C_2018247LV.01006201.xml

13.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/62

Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Eiropas pilsoņu iniciatīva”

(2018/C 247/10)

Ziņotājs:

Luc Van den Brande (BE/PPE), Flandrijas un Eiropas sadarbības aģentūras loceklis

Atsauces dokumenti:

COM(2017) 482 final

SWD(2017) 294 final

I. IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

1. grozījums

1. pants

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Priekšmets	Priekšmets
Šajā regulā ir izklāstītas nepieciešamās procedūras un nosacījumi attiecībā uz iniciatīvu, ar ko Eiropas Komisija tiek aicināta savu pilnvaru ietvaros iesniegt atbilstošu priekšlikumu par jautājumiem, par kuriem Savienības pilsoņi uzskata, ka Līgumu īstenošanas vajadzībām ir nepieciešams Savienības tiesību akts (turpmāk “Eiropas pilsoņu iniciatīva” jeb “iniciatīva”).	Šajā regulā ir izklāstītas nepieciešamās procedūras un nosacījumi attiecībā uz iniciatīvu, ar ko Eiropas Komisija tiek aicināta savu pilnvaru ietvaros iesniegt atbilstošu priekšlikumu par jautājumiem, par kuriem Savienības pilsoņi uzskata, ka Līgumu īstenošanas vajadzībām saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 288. pantu ir nepieciešams Savienības tiesību akts (turpmāk “Eiropas pilsoņu iniciatīva” jeb “iniciatīva”).

Pamatojums

Pievienota atsauce uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 288. pantu, lai būtu skaidrs, ka tiesību akts nozīmē ne tikai saistošas regulas, direktīvas un lēmumus, bet arī nesaistošus ieteikumus un atzinumus.

2. grozījums

1. pants

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Priekšmets	Priekšmets
Šajā regulā ir izklāstītas nepieciešamās procedūras un nosacījumi attiecībā uz iniciatīvu, ar ko Eiropas Komisija tiek aicināta savu pilnvaru ietvaros iesniegt atbilstošu priekšlikumu par jautājumiem, par kuriem Savienības pilsoņi uzskata, ka Līgumu īstenošanas vajadzībām ir nepieciešams Savienības tiesību akts (turpmāk “Eiropas pilsoņu iniciatīva” jeb “iniciatīva”).	Šajā regulā ir izklāstītas nepieciešamās procedūras un nosacījumi attiecībā uz iniciatīvu, ar ko Eiropas Komisija tiek aicināta savu pilnvaru ietvaros iesniegt atbilstošu priekšlikumu par jautājumiem, par kuriem Savienības pilsoņi uzskata, ka Līgumu īstenošanas vajadzībām ir nepieciešams Savienības tiesību akts (turpmāk “Eiropas pilsoņu iniciatīva” jeb “iniciatīva”).
	Ar Līgumu īstenošanu ir jāsaprot arī tas, ka Komisijai ir iespēja saskaņā ar LES 48. pantu iesniegt priekšlikumus Līgumu grozīšanai.

Pamatojums

Līguma par Eiropas Savienību 48. pantā teikts, ka Komisija var iesniegt Padomei priekšlikumus Līgumu grozīšanai. Tā kā Komisija ir pilnvarota ierosināt Līguma grozījumus, ir jāuzskata, ka to drīkst darīt arī pilsoņu iniciatīvas, ar ko ierosina šādas izmaiņas.

3. grozījums

4. panta 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Informācija un Komisijas un dalībvalstu sniegtais atbalsts	Informācija un Komisijas un dalībvalstu sniegtais atbalsts
Pēc tam, kad Komisija saskaņā ar 6. pantu ir reģistrējusi iniciatīvu, tā nodrošina minētās iniciatīvas satura tulkojumu visās Savienības oficiālajās valodās, lai to varētu publicēt reģistrā un izmantot paziņojumu par atbalstu vākšanai saskaņā ar šo regulu. Organizatoru grupa var papildus nodrošināt pielikumu (un attiecīgā gadījumā arī II pielikumā minētā un saskaņā ar 6. panta 2. punktu iesniegtā tiesību akta projekta) tulkojumu visās Savienības oficiālajās valodās , lai tos varētu publicēt reģistrā.	Pēc tam, kad Komisija saskaņā ar 6. pantu ir reģistrējusi iniciatīvu, tā nodrošina minētās iniciatīvas satura tulkojumu visās Savienības oficiālajās valodās, lai to varētu publicēt reģistrā un izmantot paziņojumu par atbalstu vākšanai saskaņā ar šo regulu. Tā nodrošina arī pielikumu (un attiecīgā gadījumā arī II pielikumā minētā un saskaņā ar 6. panta 2. punktu iesniegtā tiesību akta projekta) tulkojumu, lai tos varētu publicēt reģistrā.

Pamatojums

Būtu lietderīgi paredzēt, ka Eiropas Komisija pēc iniciatīvas reģistrēšanas nodrošina tulkojumu arī pievienotajiem dokumentiem, it īpaši tiesību akta projektam, ja tas ir daļa no iniciatīvas.

4. grozījums

6. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Reģistrācija

1. Paziņojumus par atbalstu kādai iniciatīvai var vākt vienīgi pēc tam, kad Komisija šo iniciatīvu ir reģistrējusi.

2. Organizatoru grupa reģistrācijas pieteikumu Komisijai iesniedz, izmantojot reģistru.

Iesniedzot pieteikumu, organizatoru grupa arī:

a)	nosūta II pielikumā minēto informāciju vienā no Savienības oficiālajām valodām;

a)	nosūta II pielikumā minēto informāciju vienā no Savienības oficiālajām valodām;

b)	ja tā sastāv no vairāk nekā 7 dalībniekiem, norāda tos septiņus dalībniekus, kuri ņemami vērā 5. panta 1. un 2. punkta vajadzībām;

b)	ja tā sastāv no vairāk nekā 7 dalībniekiem, norāda tos septiņus dalībniekus, kuri ņemami vērā 5. panta 1. un 2. punkta vajadzībām;

c)	attiecīgā gadījumā norāda, ka izveidota 5. panta 7. punktā minētā juridiskā persona.

c)	attiecīgā gadījumā norāda, ka izveidota 5. panta 7. punktā minētā juridiskā persona.

Neierobežojot 5. un 6. punkta noteikumus, Komisija par pieteikumu lemj divu mēnešu laikā pēc tā iesniegšanas.

Komisija iesniedz reģistrācijas pieprasījumu neatkarīgai komitejai, kuras sastāvā ir septiņi locekļi, tostarp juristi, kā arī akadēmisko aprindu un Eiropas pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, kas novērtē, vai reģistrācijas pieprasījums ir pieņemams. Viņi var rīkot organizatoru grupas uzklausīšanas sanāksmi. Komiteja sniedz Komisijai pamatotu lēmumu, un Komisija, pamatojoties uz to, pieņem lēmumu.

3. Komisija reģistrē iniciatīvu, ja:

(..)

3. Komisija reģistrē iniciatīvu, ja:

(..)

Pamatojums

Viens no galvenajiem jaunās regulas problēmjautājumiem joprojām ir Komisijas interešu konflikts un tās monopols pār visiem procedūras posmiem. Tādēļ saskaņā ar RK 2015. gada atzinumā teikto tiek ierosināts gādāt par to, ka lēmumu par reģistrāciju pieņem neatkarīga komiteja, kuras sastāvā ir juristi, kā arī akadēmisko aprindu un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji.

5. grozījums

8. pants

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Vākšanas posms	Vākšanas posms
1. Neierobežojot 11. panta 6. punkta noteikumus, visus paziņojumus par atbalstu vāc laikposmā, kas nepārsniedz 12 mēne šus, skaitot no organizatoru grupas izvēlēta datuma (turpmāk “vākšanas laikposms”). Šim datumam jābūt ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc iniciatīvas reģistrācijas saskaņā ar 6. pantu.	1. Neierobežojot 11. panta 6. punkta noteikumus, visus paziņojumus par atbalstu vāc laikposmā, kas nepārsniedz 18 mēne šus, skaitot no organizatoru grupas izvēlēta datuma (turpmāk “vākšanas laikposms”). Šim datumam jābūt ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc iniciatīvas reģistrācijas saskaņā ar 6. pantu.
Organizatoru grupa Komisiju par izvēlēto datumu informē ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms šā datuma.	Organizatoru grupa Komisiju par izvēlēto datumu informē ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms šā datuma.
Ja organizatoru grupa vēlas izbeigt paziņojumu par atbalstu vākšanu, pirms pagājuši 12 mēne ši kopš vākšanas posma sākuma, tā Komisiju informē par datumu, kurā paredzēts beigt vākšanas posmu.	Ja organizatoru grupa vēlas izbeigt paziņojumu par atbalstu vākšanu, pirms pagājuši 18 mēne ši kopš vākšanas posma sākuma, tā Komisiju informē par datumu, kurā paredzēts beigt vākšanas posmu.

Pamatojums

Nav vienkārši savākt 1 miljonu parakstu, un tam ir vajadzīga vērienīga iedzīvotāju izpratnes palielināšanas un informēšanas kampaņa. Lai sasniegtu galīgo mērķi gada laikā, organizatoru grupai vajadzētu būt ārkārtīgi labi organizētai. Ir svarīgi nepieļaut, ka tikai lielas, transnacionāli organizētas nevalstiskās organizācijas spēj uzsākt Eiropas pilsoņu iniciatīvu. Tādēļ ierosinām pagarināt vākšanas posmu līdz 18 mēnešiem, jo šāds termiņš mazāk atbaidītu iespējamos iniciatīvu organizatorus.

6. grozījums

14. pants

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Publikācija un atklāta uzklausīšana	Publikācija un atklāta uzklausīšana
1. (..)	1. (..)
2. Trīs mēnešu laikā pēc iniciatīvas iesniegšanas organizatoru grupai tiek nodrošināta iespēja iepazīstināt ar iniciatīvu atklātā uzklausīšanā.	2. Trīs mēnešu laikā pēc iniciatīvas iesniegšanas organizatoru grupai tiek nodrošināta iespēja iepazīstināt ar iniciatīvu atklātā uzklausīšanā.
Komisija un Eiropas Parlaments kopīgi organizē atklāto uzklausīšanu Eiropas Parlamentā. Pārējo Savienības iestāžu un padomdevēju struktūru pārstāvjiem, kā arī ieinteresētajām personām tiek nodrošināta iespēja piedalīties uzklausīšanā.	Eiropas Parlaments organizē atklāto uzklausīšanu Eiropas Parlamentā. Pārējo Savienības iestāžu un padomdevēju struktūru un valstu parlamentu pārstāvjiem, kā arī ieinteresētajām personām tiek nodrošināta iespēja piedalīties uzklausīšanā.
Komisija un Eiropas Parlaments nodrošina nozīmīgu publisko un privāto interešu līdzsvarotu pārstāvību.	Eiropas Parlaments nodrošina attiecīgo interešu līdzsvarotu pārstāvību uzklausīšanā .
3. Uzklausīšanā Komisija ir pārstāvēta atbilstošā līmenī.	3. Uzklausīšanā Komisija ir pārstāvēta atbilstošā līmenī.
	4 . Pēc uzklausīšanas Eiropas Parlaments pieņem ieteikumu Eiropas Komisijai par to, kā rīkoties saistībā ar attiecīgo EPI.

Pamatojums

Vislabākā vieta, kur organizatoru grupa varētu izskaidrot savu iniciatīvu, ir Eiropas Parlaments, un tādēļ būtu likumsakarīgi, ka Eiropas Parlaments uzņemtos pilnu atbildību par šādas uzklausīšanas organizēšanu. Nav nekādu institucionālu iemeslu, kādēļ tās rīkošanā vajadzētu būt iesaistītai Komisijai. Iniciatīvas organizatoros tam vajadzētu radīt arī lielāku pārliecību, ka process būs pārredzams un neatkarīgs. Valstu parlamentu iesaistīšanai šajā procesā vajadzētu vairot iespējas izveidot Eiropas mēroga debates.

Ir svarīgi, ka pēc uzklausīšanas Eiropas Parlaments pieņem arī savu nostāju par attiecīgo iniciatīvu.

7. grozījums

Pievienot jaunu pantu pēc 15. panta

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
	Iniciatīvas, kas nesaņem 12. panta 5. punktā paredzēto sertifikātu, taču parakstu vākšanas posmā savāc 75 % nepieciešamo parakstu, Komisija nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Eiropas Reģionu komitejai informācijai.

Pamatojums

Līdzšinējā pieredze liecina, ka dažas iniciatīvas, kas nespēja iegūt vajadzīgo skaitu atbalstītāju, tomēr bija novatoriskas Eiropas politikai. Tādēļ būtu ļoti žēl, ja šādu iniciatīvu politiskais vēstījums ietu zudumā. Eiropas Parlaments, ņemot vērā šādu iniciatīvu sociālo un politisko nozīmi, var pieņemt lēmumu par savu iniciatīvu izstrādāšanu.

8. grozījums

24. pants

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Pārskatīšana	Pārskatīšana
Komisija regulāri pārskata Eiropas pilsoņu iniciatīvas darbību un ne vēlāk kā piecus gadus no pēc dienas, kad sākas šīs regulas piemērošana, un turpmāk ik pēc pieciem gadiem iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas piemērošanu. Ziņojumus publisko.	Komisija regulāri pārskata Eiropas pilsoņu iniciatīvas darbību un ne vēlāk kā trīs gadus no pēc dienas, kad sākas šīs regulas piemērošana, un turpmāk ik pēc trim gadiem iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas piemērošanu. Ziņojumus publisko.

Pamatojums

Ir svarīgi regulāri novērtēt Eiropas pilsoņu iniciatīvu darbību, ņemot vērā ne tikai procedūras, bet arī tās politisko ietekmi un iedzīvotāju faktisko iesaistīšanos politikā. Pārskatīšana ir jāveic savlaicīgi tā, lai varētu veikt koriģējošus pasākumus, un šajā sakarā piemērotāks būtu trīs gadu periods. Šīs jaunās regulas neveiksme nozīmētu Eiropas pilsoņu iniciatīvas beigas.

II. IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

2015. gada 13. oktobrī Reģionu komiteja pieņēma atzinumu par Eiropas pilsoņu iniciatīvu (EPI) (1). Atzinuma izstrādi noteica Eiropas Komisijas ziņojums par Regulas (ES) Nr. 211/2011 piemērošanu. Ņemot vērā procedūras gaitā saņemtās daudzās kritiskās atsauksmes, Reģionu komiteja aicināja pārskatīt minēto regulu.

Eiropas iedzīvotāji ir viena no svarīgākajām Eiropas projekta sastāvdaļām. Eiropas līdzdalības demokrātija jāsaprot kā tāda demokrātija, kas Eiropas pilsoņus mudina piedalīties Eiropas politikas un Eiropas nākotnes veidošanā. Saskaņā ar Līgumu (10. panta 3. punkts) ikvienam pilsonim ir piešķirtas tiesības piedalīties Savienības demokrātiskajās norisēs.

Eiropas pilsoņu iniciatīva ir viena no Eiropas pilsoņu tiesībām. Tā var sekmēt centienus mazināt šķietamo demokrātijas deficītu Eiropas Savienībā un mazināt plaisu starp ES pilsoņiem un Eiropas iestādēm un politikas veidotājiem . Laikā, kad Eiropas Savienībā turpinās ekonomikas un uzticības krīze, ļoti svarīgi ir nodrošināt iespējas veidot atklātu dialogu starp ES pilsoņiem , lai nepieļautu vēl lielāku vilšanos Eiropas integrācijas procesā. Ir īpaši svarīgi veidot vai atjaunot to jauno eiropiešu uzticēšanos, kuri varbūt ir zaudējuši ticību Eiropas integrācijas procesam . Piedāvājot pilsoņiem likumdošanas iniciatīvas tiesības, Eiropas pilsoņu iniciatīva kā starptautisks instruments sniedz iespēju iesaistīties ES politiskajā darba kārtībā un ir vērsta uz to, lai veicinātu Eiropas mēroga debates par jautājumiem, kas rūp Eiropas pilsoņiem.

Līguma par Eiropas Savienību 11. pantā ir noteikts, ka ES iestāžu pienākums ir informēt pilsoņus un apvienības, kas viņus pārstāv, un nodrošināt viņiem iespēju paust savus viedokļus visās Savienības darbības jomās un publiski apmainīties ar tiem. Tajā pašā pantā noteikts, ka Eiropas Komisija veic konsultācijas ar ieinteresētajām personām, lai nodrošinātu Savienības darbību saskaņotību un pārredzamību; Eiropas Komisijai, respektējot Līgumu garu, būtu nopietni jāuztver tas, ka pamatprasība nodrošināt “pārskatatbildību” ir demokrātijas un labas pārvaldības priekšnoteikums.

Lai Eiropas pilsoņu iniciatīva varētu kļūt par sekmīgu ES demokrātijas instrumentu, ir ļoti svarīgi panākt, ka pēc sekmīgām Eiropas pilsoņu iniciatīvām patiešām notiek politiskas debates un ES iestādes pēc šīm iniciatīvām veic visaptverošus politikas pasākumus;

Eiropas pilsoņu iniciatīva neaizstāj Eiropas Komisijas iniciatīvas tiesības, kas ir veicinājušas ES padziļināšanu un ir jāturpina. Eiropas pilsoņu iniciatīva ir papildu iespēja veidot pilsoņu savstarpēju sapratni un nodrošina ES līmeņa debatēm starpvalstu dimensiju, no kā gūst labumu ES institucionālā sistēma kopumā, tostarp pati Eiropas Komisija; tādēļ EPI ir iespējas kļūt par ļoti labu piemēru tam, kā nodrošināma “demokrātija darbībā”.

Eiropas pilsoņu iniciatīva sniedz iespēju Eiropas pilsoņiem piedalīties ES lēmumu pieņemšanas procesā un ietekmēt Eiropas politisko programmu. Tomēr Komisijai ir jāizstrādā papildu iniciatīvas, lai stiprinātu pilsonisko dialogu un lai Eiropas politiku tuvinātu iedzīvotājiem. Eiropas pilsoņu iniciatīva būtu jāuzskata par vienu no instrumentiem, kas ļauj īstenot līdzdalības demokrātijas mērķus, taču nevajadzētu cerēt, ka ar šo iniciatīvu tiks automātiski nodrošināta sabiedrības līdzdalība ES lēmumu pieņemšanā.

Uzmanība jāpievērš Līgumā paredzētajām iespējām attiecībā uz līdzdalības demokrātiju un it īpaši attiecībā uz vertikālu dialogu ar pilsonisko sabiedrību (2). Lai varētu veidot “atklātu, pārredzamu un pastāvīgu dialogu ar minētajām apvienībām un pilsonisko sabiedrību” (LES 11. panta 2. punkts), Eiropas Komisijai vajadzētu ierosināt “dialoga sistēmu”, kurā ES iestādes koncentrētos uz rezultātu sasniegšanu, nevis procesuāliem jautājumiem. Eiropas pilsoņu iniciatīva nav darba instruments, ko izmanto koplēmumu pieņemšanas procedūrā: tā ir jāuzskata gan par līdzdalības demokrātijas pamatpīlāru, kurš paredzēts, lai apspriestos, līdzdarbotos, sadarbotos un piedalītos izstrādē, gan arī par iespēju Eiropas Komisiju konfrontēt ar nopietnām problēmām, lai tādējādi radītu izpratni un savstarpēju sapratni.

Eiropas pilsoņu iniciatīva ir līdzdalības demokrātijas izpausme, kas papildina pārstāvības demokrātijas jēdzienu; tā paplašina to tiesību kopumu, kas saistītas ar ES pilsoniskumu un publiskajām debatēm par Eiropas politiku; tās uzdevums ir stiprināt pilsoņu līdzdalību un saikni ar Eiropas Savienību.

10.

Lai, pamatojoties uz daudzlīmeņu pārvaldības principu, atjaunotu pārvaldības sistēmu, būtu jāuzlabo juridiskās un politiskās līdzdalības instrumenti. Daudzlīmeņu pārvaldība būtībā ir daudzkanālu sistēma un tāpēc ļauj veicināt “aktīvāku” Eiropas pilsoniskumu. Galvenais uzdevums ir izveidot novatoriskas interešu pārstāvības sistēmu, kurā cilvēki justos vienlīdzīgi un savām dažādajām identitātēm atbilstoši pārstāvēti.

11.

Eiropas publiskā telpa debatēm starp pilsoņiem un ar politikas veidotājiem ir svarīga ES leģitimitātei un pārskatatbildībai. Demokrātijas deficītu būs iespējams novērst tikai tad, ja tiks radīta Eiropas publiskā telpa, kurā norisinās demokrātijas process.

12.

Politikas ieteikumi, kas Reģionu komitejas 2015. gada 13. oktobra atzinumā minēti attiecībā uz līdzdalības demokrātiju ES līmenī, vēl aizvien ir spēkā.

Jaunā regula par Eiropas pilsoņu iniciatīvu

13.

Reģionu komiteja 2015. gada atzinumā norādīja, ka Eiropas pilsoņu iniciatīva tās pašreizējā veidolā neveicinās līdzdalības demokrātiju, jo procedūra un dažādie noteikumi ietver pārāk daudzus administratīvos un tehniskos ierobežojumus, šķēršļus un apgrūtinājumus, kas varētu atturēt pilsoņus no piedalīšanās Eiropas demokrātijas procesā. Turklāt pašreizējā pilsoņu iniciatīva neļauj pilsoņiem ietekmēt Eiropas politisko programmu un politisko lēmumu pieņemšanas procesu.

14.

Atbalstot nostāju, ko jau paudis Eiropas Parlaments, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Eiropas Ombuds, Reģionu komiteja uzskata, ka jaunā regula ir nozīmīgs solis pareizajā virzienā, lai uzlabotu Eiropas pilsoņu iniciatīvas procedūras.

Jaunajā regulā ieviestie procesuālie un administratīvie uzlabojumi

15.

Reģionu komiteja atzinīgi vērtē to, ka jaunajā regulā Komisija ir ierosinājusi turpmāk minētos procesuālos un administratīvos uzlabojumus.

—	Pilsoņi, kas nāk klajā ar iniciatīvu, ir fiziskas personas (organizatori), taču turpmāk tās varēs izveidot struktūru ar juridiskas personas statusu, lai ierobežotu organizatoru kriminālatbildību par krāpšanu un rupju neuzmanību.

—	Parakstu vākšanai atvēlētais termiņš joprojām ir 12 mēneši, taču iniciatīvas organizatoriem pēc reģistrācijas tiek doti trīs papildu mēneši, kuros izlemt par datumu, kurā sākt parakstu vākšanu.

—	Paziņojumu par atbalstu var parakstīt ikviens, kurš vecāks par 16 gadiem.

—

Personas dati, kas jāiesniedz katram, kurš paraksta paziņojumu par atbalstu, ir vienkāršoti. Visiem ES pilsoņiem neatkarīgi no viņu dzīvesvietas būs iespēja paust savu atbalstu, pamatojoties uz savu valstspiederību. Komisija piedāvā izvēli starp diviem paraugiem, kā noformēt paziņojumu par atbalstu. (Pašlaik dalībvalstīs izmanto 13 dažādas veidlapas.)

—	Reģistrācijas procedūras uzlabojumi, tostarp iespēja iniciatīvas reģistrēt daļēji, lai pieņemamības kritēriju dēļ netiktu noraidīta visa iniciatīva, un iespēja Komisijai reģistrēt tikai pieņemamo daļu.

—	Tiks izveidota tiešsaistes sadarbības platforma Eiropas pilsoņu iniciatīvas vajadzībām, un šī platforma organizatoriem kalpos kā forums debatēm, ieteikumiem un atbalstam.

—	Tiks izstrādāta centralizēta vākšanas tiešsaistes sistēma, ko Komisija pārvaldīs, lai varētu vienkāršāk vākt un sistematizēt paziņojumus par atbalstu, kā arī valstu iestādēm būtu vienkāršāk tos pārbaudīt. Komisija to pastāvīgi uzlabos un uzraudzīs, kā arī piedāvās bez maksas.

—	Pēc Eiropas pilsoņu iniciatīvas reģistrācijas Komisija nodrošinās tulkojumu visās ES valodās un informēs visas pārējās ES iestādes un struktūras par jaunu Eiropas pilsoņu iniciatīvu.

—	Komisija sniedz atbalstu [iespējamajiem] Eiropas pilsoņu iniciatīvas organizatoriem (dalībvalstis tiek aicinātas izveidot vienu vai vairākus Eiropas pilsoņu iniciatīvas kontaktpunktus).

—	Komisija uzņemas arī rīkot komunikācijas pasākumus un sniegt informāciju par Eiropas pilsoņu iniciatīvām.

Joprojām nav politiskās koncepcijas

16.

Neraugoties uz iepriekš minētajiem priekšlikumiem un pasākumiem, kas iekļauti jaunajā regulā, lai uzlabotu Eiropas pilsoņu iniciatīvas procedūru un novērstu vairākus šķēršļus, joprojām rodas iespaids, ka Komisija ir nepietiekami pretimnākoša un pārāk piesardzīga. Īpaši tas redzams politiskākajos pilsoņu iniciatīvas aspektos, kas aplūkoti turpinājumā.

—

Lai atjaunotu vai stiprinātu uzticēšanos Eiropas projektam, līdzdalības demokrātijai ir īpaši svarīga nozīme. Tāpēc Eiropas pilsoņu iniciatīva ir uzskatāma par pārrobežu instrumentu, kas ļauj pilsoņiem piedalīties Eiropas demokrātijas procesā un dod viņiem iespēju paust viedokli par ES politikas veidošanu: Eiropas pilsoņu iniciatīva veido Eiropas publisko telpu debatēm starp iedzīvotājiem un politikas veidotājiem. Jaunajā regulā tam nav paredzēts atbilstošs pamats.

—

Eiropas pilsoņu iniciatīvas efektivitāti saistībā ar sabiedrības līdzdalības un uzticēšanās veicināšanu būtiski apdraud pašreizējais Komisijas interešu konflikts: tai vienlaikus jādarbojas kā galvenajai informācijas sniedzējai un Eiropas pilsoņu iniciatīvas atbalsta struktūrai, primārajam Eiropas pilsoņu iniciatīvas “adresātam” un jālemj par iniciatīvu reģistrāciju un pieņemamību.

—

Jaunajā regulā nekādi nav risināts Komisijas interešu konflikts, proti, ka tā ir 1) centrālā informācijas sniedzēja, 2) pilsoņu iniciatīvu atbalsta struktūra, 3) iestāde, kurai organizatori atskaitās un kurā tiem jāreģistrējas, 4) iestāde, kura nosaka, vai konkrētā iniciatīva ir reģistrējama, un 5) struktūra, kurai jāveic sekmīgo Eiropas pilsoņu iniciatīvu pēckontrole. Nespēja atrisināt šo interešu konfliktu joprojām kaitē Eiropas pilsoņu iniciatīvas efektivitātei un leģitimitātei. Tādēļ RK 2015. gada atzinumā ierosināja izveidot neatkarīgu ad hoc komiteju jeb sava veida “viedo padomi” vai “Eiropas pilsoņu aizstāvības grupu”, kuras sastāvā būtu eksperti, akadēmisko aprindu pārstāvji un juristi un kura izvērtētu pieņemamības kritērijus.

—

Komisija Eiropas pilsoņu iniciatīvas attiecina tikai uz tiem jautājumiem, kas ir Komisijas kompetencē un kur saskaņā ar Līgumiem var būt nepieciešams Savienības tiesību akts. Komisija joprojām saglabā formālu pieeju un nesniedz pietiekamu skaidrību par nosakāmajiem kritērijiem. Tas varētu pavērt ceļu patvaļīgiem vērtējumiem un bremzēt jebkādu atklātību un pārredzamību politiskajās debatēs.

—	Komisija nav izvirzījusi arī nevienu priekšlikumu, ar kuru tiktu ņemta vērā vēlme pieņemt tādas pilsoņu iniciatīvas, kas aicina izdarīt grozījumus ES līgumos.

—	Atbilstības kritērijos būtu bijis lietderīgi atsaukties uz pilsoņu tiesībām un pienākumiem un subsidiaritātes principu.

—

Noteiktas pilsoņu iniciatīvas bija veltītas svarīgiem jautājumiem, taču tās nesavāca vienu miljonu parakstu vai nepieciešamo minimālo skaitu atsevišķās valstīs. Pašlaik šādas Eiropas pilsoņu iniciatīvas tiek vienkārši atliktas malā. Tomēr gadījumos, kad ir savākts ievērojams parakstu skaits, Komisijai būtu jāizstrādā piemērotas metodes, kā reaģēt uz šādām iniciatīvām, lai nezaudētu to iespējamo politisko vēstījumu un ar šo vēstījumu saistīto mobilizēšanos.

—	Savā oficiālajā atbildē uz tādu Eiropas pilsoņu iniciatīvu, kas ir ieguvusi vairāk nekā vienu miljonu parakstu, Komisijai būtu detalizēti un pārredzami jāpaskaidro sabiedrībai sava politiskā izvēle. Būtu jānodrošina politiski pārliecinoši turpmākie pasākumi.

—

Eiropas Parlamentam ir nozīmīga loma politisko debašu uzsākšanā ar sabiedrību, piemēram, izmantojot paredzētās publiskās uzklausīšanas. Parlamentam būtu jāspēj arī garantēt politisko pēckontroli sekmīgajām Eiropas pilsoņu iniciatīvām un jāpanāk, ka tiek internalizēts tādu Eiropas pilsoņu iniciatīvu politiskais vēstījums, kuras nesasniedz nepieciešamo parakstu skaitu.

—

Nopietni būtu jāapsver iespējas veidot strukturētāku ilgtermiņa darbu pēc Eiropas Parlamenta rīkotajām uzklausīšanas sanāksmēm, paverot pilsoņiem iespējas izvērtēt pasākumus, kas īstenoti kā atbilde uz sekmīgu Eiropas pilsoņu iniciatīvu, un turpināt debates par attiecīgo tematu. Būtu jāizpēta iespēja Eiropas Parlamentam pēc tam, kad no Eiropas Komisijas saņemta atbilde par EPI, organizēt oficiālu otro uzklausīšanu, iesaistot arī EPI atbalstītājus un radot iespējas turpināt diskusijas starp visām ieinteresētajām pusēm.

Vairot vispārējo informētību un zināšanas par Eiropas pilsoņu iniciatīvām

17.

Ir svarīgi sabiedrību informēt par Eiropas pilsoņu iniciatīvām. Tāpēc būtu jāorganizē informācijas un reklāmas kampaņas, lai nodrošinātu Eiropas pilsoņu iniciatīvu plašāku pamanāmību plašsaziņas līdzekļos un sabiedrībā.

18.

Eiropas pilsoņu iniciatīva varētu būt efektīvs demokrātiskas līdzdalības instruments. Tāpēc Komisijai un dalībvalstīm būtu jāvelta vairāk pūļu informācijas sniegšanai par šo instrumentu, lai par to uzzinātu iespējami vairāk eiropiešu un lai panāktu viņu aktīvu līdzdalību.

Reģionu komitejas un vietējo un reģionālo pašvaldību ieguldījums

19.

Komisijai būtu arī jāiedrošina un jāatbalsta vietējā un reģionālajā līmenī ievēlētie pārstāvji, lai viņi aktīvi iesaistītos centienos pilsoņus informēt par Eiropas pilsoņu iniciatīvu.

20.

Eiropas pilsoņu iniciatīva ir Eiropas pilsoņu instruments, kas dod viņiem iespēju aktīvi piedalīties Eiropas politikas veidošanā. Eiropas Reģionu komiteja apzinās savu lomu un pienākumus un šajā saistībā norāda uz Biroja (3) lēmumu par RK līdzdalību Eiropas pilsoņu iniciatīvās. Komiteja atkārtoti pauž apņemšanos atbalstīt tās Eiropas pilsoņu iniciatīvas, kas ir saistītas ar RK politiskajiem uzdevumiem un kas atzītas par politiski nozīmīgām; RK, piemēram, palīdzēs Eiropas Komisijai pārbaudīt ierosinātās Eiropas pilsoņu iniciatīvas, izvērtējot to nozīmi vietējā/reģionālajā līmenī un atbilstību subsidiaritātes principam, nodrošinās telpas ar Eiropas pilsoņu iniciatīvām saistītiem pasākumiem, atbalstīs decentralizētus komunikācijas pasākumus saistībā ar Eiropas pilsoņu iniciatīvām, piemērotos gadījumos izstrādās pašiniciatīvas atzinumus par Eiropas pilsoņu iniciatīvu tematiem, aktīvi piedalīsies gan EP rīkotajās uzklausīšanas sanāksmēs, gan turpmākajā politiskās pārraudzības darbā, kā arī atbalstīs sekmīgu Eiropas pilsoņu iniciatīvu īstenošanu un – vajadzības gadījumā – tiesību aktu izstrādi kā atbildi uz konkrēto Eiropas pilsoņu iniciatīvu.

Briselē, 2018. gada 23. martā

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Karl-Heinz LAMBERTZ

(1) OV C 423, 17.12.2015., 1. lpp.

(2) Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Jean-Claude Juncker īpašā padomdevēja Luc Van den Brande ziņojums Reaching out to EU citizens; A new opportunity, 2017. gada oktobris.

(3) Reģionu komitejas Biroja 144. sēde 2013. gada 10. aprīlī, darba kārtības 8. punkts – CDR1335-2013_11_00_TRA_NB-item 8.