(1)

Komisija 2020. gada 16. martā pieņēma paziņojumu (1), kurā tika ieteikts uz vienu mēnesi noteikt pagaidu ierobežojumu nebūtiskiem ceļojumiem no trešām valstīm uz ES+ zonu (2). ES valstu vai to valdību vadītāji 2020. gada 17. martā nolēma minēto pagaidu ierobežojumu, kas attiecas uz nebūtiskiem ceļojumiem, īstenot. Ierobežojumu īstenoja arī četras Šengenas asociētās valstis.

(2)

2020. gada 26. martā Eiropas Savienības valstu vai to valdību vadītāji Covid-19 pandēmijas dēļ vienojās koordinēti piemērot pagaidu ierobežojumu nebūtiskiem ceļojumiem uz ES.

(3)

Komisija 2020. gada 8. aprīlī (3) un 2020. gada 8. maijā (4) pieņēma divus turpmākus paziņojumus, un katrā tika ieteikts pagaidu ierobežojumus nebūtiskiem ceļojumiem attiecīgi pagarināt par vienu mēnesi. Visas Šengenas zonas dalībvalstis, kā arī četras Šengenas asociētās valstis (turpmāk “dalībvalstis”) nolēma šos pagarinājumus īstenot, pēdējā reizē – līdz 2020. gada 15. jūnijam.

(4)

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja un Eiropadomes priekšsēdētājs 2020. gada 15. aprīlī iepazīstināja ar “Kopīgo Eiropas ceļvedi Covid-19 ierobežošanas pasākumu atcelšanai” (5). Ceļvedī ir izklāstīta divpakāpju pieeja, saskaņā ar kuru iekšējā robežkontrole būtu jāatceļ koordinētā veidā. Pēc tam tiktu pakāpeniski atviegloti pagaidu ierobežojumi pie ārējām robežām un trešo valstu iedzīvotājiem tiktu atļauts atsākt nebūtiskus ceļojumus uz ES. Ceļojumu ierobežojuma atcelšanai pie ārējām robežām būtu jānotiek pēc tam, kad dalībvalstis būs atcēlušas iekšējo robežkontroli, vai paralēli iekšējās robežkontroles atcelšanai.

(5)

Apspriedēs ar dalībvalstīm apstiprinājās, ka vēlreiz uz neilgu laiku ir jāpagarina esošie ierobežojumi pie ārējām robežām un ka to pakāpeniskai atcelšanai ir svarīgi izmantot koordinētu pieeju.

(6)

2020. gada 11. jūnijā Komisija pieņēma paziņojumu (6), kurā tā ieteica nebūtisku ceļojumu ierobežojumu uz ES pagarināt līdz 2020. gada 30. jūnijam un izklāstīja pieeju, saskaņā ar kuru no 2020. gada 1. jūlija pakāpeniski atcelt ierobežojumu, kas noteikts nebūtiskiem ceļojumiem uz ES. Visas dalībvalstis ir īstenojušas atkārtoto pagarinājumu līdz 30. jūnijam.

(7)

Kopš tā laika starp dalībvalstīm ir notikušas diskusijas par piemērojamiem kritērijiem un metodiku.

(8)

Šis ieteikums neskar dalībvalstu pienākumu turpināt piemērot Šengenas Robežu kodeksa (7) 6. pantu, kurā paredzēti ieceļošanas nosacījumi trešo valstu valstspiederīgajiem. Proti, dalībvalstis ir atbildīgas par to, lai katrā atsevišķā gadījumā izvērtētu, vai trešās valsts valstspiederīgais ir uzskatāms par apdraudējumu sabiedrības veselībai. Šajā sakarā dalībvalstīm būtu jānodrošina cieša sadarbība starp robežsardzes iestādēm un transporta pakalpojumu sniedzējiem.

(9)

Robežkontrole ir ne tikai tās dalībvalsts interesēs, pie kuras ārējām robežām to veic, bet arī visu to dalībvalstu interesēs, kuras ir atcēlušas iekšējo robežkontroli. Tādēļ dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka pie ārējām robežām veiktie pasākumi tiek koordinēti, lai nodrošinātu labu Šengenas zonas darbību. Šajā nolūkā dalībvalstīm pagaidu ierobežojuma nebūtiskiem ceļojumiem uz ES atcelšana būtu jāuzsāk koordinēti. Vispirms tā būtu jāattiecina uz šā ieteikuma I pielikumā uzskaitīto trešo valstu valstspiederīgajiem. Šis saraksts būtu regulāri jāatjaunina.

(10)

Lēmumos par to, vai atcelt ierobežojumu nebūtiskiem ceļojumiem uz ES, būtu jāņem vērā epidemioloģiskā situācija ES, t. i., vidējais Covid-19 gadījumu skaits pēdējo 14 dienu laikā uz 100 000 iedzīvotāju.

(11)

Ar Starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem (2005) (“SVAN”), ko 2005. gada 23. maijā pieņēma piecdesmit astotajā Pasaules Veselības asamblejā, tika pastiprināta Pasaules Veselības organizācijas (PVO), kas ietver visas Savienības dalībvalstis, pušu savstarpējā koordinācija attiecībā uz sagatavotību starptautiskās sabiedrības veselības ārkārtas situācijās un reaģēšanu uz tām. SVAN uzraudzības sistēmā ir noteiktas sabiedrības veselības aizsardzības pamatspējas, kas PVO pusēm jāgarantē. Datus, ko valstis saskaņā ar šo sistēmu periodiski iesniedz, var apkopot vispārējā vērtējumā kā vispārējās reaģēšanas spējas aizstājējvērtību.

(12)

Tas, cik efektīvi ir lēmumi atcelt ierobežojumu nebūtiskiem ceļojumiem uz ES, ir atkarīgs no tā, cik koordinēti dalībvalstis tos īsteno attiecībā uz visām ārējām robežām. Dalībvalstij nebūtu jāpieņem lēmums atcelt ierobežojumu nebūtiskiem ceļojumiem uz ES attiecībā uz konkrētu trešo valsti, pirms ierobežojumu atcelšana nav koordinēta saskaņā ar šo ieteikumu. Tomēr dalībvalstis, ievērojot pilnīgu pārredzamību, var tikai pakāpeniski atcelt ceļošanas ierobežojumus attiecībā uz I pielikumā uzskaitītajām valstīm.

(13)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un LESD, Dānija nepiedalās šā ieteikuma pieņemšanā, un Dānijai šis ieteikums nav saistošs un nav jāpiemēro. Tā kā šis ieteikums pilnveido Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu par šo ieteikumu, izlemj, vai tā to ieviesīs.

(14)

Šis ieteikums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (8); Tādēļ Īrija nepiedalās šā ieteikuma pieņemšanā, un tai šis ieteikums nav saistošs un nav jāpiemēro.

(15)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, šis ieteikums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK (9) 1. panta A. punktā.

(16)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā šis ieteikums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK (10) 1. panta A. punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK (11) 3. pantu.

(17)

Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, šis ieteikums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK (12) 1. panta A. punktā, to lasot saistībā ar Lēmuma 2011/350/ES (13) 3. pantu.

(18)

Šā ieteikuma juridiskais statuss, kā atgādināts 13.–17. apsvērumā, neskar to, ka visām dalībvalstīm Šengenas zonas pienācīgas darbības interesēs lēmums atcelt ierobežojumu nebūtiskiem ceļojumiem uz ES ir jāpieņem koordinēti,

1.

Lai noteiktu tās trešās valstis, attiecībā uz kurām būtu jāatceļ pašreizējais ierobežojums nebūtiskiem ceļojumiem uz ES, būtu jāpiemēro metodika un kritēriji, kas izklāstīti Komisijas 2020. gada 11. jūnija paziņojumā (14) par pagaidu ierobežojuma nebūtiskiem ceļojumiem uz ES piemērošanas trešo novērtējumu. Minētie kritēriji ir saistīti ar epidemioloģisko situāciju un ierobežošanas pasākumiem, tostarp fizisku distancēšanos, kā arī ar ekonomiskiem un sociāliem apsvērumiem, un tos piemēro kumulatīvi.

2.

3.

4.

Ceļošanas ierobežojumus konkrētai trešai valstij, kura jau uzskaitīta I pielikumā, var pilnībā vai daļēji atcelt vai ieviest no jauna, ņemot vērā izmaiņas dažos no iepriekš izklāstītajiem apstākļiem un no tām izrietošajā novērtējumā attiecībā uz epidemioloģisko situāciju. Gadījumā, ja situācija trešā valstī strauji pasliktinās, lēmumi būtu jāpieņem ātri.

5.

Tomēr dalībvalstis var veikt attiecīgus pasākumus, piemēram, pieprasīt šādām personām pašizolēties vai veikt līdzīgus pasākumus, atgriežoties no trešās valsts, kurai tiek saglabāts pagaidu ceļošanas ierobežojums, ar nosacījumu, ka tādas pašas prasības tās piemēro saviem valstspiederīgajiem.

Turklāt būtiski ceļojumi būtu jāatļauj īpašām II pielikumā minētajām ceļotāju kategorijām, kas veic būtiskas funkcijas vai kam ir būtiskas vajadzības (17). Dalībvalstis minētajiem ceļotājiem var ieviest papildu drošības pasākumus, it īpaši tad, ja viņi ceļo no augsta riska reģiona.

Īpašu II pielikumā minēto ceļotāju kategoriju, kuras veic būtiskas funkcijas vai kurām ir būtiskas vajadzības, sarakstu Padome var pārskatīt, rūpīgi konsultējoties ar Komisiju, atkarībā no sociāliem un ekonomiskiem apsvērumiem, kā arī vispārējā novērtējuma par epidemioloģiskās situācijas attīstību, kas balstās uz iepriekš minēto metodoloģiju, kritērijiem un informāciju.

6.

7.

8.

9.