KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS

IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMS

Pavaddokuments dokumentam

Eiropas Parlamenta un Padomes regula par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (Vispārīgā datu aizsardzības regula) un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par fizisku personu aizsardzību attiecība uz personas datu apstrādi, ko kompetentās iestādes veic, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus, sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti

1. Ievads

Kopš pašreizējā ES datu aizsardzības regulējuma pieņemšanas 1995. gadā strauja tehnoloģiju un uzņēmējdarbības attīstība ir radījusi jaunus problēmjautājumus personas datu aizsardzības jomā. Mērogs, kādā notiek datu apmaiņa un vākšana, ir dramatiski palielinājies. Tehnoloģija ļauj gan privātiem uzņēmumiem, gan publiskām iestādēm savā darbībā izmantot personas datu iepriekš nepieredzētā mērogā. Personas arvien biežāk padara personisku informāciju publiski un globāli pieejamu, pilnībā neapzinoties ar to saistītos riskus.

Uzticēšanās veidošana tiešsaistes vidē ir būtiska ekonomikas attīstībai. Uzticēšanās trūkuma dēļ patērētāji vilcinās iepirkties tiešsaistē un izmantot jaunus pakalpojumus, tai skaitā publiskos e-pārvaldības pakalpojumus. Ja šī problēma netiks risināta, uzticēšanās trūkums turpinās bremzēt jaunu tehnoloģiju inovatīvu izmantošanu, tas būs šķērslis ekonomikas izaugsmei un neļaus publiskajam sektoram gūt visu iespējamo labumu no savu pakalpojumu digitalizācijas.

Turklāt ar Lisabonas līgumu tika radīts jauns tiesiskais pamats (LESD 16. pants) mūsdienīgai un visaptverošai pieejai datu aizsardzībai un personas datu brīvai apritei, ietverot arī policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās.

2. Problēmas formulējums

Ietekmes novērtējumā ir izklāstītas un analizētas trīs galvenās problēmu jomas.

2.1. Pirmā problēma: šķēršļi uzņēmumiem un publiskajām iestādēm, ko veido sadrumstalotība, tiesiskā nedrošība un nekonsekventa izpilde

Lai gan direktīvas mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu datu aizsardzības līmeni ES, starp dalībvalstu noteikumiem vēl joprojām pastāv būtiskas atšķirības. Tā rezultātā datu pārziņiem ES var nākties saskarties ar 27 dažādiem valsts tiesību aktiem un prasībām. Rezultāts ir sadrumstalota tiesiskā vide, kas ir radījusi tiesisko nedrošību un personu nevienlīdzīgu aizsardzību. Tas uzņēmumiem ir radījis nevajadzīgas izmaksas un administratīvo slogu (kura apmērs pamatscenārija gadījumā ir apmēram 3 miljardi euro gadā) un bremzē uzņēmumus, tai skaitā MVU, kuri darbojas vienotajā tirgū un vēlas paplašināt darbību pāri robežām.

Turklāt par datu aizsardzību atbildīgo valsts iestāžu resursi un pilnvaras dalībvalstīs ir ļoti atšķirīgi. Dažos gadījumos tās nav spējīgas apmierinoši veikt savus izpildes uzdevumus. Šo iestāžu sadarbība Eiropas līmenī, izmantojot pastāvošo konsultatīvo grupu (29. panta darba grupu), ne vienmēr nodrošina saskaņotu izpildi, tādēļ to ir nepieciešams uzlabot.

2.2. Otrā problēma: grūtības personām saglabāt kontroli pār saviem personas datiem

Ņemot vērā saskaņotības trūkumu starp valsts tiesību aktiem datu aizsardzības jomā un atšķirīgās valsts datu aizsardzības iestāžu pilnvaras, dažās valstīs personām ir grūtāk īstenot savas tiesības nekā citās, jo īpaši tiešsaistes kontekstā.

Personas ir zaudējušas kontroli pār saviem datiem arī lielā datu apjoma dēļ, ar ko notiek apmaiņa katru dienu, un tādēļ, ka tās bieži nezin, ka to dati tiek vākti. Lai gan daudzi eiropieši uzskata, ka personas datu izpaušana arvien vairāk kļūst par mūsdienu dzīves sastāvdaļu[1], 72 % interneta lietotāju Eiropā vēl joprojām uztraucas, ka tiem tiešsaistē tiek pieprasīts pārlieku daudz personas datu un viņiem bieži nav zināms, kā īstenot savas tiesības tiešsaistē.

2.3. Trešā problēma: robi un nesaskaņotība tādu personas datu aizsardzībā, kurus apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās

No direktīvas darbības jomas, kas balstās uz iekšējā tirgus tiesisko pamatu, īpaši izslēgta policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās. Pamatlēmums, kas tika pieņemts 2008. gadā, lai regulētu datu apstrādi policijas un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās, atspoguļo pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā pastāvošās ES "pīlāru" struktūras īpatnības un to raksturo ierobežota darbības joma un dažādi citi trūkumi, kas bieži rada tiesisko nedrošību personām un tiesībaizsardzības iestādēm, kā arī praktiskas īstenošanas grūtības. Turklāt pamatlēmumā ir sniegtas plašas iespējas valsts līmenī atkāpties no vispārējiem datu aizsardzības principiem, tādējādi tie netiek saskaņoti. Tas ne tikai apdraud šo principu mērķi – un tādējādi negatīvi ietekmē pamattiesības uz personas datu aizsardzību šajā joma – bet arī traucē personas datu raitu apmaiņu starp attiecīgām valsts iestādēm.

3. Subsidiaritātes un proporcionalitātes izvērtējums

Ņemot vērā iepriekš izklāstītās problēmas, subsidiaritātes izvērtējums rāda, ka ES līmeņa rīcība nepieciešama vairāku iemeslu dēļ:

· tiesības uz personas datu aizsardzību ir noteiktas Pamattiesību hartas 8. pantā; LESD 16. pants ir tiesiskais pamats ES noteikumu pieņemšanai datu aizsardzības jomā;

· strauji palielinās personas datu apjoms, ko var nosūtīt pāri robežām (gan ES iekšienē, gan uz trešām valstīm). Turklāt pastāv praktiskas problēmas izpildīt tiesību aktus datu aizsardzības jomā un ir vajadzīga dalībvalstu un to iestāžu sadarbība, ko nepieciešams organizēt ES līmenī, lai nodrošinātu nepieciešamo konsekvenci un augstu aizsardzības līmeni Savienībā;

· dalībvalstis pašreizējā situācijā vienas pašas nevar samazināt šīs problēmas. Tas jo īpaši attiecas uz tām problēmām, kas rodas valsts tiesību aktu, ar kuriem īstenots ES tiesiskais regulējums, sadrumstalotības dēļ;

· lai gan dalībvalstis varētu īstenot politiku, kas nodrošina, ka šīs tiesības netiek aizskartas, nepastāvot kopējiem noteikumiem, tas netiktu veikts vienotā veidā un radītu ierobežojumus personas datu pārrobežu apritei.

Paredzētie pasākumi ir samērīgi, jo tie ir Savienības kompetences jomā, kā tā definēta līgumos, un tie ir nepieciešami, lai nodrošinātu ES tiesību aktu vienotu piemērošanu, garantējot personas pamattiesību efektīvu un vienlīdzīgu aizsardzību. Rīcība ES līmenī ir būtiska, lai turpinātu nodrošināt uzticamību un datu augsta līmeņa aizsardzību globalizētā pasaulē, vienlaikus saglabājot datu brīvu apriti. Iekšējā tirgus pareizai darbībai ir nepieciešams, lai tiesību normas nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences nosacījumus uzņēmējiem.

4. Mērķi

Trīs galvenie politikas mērķi ir šādi:

· uzlabot datu aizsardzības iekšējā tirgus dimensiju, samazinot sadrumstalotību, uzlabojot saskaņotību un vienkāršojot tiesisko regulējumu, tādējādi novēršot nevajadzīgas izmaksas un samazinot administratīvo slogu;

· palielināt pamattiesību uz datu aizsardzību efektivitāti un piešķirt personām kontroli pār to datiem;

· uzlabot ES datu aizsardzības tiesiskā regulējuma konsekvenci, tai skaitā policijas un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās, pilnībā ņemot vērā Lisabonas līguma stāšanos spēkā.

5. Politikas risinājumi 5.1. Pirmais risinājums:  juridiski nesaistoši pasākumi

Šo risinājumu galvenokārt veidotu interpretējoši Komisijas paziņojumi, tehniskā atbalsta instrumenti un finansējums, kā arī standartizācijas un pašregulācijas veicināšana, lai stiprinātu pastāvošo noteikumu praktisko piemērošanu, ko veic datu pārziņi un palielinātu personu informētību. Komisija ierosinātu tikai ļoti ierobežota apmēra tiesību aktu grozījumus, lai padarītu skaidrākus pastāvošos direktīvas jēdzienus un pievērstos īpašiem jautājumiem, kurus nevar efektīvi risināt citos veidos. Šis politikas risinājums attiektos tikai uz pirmo un otro problēmu.

Šie ierobežotie tiesību aktu grozījumi skaidri ieviestu pārredzamības un datu minimuma principus, kā arī tiesisko pamatu "saistošiem uzņēmuma noteikumiem" starptautiskai datu pārsūtīšanai.

5.2. Otrais risinājums:    modernizēts tiesiskais regulējums

Komisija ierosinātu tiesību aktu priekšlikumus, lai turpmāk saskaņotu materiālās tiesību normas, precizētu atsevišķus noteikumus un risinātu nesaskaņotību, ko radījušas atšķirīgās pieejas dalībvalstīs. Ar šiem priekšlikumiem tiktu risināta pirmā un otrā problēma, jo tie no vienas puses veicinātu datu apriti ES iekšienē un no ES uz trešām valstīm un no otras puses precizētu un nostiprinātu personas tiesības (piemēram, piekļuves tiesības, "tiesības tikt aizmirstam", skaidrākus noteikumus piekrišanai un datu aizsardzības pārkāpumu paziņošanai) un nostiprinātu datu pārziņu un datu apstrādātāju pienākumus un "pārskatatbildību" (piemēram, ja nepieciešams, ieviešot pienākumu iecelt datu aizsardzības inspektorus (DPO) vai veikt datu aizsardzības ietekmes novērtējumus (DPIA)). Ar šo risinājumus tiktu noteikta "vienas pieturas aģentūra" datu pārziņiem (t.i., viens tiesību akts un viena atbildīgā DAI). Vispārējās paziņošanas prasības tiktu vienkāršotas (t.i., "pamata reģistrācija"). Tas nostiprinātu arī valsts datu aizsardzības iestāžu neatkarību un saskaņotu to pilnvaras. Valsts datu aizsardzības iestāžu savstarpējā sadarbība un savstarpējās palīdzības sniegšana tiktu nostiprināta, tai skaitā, izmantojot jaunu "konsekvences mehānismu", kurā tiktu iesaistīta gan jaunizveidotā "Eiropas Datu aizsardzības kolēģija", gan Komisija.

Attiecībā uz datu aizsardzību policijas un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās (trešā problēma) Komisija ierosinātu priekšlikumus, ar kuriem pamatlēmumu aizstātu ar jaunu instrumentu ar paplašinātu darbības jomu un pievērstos visbūtiskākajiem robiem un trūkumiem, lai nostiprinātu personu tiesības un veicinātu sadarbību starp tiesībaizsardzības iestādēm, vienlaikus ņemot vērā tiesībaizsardzības nozares īpatnības.

5.3. Trešais risinājums:  detalizēti, juridiski saistoši noteikumi ES līmenī

Šajā risinājumā būtu iekļauta lielākā daļa otrā risinājuma elementu, kā arī daudz detalizētāki ES tiesību aktus, tai skaitā nozaru tiesību akti (piemēram, veselības aizsardzības un medicīnas nozarē) un centralizēta ES līmeņa izpildes struktūra (t.i., ES Datu aizsardzības iestādes izveide). Tas ietvertu arī vispārējo paziņošanas prasību atcelšanu (izņemot attiecībā uz iepriekšēju riskantas apstrādes pārbaudi), ES mēroga sertifikācijas shēmas izveidi datu aizsardzībai atbilstošām procedūrām un produktiem un ES mēroga saskaņotu kriminālsankciju noteikšanu par datu aizsardzības noteikumu pārkāpumiem. Piekrišana būtu "primārais iemesls" datu apstrādei.

Attiecībā uz policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, papildus otrajā risinājumā paredzētajiem materiāltiesiskajiem pasākumiem, tas iekļautu arī detalizētu noteikumu izveidi par personas piekļuves tiesībām (kas vienmēr būtu tiešas). Tas ietvertu arī visu bijušā trešā pīlāra attiecīgo tiesību normu grozījumus, lai tos pilnībā pielāgotu jaunajiem un paplašinātajiem saskaņotajiem noteikumiem.

6. Ietekmes novērtējums 6.1. Pirmais politikas risinājums: juridiski nesaistoši pasākumi

Interpretējoši Komisijas paziņojumi par direktīvas noteikumiem nebūtu saistoši un tādēļ tiem būtu tikai ierobežota ietekme uz tiesiskās nedrošības un izmaksu samazināšanu. Vairāk pašregulācijas ES līmenī varētu palīdzēt nodrošināt lielāku tiesisko noteiktību datu pārziņiem īpašās nozarēs, bet ar to nebūtu pietiekami, lai nodrošinātu noteikumu efektīvu un saskaņotu piemērošanu, ja tā nebalstīsies uz skaidru un saskaņotu ES tiesisko regulējumu.

Izpratnes veicināšanas kampaņas palīdzētu personām labāk pārzināt savas tiesības uz datu aizsardzību un izprast praktiskos veidus to īstenošanai. Tomēr tas varētu nebūtu pietiekami, lai personas varētu noskaidrot savas tiesības, kad šādas tiesības nav skaidri noteiktas tiesību aktos. Tiesību aktu precizēšana attiecībā uz pārredzamības principu, datu minimizācijas principu, pietiekamības principu un saistošajiem uzņēmuma noteikumiem nodrošinātu augstāku saskaņotības pakāpi un palielinātu tiesisko noteiktību personām un uzņēmumiem.

Attiecībā uz izpildi Komisijas paziņojumi nespētu mainīt dalībvalstu nevēlēšanos grozīt valsts tiesību aktus, lai valsts datu aizsardzības iestādes padarītu neatkarīgākas un piešķirtu tām saskaņotākas pilnvaras. Uzlabotai koordinācijai, ko veic 29. panta darba grupa, un apmaiņai starp valsts datu aizsardzības iestādēm būtu pozitīva ietekme uz noteikumu saskaņotāku izpildi; tomēr atšķirības starp valsts tiesību aktiem un to atšķirīga interpretācija turpinātu pastāvēt un ierobežotu uzlabotās DPA sadarbības efektu.

Šā politikas risinājuma gaidāmā finansiālā un ekonomiskā ietekme ir ierobežota un identificētās problēmas lielākoties paliktu neatrisinātas.

6.2. Otrais politikas risinājums: modernizēts tiesiskais regulējums

Tiesiskā nedrošība privātiem uzņēmumiem un publiskām iestādēm tiks būtiski samazināta. Problemātiskas tiesību normas tiks precizētas un palielināta saskaņotība, jo tiks samazinātas interpretācijas iespējas, un Komisija pieņems īstenošanas pasākumus un/vai deleģētus tiesību aktus.

Vispārējā datu apstrādes paziņojuma aizstāšana ar vienkāršotu saskaņotu "reģistrācijas" sistēmu, vienlaikus saglabājot iepriekšējas pārbaudes sensitīviem datiem un riskantai apstrādei, atbrīvos datu pārziņus no pienākuma, kas pašlaik tiek īstenots atšķirīgos veidos. Datu pārziņu un datu apstrādātāju atbildības stiprināšana, ieviešot – atsevišķos gadījumos un ar skaidri noteiktiem un mērķorientētiem sliekšņiem – DPO un DPIA un ieviešot integrētas datu aizsardzības principu, sniegs vienkāršāku veidu, kā nodrošināt un demonstrēt atbilstību.

Noteikumu precizēšana un vienkāršošana, nosakot vienu tiesību aktu, kas piemērojams visā ES, un izveidojot "vienas pieturas aģentūru" datu aizsardzības uzraudzībai, turpinās nostiprināt iekšējo tirgu, tai skaitā novēršot atšķirības starp valsts datu uzraudzības iestāžu administratīvajām procedūrām. Tas tikai attiecībā uz administratīvo slogu vien kopumā ļaus ietaupīt apmēram 2,3 miljardus euro gadā.

Izpildes konsekventumu veicinās arī valsts datu aizsardzības iestāžu pilnvaru nostiprināšana un saskaņošana un spēcīga sadarbības un savstarpējās palīdzības mehānisma izveide lietām ar ES dimensiju, kā arī to pārkāpumu saskaņošana, par kuriem tiek piemērotas administratīvās sankcijas.

Saskaņots ES mēroga pienākums paziņot datu aizsardzības pārkāpumus labāk aizsargās personas, nodrošinās konsekventumu dažādās nozarēs un ļaus izvairīties no neizdevīgiem konkurences apstākļiem.

Datu subjekta tiesības un personas kontrole pār saviem datiem tiktu būtiski nostiprināta, ieviešot jaunas tiesības, kā arī uzlabojot un precizējot jau pastāvošās. Bērni gūtu labumu no pasākumiem, ar kuriem īpaši ņemtu vērā viņu neaizsargātību. Asociācijām būtu lielākas iespējas atbalstīt datu subjektus viņu tiesību īstenošanā, tai skaitā tiesvedībā.

Vispārējo datu aizsardzības principu piemērošana policijas un tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās, uzlabotu ES datu aizsardzības regulējuma konsekventumu kopumā, vienlaikus respektējot tiesībaizsardzības nozares īpatnības. Personas tiesības jo īpaši tiktu nostiprinātas, paplašinot datu aizsardzības noteikumu darbības jomu, attiecinot to uz apstrādi valsts līmenī, paredzot nosacījumus, lai nodrošinātu piekļuves tiesības un nodrošinātu stingrākus noteikumus mērķa ierobežojumiem.

Attiecībā uz finansiālo un ekonomikas ietekmi pienākums lielākiem uzņēmumiem (vairāk nekā 250 darbinieki) iecelt DPO neradīs nesamērīgas izmaksas, jo DPO šādos uzņēmumos jau bieži ir iecelti. Atbilstības nodrošināšanas izmaksas būtu 320 miljoni euro gadā. Pienākums attiektos uz datu pārziņu nepieciešamo minimuma segmentu, jo MVU pamatā būtu atbrīvoti no šā pienākuma, ja vien to datu apstrādes darbības neiekļauj būtiskus datu apstrādes riskus. Publiskām iestādēm un struktūrām būtu atļauts iecelt vienu DPO vairākām vienībām (piemēram, attiecībā uz vairākām filiālēm, struktūrvienībām, birojiem), ņemot vērā to organizatorisko struktūru.

Starptautiskas nosūtīšanas noteikumu vienkāršošanai (piemēram, paplašinot "uzņēmuma saistošo noteikumu" darbības jomu) būtu arī pozitīva ietekme uz ES uzņēmumu starptautisko konkurētspēju.

DAI neatkarības un pilnvaru nostiprināšana kopā ar pienākuma noteikšanu dalībvalstīm nodrošināt tās ar pietiekamiem resursiem, radītu papildu izmaksas publiskām iestādēm, kurām pašlaik nav pietiekamu pilnvaru un pietiekamu resursu.

Jaunie sadarbības un savstarpējās palīdzības mehānismi starp valsts datu aizsardzības iestādēm radītu arī papildu izmaksas valsts datu aizsardzības iestādēm un EDAU. Piemēram, ir ticams, ka EDAU papildu uzdevumi saistībā ar ES Datu aizsardzības kolēģijas sekretariāta nodrošināšanu – ar ko aizstās 29. panta darba grupu – un jo īpaši iesaistīšanās "konsekvences mehānismā" nozīmēs, ka pirmajos sešos gados būs nepieciešams palielināt to pašreizējos resursus par vidēji papildu 3 miljoniem euro gadā, ieskaitot izdevumus 10 jaunām amata vietām.

6.3. Trešais politikas risinājums: detalizēti noteikumi ES līmenī

Jaunu detalizētu tiesību normu paredzēšana, tai skaitā attiecībā uz īpašām nozarēm, papildus pasākumiem, kas paredzēti otrajā risinājumā, ļautu maksimāli samazināt atšķirības starp dalībvalstīm. Tomēr tas varētu dalībvalstīm negarantēt pietiekamu elastību, lai ņemtu vērā valstu īpatnības.

Paziņojumu pilnīga atcelšana (izņemot iepriekšēju pārbaužu gadījumā), lielā mērā vienkāršotu regulējumu un samazinātu administratīvo slogu.

ES Datu aizsardzības aģentūras izveide krietni uzlabotu izpildes saskaņotību un atrisinātu nesaskaņotību gadījumos ar skaidru ES dimensiju, bet šādas ES aģentūras pilnvaras varētu pārsniegt ES tiesībās noteikto. Tas varētu radīt pārlieku lielas izmaksas ES budžetam. Kriminālsankciju saskaņošana arī varētu stiprināt konsekventu izpildi, taču dalībvalstīm pret to varētu būt stingri iebildumi.

Datu subjektu tiesības, tai skaitā bērnu tiesības, tiktu vēl vairāk nostiprinātas, piemēram, paplašinot sensitīvu datu definīciju, lai ietvertu bērnu datus, biometriskus un finanšu datus. Tiesību ieviešana iesniegt "kolektīvu prasību" varētu ļaut maksimāli izmantot tiesības tiesvedības ceļā. Saskaņojot sankciju līmeni, ieskaitot kriminālsankcijas, ES līmenī, būtu sagaidāma individuālo tiesību papildu nostiprināšana.

Skaidriem visu instrumentu grozījumiem, ar kuriem vispārējie datu aizsardzības noteikumi tiek attiecināti uz policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, būtu pozitīva ietekme attiecībā uz šīs jomas noteikumu saskaņotību un konsekvenci un indivīda tiesību nostiprināšanu. Tomēr šāda radikāla pieeja sastaptos ar dalībvalstu pretestību un to būtu politiski sarežģīti īstenot.

7. Risinājumu salīdzinājums

Pirmā politikas risinājuma rezultātā tiktu panākts zems atbilstības līmenis un radītas nelielas administratīvās izmaksas, jo īpaši privātiem datu pārziņiem, jo lielākā daļa papildu izmaksu būtu jāsedz valsts un ES publiskajām iestādēm. Vienlaikus tam būtu tikai ierobežota pozitīva ietekme uz identificētajām problēmām un politikas mērķu sasniegšanu.

Attiecībā uz politisko īstenojamību – lai gan priekšlikumi nav pretrunīgi, ir ticams, ka ieinteresētās personas pretosies šim politikas risinājumam, jo tam ir ierobežota darbības joma un ietekme uz problēmām, un tas tiktu uzskatīts par nepietiekami vērienīgu.

Ar otro politikas risinājumu tiktu panākta sadrumstalotības un tiesiskās nedrošības būtiska samazināšanās. Ir gaidāms, ka tam būs daudz lielāka ietekme uz identificēto problēmu risināšanu un politikas mērķu sasniegšanu. Ir gaidāms, ka atbilstības nodrošināšanas izmaksas un administratīvās izmaksas, kas saistītas ar šo politikas risinājumu, būs saprātīgas, ņemot vērā ieguvumus un ietaupījumus – aptuveni 2,3 miljardus euro gadā saistībā ar administratīvo slogu; šis fakts uzņēmumiem ir ļoti svarīgs. Šis risinājums kopumā nodrošinās labāku un konsekventāku izpildi. Paziņojumu atcelšana un aizstāšana ar daudz vienkāršāku "pamatreģistrācijas sistēmu" vienkāršotu regulējumu un samazinātu administratīvo slogu.

Attiecībā uz ieinteresēto personu akcepta līmeni uzņēmēji un publiskās iestādes šo risinājumu pārsvarā uzņemtu pozitīvi, jo tas samazinātu atbilstības nodrošināšanas izmaksas, jo īpaši tās, kas saistītas ar pašlaik pastāvošo sadrumstaloto regulējumu. Datu aizsardzības aprindas, jo īpaši valsts datu aizsardzības iestādes, pozitīvi uzņemtu datu aizsardzības tiesību nostiprināšanu. Attiecībā uz trešo vispārējo mērķi šis risinājums palīdzētu nodrošināt datu aizsardzības noteikumu lielāku konsekvenci un saskaņotību policijas un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās, atceļot pamatlēmumu un pieskaņojot tā saturu Lisabonas līgumam, tādējādi novēršot tā trūkumus, jo īpaši attiecinot tā darbības jomu uz apstrādi valsts līmenī.

Trešajā politikas risinājumā ir iekļauta lielākā daļa otrā politikas risinājuma pasākumu, taču vienlaikus tas ir apjomīgāks attiecībā uz dažiem aspektiem. Tādējādi tam būtu liela un pozitīva ietekme gan attiecībā uz izmaksu samazināšanu, kas saistītas ar juridisko sadrumstalotību, gan personas tiesību palielināšanu. Turklāt tas maksimāli palielinātu datu aizsardzības noteikumu saskaņotību un konsekvenci bijušajā trešajā pīlārā un paaugstinātu datu aizsardzības standartus šajā kontekstā. Tomēr dažu šajā risinājumā iekļauto pasākumu atbilstības nodrošināšanas izmaksas ir pārmērīgas vai ir gaidāms, ka šie pasākumi saskarsies ar ieinteresēto personu spēcīgu pretestību. Turklāt vienlaicīga visu bijušā trešā pīlāra instrumentu grozīšana būtu ļoti sarežģīta un politiski pretrunīga.

Vēlamais risinājums

Vēlamais risinājums ir otrais risinājums kopā ar:

– trešā risinājumā paredzēto paziņošanas pienākumu atcelšanu, un

– dažiem pirmajā risinājumā paredzētajiem "juridiski nesaistošajiem pasākumiem": privātumu palielinošu tehnoloģiju un sertifikācijas shēmu veicināšanu un izpratnes veicināšanas kampaņām.

Vēlamais risinājums ir vispiemērotākais, lai sasniegtu politikas mērķus, neradot pārmērīgas atbilstības nodrošināšanas izmaksas un būtiski samazinot administratīvo slogu.

Ir gaidāms, ka nostiprinātie datu aizsardzības noteikumi radīs dažus atbilstības nodrošināšanas papildu izdevumus, jo īpaši pārziņiem, kas veic riskantas datu apstrādes darbības. Tomēr stingrs datu aizsardzības regulējums var sniegt konkurences priekšrocības ES ekonomikai, jo augstāks aizsardzības līmenis un gaidāmais samazinātais incidentu un pārkāpumu skaits un var palielināt patērētāju uzticēšanos. Pienākums uzņēmumiem īstenot augstus datu aizsardzības standartus var radīt ilgtermiņa uzlabojumus Eiropas uzņēmumiem, kuri varētu kļūt par vadošajiem uzņēmumiem privātuma aizsardzības tehnoloģiju jomā vai integrētu privātuma risinājumu jomā, piesaistot uzņēmumus, darbavietas un kapitālu Eiropas Savienībai.

Turklāt lielāka saskaņotība padarīs personas datu pārrobežu apstrādi vienkāršāku un lētāku uzņēmumiem, kuri darbojas ES iekšējā tirgū. Ir gaidāms, ka tas radīs būtiskus stimulus šādiem uzņēmumiem paplašināt darbību pāri robežām un gūt labumu no iekšējā tirgus priekšrocībām, pozitīvi ietekmējot gan patērētājus, gan Eiropas ekonomiku kopumā.

Vēlamajā risinājumā paredzēts arī līdzsvarots risinājums trešajai problēmai, jo ar to tiek nostiprinātas personas tiesības, novērsti robi un samazināta nesaskaņotība attiecībā uz datu aizsardzību policijas un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās, vienlaikus veicinot tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību un respektējot šīs nozares īpatnības un operatīvās vajadzības.

8. Uzraudzība un novērtēšana

Uzraugot un novērtējot vēlamā risinājuma ietekmi, uzmanība tiks vērsta uz tādiem elementiem kā jauno instrumentu, kuri ieviesti ar reformu, izmantošana, valsts datu aizsardzības iestāžu pilnvaras un resursi, sankcijas, ko piemēro par datu aizsardzības noteikumu pārkāpumiem, laiks un izmaksas, ko datu pārziņi iztērējuši atbilstības nodrošināšanai, un izmaiņas personu paļāvībā uz viņu datu aizsardzību tiešsaistes vidē.

[1]               Skat. Īpašais Eirobarometrs 359 – Attitudes on Data Protection and Electronic Identity in the European Union (Attieksme pret datu aizsardzību un elektronisko identitāti Eiropas Savienībā), 2011. gada jūnijs, 23. lpp.