17.4.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 100/20


Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 25. janvārī iesniedza Symvoulio tis Epikrateias (Grieķija) — Nomarchiaki Aftodioikisi Aitoloakarnanias un citi, Elliniki Etaireia gia tin Prostasia tou Perivallontos kai tis Politistikis Klironomias un citi, Pankosmio tameio gia tin fysi — WWF Ellas/Ministro dell’Ambiente, dell’Assetto territoriale e dei Lavori pubblici un citi

(Lieta C-43/10)

2010/C 100/32

Tiesvedības valoda — grieķu

Iesniedzējtiesa

Symvoulio tis Epikrateias

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Nomarchiaki Aftodioikisi Aitoloakarnanias un citi, Elliniki Etaireia gia tin Prostasia tou Perivallontos kai tis Politistikis Klironomias un citi, Pankosmio tameio gia tin fysi — WWF Ellas

Atbildētāji: Ministro dell’Ambiente, dell’Assetto territoriale e dei Lavori pubblici un citi

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai ar 13. panta 6. punktu Direktīvā 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327), tiek tikai noteikts galīgais termiņš (2009. gada 22. decembris) ūdens resursu apsaimniekošanas plānu izstrādei, vai arī šis datums ir konkrēts termiņš minētās direktīvas 3., 4., 5., 6., 9., 13. un 15. panta attiecīgo noteikumu transponēšanai?

Ja Eiropas Kopienu Tiesa nospriež, ka konkrētajā direktīvas noteikumā ir tikai noteikts galīgais termiņš ūdens resursu apsaimniekošanas plānu izstrādei, tad papildus tiek uzdots arī šāds prejudiciālais jautājums:

2)

vai valsts tiesiskais regulējums, kurā atļauts novirzīt ūdeni no kāda noteikta upes baseina uz citu, ja vēl nav izstrādāti plāni tiem upju baseinu apgabaliem, kuros atrodas upju baseini, no kuriem un uz kuriem tiks novirzīts ūdens, atbilst Direktīvas 2000/60/EK 2., 3., 4., 5., 6., 9., 13. un 15. panta noteikumiem, it īpaši ņemot vērā to, ka saskaņā ar minētās direktīvas 2. panta 15. punktu galvenā upju baseinu apsaimniekošanas vienība ir upju baseinu apgabals, kam tā pieder?

Ja atbilde uz iepriekšējo jautājumu ir apstiprinoša, tad papildus tiek uzdots arī šāds prejudiciālais jautājums:

3)

vai saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 2., 3., 5., 6., 9., 13. un 15. pantu ir atļauts novirzīt ūdeni no viena upju baseinu apgabala uz tuvumā esošo upju baseinu apgabalu? Ja atbilde ir apstiprinoša, vai šīs novirzīšanas mērķis var būt tikai un vienīgi ūdensapgādes nodrošināšana vai to var izmantot arī apūdeņošanai un elektroenerģijas ražošanai? Katrā ziņā, vai saskaņā ar iepriekš minētajiem direktīvas noteikumiem ir vajadzīgs motivēts administratīvs lēmums, kura pamatā ir vajadzīgais zinātniskais pētījums, kurš apliecina, ka konkrētais upju baseinu apgabals ar saviem ūdens resursiem nespēj nodrošināt vajadzīgo ūdens daudzumu, lai nodrošinātu ūdensapgādi, veiktu apūdeņošanu un īstenotu citus mērķus?

Ja Eiropas Kopienu Tiesa, atbildot uz 1. jautājumu, atzītu, ka Direktīvas 2000/60/EK 13. panta 6. punktā nav vienīgi noteikts galīgais termiņš (2009. gada 22. decembris) ūdens resursu apsaimniekošanas plānu izstrādei, bet ir noteikts konkrēts termiņš minētās direktīvas 3., 4., 5., 6., 9., 13. un 15. panta attiecīgo noteikumu transponēšanai, papildus tiek uzdots arī šāds prejudiciālais jautājums:

4)

vai valsts tiesiskais regulējums, kas pieņemts iepriekš minētajā konkrētajā transponēšanas termiņā un kurā atļauts novirzīt ūdeni no kāda noteikta upju baseina uz citu, ja vēl nav izstrādāti plāni tiem upju baseinu apgabaliem, kuros atrodas upju baseini, no kuriem un uz kuriem tiks novirzīts ūdens, katrā ziņā apdraud šīs direktīvas lietderīgo iedarbību, vai arī, novērtējot, vai tiek apdraudēta direktīvas lietderīgā iedarbība, jāņem vērā tādi kritēriji kā paredzēto pasākumu mērogs un ūdens novirzīšanas mērķi?

5)

vai Direktīvas 2000/60/EK 13., 14. un 15. pantam, kas attiecas uz sabiedrības informēšanas, apspriešanās ar to un iesaistīšanas procedūrām, atbilst valsts parlamenta pieņemts valsts tiesiskais regulējums, ar kuru tiek apstiprināti upju baseinu apsaimniekošanas plāni, ja attiecīgajās valsts tiesību normās nav paredzēts, ka procedūras laikā valsts parlamentā jābūt apspriešanās posmam ar sabiedrību, un ja no lietas materiāliem neizriet, ka būtu ievērota direktīvā paredzētā apspriešanās administratīvajās iestādēs procedūra?

6)

vai saskaņā ar Padomes 1985. gada 27. jūnija Direktīvu 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 175), kas grozīta ar Padomes 1997. gada 3. marta Direktīvu 97/11/EK (OV L 73), ietekmes uz vidi novērtējums attiecībā uz dambju būvniecību un ūdens novirzīšanu, kas iesniegts apstiprināšanai valsts parlamentā pēc tam, kad ar tiesas nolēmumu ir atcelts akts, ar kuru minētais novērtējums iepriekš bija apstiprināts un attiecībā uz kuru jau tikusi ievērota publiskošanas procedūra, minētās procedūras otrreizējas neizpildes gadījumā atbilst prasībām par sabiedrības informēšanu un iesaistīšanu, kas paredzētas minētās direktīvas 1., 2., 5., 6., 8. un 9. pantā?

7)

vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija Direktīvas 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 197) piemērošanas jomā ietilpst kādas upes novirzīšanas plāns: a) saskaņā ar kuru tiks būvēti dambji un ūdens tiks novirzīts no viena upes baseina uz citu; b) kurš ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvas 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327), piemērošanas jomā; c) kurš attiecas uz būvdarbiem, kas paredzēti Padomes 1985. gada 27. jūnija Direktīvā 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 175), un d) kuram var būt ietekme uz vidi apgabalos, kas minēti Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvā 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206)?

Ja atbilde uz iepriekšējo jautājumu ir apstiprinoša, tad papildus tiek uzdots arī šāds prejudiciālais jautājums:

8)

vai saskaņā ar Direktīvas 2001/42/EK 13. panta 1. punktu var uzskatīt par formāliem sagatavošanas aktiem tos līdz 2004. gada 21. jūlijam pieņemtos aktus — jo tādējādi nebūtu pienākuma izstrādāt stratēģisko vides novērtējumu — kuri attiecās uz apstrīdētajiem būvdarbiem un ar tiesas nolēmumiem tika atcelti ar atpakaļejošu spēku?

Ja atbilde uz iepriekšējo prejudiciālo jautājumu ir noliedzoša, tad papildus tiek uzdots arī šāds prejudiciālais jautājums:

9)

saskaņā ar Direktīvas 2001/42/EK 11. panta 2. punktu, ja kāds plāns vienlaikus ietilpst gan minētās direktīvas piemērošanas jomā, gan Direktīvas 2000/60/EK un Direktīvas 85/337/EK piemērošanas jomā, kurās arī ir paredzēts attiecīgo būvdarbu ietekmes uz vidi novērtējums, vai ar novērtējumiem, kuri veikti uz Direktīvas 2000/60/EK un Direktīvas 85/337/EK noteikumu pamata, pietiek, lai būtu ievērotas Direktīvas 2001/42/EK prasības, vai tomēr ir jāsagatavo neatkarīgs stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums?

10)

vai saskaņā ar Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206) 3., 4. un 6. pantu apgabali, kas bija iekļauti Kopienas nozīmes teritoriju valstu sarakstos un kas gala rezultātā ir iekļauti Kopienas nozīmes teritoriju Kopienas sarakstos, ietilpa Direktīvas 92/43/EEK aizsardzības jomā pirms tika publicēts Komisijas 2006. gada 19. jūlija Lēmums 2006/613/EK, ar ko pieņem Kopienas nozīmes aizsargājamo teritoriju sarakstu Vidusjūras bioģeogrāfiskajam reģionam?

11)

vai saskaņā ar Direktīvas 92/43/EEK 3., 4. un 6. pantu ir iespējams, ka kompetentā valsts iestāde izdod atļauju īstenot ūdeņu novirzīšanas plānu, kas nav tieši saistīts vai vajadzīgs, lai saglabātu apgabalu, kas ietilpst īpaši aizsargājamā teritorijā, ja visos lietas materiālos ietvertajos pētījumos attiecībā uz šo plānu ir konstatēts pilnīgs informācijas trūkums vai uzticamu un aktuālu datu par ornitofaunu minētajā apgabalā trūkums?

12)

vai saskaņā ar Direktīvas 92/43/EEK 3., 4. un 6. pantu iemesli, kuru dēļ ir sākts ūdeņu novirzīšanas plāns un kuri attiecas galvenokārt uz apūdeņošanu un, pakārtoti, uz ūdensapgādi, var būt direktīvā prasītās sevišķi svarīgās sabiedrības intereses, kuru dēļ tiktu atļauts īstenot minēto plānu, neņemot vērā tā negatīvo ietekmi uz minētās direktīvas aizsargātajām teritorijām?

Ja atbilde uz iepriekšējo jautājumu ir apstiprinoša, tad papildus tiek uzdots arī šāds prejudiciālais jautājums:

13)

vai saskaņā ar Direktīvas 92/43/EEK 3., 4. un 6. pantu, lai noteiktu to kompensācijas pasākumu piemērotību, kas vajadzīgi, lai nodrošinātuNatura 2000 tīkla kopējās vienotības aizsardzību kādai teritorijai, kurai kaitēs ūdeņu novirzīšanas plāns, ir jāņem vērā tādi kritēriji kā minētās novirzīšanas apjoms un tai vajadzīgo darbu apjoms?

14)

vai saskaņā ar Direktīvas 92/43/EEK 3., 4. un 6. pantu, kas interpretēti, ievērojot EK līguma 6. pantā noteikto ilgtspējīgas attīstības principu, valsts kompetentā iestāde var izdot atļauju īstenot kādāNatura 2000 tīkla teritorijā ūdeņu novirzīšanas plānu, kas nav tieši saistīts vai vajadzīgs minētās teritorijas vienotības saglabāšanai, ja no konkrētā plāna ietekmes uz vidi novērtējuma izriet, ka tā rezultātā dabīgā upju ekosistēma tiks pārveidota cilvēku veidotā upju un ezeru ekosistēmā?