FRANCIJAS REPUBLIKAS IEROSINĀTAIS TEKSTS

GROZĪJUMS

4.   Attiecībā uz 3. panta g) punktā paredzēto kategoriju sistēmā iekļaujamie personas dati ir tikai šādi:

4.   Attiecībā uz 3. panta 1. punkta g) un ga) apakšpunktā paredzētajām kategorijām sistēmā jāievada tikai šādi personas dati:

5.   Nekādā gadījumā neiekļauj personas datus, kas minēti 6. panta pirmajā teikumā Eiropas Padomes Konvencijā par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisku apstrādi, kas pieņemta Strasbūrā 1981. gada 28. janvārī, turpmāk “1981. gada Strasbūras konvencija” .

5.   Nekādā gadījumā neievada personas datus, kas minēti Pamatlēmuma 2008/977/TI 6. pantā .

1.   Datus attiecībā uz 3. pantā minētajām kategorijām iekļauj muitas informācijas sistēmā vienīgi konstatēšanas un ziņošanas, slepenas uzraudzības, īpašas kontroles un operatīvās analīzes vajadzībām.

1.   Datus attiecībā uz 3. panta 1. punkta a)–g) apakšpunktā minētajām kategorijām ievada muitas informācijas sistēmā vienīgi novērošanas un ziņošanas, slepenas uzraudzības, īpašas kontroles un stratēģiskas vai operatīvas analīzes vajadzībām.

1.a     Datus attiecībā uz 3. panta 1. punkta ga) apakšpunktā minētajām kategorijām ievada muitas informācijas sistēmā vienīgi stratēģiskas vai operatīvas analīzes vajadzībām.

2.   Šā panta 1. punktā izklāstīto darbību mērķiem, kas ir konstatēšana un ziņošana, slepena uzraudzība, īpaša kontrole vai operatīvā analīze, personas datus, kas minēti 3. panta kategorijās, drīkst iekļaut muitas informācijas sistēmā tikai tad, ja, īpaši pamatojoties uz iepriekšējām nelikumīgām darbībām, ir faktiskas norādes, kas liecina, ka attiecīgā persona ir izdarījusi, izdara vai izdarīs smagus valsts tiesību aktu pārkāpumus.

2.   Šā panta 1. punktā izklāstīto darbību mērķiem, kas ir novērošana un ziņošana, slepena uzraudzība, īpaša kontrole un stratēģiska vai operatīva analīze, 3. panta 1. punktā (izņemot e) apakšpunktu) minēto kategoriju personas datus drīkst ievadīt muitas informācijas sistēmā tikai tad, ja, īpaši pamatojoties uz iepriekšējām nelikumīgām darbībām, ir faktiskas norādes vai pamatoti iemesli , kas liecina, ka attiecīgā persona ir izdarījusi, izdara vai izdarīs smagus valsts tiesību aktu pārkāpumus.

svītrots

2.   Katra dalībvalsts nosūta visām pārējām dalībvalstīm un komitejai, kas minēta 23. pantā, saskaņā ar šā panta 1. punktu izraudzīto kompetento iestāžu sarakstu, kurām ir atļauts tieši piekļūt muitas informācijas sistēmas datiem, attiecībā uz katru iestādi norādot , kuriem datiem tai var būt piekļuve un kādiem nolūkiem.

2.   Katra dalībvalsts nosūta visām pārējām dalībvalstīm un komitejai, kas minēta 23. pantā, saskaņā ar šā panta 1. punktu izraudzīto kompetento iestāžu sarakstu, kurām ir atļauts tieši piekļūt muitas informācijas sistēmas datiem. Par jebkuru šajā sarakstā izdarītu grozījumu paziņo arī pārējām dalībvalstīm un 23. pantā minētajai komitejai. Minētajā sarakstā attiecībā uz katru iestādi norāda , kuriem datiem tai var būt piekļuve un kādiem nolūkiem. Ikviena dalībvalsts nodrošina šā saraksta un visu tā grozījumu publicēšanu.

3.     Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, dalībvalstis ar vienprātīgu vienošanos var atļaut starptautiskām vai reģionālām organizācijām piekļuvi muitas informācijas sistēmai. Minēto vienošanos izstrādā Padomes lēmuma veidā. Pieņemot minēto lēmumu, dalībvalstis ņem vērā visus spēkā esošus divpusējus nolīgumus, kā arī 25. pantā minētās apvienotās uzraudzības iestādes atzinumus par datu aizsardzības pasākumu piemērotību.

svītrots

1.   Dalībvalstis var izmantot muitas informācijas sistēmas datus vienīgi tam, lai sasniegtu mērķi, kas paredzēts 1. panta 2. punktā. Tomēr ar tās dalībvalsts iepriekšēju atļauju, kas attiecīgos datus ievadījusi sistēmā, un ievērojot tās paredzētos nosacījumus, dalībvalstis var izmantot tos administratīviem un citiem mērķiem. Šāds cits izmantojums saskan ar tiesību aktiem, noteikumiem un procedūrām dalībvalstī, kura vēlas datus izmantot, un tam būtu jāņem vērā 5.5. princips Eiropas Padomes Ministru komitejas 1987. gada 17. septembra Ieteikumā, ar ko paredz reglamentēt personas datu izmantošanu policijas jomā, turpmāk “Ieteikums R (87) 15”.

1.   Dalībvalstis , Eiropols un Eurojust var izmantot muitas informācijas sistēmas datus vienīgi tam, lai sasniegtu mērķi, kas paredzēts 1. panta 2. punktā.

2.   Neskarot šā panta 1. un 4. punktu, 7. panta 3. punktu un 11. un 12. pantu, katrā dalībvalstī muitas informācijas sistēmas datus var izmantot tikai attiecīgās dalībvalsts izraudzītās valsts iestādes, kuras saskaņā ar minētās dalībvalsts tiesību aktiem, noteikumiem un procedūrām ir kompetentas rīkoties, lai sasniegtu mērķi, kas paredzēts 1. panta 2. punktā.

2.   Neskarot 11. un 12. pantu, katrā dalībvalstī muitas informācijas sistēmas datus var izmantot tikai attiecīgās dalībvalsts izraudzītās valsts iestādes, kuras saskaņā ar minētās dalībvalsts tiesību aktiem, noteikumiem un procedūrām ir kompetentas rīkoties, lai sasniegtu mērķi, kas paredzēts 1. panta 2. punktā.

Par jebkuru šajā sarakstā izdarītu grozījumu paziņo arī pārējām dalībvalstīm un 23. pantā minētajai komitejai. Ikviena dalībvalsts nodrošina šā saraksta un visu tā grozījumu publicēšanu.

4.     Muitas informācijas sistēmas datus, ar iepriekšēju atļauju un ievērojot nosacījumus, ko noteikusi dalībvalsts, kas šos datus ievadījusi sistēmā, var nosūtīt valsts iestādēm, kuras nav saskaņā ar šā panta 2. punktu izraudzītās iestādes, trešām valstīm, kā arī starptautiskām vai reģionālām organizācijām, kuras vēlas tos izmantot. Katra dalībvalsts veic īpašus pasākumus, lai nodrošinātu šo datu drošību, kad tos pārraida vai piegādā dienestiem, kas atrodas ārpus tās teritorijas. Šo pasākumu aprakstu nosūta 25. pantā minētajai apvienotajai uzraudzības iestādei.

svītrots

1.    Ievērojot šā lēmuma IX nodaļu, Eiropas Policijas birojam (Eiropolam) atbilstīgi savām pilnvarām ir tiesības piekļūt datiem , kas ievadīti muitas informācijas sistēmā saskaņā ar 2., 3., 4., 5. un 6. pantu , veikt tajos tiešu meklēšanu un iekļaut minētajā sistēmā datus .

Ievērojot šā lēmuma IX nodaļu, Eiropolam atbilstīgi savām pilnvarām ir tiesības iesniegt pienācīgi pamatotu pieprasījumu, lai tā skaidri identificētam darbiniekam tiktu nodoti dati , kas ievadīti muitas informācijas sistēmā saskaņā ar 2., 3., 4., 5. un 6. pantu.

2.     Ja Eiropola veiktā meklēšanā konstatē, ka Muitas informācijas sistēmā ir brīdinājums, Eiropols par to informē brīdinājuma izdevēju dalībvalsti, izmantojot kanālus, kas noteikti Padomes Lēmumā [..], ar ko izveido Eiropas Policijas biroju (Eiropola Lēmums).

Datus , kas nodoti atbilstoši šā panta iepriekšējai daļai, iznīcina nekavējoties, ja izrādās, ka tie nav noderīgi Eiropola veiktajā izmeklēšanā, vai saskaņā ar 14. panta noteikumiem. Par datu iznīcināšanu un šādas iznīcināšanas iemesliem Eiropols paziņo kompetentajai iestādei , kas šos datus izsniegusi. Kompetentā iestāde reģistrē šo paziņojumu.

3.     Muitas informācija sistēmā iegūtās informācijas izmantošanai ir vajadzīga tās dalībvalsts piekrišana, kas datus ievadījusi sistēmā. Ja attiecīgā dalībvalsts atļauj izmantot šādu informāciju, darbības ar šo informāciju reglamentē ar Eiropola Lēmumu. Eiropols var šādu informāciju sniegt trešām valstīm un trešām struktūrām vienīgi ar tās dalībvalsts piekrišanu, kas datus ievadījusi sistēmā.

4.     Saskaņā ar Eiropola Lēmumu Eiropols var lūgt attiecīgajai dalībvalstij papildu informāciju.

5.     Neskarot 3. un 4. punktu, Eiropols nepievieno muitas informācijas sistēmas daļas, kurām tas var piekļūt, tajās iekļautos datus nepārsūta nevienai datu vākšanas datorsistēmai, kas darbojas Eiropola pakļautībā vai Eiropolā, kā arī neveic nekādu muitas informācijas sistēmas daļu lejupielādi vai citādu kopēšanu.

Tiesības piekļūt muitas informācijas sistēmā ievadītajiem datiem Eiropols nodrošina vienīgi īpaši pilnvarotam Eiropola personālam.

Eiropols ļauj apvienotajai uzraudzības iestādei, kas izveidota ar Eiropola Lēmuma 34. pantu, pārbaudīt Eiropola darbību, tam izmantojot tiesības piekļūt Muitas informācijas sistēmā ievadītiem datiem un veikt tajos meklēšanu.

5.a     Neko šajā pantā neinterpretē kā tādu, kas ietekmē Padomes Lēmuma 2009/371/TI (2009. gada 6. aprīlis), ar ko izveido Eiropas Policijas biroju (Eiropolu)  (2) noteikumus par datu aizsardzību un Eiropola darbinieku atbildību par šādu datu neatļautu vai nepareizu apstrādi, vai kā tādu, kas ietekmē saskaņā ar minēto lēmumu izveidotās Apvienotās uzraudzības iestādes pilnvaras.

1.    Ievērojot IX nodaļu, Eiropas Tiesiskās sadarbības vienības (Eurojust) valstu locekļiem un viņu asistentiem atbilstīgi savām pilnvarām ir tiesības piekļūt datiem, kas ievadīti muitas informācijas sistēmā saskaņā ar 2., 3., 4., 5. un 6. pantu , un veikt tajos meklēšanu.

1.   Eurojust locekļiem no dalībvalstīm, viņu vietniekiem, asistentiem un īpaši pilnvarotiem darbiniekiem atbilstīgi viņu pilnvarām un nolūkā nodrošināt uzticēto uzdevumu izpildi ir tiesības piekļūt datiem, kas ievadīti muitas informācijas sistēmā saskaņā ar 1., 3., 4., 5., 6., 15., 16., 17., 18. un 19. pantu , kā arī meklēt šos datus.

2.   Ja Eurojust valsts locekļa veiktā meklēšanā konstatē, ka muitas informācijas sistēmā ir brīdinājums , Eurojust par to informē brīdinājuma izdevēju dalībvalsti. Šādā meklēšanā iegūtu informāciju var sniegt trešām valstīm un trešām struktūrām vienīgi ar brīdinājuma izdevējas dalībvalsts piekrišanu.

2.   Ja Eurojust locekļu, viņu vietnieku, asistentu vai īpaši pilnvarotu darbinieku veiktajā meklēšanā konstatē atbilstību starp Eiropola apstrādāto informāciju un muitas informācijas sistēmā ievadīto informāciju , viņš/viņa par to informē dalībvalsti , kas veikusi attiecīgo datu ievadi .

3.   Neko šajā pantā neinterpretē kā tādu, kas ietekmē Padomes Lēmuma 2002/187/TI (2002. gada 28. februāris), ar ko izveido Eurojust, lai pastiprinātu cīņu pret smagiem noziegumiem , noteikumus par datu aizsardzību un par Eurojust valstu locekļu vai viņu asistentu atbildību par šādu datu neatļautu vai nepareizu apstrādi, vai kā tādu, kas ietekmē saskaņā ar minēto lēmumu izveidotās apvienotās uzraudzības iestādes pilnvaras.

3.   Neko šajā pantā neinterpretē kā tādu, kas ietekmē Padomes Lēmuma 2009/426/TI ( 2008. gada 16. decembris) par Eurojust stiprināšanu  (3) noteikumus par datu aizsardzību un Eurojust locekļu , viņu vietnieku , asistentu un īpaši pilnvarotu darbinieku atbildību par šādu datu neatļautu vai nepareizu apstrādi, vai kā tādu, kas ietekmē saskaņā ar minēto lēmumu izveidotās Apvienotās uzraudzības iestādes pilnvaras.

4.   Muitas informācijas sistēmas daļas, kam valstu locekļi vai viņu asistenti var piekļūt, nevar pievienot datorsistēmai, kuras mērķis ir vākt un apstrādāt personas datus un kas darbojas pašā Eurojust vai tā pakļautībā, un pirmajās minētajās sistēmās esošos datus nevar pārcelt uz otro minēto sistēmu, kā arī neveic nekādu muitas informācijas sistēmas daļu lejupielādi.

4.   Muitas informācijas sistēmas daļas, kam var piekļūt Eurojust valstu locekļi , viņu vietnieki , asistenti vai īpaši pilnvaroti darbinieki , nepievieno datorsistēmai, kura paredzēta personas datu vākšanai un apstrādei un kuru izmanto Eurojust vai kura darbojas saistībā ar to, nekādus šajās sistēmās ietvertos datus nenosūta uz šādu datorsistēmu, nedz arī lejupielādē kādu no muitas informācijas sistēmas daļām.

5.   Tiesības piekļūt muitas informācijas sistēmā ievadītajiem datiem nodrošina vienīgi valstu locekļiem un viņu asistentiem, un šīs tiesības neattiecina uz Eurojust personālu.

5.   Tiesības piekļūt muitas informācijas sistēmā ievadītajiem datiem tiek piešķirtas vienīgi Eurojust locekļiem , viņu vietniekiem, asistentiem un īpaši pilnvarotiem darbiniekiem , un šīs tiesības neattiecina uz pārējo Eurojust personālu.

1.   Tikai datu sniedzēja dalībvalsts vai Eiropols ir tiesīgi grozīt, papildināt, labot vai dzēst datus, kurus tie ievadījuši muitas informācijas sistēmā.

1.   Tikai datu sniedzēja dalībvalsts ir tiesīga grozīt, papildināt, labot vai dzēst datus, kurus tā ievadījusi muitas informācijas sistēmā.

2.   Ja datu sniedzēja dalībvalsts vai Eiropols konstatē vai uzzina, ka dati, kurus tie ievadījuši , ir faktiski kļūdaini vai ka tie ievadīti vai glabāti pretrunā ar šo lēmumu, tie pēc vajadzības tos groza, papildina, labo vai dzēš un par to brīdina pārējās dalībvalstis un Eiropolu .

2.   Ja datu sniedzēja dalībvalsts konstatē vai tai tiek norādīts, ka dati, kurus tā ievadījusi , ir faktiski kļūdaini vai ka tie ievadīti vai glabāti pretrunā šim lēmumam, tā pēc vajadzības tos groza, papildina, labo vai dzēš un par to attiecīgi brīdina pārējās dalībvalstis un Eurojust .

3.   Ja kādai no dalībvalstīm vai Eiropolam ir pierādījumi, kas liek domāt, ka dati ir faktiski kļūdaini vai ka tie ievadīti vai glabāti Muitas informācijas sistēmā pretrunā ar šo lēmumu, šī dalībvalsts vai Eiropols cik drīz vien iespējams par to brīdina datu sniedzēju dalībvalsti vai Eiropolu . Pēdējā minētā valsts pārbauda attiecīgos datus un vajadzības gadījumā tūlīt labo vai dzēš konkrēto datu daļu. Datu sniedzēja dalībvalsts vai Eiropols brīdina pārējās dalībvalstis un Eiropolu par jebkuru labojumu un dzēšanu, ko tie veikuši .

3.   Ja kādai no dalībvalstīm , Eiropolam vai Eurojust ir pierādījumi, kas liek domāt, ka dati ir faktiski neprecīzi vai ka tie ir tikuši ievadīti vai glabāti muitas informācijas sistēmā pretrunā šim lēmumam, šī dalībvalsts cik drīz vien iespējams par to brīdina datu sniedzēju dalībvalsti. Datu sniedzēja dalībvalsts pārbauda attiecīgos datus un vajadzības gadījumā tūlīt labo vai dzēš konkrēto datu daļu. Datu sniedzēja dalībvalsts brīdina pārējās dalībvalstis un Eurojust par jebkuru labojumu un dzēšanu, ko tā veikusi .

4.   Ja, ievadot datus muitas informācijas sistēmā, kāda dalībvalsts vai Eiropols konstatē, ka to ziņojums saturā vai attiecībā uz ierosināto darbību ir pretrunā kādam iepriekšējam ziņojumam, tie par to tūlīt brīdina dalībvalsti vai Eiropolu , kas sniedza iepriekšējo ziņojumu. Tad abas dalībvalstis vai dalībvalsts un Eiropols mēģina jautājumu atrisināt. Gadījumā, ja nevar panākt vienošanos, pirmo ziņojumu saglabā, bet tās jaunā ziņojuma daļas, kas nav pretrunā ar pirmo ziņojumu, iekļauj sistēmā.

4.   Ja, ievadot datus muitas informācijas sistēmā, kāda dalībvalsts konstatē, ka tās ziņojums saturā vai attiecībā uz ierosināto darbību ir pretrunā kādam iepriekšējam ziņojumam, tā par to tūlīt brīdina dalībvalsti, kas sniedza iepriekšējo ziņojumu. Tad abas dalībvalstis mēģina jautājumu atrisināt. Gadījumā, ja nevar panākt vienošanos, pirmo ziņojumu saglabā, bet tās jaunā ziņojuma daļas, kas nav pretrunā pirmajam ziņojumam, ievada sistēmā.

5.   Ievērojot šo lēmumu, ja kādā dalībvalstī tiesa vai cita šīs dalībvalsts kompetenta iestāde pieņem galīgo lēmumu grozīt, papildināt, labot vai dzēst datus muitas informācijas sistēmā, dalībvalstis un Eiropols abpusēji uzņemas izpildīt šādu lēmumu. Ja šādi lēmumi, kurus pieņēmušas tiesas vai citas kompetentas iestādes, tostarp 22. panta 4. punktā paredzētie lēmumi attiecībā uz labojumu vai dzēšanu, ir pretrunīgi, dalībvalsts vai Eiropols , kas ievadījuši konkrētos datus sistēmā, tos izdzēš.

5.   Ievērojot šo lēmumu, ja kādā dalībvalstī tiesa vai cita šīs dalībvalsts kompetenta iestāde pieņem galīgo lēmumu grozīt, papildināt, labot vai dzēst datus muitas informācijas sistēmā, dalībvalstis savstarpēji uzņemas izpildīt šādu lēmumu. Ja šādi lēmumi, kurus pieņēmušas tiesas vai citas kompetentas iestādes, tostarp 22. panta 4. punktā paredzētie lēmumi attiecībā uz labojumu vai dzēšanu, ir pretrunīgi, dalībvalsts, kas ievadījusi konkrētos datus, tos izdzēš no sistēmas.

1.   Muitas informācijas sistēmā iekļautus datus glabā tikai tik ilgi, cik tas ir vajadzīgs, lai sasniegtu mērķi, kura dēļ tie tika iekļauti . Vajadzību datus glabāt vismaz reizi gadā pārbauda datu sniedzēja dalībvalsts vai Eiropols, ja datus iekļāvis Eiropols .

1.   Muitas informācijas sistēmā ievadītus datus glabā tikai tik ilgi, cik tas ir vajadzīgs, lai sasniegtu mērķi, ar kādu tie tika ievadīti . Datu glabāšanas nepieciešamību vismaz reizi gadā pārskata datu sniedzēja dalībvalsts.

2.   Datu sniedzēja dalībvalsts vai Eiropols, ja datus iekļāvis Eiropols, pārbaudes laikā var izlemt glabāt šos datus līdz nākamai pārbaudei, ja tas ir vajadzīgs, lai sasniegtu mērķus, kuru dēļ šie dati tika iekļauti . Neskarot 22. pantu, ja lēmums glabāt datus netiek pieņemts, tos automātiski pārvieto uz to muitas informācijas sistēmas daļu, kurai piekļuve ir ierobežota saskaņā ar šā panta 4. punktu.

2.   Datu sniedzēja dalībvalsts pārbaudes laikā var izlemt glabāt šos datus līdz nākamajai pārbaudei, ja tas ir vajadzīgs, lai sasniegtu mērķus, ar kādiem šie dati tika ievadīti . Neskarot 22. pantu, ja lēmums glabāt datus netiek pieņemts, tos automātiski pārvieto uz to muitas informācijas sistēmas daļu, kurai piekļuve ir ierobežota saskaņā ar šā panta 4. punktu.

3.   Ja saskaņā ar 2. punktu ir paredzēta muitas informācijas sistēmā glabātu datu pārvietošana, muitas informācijas sistēma vienu mēnesi iepriekš par to automātiski informē datu sniedzēju dalībvalsti vai Eiropolu, ja datus iekļāvis Eiropols .

3.   Ja saskaņā ar 2. punktu ir paredzēta muitas informācijas sistēmā glabātu datu pārvietošana, muitas informācijas sistēma vienu mēnesi iepriekš par to automātiski informē datu sniedzēju dalībvalsti.

4.   Saskaņā ar 2. punktu pārvietotus datus vienu gadu turpina glabāt muitas informācijas sistēmā, bet, neskarot 22. pantu, tie ir pieejami tikai 23. pantā minētās komitejas pārstāvim vai uzraudzības iestādēm, kas minētas 24. panta 1. punktā vai 25. panta 1. punktā . Šajā laikā datus var aplūkot vienīgi tāpēc, lai pārbaudītu to precizitāti un likumību; pēc tam tie ir jāizdzēš.

4.   Saskaņā ar 2. punktu pārvietotus datus vienu gadu turpina glabāt muitas informācijas sistēmā, bet, neskarot 22. pantu, tie ir pieejami tikai 23. pantā minētās komitejas pārstāvim vai uzraudzības iestādēm, kas minētas 22.a un 25.a pantā . Šajā laikā datus var aplūkot vienīgi tāpēc, lai pārbaudītu to precizitāti un likumību; pēc tam tos izdzēš.

1.   Papildus 3. pantā minētajiem datiem muitas informācijas sistēma atbilstīgi šai nodaļai ietver arī datus īpašā datu bāzē (turpmāk “muitas lietu identifikācijas datu bāze”). Neskarot šo nodaļu un VII un VIII nodaļu, šā lēmuma noteikumi attiecas arī uz muitas lietu identifikācijas datu bāzi.

1.   Papildus 3. pantā minētajiem datiem muitas informācijas sistēma atbilstīgi šai nodaļai ietver arī datus īpašā datu bāzē (turpmāk “muitas lietu identifikācijas datubāze”). Neskarot šīs nodaļas un VII un VIII nodaļas noteikumus, visi šā lēmuma noteikumi attiecas arī uz muitas lietu identifikācijas datu bāzi. Iniciatīvas 21. panta 3. punktā paredzēto izņēmumu nepiemēro.

2.   Muitas lietu identifikācijas datu bāzes mērķis ir ļaut atbilstīgi 7. pantam izraudzītajām dalībvalsts iestādēm, kas atbildīgas par muitas izmeklēšanu, atverot lietu vai veicot izmeklēšanu par vienu vai vairākām personām vai uzņēmumiem, identificēt citu dalībvalstu kompetentās iestādes, kuras veic vai ir veikušas izmeklēšanu par šīm personām vai uzņēmumiem, lai, izmantojot informāciju par izmeklēšanas lietu eksistenci, sasniegtu 1. panta 2. punktā minētos mērķus.

2.   Muitas lietu identifikācijas datubāzes mērķis ir ļaut atbilstīgi 7. pantam izraudzītajām dalībvalsts iestādēm, kas atbildīgas par muitas izmeklēšanu, atverot lietu vai veicot izmeklēšanu par vienu vai vairākām personām vai uzņēmumiem, kā arī Eiropolam un Eurojust identificēt citu dalībvalstu kompetentās iestādes, kuras veic vai ir veikušas izmeklēšanu par šīm personām vai uzņēmumiem, lai, izmantojot informāciju par izmeklēšanas lietu eksistenci, sasniegtu 1. panta 2. punktā minētos mērķus.

3.   Muitas lietu identifikācijas datu bāzes vajadzībām katra dalībvalsts nosūta pārējām dalībvalstīm un 23. pantā minētajai komitejai sarakstu par smagiem attiecīgās valsts tiesību aktu pārkāpumiem.

3.   Muitas lietu identifikācijas datu bāzes vajadzībām katra dalībvalsts nosūta pārējām dalībvalstīm , Eiropolam, Eurojust un 23. pantā minētajai komitejai sarakstu par smagiem attiecīgās valsts tiesību aktu pārkāpumiem.

Sarakstā iekļaujami tikai pārkāpumi, kas ir sodāmi ar:

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

1.    Kompetentās iestādes datus no izmeklēšanas lietām ievada muitas lietu identifikācijas datu bāzē 15. panta 2. punktā minētajiem mērķiem. Šie dati ir tikai šādi:

1.   Datus no izmeklēšanas lietām ievada muitas lietu identifikācijas datu bāzē tikai 15. panta 2. punktā minētajiem mērķiem. Šie dati aptver tikai šādas informācijas kategorijas:

Dalībvalstij nav pienākums konkrētā gadījumā ievadīt datus atbilstīgi 16. pantam, ja un kamēr tas kaitētu attiecīgās dalībvalsts sabiedriskajai kārtībai vai citām būtiskām interesēm, īpaši saistībā ar datu aizsardzību .

Dalībvalstij nav pienākuma konkrētā gadījumā ievadīt datus atbilstīgi 16. pantam, ja un kamēr tas kaitētu sabiedriskajai kārtībai vai citām būtiskām interesēm, jo īpaši tad, ja tas šajā dalībvalstī, kādā citā dalībvalstī vai trešā valstī varētu radīt tūlītēju nopietnu sabiedrības drošības apdraudējumu, ja tiek apdraudētas citas līdzvērtīgas nozīmes intereses vai ja šāds datu ievads var nopietni kaitēt indivīda tiesībām vai notiekošai izmeklēšanai .

1.     Katra dalībvalsts, kas plāno iegūt personas datus no muitas informācijas sistēmas vai tos ievadīt muitas informācijas sistēmā, vēlākais, ... pieņem noteikumus, kas nodrošina tādu personas datu aizsardzības līmeni, kurš ir vismaz līdzvērtīgs līmenim, ko paredz 1981. gada Strasbūras konvencijas principi.

To datu aizsardzībai, kuru apmaiņa notiek saskaņā ar šo lēmumu, piemēro Pamatlēmumu 2008/977/TI, ja vien šajā lēmumā nav noteikts citādi.

2.     Dalībvalsts var iegūt personas datus no muitas informācijas sistēmas vai tos tur ievadīt, kad šīs dalībvalsts teritorijā stājusies spēkā kārtība, kas paredzēta, lai aizsargātu 1. punktā minētos datus. Dalībvalsts arī iepriekš izrauga vienu vai vairākas valsts uzraudzības iestādes saskaņā ar 24. pantu.

3.     Lai nodrošinātu to, ka pareizi piemēro šā lēmuma noteikumus par personas datu aizsardzību, katrā dalībvalstī muitas informācijas sistēmu uzskata par valsts datu krātuvi, uz ko attiecas valsts noteikumi, kas minēti 1. punktā, un visi stingrāki noteikumi šajā lēmumā.

1.     Ievērojot 8. panta 1. punktu, katra dalībvalsts garantē to, ka no muitas informācijas sistēmas iegūtu personas datu izmantojums mērķiem, kas nav 1. panta 2. punktā paredzētais mērķis, ir tās tiesību aktu, noteikumu un procedūru pārkāpums.

svītrots

3.   Ievērojot 8. panta 1. punktu, personas datus, ko iekļāvušas citas dalībvalstis, nedrīkst kopēt no muitas informācijas sistēmas citās valsts datu krātuvēs, izņemot kopēšanu riska pārvaldības sistēmās, ko izmanto tiešām muitas pārbaudēm valsts līmenī, vai kopēšanu operatīvās analīzes sistēmās, kuras izmanto to darbības koordinēšanai.

3.   Ievērojot 8. panta 1. punktu, personas datus, ko ievadījušas citas dalībvalstis, nedrīkst kopēt no muitas informācijas sistēmas citās valsts datu krātuvēs, izņemot kopēšanu riska pārvaldības sistēmās, ko izmanto tiešām muitas pārbaudēm valsts līmenī, vai kopēšanu operatīvās analīzes sistēmās, kuras izmanto to darbības koordinēšanai. Šādu kopēšanu var veikt tiktāl, cik tas ir nepieciešams īpašai lietai vai īpašai izmeklēšanai.

4.   Abos izņēmuma gadījumos, kas paredzēti 3. punktā, tikai katras dalībvalsts iestāžu ieceltie analītiķi ir pilnvaroti no muitas informācijas sistēmas iegūtos personas datus apstrādāt riska pārvaldības sistēmā, ko izmanto muitas pārbaudēm valsts līmenī, vai operatīvās analīzes sistēmās, kuras izmanto to darbības koordinēšanai.

4.   Abos izņēmuma gadījumos, kas paredzēti 3. punktā, tikai katras dalībvalsts iestāžu apstiprinātie analītiķi ir pilnvaroti no muitas informācijas sistēmas iegūtos personas datus apstrādāt riska pārvaldības sistēmā, ko izmanto muitas pārbaudēm valsts līmenī, vai operatīvās analīzes sistēmās, kuras izmanto to darbības koordinēšanai.

7.   No muitas informācijas sistēmas nokopētos personas datus drīkst glabāt tikai tik ilgi, cik tas ir vajadzīgs, lai sasniegtu mērķi, kuram tie tika kopēti. Muitas informācijas sistēmas partneris , kas kopē datus, vismaz reizi gadā pārbauda vajadzību tos glabāt. Glabāšanas laiks ir ne ilgāk kā desmit gadi. Personas datus, kas nav vajadzīgi analīzes turpināšanai, nekavējoties dzēš vai padara anonīmus.

7.   No muitas informācijas sistēmas nokopētos personas datus glabā tikai tik ilgi, cik tas ir vajadzīgs, lai sasniegtu mērķi, kuram tie tika kopēti. Tā muitas informācijas sistēmā esošā dalībvalsts , kas veikusi datu kopēšanu, vismaz reizi gadā pārskata vajadzību tos glabāt arī turpmāk. Glabāšanas laiks nepārsniedz desmit gadus. Personas datus, kas nav vajadzīgi operatīvās analīzes turpināšanai, nekavējoties izdzēš vai arī izdzēš to identifikācijas faktorus.

1.    Personu tiesības attiecībā uz personas datiem muitas informācijas sistēmā, jo īpaši to piekļuves tiesības , īsteno saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, noteikumiem un procedūrām, kur šīs tiesības izmanto.

Personu tiesības attiecībā uz personas datiem muitas informācijas sistēmā, jo īpaši tiesības uz piekļuvi , datu labošanu, dzēšanu vai bloķēšanu , īsteno saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, noteikumiem un procedūrām, ar ko īsteno Pamatlēmumu 2008/977/TI, kurā šīs tiesības izmanto. Lai novērstu apdraudējumu jebkādai dalībvalstī notiekošai izmeklēšanai, piekļuvi datiem atsaka tikai tad, ja šāds atteikums ir nepieciešams un samērīgs, vai arī laikposmā, kad tiek veikta slepena uzraudzība vai novērošana un ziņošana. Izvērtējot izņēmuma piemērojamību, ņem vērā attiecīgās personas likumīgās intereses.

Ja attiecīgās dalībvalsts tiesību akti, noteikumi un procedūras to paredz, 23. pantā paredzētā valsts uzraudzības iestāde lemj par to, vai ziņas ir jāsniedz un saskaņā ar kādu procedūru.

Dalībvalsts, kas nav sniegusi attiecīgos datus, var nosūtīt datus vienīgi tad, ja tā vispirms devusi datu sniedzējai dalībvalstij iespēju pieņemt savu nostāju.

2.     Dalībvalsts, kam iesniegts pieteikums par piekļuvi personas datiem, atsaka piekļuvi, ja tas var kaitēt 5. panta 1. punktā minētajā ziņojumā norādītās darbības īstenošanai vai apdraudēt citu tiesības un brīvības. Piekļuvi vienmēr atsaka laikposmā, kad tiek veikta slepena uzraudzība vai brīdināšana un ziņošana, kā arī laikā, kad notiek datu operatīvā analīze vai administratīva procedūra vai kriminālizmeklēšana.

svītrots

3.     Katrā dalībvalstī jebkura persona saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem, noteikumiem un procedūrām var pieprasīt labot vai dzēst personas datus, kas attiecas uz šo personu, ja šie dati ir faktiski kļūdaini vai ir iekļauti vai tiek glabāti muitas informācijas sistēmā pretēji mērķim, kas noteikts šā lēmuma 1. panta 2. punktā, vai 1981. gada Strasbūras konvencijas 5. pantam.

svītrots

Attiecīgās dalībvalstis uzņemas savstarpēji īstenot galīgos lēmumus, kurus pieņēmusi tiesa vai cita kompetenta iestāde saskaņā ar a), b) un c) apakšpunktu.

Neskarot 29. panta noteikumus, attiecīgās dalībvalstis savstarpēji uzņemas īstenot galīgos lēmumus, kurus pieņēmusi tiesa vai cita kompetenta iestāde saskaņā ar a), b) un c) apakšpunktu.

5.     Norāde šajā pantā un 13. panta 5. punktā uz “galīgu lēmumu” nenozīmē, ka dalībvalstij ir jāpārsūdz lēmums, ko pieņēmusi tiesa vai cita kompetenta iestāde.

svītrots

22.a pants

Ikviena dalībvalsts nozīmē vienu vai vairākas valsts uzraudzības iestādes, kas atbild par personas datu aizsardzību, lai tās neatkarīgi uzraudzītu šādus datus, kas muitas informācijas sistēmā ievadīti saskaņā ar Pamatlēmumu 2008/977/TI.

3.   Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļu komiteja reizi gadā ziņo Padomei par to, cik efektīva ir muitas informācijas sistēma un vai tā darbojas pareizi, vajadzības gadījumā izvirzot priekšlikumus.

3.   Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļu komiteja reizi gadā ziņo Padomei par to, cik efektīva ir muitas informācijas sistēma un vai tā darbojas pareizi, vajadzības gadījumā sagatavojot priekšlikumus. Šo ziņojumu nosūta Eiropas Parlamentam informācijai.

24. pants

1.     Katra dalībvalsts izrauga vienu vai vairākas valsts uzraudzības iestādes, kas atbild par personas datu aizsardzību, lai tās neatkarīgi uzraudzītu šādus muitas informācijas sistēmā ievadītus datus.

Uzraudzības iestādes saskaņā ar attiecīgiem savas valsts tiesību aktiem veic neatkarīgu uzraudzību un pārbaudes, lai nodrošinātu, ka muitas informācijas sistēmā glabāto datu apstrāde un izmantojums nepārkāptu attiecīgo personu tiesības. Šai nolūkā uzraudzības iestādēm ir piekļuve muitas informācijas sistēmai.

2.     Jebkura persona no jebkuras valsts uzraudzības iestādes var prasīt, lai tā pārbaudītu muitas informācijas sistēmā ievadītus personas datus, kas attiecas uz šo personu, un to, kā minētie dati tiek vai ir tikuši izmantoti. Minētās tiesības reglamentē tiesību akti, noteikumi un procedūras dalībvalstī, kur veikts attiecīgais pieprasījums. Ja šos datus ievadījusi cita dalībvalsts, pārbaudi veic ciešā sadarbībā ar šīs citas dalībvalsts uzraudzības iestādi.

svītrots

25. pants

1.     Izveido apvienoto uzraudzības iestādi. Tajā ir divi pārstāvji no katras dalībvalsts, kuri pārstāv vienu vai vairākas neatkarīgas valsts uzraudzības iestādes katrā no šīm valstīm.

2.     Apvienotā uzraudzības iestāde veic savu uzdevumu saskaņā ar šo lēmumu un saskaņā ar 1981. gada Strasbūras konvenciju, ņemot vērā Ieteikumu R (87) 15.

3.     Apvienotā uzraudzības iestāde ir kompetenta uzraudzīt muitas informācijas sistēmas darbību, pārbaudīt visas piemērošanas vai interpretācijas grūtības, kas var rasties sistēmas darbības laikā, izpētīt grūtības, kas var rasties sakarā ar neatkarīgo uzraudzību, ko īsteno dalībvalstu uzraudzības iestādes, vai īstenojot personu tiesības piekļūt sistēmai, kā arī izstrādāt priekšlikumus, lai rastu kopīgus problēmu risinājumus.

4.     Lai apvienotā uzraudzības iestāde varētu veikt savus uzdevumus, tai ir piekļuve muitas informācijas sistēmai.

5.     Apvienotās uzraudzības iestādes izstrādātos ziņojumus pārsūta iestādēm, kurām valsts uzraudzības iestādes iesniedz savus ziņojumus.

svītrots

25.a pants

1.     Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs uzrauga Komisijas darbību, kas saistīta ar muitas informācijas sistēmu. Attiecīgi piemēro pienākumus un pilnvaras, kas minētas 46. un 47. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (4).

2.     Valstu uzraudzības iestādes un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs katrs savu attiecīgo kompetenču un pilnvaru robežās aktīvi sadarbojas un nodrošina muitas informācijas sistēmas koordinētu uzraudzību.

3.     Šajā nolūkā valstu uzraudzības iestāžu un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja pārstāvji tiekas vismaz reizi gadā. Šādu sanāksmju un ar tām saistītu pakalpojumu izmaksas sedz Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs. Reizi divos gados Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai tiek iesniegts darbības pārskats.

2.   Kompetentās iestāde un 23. pantā minētā komiteja veic konkrētus pasākumus, lai:

2.   Kompetentās iestādes, Eiropols, Eurojust un 23. pantā minētā komiteja veic konkrētus pasākumus, lai:

svītrots

1.   Katra dalībvalsts atbild par to, lai dati, ko tā ievadījusi muitas informācijas sistēmā, būtu precīzi, aktuāli un likumīgi. Katra dalībvalsts atbild arī par to, lai tiktu ievērots 1981. gada Strasbūras konvencijas 5. pants.

1.   Katra dalībvalsts nodrošina to, ka dati, ko tā ir ievadījusi muitas informācijas sistēmā saskaņā ar Pamatlēmuma 2008/977/TI 3. pantu, 4. panta 1. punktu un 8. pantu, ir precīzi, atjaunināti, pilnīgi un ticami un ka tie ir ievadīti likumīgi .

2.   Katra dalībvalsts saskaņā ar saviem tiesību aktiem, noteikumiem un procedūrām atbild par kaitējumu, kas nodarīts kādai personai sakarā ar muitas informācijas sistēmas izmantojumu attiecīgajā dalībvalstī . Tas pats attiecas uz gadījumiem, kad kaitējums nodarīts tādēļ, ka datu sniedzēja dalībvalsts ir ievadījusi kļūdainus datus vai ievadījusi tos pretrunā ar šo lēmumu .

2.   Katra dalībvalsts saskaņā ar saviem tiesību aktiem ir atbildīga par jebkādu kaitējumu, kas personai nodarīts, izmantojot muitas informācijas sistēmu. Tas attiecas arī uz kaitējumu, ko dalībvalsts nodarījusi, ievadot neprecīzus datus vai ievadot vai glabājot tos nelikumīgi .

3.   Ja dalībvalsts , pret kuru izvirzīta prasība sakarā ar kļūdainiem datiem, nav dalībvalsts, kas sniegusi šos datus, konkrētās dalībvalstis mēģina vienoties par kompensācijas summu varbūtējo proporciju, ko datu sniedzēja dalībvalsts atmaksā šai citai dalībvalstij . Šādi apstiprinātas summas atmaksā pēc pieprasījuma.

3.   Ja saņemošā dalībvalsts maksā kompensāciju par kaitējumu, kas radies, izmantojot neprecīzus datus, kurus muitas sistēmā ievadījusi kāda cita dalībvalsts , dalībvalsts, kas ievadījusi neprecīzos datus, saņemošajai dalībvalstij atlīdzina kompensācijai samaksāto summu, ņemot vērā jebkuru kļūdu, kuru saņemošā dalībvalsts var būt tādēļ veikusi .

3.a     Eiropols un Eurojust ir atbildīgi saskaņā ar to izveides noteikumiem.

Dalībvalstis pieņem vajadzīgos tiesību aktus, lai, vēlākais, ... nodrošinātu atbilstību šim lēmumam.

Dalībvalstis pieņem vajadzīgos tiesību aktus, lai vēlākais 2011. gada 1. jūlijā nodrošinātu atbilstību šim lēmumam.

No … * šis lēmums aizstāj Konvenciju par informācijas tehnoloģijas izmantošanu muitu vajadzībām, kā arī 1999. gada 12. marta Protokolu par nelegāli iegūtu ieņēmumu legalizēšanas apjomu Konvencijā par informāciju tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām un par transportlīdzekļa reģistrācijas numura iekļaušanu konvencijā (turpmāk “ Protokols par nelegāli iegūtu ieņēmumu legalizēšanas apjomu”) un 2003. gada 8. maija Protokolu, kas noslēgts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 34. pantu un kas attiecībā uz muitas lietu identifikācijas datu bāzes izveidošanu groza konvenciju par informācijas tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām (turpmāk “Protokols par muitas lietu identifikācijas datu bāzes izveidošanu”).

Sākot no 2011. gada 1. jūlija, šis lēmums aizstāj Konvenciju par informācijas tehnoloģijas izmantošanu muitu vajadzībām, kā arī 1999. gada 12. marta Protokolu par nelegāli iegūtu ieņēmumu legalizēšanas apjomu Konvencijā par informāciju tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām un par transportlīdzekļa reģistrācijas numura iekļaušanu konvencijā (turpmāk “Protokols par nelegāli iegūtu ieņēmumu legalizēšanas apjomu”) un 2003. gada 8. maija Protokolu, kas noslēgts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 34. pantu un kas attiecībā uz muitas lietu identifikācijas datubāzes izveidošanu groza konvenciju par informācijas tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām (turpmāk “Protokols par muitas lietu identifikācijas datubāzes izveidošanu”).

Tādēļ pirmajā punktā minētā konvencija un protokoli zaudē spēku no šā lēmuma piemērošanas datuma.

Ja vien šajā lēmumā nav noteikts citādi, no ... tiek atcelti pasākumi, ar ko piemēro Konvenciju par informācijas tehnoloģijas izmantošanu muitu vajadzībām, kā arī Protokolu par nelegāli iegūtu ieņēmumu legalizēšanas apjomu un Protokolu par muitas lietu identifikācijas datu bāzes izveidošanu.

Ja vien šajā lēmumā nav noteikts citādi, sākot no 2011. gada 1. jūlija, tiek atcelti pasākumi, ar ko piemēro Konvenciju par informācijas tehnoloģijas izmantošanu muitu vajadzībām, kā arī Protokolu par nelegāli iegūtu ieņēmumu legalizēšanas apjomu un Protokolu par muitas lietu identifikācijas datubāzes izveidošanu.

34. pants

Visas domstarpības starp dalībvalstīm par šā lēmuma interpretāciju vai piemērošanu sākotnēji izskata Padomē saskaņā ar Līguma VI sadaļā noteikto kārtību nolūkā panākt risinājumu.

Ja sešos mēnešos risinājums nav panākts, viena no domstarpībās iesaistītajām pusēm šajā jautājumā var vērsties Eiropas Kopienu Tiesā.

svītrots

2.   To piemēro no … .

2.   To piemēro, sākot no 2011. gada 1. jūlija .