēmu izmantošanas tiesības 1. Dalībvalstis nodrošina, ka jebkuram uzņēmējam, kas ievēro II un III sadaļas noteikumus, ir tiesības izmantot 34. pantā minēto kontroles sistēmu. 2. Šīs sadaļas I nodaļā minētā kontroles sistēma jāpiemēro arī uzņēmējiem, kas gatavo un uzglabā produktus ar tradicionālām īpatnībām, aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai kas piedāvā tirgū šādus produktus ar garantētām tradicionālām īpatnībām, aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi. 3. Dalībvalstis gādā par to, lai uzņēmēji, kas vēlas ievērot III un IV sadaļā izklāstītos kvalitātes shēmas noteikumus, to varētu darīt un lai to dalībai nebūtu diskriminējošu vai citādu objektīvi nepamatotu šķēršļu. 44. pants Nodevas Neskarot Regulas (EK) Nr. 882/2004 un jo īpaši tās II sadaļas VI nodaļas noteikumu piemērošanu, dalībvalstis var iekasēt nodevas, lai segtu kvalitātes shēmu pārvaldības izmaksas, tostarp izmaksas, kas rodas, saskaņā ar šo regulu izskatot reģistrācijas pieteikumus, iebildumu paziņojumus, grozījumu pieteikumus un anulēšanas pieteikumus. IV nodaļa Cilmes vietas nosaukumu, ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un garantētu tradicionālo īpatnību pieteikuma un reģistrācijas process 45. pants Pieteikuma procesa joma Šīs nodaļas noteikumi piemērojami II un III sadaļā aprakstītajām kvalitātes shēmām. 46. pants Nosaukumu reģistrācijas pieteikums 1. Attiecībā uz 45. pantā minētajām kvalitātes shēmām nosaukumu reģistrācijas pieteikumus var iesniegt tikai grupas. Ārkārtas apstākļos fizisku vai juridisku personu var uzskatīt par grupu. Lai izvairītos no nesamērīgām prasībām, Komisija, izmantojot deleģētos aktus, var noteikt otrajā daļā minētos ārkārtas apstākļus. 2. Ja pieteikums saskaņā ar II sadaļā noteikto shēmu saistīts ar ģeogrāfisko apgabalu kādā dalībvalstī vai ja pieteikumu saskaņā ar III sadaļā noteikto shēmu sagatavojusi dalībvalstī izveidota grupa, pieteikumu adresē šīs dalībvalsts iestādēm. Dalībvalsts, izmantojot piemērotus līdzekļus, izskata pieteikumu, lai pārbaudītu, vai tas ir pamatots un atbilst attiecīgās shēmas nosacījumiem. 3. Veicot otrajā daļā minēto izskatīšanu, dalībvalsts sāk procedūru iebildumu izteikšanai valsts līmenī, nodrošinot pieteikuma atbilstīgu publicēšanu un paredzot pieņemamu termiņu, kurā jebkura likumīgi ieinteresēta fiziskā vai juridiskā persona, kas veic uzņēmējdarbību šīs dalībvalsts teritorijā vai ir šīs dalībvalsts pastāvīgais iedzīvotājs, var iesniegt iebildumus pret pieteikumu. 4. Ja pēc saņemtu iebildumu izskatīšanas dalībvalsts uzskata, ka šīs regulas prasības ir izpildītas, tā var pieņemt labvēlīgu lēmumu un iesniegt pieteikuma dokumentāciju Komisijā. Dalībvalsts nodrošina, ka tās labvēlīgais lēmums tiek publiskots un ka jebkurai likumīgi ieinteresētai fiziskajai vai juridiskajai personai ir iespējas to pārsūdzēt. 5. Ja pieteikums saskaņā ar II sadaļā noteikto shēmu saistīts ar ģeogrāfisko apgabalu trešā valstī vai pieteikumu saskaņā ar III sadaļā noteikto shēmu sagatavojusi trešā valstī izveidota grupa, pieteikumu vai nu tieši, vai ar attiecīgās trešās valsts iestāžu starpniecību iesniedz Komisijai. 6. Šajā pantā minētie Komisijai nosūtītie dokumenti ir vienā no Savienības oficiālajām valodām. 7. Lai atvieglotu pieteikuma procesu un labāk izskaidrotu pieteikumu formu un saturu, tostarp attiecībā uz pieteikumiem, kas skar vairāk kā vienas valsts teritoriju, Komisija, izmantojot deleģētos aktus, var paredzēt nepieciešamos noteikumus. 47. pants Komisijas veiktā izskatīšana un iebildumu publicēšana 1. Komisija, izmantojot piemērotus līdzekļus, izskata saskaņā ar 46. pantu saņemtu pieteikumu, lai pārbaudītu, vai tas ir pamatots un atbilst attiecīgās shēmas nosacījumiem. Šāda izskatīšana nedrīkstētu būt ilgāka par sešiem mēnešiem. Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, bez 54. pantā minētās komitejas palīdzības publisko to nosaukumu sarakstu, par kuriem tai ir iesniegti reģistrācijas pieteikumi, kā arī datumus, kad tie iesniegti Komisijai. 2. Ja, pamatojoties uz 1. punkta pirmajā daļā paredzēto izskatīšanu, Komisija uzskata, ka ir izpildīti šajā regulā paredzētie nosacījumi, tā, izmantojot īstenošanas aktus, bez 54. pantā minētās komitejas palīdzības Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē : (a) pieteikumiem saskaņā ar II sadaļā noteikto shēmu – vienoto dokumentu un atsauci uz produkta specifikācijas publikāciju; (b) pieteikumiem saskaņā ar III sadaļā noteikto shēmu – specifikāciju. 48. pants Iebildumu procedūra 1. Divu mēnešu laikā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī dalībvalsts vai trešās valsts iestādes vai arī likumīgi ieinteresēta fiziska vai juridiska persona, kura veic uzņēmējdarbību trešā valstī, var iesniegt Komisijai iebildumu paziņojumu. Jebkura likumīgi ieinteresēta fiziskā vai juridiskā persona, kura veic uzņēmējdarbību vai ir pastāvīgais iedzīvotājs dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, no kuras tika iesniegts pieteikums, laikposmā, kurā saskaņā ar 1. punktu pieļaujams izteikt iebildumus, var iesniegt iebildumu paziņojumu dalībvalstij, kurā tā veic uzņēmējdarbību. 2. Komisija pārbauda iebildumu paziņojumu pieņemamību. 3. Ja iebildumu paziņojums ir pieņemams, Komisija uzaicina iebildumus iesniegušo iestādi vai personu un pieteikumu iesniegušo iestādi vai struktūru pietiekami ilgā laikposmā, kas nepārsniedz trīs mēnešus, veikt pienācīgu apspriešanos. 4. Ja pēc 3. punktā minētās pienācīgās apspriešanās saskaņā ar 47. panta 2. punktu publicētā informācija ir būtiski grozīta, Komisija atkārto 47. panta 1. punktā minēto izskatīšanu. 5. Iebildumu paziņojums un saistītie dokumenti, kas Komisijai nosūtīti saskaņā ar 1.–4. punktu, ir vienā no Savienības oficiālajām valodām. 6. Lai noteiktu skaidras procedūras un iebildumu celšanas termiņus, Komisija, izmantojot deleģētos aktus, nosaka iebildumu procesa noteikumus. 49. pants Lēmums par reģistrāciju 1. Ja, pamatojoties uz Komisijai pieejamo informāciju, pēc 47. panta 1. punkta pirmajā daļā paredzētās izskatīšanas Komisija uzskata, ka nav izpildīti reģistrācijas nosacījumi, tā pieņem lēmumu noraidīt pieteikumu, izmantojot īstenošanas aktus, bez 54. pantā minētās komitejas palīdzības. 2. Ja Komisija nesaņem pieņemamus iebildumus saskaņā ar 48. pantu, tā, izmantojot īstenošanas aktus, bez 54. pantā minētās komitejas palīdzības reģistrē nosaukumu. 3. Ja Komisija saņem pieņemamus iebildumus, tā pēc 48. panta 3. punktā minētās pienācīgās apspriešanās un ņemot vērā šīs apspriešanās rezultātus, vai nu: (a) ja ir panākta vienošanās – reģistrē nosaukumu, izmantojot īstenošanas aktus, bez 54. pantā minētās komitejas palīdzības un vajadzības gadījumā groza saskaņā ar 47. panta 2. punktu publicēto informāciju, ja šie grozījumi nav būtiski, vai (b) ja vienošanās nav panākta – pieņem lēmumu, izmantojot īstenošanas aktus. 4. Reģistrācijas aktus un lēmumus par noraidīšanu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī . 50. pants Produkta specifikācijas grozījums 1. Grupa, kurai ir likumīgas intereses, var iesniegt pieteikumu produkta specifikācijas grozījuma apstiprināšanai. Pieteikumā apraksta un pamato pieprasītos grozījumus. 2. Ja grozījums ietver vienu vai vairākus nozīmīgus grozījumus specifikācijā, uz grozījuma pieteikumu attiecas 46., 47., 48. un 49. pantā noteiktā procedūra. Tomēr, ja ierosinātie grozījumi ir maznozīmīgi, Komisija par pieteikuma apstiprināšanu vai noraidīšanu lemj, izmantojot īstenošanas aktus, bez 54. pantā minētās komitejas palīdzības. Apstiprināšanas gadījumā tā publicē 46. panta 2. punktā minētos elementus Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī . Grozījumu nevar uzskatīt par maznozīmīgu, ja tas ietver izmaiņas reģistrētajā nosaukumā vai ja tas palielina vienotā tirgus darbības ierobežojumus. 3. Lai atvieglotu grozījumu pieteikumu administratīvo procesu, Komisija, izmantojot deleģētos aktus, nosaka maznozīmīgu grozījumu definīciju un darbības jomu, kā arī grozījumu pieteikuma formu un saturu. 51. pants Anulēšana 1. Komisija pēc savas ierosmes vai pēc jebkuras fiziskas vai juridiskas personas pieprasījuma, kurai ir likumīgas intereses, izmantojot īstenošanas aktus, var anulēt aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, vai garantētas tradicionālās īpatnības reģistrāciju šādos gadījumos: (a) nav nodrošināta specifikācijas nosacījumu ievērošana, (b) vismaz piecu gadu laikā tirgū nav piedāvāts neviens produkts ar garantētas tradicionālās īpatnības, aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes apzīmējumu. Komisija var anulēt attiecīgo reģistrāciju pēc tāda ražotāja pieprasījuma, kura produktu piedāvā tirgū ar reģistrētu nosaukumu. 2. Lai noteiktu skaidras procedūras un nodrošinātu, ka visām personām ir iespēja aizstāvēt savas tiesības un likumīgās intereses, Komisija, izmantojot deleģētos aktus, paredz anulēšanas procesa noteikumus. VI sadaļa PROCESUĀLIE UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI I nodaļa Procesuālie noteikumi 52. pants Komisijas pilnvaras Ja vien šajā regulā nav nepārprotami paredzēts citādi, tad gadījumos, kad Komisijai ir piešķirtas pilnvaras, attiecībā uz deleģētiem aktiem tā rīkojas saskaņā ar 53. pantā minēto procedūru, bet attiecībā uz īstenošanas aktiem – saskaņā ar 54. pantā minēto procedūru . 53. pants Deleģētie akti 1. Pilnvaras pieņemt šajā regulā minētos deleģētos aktus Komisijai ir piešķirtas uz nenoteiktu laika periodu. Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei. 2. Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Iestāde, kura ir uzsākusi iekšēju procedūru, lai pieņemtu lēmumu par to, vai atsaukt pilnvaru deleģēšanu, vismaz vienu mēnesi pirms galīgā lēmuma pieņemšanas informē otru likumdevēju un Komisiju, norādot, kuras deleģētās pilnvaras varētu atsaukt, un šīs atsaukšanas iespējamos iemeslus. Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigta minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšana. Lēmums stājas spēkā nekavējoties vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošo deleģēto aktu spēkā esību. Lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī . 3. Eiropas Parlaments un Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu divu mēnešu laikā no tā paziņošanas dienas. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo termiņu var pagarināt par diviem mēnešiem. Ja pēc šā termiņa beigām ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus pret deleģēto aktu, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī , un tas stājas spēkā dienā, kas tajā noteikta. Deleģēto aktu var publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī , un tas var stāties spēkā pirms šā termiņa beigām, ja gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par to, ka ir nolēmuši neizteikt iebildumus. Ja Eiropas Parlaments vai Padome izsaka iebildumus pret deleģēto aktu, tas nestājas spēkā. Iestāde, kas izteikusi iebildumus pret deleģēto aktu, norāda iemeslus. 54. pants Īstenošanas akti [Pieņemot īstenošanas aktus saskaņā ar šo regulu, Komisijai palīdz Lauksaimniecības produktu kvalitātes politikas komiteja, un tiek ievērota Regulas (ES) Nr. [xxxx/yyyy] [5]. pantā noteiktā procedūra ( tiks pabeigts pēc regulas par kontroles mehānismiem pieņemšanas, kā minēts LESD 291. panta 2. punktā, par kuru pašlaik notiek Eiropas Parlamenta un Padomes apspriede ).] II nodaļaAtcelšana un nobeiguma noteikumi 55. pants Atcelšana 1. Ar šo atceļ Regulu (EK) Nr. 509/2006 un Regulu (EK) Nr. 510/2006. Tomēr Regulas (EK) Nr. 509/2006 1. panta 1. punktu un 13. pantu joprojām piemēro pieteikumiem attiecībā uz produktiem, kas neietilpst III sadaļas darbības jomā, kurus Komisija saņēmusi pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas. 2. Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas pievienota šīs regulas III pielikumā. 56. pants Stāšanās spēkā Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī . Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs. Briselē, […] Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā — priekšsēdētājs priekšsēdētājs […] […] I PIELIKUMS 2. panta 1. punktā minētie produkti I. CILMES VIETAS NOSAUKUMI UN ģEOGRāFISKāS IZCELSMES NORāDES - alus, - šokolāde un šokolādes izstrādājumi, - maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi, - dzērieni no augu ekstraktiem, - makaronu izstrādājumi, - sāls, - dabīgie sveķi, - galda sinepes, - siens, - ēteriskās eļļas, - korķis, - karmīns, - ziedi un dekoratīvie augi, - kokvilna, - vilna, - klūdziņas, - kulstīti lini. II. Garantētas tradicionālās īpatnības - gatavie ēdieni, - alus, - šokolāde un šokolādes izstrādājumi, - maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi, - dzērieni no augu ekstraktiem, - makaronu izstrādājumi. II PIELIKUMS Fakultatīvie kvalitātes apzīmējumi Produkta kategorija (atsauce uz kombinētās nomenklatūras klasifikāciju) | Fakultatīvs kvalitātes apzīmējums | Apzīmējumu un tā lietošanas nosacījumus definējošais tiesību akts | mājputnu gaļa (KN 0207, KN 0210) | baroti ar | Regula (EK) Nr. 543/2008, 11. pants | turēšana galvenokārt telpās/audzēti kūtī | brīvā turēšana | tradicionālā brīvā turēšana | brīvā turēšana – pilnīgā brīvība | kaušanas vecums | nobarošanas perioda ilgums | olas (KN 0407) | svaigas | Regula (EK) Nr. 589/2008, 12. pants | ekstra vai ekstra svaigas | Regula (EK) Nr. 589/2008, 14. pants | norāde par dējējvistu barošanu | Regula (EK) Nr. 589/2008, 15. pants | medus (KN 0409) | ziedu vai augu izcelsme | Direktīva 2001/110/EK, 2. pants | reģionālā izcelsme | teritoriālā izcelsme | topogrāfiskā izcelsme | īpaši kvalitātes kritēriji | olīveļļa (KN 1509) | pirmais aukstais spiedums | Regula (EK) Nr. 1019/2002, 5. pants | aukstā ekstrakcija | skābums | pikantums | augļu garša: gatavi vai zaļi | rūgtums | intensīvs | vidējs | viegls | sabalansēts | maiga eļļa | piens un piena produkti (KN 04) | tradicionālais sviests | Regula (EK) Nr. 1234/2007, 115. pants un XV pielikums | ziežamie tauki (KN 0405 un ex 2106, KN ex 1517, KN ex 1517 un ex 2106) | samazināts tauku saturs | III PIELIKUMS 55. panta 3. punktā minētā atbilstības tabula REGULA (EK) NR. 509/2006 Regula (EK) Nr. 509/2006 | Šī regula | 1. panta 1. punkts | 2. panta 1. punkts | 1. panta 2. punkts | 2. panta 3. punkts | 1. panta 3. punkts | 2. panta 4. punkts | 2. panta 1. punkta a) apakšpunkts | 3. panta 6. punkts | 2. panta 1. punkta b) apakšpunkts | 3. panta 4. punkts | 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts | - | 2. panta 1. punkta d) apakšpunkts | 3. panta 3. punkts | 2. panta 2. punkta pirmā līdz trešā daļa | - | 2. panta 2. punkta ceturtā daļa | 46. panta 1. punkts | 3. pants | 22. panta 1. punkta pirmā daļa | 4. panta 1. punkta pirmā daļa | 18. panta 1. punkts | 4. panta 2. punkts | 18. panta 2. punkts | 4. panta 3. punkta pirmā daļa | - | 4. panta 3. punkta otrā daļa | 18. panta 3. punkts | 5. panta 1. punkts | 40. panta 1. punkts | 5. panta 2. punkts | 39. panta 1. punkts un 40. panta 2. punkts | 6. panta 1. punkts | 19. panta 1. punkts | 6. panta 1. punkta a) apakšpunkts | 19. panta 2. punkta a) apakšpunkts | 6. panta 1. punkta b) apakšpunkts | 19. panta 2. punkta b) apakšpunkts | 6. panta 1. punkta c) apakšpunkts | 19. panta 2. punkta c) apakšpunkts | 6. panta 1. punkta d) apakšpunkts | - | 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts | 19. panta 2. punkta d) apakšpunkts | 6. panta 1. punkta f) apakšpunkts | - | 7. panta 1. un 2. punkts | 46. panta 1. punkts | 7. panta 3. punkta a) un b) apakšpunkts | 20. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts | 7. panta 3. punkta c) apakšpunkts | - | 7. panta 3. punkta d) apakšpunkts | - | 7. panta 4. punkts | 46. panta 2. punkts | 7. panta 5. punkts | 46. panta 3. punkts | 7. panta 6. punkta a) līdz c) apakšpunkts | 46. panta 4. punkts | 7. panta 6. punkta d) apakšpunkts | 20. panta 2. punkts | 7. panta 7. punkts | 46. panta 5. punkts | 7. panta 8. punkts | 46. panta 6. punkts | 8. panta 1. punkts | 47. panta 1. punkts | 8. panta 2. punkta pirmā daļa | 47. panta 2. punkta otrais ievilkums | 8. panta 2. punkta otrā daļa | 49. panta 1. punkts | 9. panta 1. un 2. punkts | 48. panta 1. punkts | 9. panta 3. punkts | 21. panta 1. un 2. punkts | 9. panta 4. punkts | 49. panta 2. punkts | 9. panta 5. punkts | 49. panta 3. un 4. punkts | 9. panta 6. punkts | 48. panta 5. punkts | 10. pants | 51. pants | 11. pants | 50. pants | 12. pants | 23. pants | 13. panta 1. punkts | - | 13. panta 2. punkts | 23. panta 1. punkts | 13. panta 3. punkts | - | 14. panta 1. punkts | 33. panta 1. punkts | 14. panta 2. punkts | 43. panta 1. punkts | 14. panta 3. punkts | 34. panta 3. punkta otrā daļa | 15. panta 1. punkta pirmais ievilkums | 33. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 34. panta 1. punkts | 15. panta 1. punkta otrais ievilkums | 36. panta 1. punkts | 15. panta 2. punkts | 34. panta 2. punkts | 15. panta 3. punkts | 36. panta 2. punkts | 15. panta 4. punkts | 33. panta 2. punkts | 16. pants | - | 17. panta 1. un 2. punkts | 24. panta 1. punkts | 17. panta 3. punkts | 24. panta 2. punkts | 18. pants | 54. pants | 19. panta 1. punkta a) apakšpunkts | 19. panta 3. punkts | 19. panta 1. punkta b) apakšpunkts | 46. panta 8. punkts | 19. panta 1. punkta c) apakšpunkts | 46. panta 8. punkts | 19. panta 1. punkta d) apakšpunkts | 22. panta 2. punkts | 19. panta 1. punkta e) apakšpunkts 19. panta 1. punkta f) apakšpunkts | 21. panta 3. punkts 51. panta 2. punkts | 19. panta 1. punkta g) apakšpunkts | 23. panta 5. punkts | 19. panta 1. punkta h) apakšpunkts | 50. panta 3. punkts | 19. panta 1. punkta i) apakšpunkts | - | 19. panta 2. punkts | 25. panta 1. punkts | 19. panta 3. punkta a) apakšpunkts | - | 19. panta 3. punkta b) apakšpunkts | 25. panta 2. punkts | 20. pants | 44. pants | 21. pants | 55. pants | 22. pants | 56. pants | I pielikums | I pielikums | REGULA (EK) NR. 510/2006 Regula (EK) Nr. 510/2006 | Šī regula | 1. panta 1. punkts | 2. panta 1. un 2. punkts | 1. panta 2. punkts | 2. panta 3. punkts | 1. panta 3. punkts | 2. panta 4. punkts | 2. pants | 5. pants | 3. panta 1. punkta pirmā daļa | 6. panta 1. punkts | 3. panta 1. punkta otrā un trešā daļa | 38. panta 1., 2. un 3. punkts | 3. panta 2., 3. un 4. punkts | 6. panta 2., 3. un 4. punkts | 4. pants | 7. pants | 5. panta 1. punkts | 3. panta 3. punkts un 46. panta 1. punkts | 5. panta 2. punkts | 46. panta 1. punkts | 5. panta 3. punkts | 8. panta 1. punkts | 5. panta 4. punkts | 46. panta 2. punkts | 5. panta 5. punkts | 46. panta 3. punkts | 5. panta 6. punkts | 9. pants un 15. panta 3. punkts | 5. panta 7. punkts | 8. panta 2. punkts | 5. panta 8. punkts | - | 5. panta 9. punkts | 8. panta 1. punkta otrā daļa | 5. panta 10. punkts | 46. panta 6. punkts | 6. panta 1. punkta pirmā daļa | 47. panta 1. punkts | 6. panta 2. punkta pirmā daļa | 47. panta 2. punkta pirmais ievilkums | 6. panta 2. punkta otrā daļa | 49. panta 1. punkts | 7. panta 1. punkts | 48. panta 1. punkta pirmā daļa | 7. panta 2. punkts | 48. panta 1. punkta otrā daļa | 7. panta 3. punkts | 10. pants | 7. panta 4. punkts | 49. panta 2. un 4. punkts | 7. panta 5. punkts | 49. panta 3. un 4. punkts un 48. panta 4. punkts | 7. panta 6. punkts | 11. pants | 7. panta 7. punkts | 48. panta 5. punkts | 8. pants | 12. pants | 9. pants | 50. pants | 10. panta 1. punkts | 33. panta 1. punkts | 10. panta 2. punkts | 43. panta 1. punkts | 10. panta 3. punkts | 34. panta 3. punkta otrā daļa | 11. panta 1. punkta pirmais ievilkums | 33. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 34. panta 1. punkts | 11. panta 1. punkta otrais ievilkums | 36. panta 1. punkts | 11. panta 2. punkts | 34. panta 2. punkts | 11. panta 3. punkts | 36. panta 2. punkts | 11. panta 4. punkts | 33. panta 2. punkts | 12. pants | 51. pants | 13. panta 1. punkts | 13. panta 1. punkts | 13. panta 2. punkts | 13. panta 2. punkts | 13. panta 3. punkts | 15. panta 1. punkts | 13. panta 4. punkts | 15. panta 2. punkts | 14. pants | 14. pants | 15. pants | 54. pants | 16. panta a) punkts | 5. panta 3. punkts | 16. panta b) punkts | 7. panta 3. punkts | 16. panta c) punkts | 46. panta 7. punkts | 16. panta d) punkts | 46. panta 8. punkts | 16. panta e) punkts | - | 16. panta f) punkts | 48. panta 6. punkts | 16. panta g) punkts | 12. panta 5. punkts | 16. panta h) punkts | 50. panta 3. punkts | 16. panta i) punkts | 11. panta 4. punkts | 16. panta j) punkts | - | 16. panta k) punkts | 51. panta 2. punkts | 17. pants | 16. pants | 18. pants | 44. pants | 19. pants | 55. pants | 20. pants | 56. pants | I un II pielikums | I pielikums | FINANŠU PĀRSKATS | CM/JGS/tm/10/717666 Rev1 6.0.2010.1 | DATUMS: 24/11/2010 | 1. | BUDŽETA POZĪCIJA: 05 04 05 02 | APROPRIĀCIJAS: SA EUR 22,5 milj. MA EUR 9 milj. | 2. | NOSAUKUMS: Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par lauksaimniecības produktu kvalitātes shēmām | 3. | JURIDISKAIS PAMATS: Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 2. punkts | 4. | MĒRĶI: Ieviest saskanīgu lauksaimniecības produktu kvalitātes politiku, kura vērsta uz to, lai palīdzētu lauksaimniekiem labāk informēt patērētājus par lauksaimniecības produktu kvalitāti, īpašībām un pazīmēm | 5. | FINANSIĀLĀS SEKAS | 12 MĒNEŠU LAIKPOSMS (miljoni EUR) | KĀRTĒJAIS FINANŠU GADS 2010. (miljoni EUR) | NĀKAMAIS FINANŠU GADS 2011. (miljoni EUR) | 5.0 | IZDEVUMI - KO SEDZ NO EK BUDŽETA (KOMPENSĀCIJAS/ INTERVENCES PASĀKUMI) - VALSTS IESTĀDES - CITI | SA 0,150 MA 0,150 | - | - | 5.1 | IEŅĒMUMI - EK PAŠU RESURSI (NODEVAS/MUITAS NODOKĻI) - VALSTS | - | - | 2012. | 2013. | 2014. | 2015. | 5.0.1 | PAREDZAMIE IZDEVUMI | SA 0,110 MA 0,110 | SA 0,150 MA 0,150 | SA 0,150 MA 0,150 | SA 0,150 MA 0,150 | 5.1.1 | PAREDZAMIE IEŅĒMUMI | 5.2 | APRĒĶINA METODE: | 6.0 | VAI PROJEKTU VAR FINANSĒT NO APROPRIĀCIJĀM, KAS IERAKSTĪTAS KĀRTĒJĀ BUDŽETA ATTIECĪGAJĀ NODAĻĀ? | JĀ NĒ | 6.1 | VAI PROJEKTU VAR FINANSĒT, VEICOT KĀRTĒJĀ BUDŽETA STARPNODAĻU PĀRVEDUMUS? | JĀ NĒ | 6.2 | VAI BŪS VAJADZĪGS PAPILDU BUDŽETS? | JĀ NĒ | 6.3 | VAI APROPRIĀCIJAS BŪS JĀIERAKSTA NĀKAMO GADU BUDŽETOS? | JĀ NĒ | PIEZĪMES: sākotnējais aprēķins par apropriācijām, kas būs nepieciešamas 46. panta 3. punkta pasākumiem, īpaši logotipu, norāžu un saīsinājumu reģistrācijai un aizsardzībai trešās valstīs, sasniedz EUR 110 000 2012. gadā un EUR 150 000 ik gadu no 2013. gada. 2014. un 2015. gadā paredzētais finansējums ir atkarīgs no tā, vai šajos gados būs pieejamas apropriācijas. | [1] Protokola projekta papildinājums; Eiropas Savienības Padomes 2720. sanāksme (Lauksaimniecība un zivsaimniecība), 20.3.2006. (7702/06 ADD1). [2] COM(2008) 641, 15.10.2008. [3] COM(2009) 234, 28.5.2009. [4] Padomes Regula (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.), ar kuru atcēla un aizstāja Regulu (EEK) Nr. 2081/92. Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu shēmas ir izveidotas arī vīnkopības nozarē, kā arī attiecībā uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un aromatizētajiem vīniem. [5] Padomes 2006. gada 20. marta Regula (EK) Nr. 509/2006 par lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem kā garantētām tradicionālām īpatnībām (OV L 93, 31.3.2006., 1.–11. lpp.). [6] COM(2010)672 galīgā redakcija, 18.11.2010. [7] COM(2010) 2020, 3.3.2010. [8] No 2008. gada 15. oktobra līdz 31. decembrim. [9] http://register.consilium.europa.eu/pdf/en/09/st10/st10722.en09.pdf. [10] http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?type=TA&reference=P7-TA-2010-0088&language=LV&ring=A7-2010-0029. [11] http://eescopinions.eesc.europa.eu/EESCopinionDocument.aspx?identifier=ces\nat\nat448\ces105-2010_ac.doc&language=LV. [12] http://coropinions.cor.europa.eu/CORopinionDocument.aspx?identifier=cdr\deve-iv\dossiers\deve-iv-048\cdr315-2009_fin_ac.doc&language=LV. [13] Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumu aizsardzību un to starptautisko reģistrāciju (1958. gads). [14] Jebkura tādu ražotāju vai pārstrādātāju apvienība neatkarīgi no tās juridiskās formas vai sastāva, kuri strādā ar vienu un to pašu produktu. [15] OV L 299, 16.11.2007., 45. lpp. [16] OV L 10, 12.1.2002., 47. lpp. [17] OV C , , lpp. [18] OV C , , lpp. [19] Komisijas Paziņojums „EIROPA 2020 – stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”, COM(2010) 2020. [20] OV L 149, 14.6.1991., 1. lpp. [21] OV L 10, 12.1.2002., 47. lpp. [22] OV L 42, 14.2.2006., 1. lpp. [23] OV L 93, 31.3.2006., 1. lpp. [24] OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp. [25] OV L 299, 16.11.2007., 45. lpp. [26] OV L 189, 20.7.2007., 1. lpp. [27] OV L 39, 13.2.2008., 16. lpp. [28] OV L 109, 6.5.2000., 29. lpp. [29] COM(234)2009 galīgā redakcija. [30] OV L 208, 24.7.1992., 1. lpp. Regula atcelta un aizstāta ar Regulu (EK) Nr. 510/2006. [31] OV L 299, 8.11.2008., 25. lpp. [32] OV L 191, 28.5.2004., 1. lpp. [33] OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp. [34] OV L 277, 21.10.2005., 1. lpp. [35] OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp. [36] [37] OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp. [38] OV L 78, 24.3.2009., 1. lpp.