Prasība, kas celta 2007. gada 30. novembrī — Eiropas Kopienu Komisija/Austrijas Republika

(Lieta C-535/07)

(2008/C 51/55)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — R. Sauer un D. Recchia)

Atbildētāja: Austrijas Republika

Prasītājas prasījumi:

Atzīt, ka

Pamati un galvenie argumenti

Padomes Direktīvas 79/409/EEK (Putnu aizsardzības direktīvas) 4. panta 1. un 2. punkts uzliek par pienākumu dalībvalstīm pasludināt par īpaši aizsargājamām teritorijām (ĪAT) visas tās teritorijas, kas skaitliski un lieluma ziņā ir vispiemērotākās sugu, kas minētas I pielikumā, saglabāšanai, kā arī veikt atbilstošus pasākumus regulāri sastopamo migrējošo putnu sugu, kas nav minētas I pielikumā, saglabāšanai. ĪAT ir jāpiešķir tiesisks aizsardzības statuss, kas ir piemērots, lai cita starpā nodrošinātu Direktīvas I pielikuma minēto putnu sugu izdzīvošanu un vairošanos, kā arī regulāri sastopamo migrējošo putnu sugu, kas nav minētas I pielikumā, vairošanos, spalvu mešanu un ziemošanu. Tā kā saskaņā ar Padomes Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (Dzīvotņu direktīva) 7. pantu pienākumi, cita starpā, tie, kas noteikti ar šīs direktīvas 6. panta 2. punktu, attiecībā uz īpaši aizsargājamām teritorijām, aizstāj tos pienākumus, kas izriet no Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 4. punkta 1. teikuma, šo teritoriju tiesiskajam statusam turklāt ir jānodrošina arī, lai tajās tiktu novērsta dabisko dzīvotņu un sugu dzīvotņu noplicināšanās, kas skar sugas, kuru dēļ noteikta attiecīgā teritorija, kā arī lai novērstu būtiskus šo sugu traucējumus.

Nenosakot “Hansang” apgabalu par ĪAT, nenorobežojot īpaši aizsargājamo teritoriju “Niedere Tauern” atbilstoši Putnu aizsardzības direktīvas prasībām un, visbeidzot, daļai no līdz šim noteiktajām īpaši aizsargājamām teritorijām nenodrošinot tiesisku aizsardzību, kas atbilstu iepriekš minēto noteikumu prasībām, Austrijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šīs Kopienu tiesību normas.

Lai gan Austrijas Republika ir atzinusi vajadzību noteikt “Hansang” apgabalu par ĪAT un ir vairākkārt apstiprinājusi nodomu to izdarīt, tomēr savu apņemšanos noteikt ĪAT nav izpildījusi līdz argumentētajā atzinumā noteiktā termiņa beigām.

Apgabala “Niedere Tauern” nenorobežošana, kas nav notikusi saskaņā ar Putnu aizsardzības direktīvu, attiecas, pirmkārt, uz nepietiekamu morinella tārtiņam vajadzīgās dzīvotnes ievērošanu un, otrkārt, uz nepietiekamu atsevišķām meža putnu sugām, tas ir, tādām sugām kā pelēkā dzilna (picus canus) un mežirbe (bonasa bonasia), noteikto dzīvotņu iekļaušanu. Izvēloties un norobežojot ĪAT, dalībvalstīm gan ir zināma rīcības brīvība, tomēr to ierobežo tas, ka šo teritoriju noteikšana atbilst direktīvā noteiktiem ornitoloģiskiem kritērijiem. It īpaši dalībvalsts nav tiesīga, izvēloties un norobežojot ĪAT, ievērot Putnu aizsardzības direktīvas 2. pantā vai, attiecīgi, Dzīvotņu direktīvas 6. panta 4. punktā minētās saimnieciskās prasības.

Attiecībā uz līdz šim Austrijā noteikto aizsargājamo teritoriju tiesisko aizsardzības statusu, teritorijai, kas atbilst kritērijiem, lai to noteiktu par ĪAT, ir jāveic “īpaši aizsardzības pasākumi” attiecībā uz tajā katrā konkrētajā gadījumā noteikto putnu faunu un ir arī nepieciešams precīzi noteikt vajadzīgos aizsardzības pasākumus un orientēties uz ĪAT un tajā dzīvojošo sugu īpašajām pazīmēm un vides nosacījumiem. Tiesiskajos aizsardzības instrumentos iekļautajiem īpašajiem saglabāšanas mērķiem Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 1. un 2. punkta nozīmē vai, attiecīgi, īpašajiem aizsardzības mērķiem Dzīvotņu direktīvas 6. panta 2. punkta nozīmē attiecībā uz katrā konkrētajā gadījumā skartajām putnu sugām, kopā ar nepieciešamajiem konkrētajiem pasākumiem un noteikumiem (aizliegumiem un piedāvājumiem) attiecībā uz teritoriju ir jābūt katrā ziņā saistošiem un pietiekami publiskiem. Pēc atsevišķās federālajās zemēs pastāvošā regulējuma pārbaudes var secināt, ka šajā regulējumā paredzētais aizsardzības statuss neatbilst iepriekš minētajām prasībām un līdz ar to nevar atzīt, ka tas atbilstu Putnu aizsardzības direktīvas un Dzīvotņu direktīvas noteikumiem.

(1)  OV L 103, 1. lpp.

(2)  OV L 206, 7. lpp.