C_2018247LV.01005401.xml

13.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/54

Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Grozītā Strukturālo reformu atbalsta programma un jauni budžeta instrumenti eurozonai”

(2018/C 247/09)

Galvenā ziņotāja:

Olga Zrihen (BE/PSE), Valonijas parlamenta deputāte

Atsauces dokumenti.

Paziņojums “Jauni budžeta instrumenti stabilai eurozonai Savienības sistēmas ietvaros”

COM(2017) 822 final

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko groza Regulu (ES) 2017/825, lai palielinātu Strukturālo reformu atbalsta programmas finansējumu un pielāgotu tās vispārīgo mērķi

COM(2017) 825 final

Informācijai:

Paziņojums par turpmākajiem pasākumiem ceļā uz Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšanu: ceļvedis

COM(2017) 821 final

I. IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko groza Regulu (ES) 2017/825, lai palielinātu Strukturālo reformu atbalsta programmas finansējumu un pielāgotu tās vispārīgo mērķi COM(2017) 825 final

1. grozījums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Strukturālo reformu atbalsta programma (“programma”) tika izveidota ar mērķi stiprināt dalībvalstu spēju sagatavot un īstenot izaugsmi veicinošas administratīvas un strukturālas reformas, tostarp sniedzot palīdzību Savienības fondu efektīvā un lietderīgā izmantošanā. Atbalstu programmas ietvaros sniedz Komisija pēc dalībvalsts pieprasījuma, un tas var aptvert ļoti dažādas politikas jomas . Tādas noturīgas ekonomikas attīstība, kura tiek veidota uz spēcīgām ekonomiskām un sociālām struktūrām, ļauj dalībvalstīm efektīvi absorbēt satricinājumus un ātri atgūties no tiem, veicina ekonomisko un sociālo kohēziju. Institucionālu, administratīvu un izaugsmi veicinošu strukturālo reformu īstenošana ir piemērots instruments šādas attīstības panākšanai.

Strukturālo reformu atbalsta programma (“programma”) tika izveidota ar mērķi stiprināt dalībvalstu spēju sagatavot un īstenot izaugsmi veicinošas administratīvas un strukturālas reformas, kas ir būtiskas ES Līguma mērķu īstenošanai un tieši skar ES kompetenci, tostarp sniedzot palīdzību Savienības fondu efektīvā un lietderīgā izmantošanā. Atbalstu programmas ietvaros sniedz Komisija pēc dalībvalsts pieprasījuma. Tādas noturīgas ekonomikas attīstībai, kura tiek veidota uz spēcīgām ekonomiskām un sociālām struktūrām, ļauj dalībvalstīm efektīvi absorbēt satricinājumus un ātri atgūties no tiem, vajadzētu veicināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Programmas veiksmīgas īstenošanas priekšnosacījums ir ES nozīmes strukturālo reformu pārņemšana vietējos apstākļos, jo īpaši iesaistot vietējās un reģionālās pašvaldības un sociālos partnerus.

2. grozījums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Lai varētu veiksmīgi piedalīties ekonomiskajā un monetārajā savienībā, ir ļoti svarīgi nostiprināt ekonomisko un sociālo kohēziju, pastiprinot strukturālas reformas. Sevišķi svarīgi tas ir tām dalībvalstīm, kuru naudas vienība nav euro, lai tās sagatavotos pievienoties eurozonai.	Lai varētu veiksmīgi piedalīties un uzlabot konverģenci ekonomiskajā un monetārajā savienībā, ir ļoti svarīgi nostiprināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, īstenojot ES nozīmes strukturālas reformas . Sevišķi svarīgi tas ir tām dalībvalstīm, kuru naudas vienība nav euro, lai tās sagatavotos pievienoties eurozonai.

3. grozījums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Nepieciešams arī norādīt, ka programmas darbības un pasākumi var atbalstīt reformas, kas dalībvalstīm, kuras vēlas ieviest euro, var palīdzēt sagatavoties dalībai eurozonā.

Pamatojums

Lieks, ņemot vērā 3. apsvērumu.

4. grozījums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai apmierinātu dalībvalstu pieaugošo pieprasījumu pēc atbalsta un ņemot vērā nepieciešamību atbalstīt strukturālu reformu īstenošanu dalībvalstīs, kuru naudas vienība nav euro, finanšu piešķīrums programmai būtu jāpalielina līdz tādam apjomam, kas ļauj Savienībai sniegt atbalstu, kurš apmierina pieprasījuma iesniedzēju dalībvalstu vajadzības.

Lai apmierinātu dalībvalstu pieaugošo pieprasījumu pēc atbalsta un ņemot vērā nepieciešamību atbalstīt ES nozīmes strukturālu reformu īstenošanu dalībvalstīs, kuru naudas vienība nav euro, finanšu piešķīrums programmai būtu jāpalielina , izmantojot elastības instrumentu saskaņā ar spēkā esošās daudzgadu finanšu shēmas 11. pantu, līdz tādam apjomam, kas ļauj Savienībai sniegt atbalstu, kurš apmierina pieprasījuma iesniedzēju dalībvalstu vajadzības.

5. grozījums

1. pants

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
“4. pants	“4. pants
Vispārīgais mērķis	Vispārīgais mērķis
Programmas vispārīgais mērķis ir sekmēt institucionālās, administratīvās un izaugsmi veicinošas strukturālās reformas dalībvalstīs, sniedzot valsts iestādēm atbalstu, kas paredzēts pasākumiem, kuru nolūks ir reformēt un stiprināt iestādes, pārvaldību, publisko pārvaldi un ekonomikas un sociālo jomu, reaģējot uz ekonomikas un sociālām problēmām, lai ekonomikas pārvaldības procesu kontekstā veicinātu kohēziju, konkurētspēju, produktivitāti, ilgtspējīgu izaugsmi, darbvietu radīšanu un ieguldījumus, kas arī palīdz sagatavoties dalībai eurozonā, jo īpaši saistībā ar ekonomikas pārvaldības procesiem, tostarp sniedzot palīdzību Savienības fondu efektīvā, lietderīgā un pārredzamā izmantošanā.”	Programmas vispārīgais mērķis ir sekmēt tādas institucionālās, administratīvās un izaugsmi veicinošas strukturālās reformas dalībvalstīs, kas nodrošina Eiropas pievienoto vērtību politikas jomās, kurās Savienībai un dalībvalstīm ir kopīga kompetence un kas jau nesaņem atbalstu no tehniskās palīdzības programmas, sniedzot dalībvalstu publiskajām iestādēm atbalstu, kas paredzēts pasākumiem, kuru nolūks ir reformēt un stiprināt iestādes, pārvaldību, publisko pārvaldi un ekonomikas un sociālo jomu, reaģējot uz ekonomikas un sociālām problēmām, lai ekonomikas pārvaldības procesu kontekstā veicinātu kohēziju, konkurētspēju, produktivitāti, ilgtspējīgu izaugsmi, darbvietu radīšanu un ieguldījumus, kas arī palīdz sagatavoties dalībai eurozonā, jo īpaši saistībā ar ekonomikas pārvaldības procesiem, tostarp sniedzot palīdzību Savienības fondu efektīvā, lietderīgā un pārredzamā izmantošanā.”

6. grozījums

1. panta 1. punkta a) apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

5. panta 2. punkts

Šā panta 1. punktā izklāstītie konkrētie mērķi attiecas uz politikas jomām, kas saistītas ar kohēziju, konkurētspēju, produktivitāti, inovāciju, gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi, nodarbinātību un ieguldījumiem, jo īpaši uz vienu vai vairākām šādām jomām:

a)	publisko finanšu un aktīvu pārvaldība, budžeta process, parāda pārvaldība un ieņēmumu administrēšana;

institucionālā reforma un efektīva un uz pakalpojumiem orientēta publiskās pārvaldes darbība, tostarp attiecīgā gadījumā noteikumu vienkāršošana, faktisks tiesiskums, tieslietu sistēmas reforma un krāpšanas novēršanas, korupcijas apkarošanas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pastiprināšana;

darījumdarbības vide (ietverot MVU), reindustrializācija, privātā sektora attīstība, ieguldījumi, publiskā sektora līdzdalība uzņēmumos, privatizācijas procedūras, tirdzniecība un ārvalstu tiešie ieguldījumi, konkurence un publiskais iepirkums, ilgtspējīga nozaru attīstība un atbalsts inovācijai un digitalizācijai;

izglītība un apmācība; darba tirgus politika, tostarp sociālais dialogs, darbvietu radīšanai, cīņa pret nabadzību; sociālās iekļaušanas veicināšana; sociālā nodrošinājuma un sociālās labklājības sistēmas; sabiedrības veselības un veselības aprūpes sistēmas; kā arī kohēzija, patvēruma, migrācijas un robežu politika;

e)	politika klimata rīcības īstenošanai, veicinot energoefektivitāti un sasniedzot enerģijas dažādošanu, kā arī lauksaimniecības un zivsaimniecības nozares un lauku apgabalu ilgtspējīgas attīstības politika;

f)	finanšu nozares politika, tostarp finanšpratības uzlabošana, finansiālā stabilitāte, finansējuma pieejamība un aizdevumi reālajai ekonomikai; datu un statistikas veidošana, sniegšana un kvalitātes uzraudzība; un politika, kuras mērķis ir cīņa pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

II. IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

Par grozījumiem Regulā attiecībā uz Strukturālo reformu atbalsta programmu laikposmam no 2018. līdz 2020. gadam

piekrīt šīs atbalsta programmas pamatprincipam, kura mērķis ir, balstoties uz brīvprātības principu un pēc pieprasījuma, sniegt tehnisko palīdzību strukturālo reformu īstenošanai dalībvalstīs. RK tomēr uzskata, ka šo strukturālo reformu tvērums, uz ko attiecas ES atbalsts, būtu jāierobežo, ietverot tikai tās politikas jomas, kas ir būtiskas ES līguma mērķu īstenošanai un kas tieši skar ES kompetences. RK iebilst pret jebkuru priekšlikumu finansēt nenoteiktus strukturālo reformu pasākumus dalībvalstīs, attiecībā uz kuriem nav veikts iepriekšējs Eiropas pievienotās vērtības novērtējums un kuri tieši neskar Līgumā noteikto ES kompetenci. Šajā saistībā norāda uz 2018. gada 1. februāra rezolūciju, ar ko noraida Komisijas 2017. gada 6. decembra priekšlikumu regulai (1), ar kuru groza Kopīgo noteikumu regulu (ES) Nr. 1303/2013;

piekrīt Komisijai, ka par vienu no galvenajiem atbalsta programmas mērķiem jāizvirza administratīvās spējas uzlabošana valsts, reģionālajā un vietējā pārvaldes līmenī pieprasījumu iesniegušajās dalībvalstīs; uzsver daudzlīmeņu pārvaldības un teritoriālās pieejas nozīmīgumu reformu noteikšanā un īstenošanā;

aicina izstrādāt vienotu pamatnostādņu kopumu, kurā būtu ietverti visi ES finansētie administratīvo struktūru uzlabošanas instrumenti un kurš ļautu efektīvi koordinēt pašreizējās tehniskās palīdzības programmas ES un saņēmēju dalībvalstu līmenī, kā to pieprasījusi arī Eiropas Revīzijas palāta;

pauž nožēlu, ka Komisija nav iesniegusi kvantitatīvus un kvalitatīvus apliecinājumus, ka programma spēj izpildīt šo uzdevumu; uzsver, ka Strukturālo reformu atbalsta programmai kā tehniskās palīdzības programmai pēc 2020. gada jākļūst par pastāvīgu programmu tikai tad, ja ir pozitīvi novērtēti tās rezultāti par laikposmu no 2017. līdz 2020. gadam;

uzsver, ka programmai jābūt pieejamai vietējām un reģionālajām pašvaldībām, ņemot vērā katrā dalībvalstī spēkā esošo pilnvaru un kompetenču sadalījumu, kā arī konkrētām valstīm adresētos ieteikumus (KVAI), kas bieži ir paredzēti vietējām un reģionālajām pašvaldībām;

pauž gandarījumu, ka Komisija ierosina palielināt grozītās Strukturālo reformu atbalsta programmas budžetu, izmantojot elastības instrumentu, uz kuru attiecas pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas 11. pants;

Par līdzdalību ES nozīmes strukturālo reformu īstenošanā un par to finansēšanu

uzsver, ka dalībvalstīs ir daudzi šķēršļi ES nozīmes strukturālo reformu pienācīgai plānošanai un īstenošanai, tostarp līdzdalības trūkums, reformu politiskā un institucionālā sarežģītība, iespējami nelabvēlīga ietekme uz sociālajām grupām un teritorijām, fiskālo iespēju trūkums reformu izmaksu segšanai, nepietiekama administratīvā un institucionālā spēja un koordinācijas trūkums starp pārvaldes līmeņiem. Kopumā valsts līmeņa līdzdalība konkrētām valstīm adresētu ieteikumu īstenošanā joprojām ir uzskatāma par nepietiekamu, un tas daļēji ir saistīts ar partneru – vietējo un reģionālo pašvaldību – nepilnīgu iesaistīšanos šajā procesā;

uzsver, ka zināšanu centriem, kas sniedz bezmaksas tehnisko palīdzību vietējām un reģionālajām pašvaldībām par to, kā interpretēt ES noteikumus un izmantot ES fondu līdzekļus, ir svarīga loma minēto noteikumu efektīvā īstenošanā un fondu apguvē; aicina dalībvalstis, kurām nav šādu zināšanu centru, apsvērt to izveidi, lai sekmētu jaunā budžeta instrumenta efektīvu izmantošanu;

uzsver, ka, lai gan atsevišķi konkrētām valstīm adresēti ieteikumi ir juridiski saistoši saskaņā ar attiecīgajām Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) un makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas (MNNP) procedūrām, pārējie KVAI ir politiski svarīgi, nevis juridiski saistoši; norāda, ka draudi par sankciju piemērošanu saskaņā ar SIP un MNNP un politiskais spiediens nav nodrošinājuši konkrētām valstīm adresētu ieteikumu apmierinošu īstenošanu un lielāku līdzdalību reformu procesā; aicina vairāk piemērot augšupēju pieeju, iesaistot vietējās un reģionālās pašvaldības, lai palīdzētu radīt lielāku ieinteresētību;

10.

norāda: lai gan nevar noliegt ekonomikas politikas koordinēšanas nozīmi ES, tomēr ir jānoskaidro, vai dažām dalībvalstu reformām paredzēto finansiālo stimulu un saistību juridiskais pamats atbilst Līgumam par Eiropas Savienības darbību; turklāt pauž šaubas par plānu piesaistīt un piešķirt būtiskus finanšu resursus instrumentam, kas nodrošina pilnībā brīvprātīgi sniegtu palīdzību un kura pamatā ir necaurskatāma pieprasījumu atlases un apstiprināšanas sistēma, kas varētu radīt problēmas gan tematisko prioritāšu noteikšanas un budžeta plānošanas, gan atbilstoša teritoriālā līdzsvara aspektā;

11.

uzsver, ka, ņemot vērā pašreizējo pilnvaru sadalījumu, daudzas ES nozīmes strukturālās reformas skar valsts un vietējo pārvaldes līmeņu kopīgo kompetenci. Tādēļ, lai nepieļautu subsidiaritātes un proporcionalitātes principu pārkāpumus, dalībvalstīm savas reģionālās un vietējās pašvaldības kā pastāvīgi partneri jāiesaista strukturālo reformu izstrādē un īstenošanā;

12.

šajā saistībā pauž nožēlu par to, ka Komisijas priekšlikumā paredzēts, ka par reformu saistībām un finansiālajiem stimuliem divpusēji vienojas Komisija un valstu valdības un tos īsteno Eiropas pusgada ietvaros, neparedzot reģionālā vai vietējā līmeņa oficiālu iesaisti saskaņā ar kompetenču sadali konkrētajā dalībvalstī. Patiešām, pastāv reāls risks, ka ierosinātās pieejas dēļ tiek apšaubīts šis pilnvaru sadalījums un pārkāpti subsidiaritātes un vietējās vai reģionālās autonomijas principi, kas noteikti attiecīgajās Eiropas Padomes hartās. Pārdomu dokuments par ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanu, ko Komisija publicēja 2017. gada maijā, attiecas, piemēram, uz priekšlikumiem vienoties par saistošiem standartiem valsts izdevumu kvalitātes novērtēšanai. Šo standartu uzraudzība, izmantojot pašreizējos rezultātu pārskatus, tiks iekļauta Eiropas pusgadā. Nosakot, ka piekļuve ES fondiem ir atkarīga no tā, vai ir sasniegts noteiktais standartu līmenis, tiktu veicināta ES pieejas un politikas virzienu noteikšana tādās politikas jomās, kurās tai ir kopīga kompetence ar zemākajiem pārvaldības līmeņiem, tādējādi pārkāpjot subsidiaritātes principu;

13.

turklāt pauž nožēlu, ka reformu saistību izpildes novērtēšanas un maksājumu sākšanas kritērijus nosaka un pārvalda tikai Komisija, neiesaistot dalībvalstu pārvaldes iestādes; norāda, ka priekšlikumā trūkst pārredzamības attiecībā uz novērtēšanas kritērijiem un ka no konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem nevar iegūt informāciju par šiem kritērijiem, jo parasti ieteikumos nav noteiktu mērķu, atskaites punktu un sistemātiskas uzraudzības noteikumu; tāpēc uzskata, ka ES finansiālos stimulus nevajadzētu uztvert kā vēlmi izvairīties no demokrātiskiem procesiem ES vai valstu līmenī vai kā finansiālu šantāžu;

14.

pauž nožēlu, ka Komisija nesniedz nekādu pamatojumu un norādes par to, kā kvantitatīvi novērtēt ierosinātos finansiālos stimulus, vienlaikus atzīstot, ka reformu īstermiņa izmaksu kvantitatīva novērtēšana var ievērojami atšķirties atkarībā no tā, vai novērtējumā ietvertas tikai administratīvās izmaksas (izstrāde, īstenošana un spēju veidošana), vai arī pievienotas sociālās izmaksas;

15.

uzsver, ka reformu saistības vajadzētu pamatot uz attiecīgo valsts iestāžu institucionālās un administratīvās spējas problēmu reālu novērtējumu, un tajās būtu jāietver arī atbilstīgas administratīvo struktūru uzlabošanas stratēģijas. Jāņem vērā nevienlīdzīgie apstākļi ES dalībvalstu un reģionu administratīvo struktūru jomā, kā rāda konkrētām valstīm adresēto ieteikumu analīze, ko Reģionu komiteja veikusi, ņemot vērā teritoriālo perspektīvu;

16.

norāda, ka citas ES politikas jomas palīdz veicināt strukturālās reformas. Tas attiecas uz ESI fondiem, piemērojot ex ante nosacījumus, ciktāl tie skar ES tiesību aktu īstenošanu, administratīvo struktūru uzlabošanu un, izmantojot tematisko koncentrāciju, to reformu īstenošanu, kas ietvertas stratēģijā “Eiropa 2020”; tādēļ uzsver, ka steidzami jāizstrādā politikas satvars stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanas sekmēšanai, lai turpinātu tematisko koncentrāciju nākamajā plānošanas posmā; uzsver, ka jaunajam satvaram jābūt balstītam uz jaunu teritoriālo redzējumu, kas 1999. gada Eiropas Telpiskās attīstības perspektīvu piemērotu mūsdienu prasībām (2).

17.

turklāt uzstāj, ka jebkura papildu saikne starp ES nozīmes strukturālajām reformām un kohēzijas politiku tikai pastiprina to, cik svarīgi ir demokratizēt Eiropas pusgadu Eiropas līmenī un papildināt to ar rīcības kodeksu, kurā noteikti standarti vietējo un reģionālo pašvaldību iesaistei nolūkā palielināt procesa efektivitāti un līdzdalību tajā (3); uzsver, ka subsidiaritātes, proporcionalitātes, partnerības un daudzlīmeņu pārvaldības principiem vajadzētu veidot kopēju pamatu kohēzijas politikai un citām ES politikas jomām, kas atbalsta strukturālās reformas;

18.

atkārtoti prasa finansēt jaunos ekonomiskās un monetārās savienības budžeta instrumentus, neizstumjot privātās investīcijas, kā arī citas publiskā finansējuma shēmas, piemēram, ES kohēzijas politikas finansējumu;

19.

uzskata, ka paziņojumā izklāstītais priekšlikums par strukturālo reformu finansiālajiem stimuliem nav pietiekams pamats, lai izstrādātu vajadzīgos tiesību aktu priekšlikumus; pauž nožēlu, ka Komisija pirms priekšlikuma publiskošanas nav veikusi ietekmes novērtējumu vai apspriedusies ar ieinteresētajām personām;

20.

pauž nožēlu, ka priekšlikums reformu īstenošanas instrumenta izmēģinājuma posmam no 2018. līdz 2020. gadam un saistītās izmaiņas regulā par Strukturālo reformu atbalsta programmu, kā arī Kopīgo noteikumu regulā nav atbilstīgi paziņojumam par jaunās daudzgadu finanšu shēmas priekšlikumu, ko publicēs 2018. gada maijā;

21.

tādēļ ierosina, lai, izstrādājot finanšu atbalsta instrumentu strukturālo reformu atbalstam, tiktu ņemti vērā šādi principi:

—

budžeta atbalsts strukturālajām reformām, lai veicinātu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju saskaņā ar kohēzijas politiku, būtu jāsniedz no turpmākajām ESI fondu programmām, vienlaikus ievērojot subsidiaritātes, partnerības un daudzlīmeņu pārvaldības principus, nevis izstrādājot atsevišķu finansēšanas programmu,

—	nākamajā daudzgadu finanšu shēmā kohēzijas politikai jāatvēl tikpat liela nozīme kā patlaban, lai nodrošinātu politikas efektivitāti un nepieļautu ESI fondu līdzekļu samazināšanu strukturālo reformu finansēšanai,

—	ES finansējums strukturālajām reformām, uz kurām neattiecas kohēzijas politika, būtu jāatbalsta, dotāciju vietā izsniedzot aizdevumus,

—

strukturālo reformu definēšanas un attiecīgo lēmumu pieņemšanas veids būtu jāpārskata, iekļaujot Eiropas pusgadā vietējās un reģionālās pašvaldības. Tas dotu iespēju papildināt Eiropas pusgadu ar teritoriālo dimensiju, veicināt teritoriālo daudzveidību Eiropā, ņemt vērā un nodrošināt vietējo un reģionālo pašvaldību pilnvērtīgu līdzdalību valstu reformu programmās un ievērot pilnvaru sadalījumu ES,

—	visos priekšlikumos attiecībā uz ES finansējumu strukturālajām reformām jāietver ex ante ietekmes novērtējums un apspriešanās ar ieinteresētajām pusēm, kā arī noteikumi par vidusposma novērtējumu.

Budžeta instrumenti dalībvalstīm, kuras vēlas pievienoties eurozonai, un banku savienībai

22.

norāda, ka priekšnoteikums euro ieviešanai dalībvalstīs ir noturīgas ekonomiskās struktūras un augsts ilgtspējīgas konverģences līmenis; atzinīgi vērtē priekšlikumu izstrādāt konverģences mehānismu, lai atbalstītu dalībvalstis, kas piedalās šajā pasākumā; mudina Komisiju precizēt konverģences mehānisma, Strukturālo reformu atbalsta programmas, ESI fondu un Kohēzijas fonda attiecīgās funkcijas;

23.

atkārtoti pauž atbalstu banku savienības izveides pabeigšanai; norāda, ka dalībvalstis vēl nav vienojušās par fiskālo atbalstu, ja vienotā noregulējuma fonds izrādīsies nepietiekams; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu noteikt kredītlīniju vai garantijas nākamā Eiropas Monetārā fonda ietvaros;

Stabilizācijas funkcija, lai aizsargātu ieguldījumus lielu asimetrisku satricinājumu gadījumā

24.

atkārtoti norāda, ka strukturālo faktoru radītās atšķirības eurozonas dalībvalstu uzņēmējdarbības ciklos varētu mazināt, izveidojot ES instrumentu asimetrisko satricinājumu novēršanai; atbalsta Komisijas viedokli par kritērijiem, kuriem šādai stabilizācijas funkcijai vajadzētu atbilst;

25.

atkārtoti pauž viedokli, ka efektivitātes nolūkā iespējamam atbalstam vajadzētu nevis dublēt, bet drīzāk papildināt spēkā esošos instrumentus, piemēram, Eiropas strukturālos un investīciju fondus (ESI fondus) un Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF);

26.

atbalsta Komisijas priekšlikumu, ka fiskālajai spējai, lai tā būtu efektīva, jābūt pietiekami lielai; tomēr atkārtoti iebilst pret eurozonas fiskālās spējas palielināšanas iekļaušanu ES budžeta eurozonas izdevumu kategorijā, kamēr pašu resursu maksimālā summa paliek noteikta pašreizējā līmenī, t. i., 1,23 % no ES NKI, lai nepieļautu finansējuma samazināšanu (crowding out) ESI fondiem un citām ES politikas jomām;

27.

uzsver, ka stabilizācijas funkcijai, kas sarežģītos apstākļos pasargā publisko investīciju līmeni no lieliem asimetriskiem satricinājumiem, ir izšķirīga nozīme vietējo un reģionālo pašvaldību darbībā; uzskata, ka ierosinātā Eiropas Investīciju aizsardzības shēma varētu būt pirmais pasākums virzībā šādu stabilizācijas funkciju;

28.

uzsver, cik svarīga ir kohēzijas politikas “stabilizācijas funkcija”, kam līdz ar tādiem lielāka elastīguma elementiem kā ES līdzfinansējuma likmju palielināšana un priekšfinansējuma modulācija bija izšķirīga loma finanšu krīzes laikā, aizsargājot publiskos ieguldījumus reģionos, kurus skāra asimetriski ekonomiski satricinājumi;

29.

norāda, ka ierosināto Eiropas Investīciju aizsardzības shēmu sāktu īstenot ar aizdevumiem, nosacīti nelielu dotācijas komponentu un apdrošināšanas mehānismu, kura pamatā ir brīvprātīgas dalībvalstu iemaksas; uzsver, ka shēmas izmantošana var būt ierobežota tām dalībvalstīm, kurām ir nelielas fiskālās spējas un kurām krīzes laikā var būt grūti saņemt aizdevumu;

30.

aicina Komisiju izstrādāt uz dotācijām vai apdrošināšanu balstītas stabilizācijas shēmas, piemēram, fondu “nebaltai dienai”;

31.

pauž cerību, ka tiks izveidotas paziņotās valstu investīciju platformas, kurās vietējām un reģionālajām pašvaldībām būs liela nozīme, ņemot vērā to pieredzi saistībā ar ESI fondiem un ESIF.

Briselē, 2018. gada 22. martā

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Karl-Heinz LAMBERTZ

(1) COM(2017) 826 final.

(2) CdR 4285/2015.

(3) CdR 5386/2016.