2011L0092 — LV — 15.05.2014 — 001.003
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2011/92/ES (2011. gada 13. decembris) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (kodificēta redakcija) (OV L 026, 28.1.2012., 1. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
No |
page |
date |
||
|
L 124 |
1 |
25.4.2014 |
||
Labota ar:
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2011/92/ES
(2011. gada 13. decembris)
par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu
(kodificēta redakcija)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 1 ),
pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru ( 2 ),
tā kā:|
(1) |
Padomes Direktīva 85/377/EEK (1985. gada 27. jūnijs) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu ( 3 ) ir vairākas reizes būtiski grozīta ( 4 ). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā direktīva būtu jākodificē. |
|
(2) |
Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 191. pantu Savienības vides politika balstās uz piesardzības principu un preventīvās darbības principu un uz principu, ka videi nodarīts kaitējums jālabo, pirmām kārtām novēršot tā cēloni, un uz principu, ka maksā piesārņotājs. Ietekme uz vidi būtu jāņem vērā pēc iespējas agrākā visu tehniskās plānošanas un lēmumu pieņemšanas procesu stadijā. |
|
(3) |
Būtu jāsaskaņo ietekmes uz vidi novērtējuma principi, jo īpaši attiecībā uz projektiem, kurus vajadzētu novērtēt, uz attīstītāju galvenajiem pienākumiem un uz novērtējuma saturu. Dalībvalstis var noteikt stingrākus noteikumus, lai aizsargātu vidi. |
|
(4) |
Turklāt jāsasniedz viens no Savienības mērķiem vides aizsardzības un dzīves kvalitātes jomā. |
|
(5) |
Savienības tiesību aktos vides jomā ir normas, kas ļauj valsts iestādēm un citām struktūrām pieņemt lēmumus, kuri var būtiski ietekmēt vidi, kā arī personu veselību un labklājību. |
|
(6) |
Būtu jāparedz ietekmes uz vidi novērtējuma vispārēji principi, lai papildinātu un koordinētu attīstības piekrišanas procedūru, kas reglamentē valsts un privātus projektus, kuriem var būt būtiska ietekme uz vidi. |
|
(7) |
Attīstības piekrišana valsts un privātiem projektiem, kuriem var būt būtiska ietekme uz vidi, būtu jānodrošina vienīgi pēc tam, kad veikts minēto projektu iespējamās nozīmīgās ietekmes uz vidi novērtējums. Minētais novērtējums būtu jāveic, pamatojoties uz attiecīgu informāciju, ko sniedzis attīstītājs un ko var papildināt iestādes un tā sabiedrības daļa, kurai var būt interese par attiecīgo projektu. |
|
(8) |
Projektiem, kas pieder pie konkrētiem tipiem, ir būtiska ietekme uz vidi, un minētie projekti parasti būtu sistemātiski jānovērtē. |
|
(9) |
Citu tipu projektiem var nebūt būtiskas ietekmes uz vidi visos gadījumos, un minētie projekti būtu jānovērtē gadījumos, kad dalībvalstis uzskata, ka tiem var būt būtiska ietekme uz vidi. |
|
(10) |
Dalībvalstis var noteikt limitus vai kritērijus, lai noteiktu, kuri šāda veida projekti būtu jānovērtē, pamatojoties uz to ietekmes uz vidi būtiskumu. Nevajadzētu būt prasībai dalībvalstīm katrā gadījumā pārbaudīt projektus, kas nesasniedz minētos limitus vai kas neatbilst minētajiem kritērijiem. |
|
(11) |
Nosakot šādus limitus vai kritērijus vai pārbaudot projektus katrā gadījumā, lai noteiktu, kuri projekti būtu jānovērtē, pamatojoties uz to būtisko ietekmi uz vidi, dalībvalstīm būtu jāņem vērā attiecīgie atlasītie kritēriji, kas paredzēti šajā direktīvā. Saskaņā ar subsidiaritātes principu dalībvalstīm ir visērtāk piemērot minētos kritērijus specifiskos gadījumos. |
|
(12) |
Attiecībā uz novērtējamiem projektiem būtu jānodrošina noteikts minimālais informācijas daudzums par projektu un tā ietekmi. |
|
(13) |
►C1 Ir lietderīgi noteikt kārtību, lai dotu iespēju attīstītājam saņemt atzinumu no kompetentajām iestādēm par tās informācijas saturu un apjomu, kas jāprecizē un jāiesniedz novērtējumam. ◄ Dalībvalstis saskaņā ar šo kārtību var pieprasīt, lai attīstītājs nodrošinātu inter alia alternatīvas projektiem, par kuriem tas gatavojas iesniegt pieteikumu. |
|
(14) |
Projekta ietekme uz vidi būtu jānovērtē, lai ņemtu vērā rūpes par cilvēka veselības aizsardzību, lai ar labāku vidi veicinātu dzīves kvalitāti, lai nodrošinātu sugu daudzveidības saglabāšanos un lai saglabātu ekosistēmas reprodukcijas spēju kā dzīvības pamatavotu. |
|
(15) |
Ir vēlams paredzēt stingrākus noteikumus par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā, lai ņemtu vērā attīstību starptautiskā mērogā. Eiropas Kopiena 1991. gada 25. februārī parakstīja Konvenciju par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā, un to ratificēja 1997. gada 24. jūnijā. |
|
(16) |
Efektīva sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanā dod iespēju sabiedrībai paust un lēmumu pieņēmējam ņemt vērā viedokļus un bažas, kas var būt saistītas ar minētajiem lēmumiem, tādējādi palielinot politisko atbildību un lēmumu pieņemšanas procesa pārredzamību un sekmējot sabiedrības informētību vides jautājumos un atbalstu pieņemtajiem lēmumiem. |
|
(17) |
Līdzdalība, tostarp apvienību, organizāciju un grupu, jo īpaši nevalstisko vides aizsardzības organizāciju līdzdalība, attiecīgi būtu jāveicina, inter alia uzlabojot sabiedrības izglītotību vides jautājumos. |
|
(18) |
Eiropas Kopiena 1998. gada 25. jūnijā parakstīja ANO/EEK Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesās saistībā ar vides jautājumiem (“Orhūsas konvencija”) un ratificēja to 2005. gada 17. februārī. |
|
(19) |
Viens no Orhūsas konvencijas mērķiem ir vēlme garantēt tiesības uz sabiedrības dalību ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā, lai palīdzētu aizsargāt personu tiesības dzīvot veselībai un labklājībai piemērotā vidē. |
|
(20) |
Orhūsas konvencijas 6. pantā paredzēta sabiedrības dalība tādu lēmumu pieņemšanā, kas skar konkrētas darbības, kuras uzskaitītas konvencijas I pielikumā, un darbības, kuras nav šādi uzskaitītas, bet var būtiski ietekmēt vidi. |
|
(21) |
Orhūsas konvencijas 9. panta 2. un 4. punktā paredzēta tiesas procesu vai citu procedūru pieejamība, lai apstrīdētu tādu lēmumu, darbību vai bezdarbību būtības vai procesuālo likumību, uz kurām attiecas minētās konvencijas 6. panta noteikumi par sabiedrības dalību. |
|
(22) |
Tomēr šī direktīva nebūtu jāpiemēro projektiem, kuru sīks izklāsts pieņemts ar īpašu valsts tiesību aktu, jo šīs direktīvas mērķi, tostarp sniegt informāciju, tiek sasniegti likumdošanas procesā. |
|
(23) |
Turklāt izņēmuma gadījumos var būt pieļaujama konkrēta projekta nepakļaušana novērtējuma procedūrai, kas paredzēta šajā direktīvā, ja attiecīgā informācija tiek sniegta Komisijai un sabiedrībai. |
|
(24) |
Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minētās rīcības mēroga un seku dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai. |
|
(25) |
Šai direktīvai nebūtu jāskar dalībvalstu pienākumi attiecībā uz termiņiem V pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
1. Šī direktīva attiecas uz to valsts un privāto projektu ietekmes uz vidi novērtējumu, kuriem, iespējams, ir būtiska ietekme uz vidi.
2. Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:
a) “projekts” nozīmē:
— celtniecības darbu vai citu ierīkošanu vai programmu izpildi,
— citu iejaukšanos dabiskajā apkārtnē un ainavā, to skaitā iejaukšanos, kas saistīta ar minerālo resursu ieguvi;
b) “attīstītājs” nozīmē atļaujas pieprasītāju privātam projektam vai valsts iestādi, kas ierosina projektu;
c) “attīstības piekrišana” nozīmē kompetentās iestādes vai iestāžu lēmumu, kas piešķir attīstītājam tiesības turpināt projektu;
d) “sabiedrība” nozīmē vienu vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas un – saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem vai praksi – to apvienības, organizācijas vai grupas;
e) “attiecīgā sabiedrības daļa” nozīmē sabiedrības daļu, kuru ietekmē vai var ietekmēt ar vidi saistīto lēmumu pieņemšanas procedūra, kas minēta 2. panta 2. punktā, vai kura ir šajā jautājumā ieinteresēta; piemērojot šo definīciju, uzskata, ka nevalstiskās organizācijas, kuras veicina vides aizsardzību un atbilst visām attiecīgās valsts tiesību aktu prasībām, ir ieinteresētas;
f) “kompetentā iestāde vai iestādes” nozīmē iestādi vai iestādes, ko dalībvalstis iecēlušas kā atbildīgās par to pienākumu izpildi, kuri izriet no šīs direktīvas;
g) “ietekmes uz vidi novērtējums” ir process, ko veido:
i) ietekmes uz vidi ziņojuma sagatavošana, ko veic attīstītājs, kā minēts 5. panta 1. un 2. punktā;
ii) apspriešanās organizēšana, kā minēts 6. pantā un attiecīgā gadījumā 7. pantā;
iii) kompetentās iestādes pārbaude attiecībā uz ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā sniegto informāciju un vajadzības gadījumā jebkādu attīstītāja saskaņā ar 5. panta 3. punktu sniegto papildu informāciju, kā arī jebkādu atbilstīgu informāciju, kas saņemta, veicot apspriešanos saskaņā ar 6. un 7. pantu;
iv) kompetentās iestādes pamatotais secinājums par projekta būtisku ietekmi uz vidi, ņemot vērā iii) punktā minētās pārbaudes rezultātus un vajadzības gadījumā pašas papildu pārbaudi; kā arī
v) kompetentās iestādes pamatotā secinājuma integrēšana kādā no 8.a pantā minētajiem lēmumiem.
3. Dalībvalstis – katrā gadījumā atsevišķi un ja valsts tiesību akti to paredz – var nolemt nepiemērot šo direktīvu projektiem vai projektu daļām, kuru vienīgais mērķis ir aizsardzība, vai projektiem, kuru vienīgais mērķis ir reaģēšana civilās aizsardzības ārkārtas situācijās, ja tās uzskata, ka šāda piemērošana varētu negatīvi ietekmēt minētos mērķus.
▼M1 —————
2. pants
1. Dalībvalstis nosaka visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka, pirms tiek dota attīstības piekrišana, uz tiem projektiem, kuriem var būt būtiska ietekme uz vidi inter alia to rakstura, apjoma vai atrašanās vietas dēļ, attiektos prasība par attīstības piekrišanu un novērtējumu attiecībā uz to ietekmi uz vidi. Minētie projekti ir noteikti 4. pantā.
2. Ietekmes uz vidi novērtējumu var iekļaut dalībvalstīs pastāvošajā projektu attīstības piekrišanas procedūrā vai, ja tas neizdodas, citā procedūrā, vai procedūrā, kas jāizveido, lai īstenotu šīs direktīvas mērķus.
3. Projektiem, attiecībā uz kuriem pienākums veikt ietekmes uz vidi novērtējumu izriet gan no šīs direktīvas, gan Padomes Direktīvas 92/43/EEK ( 5 ) un/vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/147/EK ( 6 ), dalībvalstis nodrošina, ka vajadzības gadījumā tiek paredzētas koordinētas un/vai apvienotas procedūras, kurās tiek ievērotas attiecīgajos iepriekš minētajos Savienības tiesību aktos noteiktās prasības.
Projektiem, attiecībā uz kuriem pienākums veikt ietekmes uz vidi novērtējumu izriet vienlaicīgi no šīs direktīvas un Savienības tiesību akta, kas nav kāda no pirmajā daļā minētajām direktīvām, dalībvalstis var paredzēt koordinētas un/vai apvienotas procedūras.
Saskaņā ar koordinēto procedūru, kas minēta pirmajā un otrajā daļā, dalībvalstis cenšas koordinēt dažādus atsevišķus konkrēta projekta ietekmes uz vidi novērtējumus, kuri jāveic, ievērojot attiecīgos Savienības tiesību aktus, šim nolūkam izraugoties iestādi un neskarot citu attiecīgo Savienības tiesību aktu pretējus noteikumus.
Saskaņā ar apvienoto procedūru, kas minēta pirmajā un otrajā daļā, dalībvalstis cenšas sniegt vienotu konkrēta projekta ietekmes uz vidi novērtējumu, kurš jāveic, ievērojot attiecīgos Savienības tiesību aktus, neskarot citu attiecīgo Savienības tiesību aktu pretējus noteikumus.
Komisija sniedz ieteikumus par tādu projektu koordinētas vai apvienotas procedūras izstrādi, uz kuriem vienlaicīgi attiecas novērtējuma prasība saskaņā ar šo direktīvu un Direktīvām 92/43/EEK, 2000/60/EK, 2009/147/EK vai 2010/75/ES.
4. Neskarot 7. pantu, dalībvalstis izņēmuma gadījumos var atbrīvot konkrētu projektu no šīs direktīvas noteikumu izpildes, ja to piemērošana nelabvēlīgi ietekmētu projekta mērķa sasniegšanu, bet ar nosacījumu, ka tiek sasniegti šīs direktīvas mērķi.
Šajā gadījumā dalībvalstis:
a) apsver, vai būtu vajadzīgs cita veida novērtējums;
b) attiecīgajai sabiedrības daļai dara zināmu informāciju, kas iegūta a) apakšpunktā minētajā cita veida novērtējumā, informāciju, kura attiecas uz atbrīvojumu un tā piešķiršanas iemesliem;
c) pirms tiek dota piekrišana, informē Komisiju par iemesliem, kas attaisno atbrīvojuma piešķiršanu, un nodrošina to ar informāciju, kas attiecīgos gadījumos darīta zināma tās pilsoņiem.
Komisija nekavējoties nosūta šos dokumentus pārējām dalībvalstīm.
Komisija katru gadu iesniedz Eiropas Parlamentā un Padomē ziņojumu par šā punkta piemērošanu.
5. Neskarot 7. pantu, dalībvalstis tajā gadījumā, kad projekts pieņemts ar īpašu valsts tiesību aktu, var atbrīvot attiecīgo projektu no šīs direktīvas noteikumu par sabiedrisko apspriešanos izpildes, ja tiek sasniegti šīs direktīvas mērķi.
Reizi divos gados, sākot no 2017. gada 16. maija, dalībvalstis informē Komisiju par katru gadījumu, kad tās piemērojušas pirmajā daļā minēto atbrīvojumu.
3. pants
1. Ietekmes uz vidi novērtējums pienācīgā veidā, ņemot vērā katru atsevišķu gadījumu, nosaka, raksturo un novērtē projekta tiešo un netiešo ietekmi uz šādiem faktoriem:
a) iedzīvotājiem un cilvēka veselību;
b) bioloģisko daudzveidību, īpaši ņemot vērā sugas un dzīvotnes, kas aizsargātas ar Direktīvu 92/43/EEK un Direktīvu 2009/147/EK;
c) zemi, augsni, ūdeni, gaisu un klimatu;
d) materiālām vērtībām, kultūras mantojumu un ainavu;
e) mijiedarbību starp a) līdz d) apakšpunktā minētajiem faktoriem.
2. Pie projekta ietekmes, kas minēta 1. punktā, uz tajā minētajiem faktoriem pieder paredzamā ietekme, kas rodas no projekta iespējamās pakļautības tādiem katastrofu un/vai būtisku negadījumu riskiem, kuri ir atbilstīgi attiecīgajam projektam.
4. pants
1. Saskaņā ar 2. panta 4. punktu I pielikumā uzskaitītos projektus pakļauj novērtējumam saskaņā ar 5. līdz 10. pantu.
2. Saskaņā ar 2. panta 4. punktu attiecībā uz II pielikumā uzskaitītajiem projektiem dalībvalstis nolemj, vai projekts jānovērtē saskaņā ar 5. līdz 10. pantu. Dalībvalstis nolemj, izmantojot:
a) katra gadījuma pārbaudes;
vai
b) dalībvalsts noteiktos limitus vai kritērijus.
Dalībvalstis var nolemt piemērot gan a), gan b) apakšpunktā minēto kārtību.
3. Kad ir pārbaudīts katrs gadījums vai ir noteikti limiti vai kritēriji 2. punkta vajadzībām, ņem vērā attiecīgos atlases kritērijus, kas izklāstīti III pielikumā. Dalībvalstis var noteikt limitus vai kritērijus, lai noteiktu, kad projektiem nav nepieciešams ne 4. un 5. punktā paredzētais lēmums, ne ietekmes uz vidi novērtējums, un/vai limitus vai kritērijus, lai noteiktu, kad projektiem jebkurā gadījumā ir jāveic ietekmes uz vidi novērtējums, nepieņemot par to 4. un 5. punktā minēto lēmumu.
4. Kad dalībvalstis nolemj pieprasīt lēmumu par projektiem, kas uzskaitīti II pielikumā, attīstītājs sniedz informāciju par projekta pazīmēm un tā iespējamo būtisko ietekmi uz vidi. Sīki izstrādāts sniedzamās informācijas saraksts ir sniegts II.A pielikumā. Attiecīgā gadījumā attīstītājs ņem vērā to citu pieejamo atbilstīgo novērtējumu par ietekmi uz vidi rezultātus, kuri veikti, ievērojot Savienības tiesību aktus, kas nav šī direktīva. Attīstītājs var iesniegt arī aprakstu par jebkādām projekta īpašībām un/vai pasākumiem, kas paredzēti, lai nepieļautu vai novērstu to, kas citādi varētu radīt būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz vidi.
5. Kompetentā iestāde pieņem lēmumu, pamatojoties uz attīstītāja saskaņā ar 4. punktu sniegto informāciju un vajadzības gadījumā ņemot vērā rezultātus, kas gūti tādās iepriekšējās pārbaudēs vai novērtējumos par ietekmi uz vidi, kuri veikti, ievērojot Savienības tiesību aktus, kas nav šī direktīva. Lēmumu dara pieejamu sabiedrībai un:
a) ja nolemj, ka ir nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, norāda iemeslus, kāpēc ir prasīts šāds novērtējums ar atsauci uz III pielikumā minētajiem attiecīgajiem kritērijiem; vai
b) ja nolemj, ka ietekmes uz vidi novērtējums nav nepieciešams, norāda galvenos iemeslus, kāpēc netiek prasīts šāds novērtējums, atsaucoties uz attiecīgajiem III pielikumā minētajiem kritērijiem, un, ja to ierosina attīstītājs, norāda jebkādas projekta īpašības un/vai pasākumus, lai nepieļautu vai novērstu to, kas citādi varētu radīt būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz vidi.
6. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā iestāde pieņem lēmumu iespējami drīz un laikposmā, kas nepārsniedz 90 dienas no dienas, kurā attīstītājs ir iesniedzis visu informāciju, kas nepieciešama, ievērojot 4. punktu. Izņēmuma gadījumos, piemēram, saistībā ar projekta raksturu, sarežģītību, atrašanās vietu vai apjomu, kompetentā iestāde termiņu tās lēmuma pieņemšanai var pagarināt; šādā gadījumā kompetentā iestāde rakstiski informē attīstītāju par pagarinājuma iemesliem un datumu, kurā paredzēts pieņemt lēmumu.
5. pants
1. Ja tiek pieprasīts ietekmes uz vidi novērtējums, attīstītājs sagatavo un iesniedz ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu. Informācijā, kas attīstītājam jāiesniedz, iekļauj vismaz:
a) projekta aprakstu, kas satur informāciju par projekta norises vietu, tā dizainu un apjomu, kā arī par citām atbilstīgajām projekta īpašībām;
b) aprakstu, kurā sniegta informācija par projekta iespējamo būtisko ietekmi uz vidi;
c) projekta īpašību un/vai to pasākumu aprakstu, kas paredzēti nolūkā novērst, nepieļaut vai samazināt un, ja iespējams, kompensēt iespējamo būtisko negatīvo ietekmi uz vidi;
d) tādu pieņemamo alternatīvu aprakstu, ko attīstītājs ir izpētījis un kas atbilst minētajam projektam un tā specifiskajām īpašībām, un norādi par galvenajiem iemesliem šādas iespējas izvēlei, ņemot vērā projekta ietekmi uz vidi;
e) šā punkta a) līdz d) apakšpunktā minētās informācijas netehnisku kopsavilkumu; un
f) jebkādu IV pielikumā norādīto papildu informāciju saistībā ar konkrēta projekta vai projekta tipa specifiskajām īpašībām un vides faktoriem, kas varētu tikt ietekmēti.
Ja ir sniegts atzinums, ievērojot 2. punktu, ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu sagatavo, pamatojoties uz minēto atzinumu un iekļaujot informāciju, ko pamatoti var pieprasīt, lai izdarītu pamatotu secinājumu par minētā projekta būtisku ietekmi uz vidi, ņemot vērā pašreizējās zināšanas un novērtēšanas metodes. Gatavojot ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu, attīstītājs, lai novērstu atkārtotus novērtējumus, ņem vērā citus pieejamos atbilstīgos novērtējumus, kas paredzēti Savienības vai valstu tiesību aktos.
2. Ja attīstītājs to pieprasa, kompetentā iestāde, ņemot vērā attīstītāja sniegto informāciju, jo īpaši par projekta specifiskajām īpašībām, tostarp par tā atrašanās vietu un tehnisko raksturojumu, un tā iespējamo ietekmi uz vidi, sniedz atzinumu par tās informācijas apjomu un detalizācijas pakāpi, kas attīstītājam jāiekļauj ietekmes uz vidi ziņojumā saskaņā ar šā panta 1. punktu. Kompetentā iestāde pirms atzinuma sniegšanas apspriežas ar 6. panta 1. punktā minētajām iestādēm.
Dalībvalstis var arī pieprasīt, lai kompetentās iestādes sniedz atzinumu, kā minēts pirmajā daļā, neatkarīgi no tā, vai attīstītājs to pieprasa.
3. Lai nodrošinātu ietekmes uz vidi ziņojuma pilnīgumu un kvalitāti:
a) attīstītājs nodrošina, ka ietekmes uz vidi ziņojumu sagatavo kompetenti eksperti;
b) kompetentā iestāde nodrošina, ka tai ir pietiekamas speciālās zināšanas, lai izskatītu šo ietekmes uz vidi ziņojumu, vai arī vajadzības gadījumā ir pieeja šādām speciālajām zināšanām; un
c) nepieciešamības gadījumā kompetentā iestāde pieprasa attīstītajam sniegt papildu informāciju saskaņā ar IV pielikumu, kas ir tieši saistīta ar pamatota secinājuma izdarīšanu par minētā projekta būtisku ietekmi uz vidi.
4. Dalībvalstis vajadzības gadījumā nodrošina, lai jebkura iestāde, kuras rīcībā ir attiecīga informācija, kurai ir tiešs sakars ar 3. pantu, dara šo informāciju zināmu attīstītājam.
6. pants
1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka iestādēm, kuras varētu būt saistītas ar attiecīgo projektu savas īpašās atbildības par vidi dēļ vai vietējās un reģionālās kompetences dēļ, tiek dota iespēja izteikt savu viedokli par attīstītāja sniegto informāciju un lūgumu piešķirt attīstības piekrišanu, attiecīgā gadījumā ņemot vērā 8.a panta 3. punktā minētos gadījumus. Šajā nolūkā dalībvalstis nosaka iestādes, ar kurām apspriesties vai nu vispārīgos jautājumos, vai par katru gadījumu atsevišķi. Informāciju, kas apkopota saskaņā ar 5. pantu, nosūta šīm iestādēm. Apspriešanās kārtību sīki izstrādā dalībvalstis.
2. Lai nodrošinātu attiecīgās sabiedrības daļas efektīvu līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā, sabiedrību par šādiem jautājumiem informē elektroniski un ar publiskiem paziņojumiem vai atbilstīgiem līdzekļiem vides lēmumu pieņemšanas procedūru, kas minētas 2. panta 2. punktā, sākumposmā vai vēlākais, tiklīdz šādu informāciju var sniegt:
a) lūgums piešķirt attīstības piekrišanu;
b) tas, ka uz konkrēto projektu attiecas ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra un, attiecīgā gadījumā, šīs direktīvas 7. pants;
c) sīkāka informācija par kompetentajām iestādēm, kas atbild par lēmuma pieņemšanu un kurās var saņemt attiecīgu informāciju, un kam var iesniegt atsauksmes vai jautājumus, kā arī atsauksmju vai jautājumu iesniegšanas termiņš;
d) iespējamo lēmumu būtība vai – ja iespējams tikai viens lēmums – lēmuma projekts;
e) norāde uz tās informācijas pieejamību, kas savākta, ievērojot 5. pantu;
f) norāde uz attiecīgās informācijas pieejamības laiku, vietu un veidu;
g) sīkāka informācija par tiem pasākumiem sabiedrības līdzdalībai, kas veikti saskaņā ar šā panta 5. punktu.
3. Dalībvalstis nodrošina, ka pieņemamā termiņā attiecīgajai sabiedrības daļai ir pieejama:
a) visa informācija, kas savākta saskaņā ar 5. pantu;
b) saskaņā ar valsts tiesību aktiem – būtiskākie ziņojumi un ieteikumi, kurus kompetentā iestāde vai iestādes ir saņēmušas līdz laikam, kad attiecīgo sabiedrības daļu informē saskaņā ar šā panta 2. punktu;
c) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/4/EK (2003. gada 28. janvāris) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai ( 7 ) noteikumiem – šā panta 2. punktā neminēta informācija, kas attiecas uz lēmumu, kuru pieņem saskaņā ar šīs direktīvas 8. pantu, un kas kļūst pieejama tikai pēc attiecīgās sabiedrības daļas informēšanas saskaņā ar šā panta 2. punktu.
4. Attiecīgajai sabiedrības daļai laikus dod reālas iespējas piedalīties vides lēmumu pieņemšanas procedūrā, kas minēta 2. panta 2. punktā, un tālab tai ir tiesības sniegt atsauksmes un paust viedokļus kompetentajai iestādei, kamēr vēl tiek izskatītas visas iespējas un nav pieņemts lēmums attiecībā uz attīstības piekrišanas piešķiršanas lūgumu.
5. Dalībvalstis paredz sīki izstrādātus noteikumus sabiedrības informēšanai (piemēram, izsūtot informāciju pa pastu noteiktā teritorijā vai publicējot to vietējos laikrakstos) un attiecīgās sabiedrības daļas viedokļa apzināšanai (piemēram, aicinot iedzīvotājus izteikties rakstiski vai veicot sabiedrības aptauju). Dalībvalstis atbilstīgajā administratīvajā līmenī veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgā informācija ir sabiedrībai pieejama elektroniskā formā, izmantojot vismaz vienu centrālo portālu vai viegli pieejamus piekļuves punktus.
6. Dažādām fāzēm paredz pieņemamus termiņus, atvēlot pietiekami daudz laika, lai:
a) varētu informēt 1. punktā minētās iestādes un sabiedrību; un
b) ļautu 1. punktā minētajām iestādēm un attiecīgajai sabiedrības daļai sagatavoties un efektīvi piedalīties vides lēmumu pieņemšanā saskaņā ar šo pantu.
7. Termiņi attiecīgās sabiedrības daļas viedokļa apzināšanai par 5. panta 1. punktā minēto ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu nav īsāki par 30 dienām.
7. pants
1. Ja dalībvalsts apzinās, ka projektam var būt būtiska ietekme uz vidi citā dalībvalstī, vai ja dalībvalsts, kuru šis projekts var būtiski ietekmēt, to pieprasa, tad dalībvalsts, kuras teritorijā paredzēts īstenot projektu, pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā tad, kad tā informē savu sabiedrību, ietekmētajai dalībvalstij, inter alia, nosūta:
a) projekta aprakstu kopā ar visu pieejamo informāciju par tā iespējamo pārrobežu ietekmi;
b) informāciju par iespējamā lēmuma būtību.
Dalībvalsts, kuras teritorijā plānots veikt projektu, atvēl otrai dalībvalstij pietiekami daudz laika, kurā norādīt, vai tā vēlas piedalīties 2. panta 2. punktā minētajā vides lēmumu pieņemšanas procedūrā; turklāt projekta īstenotāja dalībvalsts var iekļaut šajā sūtījumā informāciju, kas minēta šā panta 2. punktā.
2. Ja dalībvalsts, kas saņem informāciju saskaņā ar 1. punktu, norāda, ka tā vēlas piedalīties 2. panta 2. punktā minētajā vides lēmumu pieņemšanas procedūrā, tad dalībvalsts, kuras teritorijā paredzēts īstenot projektu, nosūta (ja tā vēl to nav izdarījusi) ietekmētajai dalībvalstij informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar 6. panta 2. punktu un jādara pieejama saskaņā ar 6. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktu.
3. Attiecīgās dalībvalstis, katra tik lielā mērā, cik ir ieinteresēta, arī nodrošina:
a) lai 1. un 2. punktā minētā informācija būtu pieejama saprātīgā termiņā attiecīgajām iestādēm, kas minētas 6. panta 1. punktā, un attiecīgajai sabiedrības daļai tās dalībvalsts teritorijā, kas var tikt būtiski ietekmēta; un
b) lai 6. panta 1. punktā minētajām iestādēm un attiecīgajai sabiedrības daļai būtu dota iespēja, pirms sniedz projekta attīstības piekrišanu, izteikt savu viedokli saprātīgā laikposmā par informāciju, kas sniegta kompetentajai iestādei tajā dalībvalstī, kuras teritorijā paredzēts veikt projektu.
4. Attiecīgās dalībvalstis apspriežas par inter alia iespējamo projekta pārrobežu ietekmi un par paredzētajiem pasākumiem, lai samazinātu vai novērstu šādu ietekmi, un vienojas par saprātīgu apspriedes ilguma termiņu.
Šādas apspriedes var rīkot ar atbilstīgas apvienotas struktūras starpniecību.
5. Attiecīgās dalībvalstis nosaka sīki izstrādātu kārtību attiecībā uz šā panta 1.–4. punkta īstenošanu, tostarp apspriešanās termiņu noteikšanu, pamatojoties uz 6. panta 5. līdz 7. punktā minēto kārtību un termiņiem, un tā ir tāda, lai attiecīgā sabiedrības daļa ietekmētās dalībvalsts teritorijā varētu efektīvi piedalīties 2. panta 2. punktā minētajās vides lēmumu pieņemšanas procedūrās attiecībā uz konkrēto projektu.
8. pants
Attīstības piekrišanas procedūrā pienācīgi ņem vērā informācija, kas iegūta saskaņā ar 5. līdz 7. pantu.
8.a pants
1. Lēmumā piešķirt attīstības piekrišanu iekļauj vismaz šādu informāciju:
a) pamatoto secinājumu, kas minēts 1. panta 2. punkta g) apakšpunkta iv) punktā;
b) visus lēmumam pievienotos vides nosacījumus, kā arī tā visu projekta īpašību un/vai pasākumu aprakstu, kas paredzēts, lai nepieļautu, novērstu vai samazinātu būtisku negatīvu ietekmi uz vidi un, ja iespējams, to kompensētu, kā arī attiecīgā gadījumā monitoringa pasākumu aprakstu.
2. Lēmumā par attīstības piekrišanas nepiešķiršanu dara zināmus šā atteikuma galvenos iemeslus.
3. Ja dalībvalstis izmanto direktīvas 2. panta 2. punktā minētās procedūras, kas nav attīstības piekrišanas piešķiršanas procedūras, tiek uzskatīts, ka attiecīgi ir ievēroti šā panta 1. un 2. punkta nosacījumi, ja visos saistībā ar minētajām procedūrām pieņemtajos lēmumos ir iekļauta šajos punktos minētā informācija un ja ir ieviesti mehānismi, kas ļauj īstenot šā panta 6. punkta prasības.
4. Saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktā minētajām prasībām dalībvalstis nodrošina, ka attīstītājs īsteno projekta īpašības un/vai pasākumus, kas paredzēti nolūkā nepieļaut, novērst, mazināt un, ja iespējams, kompensēt būtisku negatīvu ietekmi uz vidi, un nosaka procedūras nozīmīgas nelabvēlīgas ietekmes uz vidi monitoringam.
To parametru veidam, attiecībā uz kuriem jāveic monitorings, un monitoringa ilgumam jābūt proporcionālam projekta raksturam, sarežģītībai, atrašanās vietai un apjomam, kā arī tā ietekmes uz vidi būtiskumam.
Vajadzības gadījumā var izmantot pašreizējo monitoringa kārtību, kas noteikta Savienības tiesību aktos, kas nav šī direktīva, un dalībvalstu tiesību aktos, lai novērstu dubultu monitoringu.
5. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā iestāde pieņem jebkuru no 1. līdz 3. punktā minētajiem lēmumiem saprātīgā termiņā.
6. Pieņemot lēmumu piešķirt vai nepiešķirt attīstības piekrišanu, kompetentā iestāde pārliecinās, ka 1. panta 2. punkta g) apakšpunkta iv) punktā minētais pamatotais secinājums vai jebkurš no šā panta 3. punktā minētajiem lēmumiem joprojām ir aktuāls. Šajā nolūkā dalībvalstis var noteikt 1. panta 2. punkta g) apakšpunkta iv) punktā minētā pamatotā secinājuma vai ikviena šā panta 3. punktā minētā lēmuma derīguma termiņu.
9. pants
1. Kad ir pieņemts lēmums piešķirt vai nepiešķirt attīstības piekrišanu, kompetentā iestāde vai iestādes saskaņā ar valsts procedūrām savlaicīgi informē par to sabiedrību un 6. panta 1. punktā minētās iestādes un nodrošina, ka sabiedrībai un 6. panta 1. punktā minētajām iestādēm, attiecīgā gadījumā ņemot vērā 8.a panta 3. punktā minētos gadījumus, ir pieejama šāda informācija:
a) lēmuma saturs un visi ar to saistītie nosacījumi, kas minēti 8.a panta 1. un 2. punktā;
b) galvenie iemesli un apsvērumi, kas ir šā lēmuma pamatā, tostarp informācija par sabiedrības līdzdalības procesu. Te ietilpst arī apspriešanās rezultātu kopsavilkums un informācija, kas apkopota saskaņā ar 5. līdz 7. pantu, un kā minētie rezultāti ir iekļauti vai citādi risināti, jo īpaši komentāri, kas saņemti no 7. pantā minētās ietekmētās dalībvalsts.
2. Kompetentā iestāde vai iestādes informē katru dalībvalsti, ar kuru notikusi apspriešanās saskaņā ar 7. pantu, nosūtot tai informāciju, kas minēta šā panta 1. punktā.
Dalībvalsts, ar kuru notikusi apspriešanās, nodrošina, ka šo informāciju piemērotā veidā dara pieejamu attiecīgajai sabiedrības daļai tās teritorijā.
9.a pants
Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā iestāde vai iestādes objektīvi veic šajā direktīvā paredzētos pienākumus un nenonāk situācijā, kas varētu radīt interešu konfliktu.
Ja kompetentā iestāde ir arī attīstītājs, dalībvalstis savas organizatoriskās un administratīvās kompetences satvarā vismaz veic pienācīgu to iestāžu konfliktējošo funkciju nodalīšanu, kuras veic pienākumus, kas izriet no šīs direktīvas.
10. pants
Neskarot Direktīvu 2003/4/EK, šīs direktīvas noteikumi neskar kompetento iestāžu pienākumu ievērot ierobežojumus, kādus uzliek valsts normatīvie un administratīvie akti un pieņemtā tiesiskā prakse attiecībā uz rūpniecisko un komercnoslēpumu, ietverot intelektuālo īpašumu, un sabiedrības interešu aizsardzību.
Gadījumos, kad ir piemērojams 7. pants, uz informācijas nosūtīšanu uz citu dalībvalsti un tās saņemšanu citā dalībvalstī attiecas ierobežojumi, kas ir spēkā dalībvalstī, kurā projekts ierosināts.
10.a pants
Dalībvalstis pieņem noteikumus par sankcijām, kuras piemēro par attiecīgās valsts noteikumu pārkāpumiem un kuras pieņem saskaņā ar šo direktīvu. Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas.
11. pants
1. Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar valsts tiesību sistēmu attiecīgās sabiedrības daļas locekļiem:
a) kuri ir pietiekami ieinteresēti; vai
b) ja dalībvalsts administratīvi procesuālajās tiesībās tas paredzēts kā priekšnoteikums – kuru tiesības ir aizskartas;
ir iespēja pārskatīšanas kārtībā ierosināt lietu tiesā vai citā neatkarīgā un objektīvā struktūrā, kas izveidota ar tiesību aktiem, lai apstrīdētu tādu lēmumu, darbību vai bezdarbības būtības vai procesuālo likumību, uz kuru attiecas šīs direktīvas noteikumi par sabiedrības līdzdalību.
2. Dalībvalstis nosaka, kurā stadijā minētos lēmumus, darbības vai bezdarbību var apstrīdēt.
3. Dalībvalstis nosaka, kas tieši uzskatāms par pietiekamu ieinteresētību un tiesību aizskārumu, paturot prātā mērķi – attiecīgajai sabiedrības daļai nodrošināt tiesas pieejamību. Tālab šā panta 1. punkta a) apakšpunkta sakarā jebkuras 1. panta 2. punktā minētajām prasībām atbilstošas nevalstiskās organizācijas interesi uzskata par pietiekamu. Uzskata arī, ka šādām organizācijām ir tiesības, kas var tikt aizskartas, kā noteikts šā panta 1. punkta b) apakšpunktā.
4. Šā panta noteikumi neliedz lietu nodot iepriekšējai izskatīšanai administratīvā iestādē, un – ja valsts tiesību aktos ir šāda prasība – tie neietekmē prasību pirms juridiskās pārskatīšanas procedūras piemērošanas izmantot visas iespējas administratīvajā pārskatīšanas procedūrā.
Visām šīm procedūrām jābūt godīgām, taisnīgām, laicīgām un ne pārmērīgi dārgām.
5. Lai veicinātu šā panta noteikumu efektivitāti, dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrībai ir pieejama praktiska informācija par piekļuvi administratīvajām un tiesu pārskatīšanas procedūrām.
12. pants
1. Dalībvalstis un Komisija apmainās ar informāciju par gūto pieredzi šīs direktīvas piemērošanā.
2. Jo īpaši reizi sešos gados, sākot no 2017. gada 16. maija, dalībvalstis, ja šāda informācija ir pieejama, informē Komisiju par:
a) to projektu skaitu, kuri minēti I un II pielikumā un par kuriem saskaņā ar 5. līdz 10. pantu ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums;
b) ietekmes uz vidi novērtējumu sadalījumu pēc I un II pielikumā minētajām projektu kategorijām;
c) to projektu skaitu, kuri minēti II pielikumā un par kuriem saskaņā ar 4. panta 2. punktu ir pieņemts lēmums;
d) ietekmes uz vidi novērtējuma procesa vidējo ilgumu;
e) vispārējām aplēsēm par ietekmes uz vidi novērtējumu vidējām tiešām izmaksām, tostarp to, kā šīs direktīvas piemērošana ietekmēs MVU.
3. Pamatojoties uz minēto informācijas apmaiņu, Komisija, ja ir nepieciešams, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei papildu priekšlikumus, lai nodrošinātu ka šo direktīvu piemēro pietiekami koordinētā veidā.
13. pants
Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
14. pants
Direktīvu 85/337/EEK, kā tā grozīta ar direktīvām, kas minētas V pielikuma A daļā, atceļ, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem V pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos.
Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas VI pielikumā.
15. pants
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
16. pants
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
I PIELIKUMS
PROJEKTI, KAS MINĒTI 4. PANTA 1. PUNKTĀ
1. Naftas pārstrādes rūpnīcas (izņemot uzņēmumus, kas no naftas ražo vienīgi smērvielas) un iekārtas 500 un vairāk tonnu ogļu vai degakmens gazifikācijai vai šķidrināšanai dienā.
2.
a) Termoelektrostacijas un citas iekšdedzes iekārtas ar 300 megavatu vai lielāku siltuma jaudu;
b) atomelektrostacijas un citi kodolreaktori, ietverot šādu atomelektrostaciju vai kodolreaktoru izjaukšanu vai to ekspluatācijas pārtraukšanu ( 8 ) (izņemot pētījumu iekārtas šķelšanās un bagātināšanās materiālu ražošanai un konversijai, kuru maksimālā jauda nepārsniedz 1 kilovatu nepārtraukta siltuma daudzuma).
3.
a) Iekārtas kodoldegvielas ar samazinātu radioaktivitāti pārstrādei;
b) iekārtas, kas konstruētas:
i) kodoldegvielas ražošanai vai bagātināšanai;
ii) kodoldegvielas ar samazinātu radioaktivitāti vai augstas pakāpes radioaktīvu atkritumu apstrādei;
iii) kodoldegvielas ar samazinātu radioaktivitāti galējai noglabāšanai;
iv) vienīgi radioaktīvo atkritumu galējai noglabāšanai;
v) vienīgi kodoldegvielas ar samazinātu radioaktivitāti vai radioaktīvo atkritumu glabāšanai (plānota ilgāk par 10 gadiem) no to ražošanas vietas atšķirīgā vietā.
4.
a) Rūpnīca čuguna un tērauda sākotnējai kausēšanai;
b) iekārtas neapstrādātu krāsaino metālu ražošanai no rūdas, koncentrātiem vai sekundārām izejvielām metalurģiskos, ķīmiskos vai elektrolītiskos procesos.
5. Iekārtas azbesta ieguvei un azbesta un azbestu saturošu vielu apstrādei un pārstrādei: azbesta cementa ražojumiem ar ražošanas apjomu gadā, kas pārsniedz 20 000 tonnu pabeigtu ražojumu, abrazīviem materiāliem ar ražošanas apjomu gadā, kas pārsniedz 50 tonnu pabeigtu ražojumu, un citiem azbesta izmantošanas veidiem ar izlietojumu, kas pārsniedz 200 tonnu gadā.
6. Ķīmiskās rūpnīcas, t. i., tās iekārtas vielu ražošanai rūpnīcu mērogā, izmantojot ķīmiskās konversijas procesus, kuros vairākas vienības tiek pretstatītas un funkcionāli pielāgotas viena otrai un kuras ir paredzētas:
a) pamata organisko ķīmisko vielu ražošanai;
b) pamata neorganisko ķīmisko vielu ražošanai;
c) fosforu, slāpekli vai kāliju saturoša mēslojuma (vienkārša mēslojuma vai maisījuma) ražošanai;
d) augu aizsardzības produktu un biocīdu ražošanai;
e) pamata farmaceitisko preču ražošanai, izmantojot ķīmisku vai bioloģisku procesu;
f) sprāgstvielu ražošanai.
7.
a) Tālsatiksmes dzelzceļa līniju un lidostu ( 9 ) ar pamata skrejceļu, kura garums ir 2 100 m vai vairāk, būve;
b) automaģistrāļu un ātrgaitas šoseju būve ( 10 );
c) jauna četru joslu ceļa būve vai esošo divu vai mazāk joslu ceļu joslu pārdalīšana un/vai ceļu paplašināšana tā, lai nodrošinātu četras vai vairākas joslas, ja šāds jauns ceļš vai pārgrupēta un/vai paplašināta ceļa daļa ir 10 km vai vairāk nepārtrauktā garumā.
8.
a) Iekšzemes ūdensceļi un ostas iekšzemes ūdenstransporta satiksmei, kas var uzņemt kuģus, kuru masa pārsniedz 1 350 tonnu;
b) tirdzniecības ostas, iekraušanas un izkraušanas kuģu piestātnes ārpus ostām, kas savienotas ar zemi (izņemot prāmju piestātnes) un kas var uzņemt kuģus, kuru masa pārsniedz 1 350 tonnu.
9. Atkritumu noglabāšanas iekārtas bīstamo atkritumu sadedzināšanai, ķīmiskai apstrādei, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem ( 11 ) I pielikumā zem nosaukuma D9, vai bīstamo atkritumu aprakšanai, kā definēts minētās direktīvas 3. panta 2. punktā.
10. Atkritumu noglabāšanas iekārtas nebīstamo atkritumu sadedzināšanai vai ķīmiskai apstrādei, kā noteikts Direktīvas 2008/98/EK I pielikumā zem nosaukuma D9, kuru ražošanas jauda pārsniedz 100 tonnu dienā.
11. Pazemes ūdeņu ieguve vai mākslīga pazemes ūdeņu papildināšana, ja iegūtā vai ievadītā ūdens daudzums gadā ir līdzvērtīgs vai pārsniedz 10 miljonus kubikmetru.
12.
a) Projekti, kas paredz ūdens resursu pārdali starp upju baseiniem, ja minētais pārvietošanas mērķis ir novērst iespējamo ūdens iztrūkumu un ja pārvietotā ūdens daudzums pārsniedz 100 miljonus kubikmetru gadā;
b) visos pārējos gadījumos – projekti, kas paredz ūdens resursu pārdali starp upju baseiniem, ja vairākos gados vidējā novadīšanas baseina plūsma pārsniedz 2 000 miljonus kubikmetru gadā un ja pārvietotā ūdens daudzums pārsniedz 5 % no minētās plūsmas.
Abos gadījumos dzeramā ūdens pievadīšana pa caurulēm ir izslēgta.
13. Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kuru ražošanas jauda pārsniedz 150 000 cilvēka ekvivalentu, kas ir līdzvērtīga Padomes Direktīvas 91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu ( 12 ) 2. panta 6. punktā paredzētajai jaudai.
14. Naftas un dabasgāzes ieguve komerciāliem mērķiem, ja iegūtais daudzums pārsniedz 500 tonnas dienā attiecībā uz naftu un 500 000 m3 dienā attiecībā uz gāzi.
15. Dambji un citas iekārtas, kas konstruētas ūdens uzkrāšanai vai pastāvīgai glabāšanai, ja jaunā vai papildu ūdens daudzums, kas uzkrāts vai saglabāts, pārsniedz 10 miljonus kubikmetru.
16. Cauruļvadi, kuru diametrs pārsniedz 800 mm un garums – 40 km:
a) gāzes, naftas un ķīmisko vielu transportam;
b) oglekļa dioksīda (CO2) plūsmu transportēšanai, lai tās ģeoloģi uzglabātu, tostarp saistītās kompresijas stacijas.
17. Kompleksi intensīvai putnu un cūku audzēšanai ar vairāk nekā:
a) 85 000 vietām broileriem, 60 000 vietām dējējvistām;
b) 3 000 vietām nobarojamām cūkām (virs 30 kg); vai
c) 900 vietām sivēnmātēm.
18. Rūpnieciskās ražotnes:
a) celulozes ražošanai no koka vai citiem šķiedru materiāliem;
b) papīra un kartona ražošanai ar ražošanas jaudu, kas pārsniedz 200 tonnu dienā.
19. Karjeri vai atklātas izrakteņu ieguves vietas, ja to laukuma platība pārsniedz 25 hektārus, vai kūdras ieguves vietas, ja to laukuma platība pārsniedz 150 hektāru.
20. Elektroenerģijas gaisvadu līniju būvniecība, kurām ir 220 kV vai lielāks spriegums un vairāk nekā 15 km liels garums.
21. Iekārtas naftas, naftas ķīmijas produktu vai ķīmijas produktu glabāšanai ar 200 000 tonnu vai lielāku ietilpību.
22. Uzglabāšanas vietas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/31/EK (2009. gada 23. aprīlis) par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu ( 13 ).
23. Iekārtas CO2 plūsmu uztveršanai, lai tās ģeoloģiski uzglabātu saskaņā ar Direktīvu 2009/31/EK, no šajā pielikumā minētajām iekārtām, kā arī tad, ja gadā uztvertais CO2 apjoms ir 1,5 megatonnas vai lielāks.
24. Visas šajā pielikumā uzskaitīto projektu izmaiņas vai paplašināšana, ja šīs izmaiņas vai paplašinājums pats atbilst robežvērtībām, ja tādas ir noteiktas šajā pielikumā.
II PIELIKUMS
PROJEKTI, KAS MINĒTI 4. PANTA 2. PUNKTĀ
1. ZEMKOPĪBA, MEŽKOPĪBA UN AKVAKULTŪRA
a) Projekti lauku zemes īpašumu pārstrukturēšanai;
b) projekti neapstrādātās zemes vai daļēji neskarto platību izmantošanai zemkopībā;
c) ūdens apsaimniekošanas projekti zemkopībā, ietverot apūdeņošanas un zemes drenēšanas projektus;
d) sākotnējā apmežošana un atmežošana, lai pārietu uz citu zemes izmantošanas veidu;
e) intensīvās lopkopības kompleksi (projekti, kas nav ietverti I pielikumā);
f) intensīvā zivju audzēšana;
g) jūras teritoriju apguve.
2. IEGUVES RŪPNIECĪBA
a) Akmeņlauztuves, derīgo izrakteņu ieguve atklātos karjeros un kūdras ieguve (projekti, kas nav ietverti I pielikumā);
b) pazemes raktuves;
c) derīgo izrakteņu ieguve, veicot jūras vai upju bagarēšanu;
d) dziļurbumi, jo īpaši:
i) ģeotermālais urbums;
ii) urbums radioaktīvo atkritumu glabāšanai;
iii) urbums ūdens apgādei;
izņemot urbumus augsnes stabilitātes pārbaudei;
e) virszemes rūpnieciskās iekārtas ogļu, naftas, dabas gāzes un rūdu, kā arī degakmens ieguvei.
3. ENERĢIJAS RŪPNIECĪBA
a) Rūpnieciskās iekārtas elektrības, tvaiku un karstā ūdens ražošanai (projekti, kas nav iekļauti I pielikumā);
b) rūpnieciskās iekārtas elektrības, tvaika un karstā ūdens pārvietošanai; elektroenerģijas pārraidīšana pa gaisvadu elektrolīnijām (projekti, kas nav ietverti I pielikumā);
c) dabas gāzes virszemes glabāšana;
d) deggāzu pazemes glabāšana;
e) fosilā kurināmā virszemes glabāšana;
f) brikešu rūpnieciskā ražošana no oglēm un brūnoglēm;
g) iekārtas radioaktīvo atkritumu pārstrādei un glabāšanai (ja tās nav iekļautas I pielikumā);
h) iekārtas hidroelektroenerģijas ražošanai;
i) iekārtas vēja izmantošanai, lai ražotu enerģiju (vēja saimniecības);
j) iekārtas CO2 plūsmu uztveršanai no šīs direktīvas I pielikumā neminētām iekārtām, lai šādas plūsmas ģeoloģiski uzglabātu saskaņā ar Direktīvu 2009/31/EK.
4. METĀLU RAŽOŠANA UN APSTRĀDE
a) Iekārtas čuguna vai tērauda ražošanai (pirmā vai otrā sakausējuma), ietverot nepārtrauktu liešanu;
b) iekārtas melno metālu apstrādei:
i) karstās velmētavas;
ii) smēdes ar āmuriem;
iii) metālu aizsargpārklājumu uzkausēšanai;
c) melno metālu lietuves;
d) iekārtas krāsaino metālu kausēšanai, ietverot to leģēšanu, izņemot dārgmetālus, ietverot reģenerētos produktus (attīrīšana, liešana lietnē utt.);
e) iekārtas metālu un plastikāta materiālu virsmas apstrādei, izmantojot elektrolītisku vai ķīmisku procesu;
f) transportlīdzekļu ražošana un komplektēšana un transportlīdzekļu dzinēju ražošana;
g) kuģu būvētavas;
h) iekārtas lidmašīnu būvēšanai un remontēšanai;
i) dzelzceļa iekārtu ražošana;
j) sprāgstvielu štancēšana;
k) iekārtas metāla rūdu kausēšanai un aglomerācijai.
5. IEGUVES NOZARE
a) Koksa krāsnis (sausā ogļu pārtvaice);
b) cementa ražošanas iekārtas;
c) iekārtas azbesta ražošanai un azbesta izstrādājumu izgatavošanai (projekti, kas nav iekļauti I pielikumā);
d) iekārtas stikla, to skaitā arī stikla šķiedras, ražošanai;
e) iekārtas minerālo vielu kausēšanai, to skaitā minerālo šķiedru ražošanai;
f) keramikas produktu izgatavošana, tos apdedzinot, jo īpaši jumta kārniņu, ķieģeļu, ugunsizturīgo ķieģeļu, flīžu, keramikas trauku vai porcelāna izgatavošana.
6. ĶĪMIJAS RŪPNIECĪBA (PROJEKTI, KAS NAV IETVERTI I PIELIKUMĀ)
a) Starpproduktu apstrāde un ķīmisko vielu ražošana;
b) pesticīdu un farmaceitisko preču, krāsu un laku, elastomēru un peroksīdu ražošana;
c) glabāšanas iekārtas naftai, petroķīmiskiem un ķīmiskiem ražojumiem.
7. PĀRTIKAS RŪPNIECĪBA
a) Augu un dzīvnieku eļļu un tauku ražošana;
b) dzīvnieku un augu izcelsmes produktu iepakošana un konservēšana;
c) piena produktu ražošana;
d) brūvēšana un iesala gatavošana;
e) konditorejas izstrādājumu un sīrupa ražošana;
f) iekārtas dzīvnieku kaušanai;
g) rūpnieciskās cietes ražošanas iekārtas;
h) zivju produktu un zivju eļļas fabrikas;
i) cukura fabrikas.
8. TEKSTILA, ĀDAS, KOKSNES UN PAPĪRA RŪPNIECĪBA
a) Rūpnieciskās ražotnes papīra un kartona ražošanai (projekti, kas nav iekļauti I pielikumā);
b) rūpnīcas šķiedru vai tekstila pirmapstrādei (tādas darbības kā mazgāšana, balināšana, merserizēšana) vai to krāsošanai;
c) rūpnīcas ādu miecēšanai;
d) celulozes apstrādes un ražošanas iekārtas.
9. GUMIJAS RŪPNIECĪBA
Uz elastomēru bāzes veidotu produktu ražošana un pārstrāde.
10. Infrastruktūras projekti:
a) rūpniecisko kompleksu celtniecības projekti;
b) pilsētu celtniecības projekti, ietverot tirdzniecības centru un autostāvvietu celtniecību;
c) dzelzceļu būve un preču pārkraušanas vietu un pārsēšanās terminālu celtniecība (projekti, kas nav iekļauti I pielikumā);
d) lidlauku būve (projekti, kas nav iekļauti I pielikumā);
e) ceļu, ostu būve, to skaitā zvejniecības ostu būve (projekti, kas nav iekļauti I pielikumā);
f) to iekšzemes ūdensceļu būve, kas nav iekļauti I pielikumā; kanalizācijas un plūdu novēršanas darbi;
g) dambji un citas iekārtas, kas konstruētas, lai noturētu ūdeni vai uzglabātu to ilgstošu laika periodu (projekti, kas nav iekļauti I pielikumā);
h) tramvaju sliedes, virszemes un pazemes dzelzceļi, gaisa tilti vai līdzīgas konkrēta tipa brauktuves, kas tiek izmantotas vienīgi vai galvenokārt pasažieru transportēšanai;
i) naftas un gāzes cauruļvadu iekārtas un cauruļvadi CO2 plūsmu transportēšanai, lai tās ģeoloģiski uzglabātu (I pielikumā neiekļautie projekti);
j) garas distances ūdensvadu ierīkošana;
k) darbs krastā, lai novērstu eroziju, un piejūras darbi, ar kuriem var pārveidot krastu, uzbūvējot, piemēram, dambjus, molus, aizsprostus, un citi jūras aizsardzības darbi, izņemot šo būvju uzturēšanu un pārbūvēšanu;
l) pazemes ūdeņu ieguve vai mākslīga pazemes ūdeņu papildināšana, kas nav iekļauta I pielikumā;
m) darbi, kas paredz ūdens resursu pārdali starp upju baseiniem, kas nav iekļauti I pielikumā.
11. CITI PROJEKTI
a) Pastāvīgie sacensību un testa treki motorizētiem transporta līdzekļiem;
b) iekārtas atkritumu noglabāšanai (projekti, kas nav ietverti I pielikumā);
c) notekūdeņu attīrīšanas iekārtas (projekti, kas nav ietverti I pielikumā);
d) dūņu nogulsnēšanas vietas;
e) melno metālu metāllūžņu, to skaitā metāllūžņos nododamo transporta līdzekļu, glabāšana;
f) dzinēju, turbīnu un reaktoru pārbaudes stendi;
g) mākslīgo minerālu šķiedru ražošanas iekārtas;
h) iekārtas sprāgstvielu reģenerēšanai vai iznīcināšanai;
i) tādu dzīvnieku izcelsmes produktu pārstrādes vietas, kas nav paredzēti izmantošanai pārtikā.
12. TŪRISMS UN ATPŪTA
a) Slēpotāju pacēlāji, lifti un bugeļi un ar tiem saistīti uzlabojumi;
b) jahtu ostas;
c) brīvdienu ciematiņi un viesnīcu kompleksi ārpus pilsētas robežām un ar to saistīti attīstības pasākumi;
d) pastāvīgās kempinga vietas un autofurgonu stāvvietas;
e) tematiskie parki.
|
13. |
a) Jebkādas izmaiņas vai papildinājumi projektos, kas uzskaitīti I vai šajā pielikumā, kas jau ir apstiprināti, paveikti vai ir veikšanas procesā un kam var būt būtiska negatīva ietekme uz vidi (projekta izmaiņas vai paplašinājums, kas nav ietverts I pielikumā); b) tajos projektos I pielikumā, kas veikti vienīgi vai galvenokārt, lai attīstītu un pārbaudītu jaunas metodes vai produktus, un kas nav izmantoti vairāk kā divus gadus. |
II.A PIELIKUMS
4. PANTA 4. PUNKTĀ MINĒTĀ INFORMĀCIJA
(INFORMĀCIJA, KO SNIEDZ ATTĪSTĪTĀJS PAR II PIELIKUMĀ MINĒTAJIEM PROJEKTIEM)
1. Projekta apraksts, kurā jo īpaši ietverts:
a) visa projekta un vajadzības gadījumā nojaukšanas darbu fizisko pazīmju raksturojums;
b) projekta atrašanās vietas apraksts, īpaši ņemot vērā to ģeogrāfisko apgabalu vides jutīgumu, kurus projekts var ietekmēt.
2. To vides aspektu apraksts, kurus projekts var būtiski ietekmēt.
3. Apraksts par ikvienu iespējamo būtisko projekta ietekmi uz vidi, ciktāl pieejama informācija par šādu ietekmi, ko izraisa:
a) vajadzības gadījumā – paredzamās atliekvielas un emisijas un atkritumu rašanās;
b) dabas resursu, jo īpaši augsnes, zemes, ūdens un bioloģiskās daudzveidības, izmantošana.
4. Attiecīgā gadījumā tiek ņemti vērā direktīvas III pielikumā minētie kritēriji, apkopojot informāciju saskaņā ar 1. līdz 3. punktu.
III PIELIKUMS
4. PANTA 3. PUNKTĀ MINĒTIE ATLASES KRITĒRIJI
(KRITĒRIJI, AR KURU PALĪDZĪBU NOSAKA, VAI II PIELIKUMĀ MINĒTAJIEM PROJEKTIEM BŪTU JĀVEIC IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMS)
1. Projektu pazīmes
Jāņem vērā projektu pazīmes, īpaši attiecībā uz:
a) visa projekta apjomu un dizainu;
b) saistību ar citiem esošiem un/vai apstiprinātiem projektiem; un
c) dabas resursu – jo īpaši zemes, augsnes, ūdens un bioloģiskās daudzveidības – izmantošanu;
d) atkritumu rašanos;
e) piesārņojumu un traucējumiem;
f) būtiskiem ar attiecīgo projektu saistītu, tostarp klimata pārmaiņu izraisītiem negadījumu un/vai katastrofu riskiem, ņemot vērā zinātniskus atzinumus;
g) riskiem cilvēka veselībai (piemēram, ūdens vai gaisa piesārņojuma radītais risks).
2. Projektu atrašanās vieta
Jāņem vērā to ģeogrāfisko apgabalu vides jutīgums, kurus projekti var ietekmēt, īpaši attiecībā uz:
a) pastāvošo un apstiprināto zemes izmantošanu;
b) dabas resursu (tostarp augsnes, zemes, ūdens un bioloģiskās daudzveidības) relatīvo bagātību, pieejamību, kvalitāti un spēju reģenerēties attiecīgajā apgabalā un tā zemes dzīlēs;
c) dabiskās vides absorbcijas spēju, īpašu uzmanību pievēršot šādām zonām:
i) mitrzemes, krasta joslas, upju grīvas;
ii) piekrastes zonas un jūras vide;
iii) kalnu un mežu zonas;
iv) dabas rezervāti un parki;
v) teritorijas, kas ir klasificētas vai aizsargātas saskaņā ar valstu tiesību aktiem; Natura 2000 teritorijas, kuras dalībvalstis nozīmējušas saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK un Direktīvu 2009/147/EK;
vi) teritorijas, kurās kādreiz jau ir bijusi neatbilstība vides kvalitātes standartiem, kas paredzēti Savienības tiesību aktos un attiecas uz attiecīgo projektu, vai tiek uzskatīts, ka tajā šāda neatbilstība pastāv;
vii) blīvi apdzīvotas teritorijas;
viii) ainavas un vietas, kas ir nozīmīgas no vēstures, kultūras vai arheoloģijas viedokļa.
3. Iespējamās ietekmes tips un pazīmes
Ar vidi saistītu projektu varbūtējā būtiskā ietekme jāņem vērā saistībā ar kritērijiem, kas izklāstīti šā pielikuma 1. un 2. punktā, attiecībā uz projekta ietekmi uz 3. panta 1. punktā norādītajiem faktoriem, ņemot vērā:
a) iedarbības apjomu un telpisko izplatību, piemēram, ģeogrāfiskās robežas un iespējamo ietekmei pakļauto iedzīvotāju skaitu;
b) ietekmes raksturu;
c) ietekmes pārrobežu raksturu;
d) ietekmes intensitāti un sarežģītību;
e) ietekmes iespējamību;
f) ietekmes paredzamo sākumu, ilgumu, biežumu un atgriezeniskumu;
g) ietekmes kumulāciju ar citu esošu un/vai apstiprinātu projektu ietekmi;
h) iespēju efektīvi mazināt ietekmi uz vidi.
IV PIELIKUMS
5. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTĀ INFORMĀCIJA
(INFORMĀCIJA IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMAM)
1. Projekta apraksts, kurā jo īpaši ietverts:
a) projekta atrašanās vietas apraksts;
b) visa projekta fizisko pazīmju raksturojums, vajadzības gadījumā ietverot nepieciešamos nojaukšanas darbus, zemes izmantošanas prasības tā būvniecības, ekspluatācijas un nojaukšanas fāžu laikā;
c) projekta ekspluatācijas fāzes (jo īpaši jebkāda ražošanas procesa) galveno pazīmju raksturojums, piemēram, nepieciešamās un patērētās enerģijas, izlietoto materiālu, enerģijas un dabas resursu (tostarp ūdens, zemes, augsnes un bioloģiskās daudzveidības) raksturs un daudzums;
d) paredzamo atliekvielu un emisiju aprēķins pēc tipa un daudzuma (piemēram, ūdens, gaisa, augsnes un augsnes zemaramkārtas piesārņojums, troksnis, vibrācija, gaisma, siltums, starojums utt.) un būvniecības un ekspluatācijas fāzē radīto atkritumu apjomi un veidi.
2. To attīstītāja izpētīto, pieņemamo alternatīvu apraksts (piemēram, saistībā ar projekta izstrādi, tehnoloģiju, atrašanās vietu, apjomu un mērogu), kuras ir piemērotas ierosinātajam projektam un tā specifiskajām īpašībām, un norāde uz galvenajiem iemesliem, kas lika izvēlēties konkrēto variantu, iekļaujot ietekmes uz vidi salīdzinājumu.
3. Apraksts, kurā aplūkoti pašreizējā vides stāvokļa attiecīgie aspekti (pamatscenārijs) un to iespējamās attīstības aprises projekta neīstenošanas gadījumā, ciktāl pamatoti un ar atbilstīgiem centieniem var paredzēt izmaiņas, ko pamatscenārijā var ieviest dabas vai sociālie apstākļi, pamatojoties uz vides informācijas un zinātnisku atziņu pieejamību.
4. To 3. panta 1. punktā norādīto vides faktoru apraksts, kurus projekts var būtiski ietekmēt: iedzīvotāji, cilvēka veselība, bioloģiskā daudzveidība (piemēram, fauna un flora), zeme (piemēram, aizņemtā zemes platība), augsne (piemēram, organiskās vielas, erozija, sēšanās un sablīvēšanās), ūdens (piemēram, hidromorfoloģiskās izmaiņas, daudzums un kvalitāte), gaiss, klimata pārmaiņas (piemēram, siltumnīcefekta gāzu emisija, ietekmes saistībā ar pielāgošanos), materiālās vērtības, kultūras mantojums, ietverot arhitektūras un arheoloģiskā mantojuma aspektus, un ainava;
5. Apraksts, kurā sniegta informācija par projekta iespējamo būtisko ietekmi uz vidi, ko inter alia izraisa:
a) būvniecība un projekta pastāvēšana, tostarp atbilstīgā gadījumā nojaukšanas darbi;
b) dabas resursu, it īpaši zemes, augsnes, ūdens un bioloģiskās daudzveidības, izmantošana, iespējami plašāk apsverot šo resursu ilgtspējīgu pieejamību;
c) piesārņojošo vielu noplūde, troksnis, vibrācija, gaisma, siltums un starojums, traucējumu radīšana un atkritumu apglabāšana un reģenerācija;
d) riski cilvēka veselībai, kultūras mantojumam vai videi (piemēram, notiekot negadījumiem vai katastrofām);
e) ietekmes kumulācija ar citiem esošiem un/vai apstiprinātiem projektiem, ņemot vērā visas pastāvošās vides problēmas, kuras saistītas ar īpaši nozīmīgām vides teritorijām, kas varētu tikt ietekmētas, un dabas resursu izmantošanu;
f) projekta ietekme uz klimatu (piemēram, siltumnīcefekta gāzu emisiju veids un apjomi) un projekta neaizsargātība pret klimata pārmaiņām;
g) izmantotās tehnoloģijas un vielas.
Aprakstā par iespējamās būtiskās ietekmes uz 3. panta 1. punktā norādītajiem faktoriem jāietver projekta tiešā ietekme un jebkāda tā netiešā, sekundārā, kumulatīvā, pārrobežu, īstermiņa, vidēji ilga termiņa un ilgtermiņa, pastāvīga un pagaidu, pozitīva un negatīva ietekme. Šajā aprakstā jāņem vērā vides aizsardzības mērķi, kas izvirzīti Savienības vai projektā iesaistītās dalībvalsts līmenī.
6. Apraksts par prognozēšanas metodēm vai pierādījumiem, kas izmantoti, lai noteiktu un novērtētu būtisku ietekmi uz vidi, tostarp informācija par grūtībām (piemēram, tehniskie trūkumi vai zināšanu nepietiekamība), ar ko saskārās, apkopojot pieprasīto informāciju, un par galvenajām ar šo darbu saistītajām neskaidrībām.
7. To pasākumu apraksts, kas paredzēti, lai nepieļautu, novērstu, samazinātu vai, ja iespējams, kompensētu jebkādu konstatētu būtisku negatīvu ietekmi uz vidi, un vajadzības gadījumā jebkuras ierosinātās monitoringa kārtības apraksts (piemēram, retrospektīva projekta analīzes veikšana). Minētajā aprakstā jāpaskaidro, kādā mērā nepieļauta, novērsta, samazināta vai kompensēta būtiska negatīva ietekme uz vidi, un jāaptver gan būvniecības, gan ekspluatācijas fāze.
8. Apraksts par sagaidāmo šā projekta būtisko negatīvo ietekmi uz vidi, kas rodas no projekta iespējamās pakļautības lielam ar minēto projektu saistītu negadījumu un/vai katastrofu riskam. Šim nolūkam var izmantot atbilstīgo informāciju, kas pieejama un iegūstama no riska novērtējumiem, kuri veikti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/18/ES ( 14 ) un Padomes Direktīvu 2009/71/Euratom ( 15 ), vai riska novērtējumiem, kuri veikti saskaņā ar valstu tiesību aktiem, ja vien tiek ievērotas šīs direktīvas prasības. Vajadzības gadījumā šajā aprakstā būtu jāiekļauj pasākumi, kas paredzēti, lai nepieļautu vai samazinātu šādu notikumu būtisku un negatīvu ietekmi uz vidi, un sīka informācija par gatavību un ierosināto reaģēšanu uz šādām ārkārtas situācijām.
9. Netehnisks kopsavilkums par informāciju, kas sniegta 1. līdz 8. punktā.
10. Ziņojumā ir iekļauts detalizēts to avotu saraksts, kas izmantoti aprakstos un veiktajos novērtējumos.
V PIELIKUMS
A DAĻA
Atceltā direktīva ar sekojošo grozījumu sarakstu
(minēti 14. pantā)
|
Padomes Direktīva 85/337/EEK (OV L 175, 5.7.1985., 40. lpp.) |
|
|
Padomes Direktīva 97/11/EK (OV L 73, 14.3.1997., 5. lpp.) |
|
|
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/35/EK (OV L 156, 25.6.2003., 17. lpp.) |
tikai 3. pants |
|
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/31/EK (OV L 140, 5.6.2009., 114. lpp.) |
tikai 31. pants |
B DAĻA
Termiņu saraksts transponēšanai valsts tiesību aktos
(minēti 14. pantā)
|
Direktīva |
Termiņš transponēšanai |
|
85/337/EEK |
1988. gada 3. jūlijs |
|
97/11/EK |
1999. gada 14. marts |
|
2003/35/EK |
2005. gada 25. jūnijs |
|
2009/31/EK |
2011. gada 25. jūnijs |
VI PIELIKUMS
Atbilstības tabula
|
Direktīva 85/337/EEK |
Šī direktīva |
|
1. panta 1. punkts |
1. panta 1. punkts |
|
1. panta 2. punkts, pirmā daļa |
1. panta 2. punkts, ievadfrāze |
|
1. panta 2. punkts, otrā daļa, ievadfrāze |
1. panta 2. punkta a) apakšpunkts, ievadfrāze |
|
1. panta 2. punkts, otrā daļa, pirmais ievilkums |
1. panta 2. punkta a) apakšpunkts, pirmais ievilkums |
|
1. panta 2. punkts, otrā daļa, otrais ievilkums |
1. panta 2. punkta a) apakšpunkts, otrais ievilkums |
|
1. panta 2. punkts, trešā daļa |
1. panta 2. punkta b) apakšpunkts |
|
1. panta 2. punkts, ceturtā daļa |
1. panta 2. punkta c) apakšpunkts |
|
1. panta 2. punkts, piektā daļa |
1. panta 2. punkta d) apakšpunkts |
|
1. panta 2. punkts, sestā daļa |
1. panta 2. punkta e) apakšpunkts |
|
1. panta 3. punkts |
1. panta 2. punkta f) apakšpunkts |
|
1. panta 4. punkts |
1. panta 3. punkts |
|
1. panta 5. punkts |
1. panta 4. punkts |
|
2. panta 1. punkts |
2. panta 1. punkts |
|
2. panta 2. punkts |
2. panta 2. punkts |
|
2. panta 2.a punkts |
2. panta 3. punkts |
|
2. panta 3. punkts |
2. panta 4. punkts |
|
3. pants, ievadfrāze |
3. pants, ievadfrāze |
|
3. pants, pirmais ievilkums |
3. panta a) punkts |
|
3. pants, otrais ievilkums |
3. panta b) punkts |
|
3. pants, trešais ievilkums |
3. panta c) punkts |
|
3. pants, ceturtais ievilkums |
3. panta d) punkts |
|
4. pants |
4. pants |
|
5. panta 1. punkts |
5. panta 1. punkts |
|
5. panta 2. punkts |
5. panta 2. punkts |
|
5. panta 3. punkts, ievadfrāze |
5. panta 3. punkts, ievadfrāze |
|
5. panta 3. punkts, pirmais ievilkums |
5. panta 3. punkta a) apakšpunkts |
|
5. panta 3. punkts, otrais ievilkums |
5. panta 3. punkta b) apakšpunkts |
|
5. panta 3. punkts, trešais ievilkums |
5. panta 3. punkta c) apakšpunkts |
|
5. panta 3. punkts, ceturtais ievilkums |
5. panta 3. punkta d) apakšpunkts |
|
5. panta 3. punkts, piektais ievilkums |
5. panta 3. punkta e) apakšpunkts |
|
5. panta 4. punkts |
5. panta 4. punkts |
|
6. pants |
6. pants |
|
7. panta 1. punkts, ievadfrāze |
7. panta 1. punkts, pirmā daļa, ievadfrāze |
|
7. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
7. panta 1. punkts, pirmā daļa, a) punkts |
|
7. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
7. panta 1. punkts, pirmā daļa, b) punkts |
|
7. panta 1. punkts, pēdējā frāze |
7. panta 1. punkts, otrā daļa |
|
7. panta 2. punkts līdz 7. panta 5. punkts |
7. panta 2. punkts līdz 7. panta 5. punkts |
|
8. pants |
8. pants |
|
9. panta 1. punkts, ievadfrāze |
9. panta ievadfrāze |
|
9. panta 1. punkts, pirmais ievilkums |
9. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
|
9. panta 1. punkts, otrais ievilkums |
9. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
|
9. panta 1. punkts, trešais ievilkums |
9. panta 1. punkta c) apakšpunkts |
|
9. panta 2. punkts |
9. panta 2. punkts |
|
10. pants |
10. pants |
|
10.a pants, pirmā daļa |
11. panta 1. punkts |
|
10.a pants, otrā daļa |
11. panta 2. punkts |
|
10.a pants, trešā daļa |
11. panta 3. punkts |
|
10.a pants, ceturtā un piektā daļa |
11. panta 4. punkts, pirmā un otrā daļa |
|
10.a pants, sestā daļa |
11. panta 5. punkts |
|
11. panta 1. punkts |
12. panta 1. punkts |
|
11. panta 2. punkts |
12. panta 2. punkts |
|
11. panta 3. punkts |
— |
|
11. panta 4. punkts |
12. panta 3. punkts |
|
12. panta 1. punkts |
— |
|
12. panta 2. punkts |
13. pants |
|
— |
14. pants |
|
— |
15. pants |
|
14. pants |
16. pants |
|
I pielikums, 1. punkts |
I pielikums, 1. punkts |
|
I pielikums, 2. punkts, pirmais ievilkums |
I pielikums, 2. punkta a) apakšpunkts |
|
I pielikums, 2. punkts, otrais ievilkums |
I pielikums, 2. punkta b) apakšpunkts |
|
I pielikums, 3. punkta a) apakšpunkts |
I pielikums, 3. punkta a) apakšpunkts |
|
I pielikums, 3. punkta b) apakšpunkts, ievadfrāze |
I pielikums, 3. punkta b) apakšpunkts, ievadfrāze |
|
I pielikums, 3. punkta b) apakšpunkts, pirmais ievilkums |
I pielikums, 3. punkta b) apakšpunkta i) punkts |
|
I pielikums, 3. punkta b) apakšpunkts, otrais ievilkums |
I pielikums, 3. punkta b) apakšpunkta ii) punkts |
|
I pielikums, 3. punkta b) apakšpunkts, trešais ievilkums |
I pielikums, 3. punkta b) apakšpunkta iii) punkts |
|
I pielikums, 3. punkta b) apakšpunkts, ceturtais ievilkums |
I pielikums, 3. punkta b) apakšpunkta iv) punkts |
|
I pielikums, 3. punkta b) apakšpunkts, piektais ievilkums |
I pielikums, 3. punkta b) apakšpunkta v) punkts |
|
I pielikums, 4. punkts, pirmais ievilkums |
I pielikums, 4. punkta a) apakšpunkts |
|
I pielikums, 4. punkts, otrais ievilkums |
I pielikums, 4. punkta b) apakšpunkts |
|
I pielikums, 5. punkts |
I pielikums, 5. punkts |
|
I pielikums, 6. punkts, ievadfrāze |
I pielikums, 6. punkts, ievadfrāze |
|
I pielikums, 6. punkta i) apakšpunkts |
I pielikums, 6. punkta a) apakšpunkts |
|
I pielikums, 6. punkta ii) apakšpunkts |
I pielikums, 6. punkta b) apakšpunkts |
|
I pielikums, 6. punkta iii) apakšpunkts |
I pielikums, 6. punkta c) apakšpunkts |
|
I pielikums, 6. punkta iv) apakšpunkts |
I pielikums, 6. punkta d) apakšpunkts |
|
I pielikums, 6. punkta v) apakšpunkts |
I pielikums, 6. punkta e) apakšpunkts |
|
I pielikums, 6. punkta vi) apakšpunkts |
I pielikums, 6. punkta f) apakšpunkts |
|
I pielikums, 7.–15. punkts |
I pielikums, 7.–15. punkts |
|
I pielikums, 16. punkts, ievadfrāze |
I pielikums, 16. punkts, ievadfrāze |
|
I pielikums, 16. punkts, pirmais ievilkums |
I pielikums, 16. punkta a) apakšpunkts |
|
I pielikums, 16. punkts, otrais ievilkums |
I pielikums, 16. punkta b) apakšpunkts |
|
I pielikums, 17.–21. punkts |
I pielikums, 17.–21. punkts |
|
I pielikums, 22. punkts |
I pielikums, 24. punkts |
|
I pielikums, 23. punkts |
I pielikums, 22. punkts |
|
I pielikums, 24. punkts |
I pielikums, 23. punkts |
|
II pielikums, 1. punkts |
II pielikums, 1. punkts |
|
II pielikums, 2. punkta a), b) un c) apakšpunkts |
II pielikums, 2. punkta a), b) un c) apakšpunkts |
|
II pielikums, 2. punkta d) apakšpunkts, ievadfrāze |
II pielikums, 2. punkta d) apakšpunkts, ievadfrāze |
|
II pielikums, 2. punkta d) apakšpunkts, pirmais ievilkums |
II pielikums, 2. punkta d) apakšpunkta i) punkts |
|
II pielikums, 2. punkta d) apakšpunkts, otrais ievilkums |
II pielikums, 2. punkta d) apakšpunkta ii) punkts |
|
II pielikums, 2. punkta d) apakšpunkts, trešais ievilkums |
II pielikums, 2. punkta d) apakšpunkta iii) punkts |
|
II pielikums, 2. punkta d) apakšpunkts, pēdējā frāze |
II pielikums, 2. punkta d) apakšpunkts, pēdējā frāze |
|
II pielikums, 2. punkta e) apakšpunkts |
II pielikums, 2. punkta e) apakšpunkts |
|
II pielikums, 3.–12. punkts |
II pielikums, 3.–12. punkts |
|
II pielikums, 13. punkts, pirmais ievilkums |
II pielikums, 13. punkta a) apakšpunkts |
|
II pielikums, 13. punkts, otrais ievilkums |
II pielikums, 13. punkta b) apakšpunkts |
|
III pielikums, 1. punkts, ievadfrāze |
III pielikums, 1. punkts, ievadfrāze |
|
III pielikums, 1. punkts, pirmais ievilkums |
III pielikums, 1. punkta a) apakšpunkts |
|
III pielikums, 1. punkts, otrais ievilkums |
III pielikums, 1. punkta b) apakšpunkts |
|
III pielikums, 1. punkts, trešais ievilkums |
III pielikums, 1. punkta c) apakšpunkts |
|
III pielikums, 1. punkts, ceturtais ievilkums |
III pielikums, 1. punkta d) apakšpunkts |
|
III pielikums, 1. punkts, piektais ievilkums |
III pielikums, 1. punkta e) apakšpunkts |
|
III pielikums, 1. punkts, sestais ievilkums |
III pielikums, 1. punkta f) apakšpunkts |
|
III pielikums, 2. punkts, ievadfrāze |
III pielikums, 2. punkts, ievadfrāze |
|
III pielikums, 2. punkts, pirmais ievilkums |
III pielikums, 2. punkta a) apakšpunkts |
|
III pielikums, 2. punkts, otrais ievilkums |
III pielikums, 2. punkta b) apakšpunkts |
|
III pielikums, 2. punkts, trešais ievilkums, ievadfrāze |
III pielikums, 2. punkta c) apakšpunkts, ievadfrāze |
|
III pielikums, 2. punkts, trešais ievilkums, a) punkts |
III pielikums, 2. punkta c) apakšpunkta i) punkts |
|
III pielikums, 2. punkts, trešais ievilkums, b) punkts |
III pielikums, 2. punkta c) apakšpunkta ii) punkts |
|
III pielikums, 2. punkts, trešais ievilkums, c) punkts |
III pielikums, 2. punkta c) apakšpunkta iii) punkts |
|
III pielikums, 2. punkts, trešais ievilkums, d) punkts |
III pielikums, 2. punkta c) apakšpunkta iv) punkts |
|
III pielikums, 2. punkts, trešais ievilkums, e) punkts |
III pielikums, 2. punkta c) apakšpunkta v) punkts |
|
III pielikums, 2. punkts, trešais ievilkums, f) punkts |
III pielikums, 2. punkta c) apakšpunkta vi) punkts |
|
III pielikums, 2. punkts, trešais ievilkums, g) punkts |
III pielikums, 2. punkta c) apakšpunkta vii) punkts |
|
III pielikums, 2. punkts, trešais ievilkums, h) punkts |
III pielikums, 2. punkta c) apakšpunkta viii) punkts |
|
III pielikums, 3. punkts, ievadfrāze |
III pielikums, 3. punkts, ievadfrāze |
|
III pielikums, 3. punkts, pirmais ievilkums |
III pielikums, 3. punkta a) apakšpunkts |
|
III pielikums, 3. punkts, otrais ievilkums |
III pielikums, 3. punkta b) apakšpunkts |
|
III pielikums, 3. punkts, trešais ievilkums |
III pielikums, 3. punkta c) apakšpunkts |
|
III pielikums, 3. punkts, ceturtais ievilkums |
III pielikums, 3. punkta d) apakšpunkts |
|
III pielikums, 3. punkts, piektais ievilkums |
III pielikums, 3. punkta e) apakšpunkts |
|
IV pielikums, 1. punkts, ievadfrāze |
IV pielikums, 1. punkts, ievadfrāze |
|
IV pielikums, 1. punkts, pirmais ievilkums |
IV pielikums, 1. punkta a) apakšpunkts |
|
IV pielikums, 1. punkts, otrais ievilkums |
IV pielikums, 1. punkta b) apakšpunkts |
|
IV pielikums, 1. punkts, trešais ievilkums |
IV pielikums, 1. punkta c) apakšpunkts |
|
IV pielikums, 2. un 3. punkts |
IV pielikums, 2. un 3. punkts |
|
IV pielikums, 4. punkts, ievadfrāze |
IV pielikums, 4. punkts, pirmā daļa, ievadfrāze |
|
IV pielikums, 4. punkts, pirmais ievilkums |
IV pielikums, 4. punkts, pirmā daļa, a) punkts |
|
IV pielikums, 4. punkts, otrais ievilkums |
IV pielikums, 4. punkts, pirmā daļa, b) punkts |
|
IV pielikums, 4. punkts, trešais ievilkums |
IV pielikums, 4. punkts, pirmā daļa, c) punkts |
|
IV pielikums, 4. punkts, pēdējā frāze |
IV pielikums, 5. punkts |
|
IV pielikums, 5. punkts |
IV pielikums, 6. punkts |
|
IV pielikums, 6. punkts |
IV pielikums, 7. punkts |
|
IV pielikums, 7. punkts |
IV pielikums, 8. punkts |
|
— |
V pielikums |
|
— |
VI pielikums |
( 1 ) OV C 248, 25.8.2011., 154. lpp.
( 2 ) Eiropas Parlamenta 2011. gada 13. septembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2011. gada 15. novembra lēmums.
( 3 ) OV L 175, 5.7.1985., 40. lpp.
( 4 ) Sk. VI pielikuma A daļu.
( 5 ) Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).
( 6 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).
( 7 ) OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.
( 8 ) Atomelektrostacijas un citi kodolreaktori vairs nav uzskatāmi par šādām iekārtām, ja visa kodoldegviela un citi radioaktīvie elementi tiek pastāvīgi aizvesti no iekārtas atrašanās vietas.
( 9 ) Šajā direktīvā “lidosta” ir lidosta, kas atbilst 1944. gada Čikāgas Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas dibināšanas konvencijas (14. pielikums) definīcijai.
( 10 ) Šajā direktīvā “ātrgaitas šoseja” ir šoseja, kas atbilst 1975. gada 15. novembra Eiropas Līguma par galvenajām starptautiskajām maģistrālēm definīcijai.
( 11 ) OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.
( 12 ) OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp.
( 13 ) OV L 140, 5.6.2009., 114. lpp.
( 14 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/18/ES (2012. gada 4. jūlijs) par lielu ar bīstamām vielām saistītu avāriju risku pārvaldību, ar kuru groza un vēlāk atceļ Padomes Direktīvu 96/82/EK (OV L 197, 24.7.2012., 1. lpp.).
( 15 ) Padomes Direktīva 2009/71/Euratom (2009. gada 25. jūnijs), ar ko izveido Kopienas kodoliekārtu kodoldrošības pamatstruktūru (OV L 172, 2.7.2009., 18. lpp.).