|
23.12.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 318/80 |
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko izveido Eiropas mikrofinansēšanas instrumentu nodarbinātībai un sociālajai integrācijai (mikrofinansēšanas instruments “Progress”)”
COM(2009) 333 galīgā redakcija – 2009/0096 (COD)
2009/C 318/15
Galvenā ziņotā: Gabriele BISCHOFF kdze
Padome saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 152. pantu 2009. gada 17. jūlijā nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu
“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam,ar ko izveido Eiropas mikrofinansēšanas instrumentu nodarbinātībai un sociālajai integrācijai (mikrofinansēšanas instruments “Progress”)”
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Birojs 2009. gada 14. jūlijā uzdeva Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētajai nodaļai sagatavot Komitejas atzinumu par šo jautājumu.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja saskaņā ar Reglamenta 20. pantu 456. plenārajā sesijā, kas notika 2009. gada 30. septembrī un 1. oktobrī (2009. gada 1. oktobra sēdē), iecēla Gabriele BISCHOFF kdzi par galveno ziņotāju un ar 171 balsīm par un 2 atturoties, pieņēma šo atzinumu
1. Secinājumu kopsavilkums un Komitejas ieteikumi.
1.1 Uzņēmumiem piemēroti finansēšanas instrumenti ir svarīgs tautsaimniecības izaugsmes priekšnoteikums. Tas attiecas arī uz sociālajā ekonomikā iesaistītiem mikrouzņēmumiem. Tāpēc Komiteja atzinīgi vērtē mikrokredītu attīstību, jo tas ir jauns veids, kā var sekmēt uzņēmējdarbības garu un radīt jaunas darba vietas mikrouzņēmumos (tie ir uzņēmumi, kuros ir mazāk nekā 10 strādājošo un kuru gada apgrozījums, respektīvi, gada bilance nepārsniedz 2 miljonus euro). Tādējādi ir ņemts vērā fakts, ka Eiropā mikrofinansēšanas instrumenti līdz šim nav bijuši plaši izvērsti.
1.2 Izsniegt mikrokredītus sociālajā ekonomikā iesaistītiem mikrouzņēmumiem un nelabvēlīgā stāvoklī esošam grupām ir daudz sarežģītāk un dārgāk nekā izsniegt parastus kredītus. Šos papildu izdevumus var samazināt, pirmkārt, attīstot standartizētus, uz tehnoloģijām balstītus pakalpojumu piedāvājumus, uzlabojot tirgvedību un pilnveidojot mikrofinansēšanas pakalpojumu profesionalitāti kopumā, un, otrkārt, izmantojot garantijas un līdzfinansējumu. Tāpēc ierosinātā mikrofinansēšanas instrumenta svarīgs uzdevums būs turpināt attīstīt mikrofinansēšanas pakalpojumu instrumentu, sadarbojoties arī ar esošajiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem. Šajā jomā jāpievēršas tādu organizatorisko struktūru izveidei, ar kuru palīdzību var standartizēti apstrādāt lielu skaitu iesniegumu. Pēc iespējas augstāku profesionalitāti nevarēs nodrošināt bez piemērotas programmatūras un uz internetu balstītu tehnoloģiju izmantošanas.
|
1.2.1. |
Turklāt, ņemot vērā Eiropā gūto līdzšinējo pieredzi mikrokredītu izsniegšanā, var secināt, ka papildus jāizveido arī tirgus ekonomikas stimuli, lai finanšu sektors faktiski pildītu tam paredzēto uzdevumu izsniegt mikrokredītus abām īpašajām mērķa grupām. |
1.3 Piekļuve mikrofinansēšanas pakalpojumiem jānodrošina ne tikai brīdī, kad personas no nelabvēlīgā stāvoklī esošām grupām dibina uzņēmumus eksistences nodrošināšanai, bet arī pirmajos gados pēc uzņēmumu nodibināšanas.
1.4 Apmēram 1 % mikrofinansēšanas instrumenta “Progress” līdzekļu ir paredzēti administratīviem izdevumiem. Šajā summā nav iekļauti līdzekļi, ko saņem starpniekbankas un mikrofinansējuma iestādes, lai tās šos kredītus izsniegtu mērķa grupām. Komiteja uzskata, ka būtu lietderīgi uzzināt, cik lielu līdzekļu daļu saņem starpniekbankas un mikrofinansējuma iestādes, lai tās izsniegtu minētos kredītus. Turklāt, cita starpā nodrošinot regulāru uzraudzību Eiropas līmenī un atbildīgo uzraudzības iestāžu tīmekļa vietnē publiskojot kredītu izsniegšanas nosacījumus, būtu jāpanāk, lai bankas, izsniedzot kredītus, saglabātu izdevīgās procentu likmes arī mērķa grupām.
1.5 Eiropas mikrofinansēšanas instrumenta ietekme uz nodarbinātību un sociālo jomu būtu precīzi jāaizvērtē pa mērķa grupām. Abām mērķa grupām, proti, sociālajā ekonomikā iesaistītiem mikrouzņēmumiem un atsevišķiem pieteikumu iesniedzējiem (bezdarbniekiem, jauniešiem, nelabvēlīgā sociālā stāvoklī esošām personām) vajadzīgas atšķirīgas konsultēšanās un atbalsta iespējas. Tas jāņem vērā arī organizatoriskajā darbā, ņemot vērā iespējamo pārklāšanos ar citām līdzīgām programmām.
1.6 Visbeidzot, EESK iesaka apzināt līdztekus programmai “Progress” pieejamos citus finansēšanas avotus, no kuriem var iegūt līdzekļus jaunajam mikrofinansēšanas instrumentam.
2. Ievads un Komisijas priekšlikuma kopsavilkums.
|
2.1 |
Komisija 2007. gada 13. novembra paziņojumā “Eiropas iniciatīva mikrokredīta attīstībai nolūkā atbalstīt izaugsmi un nodarbinātību” (COM(2007) 708) ierosina, pirmkārt, dalībvalstīs uzlabot tiesiskos un institucionālos pamatnosacījumus un, otrkārt, izveidot jaunu mehānismu, lai Kopienā atbalstītu mikrokredīta iestāžu dibināšanu un attīstību (1). Papildu finanšu līdzekļi jāpiešķir arī jaunām mikrofinansējuma iestādēm ārpus banku jomas (2). Komisija paziņojumā norāda, ka mikrokredītu izsniegšanas struktūras attīstībai ir liela nozīme Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas īstenošanā (3). |
|
2.2 |
Komisijas 2003. gada 6. maija ieteikumā 2003/361/EK par mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (4) jēdziens “mikrokredīts” ir definēts kā aizdevums līdz 25 000 EUR, un “mikrouzņēmums” ir uzņēmums, kurā ir mazāk nekā 10 strādājošo (tostarp pašnodarbināto) un kura gada apgrozījums, respektīvi, gada bilance nepārsniedz 2 miljonus euro. |
|
2.3 |
Ekspertu grupas ziņojumā par mikrokredītu regulējumu Eiropā ir analizētas dalībvalstīs pastāvošās lielās atšķirības mikrokredītu izsniegšanā un tiesiskajā regulējumā. |
|
2.4 |
Komisija jau 2009. gada 3. jūnija paziņojumā norādīja, ka tā ierosinās jaunu ES mikrofinansēšanas instrumentu nodarbinātības veicināšanai (mikorofinansēšanas instruments “Progress”) (5). |
|
2.5 |
Komisija 2009. gada 2. jūlijā nāca klajā ar priekšlikumu “Eiropas mikrofinansēšanas instruments nodarbinātībai un sociālajai integrācijai” (6), kura mērķis ir, ņemot vērā ekonomikas un finanšu tirgus krīzi un tās ietekmi uz nodarbinātības līmeni un kredītu izsniegšanu, izveidot jaunu ES mikrofinansēšanas instrumentu bezdarbnieku un nelabvēlīgākā stāvoklī esošu grupu (iespējamajam) atbalstam, lai viņi varētu nodibināt savu mikrouzņēmumu vai uzsākt darbību pašnodarbinātas personas statusā. Priekšlikumā ir paredzēti šādi atbalsta instrumenti: mikrokredīti līdz 25 000 EUR, garantijas, pašu kapitāla instrumenti, parāda instrumenti un citi pasākumi, piemēram, pasākumi komunikācijas jomā, pārraudzība, kontrole, revīzija un novērtēšana. Atbalsts paredzēts arī sociālajā ekonomikā iesaistītiem mikrouzņēmumiem, kas nodarbina bezdarbniekus un nelabvēlīgākā stāvoklī esošas personas. Minēto pasākumu mērķis ir palīdzēt bezdarbniekiem un citām nelabvēlīgākā stāvoklī esošām grupām uzsākt uzņēmējdarbību. Aplēses liecina, ka no programmas “Progress” pašreizējā budžeta pārvietojot 100 miljonus euro (kas varētu papildus piesaistīt vairāk nekā 500 miljonus euro), četru gadu laika posmā no 2010. līdz 2013. gadam atbalstu vidēji 11 000 EUR apmērā varētu saņemt līdz 45 000 personu un uzņēmumu. Par pārvaldību būs atbildīga Komisija sadarbībā ar starptautiskajām finanšu iestādēm, piemēram, Eiropas Investīciju banku (EIB) un Eiropas Investīciju fondu (EIF). Dalībvalstīm nebūs papildu administratīvas slodzes. |
3. Vispārīgas piezīmes.
3.1 EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija ar priekšlikumiem par mikrofinansēšanas instrumenta izveidi turpina pildīt apņemšanos radīt darba vietas un vēlas turpināt sekmēt uzņēmējdarbību nelabvēlīgākā stāvoklī esošajās grupās. Tomēr jānorāda, ka Eiropā mikrofinansēšanas instrumentu izmantošanas jomā līdz šim ir gūta salīdzinoši neliela pieredze un ir jāiegulda ļoti liels konceptuāls darbs, lai, pirmkārt, noteiktu mikrokredītu un citu līdzekļu izsniegšanas administratīvo kārtību, un, otrkārt, nodrošinātu šā instrumenta ilgtspējīgu izmantošanu. Ņemot vērā ievērojamos sasniegumus, kas ar mikrofinansēšanas pakalpojumu palīdzību tika gūti attīstības sadarbības politikas jomā (par ko Grameen-Bank un tās dibinātājs Muhammad Yunus 2006. gadā saņēma Nobela Miera prēmiju), jāuzsver ar šīs pieredzes pārņemšanu Eiropā saistītās iespējas un sarežģījumi. Tas vajadzīgs arī tādēļ, ka, pārņemot šo pieredzi, sākotnējā koncepcija zaudē būtiskas priekšrocības (piemēram, integrācija vietējā, profesionālā vai etniskā kopienā un no minētā procesa izrietošā uzticēšanās, kuras rezultātā samazinās uzraudzības izmaksas un maksātnespējas gadījumu skaits). Tāpēc iespēja pārņemt šo pieredzi attīstītākās valstīs nav viennozīmīga.
3.2 Arī Eiropā ir liels pieprasījums pēc mikrofinansēšanas pakalpojumiem; tomēr tikai apmēram puse nelielu uzņēmumu pozitīvi vērtē banku lomu piekļuvē kredītiem (7). Programma “Eiropas apvienotie resursi mazajiem, vidējiem un mikrouzņēmumiem” (Jeremie), ko galvenokārt finansē no struktūrfondu līdzekļiem, ir Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta un EIB grupas kopīga iniciatīva, kuras mērķis ir atbalstīt un uzlabot mikrouzņēmumu un MVU finansējumu (8).
|
3.2.1 |
Ar Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogrammu (CIP) (9) un Kopējo izmēģinājuma iniciatīvu mikrofinanšu institūciju atbalstam Eiropā (Jasmine), kuras mērķis ir veicināt arī tādu mikrofinansējuma iestāžu, kas darbojas ārpus banku sistēmas, apvienošanu un attīstību (10), Komisija ir uzsākusi svarīgas iniciatīvas, lai uzlabotu MVU un mikrouzņēmumu situāciju saistībā ar kapitālu. Komiteja iesaka savstarpēji labāk saskaņot minētos dažādos pasākumus. Komiteja jau 2006. gada atzinumā par Jeremie programmu (11) skaidri norādīja, ka atbalsta Komisijas iniciatīvas, kuru mērķis ir mazajiem un vidējiem uzņēmumiem vienkāršot piekļuvi finansējuma avotiem, un tāpēc aicināja plaši iesaistīt sociālos partnerus. |
|
3.2.2 |
Komiteja atzina arī, ka EIB līdzekļi, tur, kur tos izmanto, ir izrādījies lietderīgs instruments, lai mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem atvieglotu piekļuvi finansējumam. |
|
3.2.3 |
Komiteja atzinumā norādīja arī uz to, ka jo īpaši MVU jāatvieglo piekļuve mikrokredītiem un ir būtiski sasniegt noteiktas grupas, piemēram, jaunos uzņēmējus, sievietes uzņēmējas vai personas no nelabvēlīgākā stāvoklī esošām grupām un mazākumtautībām. |
3.3 Lai varētu izmantot ar mikrofinansēšanas pakalpojumiem saistītās iespējas, galvenā nozīme ir iespējami neformāliem un ātriem finansēšanas veidiem, tostarp uzņēmumu dibināšanas atbalstam. Uzņēmumu dibināšanai nepieciešamo līdzekļu lielāko daļu sagādā dibinātājs vai radinieki, draugi un kaimiņi (12). Tas norāda uz parasto banku kredītu ierobežojumiem, proti, jo mazāka ir pieprasītā summa, jo augstāka ir noraidījumu kvota, tāpēc ka ir pārlieku apgrūtinoši rūpīgi pārbaudīt attiecīgos iesniegumus. Ar mikrofinansēšanas pakalpojumiem varētu aizpildīt vietu starp neformāliem finansēšanas veidiem (kuru efektivitāte ir ierobežota) un banku piešķirto finansējumu. Ja izdotos nodrošināt, ka mikrokredītu izsniegšana un citi mikrofinansēšanas pakalpojumi ir tikpat ātri, nesarežģīti un elastīgi kā neformāli pakalpojumi, mikrokredīti varētu ievērojami veicināt tautsaimniecības attīstību un uzņēmējdarbību.
3.4 Personām no mērķa grupām jānodrošina piekļuve mikrofinansēšanas pakalpojumiem ne tikai tad, kad tās dibina savu uzņēmumu eksistences nodrošināšanai, bet arī pirmajos gados pēc uzņēmuma nodibināšanas, jo šajā laikā uzņēmumi ir lielā mērā atkarīgi no samērā nelielām summām, lai finansētu projektus.
3.5 Arī neatkarīgi no pašreizējās ekonomikas un finanšu tirgus krīzes mikrokredītu izsniegšana salīdzinājumā ar parastu kredītu izsniegšanu ir ļoti sarežģīta un dārga, jo aizdevumu summa ir salīdzinoši neliela, parasti nav banku darbībai raksturīgā aizņēmuma nodrošinājuma un iesniegumu apstrādes izmaksas ir ļoti augstas. Tāpēc, lai mikrofinansēšanas iniciatīvas būtu veiksmīgas, svarīgs ir liels pieprasījumu skaits, piemērota organizatoriskā struktūra un tehnoloģijas un kopumā iespējami augsta profesionalitāte. Ja ir gūta pieredze saistībā ar līdzīgām iniciatīvām un programmām (CIP, Jeremie, EIB eksperimentāla iniciatīva, Jasmine), tā noteikti jāizmanto jau sākumā.
3.6 Ņemot vērā, ka darbībai jābūt pietiekami profesionālai, pirmām kārtām, mikrokredītu izsniegšanai jābūt iespējami standartizētai, iesaistot daudzus klientus, lai varētu izmantot ar apjomu saistītās un riska sadales priekšrocības. Anglijas un Kanādas pieredze rāda, ka šāds liels klientu skaits ir vērienīgs mērķis (13). Tas liecina, cik nozīmīga ir plaša atpazīstamība (piemēram, ar reklāmas kampaņām, tādām kā Francijas mikrofinansēšanas iestādes ADIE kampaņa “Mikrokredīta nedēļas”) un viegla piekļuve (piemēram, ar interneta palīdzību). Būtu jānorāda, vai/kā to var sasniegt un kāda loma šajā sakarā varētu būt citām programmām (ESF, tehnisks atbalsts). Turklāt ir jāanalizē šo programmu un iniciatīvu savstarpējā saikne, lai nodrošinātu saskaņotību.
3.7 Otrkārt, organizējot darījumu norisi, jānodrošina organizatoriskie priekšnoteikumi paredzētajiem darījumiem ar daudziem klientiem, lai, ņemot vērā piemērotus nodrošinājuma veidus, ātri un elastīgi apstrādātu iesniegumus un līguma pārkāpumu gadījumā (maksājuma aizkavēšanās) piemērotu standartizētas sankcijas un standartizētus riska sadales veidus. Līdz ar to tāpat kā patēriņa kredīta gadījumā izvirzās arī jautājums, kā visvienkāršāk, visātrāk un visuzticamāk novērtēt klienta maksātspēju.
3.8 Treškārt, šādu darījumu ar daudziem klientiem tehnisks priekšnoteikums ir labi attīstīta programmatūra līgumu sagatavošanai, noslēgšanai un uzraudzībai. Tādējādi varētu novērst pretrunas starp standartizētiem darījumiem ar daudziem klientiem un iesniegumu individuālu apstrādi, kā arī sekmēt mikrofinansēšanas pakalpojumu tirgus segmenta attīstību.
3.9 Iespējams, ka sociālajā ekonomikā iesaistīti mikrouzņēmumi un personas no dalībvalstīm un reģioniem, kur jau ir izveidotas īpašas mikrokredīta iestādes, piekļūt līdzekļiem var vieglāk un ātrāk nekā pieteikumu iesniedzēji no citām valstīm vai reģioniem, kuros šādu iestāžu vēl nav vai tās tiek veidotas. Komiteja iesaka programmas īstenošanas gaitā rūpēties par to, lai šis apstāklis nebūtu nevienlīdzīgas piekļuves cēlonis.
3.10 Svarīgs ir jautājums par to, vai kredītu izsniegšana jāuztic tradicionālām kredītiestādēm vai īpašām vēl izveidojamām mikrofinansējuma iestādēm, kuru mērķis parasti nav peļņa un kas ir ļoti nelielas. No vienas puses, kopš dažiem gadiem ar Komisijas atbalstu Eiropā attīstās mikrofinanšu pakalpojumu sniedzēju tīkls. Tomēr tikai piektā daļa šo pakalpojumu sniedzēju (mazāk nekā 20) gadā izsniedz vairāk nekā 400 mikrokredītu (14). No otras puses, mikrofinansēšanas pakalpojumus nevarēs sekmīgi izplatīt, ja netiks nodrošināta augsti profesionāla uz peļņu orientēta pārvaldība, un bankām šajā ziņā ir ievērojamas priekšrocības (tās jau tagad izsniedz lielāko daļu mikrokredītu). Nebūtu lietderīgi līdzekļu izsniegšanā iesaistīt tikai mazākus uz sabiedrības interesēm orientētus mikrofinansējuma pakalpojumu sniedzējus, kas koncentrējas uz personām bez stabiliem ienākumiem, sievietēm, jauniešiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un migrantiem, jo šāda “nišas banku sistēma” būtu cēlonis minēto grupu atstumtībai vēl vienā jomā. Tāpēc, lai bankas pārņemtu mikrokredītu izsniegšanu, neskatoties uz gaidāmo nelielo peļņu, jau iepriekš jārada ar tirgus ekonomiku saistīti papildu stimuli vai atbalsta instrumenti atbilstošas infrastruktūras izveidei.
3.11 Tā kā mikrofinansēšanas iniciatīvas mērķis ir veicināt nodarbinātību un ietekmēt sociālo politiku, programmu efektivitāte noteikti ir jānovērtē arī šajos aspektos, savstarpēji nošķirot abas mērķa grupas (sociālajā ekonomikā iesaistīti mikrouzņēmumi un nelabvēlīgākā stāvoklī esošas personas). Tā kā līdz šim tiek ņemti vērā tikai tādi kritēriji kā kredīta apjoms un tā saņēmēju skaits, Komiteja iesaka izmantot arī tādus rādītājus kā pirmā integrācija darba tirgū, gūtie ienākumi un netieša papildu ietekme uz dažādo Komisijas paziņojumā minēto grupu nodarbinātību. Tikai tad varēs secināt, ka iniciatīva ir bijusi sekmīga arī šajos aspektos (15).
3.12 Pozitīvi jāvērtē tas, ka Komisijas priekšlikumā ir paredzēti arī atbalsta pasākumi, piemēram, pasākumi komunikācijas jomā, pārraudzība, kontrole, revīzija un novērtēšana (4. panta 1. punkts). Neatbildēti paliek jautājumi, vai šo pasākumu mērķis pirmām kārtām ir konsultēt uzņēmumu dibinātājus vai mikrofinansējuma iestādes, kā ir jāorganizē mikrofinansēšanas pakalpojumi un kā visus pieejamos līdzekļus sadalīt starp garantijām, pašu kapitāla instrumentiem, parāda instrumentiem un atbalsta pasākumiem.
3.13 Komiteja iesaka nodrošināt, lai bankas, izsniedzot kredītus, kredītņēmējiem saglabātu izdevīgās procentu likmes. Vienlaikus būtu jānosaka, cik liela līdzekļu daļa jāsaņem starpniekbankām un mikrofinansējuma iestādēm par pakalpojumu sniegšanu.
3.14 Komiteja atzinumā INT/495 ir paudusi atbalstu iniciatīvai izveidot jaunu mikrofinansēšanas instrumentu, kas paredzēts mērķa grupām, vienlaikus norādot, ka pauž šaubas, vai, finansējot jaunu mikrofinansēšanas instrumentu, ir lietderīgi un mērķtiecīgi samazināt līdzekļus programmai “Progress”. Tāpēc Komiteja iesaka apzināt līdztekus programmai “Progress” pieejamos citus finansēšanas avotus, no kuriem var iegūt līdzekļus šim instrumentam.
Briselē, 2009. gada 1. oktobrī
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs
Mario SEPI
(1) Sk. COM(2007) 708, 2. lpp.
(2) Turpat, 11. lpp.
(3) Turpat, 2. lpp.
(4) OV L 124, 20.05.2003., 36. lpp.
(5) COM(2009) 257, 03.06.2009.
(6) COM(2009) 333
(7) Sk. Eirobarometrs (2005): “MVU piekļuve finansējumam” (SME Access to Finance), Flash Eurobarometer 174.
(8) Sk. COM(2006) 349, 9. lpp.
(9) Sk. COM(2005) 121, 6. lpp.
(10) Sk. COM(2007) 708, 3. lpp.
(12) Sk. http://www.gemconsortium.org/download.asp?fid=608
(13) Sk. http://ssrn.com/abstract=976211
(14) Par tematu “Mikrofinansēšana Eiropas Savienībā” sk. www.nantiklum.org/Overview_final_web.pdf un www.european-microfinance.org/data/file/Librairy/ISSUE%20PAPER.pdf
(15) Informāciju par šādu pieeju sk.: ftp://repec.iza.org/RePEc/Discussionpaper/dp3220.pdf