C_2018262LV.01006401.xml

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu”

(COM(2017) 660 final – 2017/0294 (COD))

(2018/C 262/11)

Ziņotāja:

Baiba MILTOVIČA

Apspriešanās	Eiropas Parlaments, 29.11.2017. Eiropas Savienības Padome, 22.11.2017.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 194. pants

Atbildīgā specializētā nodaļa	Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	5.4.2018.
Pieņemts plenārsesijā	19.4.2018.
Plenārsesija Nr.	534
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	149/1/3

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Pilsoniskā sabiedrība kā veselums var attīstīties tikai konsekventa tiesiskuma apstākļos. Tāpēc Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja – dažos aspektos nebūdama vienisprātis ar Komisiju un pauzdama nožēlu par sākotnējo neprecizitāti, kuras dēļ radās tiesiskā regulējuma trūkums, kura novēršana ir izskatāmās direktīvas mērķis, – tomēr atbalsta nolūku, ar kādu ir ierosināti grozījumi 2009. gada Gāzes direktīvā, kas, domājams, ļaus uzlabot tirgus integrāciju un piegādes drošību.

1.2.

Ierosinātie Gāzes direktīvas (1) grozījumi ir izraisījuši plašas debates un nesaprašanos dalībvalstu līmenī. Komiteja ir pārliecināta, ka ir skarti būtiski principiāli un solidaritātes jautājumi, kas ir jāatrisina nepārprotami.

1.3.

Ir pilnībā jāapzinās politiskā un ekonomiskā sensitivitāte – šobrīd tas vēl nav izdarīts –, taču Eiropas Savienībai būs arī jālemj, vai pašreizējā politiskajā klimatā ir iespējams izveidot saskaņotu, ilgtspējīgu un taisnīgu enerģijas tirgu visām dalībvalstīm. Īstermiņā problēmu rada dažu dalībvalstu grūtības atteikties no tā, ko tās izjūt kā savas valsts intereses, un dot priekšroku skaidriem un saskaņotiem regulējuma principiem, kas enerģijas piegādes un drošības kontekstā piemērojami vienotajam tirgum. Ilgtermiņā problēma ir cita, un pastāv risks iestigt dārgas fosilā kurināmā infrastruktūras izmantošanā, kas, veicinādama atkarību, var mazināt ES spēju pildīt savas saistības klimata jomā.

1.4.

Komiteja norāda, ka ārējās atkarības likvidēšana ir ilgtermiņa plāns un, lai to īstenotu, dalībvalstīm ir jāpilnveido savstarpējā gāzes piegādes savienojamība, jāpalielina uzglabāšanas jauda un jāuzlabo jauda attiecībā uz alternatīvām piegādes iespējām, piemēram, sašķidrināto dabasgāzi (LNG), kā arī jāatzīst atjaunojamo energoresursu enerģijas pieaugošā loma.

1.5.

Komiteja uzskata, ka viena no regulatīvās nenoteiktības jomām (saistībā ar gaidāmajām būvniecības programmām, trūkstot skaidrībai par ierosināto atkāpes procedūru) var apdraudēt ieguldījumu drošību un attiecībā uz ieguldījumu piesaisti bloķēt brīvā tirgus konkurenci starp valsts pārvaldi un reģionālajām pašvaldībām. Tas ir jāizvērtē, ņemot vērā arī ievērojamos uzlabojumus gāzes tirgus regulatīvajās procedūrās, kas ieviestas divās pagājušajās desmitgadēs.

1.6.

Iepriekšējos viedokļos, ko Komiteja pēdējos gados paudusi vairākos atzinumos par enerģētiku un klimata politiku (2), uzsvērts, ka tikai ar skaidru un efektīvu pārvaldību, augstu politiskā pragmatisma pakāpi un apņēmību ir iespējams atrisināt šos enerģijas piegādei raksturīgos sensitīvos jautājumus. Izskatāmais Komisijas priekšlikums saskan ar minētajām nostādnēm un būtu raiti virzāms tālāk.

1.7.

Komiteja tomēr norāda, ka saistībā ar grozījumiem var rasties vairākas juridiskas problēmas un ka noteikti izraisīsies asi politiski strīdi, turklāt dažām nozares ieinteresētajām personām būs komerciāla rakstura bažas. Šādos apstākļos nākas paust nožēlu par to, ka nav veikts ietekmes novērtējums.

1.8.

Komiteja atbalsta ierosinātos Gāzes direktīvas grozījumus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka attiecībā uz ES gāzes starpsavienojumiem ar trešām valstīm ES jurisdikcijā tiek piemēroti ES enerģētikas tiesību aktu pamatprincipi, tādi kā trešo personu piekļuve, tarifu regulēšana, īpašumtiesību nošķiršana un pārskatāmība. Šajā sakarā Komiteja uzskata, ka Gāzes direktīvā nepieciešamie grozījumi būtu jāpieņem nekavējoties un ar tiem būtu jānovērš jebkāda juridiskā nenoteiktība saistībā ar ES tiesību aktu pilnīgu piemērošanu esošajiem un plānotajiem starpsavienojumiem.

1.9.

Komiteja uzskata, ka iespējamiem atbrīvojumiem no direktīvas galveno noteikumu piemērošanas vajadzētu būt stingri ierobežotiem un ar ierobežotu darbības laiku (piemēram, ne vairāk kā desmit gadi), un tie jānosaka tikai izņēmuma gadījumos pēc Komisijas veikta visaptveroša novērtējuma, lai nodrošinātu, ka nekādi atbrīvojumi nav pretrunā Enerģētikas savienības mērķiem un negatīvi neietekmē ne konkurenci, ne Savienības iekšējā gāzes tirgus efektīvu darbību, ne gāzes piegādes drošību Savienībā.

2. Ievads

2.1.

Eiropas Savienībā gāze joprojām ir viens no galvenajiem primārajiem energoavotiem, un gāzes iekšējā tirgus efektīvai darbībai ir izšķirīga nozīme daudzu ES dalībvalstu tautsaimniecībā un energoapgādes drošībā. Tāpat ir zināms, ka pēdējo 25 gadu laikā ir nepārtraukti palielinājusies ES atkarība no visu veidu enerģijas importa – no 44 % 1990. gadā līdz 53 % 2015. gadā. Eiropas Savienībai jāimportē gandrīz 70 % no ES izmantotās dabasgāzes, un 90 % šīs dabasgāzes piegādā pa cauruļvadiem no trešām valstīm. Lielākais piegādātājs ir Krievija – kopumā ap 40 %, lai gan dažās Austrumeiropas valstīs šis īpatsvars ir ievērojami lielāks.

2.2.

Atzīstot, ka šāda atkarība var radīt arī neaizsargātību, viens no Gāzes direktīvas galvenajiem mērķiem bija uzlabot gāzes piegādes savstarpējo savienojamību starp dalībvalstīm, palielināt uzglabāšanas jaudu un radīt papildu iespējas alternatīvai piegādei, piemēram, LNG. Enerģētikas savienības pastāvīgais mērķis ir iekšējās noturības palielināšana, taču vienlaikus tiek atzīts, ka ilgtermiņa uzdevums ir ārējās atkarības novēršana.

2.3.

Gāzes direktīvā ir paredzēti kopīgi noteikumi dabasgāzes pārvadei, sadalei, piegādei un uzglabāšanai starp ES dalībvalstīm, taču tie neattiecas uz cauruļvadiem, kas savieno dalībvalstis ar trešām valstīm. Šajā direktīvā ierosināto grozījumu mērķis ir Gāzes direktīvā ietvertos principus attiecināt uz esošajiem un jaunajiem cauruļvadiem līdz ES robežām. Dažiem no šiem cauruļvadiem, piemēram, tiem, kuri ienāk no Enerģētikas kopienas teritorijas, jau piemēro Gāzes direktīvas noteikumus, taču izskatāmais priekšlikums skars arī tādus gāzes cauruļvadus, kas Eiropas Savienībā ienāk no Norvēģijas, Alžīrijas, Lībijas, Tunisijas, Marokas un Krievijas, un laikposmā pēc Brexit tas var ietekmēt arī tos cauruļvadus, kuri savieno Apvienoto Karalisti ar ES dalībvalstīm.

2.4.

Saprotams, ka ES tiesību akti attiecas tikai uz ES jurisdikcijā esošajām valstīm, bet ne uz trešām valstīm, taču grozījumi nodrošinās to, ka šie tiesību akti attieksies uz jebkuru juridisku un līgumisku vienošanos starp dalībvalstīm un trešām valstīm vietā, kurā cauruļvads šķērso ES jurisdikcijas robežu. Tomēr atsevišķām dalībvalstīm, kas slēdz šādas vienošanās ar piegādātājiem no trešām valstīm, būtu iespēja jau ierīkoto cauruļvadu gadījumā atkāpties no daudziem Gāzes direktīvas pamatprincipiem. Jaunajiem cauruļvadiem, kuru būve tiek plānota vai veikta šīs direktīvas spēkā stāšanās dienā, būtu jāpiemēro visas iekšējā dabasgāzes tirgus prasības. Ja valsts iestādes un Komisija atbrīvojuma pieprasījumu uzskatītu par pamatotu, varētu tomēr noteikt attiecīgajam projektam pielāgotu, īpašu regulējumu. Tādējādi Eiropas Komisijai tiktu dota būtiska, ja ne izšķiroša ietekme saistībā ar jebkura jauna cauruļvada regulējuma vai tirgus piekļuves noteikumiem. Šīs pilnvaras var uzskatīt par būtisku atbilstības mehānismu visaptveroša enerģijas piegādes tirgus veidošanas procesā un līdzsvara nodrošināšanā starp pieejamību, drošību un ilgtspēju. Komiteja ir atzinusi šo pieeju par atbilstošu enerģētikas savienības pārvaldības satvaram un tās vispārējiem mērķiem.

3. Komisijas priekšlikuma kopsavilkums

3.1.

Paplašināta Gāzes direktīvas principu piemērošana ir uzskatāma par svarīgu, jo dabasgāzes iekšējā tirgus izveides procesā Eiropas Savienībai jāņem vērā realitāte, proti, ka gāzes pārvades sistēmas līdzinās dabiskiem monopoliem. Lielie ieguldījumi, kas vajadzīgi šādu milzīgu infrastruktūras projektu īstenošanai, rada ārkārtīgi augstu piekļuves šķērsli citiem tirgus dalībniekiem. Tādēļ jāveic pasākumi, ar kuriem nosaka prasību piešķirt trešām personām piekļuvi, gāzes ražošanas un piegādes darbības nošķir no gāzes pārvades darbībām, šajā nolūkā nodalot pārvades sistēmu operatorus, un paredz valsts regulatīvajām iestādēm adresētu prasību noteikt vai apstiprināt nediskriminējošus un izmaksas atspoguļojošus tarifus pārvades sistēmu izmantošanai.

3.2.

Priekšlikumā ir iekļauti vairāki Gāzes direktīvas grozījumi, ko var iedalīt šādās četrās lielās grupās:

—	plašākas darbības jomas noteikšana: “starpsavienojuma” definīcija ir attiecināta arī uz cauruļvadiem no/uz trešām valstīm,

—	nošķiršanas noteikumi: tiek sekmēti alternatīvi nošķiršanas modeļi,

—	apspriešanās prasības: ES regulatīvajām iestādēm jāapspriežas ar attiecīgajām trešo valstu iestādēm par Gāzes direktīvas piemērošanu līdz ES robežām,

—	atkāpe: dalībvalsts var piešķirt atkāpi no dažu Gāzes direktīvas pantu piemērošanas jau ierīkotajiem gāzes cauruļvadiem uz un no trešām valstīm.

4. Vispārīgas piezīmes

4.1.

Jānorāda: lai gan priekšlikuma galvenais mērķis ir uzlabot iekšējā enerģijas tirgus darbības efektivitāti vidējā termiņā un ilgtermiņā, var apgalvot, ka realitātē šie grozījumi varētu īstermiņā radīt zināmu regulējuma nenoteiktību. Tā iemesls ir tas, ka jau ierīkotajiem cauruļvadiem dalībvalstis var censties panākt atkāpju noteikšanu no dažām Gāzes direktīvas prasībām. Tomēr jāņem vērā, ka šādu nenoteiktību varētu novērst, pilnībā un konsekventi piemērojot Gāzes direktīvas prasības, tostarp šīs direktīvas galvenos principus, proti, nodalīšanu, trešo personu piekļuvi un tarifus, kas balstīti uz visām izbūves un darbības izmaksām.

4.2.

Virkne jaunu cauruļvadu projektu patlaban ir izstrādes stadijā; viens no tiem ir Nord Stream 2, pret kuru dažām ES dalībvalstīm ir būtiski iebildumi. Jaunais regulējuma nenoteiktības aspekts var ietekmēt būvniecības programmas un radīt kavējumus. Tiek apgalvots arī, ka grozījumi bloķēs brīvu tirgus konkurenci starp valsts un reģionālajām pārvaldes iestādēm ārvalstu ieguldījumu piesaistes ziņā. Tomēr vienotā tirgus attīstības gaitā daudzkārt ir bijuši gadījumi, kad, ievērojot daudzos ieguvumus, ko dod rīcības solidaritāte, ES iedzīvotāju kopuma interesēs ir notikusi atteikšanās no valsts kontroles.

4.3.

Maģistrālie augstspiediena cauruļvadi nozīmē sarežģītu un dārgu infrastruktūru, kuras izmaksas var atpelnīt tikai daudzu gadu laikā. Pat tad, ja šādu aktīvu izmantošanai novatoriskā mazoglekļa gāzes (bio/ūdeņraža) piegādē būtu zināms potenciāls, pastāv liels risks iestigt dārgas fosilā kurināmā infrastruktūras izmantošanā, kas, veicinādama atkarību, var mazināt ES spēju pildīt savas saistības klimata jomā.

4.4.

Iespējams, ka dažas dalībvalstis varētu uzskatīt grozījumus par zināmu suverenitātes ierobežojumu, jo tās nevarēs atkāpties no ES tiesību aktiem, pamatojoties uz divpusēju starpvaldību nolīgumu jomā, uz kuru attiecas Gāzes direktīva, t. i., jomā, kam līdz šim netika piemērots ES regulējums. Komiteja piekrīt, ka ir loģiski un piemēroti šo regulējuma trūkumu novērst.

4.5.

Attiecībā uz iepriekš minētajiem punktiem Komiteja pauž bažas, ka Komisija ir uzskatījusi ietekmes novērtējumu par nevajadzīgu. Ir acīmredzams, ka šajā politiski sensitīvajā jomā, kur sava nozīme ir ekonomiskiem faktoriem, ir jāiesniedz pierādījumi, ar kuriem argumentēt ierosinātos grozījumus. Var teikt, ka daži šādi pierādījumi ir atrodami dienestu darba dokumentā un Komisijas veiktajā padziļinātajā analīzē, piemēram, Gāzes direktīvas ietekmes novērtējumā.

4.6.

Komisijai vajadzētu arī plašāk paskaidrot, kādos veidos tiek radītas priekšrocības iekšējam tirgum. Vairākas dalībvalstis joprojām nav pilnībā īstenojušas trešo enerģētikas paketi, tomēr nav saprotams, kā šie grozījumi ietekmēs īstenošanu.

4.7.

Tomēr skaidrs ir arī tas, ka ar šo priekšlikumu tiek mēģināts radīt iespēju vajadzības gadījumā un saskaņotā ES politikas līmenī īstenot spēcīgus pasākumus, kuri varētu ierobežot atkarības palielināšanos no Krievijas gāzes un tādējādi stimulēt piedāvājuma daudzveidību. Komiteja uzskata, ka šāds mērķis ir ES ilgtermiņa interesēs.

5. Īpašas piezīmes

5.1.

Aplūkojamais priekšlikums ir uzskatāms par daļu no programmas, kuras mērķis ir palielināt saskaņotību, solidaritāti, drošību, konkurētspēju un tirgus darbības pareizību ES enerģētikas politikā, ko apliecina enerģētikas savienība. Šajā saistībā ir izvirzīts vidēja termiņa mērķis – samazināt atkarību no dominējoša gāzes piegādātāja, pastiprināti izmantojot Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ) esošos gāzes avotus un sašķidrinātas dabasgāzes termināļus, uzlabojot energoefektivitāti un palielinot atjaunojamo energoresursu nozīmi. Īstermiņā ir zināma iespēja aizstāt dabasgāzi dažās enerģijas ražošanas jomās, piemēram, atsevišķās koģenerācijas stacijās. Tas ir īpaši svarīgi attiecībā uz centralizētām siltumapgādes sistēmām. Gāzes elektrostacijas un koģenerācijas stacijas, ko var ātri kontrolēt, tiek arī izmantotas, lai amortizētu atjaunojamas enerģijas ieguvē vērojamās dabiskās svārstības, un tādā veidā šīs stacijas sniedz būtisku ieguldījumu elektroenerģijas apgādes drošības un siltumapgādes drošības jomā. Mājsaimniecībām un komercuzņēmumiem ir maz iespēju aizstāt dabasgāzi, jo nav reālu iespēju alternatīvām iekārtām/infrastruktūrai.

5.2.

Jānorāda arī uz vairākkārtējiem dalībvalstu valdību paziņojumiem, ka savstarpējā savienojamība (integrācija ar kaimiņvalstīm, kopēja dabasgāzes tirgus izveide un reģionālās dabasgāzes infrastruktūras izveide, piemēram, Baltic Connector utt.) nodrošinās gan godīgu konkurenci starp gāzes piegādātājiem, gan kvalitatīvākus pakalpojumus, gan arī plašāku izvēli visiem dabasgāzes patērētājiem. Tirgū, kurā dabasgāzes patēriņš katru gadu samazinās, tikai daži piegādātāji ir ieinteresēti sniegt pakalpojumus patērētājām mājsaimniecībām.

5.3.

Debatēs, kas pašreiz norit par dabasgāzes piegādi Eiropas Savienībai, jēdziens “energoapgādes drošība” tiek skaidrots divos atšķirīgos veidos. No vienas puses, tiek apgalvots, ka, būtiski palielinot to cauruļvadu jaudu, pa kuriem gāze tiek piegādāta Eiropai, tiks palielināta enerģētikas noturība, ļaujot papildu dabasgāzes piegādēm kompensēt jebkuru deficītu, kurš Eiropā rodas, nepārtraukti samazinoties visu veidu fosilā kurināmā (ogļu, naftas un gāzes) ražošanai. Tā var palīdzēt mazināt arī deficītu, ko rada atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas piegādes nepastāvība, un tam var būt izšķirīga nozīme enerģētikas pārkārtošanā. Tā kā starp fosilā kurināmā veidiem dabasgāzei oglekļa dioksīda pēda ir vismazākā, tai noteikti ir priekšroka, ja atjaunojamā enerģija vai kodolenerģija nav piemērota vai nav pieejama.

5.4.

No otras puses, tiek apgalvots, ka Eiropa varētu kļūt vēl neaizsargātāka, ja dabasgāzes jaudas palielināšana veicinātu atkarību no piegādes, ko veic viena valsts (Krievija), kuras intereses var būtiski atšķirties no ES interesēm un kura var izmantot gāzes piegādi kā līdzekli spiediena izdarīšanai ekonomikā un ārpolitikā. Dalībvalstu ekonomiskās un politiskās intereses šajā jautājumā ir zināmā mērā pretrunīgas, un ir grūti iedomāties, kā īstermiņā un vidējā termiņā varētu izlīdzināt domstarpības starp šīm divām interpretācijām.

5.5.

Ņemot vērā visus minētos faktorus, Komitejas viedoklis, ko tā pēdējos gados ir paudusi daudzos atzinumos – it sevišķi atzinumos par enerģētikas savienības izveidi un darbību –, ir tāds, ka paredzētos ES klimata un enerģētikas drošības mērķus būs iespējams sasniegt tikai tad, ja tiks izmantots efektīvs un saskaņots pārvaldības mehānisms. Tas nozīmē arī mazināt risku nonākt pārmērīgā atkarībā no viena enerģijas piegādātāja.

5.6.

Šīs direktīvas mērķis ir likvidēt likumdošanas “pelēko” zonu un nodrošināt vienotā tirgus noteikumu un principu piemērošanu, kā arī gādāt, lai neregulētā zona tiktu ietverta ES tiesību aktu piemērošanas jomā, Eiropas Komisijai vairāk iesaistoties kopīgo interešu jautājumu izpētē.

5.7.

Gāzes direktīvas grozījumu mērķis ir nodrošināt, ka attiecībā uz ES gāzes starpsavienojumiem ar trešām valstīm ES jurisdikcijā tiek piemēroti ES enerģētikas tiesību aktu pamatprincipi, tādi kā trešo personu piekļuve, tarifu regulēšana, īpašumtiesību nošķiršana un pārskatāmība. Šajā sakarā Komiteja uzskata, ka Gāzes direktīvā nepieciešamie grozījumi būtu jāpieņem nekavējoties un ar tiem būtu jānovērš jebkāda juridiskā nenoteiktība saistībā ar ES tiesību aktu pilnīgu piemērošanu esošajiem un plānotajiem starpsavienojumiem.

5.8.

Briselē, 2018. gada 19. aprīlī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER

(1) OV L 211, 14.8.2009., 94. lpp.

(2) OV C 487, 28.12.2016., 70. lpp.; OV C 487, 28.12.2016., 81. lpp.; OV C 246, 28.7.2017., 34. lpp.