2.10.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 296/13

—

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, īpaši tā 2. un 3. pantu, un Līgumu par Eiropas Savienības darbību, īpaši tā 8., 153. un 157. pantu,

—

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. februāra Lēmumu 2006/144/EK par Kopienas lauku attīstības stratēģiskajām pamatnostādnēm (2007.–2013. gada plānošanas periods) (1),

—

ņemot vērā Padomes 2005. gada 20. septembra Regulu (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (2),

—

ņemot vērā 2008. gada 12. marta rezolūciju par sieviešu stāvokli ES lauku apvidos (3),

—

ņemot vērā secinājumus seminārā par sieviešu lomu lauku apvidu ilgtspējīgā attīstībā, kas pēc ES Spānijas prezidentūras iniciatīvas 2010. gada 27.-29. aprīlī notika Cáceres  (4),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 7. jūlija Direktīvu 2010/41/ES par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu vīriešiem un sievietēm, kas darbojas pašnodarbinātas personas statusā, un ar kuru atceļ Padomes Direktīvu 86/613/EEK (5),

—

ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

—

ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu (A7-0016/2011),

A.

tā kā lauku apvidu ekonomiski ilgtspējīga attīstība un Eiropas saimniecisko vienību ilgtermiņa un ilgtspējīga darbība ir prioritāte un tā kā mazāk apdzīvotiem lauku apgabaliem piemītošo īpašo potenciālu vajadzētu lietderīgi izmantot un attīstīt tā, lai tie arī turpmāk būtu apdzīvoti;

B.

tā kā uz pasaules mēroga pārmaiņām stabilāk var reaģēt tie reģioni, kuri attiecīgā kontekstā ir ekonomiski un kultūras jomā patstāvīgi un kuros labi darbojas reģionālā aprite;

C.

tā kā konkurētspējīga un daudzfunkcionāla lauksaimniecība ir nepieciešams pamats ilgtspējīgas attīstības stratēģijām un visaptverošākai uzņēmējdarbības attīstībai daudzos reģionos, un tā kā šis potenciāls kā daļa no ekonomikas dažādošanas procesa vēl ne visur tiek pilnībā izmantots;

D.

tā kā lauku apvidus it īpaši ietekmē iedzīvotāju novecošana, zems iedzīvotāju blīvums un iedzīvotāju skaita samazināšanās dažos rajonos;

E.

tā kā sakarā ar demogrāfiskām pārmaiņām, emigrāciju un vispārēju sieviešu īpatsvara samazināšanos daudzos lauku apvidos ar tajos esošo infrastruktūru turpmāk vairs nevarēs pienācīgi nodrošināt ikdienas lietošanas preču un pakalpojumu vietēja mēroga piegādi, medicīnas un aprūpes pamatpakalpojumus, pirmsskolas izglītību, skolas, profesionālo un akadēmisko izglītību, tālākizglītību un atbilstošus kultūras un atpūtas piedāvājumus, vai šādu pakalpojumu sniegšana tiks pārtraukta ekonomisku iemeslu dēļ;

F.

tā kā no 26,7 miljoniem Eiropas Savienības lauksaimniecībā pastāvīgi nodarbināto personu aptuveni 42 % ir sievietes un vismaz piekto daļu saimniecību (aptuveni 29 %) pārvalda sievietes;

G.

tā kā sievietes ir devušas nozīmīgu ieguldījumu vietējo pašvaldību un kopienu attīstībā, tomēr viņu līdzdalība attiecīgajā lēmumu pieņemšanas procesā ir neatbilstīga;

H.

tā kā dzimumu līdztiesības princips ir viena no pamatprasībām saskaņā ar stratēģiju “Eiropa 2020” un tas būtu jāveicina, lai palielinātu sieviešu aktīvu līdzdalību ekonomiskās un sociālās darbībās un nodrošinātu cilvēktiesību ievērošanu;

I.

tā kā sakarā ar ekonomiskām un sociālām pārmaiņām lauku sieviešu stāvoklis aizvadītajās desmitgadēs ir mainījies un kļuvis daudzveidīgāks, turklāt nereti šīs pārmaiņas rosinājušas un līdzveidojušas pašas sievietes, un tā kā sieviešu sociālais un ekonomiskais stāvoklis ievērojami atšķiras gan starp dažādām dalībvalstīm, gan to iekšienē;

J.

tā kā sievietes mūsdienu sabiedrībā pilda daudzveidīgas lomas, ņemot vērā viņu individuālo iesaisti ģimenes un darba dzīvē, turklāt tieši šī lomu daudzveidība ļauj viņām sniegt nozīmīgu ieguldījumu progresā un jauninājumos visos sabiedrības līmeņos un uzlabot dzīves kvalitāti, jo īpaši lauku apvidos;

K.

tā kā it īpaši lauku apvidos aprūpi ģimenē un veco ļaužu aprūpi veic sievietes;

L.

tā kā ar gadiem ilgiem centieniem sieviešu politikas jomā un ievērojamu publisko finansējumu izglītībai, konsultācijām un atbalstam uzņēmējdarbības sākšanai (tajā skaitā arī atbilstoši kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) otrajam pīlāram) ir izdevies gūt būtiskus panākumus lauku iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošanā;

M.

tā kā sievietēm un vīriešiem, neraugoties uz katra indivīda visai atšķirīgiem dzīves modeļiem, arī turpmāk vajadzēs risināt vienu no pamatuzdevumiem, proti, apvienot iztikas pelnīšanu un iesaistīšanos sociālajā un kultūras dzīvē, no vienas puses, un ģimenes pienākumus, no otras puses;

N.

tā kā šis daudzfunkcionālais uzdevums mūsdienu sabiedrībā paveicams vienīgi izmantojot atbalsta dienestus un sabiedrisko pakalpojumu iestādes un struktūras, kurām turklāt jābūt pieejamām un tādām, kuras izmantotājs var atļauties;

O.

tā kā laukos dzīvojošo sieviešu daudzveidīgā loma var dot būtisku ieguldījumu mūsdienīgas sievietes tēla veidošanā Eiropas sabiedrībā;

P.

tā kā gan vīriešu, gan sieviešu nodarbinātības līmenis lauku apvidos ir zems un daudzas sievietes tā arī nekad neiesaistās darba tirgū, tādējādi viņas nav ne reģistrētas kā bezdarbnieces, ne iekļautas bezdarba statistikā;

Q.

tā kā lauksaimniecībā nodarbināto sieviešu sociālā drošība ir lauku apvidu mūsdienīgas un ilgtspējīgas attīstības neatņemams elements, turklāt tā attiecināma arī uz lauksaimniecībā nodarbināto dzīvesbiedrēm ar papildu ienākumiem (kurām ir kombinēti ienākumi vai kuras ir pastāvīga vai nepilna laika pašnodarbinātās) un uz pagaidu un migrējošiem darba ņēmējiem;

R.

tā kā lauku saimniecības īpašnieks ir vienīgā persona, kas ir minēta banku dokumentos saistībā ar subsīdijām un uzkrātajām tiesībām, un ir arī vienīgā persona, kas pārstāv lauku saimniecību asociācijās un grupās;

S.

tā kā lauku tūrisms, tostarp preču un pakalpojumu sniegšana laukos ar ģimeņu un kooperatīvo tūrisma uzņēmumu starpniecību, ir zema riska uzņēmējdarbība, kas rada darbavietas, sniedz iespēju apvienot ģimenes pienākumus ar darbu un iedrošina iedzīvotājus palikt laukos,

1.

norāda, ka dzimumu vienlīdzības veicināšana ir galvenais ES un tās dalībvalstu mērķis; uzsver to, cik svarīgi ir iekļaut šo principu KLP, jo tas ir veids, kā veicināt ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un lauku attīstību;

2.

norāda, ka lauku apvidos jācenšas radīt pilsētām pielīdzināmi dzīves apstākļi, vienlaikus pielāgojot tos lauku realitātei, lai sievietes un viņu ģimenes stimulētu palikt un sekmīgi turpināt dzīvi laukos;

3.

aicina sekmēt lauku apgabalus kā daudzveidīgu un iekļaujošu ekonomikas un dzīves telpu, un šajā procesā jo īpaši izmantot sieviešu svarīgo lomu, pieredzi un zināšanas;

4.

tādēļ aicina Komisiju sarunās par nākamo daudzgadu finanšu shēmu atturēties no turpmākas tās daļas samazināšanas, kas kopējā budžetā paredzēta ar lauksaimniecību saistītiem izdevumiem;

5.

uzsver to, ka daudzveidīgs lauku uzņēmējdarbības klāsts, tostarp arī uz pakalpojumu sniegšanu orientētas lauku saimniecības (piemēram, lauku tūrisms, tiešā pārdošana, sociālie pakalpojumi, tajā skaitā gados vecāku cilvēku un bērnu aprūpe, mācīšanās lauku saimniecībās saistībā ar pagarinātas dienas apmācību), ir svarīgs laukos sniedzamo pakalpojumu elements un šāda uzņēmējdarbība ilgtspējīgā veidā jāatbalsta ar KLP; tādēļ aicina ar KLP starpniecību veicināt šādus pakalpojumus, paverot gan jaunas perspektīvas, gan radot apmaksātas nodarbinātības iespējas sievietēm un būtiski atvieglojot ģimenes dzīves apvienošanu ar darbu;

6.

aicina palīdzēt izstrādāt stratēģijas, kas darbotos kā impulss lauku iedzīvotāju īpašās jaunrades atbalstam, vienlaikus izmantojot katrai lauku kopienai raksturīgos tradicionālos resursus;

7.

uzsver dzīvotspējīgas, dinamiskas lauku vides ar daudzveidīgu sabiedrību nozīmi; šajā sakarībā uzsver atbilstošu attīstības iespēju un uzdevumu nozīmi jaunām sievietēm;

8.

prasa pamatnosacījumus lauku apvidiem veidot tā, lai visu paaudžu sievietes varētu palikt dzīvot savā ierastajā vidē un veicinātu tās atdzimšanu un attīstību;

9.

uzsver pirmstermiņa pensionēšanās iespējas nozīmi lauksaimniekiem un strādniekiem laukos saistībā ar dzīves apstākļiem sievietēm lauku apvidos; aicina dalībvalstis ieviest šādu kārtību, ja tas vēl nav izdarīts;

10.

šajā sakarībā aicina turpināt darbu, lai visus lauku apvidus nodrošinātu ar pašu mūsdienīgāko informācijas tehnoloģiju infrastruktūru, pirmām kārtām platjoslas pieslēgumu, un veikt darbības, lai atvieglotu piekļuvi informācijas un komunikācijas tehnoloģijām un veicinātu gan vienlīdzīgas iespējas saistībā ar šādu piekļuvi, gan atbilstošu apmācību par to lietošanu; norāda, ka platjoslas pieslēguma slikta pieejamība kavē mazo uzņēmumu izaugsmi daudzos lauku apvidos visā Eiropas Savienībā; tāpēc mudina Komisiju un dalībvalstis ievērot saistības un uzlabot platjoslas pieslēguma pieejamību lauku apvidos, jo tas ir veids, kā palielināt konkurētspēju;

11.

aicina veicināt un atbalstīt lauku apvidu sieviešu vidē elektroniskos uzņēmējdarbības veidus, piemēram, ieviešot e-uzņēmējdarbību, kas ļauj strādāt neatkarīgi no attāluma līdz pilsētām;

12.

norāda, ka, līdzīgi kā pilsētās, arī lauku apvidos ir ļoti svarīgi uzlabot ikdienā svarīgas infrastruktūras, iestāžu un pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, lai iedzīvotāji varētu līdzsvarot ģimenes un darba dzīvi un lai tiktu saglabātas lauku kopienas; minētais attiecas uz bērnu aprūpes struktūrām lauku saimniecībās (piemēram, lauku saimniecību bērnudārziem un citām pirmsskolas iestādēm), veselības aprūpes pakalpojumiem, izglītības pakalpojumiem (tostarp mūžizglītībai), veco ļaužu un citu apgādājamo aprūpes iestādēm un pakalpojumiem, aizvietošanas pakalpojumiem slimības un grūtniecības gadījumā, ikdienas patēriņa preču vietēju piegādi un brīvā laika pavadīšanas un kultūras iestādēm; aicina lauksaimniecības politikas pamatnosacījumus veidot tā, lai sievietes lauku apvidos varētu īstenot iespējas daudzfunkcionālas un ilgtspējīgas lauksaimniecības veidošanā;

13.

mudina dalībvalstis izmantot struktūrfondus un Kohēzijas fondu, lai novērstu trūkumus lauku apvidu transporta infrastruktūrā, kā arī īstenot politikas virzienus, ar kuriem uzlabot transporta pakalpojumu pieejamību visiem iedzīvotājiem, jo sevišķi invalīdiem, jo transports ir viens no līdzekļiem sociālās atstumtības un nevienlīdzības mazināšanā sabiedrībā, kas galvenokārt skar sievietes;

14.

prasa ar lauku apvidu veicināšanas politiku aktīvāk sekmēt novatoriskus un ilgtspējīgus lauku dzīves un darba apstākļus;

15.

aicina Eiropas Savienības iestādes, dalībvalstis un reģionālās un vietējās varas iestādes atbalstīt projektus, ar kuriem veicina un piedāvā konsultācijas novatorisku lauksaimniecības pamatproduktu ražošanas uzņēmumu izveidei lauku apvidos, kas jo īpaši sievietēm varētu piedāvāt jaunas darba vietas šādās jomās: vērtības pievienošana lauksaimniecības produktiem un tirdzniecības vietu meklēšana tiem, jaunu tehnoloģiju izmantošana, ieguldījums vietējās ekonomikas dažādošanā un tādu pakalpojumu nodrošināšana, kas ļauj savienot darba un ģimenes dzīvi;

16.

norāda, ka attiecībā uz novatoriskiem piedāvājumiem vajadzētu pārņemt pozitīvo pieredzi, kāda līdz šim gūta, īstenojot ar sieviešu dzīvi saistītos projektus KLP otrajā pīlārā (jo īpaši 3. prioritāšu jomā un Leader + programmā), un noskaidrot paraugprakses piemērus;

17.

aicina lauku attīstības stratēģijās īpaši uzsvērt sieviešu lomu, palīdzot sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, it īpaši iniciatīvās, kurās uzsvars ir uz jauninājumiem, pētniecību un attīstību;

18.

šajā sakarībā atzinīgi vērtē ESF/EQUAL projektus, kuru mērķis ir noskaidrot un uzlabot sieviešu stāvokli lauksaimniecībā un lauku apvidos;

19.

aicina jaunajā ELFLA regulā paredzēt tādus īpašus pasākumus sieviešu atbalstam 2014.–2020. gada plānošanas periodā, kam būtu labvēlīga ietekme uz sieviešu nodarbinātību lauku rajonos;

20.

aicina Komisiju un dalībvalstis sekmēt informatīvas datu bāzes izveidi par lauku apgabalos dzīvojošo sieviešu ekonomisko un sociālo stāvokli un viņu iesaistīšanos uzņēmējdarbībā, kā arī uzlabot jau pieejamo datu izvērtēšanu (piemēram, izmantojot Eirostatu), lai varētu pielāgot politikas pasākumus;

21.

pauž pārliecību, ka, ņemot vērā lauku dzīves apstākļus, ir jāsaglabā un jāpaplašina ar laukiem saistīta apmācība un konsultācijas sievietēm, it īpaši saistībā ar lauku saimniecību finanšu pārvaldību;

22.

uzskata par vēlamu strādāt pie tā, lai izveidotu Eiropas lauku sieviešu tīklu (vai sieviešu apvienību tīklu), un vērš uzmanību uz panākumiem, kādi jau gūti ar KLP otrā pīlāra pasākumiem;

23.

atzīst sieviešu sadarbības tīklu nozīmīgo lomu dažādos līmeņos, jo īpaši attiecībā uz lauku apvidu veicināšanu vietējā līmenī un to, kā šos apvidus uztver sabiedrībā; vērš uzmanību uz to, ka šiem tīkliem nepieciešama plašāka sociāla atzīšana un lielāks politisks un finansiāls atbalsts vietējā, valstu un Eiropas līmenī, ņemot vērā to lielo ieguldījumu lielākas vienlīdzības sekmēšanā, jo īpaši attiecībā uz lauku apgabalu sieviešu apmācību un vietējās attīstības projektu uzsākšanu, tostarp saistībā ar informācijas kampaņām par regulārām pārbaudēm, lai nodrošinātu sievietēm raksturīgu vēža formu (dzemdes kakla vēzis, krūts vēzis u.c.) agrīnu diagnostiku; aicina dalībvalstis atbalstīt sieviešu plašāku līdzdalību politiskajā procesā, tajā skaitā viņu pienācīgu pārstāvību iestāžu, uzņēmumu un apvienību pārvaldes struktūrās;

24.

prasa nodrošināt pienācīgus sociālo sistēmu pakalpojumus sievietēm lauku apvidos, ņemot vērā sieviešu īpašo stāvokli attiecībā uz apmaksātu nodarbinātību un pensiju tiesībām;

25.

šajā sakarībā atzinīgi vērtē Direktīvu 2010/41/ES un aicina dalībvalstis to pēc iespējas drīzāk efektīvi īstenot, it īpaši, lai nodrošinātu:

26.

vērš uzmanību uz to, ka jo īpaši lauku apvidos ir nepieciešamas ilgtspējīgas stratēģijas, lai sievietes, kuras nolemj pārtraukt karjeru bērnu audzināšanas vai aprūpes nolūkos, nezaudētu profesionālo kompetenci; aicina atvieglot darba un ģimenes dzīves līdzsvarošanu, lai sievietes varētu uzsākt, turpināt vai vēl dziļāk iesaistīties darba dzīvē;

27.

norāda, ka lauku saimniecību darbības dažādošana ir arvien svarīgāks lauku apvidu ekonomikas aspekts; norāda, ka sievietēm ir nozīmīga loma lauku saimniecību darbības dažādošanas projektu uzsākšanā, veikšanā un pārvaldībā;

28.

aicina veicināt sieviešu vēlmi nodarboties ar uzņēmējdarbību un atbalstīt šādas ierosmes, jo īpaši veicinot to, lai sievietes kļūtu par īpašniecēm, atbalstot sieviešu uzņēmēju tīklus, kā arī nosacījumus finanšu nozarē veidojot tā, lai lauku uzņēmējām (tostarp pastāvīga vai nepilna laika pašnodarbinātajām ar nelieliem ienākumiem un gados jaunām sievietēm), būtu iespējas veikt ieguldījumus un piekļūt kredītiem, un tā viņas varētu labāk nostiprināties tirgū un attīstīt uzņēmējdarbību, tādējādi gūstot stabilus ienākumus; aicina arī uzlabot sieviešu attieksmi pret uzņēmējdarbību un tai nepieciešamās prasmes, lai veicinātu viņu pārstāvību uzņēmumu un asociāciju pārvaldes struktūrās;

29.

aicina attiecīgās valsts, reģionālās un vietējās varas iestādes sekmēt sieviešu dalību vietējās rīcības grupās un vietējo partnerību izveidi saskaņā ar LEADER programmu, kā arī attiecīgajās valdēs nodrošināt līdzsvarotu dzimumu pārstāvību;

30.

aicina uzņēmumu un reģionālās attīstības stratēģijās vairāk ņemt vērā sieviešu profesionālo kompetenci lauksaimniecībā un ar lauksaimniecību nesaistītās jomās; uzsver nozīmi, kāda ir lauksaimnieču un laukos dzīvojošo sieviešu kvalifikācijas paaugstināšanai un apmācībai, lai viņas varētu nodarboties ar ražošanu un uzņēmējdarbību, un aicina Komisiju un dalībvalstis sadarbībā ar reģionālajām un vietējām varas iestādēm, lauku organizācijām un sieviešu un lauksaimnieku apvienībām radīt stimulus, lai veicinātu sieviešu līdzdalību darba tirgū, novērstu jebkāda veida diskrimināciju pret sievietēm darba vietā, un uzlabotu sieviešu apmācību, tostarp veicinot labāku piekļuvi pēcdiploma apmācībai un specializētiem kursiem izglītības iestādēs, kā arī piedāvāt atbilstošus lauku attīstības pasākumus saskaņā ar lauku attīstības programmas 3. prioritāšu jomu un veicināt jau pastāvošās iniciatīvas; norāda, ka šie pasākumi veicinās cīņu pret sociālo atstumtību lauku apvidos, un ka risks nonākt nabadzībā sievietēm ir lielāks nekā vīriešiem;

31.

prasa atbalstīt centienus ar politikas līdzekļiem veicināt sieviešu lomu lauksaimniecībā, faktiski un juridiski atvieglojot viņu lauksaimniecības uzņēmējdarbību, tajā skaitā attiecībā uz uzņēmumu īpašumtiesībām, lai, pamatojoties uz līdzatbildību uzņēmumā, viņām pienāktos arī lielāka daļa tiesību un pienākumu tajā, tostarp arī interešu pārstāvniecība lauksaimniecības institūcijās un nozīmīga daļa no saimniecības ieņēmumiem;

32.

aicina atbalstīt sieviešu un lauksaimnieku organizācijas, kurām ir liela loma, veicinot un īstenojot jaunas attīstības programmas un dažādošanu tādā veidā, ka sievietes var īstenot jaunas idejas, lai dažādotu ražošanas un pakalpojumu sniegšanas darbības lauku apvidos;

33.

uzskata, ka atbilstoši dalībvalstu teritoriālajām vajadzībām gaidāmajā KLP reformā saistībā ar piekļuvi dažiem pakalpojumiem un palīdzībai jāņem vērā un par prioritāti jānosaka sieviešu lauku apvidos vajadzības un lauksaimniecībā strādājošo sieviešu loma;

34.

pauž pārliecību, ka vidējā termiņā sievietēm vajadzētu būt pienācīgi pārstāvētām visās lauksaimniecības nozares politiskajās, ekonomiskajās un sociālajās institūcijās, lai lēmumu pieņemšanas procesā tiktu ņemts vērā gan sieviešu, gan vīriešu skatījums; uzsver, cik svarīgi ir ieviest īpašus pasākumus par labu sievietēm, lai nodrošinātu, ka sievietes līdztiesīgi piedalās šādās struktūrās;

35.

aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt sieviešu labāku piekļuvi zemes īpašumam un kredītiem, lai stimulētu sieviešu palikšanu lauku apvidos un kļūšanu par lauksaimniecības nozares dalībniecēm;

36.

aicina apzināt līdzšinējās stratēģijas lauksaimniecībā nodarbināto sieviešu (lauksaimnieču, lauksaimniecības strādnieču, sezonas strādnieču u.c.) sociālās drošības jomā, tostarp Direktīvas 2010/41/ES īstenošanu, turklāt ņemot vērā valstu atšķirības attiecībā uz īpašuma tiesībām un nodokļiem, lai šo pieredzi varētu izmantot, izstrādājot un piedāvājot dalībvalstīm atbilstīgas sociālās drošības sistēmas lauksaimniecībā nodarbinātajām sievietēm;

37.

uzsver, ka Eiropas politikas jomās, kas attiecas uz sieviešu dzīves apstākļiem lauku apvidos, jāņem vērā arī sezonas darbos lauku saimniecībās nodarbināto imigranšu dzīves un darba apstākļi, jo īpaši attiecībā uz vajadzību nodrošināt pienācīgu mitekli, sociālo aizsardzību, veselības apdrošināšanu un veselības aprūpi; uzsver, ka šo sieviešu darbs jānovērtē pēc iespējas augstu;

38.

aicina Komisiju kopsavilkuma ziņojumā, kas saskaņā ar 14. panta 1. punktu Padomes 2005. gada 20. septembra Regulā (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) jāiesniedz 2011. gadā, iekļaut padziļinātu analīzi par veikto pasākumu ietekmi attiecībā uz sieviešu situāciju lauku apvidos;

39.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.