27.5.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 137/43

A.

tā kā dalībvalstis ir atbildīgas par skolas izglītības organizāciju, saturu un reformām; tā kā informācijas un labas prakses apmaiņa un sadarbība kopīgu uzdevumu jomā ir lieliski reformu atbalstīšanas līdzekļi; tā kā Komisijai ir būtiska nozīme šīs sadarbības veicināšanā;

B.

tā kā Eiropas Savienības ekonomikas un sociālajā jomā notiekošās izmaiņas, faktori, kas ietekmē vienoto tirgu, kā arī globalizētās ekonomikas jaunās iespējas un prasības rada kopējas problēmas visu valstu izglītības sistēmās, Eiropas līmeņa sadarbību izglītības un apmācības jomā padarot aizvien nepieciešamāku;

C.

tā kā ES izglītības sistēmu attiecīgo rādītāju ievērojamās atšķirības varētu palielināt atšķirības dalībvalstu ekonomikas un sociālajā attīstībā un apdraudēt Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanu;

D.

tā kā sistemātiski pasākumi ir vajadzīgi, lai nostiprinātu izglītības nozīmi “zināšanu trijstūrī” (pētniecība, jauninājumi un izglītība), ar ko saistībā Eiropas Savienība atbalsta ilgtermiņa stratēģiju attiecībā uz turpmāko attīstību, konkurētspēju un sociālo kohēziju, un izglītības iekļaušanu to prioritāšu starpā, kas noteiktas saistībā ar Lisabonas procesa gaidāmo sarunu kārtu;

E.

tā kā kritēriji ir svarīgs instruments, lai virzītu uz priekšu turpmākās reformas, jo tie ļauj novērtēt uzlabojumus saistībā ar skaidri noteiktiem kopējiem mērķiem;

F.

tā kā Padome ir pieņēmusi trīs ar skolas izglītību saistītus kritērijus, kas jāizpilda līda 2010. gadam un kas attiecas uz priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, lasītprasmi un augstākās vidējās izglītības iegūšanu; tā kā virzība uz šo kritēriju sasniegšanu joprojām nav pietiekama;

G.

tā kā Lisabonas programmas mērķu sasniegšanā ir izšķirīgi svarīgi uzlabot izglītības līmeni un panākt, lai visi jaunieši iegūtu pamata prasmes un iemaņas;

H.

tā kā jauniešu izglītības līmenim ir tieša ietekme uz viņu turpmākās nodarbinātības iespējām, sociālo līdzdalību, turpmāko izglītību vai apmācību un ienākumiem;

I.

tā kā sieviešu izglītība īpaši ietekmē kopienu izglītības rādītājus; tā kā meiteņu nepabeigtā vai neapmierinošā izglītība var ietekmēt ne tikai šīs meitenes, bet arī nākamo paaudzi, kurai nodotas nepilnīgas zināšanas;

J.

tā kā nevienlīdzība un priekšlaicīga mācību pārtraukšana rada lielas izmaksas sociālajā un ekonomikas jomā un kaitē sociālajai kohēzijai, turklāt visu veidu skolu segregācija pazemina valsts izglītības sistēmu līmeni kopumā;

K.

tā kā patlaban var novērot, ka skolās satraucoši pieaugusi vardarbība, kā arī rasisma un ksenofobijas izpausmes skolas vidē, ko sekmējušas divas vadošās tendences izglītības iestādēs, proti, kultūru daudzveidība un sociālo atšķirību akcentēšana, turklāt šajā situācijā trūkst piemērotu pasākumu vai skolēnu atbalsta, kā arī saziņas mehānismi izglītības sistēmā;

L.

tā kā iekļaujošas izglītības modeļi veicina to skolēnu grupu iekļaušanos, kuras atrodas nelabvēlīgā situācijā, un izglītojamo ar īpašām izglītības vajadzībām iekļaušanos, un stiprina skolēnu ar dažādu izcelsmi vienotību;

M.

tā kā labi attīstīta pirmsskolas izglītība būtiski veicina nelabvēlīgo grupu (piemēram, maznodrošinātu un mazākumtautību bērnu) iekļaušanos, var palīdzēt uzlabot iemaņas kopumā, samazina izglītības līmeņa atšķirības un ir izšķirīgi svarīga vienlīdzības veicināšanā un priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas mazināšanā;

N.

tā kā skolām ir ļoti liela nozīme saistībā ar bērnu sociālo dzīvi, apmācību un individuālo attīstību; kā arī veidojot viņu zināšanas, prasmes un vērtības, kas vajadzīgas, lai iesaistītos demokrātiskā sabiedrībā un aktīvā pilsoniskā līdzdalībā;

O.

tā kā pašreizējā globālās finanšu un ekonomikas krīzes situācijā izglītībai un apmācībai ir galvenā nozīme novatorisku prasmju un zinātības attīstīšanā un brīvas zināšanu aprites nodrošināšanā, jo tas ir ideāls instruments, lai panāktu ekonomikas atveseļošanos un nostiprinātu darba tirgu; tomēr atzīmē, ka izglītības un apmācības jomā politikas veidošanas primārais mērķis ir nevis atbilstība tirgus vajadzībām un nodarbinātības kritērijiem, bet gan skolēnu zināšanu atbilstība vispārējam standartam saskaņā ar vienotiem izglītības kritērijiem, nodrošinot personību pilnīgu attīstību;

P.

tā kā izglītības programmām, mācīšanas un novērtēšanas metodēm ir jābūt tādām, lai ikviens izglītojamais varētu iegūt pamatprasmes un pilnībā īstenot savu potenciālu; tā kā sekmīgu mācību rezultātu sasniegšanā izšķirīgi svarīga ir bērnu fiziskā un garīgā labklājība un labvēlīga mācību vide;

Q.

tā kā vispārējā izglītība, kurā ietilpst arī tādi priekšmeti kā māksla un mūzika, var sekmēt personisko izaugsmi, palielināt pašapziņu, kā arī attīstīt jaunradi un novatorisku domāšanu;

R.

tā kā izglītībai paredzētais finansējums jānovirza īpaši uz tām jomām, kurās ir vislabākie panākumi attiecībā uz izglītības rezultātiem un izglītojamo attīstību;

S.

tā kā mācīšanas kvalitāte tiek atzīta par vissvarīgāko faktoru, kas skolā ietekmē izglītojamo sekmes,

T.

tā kā mobilitāte un apmaiņa var veicināt starpkultūru, valodu, sociālās un ar mācību priekšmetiem saistītas prasmes, spēcināt gan skolotāju, gan izglītojamo motivāciju un palīdzēt attīstīt skolotāju pedagoģiskās prasmes;

U.

tā kā skolas ir tikai viens no vairākiem dalībniekiem, kam ir kolektīva atbildība jauniešu izglītošanā,

V.

tā kā izglītības un apmācības sistēmās ir jāizveido vērtēšanas kultūra, lai nodrošinātu šo sistēmu attīstības efektīvu, ilgtermiņa uzraudzību;

W.

tā kā iepriekšminētajā 2005. gada 8. septembra rezolūcijā Eiropas Parlaments uzsvēra nepieciešamību reformēt Eiropas skolu pārvaldības sistēmu, lai risinātu mūsdienu uzdevumus, kas jo īpaši saistīti ar paplašināšanos un tās sekām;

1.

atzinīgi vērtē iepriekšminēto Komisijas 2008. gada 3. jūlija paziņojumu un jomas, kurās tā ierosina turpmāk sadarboties visvairāk;

2.

atzinīgi vērtē iepriekš minēto Komisijas 2008. gada 16. decembra paziņojumu un tajā ierosinātos pasākumus;

3.

atbalsta uzskatu, ka skolas izglītībai Lisabonas procesa nākamajā posmā jābūt vienai no galvenajām prioritātēm;

4.

atzinīgi vērtē dalībvalstu vienošanos sadarboties skolas izglītības galvenajās jomās; mudina dalībvalstis pilnībā izmantot priekšrocības, ko rada šī iespēja citam no cita mācīties;

5.

mudina dalībvalstis darīt visu iespējamo, lai ikvienam jaunietim sniegtu pamatiemaņas, kas ir būtiskas turpmākajās mācībās, turpināt centienus īstenot Ieteikumu 2006/962/EK, kā arī censties sasniegt iepriekš pieņemtos kritērijus;

6.

pauž bažas par pašreizējo tendenci, kad samazinās studentu lasītprasme, rakstītprasme un rēķinātprasme, un mudina dalībvalstis veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai šo tendenci mainītu;

7.

iesaka dalībvalstīm turpināt apsvērt stratēģijas, ar kurām mazināt dzimumu līdzsvara trūkumu pamatiemaņu jomā;

8.

mudina dalībvalstis turpināt centienus mazināt priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas gadījumu skaitu; uzsver nepieciešamību pēc iespējas agrāk noteikt tos izglītojamos, kas ir riska grupā, un sniegt viņiem papildu atbalstu un nodrošināt pēcstundu mācību nodarbības, kā arī atbalstīt viņus pārejas posmos no viena izglītības līmeņa uz citu un tiem, kuriem tas ir vajadzīgs, nodrošināt individualizētu mācību pieeju;

9.

atzīmē, ka Eiropas Savienībā jauniešiem konstatēts liels koncentrēšanās spējas trūkums; tādēļ aicina Komisiju veikt pētījumu, lai noskaidrotu, kādi ir galvenie iemesli šim skolēnu koncentrēšanās spējas trūkumam;

10.

uzskata, ka skolās visiem bērniem jānodrošina kvalitatīva izglītība un jāizvirza augsti mērķi attiecībā uz visiem izglītojamajiem, vienlaicīgi piedāvājot plašas mācību iespējas un papildu atbalstu, lai ņemtu vērā atsevišķu izglītojamo vajadzības;

11.

tāpēc aicina dalībvalstis nodrošināt, ka to izglītības politikā tiek panākts līdzsvars starp vienlīdzību un kvalitāti, uzsverot sociālā atbalsta pasākumus skolēniem un studentiem no nelabvēlīgas vides un mācību procesa pielāgošanu viņu individuālajām vajadzībām, tādējādi sniedzot vienlīdzīgas iespējas piekļūt izglītībai;

12.

turklāt mudina dalībvalstis uzlabot nelabvēlīgo grupu piekļuves iespējas arodmācības un universitātes studiju jomā atbilstīgi augstākajiem standartiem, cita starpā izstrādājot un reklamējot piemērotus stipendiju plānus;

13.

atbalsta iekļaujošas izglītības modeļus, ar kuriem skolu kopienas atspoguļo sabiedrības daudzveidību, novēršot jebkādu segregāciju;

14.

tāpēc mudina dalībvalstis īstenot mērķi, kas paredz pilnībā likvidēt romu klašu/iestāžu segregāciju pamatskolas izglītības līmenī, kā arī uzraudzīt un novērst nelikumīgo praksi, kad romu bērnus ievieto garīgi slimo skolēnu klasēs;

15.

uzskata, ka ir svarīgi jauniešus sagatavot jau skolas, koledžas un universitātes laikā, lai viņi spētu elastīgi iekļauties darba tirgū, ņemot vērā tā nepastāvīgumu, kas nozīmē, ka darba devēju prasības var strauji mainīties;

16.

aicina modernizēt un uzlabot skolu mācību programmas, lai tajās atspoguļotu mūsdienu reālo situāciju sociālajā, ekonomikas, kultūras un tehniskajā jomā, un lai tās cieši sasaistītu ar rūpniecību, uzņēmējdarbību un darba tirgu;

17.

tomēr uzskata, ka izglītības sistēmas reformai pašos pamatos jāņem vērā pilnīga un daudzpusīga personības attīstība, ieaudzinot cieņu pret cilvēktiesībām un sociālo taisnīgumu, mūžizglītību personiskās attīstības un profesionālās izaugsmes nolūkā, vides aizsardzību, kā arī indivīdu un sabiedrības labklājību; uzskata, ka šajā kontekstā šādā veidā iegūtu zināšanu samērošana ar tirgus prasībām neapšaubāmi ir izglītības sistēmu prioritāte, tomēr tas nav to galvenais un svarīgākais mērķis;

18.

uzskata, ka skolās jācenšas ne tikai attīstīt jauniešu spējas iekļauties darba tirgū, bet arī visiem jauniešiem jānodrošina iespēja pilnībā īstenot savu potenciālu atbilstoši viņu individuālajām dotībām; uzsver, cik svarīgi ir izveidot tādu mācību vidi, kurā jaunieši varētu iegūt galvenās demokrātiskās iekārtas iemaņas, kas viņiem ļautu aktīvi piedalīties pilsoniskās sabiedrības dzīvē;

19.

uzskata, ka visiem bērniem jau visagrīnākajā vecumā būtu jānodrošina iespēja iegūt muzikālās, mākslinieciskās, rokdarbu, fiziskās, sociālās un pilsoniskās prasmes; tādēļ ir pārliecināts, ka muzikālajai, mākslinieciskajai un fiziskajai audzināšanai ir jābūt obligātiem skolu izglītības programmu komponentiem;

20.

ir pārliecināts, ka saskaņā ar 2002. gada Barselonas Eiropadomes secinājumiem bērniem jau no agrīna vecuma jāapgūst svešvalodas; atzinīgi vērtē priekšlikumu jaunam kritērijam, kas paredz, ka vismaz 80 % izglītojamo zemākās vidējās izglītības līmenī jāapgūst divas svešvalodas; uzsver, cik nozīmīga ir nepārtraukta svešvalodu mācīšana augstākās vidējās izglītības līmenī, lai nodrošinātu, ka jaunieši iegūst augsta līmeņa valodas zināšanas; aicina dalībvalstis apsvērt iespēju pieņemt darbā vairāk tādus cilvēkus, kuri mācītu savu dzimto valodu;

21.

uzsver informācijas un sakaru tehnoloģiju un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes apmācības nozīmīgumu; uzskata, ka ir svarīgi apmācīt skolēnus izmantot un pielietot jauno komunikāciju un digitālo tehnoloģiju;

22.

novērtē neformālās izglītības nozīmi, sniedzot jauniešiem vērtīgas prasmes, kas papildina skolā iegūtās prasmes, un aicina skolas aktīvāk sadarboties ar tiem, kas piedāvā neformālās izglītības iespējas, piemēram, jaunatnes organizācijām;

23.

uzskata, ka ikvienam bērnam ir tiesības uz kvalitatīvu izglītību, un, lai to nodrošinātu, pirmais un svarīgākais solis būtu Eiropas skolēnu tiesību harta;

24.

aicina dalībvalstis un kompetentās reģionu pašvaldības ieguldīt pirmsskolas izglītībā, nodrošināt augstas kvalitātes pirmsskolas un bērnu aprūpes iestādes ar atbilstīgi izglītotiem skolotājiem un aprūpētājiem, kā arī nodrošināt to pieejamību; atbalsta priekšlikumu jaunam kritērijam attiecībā uz dalības pakāpi pirmsskolas izglītībā;

25.

uzskata, ka valsts izglītība joprojām jāsaglabā galvenokārt kā valsts finansēta nozare, kas sekmē sociālo vienlīdzību un iekļaušanu; tomēr atzinīgi vērtē tās iniciatīvas, kuru mērķis ir attīstīt rezultatīvu sadarbību ar privāto sektoru un izpētīt, kādas ir iespējamās jaunās papildu finansēšanas iespējas;

26.

uzskata, ka tām valsts izglītības iestādēm, kas ir nelabvēlīgākā finanšu situācijā, jo īpaši tām, kas atrodas ES nabadzīgākajos reģionos, vajadzētu piešķirt papildu atbalstu;

27.

uzskata, ka kvalitatīva mācību vide, kurā pieejama moderna infrastruktūra, materiāli un tehnoloģijas, ir priekšnosacījums, lai skolās nodrošinātu augstas kvalitātes izglītību;

28.

uzskata, ka izglītības kvalitātei un rezultātu līmenim turpmāk nepieciešamas tādas mācību programmas, kurā noteiktas prasības un stingri principi, kā arī regulāri jānovērtē skolēni, ietverot skolēnu atbildību par viņu sasniegumiem;

29.

aicina dalībvalstis skolām piešķirt nepieciešamo autonomiju, lai risinātu konkrētas vietējās problēmas, kā arī nodrošināt iespēju atbilstīgi pielāgot izglītības programmas, mācīšanas metodes un novērtēšanas sistēmas, atzīstot nepieciešamību nodrošināt kvalifikācijas sistēmu salīdzināmību visā Eiropā;

30.

uzskata, ka novērtēšana ir lietderīgs instruments izglītības sistēmu kvalitātes uzlabošanā; tomēr uzsver, ka jebkura novērtēšanas un izvērtēšanas sistēma būtu jāorientē nevis uz kvantitatīviem skolēnu rezultātiem un sasniegumiem, kas veidotu izglītības iestāžu sociālo hierarhiju, ko papildina “daudzu ātrumu” izglītības sistēmas, bet gan uz pašu sistēmu un tajā izmantotajām metodēm, skaidri ņemot vērā īpašus sociāli ekonomiskos apstākļus, kādos darbojas katra skola;

31.

uzskata, ka izglītības kvalitāti un rezultātu līmeni lielā mērā nosaka arī tas, cik liela ir skolotāja autoritāte klasē;

32.

uzskata, ka pedagoģiskajam personālam pēc iespējas jābūt tādam, kas parāda Eiropas sabiedrībā pieaugošo dažādību, tādējādi visiem izglītojamajiem rādot dažādu lomu paraugus; tādēļ mudina apsvērt vajadzību pasniedzēju profesijā, jo īpaši pamatskolas līmenī, iesaistīt vairāk vīriešu;

33.

ir pārliecināts par nepieciešamību nodrošināt skolotājiem gan kvalitatīvu sākotnējo izglītību, kuras pamatā ir teorija un prakse, gan saskaņotu pastāvīgo profesionālo attīstību un atbalstu, lai ļautu skolotājiem visā viņu karjeras laikā atjaunināt prasmes, kas vajadzīgas uz zināšanām balstītā sabiedrībā; uzskata, ka ir jāizstrādā skolotāju izglītības un darbā pieņemšanas politika, lai piesaistītu spējīgākos jaunos darbiniekus un lai skolotājiem nodrošinātu viņu uzdevumu svarīgumam atbilstīgu sociālās atzinības, statusa un atalgojuma līmeni;

34.

īpaši uzsver to, lai pēc iespējas vairāk izglītojamo un skolotāju varētu piedalīties mobilitātes un skolu sadarbības projektos; un tādēļ izceļ Comenius programmas nozīmīgumu; uzsver, ka vairāk jāsamazina administratīvais slogs kandidātu sarakstā iekļautajām skolām; atzinīgi vērtē Comenius Regio izveidošanu; atbalsta priekšlikumu izstrādāt jaunu mobilitātes kritēriju;

35.

iesaka mudināt skolotājus, tostarp mākslas priekšmetu skolotājus, maksimāli izmantot Eiropas un valsts mobilitātes programmas un panākt, ka mobilitāte kļūst par neatņemamu sastāvdaļudaļu šo skolotāju apmācībā un karjerā;

36.

iesaka skolas dzīvē iesaistīt vecākus un veicināt apziņu par dzīves apstākļu un ārpusskolas aktivitāšu iespējamo ietekmi uz prasmju un iemaņu apgūšanu skolā, atzīstot, ka izglītības nevienlīdzības jautājuma risināšana, izmantojot vienīgi izglītības politiku, ir izrādījusies neveiksmīga;

37.

stingri iesaka izveidot skolas un kopienas partnerību, lai cīnītos pret vardarbības problēmu skolās, kas draud izplatīties visā sabiedrībā;

38.

uzskata, ka visām skolām ir jāsekmē demokrātiskās iekārtas iemaņu apguve, atbalstot studentu padomes un ļaujot studentiem uzņemtiem līdzatbildību skolas attiecībās ar vecākiem, skolotājiem un skolu padomēm;

39.

aicina dalībvalstis un Komisiju cieši sadarboties, lai sekmētu Eiropas izglītības sistēmas ieviešanu attiecīgajās dalībvalstu izglītības sistēmās; aicina Komisiju paredzēt Eiropas skolu iekļaušanu darbā, kas saistīts ar Eurydice tīklu;

40.

prasa Komisijai regulāri iesniegt ziņojumu par sasniegumiem, kas panākti saistībā ar abiem paziņojumiem, lai varētu novērtēt izglītības un apmācības sistēmu rādītājus Eiropas Savienībā, īpašu uzmanību pievēršot skolēnu pamatprasmju apguvei;

41.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.