C_2012229LV.01008501.xml

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Stingrāka Eiropas reakcija uz narkotiku izraisītajām problēmām””

Eiropas Komisija saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pantu 2011. gada 25. oktobrī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Stingrāka Eiropas reakcija uz narkotiku izraisītajām problēmām””

Par dokumenta sagatavošanu atbildīgā Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa atzinumu pieņēma 2012. gada 18. aprīlī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 481. plenārajā sesijā, kas notika 2012. gada 23. un 24. maijā (24. maija sēdē), ar 118 balsīm par, 1 balsi pret un 2 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.1 atzinīgi vērtē Komisijas paziņojuma saturu un atbalsta to, ka spēcīgākas Eiropas interesēs veicami stingri pasākumi un ka narkotisko vielu pieprasījuma un piedāvājuma efektīvas ietekmēšanas jautājumi jārisina līdzsvaroti;

1.2 tieši tāpēc pauž neizpratni par to, ka paziņojums, šķiet, ir atkāpšanās no līdzšinējās līdzsvarotās un uz konsensu balstītās pieejas, par svarīgākiem izvirzot piedāvājuma samazināšanas pasākumus;

1.3 reglamentējošo un kriminālpolitikas pieeju neuzskata par pietiekamu līdzekli un mudina izstrādāt jaunu ES līmeņa narkotiku apkarošanas stratēģiju, rūpīgi izvērtējot pašreizējo stratēģiju, kuras termiņš tūlīt beigsies;

1.4 pauž bažas par izmaiņām atbalsta politikas prioritātēs un arī šajā ziņā aicina atgriezties pie līdzsvarotas pieejas;

1.5 atbalsta to, ka arī turpmāk saskaņos valstu pasākumus, kas virzīti uz cīņu pret narkotiku tirdzniecību, un iesaka ES krimināltiesību politikas saskaņošanas procesu paplašināt, ietverot arī ar narkotikām saistītus noziedzīgus nodarījumus;

1.6 iesaka izveidot un izmantot neatkarīgas, zinātniski pamatotas novērtēšanas sistēmas piedāvājuma samazināšanai; tāpat iesaka nodrošināt pietiekamus resursus minēto uzdevumu veikšanai;

1.7 piekrīt pasākumiem, kas plānoti, lai konfiscētu un atgūtu noziedzīgi iegūtus materiālos līdzekļus, un iesaka tādā veidā atgūtos materiālos līdzekļus — vismaz daļēji — izmantot uz pieprasījuma samazināšanu virzītu pasākumu atbalstam, kuram paredzētais finansējums ir lielā mērā nepietiekams;

1.8 uzsver, ka arī jaunu bīstamo narkotiku gadījumā nepietiek ar regulējumu, turklāt tas noteikti īstenojams tādas integrētas un vispārējas politikas ietvaros, kuras ietekmi pastāvīgi uzrauga un novērtē;

1.9 uzskata, ka paziņojuma daļa, kas veltīta pieprasījuma samazināšanai, ir nesamērīga un pārāk plaša, un iesaka Komisijai rosināt tādu institucionālu mehānismu izveidi, kuri nodrošina uz zinātnes atziņām pamatotas rīcībpolitikas iniciatīvu faktisku īstenošanu;

1.10 pauž pārliecību, ka jau vidējā termiņā visu (legālu un nelegālu) psihoaktīvu vielu lietošanas problēmas risināšanai nepieciešams izstrādāt visaptverošu un saskaņotu atkarības rīcībpolitiku, lai līdzšinējie atsevišķie politikas pasākumi nedarbotos savstarpēji pretrunīgi;

1.11 atbalsta narkotiku jautājumam veltītā ES Pilsoniskās sabiedrības foruma darbību un iesaka minētās struktūras secinājumus vairāk ņemt vērā gan ES līmenī, gan dalībvalstīs.

2.1 Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu “Stingrāka Eiropas reakcija uz narkotiku izraisītajām problēmām” (1).

2.2 Komiteja piekrīt paziņojumā paustajam, ka “tā kā ir spēkā Lisabonas līgums, Eiropas reakcijai uz narkotiku izraisītajām problēmām ir jābūt spēcīgai un izšķirošai, pievēršoties gan pieprasījumam pēc narkotikām, gan to piedāvājumam”. Komiteja atbalsta to, ka Komisija ir gatava dot jaunu stimulu ES politikai, kas vērsta uz narkotiku apkarošanu, un ka “ES darbībai ir jābūt vērstai uz jomām, kur tā sniedz vairāk pievienotās vērtības”.

2.3 Vienlaikus EESK izsaka vilšanos, jo paziņojums, šķiet, ir atkāpšanās no līdzšinējās, uz konsensu balstītās pieejas, kas panāca līdzsvaru starp piedāvājuma un pieprasījuma samazināšanas pasākumiem. Paziņojumā runa ir galvenokārt par tiesiskajiem instrumentiem piedāvājuma samazināšanai, bet pieprasījuma samazināšanai tikai iezīmēti vispārīgi mērķi.

2.4 Komiteja pauž nožēlu, ka Komisijas dokumentā saistībā ar narkotiku lietošanu nav pietiekami ņemts vērā cilvēktiesību un vispārējās sabiedriskās politikas aspekts, un priekšroka dota tādiem juridiskiem un kriminālpolitikas līdzekļiem, kuri zinātniski maz izvērtēti, kuru efektivitāte pēc rīcībā esošajiem datiem nav pārliecinoši pierādīta un kuri izmaksu ziņā nav pietiekami efektīvi (2).

2.5 Komiteja pauž pārliecību, ka piedāvājuma samazināšanai ir liela nozīme tad, ja tā ir stratēģiskas sistēmas daļa, t. i., viens tās elements. Jāizvairās no tā, ka kriminālpolitika kā pēdējais līdzeklis (ultima ratio) kļūtu dominējoša. Tāpēc preventīvo līdzekļu nozīmes mazināšana nevar būt tās pašas Eiropas Savienības politikas iezīme, kura ir atbalstījusi visaptverošu un daudzu instrumentu rīcībpolitiku, to pretstatot daudzos pasaules reģionos valdošajai vienkāršotajai un represīvajai politikai, kurā maz ņemtas vērā cilvēktiesības.

2.6 EESK pauž pārliecību, ka ar narkotiku problēmu saistītajā ES rīcībpolitikā ir jāizvērtē pašreizējā stratēģija un, pamatojoties uz šo novērtējumu, jāizstrādā, plaši jāapspriež un jāpieņem jauna, uz konsensu balstīta stratēģija, kurā izpaužas dalībvalstu kopīgā apņemšanās īstenot līdzšinējo līdzsvaroto stratēģisko pieeju, pamatojoties uz Lisabonas līgumā izklāstītajām pamatvērtībām, kā arī rīcības programmām un finansēšanas politiku (best mix of policies).

2.7 Atbilstoši principam, ka valsts nedrīkst nodarīt lielāku kaitējumu nekā tas, no kura grib pasargāt, jāizveido tādi lēmumu pieņemšanas mehānismi, kas liek nekavējoties mainīt politiku, ja neatkarīgs novērtējums norāda uz negatīviem rezultātiem.

3.1 EESK pauž satraukumu par Komisijas finansējuma prioritāšu maiņu un to skaitlisko samazināšanu. Trešajā daudzgadu finanšu programmā 2014.–2020. gadam iekļautajā programmā “Veselība izaugsmei” nav ietverta narkotiku un narkotiku pieprasījuma samazināšanas problēma. Tajā nav minēti arī resursi, kas vajadzīgi pieprasījuma samazināšanai saskaņā ar ES narkotiku apkarošanas stratēģiju un rīcības programmu.

3.2 Tāpat mainījušās ir atbalsta sniegšanas prioritātes attiecībā uz Komisijas izstrādāto priekšlikumu programmai “Tieslietas” un programmai “Tiesības un pilsonība”, jo narkotiku problēmas risināšanai sniegtajā atbalstā uzsvars galvenokārt likts uz noziedzības novēršanas aspektiem. EESK pauž skaidru aicinājumu Komisijai finansēšanas politiku veidot atbilstoši līdzsvarotas stratēģiskās pieejas vajadzībām.

4.1.1 Attiecībā uz cīņu ar narkotiku tirdzniecību paziņojumā uzsvērts, ka nelegālo narkotiku tirgu raksturo pastāvīga pārveidošanās un ka arvien rodas novatoriskas kontrabandas metodes un jaunas tehnoloģijas. Komiteja uzsver: lai efektīvi cīnītos pret minētajām nelabvēlīgajām izpausmēm, ir jāuzlabo pret narkotiku tirdzniecību vērsto iniciatīvu saskaņotība.

4.1.2 Dokumentā uzsvērts, ka Lisabonas līguma stāšanās spēkā (3) dod iespēju nostiprināt pret narkotiku tirdzniecību vērstos tiesiskos un politiskos līdzekļus, vienlaikus dokumentā norādīts, ka daži tiesiski līdzekļi (4)“gandrīz nemaz nav izraisīj[uši] valstu pasākumu saskaņošanu narkotiku tirdzniecības apkarošanas jomā. [Tie arī] nav pietiekami palīdzēj[uši] veicināt tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību narkotiku tirdzniecības lietās” (5).

4.1.3 Komisijas paziņojumā ir ierosināti jauni attiecīgi tiesiskie līdzekļi, ar kuriem tā, pirmkārt, attiecībā uz galvenajiem pārrobežu narkotiku tirdzniecības tīkliem vēlas ieviest kopējos minimuma noteikumus par atbildību pastiprinošiem vai mīkstinošiem apstākļiem un, otrkārt, uzlabot noziedzīgu nodarījumu definīcijas un sankcijas, un, treškārt, ieviest stingrākus ziņošanas pienākumus dalībvalstīm.

4.1.4 Principā piekrītot dokumentā izklāstītajiem secinājumiem, EESK tomēr uzsver, ka minētie centieni ir īstenojami tikai tad, ja piedāvājuma samazināšanas pasākumu vajadzībām būs atbilstoša rezultātu novērtēšanas instrumentu sistēma un pamatoti rādītāji. Tāpēc Komiteja aicina izveidot tādus novērtēšanas un uzraudzības mehānismus, ar kuriem var noteikt attiecīgo pasākumu patiesos rezultātus un to izmaksu efektivitāti. Komiteja atbalsta jau uzsākto darbu, kura mērķis ir atbilstošu rādītāju izstrāde (6).

4.1.5 EESK uzsver, ka resursi, kuri paredzēti, lai novērtētu instrumentus, kas attiecas uz piedāvājuma samazināšanas jomā veicamajiem pasākumiem, ir nesamērīgi mazi salīdzinājumā ar to, kādā mērā tie skar tādu narkotiku lietotāju pamattiesības, kuri no tiesiskā viedokļa nenodara kaitējumu citiem un kuru rīcības mērķis nav peļņas gūšana.

4.1.6 EESK iesaka, tāpat kā teikts attiecīgajā Eiropas Komisijas paziņojumā (7), Savienības kriminālpolitikas saskaņošanas pasākumus attiecināt arī uz noziedzīgiem nodarījumiem, kuru gadījumā dalībvalstu krimināltiesību prakse (normas, sodi, izpildes procedūras, izņēmumi) atšķiras tik lielā mērā, ka noteikti tiek apdraudētas cilvēktiesības un juridiskā noteiktība, kā tas, pēc EESK domām, patlaban notiek saistībā ar narkotiku kaitējošu lietošanu (8).

4.1.7 EESK atgādina, ka ES plānotā minimālo sodu saskaņošana nedrīkst nozīmēt lielāku maksimālo sodu kādā no dalībvalstīm. Vienlaikus Komiteja vērš uzmanību uz to, ka uz piedāvājuma samazināšanu virzīta politika var būt lēmumu pieņēmēju atzīšanās nevarībā, tāpēc noteikti jārada līdzsvars starp nepieciešamā soda piemērošanu un ļoti svarīgo atbalstu ārstēšanai un palīdzības sniegšanai.

4.1.8 EESK uzskata, ka jāpārskata krimināltiesību stratēģijas, lai tikai uz narkotiku apkarošanu virzītās stratēģijas vietā par mērķi izvirzītu narkotiku tirgus radītā veselības un sabiedrības apdraudējuma samazināšanu un individuālās un sabiedrības drošības sekmēšanu.

4.2.1 EESK piekrīt minētajā nodaļā izklāstītajam situācijas novērtējumam un tam, ka ar spēkā esošajiem un plānotajiem pasākumiem jānodrošina nelegālas izmantošanas sekmīga kontrole, neradot šķēršļus attiecīgo produktu likumīgajai tirdzniecībai.

4.2.2 Komiteja piekrīt, ka šajā jomā jāpastiprina starptautiskā sadarbība, lai gan datu kvalitāte, to nodrošināšanas iespējas un valstu vēlme tos sniegt ļoti atšķiras, īpaši attiecīgajās trešās valstīs.

4.3.1 EESK atbalsta Komisijas centienus un uzskata, ka norādītie tiesiskie instrumenti ir samērīgi un piemēroti problēmas risināšanai. Tāpēc Komiteja pauž nožēlu, ka dažādu iemeslu dēļ tie tomēr nav bijuši efektīvi.

4.3.2 Tāpēc EESK atbalsta jaunu, stingrāku ES tiesību aktu izstrādi un tiesību saskaņošanu ES līmenī arī šajā jomā.

4.3.3 Komiteja iesaka ar konfiskāciju iegūtos materiālos līdzekļus vismaz daļēji izmantot pieprasījuma samazināšanas pasākumu atbalstam, jo tie ir visefektīvākais līdzeklis cīņā pret narkotiku lietošanu un tās sociālajām sekām, bet tiem vienmēr ir bijis atvēlēts pārāk mazs finansējums.

4.4.1 EESK principā piekrīt Komisijas secinājumiem par psihoaktīvajām vielām. Komisija uzskata, ka vispārējais regulējums atbilst sabiedrības un iestāžu gaidītajam attiecībā uz spēju ātri kontrolēt jaunās narkotikas, tomēr bez faktiskas konkrēto vielu radītā riska analīzes var būt skartas leģitīmas ārstnieciska un industriāla rakstura intereses. Tāpat Komiteja vēlas norādīt, ka riska analīzes metode šobrīd neatspoguļo daudznozaru pieeju un tās pamatā galvenokārt ir ķīmiska un drošības analīze.

4.4.2 EESK uzsver, ka arī jaunu psihoaktīvo vielu gadījumā nepietiek ar reglamentējošu aktu un turklāt tas noteikti īstenojams tādas integrētas un visaptverošas atbalsta politikas ietvaros, kuras ietekmi pastāvīgi uzrauga un novērtē, jo minētās vielas var radīt netīšu risku (lietotāji pievēršas jaunajām vielām, ar tām saistītā noziedzība, augstākas tirgus cenas, iespējami lietderīgu vielu automātisks aizliegums/kontrole, nelegāla lietošana, nelegālā tirgus radītie papildu riski utt.). EESK pauž vilšanos, ka minētie aspekti nav ņemti vērā ierosinātajos reglamentējošajos instrumentos.

4.4.3 EESK uzskata, ka ir svarīgi, lai tad, kad vielas tiks iekļautas sarakstā, lēmumu pieņēmēji saistībā ar katru konkrēto psihoaktīvo vielu izvirzītu ieteikumus pasākumiem veselības un sociālajā jomā vai, iespējams, meklētu alternatīva regulējuma risinājumus, neparedzot tiešu lietotāja kriminālatbildību. Komiteja uzsver: lai to panāktu, ir jāatrisina datu vākšanas problēmas, jāuzlabo informācijas plūsmas mijiedarbība, jānodrošina speciālistu tālākmācības, ar vismodernāko tehnoloģiju palīdzību jāsniedz droša informācija, jāpilnveido patērētāju aizsardzības noteikumi un kontrole, jāizstrādā un jāievieš atbilstoši atbalsta un ārstēšanas pasākumi.

4.4.4 EESK norāda uz šādu problēmu: regulējums, kuru izstrādā, reaģējot uz jaunajām vielām, joprojām aizēno dažkārt daudz lielākas problēmas, kas saistītas ar nekontrolētām “vecajām” psihoaktīvajām vielām (alkohols, nikotīns, dažas rūpnieciskas vielas, kas izraisa halucinācijas, utt.).

4.5.1 EESK pauž vilšanos par Komisijas priekšlikumiem attiecībā uz pieprasījuma samazināšanu, jo tie būtībā ir tikai vispārīgi secinājumi. Komiteja aicina Komisiju turpināt izstrādāt tādu stratēģisku pieeju, kas nozīmētu gan kvalitatīvu, gan kvantitatīvu virzību ceļā uz pamattiesību nodrošināšanu ārstniecības jomā.

4.5.2 Tāpēc Komiteja uzskata, ka Komisijai būtu ne tikai jācenšas izstrādāt kvalitātes normas, bet arī jāpalīdz dalībvalstīs īstenot tādu finansēšanas politiku, kas liecina par līdzsvarotu pieeju.

4.5.3 Visā Eiropā būtu jānodrošina tādu vispusīgu pakalpojumu pārklājums, pieejamība (tostarp cenas ziņā) un izmantojamība, kuru pamatā ir zinātniski pierādījumi un kuri paredzēti personām, kam ir ar narkotikām saistītas problēmas, un kuru mērķis ir mazināt veselībai nodarītos kaitējumus (HIV/AIDS, hepatīts un pārdozēšana). Minētie pakalpojumi ir šādi: detoksikācija, stacionārā un ambulatoriskā ārstēšana, kā arī grupu terapija, rehabilitācija, reintegrācija, aizstājējterapija un adatu apmaiņa. Programmām to pilnā klāstā vajadzētu būt vienlīdz pieejamām cietumos, kā arī mazākumtautībām un diskriminācijas apdraudētām grupām.

4.5.4 EESK uzskata, ka ES un dalībvalstu narkotiku politikā prioritāte būtu jāpiešķir nevis kriminālatbildības noteikšanai un to cilvēku sodīšanai, kam ir ar narkotikām saistības problēmas, bet gan tādu veselības un ārstēšanas pakalpojumu nodrošināšanai, kuri paredzēti personām, kam vajadzīga palīdzība.

4.5.5 EESK vēlas norādīt uz faktu, ka patlaban Eiropas Komisijas rīcībā nav neviena instrumenta, kurš ļauj brīdināt vai piemērot sankcijas tām dalībvalstīm, kas nenodrošina iespēju izmantot ārstniecības pakalpojumus, kuru efektivitāte ir zinātniski pierādīta, — pat tad ne, ja tiem ir vitāla nozīme, — un tādēļ šīs dalībvalstis pārkāpj cilvēktiesības.

4.5.6 Tāpēc EESK mudina Komisiju uzsākt tādu institucionālu mehānismu izveidi, kas nodrošina, ka uz zinātniskiem pierādījumiem balstītas rīcībpolitikas iniciatīvas dalībvalstīs patiešām tiek īstenotas un ka arī šādu iniciatīvu īstenošanai paredzētie finanšu mehānismi darbojas līdzsvaroti un kontrolēti.

4.6.1 EESK piekrīt, ka ir nepieciešams dialogs ar ražotājvalstīm un tranzītvalstīm, kā arī tehniskā atbalsta un palīdzības sniegšanas politika, un iesaka minētos pasākumus pastiprināt.

4.6.2 Komiteja atbalsta to, ka, pamatojoties uz līdzsvarotu un visaptverošu pieeju un pilnībā ievērojot cilvēktiesības, Eiropas Savienībai jāuzlabo sadarbība ar kaimiņvalstīm, ar stratēģiskajiem partneriem un valstīm, kas atrodas tuvu maršrutiem narkotiku ievešanai ES.

4.6.3 EESK atzinīgi vērtē kopš Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra izveidošanas panāktos rezultātus narkotiku problēmas uzraudzībā, datu nodrošināšanas kvalitātes un organizācijas uzlabošanā, kā arī kopīgas stratēģiskas pieejas izstrādē.

4.6.4 EESK aicina Komisiju izvērtēt stāvokli saistībā ar sociālajām pārmaiņām, kuras izraisa ilgstošā ekonomikas krīze, un īpaši pievērsties narkotiku lietošanas un tirdzniecības shēmām.

4.6.5 Lai gan EESK atzīst ANO trīs konvenciju (9) par narkotikām nozīmi un rezultātus, tā uzskata par būtisku uzsvērt, ka minētās konvencijas, neraugoties uz tajās deklarētajiem mērķiem, lielākajā daļā pasaules valstu un daļēji arī Eiropā nav ļāvušas panākt atbilstošu un taisnīgu legālo piekļuvi narkotikām. Nav arī mazinājies nelegālās ražošanas un lietošanas apjoms, tas pat ir ievērojami palielinājies, savukārt izveidotā sistēma ne vienmēr ļauj garantēt, ka tiek veikti uz veselību un labklājību virzīti pasākumi, kuru lietderība ir zinātniski apliecināta.

4.6.6 Tāpēc EESK iesaka, lai Eiropas Savienība, pamatojoties uz konsensu ar dalībvalstīm un pilnībā ņemot vērā cilvēktiesības un zinātniskos pierādījumus, kritiski uzraudzītu ANO konvencijas par narkotikām un to izpildi. Ja ES uzskata, ka tas nepieciešams, ir jāierosina konvenciju aktualizēšana.

4.6.7 EESK pauž gandarījumu par narkotiku jautājumam veltītā ES Pilsoniskās sabiedrības foruma darbību un to atbalsta, un iesaka ES lēmējiestādēm vairāk ņemt vērā minētās struktūras secinājumus. EESK atzinīgi vērtētu iespēju novērotājas statusā piedalīties minētajā forumā.

5.1 Saskaņā ar Lisabonas līguma 11. panta 3. un 4. punktu EESK iesaka gan Komisijai, gan dalībvalstīm nostiprināt patiesu sociālo dialogu un, pamatojoties uz līdzdalības demokrātiju, profesionālās kopienas un, ja iespējams, arī lietotāju organizācijas aktīvi iesaistīt stratēģiskās plānošanas procesā, lai pilsoniskā sabiedrība tieši un profesionāli novērtētu publiskās pārvaldes veiktos koordinācijas pasākumus.

5.2 Komiteja secina, ka ir nepieciešama divvirzienu politiska plānošana. No vienas puses, pasaules mērogā, lai, pastiprinot koordināciju, izveidotu sinerģiju starp ES līmenī saskaņotām pieejām, un, no otras puses, ir nepieciešama vietēja mēroga pieeja, lai varētu veidot Eiropas politiku, kas atbilst vietējo kopienu patiesajām vajadzībām un kas ļauj rēķināties ar to atbalstu.

5.3 EESK pauž pārliecību, ka jau vidējā termiņā visu (legālu un nelegālu) psihoaktīvu vielu lietošanas problēmas risināšanai nepieciešams izstrādāt aptverošu un saskaņotu atkarības rīcībpolitiku. Patlaban politisku un juridisku iemeslu dēļ attiecīgie politikas pasākumi ir mākslīgi nošķirti un tajos izmanto ļoti dažādus instrumentus, kuri drīzāk viens otru neitralizē, nevis pastiprina. Vienlaikus arī no tiesiskās noteiktības un cilvēktiesību viedokļa var apšaubīt šādus valsts politikas pasākumus, kam ir ļoti atšķirīgs saistošais raksturs.

5.4 EESK iesaka Komisijai veikt pasākumus virzībai uz kontrolētu medicīniskās marihuānas izmantošanu medicīniskiem mērķiem un piekļuvi visam aizstājējterapijas metožu klāstam.

5.5 EESK kritiski vērtē to, kā ES līmenī tiek risināta alkohola problēma, kas sabiedrību vissmagāk apgrūtina, un šajā jautājumā norāda uz iepriekšējiem atzinumiem (10), aicinot Komisiju minētajā jomā apņēmīgāk rīkoties.

Briselē, 2012. gada 24. maijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Staffan NILSSON

(2) Kriminālpolitikas līdzekļi vairumā valstu patlaban lielākoties attiecas uz narkotiku lietotājiem, bet mazākā mērā uz dažāda veida narkotisko vielu tirgotājiem.

(4) Padomes 2004. gada 25. oktobra Pamatlēmums 2004/757/TI, ar ko paredz minimuma noteikumus par noziedzīgu darbību pazīmēm un sodiem narkotisko vielu nelikumīgas tirdzniecības jomā.

(6) Pirmā Eiropas konference par narkotiku piegādes rādītājiem. Kopīga iniciatīva, kuras mērķis ir izstrādāt ilgtspējīgas iespējas narkotiku tirgu, noziedzības un piedāvājuma samazināšanas pasākumu uzraudzībai, Eiropas Komisija, 2010. gada 20.–22. oktobris.

(8) Dažu pārkāpumu gadījumos tas pats nodarījums (piemēram, neliela daudzuma apmaiņa starp lietotājiem) vienā dalībvalstī sodāms ar ieslodzījumu no diviem līdz pieciem gadiem, bet citās dalībvalstīs tādos gadījumos izmanto valsts/pašvaldības atbalsta politikas līdzekļus (darba vietu izveide, mājokļa atbalsts, sociālais atbalsts utt.).

(9) 1961. gada Vienotā konvencija par narkotiskajām vielām, kas grozīta ar 1972. gada protokolu; 1971. gada Konvencija par psihotropiskām vielām; 1988. gada Konvencija pret narkotisko un psihotropo vielu nelegālu apriti.