02020H0912 — LV — 31.08.2021 — 009.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
PADOMES IETEIKUMS (ES) 2020/912 (2020. gada 30. jūnijs) par pagaidu ierobežojumu nebūtiskiem ceļojumiem uz ES un iespējamu šāda ierobežojuma atcelšanu (OV L 208I, 1.7.2020., 1. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
L 230 |
26 |
17.7.2020 |
||
L 248 |
26 |
31.7.2020 |
||
L 261 |
83 |
11.8.2020 |
||
L 354 |
19 |
26.10.2020 |
||
PADOMES IETEIKUMS (ES) 2020/2169 (2020. gada 17. decembris), |
L 431 |
75 |
21.12.2020 |
|
L 33 |
1 |
29.1.2021 |
||
L 41 |
1 |
4.2.2021 |
||
L 165I |
66 |
11.5.2021 |
||
L 182 |
1 |
21.5.2021 |
||
L 198 |
1 |
4.6.2021 |
||
L 221 |
12 |
21.6.2021 |
||
L 235 |
27 |
2.7.2021 |
||
L 255 |
3 |
16.7.2021 |
||
L 306 |
4 |
31.8.2021 |
Labota ar:
PADOMES IETEIKUMS (ES) 2020/912
(2020. gada 30. jūnijs)
par pagaidu ierobežojumu nebūtiskiem ceļojumiem uz ES un iespējamu šāda ierobežojuma atcelšanu
1. Dalībvalstīm, sākot ar 2021. gada 30. augustu, būtu koordinētā veidā pakāpeniski jāatceļ pagaidu ierobežojums nebūtiskiem ceļojumiem uz ES attiecībā uz I pielikumā uzskaitīto trešo valstu iedzīvotājiem.
Lai noteiktu trešās valstis, attiecībā uz kurām būtu jāatceļ pašreizējais ierobežojums nebūtiskiem ceļojumiem uz ES, būtu jāņem vērā epidemioloģiskā situācija attiecīgajās trešās valstīs un papildu kritēriji, kas izklāstīti šajā ieteikumā.
2. ►M7 Attiecībā uz epidemioloģisko situāciju būtu jāpiemēro šādi kritēriji:
Lai trešās valstis varētu iekļaut I pielikumā, tām būtu jāatbilst šādām robežvērtībām: 14 dienu kumulatīvais paziņoto Covid-19 gadījumu rādītājs nepārsniedz ►M9 75 ◄ , testēšanas rādītājs pārsniedz 300 un pozitīvo testu īpatsvara rādītājs nepārsniedz 4 %. Papildus tam var ņemt vērā vispārējo reakciju uz Covid-19, jo īpaši pieejamo informāciju par tādiem aspektiem kā uzraudzība, kontaktu izsekošana, ierobežošana, ārstēšana un ziņošana, kā arī pieejamās informācijas un datu avotu uzticamība un – vajadzības gadījumā – kopīgo vidējo rādītāju no visām starptautisko veselības aizsardzības noteikumu dimensijām. ◄
Dati attiecībā uz “testēšanas rādītāju”, “pozitīvo testu īpatsvara rādītāju” un “bažas raisošu un uzmanību prasošu vīrusa variantu” būtu jānodrošina Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram (ECDC), pamatojoties uz informāciju, kas darīta pieejama ECDC. Šādus datus varētu papildināt ar ES delegāciju, PVO un citu slimību kontroles centru sniegtu informāciju, ja tāda ir pieejama, pamatojoties arī uz 2020. gada 11. jūnija paziņojumam pievienoto kontrolsarakstu.
Papildus 2. punkta pirmajā daļā minētajai informācijai ECDC būtu jāpublicē un regulāri jāatjaunina karte, kas parāda situāciju attiecībā uz bažas raisošiem un uzmanību prasošiem vīrusa variantiem trešās valstīs.
3. Lemjot par to, vai pagaidu ierobežojums nebūtiskiem ceļojumiem uz ES attiecas uz trešās valsts valstspiederīgo, noteicošajam faktoram vajadzētu būt dzīvesvietai trešā valstī (nevis valstspiederībai), attiecībā uz kuru ir atcelti ierobežojumi nebūtiskiem ceļojumiem uz ES.
4. Reizi divās nedēļās Padomei I pielikumā minētais trešo valstu saraksts būtu jāpārskata un vajadzības gadījumā jāatjaunina, vispirms veicot vispārēju izvērtējumu, balstoties uz 2. punktā minēto metodoloģiju, kritērijiem un informāciju, un pēc rūpīgas konsultēšanās ar Komisiju un attiecīgajām ES aģentūrām un dienestiem.
Ceļošanas ierobežojumus konkrētai trešai valstij, kura jau iekļauta I pielikumā, var pilnībā vai daļēji atcelt vai ieviest no jauna, ņemot vērā izmaiņas dažos no iepriekš izklāstītajiem apstākļiem un no tām izrietošajā novērtējumā attiecībā uz epidemioloģisko situāciju.
Ja epidemioloģiskā situācija strauji pasliktinās, un jo īpaši, ja tiek konstatēta augsta saslimstība ar bažas raisošiem vīrusa variantiem, ceļošanas ierobežojumus attiecībā uz nebūtiskiem ceļojumiem var ātri atjaunot I pielikumā jau norādītajām trešām valstīm.
Lai atceltu pagaidu ierobežojumu nebūtiskiem ceļojumiem uz ES attiecībā uz I pielikumā norādītajām trešām valstīm, dalībvalstīm būtu katrā atsevišķā gadījumā jāņem vērā arī ES+ zonai piešķirtā savstarpība.
5. Dalībvalstīm būtu stingri jāiesaka cilvēkiem nedoties nebūtiskos ceļojumos no ES+ zonas uz valstīm, kas nav norādītas I pielikumā.
►M7 6. ◄ Ja trešai valstij turpina piemērot pagaidu ceļošanas ierobežojumus, no ceļošanas ierobežojumiem neatkarīgi no viņu ceļojuma mērķa būtu jāatbrīvo šādas personu kategorijas:
Savienības pilsoņi LESD 20. panta 1. punkta nozīmē un trešo valstu valstspiederīgie, kuriem saskaņā ar nolīgumiem starp Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un attiecīgajām trešām valstīm, no otras puses, ir dotas tiesības brīvi pārvietoties, kas ir pielīdzināmas Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām ( 1 ),
trešo valstu valstspiederīgie, kuri ir pastāvīgie iedzīvotāji saskaņā ar Ilgtermiņa uzturēšanās direktīvu ( 2 ), un personas, kurām ir tiesības uzturēties saskaņā ar citām ES direktīvām vai valsts tiesību aktiem vai kurām ir attiecīgās valsts ilgtermiņa vīzas, kā arī viņu ģimenes locekļi.
Turklāt būtiski ceļojumi būtu jāatļauj īpašām II pielikumā minētajām ceļotāju kategorijām, kas veic būtiskas funkcijas vai kam ir būtiskas vajadzības.
▼M7 —————
Ja epidemioloģiskā situācija strauji pasliktinās, un jo īpaši, ja tiek konstatēta augsta saslimstība ar bažas raisošiem vīrusa variantiem, dalībvalstis var uz laiku ierobežot II pielikumā norādītās ceļotāju kategorijas. Ceļošanai, kas pamatota ar pārliecinošiem iemesliem, joprojām vajadzētu būt iespējamai.
▼M9 —————
Sarakstu ar īpašām II pielikumā minētajām tādu ceļotāju kategorijām, kuri veic būtiskas funkcijas vai kuriem ir būtiska vajadzība ceļot, Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, var pārskatīt, ņemot vērā sociālos un ekonomiskos apsvērumus, kā arī vispārējo novērtējumu par epidemioloģiskās situācijas attīstību, kas balstīts uz iepriekš minēto metodoloģiju, kritērijiem un informāciju.
6.a Neskarot 6. punkta a) un b) apakšpunktu, ja dalībvalstis akceptē vakcinācijas apliecinājumu, lai atceltu ceļošanas ierobežojumus, kuru mērķis ir ierobežot Covid-19 izplatību, dalībvalstīm principā būtu jāatceļ pagaidu ierobežojums nebūtiskiem ceļojumiem uz ES attiecībā uz tiem ceļotājiem no trešām valstīm, kuri ne vēlāk kā 14 dienas pirms ieceļošanas ES+ zonā ir saņēmuši pēdējo ieteicamo tādas Covid-19 vakcīnas devu, kas Eiropas Savienībā ir atļauta, ievērojot Regulu (EK) Nr. 726/2004.
Dalībvalstis arī varētu atcelt pagaidu ierobežojumu nebūtiskiem ceļojumiem uz ES attiecībā uz šādiem ceļotājiem, kuri ne vēlāk kā 14 dienas pirms ieceļošanas ES+ zonā ir saņēmuši pēdējo ieteicamo tādas Covid-19 vakcīnas devu, kas iekļauta PVO ārkārtas lietojuma sarakstā.
Šajā nolūkā ceļotājiem, kuri vēlas veikt nebūtisku ceļojumu uz kādu dalībvalsti, vajadzētu būt derīgam Covid-19 vakcinācijas apliecinājumam. Dalībvalstis saskaņā ar valsts tiesību aktiem varētu akceptēt trešo valstu izdotus vakcinācijas sertifikātus, kas ietver vismaz minimālo datu kopumu, piemēram, personas identifikācijas datus, vakcīnas veidu un vakcīnas ievadīšanas datumu, ņemot vērā nepieciešamību pārbaudīt sertifikāta autentiskumu, derīgumu un integritāti un to, vai tajā ir ietverti visi attiecīgie dati.
Ja dalībvalstis nolemj atcelt ierobežojumus ceļotājiem, kuriem ir derīgs Covid-19 vakcinācijas apliecinājums, tām būtu katrā atsevišķā gadījumā jāņem vērā arī ES+ zonai piešķirtā savstarpība.
►M7 7. ◄ ►M9 neskarot 6.a punktu ◄ ►M7 Dalībvalstīm būtu jāpieprasa, lai personām, kas ceļo jebkāda būtiska vai nebūtiska iemesla, funkcijas vai vajadzības dēļ, izņemot transporta darbiniekus un pārrobežu darba ņēmējus, būtu ar polimerāzes ķēdes reakciju (PĶR) veikta Covid-19 testa negatīvs rezultāts, pamatojoties uz testu, kas veikts ne agrāk kā 72 stundas pirms izbraukšanas, un lai tās iesniegtu atbilstošu šāda testa rezultāta apliecinājumu iestāžu noteiktajā formā.
Ja izceļošanas brīdī testus veikt nav iespējams, personām, kas minētas 6. punkta a) un b) apakšpunktā, vajadzētu būt iespējai veikt testu pēc ierašanās saskaņā ar valstī spēkā esošajām procedūrām. Tas neskar pienākumu pēc ierašanās veikt jebkādus turpmākus pasākumus, tostarp ievērot karantīnu.
Turklāt dalībvalstis var pieprasīt ievērot pašizolāciju, karantīnu un veikt kontaktu izsekošanu līdz 14 dienām ilgā laikposmā, kā arī vajadzības gadījumā tajā pašā laikposmā veikt turpmāku Covid-19 testēšanu, ar nosacījumu, ka tādas pašas prasības dalībvalstis paredz arī saviem valstspiederīgajiem, kas ieceļo no tās pašas trešās valsts. Attiecībā uz ceļotājiem, kas ierodas no trešās valsts, kurā ir atklāts bažas raisošs vīrusa variants, dalībvalstīm būtu jāpiemēro šādas prasības un jo īpaši jāpieprasa ievērot karantīnu pēc ierašanās un veikt papildu testu ierašanās brīdī vai pēc ierašanās. ◄
7.a Ja epidemioloģiskā situācija kādā trešā valstī vai reģionā strauji pasliktinās un jo īpaši, ja tiek konstatēts bažas raisošs vai uzmanību prasošs vīrusa variants, dalībvalstīm izņēmuma kārtā būtu jāpieņem steidzams pagaidu ierobežojums visiem ceļojumiem uz ES attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuru dzīvesvieta ir minētajā trešā valstī. Šis ceļošanas ierobežojums nebūtu jāpiemēro 6. punkta a) un b) apakšpunktā minētajām personām un ceļotājiem, kas uzskaitīti II pielikuma i) punktā un iv)–ix) punktā. Tomēr šie ceļotāji būtu jāpakļauj atbilstošai un regulārai testēšanai, tostarp pirms izbraukšanas, kā paredzēts 7. punktā, un viņiem būtu jāievēro pašizolācija/karantīna pat tad, ja viņi ne vēlāk kā 14 dienas pirms ieceļošanas ES+ zonā ir saņēmuši pēdējo ieteicamo tādas Covid-19 vakcīnas devu, kas Eiropas Savienībā ir atļauta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 726/2004, vai ir saņēmuši pēdējo ieteicamo tādas Covid-19 vakcīnas devu, kura iekļauta PVO ārkārtas lietojuma sarakstā.
Ja kāda dalībvalsts piemēro šādus ierobežojumus, tad Padomes struktūrās sanākušajām dalībvalstīm ciešā sadarbībā ar Komisiju būtu steidzami un koordinētā veidā jāpārskata situācija. Šādi ierobežojumi būtu jāpārskata vismaz reizi divās nedēļās, ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas attīstību.
7.b Attiecībā uz ceļošanu saistībā ar būtisku funkciju vai būtisku vajadzību, kā noteikts II pielikumā:
Tas neskar vispārējās sabiedrības veselības aizsardzības prasības, ko var noteikt dalībvalstis, piemēram, fizisku distancēšanos un prasību valkāt masku.
8. Dalībvalstīm būtu jāizstrādā pasažiera lokalizācijas veidlapa (PLF) un jānosaka prasība personām, kas ieceļo ES, iesniegt PLF atbilstoši piemērojamām datu aizsardzības prasībām. Tiek izstrādāta vienota Eiropas pasažiera lokalizācijas veidlapa iespējamai izmantošanai dalībvalstīs. Kad vien iespējams, apstrādes vienkāršošanas un ātrākas kontaktu izsekošanas nolūkā būtu jāizmanto iespēja pasažiera lokalizācijas informāciju sniegt digitāli, vienlaikus gādājot par to, lai visiem trešo valstu valstspiederīgajiem būtu nodrošināta vienlīdzīga piekļuve.
►M7 9. ◄ Dalībvalstij nebūtu jāpieņem lēmums atcelt ierobežojumu nebūtiskiem ceļojumiem uz ES attiecībā uz konkrētu trešo valsti, pirms ierobežojumu atcelšana nav koordinēta saskaņā ar šo ieteikumu.
►M7 10. ◄ ►C1 Attiecībā uz šo ieteikumu Andoras, Monako, Sanmarīno un Vatikāna / Svētā Krēsla iedzīvotāji būtu uzskatāmi par ES iedzīvotājiem. ◄
►M7 11. ◄ Šis ieteikums būtu jāīsteno visām dalībvalstīm pie visām ārējām robežām.
I PIELIKUMS
Trešās valstis, īpašās pārvaldes apgabali un citas administratīvi teritoriālās vienības, kuru iedzīvotājus nebūtu jāskar pagaidu ierobežojumam pie ārējām robežām nebūtiskiem ceļojumiem uz ES:
I. VALSTIS
ALBĀNIJA
ARMĒNIJA
AUSTRĀLIJA
AZERBAIDŽĀNA
BOSNIJA UN HERCEGOVINA
BRUNEJAS DARUSALAMAS VALSTS
KANĀDA
JAPĀNA
JORDĀNIJA
JAUNZĒLANDE
KATARA
MOLDOVAS REPUBLIKA
SAŪDA ARĀBIJA
SERBIJA
SINGAPŪRA
DIENVIDKOREJA
UKRAINA
ĶĪNA ( 3 )
II. ĶĪNAS TAUTAS REPUBLIKAS ĪPAŠĀS PĀRVALDES APGABALI
Honkongas Īpašās Pārvaldes Apgabals
Makao Īpašās Pārvaldes Apgabals
III. ADMINISTRATĪVI TERITORIĀLĀS VIENĪBAS, KO VISMAZ VIENA DALĪBVALSTS NEATZĪST PAR VALSTĪM
Taivāna
II PIELIKUMS
Īpašas ceļotāju kategorijas, kas veic būtiskas funkcijas vai kam ir būtiskas vajadzības:
veselības aprūpes speciālisti, pētnieki veselības jomā un veco ļaužu aprūpes speciālisti;
pārrobežu darba ņēmēji;
sezonālie darba ņēmēji lauksaimniecībā;
transporta nozares darbinieki;
diplomāti, starptautisko organizāciju darbinieki un starptautisko organizāciju uzaicināti cilvēki, kuru fiziska klātbūtne ir nepieciešama minēto organizāciju pilnvērtīgam darbam, militārais personāls un humānās palīdzības darbinieki, un civilās aizsardzības personāls, kas īsteno savas funkcijas;
tranzīta pasažieri;
pasažieri, kas ceļo neatliekamu ģimenes iemeslu dēļ;
jūrnieki;
personas, kurām nepieciešama starptautiska aizsardzība vai palīdzība citu humānu iemeslu dēļ;
trešo valstu valstspiederīgie, kas ceļo studiju nolūkā;
augsti kvalificēti trešo valstu darba ņēmēji, ja viņu darbaspēks ir nepieciešams no ekonomiskā viedokļa un darbu nevar atlikt vai veikt ārzemēs.
( 1 ) Kā definēts 2. un 3. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.).
( 2 ) Padomes Direktīva 2003/109/EK (2003. gada 25. novembris) par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji (OV L 16, 23.1.2004, 44. lpp.).
( 3 ) Ja tiek apstiprināta savstarpība.