Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regula ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kuri laiž tirgū koksni un koksnes izstrādājumus {SEC(2008) 2615} {SEC(2008) 2616} /* COM/2008/0644 galīgā redakcija - COD 2008/0198 */

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 17.10.2008

COM(2008) 644 galīgā redakcija

2008/0198 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kuri laiž tirgū koksni un koksnes izstrādājumus {SEC(2008) 2615}{SEC(2008) 2616}

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

- Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Šā priekšlikuma galvenais mērķis ir papildināt un nostiprināt pašreizējās ES politikas pamatnostādnes un atbalstīt cīņu pret nelikumīgu mežizstrādi un ar to saistīto tirdzniecību starptautiskā līmenī.

- Vispārīgais konteksts

Nelikumīga mežizstrāde notiek tad, kad koksne tiek iegūta, apstrādāta vai tirgota, neievērojot ieguves valstī piemērojamos tiesību aktus. Iemeslu šādai rīcībai ir daudz, taču galvenais iemesls ir augstais pieprasījums pēc koksnes un vājie noteikumi, lai novērstu nelikumīgi iegūtās koksnes tirdzniecību. Nelikumīga mežizstrāde ir daļa no lielākas problēmas, kas ietver mežu pārvaldes, tiesību aktu ieviešanas un korupcijas jautājumus.

Slepenība apgrūtina nelikumīgi izcirsto mežu apjoma un vērtības noteikšanu, taču pierādījumi liecina, ka tā ir nozīmīga un pieaugoša problēma. Daudzās valstīs nelikumīgas mežizstrādes apjomi ir līdzīgi vai pat lielāki par likumīgu mežizstrādi. Arī Eiropā notiek nelikumīga mežizstrāde, lai gan tās apjomi ir nebūtiski.

Nelikumīga mežizstrāde ir galvenais globālās atmežošanās veicinātājs, kas rada milzīgu kaitējumu videi. Atmežošanas rezultātā rodas aptuveni 20 % siltumnīcefekta gāzu emisiju (vairāk nekā kopējās globālās emisijas transporta nozarē), un tā ir galvenais bioloģiskās daudzveidības samazināšanās iemesls pasaulē.

Turklāt nelikumīga mežizstrāde vājina likumīgu meža nozares darbību konkurētspēju valstīs, kas nodarbojas ar koksnes eksportu un importu, kā arī rada valstīm ievērojamus ieņēmumu zaudējumus. Tā apdraud tiesiskumu un demokrātiskas pārvaldības principus, kavē ilgtspējīgu attīstību daudzās jaunattīstības valstīs un var izraisīt bruņotu konfliktu. Nelikumīgas mežizstrādes ietekme uz sabiedrību ir vismazāk apzināta. Tomēr ir reģistrēti nopietni cilvēktiesību pārkāpumu gadījumi.

Eiropas Savienība turpina ierosināt un atbalstīt iniciatīvas valsts, reģionālā un starptautiskā līmenī, lai stiprinātu saistības un darbu cīņā pret nelikumīgu mežizstrādi un ar to saistīto tirdzniecību. Eiropas Komisija un daudzas dalībvalstis ir aktīvi iesaistījušās šādās iniciatīvās, piemēram, reģionālajos FLEG procesos. Tā arī piedalās divpusējās un daudzpusējās sarunās ar trešām valstīm — daudzpusējos forumos, piemēram, ANO Meža forumā un Starptautiskajā tropu kokmateriālu organizācijā un divpusējās sarunās ar lielākajām koksnes patērētājām valstīm, piemēram, ASV, Ķīnu, Krieviju un Japānu, lai apspriestu šo problēmu. Komisija arī izmanto izdevību, ko tai sniedz sarunas par partnerības un sadarbības nolīgumiem, kā arī par brīvās tirdzniecības nolīgumiem, lai aktualizētu jautājumu par mežu saglabāšanu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu, nelikumīgu mežizstrādi un ar to saistīto tirdzniecību.

Komisija 2003. gada paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei ierosināja ES Rīcības plānu meža tiesību aktu ieviešanai, pārvaldībai un tirdzniecībai (FLEGT)[1], lai risinātu nelikumīgas mežizstrādes un ar to saistītās tirdzniecības problēmu. Šī iniciatīva labi atspoguļoja apņemšanos, ko komisārs Nīlsens izteica 2002. gadā Pasaules samitā par ilgtspējīgu attīstību, un dinamiku, ko radīja Pasaules Bankas organizētie reģionālie procesi, it īpaši augsta līmeņa sanāksme par meža tiesību aktu ieviešanu un pārvaldību (FLEG), kas norisinājās Bali 2001. gadā.

ES FLEGT Rīcības plānā ir noteikts pasākumu kopums, kas ietver atbalstu koksnes ražotājām valstīm, centienus attīstīt daudzpusēju sadarbību, lai apkarotu nelikumīgi iegūtas koksnes tirdzniecību, privātā sektora iniciatīvas, kā arī pasākumus, lai nepieļautu investīcijas darbībās, kas veicina nelikumīgu mežizstrādi un kurās koksne tiek izmantota bruņotu konfliktu atbalstīšanai.

Galvenais elements ES FLEGT Rīcības plānā bija priekšlikums izveidot FLEGT licencēšanas sistēmu saskaņā ar kuru koksnei, ko eksportē ES no iesaistītajām valstīm, tiek pievienota licence, kas apliecina, ka koksne ir iegūta, ievērojot attiecīgās valsts tiesību aktus. Padome 2005. gadā pieņēma FLEGT regulu[2], ar ko izveido tiesisko regulējumu partnervalstīs iegūtas koksnes importam ES, un pilnvaroja Komisiju uzsākt sarunas ar ražotājām valstīm un reģionālajām organizācijām, kas izrādīja interesi par FLEGT brīvprātīgo partnerattiecību nolīgumu slēgšanu ar ES.

Līdz 2008. gada oktobrim 5 valstis — Malaizija, Indonēzija, Kamerūna, Kongo (Brazavilla) un Gana — ir uzsākušas sarunas ar ES par šādu nolīgumu, kā arī norisinās neformālas apspriedes ar vairākām citām ražotājām valstīm, kas ir izrādījušas interesi. Pirmais šāda veida nolīgums septembrī tika noslēgts ar Ganu. Tomēr, ņemot vērā brīvprātīgo partnerattiecību īstenošanas termiņus, kā arī to apiešanas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku, ar brīvprātīgo partnerattiecību nolīgumiem nepietiek, lai atrisinātu nelikumīgas mežistrādes problēmu.

FLEGT Rīcības plānā Komisija arī atzina, ka dažas nozīmīgas koksnes ražotājas valstis var nolemt neparakstīt FLEGT brīvprātīgos partnerattiecību nolīgumus ar ES, un tāpēc, ja nav daudzpusēja progresa vai tas ir ļoti lēns, ES jāpieņem papildu pasākumi, lai cīnītos ar nelikumīgu mežu izciršanu globālā mērogā, ietverot tiesību aktus, lai novērstu nelikumīgi iegūtas koksnes importu ES. Komisija apņēmās pārskatīt šādas iespējas, un Eiropas Parlaments un Padome atgādināja par šo apņemšanos oficiālās rezolūcijās[3] un secinājumos[4].

Tajā laikā dalībvalstis, Komisija, pētniecības iestādes (ideju laboratorijas) un nevalstiskās organizācijas uzsāka vispusīgu darbu, lai noteiktu piemērotāko rīcību nākotnē. Ņemot vērā vispusīgā darba rezultātus, 2006. gada beigās Komisija uzsāka vairāku papildus pasākumu novērtēšanu. Šā procesa rezultāti ir apkopoti publiskajā Komisijas ziņojumā.

Ņemot vērā veiktā novērtējuma rezultātus, Komisija uzskata, ka ES politika cīņai pret nelikumīgu mežizstrādi un ar to saistīto tirdzniecību ir jāuzlabo. Ja netiks izveidota saskaņota pieeja, vairākas dalībvalstis norādīja, ka tās veiks pasākumus valsts līmenī. Tomēr pieredze liecina, ka pasākumi valsts līmenī varētu radīt šķēršļus brīvai preču apritei un radīt konkurences kropļojumus iekšējā tirgū. Tāpēc Komisija uzskata, ka ir vajadzīga Kopienas rīcība. Ir ierosināts, ka tā jāīsteno ar regulas palīdzību, nosakot pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž koksni un koksnes izstrādājumus Kopienas tirgū.

Ierosinātā regula neliedz Kopienai cīnīties pret atmežošanu un bioloģiskās daudzveidības zudumu ar citiem pasākumiem, piemēram, nosakot ilgtspējības kritērijus biomasai.

- Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā

Spēkā esošie noteikumi ir pilnībā izskaidroti iepriekšējā iedaļā.

- Atbilstība pārējiem Eiropas Savienības politikas virzieniem un mērķiem

Klimata pārmaiņu politika — Pēdējo gadu laikā arvien vairāk tiek apzināts tas, cik nozīmīga ir mežu loma globālajā oglekļa ciklā, jo tie uzkrāj aptuveni pusi pasaules sauszemes oglekļa. It īpaši turpina pieaugt vienprātība par to, ka nebūs iespējams ierobežot globālo sasilšanu līdz ne vairāk par 2ºC, salīdzinot ar pirmsrūpniecības laikmeta līmeni, ne arī gūt labumu no ES pūliņiem novērst klimata pārmaiņas, ja netiks veikti pasākumi, lai apturētu atmežošanu.

Nelikumīga mežizstrāde ir viens no galvenajiem tiešajiem atmežošanās veicinātājiem, turklāt tā apdraud mežu pārvaldību un ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu, kam ir nozīmīga loma, lai pasākumi, kas jāievieš meža nozarē saskaņā ar starptautisko klimata nolīgumu laikposmam pēc 2012. gada, būtu efektīvi.

Lētie koksnes izstrādājumi, kas izgatavoti no nelikumīgi iegūtas koksnes, iespaido arī Eiropas koksnes uzņēmumus un tajos nodarbinātos. Šā priekšlikuma mērķis ir atrisināt šo problēmu un nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem un nodarbinātajiem.

Šā priekšlikuma mērķis atbilst Komisijas stratēģiskajiem mērķiem, kā arī labāka regulējuma principiem, proti, paredzēt efektīvus un iedarbīgus pasākumus, nodrošināt augstu tiesiskās noteiktības līmeni visā ES, ļautu tirgus dalībniekiem būt dinamiskākiem, būtiski nepalielinot regulējuma slodzi, un tādējādi palīdzēt stiprināt Kopienas uzticamību iedzīvotāju acīs.

Saskaņā ar FLEGT Rīcības plānu priekšlikumā galvenā uzmanība pievērsta likumības jautājumam, bet ne ilgtspējībai. Tomēr daudzās valstīs meža tiesību aktu pamatā ir ilgtspējīga meža apsaimniekošana, tāpēc likumība un ilgtspējība nav pilnībā nošķirami jēdzieni. Turklāt, ņemot vērā, ka šā priekšlikuma mērķis ir veicināt labāku tiesību aktu izpildi un pārvaldību, tas būtu nozīmīgs solis ceļā uz ilgtspējību, it īpaši valstīs, kurās notiek nelikumīga mežizstrāde. Šā priekšlikuma mērķi tika apsvērti, ņemot vērā Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, ko Eiropadome pieņēma 2006. gada jūnijā, un Stratēģisko Eiropas Enerģētikas pārskatu, ko Komisija iesniedza Eiropadomei 2007. gada janvārī. Priekšlikumam un īstenošanas pasākumiem jāatbilst šiem mērķiem.

2. APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMS

Laikā no 2006. gada decembra līdz 2008. gada jūnijam norisinājās plašs apspriešanās process, kurš ietvēra sabiedrisko apspriešanos internetā un vairākas tikšanās ar ieinteresētajām personām. Turklāt Komisija veica ierosināto politikas iespēju ietekmes novērtējumu, kā rezultātā tika publicēts ziņojums.

Sākotnēji tika apsvērti četri risinājumi.

1. iespēja. Paplašināts divpusējās pieejas tvērums, izmantojot FLEGT brīvprātīgos partnerattiecību nolīgumus

Saskaņā ar šo iespēju Komisija sniegtu priekšroku stiprināt uz brīvprātīgajiem partnerattiecību nolīgumiem balstītās pieejas īstenošanu. Tomēr šī pieeja radītu būtisku ietekmi tikai tad, ja visas galvenās koksnes ražotājas, tranzīta un apstrādes valstis noslēgtu FLEGT brīvprātīgos partnerattiecību nolīgumus vai ja tā izvērstos par daudzpusēju iniciatīvu. Pirmā hipotēze kopumā tiek uzskatīta par neiespējamu uzdevumu, bet otra šķiet diezgan maz ticama.

2. iespēja . Brīvprātīgu privātā sektora pasākumu tālāka veicināšana

Saskaņā ar šo iespēju Kopiena mudinātu stiprināt tādus privātā sektora pasākumus kā rīcības kodeksus un meža sertifikācijas shēmas, piemēram, atzīstot tos FLEGT brīvprātīgo partnerattiecību nolīgumos, nosakot dalību federācijās par obligātu un atbalstot dažādus pasākumus, piemēram, finanšu un tiesiskā regulējuma iniciatīvas.

Rīcības kodeksus izveidoja koksnes tirdzniecības federācijas un organizācijas, kas izstrādā atbildīgu iepirkuma politiku un sniedz to biedriem konsultācijas šajā jautājumā. Privātās sertifikācijas shēmas ir izveidotas, lai noteiktu standartus meža apsaimniekošanas jomā un akreditētu mežus, izstrādājumus un/vai apsaimniekotājus, pamatojoties uz šiem standartiem. Lai gan šīm iniciatīvām ir pozitīvi aspekti, piemēram, elastība, spēcīgā motivācija, izmaksu un efektivitātes līdzsvars, tomēr to brīvprātīgais raksturs, nepietiekama īstenošanas kontrole un sankciju neesība noteikumu neievērošanas gadījumā laika gaitā lika apšaubīt to uzticamību un ilgtspējību.

3. iespēja. Pasākumi robežkontroles punktos, lai novērstu nelikumīgi iegūtas koksnes importu

Šī iespēja paredzētu, ka saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem koksnes izstrādājumu importēšana ir nelikumīga, ja tie izgatavoti no nelikumīgi iegūtas koksnes, un koksnes importu Kopienā drīkst veikt tikai tad, kad sniegts pierādījums, ka mežizstrāde bijusi likumīga. Minētais aizliegums un prasība tiktu piemērota visām valstīm, neatkarīgi no tā, cik liels ir nelikumīgi iegūtas koksnes tirdzniecības risks. Atbilstības pārbaudes tiktu veiktas pie ES robežas, pamatojoties uz dokumentiem, kas apliecina, ka koksne ir iegūta likumīgi.

Saskaņā ar šo iespēju, Kopiena pieņemtu, ka nelikumīga mežizstrāde notiek tikai ārpus ES, tāpēc pasākumiem tirdzniecībā būtu galvenā loma cīņā pret nelikumīgu mežizstrādi. Šī iespēja ir problemātiska, vērtējot tās atbilstību PTO noteikumiem (nozares tirgus dalībnieku diskriminācija) un samērīgumu.

4. iespēja. Aizliegums laist ES tirgū nelikumīgi iegūtu koksni

Izvēloties šo iespēju, nelikumīgi iegūtas koksnes vai no šādas koksnes izgatavotu izstrādājumu laišana Kopienas tirgū būtu nelikumīga. Šī iespēja tiktu piemērota gan importētiem, gan ES ražotiem meža produkti.

Kā alternatīvu varētu izmantot šādas divas pieejas.

4.a iespēja. Tiesību akti, kuri aizliedz tirgoties un turēt īpašumā koksni un koksnes izstrādājumus, kas iegūti, pārkāpjot to izcelsmes valsts tiesību aktus

Izvēloties šo iespēju, nelikumīgi iegūtas koksnes laišana ES tirgū būtu aizliegta. Par nelikumīguma pierādīšanu atbildīgas būtu izpildaģentūras, un tirgus dalībniekiem tikai pēc izpildaģentūru pieprasījuma būtu jāpierāda, ka tie ievēro tiesību aktus.

Šī iespēja būtu vairāk paredzēta gadījumiem, kur pastāv augsts risks, tāpēc tā rosinātu tirgus dalībniekus iegādāties koksni, kuras likumībai ir atbilstoši pierādījumi. Tomēr tās īstenošana sagādātu grūtības, jo nelikumības pierādīšana būtu sarežģīts uzdevums, ņemot vērā, ka koksnes izstrādājumu piegādes ķēdēs darbojas vairākas valstis un tirgus dalībnieki, un Eiropas tiesām būtu jātiesā par trešās valstīs veiktiem pārkāpumiem šo valstu tiesību aktu kontekstā. Turklāt tā nenodrošinātu tiesisko noteiktību, kas nepieciešama, lai tirgus varētu darboties pareizi.

Šī iespēja ir līdzīga labojumiem ASV Leisija likuma (US Lacey Act) noteikumos par nelikumīgu mežizstrādi, kas tika pieņemti 2008. gada 2. jūnijā un kurā aizsardzība piemērota augiem un kokiem, kas nelikumīgi iegūti ārpus ASV.

4.b iespēja. Tiesību akti, kuri paredz, ka tirgū drīkst laist tikai likumīgi iegūtu koksni un koksnes izstrādājumus

Izvēloties šo iespēju, tirdzniecību ar koksni un koksnes izstrādājumiem Kopienā drīkstētu veikt tikai tad, kad tirgus dalībnieks sniedz pierādījumus par to likumību. Izpildes nolūkā šāds pierādījums būtu rakstisks dokuments, kurā minēts katrs sūtījums, bet tas var radīt smagnēju un dārgu sistēmu, kas apgrūtina tirdzniecību.

Zināmā mērā šīs iespējas pamatā būtu pieeja, kura līdzīga tai, kas raksturota 3. iespējā; tirgus dalībniekiem būtu jāiesniedz dokumentārs pierādījums, kas apliecina koksnes un koksnes izstrādājumu, ko dara pieejamu ES tirgū, sūtījuma likumību, neatkarīgi no tā, kurā valstī tie ir iegūti. Šādus pierādījumus būtu jāiesniedz pēc pieprasījuma vai regulāri, un izpildes nolūkā tiem vajadzētu būt likumību apliecinošiem dokumentiem.

Novērtējot šīs četras dažādās iespējas, tika secināts, ka katrai ir būtiskas nepilnības, kas neļautu tās efektīvi īstenot. Tā kā nelikumīgai mežizstrādei ir sava specifika, vajadzīga jauna pieeja, kurā ņemtu vērā visas koksnes nozares struktūru, ar kuru censtos panākt sistemātiskas izmaiņas tirgus dalībnieku un patērētāju attieksmē un kurā galvenā uzmanība būtu vērsta uz nozarei specifisku sistēmu attīstības veicināšanu, lai nepieļautu nelikumīgas koksnes un koksnes izstrādājumu iekļūšanu Kopienas tirgū. Paturot prātā šos mērķus, radās ideja par jaunu iespēju.

5. iespēja. Tiesību akti, kuri paredz veikt likumības pārbaudes visiem tirgus dalībniekiem, kas laiž koksni un koksnes izstrādājumus Kopienas tirgū

Šī iespēja nosaka, ka tirgus dalībniekiem jāveic likumības pārbaudes, lai pēc iespējas labāk pārliecinātos, ka koksne un koksnes izstrādājumi, ko tie laiž Kopienas tirgū, tika iegūti likumīgi. Tās pamatā ir princips, ka ar efektīvas stratēģijas palīdzību jāizveido stabilas sistēmas, kas paredzētas, lai novērstu nelikumīgi iegūtas koksnes nokļūšanu Kopienas tirgū.

Lielākais guvums no šīs iespējas ir tāds, ka priekšroka tiks dota koksnes piegādei no valstīm, kurās ir uzticama mežu apsaimniekošanas prakse, it īpaši tām, kas ar ES parakstījušas FLEGT brīvprātīgos partnerattiecību nolīgumus, jo FLEGT licence nodrošina augstu ticamības pakāpi par koksnes izstrādājumu izcelsmes likumību. Izmaksas ir samērīgas Kopienas vajadzībai uzlabot politikas efektivitāti cīņā pret nelikumīgu mežizstrādi un ar to saistīto tirdzniecību. Laika gaitā tirgus dalībnieki gūs labumu arī no tā, ka tirgū vairs nav nelikumīgi iegūtas koksnes izstrādājumu.

Šī iespēja nozīmētu, ka tirgus dalībnieki, uz kuriem tā attiecas, piemēro sistēmas un procedūras, lai pēc iespējas labāk nodrošinātu, ka tie ES tirgū laiž tikai likumīgi iegūtu koksni un koksnes izstrādājumus.

- Sabiedriskā apspriešana

2007. gada sākumā Komisija organizēja sabiedrisko apspriešanos internetā. Apspriešanās mērķis bija uzzināt viedokļus par ES mēroga politikas pasākumu nepieciešamību, piemērotību un iespējamību, lai atrisinātu problēmas, kas saistītas ar nelikumīgi iegūtas koksnes un koksnes izstrādājumu nonākšanu Kopienas tirgū. Viedokļi tika izteikti tikai par pirmajām četrām iespējām, jo 5. iespēja tika izstrādāta, reaģējot uz sākotnējo novērtējumu. Lai gan sniegto atbilžu skaits nebija liels (93), tomēr satura un dažādības ziņā tās atbilda Komisijas iecerēm. Komisija saņēma arī 7161 elektroniskās vēstules „Greenpeace” organizētās kampaņas „Ban illegal timber” (Aizliedziet nelikumīgu koksni) laikā.

Lielākā daļa respondentu uzskatīja, ka divpusējo FLEGT nolīgumu darbības joma ir nepietiekama, lai cīnītos ar nelikumīgu mežizstrādi. Turklāt tie uzskatīja, ka privātajā sektorā varētu izmantot vairāk brīvprātīgo shēmu, lai papildinātu stabilu obligāto sistēmu. Daži respondenti pauda viedokli, ka, apvienojot abas šīs pieejas, būtu iespējams cīnīties ar nelikumīgu mežizstrādi reģionos, kur pastāv vislielākais risks. Nozīmīga daļa respondentu izteica stipru vēlēšanos, lai ES tiktu galā ar šo problēmu un, lai tā labotu iespējamās nepilnības FLEGT brīvprātīgo partnerattiecību nolīgumu sistēmā. Kopumā respondenti pauda atbalstu likumdošanas pieejai, nepaužot stingru atbalstu kādai konkrētai iespējai. Ziņojumu, kurā apkopoti apspriešanās rezultāti, skatīt http://www.cc.cec/dgintranet/env/i/e2/doc/pdf_docs/forests/AddlOptionsSynthFinal.pdf

- Valstu veikti pētījumi

Secinājumos Padome aicināja dalībvalstis „attiecīgi informēt” Komisiju par to, cik lielā mērā ir iespējams izmantot pašreizējos valsts tiesību aktus, lai apturētu darījumus ar nelikumīgi iegūtu un tirgotu koksni. Atbildot uz šo aicinājumu, vairākas dalībvalstis veica šo pētījumu. Pētījumu rezultāti liecina, ka ar spēkā esošo tiesību aktu palīdzību tomēr var cīnīties ar nelikumīgu mežizstrādi, piemēram, izmantojot tiesību aktus par zādzībām un zagtu preču tirdzniecību, nelikumīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizāciju, korupciju un kontrabandu.

- Apspriešanās ar trešām valstīm

Apspriedes norisinājās ar vairākiem starptautiskiem partneriem. Tika organizētas augsta līmeņa sanāksmes ar citiem lielākajiem koksnes importētājiem, piemēram, Ķīnu, Japānu un ASV. Sanāksmēs piedalījās valstis, kas šobrīd ar Kopienu veic sarunas par FLEGT VPA (piemēram, Malaizija, Indonēzija, Gana un Kamerūna), kā arī citas koksnes eksportētājas valstis (Krievija, Brazīlija) un valstis, kas izteikušas vēlmi apspriest brīvprātīgos partnerattiecību nolīgumus ar ES.

- Ietekmes novērtējuma ziņojums

Komisija ir sagatavojusi ziņojumu par dažādu politikas iespēju ietekmi uz vidi, ekonomiku un sabiedrību ES un ārpus tās. Ziņojums ir pieejams Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē. Komisija uzdeva konsultāciju uzņēmumam veikt pētījumu, kurš tika izmantots par pamatu ziņojuma sagatavošanā.

- Ad hoc apspriešanās

Saistībā ar ietekmes novērtējumu tika organizēti darbsemināri un intervijas ar ieinteresētām personām. Ieinteresētās personas tika aicinātas novērtēt papildu iespējas no labākās līdz sliktākajai. Tā kā 5. iespēja tobrīd vēl nebija izstrādāta, ieinteresētās personas tika lūgtas izteikt viedokli par četrām iespējām.

Kad bija izstrādāta 5. iespēja, Komisijas dienesti organizēja sanāksmes ar ieinteresētajām personām, lai apspriestu tās priekšrocības un nepilnības. Kopumā 5. iespēja tika novērtēta atzinīgi. Ieinteresēto personu uzskati atšķīrās jautājumā par to, vai tā jāpiemēro vietējai koksnei, jo konstatēto nelikumīgas mežizstrādes gadījumu skaits ir niecīgs. Tika apšaubītas arī tehniskās iespējas piemērot tiesību aktos noteiktās prasības koksnes kompozītiem un materiāliem, tomēr lielākā daļa ieinteresēto personu izteica atbalstu vienotai pieejai, kas nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem koksnes tirgus dalībniekiem.

Tika izteiktas bažas arī par to, ka 5. iespēja neaizliedz laist tirgū nelikumīgi iegūtu koksni un no šādas koksnes ražotus izstrādājumus, taču paredz tirgus dalībniekiem būt pietiekami rūpīgiem, lai nodrošinātu, ka tie nelaiž tirgū nelikumīgi iegūtu koksni. Tomēr tika atzīts, ka, uzticoties atbildīgajiem tirgus dalībniekiem, ierosinātie pasākumi radīs pastāvīgas un īstenojamas izmaiņas ES koksnes tirgū un varēs sniegt labākus risinājumus, kā tikt galā ar nelikumīgu mežizstrādi un ar to saistīto tirdzniecību.

3. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

- Ierosināto pasākumu kopsavilkums

Priekšlikumā galvenā uzmanība ir pievērsta pirmajai reizei, kad koksni un koksnes izstrādājumus dara pieejamus Kopienas tirgū, neatkarīgi no to izcelsmes, nosakot pienākumus tiem tirgus dalībniekiem, kas laiž koksni un koksnes izstrādājumus Kopienas tirgū. Priekšlikuma pamatā ir likumības pārbaužu princips, kas paredz attiecīgajiem tirgus dalībniekiem piemērot sistēmu (likumības pārbaužu sistēmu), lai mazinātu risku, ka Kopienas tirgū tiek laista nelikumīgi iegūta koksni un koksnes izstrādājumi. Likumības pārbaužu sistēma ietver pasākumus un procedūras, kas ļaus tirgus dalībniekiem izsekot koksnei un koksnes izstrādājumiem, nodrošinās piekļuvi informācijai, kas attiecas uz piemērojamo tiesību aktu ievērošanu, un ļaus novērst iespējamību, ka tie Kopienas tirgū laiž nelikumīgi iegūtu koksni un koksnes izstrādājumus. Ierosināto pasākumu mērķis ir nepieļaut, ka tirgus dalībnieki Kopienas tirgū laiž koksni un koksnes izstrādājumus, pirms tie nav pienācīgi pārliecinājušies par to likumību, šādā veidā palīdzot cīnīties ar nelikumīgu mežizstrādi pasaules mērogā. Pasākumi sniedz patērētājiem pārliecību, ka, iegādājoties koksni un koksnes izstrādājumus, tie neveicina nelikumīgu mežizstrādi un ar to saistīto tirdzniecību.

Ir svarīgi atzīmēt, ka likumības pārbaude nav tikai morāls pienākums rūpēties, bet likumiska prasība aktīvi rīkoties. Tā uzliek par pienākumu tirgus dalībniekiem izrādīt piesardzību, saprātīgumu un gatavību rīkoties, pārbaudot likumību koksnei un koksnes izstrādājumiem, kas ienāk to piegādes ķēdē, lai mazinātu risku, ka Kopienas tirgū tiek laista nelikumīgi iegūta koksne un koksnes izstrādājumi.

Likumību nosaka, pamatojoties uz ieguves valsts tiesību aktiem, kas piemērojami meža apsaimniekošanas, koksnes ieguves un tirdzniecības jomā.

Koksne un koksnes izstrādājumi, uz kuriem attiecas FLEGT licence vai CITES atļauja, tiek uzskatīti par likumīgi iegūtiem.

Tirgus dalībnieki, kuriem jāpiemēro likumības pārbaužu sistēma, var izveidot paši savu vai izmantot atzītu likumības pārbaužu sistēmu, jo priekšlikums nosaka uzraudzības organizāciju izstrādātu likumības pārbaužu sistēmu atzīšanu. Tas nozīmē, ka priekšlikumā skaidri nosaka principus, ko jāņem vērā, piemērojot likumības pārbaužu sistēmu, taču tirgus dalībnieki var brīvi izvēlēties mehānismus, lai sasniegtu vajadzīgo rezultātu.

Ierosinātās regulas pamatprincipi ir efektivitāte un skaidrība attiecībā uz juridiskajiem pienākumiem. Tirgus dalībnieku atbildība ir samazināt risku laist tirgū nelikumīgi iegūtu koksni un koksnes izstrādājumus, izmantojot pasākumu un procedūru sistēmu. Galvenie šīs sistēmas elementi ir izklāstīti priekšlikumā. Sīkāka informācija tiks izstrādāta, paredzot īstenošanas noteikumus, lai sekmētu īstenošanu, it īpaši attiecībā uz kritēriju noteikšanu, kas ļaus paredzēt, cik liels vai mazs ir risks Kopienas tirgū laist nelikumīgi iegūtu koksni un koksnes izstrādājumus. Nosakot šos īstenošanas pasākumus, jāievēro šādi principi — nepieciešamība izvairīties no nevajadzīga sloga uzlikšanas tirgus dalībniekiem; izmaksu un ieguvumu līdzsvars tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas šī regula; nepieciešamība ievērot vajadzīgo elastību, piemērojot īstenošanas pasākumus; nepieciešamība veicināt mazo tirgus dalībnieku pielāgošanos šajā regulā noteiktajām prasībām. Tā kā ierosināto pasākumu efektīva īstenošana ir atkarīga no papildu pasākumu pieņemšanas, tās piemērošana sāksies tikai tad, kad šie pasākumi būs pieņemti.

Pat visaptverošākā pieeja nevar būt efektīva, ja nav apņemšanās un ciešas sadarbības no īstenošanā iesaistīto ieinteresēto personu puses. Visos jautājumos, kas ir saistīti ar šo priekšlikumu, ir svarīgi apspriesties ar ieinteresētajām personām, it īpaši ar nozares pārstāvjiem un sabiedrību, lai noteiktu labākos iespējamos īstenošanas veidus, izmantojot strukturētu diskusiju un informācijas apmaiņas sistēmu.

- Juridiskais pamats

Šīs regulas noteikumi attiecas uz vides aizsardzību. Līguma 175. panta 1. punkts ir atbilstīgais juridiskais pamats.

- Juridisko instrumentu izvēle

Ierosinātais instruments ir regula, jo tā nodrošina saskaņošanu augstākajā līmenī un novērš dažādu standartu līdzāspastāvēšanu dalībvalstīs.

- Subsidiaritātes un proporcionalitātes principi

Subsidiaritātes principu piemēro, ciktāl priekšlikums nav Kopienas ekskluzīvā kompetencē.

Spēcīgi pierādījumi liecina, ka nelikumīga mežizstrāde ir nozīmīga problēma, kas rada kaitējumu videi, veicina bioloģiskās daudzveidības mazināšanos, apdraud likumīgu meža nozares darbību konkurētspēju, kā arī ir cieši saistīta ar korupciju, organizēto noziedzību un bīstamiem konfliktiem. Priekšlikuma mērķis ir mazināt risku nelikumīgi iegūtas koksnes un koksnes izstrādājumu iekļūšanai Kopienas tirgū, nosakot virkni pienākumu tirgus dalībniekiem, kas Kopienas tirgū laiž koksni un koksnes izstrādājumus. Neskatoties uz to, ka ES konstatēto nelikumīgas mežizstrādes gadījumu skaits ir neliels un nav Kopienas prasību attiecībā uz ES ražotas koksnes un koksnes izstrādājumu tirdzniecību, ierosināto regulu piemēro arī tirgus dalībniekiem, kas Kopienas tirgū laiž vietējo koksni un koksnes izstrādājumus. Pamatprincips ir nediskriminācija, lai nodrošinātu visaptverošu un integrētu pieeju un nepieļautu pretrunas ar starptautiskajiem tirdzniecības noteikumiem. Ierosinātās Kopienas rīcības pamatā ir kopīgu pienākumu noteikšana tirgus dalībniekiem, kas Kopienas tirgū laiž koksni un koksnes izstrādājumus. Pieeja, kuras pamatā ir riska analīze, ļauj samazināt administratīvo slogu tirgus dalībniekiem, kā arī sekmīgāk kontrolēt gadījumus, kuros pastāv lielāks risks. Ierosinātā saskaņotā pieeja vienkāršotu prasības tirgus dalībniekiem un veicinātu konkurētspēju, savukārt patērētāji būtu labāk informēti par piemērojamiem standartiem. Sistēma arī nodrošinātu vajadzīgo tiesiskās noteiktības un skaidrības līmeni, kas vajadzīgs, lai tirgus varētu darboties pareizi.

Ietekmes novērtējuma satvarā tika veikti dažādu iespēju izmaksu aprēķini. Atbilstīgi ierosinātajai regulai izmaksas ES importētājiem un ražotājiem ir zemas, salīdzinot ar citām iespējām, kas analizētas ietekmes novērtējumā. Ir svarīgi atzīmēt, ka šajā priekšlikumā ņemtas vērā privātā sektora pašreizējā prakse likumības nodrošināšanas jomā un ievēroti pastāvošie mehānismi. Tāpēc pašreizējo sistēmu satvarā daļa izmaksu jau ir segta.

Ir ticis argumentēts, ka pasākumi, kas ietekmē koksnes un koksnes izstrādājumu importu, pārorientētu tirdzniecību uz valstīm, kurās nepastāv ierobežojumi. Tomēr starptautiskā mērogā ES ir vadoša loma, un ar šādu iniciatīvu tā rādītu piemēru un skaidri apliecinātu savu apņemšanos cīņā pret nelikumīgu mežizstrādi, bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un klimata pārmaiņām, rosinot veikt līdzīgas iniciatīvas citām lielākajām koksnes patērētājām valstīm.

Ņemot vērā šos aspektus, ES rīcība ir pamatota un samērīga ar problēmu.

4. IETEKME UZ BUDŽETU

Administratīvos nolūkos šim priekšlikumam ir neliela finansiālā ietekme uz Kopienas budžetu.

5. PĀRBAUDE, PĀRSKATĪŠANA UN TURPINĀMĪBA

Priekšlikumā nav iekļauta pārbaudes klauzula.

6. VIENKĀRŠOŠANA

Priekšlikumā nav iekļauts vienkāršošanas elements, jo tas neskar spēkā esošus tiesību aktus.

7. A TCELŠANA

PRIEKšLIKUMS NEATCEļ SPēKā ESOšU TIESīBU AKTU.

8. TEKSTA PĀRSTRĀDĀŠANA

Priekšlikums neparedz pārstrādāšanu.

9. ATBILSTĪBAS TABULA

Nav nepieciešama, jo atbilstības tabulas ir vajadzīgas tikai direktīvām.

10. EIROPAS EKONOMIKAS ZONA (EEZ)

Ar priekšlikumu ierosinātais tiesību akts ir par jautājumu, kas skar Eiropas Ekonomikas zonu, tāpēc tas jāattiecina uz EEZ.

2008/0198 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kuri laiž tirgū koksni un koksnes izstrādājumus

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 175. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[5],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[6],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[7],

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru[8],

tā kā:

(1) Meži nodrošina visdažādākos vides, ekonomiskos un sociālos ieguvumus, tostarp koksnes un nekoksnes produktus, kā arī vides pakalpojumus.

(2) Ņemot vērā pasaulē augošo pieprasījumu pēc koksnes un koksnes izstrādājumiem, kā arī institucionālās un pārvaldības nepilnības, kas pastāv meža nozarē vairākās koksnes ražotājās valstīs, nelikumīga mežizstrāde un ar to saistītā tirdzniecība kļūst par aizvien lielāku problēmu.

(3) Nelikumīga mežizstrāde ir izplatīta problēma, kas rada nopietnas bažas starptautiskā mērogā. Tā rada nopietnu apdraudējumu mežiem, jo veicina atmežošanos, kuras rezultātā rodas aptuveni 20 % siltumnīcefekta gāzu emisiju, apdraud bioloģisko daudzveidību un kaitē ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai un attīstībai. Turklāt tā rada arī sociālas, politiskas un ekonomiskas sekas.

(4) Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par ES Rīcības plānu meža tiesību aktu ieviešanai, pārvaldībai un tirdzniecībai (FLEGT) tika ierosināts pasākumu kopums, lai atbalstītu starptautiskos centienus cīņā pret nelikumīgu mežizstrādi un ar to saistīto tirdzniecību[9].

(5) Atzīstot to, ka Kopienai jāatbalsta globālie centieni risināt nelikumīgas mežizstrādes problēmu, Padome un Eiropas Parlaments pauda gandarījumu par šo paziņojumu.

(6) Atbilstīgi šajā paziņojumā noteiktajam mērķim, proti, nodrošināt, ka Kopienā tiek ievesti tikai tādi koksnes izstrādājumi, kas ražoti saskaņā ar attiecīgās ražotājas valsts tiesību aktiem, Kopiena risina sarunas ar koksnes ražotājām valstīm (partnervalstīm) par brīvprātīgiem partnerattiecību nolīgumiem (VPA), kuri līgumslēdzējām pusēm par juridiski saistošu pienākumu nosaka licencēšanas sistēmas ieviešanu un nolīgumos minētās koksnes un koksnes izstrādājumu tirdzniecības reglamentēšanu.

(7) Ņemot vērā problēmas nopietnību un neatliekamību, ir aktīvi jāatbalsta cīņa pret nelikumīgu mežizstrādi un ar to saistīto tirdzniecību, jāpapildina un jāstiprina iniciatīva brīvprātīgo partnerattiecību nolīgumu jomā, jāuzlabo to politikas sinerģija, kuru mērķis ir mežu saglabāšana un augsta līmeņa vides aizsardzības sasniegšana, ietverot cīņu ar klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības samazināšanos.

(8) Ir jāatzīst to valstu centieni, kas ar Kopienu noslēgušas FLEGT brīvprātīgos partnerattiecību nolīgumus, un nolīgumos iekļautie principi, it īpaši attiecībā uz likumīgi iegūtas koksnes definīciju. Jāņem vērā arī tas, ka atbilstoši FLEGT licencēšanas sistēmai uz Kopienu tiek eksportēta tikai tāda koksne un koksnes izstrādājumi, kas iegūta saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem. Tāpēc koksnes izstrādājumi, kas minēti II un III pielikumā Padomes 2005. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 2173/2005 par FLEGT licencēšanas sistēmas izveidi kokmateriālu importam Eiropas Kopienā[10], un kas izgatavoti Regulas (EK) Nr. 2173/2005 I pielikumā minētajās partnervalstīs, jāuzskata par likumīgi iegūtiem, ja tie atbilst minētajai regulai un attiecīgajiem īstenošanas noteikumiem.

(9) Jāņem vērā arī fakts, ka Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudēto savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES) paredz, ka Konvencijas pusēm CITES eksportēšanas atļauja tiek piešķirta tikai tad, ja Konvencijā minētās sugas ir iegūtas inter alia saskaņā ar eksportētājas valsts tiesību aktiem. Tāpēc koksnes izstrādājumi, kas izgatavoti no sugām, kuras minētas A, B un C pielikumā Padomes 1996. gada 9. decembra Regulā (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību[11], jāuzskata par likumīgi iegūtiem, ja tie atbilst minētajai regulai un attiecīgajiem īstenošanas noteikumiem.

(10) Ņemot vērā nelikumīgas mežizstrādes sarežģītību attiecībā uz to izraisošajiem faktoriem, un ietekmi, stimuls rīkoties nelikumīgi ir jāmazina, kontrolējot tirgus dalībnieku darbības.

(11) Tā kā nav starptautiski noteiktas definīcijas, par pamatu nelikumīgas mežizstrādes definēšanai ir jāizmanto tās valsts tiesību akti, kurā koksne tika iegūta.

(12) Daudzi koksnes izstrādājumi tiek vairākkārtīgi apstrādāti pirms un pēc to pirmās laišanas tirgū. Lai novērstu nevajadzīgu administratīvo slogu, šajā regulā noteiktās prasības ir jāpiemēro tikai tiem tirgus dalībniekiem, kas laiž koksni un koksnes izstrādājumus tirgū pirmoreiz, nevis visiem tirgus dalībniekiem, kas iesaistīti piegādes ķēdē.

(13) Vispārējais mērķis sasniegt ilgtspējību, veicinot ilgtspējības kritēriju izveidi, joprojām ir Kopienas prioritāte. Ņemot vērā šo mērķi un cenšoties samazināt slogu tirgus dalībniekiem, kas tirgū laiž koksni un koksnes izstrādājumus, kuriem piemēro obligātos ilgtspējības kritērijus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (EK) Nr. XX/XX par atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas veicināšanu, šo regulu šādiem izstrādājumiem nav jāpiemēro [12].

(14) Tirgus dalībniekiem, kas koksni un koksnes izstrādājumus Kopienas tirgū laiž pirmoreiz, jāveic likumības pārbaudes, izmantojot pasākumu un procedūru sistēmu (likumības pārbaužu sistēma), lai mazinātu risku, ka tirgū tiek laista nelikumīgi iegūta koksne un koksnes izstrādājumi.

(15) Ar likumības pārbaužu sistēmu jānodrošina piekļuve Kopienas tirgū laistās koksnes un koksnes izstrādājumu izcelsmes avotiem un piegādātājiem, kā arī informācijai, kas saistīta ar piemērojamo tiesību aktu ievērošanu.

(16) Kopienas ekonomikā kokrūpniecības nozarei ir ļoti liela nozīme. Tirgus dalībnieku organizācijas ir svarīgi nozares elementi, jo lielā mērā pārstāv tirgus dalībnieku intereses un sadarbojas ar plašu ieinteresēto personu loku. Organizācijām ir arī vajadzīgā lietpratība un iespējas analizēt attiecīgos tiesību aktus un veicināt, lai to biedri ievērotu noteikumus, ja vien tie neizmanto šīs zināšanas, lai dominētu tirgū. Lai sekmētu šīs regulas īstenošanu un veicinātu labas prakses izveidi, ir lietderīgi atzīt organizācijas, kuras izveidojušas prasības likumības pārbaužu sistēmu ieviešanai dzīvē. Šādu atzīto organizāciju sarakstu publisko, jo tas ļaus visu dalībvalstu kompetentajām iestādēm atzīt uzraudzības organizācijas, kuras iekļautas sarakstā.

(17) Kompetentajām iestādēm ir jāuzrauga, ka tirgus dalībnieki izpilda šajā regulā noteiktos pienākumus. Tādēļ kompetentajām iestādēm jāveic oficiālas pārbaudes un vajadzības gadījumā jāuzdod tirgus dalībniekiem veikt koriģējošus pasākumus.

(18) Kompetentajām iestādēm ir jāsaglabā pārbaužu pieraksti un jāpublisko to kopsavilkums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 23. janvāra Direktīvu 2003/4/EK par vides informācijas pieejamību sabiedrībai[13].

(19) Ņemot vērā nelikumīgas mežizstrādes un ar to saistītās tirdzniecības izplatību starptautiskā līmenī, kompetentajām iestādēm ir jāsadarbojas savā starpā un ar trešo valstu administratīvajām iestādēm un/vai Komisiju.

(20) Dalībvalstīm jānodrošina, ka šīs regulas noteikumu pārkāpēji tiek sodīti ar iedarbīgiem, samērīgiem un preventīviem sodiem.

(21) Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību[14].

(22) It īpaši Komisijai jābūt pilnvarotai pieņemt sīki izstrādātus noteikumus likumības pārbaužu sistēmas piemērošanai un jo īpaši kritērijus, lai novērtētu risku laist tirgū nelikumīgi iegūtu koksni un koksnes izstrādājumus, noteikt kritērijus uzraudzības organizāciju izveidoto likumības pārbaužu sistēmu atzīšanai, kā arī pielāgot tās koksnes un koksnes izstrādājumu sarakstu, kam piemēro šo regulu, ja šādi pielāgojumi vajadzīgi koksnes un koksnes izstrādājumu tehnisko īpašību, galalietojumu vai ražošanas procesu dēļ. Tā kā šie pasākumi ir vispārīgi un to mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, tos jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(23) Lai ļautu tirgus dalībniekiem un kompetentajām iestādēm sagatavoties šīs regulas prasību ievērošanai, šo regulu piemēro divus gadus pēc tās stāšanās spēkā.

(24) Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, papildināt un nostiprināt pašreizējās politikas pamatnostādnes, kā arī atbalstīt cīņu pret nelikumīgu mežizstrādi un ar to saistīto tirdzniecību, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka tās nozīmības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredzēti vienīgi tādi pasākumi, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants Mērķis

Ar šo regulu nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž koksni un koksnes izstrādājumus Kopienas tirgū.

2. pantsDefinīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a) „koksne un koksnes izstrādājumi” ir pielikumā minētā koksne un koksnes izstrādājumi, izņemot to koksni un koksnes izstrādājumus, uz kuru attiecas Direktīvā (EK) Nr. XX/XX noteiktie obligātie ilgtspējības kritēriji;

b) „laišana tirgū” ir jebkāda koksnes un koksnes izstrādājumu piegāde Kopienas tirgū, kas veikta pirmoreiz, ar mērķi tos izplatīt vai izmantot komerciālas darbības gaitā par samaksu vai par brīvu;

c) „tirgus dalībnieks” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas laiž tirgū koksni vai koksnes izstrādājumus;

d) „likumīgi iegūts” ir iegūts saskaņā ar tiesību aktiem, kas piemērojami ieguves valstī;

e) „riska pārvaldība” ir pasākumu un procedūru kopums, ko tirgus dalībnieki veic, lai mazinātu risku laist tirgū nelikumīgi iegūtu koksni un koksnes izstrādājumus;

f) „piemērojamie tiesību akti” ir ieguves valsts tiesību akti, kas reglamentē meža saglabāšanu un apsaimniekošanu un koksnes ieguvi, kā arī tiesību akti par koksnes un koksnes izstrādājumu tirdzniecību, kas saistīti ar meža saglabāšanu un apsaimniekošanu un koksnes ieguvi.

g) „ieguves valsts” ir valsts, kurā tiek iegūta koksne vai koksnes izstrādājumos izmantotā koksne;

h) „uzraudzības organizācija” ir juridiska persona vai uz dalības pamata veidota apvienība vai federācija, kurai ir tiesībspēja un rīcībspēja uzraudzīt un nodrošināt likumības pārbaužu sistēmu piemērošanu no to dalībnieku puses, kuri sertificēti kā šo sistēmu lietotāji.

3. pantsTirgus dalībnieku pienākumi

1. Tirgus dalībnieki veic likumības pārbaudes, lai mazinātu risku laist tirgū nelikumīgi iegūtu koksni un koksnes izstrādājumus. Tāpēc tie izmanto procedūru un pasākumu sistēmu, turpmāk „likumības pārbaužu sistēma”.

2. Tirgus dalībnieki izveido likumības pārbaužu sistēmu, kurā iekļauti 4. panta 1. punktā minētie elementi vai izmanto likumības pārbaužu sistēmu, kuru izveidojušas atzītas uzraudzības organizācijas, kas minētas 5. panta 1. punktā.

3. Regulas (EK) Nr. 2173/2005 II un III pielikumā minētos koksnes izstrādājumus, kuri izcelsme ir Regulas (EK) Nr. 2173/2005 I pielikumā minētajās partnervalstīs un kuri atbilst minētajai regulai un tās īstenošanas noteikumiem, piemērojot šo regulu, uzskata par likumīgi iegūtiem.

4. Koksnes izstrādājumus, kuri izgatavoti no koku sugām, kas minētas Regulas (EK) Nr. 338/97 A, B un C pielikumā un kuri atbilst minētajai regulai un tās īstenošanas noteikumiem, piemērojot šo regulu, uzskata par likumīgi iegūtiem.

4. pants Likumības pārbaužu sistēmas

1. Regulas 3. panta 1. punktā minētā likumības pārbaužu sistēma

a) nodrošina piekļuvi šādai informācijai par koksni un koksnes izstrādājumiem, ko tirgus dalībnieks laiž tirgū:

i) apraksts,

ii) ieguves valsts,

iii) tilpums un/vai svars,

iv) ja vajadzīgs, tā tirgus dalībnieka nosaukums un adrese, kas ir piegādājis koksni vai koksnes izstrādājumus,

v) informācija par piemērojamo tiesību aktu noteikumu ievērošanu;

b) ietver riska pārvaldības procedūru un

c) paredz revīzijas, lai nodrošinātu efektīvu likumības pārbaužu sistēmas piemērošanu.

2. Komisija pieņem pasākumus šā panta īstenošanai. It īpaši Komisija nosaka kritērijus, lai novērtētu, vai pastāv risks laist Kopienas tirgū nelikumīgi iegūtu koksni un koksnes izstrādājumus.

Pasākumus, kas paredzēti šīs regulas nebūtisku noteikumu grozīšanai, to attiecīgi papildinot, pieņem saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

5. pants Uzraudzības organizāciju atzīšana

1. Kompetentās iestādes atzīst uzraudzības organizācijas, kuras pieprasa šādu atzīšanu, ja uzraudzības organizācija atbilst šādām prasībām:

a) tā ir tiesību subjekts;

b) tā ir izveidojusi likumības pārbaužu sistēmu, kurā ieļauti 4. panta 1. punktā norādītie elementi;

c) tā uzliek par pienākumu tirgus dalībniekiem, kurus tā sertificējusi, izmantot tās likumības pārbaužu sistēmas;

d) tā ir ieviesusi uzraudzības mehānismus, lai nodrošinātu, ka tirgus dalībnieki, kurus tā ir sertificējusi kā likumības pārbaužu sistēmas lietotājus, izmanto likumības pārbaužu sistēmu;

e) tā veic attiecīgus disciplināros pasākumus pret jebkuru sertificēto tirgus dalībnieku, kas neievēro uzraudzības organizācijas likumības pārbaužu sistēmu.

2. Papildus atzīšanas pieteikumam uzraudzības organizācija iesniedz kompetentai iestādei šādu informāciju:

a) tās statūti;

b) to personu vārdi, kuras ir pilnvarotas rīkoties organizācijas vārdā;

c) detalizēts likumības pārbaužu sistēmas apraksts.

3. Kompetentās iestādes trīs mēnešu laikā pēc uzraudzības organizācijas pieteikuma iesniegšanas pieņem lēmumu par to, vai piešķirt atzīšanu uzraudzības organizācijai.

Tās veic regulāras pārbaudes, lai pārliecinātos par to, ka uzraudzības organizācijas ievēro 1. punktā noteiktās prasības.

4. Kompetentā iestāde atsauc uzraudzības organizācijas atzīšanu, ja ir konstatēts, ka 1. punktā noteiktās prasības vairs netiek ievērotas.

5. Kompetentās iestādes divu mēnešu laikā paziņo Komisijai par lēmumu piešķirt, atteikt vai atsaukt uzraudzības organizācijas atzīšanu.

6. Komisija pieņem pasākumus šā panta īstenošanai.

Pasākumus, kas paredzēti šīs regulas nebūtisku noteikumu grozīšanai, to attiecīgi papildinot, pieņem saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

6. pantsUzraudzības organizāciju saraksts

Komisija publicē kompetento iestāžu atzīto uzraudzības organizāciju sarakstu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (C sērijā) un dara to pieejamu tās tīmekļa vietnē. Šo sarakstu regulāri atjaunina.

7. pantsUzraudzības pasākumi

1. Kompetentās iestādes veic pārbaudes, lai pārliecinātos, ka tirgus dalībnieki ievēro 3. panta 1. un 2 punktā un 4. panta 1. punktā noteiktās prasības.

2. Tirgus dalībnieki sniedz vajadzīgo palīdzību, lai atvieglotu 1. punktā minēto pārbaužu veikšanu.

3. Pēc tam, kad 1. punktā minētās pārbaudes ir pabeigtas, kompetentās iestādes var pieprasīt tirgus dalībniekam veikt koriģējošus pasākumus.

8. pantsPārbaužu pieraksti

1. Kompetentās iestādes veic 7. panta 1. punktā minēto pārbaužu pierakstus, it īpaši norādot to raksturu un rezultātus, kā arī visus pieprasītos koriģējošos pasākumus. Pārbaužu pierakstus glabā vismaz 10 gadus.

2. Šā panta 1. punktā minēto pierakstu kopsavilkumu dara pieejamu sabiedrībai saskaņā ar Direktīvu 2003/4/EK.

9. pantsSadarbība

1. Kompetentās iestādes sadarbojas savā starpā un ar trešo valstu administratīvajām iestādēm, un Komisiju, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai.

2. Kompetentās iestādes apmainās ar informāciju par 7. panta 1. punktā minēto pārbaužu rezultātiem ar vienas vai vairāku citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm un ar Komisiju.

10. pantsKompetentās iestādes

1. Katra dalībvalsts izraugās vienu vai vairākas kompetentās iestādes, kuras atbild par šīs regulas piemērošanu.

Dalībvalstis paziņo Komisijai kompetento iestāžu nosaukumus un adreses vēlākais līdz 20XX. gada 31. decembrim. Dalībvalstis informē Komisiju par visām izmaiņām kompetento iestāžu nosaukumos un adresēs.

2. Komisija publisko kompetento iestāžu sarakstu.

11. pantsKomiteja

1. Komisijai palīdz Koksnes tirdzniecības komiteja, turpmāk „komiteja”.

2. Atsaucoties uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

12. pantsGrozījumi

Komisija var veikt grozījumus pielikumā pievienotajā koksnes un koksnes izstrādājumu sarakstā, ņemot vērā to tehniskās īpašības, galalietojumus un ražošanas procesus.

Pasākumus, kas paredzēti šīs regulas nebūtisku noteikumu grozīšanai, to attiecīgi papildinot, pieņem saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

13. pants Sankcijas

Dalībvalstis pieņem noteikumus par sankcijām, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Šīm sankcijām ir jābūt iedarbīgām, samērīgām un atturošām. Dalībvalstis minētos noteikumus dara zināmus Komisijai līdz 20XX. gada 31. decembrim un nekavējoties paziņo tai visus turpmākos grozījumus, kas tos ietekmē.

14. pantsZiņojumu sniegšana

1. Dalībvalstis katru otro gadu līdz 30. aprīlim pēc šīs regulas piemērošanas dienas iesniedz Komisijai ziņojumu par šīs regulas piemērošanu iepriekšējo divu gadu laikā.

2. Pamatojoties uz šiem ziņojumiem, Komisija sagatavo ziņojumu, ko jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ik pēc diviem gadiem.

15. pantsStāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

To piemēro no […][15].

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

PIELIKUMS – Koksne un koksnes izstrādājumi, kuri klasificēti Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 I pielikumā sniegtajā Kombinētajā nomenklatūrā[16]un uz kuriem attiecas šī regula

1. Padomes Regulas (EK) Nr. 2173/2005 II un III pielikumā minētie koksnes izstrādājumi, uz kuriem attiecas FLEGT licencēšanas sistēma.

2. Kombinētās nomenklatūras 47. un 48. nodaļā minētā papīra masa un papīrs, izņemot no bambusa izgatavotos un pārstrādātos (atkritumu un makulatūras) produktus.

3. Koka mēbeles (KN kods 9403 30, 9403 40, 9403 50 00, 9403 60 un 9403 90 30).

4. Saliekamās būvkonstrukcijas (KN kods 9406 00 20).

5. Malka apaļkoku, pagaļu, zaru, žagaru saišķu vai tamlīdzīgā veidā; koksnes šķeldas vai skaidas; zāģskaidas un koksnes atlikumi, aglomerēti vai neaglomerēti brikešu, granulu vai tamlīdzīgā veidā (KN kods 4401).

6. Namdaru un būvgaldnieku darinājumi, ieskaitot šūnveida koka paneļus, saliktus grīdas dēļus, jumstiņus un lubas, kokmateriāli (ieskaitot nesamontētus parketa dēlīšus un joslas), ar nepārtrauktu profilu (ar ierievjiem, gropēm, izciļņiem, ierobēm, fāzēm, noapaļojumu) kādā no malām vai virsmām, ēvelēti vai neēvelēti, slīpēti vai neslīpēti, saaudzēti vai nesaaudzēti garumā (KN kods 4418).

7. Kokskaidu plātnes, orientētās kokskaidu plātnes (OSB) un tamlīdzīgas plātnes no koksnes vai citiem koksnveida materiāliem, aglomerētiem vai neaglomerētiem ar sveķiem vai citām organiskām saistvielām (KN kods 4410).

8. Kokšķiedru vai citu koksnveida materiālu plātnes, kam ir vai nav pievienoti sveķi vai citas organiskas vielas (KN kods 4411).

9. Blīvināti kokmateriāli kluču, plātņu, līstu vai profilētu izstrādājumu veidā (KN kods 4413 00 00).

10. Koka ietvari gleznām, fotogrāfijām, spoguļiem un tamlīdzīgiem priekšmetiem (KN kods 4414 00).

11. Koka lādes, kastes, redeļkastes, spoles un tamlīdzīga tara; koka kabeļu spoles; paliktņi, kastu paliktņi un citas kravu plātnes no koka; paliktņu apmales no koka; zārki (KN kods 4415).

12. Mucas, muciņas, kubli, toveri un citādi mucinieku darinājumi un to daļas no koka, ieskaitot mucu dēlīšus (KN kods 4416 00 00).

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS

2. ABM/ABB (BUDŽETA LĪDZEKĻU VADĪBA VAI SADALE PA DARBĪBAS JOMĀM)

Attiecīgās politikas jomas un saistītās darbības:

0703 – Vides politikas īstenošana

3. BUDŽETA POZĪCIJAS

3.1. Budžeta pozīcijas (darbības pozīcijas un atbilstīgā tehniskā un administratīvā atbalsta pozīcijas ( ex BA pozīcijas)), norādot nosaukumu

3.2. Darbības un finansiālās ietekmes ilgums

Neattiecas

3.3. Budžeta informācija (vajadzības gadījumā pievienot papildu rindas)

4. RESURSU KOPSAVILKUMS

4.1. Finanšu resursi

4.1.1. Saistību apropriāciju (SA) un maksājumu apropriāciju (MA) kopsavilkums

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Darbības izdevumi[17] |

Saistību apropriācijas (SA) | 8.1. | a |

Maksājumu apropriācijas (MA) | b |

Pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi[18] |

Tehniskais un administratīvais atbalsts (nedif.) | 8.2.4. | c |

PAMATSUMMAS KOPAPJOMS |

Saistību apropriācijas | a+c |

Maksājumu apropriācijas | b+c |

Pamatsummā neietvertie administratīvie izdevumi[19] |

Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (nedif.) | 8.2.5. | d | 0.334 | 0.334 | 0.334 | 0.334 | 0.334 | 0.334 | 2.004 |

Pamatsummā neietvertās administratīvās izmaksas, izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus (nedif.) | 8.2.6. | e | 0.122 | 0.122 | 0.122 | 0.122 | 0.122 | 0.122 | 0.732 |

Kopējās orientējošās atbalsta izmaksas |

KOPĀ – SA, ieskaitot cilvēkresursu izmaksas | a+c+d+e | 0.456 | 0.456 | 0.456 | 0.456 | 0.456 | 0.456 | 2.736 |

KOPĀ – MA, ieskaitot cilvēkresursu izmaksas | b+c+d+e | 0.456 | 0.456 | 0.456 | 0.456 | 0.456 | 0.456 | 2.736 |

Ziņas par līdzfinansējumu

Ja priekšlikumā paredzēts dalībvalstu vai citu iestāžu līdzfinansējums (norādīt finansētāju), līdzfinansējuma apjoms jānorāda šajā tabulā (ja finansētāji ir vairāki, var pievienot papildu rindas).

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Līdzfinansētājs | Gads n | n + 1 | n + 2 | n + 3 | n + 4 | n + 5 un turpmākie gadi | Kopā |

…………………… | f |

KOPĀ – SA, ieskaitot līdzfinansējumu | a+c+d+e+f |

4.1.2. Saderība ar finanšu plānojumu

( Priekšlikums ir saderīgs ar pašreizējo finanšu plānojumu

( Pieņemot priekšlikumu, jāpārplāno attiecīgā pozīcija finanšu plānā

( Pieņemot priekšlikumu, var būt jāpiemēro Iestāžu nolīguma noteikumi[20] (par elastības fondu vai finanšu plāna pārskatīšanu)

4.1.3. Finansiālā ietekme uz ieņēmumiem

( Priekšlikums finansiāli neietekmē ieņēmumus.

( Priekšlikumam ir finansiāla ietekme uz ieņēmumiem, un tā ir šāda:

miljonos EUR (1 zīme aiz komata)

Pirms darbības [Gads n-1] | Pēc darbības |

Kopā – cilvēkresursi |

5. RAKSTUROJUMS UN MĒRĶI

5.1. Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

5.2. Pievienotā vērtība, ko rada Kopienas iesaistīšanās, priekšlikuma saskanība ar citiem finanšu instrumentiem un iespējamā sinerģija

5.3. Priekšlikuma mērķi, sagaidāmie rezultāti un atbilstīgie ABM rādītāji

5.4. Īstenošanas metode (orientējoši)

( Pārvalda centralizēti

( Pārvaldību īsteno tieši, to veic Komisija

( Pārvaldību īsteno netieši, atbildību deleģējot

( izpildaģentūrām

( Kopienu izveidotām iestādēm Finanšu regulas 185. panta nozīmē

( dalībvalstu publiskā sektora iestādēm vai tām struktūrām, kuras pilda publisko pasūtījumu

( Pārvalda dalīti vai decentralizēti

( kopā ar dalībvalstīm

( kopā ar trešām valstīm

( Pārvalda kopā ar starptautiskām organizācijām (precizēt)

Piezīmes:

6. UZRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒŠANA

6.1. Uzraudzības sistēma

6.2. Novērtēšana

6.2.1. Provizoriskais novērtējums

6.2.2. Pasākumi, kas veikti pēc starpposma novērtējuma vai retrospektīvā novērtējuma (ņemot vērā līdzšinējo pieredzi)

6.2.3. Turpmākās vērtēšanas noteikumi un periodiskums

7. Krāpšanas apkarošanas pasākumi

8. ZIŅAS PAR RESURSIEM

8.1. Priekšlikuma mērķi un to sasniegšanas izmaksas

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Ierēdņi vai pagaidu darbinieki[23](XX 01 01) | A*/AD | 1 | 1 | 1 | 1 | 1 | 1 |

B*, C*/AST | 0.5 | 0.5 | 0.5 | 0.5 | 0.5 | 0.5 |

Personāls, ko finansē[24] atbilstoši XX 01 02. pantam |

Pārējais personāls[25], ko finansē atbilstoši XX 01 04/05. pantam |

KOPĀ | 1.5 | 1.5 | 1.5 | 1.5 | 1.5 | 1.5 |

8.2.2. No darbības izrietošie uzdevumi

Uzdevumi ietver īstenošanas noteikumu izstrādi un sanāksmju pārvaldību

8.2.3. Cilvēkresursu plānošana (štatā)

( Amata vietas, kas patlaban iedalītas programmas pārvaldības vajadzībām, jāaizstāj ar citām vai jāpagarina termiņš, uz kādu tās iedalītas

( Amata vietas iedalītas saskaņā ar gada stratēģiskās plānošanas (GSP) un provizoriskā budžeta projekta (PBP) procedūru gadam n

( Amata vietas jāpieprasa nākamajā GSP/PBP procedūras ciklā

( Amata vietas jāiedala, pārgrupējot resursus attiecīgajā dienestā (iekšējā pārgrupēšana)

( Amata vietas nepieciešamas gadā n, bet nav iedalītas saskaņā ar GSP/PBP procedūru attiecīgajam gadam

8.2.4. Citi pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi (XX 01 04./05. – administratīvās pārvaldes izdevumi)

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Cita veida tehniskais un administratīvais atbalsts |

- iekšējais (intra muros) |

- ārējais (extra muros) |

Tehniskais un administratīvais atbalsts (kopā) |

8.2.5. Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Ierēdņi un pagaidu darbinieki (XX 01 01) | 0.234 | 0.234 | 0.234 | 0.234 | 0.234 | 0.234 |

Personāls, ko finansē atbilstīgi XX 01 02. pantam (palīgpersonāls, valsts norīkotie eksperti, līgumpersonāls u.c.) (norādīt budžeta pozīciju) |

Kopā – cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (NAV ietverti pamatsummā) | 0.234 | 0.234 | 0.234 | 0.234 | 0.234 | 0.234 |

Aprēķins — ierēdņi un pagaidu darbinieki |

Aprēķins — personāls, ko finansē atbilstīgi XX 01 02. pantam |

8.2.6. Citi administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā miljonos EUR (3 zīmes aiz komata) |

XX 01 02 11 01 – Komandējumi | 0.002 | 0.002 | 0.002 | 0.002 | 0.002 | 0.002 | 0.012 |

XX 01 02 11 02 – Sanāksmes un konferences |

XX 01 02 11 03 – Komitejas[27] | 0.120 | 0.120 | 0.120 | 0.120 | 0.120 | 0.120 | 0.72 |

XX 01 02 11 04 – Pētījumi un konsultēšanās |

XX 01 02 11 05 – Informācijas sistēmas |

2. Citi pārvaldības izdevumi (kopā) (XX 01 02 11) | 0.122 | 0.122 | 0.122 | 0.122 | 0.122 | 0.122 | 0.732 |

3. Citi administratīva rakstura izdevumi (precizēt, norādot budžeta pozīciju) |

Kopā – administratīvie izdevumi, izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus (NAV ietverti pamatsummā) | 0.122 | 0.122 | 0.122 | 0.122 | 0.122 | 0.122 | 0.732 |

Aprēķins – citi administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā |

No 2010. gada izmaksas par 2 komandējumiem gadā ir EUR 1000 par vienu komandējumu. Ar regulu izveidotās regulatīvās komitejas sanāksmes 4 reizes gadā (vienības izmaksas: EUR 30 000 par vienu sanāksmi) |

[1] COM 251, 21.5.2003.

[2] OV L 347, 30.12.2005., 1. lpp.

[3] Padomes dokuments Nr. 7014/04.

[4] Padomes secinājumi 268/2003, 1. lpp.

[5] OV C [..], [..], [..]. lpp.

[6] OV C [..], [..], [..]. lpp.

[7] OV C [..], [..], [..]. lpp.

[8] OV C [..], [..], [..]. lpp.

[9] COM(2003)251, 21.5.2003.

[10] OV L 347, 30.12.2005., 1. lpp.

[11] OV L 61, 3.3.1997., 1. lpp.

[12] *Piezīme OV: atsauci iekļauj, kad tiesību akts ir pieņemts.

[13] OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.

[14] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[15] Piezīme OV: divi gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

[16] Padomes 1987. gada 23. jūlija Regula (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp).

[17] Izdevumi, kas nav ietverti attiecīgās xx. sadaļas xx 01. nodaļā.

[18] Izdevumi, kas ietverti xx. sadaļas xx 01 04. pantā.

[19] Izdevumi, kas ietverti xx 01. nodaļā, izņemot xx 01 04. vai xx 01 05. pantu.

[20] Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

[21] Vajadzības gadījumā (ja darbības ilgums pārsniedz 6 gadus) pievienot papildu slejas.

[22] Saskaņā ar aprakstu 5.3. punktā.

[23] Atbilstīgās izmaksas NAV ietvertas pamatsummā.

[24] Atbilstīgās izmaksas NAV ietvertas pamatsummā.

[25] Atbilstīgās izmaksas ir ietvertas pamatsummā.

[26] Norādīt katrai izpildaģentūrai atbilstīgo tiesību akta finanšu pārskatu.

[27] Precizēt komitejas veidu un grupu, pie kuras tā pieder.

52008PC0644