19.3.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 75/4

KONVENCIJA PAR STARPTAUTISKO TIRDZNIECĪBU AR APDRAUDĒTAJĀM SAVVAĻAS DZĪVNIEKU UN AUGU SUGĀM

Parakstīta Vašingtonā, D.C., 1973. gada 3. martā

Grozīta Bonnā 1979. gada 22. jūnijā

Grozīta Gaboronē 1983. gada 30. aprīlī

LĪGUMSLĒDZĒJAS VALSTIS,

ATZĪSTOT, ka savvaļas fauna un flora savā formu daudzveidībā un skaistumā ir Zemes dabisko sistēmu neaizstājama sastāvdaļa, kas jāaizsargā šīs un nākamo paaudžu vārdā,

APZINOTIES nepārtraukti pieaugošo savvaļas faunas un floras vērtību no estētiskā, zinātniskā, kultūras, atpūtas un saimnieciskā viedokļa,

ATZĪSTOT, ka tautas un valstis ir un tām jābūt labākajām savas savvaļas faunas un floras sargātājām,

ATZĪSTOT turklāt, ka starptautiska sadarbība ir ļoti svarīga konkrētu savvaļas faunas un floras sugu aizsardzībai no pārmērīgas izmantošanas starptautiskajā tirdzniecībā,

PĀRLIECINĀTAS par šim mērķim vajadzīgo pasākumu neatliekamību,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

I pants

Definīcijas

Šīs Konvencijas mērķiem, ja vien konteksts neprasa citu nozīmi:

a)

“suga” nozīmē jebkuru sugu, tās pasugu vai ģeogrāfiski norobežotu populāciju;

b)

“īpatnis” nozīmē:

i)

jebkuru dzīvnieku vai augu, dzīvu vai nedzīvu;

ii)

attiecībā uz dzīvniekiem: I un II pielikumā iekļautajām sugām – katru viegli identificējamu tā daļu vai derivātu; III pielikumā iekļautajām sugām – katru viegli identificējamu tā daļu vai derivātu, kas noteikts III pielikumā attiecībā uz šo sugu;

iii)

attiecībā uz augiem: I pielikumā iekļautajām sugām – katru viegli identificējamu tā daļu vai derivātu; II un III pielikumā iekļautajām sugām – katru viegli identificējamu tā daļu vai derivātu, kas noteikts II un III pielikumā attiecībā uz šo sugu;

c)

“tirdzniecība” nozīmē eksportu, reeksportu, importu un ievešanu no jūras;

d)

“reeksports” nozīmē jebkura iepriekš importēta īpatņa eksportu;

e)

“ievešana no jūras” nozīmē jebkuras sugas īpatņu ievešanu valstī, kuri iegūti jūras vidē ārpus jebkuras valsts jurisdikcijas;

f)

“zinātniskā iestāde” nozīmē valstisku zinātnisku iestādi, kas izveidota saskaņā ar IX pantu;

g)

“uzraudzības iestāde” nozīmē valstisku kontroles iestādi, kas izveidota saskaņā ar IX pantu;

h)

“līgumslēdzēja puse” nozīmē valsti, attiecībā uz kuru šī Konvencija stājusies spēkā.

II pants

Pamatprincipi

1.   I pielikumā ir iekļautas visas sugas, kurām draud iznīkšana un kurām kaitē vai var kaitēt tirdzniecība. Tirdzniecība ar šo sugu īpatņiem jāpakļauj īpaši stingrai kontrolei, lai turpmāk neapdraudētu to izdzīvošanu, un jāatļauj tikai izņēmuma gadījumos.

2.   II pielikumā ir iekļautas:

a)

visas sugas, kuras šobrīd vēl neapdraud iznīkšana, bet kuras var kļūt apdraudētas, ja tirdzniecība ar šo sugu īpatņiem netiks pakļauta stingrai kontrolei, lai nepieļautu tādu izmantošanu, kas nebūtu savienojama ar izdzīvošanas iespējām;

b)

citas sugas, kurām jābūt pakļautām kontrolei, lai tirdzniecību ar šā punkta a) apakšpunktā apskatīto sugu īpatņiem varētu pakļaut iedarbīgai kontrolei.

3.   III pielikumā ir iekļautas visas sugas, kuras līgumslēdzēja puse noteikusi par kontroles objektu savā jurisdikcijā, lai novērstu vai ierobežotu izmantošanu, un kuru tirdzniecības kontrolei nepieciešama sadarbība ar citām līgumslēdzējām pusēm.

4.   Līgumslēdzējas puses nepieļauj tirdzniecību ar I, II un III pielikumā iekļauto sugu īpatņiem, izņemot gadījumus, kad tā notiek saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem.

III pants

I pielikumā iekļauto sugu īpatņu tirdzniecības kārtība

1.   Visa tirdzniecība ar I pielikumā iekļauto sugu īpatņiem notiek saskaņā ar šā panta noteikumiem.

2.   Jebkura I pielikumā iekļautas sugas īpatņa eksports ir atļauts tikai pēc iepriekšējas eksporta atļaujas izsniegšanas un uzrādīšanas. Eksporta atļauju izsniedz tikai tad, ja būs ievēroti šādi noteikumi:

a)

eksporta valsts zinātniskā iestāde devusi slēdzienu, ka šāds eksports nekaitēs sugas izdzīvošanai;

b)

eksporta valsts uzraudzības iestāde atzinusi, ka šis īpatnis nav iegūts pretrunā ar valsts faunas un floras aizsardzības tiesību aktiem;

c)

eksporta valsts uzraudzības iestāde atzinusi, ka jebkurš dzīvs īpatnis ir sagatavots un tiks tā transportēts, ka ievainojuma, kaitējuma veselībai vai nežēlīgas apiešanās risks ir samazināts līdz minimumam; un

d)

eksporta valsts uzraudzības iestāde atzinusi, ka šā īpatņa importam ir izsniegta atļauja.

3.   Jebkura I pielikumā iekļautas sugas īpatņa imports ir atļauts tikai pēc iepriekšējas importa atļaujas un pēc eksporta atļaujas vai reeksporta sertifikāta izsniegšanas un uzrādīšanas. Importa atļauju izsniedz tikai tad, ja ir ievēroti šādi noteikumi:

a)

importa valsts zinātniskā iestāde devusi slēdzienu, ka šis imports būs nolūkos, kas neapdraud importējamo sugu izdzīvošanu;

b)

importa valsts zinātniskā iestāde atzinusi, ka paredzamais dzīvā īpatņa saņēmējs ir atbilstoši sagatavots, lai izmitinātu un aprūpētu to; un

c)

importa valsts uzraudzības iestāde atzinusi, ka īpatnis netiks izmantots tiešiem komerciāliem mērķiem.

4.   Jebkura I pielikumā iekļautās sugas īpatņa reeksports ir atļauts tikai pēc iepriekšējas reeksporta sertifikāta izsniegšanas un uzrādīšanas. Reeksporta sertifikātu izsniedz tad, ja ir ievēroti šādi noteikumi:

a)

reeksporta valsts uzraudzības iestāde atzinusi, ka īpatnis ir ievests valstī saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem;

b)

reeksporta valsts uzraudzības iestāde atzinusi, ka dzīvs īpatnis ir tā sagatavots un tiks tā transportēts, ka ievainojuma, kaitējuma veselībai vai nežēlīgas apiešanās risks ir samazināts līdz minimumam; un

c)

reeksporta valsts uzraudzības iestāde atzinusi, ka tikusi izsniegta katra dzīva īpatņa importa atļauja.

5.   Jebkura I pielikumā iekļautas sugas īpatņa ievešana no jūras ir atļauta tikai pēc tās valsts, kurā paredzēts īpatni ievest, uzraudzības iestādes sertifikāta iepriekšējas izsniegšanas. Sertifikātu izsniedz tikai tad, ja ir ievēroti šādi noteikumi:

a)

tās valsts, kurā paredzēts īpatni ievest, zinātniskā iestāde devusi slēdzienu, ka šāda ievešana nekaitēs sugas izdzīvošanai;

b)

tās valsts, kurā paredzēts īpatni ievest, uzraudzības iestāde atzinusi, ka paredzamais dzīvā īpatņa saņēmējs ir atbilstoši sagatavots, lai to izmitinātu un aprūpētu; un

c)

tās valsts, kurā paredzēts īpatni ievest, uzraudzības iestāde atzinusi, ka īpatnis netiks izmantots tiešiem komerciāliem mērķiem.

IV pants

II pielikumā iekļauto sugu īpatņu tirdzniecības kārtība

1.   Visa tirdzniecība ar II pielikumā iekļauto sugu īpatņiem notiek saskaņā ar šā panta noteikumiem.

2.   Jebkura II pielikumā iekļautas sugas īpatņa eksports ir atļauts tikai pēc iepriekšējas eksporta atļaujas izsniegšanas un uzrādīšanas. Eksporta atļauju izsniedz tikai tad, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

a)

eksporta valsts zinātniskā iestāde devusi slēdzienu, ka šāds eksports nekaitēs sugas izdzīvošanai;

b)

eksporta valsts uzraudzības iestāde atzinusi, ka šis īpatnis nav iegūts pretrunā ar valsts faunas un floras aizsardzības tiesību aktiem; un

c)

eksporta valsts uzraudzības iestāde atzinusi, ka jebkurš dzīvs īpatnis ir tā sagatavots un tiks tā transportēts, ka ievainojuma, kaitējuma veselībai vai nežēlīgas apiešanās risks ir samazināts līdz minimumam.

3.   Katras līgumslēdzējas puses zinātniskā iestāde seko līdzi gan II pielikumā iekļauto sugu īpatņu eksporta atļauju izdošanai, gan šādu īpatņu faktiskajam eksportam. Katrā gadījumā, kad zinātniskā iestāde uzskata, ka kādas sugas īpatņu eksports būtu jāierobežo, lai saglabātu šo sugu visā tās izplatības apgabalā, kas atbilst tās lomai ekosistēmās, kurās tā ietilpst, un ievērojami virs līmeņa, pie kura šī suga varētu atbilst iekļaušanai I pielikumā, zinātniskā iestāde iesaka savas valsts uzraudzības iestādei piemērotus pasākumus, kas jāveic, lai ierobežotu atļauju izsniegšanu šīs sugas īpatņu eksportam.

4.   Jebkura II pielikumā iekļautas sugas īpatņa imports ir atļauts tikai pēc iepriekšējas eksporta atļaujas vai reeksporta sertifikāta uzrādīšanas.

5.   Jebkura II pielikumā iekļautas sugas īpatņa reeksports ir atļauts tikai pēc iepriekšējas sertifikāta izsniegšanas un uzrādīšanas. Reeksporta sertifikātu izsniedz tikai tad, ja ir ievēroti šādi noteikumi:

a)

reeksporta valsts uzraudzības iestāde atzinusi, ka īpatnis ir ievests valstī saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem; un

b)

reeksporta valsts uzraudzības iestāde atzinusi, ka jebkurš dzīvs īpatnis būs tā sagatavots un tiks tā transportēts, ka ievainojuma, kaitējuma veselībai vai nežēlīgas apiešanās risks ir samazināts līdz minimumam.

6.   Jebkura II pielikumā iekļautas sugas īpatņa ievešana no jūras ir atļauta tikai pēc tās valsts, kurā paredzēts īpatni ievest, uzraudzības iestādes sertifikāta iepriekšējas izsniegšanas. Sertifikātu izsniedz tikai tad, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

a)

ievedējas valsts zinātniskā iestāde devusi slēdzienu, ka šāda ievešana nekaitēs sugas izdzīvošanai; un

b)

ievedējas valsts uzraudzības iestāde atzinusi, ka ar jebkuru dzīvu īpatni apiesies tā, lai ievainojuma, kaitējuma veselībai vai nežēlīgas apiešanās risku samazinātu līdz minimumam.

7.   Šā panta 6. punktā minētos sertifikātus var izsniegt pēc zinātniskās iestādes ieteikuma, konsultējoties ar citām valsts zinātniskajām organizācijām vai, ja nepieciešams, ar starptautiskajām zinātniskajām organizācijām. Tos izsniedz attiecībā uz kopējo īpatņu daudzumu, kas ievedams laikposmā, kurš nepārsniedz vienu gadu.

V pants

III pielikumā iekļauto sugu īpatņu tirdzniecības kārtība

1.   Visa tirdzniecība ar III pielikumā iekļauto sugu īpatņiem notiek saskaņā ar šā panta noteikumiem.

2.   Jebkura III pielikumā iekļautas sugas īpatņa eksports no jebkuras valsts, kura iekļāvusi šo sugu III pielikumā, ir atļauts tikai pēc iepriekšējas eksporta atļaujas izsniegšanas un uzrādīšanas. Eksporta atļauju izsniedz tikai tad, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

a)

eksporta valsts uzraudzības iestāde atzinusi, ka šis īpatnis nav iegūts pretrunā ar valsts faunas un floras aizsardzības tiesību aktiem; un

b)

eksporta valsts uzraudzības iestāde atzinusi, ka jebkurš dzīvs īpatnis ir tā sagatavots un tiek tā transportēts, ka ievainojuma, kaitējuma veselībai vai nežēlīgas apiešanās risks ir samazināts līdz minimumam.

3.   Jebkura III pielikumā iekļautas sugas īpatņa imports ir atļauts tikai ar izcelsmes valsts sertifikātu un, gadījumā, ja īpatnis importēts no valsts, kura sugu iekļāvusi III pielikumā, pēc šīs valsts eksporta atļaujas iepriekšējas uzrādīšanas, izņemot gadījumus, kas minēti šā panta 4. punktā.

4.   Reeksporta gadījumā reeksporta valsts uzraudzības iestādes izsniegto sertifikātu par to, ka šis īpatnis uzturēts valstī un tiek reeksportēts, importa valsts uzskata kā pierādījumu, ka attiecībā uz doto īpatni šīs Konvencijas noteikumi pilnībā ievēroti.

VI pants

Atļaujas un sertifikāti

1.   Saskaņā ar III, IV un V pantu izsniegtās atļaujas un sertifikāti atbilst šā panta noteikumiem.

2.   Eksporta atļauja ietver informāciju, kas sniegta pēc IV pielikumā dotā parauga, un to var izmantot eksportam tikai sešos mēnešos no izsniegšanas datuma.

3.   Katrā atļaujā vai sertifikātā ir šīs Konvencijas nosaukums, to izsniegušās uzraudzības iestādes nosaukums un zīmogs, kā arī uzraudzības iestādes piešķirtais kontroles numurs.

4.   Jebkādas uzraudzības iestādes izplatītas atļauju vai sertifikātu kopijas ir skaidri apzīmētas kā kopijas, un nevienu šādu kopiju nevar izmantot kā oriģinālu, izņemot gadījumus, kas noteikti šajā atļaujā vai sertifikātā.

5.   Katram īpatņu pārvadāšanas gadījumam ir nepieciešama sava atļauja vai sertifikāts.

6.   Importa valsts uzraudzības iestāde apzīmogo un uzglabā ikvienu īpatņa eksporta atļauju vai reeksporta sertifikātu un ikvienu atbilstošu importa atļauju, kas uzrādīta sakarā ar īpatņa importu.

7.   Kur vajadzīgs un iespējams, uzraudzības iestāde var iezīmēt jebkuru īpatni ar kādu pazīšanās zīmi, kas palīdzētu identificēt šo īpatni. Šajā gadījumā “pazīšanās zīme” nozīmē jebkādu neizdzēšamu marķējumu, zīmogu vai citu pazīšanās līdzekli, kas izstrādāts tā, lai padarītu tā viltošanu iespējami sarežģītu.

VII pants

Izņēmumi un citi īpaši noteikumi attiecībā uz tirdzniecību

1.   III, IV un V panta noteikumi neattiecas uz īpatņu tranzītu caur līgumslēdzējas puses teritoriju vai tās teritorijā, kamēr šie īpatņi paliek muitas kontrolē.

2.   Ja eksporta vai reeksporta valsts uzraudzības iestāde atzinusi, ka īpatnis iegūts pirms šīs Konvencijas noteikumu attiecināšanas uz šo īpatni, tad III, IV un V panta noteikumi neattiecas uz īpatni, ja uzraudzības iestāde izsniedz sertifikātu, kas to apliecina.

3.   III, IV un V panta noteikumi neattiecas uz īpatņiem, kuri ir personas īpašums vai mājsaimniecības priekšmets. Šis izņēmums nav spēkā gadījumos, kad:

a)

I pielikumā iekļautas sugas īpatni īpašnieks ieguvis ārpus savas pastāvīgās uzturēšanās valsts un tas tiek šajā valstī importēts; vai

b)

II pielikumā iekļautas sugas īpatni:

i)

īpašnieks ieguvis ārpus savas pastāvīgās uzturēšanās valsts un valstī, kurā īpatnis iegūts no savvaļas;

ii)

īpašnieks importē savā pastāvīgās uzturēšanās valstī; un

iii)

eksportēt no valsts, kurā tas iegūts no savvaļas, atļauts tikai pēc iepriekšējas eksporta atļaujas izsniegšanas;

ja vien uzraudzības iestāde nav atzinusi, ka īpatņi iegūti pirms šīs Konvencijas noteikumu attiecināšanas uz tiem.

4.   Komerciālos nolūkos nebrīvē audzētus I pielikumā iekļautas dzīvnieku sugas īpatņus un komerciālos nolūkos mākslīgi audzētus I pielikumā iekļautas augu sugas īpatņus uzskata par II pielikumā iekļautas sugas īpatņiem.

5.   Ja eksporta valsts uzraudzības iestāde atzinusi, ka dzīvnieku sugas īpatnis ir audzēts nebrīvē vai augu sugas īpatnis iegūts, mākslīgi pavairojot, vai ka dzīvnieku un augu daļas vai derivāti iegūti no šādiem īpatņiem, tad uzraudzības iestādes apstiprinājumu par to pieņem saskaņā ar III, IV un V panta noteikumiem prasīto atļauju vai sertifikātu vietā.

6.   III, IV un V panta noteikumi neattiecas uz herbāriju eksemplāriem un citiem konservētiem, mumificētiem vai preparētiem muzeja eksponātiem, kā arī dzīvu augu materiālu ar uzraudzības iestādes izsniegtu vai apstiprinātu pavadzīmi nekomerciāliem aizdevumiem, dāvinājumiem vai apmaiņu starp uzraudzības iestādes reģistrētiem zinātniekiem vai zinātniskām institūcijām.

7.   Jebkuras valsts uzraudzības iestāde var atkāpties no III, IV un V panta prasībām un atļaut ceļojošu zooloģisko dārzu, cirku, zvērnīcu, augu izstāžu vai citu izstāžu sastāvā ietilpstošu īpatņu ceļošanu bez atļaujām vai sertifikātiem, ja:

a)

eksportētājs vai importētājs detalizēti saskaņo īpatņu sastāvu ar šo uzraudzības iestādi;

b)

īpatņi pieder pie kādas no šā panta 2. vai 5. punktā noteiktajām kategorijām; un

c)

uzraudzības iestāde atzinusi, ka ikviens dzīvs īpatnis tiks transportēts un aprūpēts tā, ka ievainojuma, kaitējuma veselībai vai nežēlīgas apiešanās risks būs samazināts līdz minimumam.

VIII pants

Līgumslēdzējām pusēm veicamie pasākumi

1.   Līgumslēdzējas puses uzņemas vajadzīgos pasākumus, lai panāktu šīs Konvencijas noteikumu spēkā stāšanos un lai aizliegtu tirdzniecību ar īpatņiem un varmācību pret tiem. Šie pasākumi ietver pasākumus, lai:

a)

sodītu par tirdzniecību ar šādiem īpatņiem vai to atrašanos īpašumā, vai abiem pārkāpumiem reizē; un

b)

nodrošinātu šādu īpatņu konfiskāciju un atgriešanu eksportētājā valstī.

2.   Papildus šā panta 1. punktā minētajiem pasākumiem nepieciešamības gadījumā līgumslēdzēja puse var pēc saviem ieskatiem izstrādāt jebkādu metodi, lai nodrošinātu šīs Konvencijas noteikumu īstenošanas noteikumiem neatbilstoši eksportēta vai importēta īpatņa konfiskācijas radīto izdevumu atlīdzināšanu.

3.   Ciktāl iespējams, līgumslēdzējas puses gādās par to, lai īpatņi tiktu minimāli aizkavēti, kārtojot visas nepieciešamās tirdzniecības formalitātes. Lai paātrinātu šo procedūru, līgumslēdzēja puse var izveidot eksporta un importa stacijas, kurās īpatņi izietu muitas kontroli. Tālāk līgumslēdzējas puses nodrošina dzīvajiem īpatņiem minimālu ievainojuma, kaitējuma veselībai vai nežēlīgas apiešanās risku, gādājot par pareizu aprūpi jebkurā transportēšanas vai uzturēšanas laikposmā.

4.   Ja dzīvs īpatnis ir konfiscēts šā panta 1. punktā minēto pasākumu īstenošanas rezultātā:

a)

par šo īpatni ziņos konfiscējušās valsts uzraudzības iestādei;

b)

šī uzraudzības iestāde, konsultējusies ar eksporta valsts uzraudzības iestādi, atgriež īpatni eksporta valstī uz minētās valsts rēķina vai glābšanas centrā, vai citā vietā, kuru uzraudzības iestāde uzskata par piemērotu un atbilstošu šīs Konvencijas noteikumiem; un

c)

uzraudzības iestāde var konsultēties zinātniskajā iestādē vai, ja tā uzskata par vēlamu, sekretariātā, lai atvieglotu lēmuma pieņemšanu saskaņā ar šā punkta b) apakšpunktu, ietverot glābšanas centra vai citas vietas izvēli.

5.   Šā panta 4. punktā minētais glābšanas centrs nozīmē uzraudzības iestādes izveidotu institūciju ar uzdevumu sekot dzīvo īpatņu, jo īpaši konfiscēto, labklājībai.

6.   Katra līgumslēdzēja puse iegrāmato tirdzniecības gadījumus ar I, II un III pielikumā iekļauto sugu īpatņiem, reģistrējot:

a)

eksportētāju un importētāju vārdus un adreses; un

b)

izsniegto atļauju un sertifikātu numurus un tipus, valstis, starp kurām notiek tirdzniecība, īpatņu skaitu vai daudzumu un paraugu veidus, sugu nosaukumus, kādi tie iekļauti I, II vai III pielikumā, un, kur nepieciešams, apskatāmo īpatņu izmērus un dzimumu.

7.   Katra līgumslēdzēja puse sagatavo periodiskus pārskatus par šīs Konvencijas īstenošanas gaitu un nodod sekretariātam:

a)

ikgadējo pārskatu, kas ietver šā panta 6. punkta b) apakšpunktā minētās informācijas apkopojumu; un

b)

reizi divos gados – pārskatu par tiesiskajiem un administratīvajiem pasākumiem šīs Konvencijas noteikumu ievērošanas nodrošināšanai.

8.   Šā panta 7. punktā minētā informācija ir pieejama sabiedrībai, ja tas nav pretrunā ar attiecīgās līgumslēdzējas puses tiesību aktiem.

IX pants

Uzraudzības un zinātniskās iestādes

1.   Katra līgumslēdzēja puse šīs Konvencijas īstenošanai izveido:

a)

vienu vai vairākas uzraudzības iestādes, kuru kompetencē ietilpst izsniegt atļaujas un sertifikātus minētās līgumslēdzējas puses vārdā; un

b)

vienu vai vairākas zinātniskās iestādes.

2.   Valsts, iesniedzot ratifikācijas, atzīšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās aktu, tai pašā laikā paziņo depozitāram tās uzraudzības iestādes nosaukumu un adresi, kura pilnvarota uzturēt sakarus ar citām līgumslēdzējām pusēm un sekretariātu.

3.   Jebkuras izmaiņas pienākumos vai pilnvarās saskaņā ar šā panta noteikumiem līgumslēdzēja puse paziņo sekretariātam nodošanai tālāk visām citām līgumslēdzējām pusēm.

4.   Jebkura šā panta 2. punktā minētā uzraudzības iestāde pēc sekretariāta vai citas līgumslēdzējas puses uzraudzības iestādes pieprasījuma nodod tai zīmogu, spiedogu un citu atļauju vai sertifikātu autentiskumu apliecinošu zīmju paraugus.

X pants

Tirdzniecība ar valstīm, kuras nav šīs Konvencijas līgumslēdzējas puses

Eksportējot vai reeksportējot uz valsti, kura nav šīs Konvencijas līgumslēdzēja puse, vai importējot no tādas valsts, jebkura līgumslēdzēja puse var apstiprināt minētās valsts kompetento iestāžu izdotu atbilstošu dokumentāciju, kura pēc būtības atbilst šīs Konvencijas prasībām pret atļaujām un sertifikātiem.

XI pants

Līgumslēdzēju pušu konference

1.   Sekretariāts sasauc līgumslēdzēju pušu konferenci ne vēlāk kā divus gadus pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā.

2.   Pēc tam sekretariāts sasauc kārtējās sanāksmes ne retāk kā reizi divos gados, ja vien konference nenolemj citādi, un ārkārtējo sanāksmi katru reizi ne mazāk kā pēc vienas trešdaļas līgumslēdzēju pušu rakstiska pieprasījuma.

3.   Gan kārtējās, gan ārkārtējās sanāksmēs līgumslēdzējas puses izvērtē šīs Konvencijas īstenošanas gaitu un var:

a)

izveidot nepieciešamos noteikumus, lai sekretariāts spētu veikt savus pienākumus, un pieņemt finanšu noteikumus;

b)

apsvērt un pieņemt papildinājumus I un II pielikumam saskaņā ar XV pantu;

c)

izvērtēt I, II un III pielikumā iekļauto sugu atjaunošanas un aizsardzības panākumus;

d)

saņemt un apspriest ikvienu sekretariāta vai kādas līgumslēdzējas puses iesniegtu ziņojumu; un

e)

ja nepieciešams, izstrādāt priekšlikumus šīs Konvencijas efektivitātes paaugstināšanai.

4.   Katrā kārtējā sanāksmē līgumslēdzējas puses nosaka nākamās kārtējās sanāksmes norises laiku un vietu saskaņā ar šā panta 2. punkta noteikumiem.

5.   Katrā sanāksmē līgumslēdzējas puses var noteikt un pieņemt sanāksmes procedūras noteikumus.

6.   Apvienoto Nāciju Organizāciju, tās specializētās aģentūras un Starptautisko Atomenerģētikas aģentūru, kā arī jebkuru valsti, kura nav šīs Konvencijas līgumslēdzēja puse, konferences sanāksmē var pārstāvēt novērotāji ar tiesībām piedalīties, bet ne balsot.

7.   Jebkura savvaļas faunas un floras aizsardzībā vai apsaimniekošanā tehniski kvalificēta, tālāk uzskaitītajās kategorijās ietilpināma struktūra vai aģentūra, kas informējusi sekretariātu par vēlēšanos piedalīties konferences sanāksmē ar saviem novērotājiem, tiek pielaista, izņemot gadījumu, ja ne mazāk kā viena trešdaļa līgumslēdzēju pušu, kuras piedalās konferencē, iebilst. Kategorijas:

a)

starptautiskas aģentūras vai struktūras, gan valstiskas, gan nevalstiskas, un valsts valstiskas aģentūras un struktūras; un

b)

valsts nevalstiskās aģentūras vai struktūras, kuras šajā nolūkā apstiprina valsts, kurā tās darbojas.

Ja atļauja saņemta, novērotājiem ir tiesības piedalīties, bet ne balsot.

XII pants

Sekretariāts

1.   Šai Konvencijai stājoties spēkā, sekretariātu izveido Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas izpilddirektors. Viņam var palīdzēt piemērotas starpvalstu, nevalstiskas, starptautiskas vai valsts savvaļas faunas un floras aizsardzībā un apsaimniekošanā atbilstoši kvalificētas aģentūras un struktūras tādā mērā un veidā, kā viņš uzskatīs par nepieciešamu.

2.   Sekretariāta pienākumi ir:

a)

sasaukt un apkalpot līgumslēdzēju pušu sanāksmes;

b)

īstenot šīs Konvencijas XV un XVI panta noteikumos tam uzticētās funkcijas;

c)

veikt zinātniskus un tehniskus pētījumus saskaņā ar līgumslēdzēju pušu konferences apstiprinātajām programmām, kas veicinās šīs Konvencijas īstenošanu, ietverot pētījumus par dzīvu īpatņu sagatavošanas un pārvadāšanas normām un īpatņu identificēšanas līdzekļiem;

d)

iepazīties ar līgumslēdzēju pušu ziņojumiem un pieprasīt no tām tādu papildinformāciju, kas uzskatāma par nepieciešamu šīs Konvencijas īstenošanai;

e)

pievērst līgumslēdzēju pušu uzmanību jebkuram jautājumam, kas ir saistīts ar šīs Konvencijas mērķiem;

f)

periodiski publicēt un izplatīt līgumslēdzējām pusēm I, II un III pielikuma pēdējos labojumus kopā ar jebkuru informāciju, kas varētu atvieglot šajos pielikumos iekļauto sugu īpatņu identificēšanu;

g)

sagatavot līgumslēdzējām pusēm ikgadējus pārskatus par savu darbu un par šīs Konvencijas ieviešanu, kā arī citus ziņojumus, ko var pieprasīt līgumslēdzēju pušu sanāksme;

h)

iesniegt rekomendācijas šīs Konvencijas mērķu sasniegšanai un noteikumu īstenošanai, veikt arī zinātniska un tehniska rakstura informācijas apmaiņu;

i)

veikt jebkuru citu funkciju, ko līgumslēdzējas puses tam varētu uzticēt.

XIII pants

Starptautiskie pasākumi

1.   Ja sekretariāts, pamatojoties uz saņemto informāciju, ir atzinis, ka kādu I vai II pielikumā iekļautu sugu nelabvēlīgi ietekmē tirdzniecība ar tās īpatņiem vai ka šīs Konvencijas noteikumi netiek efektīvi pildīti, tas ziņo attiecīgās līgumslēdzējas puses vai līgumslēdzēju pušu pilnvarotajai uzraudzības iestādei.

2.   Jebkura līgumslēdzēja puse, kas saņēmusi šā panta 1. punktā noteikto ziņojumu, nekavējoties informē sekretariātu par ikvienu atbilstošu faktu, ciktāl to pieļauj šīs valsts tiesību akti, un, ja nepieciešams, piedāvā pretpasākumus. Ja līgumslēdzēja puse uzskatīs, ka nepieciešama izmeklēšana, to varēs veikt viena vai vairākas šīs līgumslēdzējas puses oficiāli pilnvarotas personas.

3.   Informācija, kuru piegādā līgumslēdzējas puses vai kura iegūta jebkuras šā panta 2. punktā minētās izmeklēšanas rezultātā, tiks izskatīta nākamajā līgumslēdzēju pušu konferencē, kura var pieņemt jebkādas rekomendācijas, kuras uzskata par vajadzīgām.

XIV pants

Ietekme uz vietējiem tiesību aktiem un starptautiskajām konvencijām

1.   Šīs Konvencijas noteikumi nekādā veidā neierobežos līgumslēdzēju pušu tiesības pieņemt:

a)

stingrākus I, II un III pielikumā iekļauto sugu īpatņu tirdzniecības, ieguves, īpašuma un transportēšanas noteikumus vai pilnīgu to aizliegšanu valstī; un

b)

pasākumus I, II un III pielikumā neiekļauto sugu tirdzniecības, ieguves, īpašuma un transportēšanas kontrolei vai aizliegšanai.

2.   Šīs Konvencijas noteikumi nekādā veidā neietekmēs līgumslēdzēju pušu tiesības un pienākumus veikt pasākumus savā valstī, kuri izriet no saistībām ar ikvienu savienību, konvenciju vai starptautisku vienošanos attiecībā uz citiem īpatņu tirdzniecības, ieguves, īpašuma un transporta noteikumiem, kas ir spēkā vai var stāties spēkā vēlāk attiecībā uz līgumslēdzēju pusi, ietverot jebkuru pasākumu saistībā ar muitu, veselības aizsardzību, veterināriju vai augu karantīnu.

3.   Šīs Konvencijas noteikumi nekādā veidā neietekmēs nevienas savienības, konvencijas vai starptautiskas vienošanās noteikumus un no tām izrietošos pienākumus, ja vienošanās ir noslēgtas vai var tikt noslēgtas starp valstīm, kuras veido savienību vai reģionālu tirdzniecības līgumu, lai izveidotu vai uzturētu vienotu ārējo muitas kontroli un likvidētu muitas kontroli starp šādas vienošanās pusēm, ciktāl tas attiecas uz tirdzniecību starp šādas vienošanās vai līguma valstīm.

4.   Valsts, kas ir šīs Konvencijas līgumslēdzēja puse un kas vienlaikus pieder arī pie jebkuras citas savienības, konvencijas vai starptautiska līguma, kurš ir spēkā tai laikā, kad stājas spēkā šī Konvencija, kuras noteikumi paredz aizsardzību II pielikumā iekļautajām jūras sugām, tiks atbrīvota no pienākuma, ko tai uzliek šīs Konvencijas noteikumi attiecībā uz tirdzniecību ar II pielikumā iekļauto sugu īpatņiem, kuri iegūti ar šajā valstī reģistrētiem kuģiem un saskaņā ar citas savienības, konvencijas vai starptautiskā līguma noteikumiem.

5.   Neatkarīgi no III, IV un V panta noteikumiem jebkurā saskaņā ar šā panta 4. punktu iegūta īpatņa eksporta gadījumā vajadzīgs tikai sertifikāts no tās valsts, kurā paredzēts īpatni ievest, uzraudzības iestādes par to, ka īpatnis iegūts saskaņā ar citas noteiktas savienības, konvencijas vai starptautiska līguma noteikumiem.

6.   Nekas šajā Konvencijā neierobežo un neierobežos saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas Rezolūciju 2750 C (XXV) sasauktās Apvienoto Nāciju Organizācijas Konferences par jūras likumu pieņemtā jūras likuma kodifikāciju un attīstību, ne arī jebkuras valsts pašreizējos un turpmākos pieprasījumus un likumīgi pamatotus uzskatus saistībā ar jūras likumu un piekrastes un kuģa piederības valsts jurisdikcijas raksturu un darbības sfēru.

XV pants

I un II pielikuma grozījumi

1.   Attiecībā uz grozījumu izdarīšanu I un II pielikumā līgumslēdzēju pušu konferences sanāksmēs piemēro šādus noteikumus:

a)

jebkura līgumslēdzēja puse var piedāvāt I vai II pielikuma grozījumus apspriešanai nākamajā sanāksmē. Piedāvātā grozījuma tekstu iesniedz sekretariātam ne vēlāk kā 150 dienas pirms šīs sanāksmes. Sekretariāts konsultējas ar citām līgumslēdzējām pusēm un ieinteresētajām struktūrām par grozījuma nepieciešamību saskaņā ar šā panta 2. punkta b) un c) apakšpunkta noteikumiem un sniedz atbildi visām līgumslēdzējām pusēm ne vēlāk kā 30 dienas pirms šīs sanāksmes;

b)

grozījumu pieņem ar divām trešdaļām klātesošo un balsojošo līgumslēdzēju pušu balsu skaitu. Šajā gadījumā “klātesošas un balsojošas līgumslēdzējas puses” nozīmē līgumslēdzējas puses, kuru pārstāvji piedalās un balso “par” vai “pret”. Līgumslēdzējas puses, kas atturas no balsošanas, tiek ieskaitītas tajās divās trešdaļās balsu, kuras nepieciešamas grozījuma pieņemšanai;

c)

sanāksmē pieņemtie grozījumi stājas spēkā 90 dienas pēc šīs sanāksmes un attiecas uz visām līgumslēdzējām pusēm, izņemot tās, kuras būs izņēmuma stāvoklī atbilstoši šā panta 3. punktam.

2.   Attiecībā uz I un II pielikuma grozījumiem līgumslēdzēju pušu konferences sanāksmju starplaikos piemēro šādus noteikumus:

a)

jebkura līgumslēdzēju puse var piedāvāt grozījumu I un II pielikumam apspriešanai sanāksmju starplaikā ar šajā pantā noteikto pasta procedūru;

b)

sekretariāts pēc piedāvātā grozījuma teksta saņemšanas nekavējoties nodos to līgumslēdzējām pusēm. Tas konsultēsies arī ar starpvalstu struktūrām, kurām ir kādas funkcijas saistībā ar šīm sugām, īpaši, lai iegūtu zinātniskus datus, ko šīs struktūras varētu sniegt, un nodrošinātu saskaņošanu ar jebkuru dabas aizsardzības pasākumu, ko īsteno šīs struktūras. Sekretariāts šo struktūru izteiktos viedokļus, sagādātos datus, kā arī pats savus slēdzienus un ieteikumus darīs zināmus līgumslēdzējām pusēm, cik ātri vien iespējams;

c)

attiecībā uz sugām, kuras nav jūras sugas, sekretariāts, saņemot piedāvātā grozījuma tekstu, nekavējoties nodos to līgumslēdzējām pusēm un pēc tam, cik ātri vien iespējams, darīs zināmus arī savus ieteikumus;

d)

ikviena līgumslēdzēja puse 60 dienu laikā no datuma, kurā sekretariāts darījis zināmus savus ieteikumus saskaņā ar šā punkta b) vai c) apakšpunktu, var iesniegt sekretariātam jebkādus komentārus par piedāvāto grozījumu kopā ar atbilstošu zinātnisku informāciju un datiem;

e)

sekretariāts nodod līgumslēdzējām pusēm saņemtās piezīmes kopā ar saviem ieteikumiem, cik ātri vien iespējams;

f)

ja sekretariāts nav saņēmis iebildumus par piedāvāto labojumu 30 dienu laikā kopš datuma, kurā piezīmes un ieteikumi tika izplatīti saskaņā ar šā punkta e) apakšpunkta noteikumiem, labojums stājas spēkā 90 dienas vēlāk un attiecas uz visām līgumslēdzējām pusēm, izņemot tās, kuras noformē atrunu saskaņā ar šā panta 3. punktu;

g)

ja sekretariāts ir saņēmis kādas līgumslēdzējas puses iebildumus, piedāvātais grozījums tiek nodots balsošanai ar pasta starpniecību saskaņā ar šā punkta h), i) un j) apakšpunktu;

h)

sekretariāts paziņo līgumslēdzējām pusēm, ka ir saņemts ziņojums par iebildumu;

i)

ja sekretariāts nav saņēmis balsis “par”, “pret” vai “atturas” no ne mazāk kā puses līgumslēdzēju pušu 60 dienu laikā no paziņošanas datuma saskaņā ar šā punkta h) apakšpunktu, piedāvātā grozījuma tālāku apspriešanu atliek uz nākamo konferences sanāksmi;

j)

ja balsis ir saņemtas no puses līgumslēdzēju pušu, grozījumu pieņem ar divām trešdaļām balsu no visām “par” vai “pret” balsīm;

k)

sekretariāts paziņo visām līgumslēdzējām pusēm balsošanas rezultātus;

l)

ja piedāvātais grozījums ir pieņemts, tas stājas spēkā 90 dienas pēc datuma, kurā sekretariāts paziņojis par tā pieņemšanu, attiecībā uz visām līgumslēdzējām pusēm, izņemot tās, kuras noformējušas atrunu saskaņā ar šā panta 3. punktu.

3.   Šā panta 1. punkta c) apakšpunktā un 2. punkta l) apakšpunktā noteiktajā 90 dienu laikposmā jebkura līgumslēdzēja puse var rakstiski paziņot depozitāram par vēlēšanos noformēt atrunu attiecībā uz šo grozījumu. Kamēr šāda atruna nav atcelta, attiecības ar šo līgumslēdzēju pusi gadījumos ar grozījuma skartajām sugām būs kā ar valsti, kura nav šīs Konvencijas līgumslēdzēja puse.

XVI pants

III pielikums un tā grozījumi

1.   Ikviena līgumslēdzēja puse jebkurā laikā var iesniegt sekretariātam to sugu sarakstu, attiecībā uz kuru tā izvirzījusi noteikumus savas jurisdikcijas robežās II panta 3. punktā minētajiem mērķiem. III pielikumā būs iekļauti to līgumslēdzēju pušu nosaukumi, kuras ieteikušas attiecīgo sugu tur iekļaut, šādi ieteikto sugu zinātniskie nosaukumi un visas dzīvnieku vai augu daļas, kuras noteiktas attiecībā uz šo sugu, piemērojot I panta b) apakšpunktu.

2.   Katru saskaņā ar šā panta 1. punkta noteikumiem iesniegto sarakstu sekretariāts pēc tā saņemšanas, cik ātri vien iespējams, nodod līgumslēdzējam pusēm. Šis saraksts stājas spēkā kā III pielikuma sastāvdaļa 90 dienas pēc šādas nodošanas. Katrā laikā pēc šāda saraksta nodošanas jebkura līgumslēdzēja puse var rakstiski paziņot depozitāram par vēlēšanos noformēt atrunu attiecībā uz sugu, daļu vai derivātu, un, kamēr šī atruna nav atcelta, attiecības ar šo valsti gadījumos ar grozījuma skartajām sugām, daļām un derivātiem būs kā ar valsti, kura nav šīs Konvencijas līgumslēdzēja puse.

3.   Līgumslēdzēja puse, kura ieteikusi sugu sarakstu iekļaušanai III pielikumā, var jebkurā laikā ar rakstisku paziņojumu sekretariātam atteikties no tā. Sekretariāts šo atteikumu paziņo visām līgumslēdzējām pusēm. Atteikums stājas spēkā 30 dienas pēc paziņošanas datuma.

4.   Jebkura līgumslēdzēju puse, kura iesniedz sarakstu saskaņā ar šā panta 1. punkta noteikumiem, iesniedz sekretariātam visu šādu sugu aizsardzībai piemērojamo valsts normatīvo aktu kopiju kopā ar jebkurām interpretācijām, kuras šī līgumslēdzēja puse uzskata par vajadzīgām vai kuras sekretariāts pieprasa. Tik ilgi, kamēr attiecīgā suga ir iekļauta III pielikumā, līgumslēdzēja puse var iesniegt jebkurus grozījumus šiem normatīvajiem aktiem vai to jaunas interpretācijas.

XVII pants

Konvencijas grozījumi

1.   Lai apspriestu un pieņemtu grozījumus šai Konvencijai, sekretariāts sasauc līgumslēdzēju pušu ārkārtējo konferenci ne mazāk kā pēc vienas trešdaļas līgumslēdzēju pušu rakstiska pieprasījuma. Šādus labojumus pieņem ar divām trešdaļām klātesošo un balsojošo līgumslēdzēju pušu balsu. Šajā gadījumā “klātesošās un balsojošās līgumslēdzējas puses” nozīmē līgumslēdzējas puses, kuru pārstāvji piedalās un nodod balsis “par” vai “pret”. Līgumslēdzējas puses, kuras atturas no balsošanas, netiek ieskaitītas tajās divās trešdaļās, kas nepieciešamas grozījuma pieņemšanai.

2.   Piedāvātā grozījuma tekstu sekretariāts nodod visām līgumslēdzējām pusēm ne vēlāk kā 90 dienas pirms šīs sanāksmes.

3.   Grozījums stāsies spēkā attiecībā uz līgumslēdzējām pusēm, kas to atzinušas, 60 dienas pēc tam, kad divas trešdaļas līgumslēdzēju pušu iesniegušas grozījuma atzīšanas aktu depozitāram. Vēlāk grozījums stāsies spēkā attiecībā uz jebkuru līgumslēdzēju pusi 60 dienas pēc tam, kad šī līgumslēdzēja puse iesniegusi savu grozījuma atzīšanas aktu.

XVIII pants

Domstarpību risināšana

1.   Jebkuras domstarpības, kas varētu rasties starp divām vai vairākām līgumslēdzējām pusēm attiecībā uz šīs Konvencijas noteikumu piemērošanu vai interpretāciju, risina sarunu ceļā starp domstarpībās iesaistītajām līgumslēdzējām pusēm.

2.   Ja domstarpības nevar atrisināt saskaņā ar šā panta 1. punktu, līgumslēdzējas puses uz abpusējas vienošanās pamata var nodot domstarpības arbitrāžai, konkrēti, Pastāvīgajai arbitrāžas tiesai Hāgā. Arbitrāžas spriedums ir obligāts domstarpībās iesaistītajām līgumslēdzējām pusēm.

XIX pants

Parakstīšana

Šī Konvencija ir atvērta parakstīšanai Vašingtonā līdz 1973. gada 30. aprīlim un pēc tam Bernē līdz 1974. gada 31. decembrim.

XX pants

Ratifikācija, atzīšana, apstiprināšana

Šī Konvencija ir ratificējama, apstiprināma vai atzīstama. Ratifikācijas, atzīšanas vai apstiprināšanas instrumentus iesniedz glabāšanai Šveices Konfederācijas valdībai, kura ir depozitārs.

XXI pants

Pievienošanās

1.   Šī Konvencija ir neierobežoti ilgi pieejama, lai tai pievienotos. Pievienošanās instrumenti glabājas pie depozitāra.

2.   Šai Konvencijai var pievienoties suverēnu valstu izveidotas reģionālas ekonomiskās integrācijas organizācijas, kuru kompetencē ir starptautisko līgumu apspriešana, noslēgšana un ieviešana jautājumos, ko tām nodevušas to dalībvalstis un kurus regulē šī Konvencija.

3.   Savos pievienošanās instrumentos šādas organizācijas norāda savu kompetenci attiecībā uz Konvencijas regulētajiem jautājumiem. Šīs organizācijas informē depozitāru par katru būtisku izmaiņu to kompetencē. Depozitārs nosūta līgumslēdzējām pusēm reģionālo ekonomiskās integrācijas organizāciju paziņojumus par to kompetenci un izmaiņām tajā attiecībā uz Konvencijas regulētajiem jautājumiem.

4.   Savas kompetences satvarā šādas reģionālas ekonomiskās integrācijas organizācijas izmanto tiesības un pilda pienākumus, ko Konvencija uzliek to dalībvalstīm, kas ir Konvencijas līgumslēdzējas puses. Šajā gadījumā organizācijas dalībvalstis nevar izmantot šīs tiesības individuāli.

5.   Savas kompetences satvarā reģionālas ekonomiskās integrācijas organizācijas izmanto savas tiesības balsot ar balsu skaitu, kas ekvivalents ar to dalībvalstu skaitu, kuras ir Konvencijas līgumslēdzējas puses. Šīs organizācijas nevar izmantot savas tiesības balsot, ja to dalībvalstis tās izmanto, un otrādi.

6.   Katra atsauce uz “līgumslēdzēju pusi” Konvencijas I panta h) punkta nozīmē, uz “valsti/valstīm” vai uz “valsti, kas ir līgumslēdzēja puse/valstīm, kas ir līgumslēdzējas puses” ietver arī atsauci uz katru reģionālu ekonomiskās integrācijas organizāciju, kuras kompetencē ir starptautisko līgumu apspriešana, noslēgšana un piemērošana jautājumos, kurus regulē šī Konvencija.

XXII pants

Spēkā stāšanās

1.   Šī Konvencija stājas spēkā 90 dienas pēc datuma, kad desmitais ratifikācijas, atzīšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instruments ir iesniegts depozitāram.

2.   Attiecībā uz katru valsti, kura ratificē, atzīst vai apstiprina šo Konvenciju vai pievienojas tai pēc desmitā ratifikācijas, atzīšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumenta iesniegšanas, šī Konvencija stājas spēkā 90 dienas pēc tam, kad šī valsts ir iesniegusi savu ratifikācijas, atzīšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu.

XXIII pants

Atrunas

1.   Šīs Konvencijas noteikumos nav paredzēts ieviest vispārējas atrunas. Specifiskas atrunas var iesniegt saskaņā ar šā panta, kā arī XV un XVI panta noteikumiem.

2.   Jebkura valsts, iesniedzot savu ratifikācijas, atzīšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu, var iesniegt atrunu attiecībā uz:

a)

jebkuru I, II vai III pielikumā iekļautu sugu; vai

b)

jebkuru daļu vai derivātu, kas noteikti attiecībā uz III pielikumā iekļautajām sugām.

3.   Kamēr līgumslēdzēja puse nav atsaukusi atrunu, kas iesniegta saskaņā ar šā panta noteikumiem, attiecībā uz tirdzniecību ar šajā izņēmumā noteiktajām sugām vai daļām, vai derivātiem, attiecības ar šo valsti būs tādas kā ar valsti, kura nav šīs Konvencijas līgumslēdzēja puse.

XXIV pants

Denonsēšana

Ikviena līgumslēdzēja puse var denonsēt šo Konvenciju, iesniedzot depozitāram rakstisku ziņojumu jebkurā laikā. Šī denonsēšana stājas spēkā divpadsmit mēnešus pēc tam, kad depozitārs ir saņēmis paziņojumu.

XXV pants

Depozitārs

1.   Šīs Konvencijas oriģināls angļu, franču, krievu, ķīniešu un spāņu valodā, katrai versijai esot vienlīdz autentiskai, ir iesniegts depozitāram, kurš nosūta tās apstiprinātas kopijas visām valstīm, kuras to parakstījušas vai iesniegušas pievienošanās instrumentus.

2.   Depozitārs informē visas parakstījušās un pievienojušās valstis un sekretariātu par parakstīšanas, ratifikācijas, atzīšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu iesniegšanu, šīs Konvencijas spēkā stāšanos, tās labojumiem, izņēmumu spēkā stāšanos un atcelšanu, denonsēšanas paziņojumiem.

3.   Tiklīdz šī Konvencija stājas spēkā, depozitārs nosūta tās apstiprinātu kopiju Apvienoto Nāciju Organizācijas sekretariātam reģistrācijai un publicēšanai saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas hartas 102. pantu.

To apliecinot, attiecīgi pilnvarotie ir parakstījuši šo Konvenciju.

Izstrādāts Vašingtonā tūkstoš deviņi simti septiņdesmit trešā gada trešajā martā.