02015L2366 — LV — 23.12.2015 — 000.005
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2015/2366 (2015. gada 25. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (OV L 337, 23.12.2015., 35. lpp) |
Labota ar:
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2015/2366
(2015. gada 25. novembris)
par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK
(Dokuments attiecas uz EEZ)
I
SADAĻA
PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS
1. pants
Priekšmets
1. Ar šo direktīvu paredz noteikumus, saskaņā ar kuriem dalībvalstis izšķir šādas maksājumu pakalpojumu sniedzēju kategorijas:
a) kredītiestādes, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 ( 1 ) 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā, tostarp to filiāles kā definēts minētās regulas 4. panta 1. punkta 17. apakšpunktā, ja šādas filiāles atrodas Savienībā – neatkarīgi no tā, vai minēto filiāļu galvenie biroji atrodas Savienībā vai saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 47. pantu un valsts tiesību aktiem – ārpus Savienības;
b) elektroniskās naudas iestādes, kā definēts Direktīvas 2009/110/EK 2. panta 1. punktā, tostarp saskaņā ar minētās direktīvas 8. pantu un valsts tiesību aktiem, minēto iestāžu filiāles, ja šādas filiāles atrodas Savienībā un to galvenie biroji atrodas ārpus Savienības, un vienīgi tiktāl, ciktāl minēto filiāļu sniegtie maksājumu pakalpojumi ir saistīti ar elektroniskās naudas emitēšanu;
c) pasta žiro norēķinu iestādes, kuras saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir tiesīgas sniegt maksājumu pakalpojumus;
d) maksājumu iestādes;
e) ECB un valstu centrālās bankas, kad tās nerīkojas kā monetāras vai citas valsts iestādes;
f) dalībvalstis vai to reģionālās vai vietējās iestādes, kad tās nerīkojas kā valsts iestādes.
2. Šajā direktīvā paredzēti arī noteikumi par:
a) nosacījumu pārredzamību un informēšanas prasībām attiecībā uz maksājumu pakalpojumiem; kā arī
b) maksājumu pakalpojumu lietotāju un maksājumu pakalpojumu sniedzēju attiecīgās tiesības un pienākumi saistībā ar maksājumu pakalpojumu sniegšanu kā pastāvīgu nodarbošanos vai darījumdarbību.
2. pants
Darbības joma
1. Šo direktīvu piemēro Savienībā sniegtiem maksājumu pakalpojumiem.
2. III un IV sadaļu piemēro maksājumu darījumiem dalībvalsts valūtā, ja maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs un maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs vai maksājumu darījumā iesaistītais vienīgais maksājumu pakalpojumu sniedzējs atrodas Savienībā.
3. III sadaļu, izņemot 45. panta 1. punkta b) apakšpunktu, 52. panta 2. punkta e) apakšpunktu un 56. panta a) punktu, un IV sadaļu, izņemot 81.–86. pantu, attiecībā uz tām maksājumu darījumu daļām, kas tiek veiktas Savienībā, piemēro arī maksājumu darījumiem valūtā, kas nav kādas dalībvalsts valūta, ja maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs un maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs vai maksājumu darījumā iesaistītais vienīgais maksājumu pakalpojumu sniedzējs atrodas Savienībā.
4. III sadaļu, izņemot 45. panta 1. punkta b) apakšpunktu, 52. panta 2. punkta e) apakšpunktu, 52. panta 5. punkta g) apakšpunktu un 56. panta a) punktu, un IV sadaļu, izņemot 62. panta 2. un 4. punktu, 76., 77., 81. pantu, 83. panta 1. punktu, 89. pantu un 92. pantu, attiecībā uz tām maksājumu darījumu daļām, kas tiek veiktas Savienībā, piemēro arī tiem maksājumu darījumiem jebkurā valūtā, kuros tikai viens no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem atrodas Savienībā.
5. Dalībvalstis var daļēji vai vispār atbrīvot no šīs direktīvas noteikumu piemērošanas iestādes, kas minētas Direktīvas 2013/36/ES 2. panta 5. punkta 4. līdz 23. apakšpunktā.
3. pants
Izslēgšana
Šo direktīvu nepiemēro:
a) maksājumu darījumiem, ko izdara tikai skaidrā naudā tieši no maksātāja maksājumu saņēmējam bez jebkādiem starpniekiem;
b) maksājumu darījumiem starp maksātāju un maksājuma saņēmēju, ko izdara ar tirdzniecības pārstāvja starpniecību, kurš ar vienošanos ir pilnvarots risināt sarunas vai veikt preču vai pakalpojumu pārdošanu vai pirkšanu tikai maksātāja vai tikai maksājuma saņēmēja vārdā;
c) profesionālām darbībām banknošu un monētu fiziskai transportēšanai, tostarp to iekasēšanai, apstrādei un piegādei;
d) bezpeļņas darbības vai labdarības nolūkos veiktiem maksājumu darījumiem, kas ietver skaidras naudas iekasēšanu un piegādi un ko neveic kā profesionālu darbību;
e) pakalpojumiem, kuros maksājumu saņēmējs skaidru naudu kā daļu no maksājumu darījuma nodod maksātājam pēc tam, kad maksājumu pakalpojumu lietotājs tieši pirms maksājumu darījuma izpildes to tiešā veidā ir pieprasījis kā maksu par preču vai pakalpojumu iegādi;
f) valūtas maiņas darbībām ar skaidru naudu, ja naudas līdzekļi nav noguldīti maksājumu kontā;
g) maksājumu darījumiem, kas pamatojas uz kādu no turpmāk minētajiem dokumentiem, kuri izrakstīti maksājumu pakalpojumu sniedzējam, lai nodotu naudas līdzekļus maksājumu saņēmēja rīcībā:
i) čeki (papīra formā), ko reglamentē 1931. gada 19. marta Ženēvas Konvencija par vienotiem tiesību aktiem attiecībā uz čekiem;
ii) čeki (papīra formā), kas ir līdzīgi i) apakšpunktā minētajiem čekiem un ko reglamentē to dalībvalstu tiesību akti, kuras nav dalībnieces 1931. gada 19. marta Ženēvas Konvencijā par vienotiem tiesību aktiem attiecībā uz čekiem;
iii) maksājumu čeki (papīra formā) saskaņā ar 1930. gada 7. jūnija Ženēvas Konvenciju, kurā attiecībā uz vekseļiem un parādzīmēm paredzēts vienots regulējums;
iv) parādzīmes (papīra formā), kas ir līdzīgas iii) apakšpunktā minētajiem čekiem un ko reglamentē to dalībvalstu tiesību akti, kuras nav puses 1930. gada 7. jūnija Ženēvas Konvencijā, kurā attiecībā uz vekseļiem un parādzīmēm paredzēts vienots regulējums;
v) kuponi (papīra formā);
vi) ceļojumu čeki (papīra formā);
vii) Pasaules Pasta savienības noteiktie pasta pārvedumi (papīra formā);
h) maksājumu darījumiem, ko veic maksājumu vai vērtspapīru norēķinu sistēmā starp norēķinu iestādēm, galvenajiem darījumu partneriem, tīrvērtes iestādēm un/vai centrālajām bankām un citiem sistēmas dalībniekiem, un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, neskarot 35. pantu;
i) maksājumu darījumiem saistībā ar vērtspapīru aktīvu apkalpošanu, ietverot dividendes, ieņēmumus vai citu sadali, vai izpirkšanu vai pārdošanu, ko veic h) apakšpunktā minētās personas vai ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes, kolektīvu ieguldījumu uzņēmumi vai aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumi, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, vai citas vienības, kurām atļauts turēt finanšu instrumentus;
j) tehnisko pakalpojumu sniedzēju sniegtajiem pakalpojumiem, kas atbalsta maksājumu pakalpojumu sniegšanu, ja to īpašumā nevienu brīdi nenonāk pārskaitāmie naudas līdzekļi, tostarp datu apstrādei un uzglabāšanai, uzticēšanās un privātuma aizsardzības pakalpojumiem, datu un subjektu autentificēšanai, informācijas tehnoloģiju (IT) un komunikāciju tīklu nodrošināšanai, termināļu un maksājumu pakalpojumiem izmantojamo ierīču nodrošināšanai un uzturēšanai, izņemot maksājumu iniciēšanas pakalpojumus un konta informācijas pakalpojumus;
k) pakalpojumiem, kas balstās uz konkrētiem maksājumu instrumentiem, kurus var izmantot tikai ierobežotā veidā un kuri atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:
i) instrumenti, ar kuru palīdzību turētājs var iegādāties preces vai pakalpojumus vienīgi izdevēja telpās vai pakalpojumu sniedzēju ierobežotā tīklā saskaņā ar tiešu komerciālu vienošanos ar profesionālu izdevēju;
ii) instrumenti, kurus var izmantot vienīgi ļoti ierobežota preču vai pakalpojumu klāsta iegādei;
iii) instrumenti, kas derīgi tikai vienā dalībvalstī un ko nodrošina, ja to lūdz uzņēmums vai publiskā sektora struktūra, un ko reglamentē valsts vai reģionāla valsts iestāde konkrētiem sociāliem vai nodokļu mērķiem, lai iegādātos konkrētas preces vai pakalpojumus no piegādātājiem, kam ir komerciāla vienošanās ar izdevēju;
l) maksājumu darījumiem, ko elektronisko komunikāciju tīklu vai pakalpojumu sniedzējs tīkla vai pakalpojuma abonentam sniedz papildus elektronisko komunikāciju pakalpojumiem:
i) digitālā satura un balss pakalpojumu iegādei neatkarīgi no ierīces, ko izmanto digitālā satura iegādei vai patēriņam, un par kuriem samaksa tiek iekļauta attiecīgajā rēķinā; vai
ii) maksājumu darījumiem labdarības nolūkos un biļešu iegādei, kurus īsteno, izmantojot elektronisku ierīci vai no tās, un par kuriem samaksa tiek iekļauta attiecīgajā rēķinā;
ar noteikumu, ka viena i) un ii) apakšpunktā minētā maksājumu darījuma vērtība nepārsniedz EUR 50 un:
— viena abonenta maksājumu darījumu kopējā vērtība individuālam abonentam nepārsniedz EUR 300 mēnesī, vai
— ja abonents savā kontā, kas tam ir pie elektronisko komunikāciju tīkla vai pakalpojumu sniedzēja, veic iepriekšēju finansēšanu, maksājumu darījumu kopējā vērtība mēnesī nepārsniedz EUR 300;
m) maksājumu darījumiem, ko veic starp maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, to pārstāvjiem vai filiālēm pašu vajadzībām;
n) maksājumu darījumiem un saistītiem pakalpojumiem, ko veic starp mātesuzņēmumu un tā meitasuzņēmumu vai starp viena un tā paša mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem, neiesaistot tādus maksājumu pakalpojumu sniedzēju starpniekus, kuri nepieder pie tās pašas uzņēmumu grupas;
o) skaidras naudas izņemšanas pakalpojumiem, ko, izmantojot bankomātus, piedāvā pakalpojumu sniedzēji, rīkojoties viena vai vairāku karšu izdevēju vārdā, kuri nav puse pamatlīgumā ar klientu, kas izņem skaidru naudu no maksājuma konta, ar nosacījumu, ka šie pakalpojumu sniedzēji neveic citus I pielikumā minētos maksājumu pakalpojumus. Tomēr klients būtu jāinformē par jebkādām naudas izņemšanas maksām, kas minētas 45., 48., 49. un 59. pantā, pirms tiek veikta naudas izņemšana, kā arī skaidras naudas saņemšanas brīdī naudas izņemšanas darījuma beigās.
4. pants
Definīcijas
Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:
1) “piederības dalībvalsts” ir:
a) dalībvalsts, kurā atrodas maksājumu pakalpojumu sniedzēja juridiskā adrese; vai
b) ja maksājumu pakalpojumu sniedzējam saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem nav juridiskās adreses, – dalībvalsts, kurā atrodas tā galvenais birojs;
2) “uzņēmēja dalībvalsts” ir dalībvalsts, kura nav piederības dalībvalsts un kurā maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir pārstāvis vai filiāle, vai kurā tas sniedz maksājumu pakalpojumus;
3) “maksājumu pakalpojums” ir kāds no I pielikumā izklāstītajiem darījumdarbības veidiem;
4) “maksājumu iestāde” ir juridiska persona, kurai saskaņā ar 11. pantu piešķirta atļauja sniegt un izpildīt maksājumu pakalpojumus visā Savienībā;
5) “maksājumu darījums” ir maksātāja vai maksātāja vārdā iniciēta vai maksājuma saņēmēja iniciēta naudas līdzekļu nodošanas, pārskaitīšanas vai izņemšanas darbība neatkarīgi no maksātāja un maksājuma saņēmēja attiecību pamatā esošajiem pienākumiem;
6) “attālināts maksājumu darījums” ir maksājumu darījums, kas iniciēts ar interneta starpniecību vai ar ierīci, ko var izmantot distances saziņai;
7) “maksājumu sistēma” ir naudas līdzekļu pārskaitīšanas sistēma, kurā ir oficiālas un standartizētas procedūras un kopīgi noteikumi attiecībā uz maksājumu darījumu apstrādi, tīrvērti un/vai norēķināšanos;
8) “maksātājs” ir tāda fiziska vai juridiska persona, kura ir maksājumu konta turētāja un kura atļauj veikt maksājuma uzdevumu no šā maksājumu konta, vai gadījumā, ja maksājumu konta nav, fiziska vai juridiska persona, kas dod maksājuma uzdevumu;
9) “maksājuma saņēmējs” ir fiziska vai juridiska persona, kas ir maksājumu darījuma naudas līdzekļu iecerētais saņēmējs;
10) “maksājumu pakalpojumu lietotājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas izmanto maksājumu pakalpojumu kā maksātājs, maksājuma saņēmējs vai kā abi;
11) “maksājumu pakalpojumu sniedzējs” ir 1. panta 1. punktā minētā struktūra vai fiziska vai juridiska persona, kura izmanto atbrīvojumu atbilstīgi 32. vai 33. pantam;
12) “maksājumu konts” ir tāds konts uz viena vai vairāku maksājumu pakalpojumu lietotāju vārda, ko izmanto maksājumu darījumu izpildei;
13) “maksājuma uzdevums” ir maksātāja vai maksājuma saņēmēja rīkojums savam maksājumu pakalpojumu sniedzējam, ar kuru pieprasa izpildīt maksājumu darījumu;
14) “maksājumu instruments” ir jebkāda personalizēta ierīce un/vai procedūru kopums, par ko maksājumu pakalpojumu lietotājs un maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir vienojušies un ko izmanto, lai iniciētu maksājuma uzdevumu;
15) “maksājumu iniciēšanas pakalpojums” ir pakalpojums, ar ko iniciē maksājuma uzdevumu pēc maksājumu pakalpojumu lietotāja pieprasījuma attiecībā uz maksājumu kontu, kuru tur cits maksājumu pakalpojumu sniedzējs;
16) “konta informācijas pakalpojums” ir tiešsaistes pakalpojums, ar ko sniedz konsolidētu informāciju par vienu vai vairākiem maksājumu kontiem, kas atrodas maksājumu pakalpojumu lietotāja turējumā vai nu pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja, vai pie vairāk nekā viena maksājumu pakalpojumu sniedzēja;
17) “kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs” ir maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas nodrošina un uztur maksātāja maksājumu kontu;
18) “maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējs” ir maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas veic I pielikuma 7. punktā minēto darījumdarbību;
19) “konta informācijas pakalpojumu sniedzējs” ir maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas veic I pielikuma 8. punktā minēto darījumdarbību;
20) “patērētājs” ir fiziska persona, kas maksājumu pakalpojumu līgumos, uz kuriem attiecas šī direktīva, darbojas nolūkos, kas nav saistīti ar tās komercdarbību, darījumdarbību vai profesiju;
21) “pamatlīgums” ir maksājumu pakalpojumu līgums, ar kuru reglamentē atsevišķu un secīgu maksājumu darījumu izpildi nākotnē un kurā var būt iekļautas saistības un nosacījumi maksājumu konta izveidei;
22) “bezkonta naudas pārvedums” ir tāds maksājumu pakalpojums, ar kuru naudas līdzekļus saņem no maksātāja, neizveidojot maksājumu kontu maksātāja vai maksājuma saņēmēja vārdā, un tā vienīgais mērķis ir pārskaitīt atbilstīgu summu maksājuma saņēmējam vai citam maksājumu pakalpojumu sniedzējam, kas rīkojas maksājuma saņēmēja vārdā, un/vai šādus naudas līdzekļus saņem maksājuma saņēmēja vārdā un dara pieejamus maksājuma saņēmējam;
23) “tiešā debeta maksājums” ir maksājumu pakalpojums maksātāja maksājumu konta debetēšanai, ja maksājumu darījumu iniciē maksājumu saņēmējs, pamatojoties uz maksātāja piekrišanu maksājumu saņēmējam, maksājumu saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam vai maksātāja paša maksājumu pakalpojumu sniedzējam;
24) “kredīta pārvedums” ir maksājumu pakalpojums maksājuma saņēmēja maksājumu konta kreditēšanai ar tādu maksājumu darījumu vai virkni maksājumu darījumu no maksātāja maksājumu konta, kuru, pamatojoties uz maksātāja sniegtu rīkojumu, veic tas maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kurš ir maksātāja maksājumu konta turētājs;
25) “naudas līdzekļi” ir banknotes un monētas, bezskaidra nauda vai elektroniskā nauda, kā definēts Direktīvas 2009/110/EK 2. panta 2. punktā;
26) “valutēšanas diena” ir atskaites brīdis, ko maksājumu pakalpojumu sniedzējs izmanto, lai aprēķinātu procentus par naudas līdzekļiem, kas debetēti no maksājumu konta vai kreditēti tajā;
27) “atsauces valūtas maiņas kurss” ir valūtas maiņas kurss, ko izmanto par pamatu, lai aprēķinātu jebkādu valūtas maiņu, un ko dara pieejamu maksājumu pakalpojumu sniedzējs vai ko iegūst no publiski pieejama avota;
28) “atsauces procentu likme” ir procentu likme, ko izmanto par pamatu, lai aprēķinātu jebkādus piemērojamos procentus, un ko iegūst no publiski pieejama avota, kuru abas maksājumu pakalpojumu līguma puses var pārbaudīt;
29) “autentificēšana” ir procedūra, kas maksājumu pakalpojumu sniedzējam dod iespēju pārbaudīt maksājumu pakalpojumu lietotāja identitāti vai konkrēta maksājumu instrumenta izmantošanas pamatojumu, tostarp lietotāja personalizēto drošības datu pielietojumu;
30) “droša lietotāju autentificēšana” ir autentificēšana, izmantojot divus vai vairākus elementus, ko klasificē kā zināšanas (to, ko zina tikai lietotājs), valdījumu (to, kas ir tikai lietotāja valdījumā) un neatņemamas īpašības (lietotājam raksturīgas īpašības) un kas ir savstarpēji neatkarīgi, proti, neatbilstība vienam kritērijam neapdraud pārējo elementu uzticamību, un kas ir izstrādāti tā, lai nodrošinātu autentificēšanas datu konfidencialitātes aizsardzību;
31) “personalizēti drošības dati” ir personalizēti elementi, ko maksājumu pakalpojumu sniedzējs sniedz maksājumu pakalpojumu lietotājam autentificēšanas nolūkā;
32) “sensitīvi maksājumu dati” ir dati, tostarp personalizēti drošības dati, ko var izmantot krāpnieciskā nolūkā. Maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēju un konta informācijas pakalpojumu sniedzēju darbībām konta īpašnieka vārds/uzvārds un konta numurs nav sensitīvi maksājumu dati;
33) “unikāls identifikators” ir burtu, ciparu vai simbolu kombinācija, ko maksājumu pakalpojumu sniedzējs noteicis maksājumu pakalpojumu lietotājam un kas maksājumu pakalpojumu lietotājam jānorāda, lai nepārprotami identificētu citu maksājumu darījumā iesaistīto maksājumu pakalpojumu lietotāju un/vai šā otra maksājumu pakalpojuma lietotāja maksājumu kontu;
34) “distances saziņas līdzekļi” ir metode, ko bez maksājumu pakalpojumu sniedzēja un maksājumu pakalpojumu lietotāja vienlaicīgas fiziskās klātbūtnes var izmantot maksājumu pakalpojumu līguma slēgšanai;
35) “pastāvīgs informācijas nesējs” ir instruments, kurš dod iespēju maksājumu pakalpojumu lietotājam uzglabāt informāciju, kas adresēta šim maksājumu pakalpojumu lietotājam personīgi, tā, lai tā būtu pieejama turpmākai atsaucei informēšanas nolūkam atbilstīgu laikposmu un ļautu neizmainītā veidā atveidot uzglabāto informāciju;
36) “mikrouzņēmums” ir uzņēmums, kas brīdī, kad noslēdz maksājumu pakalpojumu līgumu, ir uzņēmums, kā definēts Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma 1. pantā un 2. panta 1. un 3. punktā;
37) “darbdiena” ir diena, kurā maksātāja attiecīgais maksājumu pakalpojumu sniedzējs vai maksājumu saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas iesaistīts maksājumu darījuma izpildē, ir atvērts darījumdarbībai, kas nepieciešama maksājumu darījuma izpildei;
38) “pārstāvis” ir fiziska vai juridiska persona, kas maksājumu pakalpojumu sniegšanā rīkojas maksājumu iestādes vārdā;
39) “filiāle” ir tāda darījumdarbības vieta, kura nav maksājumu iestādes galvenais birojs un kura nav tiesību subjekts, un kura tieši veic dažus vai visus darījumus, kas ir raksturīgi maksājumu iestādes darījumdarbībai; visas darījumdarbības vietas, ko vienā dalībvalstī izveidojusi maksājumu iestāde, kuras galvenais birojs ir citā dalībvalstī, uzskata par vienu filiāli;
40) “grupa” ir tādu uzņēmumu grupa, kurus savstarpēji saista Direktīvas 2013/34/ES 22. panta 1., 2. vai 7. punktā minētās attiecības, vai tādu uzņēmumu grupa, kuri definēti Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 241/2014 ( 2 ) 4.,5., 6. un 7. pantā un kurus savstarpēji saista attiecības, kas minētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. panta 1. punktā vai 113. panta 6. vai 7. punktā;
41) “elektronisko komunikāciju tīkls” ir tīkls, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/21/EK ( 3 ) 2. panta a) punktā;
42) “elektronisko komunikāciju pakalpojums” ir pakalpojums, kā definēts Direktīvas 2002/21/EK 2. panta c) punktā;
43) “digitālais saturs” ir preces vai pakalpojumi, kurus rada un piegādā digitālā formātā, kura izmantošana vai patēriņš ir iespējams vienīgi ar kādu tehnisku ierīci, un kurš nekādā veidā neietver fizisku preču un pakalpojumu izmantošanu vai patēriņu;
44) “maksājumu darījumu pieņemšana” ir maksājumu pakalpojums, ko sniedz maksājumu pakalpojumu sniedzējs, līgumiski vienojoties ar maksājuma saņēmēju par to, ka tas pieņems un apstrādās maksājumu darījumus, kuru rezultātā naudas līdzekļi tiek pārskaitīti maksājuma saņēmējam;
45) “maksājumu instrumentu izdošana” ir maksājumu pakalpojums, ko sniedz maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kurš ir noslēdzis līgumisku vienošanos nodrošināt maksātājam maksājumu instrumentu, ar ko iniciēt un apstrādāt maksātāja maksājumu darījumus;
46) “pašu kapitāls” ir kapitāls, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 118. apakšpunktā, kad vismaz 75 % no pirmā līmeņa kapitāla ir pirmā līmeņa pamata kapitāls, kā minēts minētās regulas 50. pantā, un otrā līmeņa kapitāls ir vienāds ar vienu trešdaļu no pirmā līmeņa kapitāla vai mazāks par to;
47) “maksājumu zīmols” ir jebkurš materiāls vai digitāls nosaukums, jēdziens, zīme, simbols vai to kombinācija, kas ļauj noteikt, ar kuras maksājumu karšu shēmas palīdzību tiek veikti kartēm piesaistīti maksājumu darījumi;
48) “maksājumu zīmolu koplietošana” ir divu vai vairāku maksājumu zīmolu vai viena maksājumu zīmola maksājumu lietojumprogrammu iekļaušana vienā un tajā pašā maksājumu instrumentā.
II
SADAĻA
MAKSĀJUMU PAKALPOJUMU SNIEDZĒJI
1.
NODAĻA
Maksājumu iestādes
5. pants
Pieteikums atļaujas saņemšanai
1. Lai saņemtu atļauju kļūt par maksājumu iestādi, piederības dalībvalsts kompetentajās iestādēs iesniedz pieteikumu, tam pievienojot:
a) darbības programmu, kurā jo īpaši norāda paredzēto maksājumu pakalpojumu veidu;
b) darījumdarbības plānu, ietverot provizorisku budžeta aprēķinu pirmajiem trim finanšu gadiem, kas liecina par to, ka pieteikuma iesniedzējs spēj lietot piemērotas un samērīgas sistēmas, resursus un procedūras, lai stabili darbotos;
c) pierādījumus tam, ka maksājumu iestādei ir 7. pantā paredzētais sākotnējais kapitāls;
d) attiecībā uz maksājumu iestādēm, kas minētas 10. panta 1. punktā, – to pasākumu aprakstu, kas veikti, lai aizsargātu maksājumu pakalpojumu lietotāju naudas līdzekļus saskaņā ar 10. pantu;
e) aprakstu par pieteikuma iesniedzēja pārvaldības pasākumiem un iekšējās kontroles mehānismiem, tostarp administratīvām, riska pārvaldības un grāmatvedības procedūrām, kas liecina par to, ka minētie pārvaldības pasākumi, kontroles mehānismi un procedūras ir samērīgas, piemērotas, pareizas un pietiekamas;
f) aprakstu par izstrādātajām procedūrām, lai uzraudzītu, izskatītu un turpmāk pārraudzītu drošības incidentus un klientu sūdzības, kas saistītas ar drošību, tostarp ziņošanas mehānismu par incidentiem, kurā ņemti vērā 96. pantā paredzētie maksājumu iestāžu ziņošanas pienākumi;
g) aprakstu par izstrādātajiem procesiem, lai reģistrētu, uzraudzītu, izsekotu un ierobežotu piekļuvi sensitīviem maksājumu datiem;
h) aprakstu par darījumdarbības nepārtrauktības kārtību, tostarp skaidri noteiktas kritiski svarīgas darbības, efektīvus ārkārtas situāciju plānus un procedūru šādu plānu regulārai atbilstības un efektivitātes pārbaudei un pārskatīšanai;
i) aprakstu par principiem un definīcijām, kuras piemēro statistikas datu vākšanai attiecībā uz darbības rezultātiem, darījumiem un krāpšanu;
j) drošības politikas dokumentu, tostarp detalizētu riska novērtējumu attiecībā uz maksājumu pakalpojumiem un aprakstu par drošības kontroli un riska mazināšanas pasākumiem, kas veikti, lai maksājumu pakalpojumu lietotājus pienācīgi aizsargātu pret apzinātajiem riskiem, tostarp krāpšanu un sensitīvu un personas datu nelikumīgu izmantošanu;
k) maksājumu iestādēm, uz kurām attiecas pienākumi attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/849 ( 4 ) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/847 ( 5 ) – to iekšējās kontroles mehānismu aprakstu, ko pieteikuma iesniedzējs ir ieviesis, lai ievērotu šos pienākumus;
l) aprakstu par pieteikuma iesniedzēja organizatorisko struktūru, tostarp attiecīgā gadījumā aprakstu par to, kā paredzēts izmantot pārstāvjus un filiāles, un par veicamajām pārbaudēm no attāluma un uz vietas, ko pieteikuma iesniedzējs apņemas tajās veikt vismaz reizi gadā, kā arī aprakstu par ārpakalpojumu mehānismiem un par tā dalību valsts vai starptautiskā maksājumu sistēmā;
m) to personu identitāti, kurām Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 36. apakšpunkta nozīmē ir tieši vai netieši iegūta būtiska līdzdalība pieteikuma iesniedzējā, kā arī to faktiskās līdzdalības apjomu un pierādījumus par to atbilstību, ņemot vērā vajadzību nodrošināt maksājumu iestādes pārdomātu un piesardzīgu vadību;
n) valdes locekļu un par maksājumu iestādes vadību atbildīgo personu identitāti un attiecīgā gadījumā to personu identitāti, kas atbildīgas par maksājumu iestādes maksājumu pakalpojumu darbību vadību, kā arī pierādījumus, ka šīm personām ir laba reputācija un ka tām ir atbilstīgas zināšanas un pieredze, lai sniegtu maksājumu pakalpojumus, kā noteikts maksājumu iestādes piederības dalībvalstī;
o) attiecīgā gadījumā obligāto revidentu un revīzijas uzņēmumu identitāti, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/43/EK ( 6 );
p) datus par pieteikuma iesniedzēja juridisko statusu un statūtus;
q) pieteikuma iesniedzēja galvenā biroja adresi.
Lai piemērotu pirmās daļas d), e), f) un l) apakšpunktu, pieteikuma iesniedzējs iesniedz aprakstu par tā ieviestajiem revīzijas pasākumiem un organizatoriskajiem pasākumiem, lai veiktu visus vajadzīgos pasākumus lietotāju interešu aizsardzībai un lai nodrošinātu nepārtrauktību un uzticamību maksājumu pakalpojumu izpildē.
Drošības kontroles un riska mazināšanas pasākumos, kas minēti pirmās daļas j) apakšpunktā, norāda, kā tie nodrošina augstu tehniskās drošības un datu aizsardzības līmeni, tostarp attiecībā uz programmatūru un IT sistēmām, ko izmanto pieteikuma iesniedzējs vai apakšuzņēmumi, ko tas nolīdzis visām darbībām vai to daļai. Minētajos pasākumos ietver arī 95. panta 1. punktā paredzētos drošības pasākumus. Minētajos pasākumos ņem vērā arī 95. panta 3. punktā minētās EBI pamatnostādnes par drošības pasākumiem (kad tās tiks pieņemtas).
2. Dalībvalstis prasa, lai uzņēmumiem, kas iesniedz pieteikumu atļaujas saņemšanai nolūkā sniegt maksājumu pakalpojumus, kā minēts I pielikuma 7. punktā, kā nosacījums atļaujas saņemšanai būtu profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, kas attiecas uz teritoriju, kurā tie sniedz pakalpojumus, vai kāda cita salīdzināma atbildības garantija, lai nodrošinātu, ka tie var uzņemties atbildību ►C1 , kā noteikts 73., 90. un 92. pantā. ◄
3. Dalībvalstis prasa, lai uzņēmumiem, kas iesniedz pieteikumu reģistrācijai nolūkā sniegt maksājumu pakalpojumus, kā minēts I pielikuma 8. punktā, kā nosacījums reģistrācijai būtu profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, kas attiecas uz teritoriju, kurā tie sniedz pakalpojumus, vai kāda cita salīdzināma garantija, ka tie attiecībā uz kontu apkalpojošo maksājumu pakalpojumu sniedzēju vai maksājumu pakalpojuma lietotāju nes atbildību, kas rodas no neautorizētas vai krāpnieciskas piekļuves maksājumu konta informācijai vai neautorizētas vai krāpnieciskas maksājumu konta informācijas izmantošanas.
4. Līdz 2017. gada 13. janvārim EBI pēc apspriešanās ar visām ieinteresētajām personām, tostarp maksājumu pakalpojumu tirgū, atspoguļojot visas iesaistīto intereses, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu izdod kompetentajām iestādēm pamatnostādnes par kritērijiem, pēc kuriem noteikt 2. un 3. punktā minētās profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas vai citas salīdzināmas garantijas minimālo naudas summu.
Izstrādājot šā punkta pirmajā daļā minētās pamatnostādnes, EBI ņem vērā sekojošo:
a) uzņēmuma riska profilu;
b) to, vai uzņēmums sniedz citus I pielikumā minētos maksājumu pakalpojumus vai ir iesaistīts cita veida darījumdarbībā;
c) darbības apmēru:
i) uzņēmumiem, kas iesniedz pieteikumu atļaujas saņemšanai nolūkā sniegt maksājumu pakalpojumus, kā minēts I pielikuma 7. punktā, – iniciēto darījumu vērtību;
ii) uzņēmumiem, kas iesniedz pieteikumu reģistrācijai nolūkā sniegt maksājumu pakalpojumus, kā minēts I pielikuma 8. punktā, – to klientu skaitu, kuri izmanto konta informācijas pakalpojumus;
d) salīdzināmu garantiju konkrētās iezīmes un kritērijus to īstenošanai.
EBI regulāri pārskata minētās pamatnostādnes.
5. Līdz 2017. gada 13. jūlijam EBI pēc apspriešanās ar visām ieinteresētajām personām, tostarp maksājumu pakalpojumu tirgū, atspoguļojot visas iesaistīto intereses, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu izdod pamatnostādnes par informāciju, kas jāsniedz kompetentajām iestādēm maksājumu iestāžu atļaujas pieteikumā, tostarp 1. punkta pirmās daļas a), b), c), e) un g) līdz j) apakšpunktā izklāstītās prasības.
EBI regulāri, katrā ziņā vismaz reizi trijos gados, pārskata minētās pamatnostādnes.
6. Vajadzības gadījumā ņemot vērā 5. punktā minēto pamatnostādņu piemērošanā gūto pieredzi, EBI var izstrādāt regulatīvo tehnisko standartu projektu, precizējot informāciju, kas jāsniedz kompetentajām iestādēm maksājumu iestāžu atļaujas pieteikumā, tostarp 1. punkta a), b), c), e) un g) līdz j) apakšpunktā izklāstītās prasības.
Komisijai deleģē pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.-14. pantu.
7. Šā panta 4. punktā minēto informāciju kompetentajām iestādēm paziņo saskaņā ar 1. punktu.
6. pants
Līdzdalības kontrole
1. Jebkura fiziska vai juridiska persona, kas pieņēmusi lēmumu tieši vai netieši kādā maksājumu iestādē iegūt vai vēl vairāk palielināt būtisko līdzdalību Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 36. apakšpunkta nozīmē, kā rezultātā tās turētā kapitāla vai balsstiesību daļa sasniegtu vai pārsniegtu 20 %, 30 % vai 50 % vai arī maksājumu iestāde kļūtu par tās meitasuzņēmumu, iepriekš rakstiski informē minētās maksājumu iestādes kompetentās iestādes par savu nodomu. Tas pats attiecas uz jebkuru fizisku vai juridisku personu, kas ir pieņēmusi lēmumu tieši vai netieši pārdot būtisku līdzdalību vai samazināt savu būtisko līdzdalību tā, lai tās turētā kapitāla vai balsstiesību daļa būtu mazāka par 20 %, 30 % vai 50 %, vai arī tā, lai maksājumu iestāde vairs nebūtu tās meitasuzņēmums.
2. Potenciālais būtiskas līdzdalības ieguvējs informē kompetento iestādi par plānotās līdzdalības apjomu un sniedz Direktīvas 2013/36/ES 23. panta 4. punktā minēto attiecīgo informāciju.
3. Ja šā panta 2. punktā minētā potenciālā būtiskas līdzdalības ieguvēja ietekme var kaitēt maksājumu iestādes piesardzīgai un pareizai vadībai, dalībvalstis prasa, lai kompetentās iestādes izsaka savus iebildumus vai veic piemērotus pasākumus, lai izbeigtu šādu situāciju. Šādi pasākumi var ietvert rīkojumus, sodus pret valdes locekļiem vai personām, kas atbild par vadību, vai attiecīgās maksājumu iestādes akcionāru vai dalībnieku akcijām atbilstīgo balsstiesību īstenošanas apturēšanu.
Līdzīgus pasākumus piemēro fiziskām vai juridiskām personām, kas neievēro pienākumu sniegt iepriekšēju informāciju, kā paredzēts šajā pantā.
4. Ja līdzdalība iegūta, neskatoties uz kompetento iestāžu iebildumiem, dalībvalstis neatkarīgi no jebkuriem citiem sodiem, kas jāpieņem, nodrošina atbilstīgo balsstiesību atcelšanu, balsojuma atzīšanu par nederīgu vai iespēju to anulēt.
7. pants
Sākotnējais kapitāls
Dalībvalstis izvirza prasību maksājumu iestādēm, lai atļaujas piešķiršanas laikā tām būtu šāds sākotnējais kapitāls, kas ietvertu vienu vai vairākus no Regulas (ES) Nr. 575/2013 26. panta 1. punkta a) līdz e) apakšpunktā minētajiem elementiem:
a) ja maksājumu iestāde sniedz tikai maksājumu pakalpojumu, kas minēts I pielikuma 6. punktā, tās kapitāls nekad nav mazāks par EUR 20 000 ;
b) ja maksājumu iestāde sniedz maksājumu pakalpojumu, kas minēts I pielikuma 7. punktā, tās kapitāls nekad nav mazāks par EUR 50 000 ;
c) ja maksājumu iestāde sniedz jebkādu no maksājumu pakalpojumiem, kas minēti I pielikuma 1.–5. punktā, tās kapitāls nekad nav mazāks par EUR 125 000 .
8. pants
Pašu kapitāls
1. Maksājumu iestādes pašu kapitāls nav mazāks par sākotnējo kapitālu, kas minēts šīs direktīvas 7. pantā vai pašu kapitāla summu, kas aprēķināta saskaņā ar šīs direktīvas 9. pantu, atkarībā no tā, kura no šīm summām ir lielāka.
2. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai izvairītos no situācijas, kad vairākkārt izmanto elementus, kurus var iekļaut pašu kapitālu aprēķinā, ja maksājumu iestāde pieder tai pašai grupai kā cita maksājumu iestāde, kredītiestāde, ieguldījumu brokeru sabiedrība, aktīvu pārvaldīšanas uzņēmums vai apdrošināšanas uzņēmums. Šo punktu piemēro arī gadījumos, kad maksājumu iestādei ir hibrīda raksturs un tā veic darbības, kas nav maksājumu pakalpojumu sniegšana.
3. Ja ir ievēroti Regulas (ES) Nr. 575/2013 7. panta nosacījumi, dalībvalstis vai to kompetentās iestādes var izvēlēties nepiemērot šīs direktīvas 9. pantu maksājumu iestādēm, kuras saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES ir ietvertas tādas kredītiestādes konsolidētajā uzraudzībā, kura ir to mātesuzņēmums.
9. pants
Pašu kapitāla aprēķināšana
1. Neatkarīgi no 7. pantā izklāstītajām sākotnējā kapitāla prasībām, dalībvalstis maksājumu iestādēm, izņemot tās, kas piedāvā tikai I pielikuma 7. vai 8. punktā vai abos minētos pakalpojumus, izvirza prasību nepārtraukti uzturēt pašu kapitālu, ko aprēķina saskaņā ar vienu no turpmāk norādītajām trim metodēm, ko kompetentās iestādes noteikušas saskaņā ar valsts tiesību aktiem:
A metode
Maksājumu iestāžu pašu kapitāls ir vismaz 10 % no to fiksēto pieskaitāmo izdevumu kopsummas iepriekšējā gadā. Kompetentās iestādes var pielāgot šo prasību, ja kopš iepriekšējā gada maksājumu iestādes darījumdarbībā ir notikušas būtiskas pārmaiņas. Ja maksājumu iestāde aprēķinu veikšanas dienā nav veikusi darījumdarbību pilnu gadu, minētā prasība ir vismaz 10 % attiecībā uz tās darījumdarbības plānā paredzēto fiksēto pieskaitāmo izdevumu kopsummu, ja vien kompetentās iestādes neprasa veikt korekciju minētajā plānā.
B metode
Maksājumu iestādes pašu kapitāls ir summa, kas ir vismaz tik liela kā kopsumma, ko veido turpmāk norādītie elementi, sareizināti ar mēroga koeficientu k, kā noteikts 2. punktā turpmāk, kur maksājumu summa (MS) ir viena divpadsmitā daļa no maksājumu darījumu kopsummas, ko maksājumu iestāde izpildījusi iepriekšējā gadā:
a) 4,0 % no šīs MS daļas, kas ir mazāka par EUR 5 miljoniem,
kam pieskaita
b) 2,5 % no šīs MS daļas, kas ir lielāka par EUR 5 miljoniem, bet mazāka par EUR 10 miljoniem,
kam pieskaita
c) 1 % no šīs MS daļas, kas ir lielāka par EUR 10 miljoniem, bet mazāka par EUR 100 miljoniem,
kam pieskaita
d) 0,5 % no šīs MS daļas, kas ir lielāka par EUR 100 miljoniem, bet mazāka par EUR 250 miljoniem,
kam pieskaita
e) 0,25 % no šīs MS daļas, kas ir lielāka par EUR 250 miljoniem.
C metode
Maksājumu iestādes pašu kapitāls ir summa, kas ir vismaz tik liela kā atbilstīgais rādītājs, kā noteikts a) apakšpunktā, sareizinot gan ar reizinājuma koeficientu, kas noteikts b) apakšpunktā, gan ar mēroga koeficientu k, kas noteikts 2. punktā:
a) atbilstīgais rādītājs ir turpmāk norādīto lielumu kopsumma:
i) procentu ienākumi;
ii) procentu izdevumi;
iii) saņemtās komisijas maksas un nodevas; un
iv) pārējie darbības ienākumi.
Katru elementu iekļauj kopsummā kā pozitīvu vai negatīvu. Ienākumus no ārkārtas posteņiem vai nestandarta posteņiem neizmanto atbilstīgā rādītāja aprēķinā. Trešo personu sniegto ārpakalpojumu izdevumi var samazināt atbilstīgo rādītāju, ja izdevumus radījis uzņēmums, kuram piemēro uzraudzību saskaņā ar šo direktīvu. Atbilstīgo rādītāju aprēķina iepriekšējā finanšu gada beigās, pamatojoties uz divpadsmit mēnešu novērojumiem. Atbilstīgo rādītāju aprēķina par iepriekšējo finanšu gadu. Tomēr pašu kapitāls, kas aprēķināts atbilstīgi C metodei, nav mazāks par 80 % no atbilstīgā rādītāja vidējā lieluma iepriekšējos trijos finanšu gados. Ja nav pieejami revidentu pārbaudīti rādītāji, drīkst izmantot darījumu aplēses;
b) reizināšanas koeficientu iegūst šādi:
i) 10 % no šīs atbilstīgā rādītāja daļas, kas ir mazāka par EUR 2,5 miljoniem;
ii) 8 % no šīs atbilstīgā rādītāja daļas no EUR 2,5 miljoniem līdz EUR 5 miljoniem;
iii) 6 % no šīs atbilstīgā rādītāja daļas no EUR 5 miljoniem līdz EUR 25 miljoniem;
iv) 3 % no šīs atbilstīgā rādītāja daļas no EUR 25 miljoniem līdz EUR 50 miljoniem;
v) 1,5 % virs EUR 50 miljoniem.
2. Mēroga koeficientu k, kuru paredzēts izmantot B un C metodē, iegūst šādi:
a) 0,5, ja maksājumu iestāde sniedz tikai maksājumu pakalpojumu, kas minēts I pielikuma 6. punktā;
b) 1, ja maksājumu iestāde sniedz jebkādu no maksājumu pakalpojumiem, kas minēti I pielikuma 1.–5. punktā.
3. Kompetentās iestādes, pamatojoties uz maksājumu iestādes riska pārvaldības procesu, riska zaudējumu datu bāzes un iekšējās kontroles mehānismu izvērtējumu, var vai nu izvirzīt prasību, ka maksājumu iestādei jātur pašu kapitāls, kas ir līdz 20 % lielāks par summu, kādu iegūst, piemērojot metodi, kas izvēlēta saskaņā ar 1. punktu, vai atļaut maksājumu iestādei turēt pašu kapitālu, kas ir līdz pat 20 % mazāks par summu, kādu iegūst, piemērojot metodi, kas izvēlēta saskaņā ar 1. punktu.
10. pants
Nodrošinājuma prasības
1. Dalībvalstis vai kompetentās iestādes izvirza prasību, ka maksājumu iestādei, kas sniedz maksājumu pakalpojumus, kas minēti I pielikuma 1.–6. punktā, jāaizsargā visi naudas līdzekļi, kas saņemti no maksājumu pakalpojumu lietotājiem vai saņemti no cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja, lai izpildītu maksājumu darījumus, kādā no turpmāk minētajiem veidiem:
a) naudas līdzekļus nevienu brīdi nesajauc kopā ar citu fizisku vai juridisku personu naudas līdzekļiem, kas nav maksājumu pakalpojumu lietotāji, kā vārdā naudas līdzekļi tiek glabāti, un, ja nākamās darbdienas beigās, kura seko dienai, kad naudas līdzekļi saņemti, tos joprojām glabā maksājumu iestāde, kas tos vēl nav nogādājusi maksājuma saņēmējam, nedz nosūtījusi citam maksājumu pakalpojumu sniedzējam, tos novieto atsevišķā kontā kredītiestādē vai iegulda drošos, likvīdos, zema riska aktīvos, kā tos definējušas piederības dalībvalsts kompetentās iestādes; un tos novieto atsevišķi atbilstīgi valsts tiesību aktiem maksājumu pakalpojumu lietotāju interesēs, aizsargājot pret citu maksājumu iestādes kreditoru prasījumiem, jo īpaši maksātnespējas gadījumā;
b) naudas līdzekļus nodrošina ar apdrošināšanas polisi vai kādu citu salīdzināmu garantiju, ko izsniedzis tāds apdrošināšanas uzņēmums vai kredītiestāde, kas nepieder tai pašai grupai, kam pieder pati maksājumu iestāde, par tādu pašu summu, kādu nošķirtu apdrošināšanas polises vai citas salīdzināmas garantijas neesamības gadījumā; attiecīgā summa izmaksājama gadījumā, ja maksājumu iestāde nespēj pildīt savas finanšu saistības.
2. Ja maksājumu iestādei izvirza prasību nodrošināt naudas līdzekļus saskaņā ar 1. punktu un daļu no šajā punktā minētajiem naudas līdzekļiem izmanto turpmākiem maksājumu darījumiem un atlikumu izmanto pakalpojumiem, kas nav maksājumu pakalpojumi, uz šo naudas līdzekļu daļu, kas saņemta maksājumu darījumu veikšanai nākotnē, arī attiecas 1. punktā noteiktās prasības. Ja šī daļa svārstās vai nav iepriekš zināma, dalībvalstis ļauj maksājumu iestādēm piemērot šo punktu reprezentatīvai daļai, ko uzskata par tādu, kas izmantojama maksājumu pakalpojumiem, ja kompetentās iestādes uzskata, ka šādu reprezentatīvu daļu var ticami aplēst, pamatojoties uz darījumu vēsturiskiem datiem.
11. pants
Atļaujas piešķiršana
1. Dalībvalstis prasa, lai tie uzņēmumi, kas nav 1. panta 1. punkta a), b), c), e) un f) apakšpunktā minētie un kas nav fiziskas vai juridiskas personas, kuras izmanto atbrīvojumu atbilstīgi 32. vai 33. pantam, un kas plāno sniegt maksājumu pakalpojumus, pirms maksājumu pakalpojumu sniegšanas sākuma iegūst atļauju būt par maksājumu iestādēm. Atļauju piešķir tikai juridiskai personai, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī.
2. Kompetentās iestādes atļauju piešķir, ja pieteikumam pievienotā informācija un pierādījumi atbilst visām 5. pantā izklāstītajām prasībām un ja kompetento iestāžu vispārējais novērtējums pēc pieteikuma izskatīšanas ir labvēlīgs. Pirms atļaujas piešķiršanas kompetentās iestādes attiecīgā gadījumā var, ja nepieciešams, konsultēties ar valsts centrālo banku vai citām attiecīgām valsts iestādēm.
3. Maksājumu iestādei, kurai saskaņā ar piederības dalībvalsts tiesību aktiem ir jābūt juridiskajai adresei, galvenais birojs ir tajā pašā dalībvalstī, kurā tai ir juridiskā adrese, un tur tā veic vismaz daļu no savas maksājumu pakalpojumu darījumdarbības.
4. Kompetentās iestādes piešķir atļauju tikai tad, ja, ņemot vērā vajadzību nodrošināt maksājumu iestādes pārdomātu un piesardzīgu vadību, maksājumu iestādei ir stingri pārvaldības pasākumi attiecībā uz tās maksājumu pakalpojumu darījumdarbību, kas ietver skaidru organizatorisko struktūru ar labi noteiktām, pārskatāmām un konsekventām atbildības pamatnostādnēm, efektīvām procedūrām, kā noteikt, pārvaldīt, uzraudzīt riskus, kam tās ir vai varētu būt pakļautas,un ziņot par tiem, kā arī atbilstīgus iekšējās kontroles mehānismus, tostarp pareizas administratīvās un grāmatvedības procedūras; šie pasākumi, procedūras un mehānismi ir vispārēji un proporcionāli attiecībā uz maksājumu iestādes nodrošināto maksājuma pakalpojumu veidu, apjomu un sarežģītību.
5. Ja maksājumu iestāde sniedz kādu no I pielikuma 1.–7. punktā minētajiem maksājumu pakalpojumiem un vienlaicīgi iesaistās cita veida darījumdarbībā, kompetentās iestādes var pieprasīt, lai tiktu izveidots atsevišķs maksājumu pakalpojumu darījumdarbības subjekts, ja maksājumu iestādes ar maksājumiem nesaistītās darbības pasliktina vai var pasliktināt vai nu maksājumu iestādes finansiālo stabilitāti, vai kompetento iestāžu spēju uzraudzīt to, vai maksājumu iestādes pilda visus šajā direktīvā paredzētos pienākumus.
6. Kompetentās iestādes atļauju atsaka, ja, ņemot vērā vajadzību nodrošināt pārdomātu un piesardzīgu maksājumu iestādes vadību, tās nav pārliecinātas par to akcionāru vai dalībnieku piemērotību, kuriem ir būtiska līdzdalība.
7. Ja starp maksājumu iestādi un citām fiziskām vai juridiskām personām pastāv ciešas attiecības, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 38. apakšpunktā, kompetentās iestādes atļauju piešķir tikai tad, ja šīs attiecības netraucē kompetentajām iestādēm efektīvi veikt uzraudzības funkcijas.
8. Kompetentās iestādes piešķir atļauju tikai tad, ja trešās valsts normatīvie un administratīvie akti, kas reglamentē vienu vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas, ar kurām maksājumu iestādei ir ciešas attiecības, vai šo normatīvo un administratīvo aktu piemērošanas grūtības tām netraucē efektīvi īstenot uzraudzības funkcijas.
9. Atļauja ir derīga visās dalībvalstīs, un tā ļauj attiecīgajai maksājumu iestādei sniegt atļaujā norādītos maksājumu pakalpojumus visā Savienībā atbilstīgi vai nu pakalpojumu sniegšanas brīvībai, vai brīvībai veikt uzņēmējdarbību.
12. pants
Lēmuma paziņošana
Trīs mēnešu laikā pēc pieteikuma saņemšanas vai, ja pieteikums ir nepilnīgs, pēc visas informācijas saņemšanas, kas vajadzīga lēmuma pieņemšanai, kompetentās iestādes informē pieteikuma iesniedzēju par to, vai atļauju piešķir vai atsaka. Kompetentā iestāde norāda atteikuma iemeslus, ja tā atsaka atļauju.
13. pants
Atļaujas atsaukšana
1. Kompetentās iestādes var atsaukt maksājumu iestādēm piešķirtu atļauju vienīgi tad, ja šāda iestāde:
a) nav izmantojusi atļauju 12 mēnešu laikā, nepārprotami atsakās no tās vai ilgāk par sešiem mēnešiem nav nodarbojusies ar darījumdarbību, ja vien attiecīgā dalībvalsts nav noteikusi, ka šādos gadījumos atļauja zaudē spēku; vai arī
b) ir saņēmusi atļauju, iesniedzot nepatiesas ziņas vai ar citiem nelikumīgiem līdzekļiem; vai arī
c) vairs neatbilst atļaujas piešķiršanas nosacījumiem vai neinformē kompetento iestādi par būtiskām izmaiņām šajā ziņā; vai arī
d) turpinot tās maksājumu pakalpojumu darījumdarbību, apdraudētu maksājumu sistēmas stabilitāti vai uzticēšanos tai; vai
e) atbilst kādam no citiem gadījumiem, kuros attiecīgās valsts tiesību akti paredz atļaujas atsaukšanu.
2. Kompetentā iestāde pamato atļaujas atsaukšanu un par to attiecīgi informē iesaistītās personas.
3. Kompetentā iestāde atļaujas atsaukšanu publisko, tostarp 14. un 15. pantā minētajos reģistros.
14. pants
Reģistrācija piederības dalībvalstī
1. Dalībvalstis izveido publisku reģistru, kurā iekļauj:
a) atļauju saņēmušās maksājumu iestādes un to pārstāvjus;
b) fiziskās un juridiskās personas, kuras izmanto atbrīvojumu atbilstīgi 32. vai 33. pantam, un to pārstāvjus; un
c) iestādes, kuras minētas 2. panta 5. punktā un kuras saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir tiesīgas sniegt maksājumu pakalpojumus.
Maksājumu iestāžu filiāles, ja minētās filiāles sniedz pakalpojumus dalībvalstī, kas nav to piederības dalībvalsts, iekļauj piederības dalībvalsts reģistrā.
2. Publiskajā reģistrā norāda maksājumu pakalpojumus, kuru veikšanai maksājumu iestādei ir atļauja vai kuru veikšanai fiziska vai juridiska persona ir reģistrējusies. Atļauju saņēmušās maksājumu iestādes reģistrā iekļauj atsevišķi no fiziskām un juridiskām personām, kas gūst labumu no atbrīvojuma atbilstīgi 32. vai 33. pantam. Reģistrs ir publiski pieejams uzziņām, tam var piekļūt tiešsaistē, un to nekavējoties atjaunina.
3. Kompetentās iestādes iekļauj publiskajā reģistrā jebkuru atsauktu atļauju un jebkuru atsauktu 32. vai 33. pantā noteikto atbrīvojumu.
4. Kompetentās iestādes paziņo EBI par jebkuras atļaujas atsaukšanas un jebkura 32. vai 33. pantā noteiktā atbrīvojuma atsaukšanas iemesliem.
15. pants
Eiropas Banku iestādes (EBI) reģistrs
1. EBI izstrādā, ekspluatē un uztur elektronisku centrālo reģistru, kurā iekļauta informācija, ko paziņo kompetentās iestādes saskaņā ar 2. punktu. EBI ir atbildīga par minētās informācijas precīzu izklāstu.
EBI savā tīmekļa vietnē šo reģistru dara publiski pieejamu un nodrošina vienkāršu piekļuvi informācijai un vienkāršu iekļautās informācijas meklēšanu bez maksas.
2. Kompetentās iestādes nekavējoties paziņo EBI par savos publiskajos reģistros ievadīto informāciju, kā minēts 14. pantā, tādā valodā, ko parasti izmanto finanšu jomā.
3. Kompetentās iestādes ir atbildīgas par 2. punktā minētās informācijas precizitāti un par minētās informācijas atjaunināšanu.
4. EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, ar ko nosaka tehniskas prasības elektroniska centrālā reģistra izstrādei, ekspluatācijai un uzturēšanai un tajā iekļautās informācijas piekļuvei. Ar tehniskajām prasībām nodrošina to, ka informāciju var grozīt tikai kompetentā iestāde un EBI.
EBI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2018. gada 13. janvārim.
Komisijai deleģē pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.
5. EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus attiecībā uz tās informācijas detaļām un struktūru, kura jāpaziņo atbilstīgi 1. punktam, tostarp attiecībā uz vienotu formātu un modeli, kādā šo informāciju sniedz.
EBI iesniedz šo īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2017. gada 13. jūlijam.
Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.
16. pants
Atļaujas uzturēšana spēkā
Tiklīdz saskaņā ar 5. pantu sniegtās informācijas un pierādījumu precizitāti ietekmē jebkādas izmaiņas, maksājumu iestāde attiecīgi bez liekas kavēšanās informē par to piederības dalībvalsts kompetentās iestādes.
17. pants
Grāmatvedība un obligātā revīzija
1. Direktīvas 86/635/EEK un 2013/34/ES un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 ( 7 ) piemēro maksājumu iestādēm mutatis mutandis.
2. Ja vien nav noteikts atbrīvojums Direktīvā 2013/34/ES un attiecīgos gadījumos Direktīvā 86/635/EEK, maksājumu iestāžu gada pārskatu un konsolidēto pārskatu revīziju veic obligātie revidenti vai revīzijas uzņēmumi Direktīvas 2006/43/EK nozīmē.
3. Uzraudzības nolūkā dalībvalstis pieprasa, lai maksājumu iestādes sniegtu atsevišķu grāmatvedības informāciju par maksājumu pakalpojumiem un par 18. panta 1. punktā minētajām darbībām, par kurām sniedz revīzijas ziņojumu. Šo ziņojumu attiecīgā gadījumā sagatavo obligātie revidenti vai revīzijas uzņēmums.
4. Direktīvas 2013/36/ES 63. pantā paredzētie pienākumi mutatis mutandis attiecas uz maksājumu iestāžu obligātajiem revidentiem vai revīzijas uzņēmumiem attiecībā uz maksājumu pakalpojumu darbībām.
18. pants
Darbības
1. Papildus maksājumu pakalpojumu sniegšanai maksājumu iestādes ir tiesīgas veikt šādas darbības:
a) darbības pakalpojumu un ar tiem cieši saistītu palīgpakalpojumu sniegšana, piemēram, maksājumu darījumu izpildes nodrošināšana, ārvalstu valūtas maiņas pakalpojumi, glabāšana, kā arī datu uzglabāšana un apstrāde;
b) maksājumu sistēmu ekspluatācija, neskarot 35. pantu;
c) darījumdarbība, kas nav maksājumu pakalpojumu sniegšana, ņemot vērā piemērojamos Savienības un valsts tiesību aktus.
2. Ja maksājumu iestādes sniedz vienu vai vairākus maksājumu pakalpojumus, tās var turēt tikai maksājumu kontus, ko izmanto vienīgi maksājumu darījumiem.
3. Jebkādi naudas līdzekļi, ko maksājumu iestādes saņem no maksājumu pakalpojumu lietotājiem nolūkā sniegt maksājumu pakalpojumus, nav noguldījumi vai citi atmaksājamie naudas līdzekļi Direktīvas 2013/36/ES 9. panta nozīmē vai elektroniskā nauda, kā definēts Direktīvas 2009/110/EK 2. panta 2. punktā.
4. Maksājumu iestādes var piešķirt ar maksājumu pakalpojumiem saistītus kredītus, kā minēts I pielikuma 4. vai 5. punktā, tikai tad, ja ir ievēroti visi šie nosacījumi:
a) kredīts ir palīgdarbība, un to piešķir vienīgi saistībā ar maksājumu darījuma izpildi;
b) neatkarīgi no valsts noteikumiem par kredītu sniegšanu, izmantojot kredītkartes, saistībā ar maksājumu piešķirtais un saskaņā ar 11. panta 9. punktu un 28. pantu izsniegtais kredīts ir atmaksājams īsā laikposmā, kas nekādā gadījumā nav ilgāks par 12 mēnešiem;
c) šādu kredītu nepiešķir no naudas līdzekļiem, kas saņemti vai tiek turēti maksājumu darījumu izpildes nolūkā;
d) lai atbilstu uzraudzības iestāžu prasībām, maksājumu iestādes pašu kapitāls jebkurā laikā ir atbilstīgs piešķirtā kredīta kopējai summai.
5. Maksājumu iestādes nevar pieņemt noguldījumus vai citus atmaksājamus naudas līdzekļus Direktīvas 2013/36/ES 9. panta nozīmē.
6. Šī direktīva neskar Direktīvu 2008/48/EK vai citus attiecīgus Savienības tiesības vai valsts pasākumus attiecībā uz tādiem nosacījumiem kredīta piešķiršanai patērētājiem, kuri nav saskaņoti ar šo direktīvu un ir saskaņā ar Savienības tiesībām.
19. pants
Pārstāvju, filiāļu vai ārpakalpojumu vienību izmantošana
1. Ja maksājumu iestāde vēlas sniegt maksājumu pakalpojumus ar pārstāvja starpniecību, tā piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm paziņo šādu informāciju:
a) pārstāvja vārdu un uzvārdu/nosaukumu un adresi;
b) aprakstu par iekšējās kontroles mehānismiem, kurus pārstāvis izmantos nolūkā pildīt pienākumus saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/849 un kurus nekavējoties atatjaunina gadījumā, ja sākotnējā paziņojumā sniegtajā informācijā tiek ieviestas būtiskas izmaiņas;
c) datus par valdes locekļiem un personām, kas atbild par tā pārstāvja vadību, kuru izmantos maksājumu pakalpojumu sniegšanai, un tiem pārstāvjiem, kuri nav maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kā arī pierādījumus tam, ka šīs personas ir atbilstīgas un piemērotas;
d) maksājumu iestādes maksājumu pakalpojumus, par kuriem pārstāvis saņems pilnvaras; un
e) attiecīgā gadījumā pārstāvja unikālo identifikācijas kodu vai numuru.
2. Divu mēnešu laikā pēc 1. punktā minētās informācijas saņemšanas piederības dalībvalsts kompetentā iestāde paziņo maksājumu iestādei, vai pārstāvis ir vai nav iekļauts 14. pantā paredzētajā reģistrā. Pēc iekļaušanas reģistrā pārstāvis var sākt sniegt maksājumu pakalpojumus.
3. Pirms pārstāvja iekļaušanas reģistrā kompetentās iestādes, ja tās uzskata, ka tām sniegtā informācija ir nepareiza, veic papildu darbības, lai pārbaudītu attiecīgo informāciju.
4. Ja pēc darbības veikšanas, lai pārbaudītu informāciju, kompetentās iestādes nav pārliecinātas par to, ka informācija, kura tām sniegta, ievērojot 1. punktu, ir pareiza, tās attiecīgo pārstāvi neiekļauj 14. pantā paredzētajā reģistrā un bez liekas kavēšanās par to informē maksājumu iestādi.
5. Ja maksājumu iestāde vēlas sniegt maksājumu pakalpojumus citā dalībvalstī, iesaistot pārstāvi vai izveidojot filiāli, tā ievēro 28. pantā izklāstītās procedūras.
6. Ja maksājumu iestāde vēlas uzticēt maksājumu pakalpojumu darbības funkcijas ārpakalpojumu sniedzējiem, tā attiecīgi informē par to savas piederības dalībvalsts kompetentās iestādes.
Svarīgu darbības funkciju, tostarp IT sistēmu, uzticēšanu ārpakalpojumu sniedzējiem nedara veidā, kas var būtiski pasliktināt maksājumu iestādes iekšējās kontroles kvalitāti un kompetento iestāžu spēju uzraudzīt maksājumu iestādes atbilstību visiem šajā direktīvā noteiktajiem pienākumiem un izsekot tai.
Otrās daļas nolūkos darbības funkciju uzskata par svarīgu, ja tās nepilnīga izpilde vai neizpilde būtiski vājinātu maksājumu iestādes pastāvīgu atbilstību šajā sadaļā paredzētajā darbības atļaujā noteiktajām prasībām vai citiem tās pienākumiem saskaņā ar šo direktīvu vai tās finansiālo darbību, vai tās maksājumu pakalpojumu stabilitāti vai nepārtrauktību. Dalībvalstis nodrošina, lai, uzticot svarīgas darbības funkcijas ārpakalpojumu sniedzējiem, maksājumu iestādes izpildītu šādus nosacījumus:
a) ar ārpakalpojumiem neparedz augstākās vadības atbildības deleģēšanu;
b) šajā direktīvā noteiktās maksājumu iestādes attiecības un pienākumi attiecībā uz tās maksājumu pakalpojumu lietotājiem paliek nemainīgas;
c) netiek vājināti nosacījumi, kuri maksājumu iestādei jāievēro, lai tā varētu saņemt atļauju saskaņā ar šo sadaļu un lai šī atļauja paliktu spēkā;
d) netiek atcelti vai grozīti nekādi citi nosacījumi, ar kādiem maksājumu iestādei piešķirta atļauja.
7. Maksājumu iestādes nodrošina, lai pārstāvji vai filiāles, kas rīkojas to vārdā, par to informētu maksājumu pakalpojumu lietotājus.
8. Maksājumu iestādes bez liekas kavēšanās paziņo piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm par jebkādām izmaiņām attiecībā uz ārpakalpojumu vienību izmantošanu un saskaņā ar 2., 3. un 4. punktā paredzēto procedūru – pārstāvju, tostarp papildu pārstāvju, izmantošanu.
20. pants
Atbildība
1. Dalībvalstis nodrošina, lai tad, ja maksājumu iestāžu darbības funkciju izpildi uztic trešām personām, minētās maksājumu iestādes veiktu piemērotus pasākumus, kas nodrošina šīs direktīvas prasību ievērošanu.
2. Dalībvalstis pieprasa, lai maksājumu iestādes saglabātu pilnu atbildību par visām savu darbinieku vai pārstāvju, filiāļu vai ārpakalpojumu vienību darbībām.
21. pants
Uzskaites dokumentācija
Neskarot Direktīvu (ES) 2015/849 vai citus attiecīgos Savienības tiesību aktus, dalībvalstis pieprasa maksājumu iestādēm visu attiecīgo dokumentāciju šīs sadaļas vajadzībām glabāt vismaz piecus gadus.
22. pants
Kompetento iestāžu izraudzīšanās
1. Dalībvalstis par atļauju izsniegšanu maksājumu iestādēm un maksājumu iestāžu, kas pilda šajā sadaļā paredzētos pienākumus, prudenciālo uzraudzību atbildīgajām kompetentajām iestādēm izraugās vai nu valsts iestādes, vai struktūras, kuras atzītas saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai kuras atzinušas valsts iestādes, kam šajā nolūkā saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir piešķirtas skaidras pilnvaras, tostarp valstu centrālās bankas.
Kompetentās iestādes garantē neatkarību no ekonomiskām struktūrām un izvairās no interešu konfliktiem. Neskarot pirmo daļu, maksājumu iestādes, kredītiestādes, elektroniskās naudas iestādes vai pasta žiro norēķinu iestādes netiek izraudzītas par kompetentajām iestādēm.
Dalībvalstis attiecīgi informē Komisiju.
2. Dalībvalstis nodrošina, lai saskaņā ar 1. punktu izraudzītajām kompetentajām iestādēm būtu visas pienākumu veikšanai vajadzīgās pilnvaras.
3. Dalībvalstis, kuru teritorijā ir vairāk nekā viena šajā sadaļā aptvertajos jautājumos kompetentā iestāde, nodrošina šo iestāžu ciešu sadarbību tā, lai tās varētu efektīvi pildīt savus attiecīgos pienākumus. Tas pats attiecas uz to, ja šajā sadaļā aptvertajos jautājumos kompetentās iestādes nav kompetentās iestādes, kuras ir atbildīgas par kredītiestāžu uzraudzību.
4. Saskaņā ar 1. punktu izraudzīto kompetento iestāžu uzdevumus pilda piederības dalībvalsts kompetentās iestādes.
5. Šā panta 1. punktā nav noteikts, ka kompetentajām iestādēm liek uzraudzīt maksājumu iestāžu darījumdarbību, izņemot maksājumu pakalpojumu sniegšanu un 18. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto darbību veikšanu.
23. pants
Uzraudzība
1. Dalībvalstis nodrošina, lai pārbaudes, ko kompetentās iestādes veic nolūkā pārbaudīt pastāvīgu atbilstību šīs sadaļas noteikumiem, būtu samērīgas, piemērotas un atbilstīgas riskam, kādam maksājumu iestādes ir pakļautas.
Lai pārbaudītu atbilstību šīs sadaļas noteikumiem, kompetentās iestādes jo īpaši ir tiesīgas veikt šādus pasākumus:
a) izvirzīt maksājumu iestādei prasību sniegt visu informāciju, kas nepieciešama atbilstības uzraudzībai, attiecīgā gadījumā precizējot prasības iemeslu un termiņu, kādā informācija ir jāsniedz;
b) veikt pārbaudes uz vietas maksājumu iestādē, pie jebkura pārstāvja vai jebkurā filiālē, kas sniedz maksājumu pakalpojumus, par ko atbild maksājumu iestāde, vai jebkurā ārpakalpojumu vienībā;
c) izdot ieteikumus, pamatnostādnes un attiecīgā gadījumā saistošus administratīvos noteikumus;
d) apturēt vai atsaukt atļauju atbilstīgi 13. pantam.
2. Neskarot atļaujas atsaukšanas procedūras un krimināltiesību normas, dalībvalstis nodrošina, lai to attiecīgās kompetentās iestādes attiecībā uz tām maksājumu iestādēm vai to faktiskajiem vadītājiem, kas pārkāpj normatīvos un administratīvos aktus saistībā ar to maksājumu pakalpojumu darījumdarbību vai darījumdarbības uzraudzību, varētu pieņemt vai noteikt sodus vai pasākumus, kas īpaši paredzēti, lai izskaustu konstatētos pārkāpumus vai šādu pārkāpumu cēloņus.
3. Neatkarīgi no 7. panta, 8. panta 1. un 2. punkta un 9. panta prasībām, dalībvalstis nodrošina to, ka kompetentās iestādes ir tiesīgas veikt šā panta 1. punktā izklāstītos pasākumus, lai nodrošinātu pietiekamu kapitālu maksājumu pakalpojumu sniegšanai, jo īpaši gadījumos, kad maksājumu iestāžu ar maksājumu pakalpojumiem nesaistītā darbība vājina vai var vājināt maksājumu iestādes finansiālo stabilitāti.
24. pants
Dienesta noslēpums
1. Dalībvalstis nodrošina, lai visām personām, kas strādā vai ir strādājušas kompetentajās iestādēs, kā arī ekspertiem, kas rīkojas kompetento iestāžu vārdā, būtu saistošs pienākums glabāt dienesta noslēpumu, neskarot gadījumus, uz kuriem attiecas krimināltiesības.
2. Veicot informācijas apmaiņu saskaņā ar 26. pantu, ievēro stingras dienesta noslēpuma prasības, lai nodrošinātu personas un uzņēmuma tiesību aizsardzību.
3. Dalībvalstis var piemērot šo pantu, mutatis mutandis ņemot vērā Direktīvas 2013/36/ES 53.–61. panta noteikumus.
25. pants
Tiesības vērsties tiesā
1. Dalībvalstis nodrošina, lai lēmumus, ko kompetentās iestādes pieņēmušas attiecībā uz maksājumu iestādi, ievērojot normatīvos un administratīvos aktus, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, varētu apstrīdēt tiesās.
2. Šā panta 1. punkts attiecas arī uz bezdarbību.
26. pants
Informācijas apmaiņa
1. Dažādu dalībvalstu kompetentās iestādes sadarbojas savā starpā un vajadzības gadījumā ar ECB un dalībvalstu centrālajām bankām, EBI un citām attiecīgām kompetentām iestādēm, kas ir izraudzītas saskaņā ar Savienības vai valsts tiesībām, kuras piemēro maksājumu pakalpojumu sniedzējiem.
2. Turklāt dalībvalstis pieļauj informācijas apmaiņu starp savām kompetentajām iestādēm un šādām organizācijām:
a) citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kas ir atbildīgas par atļaujas piešķiršanu maksājumu iestādēm un to uzraudzību;
b) ECB un dalībvalstu centrālajām bankām, kas rīkojas kā monetārās un pārraudzības iestādes, un vajadzības gadījumā citām valsts iestādēm, kuras ir atbildīgas par maksājumu un norēķinu sistēmu pārraudzību;
c) citām attiecīgajām iestādēm, kas izraudzītas saskaņā ar šo direktīvu, Direktīvu (ES) 2015/849 un citiem Savienības tiesību aktiem, kurus piemēro maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, tiesību aktiem, kas piemērojami nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā;
d) EBI, kuras uzdevums ir palīdzēt nodrošināt uzraudzības mehānismu konsekventu un saskaņotu darbību, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1093/2010 1. panta 5. punkta a) apakšpunktā.
27. pants
Domstarpību izšķiršana starp dažādu dalībvalstu kompetentajām iestādēm
1. Ja dalībvalsts kompetentā iestāde uzskata, ka konkrētā lietā pārrobežu sadarbība ar citas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kā minēts šīs direktīvas 26., 28., 29., 30. vai 31. pantā, neatbilst minētajiem noteikumiem, tā var lietu nodot EBI un lūgt tās palīdzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu.
2. Ja EBI ir lūgta atbilstīgi šā panta 1. punktam sniegt palīdzību, tā pieņem lēmumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. panta 3. punktu bez liekas kavēšanās. EBI var palīdzēt kompetentajām iestādēm panākt vienošanos arī pēc savas iniciatīvas saskaņā ar minētās regulas 19. panta 1. punkta otro daļu. Katrā ziņā iesaistītās kompetentās iestādes atliek savus lēmumus, gaidot risinājumu saskaņā ar minētās regulas 19. pantu.
28. pants
Pieteikums izmantot tiesības veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvība
1. Jebkura atļauju saņēmusi maksājumu iestāde, kas vēlas pirmoreiz sniegt maksājumu pakalpojumus citā dalībvalstī, kas nav tās piederības dalībvalsts, izmantojot tiesības veikt uzņēmējdarbību vai pakalpojumu sniegšanas brīvību, sniedz šādu informāciju kompetentajām iestādēm savā piederības dalībvalstī:
a) maksājumu iestādes nosaukums, adrese un atļaujas numurs, ja tāds ir;
b) dalībvalsts(-is), kurā(-ās) tā plāno darboties;
c) sniedzamais(-ie) maksājumu pakalpojums(-i);
d) ja maksājumu iestāde plāno izmantot pārstāvi – 19. panta 1. punktā minētā informācija;
e) ja maksājumu iestāde plāno izmantot filiāli – 5. panta 1. punkta b) un e) apakšpunktā minētā informācija attiecībā uz maksājumu pakalpojumu darījumdarbību uzņēmējā dalībvalstī, filiāles organizatoriskās struktūras apraksts un to personu identitāte, kas atbildīgi par filiāles vadību.
Ja maksājumu iestāde plāno uzticēt maksājumu pakalpojumu darbības funkcijas citām vienībām uzņēmējā dalībvalstī, tā attiecīgi informē par to savas piederības dalībvalsts kompetentās iestādes.
2. Mēneša laikā pēc visas 1. punktā minētās informācijas saņemšanas piederības dalībvalsts kompetentās iestādes to pārsūta uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm.
Mēneša laikā pēc informācijas saņemšanas no piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes minēto informāciju izvērtē un sniedz piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm attiecīgo informāciju saistībā ar paredzēto maksājumu pakalpojumu sniegšanu, ko veiks attiecīgā maksājumu iestāde, izmantojot brīvību veikt uzņēmējdarbību vai pakalpojumu sniegšanas brīvību. Uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes informē piederības dalībvalsts kompetentās iestādes jo īpaši par jebkurām pamatotām bažām, ko rada paredzētā pārstāvja iesaiste vai filiāles izveidošana attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu Direktīvas (ES) 2015/849 nozīmē.
Ja piederības dalībvalsts kompetentās iestādes nepiekrīt uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestāžu izvērtējumam, tās sniedz pēdējām minētajām sava lēmuma pamatojumu.
Ja piederības dalībvalsts kompetento iestāžu izvērtējums, jo īpaši ņemot vērā no uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm saņemto informāciju, nav pozitīvs, piederības dalībvalsts kompetentā iestāde atsakās reģistrēt pārstāvi vai filiāli vai atsauc reģistrāciju, ja tā jau ir notikusi.
3. Trīs mēnešu laikā pēc 1. punktā minētās informācijas saņemšanas piederības dalībvalsts kompetentās iestādes savu lēmumu paziņo uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm un maksājumu iestādei.
Tiklīdz pārstāvis vai filiāle ir iekļauts 14. pantā minētajā reģistrā, tie var sākt savu darbību attiecīgajā uzņēmējā dalībvalstī.
Maksājumu iestāde paziņo piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm datumu, no kura tā sāk savu darbību, izmantojot pārstāvi vai filiāli attiecīgajā(-ās) uzņēmējā(-ās) dalībvalstī. Piederības dalībvalsts kompetentās iestādes attiecīgi informē uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes.
4. Maksājumu iestāde bez liekas kavēšanās informē piederības dalībvalsts kompetentās iestādes par jebkādām izmaiņām informācijā, kas sniegta saskaņā ar 1. punktu, tostarp par papildu pārstāvjiem, filiālēm vai vienībām, kas sniedz ārpakalpojumus piederības dalībvalstīs, kurās tā darbojas. Piemēro 2. un 3. punktā paredzēto procedūru.
5. EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu sadarbības un informācijas apmaiņas režīmu starp piederības un uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm saskaņā ar šo pantu. Minētajos regulatīvo tehnisko standartu projektos precizē sadarbības metodi, naudas līdzekļus un sīkāku informāciju par tādu maksājumu iestāžu paziņojumiem, kas veic pārrobežu darbības, jo īpaši par sniedzamās informācijas jomu un apstrādi, tostarp kopīgu terminoloģiju un standarta paziņojuma veidlapas, lai nodrošinātu konsekventu un efektīvu paziņošanas procesu.
EBI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2018. gada 13. janvārim.
Komisijai deleģē pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas paredzēta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā.
29. pants
To maksājumu iestāžu uzraudzība, kuras izmanto tiesības veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību
1. Lai varētu veikt pārbaudes un vajadzīgos pasākumus, kas paredzēti šajā sadaļā un valsts tiesību aktu noteikumos, kas transponē III un IV sadaļu, saskaņā ar 100. panta 4. punktu attiecībā uz maksājumu iestādes pārstāvi vai filiāli, kura atrodas citas dalībvalsts teritorijā, piederības dalībvalsts kompetentās iestādes sadarbojas ar uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm.
Sadarbojoties saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, piederības dalībvalsts kompetentās iestādes informē uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes katru reizi, kad tās gatavojas veikt pārbaudi uz vietas uzņēmējas dalībvalsts teritorijā.
Tomēr piederības dalībvalsts kompetentās iestādes var deleģēt uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm uzdevumu veikt pārbaudes uz vietas minētajā iestādē.
2. Uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes var pieprasīt visām maksājumu iestādēm, kurām ir pārstāvji vai filiāles to teritorijā, regulāri ziņot uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm par savu darbību to valsts teritorijā.
Šādi ziņojumi ir vajadzīgi informatīvos vai statistikas nolūkos un, ciktāl pārstāvji un filiāles veic maksājumu pakalpojumu darījumdarbību saskaņā ar tiesībām veikt uzņēmējdarbību, lai pārraudzītu atbilstību noteikumiem valsts tiesību aktos, kas transponē III un IV sadaļu. Šādiem pārstāvjiem un filiālēm piemēro dienesta slepenības prasības, kas ir vismaz līdzvērtīgas 24. pantā minētajām prasībām.
3. Kompetentās iestādes savstarpēji sniedz visu būtisko un/vai attiecīgo informāciju, jo īpaši gadījumos, kad pārstāvis vai filiāle ir izdarījusi pārkāpumu vai ir aizdomas, ka tā izdarījusi pārkāpumu, un ja minētie pārkāpumi ir notikuši, izmantojot pakalpojumu sniegšanas brīvību. Šajā ziņā kompetentās iestādes pēc pieprasījuma sniedz visu attiecīgo informāciju un pēc savas iniciatīvas – visu būtisko informāciju, tostarp par maksājumu iestādes atbilstību 11. panta 3. punkta nosacījumiem.
4. Dalībvalstis var prasīt maksājumu iestādei, kura darbojas to teritorijā ar pārstāvju starpniecību saskaņā ar tiesībām veikt uzņēmējdarbību un kuras galvenais birojs atrodas citā dalībvalstī, iecelt centrālo kontaktpunktu to teritorijā, lai nodrošinātu pienācīgu saziņu un informācijas sniegšanu par atbilstību III un IV sadaļai, neskarot nekādus noteikumus par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas apkarošanu un atvieglojot piederības dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestāžu veikto uzraudzību, tostarp kompetentajām iestādēm pēc pieprasījuma nodrošinot dokumentus un informāciju.
5. EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai, ievērojot 4. punktu, precizētu kritērijus, kas jāpiemēro, nosakot apstākļus saskaņā ar proporcionalitātes principu, kādos ir piemēroti iecelt centrālo kontaktpunktu, un šādu kontaktpunktu funkcijas.
Minētajos regulatīvo tehnisko standartu projektos jo īpaši ņem vērā:
a) visu to darījumu apjomu un vērtību, ko maksājumu iestāde veic uzņēmējās dalībvalstīs;
b) sniegto maksājumu pakalpojumu veidu; un
c) kopējo pārstāvju skaitu, kas veic uzņēmējdarbību uzņēmējā dalībvalstī.
EBI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2017. gada 13. janvārim.
6. EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu sadarbības un informācijas apmaiņas režīmu starp piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm un uzņēmējas valsts kompetentajām iestādēm saskaņā ar šo sadaļu un lai pārraudzītu atbilstību noteikumiem valsts tiesību aktos, kas transponē III un IV sadaļu. Regulatīvo tehnisko standartu projektos precizē sadarbības metodi, naudas līdzekļus un sīkāku informāciju par tādu maksājumu iestāžu uzraudzību, kas veic pārrobežu darbības, jo īpaši par tādas informācijas jomu un apstrādi, ar ko apmainīsies, lai nodrošinātu tādu maksājumu iestāžu konsekventu un efektīvu uzraudzību, kas veic maksājumu pakalpojumu pārrobežu sniegšanu.
Minētajos regulatīvo tehnisko standartu projektos precizē arī to ziņojumu veidus un sīkāku informāciju par ziņojumiem, ko no maksājumu iestādēm pieprasa uzņēmējas dalībvalstis par maksājumu darījumdarbību, kas veikta to teritorijā saskaņā ar 2. punktu, tostarp šādu ziņojumu sniegšanas biežumu.
EBI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2018. gada 13. janvārim.
7. Komisijai deleģē pilnvaras pieņemt 5. un 6. punktā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.
30. pants
Pasākumi neatbilstības gadījumā, tostarp piesardzības pasākumi
1. Neskarot piederības dalībvalsts kompetento iestāžu atbildību, ja uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde noskaidro, ka maksājumu iestāde, kuras pārstāvji vai filiāles atrodas tās teritorijā, neatbilst šajā sadaļā paredzētajiem noteikumiem vai noteikumiem valsts tiesību aktos, kas transponē III vai IV sadaļu, tā nekavējoties informē piederības dalībvalsts kompetento iestādi.
Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde pēc saskaņā ar pirmo daļu saņemtās informācijas izvērtēšanas nekavējoties veic visus attiecīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgā maksājumu iestāde novērš šo neatbilstību. Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde par minētajiem pasākumiem nekavējoties paziņo uzņēmējas dalībvalsts un jebkuras citas attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei.
2. Ārkārtas situācijās, kad ir vajadzīga tūlītēja rīcība, lai novērstu nopietnu apdraudējumu maksājumu pakalpojumu lietotāju kopīgajām interesēm uzņēmējā dalībvalstī, līdztekus kompetento iestāžu pārrobežu sadarbībai un gaidot, kad piederības dalībvalsts kompetentās iestādes veiks pasākumus, kā izklāstīts 29. pantā, uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes var veikt piesardzības pasākumus.
3. Visi piesardzības pasākumi saskaņā ar 2. punktu ir atbilstīgi un samērīgi ar to mērķi aizsargāt maksājumu pakalpojumu lietotāju kopīgās intereses pret nopietnu apdraudējumu uzņēmējā dalībvalstī. To rezultātā netiek dota priekšroka uzņēmējas dalībvalsts maksājumu iestādes maksājumu pakalpojumu lietotājiem attiecībā pret citās dalībvalstīs esošas maksājumu iestādes maksājumu pakalpojumu lietotājiem.
Piesardzības pasākumi ir pagaidu pasākumi, un tos pārtrauc, kad konstatētais apdraudējums ir novērsts, tostarp ar piederības dalībvalsts kompetento iestāžu palīdzību vai sadarbībā ar tām vai ar EBI, kā paredzēts 27. panta 1. punktā.
4. Ja tas ir saderīgi ar ārkārtas situāciju, uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes katrā ziņā bez liekas kavēšanās informē piederības dalībvalsts kompetentās iestādes un jebkuras citas attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes, Komisiju un EBI par piesardzības pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 2. punktu, un par to pamatojumu.
31. pants
Pamatojums un informēšana
1. Visus pasākumus, ko veikušas kompetentās iestādes, ievērojot 23., 28., 29. vai 30. pantu, un kas paredz sodus vai ierobežojumus attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas brīvības vai brīvības veikt uzņēmējdarbību īstenošanu, pienācīgi pamato un dara zināmus attiecīgajai maksājumu iestādei.
2. Direktīvas 28.–30. pants neskar Direktīvā (ES) 2015/849 un Regulā (ES) 2015/847, jo īpaši Direktīvas (ES) 2015/849 48. panta 1. punktā un Regulas (ES) 2015/847 22. panta 1. punktā, paredzēto kompetento iestāžu pienākumu uzraudzīt vai pārbaudīt atbilstību šajos tiesību aktos noteiktajām prasībām.
32. pants
Nosacījumi
1. Dalībvalstis var atbrīvot vai atļaut savām kompetentajām iestādēm atbrīvot fiziskās vai juridiskās personas, kas sniedz maksājumu pakalpojumus, kas minēti I pielikuma 1.–6. punktā, pilnībā vai daļēji no 1., 2. un 3. iedaļā izklāstītās procedūras un nosacījumu piemērošanas, izņemot 14., 15., 22., 24., 25. un 26. pantu, ja:
a) attiecīgās personas, tostarp jebkura pārstāvja, par ko tā uzņemas pilnu atbildību, iepriekšējos 12 mēnešos izpildīto maksājumu darījumu ikmēneša vidējā kopējā vērtība nepārsniedz dalībvalsts noteiktu ierobežojumu, bet nekādā gadījumā nav lielāka par EUR 3 miljoniem. Minēto prasību novērtē attiecībā pret tās darījumdarbības plānā paredzēto maksājumu darījumu kopējo summu, ja vien kompetentās iestādes neprasa minēto plānu koriģēt; un
b) neviena fiziskā persona, kas ir atbildīga par darījumdarbības pārvaldību vai vadīšanu, nav tiesāta par noziedzīgiem nodarījumiem, kas ir saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu, vai citiem finanšu noziegumiem.
2. Jebkuras fiziskas vai juridiskas personas, kas reģistrēta saskaņā ar 1. punktu, galvenais birojs vai dzīvesvieta ir tajā dalībvalstī, kur tā faktiski veic darījumdarbību.
3. Šā panta 1. punktā minētās personas uzskata par maksājumu iestādēm, ievērojot, ka 11. panta 9. punkts un 28., 29. un 30. pants uz tām neattiecas.
4. Dalībvalstis var arī noteikt, ka jebkura fiziska vai juridiska persona, kas reģistrēta saskaņā ar šā panta 1. punktu, var veikt tikai dažas no 18. pantā norādītajām darbībām.
5. Šā panta 1. punktā minētās personas ziņo kompetentajām iestādēm par visām savas situācijas izmaiņām, kas attiecas uz minētajā punktā norādītajiem nosacījumiem. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tad, ja šā panta 1., 2. vai 4. punktā izklāstītie nosacījumi vairs netiek izpildīti, attiecīgās personas pieprasa atļauju 30 kalendāro dienu laikā saskaņā ar 11. pantā noteikto procedūru.
6. Šā panta 1.–5. punktu nepiemēro attiecībā uz Direktīvu (ES) 2015/849 vai valstu tiesību aktiem par vēršanos pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.
33. pants
Konta informācijas pakalpojumu sniedzēji
1. Fiziskās vai juridiskās personas, kas sniedz tikai maksājumu pakalpojumu, kas minēts I pielikuma 8. punktā, ir atbrīvotas no 1. un 2. iedaļā izklāstītās procedūras un nosacījumu piemērošanas, izņemot 5. panta 1. punkta a), b), e)–h), j), l), n), p) un q) apakšpunktu un 5. panta 3. punktu, un 14. un 15. pantu. Piemēro 3. iedaļu, izņemot 22. panta 3. punktu.
2. Šā panta 1. punktā minētās personas uzskata par maksājumu iestādēm, ievērojot, ka III un IV sadaļa uz tām neattiecas, izņemot 41. pantu, vajadzības gadījumā 45. un 52. pantu, un 67., 69. un 95.–98. pantu.
34. pants
Paziņošana un informēšana
Ja dalībvalsts piemēro atbrīvojumu, ievērojot 32. pantu, tā attiecīgi paziņo Komisijai par savu lēmumu līdz 2018. gada 13. janvārim un nekavējoties paziņo Komisijai par visām turpmākajām izmaiņām. Turklāt dalībvalsts paziņo Komisijai attiecīgo fizisko un juridisko personu skaitu un informē Komisiju par izpildīto ikgadējo maksājumu darījumu kopējo vērtību katra kalendārā gada 31. decembrī, kā paredzēts 32. panta 1. punkta a) apakšpunktā.
2.
NODAĻA
Kopīgi noteikumi
35. pants
Piekļuve maksājumu sistēmām
1. Dalībvalstis nodrošina, lai noteikumi par atļauju saņēmušu vai reģistrētu maksājumu pakalpojumu sniedzēju, kas ir juridiskas personas, piekļuvi maksājumu sistēmām ir objektīvi, nediskriminējoši un samērīgi un lai tie netraucē piekļuvi vairāk, nekā tas vajadzīgs gan aizsardzībai pret īpašiem riskiem, piemēram, pret norēķinu risku, darbības risku, darījumdarbības risku, gan maksājumu sistēmas finansiālās un darbības stabilitātes aizsardzībai.
Maksājumu sistēmas nenosaka maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, maksājumu pakalpojumu lietotājiem vai citām maksājumu sistēmām nevienu no šādām prasībām:
a) ierobežojošus noteikumus attiecībā uz faktisku līdzdalību citās maksājumu sistēmās;
b) noteikumus, kas savstarpēji diskriminē atļauju saņēmušus maksājumu pakalpojumu sniedzējus vai reģistrētus maksājumu pakalpojumu sniedzējus attiecībā uz dalībnieku tiesībām, pienākumiem un pilnvarām;
c) ierobežojumus, kuru pamatā ir iestādes statuss.
2. Šā panta 1. punktu nepiemēro:
a) Direktīvā 98/26/EK paredzētajām maksājumu sistēmām;
b) maksājumu sistēmām, kas aptver tikai un vienīgi maksājumu pakalpojumu sniedzējus, kuri pieder vienai grupai.
Šā punkta pirmās daļas a) apakšpunkta piemērošanas nolūkos dalībvalstis nodrošina, lai tad, kad noteiktas sistēmas dalībnieks ļauj atļauju saņēmušam vai reģistrētam maksājumu pakalpojumu sniedzējam, kas nav sistēmas dalībnieks, veikt pārskaitījuma uzdevumus caur sistēmu, minētais dalībnieks – ja tiek lūgts – sniegtu šādu iespēju objektīvā, samērīgā un nediskriminējošā veidā citam atļauju saņēmušam vai reģistrētam maksājumu pakalpojumu sniedzējam saskaņā ar 1. punktu.
Dalībnieks sniedz lūgumu izteikušajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam visus atteikuma iemeslus.
36. pants
Piekļuve kredītiestādes uzturētiem kontiem
Dalībvalstis nodrošina, lai maksājumu iestādēm būtu piekļuve kredītiestāžu maksājumu kontu pakalpojumiem, balstoties uz objektīviem, nediskriminējošiem un samērīgiem pamatiem. Šāda piekļuve ir pietiekami plaša, lai maksājumu iestādes spētu sniegt savus pakalpojumus netraucēti un efektīvi.
Kredītiestāde par visiem atteikumiem sniedz kompetentajai iestādei pienācīgus pamatojumus.
37. pants
Aizliegums personām, kas nav maksājumu pakalpojumu sniedzēji, sniegt maksājumu pakalpojumus, un paziņošanas pienākums
1. Dalībvalstis aizliedz fiziskām vai juridiskām personām, kas nav maksājumu pakalpojumu sniedzēji un ir nepārprotami izslēgtas no šīs direktīvas darbības jomas, sniegt maksājumu pakalpojumus.
2. Dalībvalstis prasa, lai pakalpojumu sniedzēji, kas veic kādu no 3. panta k) punkta i) vai ii) apakšpunktā minētajām darbībām vai abas, attiecībā uz ko iepriekšējo 12 mēnešu laikā izpildīto maksājumu darījumu kopējā vērtība pārsniedz EUR 1 miljonu, nosūtītu paziņojumu kompetentajām iestādēm, iekļaujot aprakstu par piedāvātajiem pakalpojumiem un norādot, saskaņā ar kuru no 3. panta k) punkta i) un ii) apakšpunktā minēto izslēgšanu darbība veicama.
Pamatojoties uz šo paziņojumu, kompetentā iestāde pieņem pienācīgi pamatotu lēmumu, balstoties uz 3. panta k) punktā minēto kritēriju, ja darbību nevar atzīt par ierobežotu tīklu, un attiecīgi informē pakalpojumu sniedzēju.
3. Dalībvalstis prasa, lai pakalpojumu sniedzēji, kas veic 3. panta l) punktā minētās darbības, nosūtītu paziņojumu kompetentajām iestādēm un sniegtu kompetentajām iestādēm ikgadēju revīzijas atzinumu, apliecinot, ka darbība atbilst ierobežojumiem, kas izklāstīti 3. panta l) punktā.
4. Neatkarīgi no šā panta 1. punkta, kompetentās iestādes informē EBI par pakalpojumiem, kas paziņoti, ievērojot 2. un 3. punktu, norādot, saskaņā ar kuru izslēgšanu šī darbība tiek sniegta.
5. Tās darbības aprakstu, kura paziņota saskaņā ar šā panta 2. un 3. punktu, dara publiski pieejamu 14. un 15. pantā paredzētajos reģistros.
III
SADAĻA
MAKSĀJUMU PAKALPOJUMU NOSACĪJUMU PĀRREDZAMĪBA UN INFORMĒŠANAS PRASĪBAS
1.
NODAĻA
Vispārīgi noteikumi
38. pants
Darbības joma
1. Šo sadaļu piemēro vienreizējiem maksājumu darījumiem, pamatlīgumiem un maksājumu darījumiem, uz ko tie attiecas. Puses var vienoties, ka to nepiemēro pilnībā vai piemēro daļēji, ja maksājumu pakalpojumu lietotājs nav patērētājs.
2. Dalībvalstis var piemērot šīs sadaļas noteikumus mikrouzņēmumiem tāpat kā patērētājiem.
3. Šī direktīva neskar Direktīvu 2008/48/EK, citus attiecīgus Savienības tiesību aktus vai valstu pasākumus attiecībā uz tādiem nosacījumiem kredīta piešķiršanai patērētājiem, kuri nav saskaņoti ar šo direktīvu un ir saskaņā ar Savienības tiesībām.
39. pants
Citi noteikumi Savienības tiesībās
Šīs sadaļas noteikumi neskar Savienības tiesības, kas ietver papildu prasības par iepriekšēju informēšanu.
Tomēr tad, ja ir piemērojama arī Direktīva 2002/65/EK, minētās direktīvas 3. panta 1. punktā izklāstītās informēšanas prasības, izņemot minētā punkta 2. apakšpunkta c)–g) punktu, 3. apakšpunkta a), d) un e) punktu un 4. apakšpunkta b) punktu, aizstāj ar šīs direktīvas 44., 45., 51. un 52. pantu.
40. pants
Maksa par informāciju
1. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs neprasa no maksājumu pakalpojuma lietotāja maksu par informācijas sniegšanu saskaņā ar šo sadaļu.
2. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs un maksājumu pakalpojumu lietotājs var vienoties par maksu par tādu papildu vai biežāk sniegtu informāciju, kuru sniedz pēc pakalpojumu lietotāja pieprasījuma, vai par tās sniegšanu ar pamatlīgumā neparedzētiem saziņas līdzekļiem.
3. Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs var uzlikt maksu par informāciju saskaņā ar 2. punktu, tā ir saprātīga un samērīga ar maksājumu pakalpojumu sniedzēja faktiskajām izmaksām.
41. pants
Pierādīšanas pienākums attiecībā uz informēšanas prasībām
Dalībvalstis paredz, ka pierādīšanas pienākums ir maksājumu pakalpojuma sniedzēja atbildība – pakalpojumu sniedzējs pierāda, ka ir ievērojis šajā sadaļā noteiktās informēšanas prasības.
42. pants
Atkāpe no informēšanas prasībām attiecībā uz nelielas vērtības maksājumu instrumentiem un elektronisko naudu
1. Tādu maksājumu instrumentu gadījumā, kas saskaņā ar attiecīgo pamatlīgumu attiecas tikai uz atsevišķiem maksājumu darījumiem, kuri nepārsniedz EUR 30 vai kuriem ir vai nu EUR 150 tērēšanas limits, vai kuros uzglabā naudas līdzekļus, kas nekad nepārsniedz EUR 150:
a) atkāpjoties no 51., 52. un 56. panta, maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina maksātājam tikai informāciju par maksājumu pakalpojumu galvenajām iezīmēm, tostarp veidu, kādā maksājuma instrumentu var izmantot, atbildību, uzlikto maksu un citu būtisku informāciju, kas vajadzīga, lai varētu pieņemt pamatotu lēmumu, kā arī norāda, kur viegli pieejama cita informācija un nosacījumi, kas minēti 52. pantā;
b) var vienoties par to, ka, atkāpjoties no 54. panta, maksājumu pakalpojumu sniedzējam netiek prasīts ierosināt izmaiņas pamatlīguma nosacījumos tādā pašā veidā, kā noteikts 51. panta 1. punktā;
c) var vienoties par to, ka, atkāpjoties no 57. un 58. panta, pēc maksājumu darījuma izpildes:
i) maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina vai dara pieejamu tikai atsauci, kas ļauj maksājumu pakalpojumu lietotājam identificēt maksājumu darījumu, maksājumu darījuma summu, jebkādu maksu un/vai, ja veikti vairāki tāda paša veida maksājumu darījumi tam pašam maksājuma saņēmējam, tikai informāciju par šo maksājumu darījumu kopējo summu un maksu;
ii) maksājumu pakalpojumu sniedzējam netiek prasīts nodrošināt vai darīt pieejamu i) punktā minēto informāciju, ja maksājumu instruments ir lietots anonīmi vai ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs citādi nav tehniski spējīgs to nodrošināt. Tomēr maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina maksātājam iespēju pārbaudīt glabāto naudas līdzekļu summu.
2. Maksājumu darījumiem valsts robežās dalībvalstis vai to kompetentās iestādes var samazināt vai divkāršot 1. punktā norādītās summas. Dalībvalstis var palielināt minētās summas līdz EUR 500 priekšapmaksas maksājumu instrumentiem.
2.
NODAĻA
Vienreizēji maksājumu darījumi
43. pants
Darbības joma
1. Šo nodaļu piemēro vienreizējiem maksājumu darījumiem, uz kuriem neattiecas pamatlīgums.
2. Ja maksājuma uzdevumu vienreizējam maksājumu darījumam iesniedz ar maksājumu instrumentu, uz ko attiecas pamatlīgums, maksājumu pakalpojumu sniedzējam nav pienākuma sniegt vai darīt pieejamu informāciju, kura maksājumu pakalpojuma lietotājam jau ir sniegta, pamatojoties uz pamatlīgumu ar citu maksājumu pakalpojumu sniedzēju, vai kuru viņam sniegs saskaņā ar minēto pamatlīgumu.
44. pants
Iepriekšēja vispārējā informācija
1. Dalībvalstis pieprasa, lai maksājumu pakalpojumu sniedzējs maksājumu pakalpojuma lietotājam tam viegli pieejamā formā nodotu informāciju un nosacījumus, kas minēti 45. pantā attiecībā uz saviem pakalpojumiem, pirms maksājumu pakalpojumu lietotājam kļūst saistošs jebkāds vienreizēja maksājumu pakalpojuma līgums vai piedāvājums. Pēc maksājumu pakalpojumu lietotāja pieprasījuma maksājumu pakalpojumu sniedzējs informāciju un nosacījumus sniedz papīra formā vai izmantojot citu pastāvīgu informācijas nesēju. Informāciju un nosacījumus izklāsta viegli saprotamā formulējumā un skaidrā un nepārprotamā veidā tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kurā piedāvā maksājumu pakalpojumu, vai kādā citā valodā, par kuru puses vienojušās.
2. Ja pēc maksājumu pakalpojumu lietotāja pieprasījuma ir noslēgts vienreizēja maksājumu pakalpojuma līgums, izmantojot distances saziņas līdzekļus, kas maksājumu pakalpojumu sniedzējam neļauj ievērot 1. punktu, maksājumu pakalpojumu sniedzējs izpilda savus pienākumus saskaņā ar minēto punktu uzreiz pēc maksājumu darījuma izpildes.
3. Šā panta 1. punktā minētos pienākumus arī var izpildīt, iesniedzot vienreizēja maksājumu pakalpojuma līguma projektu vai maksājuma uzdevuma projektu, kas ietver informāciju un nosacījumus, kas noteikti 45. pantā.
45. pants
Informācija un nosacījumi
1. Dalībvalstis nodrošina, lai maksājumu pakalpojumu lietotājam maksājumu pakalpojumu sniedzējs sniegtu vai darītu pieejamu šādu informāciju un nosacījumus:
a) norāde uz informāciju vai unikālu identifikatoru, kas jāsniedz maksājumu pakalpojumu lietotājam, lai varētu pienācīgi iniciēt vai izpildīt maksājuma uzdevumu;
b) maksājumu pakalpojuma izpildes maksimālo laiku;
c) visas maksas, kas maksājumu pakalpojumu lietotājam jāmaksā maksājumu pakalpojumu sniedzējam, un attiecīgā gadījumā minēto maksu sadalījums;
d) attiecīgā gadījumā faktisko vai atsauces valūtas maiņas kursu, ko piemēro maksājumu darījumam.
2. Turklāt dalībvalstis nodrošina, lai maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēji pirms iniciēšanas maksātājam sniegtu vai darītu pieejamu šādu precīzu un saprotamu informāciju:
a) maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēja nosaukums, tā galvenā biroja ģeogrāfiskā adrese un attiecīgā gadījumā tā pārstāvja vai filiāles ģeogrāfiskā adrese, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, kurā piedāvā maksājumu pakalpojumu, un jebkāda cita kontaktinformācija, tostarp elektroniskā pasta adrese, kas ir atbilstīga saziņai ar maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēju; un
b) kompetentās iestādes kontaktinformācija.
3. Attiecīgā gadījumā jebkādu 52. pantā norādīto informāciju un nosacījumus maksājumu pakalpojumu lietotājam nodod viegli pieejamā veidā.
46. pants
Informācija maksātājam un maksājuma saņēmējam pēc maksājuma uzdevuma iniciēšanas
Papildus 45. pantā noteiktajai informācijai un nosacījumiem, ja maksājuma uzdevumu iniciē ar maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēja starpniecību, šis maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējs uzreiz pēc iniciēšanas maksātājam un attiecīgā gadījumā maksājuma saņēmējam sniedz vai dara pieejamu visus šādus datus:
a) apstiprinājumu par maksājuma uzdevuma veiksmīgu iniciēšanu, ko izsniedz maksātāja kontu apkalpojošajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam;
b) atsauci, kas ļauj maksātājam un maksājuma saņēmēja identificēt maksājumu darījumu un vajadzības gadījumā maksājuma saņēmējam identificēt maksātāju un jebkādu informāciju, kas pārsūtīta kopā ar maksājumu darījumu;
c) maksājumu darījuma summu;
d) attiecīgā gadījumā jebkādas tādas maksas apmēru, kas maksājama maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējam par darījumu un attiecīgā gadījumā minētās maksas apmēra sadalījumu.
47. pants
Informācija maksātāja kontu apkalpojošajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam maksājumu iniciēšanas pakalpojuma gadījumā
Ja maksājuma uzdevumu iniciē, izmantojot maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēju, tas kontu apkalpojošajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam dara pieejamas maksājuma darījuma atsauces.
48. pants
Informācija maksātājam pēc maksājuma uzdevuma saņemšanas
Uzreiz pēc maksājuma uzdevuma saņemšanas maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs tādā pašā veidā, kā noteikts 44. panta 1. punktā, sniedz vai dara pieejamus maksātājam šādus datus par saviem pakalpojumiem:
a) atsauci, kas ļauj maksātājam identificēt maksājumu darījumu, un vajadzības gadījumā informāciju par maksājuma saņēmēju;
b) maksājumu darījuma summu valūtā, kāda izmantota maksājuma uzdevumā;
c) jebkādas maksājumu darījuma maksas apmēru, kas maksātājam jāmaksā, un attiecīgā gadījumā minētās maksas apmēra sadalījumu;
d) attiecīgā gadījumā valūtas maiņas kursu, ko maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs izmantojis maksājumu darījumā, vai atsauci uz to, ja tas atšķiras no kursa, kas noteikts saskaņā ar 45. panta 1. punkta d) apakšpunktu, un maksājumu darījuma summu pēc valūtas konvertēšanas;
e) maksājuma uzdevuma saņemšanas dienu.
49. pants
Informācija maksājuma saņēmējam pēc darījuma izpildes
Uzreiz pēc maksājumu darījuma izpildes maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs tādā pašā veidā, kā noteikts 44. panta 1. punktā, sniedz vai dara pieejamus maksājuma saņēmējam visus šādus datus par saviem pakalpojumiem:
a) atsauci, kas ļauj maksājuma saņēmējam identificēt maksājumu darījumu un vajadzības gadījumā maksātāju, kā arī jebkādu informāciju, kas pārsūtīta kopā ar maksājumu darījumu;
b) maksājumu darījuma summu valūtā, kādā naudas līdzekļi ir maksājuma saņēmēja rīcībā;
c) jebkādas maksājumu darījuma maksas apmēru, kas maksājuma saņēmējam jāmaksā, un attiecīgā gadījumā minētās maksas apmēra sadalījumu;
d) attiecīgā gadījumā valūtas maiņas kursu, ko maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs izmantojis maksājumu darījumā, un maksājumu darījuma summu pirms minētās valūtas konvertēšanas;
e) kreditēšanas valutēšanas dienu.
3.
NODAĻA
Pamatlīgumi
50. pants
Darbības joma
Šo nodaļu piemēro maksājumu darījumiem, uz kuriem attiecas pamatlīgums.
51. pants
Iepriekšēja vispārējā informācija
1. Dalībvalstis pieprasa, lai savlaicīgi pirms tam, kad maksājumu pakalpojumu lietotājam kļūst saistošs jebkāds pamatlīgums vai piedāvājums, maksājumu pakalpojumu sniedzējs, izmantojot papīru vai jebkādu citu pastāvīgu informācijas nesēju, maksājumu pakalpojumu lietotājam dara zināmu informāciju un nosacījumus, kas paredzēti 52. pantā. Informāciju un nosacījumus izklāsta viegli saprotamā formulējumā un skaidrā un nepārprotamā veidā tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kurā piedāvā maksājumu pakalpojumu, vai kādā citā valodā, par kuru puses vienojušās.
2. Ja pēc maksājumu pakalpojumu lietotāja pieprasījuma ir noslēgts pamatlīgums, izmantojot distances saziņas līdzekļus, kas maksājumu pakalpojumu sniedzējam neļauj ievērot 1. punktu, maksājumu pakalpojumu sniedzējs izpilda savus pienākumus saskaņā ar minēto punktu uzreiz pēc pamatlīguma noslēgšanas.
3. Šā panta 1. punktā minētos pienākumus arī var izpildīt, sniedzot pamatlīguma projekta kopiju, kas ietver informāciju un nosacījumus, kuri paredzēti 52. pantā.
52. pants
Informācija un nosacījumi
Dalībvalstis nodrošina, ka maksājumu pakalpojumu lietotājam sniedz šādu informāciju un nosacījumus:
1) par maksājumu pakalpojumu sniedzēju:
a) maksājumu pakalpojumu sniedzēja nosaukums, tā galvenā biroja ģeogrāfiskā adrese un attiecīgā gadījumā tā pārstāvja vai filiāles ģeogrāfiskā adrese, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, kurā piedāvā maksājumu pakalpojumu, un jebkādas citas adreses, tostarp elektroniskā pasta adrese, kas ir atbilstīga saziņai ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju;
b) dati par attiecīgajām uzraudzības iestādēm un par 14. pantā paredzēto reģistru vai jebkādu citu attiecīgu publisku reģistru, kas sniedz maksājumu pakalpojumu sniedzējam atļauju un reģistrācijas numuru vai līdzvērtīgus identificēšanas līdzekļus, kuri noteikti attiecīgajā reģistrā;
2) par maksājumu pakalpojumu izmantošanu:
a) sniedzamā pakalpojuma galveno iezīmju apraksts;
b) norāde uz informāciju vai unikālu identifikatoru, kas jāsniedz maksājumu pakalpojumu lietotājam, lai varētu pienācīgi iniciēt vai izpildīt maksājuma uzdevumu;
c) veids un procedūra, kā sniedz piekrišanu maksājuma uzdevuma iniciēšanai vai maksājumu darījuma izpildei un šādas piekrišanas atsaukumam saskaņā ar 64. un 80. pantu;
d) norāde par laiku, kad saņemts maksājuma uzdevums, saskaņā ar 78. pantā, un – ja tāds ir – par maksājumu noslēgšanas laiku (cut-off time), kuru noteicis maksājumu pakalpojumu sniedzējs;
e) maksājumu pakalpojumu izpildes maksimālais laiks;
f) vai pastāv iespēja vienoties par maksājumu instrumentu izmantošanai piemērotajiem tērēšanas limitiem saskaņā ar 68. panta 1. punktu;
g) koplietotu maksājumu zīmolu kartei piesaistītu maksājumu instrumentu gadījumā – maksājumu pakalpojumu lietotāja tiesības saskaņā ar Regulas (ES) 2015/751 8. pantu;
3) par maksām, procentu likmēm un valūtas maiņas kursiem:
a) visas maksas, kas maksājumu pakalpojumu lietotājam jāmaksā maksājumu pakalpojumu sniedzējam, tostarp tās, kuras saistītas ar to, kādā veidā un cik bieži tiek sniegta vai darīta pieejama šajā direktīvā noteiktā informācija un – attiecīgā gadījumā – minēto maksu apmēra sadalījums;
b) attiecīgā gadījumā piemērojamās procentu likmes un valūtas maiņas kursi vai, ja jāizmanto atsauces procentu likme un valūtas maiņas kurss, faktiskās procentu likmes aprēķina metode un attiecīgais šādas atsauces procentu likmes vai valūtas maiņas kursa noteikšanas datums un indekss vai bāze;
c) ja ir vienošanās – atsauces procentu likmes vai valūtas maiņas kursa izmaiņu tūlītēja piemērošana un informēšanas prasības saistībā ar izmaiņām saskaņā ar 54. panta 2. punktu;
4) par saziņu:
a) attiecīgā gadījumā saziņas līdzekļi, tostarp tehniskās prasības attiecībā uz maksājumu pakalpojumu lietotāja aparatūru un programmatūru, par ko puses vienojušās, lai pārsūtītu informāciju vai paziņojumus saskaņā ar šo direktīvu;
b) tas, kādā veidā un cik bieži ir jāsniedz vai jādara pieejama šajā direktīvā noteiktā informācija;
c) valoda vai valodas, kādās noslēgs pamatlīgumu un kurās veiks saziņu šo līgumattiecību laikā;
d) maksājumu pakalpojumu lietotāja tiesības saņemt pamatlīguma noteikumus, kā arī informāciju un nosacījumus saskaņā ar 53. pantu;
5) par aizsardzības un korektīviem pasākumiem:
a) attiecīgā gadījumā pasākumu apraksts, kas jāveic maksājumu pakalpojumu lietotājam maksājuma instrumenta drošai uzglabāšanai, un informācija par to, kā informēt maksājumu pakalpojumu sniedzēju saistībā ar 69. panta 1. punkta b) apakšpunktu;
b) droša procedūra, kādā maksājumu pakalpojumu sniedzējs informē maksājuma pakalpojuma lietotāju par krāpšanu vai drošības draudiem vai to iespēju;
c) ja ir vienošanās – apstākļi, kādos maksājumu pakalpojumu sniedzējs patur tiesības bloķēt maksājuma instrumentu saskaņā ar 68. pantu;
d) atsauce uz maksātāja atbildību saskaņā ar 74. pantu, tostarp informācija par attiecīgo summu;
e) informācija par to, kā un kādā laikposmā maksājumu pakalpojumu lietotājam ir jāpaziņo maksājumu pakalpojumu sniedzējam par jebkādiem neautorizētiem vai nepareizi iniciētiem vai izpildītiem maksājumu darījumiem saskaņā ar 71. pantu, kā arī par maksājumu pakalpojumu sniedzēja atbildību par neautorizētiem maksājumu darījumiem saskaņā ar 73. pantu;
f) atsauce uz maksājumu pakalpojumu sniedzēja atbildību par maksājumu darījumu iniciēšanu ►C1 vai izpildi saskaņā ar 89. un 90. pantu; ◄
g) atmaksājuma nosacījumi saskaņā ar 76. un 77. pantu;
6) par izmaiņām pamatlīgumā un pamatlīguma izbeigšanu:
a) ja ir vienošanās – informācija par to, ka tiks uzskatīts, ka maksājumu pakalpojumu lietotājs ir pieņēmis nosacījumu izmaiņas saskaņā ar 54. pantu, ja maksājumu pakalpojumu lietotājs līdz ierosinātajai izmaiņu spēkā stāšanās dienai nav paziņojis maksājumu pakalpojumu sniedzējam par to, ka izmaiņas nav pieņemtas;
b) pamatlīguma termiņš;
c) maksājumu pakalpojumu lietotāja tiesības izbeigt pamatlīgumu un jebkādas vienošanās saistībā ar tā izbeigšanu saskaņā ar 54. panta 1. punktu un 55. pantu;
7) par pārsūdzību:
a) jebkāds līguma noteikums par tiesībām, ko piemēro pamatlīgumam, un/vai kompetentās tiesas;
b) norāde par SAI procedūrām, kas maksājumu pakalpojumu lietotājam ir pieejamas saskaņā ar 99.–102. pantu.
53. pants
Informācijas un pamatlīguma nosacījumu pieejamība
Jebkurā līgumattiecību laikposmā maksājumu pakalpojumu lietotājam ir tiesības pēc pieprasījuma saņemt pamatlīguma noteikumus, kā arī 52. pantā norādīto informāciju un nosacījumus papīra formā vai uz cita pastāvīga informācijas nesēja.
54. pants
Izmaiņas pamatlīguma nosacījumos
1. Jebkādas izmaiņas pamatlīgumā, kā arī 52. pantā noteiktajā informācijā un nosacījumos, maksājumu pakalpojumu sniedzējs ierosina tādā pašā veidā, kā noteikts 51. panta 1. punktā, un ne vēlāk kā divus mēnešus pirms to ierosinātās piemērošanas dienas. Maksājumu pakalpojumu lietotājs var vai nu pieņemt, vai noraidīt izmaiņas pirms to ierosinātās spēkā stāšanās dienas.
Attiecīgā gadījumā saskaņā ar 52. panta 6. punkta a) apakšpunktu maksājumu pakalpojumu sniedzējs informē maksājumu pakalpojumu lietotāju par to, ka tiks uzskatīts, ka maksājumu pakalpojumu lietotājs ir pieņēmis šīs izmaiņas, ja tas līdz to ierosinātajai spēkā stāšanās dienai nav paziņojis maksājumu pakalpojumu sniedzējam par to, ka izmaiņas nav pieņemtas. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs arī informē maksājumu pakalpojumu lietotāju, ka gadījumā, ja maksājumu pakalpojumu lietotājs nepiekrīt minētajām izmaiņām, maksājumu pakalpojumu lietotājam ir tiesības bez maksas un jebkurā laikā līdz dienai, kad izmaiņas sāktu piemērot, izbeigt pamatlīgumu.
2. Procentu likmes vai valūtas maiņas kursa izmaiņas var piemērot uzreiz un bez iepriekšējas paziņošanas ar noteikumu, ka par šādām tiesībām ir panākta vienošanās pamatlīgumā un ka šo procentu likmes vai valūtas maiņas kursa izmaiņu pamatā ir atsauces procentu likmes vai valūtas maiņas kurss, par ko ir panākta vienošanās saskaņā ar 52. panta 3. punkta b) un c) apakšpunktu. Maksājumu pakalpojumu lietotāju pēc iespējas ātrāk informē par izmaiņām procentu likmē tādā pašā veidā, kā noteikts 51. panta 1. punktā, ja vien puses nav vienojušās par konkrētu periodiskumu vai veidu, kādā ir jāsniedz vai jādara pieejama informācija. Tomēr procentu likmes vai valūtas maiņas kursa izmaiņas, kas ir labvēlīgākas maksājumu pakalpojumu lietotājam, var piemērot bez iepriekšējas paziņošanas.
3. Izmaiņas procentu likmē vai valūtas maiņas kursā, ko izmanto maksājumu darījumos, īsteno un aprēķina neitrāli, lai nediskriminētu maksājumu pakalpojumu lietotājus.
55. pants
Pamatlīguma izbeigšana
1. Maksājumu pakalpojumu lietotājs var izbeigt pamatlīgumu jebkurā laikā, izņemot, ja puses ir vienojušās par iepriekšējas paziņošanas termiņu. Šāds termiņš nepārsniedz vienu mēnesi.
2. Pamatlīguma izbeigšana maksājumu pakalpojuma lietotājam ir bez maksas, izņemot tad, ja līgums ir bijis spēkā mazāk nekā sešus mēnešus. Maksa, ja tāda ir, par pamatlīguma izbeigšanu ir atbilstīga un samērīga ar izdevumiem.
3. Ja panākta vienošanās pamatlīgumā, maksājumu pakalpojumu sniedzējs var izbeigt pamatlīgumu, kas noslēgts uz nenoteiktu laiku, paziņojot par to vismaz divus mēnešus iepriekš tādā pašā veidā, kā noteikts 51. panta 1. punktā.
4. Maksas, ko regulāri iekasē par maksājumu pakalpojumiem, maksājumu pakalpojumu lietotājs maksā vienīgi proporcionāli līdz līguma izbeigšanai. Ja šādu maksu veic avansā, to proporcionāli atmaksā.
5. Šā panta nosacījumi neskar dalībvalstu tiesību aktus un noteikumus, ar ko nosaka pušu tiesības paziņot, ka pamatlīgums nav īstenojams vai ir spēkā neesošs.
6. Dalībvalstis var paredzēt maksājumu pakalpojumu lietotājiem izdevīgākus noteikumus.
56. pants
Informācija pirms atsevišķu maksājumu darījumu izpildes
Gadījumā, ja atsevišķu maksājumu darījumu saskaņā ar pamatlīgumu ir iniciējis maksātājs, maksājumu pakalpojumu sniedzējs pēc maksātāja pieprasījuma attiecībā uz šo konkrēto maksājumu darījumu sniedz precīzu informāciju par visiem šiem elementiem:
a) izpildes maksimālo laiku;
b) maksu, kas jāsedz maksātājam;
c) attiecīgā gadījumā jebkādu maksu apmēra sadalījumu.
57. pants
Informācija maksātājam par atsevišķiem maksājumu darījumiem
1. Pēc tam, kad atsevišķa maksājumu darījuma summa ir debetēta no maksātāja konta, vai ja maksātājs pēc maksājuma uzdevuma saņemšanas neizmanto maksājumu kontu, maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs bez liekas kavēšanās un tādā pašā veidā, kā noteikts 51. panta 1. punktā, sniedz maksātājam šādu informāciju par visiem šiem elementiem:
a) atsauci, kas ļauj maksātājam identificēt katru maksājumu darījumu, un – attiecīgā gadījumā – informāciju par maksājuma saņēmēju;
b) maksājumu darījuma summu valūtā, kādā tā debetēta no maksātāja maksājumu konta, vai valūtā, kāda izmantota maksājuma uzdevumā;
c) jebkuras maksājumu darījuma maksas apmēru un – attiecīgā gadījumā – minētās maksas apmēra sadalījumu vai procentus, kas jāsedz maksātājam;
d) attiecīgā gadījumā – valūtas maiņas kursu, ko maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs izmantojis maksājumu darījumā, un maksājumu darījuma summu pēc minētās valūtas konvertēšanas;
e) debetēšanas valutēšanas dienu vai maksājuma uzdevuma saņemšanas dienu.
2. Pamatlīgumā iekļauj nosacījumu, ka maksātājs var pieprasīt, lai 1. punktā minēto informāciju sniegtu vai darītu pieejamu periodiski vismaz reizi mēnesī bez maksas un veidā, par kādu panākta vienošanās, kas ļauj maksātājam informāciju saglabāt un pavairot nemainītu.
3. Tomēr dalībvalstis var maksājumu pakalpojumu sniedzējiem lūgt informāciju sniegt papīra formātā vai uz cita pastāvīga informācijas nesēja vismaz reizi mēnesī bez maksas.
58. pants
Informācija maksājuma saņēmējam par atsevišķiem maksājumu darījumiem
1. Pēc atsevišķa maksājumu darījuma izpildes maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs tādā pašā veidā, kā noteikts 51. panta 1. punktā, bez liekas kavēšanās sniedz maksājuma saņēmējam visu šādu informāciju:
a) atsauci, kas ļauj maksājuma saņēmējam identificēt maksājumu darījumu un maksātāju, kā arī jebkādu informāciju, kas pārsūtīta līdz ar maksājumu darījumu;
b) maksājumu darījuma summu valūtā, kādā ir kreditēts maksājuma saņēmēja maksājumu konts;
c) jebkuras maksājumu darījuma maksas apmēru un – attiecīgā gadījumā – minētās maksas apmēra sadalījumu vai procentus, kas jāsedz maksājuma saņēmējam;
d) attiecīgā gadījumā valūtas maiņas kursu, ko maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs izmantojis maksājumu darījumā, un maksājumu darījuma summu pirms minētās valūtas konvertēšanas;
e) kreditēšanas valutēšanas dienu.
2. Pamatlīgumā var būt iekļauts nosacījums, ka 1. punktā minētā informācija ir jāsniedz vai jādara pieejama periodiski vismaz reizi mēnesī un veidā, par kādu panākta vienošanās, kas ļauj maksājuma saņēmējam informāciju saglabāt un pavairot nemainītu.
3. Tomēr dalībvalstis var maksājumu pakalpojumu sniedzējiem lūgt informāciju sniegt papīra formātā vai uz cita pastāvīga informācijas nesēja vismaz reizi mēnesī bez maksas.
4.
NODAĻA
Kopīgi noteikumi
59. pants
Valūta un valūtas konvertēšana
1. Maksājumus veic tādā valūtā, par kādu puses vienojušās.
2. Ja pirms maksājumu darījuma uzsākšanas piedāvā veikt valūtas konvertēšanas pakalpojumu un ja valūtas konvertēšanas pakalpojumu piedāvā bankomātā, tirdzniecības vietā vai to piedāvā maksājuma saņēmējs, tad tā puse, kura maksātājam piedāvā valūtas konvertēšanas pakalpojumu, atklāj maksātājam visas maksas, kā arī to valūtas maiņas kursu, ko lieto, lai veiktu maksājumu darījuma konvertēšanu.
Maksātājs piekrīt uz šāda pamata veiktam valūtas konvertēšanas pakalpojumam.
60. pants
Informācija par papildu maksu vai atlaidēm
1. Ja maksājuma saņēmējs pieprasa maksu vai piedāvā atlaidi par noteikta maksājuma instrumenta izmantošanu, maksājuma saņēmējs par to informē maksātāju pirms maksājumu darījuma iniciēšanas.
2. Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs vai cita darījumā iesaistītā persona pieprasa maksu par noteikta maksājuma instrumenta izmantošanu, pirms maksājumu darījuma iniciēšanas tas par to informē maksājumu pakalpojumu lietotāju.
3. Maksātājam ir pienākums veikt 1. un 2. punktā minētās maksas tikai tad, ja pirms maksājumu darījuma iniciēšanas tas ir informēts par šo maksu pilno apmēru.
IV
SADAĻA
TIESĪBAS UN PIENĀKUMI SAISTĪBĀ AR MAKSĀJUMU PAKALPOJUMU SNIEGŠANU UN IZMANTOŠANU
1.
NODAĻA
Kopīgi noteikumi
61. pants
Darbības joma
1. Ja maksājumu pakalpojumu lietotājs nav patērētājs, maksājumu pakalpojumu lietotājs un maksājumu pakalpojumu sniedzējs var vienoties ►C1 , ka pilnībā vai daļēji nepiemēro 62. panta 1. punktu, 64. panta 3. punktu, 72., 74., 76., 77., 80., 89. un 90. pantu ◄ . Maksājumu pakalpojumu lietotājs un maksājumu pakalpojumu sniedzējs var vienoties arī par citiem termiņiem nekā tiem, kas paredzēti 71. pantā.
2. Dalībvalstis var noteikt, ka 102. pantu nepiemēro, ja maksājumu pakalpojumu lietotājs nav patērētājs.
3. Dalībvalsts var paredzēt, ka šīs sadaļas noteikumus piemēro mikrouzņēmumiem tādā pašā veidā kā patērētājiem.
4. Šī direktīva neskar Direktīvu 2008/48/EK, citas attiecīgus Savienības tiesības vai valstu pasākumus par tādiem nosacījumiem kredīta piešķiršanai patērētājiem, kuri nav saskaņoti ar šo direktīvu un atbilst Savienības tiesībām.
62. pants
Piemērojamās maksas
1. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs neiekasē maksu no maksājumu pakalpojumu lietotāja par savu informēšanas pienākumu pildīšanu vai par korektīvu un novēršanas pasākumu veikšanu saskaņā ar šo sadaļu ►C1 , ja vien 79. panta 1. punktā, 80. panta 5. punktā un 88. panta 4. punktā nav noteikts citādi. ◄ Par šīm maksām vienojas maksājumu pakalpojumu lietotājs un maksājumu pakalpojumu sniedzējs, un šīs maksas tiek piemērotas un ir samērīgas ar maksājumu pakalpojumu sniedzēja faktiskajām izmaksām.
2. Dalībvalstis pieprasa, lai attiecībā uz maksājumu darījumiem, kas sniegti Savienībā, kur atrodas gan maksātāja, gan maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēji vai kur atrodas vienīgais maksājumu pakalpojumu sniedzējs maksājumu darījumā, maksājuma saņēmējs maksātu sava maksājumu pakalpojumu sniedzēja uzlikto maksu, savukārt maksātājs maksātu sava maksājumu pakalpojumu sniedzēja uzlikto maksu.
3. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs neliedz maksājuma saņēmējam pieprasīt no maksātāja maksu, piedāvājot tam atlaidi vai citādi novirzot to uz kāda konkrēta maksājumu instrumenta izmantošanu. Tomēr neviena no piemērotajām maksām nepārsniedz tiešās izmaksas, kas radušās maksājuma saņēmējam par konkrēta maksājumu instrumenta izmantošanu.
4. Katrā ziņā dalībvalstis nodrošina, lai maksājuma saņēmējs nepieprasītu maksu par tādu maksājumu instrumentu izmantošanu, kuriem starpbanku komisijas maksas tiek reglamentētas saskaņā ar Regulas (ES) 2015/751 II nodaļu, un par tādiem maksājumu pakalpojumiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) Nr. 260/2012.
5. Dalībvalstis var aizliegt vai ierobežot maksājuma saņēmēja tiesības pieprasīt maksu, ņemot vērā vajadzību stimulēt konkurenci un veicināt efektīvu maksājumu instrumentu izmantošanu.
63. pants
Atkāpe attiecībā uz nelielas vērtības maksājumu instrumentiem un elektronisko naudu
1. Tādu maksājumu instrumentu gadījumā, kuri saskaņā ar pamatlīgumu attiecas vienīgi uz atsevišķiem maksājumu darījumiem, kas nepārsniedz EUR 30, vai kuriem ir vai nu EUR 150 tērēšanas limits, vai kuros uzglabā naudas līdzekļus, kas nepārsniedz EUR 150, maksājumu pakalpojumu sniedzēji jebkurā brīdī var vienoties ar saviem maksājumu pakalpojumu lietotājiem par to, ka:
a) nepiemēro 69. panta 1. punkta b) apakšpunktu, 70. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktu un 74. panta 3. punktu, ja maksājumu instrumentā nav atļauta tā bloķēšana vai tā turpmākas lietošanas novēršana;
b) nepiemēro 72. un 73. pantu un 74. panta 1. un 3. punktu, ja maksājumu instrumentu izmanto anonīmi vai ja maksājumu pakalpojuma sniedzējs cita, maksājumu instrumentam raksturīga iemesla dēļ nevar pierādīt, ka maksājumu darījums ir ticis autorizēts;
c) atkāpjoties no 79. panta 1. punkta, maksājumu pakalpojumu sniedzējam nav jāziņo maksājumu pakalpojumu lietotājam par maksājuma uzdevuma izpildes atteikumu, ja neizpilde ir skaidra no apstākļiem;
d) atkāpjoties no 80. panta, maksātājs nevar atsaukt maksājuma uzdevumu pēc tam, kad ir nodots maksājuma uzdevums vai ir dota piekrišana izpildīt maksājumu darījumu maksājuma saņēmējam;
e) atkāpjoties no 83. un 84. panta, piemēro citus izpildes laikposmus.
2. Maksājumu darījumiem valsts robežās dalībvalstis vai to kompetentās iestādes var samazināt vai divkāršot 1. punktā norādītās summas. Tās var palielināt šīs summas līdz EUR 500 priekšapmaksas maksājumu instrumentiem.
3. Šīs direktīvas 73. un 74. pantu piemēro arī elektroniskajai naudai, kā definēts Direktīvas 2009/110/EK 2. panta 2. punktā, izņemot gadījumus, kad maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nevar iesaldēt maksājumu kontu, kurā tiek glabāta elektroniskā nauda, vai bloķēt maksājumu instrumentu. Dalībvalstis šo atkāpi var ierobežot un attiecināt tikai uz maksājumu kontiem, kuros tiek glabāta elektroniskā nauda, vai konkrētas vērtības maksājumu instrumentiem.
2.
NODAĻA
Maksājumu darījumu autorizācija
64. pants
Piekrišana un piekrišanas atsaukšana
1. Dalībvalstis nodrošina, lai maksājumu darījums tiktu uzskatīts par autorizētu tikai tad, ja maksātājs ir devis piekrišanu izpildīt maksājumu darījumu. Maksātājs var autorizēt maksājumu darījumu pirms maksājumu darījuma izpildes vai, ja par to ir vienojušies maksātājs un maksājumu pakalpojumu sniedzējs, – pēc izpildes.
2. Piekrišanu izpildīt maksājumu darījumu vai vairākus maksājumu darījumus dod tādā formā, par kādu maksātājs un maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir vienojušies. Piekrišanu izpildīt maksājumu darījumu var dot arī ar maksājuma saņēmēja vai maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēja starpniecību.
Ja piekrišana nav dota, maksājumu darījumu uzskata par neautorizētu.
3. Maksātājs jebkurā laikā var atsaukt savu piekrišanu, bet ne vēlāk par neatsaucamības laiku saskaņā ar 80. pantu. Arī vairāku maksājumu darījumu izpildei dotu piekrišanu var atsaukt, kā rezultātā jebkādus maksājumu darījumus nākotnē uzskata par neautorizētiem.
4. Par piekrišanas došanas procedūru vienojas maksātājs un attiecīgais(-ie) maksājumu pakalpojumu sniedzējs(-i).
65. pants
Apstiprinājums par naudas līdzekļu pieejamību
1. Dalībvalstis nodrošina, lai kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs pēc tā maksājumu pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma, kas izdevis kartei piesaistītus maksājumu instrumentus, nekavējoties apstiprinātu, vai summa, kas nepieciešama kartei piesaistīta maksājumu darījuma izpildei, ir pieejama maksātāja maksājumu kontā, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
a) pieprasījuma brīdī maksātāja maksājumu konts ir pieejams tiešsaistē;
b) maksātājs ir devis nepārprotamu piekrišanu tam, ka kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs atbild uz konkrēta maksājumu pakalpojumu sniedzēja pieprasījumiem, lai apstiprinātu, ka summa, kas atbilst konkrētajam kartei piesaistītajam maksājumu darījumam, ir pieejama maksātāja maksājumu kontā;
c) šā punkta b) apakšpunktā minētā piekrišana ir dota, pirms tiek saņemts pirmais pieprasījums sniegt apstiprinājumu.
2. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs var pieprasīt 1. punktā minēto apstiprinājumu, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
a) maksātājs ir devis nepārprotamu piekrišanu tam, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējs pieprasa 1. punktā minēto apstiprinājumu;
b) maksātājs ir iniciējis kartei piesaistīto maksājumu darījumu par attiecīgo summu, izmantojot maksājumu pakalpojumu sniedzēja izdotu kartei piesaistītu maksājumu instrumentu;
c) maksājumu pakalpojumu sniedzējs autentificējas kontu apkalpojošā maksājumu pakalpojumu sniedzēja sistēmā pirms katra apstiprinājuma pieprasījuma un drošā veidā sazinās ar kontu apkalpojošo maksājumu pakalpojumu sniedzēju saskaņā ar 98. panta 1. punkta d) apakšpunktu.
3. Saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK šā panta 1. punktā minēto apstiprinājumu sniedz vienkāršas “jā” vai “nē” atbildes veidā un nevis kā paziņojumu par konta atlikumu. Minēto atbildi neuzglabā vai neizmanto nekādos citos nolūkos kā vienīgi, lai izpildītu kartei piesaistīto maksājumu darījumu.
4. Dotais apstiprinājums neļauj kontu apkalpojošajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam bloķēt naudas līdzekļus maksātāja maksājumu kontā.
5. Maksātājs var pieprasīt kontu apkalpojošajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam paziņot maksātājam maksājumu pakalpojumu sniedzēja identifikāciju un sniegto atbildi.
6. Šo pantu nepiemēro maksājumu darījumiem, kurus iniciē, izmantojot kartēm piesaistītus maksājumu instrumentus, kuros tiek uzglabāta elektroniskā nauda, kā definēts Direktīvas 2009/110/EK 2. panta 2. punktā.
66. pants
Noteikumi par piekļuvi maksājumu kontam maksājumu iniciēšanas pakalpojumu gadījumā
1. Dalībvalstis nodrošina, ka maksātājam ir tiesības izmantot maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēju, lai saņemtu maksājumu pakalpojumus, kā minēts I pielikuma 7. punktā. Tiesības izmantot maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēju nepiemēro, ja maksājumu konts nav pieejams tiešsaistē.
2. Ja maksātājs dod nepārprotamu piekrišanu tam, ka maksājums tiek izpildīts saskaņā ar 64. pantu, kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs veic šā panta 4. punktā izklāstītās darbības, lai nodrošinātu maksātāja tiesības izmantot maksājumu iniciēšanas pakalpojumu.
3. Maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējs:
a) saistībā ar maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniegšanu nevienā brīdī netur maksātāja naudas līdzekļus;
b) nodrošina, lai maksājumu pakalpojumu lietotāja personalizētie drošības dati nebūtu pieejami citām personām, izņemot lietotāju un personalizēto drošības datu izdevēju, un lai maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējs tos pārsūtītu, izmantojot drošus un efektīvus kanālus;
c) nodrošina, lai jebkura cita informācija par maksājumu pakalpojumu lietotāju, kas iegūta, sniedzot maksājumu iniciēšanas pakalpojumus, tiktu sniegta tikai maksājuma saņēmējam un tikai ar maksājumu pakalpojumu lietotāja nepārprotamu piekrišanu;
d) katru reizi, kad tiek iniciēts maksājums, identificē sevi maksātāja kontu apkalpojošā maksājumu pakalpojumu sniedzēja sistēmā un drošā veidā sazinās ar kontu apkalpojošo maksājumu pakalpojumu sniedzēju, maksātāju un maksājuma saņēmēju saskaņā ar 98. panta 1. punkta d) apakšpunktu;
e) neuzglabā sensitīvus maksājumu pakalpojumu lietotāja maksājumu datus;
f) nepieprasa maksājumu pakalpojumu lietotājam nekādus citus datus kā tikai tos, kas vajadzīgi, lai sniegtu maksājumu iniciēšanas pakalpojumu;
g) neizmanto nekādus datus, nepiekļūt tiem vai neuzglabāt tos nekādos citos nolūkos kā vienīgi, lai sniegtu maksājumu iniciēšanas pakalpojumu, kā to nepārprotami lūdzis maksātājs;
h) nemaina darījuma summu, maksājuma saņēmēju vai jebkādu citu tā elementu.
4. Kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs:
a) droši sazinās ar maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar 98. panta 1. punkta d) apakšpunktu;
b) nekavējoties pēc tam, kad no maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēja ir saņemts maksājuma uzdevums, sniedz vai dara pieejamu maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējam visu informāciju par maksājumu darījuma iniciēšanu un visu informāciju, kas pieejama kontu apkalpojošajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam par maksājumu darījuma izpildi;
c) apstrādā maksājuma uzdevumus, kas pārsūtīti, izmantojot maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēja pakalpojumus, tieši tādā pašā veidā, izņemot, ja atšķirīgai apstrādei ir objektīvi iemesli, – jo īpaši attiecībā uz termiņiem, prioritāti vai maksām – kā maksājuma uzdevumus, ko maksātājs pārsūtījis pats tieši.
5. Maksājumu iniciēšanas pakalpojumus sniedz neatkarīgi no tā, vai minētajā nolūkā pastāv līgumattiecības starp maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējiem un kontus apkalpojošajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem.
67. pants
Noteikumi par piekļuvi maksājumu konta informācijai un tās izmantošanu konta informācijas pakalpojumu gadījumā
1. Dalībvalstis nodrošina, lai maksājumu pakalpojumu lietotājam būtu tiesības izmantot pakalpojumus, kas ļauj piekļūt konta informācijai, kā minēts I pielikuma 8. punktā. Minētās tiesības nepiemēro, ja maksājumu konts nav pieejams tiešsaistē.
2. Konta informācijas pakalpojumu sniedzējs:
a) sniedz pakalpojumus vienīgi ar maksājumu pakalpojumu lietotāja nepārprotamu piekrišanu;
b) nodrošina, lai maksājumu pakalpojumu lietotāja personalizētie drošības dati nebūtu pieejami citām personām, izņemot lietotāju un personalizēto drošības datu izdevēju, un lai konta informācijas pakalpojumu sniedzējs, tos pārsūtot, izmantotu drošus un efektīvus kanālus;
c) katrā saziņas sesijā identificē sevi maksājumu pakalpojumu lietotāja kontu apkalpojošā(-o) maksājumu pakalpojumu sniedzēja(-u) sistēmā un drošā veidā sazinās ar kontu apkalpojošo(-ajiem) maksājumu pakalpojumu sniedzēju(-iem) un maksājumu pakalpojuma lietotāju saskaņā ar 98. panta 1. punkta d) apakšpunktu;
d) piekļūst vienīgi informācijai no konkrētiem maksājumu kontiem un saistītiem maksājumu darījumiem;
e) nepieprasa sensitīvus maksājumu datus, kas saistīti ar maksājumu kontiem;
f) neizmanto nekādus datus, nepiekļūt tiem vai neuzglabā tos nekādos citos nolūkos kā vienīgi, lai veiktu konta informācijas pakalpojumu, ko nepārprotami lūdzis maksājumu pakalpojumu lietotājs, saskaņā ar datu aizsardzības noteikumiem.
3. Saistībā ar maksājumu kontiem kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs:
a) droši sazinās ar konta informācijas pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar 98. panta 1. punkta d) apakšpunktu; un
b) datu pieprasījumus, kuri nosūtīti, izmantojot konta informācijas pakalpojumu sniedzēja pakalpojumus, apstrādā vienādi, izņemot, ja atšķirīgai apstrādei ir objektīvi iemesli.
4. Konta informācijas pakalpojumus sniedz neatkarīgi no tā, vai minētajā nolūkā pastāv līgumattiecības starp konta informācijas pakalpojumu sniedzējiem un kontus apkalpojošajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem.
68. pants
Maksājumu instrumenta izmantošanas ierobežojumi un ierobežojumi maksājumu pakalpojumu sniedzēju piekļuvei maksājumu kontiem
1. Ja piekrišanas došanai izmanto konkrētu maksājumu instrumentu, maksātājs un maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs var vienoties par tērēšanas limitu maksājumu darījumiem, kas izpildīti, izmantojot minēto maksājumu instrumentu.
2. Ja par to ir panākta vienošanās pamatlīgumā, maksājumu pakalpojumu sniedzējs var paturēt tiesības bloķēt maksājumu instrumenta izmantošanu objektīvi pamatotu iemeslu dēļ, kas saistīti ar maksājumu instrumenta drošību, ja ir aizdomas par maksājumu instrumenta neatļautu vai krāpniecisku izmantošanu vai gadījumā, kad maksājumu instruments ir saistīts ar kredītlīniju, ir būtiski pieaudzis risks, ka maksātājs var nebūt spējīgs izpildīt savas maksājumu saistības.
3. Šādos gadījumos maksājumu pakalpojumu sniedzējs veidā, par kādu ir panākta vienošanās, informē maksātāju par maksājumu instrumenta bloķēšanu un tās iemesliem, ja iespējams, pirms instrumenta bloķēšanas un vēlākais – nekavējoties pēc bloķēšanas, izņemot gadījumus, kad šādas informācijas sniegšana apdraudētu objektīvi pamatotos drošības apsvērumus vai ir aizliegta ar citiem attiecīgiem Savienības vai valsts tiesību aktiem.
4. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs atbloķē maksājumu instrumentu vai aizstāj to ar jaunu maksājumu instrumentu, tiklīdz vairs nepastāv iemesli bloķēšanai.
5. Kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs konta informācijas pakalpojumu sniedzējam vai maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējam var liegt piekļuvi maksājumu kontam objektīvi pamatotu un atbilstoši pierādītu iemeslu dēļ, kuri saistīti ar konta informācijas pakalpojumu sniedzēja vai maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēja neautorizētu vai krāpniecisku piekļuvi maksājumu kontam, tostarp maksājumu darījuma neautorizētu vai krāpniecisku iniciēšanu. Šādos gadījumos kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs veidā, par kādu ir panākta vienošanās, informē maksātāju par to, ka piekļuve maksājumu kontam ir liegta, un tā iemesliem. Minēto informāciju, ja iespējams, sniedz maksātājam pirms tiek liegta piekļuve un vēlākais – nekavējoties pēc tam, kad piekļuve ir liegta, izņemot gadījumus, kad šādas informācijas sniegšana apdraudētu objektīvi pamatotos drošības apsvērumus vai ir aizliegta ar citiem attiecīgiem Savienības vai valsts tiesību aktiem.
Kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs ļauj piekļūt maksājumu kontam, tiklīdz vairs nepastāv iemesli piekļuves liegumam.
6. Šā panta 5. punktā minētajos gadījumos kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs nekavējoties ziņo kompetentajai iestādei par incidentu, kas saistīts ar konta informācijas pakalpojumu sniedzēju vai maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēju. Šī informācija ietver arī attiecīgās ziņas par lietu un veiktās darbības iemesliem. Kompetentā iestāde izvērtē lietu un, ja vajadzīgs, veic piemērotus pasākumus.
69. pants
Maksājumu pakalpojumu lietotāja pienākumi saistībā ar maksājumu instrumentiem un personalizētiem drošības datiem
1. Maksājumu pakalpojumu lietotājs, kurš ir tiesīgs izmantot maksājumu instrumentu:
a) lieto maksājumu instrumentu saskaņā ar noteikumiem, kas reglamentē maksājumu instrumenta izdošanu un lietošanu, kuriem jābūt objektīviem, nediskriminējošiem un samērīgiem;
b) bez liekas kavēšanās informē maksājumu pakalpojumu sniedzēju vai tā norādīto subjektu, tiklīdz kļuvis zināms, ka maksājumu instruments ir nozaudēts, nozagts, nelikumīgi piesavināts vai notikusi tā neatļauta lietošana.
2. Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta piemērošanas nolūkos maksājumu pakalpojumu lietotājs jo īpaši tūlīt pēc maksājumu instrumenta saņemšanas veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu savu personalizēto drošības datu drošību.
70. pants
Maksājumu pakalpojumu sniedzēja pienākumi saistībā ar maksājumu instrumentiem
1. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas izdevis maksājumu instrumentu:
a) nodrošina, lai personalizētie drošības dati nebūtu pieejami citām personām, kuras nav tāds maksājumu pakalpojumu lietotājs, kas ir tiesīgs izmantot maksājumu instrumentu, neskarot maksājumu pakalpojumu lietotāja pienākumus, kas izklāstīti 69. pantā;
b) atturas no nepieprasītu maksājumu instrumentu sūtīšanas, izņemot gadījumus, kad maksājumu instruments, kas jau atrodas maksājumu pakalpojumu lietotāja turējumā, ir jāaizstāj;
c) nodrošina, lai maksājumu pakalpojumu lietotājam pastāvīgi būtu pieejami vajadzīgie naudas līdzekļi, kas tam ļauj veikt paziņošanu, ievērojot 69. panta 1. punkta b) apakšpunktu, vai prasīt atbloķēt maksājumu instrumentu, ievērojot 68. panta 4. punktu; pēc maksājumu pakalpojumu lietotāja pieprasījuma maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina maksājumu pakalpojumu lietotājam naudas līdzekļus, ar kuriem 18 mēnešus pēc paziņošanas pierādīt, ka maksājumu pakalpojumu lietotājs ir veicis šādu paziņošanu;
d) sniedz maksājuma pakalpojuma lietotājam iespēju veikt paziņošanu, ievērojot 69. panta 1. punkta b) apakšpunktu, bez maksas un, ja nosaka maksu, tad tikai par aizstāšanas izmaksām, kas tieši saistītas ar maksājumu instrumentu;
e) novērš maksājumu instrumenta jebkāda veida lietošanu, kad ir veikta paziņošana, ievērojot 69. panta 1. punkta b) apakšpunktu.
2. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs uzņemas risku par maksājumu instrumenta vai par jebkādu ar to saistīto personalizēto drošības datu nosūtīšanu maksājuma pakalpojuma lietotājam.
71. pants
Paziņojums par neautorizētiem vai nepareizi izpildītiem maksājumu darījumiem un to izlabošana
1. Maksājumu pakalpojumu lietotājs no maksājumu pakalpojumu sniedzēja panāk kļūdas labojumu neautorizētiem vai nepareizi izpildītiem maksājumu darījumiem tikai tad, ja maksājumu pakalpojumu lietotājs ir informējis pakalpojumu sniedzēju bez liekas kavēšanās, tiklīdz viņš ir uzzinājis par jebkādu šādu darījumu, kas dod pamatu prasības celšanai, tostarp par 89. pantā minēto, un ne vēlāk par 13 mēnešiem pēc debetēšanas dienas.
Pirmajā daļā paredzētie informēšanas termiņi netiek piemēroti, ja attiecīgā gadījumā maksājumu pakalpojumu sniedzējs nav sniedzis vai darījis pieejamu informāciju par maksājumu darījumu saskaņā ar III sadaļu.
2. Ja ir iesaistīts maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējs, maksājumu pakalpojumu lietotājs, neskarot 73. panta 2. punktu un 89. panta 1. punktu, no kontu apkalpojošā maksājumu pakalpojumu sniedzēja panāk kļūdas labojumu, ievērojot šā panta 1. punktu.
72. pants
Pierādījumi par maksājumu darījumu autentificēšanu un izpildi
1. Dalībvalstis prasa, lai tad, ja maksājumu pakalpojumu lietotājs noliedz, ka viņš ir atļāvis kādu izpildītu maksājumu darījumu, vai ja viņš apgalvo, ka maksājumu darījums ir izpildīts kļūdaini, maksājumu pakalpojumu sniedzējam būtu jāpierāda, ka maksājumu darījums ir autentificēts, precīzi reģistrēts un iegrāmatots kontā un ka to nav ietekmējušas maksājumu pakalpojumu sniedzēja sniegtā pakalpojuma tehniskas kļūmes vai citi trūkumi.
Ja maksājumu darījums tiek iniciēts, izmantojot maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēja pakalpojumu, maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējam jāpierāda, ka tā kompetences jomā maksājumu darījums ir autentificēts, precīzi reģistrēts un darījumu nav ietekmējusi tehniska kļūme vai citi trūkumi, kas saistīti ar maksājumu pakalpojumu, par ko tas ir atbildīgs.
2. Ja maksājumu pakalpojumu lietotājs noliedz, ka viņš ir autorizējis kādu izpildītu maksājumu darījumu, tad –ar to vien, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējs, tostarp attiecīgā gadījumā maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējs, ir reģistrējis maksājumu instrumenta lietojumu, pats par sevi nepietiek, lai pierādītu, ka maksātājs vai nu bija autorizējis maksājumu darījumu, vai maksātājs ir rīkojies krāpnieciski, pieļāvis rupju neuzmanību vai tīši nav pildījis vienu vai vairākus savus 69. pantā paredzētos pienākumus. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs, tostarp attiecīgā gadījumā maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējs, sniedz apliecinošus pierādījumus, lai pierādītu maksājumu pakalpojumu lietotāja krāpniecību vai rupju neuzmanību.
73. pants
Maksājumu pakalpojumu sniedzēja atbildība par neautorizētiem maksājumu darījumiem
1. Dalībvalstis nodrošina, lai, neskarot 71. pantu, neautorizēta maksājumu darījuma gadījumā maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs atmaksātu maksātajam neautorizētā maksājumu darījuma summu nekavējoties un katrā ziņā ne vēlāk kā līdz nākamās darbdienas beigām pēc tam, kad tas ir pamanījis darījumu vai ticis par to informēts, izņemot gadījumus, kad maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir pamatots iemesls aizdomām par krāpniecību un tas rakstiski dara zināmus šos iemeslus attiecīgajai valsts iestādei. Attiecīgā gadījumā maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs atjauno debetētā maksājumu konta stāvokli līdz tādam stāvoklim, kādā tas būtu bijis, ja nebūtu noticis neautorizētais maksājumu darījums. Tas arī nodrošina to, ka kreditēšanas valutēšanas diena maksātāja maksājumu kontam nav vēlāka par dienu, kad summa debetēta.
2. Ja maksājumu darījumu ir iniciējis maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējs, kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs atmaksā neautorizētā maksājumu darījuma summu nekavējoties un katrā ziņā ne vēlāk kā līdz nākamās darbdienas beigām un attiecīgā gadījumā atjauno debetētā maksājumu konta stāvokli līdz tādam stāvoklim, kādā tas būtu bijis, ja nebūtu noticis neautorizētais maksājumu darījums.
Ja maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējs ir atbildīgs par neautorizēto maksājumu darījumu, tas pēc kontu apkalpojošā maksājumu pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma nekavējoties kompensē tam visus radušos zaudējumus vai summas, kas atmaksātas maksātājam, tostarp neautorizētā maksājumu darījuma summu. Saskaņā ar 72. panta 1. punktu maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējam ir jāpierāda, ka tā kompetences jomā maksājumu darījums ir autentificēts, precīzi reģistrēts un darījumu nav ietekmējusi kāda tehniska kļūme vai citi trūkumi, kas saistīti ar maksājumu pakalpojumu, par ko tas ir atbildīgs.
3. Papildu finansiālo kompensāciju var noteikt saskaņā ar tiem tiesību aktiem, ko piemēro līgumam, kas noslēgts starp maksātāju un maksājumu pakalpojumu sniedzēju, vai attiecīgā gadījumā līgumam, kas noslēgts starp maksātāju un maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēju.
74. pants
Maksātāja atbildība par neautorizētiem maksājumu darījumiem
1. Atkāpjoties no 73. panta, maksātājam var tikt noteikts pienākums segt zaudējumus līdz maksimums EUR 50 saistībā ar jebkādiem neautorizētiem maksājumu darījumiem, ko rada nozaudēta vai nozagta maksājumu instrumenta izmantošana vai maksājumu instrumenta nelikumīga piesavināšanās.
Pirmo daļu nepiemēro, ja:
a) maksājumu instrumenta nozaudēšanu, zādzību vai nelikumīgu piesavināšanos maksātājam nebija iespējams atklāt pirms maksājuma, izņemot gadījumus, kad maksātājs ir rīkojies krāpnieciski; vai
b) zaudējumi radušies maksājumu pakalpojumu sniedzēja darbinieka, pārstāvja vai filiāles vai ārpakalpojumu vienības darbības vai bezdarbības rezultātā.
Maksātājs sedz visus zaudējumus saistībā ar jebkādiem neautorizētiem maksājumu darījumiem, ja tos radījis maksātājs, rīkojoties krāpnieciski vai arī tīši vai rupjas neuzmanības dēļ nepildot vienu vai vairākus 69. pantā izklāstītos pienākumus. Šādos gadījumos pirmajā daļā minētā maksimālā summa nav spēkā.
Ja maksātājs nav rīkojies ne krāpnieciski, ne tīši nepildījis tam 69. pantā noteiktos pienākumus, dalībvalstis var samazināt šajā punktā minētās atbildības apmēru, ņemot vērā jo īpaši personalizētos drošības datus un konkrētos apstākļus, kādos maksājumu instruments ir ticis nozaudēts, nozagts vai nelikumīgi piesavināts.
2. Ja maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nepieprasa drošu klienta autentificēšanu, maksātājs nesedz finansiālus zaudējumus, ja vien maksātājs nav rīkojies krāpnieciski. Ja maksājuma saņēmējs vai maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nepieņem drošu klienta autentificēšanu, tas atmaksā finansiālo kaitējumu, kas nodarīts maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam.
3. Maksātājs nesedz finansiālās sekas, kas rodas no tā, ka nozaudēts, nozagts vai nelikumīgi piesavināts maksājumu instruments tiek lietots pēc tam, kad ir izdarīts paziņojums saskaņā ar 69. panta 1. punkta b) apakšpunktu, izņemot gadījumus, kad maksātājs ir rīkojies krāpnieciski.
Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nenodrošina piemērotus līdzekļus, lai jebkurā brīdī būtu iespējams paziņot par maksājumu instrumenta nozaudēšanu, zādzību vai nelikumīgu piesavināšanu, kā noteikts 70. panta 1. punkta c) apakšpunktā, maksātājam nav saistošas finansiālās sekas, kas rodas no tā, ka tiek lietots minētais maksājumu instruments, izņemot gadījumus, kad maksātājs ir rīkojies krāpnieciski.
75. pants
Maksājumu darījumi, kuru darījumu summa iepriekš nav zināma
1. Ja maksājumu darījumu ir iniciējis maksājuma saņēmējs vai tas iniciēts ar maksājuma saņēmēja starpniecību saistībā ar kartei piesaistītu maksājumu darījumu un tā precīza summa nav zināma brīdī, kad maksātājs sniedz piekrišanu izpildīt maksājumu darījumu, maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs var bloķēt naudas līdzekļus maksātāja maksājumu kontā vienīgi tad, ja maksātājs ir devis piekrišanu attiecībā uz bloķējamo naudas līdzekļu precīzu summu.
2. Kad maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir saņēmis informāciju par precīzu maksājumu darījuma summu, tas bez liekas kavēšanās un vismaz tūlīt pēc maksājuma uzdevuma saņemšanas atbrīvo bloķētos naudas līdzekļus maksātāja maksājumu kontā saskaņā ar 1. punktu.
76. pants
Atmaksājumi par maksājumu darījumiem, ko iniciējis maksājuma saņēmējs vai kas iniciēti ar maksājuma saņēmēja starpniecību
1. Dalībvalstis nodrošina, lai maksātājam būtu tiesības uz tāda autorizēta maksājumu darījuma atmaksājumu no maksājumu pakalpojumu sniedzēja puses, ko iniciējis maksājuma saņēmējs vai kas iniciēts ar maksājuma saņēmēja starpniecību un kas jau ir izpildīts, ja ir izpildīti abi no šādiem nosacījumiem:
a) veicot maksājumu darījuma autorizāciju, nav norādīta precīza maksājumu darījuma summa;
b) maksājumu darījuma summa pārsniedz summu, ko maksātājs pamatoti būtu varējis paredzēt, ņemot vērā iepriekšējo maksājumu vēsturi, pamatlīguma nosacījumus un attiecīgos lietas apstākļus.
Pēc maksājumu pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma maksātājam jāpierāda, ka šādi nosacījumi ir izpildīti.
Atmaksā pilnu izpildītā maksājumu darījuma summu. Kreditēšanas valutēšanas diena maksātāja maksājumu kontam nav vēlāka par dienu, kad summa debetēta.
Neskarot šā panta 3. punktu, dalībvalstis nodrošina, lai papildus tiesībām, kas minētas šā punkta pirmajā daļā, attiecībā uz tiešā debeta maksājumiem, kā minēts Regulas (ES) Nr. 260/2012 1. pantā, maksātājam būtu beznosacījumu tiesības uz atmaksājumu termiņos, kas paredzēti šīs direktīvas 77. pantā.
2. Tomēr saistībā ar 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu maksātājs nepamatojas uz apsvērumiem saistībā ar valūtas maiņu, ja ir piemērots atsauces valūtas maiņas kurss, par ko bija panākta vienošanās ar tā maksājumu pakalpojumu sniedzēju saskaņā ar 45. panta 1. punkta d) apakšpunktu un 52. panta 3. punkta b) apakšpunktu.
3. Maksātājs un maksājumu pakalpojumu sniedzējs pamatlīgumā var vienoties, ka maksātājam nav tiesību uz atmaksājumu, ja:
a) maksātājs ir devis savu piekrišanu maksājumu darījuma izpildei tieši maksājumu pakalpojumu sniedzējam; un
b) attiecīgā gadījumā – maksājumu pakalpojumu sniedzējs vai maksājuma saņēmējs vismaz četras nedēļas pirms attiecīgās dienas maksātājam veidā, par kādu ir panākta vienošanās, ir sniedzis vai darījis pieejamu informāciju par maksājumu darījumu nākotnē.
4. Attiecībā uz tiešā debeta maksājumiem valūtā, kas nav euro, dalībvalstis var pieprasīt saviem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem piedāvāt labvēlīgākas tiesības uz atmaksājumu saskaņā ar to tiešā debeta sistēmām ar noteikumu, ka tās ir labvēlīgākas maksātājam.
77. pants
Atmaksājuma pieprasījumi par maksājumu darījumiem, ko iniciējis maksājuma saņēmējs vai kas iniciēti ar maksājuma saņēmēja starpniecību
1. Dalībvalstis nodrošina, lai maksātājs varētu pieprasīt 76. pantā minēto atmaksājumu par autorizētu maksājumu darījumu, ko iniciējis maksājuma saņēmējs, astoņu nedēļu laikā no dienas, kad naudas līdzekļi ir debetēti.
2. Desmit darbdienu laikā no brīža, kad saņemts atmaksājuma pieprasījums, maksājumu pakalpojumu sniedzējs vai nu atmaksā pilnu maksājumu darījuma summu, vai sniedz atmaksāšanas atteikuma pamatojumu un norāda, kurās struktūrās saskaņā ar 99.–102. pantu maksātājs var vērsties šajā lietā, ja maksātājs neatzīst sniegtos iemeslus.
Šā punkta pirmajā daļā paredzētās maksājumu pakalpojumu sniedzēja tiesības atteikt atmaksājumu neattiecas uz gadījumu, kas izklāstīts 76. panta 1. punkta ceturtajā daļā.
3.
NODAĻA
Maksājumu darījumu izpilde
78. pants
Maksājuma uzdevumu saņemšana
1. Dalībvalstis nodrošina, lai saņemšanas brīdis būtu tas, kad maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs saņem maksājuma uzdevumu.
Maksātāja kontu nedebetē, pirms nav saņemts maksājuma uzdevums. Ja saņemšanas brīdis neiekrīt maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja darbdienā, maksājuma uzdevumu uzskata par saņemtu nākamajā darbdienā. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs vēlāko saņemšanas termiņu var noteikt darbdienas beigās, un visus pēc tam saņemtus maksājuma uzdevumus uzskata par saņemtiem nākamajā darbdienā.
2. Ja maksājumu pakalpojumu lietotājs, kas iniciē maksājuma uzdevumu, vienojas ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju, ka maksājuma uzdevuma izpilde sākas konkrētā dienā vai konkrēta termiņa beigās, vai dienā, kad maksātājs maksājumu pakalpojumu sniedzēja rīcībā ir nodevis naudas līdzekļus, par maksājuma uzdevuma saņemšanas brīdi 83. panta piemērošanas nolūkos uzskata dienu, par ko ir panākta vienošanās. Ja diena, par ko panākta vienošanās, nav maksājumu pakalpojumu sniedzēja darbdiena, saņemto maksājuma uzdevumu uzskata par saņemtu nākamajā darbdienā.
79. pants
Maksājuma uzdevumu izpildes atteikumi
1. Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs atsakās izpildīt maksājuma uzdevumu vai iniciēt maksājumu darījumu, maksājumu pakalpojumu lietotājam paziņo par atteikumu un, ja iespējams, par tā iemesliem un procedūru, kā labot faktu kļūdas, kas ir izraisījušas atteikumu, ja vien tas nav aizliegts ar citiem attiecīgajiem Savienības vai valsts tiesību aktiem.
Maksājumu pakalpojumu sniedzējs, cik ātri vien iespējams un katrā ziņā termiņos, kas paredzēti 83. pantā, sniedz paziņojumu vai dara to pieejamu veidā, par kādu ir panākta vienošanās.
Pamatlīgumā var iekļaut nosacījumu, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējs var iekasēt samērīgu maksu par šādu atteikumu, ja atteikums ir objektīvi pamatots.
2. Ja ir ievēroti visi maksātāja pamatlīguma nosacījumi, maksātāja kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs neatsakās izpildīt autorizētu maksājuma uzdevumu neatkarīgi no tā, vai maksājuma uzdevumu ir iniciējis maksātājs, tostarp ar maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēja vai arī maksājuma saņēmēja starpniecību, ja vien tas nav aizliegts ar citiem attiecīgajiem Savienības vai valsts tiesību aktiem.
3. Direktīvas 83. un 89. panta piemērošanas nolūkos maksājuma uzdevumu neuzskata par saņemtu, ja maksājuma uzdevuma izpilde ir atteikta.
80. pants
Maksājuma uzdevuma neatsaucamība
1. Dalībvalstis nodrošina, lai maksājumu pakalpojumu lietotājs nevar atsaukt maksājuma uzdevumu pēc tam, kad to ir saņēmis maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs, ja vien šajā pantā nav paredzēts citādi.
2. Ja maksājumu darījumu ir iniciējis maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējs vai maksājuma saņēmējs vai arī ja tas iniciēts ar maksājuma saņēmēja starpniecību, maksātājs neatsauc maksājuma uzdevumu pēc tam, kad ir devis piekrišanu maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējam iniciēt maksājumu darījumu, vai pēc tam, kad ir devis piekrišanu maksājuma saņēmējam izpildīt maksājumu darījumu.
3. Tomēr tiešā debeta maksājuma gadījumā un neskarot tiesības uz atmaksājumu, maksātājs var atsaukt maksājuma uzdevumu vēlākais līdz tās darbdienas beigām, kas ir pirms dienas, par kuru panākta vienošanās debetēt naudas līdzekļus.
4. Šīs direktīvas 78. panta 2. punktā minētajā gadījumā maksājumu pakalpojumu lietotājs var atsaukt maksājuma uzdevumu vēlākais līdz tās darbdienas beigām, kas ir pirms dienas, par kuru panākta vienošanās.
5. Pēc 1.–4. punktā paredzēto termiņu beigām maksājuma uzdevumu var atsaukt tikai tad, ja maksājumu pakalpojumu lietotājs par to vienojas ar attiecīgajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Šā panta 2. un 3. punktā minētos gadījumos ir vajadzīga arī maksājuma saņēmēja piekrišana. Attiecīgais maksājumu pakalpojumu sniedzējs var iekasēt maksu par atsaukšanu, ja pamatlīgumā par to ir panākta vienošanās.
81. pants
Pārskaitītās summas un saņemtās summas
1. Dalībvalstis pieprasa, lai maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs(-i), maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs(-i) un visi maksājumu pakalpojumu sniedzēju starpnieki pārskaitītu pilnu maksājumu darījuma summu un atturētos no maksu ieturēšanas no pārskaitītās summas.
2. Tomēr maksājuma saņēmējs un maksājumu pakalpojumu sniedzējs var vienoties, ka attiecīgais maksājumu pakalpojumu sniedzējs ietur maksu no pārskaitītās summas, pirms to kreditē maksājuma saņēmējam. Šādā gadījumā maksājuma saņēmējam sniegtajā informācijā atsevišķi norāda maksājumu darījuma pilnu summu un ieturēto maksu.
3. Ja no pārskaitītas summas ietur maksas, kas nav 2. punktā minētās maksas, maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina, lai maksājuma saņēmējs saņemtu pilnu maksātāja iniciētā maksājumu darījuma summu. Ja maksājuma saņēmējs iniciē maksājumu darījumu vai to iniciē ar tā starpniecību, maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina, lai maksājuma saņēmējs saņemtu pilnu maksājumu darījuma summu.
82. pants
Darbības joma
1. Šī iedaļa attiecas uz:
a) maksājumu darījumiem euro;
b) maksājumu darījumiem valsts robežās tādas dalībvalsts valūtā, kura nav eurozonā;
c) maksājumu darījumiem, kuros notiek tikai vienas valūtas konvertēšana no euro tādas dalībvalsts valūtā, kura nav eurozonā, ar noteikumu, ka vajadzīgā valūtas konvertēšana notiek attiecīgajā dalībvalstī, kas nav eurozonā, un – pārrobežu maksājumu darījumu gadījumā – pārrobežu pārskaitījums notiek euro.
2. Šī iedaļa attiecas uz maksājumu darījumiem, kas nav minēti 1. punktā, ja vien maksājumu pakalpojumu lietotājs un maksājumu pakalpojumu sniedzējs nav vienojušies citādi, izņemot 87. pantu, kas nav pušu rīcībā. Tomēr, ja maksājumu pakalpojumu lietotājs un maksājumu pakalpojumu sniedzējs vienojas par garāku termiņu, nekā noteikts 83. pantā, attiecībā uz maksājumu darījumiem Savienības teritorijā, minētais garākais termiņš nepārsniedz četras darbdienas pēc saņemšanas brīža, kas minēts 78. pantā.
83. pants
Maksājumu darījumi ar pārskaitījumu maksājumu kontā
1. Dalībvalstis pieprasa maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam nodrošināt, ka pēc saņemšanas brīža, kā minēts 78. pantā, līdz nākamās darbdienas beigām maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēja kontā tiktu kreditēta maksājumu darījuma summa. Minēto termiņu var pagarināt vēl par vienu darbdienu tādiem maksājumu darījumiem, kas iniciēti, izmantojot papīra dokumentus.
2. Dalībvalstis pieprasa, lai maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs valutēšanu datētu un maksājumu darījuma summu darītu pieejamu maksājuma saņēmēja maksājumu kontā pēc tam, kad maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir saņēmis naudas līdzekļus saskaņā ar 87. pantu.
3. Dalībvalstis pieprasa maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam pārsūtīt maksājuma uzdevumu, ko iniciējis maksājuma saņēmējs vai kas iniciēts ar maksājuma saņēmēja starpniecību, maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam termiņos, par ko vienojušies maksājuma saņēmējs un maksājumu pakalpojumu sniedzējs, ļaujot izdarīt norēķinu – ciktāl tas attiecas uz tiešā debeta maksājumu – datumā, par ko tie ir vienojušies.
84. pants
Gadījumi, kad maksājuma saņēmējam nav maksājumu konta maksājumu pakalpojumu sniedzējā
Ja maksājuma saņēmējam nav maksājumu konta maksājumu pakalpojumu sniedzējā, maksājuma saņēmējam naudas līdzekļus dara pieejamus tāds maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas maksājuma saņēmējam paredzētos naudas līdzekļus saņem 83. pantā paredzētajā termiņā.
85. pants
Maksājumu kontā noguldīta skaidra nauda
Ja patērētājs nogulda skaidru naudu kādā maksājumu pakalpojumu sniedzējā atvērtā maksājumu kontā minētā maksājumu konta valūtā, maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina, lai summa būtu pieejama, un valutēšanu datē tūlīt pēc naudas līdzekļu saņemšanas. Ja maksājumu pakalpojumu lietotājs nav patērētājs, summu dara pieejamu un valutēšanu datē vēlākais nākamajā darbdienā pēc tam, kad naudas līdzekļi ir saņemti.
86. pants
Maksājumu darījumi valsts robežās
Maksājumu darījumiem valsts robežās dalībvalstis var paredzēt īsākus maksimāli pieļaujamos izpildes termiņus nekā šajā iedaļā paredzētie.
87. pants
Valutēšanas diena un naudas līdzekļu pieejamība
1. Dalībvalstis nodrošina, lai maksājuma saņēmēja maksājumu konta kreditēšanas valutēšanas diena nebūtu vēlāka par to darbdienu, kad maksājumu darījuma summa ir kreditēta maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēja kontā.
2. Maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina, lai maksājumu darījuma summa būtu maksājuma saņēmēja rīcībā tūlīt pēc tam, kad minētā summa ir kreditēta maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēja kontā, ja no maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēja puses:
a) nav veikta nekāda valūtas konvertēšana; vai
b) nav veikta nekāda valūtas konvertēšana starp euro un dalībvalsts valūtu vai starp divām dalībvalsts valūtām.
Šajā punktā minēto pienākumu piemēro arī maksājumiem, kas notiek pie viena maksājumu pakalpojumu sniedzēja.
3. Dalībvalstis nodrošina, lai maksātāja maksājumu konta debetēšanas valutēšanas diena nebūtu agrāk par to brīdi, kad maksājumu darījuma summa ir debetēta no minētā maksājumu konta.
88. pants
Nepareizi unikālie identifikatori
1. Ja kādu maksājuma uzdevumu izpilda saskaņā ar unikālu identifikatoru, maksājuma uzdevumu uzskata par pareizi izpildītu attiecībā uz unikālajā identifikatorā norādīto maksājuma saņēmēju.
2. Ja maksājumu pakalpojumu lietotāja uzrādītais unikālais identifikators ir nepareizs, maksājumu pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar 89. pantu nav atbildīgs par maksājumu darījuma neizpildi vai nepareizu izpildi.
3. Tomēr maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs pieliek samērīgas pūles, lai atgūtu maksājumu darījumā iesaistītos naudas līdzekļus. Maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojuma sniedzējs sadarbojas šajos centienos, arī darot maksātāja maksājumu pakalpojuma sniedzējam zināmu visu būtisko informāciju, kas vajadzīga naudas līdzekļu piedziņai.
Ja naudas līdzekļu piedziņa saskaņā ar pirmo daļu nav iespējama, maksātāja maksājumu pakalpojuma sniedzējs pēc rakstiska pieprasījuma sniedz maksātājam visu informāciju, kas pieejama maksātāja maksājumu pakalpojuma sniedzējam un būtiska maksātājam, lai maksātājs varētu vērsties tiesā ar prasību par šo naudas līdzekļu atgūšanu.
4. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs var iekasēt no maksājumu pakalpojumu lietotāja maksu par naudas līdzekļu atgūšanu, ja par to panākta vienošanās pamatlīgumā.
5. Ja maksājumu pakalpojumu lietotājs sniedz informāciju papildus tai, kas ir noteikta 45. panta 1. punkta a) apakšpunktā vai 52. panta 2. punkta b) apakšpunktā, maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir atbildīgs tikai par maksājumu darījumu izpildi saskaņā ar maksājumu pakalpojumu lietotāja uzrādīto unikālo identifikatoru.
89. pants
Maksājumu pakalpojumu sniedzēju atbildība par maksājumu darījumu neizpildi, nepareizu vai novēlotu izpildi
1. Ja maksājuma uzdevumu ir tieši iniciējis maksātājs, maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs, neskarot 71. pantu, 88. panta 2. un 3. punktu un 93. pantu, ir atbildīgs maksātājam par pareizu maksājumu darījuma izpildi, ja tas maksātājam un attiecīgā gadījumā maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam nevar pierādīt, ka maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir saņēmis maksājumu darījuma summu saskaņā ar 83. panta 1. punktu. Tādā gadījumā maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir atbildīgs maksājuma saņēmējam par pareizu maksājumu darījuma izpildi.
Ja maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir atbildīgs saskaņā ar pirmo daļu, tas nekavējoties atmaksā maksātājam neizpildītā vai nepareizi izpildītā maksājumu darījuma summu un attiecīgā gadījumā atjauno debetētā maksājuma konta stāvokli līdz tādam stāvoklim, kādā tas būtu bijis, ja nebūtu noticis nepareizais maksājumu darījums.
Kreditēšanas valutēšanas diena maksātāja maksājumu kontam nav vēlāka par dienu, kad summa tika debetēta.
Ja maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir atbildīgs saskaņā ar pirmo daļu, tas nekavējoties maksājumu darījuma summu nodod maksājuma saņēmēja rīcībā un attiecīgā gadījumā kreditē atbilstošo summu maksājuma saņēmēja maksājumu kontā.
Kreditēšanas valutēšanas diena maksājuma saņēmēja maksājumu kontam nav vēlāka par dienu, kad summas valutēšanai būtu bijis jābūt datētai pareizas darījuma izpildes gadījumā saskaņā ar 87. pantu.
Ja maksājumu darījums ir izpildīts novēloti, maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina, lai pēc maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja, kas darbojas maksātāja vārdā, pieprasījuma kreditēšanas valutēšanas diena maksājuma saņēmēja maksājumu kontam nebūtu vēlāka par dienu, kad summas valutēšanai būtu bijis jābūt datētai pareizas darījuma izpildes gadījumā.
Ja maksājumu darījums nav izpildīts vai ir izpildīts nepareizi un maksājuma uzdevumu ir iniciējis maksātājs, maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs neatkarīgi no atbildības, kas paredzēta saskaņā ar šo punktu, pēc pieprasījuma tūlīt mēģina izsekot maksājumu darījumam un dara maksātājam zināmu iznākumu. To veic, nenosakot maksu maksātājam.
2. Ja maksājuma uzdevumu ir iniciējis maksājuma saņēmējs vai tas iniciēts ar tā starpniecību, maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs, neskarot 71. pantu, 88. panta 2. un 3. punktu un 93. pantu, ir atbildīgs maksājuma saņēmējam par pareizu maksājuma uzdevuma pārsūtīšanu maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam saskaņā ar 83. panta 3. punktu. Ja maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir atbildīgs saskaņā ar šo daļu, tas nekavējoties atkārtoti pārsūta attiecīgo maksājuma uzdevumu maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam.
Ja maksājuma uzdevums pārsūtīts novēloti, summas valutēšanu datē maksājuma saņēmēja maksājumu kontā ne vēlāk kā dienā, kad summas valutēšanai būtu bijis jābūt datētai pareizas darījuma izpildes gadījumā.
Turklāt, neskarot 71. pantu, 88. panta 2. un 3. punktu un 93. pantu, maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir atbildīgs maksājuma saņēmējam par maksājumu darījuma apstrādi saskaņā ar 87. pantā noteiktajiem pienākumiem. Ja maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir atbildīgs saskaņā ar šo daļu, tas nodrošina, ka maksājumu darījuma summa ir maksājuma saņēmēja rīcībā uzreiz pēc tam, kad summa ir kreditēta maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēja kontā. Summas valutēšanu datē maksājuma saņēmēja maksājumu kontā ne vēlāk kā dienā, kad summas valutēšanai būtu bijis jābūt datētai pareizas darījuma izpildes gadījumā.
►C1 Ja maksājumu darījums nav izpildīts vai ir izpildīts nepareizi, par ko maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nav atbildīgs saskaņā ar pirmo un trešo daļu, maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir atbildīgs maksātājam. ◄ Ja maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir tāda atbildība, tas attiecīgos gadījumos un bez liekas kavēšanās atmaksā maksātājam neizpildīta vai nepareizi izpildīta maksājumu darījuma summu un atjauno debetētā maksājumu konta stāvokli līdz tādam stāvoklim, kādā tas būtu bijis, ja nebūtu noticis nepareizais maksājumu darījums. Kreditēšanas valutēšanas diena maksātāja maksājumu kontam nav vēlāka par dienu, kad summa ir debetēta.
Ceturtajā daļā paredzētais pienākums neattiecas uz maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzēju, ja maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs pierāda, ka maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir saņēmis maksājumu darījuma summu, pat ja maksājuma darījums ir tikai aizkavējies. Šādā gadījumā maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs summas valutēšanu datē maksājuma saņēmēja maksājumu kontā ne vēlāk kā dienā, kad summas valutēšanai būtu bijis jābūt datētai pareizas tā izpildes gadījumā.
Ja maksājumu darījums nav izpildīts vai ir izpildīts nepareizi un maksājuma uzdevumu ir iniciējis maksājuma saņēmējs vai tas ir iniciēts ar tā starpniecību, maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs neatkarīgi no atbildības, kas paredzēta saskaņā ar šo punktu, pēc pieprasījuma tūlīt mēģina izsekot maksājumu darījumam un dara maksājuma saņēmējam zināmu iznākumu. To veic, nenosakot maksu maksājuma saņēmējam.
3. Turklāt maksājumu pakalpojumu sniedzēji ir atbildīgi pret to attiecīgajiem maksājumu pakalpojumu lietotājiem par visām maksām, par kurām tie atbildīgi, un par visiem procentu maksājumiem, kas attiecas uz maksājumu pakalpojumu lietotājiem – kā neizpildīta vai nepareizi, tostarp novēloti, izpildīta maksājumu darījuma sekas.
90. pants
Atbildība maksājumu iniciēšanas pakalpojumu gadījumā par maksājumu darījumu neizpildi un nepareizu vai novēlotu izpildi
1. Ja maksājuma uzdevumu ir iniciējis maksātājs ar maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēja starpniecību, kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs, neskarot 71. pantu un 88. panta 2. un 3. punktu, atmaksā maksātājam neizpildītā vai nepareizi izpildītā maksājumu darījuma summu un attiecīgā gadījumā atjauno debetētā maksājumu konta stāvokli līdz tādam stāvoklim, kādā tas būtu bijis, ja nebūtu noticis nepareizais maksājumu darījums.
Maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējam ir jāpierāda, ka maksātāja kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir saņēmis maksājuma uzdevumu saskaņā ar 78. pantu un ka tā kompetences jomā maksājumu darījums ir autentificēts, precīzi reģistrēts un darījumu nav ietekmējusi tehniska kļūme vai citi trūkumi, kas saistīti ar darījuma neizpildi, nepareizu vai novēlotu izpildi.
2. Ja maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējs ir atbildīgs par maksājumu darījuma neizpildi, nepareizu vai novēlotu izpildi, tas pēc kontu apkalpojošā maksājumu pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma nekavējoties kompensē tam visus radušos zaudējumus vai summas, kas atmaksātas maksātājam.
91. pants
Papildu finanšu kompensācija
Visas finanšu kompensācijas papildus tai, kas paredzēta šajā iedaļā, var noteikt saskaņā ar tiesībām, kas piemērojamas līgumam, kurš noslēgts starp maksājumu pakalpojumu lietotāju un maksājumu pakalpojumu sniedzēju.
92. pants
Regresa tiesības
1. ►C1 Ja 73., 89. un 90. pantā paredzētā maksājumu pakalpojumu sniedzēja atbildība ir cēlusies cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai starpnieka dēļ, minētais maksājumu pakalpojumu sniedzējs vai starpnieks kompensē visus saskaņā ar 73., 89. un 90. pantu radušos pirmā maksājumu pakalpojumu sniedzēja zaudējumus vai saskaņā ar to izmaksātās summas. Minētais ietver kompensāciju, ja kāds maksājumu pakalpojumu sniedzējs neizmanto drošu klienta autentificēšanu. ◄
2. Papildu finanšu kompensāciju var noteikt saskaņā ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju un/vai starpnieku savstarpējiem līgumiem un tiesībām, kas attiecas uz to noslēgtiem līgumiem.
93. pants
Ārkārtas un neparedzēti apstākļi
Atbildība saskaņā ar 2. un 3. nodaļu neiestājas gadījumos, ja rodas ārkārtas un neparedzēti apstākļi, ko nevar kontrolēt tā puse, kas pieprasa ņemt vērā minētos apstākļus, no kuru sekām nevarētu izvairīties par spīti visām pūlēm, vai arī ja maksājumu pakalpojumu sniedzējam Savienības vai valsts tiesībās ir uzliktas citas juridiskas saistības.
4.
NODAĻA
Datu aizsardzība
94. pants
Datu aizsardzība
1. Dalībvalstis atļauj maksājumu sistēmām un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem apstrādāt personu datus, ja tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu ar maksājumiem saistītas krāpniecības novēršanu, izmeklēšanu un atklāšanu. Piemērojot šo direktīvu, informācijas sniegšanu fiziskām personām par personas datu apstrādi, kā arī šādu personas datu apstrādi un jebkuru citu personas datu apstrādi veic saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK, valsts noteikumiem, ar kuriem transponē Direktīvu 95/46/EK, un Regulu (EK) Nr. 45/2001.
2. Maksājumu pakalpojumu sniedzēji piekļūst tikai tādiem personas datiem, kas vajadzīgi to maksājumu pakalpojumu izpildei, un apstrādā un glabā šos datus tikai ar nepārprotamu maksājumu pakalpojumu lietotāja piekrišanu.
5.
NODAĻA
Operacionālie un drošības riski un autentificēšana
95. pants
Operacionālo un drošības risku pārvaldība
1. Dalībvalstis nodrošina, ka maksājumu pakalpojumu sniedzēji izveido sistēmu, paredzot tajā atbilstošus riska mazināšanas pasākumus un kontroles mehānismus tādu operacionālo un drošības risku pārvaldībai, kas saistīti ar to sniegtajiem maksājumu pakalpojumiem. Kā daļu no minētās sistēmas maksājumu pakalpojumu sniedzēji nosaka un uztur efektīvas incidentu pārvaldības procedūras, tostarp būtisku operacionālo un drošības incidentu atklāšanai un klasifikācijai.
2. Dalībvalstis nodrošina, ka maksājumu pakalpojumu sniedzēji kompetentajai iestādei ik gadu vai biežāk, kā noteikusi kompetentā iestāde, sniedz atjauninātu un visaptverošu novērtējumu par operacionālajiem un drošības riskiem, kas saistīti ar to sniegtajiem maksājumu pakalpojumiem, un par to, vai, reaģējot uz šiem riskiem, ir veikti adekvāti riska mazināšanas pasākumi un ieviesti kontroles mehānismi.
3. Līdz 2017. gada 13. jūlijam EBI ciešā sadarbībā ar ECB un pēc apspriešanās ar visām ieinteresētajām personām, tostarp maksājumu pakalpojumu tirgū, atspoguļojot visas iesaistīto intereses, izstrādā pamatnostādnes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu attiecībā uz drošības pasākumu, tostarp attiecīgā gadījumā sertifikācijas procesu, noteikšanu, īstenošanu un uzraudzību.
EBI ciešā sadarbībā ar ECB regulāri, bet katrā ziņā vismaz reizi divos gados, pārskata pirmajā daļā minētās pamatnostādnes.
4. Ņemot vērā 3. punktā minēto pamatnostādņu piemērošanā gūto pieredzi, EBI vajadzības gadījumā, ja Komisija to pieprasa, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu par kritērijiem un par nosacījumiem drošības pasākumu noteikšanai un uzraudzībai.
Komisijai deleģē pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.
5. EBI veicina sadarbību, tostarp informācijas apmaiņu, ar maksājumu pakalpojumiem saistītu operacionālo un drošības risku jomā starp kompetentajām iestādēm un ECB un – attiecīgā gadījumā – Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūru.
96. pants
Ziņojumi par incidentiem
1. Būtisku operacionālu, tostarp drošības, incidentu gadījumā maksājumu pakalpojumu sniedzēji bez liekas kavēšanās paziņo par tiem kompetentajai iestādei maksājumu pakalpojumu sniedzēja piederības dalībvalstī.
Ja incidents ietekmē vai var ietekmēt maksājumu pakalpojumu sniedzēja maksājumu pakalpojumu lietotāju finanšu intereses, maksājumu pakalpojumu sniedzējs bez liekas kavēšanās informē savus maksājumu pakalpojumu lietotājus par incidentu un par visiem pieejamajiem pasākumiem, ko tie var veikt, lai mazinātu incidenta nelabvēlīgo ietekmi.
2. Kad piederības dalībvalsts kompetentā iestāde ir saņēmusi 1. punktā minēto paziņojumu, tā bez liekas kavēšanās sniedz attiecīgo informāciju par incidentu EBI un ECB. Minētā kompetentā iestāde, izvērtējusi to, cik incidents ir būtisks minētās dalībvalsts attiecīgajām iestādēm, attiecīgi tās par to informē.
EBI un ECB sadarbībā ar piederības dalībvalsts kompetento iestādi izvērtē to, cik incidents ir būtisks citām attiecīgajām Savienības un valstu iestādēm, un attiecīgi tās par to informē. ECB paziņo Eiropas Centrālo banku sistēmas locekļiem par jautājumiem, kuri attiecas uz maksājumu sistēmu.
Pamatojoties uz minēto paziņojumu, kompetentās iestādes vajadzības gadījumā veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstermiņā aizsargātu finanšu sistēmas drošību.
3. Līdz 2018. gada 13. janvārim EBI ciešā sadarbībā ar ECB un pēc apspriešanās ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp maksājumu pakalpojumu tirgū, atspoguļojot visas iesaistīto intereses, izdod pamatnostādnes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu, kuras ir adresētas katram no šiem:
a) maksājumu pakalpojumu sniedzējiem par 1. punktā minēto būtisko incidentu klasifikāciju un par šādu incidentu saturu, formātu, tostarp standarta paziņojuma veidlapām, un procedūrām paziņošanai par šādiem incidentiem;
b) kompetentajām iestādēm par kritērijiem par to, kā novērtēt to, cik incidents ir būtisks, un incidentu ziņojumu elementus, kuri jādara zināmi citām valsts iestādēm.
4. EBI ciešā sadarbībā ar ECB regulāri, katrā ziņā vismaz reizi divos gados, pārskata 3. punktā minētās pamatnostādnes.
5. Izdodot un pārskatot 3. punktā minētās pamatnostādnes, EBI ņem vērā standartus un/vai specifikācijas, kuras Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūra izstrādājusi un publicējusi nozarēm, kuras veic darbības, kas nav maksājumu pakalpojumu sniegšana.
6. Dalībvalstis nodrošina, lai maksājumu pakalpojumu sniedzēji vismaz reizi gadā sniegtu savām kompetentajām iestādēm statistikas datus par krāpšanu, kas saistīta ar dažādiem maksāšanas līdzekļiem. Minētās kompetentā iestādes šādus datus sniedz EBI un ECB apkopotā veidā.
97. pants
Autentificēšana
1. Dalībvalstis nodrošina, lai maksājumu pakalpojumu sniedzējs piemērotu drošu klienta autentificēšanu, kad maksātājs:
a) piekļūst savam maksājumu kontam tiešsaistē;
b) iniciē elektronisku maksājumu darījumu;
c) veic kādu darbību, izmantojot attālinātu kanālu, kas varētu ietvert ar maksājumiem saistītas krāpšanas risku vai cita veida ļaunprātīgu rīcību.
2. Attiecībā uz elektronisku maksājumu darījumu iniciēšanu, kā minēts 1. punkta b) apakšpunktā, dalībvalstis attiecībā uz elektroniskiem attālinātiem maksājumu darījumiem nodrošina to, ka maksājumu pakalpojumu sniedzēji piemēro drošu klienta autentificēšanu, kas ietver elementus, kuri darījumu dinamiski sasaista ar konkrētu summu un konkrētu maksājuma saņēmēju.
3. Attiecībā uz 1. punktu dalībvalstis nodrošina to, ka maksājumu pakalpojumu sniedzēji ievieš piemērotus drošības pasākumus, lai aizsargātu maksājumu pakalpojumu lietotāju personalizēto drošības datu konfidencialitāti un integritāti.
4. Šā panta 2. un 3. punktu piemēro arī gadījumos, kad maksājumi tiek iniciēti ar maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēja starpniecību. Šā panta 1. un 3. punktu piemēro arī gadījumos, kad informācija tiek lūgta ar konta informācijas pakalpojumu sniedzēja starpniecību.
5. Dalībvalstis nodrošina to, ka kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs atļauj maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējam un konta informācijas pakalpojumu sniedzējam paļauties uz autentificēšanas procedūrām, kuras kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodrošinājis maksājumu pakalpojuma lietotājam saskaņā ar 1. un 3. punktu, un – ja ir iesaistīts maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējs – saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu.
98. pants
Regulatīvie tehniskie standarti attiecībā uz autentificēšanu un saziņu
1. EBI ciešā sadarbībā ar ECB un pēc apspriešanās ar visām ieinteresētajām personām, tostarp maksājumu pakalpojumu tirgū, atspoguļojot visas iesaistīto intereses, izstrādā maksājumu pakalpojumu sniedzējiem paredzētu regulatīvo tehnisko standartu projektu, kā izklāstīts šīs direktīvas 1. panta 1. punktā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. pantu, kurā precizē:
a) direktīvas 97. panta 1. un 2. punktā minētās drošas klienta autentificēšanas prasības;
b) atbrīvojumus no 97. panta 1., 2. un 3. punkta piemērošanas, pamatojoties uz kritērijiem, kas noteikti šā panta 3. punktā;
c) prasības, kurām jāatbilst drošības pasākumiem saskaņā ar 97. panta 3. punktu, lai aizsargātu maksājumu pakalpojumu lietotāju personalizēto drošības datu konfidencialitāti un integritāti; un
d) prasības attiecībā uz vienotiem un drošiem atklātiem saziņas standartiem identifikācijas, autentificēšanas, paziņošanas un informēšanas nolūkos, kā arī attiecībā uz drošības pasākumu īstenošanu starp kontu apkalpojošajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējiem, konta informācijas pakalpojumu sniedzējiem, maksātājiem, maksājumu saņēmējiem un citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem.
2. Regulatīvo tehnisko standartu projektu, kas minēts 1. punktā, izstrādā EBI, lai:
a) nodrošinātu pienācīgu drošības līmeni maksājumu pakalpojumu lietotājiem un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, pieņemot efektīvas un uz risku balstītas prasības;
b) nodrošinātu maksājumu pakalpojumu lietotāju naudas līdzekļu un personas datu drošību;
c) nodrošinātu un saglabātu godīgu konkurenci starp visiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem;
d) nodrošinātu tehnoloģiju un darījumdarbības modeļu neitralitāti;
e) ļautu izstrādāt lietotājdraudzīgus, pieejamus un inovatīvus maksāšanas līdzekļus.
3. Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto atbrīvojumu pamatā ir šādi kritēriji:
a) ar sniegto pakalpojumu saistītā riska līmenis;
b) darījuma summa, atkārtošanās vai abas;
c) darījuma izpildei izmantotais maksājumu kanāls.
4. EBI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu, kas minēts 1. punktā, Komisijai līdz 2017. gada 13. janvārim.
Komisijai deleģē pilnvaras pieņemt minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.
5. EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. pantu regulāri pārskata un vajadzības gadījumā atjaunina regulatīvos tehniskos standartus, lai cita starpā ņemtu vērā inovāciju un tehnoloģiju attīstību.
6.
NODAĻA
SAI procedūras strīdu izšķiršanai
99. pants
Sūdzības
1. Dalībvalstis nodrošina tādu procedūru izstrādi, kas ļauj maksājumu pakalpojumu lietotājiem un citām ieinteresētām personām, tostarp patērētāju apvienībām, iesniegt kompetentām iestādēm sūdzības par maksājumu pakalpojumu sniedzējiem saistībā ar iespējamiem tādu valsts tiesību aktu pārkāpumiem, ar kuriem īsteno šo direktīvu.
2. Vajadzības gadījumā un neskarot tiesības celt tiesā prasību saskaņā ar procesuāliem valsts tiesību aktiem, kompetentās iestādes savā atbildē informē sūdzības iesniedzēju par to, ka ir pieejamas SAI procedūras, kas izstrādātas saskaņā ar 102. pantu.
100. pants
Kompetentās iestādes
1. Dalībvalstis norīko kompetentās iestādes, lai nodrošinātu un pārraudzītu efektīvu šīs direktīvas ievērošanu. Minētās kompetentās iestādes pieņem visus attiecīgos pasākumus, lai nodrošinātu šīs direktīvas ievērošanu.
Tās ir vai nu:
a) kompetentās iestādes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 4. panta 2. punkta nozīmē; vai
b) struktūras, kuras atzītas ar valsts tiesībām vai kuras atzinušas valsts iestādes, kam šajā nolūkā piešķirtas pilnvaras valsts tiesībās.
Tās nav maksājumu pakalpojumu sniedzēji, izņemot valstu centrālās bankas.
2. Šā panta 1. punktā minētajām iestādēm ir visas pilnvaras un pietiekami resursi, kas vajadzīgi to uzdevumu veikšanai. Ja pilnvaras nodrošināt un pārraudzīt efektīvu šīs direktīvas ievērošanu ir piešķirtas vairāk nekā vienai kompetentajai iestādei, dalībvalstis nodrošina, ka minētās iestādes cieši sadarbojas tā, lai tās varētu efektīvi pildīt savus attiecīgos pienākumus.
3. Kompetentās iestādes izmanto savas pilnvaras saskaņā ar valsts tiesībām vai nu:
a) tieši saskaņā ar tām piešķirtajām pilnvarām, vai tiesu iestāžu uzraudzībā; vai
b) iesniedzot pieteikumu tiesā, kas ir kompetenta lemt par attiecīgo jautājumu, tostarp vajadzības gadījumā iesniedzot arī apelāciju, ja pieteikuma izskatīšanas iznākumā netiek pieņemts vajadzīgais lēmums.
4. Ja ir pārkāpti valsts tiesību noteikumi, kas transponē III un IV sadaļu, vai ir aizdomas par tādiem pārkāpumiem, šā panta 1. punktā minētās kompetentās iestādes ir maksājumu pakalpojumu sniedzēja piederības dalībvalsts kompetentās iestādes, kas nav pārstāvji un filiāles saskaņā ar tiesībām veikt uzņēmējdarbību, un tādos gadījumos kompetentās iestādes ir uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes.
5. Dalībvalstis paziņo Komisijai par norīkotajām kompetentajām iestādēm, kas minētas 1. punktā, pēc iespējas drīz un katrā ziņā līdz 2018. gada 13. janvārim. Tās informē Komisiju par jebkādu pienākumu sadalījumu starp minētajām iestādēm. Tās nekavējoties paziņo Komisijai par jebkādām turpmākām izmaiņām saistībā ar minēto iestāžu norīkošanu un attiecīgo kompetenci.
6. EBI pēc apspriešanās ar ECB izdod kompetentajām iestādēm paredzētas pamatnostādnes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu par sūdzību procedūrām, kas jāņem vērā, lai nodrošinātu atbilstību šā panta 1. punktam. Minētās pamatnostādnes izdod līdz 2018. gada 13. janvārim un vajadzības gadījumā regulāri atjaunina.
101. pants
Strīdu izšķiršana
1. Dalībvalstis nodrošina, ka maksājumu pakalpojumu sniedzēji ievieš un piemēro atbilstošas un efektīvas sūdzību izskatīšanas procedūras, lai izskatītu maksājumu pakalpojumu lietotāju sūdzības par tiesībām un pienākumiem, kas izriet no šīs direktīvas III un IV sadaļas, un šajā ziņā uzrauga minēto procedūru izpildi.
Minētās procedūras piemēro katrā dalībvalstī, kurā maksājumu pakalpojumu sniedzējs piedāvā maksājumu pakalpojumus, un tās ir pieejamas attiecīgās dalībvalsts oficiālajā valodā, vai citā valodā, ja par to ir vienojušies maksājumu pakalpojumu sniedzējs un maksājumu pakalpojumu lietotājs.
2. Dalībvalstis paredz, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējiem jādara viss iespējamais, lai papīra formā vai, ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs un maksājumu pakalpojumu lietotājs par to ir vienojušies, izmantojot citu pastāvīgu informācijas nesēju, sniegtu atbildi uz maksājumu pakalpojumu lietotāju sūdzībām. Šādu atbildi sniedz atbilstīgā laikposmā, bet ne vēlāk kā 15 darbdienu laikā pēc sūdzības saņemšanas, iztirzājot visus izvirzītos jautājumus. Izņēmuma gadījumos, ja atbildi nav iespējams sniegt 15 darbdienu laikā tādu iemeslu dēļ, kas nav atkarīgi no maksājumu pakalpojumu sniedzēja, tad tam ir jānosūta pagaidu atbilde, skaidri izklāstot atbildes uz sūdzību kavēšanās iemeslus un norādot termiņu, līdz kuram maksājumu pakalpojumu lietotājs saņems galīgo atbildi. Katrā ziņā termiņš galīgās atbildes saņemšanai nepārsniedz 35 darbdienas.
Dalībvalstis var ieviest vai saglabāt noteikumus par strīdu izšķiršanas procedūrām, kas ir labvēlīgākas maksājumu pakalpojumu lietotājam nekā tās, kas minētas pirmajā daļā. Tādā gadījumā piemēro minētos noteikumus.
3. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs informē maksājumu pakalpojumu lietotāju par vismaz vienu SAI vienību, kas ir kompetena izskatīt strīdus par tiesībām un pienākumiem, kuri izriet no III un IV sadaļas.
4. Informāciju, kas minēta 3. punktā, sniedz skaidrā, saprotamā un viegli pieejamā veidā maksājumu pakalpojuma sniedzēja tīmekļa vietnē, ja tāda vietne ir, filiālē un vispārīgo noteikumu sadaļā līgumā, kas noslēgts starp maksājumu pakalpojumu sniedzēju un maksājumu pakalpojumu lietotāju. Tajā norāda, kā var piekļūt papildu informācijai par attiecīgo SAI vienību un tās izmantošanas nosacījumiem.
102. pants
SAI procedūras
1. Dalībvalstis nodrošina, ka atbilstoši attiecīgajām valsts un Savienības tiesībām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/11/ES ( 8 ) tiek izveidotas atbilstīgas, neatkarīgas, objektīvas, pārredzamas un efektīvas SAI procedūras, lai izšķirtu strīdus starp maksājumu pakalpojumu lietotājiem un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz tiesībām un pienākumiem, kas izriet no šīs direktīvas III un IV sadaļas, attiecīgā gadījumā izmantojot kompetentās struktūras. ►C1 Dalībvalstis nodrošina, ka SAI procedūras ir piemērojamas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. ◄
2. Dalībvalstis paredz, ka šā panta 1. punktā minētās struktūras efektīvi sadarbojas, lai efektīvi izšķirtu pārrobežu strīdus par tiesībām un pienākumiem, kas izriet no III un IV sadaļas.
103. pants
Sodi
1. Dalībvalstis paredz noteikumus par sodiem, ko piemēro šo direktīvu transponējošo valstu tiesību pārkāpumu gadījumos, un veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to īstenošanu. Šādi sodi ir efektīvi, samērīgi un preventīvi.
2. Dalībvalstis nosaka, ka to kompetentās iestādes var publiskot jebkurus administratīvos sodus, kas tiek piemēroti par tādu pasākumu neievērošanu, kas pieņemti, transponējot šo direktīvu, ja vien šāda sodu publiskošana nopietni neapdraud finanšu tirgus vai nerada nesamērīgus zaudējumus iesaistītajām personām.
V
SADAĻA
DELEĢĒTIE AKTI UN REGULATĪVIE TEHNISKIE STANDARTI
104. pants
Deleģētie akti
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 105. pantu attiecībā uz:
a) šīs direktīvas 4. panta 36. punktā minētās atsauces uz Ieteikumu 2003/361/EK pielāgošanu, ja šajā ieteikumā izdara grozījumus;
b) šīs direktīvas 32. panta 1. punktā un 74. panta 1. punktā norādīto summu atjaunināšanu, lai ņemtu vērā inflāciju.
105. pants
Deleģēšanas īstenošana
1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2. Pilnvaras pieņemt 104. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2016. gada 12. janvāra.
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 104. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošus deleģētos aktus.
4. Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
5. Saskaņā ar 104. pantu pieņemts deleģēts akts stājas spēkā tikai tad, ja trijos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.
106. pants
Pienākums informēt patērētājus par viņu tiesībām
1. Līdz 2018. gada 13. janvārim Komisija izstrādā ērti lietojamu brošūru elektroniskā formātā, kurā ietverta skaidri un viegli saprotama informācija par patērētāju tiesībām saskaņā ar šo direktīvu un saistītajām Savienības tiesībām.
2. Komisija informē dalībvalstis, Eiropas maksājumu pakalpojumu sniedzēju apvienības un Eiropas patērētāju apvienības par 1. punktā minētās brošūras publicēšanu.
Komisija, EBI un kompetentās iestādes katra nodrošina, lai brošūra būtu viegli pieejama savās attiecīgajās tīmekļa vietnēs.
3. Maksājumu pakalpojumu sniedzēji nodrošina, lai brošūra būtu viegli pieejama to attiecīgajās tīmekļa vietnēs, ja tādas ir, un papīra formātā to filiālēs, pie to pārstāvjiem un ārpakalpojumu vienībām.
4. Maksājumu pakalpojumu sniedzēji neprasa maksu saviem klientiem par šajā pantā minētās informācijas sniegšanu.
5. Attiecībā uz personām ar invaliditāti šā panta noteikumus piemēro, izmantojot attiecīgus alternatīvus līdzekļus, kas ļauj darīt informāciju pieejamu saprotamā formā.
VI
SADAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
107. pants
Pilnīga saskaņošana
1. Neskarot 2. pantu, 8. panta 3. punktu, 32. pantu, 38. panta 2. punktu, 42. panta 2. punktu, 55. panta 6. punktu, 57. panta 3. punktu, 58. panta 3. punktu, 61. panta 2. un 3. punktu, 62. panta 5. punktu, 63. panta 2. un 3. punktu ►C1 , 74. panta 1. punkta ceturto daļu un ◄ 86. pantu, ciktāl šajā direktīvā ir saskaņoti noteikumi, dalībvalstis nepatur spēkā vai neievieš citus noteikumus kā vien tos, kas ir ietverti šajā direktīvā.
2. Ja dalībvalsts izmanto kādu no 1. punktā minētām iespējām, tā par to, kā arī par turpmākiem grozījumiem informē Komisiju. Komisija informāciju publisko tīmekļa vietnē vai citā viegli pieejamā veidā.
3. Dalībvalstis nodrošina, lai maksājumu pakalpojumu sniedzēji maksājumu pakalpojumu lietotājiem nelabvēlīgā veidā neatkāptos no valsts tiesību aktu noteikumiem, ar ko transponē šo direktīvu, izņemot gadījumus, ja tas ir skaidri tajos paredzēts.
Tomēr maksājumu pakalpojumu sniedzēji var piešķirt maksājumu pakalpojumu lietotājiem labvēlīgākus noteikumus.
108. pants
Pārskatīšanas klauzula
Komisija līdz 2021. gada 13. janvārim iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, ECB un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu un ietekmi un jo īpaši par:
a) šīs direktīvas 62. panta 3., 4. un 5. punktā izklāstīto noteikumu par maksu piemērotību un ietekmi;
b) šīs direktīvas 2. panta 3. un 4. punkta piemērošanu, tostarp novērtējumu par to, vai III un IV sadaļu, ja tas ir tehniski iespējams, var pilnībā piemērot šajos punktos minētajiem maksājumu darījumiem;
c) piekļuvi maksājumu sistēmām, ņemot vērā jo īpaši konkurences līmeni;
d) šīs direktīvas 3. panta l) punktā minēto maksājumu darījumu robežvērtību piemērotību un ietekmi;
e) šīs direktīvas 32. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto atbrīvojumu robežvērtību piemērotību un ietekmi;
f) to, vai, ņemot vērā notikumu attīstību, būtu vēlams – kā papildinājumu 75. panta noteikumiem par maksājumu darījumiem, kuru summa iepriekš nav zināma un kur tiek bloķēti naudas līdzekļi, – ieviest maksimālos ierobežojumus tam, cik lielas summas šādos gadījumos ir atļauts bloķēt maksātāja maksājumu kontā.
Vajadzības gadījumā Komisija kopā ar ziņojumu iesniedz leģislatīvā akta priekšlikumu.
109. pants
Pārejas noteikumi
1. Dalībvalstis ļauj maksājumu iestādēm, kuras saskaņā ar valsts tiesībām, ar kurām transponē Direktīvu 2007/64/EK, ir uzsākušas darbību līdz 2018. gada 13. janvārim, turpināt šo darbību saskaņā ar prasībām, kas paredzētas Direktīvā 2007/64/EK, bez pienākuma saņemt atļauju saskaņā ar šīs direktīvas 5. pantu vai ievērot citus noteikumus, kas ietverti vai minēti šīs direktīvas II sadaļā, līdz 2018. gada 13. jūlijam.
Dalībvalstis pieprasa šādām maksājumu iestādēm iesniegt kompetentajām iestādēm visu būtisko informāciju, lai ļautu šīm kompetentajām iestādēm līdz 2018. gada 13. jūlijam izvērtēt, vai minētās maksājumu iestādes atbilst II sadaļas prasībām un, ja tā nav, kādi pasākumi ir jāveic, lai nodrošinātu atbilstību, vai arī ir piemērojama atļaujas atsaukšana.
Maksājumu iestādēm, kuras, pamatojoties uz kompetento iestāžu veikto pārbaudi, atbilst II sadaļā noteiktajām prasībām, piešķir atļauju, un tās iekļauj reģistros, kas paredzēti 14. un 15. pantā. Ja minētās maksājumu iestādes neatbilst II sadaļā noteiktajām prasībām līdz 2018. gada 13. jūlijam, tām ir aizliegts sniegt maksājumu pakalpojumus saskaņā ar šīs direktīvas 37. pantu.
2. Dalībvalstis var noteikt, ka šā panta 1. punktā minētajām maksājumu iestādēm automātiski piešķir atļauju un tās iekļauj reģistros, kas paredzēti 14. un 15. pantā, ja kompetentajām iestādēm jau ir pierādījumi par to, ka 5. un 11. pantā ietvertās prasības ir ievērotas. Kompetentās iestādes pirms atļaujas piešķiršanas informē attiecīgās maksājumu iestādes.
3. Šo punktu piemēro fiziskām vai juridiskām personām, kurām ir atbrīvojums saskaņā ar Direktīvas 2007/64/EK 26. pantu un kuras pirms 2018. gada 13. janvāra veic maksājumu pakalpojumu darbības Direktīvas 2007/64/EK nozīmē.
Dalībvalstis atļauj šādām personām turpināt šo darbību attiecīgajā dalībvalstī saskaņā ar Direktīvu 2007/64/EK līdz 2019. gada 13. janvārim bez pienākuma saņemt atļauju saskaņā ar šīs direktīvas 5. pantu vai saņemt atbrīvojumu atbilstīgi 32. pantam, vai ievērot citus noteikumus, kas izklāstīti vai minēti šīs direktīvas II sadaļā.
Ikvienai šādai pirmajā daļā minētajai personai, kura nav saņēmusi atļauju vai kurai nav piešķirts atbrīvojums līdz 2019. gada 13. janvārim, ir aizliegts sniegt maksājumu pakalpojumus saskaņā ar šīs direktīvas 37. pantu.
4. Dalībvalstis var atļaut fiziskām un juridiskām personām, kas izmanto šā panta 3. punktā minēto atbrīvojumu, uzskatīt par tādām, kam ir atbrīvojums un ir automātiski iekļautas reģistros, kas minēti 14. un 15. pantā, ja kompetentajām iestādēm ir pierādījumi par to, ka 32. pantā noteiktās prasības ir ievērotas. Kompetentās iestādes informē attiecīgās maksājumu iestādes.
5. Neatkarīgi no šā panta 1. punkta maksājumu iestādēm, kurām ir piešķirta atļauja sniegt maksājumu pakalpojumus, kuri minēti Direktīvas 2007/64/EK pielikuma 7. punktā, saglabā minētajā atļaujā paredzētos nosacījumus attiecībā uz to minēto maksājumu pakalpojumu sniegšanu, kuri tiek uzskatīti par maksājumu pakalpojumiem, kas minēti šīs direktīvas I pielikuma 3. punktā, ja kompetentajām iestādēm līdz 2020. gada 13. janvārim ir pierādījumi, ka ir izpildītas šīs direktīvas 7. panta c) punktā un 9. pantā paredzētās prasības.
110. pants
Direktīvas 2002/65/EK grozījumi
Direktīvas 2002/65/EK 4. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:
“5. Ja ir piemērojama arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2366 ( *1 ), šīs direktīvas 3. panta 1. punktā paredzētos noteikumus par informāciju – izņemot 2. punkta c)–g) apakšpunktu, 3. punkta a), d) un e) apakšpunktu un 4. punkta b) apakšpunktu – aizstāj ar Direktīvas (ES) 2015/2366 44., 45., 51. un 52. pantu.
111. pants
Direktīvas 2009/110/EK grozījumi
Direktīvu 2009/110/EK groza šādi:
1) direktīvas 3. pantu groza šādi:
a) panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
“1. Neskarot šo direktīvu, elektroniskās naudas iestādēm mutatis mutandis piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/2366 ( *2 ) 5. pantu un 11.–17. pantu, 19. panta 5. un 6. punktu un 20.–31. pantu, tostarp deleģētos aktus, kas pieņemti saskaņā ar 15. panta 4. punktu, 28. panta 5. punktu un 29. panta 7. punktu.
b) panta 4. un5. punktu aizstāj ar šādiem:
“4. Dalībvalstis atļauj elektroniskās naudas iestādēm izplatīt un atpirkt elektronisko naudu, izmantojot fiziskas vai juridiskas personas, kas darbojas šo iestāžu vārdā. Ja elektroniskās naudas iestāde izplata elektronisko naudu citā dalībvalstī, izmantojot fiziskas vai juridiskas personas starpniecību, šādām elektroniskās naudas iestādēm mutatis mutandis piemēro Direktīvas (ES) 2015/2366 27.–31. pantu, izņemot 29. panta 4.un 5. punktu, tostarp deleģētos aktus, kas pieņemti saskaņā ar 28. panta 5. punktu un 29. panta 7. punktu.
5. Neatkarīgi no šī panta 4. punkta elektroniskās naudas iestādes neemitē elektronisko naudu ar aģentu starpniecību. Elektroniskās naudas iestādēm ir atļauts ar aģentu starpniecību sniegt 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētos maksājumu pakalpojumus tikai tad, ja ir ievēroti Direktīvas (ES) 2015/2366 19. panta paredzētie nosacījumi.”;
2) direktīvas 18. pantam pievieno šādu punktu:
“4. Dalībvalstis atļauj elektroniskās naudas iestādēm, kuras līdz 2018. gada 13. janvārim ir uzsākušas darbību saskaņā ar šo direktīvu un Direktīvu 2007/64/EK dalībvalstī, kurā atrodas to galvenais birojs, turpināt šo darbību minētajā dalībvalstī vai citā dalībvalstī bez pienākuma saņemt atļauju saskaņā ar šīs direktīvas 3. pantu vai ievērot citas prasības, kas ietvertas vai minētas šīs direktīvas II sadaļā, līdz 2018. gada 13. jūlijam.
Dalībvalstis paredz pirmajā daļā minētajām elektroniskās naudas iestādēm pienākumu iesniegt kompetentajām iestādēm visu būtisko informāciju, lai ļautu šīm kompetentajām iestādēm līdz 2018. gada 13. jūlijam izvērtēt, vai minētās elektroniskās naudas iestādes atbilst šīs direktīvas II sadaļas prasībām un, ja tā nav, kādi pasākumi būtu veicami, lai nodrošinātu atbilstību, vai arī ir piemērojama atļaujas atsaukšana.
Pirmajā daļā minētajām elektroniskās naudas iestādēm, kuras, pamatojoties uz kompetento iestāžu veikto pārbaudi, atbilst II sadaļā noteiktajām prasībām, piešķir atļauju, un tās iekļauj reģistrā. Ja minētās elektroniskās naudas iestādes neatbilst II sadaļā noteiktajām prasībām līdz 2018. gada 13. jūlijam, tām ir aizliegts emitēt elektronisko naudu.”
112. pants
Regulas (ES) Nr. 1093/2010 grozījumi
Regulu (ES) Nr. 1093/2010 groza šādi:
1) regulas 1. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:
“2. Iestāde rīkojas saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar šo regulu, un atbilstīgi Direktīvas 2002/87/EK, Direktīvas 2009/110/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 ( *3 ), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES ( *4 ), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/49/ES ( *5 ), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/847 ( *6 ), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/2366 ( *7 ) darbības jomai un, ciktāl minētie akti attiecas uz kredītiestādēm, finanšu iestādēm un tās uzraugošajām kompetentajām iestādēm, attiecīgajām daļām Direktīvā 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2015/849 ( *8 ), tostarp visām direktīvām, regulām un lēmumiem, kas pamatojas uz minētajiem aktiem, kā arī visiem turpmāk pieņemtajiem juridiski saistošajiem Savienības aktiem, ar ko nosaka iestādes uzdevumus. Iestāde rīkojas arī saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013 ( *9 ).
2) regulas 4. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
“1) “finanšu iestādes” ir kredītiestādes, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā, ieguldījumu sabiedrības, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 2. apakšpunktā, finanšu konglomerāti, kā definēts Direktīvas 2002/87/EK 2. panta 14. punktā, maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kā definēts Direktīvas (ES) 2015/2366 4. panta 11. punktā, un elektroniskās naudas iestādes, kā definēts Direktīvas 2009/110/EK 2. panta 1. punktā, izņemot attiecībā uz Direktīvu (ES) 2015/849, kuras izpratnē “finanšu iestādes” ir kredītiestādes un finanšu iestādes, kā definēts Direktīvas (ES) 2015/849 3. panta 1. un 2. punktā;”.
113. pants
Grozījums Direktīvā 2013/36/ES
Direktīvas 2013/36/ES I pielikuma 4. punktu aizstāj ar šādu:
“4. Maksājumu pakalpojumi, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/2366 ( *10 ) 4. panta 3. punktā.
114. pants
Atcelšana
Direktīva 2007/64/EK tiek atcelta no 2018. gada 13. janvāra.
Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu šīs direktīvas II pielikumā.
115. pants
Transponēšana
1. Līdz 2018. gada 13. janvārim dalībvalstis pieņem un publicē aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmus minēto aktu tekstus.
2. Dalībvalstis piemēro minētos aktus no 2018. gada 13. janvāra.
Kad dalībvalstis pieņem minētos aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.
3. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
4. Atkāpjoties no 2. punkta, dalībvalstis nodrošina 65., 66., 67. un 97. pantā minēto drošības pasākumu piemērošanu, kad pagājuši 18 mēneši, kopš stājušies spēkā 98. pantā minētie regulatīvie tehniskie standarti.
5. Dalībvalstis neliedz juridiskām personām, kas pirms 2016. gada 12. janvāra ir veikušas to teritorijā maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēju un konta informācijas pakalpojumu sniedzēju darbības šīs direktīvas nozīmē, turpināt veikt tās pašas darbības savā teritorijā 2. un 4. punktā minētajā pārejas laikā saskaņā ar patlaban spēkā esošo tiesisko regulējumu.
6. Dalībvalstis nodrošina to, ka līdz brīdim, kamēr atsevišķi kontu apkalpojoši maksājumu pakalpojumu sniedzēji ievēro 4. punktā minētos regulatīvos tehniskos standartus, kontu apkalpojoši maksājumu pakalpojumu sniedzēji neizmanto ļaunprātīgi savu neatbilstību, lai attiecībā uz kontiem, kurus viņi apkalpo, bloķētu vai kavētu maksājumu iniciēšanas un konta informācijas pakalpojumu lietošanu.
116. pants
Stāšanās spēkā
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
117. pants
Adresāti
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
I PIELIKUMS
MAKSĀJUMU PAKALPOJUMI
(definīcija 4. panta 3. punktā)
1. Pakalpojumi, kas ļauj ieskaitīt skaidru naudu maksājumu kontā, kā arī visas operācijas, kas vajadzīgas, lai maksājumu kontu varētu izmantot.
2. Pakalpojumi, kas ļauj izņemt skaidru naudu no maksājumu konta, kā arī visas operācijas, kas vajadzīgas, lai maksājumu kontu varētu izmantot.
3. Maksājumu darījumu izpilde, tostarp naudas līdzekļu pārskaitījumi lietotāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja atvērtā maksājumu kontā:
a) tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde;
b) maksājumu darījumu izpilde ar maksājumu kartēm vai līdzīgām ierīcēm;
c) kredīta pārvedumu, tostarp regulāru maksājumu uzdevumu, izpilde.
4. Maksājumu darījumu izpilde, ja uz naudas līdzekļiem attiecas maksājumu pakalpojumu lietotāja kredītlīnija:
a) tieša debeta maksājumu, tostarp vienreizēju tieša debeta maksājumu, izpilde;
b) maksājumu darījumu izpilde ar maksājumu kartēm vai līdzīgām ierīcēm;
c) kredīta pārvedumu, tostarp regulāru maksājumu uzdevumu, izpilde.
5. Maksājumu instrumentu izdošana un/vai maksājumu darījumu pieņemšana.
6. Bezkonta naudas pārvedumi.
7. Maksājumu iniciēšanas pakalpojumi.
8. Konta informācijas pakalpojumi.
II PIELIKUMS
ATBILSTĪBAS TABULA
|
Šī direktīva |
Direktīva 2007/64/EK |
|
1. panta 1. punkts |
1. panta 1. punkts |
|
1. panta 2. punkts |
1. panta 2. punkts |
|
2. panta 1. punkts |
2. panta 1. punkts |
|
2. panta 2. punkts |
|
|
2. panta 3. punkts |
|
|
2. panta 4. punkts |
|
|
2. panta 5. punkts |
2. panta 3. punkts |
|
3. pants |
3. pants |
|
4. pants: |
4. pants: |
|
1., 2., 3., 4., 5. un 10. punkts |
1., 2., 3., 4., 5. un 10. punkts |
|
7. punkts |
6. punkts |
|
8. punkts |
7. punkts |
|
9. punkts |
8. punkts |
|
11. punkts |
9. punkts |
|
12. punkts |
14. punkts |
|
13. punkts |
16. punkts |
|
14. punkts |
23. punkts |
|
20., 21., 22. punkts |
11., 12., 13. punkts |
|
23. punkts |
28. punkts |
|
25. punkts |
15. punkts |
|
26., 27. punkts |
17., 18. punkts |
|
28. punkts |
20. punkts |
|
29. punkts |
19. punkts |
|
33. punkts |
21. punkts |
|
34., 35., 36., 37. punkts |
24., 25., 26., 27. punkts |
|
38. punkts |
22. punkts |
|
39., 40. punkts |
29., 30. punkts |
|
6., 15.–19., 24., 30.–32., 41.–48. punkts |
— |
|
5. panta 1. punkts |
5. pants |
|
5. panta 2. punkts |
— |
|
5. panta 3. punkts |
— |
|
5. panta 4. punkts |
— |
|
5. panta 5. punkts |
— |
|
5. panta 6. punkts |
— |
|
5. panta 7. punkts |
— |
|
6. panta 1. punkts |
— |
|
6. panta 2. punkts |
— |
|
6. panta 3. punkts |
— |
|
6. panta 4. punkts |
— |
|
7. pants |
6. pants |
|
8. panta 1. punkts |
7. panta 1. punkts |
|
8. panta 2. punkts |
7. panta 2. punkts |
|
8. panta 3. punkts |
7. panta 3. punkts |
|
9. panta 1. punkts |
8. panta 1. punkts |
|
9. panta 2. punkts |
8. panta 2. punkts |
|
9. panta 3. punkts |
8. panta 3. punkts |
|
10. panta 1. punkts |
9. panta 1. punkts |
|
10. panta 2. punkts |
9. panta 2. punkts |
|
— |
9. panta 3. un 4. punkts |
|
11. panta 1. punkts |
10. panta 1. punkts |
|
11. panta 2. punkts |
10. panta 2. punkts |
|
11. panta 3. punkts |
10. panta 3. punkts |
|
11. panta 4. punkts |
10. panta 4. punkts |
|
11. panta 5. punkts |
10. panta 5. punkts |
|
11. panta 6. punkts |
10. panta 6. punkts |
|
11. panta 7. punkts |
10. panta 7. punkts |
|
11. panta 8. punkts |
10. panta 8. punkts |
|
11. panta 9. punkts |
10. panta 9. punkts |
|
12. pants |
11. pants |
|
13. panta 1. punkts |
12. panta 1. punkts |
|
13. panta 2. punkts |
12. panta 2. punkts |
|
13. panta 3. punkts |
12. panta 3. punkts |
|
14. panta 1. punkts |
13. pants |
|
14. panta 2. punkts |
13. pants |
|
14. panta 3. punkts |
— |
|
14. panta 4. punkts |
— |
|
15. panta 1. punkts |
— |
|
15. panta 2. punkts |
— |
|
15. panta 3. punkts |
— |
|
15. panta 4. punkts |
— |
|
15. panta 5. punkts |
— |
|
16. pants |
14. pants |
|
17. panta 1. punkts |
15. panta 1. punkts |
|
17. panta 2. punkts |
15. panta 2. punkts |
|
17. panta 3. punkts |
15. panta 3. punkts |
|
17. panta 4. punkts |
15. panta 4. punkts |
|
18. panta 1. punkts |
16. panta 1. punkts |
|
18. panta 2. punkts |
16. panta 2. punkts |
|
18. panta 3. punkts |
16. panta 2. punkts |
|
18. panta 4. punkts |
16. panta 3. punkts |
|
18. panta 5. punkts |
16. panta 4. punkts |
|
18. panta 6. punkts |
16. panta 5. punkts |
|
19. panta 1. punkts |
17. panta 1. punkts |
|
19. panta 2. punkts |
17. panta 2. punkts |
|
19. panta 3. punkts |
17. panta 3. punkts |
|
19. panta 4. punkts |
17. panta 4. punkts |
|
19. panta 5. punkts |
17. panta 5. punkts |
|
19. panta 6. punkts |
17. panta 7. punkts |
|
19. panta 7. punkts |
17. panta 8. punkts |
|
19. panta 8. punkts |
— |
|
20. panta 1. punkts |
18. panta 1. punkts |
|
20. panta 2. punkts |
18. panta 2. punkts |
|
21. pants |
19. pants |
|
22. panta 1. punkts |
20. panta 1. punkts |
|
22. panta 2. punkts |
20. panta 2. punkts |
|
22. panta 3. punkts |
20. panta 3. punkts |
|
22. panta 4. punkts |
20. panta 4. punkts |
|
22. panta 5. punkts |
20. panta 5. punkts |
|
23. panta 1. punkts |
21. panta 1. punkts |
|
23. panta 2. punkts |
21. panta 2. punkts |
|
23. panta 3. punkts |
21. panta 3. punkts |
|
24. panta 1. punkts |
22. panta 1. punkts |
|
24. panta 2. punkts |
22. panta 2. punkts |
|
24. panta 3. punkts |
22. panta 3. punkts |
|
25. panta 1. punkts |
23. panta 1. punkts |
|
25. panta 2. punkts |
23. panta 2. punkts |
|
26. panta 1. punkts |
24. panta 1. punkts |
|
26. panta 2. punkts |
24. panta 2. punkts |
|
27. panta 1. punkts |
— |
|
27. panta 2. punkts |
— |
|
28. panta 1. punkts |
25. panta 1. punkts |
|
28. panta 2. punkts |
— |
|
28. panta 3. punkts |
— |
|
28. panta 4. punkts |
— |
|
28. panta 5. punkts |
— |
|
29. panta 1. punkts |
25. panta 2. un 3. punkts |
|
29. panta 2. punkts |
— |
|
29. panta 3. punkts |
25. panta 4. punkts |
|
29. panta 4. punkts |
— |
|
29. panta 5. punkts |
— |
|
29. panta 6. punkts |
— |
|
30. panta 1. punkts |
— |
|
30. panta 2. punkts |
— |
|
30. panta 3. punkts |
— |
|
30. panta 4. punkts |
— |
|
31. panta 1. punkts |
— |
|
31. panta 2. punkts |
25. panta 4. punkts |
|
32. panta 1. punkts |
26. panta 1. punkts |
|
32. panta 2. punkts |
26. panta 2. punkts |
|
32. panta 3. punkts |
26. panta 3. punkts |
|
32. panta 4. punkts |
26. panta 4. punkts |
|
32. panta 5. punkts |
26. panta 5. punkts |
|
32. panta 6. punkts |
26. panta 6. punkts |
|
33. panta 1. punkts |
— |
|
33. panta 2. punkts |
— |
|
34. pants |
27. pants |
|
35. panta 1. punkts |
28. panta 1. punkts |
|
35. panta 2. punkts |
28. panta 2. punkts |
|
36. pants |
— |
|
37. panta 1. punkts |
29. pants |
|
37. panta 2. punkts |
— |
|
37. panta 3. punkts |
— |
|
37. panta 4. punkts |
— |
|
37. panta 5. punkts |
— |
|
38. panta 1. punkts |
30. panta 1. punkts |
|
38. panta 2. punkts |
30. panta 2. punkts |
|
38. panta 3. punkts |
30. panta 3. punkts |
|
39. pants |
31. pants |
|
40. panta 1. punkts |
32. panta 1. punkts |
|
40. panta 2. punkts |
32. panta 2. punkts |
|
40. panta 3. punkts |
32. panta 3. punkts |
|
41. pants |
33. pants |
|
42. panta 1. punkts |
34. panta 1. punkts |
|
42. panta 2. punkts |
34. panta 2. punkts |
|
43. panta 1. punkts |
35. panta 1. punkts |
|
43. panta 2. punkts |
35. panta 2. punkts |
|
44. panta 1. punkts |
36. panta 1. punkts |
|
44. panta 2. punkts |
36. panta 2. punkts |
|
44. panta 3. punkts |
36. panta 3. punkts |
|
45. panta 1. punkts |
37. panta 1. punkts |
|
45. panta 2. punkts |
— |
|
45. panta 3. punkts |
37. panta 2. punkts |
|
46. pants |
— |
|
47. pants |
— |
|
48. pants |
38. pants |
|
49. pants |
39. pants |
|
50. pants |
40. pants |
|
51. panta 1. punkts |
41. panta 1. punkts |
|
51. panta 2. punkts |
41. panta 2. punkts |
|
51. panta 3. punkts |
41. panta 3. punkts |
|
52. panta 1. punkts |
42. panta 1. punkts |
|
52. panta 2. punkts |
42. panta 2. punkts |
|
52. panta 3. punkts |
42. panta 3. punkts |
|
52. panta 4. punkts |
42. panta 4. punkts |
|
52. panta 5. punkts |
42. panta 5. punkts |
|
52. panta 6. punkts |
42. panta 6. punkts |
|
52. panta 7. punkts |
42. panta 7. punkts |
|
53. pants |
43. pants |
|
54. panta 1. punkts |
44. panta 1. punkts |
|
54. panta 2. punkts |
44. panta 2. punkts |
|
54. panta 3. punkts |
44. panta 3. punkts |
|
55. panta 1. punkts |
45. panta 1. punkts |
|
55. panta 2. punkts |
45. panta 2. punkts |
|
55. panta 3. punkts |
45. panta 3. punkts |
|
55. panta 4. punkts |
45. panta 4. punkts |
|
55. panta 5. punkts |
45. panta 5. punkts |
|
55. panta 6. punkts |
45. panta 6. punkts |
|
56. pants |
46. pants |
|
57. panta 1. punkts |
47. panta 1. punkts |
|
57. panta 2. punkts |
47. panta 2. punkts |
|
57. panta 3. punkts |
47. panta 3. punkts |
|
58. panta 1. punkts |
48. panta 1. punkts |
|
58. panta 2. punkts |
48. panta 2. punkts |
|
58. panta 3. punkts |
48. panta 3. punkts |
|
59. panta 1. punkts |
49. panta 1. punkts |
|
59. panta 2. punkts |
49. panta 2. punkts |
|
60. panta 1. punkts |
50. panta 1. punkts |
|
60. panta 2. punkts |
50. panta 2. punkts |
|
60. panta 3. punkts |
— |
|
61. panta 1. punkts |
51. panta 1. punkts |
|
61. panta 2. punkts |
51. panta 2. punkts |
|
61. panta 3. punkts |
51. panta 3. punkts |
|
61. panta 4. punkts |
51. panta 4. punkts |
|
62. panta 1. punkts |
52. panta 1. punkts |
|
62. panta 2. punkts |
52. panta 2. punkts |
|
62. panta 3. punkts |
52. panta 3. punkts |
|
62. panta 4. punkts |
— |
|
62. panta 5. punkts |
— |
|
63. panta 1. punkts |
53. panta 1. punkts |
|
63. panta 2. punkts |
53. panta 2. punkts |
|
63. panta 3. punkts |
53. panta 3. punkts |
|
64. panta 1. punkts |
54. panta 1. punkts |
|
64. panta 2. punkts |
54. panta 2. punkts |
|
64. panta 3. punkts |
54. panta 3. punkts |
|
64. panta 4. punkts |
54. panta 4. punkts |
|
65. panta 1. punkts |
— |
|
65. panta 2. punkts |
— |
|
65. panta 3. punkts |
— |
|
65. panta 4. punkts |
— |
|
65. panta 5. punkts |
— |
|
65. panta 6. punkts |
— |
|
66. panta 1. punkts |
— |
|
66. panta 2. punkts |
— |
|
66. panta 3. punkts |
— |
|
66. panta 4. punkts |
— |
|
66. panta 5. punkts |
— |
|
67. panta 1. punkts |
— |
|
67. panta 2. punkts |
— |
|
67. panta 3. punkts |
— |
|
67. panta 4. punkts |
— |
|
68. panta 1. punkts |
55. panta 1. punkts |
|
68. panta 2. punkts |
55. panta 2. punkts |
|
68. panta 3. punkts |
55. panta 3. punkts |
|
68. panta 4. punkts |
55. panta 4. punkts |
|
69. panta 1. punkts |
56. panta 1. punkts |
|
69. panta 2. punkts |
56. panta 2. punkts |
|
70. panta 1. punkts |
57. panta 1. punkts |
|
70. panta 2. punkts |
57. panta 2. punkts |
|
71. panta 1. punkts |
58. pants |
|
71. panta 2. punkts |
— |
|
72. panta 1. punkts |
59. panta 1. punkts |
|
72. panta 2. punkts |
59. panta 2. punkts |
|
73. panta 1. punkts |
60. panta 1. punkts |
|
73. panta 2. punkts |
— |
|
73. panta 3. punkts |
60. panta 2. punkts |
|
74. panta 1. punkts |
61. panta 1., 2. un 3. punkts |
|
74. panta 2. punkts |
— |
|
74. panta 3. punkts |
61. panta 4. un 5. punkts |
|
75. panta 1. punkts |
— |
|
75. panta 2. punkts |
— |
|
76. panta 1. punkts |
62. panta 1. punkts |
|
76. panta 2. punkts |
62. panta 2. punkts |
|
76. panta 3. punkts |
62. panta 3. punkts |
|
76. panta 4. punkts |
— |
|
77. panta 1. punkts |
63. panta 1. punkts |
|
77. panta 2. punkts |
63. panta 2. punkts |
|
78. panta 1. punkts |
64. panta 1. punkts |
|
78. panta 2. punkts |
64. panta 2. punkts |
|
79. panta 1. punkts |
65. panta 1. punkts |
|
79. panta 2. punkts |
65. panta 2. punkts |
|
79. panta 3. punkts |
65. panta 3. punkts |
|
80. panta 1. punkts |
66. panta 1. punkts |
|
80. panta 2. punkts |
66. panta 2. punkts |
|
80. panta 3. punkts |
66. panta 3. punkts |
|
80. panta 4. punkts |
66. panta 4. punkts |
|
80. panta 5. punkts |
66. panta 5. punkts |
|
81. panta 1. punkts |
67. panta 1. punkts |
|
81. panta 2. punkts |
67. panta 2. punkts |
|
81. panta 3. punkts |
67. panta 3. punkts |
|
82. panta 1. punkts |
68. panta 1. punkts |
|
82. panta 2. punkts |
68. panta 2. punkts |
|
83. panta 1. punkts |
69. panta 1. punkts |
|
83. panta 2. punkts |
69. panta 2. punkts |
|
83. panta 3. punkts |
69. panta 3. punkts |
|
84. pants |
70. pants |
|
85. pants |
71. pants |
|
86. pants |
72. pants |
|
87. panta 1. punkts |
73. panta 1. punkts |
|
87. panta 2. punkts |
73. panta 1. punkts |
|
87. panta 3. punkts |
73. panta 2. punkts |
|
88. panta 1. punkts |
74. panta 1. punkts |
|
88. panta 2. punkts |
74. panta 2. punkts |
|
88. panta 3. punkts |
74. panta 2. punkts |
|
88. panta 4. punkts |
74. panta 2. punkts |
|
88. panta 5. punkts |
74. panta 3. punkts |
|
89. panta 1. punkts |
75. panta 1. punkts |
|
89. panta 2. punkts |
75. panta 2. punkts |
|
89. panta 3. punkts |
75. panta 3. punkts |
|
90. panta 1. punkts |
— |
|
90. panta 2. punkts |
— |
|
91. pants |
76. pants |
|
92. panta 1. punkts |
77. panta 1. punkts |
|
92. panta 2. punkts |
77. panta 2. punkts |
|
93. pants |
78. pants |
|
94. panta 1. punkts |
79. panta 1. punkts |
|
94. panta 2. punkts |
— |
|
95. panta 1. punkts |
— |
|
95. panta 2. punkts |
— |
|
95. panta 3. punkts |
— |
|
95. panta 4. punkts |
— |
|
95. panta 5. punkts |
— |
|
96. panta 1. punkts |
— |
|
96. panta 2. punkts |
— |
|
96. panta 3. punkts |
— |
|
96. panta 4. punkts |
— |
|
96. panta 5. punkts |
— |
|
96. panta 6. punkts |
— |
|
97. panta 1. punkts |
— |
|
97. panta 2. punkts |
— |
|
97. panta 3. punkts |
— |
|
97. panta 4. punkts |
— |
|
97. panta 5. punkts |
— |
|
98. panta 1. punkts |
— |
|
98. panta 2. punkts |
— |
|
98. panta 3. punkts |
— |
|
98. panta 4. punkts |
— |
|
98. panta 5. punkts |
— |
|
99. panta 1. punkts |
80. panta 1. punkts |
|
99. panta 2. punkts |
80. panta 2. punkts |
|
100. panta 1. punkts |
— |
|
100. panta 2. punkts |
— |
|
100. panta 3. punkts |
— |
|
100. panta 4. punkts |
82. panta 2. punkts |
|
100. panta 5. punkts |
— |
|
100. panta 6. punkts |
— |
|
101. panta 1. punkts |
— |
|
101. panta 2. punkts |
— |
|
101. panta 3. punkts |
— |
|
101. panta 4. punkts |
— |
|
102. panta 1. punkts |
83. panta 1. punkts |
|
102. panta 2. punkts |
83. panta 2. punkts |
|
103. panta 1. punkts |
81. panta 1. punkts |
|
103. panta 2. punkts |
— |
|
104. pants |
— |
|
105. panta 1. punkts |
— |
|
105. panta 2. punkts |
— |
|
105. panta 3. punkts |
— |
|
105. panta 4. punkts |
— |
|
105. panta 5. punkts |
— |
|
106. panta 1. punkts |
— |
|
106. panta 2. punkts |
— |
|
106. panta 3. punkts |
— |
|
106. panta 4. punkts |
— |
|
106. panta 5. punkts |
— |
|
107. panta 1. punkts |
86. panta 1. punkts |
|
107. panta 2. punkts |
86. panta 2. punkts |
|
107. panta 3. punkts |
86. panta 3. punkts |
|
108. pants |
87. pants |
|
109. panta 1. punkts |
88. panta 1. punkts |
|
109. panta 2. punkts |
88. panta 3. punkts |
|
109. panta 3. punkts |
88. panta 2. un 4. punkts |
|
109. panta 4. punkts |
— |
|
109. panta 5. punkts |
— |
|
110. pants |
90. pants |
|
111. panta 1. punkts |
— |
|
111. panta 2. punkts |
— |
|
112. panta 1. punkts |
— |
|
112. panta 2. punkts |
— |
|
113. pants |
92. pants |
|
114. pants |
93. pants |
|
115. panta 1. punkts |
94. panta 1. punkts |
|
115. panta 2. punkts |
94. panta 2. punkts |
|
115. panta 3. punkts |
— |
|
115. panta 4. punkts |
— |
|
115. panta 5. punkts |
— |
|
116. pants |
95. pants |
|
117. pants |
96. pants |
|
I pielikums |
Pielikums |
( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).
( 2 ) Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 241/2014 (2014. gada 7. janvāris), ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 papildina saistībā ar regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kas attiecas uz iestāžu pašu kapitāla prasībām (OV L 74, 14.3.2014., 8. lpp.).
( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/21/EK (2002. gada 7. marts) par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) (OV L 108, 24.4.2002., 33. lpp.).
( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).
( 5 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/847 (2015. gada 20. maijs) par līdzekļu pārvedumiem pievienoto informāciju un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1781/2006 (OV L 141, 5.6.2015., 1. lpp.).
( 6 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/43/EK (2006. gada 17. maijs), ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK un Padomes Direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 84/253/EEK (OV L 157, 9.6.2006., 87. lpp.).
( 7 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1606/2002 (2002. gada 19. jūlijs) par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.).
( 8 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/11/ES (2013. gada 21. maijs) par patērētāju strīdu alternatīvu izšķiršanu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Direktīvu 2009/22/EK (Direktīva par patērētāju SAI) (OV L 165, 18.6.2013., 63. lpp.).
( *1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2366 (2015. gada 25. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK, 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (OV L 337, 23.12.2015., 35. lpp.).”
( *2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2366 (2015. gada 25. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK, 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (OV L 337, 23.12.2015., 35. lpp.).”;
( *3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).
( *4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).
( *5 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/49/ES (2014. gada 16. aprīlis) par noguldījumu garantiju sistēmām Dokuments attiecas uz EEZ (OV L 173, 12.6.2014., 149. lpp.).
( *6 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/847 (2015. gada 20. maijs) par līdzekļu pārvedumiem pievienoto informāciju un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1781/2006 (OV L 141, 5.6.2015., 1. lpp.).
( *7 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2366 (2015. gada 25. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK, 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (OV L 337, 23.12.2015., 35. lpp.).
( *8 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).
( *9 ) Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.).”;
( *10 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2366 (2015. gada 25. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK, 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (OV L 337, 23.12.2015., 35. lpp.).”