–

Spreewaldverein eV vārdā – D. Terheggen, Rechtsanwalt,

–

Grieķijas valdības vārdā – E. Leftheriotou, A. Vasilopoulou un M. Tassopoulou, pārstāves,

–

Francijas valdības vārdā – A.‑L. Desjonquères un C. Mosser, pārstāves,

–

Austrija valdības vārdā – A. Posch, pārstāvis, kā arī J. Schmoll un C. Drexel, pārstāves,

–

Eiropas Komisijas vārdā – M. Konstantinidis, B. Hofstötter un I. Naglis, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (2012. gada 21. novembris) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV 2012, L 343, 1. lpp.) 49. panta 3. punkta pirmo daļu un 4. punkta otro daļu, lasot tās kopsakarā ar tās 53. panta 2. punkta pirmo daļu.

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp Hengstenberg GmbH & Co. KG un Spreewaldverein eV – apvienību, kurā ietilpst visi gurķu “Spreewälder Gurken (AĢIN)” (Šprēvaldes (Vācija) gurķi) ražotāji, attiecībā uz kuriem ir reģistrēta aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, – par Deutsches Patent- und Markenamt (Patentu un preču zīmju birojs, Vācija; turpmāk tekstā – “DPMA”) iesniegto pieteikumu veikt grozījumu šī produkta specifikācijā.

3

Padomes Regulas (EEK) Nr. 2081/92 (1992. gada 14. jūlijs) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (OV 1992, L 208, 1. lpp.) 7. panta 3. punktā bija noteikts:

“Visas likumīgi ieinteresētas fiziskas vai juridiskas personas var iebilst pret ierosināto reģistrāciju, nosūtot pienācīgi pamatotu paziņojumu tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kur minētā persona dzīvo vai ir reģistrēta. Kompetentā iestāde veic vajadzīgos pasākumus, lai noteiktajā termiņā izskatītu šīs piezīmes vai iebildumus.”

4

Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (2006. gada 20. marts) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (OV 2006, L 93, 12. lpp.) 7. panta 2. punkts bija formulēts šādi:

“Jebkura pamatoti ieinteresēta fiziskā vai juridiskā persona, kas veic uzņēmējdarbību vai ir pastāvīgais iedzīvotājs dalībvalstī, kas nav reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts, vai trešā valstī, arī var iebilst pret paredzēto reģistrāciju, iesniedzot attiecīgi pamatotu paziņojumu.

[..]”

5

Regulas Nr. 1151/2012 17.–20. un 39. apsvērumā ir noteikts:

[..]

6

Šīs regulas 1. panta “Mērķi” 1. punktā ir noteikts:

“Šīs regulas mērķis ir palīdzēt lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ražotājiem paziņot pircējiem un patērētājiem informāciju par produkta īpašībām un minēto produktu un pārtikas produktu lauksaimniecības pazīmēm, tādējādi nodrošinot:

Šajā regulā izklāstīto pasākumu mērķis ir atbalstīt lauksaimnieciskos un pārstrādes pasākumus, kā arī lauksaimniecības sistēmas, kas saistītas ar augstas kvalitātes produktiem, tādējādi sekmējot lauku attīstības politikas mērķu sasniegšanu.”

7

Minētās direktīvas 5. panta 2. punkts ir formulēts šādi:

“Šajā regulā “ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” ir nosaukums, kas identificē produktu, kura:

8

Šīs pašas regulas 10. panta 1. punktā ir paredzēts:

“1.   Šīs regulas 51. panta 2. punktā minētais pamatotais iebildumu paziņojums ir pieņemams tikai tad, ja Komisija to ir saņēmusi minētajā punktā noteiktajā termiņā un ja tas:

9

Regulas Nr. 1151/2012 49. panta “Nosaukumu reģistrācijas pieteikums” 2.–4. punktā ir noteikts:

“2.   Ja pieteikums saskaņā ar II sadaļā noteikto shēmu ir saistīts ar ģeogrāfisko apgabalu dalībvalstī vai ja pieteikumu saskaņā ar III sadaļā noteikto shēmu ir sagatavojusi dalībvalstī izveidota grupa, pieteikumu adresē minētās dalībvalsts iestādēm.

Dalībvalsts, izmantojot piemērotus līdzekļus, rūpīgi izskata pieteikumu, lai pārbaudītu, vai tas ir pamatots un atbilst attiecīgās shēmas nosacījumiem.

3.   Veicot šā panta 2. punkta otrajā daļā minēto izskatīšanu, dalībvalsts sāk valsts iebildumu procedūru, kas nodrošina pieteikuma atbilstīgu publicēšanu un paredz pieņemamu laikposmu, kurā jebkura likumīgi ieinteresēta fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību šīs dalībvalsts teritorijā vai ir šīs dalībvalsts pastāvīgais iedzīvotājs, var iesniegt iebildumus pret pieteikumu.

Dalībvalsts pārbauda saskaņā ar II sadaļā noteikto shēmu iesniegto iebildumu pieņemamību, ņemot vērā 10. panta 1. punktā minētos kritērijus, vai saskaņā ar III sadaļā noteikto shēmu iesniegto iebildumu pieņemamību, ņemot vērā 21. panta 1. punktā minētos kritērijus.

4.   Ja pēc saņemto iebildumu izvērtēšanas dalībvalsts uzskata, ka šīs regulas prasības ir izpildītas, tā var pieņemt labvēlīgu lēmumu un iesniegt pieteikuma dokumentāciju Komisijā. Šādā gadījumā tā informē Komisiju par pieņemamiem iesniegtajiem iebildumiem, kuri saņemti no fiziskām vai juridiskām personām, kas vismaz piecus gadus ilgā nepārtrauktā laikposmā pirms 3. punktā minētās publicēšanas dienas, izmantojot attiecīgos nosaukumus, ir likumīgi tirgojušas attiecīgos produktus.

Dalībvalsts nodrošina, ka tās labvēlīgais lēmums tiek publiskots un ka jebkurai likumīgi ieinteresētai fiziskajai vai juridiskajai personai ir iespēja to pārsūdzēt.

[..]”

10

Šīs regulas 51. panta “Iebildumu procedūra” 1. punktā ir paredzēts:

“Trīs mēnešos pēc publicēšanas dienas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī dalībvalsts vai trešās valsts iestādes vai arī likumīgi ieinteresēta fiziska vai juridiska persona, kura veic uzņēmējdarbību trešā valstī, var iesniegt Komisijai paziņojumu par iebildumu.

Jebkura likumīgi ieinteresēta fiziskā vai juridiskā persona, kura veic uzņēmējdarbību vai ir pastāvīgais iedzīvotājs dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, no kuras tika iesniegts pieteikums, termiņā, kurā saskaņā ar pirmo daļu pieļaujams iesniegt iebildumus, var iesniegt paziņojumu par iebildumu dalībvalstij, kurā tā veic uzņēmējdarbību.

[..]”

11

Minētās regulas 53. panta 1. un 2. punktā ir noteikts:

“1.   Grupa, kurai ir likumīgas intereses, var iesniegt pieteikumu produkta specifikācijas grozījuma apstiprināšanai.

Pieteikumā apraksta un pamato pieprasītos grozījumus.

2.   Ja grozījums ietver vienu vai vairākus tādus grozījumus specifikācijā, kas nav maznozīmīgi, uz grozījuma pieteikumu attiecas 49. līdz 52. pantā noteiktā procedūra.

[..]

Attiecībā uz II sadaļā aprakstīto kvalitātes shēmu – lai grozījumu uzskatītu par maznozīmīgu, tas:

[..]

[..].”

12

Kārtība, kādā personas, kurām ir “likumīgas intereses”, piedalās aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas procedūrā un procedūrā, kas piemērojama pieteikumiem par tādiem grozījumiem produktu specifikācijā, kas nav maznozīmīgi, Vācijas tiesībās ir paredzēta 1994. gada 25. oktobraGesetz über den Schutz von Marken und sonstigen Kennzeichen (Markengesetz) (Likums par preču zīmju un citu atšķirtspējīgu apzīmējumu aizsardzību, BGBl. 1994 I, 3082. lpp.; turpmāk tekstā – “MarkenG”) 130. panta 4. punkta otrajā teikumā un 133. panta otrajā teikumā, lasot tos kopā ar šā likuma 132. panta 1. punktu.

13

Saskaņā ar iesniedzējtiesas sniegtajām norādēm atbilstoši MarkenG 130. panta 4. punkta otrajam teikumam ikviena persona, kam ir “likumīgas intereses” un kas ir reģistrēta vai pastāvīgi uzturas Vācijas teritorijā, savus iebildumus pret aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas pieteikumu var iesniegt DPMA divu mēnešu laikā no šī pieteikuma publicēšanas brīža.

14

Turklāt saskaņā ar šīm pašām norādēm MarkenG 132. panta 1. punktā, kurā ir atsauce uz Regulas Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta pirmo daļu, ir paredzēts, ka MarkenG 130. panta 4. punkta otrais teikums mutatis mutandis ir piemērojams pieteikumiem par tādu grozījumu veikšanu produktu ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi specifikācijā, kas nav maznozīmīgi.

15

Iesniedzējtiesa turklāt paskaidro, ka saskaņā ar MarkenG 133. panta otro teikumu, lasot to kopsakarā ar tā 132. panta 1. punktu, ja DPMA, piemērojot MarkenG 130. panta 5. punkta pirmo teikumu, to lasot kopsakarā ar tā 132. panta 1. punktu, pieņem lēmumu, ar kuru tiek paziņots, ka pieteikums par specifikācijas grozījumu ir saderīgs ar Regulā Nr. 1151/2012 paredzētajiem nosacījumiem un šīs regulas īstenošanas noteikumiem, sūdzību par šo lēmumu var iesniegt ikviena persona, kura noteiktajos termiņos ir cēlusi iebildumus pret šo pieteikumu vai kuras “likumīgās intereses” ir skartas ar grozījuma veikšanu minētajā lēmumā, par kuru ir paziņots atbilstoši MarkenG 130. panta 5. punkta ceturtajam teikumam.

16

Nosaukums “Spreewälder Gurken (AĢIN)” kopš 1999. gada 19. marta ir reģistrēts Komisijas Aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā kā aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde attiecībā uz svaigiem vai pārstrādātiem “augļi[em], dārzeņi[em] un labīb[u]”.

17

2012. gada 18. februārī Spreewaldverein iesniedza DPMA pieteikumu par attiecīgā produkta specifikācijas grozīšanu attiecībā uz gurķu ražošanas metodi, it īpaši – izmantojot atsevišķas pārtikas piedevas.

18

Pēc tam, kad 2014. gada 22. augustā šis grozījuma pieteikums tika publicēts, 2014. gada 16. oktobrīHengstenberg paziņoja savu iebildumu pret to.

19

Ar 2015. gada 10. septembra lēmumu DPMA nolēma, ka minētais produkta specifikācijas grozījuma pieteikums ir saderīgs ar Regulu Nr. 1151/2012.

20

Hengstenberg par šo lēmumu cēla prasību Bundespatentgericht (Federālā patentu tiesa, Vācija), ko pēdējā minētā noraidīja, pamatojoties uz to, ka, pirmkārt, Hengstenberg neesot “likumīgo interešu”MarkenG 133. panta otrā teikuma, lasot to kopsakarā ar tā 132. panta 1. punktu, izpratnē un, otrkārt, ka šī prasība katrā ziņā nav pamatota. Tomēr Bundespatentgericht (Federālā patentu tiesa) atļāva iesniedzējtiesā iesniegt apelācijas sūdzību par tās nolēmumu.

21

Bundespatentgericht (Federālā patentu tiesa) uzskatīja, ka ir jānošķir divi gadījumi atkarībā no tā, vai iebildums ir iesniegts pret aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas pieteikumu vai arī tas ir vērsts pret tāda produkta, kuram ir šāda norāde, grozījumu pieteikumu, kas tādējādi ir situācija, kurā personas, kuras neatrodas attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā un kurām nav atļauts izmantot aizsargāto nosaukumu, tiesas ieskatos nevar pamatot, ka tām piemistu prasītās “likumīgās intereses”. Šādas “leģitīmas intereses” nevar pamatot ne ar to preču tirdzniecību, uz kurām attiecas aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, ne ar tirgus un konkurences vispārējo situāciju.

22

Bundespatentgericht (Federālā patentu tiesa) secināja – ja tiek apgalvots, ka produkta specifikācijā izdarītā grozījuma dēļ ir radusies aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes devalorizācija vai kaitējums attiecīgā produkta labajai slavai vai reputācijai, tas var skart vienīgi ražotājus no izcelsmes ģeogrāfiskā apgabala.

23

Izskatot apelācijas sūdzību par Bundespatentgericht (Federālā patentu tiesa) spriedumu, Bundesgerichtshof (Federālā augstākā tiesa, Vācija) saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar kuriem īsteno Regulu Nr. 1151/2012, norāda, ka prasību par lēmumu, ar kuru ir konstatēts, ka pieteikums par grozījumiem specifikācijā atbilst šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem, var celt jebkura persona, kura noteiktajā termiņā ir paziņojusi savu iebildumu pret šo grozījumu pieteikumu vai kuras “likumīgās intereses” skar lēmums, ar ko ir apmierināts minētais pieteikums.

24

Iesniedzējtiesa uzskata, ka Regulas Nr. 1151/2012 49. panta 4. punkta otrajā daļā ietvertais jēdziens “likumīgas intereses”, kas ir jāizpilda ikvienai personai, kura ceļ prasību par lēmumu, ar ko ir apmierināts produkta specifikācijas nemaznozīmīga grozījuma pieteikums, pašlaik Savienības tiesībās nav definēts.

25

Turklāt iesniedzējtiesa norāda, ka par jautājumu, vai pieteikums grozīt specifikāciju ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi aizsargātam produktam ir tiesisks, valsts tiesām ir jālemj ar tādiem pašiem kontroles nosacījumiem kā tie, kas attiecas uz ikvienu galīgu aktu, kurš – ja to ir pieņēmusi tā pati valsts iestāde – var pārkāpt tiesības, kas trešām personām izriet no Savienības tiesībām.

26

Līdz ar to rodoties jautājums, vai procedūrā, kas piemērojama pieteikumam veikt nemaznozīmīgu grozījumu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi aizsargāta produkta specifikācijā, ikviena fiziska vai juridiska persona, kurai faktiski vai potenciāli ir radies ekonomisks aizskārums, kas nav mazticams, var pamatot, ka tām piemīt prasītās “likumīgās intereses”, lai paustu iebildumu pret šādu pieteikumu vai celtu prasību par lēmumu, ar kuru tas ir ticis apmierināts; tik plaša definīcija var būt pretrunā prasībai pēc šādas intereses tiesiskā rakstura un var liegt pietiekami precīzi ierobežot attiecīgās tiesības celt iebildumus un prasības.

27

Šajā kontekstā iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai jēdziens “likumīgas intereses” ir jāinterpretē tādējādi, ka šādas intereses pastāvēšanu var pamatot vienīgi tie uzņēmēji, kuri ražo pārtikas produktus vai izstrādājumus, kas ir salīdzināmi ar tiem, attiecībā uz kuriem ir reģistrēta aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde. Turklāt tā uzskata, ka, lai identificētu uzņēmēju grupu, kas var pamatot “leģitīmas intereses”, varētu tikt piemērots konkrētas konkurences situācijas kritērijs.

28

Atšķirībā no Bundespatentgericht (Federālā patentu tiesa) iesniedzējtiesa uzskata, ka ražotāja atrašanās attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā nav uzskatāma par noteicošo kritēriju, lai persona varētu pamatot, kas tai ir likumīgas intereses celt iebildumu pret pieteikumu veikt nemaznozīmīgu grozījumu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi aizsargāta produkta specifikācijā, jo šādu specifikāciju ievērošanu var pieprasīt arī tie konkurējošie ražotāji, kuri neatrodas šajā ģeogrāfiskajā apvidū, ja šis nemaznozīmīgais grozījums rada risku, ka produkta kvalitāte vai reputācija vairs netiek saistīta ar tā ģeogrāfisko izcelsmi, pārkāpjot Regulas Nr. 1151/2012 5. panta 2. punktu.

29

Visbeidzot iesniedzējtiesa uzskata, ka pašā Regulas Nr. 1151/2012 formulējumā nav rodams apstiprinājums pieejai, saskaņā ar kuru jēdziens “likumīgas intereses” ir jāinterpretē atšķirīgi atkarībā no tā, vai tiek runāts par aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas procedūru vai procedūru, kas piemērojama pieteikumiem veikt nemaznozīmīgu grozījumu ar šādu norādi aizsargāta produkta specifikācijā.

30

Šādos apstākļos Bundesgerichtshof (Federālā augstākā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

31

Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai jēdziens “likumīgas intereses” Regulas Nr. 1151/2012 49. panta 3. punkta pirmās daļas un 4. punkta otrās daļas izpratnē, lasot kopsakarā ar tās 53. panta 2. punkta pirmo daļu, ir jāinterpretē tādējādi, ka procedūrā, kas piemērojama pieteikumiem veikt nemaznozīmīgu grozījumu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi aizsargāta produkta specifikācijā, ikviena fiziska vai juridiska persona, kurai ar prasītajiem grozījumiem faktiski vai potenciāli tiek radīts ekonomisks aizskārums, kas nav mazticams, var pamatot, ka tām piemīt prasītās “likumīgās intereses”, lai paustu iebildumu pret iesniegto grozījuma pieteikumu vai celtu prasību par lēmumu, ar kuru šis pieteikums ir ticis apmierināts.

32

Vispirms ir jāatgādina, ka uz pamatlietā aplūkotajiem pieteikumiem veikt nemaznozīmīgu grozījumu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi aizsargāta produkta specifikācijā – ievērojot Regulas Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta pirmajā daļā ietverto – attiecas tā pati procedūra, ko piemēro aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijai (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2020. gada 29. janvāris, GAEC Jeanningros, C‑785/18, EU:C:2020:46, 29. punkts), un tādējādi jēdziens “likumīgas intereses” Regulas Nr. 1151/2012 49. panta 3. punkta pirmās daļas un 4. punkta otrās daļas izpratnē, lasot kopsakarā ar tās 53. panta 2. punkta pirmo daļu, prasa identisku interpretāciju neatkarīgi no tā, vai ar uzsākto procedūru tiek reģistrēta aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norāde vai arī tā ir procedūra par pieteikumu veikt nemaznozīmīgu grozījumu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi aizsargāta produkta specifikācijā.

33

Attiecībā uz jēdziena “likumīgas intereses” interpretāciju Regulas Nr. 1151/2012 49. panta 3. punkta pirmās daļas un 4. punkta otrās daļas izpratnē, lasot kopsakarā ar tās 53. panta 2. punkta pirmo daļu, ir jānorāda, ka šis jēdziens nav definēts ne šajās tiesību normās, ne kādā citā šīs regulas normā.

34

Tomēr ir skaidrs, ka, interpretējot Savienības tiesību normu, ir jāņem vērā ne tikai tās teksts, bet arī konteksts un tā tiesiskā regulējuma izvirzītie mērķi, kurā šī norma ir ietverta.

35

Pirmkārt, attiecībā uz Regulas Nr. 1151/2012 49. panta 3. punkta pirmās daļas un 4. punkta otrās daļas, kā arī 53. panta 2. punkta pirmās daļas formulējumu – no šiem noteikumiem izriet, ka tiesības iesniegt iebildumu un celt prasību var izmantot “jebkura likumīgi ieinteresēta fizisk[a] vai juridisk[a] persona”.

36

Lai gan jēdziena “likumīgas intereses” izmantošana nesniedz norādes par kritēriju, kas jāņem vērā, lai noteiktu to personu loku, kuras var izmantot tiesības paust iebildumus valstī paredzētas procedūras ietvaros pret aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju vai pret pieteikumiem veikt nemaznozīmīgu grozījumu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi aizsargāta produkta specifikācijā, tomēr vārdu “jebkura fiziska vai juridiska persona” pievienošana šīm tiesību normām ļauj noprast, ka likumdevējs nav vēlējies, lai šim lokam būtu šaura nozīme. Tomēr no šī formulējuma skaidri izriet, ka šīs “likumīgās intereses” nav paredzētas vienīgi tiem uzņēmējiem, kas ražo tikai tādus pārtikas produktus vai izstrādājumus, kuri ir salīdzināmi ar tiem, ko ražo uzņēmēji, kuru produkti ir aizsargāti ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ne arī vienīgi pēdējiem minētajiem ražotājiem, izslēdzot visus pārējos ražotājus.

37

Otrkārt, attiecībā uz kontekstu ir jāatgādina, ka ar Regulu Nr. 1151/2012 ir izveidota kompetenču sadales sistēma tādā ziņā, ka it īpaši lēmumu reģistrēt nosaukumu kā aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi Komisija var pieņemt tikai tad, ja attiecīgā dalībvalsts tai ir iesniegusi attiecīgu pieteikumu, un ka šādu pieteikumu var iesniegt tikai tad, ja šī dalībvalsts ir pārbaudījusi tā pamatotību. Šī kompetenču sadales sistēma tostarp ir izskaidrojama ar to, ka aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrēšanai ir nepieciešams pārbaudīt, vai ir izpildīts zināms nosacījumu skaits, un tam lielā mērā ir nepieciešamas padziļinātas zināšanas par konkrētajai dalībvalstij raksturīgajiem apstākļiem, kurus vislabāk var pārbaudīt šīs dalībvalsts kompetentās iestādes (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2020. gada 29. janvāris, GAEC Jeanningros, C‑785/18, EU:C:2020:46, 24. punkts un tajā minētā judikatūra).

38

Turklāt no Regulas Nr. 1151/2012 49. panta 3. punkta un 4. punkta otrās daļas izriet, ka dalībvalstij ir jāizvērtē pausto iebildumu pieņemamība, ņemot vērā šīs regulas 10. panta 1. punktā norādītos pamatus. Šajā ziņā šīs tiesību normas c) apakšpunktā ir paredzēts, ka iebildumu paziņojums ir pieņemams, ja ierosinātā nosaukuma reģistrācija apdraudētu pilnīgi vai daļēji identiska nosaukuma vai preču zīmes pastāvēšanu vai tādu produktu pastāvēšanu, kas tiek likumīgi tirgoti vismaz piecus gadus pirms 50. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētās publicēšanas dienas.

39

Tādējādi no iepriekš minētā izriet, ka, ciktāl aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas pieteikuma vai nemaznozīmīga grozījuma pieteikuma pārbaude būtībā ir jāveic attiecīgajai dalībvalstij, ir īpaši nepieciešams sniegt plašu iespēju fiziskām vai juridiskām personām – kurām no produkta specifikācijas reģistrācijas vai nemaznozīmīgas grozīšanas var rasties ieguvums vai, tieši pretēji, nelabvēlīgas ekonomiskas sekas – celt pret to iebildumus, lai viņu argumenti varētu tikt pārbaudīti valstī noritošajā iebildumu procedūrā.

40

Treškārt, šo interpretāciju nostiprina Regulas Nr. 1151/2012 mērķi.

41

Pirmām kārtām, no Regulas Nr. 1151/2012 1. panta 2. punkta, lasot to kopsakarā ar šīs regulas 17., 18. un 20. apsvērumu, izriet, ka tās mērķis ir izveidot kvalitātes sistēmas, sekmējot to, ka produktu un to ražošanas veida kvalitāti atzīst par elementu, kas sniedz pievienoto vērtību.

42

Otrām kārtām, no minētās regulas 1. panta 1. punkta, lasot to kopā ar tās 20. un 39. apsvērumu, izriet, ka šīs pašas regulas mērķis ir arī novērst negodīgas konkurences apstākļu rašanos.

43

Turklāt Regulas Nr. 1151/2012 noteikumu mērķis ir nepieļaut aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu ļaunprātīgu izmantošanu, un tas tā ir ne vien pircēju, bet arī to ražotāju interesēs, kuri ir pielikuši pūles, lai garantētu īpašības, kādas tiek gaidītas no produktiem, kuriem ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ir piešķirtas pamatoti (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2018. gada 7. jūnijs, Scotch Whisky Association, C‑44/17, EU:C:2018:415, 38. punkts un tajā minētā judikatūra).

44

Tāpat ir jānorāda, ka šīs regulas 19. apsvērumā ir noteikts, ka ar Savienībā aizsargātiem nosaukumiem saistīto intelektuālā īpašuma tiesību vienota ievērošana visā Savienībā ir prioritāte, ko var efektīvāk sasniegt Savienības līmenī. Tādējādi šāds mērķis arī liecina par labu plašai jēdziena “likumīgas intereses” interpretācijai. Šāda vienveidīga ievērošana nozīmē, ka aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas vai šādi aizsargāta produkta specifikācijas nemaznozīmīga grozījuma nosacījumu pārbaude visās dalībvalstīs būtu īstenojama vienādi, un tas ir pretrunā jēdziena “likumīgas intereses” šaurai izpratnei. Šāda koncepcija būtu pretrunā iespējai kādā dalībvalstī reģistrētai personai celt iebildumus Komisijā pret citas dalībvalsts teritorijā esošas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas vai nemaznozīmīga grozījuma pieteikumu.

45

No iepriekš minētā izriet, ka jēdziena “likumīgas intereses” plaša interpretācija ir vispiemērotākā šo mērķu sasniegšanai, jo ar to tiek garantēts, ka plašs personu loks – ceļot iebildumu vai prasību – var veicināt konkrētu produktu augstas kvalitātes un ražošanas veida ievērošanu, vienlaikus liedzot ražotājiem, kuru produktiem ir reģistrēts nosaukums, gūt konkurences priekšrocību, pazeminot kvalitātes standartus pēc tam, kad attiecīgā produkta specifikācijā ir ticis reģistrēts nemaznozīmīgs grozījums. Turklāt šī interpretācija ir vispiemērotākā, ar kuras palīdzību kompetentajai iestādei ir iespējams saņemt informāciju, lai, pildot savu Regulas Nr. 1151/2012 49. panta 2. punkta otrajā daļā paredzēto uzdevumu, tā varētu noteikt, vai reģistrācijas pieteikums vai nemaznozīmīga grozījuma pieteikums atbilst prasītajiem nosacījumiem, un pārbaudīt, vai pārtikas produktu vai izstrādājumu īpašības ir cieši saistītas ar kādu teritoriju.

46

Visbeidzot, tā kā atbilstoši Regulas Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta trešās daļas d) apakšpunktam pieteikums veikt nemaznozīmīgu grozījumu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi aizsargāta produkta specifikācijā var attiekties uz ģeogrāfiskā apgabala, uz kuru attiecas attiecīgā norāde, platības definēšanu, tad ar šādu interpretāciju – atbilstoši kurai “likumīgas intereses” celt iebildumu pret šāda grozījuma veikšanu ir tikai tiem ražotājiem, kas ir reģistrēti šajā ģeogrāfiskajā apgabalā, – visiem tiem ražotājiem, kas līdz šim ir atradušies ārpus minētā ģeogrāfiskā apgabala, bet kas nepiekrīt attiecīgā produkta specifikācijas nosacījumiem, tiktu atņemtas tiesības celt iebildumu pret grozījumu, kurš varētu būtiski ietekmēt viņu produktu ražošanas metodi.

47

Ceturtkārt, šādu interpretāciju apstiprina Regulas Nr. 1151/2012 pieņemšanas vēsture.

48

Šajā ziņā no Regulas Nr. 2081/92, kas tika atcelta ar Regulu Nr. 510/2006, kura savukārt ir atcelta ar Regulu Nr. 1151/2012, 7. panta 3. punkta izriet, ka tiesības celt iebildumu valsts iestādēs aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas procedūras ietvaros var īstenot “visas likumīgi ieinteresētas fiziskas vai juridiskas personas”; šo jēdzienu Tiesa ir interpretējusi tādējādi, ka tas ietver likumīgas saimnieciskās intereses (rīkojums, 2000. gada 26. oktobris, Molkerei Großbraunshain un Bene Nahrungsmittel u.c./Komisija, C‑447/98 P, EU:C:2000:586, 72. punkts).

49

Regulas Nr. 510/2006 7. panta 2. punktā ir arī paredzēts, ka tiesības iesniegt iebildumus pret aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju reģistrācijas valsts iestādēs ietvaros var īstenot “jebkura pamatoti ieinteresēta fiziskā vai juridiskā persona”.

50

Šāds jēdziens ir ietverts arī Regulas Nr. 1151/2012 49. panta 3. punkta pirmajā daļā, kurā ir paredzēts, ka “dalībvalsts sāk valsts iebildumu procedūru, kas nodrošina pieteikuma atbilstīgu publicēšanu un paredz pieņemamu laikposmu, kurā jebkura likumīgi ieinteresēta fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību šīs dalībvalsts teritorijā vai ir šīs dalībvalsts pastāvīgais iedzīvotājs, var iesniegt iebildumus pret pieteikumu”.

51

Šī jēdziena izvēle atspoguļo Savienības likumdevēja gribu atļaut plašam personu lokam īstenot tiesības iebilst aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas gaitā vai procedūrā, kas piemērojama pieteikumiem veikt nemaznozīmīgu grozījumu ar šādu norādi aizsargāta produkta specifikācijā.

52

Piektkārt un visbeidzot, ir jāuzsver – tas, vai pastāv tiesības celt iebildumu pret aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju vai nemaznozīmīga grozījuma veikšanu ar šādu norādi aizsargāta produkta specifikācijā, ir jāizvērtē katrā atsevišķā gadījumā atkarībā no katras aplūkotās situācijas konkrētajām pazīmēm. Turklāt, lai nepieļautu minēto tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, šādai pārbaudei ir jāļauj konkrēti pārliecināties, vai “likumīgas intereses”, uz kurām atsaucas fiziska vai juridiska persona, nav mazticamas vai hipotētiskas.

53

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmo uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 1151/2012 49. panta 3. punkta pirmā daļa un 4. punkta otrā daļa, lasot tās kopsakarā ar šīs regulas 53. panta 2. punkta pirmo daļu, ir jāinterpretē tādējādi, ka procedūrā, kas piemērojama pieteikumiem veikt nemaznozīmīgu grozījumu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi aizsargāta produkta specifikācijā, ikviena fiziska vai juridiska persona, kurai ar prasītajiem grozījumiem faktiski vai potenciāli tiek radīts ekonomisks aizskārums, kas nav mazticams, var pamatot, ka tām piemīt prasītās “likumīgās intereses”, lai paustu iebildumu pret iesniegto grozījuma pieteikumu vai celtu prasību par lēmumu, ar kuru šis pieteikums ir ticis apmierināts, ar nosacījumu, ka kaitējuma risks šādas personas interesēm nav maziespējams vai hipotētisks, un tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

54

Ņemot vērā uz pirmo jautājumu sniegto atbildi, uz otro un trešo jautājumu nav jāatbild.

55

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (ceturtā palāta) nospriež:

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (2012. gada 21. novembris) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām 49. panta 3. punkta pirmā daļa un 4. punkta otrā daļa, lasot kopsakarā ar šīs regulas 53. panta 2. punkta pirmo daļu, ir jāinterpretē tādējādi, ka procedūrā, kas piemērojama pieteikumiem veikt nemaznozīmīgu grozījumu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi aizsargāta produkta specifikācijā, ikviena fiziska vai juridiska persona, kurai ar prasītajiem grozījumiem faktiski vai potenciāli tiek radīts ekonomisks aizskārums, kas nav mazticams, var pamatot, ka tām piemīt prasītās “likumīgās intereses”, lai paustu iebildumu pret iesniegto grozījuma pieteikumu vai celtu prasību par lēmumu, ar kuru šis pieteikums ir ticis apmierināts, ar nosacījumu, ka kaitējuma risks šādas personas interesēm nav maziespējams vai hipotētisks, un tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.