C_2012229LV.01006001.xml

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Padomes lēmumam par papildu pētniecības programmas pieņemšanu ITER projektam (2014.–2018. gadam)”

Padome saskaņā ar Euratom līguma 7. pantu 2012. gada 3. februārī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu:

“Priekšlikums Padomes lēmumam par papildu pētniecības programmas pieņemšanu ITER projektam (2014.–2018. gadam)”

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2012. gada 8. maijā.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 481. plenārajā sesijā, kas notika 2012. gada 23. un 24. maijā (23. maija sēdē), ar 183 balsīm par, 7 balsīm pret un 9 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.1 Komiteja vēlreiz uzsver tās iepriekšējos atzinumos sniegtos ieteikumus ieguldīt vairāk līdzekļu pētniecībā un izstrādē, ar mērķi nodrošināt mūsu pašreizējai enerģētikas sistēmai nepieciešamo un vērienīgo pāreju uz tehnoloģijām, kurām piemīt potenciāls, lai nodrošinātu pietiekamu, ilgtermiņa, ilgtspējīgu un klimatam nekaitīgu enerģiju. Tas ietver arī izstrādes darbus kodolsintēzes enerģijas izmantošanas jomā. Enerģija ir dzīvības eliksīrs mūsu tagadējam dzīvesveidam un kultūrai.

1.2 ITER kā starptautisks ES īstenots liela mēroga projekts ir aktuāls, izšķirīgs un visā pasaulē unikāls solis kodolsintēzes enerģijas turpmākai izmantošanai. Tādējādi ITER ir enerģētikas pētniecības un attiecīgi SET plānu svarīgs elements. Komiteja atkārtoti uzsver šā projekta nozīmi ne tikai attiecībā uz energoapgādes nodrošināšanu nākotnē, bet arī attiecībā uz Eiropas rūpniecības konkurētspēju visprogresīvāko jauno tehnoloģiju jomā.

1.3 Tāpēc EESK noteikti neatbalsta Komisijas priekšlikumu, kas atšķirībā no līdzšinējās prakses paredz izslēgt Eiropas saistības attiecībā uz ITER būvniecību no daudzgadu finanšu shēmas (DFS) un tajā saglabāt tikai pētniecību ITER jomā. Pretējā gadījumā tiktu mazināts ne tikai šā projekta nozīmīgums, bet arī Eiropas Savienības uzticamība starptautiskā līmenī. Tā vietā ITER būvniecība arī 2014.–2018. gadā būtu jāsaglabā kā patstāvīga un no pārējiem programmas elementiem nodalīta sastāvdaļa/projekts ES Euratom pētniecības, attīstības un demonstrējumu pamatprogrammā DFS ietvaros.

1.4 Tā kā Komisija diemžēl to nav a priori ieplānojusi, EESK iesaka kopīgi ar Padomi, Parlamentu un EIB meklēt risinājumus, kas sniegtu šādu iespēju, būtiski neietekmējot citus programmas elementus, īpaši pētniecību enerģētikas jomā.

1.5 Kā vēlamo pieeju Komiteja iesaka izmantot neizlietotos DFS līdzekļu pārpalikumus, kuri tiek atdoti atpakaļ dalībvalstīm, tāpat kā tas jau notiek attiecībā uz ITER finansējumu 2012.–2013. gadam.

1.6 EESK atbalsta Eiropas Parlamenta iniciatīvas par to, ka neizlietotajiem DFS līdzekļiem nevajadzētu būt par iemeslu DFS samazinājumam, bet gan, kā tiek ieteikts īpaši attiecībā uz ITER, kalpot ES programmas mērķiem.

1.7 Tikai tad, ja minētais pasākums nebūtu pietiekams vai pat nebūtu iespējams, varētu būt runa par samazinājumu DFS ietvaros ne vairāk kā par 0,3 %.

1.8 Lai varētu iekļauties noteiktajās laika un izmaksu robežās, ir nepieciešama spēcīga projekta vadība ar pietiekamām tehnisku un administratīvu lēmumu pieņemšanas pilnvarām, kā arī stingra projekta struktūra.

1.9 Attiecībā uz laikposmu pēc 2018. gada Komiteja atbalsta Komisijas ļoti pamatoto vēlmi jau drīzumā izveidot stabilu plānošanas un tiesisko pamatstruktūru Eiropas un jo īpaši starptautiskās plānošanas drošības garantēšanai.

2.1 Komisijas priekšlikuma mērķis ir noteikt finansēšanas mehānismu ES iemaksas veikšanai ITER projektā laikposmā no 2014. līdz 2018. gadam, izmantojot Euratom līgumā noteikto papildu pētniecības programmu. Papildu pētniecības programmu atsevišķi finansē dalībvalstis (plus vairākas “asociētas trešās valstis”) ārpus DFS. Minētā finansējuma apjoms ir 2,6 miljardi EUR jeb aptuveni 0,26 % no DFS līdzekļiem (sk. arī 4.7. un 4.7.1. punktu).

2.2 ITER projekta galvenais mērķis ir uzcelt kodoltermisku eksperimentālu reaktoru un nodrošināt tā darbību, un tas ir svarīgs solis, lai demonstrētu, ka kodolsintēze ir ilgtspējīgs enerģijas avots. ITER pētniecības programmas izvirzītais mērķis ir “veicināt enerģētikas sistēmas ilgtspējīgu, drošu un efektīvu dekarbonizāciju”. Programmai jāsekmē stratēģijas “Eiropa 2020” un pamatiniciatīvas “Inovācijas Savienība” īstenošana.

2.3 ITER ietilpst Energotehnoloģiju stratēģiskajā (SET) plānā un veicinās stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanu, jo Eiropas augsto tehnoloģiju iesaistīšanai būtu jānodrošina ES pasaules mēroga konkurētspējas priekšrocība šajā īpaši svarīgajā un daudzsološajā nozarē.

2.4 ITER projektu regulē ar starptautisku nolīgumu par ITER Starptautiskās kodolsintēzes enerģijas organizācijas izveidi kopīgai ITER projekta īstenošanai (turpmāk “ITER nolīgumu”) (1), kas noslēgts starp Eiropas Atomenerģijas kopienu (Euratom) un citām šādām sešām valstīm: Ķīna, Indija, Japāna, Koreja, Krievija un Amerikas Savienotās Valstis.

2.5 ES iemaksas ITER projektā pārvalda ar Eiropas Kopuzņēmuma ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām (Fusion for Energy) starpniecību, ko izveidoja ar Padomes 2007. gada 27. marta lēmumu (2).

2.6 ITER būvniecības izmaksas ir pārsniegušas sākotnējo aprēķinu (3). Tāpēc ir vajadzīgi papildus finanšu līdzekļi (sk. 2.1. punktu). Pēc Komisijas domām, būtu jāpārdala DFS līdzekļi, kas jau ir atvēlēti citām prioritātēm, vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēmā noteiktie ierobežojumi.

2.7 Ir vajadzīga atšķirīga pieeja, kas saistībā ar šo sarežģīto projektu nodrošina ilgtermiņa stabilitāti. Tāpēc ar 2011. gada 29. jūnija paziņojuma “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020” ” (4) starpniecību Komisija ierosināja pēc 2013. gada finansēt ES iemaksas ITER projektā ārpus DFS.

2.8 Euratom nolīgumā ir noteikts pētniecības programmu darbības laika ierobežojums, paredzot, ka tas nevar pārsniegt piecus gadus. Saskaņā ar ITER nolīgumu projekta sākotnējais darbības laiks būs 35 gadi (t. i., līdz 2041. gadam). Tādējādi, lai turpinātu finansēt ES iemaksas šajā projektā, būs vajadzīgi turpmāki Padomes lēmumi.

3.1 Pamatojoties uz saviem iepriekšējiem paziņojumiem (5) par to, cik svarīga nozīme ir kodolsintēzes iespējām, lai nākotnē nodrošinātu energoapgādi ar zemu CO2 līmeni, EESK piekrīt Komisijas vērtējumam, ka ITER (6) tagad ir vajadzīgs, svarīgs un visā pasaulē unikāls solis virzībā uz kodolsintēzes enerģijas izmantošanu nākotnē. Tāpēc visu iespējamo tehnoloģiju kopumā enerģijas ieguve kodolsintēzes procesā ir vienīgā līdz šim neizmantotā un mūsu rīcībā esošā un zināmā iespēja, lai paveiktu šo ļoti grūto uzdevumu un garantētu drošu un videi nekaitīgu energoapgādi. ITER ir enerģētikas pētniecības un attiecīgi SET plānu svarīgs elements.

3.2 Savulaik pasaules vadošais kodolsintēzes eksperiments JET (Joint European Torus) (7), izmaksu ziņā pārsniedza atsevišķo dalībvalstu iespējas šo projektu finansēt un īstenot valstu līmenī; Tādējādi izveidojās modelis un “mācību poligons” kopīgai un sekmīgai Eiropas rīcībai Euratom līguma ietvaros. JET kopš tā izveides kļuva par pamatu Eiropas kodolsintēzes programmai.

3.3 Uz visā pasaulē veiktās kodolsintēzes pētniecības un jo īpaši JET rezultātiem balstītais ITER projekts savu zinātniski tehnisko mērķu, apjomu un izmaksu ziņā ievērojami pārsniedz JET nepieciešamos izdevumus. Tādējādi radās nepieciešamība īstenot starptautisko sadarbību arī ārpus ES robežām. To sekmēja Reigana, Gorbačova un Miterāna iniciatīva, kas pārauga starptautiskā ITER projektā. ITER termiskās kodolsintēzes procesā ir paredzēts ražot 500 megavatus (!) enerģijas ar pozitīvu jaudas bilanci.

3.4 Septiņas līgumslēdzējas puses — Eiropas Atomenerģijas kopiena (“Euratom”), Ķīnas Tautas Republika, Indijas Republika, Japāna, Korejas Republika, Krievijas Federācija un Amerikas Savienotās Valstis — 2006. gada 26. novembrī parakstīja Nolīgumu par ITER Starptautiskās kodolsintēzes enerģijas organizācijas izveidi kopīgai ITER projekta īstenošanai. Komisija bija ne tikai ES pārstāvošā līgumslēdzēja puse, bet arī Eiropas ITER kopuzņēmuma ietvaros koordinēja turpmāko programmu, kā arī iepriekšējās kodolsintēzes programmas atlikušo daļu.

3.5 Līdz ar lēmumu par ITER izvietošanu ES (Kadarašā Francijas dienvidos) ir izdevies Eiropā piesaistīt vienu no svarīgākajiem nākotnes projektiem un izmantot tā sniegtās priekšrocības, rosinot labāko pētnieku un inženieru interesi, kā arī veicinot svarīgāko rūpniecības jomu attīstību. Arī pārvaldības un vadības ziņā vēl nekad nav bijis tik vērienīgs zinātniski tehniskās sadarbības projekts ar tik daudzu un dažādu starptautisko partneru līdzdalību, kura uzsākšanas perioda gaitā izrādījās, ka sākotnēji noteiktās izmaksas, t.sk. Euratom programmas daļa, dažādu iemeslu dēļ bija jāpalielina (8). Komiteja uzskata, ka šie apstākļi Komisijai bija zināmi jau pirms Daudzgadu finanšu shēmas (DFS) sagatavošanas.

4.1 EESK principā atbalsta Komisijas ieceri palielināt enerģētikas pētniecībai paredzēto pētniecības un attīstības budžetu, šajā gadījumā attiecībā uz ITER Euratom ietvaros. Jau savā atzinumā par SET plānu (9) Komiteja norādīja: “Neskatoties uz pasaules iedzīvotāju skaita pieaugumu un viņu vajadzībām pēc enerģijas, neskatoties uz nepieciešamību īstenot vērienīgus pašreizējai situācijai atbilstošus pasākumus, kā arī neskatoties uz izsīkstošajiem fosilajiem primārās enerģijas avotiem un Eiropas aizvien lielāko atkarību no importa, ir acīmredzams, ka daudzi politiķi un daudzas iesaistītās puses joprojām nenovērtē ar enerģiju un klimatu saistīto problēmu nopietnību un to risināšanai nepieciešamās investīcijas.” Šo brīdinājumu Komiteja atkārtoja atzinumā par programmu “Apvārsnis 2020” (10) un ieteica piešķirt pētniecībai enerģētikas jomā lielāku daļu no daudzgadu finanšu shēmas līdzekļiem.

4.1.1 Tādēļ Komiteja atbalsta (11) Komisijas diemžēl līdz šim nesekmīgos centienus paplašināt DFS iespējas, lai efektīvāk risinātu šo un citus svarīgus ES uzdevumus. Komiteja uzskata, ka to nevajadzētu īstenot paslepus kā ad hoc izņēmumu un atkāpi no esošās prakses, izveidojot papildu pētniecības programmu ārpus DFS, lai finansētu Eiropas līdzdalību ITER būvniecībā. Tā vietā ITER būvniecība arī 2014.–2018. gadā būtu jāsaglabā kā un no pārējiem programmas elementiem nodalīta sastāvdaļa un kā ES Euratom pētniecības, attīstības un demonstrējumu pamatprogrammas projekts DFS ietvaros.

4.2 Tas nav vienīgais arguments pret Eiropas saistību ITER celtniecībā nodalīšanu no DFS. Komiteja arī nesaskata pamatojumu Komisijas paziņojuma 2.6. punktā minētajai argumentācijai. Ja Komisija, zinādama DFS apstākļus, nāk klajā priekšlikumu un lēmumu, kurā apzināti izslēdz ar ITER būvniecību saistītās izmaksas, tā tādējādi pati ir radījusi tieši šādu situāciju, kurā tai jāieņem nostāja pret minēto izmaksu iekļaušanu DFS.

4.3 Turklāt pastāv arī citi būtiski argumenti pret ITER izslēgšanu no DFS.

4.3.1 Tas attiecas gan uz subsidiaritātes principu, no vienas puses, un ir Eiropas pievienotās vērtības jautājums, no otras puses. Šeit ir runa tieši ar tiem projektiem, kuri pārsniedz atsevišķu dalībvalstu potenciālu, piemēram, liela mēroga zinātniski tehniskā infrastruktūra un tādi projekti kā Galileo un ITER, kas ir Eiropas Savienības izvirzīti prototipa nozīmes uzdevumi DFS ietvaros un neapšaubāmi veido Eiropas pievienoto vērtību. Tieši šim nolūkam ir izveidotas pētniecības pamatprogrammas DFS ietvaros.

4.3.2 Tas arī skar ārējo ietekmi attiecībās ar starptautiskajiem partneriem. Ņemot vērā šās sadarbības politisko nozīmi, Komiteja uzskata Komisijas priekšlikumu par maldinošu signālu, kas varētu ietekmēt ES kā starptautisko līgumattiecību partnera uzticamību. Tas attiecas ne tikai uz kodolsintēzes programmu, bet arī uz centieniem veidot turpmākas starptautiskas partnerības vai pieņemt saistošas vienošanās, piemēram, drošības politikas vai enerģijas un klimata politikas jomā.

4.3.3 Tas attiecas arī uz vispārīgāku aspektu, kas ir minēts EESK atzinumā par tematu “Apvārsnis 2020” (12). Šeit ir runa par tendenci nodot aģentūrām Komisijas līdzšinējos uzdevumus un darbības saistībā ar pētniecības un inovācijas finansēšanu un par Komisijas atkāpšanos no juridisku un finansiālu jautājumu risināšanas. Par to Komiteja pauž nopietnas bažas. Šādā veidā Komisija ne tikai atsakās no savas uz īpašām zināšanām balstītas kompetences un spējas pieņemt atbilstošus lēmumus (iesaistot nepieciešamos ekspertus), bet arī nespēj nodrošināt pietiekamu redzējumu par faktiskajiem apstākļiem un mērķiem. Minētajam aspektam ir būtiska nozīme, lai politiskā līmenī kompetenti, sekmīgi un pārliecinoši pārstāvētu svarīgo pētniecības, izstrādes un jauninājumu jomu. Pretējā gadījumā trauslajā “kontroles un līdzsvara” sistēmā zustu izšķirīgs politiskā līdzsvara kontroles faktors.

4.4 Tā kā Komiteja, kā jau iepriekš minēts, visnotaļ atbalsta Komisijas ieceri veidot stiprāku DFS un uzskata, ka ITER arī turpmāk būtu jāfinansē DFS ietvaros un jāsaglabā atbilstošā organizatoriskā piesaiste, EESK iesaka kopīgi ar Padomi, Parlamentu un EIB meklēt risinājumus, kas sniegtu šādu iespēju, būtiski neietekmējot citus programmas elementus, īpaši pētniecību enerģētikas jomā.

4.5 Kā vēlamo risinājumu Komiteja iesaka izstrādāt atbilstīgas procedūras, lai nodrošinātu, ka viss iepriekš apstiprinātais DFS budžets patiešām tiek izmantots Kopienas funkcijām, nevis tiek samazināts, novirzot neizlietotos DFS līdzekļus atpakaļ dalībvalstīm. Ar šo ieteikumu Komiteja atbalsta Eiropas Parlamenta 2010. gada 5. jūlijā pieņemto iniciatīvu (13).

4.6 Attiecībā uz konkrēto jautājumu būtu ieteicams minētos neizlietotos pārpalikumus izmantot ITER finansējuma deficīta nosegšanai (kā acīmredzot ir noticis attiecībā uz 2012/2013. gadu (14)). Ciktāl šādai procedūrai ir vajadzīgi turpmāki oficiāli/tiesiska rakstura pasākumi, Komiteja iesaka apspriest šo jautājumu kopīgi ar EIB un ar attiecīgajām iestādēm.

4.7 Tikai tad, ja 4.6 punktā minētais risinājums izrādītos nepietiekošs vai pat neiespējams, Komiteja iesaka apspriežamās izmaksas, ieskaitot noteiktas “ārkārtas” izmaksas (sk. 4.7.1. punktu) nosegt ar nelieliem (“ārkārtas” izmaksas aptuveni 10 % apmērā nozīmētu 0,26 % vietā ne vairāk kā 0,3 %) samazinājumiem visas pārējās DFS pozīcijās.

4.7.1 Komiteja iesaka vairāk ņemt vērā ar šādu liela mēroga projektu īstenošanu saistīto pieredzi jaunu tehnoloģijas jomu apguvē un paredzēt atbilstošu “ārkārtas” izdevumu rezervi 10 % apmērā; vajadzības gadījumā būtu jāgroza attiecīgais Komisijas noteiktais tiesiskais regulējums. Tādējādi 2.1. punktā minētie 0,26 % palielinātos aptuveni līdz 0,3 %. Šis “ārkārtas” izdevumu budžets tomēr būtu nodalāms no projekta pārvaldības un piešķirams tikai saskaņā ar stingriem kritērijiem, kā arī nevarētu tikt plānots a priori un izmantots neatbilstoši mērķim.

4.7.2 Komiteja 4.1.1. punktā iesaka, ka ITER Eiropas daļas būvniecība būtu jāsaglabā kā patstāvīga un no pārējiem kodolsintēzes programmas elementiem nodalīta sastāvdaļa. Lai varētu iekļauties ITER Eiropas daļai paredzētajās laika un izmaksu robežās, ir nepieciešama spēcīga projekta vadība ar pietiekamām tehnisku un administratīvu lēmumu pieņemšanas pilnvarām, kā arī stingra projekta struktūra. Komiteja iesaka šajā ziņā orientēties uz CERN, ESA un ESO piemēriem.

4.8 Attiecībā uz projektiem laikposmā no 2014. līdz 2018. gadam EESK atbalsta Komisijas ļoti pamatoto vēlmi izveidot stabilu satvaru un drošu ilgtermiņa pamatu visam starptautiskā ITER projekta darbības laikam — pēc Komitejas domām, tomēr DFS ietvaros. Tādējādi tiktu sekmēta Eiropas iekšējā un starptautiskā plānošanas drošība, un starptautiskajiem partneriem tiktu parādīta ES uzticamība.

Briselē, 2012. gada 23. maijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Staffan NILSSON

(13) A7-0254/2011: Eiropas Parlamenta rezolūcija par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2011. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 3/2011 projektu, III iedaļa — Komisija (11630/2011 – C7-0166/2011 – 2011/2075(BUD)).

(14) Eiropas Savienības Padome (Konkurētspējas Padome), 2011. gada 19. decembris, dok. Nr. 18807/11, PRESSE 508.