1.   Šī regula nosaka prasības par ilgtspēju, drošumu, marķēšanu, apzīmēšanu un informāciju, kuras ir jāizpilda, lai Savienībā varētu laist tirgū vai nodot ekspluatācijā baterijas. Tā nosaka arī minimālās prasības paplašinātai ražotāja atbildībai, bateriju atkritumu savākšanai un apstrādei un ziņošanai.

2.   Šī regula uzliek bateriju pienācīgas pārbaudes pienākumus ekonomikas operatoriem, kuri baterijas laiž tirgū vai nodod ekspluatācijā. Tā arī nosaka zaļā publiskā iepirkuma prasības, iepērkot baterijas vai produktus, kuros baterijas ir iestrādātas.

3.   Šo regulu piemēro visu kategoriju baterijām neatkarīgi no to formas, tilpuma, masas, konstrukcijas, materiālu sastāva, ķīmiskā sastāva, izmantošanas vai mērķa, proti, pārnēsājamām baterijām, baterijām, kas paredzētas starterim, apgaismes shēmai un aizdedzei (SLI baterijas), vieglo pārvietošanās līdzekļu baterijām (LMT baterijas), elektrotransportlīdzekļu baterijām un rūpnieciskām baterijām. To piemēro arī baterijām, kuras ir iestrādātas citos produktos vai tiem pievienotas, vai arī ir īpaši konstruētas, lai tās iestrādātu produktos vai pievienotu tiem.

II nodaļas nolūkos, ja var uzskatīt, ka tirgū laistās baterijas ietilpst vairāk nekā vienā kategorijā, uzskata, ka tās ietilpst kategorijā, uz kuru attiecas visstingrākās prasības.

4.   Gadījumos, kad baterijas elementus vai baterijas moduļus dara pieejamus tirgū tiešajam lietojumam bez turpmākas iestrādāšanas vai montāžas lielākās bateriju paketēs vai baterijās, šīs regulas nolūkos uzskata, ka tie ir laisti tirgū kā baterijas, un piemēro tās prasības, kas paredzētas vislīdzīgākajai bateriju kategorijai. Gadījumos, kad var uzskatīt, ka šādi baterijas elementi vai baterijas moduļi ietilpst vairāk nekā vienā bateriju kategorijā, uzskata, ka tie ietilpst kategorijā, uz kuru attiecas visstingrākās prasības.

5.   Šo regulu nepiemēro baterijām, kuras ir iestrādātas vai ir īpaši konstruētas tā, lai tās iestrādātu:

6.   Šīs regulas III un VIII nodaļu nepiemēro aprīkojumam, kas īpaši paredzēts kodoliekārtu drošībai, kā definēts Padomes Direktīvas 2009/71/Euratom (42) 3. pantā.

1.   Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

2.   Papildus šā panta 1. punktā norādītajām definīcijām piemēro šādas definīcijas:

1.   Dalībvalstis tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar šīs regulas aptverto bateriju ilgtspējas, drošuma, marķēšanas un informācijas prasībām, neaizliedz, neierobežo un neaizkavē šai regulai atbilstošas baterijas darīt pieejamas tirgū vai laist ekspluatācijā.

2.   Dalībvalstis nekavē izstādīt šai regulai neatbilstošas baterijas gadatirgos, izstādēs, demonstrējumos vai līdzīgos pasākumos, ar nosacījumu, ka labi redzama zīme skaidri norāda uz to, ka minētās baterijas neatbilst šīs regulas prasībām un ka tās nevar darīt pieejamas tirgū vai laist ekspluatācijā līdz laikam, kad šāda atbilstība būs nodrošināta. Demonstrējot šādas baterijas, attiecīgais ekonomikas operators veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu personu drošību.

1.   Baterijas laiž tirgū vai ekspluatācijā tikai tad, ja tās atbilst šādām prasībām:

2.   Attiecībā uz jebkādiem aspektiem, uz ko neattiecas II un III nodaļa, baterijas, kuras laistas tirgū vai ekspluatācijā, ievērojot 1. punktu, neapdraud cilvēku veselību, personu drošību, īpašumu vai vidi.

1.   Papildus Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVII pielikumā un Direktīvas 2000/53/EK 4. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktajiem ierobežojumiem, baterijas nedrīkst saturēt tādas vielas, attiecībā uz kurām šīs regulas I pielikumā ir noteikts ierobežojums, ja vien netiek ievēroti minētā ierobežojuma nosacījumi.

2.   Ja kādas vielas izmantošana bateriju izgatavošanā vai kādas vielas klātbūtne baterijās to tirgū laišanas brīdī vai turpmākajās aprites cikla stadijās, tostarp pārprofilēšanas laikā vai bateriju atkritumu apstrādes laikā, rada nepieņemamu risku cilvēku veselībai vai videi, kas nav pienācīgi kontrolēts un ir jānovērš Savienības mērogā, Komisija saskaņā ar 89. pantu pieņem deleģēto aktu nolūkā grozīt I pielikumā noteiktos ierobežojumus, ievērojot 86., 87. un 88. pantā paredzēto procedūru.

3.   Saskaņā ar šā panta 2. punktu pieņemtos ierobežojumus nepiemēro vielas izmantošanai Regulas (EK) Nr. 1907/2006 3. panta 23. punktā definētajā zinātniskajā izpētē un tehnoloģiju izstrādē, kas veikta attiecībā uz baterijām.

4.   Ja saskaņā ar šā panta 2. punktu pieņemto ierobežojumu nepiemēro uz ražojumiem un procesiem orientētai pētniecībai un tehnoloģiju izstrādei, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1907/2006 3. panta 22. punktā, minēto atbrīvojumu, kā arī maksimālo vielas daudzumu, uz ko attiecas atbrīvojums, norāda šīs regulas I pielikumā.

5.   Līdz 2027. gada 31. decembrim Komisija, kurai palīdz ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006 izveidotā Eiropas Ķimikāliju aģentūra (“Aģentūra”), sagatavo ziņojumu par baterijās esošām vai to izgatavošanā izmantotām vielām, kas rada bažas, proti, vielām, kam ir negatīva ietekme uz cilvēku veselību vai vidi vai kas kavē reciklēšanu, lai iegūtu drošus un augstas kvalitātes otrreizējos izejmateriālus. Komisija minēto ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, detalizēti izklāstot savus konstatējumus, un apsver atbilstīgus turpmākos pasākumus, tostarp šā panta 2. punktā minēto deleģēto aktu pieņemšanu.

1.   Attiecībā uz elektrotransportlīdzekļu baterijām, atkārtoti uzlādējamām rūpnieciskajām baterijām ar kapacitāti virs 2 kWh un LMT baterijām saskaņā ar ceturtajā daļā minēto īstenošanas aktu sagatavo oglekļa pēdas deklarāciju par katru baterijas modeli katrā ražotnē, kurā iekļauj vismaz šādu informāciju:

Oglekļa pēdas deklarāciju piemēro:

Līdz brīdim, kad oglekļa pēdas deklarācija kļūst pieejama, izmantojot 13. panta 6. punktā minēto QR kodu, oglekļa pēdas deklarāciju pievieno baterijai.

Komisija līdz 2024. gada 18. februārim attiecībā uz elektrotransportlīdzekļu baterijām, līdz 2025. gada 18. februārim attiecībā uz atkārtoti uzlādējamām rūpnieciskām baterijām, izņemot tās, kurām ir ārējais uzkrājējs, līdz 2027. gada 18. februārim attiecībā uz LMT baterijām un līdz 2029. gada 18. februārim attiecībā uz rūpnieciskajām baterijām ar ārēju uzkrājēju pieņem:

2.   Elektrotransportlīdzekļu baterijām, atkārtoti uzlādējamām rūpnieciskām baterijām ar kapacitāti virs 2 kWh un LMT baterijām ir skaidri saredzams, skaidri salasāms un neizdzēšams marķējums, kas norāda 1. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā minēto baterijas oglekļa pēdu un deklarē, kādai oglekļa pēdas snieguma klasei atbilst katras ražotnes attiecīgais baterijas modelis.

Attiecībā uz pirmajā daļā minētajām baterijām tehniskā dokumentācija, kas norādīta VIII pielikumā, pierāda, ka deklarētā oglekļa pēda un ar to saistītā klasificēšana oglekļa pēdas snieguma klasē ir aprēķināta saskaņā ar metodiku, kas izklāstīta deleģētajos aktos, kurus Komisija pieņēmusi, ievērojot 1. punkta ceturtās daļas a) apakšpunktu un šā punkta ceturtās daļas a) apakšpunktu.

Šā punkta pirmās daļas prasības par oglekļa pēdas snieguma klasi piemēro no datuma, kas ir:

Komisija līdz 2025. gada 18. februārim attiecībā uz elektrotransportlīdzekļu baterijām, līdz 2026. gada 18. augustam attiecībā uz atkārtoti uzlādējamām rūpnieciskajām baterijām, izņemot tās, kurām ir tikai ārējais uzkrājējs, līdz 2028. gada 18. augustam attiecībā uz LMT baterijām un līdz 2030. gada 18. augustam attiecībā uz atkārtoti uzlādējamām rūpnieciskajām baterijām ar ārēju uzkrājēju pieņem:

Komisija saskaņā ar II pielikuma 8. punktā izklāstītajiem nosacījumiem reizi trijos gados pārskata snieguma klašu skaitu un tās šķirošos sliekšņus un attiecīgā gadījumā pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, lai grozītu snieguma klašu skaitu un tās šķirošos sliekšņus nolūkā nodrošināt, ka snieguma klases ir reprezentatīvas tirgus realitātei un tirgus paredzamajai attīstībai.

3.   Attiecībā uz elektrotransportlīdzekļu baterijām, atkārtoti uzlādējamām rūpnieciskajām baterijām ar kapacitāti virs 2 kWh un LMT baterijām tehniskā dokumentācija, kas minēta VIII pielikumā, pierāda, ka deklarētā aprites cikla oglekļa pēdas vērtība katras ražotnes attiecīgajam baterijas modelim nesasniedz maksimālo slieksni, kas noteikts ar deleģēto aktu, kas pieņemts, ievērojot šā punkta trešo daļu.

Prasību par aprites cikla oglekļa pēdas maksimālo slieksni, kura minēta šā punkta pirmajā daļā, piemēro no datuma, kas ir:

Komisija līdz no 2026. gada 18. augustam attiecībā uz elektrotransportlīdzekļu baterijām, līdz 2028. gada 18. februārim attiecībā uz atkārtoti uzlādējamām rūpnieciskajām baterijām, izņemot tās, kurām ir ārējais uzkrājējs, līdz 2030. gada 18. februārim attiecībā uz LMT baterijām un līdz 2032. gada 18. februārim attiecībā uz rūpnieciskajām baterijām ar ārēju uzkrājēju pieņem deleģēto aktu saskaņā ar 89. pantu, ar ko šo regulu papildina, nosakot šā punkta pirmajā daļā minēto aprites cikla oglekļa pēdas maksimālo slieksni. Sagatavojot minēto deleģēto aktu, Komisija ņem vērā attiecīgos nosacījumus, kas izklāstīti II pielikuma 9. punktā.

Aprites cikla oglekļa pēdas maksimālā sliekšņa ieviešana nepieciešamības gadījumā ierosina 2. punktā minēto oglekļa pēdas snieguma klašu pārklasificēšanu.

4.   Līdz 2030. gada 31. decembrim Komisija izvērtē, vai ir iespējams šā panta prasības attiecināt arī uz pārnēsājamām baterijām un vai 3. punktā noteikto prasību ir iespējams attiecināt uz atkārtoti uzlādējamām rūpnieciskajām baterijām ar kapacitāti 2 kWh vai zemāku. Minētajā nolūkā Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei un apsver, vai veikt piemērotus pasākumus, tostarp pieņemt leģislatīvu aktu priekšlikumus.

5.   Šā panta 1., 2. un 3. punkts neattiecas uz bateriju, uz kuru ir attiekusies sagatavošana atkalizmantošanai, sagatavošana pārprofilēšanai, pārprofilēšana vai pārražošana, ja baterija jau ir laista tirgū vai ekspluatācijā pirms šādu operāciju veikšanas.

1.   No 2028. gada 18. augusta vai no datuma, kas ir 24 mēneši pēc trešajā daļā minētā deleģētā akta stāšanās spēkā dienas, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk, rūpnieciskajām baterijām ar kapacitāti virs 2 kWh, izņemot tās, kurām ir tikai ārējais uzkrājējs, elektrotransportlīdzekļu baterijām un SLI baterijām, kuru aktīvais materiāls satur kobaltu, svinu, litiju vai niķeli, pievieno dokumentāciju, kurā par katru baterijas modeli gadā un par katru ražotni ir sniegta informācija par kobalta, litija vai niķeļa procentuālo īpatsvaru, kas ir aktīvā materiāla sastāvā un ir atgūts no bateriju izgatavošanas atkritumiem vai pēcpatēriņa atkritumiem, un par svina procentuālo īpatsvaru, kas ir baterijas sastāvā un ir atgūts no atkritumiem.

Pirmo daļu no 2033. gada 18. augusta piemēro attiecībā uz LMT baterijām, kuru aktīvais materiāls satur kobaltu, svinu, litiju vai niķeli.

Līdz 2026. gada 18. augustam Komisija pieņem deleģēto aktu saskaņā ar 89. pantu, lai papildinātu šo regulu, nosakot metodiku, kā aprēķināt un verificēt šā punkta pirmajā un otrajā daļā minēto bateriju kobalta, litija vai niķeļa procentuālo īpatsvaru, kas ir aktīvā materiāla sastāvā un ir atgūts no bateriju izgatavošanas atkritumiem vai pēcpatēriņa atkritumiem, un par svina procentuālo īpatsvaru, kas ir baterijas sastāvā un ir atgūts no atkritumiem, un dokumentācijas formātu.

2.   No 2031. gada 18. augusta attiecībā uz rūpnieciskajām baterijām ar kapacitāti virs 2 kWh, izņemot tās, kurām ir tikai ārējais uzkrājējs, elektrotransportlīdzekļu un SLI baterijām, kuru aktīvo materiālu sastāvā ir kobalts, svins, litijs vai niķelis, VIII pielikumā minētajā tehniskajā dokumentācijā par katru baterijas modeli gadā un katrā ražotnē pierāda, ka minēto bateriju aktīvais materiāls satur attiecīgi šādu kobalta, litija vai niķeļa minimālo īpatsvaru, kas ir atgūts no bateriju izgatavošanas atkritumiem vai pēcpatēriņa atkritumiem, un šādu minimālo svina īpatsvaru, kas ir baterijas sastāvā un ir atgūts no atkritumiem:

3.   No 2036. gada 18. augusta attiecībā uz rūpnieciskajām baterijām ar kapacitāti virs 2 kWh, izņemot tās, kurām ir tikai ārējais uzkrājējs, elektrotransportlīdzekļu baterijām, LMT baterijām un SLI baterijām, kuru aktīvo materiālu sastāvā ir kobalts, svins, litijs vai niķelis, VIII pielikumā minētajā tehniskajā dokumentācijā par katru baterijas modeli gadā un katrā ražotnē pierāda, ka minēto bateriju aktīvais materiāls satur attiecīgi šādu kobalta, litija vai niķeļa minimālo īpatsvaru, kas ir atgūts no bateriju izgatavošanas atkritumiem vai pēcpatēriņa atkritumiem, un šādu minimālo svina īpatsvaru, kas ir baterijas sastāvā un ir atgūts no atkritumiem:

4.   Šā panta 1., 2. un 3. punktā noteiktās prasības nepiemēro baterijām, uz kurām ir attiekusies sagatavošana atkalizmantošanai, sagatavošana pārprofilēšanai, pārprofilēšana vai pārražošana, ja baterijas jau ir laistas tirgū vai nodotas ekspluatācijā pirms šādu operāciju veikšanas.

5.   Pēc dienas, kad ir stājies spēkā deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar 1. punktu, un ne vēlāk kā 2028. gada 31. decembrī Komisija novērtē, vai, ņemot vērā no atkritumiem atgūta kobalta, svina, litija vai niķeļa esošo pieejamību un prognozēto pieejamību 2030. un 2035. gadā vai to trūkumu un ņemot vērā tehnikas un zinātnes attīstību, ir lietderīgi pārskatīt 2.un 3. punktā norādītos mērķrādītājus.

Ja tas ir pamatoti un lietderīgi, pamatojoties uz novērtējumu, kas veikts saskaņā ar pirmo daļu vai saistībā ar citām nozīmīgām izmaiņām bateriju tehnoloģijās, kas ietekmē atgūto materiālu tipu, Komisija līdz 2029. gada 18. augustam pieņem deleģēto aktu saskaņā ar 89. pantu, ar ko groza 2. un 3. punktā norādītos mērķrādītājus.

6.   Ja tas ir pamatoti un lietderīgi, ņemot vērā tirgus norises attiecībā uz bateriju ķīmiskajiem sastāviem, kas ietekmē atgūstamo materiālu veidu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, lai grozītu šo regulu, iekļaujot citus materiālus, kas nav kobalts, svins, litijs un niķelis, ar konkrētu minimālo reciklēto materiālu īpatsvaru uz katru 2. un 3. punktā minēto konkrēto materiālu.

1.   No 2028. gada 18. augusta vai no datuma, kas ir 24 mēneši pēc 2. punktā minētā deleģētā akta stāšanās spēkā dienas, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk, vispārlietojamas pārnēsājamas baterijas, izņemot podziņelementus, atbilst III pielikumā izklāstīto elektroķīmiskā snieguma un ilgizturības parametru minimālajām vērtībām, kas noteiktas deleģētajā aktā, kas pieņemts, ievērojot 2. punktu.

2.   Līdz 2027. gada 18. augustam Komisija pieņem deleģēto aktu saskaņā ar 89. pantu, ar ko šo regulu papildina, nosakot III pielikumā izklāstīto elektroķīmiskā snieguma un ilgizturības parametru obligātās minimālās vērtības vispārlietojamām pārnēsājamām baterijām, izņemot podziņelementus.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, lai, ņemot vērā tehnikas un zinātnes attīstību, grozītu minētās minimālās vērtības, kas minētas pirmajā daļā, vai pievienotu III pielikumā noteiktajiem parametriem elektroķīmiskā snieguma un ilgizturības parametrus.

Sagatavojot pirmajā daļā minēto deleģēto aktu, Komisija apsver vajadzību samazināt vispārlietojamo pārnēsājamo bateriju ietekmi uz vidi visā to aprites ciklā, tostarp palielinot to resursefektivitāti, un ņem vērā attiecīgos starptautiskos standartus un marķēšanas shēmas.

Komisija arī nodrošina, ka pirmajā daļā minēto deleģēto aktu noteikumiem nav būtiskas nelabvēlīgas ietekmes uz minēto bateriju drošumu un funkcionalitāti vai to ierīču, vieglo pārvietošanās līdzekļu vai transportlīdzekļu drošumu un funkcionalitāti, kurās šīs baterijas ir iestrādātas, uz to pieejamību cenas ziņā un tiešo lietotāju izmaksām un uz nozares konkurētspēju.

3.   Līdz 2030. gada 31. decembrim Komisija izvērtē, cik iespējami ir pasākumi, ar kuriem pakāpeniski aizliegtu atkārtoti neuzlādējamas vispārlietojamas baterijas, lai līdz minimumam samazinātu to ietekmi uz vidi, pamatojoties uz aprites cikla izvērtēšanas metodiku un dzīvotspējīgiem alternatīviem risinājumiem tiešajiem lietotājiem. Minētajā nolūkā Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei un apsver, vai veikt piemērotus pasākumus, tostarp pieņemt tiesību aktu priekšlikumus, lai vai nu pakāpeniski izbeigtu to izmantošanu, vai noteiktu ekodizaina prasības.

1.   No 2024. gada 18. augusta atkārtoti uzlādējamām rūpnieciskajām baterijām ar kapacitāti virs 2 kWh, LMT baterijām un elektrotransportlīdzekļu baterijām pievieno dokumentu, kurā norādītas IV pielikuma A daļā noteiktās elektroķīmiskā snieguma un ilgizturības parametru vērtības.

Attiecībā uz šā punkta pirmajā daļā minētajām baterijām VIII pielikumā minētajā tehniskajā dokumentācijā ietver skaidrojumu par tehniskajām specifikācijām, standartiem un nosacījumiem, kas izmantoti elektroķīmiskā snieguma un ilgizturības parametru vērtību mērīšanā, aprēķināšanā vai aplēšanā. Minētais skaidrojums ietver vismaz IV pielikuma B daļā noteiktos elementus.

2.   No vai nu 2027. gada 18. augusta, vai datuma, kas ir 18 mēneši pēc 5. punkta pirmajā daļā minētā deleģētā akta stāšanās spēkā dienas, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk, atkārtoti uzlādējamās rūpnieciskās baterijas ar kapacitāti virs 2 kWh, izņemot tās, kurām ir tikai ārējais uzkrājējs, atbilst IV pielikuma A daļā noteiktajām elektroķīmiskā snieguma un ilgizturības parametru minimālajām vērtībām, kas noteiktas deleģētajā aktā, kurš pieņemts, ievērojot 5. punkta pirmo daļu.

3.   No vai nu 2028. gada 18. augusta, vai dienas, kas ir 18 mēnešus pēc 5. punkta otrajā daļā minētā deleģētā akta stāšanās spēkā, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk, LMT baterijas atbilst IV pielikuma A daļā izklāstīto elektroķīmiskā snieguma un ilgizturības parametru minimālajām vērtībām, kas noteiktas deleģētajā aktā, kurš pieņemts, ievērojot 5. punkta otro daļu.

4.   Šā panta 1., 2. un 3. punktā noteiktās prasības nepiemēro baterijai, uz kuru ir attiekusies sagatavošana atkalizmantošanai, sagatavošana pārprofilēšanai, pārprofilēšana vai pārražošana, ja ekonomikas operators, kas bateriju laiž tirgū vai ekspluatācijā, pierāda, ka baterija pirms šādu operāciju veikšanas ir laista tirgū vai ekspluatācijā pirms datumiem, kuros minētie pienākumi kļūst piemērojami saskaņā ar minētajiem punktiem.

5.   Līdz 2026. gada 18. februārim Komisija pieņem deleģēto aktu saskaņā ar 89. pantu, ar ko šo regulu papildina, nosakot IV pielikuma A daļā noteikto elektroķīmiskā snieguma un ilgizturības parametru minimālās vērtības, kuras jāsasniedz atkārtoti uzlādējamām rūpnieciskajām baterijām ar kapacitāti virs 2 kWh, izņemot tās, kurām ir tikai ārējais uzkrājējs.

Līdz 2027. gada 18. februārim Komisija pieņem deleģēto aktu saskaņā ar 89. pantu, ar ko šo regulu papildina, nosakot IV pielikuma A daļā noteikto elektroķīmiskā snieguma un ilgizturības parametru minimālās vērtības, kuras jāsasniedz LMT baterijām.

Izstrādājot pirmajā un otrajā daļā minētos deleģētos aktus, Komisija apsver vajadzību samazināt atkārtoti uzlādējamu rūpniecisko bateriju ar kapacitāti virs 2 kWh, izņemot tās, kurām ir tikai ārējais uzkrājējs, un LMT bateriju ietekmi uz vidi visā to aprites ciklā un nodrošina, ka deleģēto aktu noteikumiem nav būtiskas negatīvas ietekmes uz minēto bateriju funkcionalitāti vai to ierīču, vieglo pārvietošanās līdzekļu vai citu transportlīdzekļu funkcionalitāti, kurās šīs baterijas ir iestrādātas, uz to pieejamību cenas ziņā un uz nozares konkurētspēju.

6.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, lai grozītu IV pielikumā noteiktos elektroķīmiskā snieguma un ilgizturības parametrus, ņemot vērā tirgus norises un tehnikas un zinātnes attīstību, tostarp jo īpaši saistībā ar tehniskajām specifikācijām, ko sniedz neformālā UNECE darba grupa, kas nodarbojas ar elektrotransportlīdzekļu un vides jautājumiem.

1.   Jebkura fiziska vai juridiska persona, kas laiž tirgū produktus ar iestrādātām pārnēsājamām baterijām, nodrošina, ka minētās baterijas ir tiešajam lietotājam viegli izņemamas un nomaināmas jebkurā brīdī produkta darbmūža laikā. Minētais pienākums attiecas tikai uz baterijām kopumā, nevis uz atsevišķiem elementiem vai citām daļām, kas iekļautas šādās baterijās.

Pārnēsājamu bateriju uzskata par tiešajam lietotājam viegli izņemamu, ja to var izņemt no produkta, izmantojot komerciāli pieejamus instrumentus un neizmantojot specializētus instrumentus, ja vien tos nenodrošina bez maksas kopā ar produktu, pašizstrādātus instrumentus, siltumenerģiju vai šķīdinātājus, lai produktu demontētu.

Jebkura fiziska vai juridiska persona, kas laiž tirgū produktus ar iestrādātām pārnēsājamām baterijām, nodrošina, ka minētajiem produktiem ir pievienotas instrukcijas un drošuma informācija par bateriju izmantošanu, izņemšanu un nomainīšanu. Minētās instrukcijas un minēto drošuma informāciju dara pastāvīgi pieejamu tiešsaistē publiski pieejamā tīmekļa vietnē tiešajiem lietotājiem viegli saprotamā veidā.

Šis punkts neskar jebkādus īpašus noteikumus, kas nodrošina augstāku vides un cilvēku veselības aizsardzības līmeni attiecībā uz pārnēsājamu bateriju izņemamību un nomaināmību tiešajiem lietotājiem, kas noteikti Savienības tiesību aktos par elektriskajām un elektroniskajām iekārtām, kā definēts Direktīvas 2012/19/ES 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, šādi produkti, kuros iestrādātas pārnēsājamas baterijas, var būt konstruēti tā, lai bateriju varētu izņemt un nomainīt tikai neatkarīgi profesionāļi:

Šā punkta a) apakšpunktā noteiktā atkāpe ir piemērojama tikai tad, ja šāda atkāpe ir nepieciešama, lai nodrošinātu lietotāja drošību un ierīces drošumu.

3.   Šā panta 1. punktā noteiktos pienākumus nepiemēro, ja ir vajadzīga enerģijas padeves nepārtrauktība un ir nepieciešams pastāvīgs savienojums starp produktu un attiecīgo pārnēsājamo bateriju, lai nodrošinātu lietotāja drošību un ierīces drošumu vai – attiecībā uz produktiem, kuru galvenā funkcija ir vākt un sniegt datus – datu integritātes apsvērumu dēļ.

4.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, lai grozītu šā panta 2. punktu, iekļaujot papildu produktus, kas jāatbrīvo no šā panta 1. punktā noteiktajām izņemamības un nomaināmības prasībām. Šādus deleģētos aktus pieņem, tikai ņemot vērā tirgus norises un tehnikas un zinātnes attīstību, un ar nosacījumu, ka pastāv zinātniski pamatotas bažas par tiešo lietotāju drošību, izņemot vai nomainot pārnēsājamo bateriju, vai gadījumos, kad pastāv risks, ka tiešie lietotāji, izņemot vai nomainot bateriju, pārkāptu produkta drošuma prasības, kas paredzētas piemērojamos Savienības tiesību aktos.

5.   Jebkura fiziska vai juridiska persona, kas laiž tirgū produktus ar iestrādātām LMT baterijām, nodrošina, ka minētās baterijas, kā arī atsevišķi bateriju elementi, kas iekļauti bateriju paketē, ir neatkarīgam profesionālim viegli izņemami un nomaināmi jebkurā brīdī produkta darbmūža laikā.

6.   Šā panta 1. un 5. punkta nolūkā pārnēsājamu vai LMT bateriju uzskata par viegli nomaināmu tad, ja pēc izņemšanas no ierīces vai vieglajiem pārvietošanās līdzekļiem to var aizstāt ar citu saderīgu bateriju, neietekmējot minētās ierīces vai vieglo pārvietošanās līdzekļu funkcionēšanu vai sniegumu, vai drošumu.

7.   Jebkura fiziska vai juridiska persona, kas laiž tirgū produktus ar iestrādātām pārnēsājamām baterijām vai LMT baterijām, nodrošina, ka minētās baterijas neatkarīgiem profesionāļiem un tiešajiem lietotājiem ir pieejamas par saprātīgu un nediskriminējošu cenu kā to ierīču rezerves daļas, ko šādas baterijas darbina, vismaz piecus gadus pēc attiecīgā ierīces modeļa pēdējās vienības laišanas tirgū.

8.   Programmatūru neizmanto tam, lai liktu šķēršļus iespējām nomainīt pārnēsājamu bateriju vai LMT bateriju vai to galvenos komponentus ar citu saderīgu bateriju vai galvenajiem komponentiem.

9.   Komisija publicē norādījumus, kas atvieglo šā panta saskaņotu piemērošanu.

1.   Stacionāras enerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas, kas laistas tirgū vai ekspluatācijā, ir drošas to normālas darbības un izmantošanas laikā.

2.   Līdz 2024. gada 18. augustam VIII pielikumā minētā tehniskā dokumentācija:

Tehnisko dokumentāciju pārskata, ja baterija tiek sagatavota atkalizmantošanai, sagatavota pārprofilēšanai, tiek pārražota vai pārprofilēta.

3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, lai ņemot vērā tehnikas un zinātnes attīstību, grozītu V pielikumā noteiktos drošuma parametrus.

1.   No 2026. gada 18. augusta vai no datuma, kas ir 18 mēneši pēc 10. punktā minētā īstenošanas akta stāšanās spēkā dienas, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk, baterijas apzīmē ar marķējumu, kas satur VI pielikuma A daļā noteikto vispārīgo informāciju par baterijām.

2.   No 2026. gada 18. augusta vai no datuma, kas ir 18 mēneši pēc 10. punktā minētā īstenošanas akta stāšanās spēkā dienas, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk, atkārtoti uzlādējamas pārnēsājamas baterijas, LMT baterijas un SLI baterijas apzīmē ar marķējumu, kas satur informāciju par to kapacitāti.

3.   No 2026. gada 18. augusta vai no datuma, kas ir 18 mēneši pēc 10. punktā minētā īstenošanas akta stāšanās spēkā dienas, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk, neuzlādējamas pārnēsājamas baterijas apzīmē ar marķējumu, kas satur informāciju par to minimālo vidējo darbilgumu, kad tās izmanto specifiskos lietojumos, un ar marķējumu, uz kura norādīts “nav atkārtoti uzlādējama”.

4.   No 2025. gada 18. augusta, visas baterijas apzīmē ar bateriju dalītas savākšanas simbolu (“dalītās savākšanas simbols”), kā norādīts VI pielikuma B daļā.

Dalītās savākšanas simbols aizņem vismaz 3 % no baterijas lielākās skaldnes virsmas laukuma, nepārsniedzot 5 × 5 cm.

Cilindriskiem baterijas elementiem dalītās savākšanas simbols aizņem vismaz 1,5 % no baterijas virsmas laukuma, nepārsniedzot 5 × 5 cm.

Ja baterijas izmēri ir tādi, ka dalītās savākšanas simbols būtu mazāks par 0,47 x 0,47 cm, baterija nav jāapzīmē ar minēto simbolu. Tā vietā uz iepakojuma uzdrukā dalītas savākšanas simbolu, kura izmēri ir vismaz 1 × 1 cm.

5.   Visas baterijas, kas satur vairāk nekā 0,002 % kadmija vai vairāk nekā 0,004 % svina, apzīmē ar attiecīgā metāla ķīmisko simbolu: Cd vai Pb.

Attiecīgo ķīmisko simbolu, kas norāda smago metālu saturu, uzdrukā zem dalītās savākšanas simbola, un tas aizņem vismaz vienu ceturto daļu no pēdējā minētā simbola laukuma.

6.   No 2027. gada 18. februāra visas baterijas apzīmē ar QR kodu, kā izklāstīts VI pielikuma C daļā. Ar QR kodu tiek nodrošināta piekļuve:

Šī informācija ir pilnīga, atjaunināta un precīza.

7.   Šā panta 1. līdz 6. punktā minēto marķējumu un QR kodu uz baterijas uzdrukā vai iegravē redzami, salasāmi un neizdzēšami. Ja baterijas īpatnību vai izmēra dēļ tas nav iespējams vai nav pamatoti, marķējumus un QR kodu uzliek iepakojumam un baterijas pavaddokumentiem.

8.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 89. pantu pieņemt deleģētos aktus nolūkā grozīt šo regulu, lai noteiktu alternatīvus viedā marķējuma veidus izmantošanai QR koda vietā vai papildus QR kodam, ņemot vērā tehnikas un zinātnes attīstību.

9.   Baterijas, uz kurām ir attiekusies sagatavošana atkalizmantošanai, sagatavošana pārprofilēšanai, pārprofilēšana vai pārražošana, apzīmē ar jauniem marķējumiem vai tās apzīmē ar apzīmējumiem saskaņā ar šo pantu, kuri satur tādu informāciju par to statusa maiņu saskaņā ar XIII pielikuma 4. punktu, kura ir pieejama, izmantojot QR kodu.

10.   Komisija līdz 2025. gada 18. augustam pieņem īstenošanas aktus, ar ko šā panta 1., 2. un 3. punktā minētajām marķējuma prasībām nosaka saskaņotas specifikācijas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 90. panta 3. punktā.

1.   No 2024. gada 18. augusta atjauninātus datus par parametriem, pēc kuriem nosaka baterijas veselības stāvokli un paredzamo darbmūžu, kā izklāstīts VII pielikumā, iekļauj stacionāro enerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu, LMT bateriju un elektrotransportlīdzekļu bateriju pārvaldības sistēmā.

2.   Lasīšanas režīma piekļuvi 1. punktā noteiktajā bateriju pārvaldes sistēmā esošajiem VII pielikumā minēto parametru datiem, ievērojot bateriju izgatavotāja intelektuālā īpašuma tiesības, bez diskriminācijas nodrošina fiziskai vai juridiskai personai, kura bateriju likumīgi iegādājusies, tostarp neatkarīgiem operatoriem vai atkritumu apsaimniekošanas operatoriem, vai jebkurai trešai personai, kas rīkojas to vārdā, jebkurā brīdī nolūkā:

3.   Baterijas pārvaldības sistēma ietver programmatūras atiestatīšanas funkciju, ja ekonomikas operatoriem, kuri veic sagatavošanu atkalizmantošanai, sagatavošanu pārprofilēšanai, pārprofilēšanu vai pārražošanu, ir jāaugšupielādē cita baterijas pārvaldības sistēmas programmatūra. Ja tiek izmantota programmatūras atiestatīšanas funkcija, sākotnējo baterijas izgatavotāju neuzskata par atbildīgu par baterijas drošuma vai funkcionalitātes pārkāpumu, ko varētu attiecināt uz baterijas pārvaldības sistēmas programmatūru, kas augšupielādēta pēc baterijas laišanas tirgū.

4.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 89. pantu, lai grozītu VII pielikumā noteiktos parametrus bateriju veselības stāvokļa un paredzamā darbmūža noteikšanai, ņemot vērā tirgus norises un tehnikas un zinātnes attīstību un lai nodrošinātu sinerģijas ar parametriem, kas noteikti ANO vispārējos tehniskajos noteikumos Nr. 22 par transportlīdzekļos iebūvētu bateriju ilgizturību elektrificētajiem transportlīdzekļiem, pienācīgi ņemot vērā bateriju izgatavotāja intelektuālā īpašuma tiesības.

5.   Šā panta noteikumus piemēro papildus tiem, kas paredzēti Savienības tiesību aktos par transportlīdzekļu tipu apstiprināšanu.

1.   Lai nodrošinātu un verificētu bateriju atbilstību 9., 10., 12., 13., 14. un 78. pantā noteiktajām prasībām, veic testus, mērījumus un aprēķinus, izmantojot uzticamas, precīzas un reproducējamas metodes, kurās ņemtas vērā vispāratzītās mūsdienīgās metodes un ar kurām iegūto rezultātu nenoteiktība ir uzskatāma par zemu, tostarp standartos izklāstītās metodes, uz kurām šajā nolūkā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir publicētas atsauksmes.

2.   Saskaņoto standartu mērķis ir pēc iespējas vairāk simulēt reālos lietošanas apstākļus, vienlaikus saglabājot standarta testus.

3.   Pieņem, ka baterijas, kas atbilst saskaņotiem standartiem vai to daļām, uz ko Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir publicētas atsauces, atbilst 9., 10., 12., 13., 14. un 78. pantā noteiktajām prasībām tādā mērā, kādā šādi saskaņotie standarti vai to daļas aptver minētās prasības, un – attiecīgā gadījumā – tādā mērā, kādā tiek sasniegtas attiecībā uz minētajām prasībām noteiktās minimālās vērtības, ievērojot 9. un 10. pantu.

1.   Izņēmuma gadījumos Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko nosaka kopīgas specifikācijas 9., 10., 12., 13., 14. un 78. pantā izklāstītajām prasībām vai 15. panta 1. punktā minētajiem testiem, ja:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 90. panta 3. punktā.

Sagatavojot īstenošanas akta projektu, ar ko nosaka kopīgās specifikācijas, Komisija ņem vērā attiecīgo struktūru vai ekspertu grupas viedokļus un pienācīgi apspriežas ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām.

2.   Pieņem, ka baterijas, kas atbilst kopīgajām specifikācijām vai to daļām, atbilst 9., 10., 12., 13., 14. un 78. pantā noteiktajām prasībām tādā mērā, kādā šādas kopīgās specifikācijas vai to daļas aptver minētās prasības un – attiecīgā gadījumā – tādā mērā, kādā tiek sasniegtas attiecībā uz minētajām prasībām noteiktās minimālās vērtības, ievērojot 9. un 10. pantu.

3.   Ja Eiropas standartizācijas organizācija ir pieņēmusi saskaņoto standartu un ierosinājusi Komisijai publicēt atsauci uz to Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, Komisija novērtē saskaņoto standartu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1025/2012. Kad atsauci uz saskaņoto standartu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, Komisija atceļ 1. punktā minētos īstenošanas aktus vai to daļas, kas attiecas uz tām pašām prasībām vai testiem, kuri minēti 1. punktā.

1.   Bateriju atbilstību 6., 9., 10., 12., 13. un 14. panta prasībām novērtē saskaņā ar vienu no šādām procedūrām:

2.   Bateriju atbilstību 7. un 8. pantā noteiktajām prasībām novērtē saskaņā ar vienu no šādām procedūrām:

3.   To bateriju papildu atbilstības novērtēšanu, uz kurām ir attiekusies sagatavošana atkalizmantošanai, sagatavošana pārprofilēšanai, pārprofilēšana vai pārražošana, veic saskaņā ar procedūru “A modulis – Iekšējā ražošanas kontrole”, kas izklāstīts VIII pielikuma A daļā, ņemot vērā 6., 9., 10., 12., 13. un 14. pantā noteiktās prasības.

4.   Dokumentu sagatavošanu un saraksti saistībā ar bateriju atbilstības novērtēšanas procedūrām veic tās dalībvalsts oficiālajā valodā vai valodās, kurā ir iedibināta paziņotā struktūra, kas veic atbilstības novērtēšanas procedūras, vai minētajai iestādei pieņemamā valodā vai valodās.

1.   ES atbilstības deklarācija apliecina, ka ir pierādīta atbilstība 6. līdz 10. un 12., 13. un 14. pantā noteiktajām prasībām.

2.   ES atbilstības deklarācijai ir IX pielikumā sniegtā parauga struktūra, tajā ir VIII pielikumā izklāstītajos attiecīgajos moduļos norādītie elementi, un to regulāri atjaunina. To tulko valodā vai valodās, ko nosaka dalībvalsts, kurā bateriju laiž vai dara pieejamu tirgū vai nodod ekspluatācijā. To sagatavo elektroniskā formātā, un pēc pieprasījuma to sniedz papīra formātā.

3.   Ja uz bateriju attiecas vairāk nekā viens Savienības tiesību akts, kurš prasa ES atbilstības deklarāciju, tiek sagatavota vienota ES atbilstības deklarācija attiecībā uz visiem šādiem Savienības tiesību aktiem. Minētajā deklarācijā norāda attiecīgos Savienības tiesību aktus un atsauces uz to publikācijām.

4.   Izgatavotājs, sagatavojot ES atbilstības deklarāciju, uzņemas atbildību par baterijas atbilstību prasībām, kas noteiktas šajā regulā.

5.   Neskarot 3. punktu, lai samazinātu administratīvo slogu ekonomikas operatoriem, vienotu ES atbilstības deklarāciju var veidot viena vai vairākas atsevišķas ES atbilstības deklarācijas, kas jau sagatavotas saskaņā ar citu Savienības tiesību aktu vai aktiem.

1.   CE zīmi baterijai uzliek redzami, salasāmi un neizdzēšami. Ja baterijas īpatnību dēļ tas nav iespējams vai nav pamatoti, CE zīmi uzliek iepakojumam un baterijas pavaddokumentiem.

2.   CE zīmi uzliek pirms baterijas laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā.

3.   Pēc CE zīmes norāda paziņotās struktūras identifikācijas numuru, kad tas prasīts saskaņā ar VIII pielikumu. Minēto identifikācijas numuru uzliek vai nu pati paziņotā struktūra, vai pēc tās norādījumiem to uzliek izgatavotājs vai tā pilnvarots pārstāvis.

4.   Pēc CE zīmes un 3. punktā minētā identifikācijas numura attiecīgā gadījumā var norādīt jebkādu piktogrammu vai citu zīmi, kas brīdina par īpašu risku, izmantošanu vai jebkādu apdraudējumu saistībā ar baterijas izmantošanu, glabāšanu, apstrādi vai transportēšanu.

5.   Dalībvalstis izmanto spēkā esošos mehānismus, lai nodrošinātu CE zīmes izmantošanas kārtības pareizu piemērošanu, un minētās zīmes neatbilstīgas izmantošanas gadījumā attiecīgi rīkojas.

1.   Dalībvalstis izraugās paziņojošo iestādi, kas ir atbildīga par tādu procedūru izveidi un veikšanu, kuras nepieciešamas, lai novērtētu un paziņotu atbilstības novērtēšanas struktūras un uzraudzītu paziņotās struktūras, tostarp to atbilstību 27. pantam.

2.   Dalībvalstis var nolemt, ka 1. punktā minēto novērtēšanu un uzraudzību veic valsts akreditācijas struktūra, kā definēts Regulā (EK) Nr. 765/2008 un saskaņā ar minētās regulas noteikumiem.

3.   Ja paziņojošā iestāde šā panta 1. punktā minēto novērtēšanu, paziņošanu vai uzraudzību deleģē vai kā citādi uztic veikt kādai struktūrai, kas nav valsts pārvaldes iestāde, minētā struktūra ir juridiska persona, mutatis mutandis atbilst 23. pantā noteiktajām prasībām un ir spējīga uzņemties no tās darbībām izrietošās saistības.

4.   Paziņojošā iestāde uzņemas pilnu atbildību par 3. punktā minētās struktūras veiktajiem uzdevumiem.

1.   Paziņojošo iestādi izveido tā, lai nebūtu nekāda interešu konflikta ar atbilstības novērtēšanas struktūrām.

2.   Paziņojošā iestāde ir organizēta un darbojas tā, lai nodrošinātu savu darbību objektivitāti un taisnīgumu.

3.   Paziņojošā iestāde ir organizēta tā, lai visus lēmumus par atbilstības novērtēšanas struktūras paziņošanu pieņemtu kompetentas personas, kas nav tās pašas personas, kuras novērtējušas atbilstības novērtēšanas struktūras, kas iesniedz paziņošanas pieteikumu saskaņā ar 28. pantu.

4.   Paziņojošā iestāde nepiedāvā un neveic darbības, ko veic atbilstības novērtēšanas struktūras, un nesniedz konsultāciju pakalpojumus uz komerciāliem vai konkurences pamatiem.

5.   Paziņojošā iestāde nodrošina iegūtās informācijas konfidencialitāti. Tomēr tā apmainās ar informāciju par paziņotajām iestādēm gan ar Komisiju, gan ar citu dalībvalstu paziņojošajām iestādēm un citām attiecīgām valsts iestādēm.

6.   Paziņojošās iestādes rīcībā ir pietiekams skaits kompetentu darbinieku un pietiekams finansējums, kas vajadzīgs savu pienākumu pienācīgai izpildei.

1.   Paziņošanas nolūkā atbilstības novērtēšanas struktūra atbilst 2. līdz 11. punktā noteiktajām prasībām.

2.   Atbilstības novērtēšanas struktūru izveido saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, un tā ir juridiska persona.

3.   Atbilstības novērtēšanas struktūra ir trešā persona, kura ir neatkarīga no darījumdarbības un attiecībā uz baterijām, ko tā novērtē, jo īpaši no bateriju izgatavotājiem, bateriju izgatavotāju tirdzniecības partneriem vai bateriju izgatavotāja ražotnēs investējošiem akcionāriem, no citām paziņotajām struktūrām un paziņoto struktūru uzņēmumu asociācijām, mātesuzņēmumiem vai meitasuzņēmumiem.

4.   Atbilstības novērtēšanas struktūra, tās augstākā līmeņa vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, nav novērtējamās baterijas konstruktori, izgatavotāji, piegādātāji, importētāji, izplatītāji, uzstādītāji, pircēji, īpašnieki, lietotāji vai apkalpotāji, ne arī minēto personu pārstāvji. Minētais aizliegums neliedz izmantot novērtētās baterijas, kas ir vajadzīgas atbilstības novērtēšanas struktūras darbībai, vai izmantot šādas baterijas personīgām vajadzībām.

Atbilstības novērtēšanas struktūra, tās augstākā līmeņa vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, nav tieši saistīti ar minēto bateriju konstruēšanu, izgatavošanu, tirdzniecību, importēšanu, izplatīšanu, uzstādīšanu, lietošanu vai apkalpošanu un nepārstāv minētajās darbībās iesaistītās personas. Tie neiesaistās nekādās darbībās, kas varētu būt pretrunā to lēmuma neatkarībai vai to godprātībai attiecībā uz atbilstības novērtēšanas darbībām, par kuriem tie ir paziņoti. Tas jo īpaši attiecas uz konsultāciju pakalpojumiem.

Atbilstības novērtēšanas struktūra nodrošina, ka tās mātesuzņēmuma vai māsasuzņēmumu, meitasuzņēmumu vai apakšuzņēmēju darbības neietekmē atbilstības novērtēšanas darbību konfidencialitāti, objektivitāti vai taisnīgumu.

5.   Atbilstības novērtēšanas struktūra un tās darbinieki atbilstības novērtēšanas darbības veic ar visaugstāko profesionālo integritāti un vajadzīgo tehnisko kompetenci konkrētajā jomā un darbojas bez spiediena un pamudinājumiem, jo īpaši finansiāla rakstura, kas varētu ietekmēt to lēmumu vai to atbilstības novērtēšanas darbību rezultātus, īpaši attiecībā uz personām vai personu grupām, kuras ir ieinteresētas šo darbību rezultātos.

6.   Atbilstības novērtēšanas struktūra spēj veikt visus atbilstības novērtēšanas uzdevumus, kas tai uzticēti VIII pielikumā, periodiskās revīzijas saskaņā ar 48. panta 2. punktu un trešās personas verifikāciju saskaņā ar 51. pantu, attiecībā uz kurām tā ir paziņota, neatkarīgi no tā, vai šos uzdevumus veic pati atbilstības novērtēšanas struktūra vai tie tiek veikti tās vārdā un tās atbildībā.

Atbilstības novērtēšanas struktūras rīcībā vienmēr un attiecībā uz katru VIII pielikumā izklāstīto atbilstības novērtēšanas procedūru, periodiskajām revīzijām saskaņā ar 48. panta 2. punktu un trešās personas verifikāciju saskaņā ar 51. pantu, un attiecībā uz katru bateriju kategoriju, attiecībā uz kurām tā ir paziņota, ir:

Atbilstības novērtēšanas struktūrai ir vajadzīgie līdzekļi, lai pienācīgi veiktu tehniskus un administratīvus uzdevumus, kas saistīti ar tās atbilstības novērtēšanas darbībām, un tai ir piekļuve visai nepieciešamajai informācijai, testēšanas aprīkojumam vai telpām. Tas ietver iekšējo procedūru, vispārējās politikas, rīcības kodeksu vai citu iekšējo noteikumu izveidi un pārraudzību, konkrētu uzdevumu uzdošanu darbiniekiem un atbilstības novērtējuma lēmumu pieņemšanu, tos nedeleģējot apakšuzņēmējam vai meitasuzņēmumam.

7.   Darbiniekiem, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, ir:

8.   Tiek garantēta atbilstības novērtēšanas struktūras, tās augstākā līmeņa vadības un par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu atbildīgo darbinieku objektivitāte.

Augstākā līmeņa vadības un par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu atbildīgo darbinieku atalgojums nav atkarīgs no atbilstības novērtējumu skaita vai minēto novērtējumu rezultātiem.

9.   Atbilstības novērtēšanas struktūrai ir apdrošināta civiltiesiskā atbildība, ja vien atbildību neuzņemas valsts saskaņā ar valsts tiesību aktiem paziņojošajā dalībvalstī vai ja dalībvalsts pati nav tieši atbildīga par atbilstības novērtēšanu.

10.   Atbilstības novērtēšanas struktūras darbinieki glabā dienesta noslēpumus attiecībā uz visu informāciju, kas iegūta, veicot atbilstības novērtēšanas uzdevumus saskaņā ar VIII pielikumu, periodiskas revīzijas saskaņā ar 48. panta 2. punktu vai trešās personas verifikāciju saskaņā ar 51. pantu, izņemot attiecībā uz paziņojošo iestādi un tās dalībvalsts valsts iestādēm, kurā tā darbojas. Īpašumtiesības tiek aizsargātas.

11.   Atbilstības novērtēšanas struktūra piedalās attiecīgajās standartizācijas darbībās un darbībās, ko veic saskaņā ar 37. pantu izveidotā paziņoto struktūru nozariskā koordinācijas grupa, vai nodrošina, ka tās darbinieki, kas atbild par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, ir informēti par šādām darbībām, un kā vispārīgas pamatnostādnes piemēro minētās grupas administratīvos lēmumus un sagatavotos dokumentus.

1.   Ja paziņotā struktūra konkrētus uzdevumus saistībā ar atbilstības novērtēšanu uztic apakšuzņēmējam vai izmanto meitasuzņēmumu, tā pārliecinās, ka apakšuzņēmējs vai meitasuzņēmums atbilst 25. pantā noteiktajām prasībām, un attiecīgi informē paziņojošo iestādi.

2.   Paziņotā struktūra uzņemas pilnu atbildību par apakšuzņēmēju vai meitasuzņēmumu veiktajiem uzdevumiem neatkarīgi no tā, kur tie iedibināti.

3.   Paziņotā struktūra var uzticēt darbības apakšuzņēmējam vai darbību veikšanai izmantot meitasuzņēmumu tikai tad, ja klients tam piekrīt.

4.   Paziņotā struktūra paziņojošās iestādes vajadzībām glabā attiecīgos dokumentus saistībā ar apakšuzņēmēja vai meitasuzņēmuma kvalifikāciju novērtējumu un attiecībā uz veikto darbu saskaņā ar 48. panta 2. punktu un 51. pantu, un VIII pielikumu.

1.   Atbilstības novērtēšanas struktūra iesniedz paziņošanas pieteikumu tās dalībvalsts paziņojošajai iestādei, kurā tā iedibināta.

2.   Paziņošanas pieteikumam pievieno atbilstības novērtēšanas darbību aprakstu, VIII pielikumā izklāstītā atbilstības novērtēšanas moduļa vai moduļu aprakstu vai 48. panta 2. punktā un 51. pantā izklāstīto procedūru aprakstu un to bateriju aprakstu, attiecībā uz kurām atbilstības novērtēšanas struktūra paziņo, ka tā ir kompetenta, kā arī attiecīgā gadījumā valsts akreditācijas struktūras izsniegtu akreditācijas sertifikātu, kas apliecina, ka atbilstības novērtēšanas struktūra atbilst 25. pantā noteiktajām prasībām.

3.   Ja attiecīgā atbilstības novērtēšanas struktūra nevar uzrādīt šā panta 2. punktā minēto akreditācijas sertifikātu, tā iesniedz paziņojošai iestādei visus dokumentāros pierādījumus, kas nepieciešami, lai verificētu, atzītu un regulāri uzraudzītu tās atbilstību 25. pantā noteiktajām prasībām, tostarp attiecīgu dokumentāciju, kas pierāda, ka atbilstības novērtēšanas struktūra ir neatkarīga 25. panta 3. punkta nozīmē.

1.   Paziņojošā iestāde paziņo tikai tās atbilstības novērtēšanas struktūras, kuras atbilst 25. pantā noteiktajām prasībām.

2.   Paziņojošā iestāde par katru 1. punktā minēto atbilstības novērtēšanas struktūru nosūta paziņojumu Komisijai un pārējo dalībvalstu paziņojošajām iestādēm, izmantojot Komisijas izstrādāto un pārvaldīto elektronisko paziņošanas rīku.

3.   Paziņojumā iekļauj pilnīgu informāciju par atbilstības novērtēšanas darbībām, atbilstības novērtēšanas moduli vai moduļiem vai 48. panta 2. punktā un 51. pantā izklāstītajām procedūrām, attiecīgo bateriju kategorijām un attiecīgo kompetences apliecinājumu.

4.   Ja paziņošana ir veikta, neizmantojot 28. panta 2. punktā minēto akreditācijas sertifikātu, paziņojošā iestāde iesniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm dokumentārus pierādījumus, kuri apliecina atbilstības novērtēšanas struktūras kompetenci un pasākumus, ar ko nodrošina, ka minētā struktūra tiks regulāri uzraudzīta un ka tā joprojām atbildīs 25. pantā noteiktajām prasībām.

5.   Attiecīgā atbilstības novērtēšanas struktūra paziņotās struktūras darbības veic tikai tādā gadījumā, ja Komisija vai pārējās dalībvalstis nav paudušas iebildumus divu nedēļu laikā no paziņošanas brīža, ja paziņojumā ir iekļauts 28. panta 2. punktā minētais akreditācijas sertifikāts, vai divu mēnešu laikā no paziņošanas brīža, ja paziņojumā ir iekļauti šā panta 4. punktā minētie dokumentārie pierādījumi. Šajā regulā par paziņoto struktūru uzskata tikai šādu atbilstības novērtēšanas struktūru.

6.   Paziņojošā iestāde Komisijai un pārējām dalībvalstīm paziņo par visām turpmākajām izmaiņām 2. punktā minētajā paziņojumā.

1.   Komisija katrai paziņotajai struktūrai piešķir identifikācijas numuru. Tā piešķir vienu numuru, pat ja struktūra ir paziņota saskaņā ar vairākiem Savienības tiesību aktiem.

2.   Komisija dara publiski pieejamu un regulāri atjaunina saskaņā ar šo regulu paziņoto struktūru sarakstu, tostarp tām piešķirtos identifikācijas numurus un atbilstības novērtēšanas darbības, attiecībā uz kurām tās ir paziņotas.

1.   Ja paziņojošā iestāde ir noskaidrojusi vai ir tikusi informēta, ka paziņotā struktūra vairs neatbilst 25. pantā noteiktajām prasībām vai ka tā nepilda savus pienākumus, paziņojošā iestāde attiecīgi ierobežo, aptur vai anulē paziņojumu atkarībā no tā, kādā mērā attiecīgā struktūra nav spējusi nodrošināt atbilstību minētajām prasībām vai izpildīt minētos pienākumus. Tā nekavējoties attiecīgi informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

2.   Ja paziņojums, ievērojot 1. punktu, ir ierobežots, apturēts vai anulēts vai ja paziņotā struktūra ir beigusi darboties, paziņojošā iestāde veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka minētās struktūras dokumentus apstrādā cita paziņotā struktūra vai tie pēc pieprasījuma ir pieejami atbildīgajām paziņojošām un tirgus uzraudzības iestādēm.

1.   Komisija izmeklē visus gadījumus, kuros tai ir šaubas vai ja tai ir paustas šaubas, – jo īpaši no ekonomikas operatoru un citu attiecīgo ieinteresēto personu puses, – par paziņotās struktūras kompetenci vai spēju turpināt pildīt tai piemērojamās prasības un pienākumus.

2.   Paziņojošā iestāde pēc pieprasījuma sniedz Komisijai visu informāciju, kas attiecas uz attiecīgās struktūras paziņošanas pamatojumu vai šīs struktūras kompetences saglabāšanu.

3.   Komisija nodrošina, ka visa sensitīvā informācija, kas iegūta izmeklēšanas gaitā, tiek apstrādāta kā konfidenciāla informācija.

4.   Ja Komisija noskaidro, ka paziņotā struktūra neatbilst vai vairs neatbilst sava paziņojuma prasībām, tā pieņem īstenošanas aktu, kurā prasa paziņojošajai dalībvalstij veikt vajadzīgos korektīvos pasākumus, tostarp vajadzības gadījumā anulēt paziņojumu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 74. panta 2. punktā.

1.   Paziņotā struktūra atbilstības novērtēšanu veic saskaņā ar 48. panta 2. punktā, 51. pantā vai VIII pielikumā izklāstītajām atbilstības novērtēšanas procedūrām, kā noteikts saskaņā ar 29. pantu veiktās paziņošanas tvērumā.

2.   Paziņotā struktūra atbilstības novērtēšanu veic samērīgi, izvairoties radīt nevajadzīgu slogu ekonomikas operatoriem un pienācīgi ņemot vērā uzņēmuma lielumu, nozari, kurā tas darbojas, uzņēmuma struktūru, novērtējamās baterijas sarežģītības pakāpi un to, vai attiecīgais ražošanas process ir masveida vai sērijveida. Paziņotā struktūra tomēr ievēro tik lielu stingrību un tik augstu aizsardzības līmeni, kāds ir nepieciešams, lai nodrošinātu attiecīgās baterijas un ekonomikas operatoru atbilstību šai regulai.

3.   Ja paziņotā struktūra konstatē, ka nav izpildītas piemērojamās prasības, kas noteiktas 6. līdz 10. pantā un 12., 13., 14., 49. un 50. pantā, atbilstošajos saskaņotajos standartos, kas minēti 15. pantā, kopīgajās specifikācijās, kas minētas 16. pantā, vai citās tehniskajās specifikācijās, tā prasa izgatavotājam vai citam attiecīgajam ekonomikas operatoram veikt atbilstīgus korektīvos pasākumus, gaidot otro un galīgo atbilstības novērtējumu, izņemot gadījumus, kad trūkumus nav iespējams novērst. Ja trūkumus nevar novērst, paziņotā struktūra neizdod atbilstības sertifikātu vai apstiprinājuma lēmumu.

4.   Ja atbilstības uzraudzības gaitā pēc apstiprinājuma lēmuma izdošanas paziņotā struktūra konstatē, ka atbilstības vairs nav, tā pieprasa, lai attiecīgi izgatavotājs vai 48. panta 1. punktā minētais ekonomikas operators veic atbilstīgus korektīvos pasākumus, un vajadzības gadījumā apstiprinājuma lēmumu aptur vai anulē.

5.   Ja 4. punktā minētie korektīvie pasākumi netiek veikti vai nedod vēlamo rezultātu, paziņotā struktūra apstiprinājuma lēmumu attiecīgi ierobežo, aptur vai anulē.

1.   Paziņotā struktūra informē paziņojošo iestādi par:

2.   Paziņotā struktūra citām paziņotajām struktūrām, kas veic līdzīgas atbilstības novērtēšanas darbības, kuras attiecas uz tām pašām bateriju kategorijām, sniedz attiecīgu informāciju par jautājumiem saistībā ar:

1.   Laižot bateriju tirgū vai ekspluatācijā, tostarp izgatavotāja paša vajadzībām, izgatavotājs nodrošina, ka baterija:

2.   Pirms baterijas laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā izgatavotāji sagatavo VIII pielikumā minēto tehnisko dokumentāciju un veic attiecīgo 17. pantā minēto atbilstības novērtēšanas procedūru vai nodrošina, ka tā tiek veikta.

3.   Ja ar attiecīgo 17. pantā minēto atbilstības novērtēšanas procedūru ir pierādīts, ka baterija atbilst piemērojamām prasībām, izgatavotāji sagatavo ES atbilstības deklarāciju saskaņā ar 18. pantu un uzliek CE zīmi saskaņā ar 19. un 20. pantu.

4.   Izgatavotāji 10 gadus pēc baterijas laišanas tirgū vai ekspluatācijā valsts iestāžu vajadzībām glabā IX pielikumā minēto tehnisko dokumentāciju un ES atbilstības deklarāciju.

5.   Izgatavotāji nodrošina, ka ir ieviestas procedūras, ar kurām nodrošina, ka sērijveidā ražotas baterijas saglabā atbilstību šai regulai. To darot, izgatavotāji pienācīgi ņem vērā izmaiņas ražošanas procesā vai baterijas konstrukcijā vai raksturlielumos un izmaiņas 15. pantā minētajos saskaņotajos standartos, 16. pantā minētajās kopīgajās specifikācijās vai citās tehniskajās specifikācijās, uz kuru pamata ir deklarēta baterijas atbilstība vai kuras piemēro tās atbilstības verificēšanā.

6.   Izgatavotāji nodrošina, ka uz baterijām, kuras tie laiž tirgū, ir modeļa identifikācija un partijas vai sērijas numurs, vai produkta numurs vai cits identifikācijas elements. Ja baterijas izmērs vai veids to neļauj, prasīto informāciju norāda uz iepakojuma vai baterijas pavaddokumentā.

7.   Izgatavotāji uz baterijas norāda savu nosaukumu, reģistrēto tirdzniecības nosaukumu vai reģistrēto preču zīmi, savu pasta adresi, norādot vienotu kontaktpunktu, un, ja tāda ir, tīmekļa vietnes adresi un e-pasta adresi. Ja tas nav iespējams, prasīto informāciju norāda uz iepakojuma vai baterijas pavaddokumentā. Kontaktinformāciju norāda tiešajiem lietotājiem un tirgus uzraudzības iestādēm viegli saprotamā valodā vai valodās, kā noteikusi dalībvalsts, kurā bateriju paredzēts laist tirgū vai ekspluatācijā, un tā ir skaidra, saprotama un salasāma.

8.   Izgatavotāji nodrošina piekļuvi VII pielikumā noteikto parametru datiem 14. panta 1. punktā minētajā baterijas pārvaldības sistēmā saskaņā ar minētajā pantā noteiktajām prasībām.

9.   Izgatavotāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka baterija, ko tie ir laiduši tirgū vai ekspluatācijā, neatbilst vienai vai vairākām piemērojamām prasībām, kuras izklāstītas 6. līdz 10. pantā un 12., 13. un 14. pantā, nekavējoties veic korektīvos pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu baterijas atbilstību vai attiecīgā gadījumā to izņemtu vai atsauktu. Turklāt, ja baterija rada risku, izgatavotāji nekavējoties par to informē tās dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādi, kuras tirgū tie bateriju ir darījuši pieejamu, un sniedz detalizētu informāciju, jo īpaši par neatbilstību un par visiem veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.

10.   Pēc pamatota valsts iestādes pieprasījuma izgatavotāji minētajai valsts iestādei viegli saprotamā valodā vai valodās sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu baterijas atbilstību 6. līdz 10. pantā un 12., 13. un 14. pantā noteiktajām prasībām. Minēto informāciju un dokumentāciju sniedz elektroniskā formātā un – pēc pieprasījuma – papīra formātā. Pēc minētās valsts iestādes pieprasījuma izgatavotāji ar to sadarbojas jebkurā pasākumā, kas tiek veikts, lai novērstu riskus, kurus rada baterija, ko tie laiduši tirgū vai ekspluatācijā.

11.   Ekonomikas operatorus, kas veic sagatavošanu atkalizmantošanai, sagatavošanu pārprofilēšanai, pārprofilēšanu vai pārražošanu un laiž tirgū vai ekspluatācijā bateriju, kam veikta kāda no minētajām operācijām, šajā regulā uzskata par izgatavotājiem.

1.   Izgatavotājs ar rakstisku pilnvarojumu var iecelt pilnvarotu pārstāvi.

Pilnvarotā pārstāvja pilnvarojums ir spēkā tikai tad, ja pilnvarotais pārstāvis to ir rakstiski akceptējis.

2.   Pilnvarotā pārstāvja pilnvarojumā neietilpst 38. panta 1. punktā un 48. līdz 52. pantā noteiktie pienākumi un pienākums sagatavot tehnisko dokumentāciju.

3.   Pilnvarotais pārstāvis veic uzdevumus, kas norādīti no izgatavotāja saņemtajā pilnvarojumā. Pilnvarotajam pārstāvim ir attiecīgie līdzekļi, lai veiktu pilnvarojumā precizētos uzdevumus. Pilnvarotais pārstāvis pēc pieprasījuma iesniedz tirgus uzraudzības iestādei pilnvarojuma kopiju valsts iestādes noteiktā Savienības valodā. Pilnvarojums ietver vismaz šādus uzdevumus:

4.   Ja baterija rada risku, pilnvarotie pārstāvji par to nekavējoties informē tirgus uzraudzības iestādes.

1.   Importētāji laiž tirgū tikai 6. līdz 10. pantam un 12., 13. un 14. pantam atbilstošu bateriju.

2.   Pirms baterijas laišanas tirgū importētāji pārliecinās, ka:

Ja importētājs uzskata vai tam ir iemesls uzskatīt, ka baterija neatbilst 6. līdz 10. pantam un 12., 13. un 14. pantam, importētājs minēto bateriju nelaiž tirgū, iekams nav panākta tās atbilstība. Turklāt, ja baterija rada risku, importētājs par to informē izgatavotāju un tirgus uzraudzības iestādes, sniedzot sīku informāciju par neatbilstību un par visiem veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.

3.   Importētāji uz baterijas norāda savu nosaukumu, reģistrēto tirdzniecības nosaukumu vai reģistrēto preču zīmi, savu pasta adresi, norādot vienotu kontaktpunktu, un tīmekļa vietnes adresi un e-pasta adresi, ja tādas ir. Ja tas nav iespējams, prasīto informāciju norāda uz iepakojuma vai baterijas pavaddokumentā. Kontaktinformācija ir tiešajiem lietotājiem viegli saprotamā valodā vai valodās, kā noteikusi dalībvalsts, kurā bateriju paredzēts darīt pieejamu tirgū, un tā ir skaidra, saprotama un salasāma.

4.   Importētāji nodrošina, ka laikā, kad tie ir atbildīgi par bateriju, tās uzglabāšanas vai pārvadāšanas apstākļi negatīvi neietekmē tās atbilstību 6. līdz 10. pantam un 12., 13. un 14. pantam.

5.   Ja to uzskata par lietderīgu saistībā ar baterijas radītajiem riskiem, importētāji cilvēku veselības un patērētāju drošuma aizsardzības nolūkā testē tirgoto bateriju paraugus, izmeklē un, ja vajadzīgs, uztur sūdzību, neatbilstīgu bateriju un atsauktu bateriju reģistru, kā arī par šādu uzraudzību pastāvīgi informē izplatītājus.

6.   Importētāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka baterija, ko tie ir laiduši tirgū, neatbilst 6. līdz 10. pantam un 12., 13. un 14. pantam, nekavējoties veic korektīvos pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu baterijas atbilstību vai attiecīgā gadījumā to izņemtu vai atsauktu. Turklāt, ja baterija rada risku, importētāji nekavējoties par to informē tās dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādi, kuras tirgū tie bateriju ir darījuši pieejamu, un sniedz detalizētu informāciju, jo īpaši par neatbilstību un par visiem veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.

7.   Importētāji 10 gadus pēc baterijas laišanas tirgū valsts iestāžu vajadzībām glabā ES atbilstības deklarācijas kopiju un nodrošina, ka minētajām iestādēm pēc pieprasījuma ir pieejama VIII pielikumā minētā tehniskā dokumentācija.

8.   Pēc pamatota valsts iestādes pieprasījuma izgatavotāji minētajai iestādei viegli saprotamā valodā vai valodās sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu baterijas atbilstību 6. līdz 10. pantam un 12., 13. un 14. pantam. Minēto informāciju un dokumentāciju sniedz elektroniskā formātā un – pēc pieprasījuma – papīra formātā. Pēc valsts iestādes pieprasījuma importētāji ar to sadarbojas jebkurā pasākumā, kas tiek veikts, lai novērstu riskus, kurus rada baterijas, ko tie laiduši tirgū.

1.   Darot bateriju pieejamu tirgū, izplatītāji rūpīgi ievēro šīs regulas prasības.

2.   Pirms bateriju darīt pieejamu tirgū, izplatītāji pārliecinās, ka:

3.   Ja izplatītājs uzskata vai tam ir iemesls uzskatīt, ka baterija neatbilst 6. līdz 10. pantam vai 12., 13., vai 14. pantam, izplatītājs bateriju nedara pieejamu tirgū, iekams nav panākta tās atbilstība. Turklāt, ja baterija rada risku, izplatītājs par to informē izgatavotāju vai importētāju, kā arī tirgus uzraudzības iestādes.

4.   Izplatītāji nodrošina, ka laikā, kad tie ir atbildīgi par bateriju, tās uzglabāšanas vai pārvadāšanas apstākļi negatīvi neietekmē tās atbilstību 6. līdz 10. pantam un 12., 13. un 14. pantam.

5.   Izplatītāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka baterija, kuru tie ir darījuši pieejamu tirgū, neatbilst 6. līdz 10. pantam vai 12., 13., vai 14. pantam, pārliecinās, ka tiek veikti korektīvie pasākumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu minētās baterijas atbilstību vai attiecīgā gadījumā to izņemtu vai atsauktu. Turklāt, ja baterija rada risku, izplatītāji nekavējoties par to informē tās dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādes, kuras tirgū tie bateriju ir darījuši pieejamu, sniedzot detalizētu informāciju, jo īpaši par neatbilstību un par visiem veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.

6.   Pēc pamatota valsts iestādes pieprasījuma izgatavotāji minētajai iestādei viegli saprotamā valodā vai valodās sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu baterijas atbilstību 6. līdz 10. pantam un 12., 13. un 14. pantam. Minēto informāciju un dokumentāciju sniedz elektroniskā formātā un – pēc pieprasījuma – papīra formātā. Izplatītāji pēc valsts iestādes pieprasījuma sadarbojas ar to jebkurā pasākumā, kas tiek veikts, lai novērstu riskus, kurus rada baterija, ko tie ir darījuši pieejamu tirgū.

1.   Ekonomikas operatori, kas laiž tirgū vai ekspluatācijā baterijas, uz kurām ir attiekusies sagatavošana atkalizmantošanai, sagatavošana pārprofilēšanai, pārprofilēšana vai pārražošana, nodrošina, ka minēto bateriju un šādu bateriju komponentu, uz kuriem attiecas kāda no minētajām operācijām, pārbaude, snieguma testēšana, iepakošana un nosūtīšana tiek veikta, ievērojot pienācīgu kvalitātes kontroli un drošuma instrukcijas.

2.   Ekonomikas operatori, kas laiž tirgū vai ekspluatācijā baterijas, uz kurām ir attiekusies sagatavošana atkalizmantošanai, sagatavošana pārprofilēšanai, pārprofilēšana vai pārražošana, nodrošina, ka baterija atbilst šīs regulas prasībām, visām attiecīgajām produktu, vides, cilvēku veselības aizsardzības un transporta drošuma prasībām, kas noteiktas citos Savienības tiesību aktos, ņemot vērā to, ka minēto operāciju rezultātā minētā baterija varētu ietilpt citā bateriju kategorijā. Attiecībā uz pārražošanas operācijām šādi ekonomikas operatori pēc pieprasījuma iesniedz tirgus uzraudzības iestādēm dokumentāciju, kas vajadzīga, lai pierādītu, ka uz bateriju ir attiekusies pārražošana saskaņā ar šo regulu.

1.   Ekonomikas operatori pēc valsts iestādes pieprasījuma sniedz tirgus uzraudzības iestādēm šādu informāciju:

2.   Ekonomikas operatori nodrošina, ka tie spēj uzrādīt 1. punktā minēto informāciju 10 gadus pēc tam, kad baterija tiem piegādāta, un 10 gadus pēc tam, kad tie ir piegādājuši bateriju.

1.   No 2025. gada 18. augusta ekonomikas operatori, kas laiž tirgū vai nodod ekspluatācijā baterijas, izpilda šā panta 2. un 3. punktā, 49., 50. un 52. pantā noteiktos pienācīgas pārbaudes pienākumus un šajā nolūkā izveido un īsteno bateriju pienācīgas pārbaudes politiku.

2.   Šā panta 1. punktā minēto ekonomikas operatoru bateriju pienācīgas pārbaudes politiku verificē paziņotā struktūra saskaņā ar 51. pantu (“trešās personas verifikācija”), un minētā paziņotā struktūra periodiski veic revīziju, lai pārliecinātos, ka bateriju pienācīgas pārbaudes politika tiek uzturēta un piemērota saskaņā ar 49., 50. un 52. pantu. Paziņotā struktūra iesniedz revidējamajam ekonomikas operatoram revīzijas ziņojumu.

3.   Šā panta 1. punktā minētie ekonomikas operatori desmit gadus pēc tam, kad tirgū laista pēdējā baterija, kas izgatavota saskaņā ar attiecīgo bateriju pienācīgas pārbaudes politiku, glabā dokumentāciju, kas pierāda 49., 50. un 52. pantā noteikto pienākumu izpildi, tostarp 51. pantā minēto verifikācijas ziņojumu un apstiprinājuma lēmumu un šā panta 2. punktā minētos revīzijas ziņojumus.

4.   Neskarot ekonomikas operatoru individuālo atbildību par savu bateriju pienācīgas pārbaudes politiku, šā panta 1. punktā minētie ekonomikas operatori, lai atbilstu 48., 49., 50. un 52. pantā noteiktajām prasībām, var sadarboties ar citiem dalībniekiem, tostarp izmantojot pienācīgas pārbaudes shēmas, kas atzītas saskaņā ar šo regulu.

5.   Līdz 2025. gada 18. februārim Komisija publicē norādījumus attiecībā uz 49. un 50. pantā noteikto pienācīgas pārbaudes prasību piemērošanu, ņemot vērā X pielikuma 2. punktā minētos riskus un jo sevišķi ievērojot X pielikuma 3. un 4. punktā minētos starptautiskos instrumentus.

6.   Lai ekonomikas operatoriem sniegtu informāciju un atbalstu šajā regulā noteikto pienācīgas pārbaudes pienākumu izpildē, dalībvalstis var individuāli vai kopīgi izveidot un uzturēt īpašas tīmekļa vietnes, platformas vai portālus.

7.   Komisija var papildināt 6. punktā minētos dalībvalstu atbalsta pasākumus, pamatojoties uz esošo Savienības rīcību, ar ko atbalsta pienācīgu pārbaudi Savienībā un trešās valstīs, un var izstrādāt jaunus pasākumus, lai palīdzētu ekonomikas operatoriem pildīt to pienākumus, kas noteikti šajā regulā.

8.   Komisija regulāri novērtē vajadzību atjaunināt X pielikumā izklāstīto izejmateriālu un riska kategoriju sarakstu.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, lai:

1.   Ikviens šīs regulas 48. panta 1. punktā minētais ekonomikas operators:

2.   Šā panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto sistēmu pamato ar dokumentāciju, kurā sniegta vismaz šāda informācija:

Pirmās daļas e) apakšpunktā minētos trešās personas verifikācijas ziņojumus piegādātāji, kā minēts 50. panta 3. punktā, dara pieejamus piegādes ķēdes lejupējā posma operatoriem.

1.   Šīs regulas 48. panta 1. punktā minētais ekonomikas operators:

2.   Ja 48. panta 1. punktā minētais ekonomikas operators veic riska mazināšanas pasākumus, vienlaikus turpinot tirdzniecību vai to uz laiku pārtraucot, tas apspriežas ar piegādātājiem un attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp vietējām un valsts valdības iestādēm, starptautiskajām vai pilsoniskās sabiedrības organizācijām un skartajām trešajām personām, piemēram, vietējām kopienām, pirms stratēģijas izveidošanas attiecībā uz izmērāmiem riska mazināšanas pasākumiem šā panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktā minētajā riska pārvaldības plānā.

3.   Šīs regulas 48. panta 1. punktā minētais ekonomikas operators identificē un novērtē varbūtību, ka tā piegādes ķēdē iestāsies negatīva ietekme X pielikuma 2. punktā uzskaitītajās riska kategorijās. Minētais ekonomikas operators riskus savā piegādes ķēdē identificē un novērtē savas riska pārvaldības sistēmas ietvaros. Ekonomikas operators attiecībā uz savām pienācīgas pārbaudes ķēdēm ar paziņotās struktūras starpniecību veic trešās personas verifikācijas saskaņā ar 51. pantu. Ekonomikas operators var izmantot trešās personas verifikācijas ziņojumus, ko šāda paziņotā struktūra izdevusi saskaņā ar 51. panta 2. punktu, attiecībā uz bateriju pienācīgas pārbaudes politiku, ko īsteno piegādātāji minētajā ķēdē saskaņā ar šo nodaļu. Ekonomikas operatori var arī izmantot minētos trešās personas verifikācijas ziņojumus, lai attiecīgā gadījumā novērtētu minēto piegādātāju pienācīgas pārbaudes praksi.

4.   Šīs regulas 48. panta 1. punktā minētais ekonomikas operators šā panta 3. punktā minētajā riska novērtēšanā konstatēto paziņo savas augstākās vadības līmenim, kam uzticēta atbildība saskaņā ar 49. panta 1. punkta c) apakšpunktu, un īsteno šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto stratēģiju.

1.   Paziņotā struktūra veic trešās personas verifikāciju. Šādas trešās personas verifikācijas:

2.   Paziņotā struktūra sniedz verifikācijas ziņojumu, kurā uzskaita pasākumus, kas veikti saskaņā ar šā panta 1. punktu, un šo pasākumu rezultātus. Ja 48. pantā minētā bateriju pienācīgas pārbaudes politika izpilda 49., 50. un 52. pantā noteiktos pienākumus, paziņotā struktūra izdod apstiprinājuma lēmumu.

1.   Šīs regulas 48. panta 1. punktā minētais ekonomikas operators pēc dalībvalstu tirgus uzraudzības iestāžu vai valsts iestāžu pieprasījuma dara tām pieejamu verifikācijas ziņojumu un apstiprinājuma lēmumu, kas izdots saskaņā ar 51. pantu, revīzijas ziņojumus, kas minēti 48. panta 2. punktā, un pieejamos pierādījumus par atbilstību pienācīgas pārbaudes shēmai, ko Komisija atzinusi saskaņā ar 53. pantu.

2.   Šīs regulas 48. panta 1. punktā minētais ekonomikas operators, pienācīgi ņemot vērā uzņēmējdarbības konfidencialitāti un citus konkurences apsvērumus, saviem tiešajiem pircējiem lejupējā piegādes ķēdē dara pieejamu visu attiecīgo informāciju, kas iegūta un glabāta, ievērojot tā bateriju pienācīgas pārbaudes politiku.

3.   Šīs regulas 48. panta 1. punktā minētais ekonomikas operators katru gadu pārskata un publisko, tostarp internetā, ziņojumu par savu bateriju pienācīgas pārbaudes politiku. Minētajā ziņojumā, pienācīgi ņemot vērā uzņēmējdarbības konfidencialitāti un citus konkurences apsvērumus, tiešajiem lietotājiem viegli saprotamā veidā un skaidri norādot attiecīgās baterijas, ietver datus un informāciju par to, kādus pasākumus minētais ekonomikas operators veicis, lai izpildītu 49. un 50. panta prasības, tostarp to, kāda būtiska negatīva ietekme konstatēta X pielikuma 2. punktā uzskaitītajās riska kategorijās un kā šī ietekme novērsta, kā arī iekļauj kopsavilkuma ziņojumu par trešās personas verifikācijām, kas veiktas saskaņā ar 51. pantu, tostarp paziņotās struktūras nosaukumu. Minētajā ziņojumā attiecīgā gadījumā arī ietver piekļuvi informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju vērsties tiesu iestādēs attiecībā uz vides jautājumiem, kas saistīti ar baterijās esošo izejmateriālu sagādi, pārstrādi un tirdzniecību.

4.   Ja 48. panta 1. punktā minētais ekonomikas operators var pierādīt, ka baterijā esošie X pielikuma 1. punktā uzskaitītie izejmateriāli ir iegūti no reciklētiem avotiem, tas šos secinājumus pietiekami sīki un publiski izziņo, pienācīgi ņemot vērā uzņēmējdarbības konfidencialitāti un citus konkurences apsvērumus.

1.   Valdības, nozares apvienības un citi ieinteresētu organizāciju grupējumi, kuri ir izstrādājuši un pārrauga pienācīgas pārbaudes shēmas (“shēmu īpašnieki”), var iesniegt Komisijai pieteikumu, lai tā atzītu šīs pienācīgas pārbaudes shēmas. Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, ar ko nosaka prasības par to, kāda informācija jāiekļauj atzīšanas pieteikumos. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 90. panta 3. punktā norādīto pārbaudes procedūru.

2.   Ja, pamatojoties uz pierādījumiem un informāciju, kas sniegti, ievērojot šā panta 1. punktu, Komisija konstatē, ka minētajā punktā norādītā pienācīgas pārbaudes shēma dod iespēju ekonomikas operatoriem izpildīt 48., 49., 50. un 52. pantā izklāstītās prasības, tā pieņem īstenošanas aktu, ar kuru minēto shēmu atzīst par līdzvērtīgu šīs regulas prasībām. Pirms minētā īstenošanas akta pieņemšanas apspriežas ar ESAO Atbildīgas uzņēmējdarbības prakses centru. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 90. panta 3. punktā norādīto pārbaudes procedūru.

Pieņemot lēmumu par pienācīgas pārbaudes shēmas atzīšanu, Komisija ņem vērā dažādo nozares praksi, ko aptver minētā shēma, kā arī uz risku balstītu pieeju un metodi, kas minētajā shēmā tiek izmantota risku apzināšanai.

3.   Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, kuros nosaka metodiku un kritērijus, pēc kuriem Komisija saskaņā ar šā panta 2. punktu konstatē, vai pienācīgas pārbaudes shēmas dod iespēju ekonomikas operatoriem izpildīt 48., 49., 50. un 52. pantā noteiktās prasības. Komisija attiecīgā gadījumā arī periodiski pārbauda, vai atzītas pienācīgas pārbaudes shēmas joprojām atbilst kritērijiem, uz kuru pamata, ievērojot šā panta 2. punktu, pieņemts lēmums piešķirt līdzvērtības atzīšanu.

4.   Tādas pienācīgas pārbaudes shēmas īpašnieks, kura atzīta par līdzvērtīgu saskaņā ar 2. punktu, nekavējoties informē Komisiju par visām izmaiņām vai atjauninājumiem minētajā shēmā. Komisija novērtē, vai šādas izmaiņas vai atjauninājumi ietekmē minētās shēmas līdzvērtības atzīšanu, un veic attiecīgus pasākumus.

5.   Ja pierādījumi liecina par atkārtotiem vai būtiskiem gadījumiem, kad ekonomikas operatori, kuri īsteno saskaņā ar šā panta 2. punktu atzītu shēmu, nav izpildījuši 48., 49., 50 un 52. pantā izklāstītās prasības, Komisija, apspriežoties ar atzītās pienācīgas pārbaudes shēmas īpašnieku, izvērtē, vai minētie gadījumi liecina par shēmas nepilnībām.

6.   Ja Komisija konstatē to, ka nav ievērotas 48., 49., 50 un 52. pantā noteiktās prasības vai ka atzītā pienācīgas pārbaudes shēmā ir nepilnības, tā var dot shēmas īpašniekam pienācīgu laiku novēršanas pasākumu veikšanai.

7.   Ja shēmas īpašnieks neveic vajadzīgos novēršanas pasākumus vai atsakās tos veikt un ja Komisija ir konstatējusi, ka šā panta 6. punktā minētā prasību neievērošana vai nepilnības apdraud 48. panta 1. punktā minētā ekonomikas operatora, kas īsteno shēmu, spēju izpildīt 48., 49., 50. un 52. pantā noteiktās prasības, vai ja ir atkārtoti vai būtiski gadījumi, kad ekonomikas operatori, kas īsteno shēmu, nav ievērojuši prasības attiecīgās shēmas nepilnību dēļ, Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar kuru anulē attiecīgās shēmas līdzvērtības atzīšanu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 90. panta 3. punktā norādīto pārbaudes procedūru.

8.   Komisija izveido un pastāvīgi atjaunina atzīto pienācīgas pārbaudes shēmu reģistru. Tiek nodrošināta minētā reģistra publiska pieejamība internetā.

1.   Dalībvalstis ieceļ vienu vai vairākas kompetentās iestādes, kas atbildīgas par šajā nodaļā noteiktajiem pienākumiem, jo īpaši par uzraudzību un pārbaudi, kā ražotāji un ražotāju atbildības organizācijas izpilda savus pienākumus saskaņā ar šo nodaļu.

2.   Katra dalībvalsts no šā panta 1. punktā minētajām kompetentajām iestādēm var izraudzīties arī vienu kontaktpunktu saziņai ar Komisiju saskaņā ar 4. punktu.

3.   Dalībvalstis detalizēti nosaka, kādai jābūt kompetentās iestādes vai iestāžu organizācijai un darbībai, tostarp administratīvos un procedūras noteikumus attiecībā uz:

4.   Dalībvalstis saskaņā ar 1. punktu iecelto kompetento iestāžu nosaukumus un adreses Komisijai paziņo līdz 2025. gada 18. novembrim. Dalībvalstis par visām šo kompetento iestāžu nosaukuma vai adreses izmaiņām bez liekas kavēšanās informē Komisiju.

1.   Dalībvalstis izveido ražotāju reģistru, ko izmanto, lai uzraudzītu ražotāju atbilstību šīs nodaļas prasībām.

2.   Ražotāji reģistrējas šā panta 1. punktā minētajā reģistrā. Minētajā nolūkā tie iesniedz pieteikumu reģistrācijai katrā dalībvalstī, kurā tie bateriju dara pieejamu tirgū pirmo reizi.

Ražotāji reģistrācijas pieteikumu iesniedz, izmantojot elektronisku datu apstrādes sistēmu, kā minēts šā panta 9. punkta a) apakšpunktā.

Ražotāji baterijas, tostarp tās, kas iestrādātas ierīcēs, vieglajos pārvietošanās līdzekļos vai citos transportlīdzekļos, dara pieejamas dalībvalsts tirgū tikai tad, ja tie vai – pilnvarošanas gadījumā – saistībā ar ražotāja paplašinātu atbildību pilnvarotie pārstāvji ir reģistrēti minētajā dalībvalstī.

3.   Reģistrācijas pieteikumā ietver šādu informāciju:

4.   Neskarot šā panta 3. punktu, minētā punkta d) apakšpunktā noteikto informāciju sniedz vai nu reģistrācijas pieteikumā saskaņā ar šā panta 3. punktu, vai pilnvarošanas pieteikumā saskaņā ar 58. pantu. Šādā pilnvarošanas pieteikumā iekļauj vismaz informāciju par ražotāja paplašinātas atbildības pienākumu individuālu vai kolektīvu izpildi.

5.   Dalībvalsts vajadzības gadījumā var pieprasīt papildu informāciju vai dokumentus, lai efektīvi izmantotu ražotāju reģistru.

6.   Ja ražotājs ir iecēlis ražotāju atbildības organizāciju saskaņā ar 57. panta 1. punktu, šajā pantā noteiktos pienākumus mutatis mutandis pilda minētā organizācija, ja vien attiecīgā dalībvalsts nav norādījusi citādi.

7.   Šajā pantā noteiktos pienākumus ražotāja vārdā var izpildīt pilnvarotais pārstāvis attiecībā uz ražotāja paplašinātu atbildību.

Ja šajā pantā noteiktos pienākumus ražotāja vārdā izpilda tāds pilnvarotais pārstāvis attiecībā uz ražotāja paplašinātu atbildību, kas pārstāv vairāk nekā vienu ražotāju, papildus 3. punktā prasītajai informācijai minētais pilnvarotais pārstāvis sniedz norādes par nosaukumu un kontaktinformāciju par katru pārstāvēto ražotāju atsevišķi.

8.   Dalībvalsts var nolemt, ka reģistrācijas procedūra, ievērojot šo pantu, un pilnvarojuma piešķiršanas procedūra, ievērojot 58. pantu, veido vienotu procedūru, ar noteikumu, ka pieteikums atbilst šā panta 3. līdz 7. punktā noteiktajām prasībām.

9.   Kompetentā iestāde:

10.   Kompetentā iestāde var:

11.   Kompetentā iestāde var atteikt reģistrēt ražotāju vai atsaukt ražotāja reģistrāciju, ja 3. punktā minētā informācija un saistītie dokumentārie pierādījumi nav sniegti vai nav pietiekami vai ja ražotājs vairs neatbilst 3. punkta d) apakšpunktā noteiktajām prasībām.

Kompetentā iestāde atsauc ražotāja reģistrāciju, ja tas vairs nepastāv.

12.   Ražotājs vai attiecīgā gadījumā pilnvarotais pārstāvis attiecībā uz ražotāja paplašinātu atbildību, vai ieceltā ražotāju atbildības organizācija tās pārstāvēto ražotāju vārdā bez liekas kavēšanās paziņo kompetentajai iestādei par visām reģistrācijā ietvertās informācijas izmaiņām un par to, ka dalībvalsts teritorijā galīgi pārtrauc darīt pieejamas tirgū baterijas, kas norādītas reģistrācijā.

13.   Ja ražotāju reģistrā iekļautā informācija nav publiski pieejama, dalībvalstis nodrošina, ka tiešsaistes platformu nodrošinātājiem, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar ražotājiem, bez maksas tiek piešķirta piekļuve reģistra informācijai.

1.   Bateriju ražotājiem par baterijām, ko tie pirmo reizi dara pieejamas tirgū dalībvalsts teritorijā, ir ražotāja paplašināta atbildība. Šādi ražotāji ievēro Direktīvas 2008/98/EK 8. un 8.a panta un šīs nodaļas prasības.

2.   Ekonomikas operatoru, kurš dalībvalsts teritorijā pirmo reizi dara pieejamu tirgū bateriju, kas iegūta sagatavošanas atkalizmantošanai, sagatavošanas pārprofilēšanai, pārprofilēšanas vai pārražošanas operāciju rezultātā, šīs regulas nolūkos uzskata par šādas baterijas ražotāju, un tam ir ražotāja paplašināta atbildība.

3.   Ražotājs, kā definēts 3. panta 47. punkta d) apakšpunktā, ieceļ pilnvaroto pārstāvi attiecībā uz ražotāja paplašināto atbildību katrā dalībvalstī, kurā tas pārdod baterijas. Šāda iecelšana notiek ar rakstisku pilnvarojumu.

4.   Finansiālās iemaksas, kas jāveic ražotājam, sedz šādas izmaksas par produktiem, kurus ražotājs dara pieejamus attiecīgās dalībvalsts tirgū:

5.   Ja dara pieejamas baterijas, uz kurām ir attiekusies sagatavošana atkalizmantošanai, sagatavošana pārprofilēšanai, pārprofilēšana vai pārražošana, gan oriģinālo bateriju ražotāji, gan to bateriju ražotāji, kas laistas tirgū minēto operāciju rezultātā, var izveidot un pielāgot izmaksu dalīšanas mehānismu, pamatojoties uz izmaksu faktisko sadalījumu starp dažādajiem ražotājiem, lai dalītu izmaksas, kas minētas 4. punkta a), c) un d) apakšpunktā.

Ja uz 2. punktā minēto bateriju attiecas vairāk nekā viena ražotāja paplašināta atbildība, pirmais ražotājs, kas minēto bateriju dara pieejamu tirgū, nesedz šāda izmaksu dalīšanas mehānisma rezultātā radušās papildu izmaksas.

Komisija veicina informācijas apmaiņu un paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm attiecībā uz šādiem izmaksu dalīšanas mehānismiem.

1.   Ražotāji var iecelt saskaņā ar 58. pantu pilnvarotu ražotāju atbildības organizāciju to vārdā pildīt ražotāja paplašinātas atbildības pienākumus. Dalībvalstis var pieņemt pasākumus, lai ražotāju atbildības organizācijas iecelšanu noteiktu par obligātu. Šādus pasākumus pamato, balstoties uz konkrētas tirgū laisto bateriju kategorijas konkrētajām iezīmēm un ar to saistītajām atkritumu apsaimniekošanas iezīmēm.

2.   Ja ražotāja paplašinātas atbildības pienākumus pilda kolektīvi, ražotāju atbildības organizācijas nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret ražotājiem neatkarīgi no to izcelsmes vai lieluma, neuzliekot nesamērīgu slogu tiem, kas ražo nelielus bateriju daudzumus, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Tās tāpat nodrošina, ka finanšu iemaksas, ko tām maksā ražotāji:

3.   Ja dalībvalstī ražotāja paplašinātas atbildības pienākumus ražotāju vārdā pildīt ir pilnvarotas vairākas ražotāju atbildības organizācijas, tās nodrošina, ka 59. panta 1. punktā, 60. panta 1. punktā un 61. panta 1. punktā minētās darbības aptver visu dalībvalsts teritoriju. Dalībvalstis izraugās kompetento iestādi vai ieceļ neatkarīgu trešo personu, lai nodrošinātu, ka ražotāju atbildības organizācijas pilda savus pienākumus koordinētā veidā.

4.   Ražotāju atbildības organizācijas nodrošina to rīcībā esošo datu konfidencialitāti attiecībā uz informāciju, kas ir atsevišķu ražotāju vai to pilnvaroto pārstāvju īpašumā vai ir tieši attiecināma uz tiem, attiecībā uz ražotāja paplašinātu atbildību.

5.   Papildus Direktīvas 2008/98/EK 8.a panta 3. punkta e) apakšpunktā minētajai informācijai ražotāju atbildības organizācijas savās tīmekļa vietnēs vismaz katru gadu, sargājot komercnoslēpumu un rūpniecisko noslēpumu, publicē informāciju par dalīti savākto bateriju atkritumu daudzumu, reciklēšanas efektivitāti un materiālu atgūšanas līmeni, ko sasnieguši ražotāji, kas iecēluši ražotāju atbildības organizāciju.

6.   Papildus 5. punktā minētajai informācijai ražotāju atbildības organizācijas dara publiski pieejamu informāciju par to atkritumu apsaimniekošanas operatoru atlases procedūru, kuri atlasīti saskaņā ar 8. punktu.

7.   Ja tas vajadzīgs, lai nepieļautu iekšējā tirgus izkropļošanu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktu, kurā nosaka kritērijus, kā piemērot šā panta 2. punkta a) apakšpunktu. Minētais īstenošanas akts neattiecas uz iemaksu apjoma precīzu noteikšanu, un to pieņem saskaņā ar 90. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

8.   Atkritumu apsaimniekošanas operatoriem piemēro nediskriminējošu atlases procedūru, kuras pamatā ir pārredzami piešķiršanas kritēriji un kuru veic ražotāji vai ražotāju atbildības organizācijas, un kas nerada nesamērīgu slogu maziem un vidējiem uzņēmumiem.

1.   Ražotāja paplašinātas atbildības pienākumu individuālas izpildes gadījumā ražotājs un ražotāju atbildības organizācijas, kas ieceltas ražotāja paplašinātas atbildības pienākumu kolektīvas izpildes gadījumā, iesniedz pieteikumu, lai no kompetentās iestādes saņemtu pilnvarojumu pildīt ražotāju paplašinātas atbildības pienākumus.

2.   Pilnvarojumu piešķir tikai tad, ja ir pierādīts:

3.   Dalībvalsts savos pasākumos, ar ko paredz 54. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētos administratīvos un procedūras noteikumus, iekļauj detalizētu informāciju par pilnvarojuma piešķiršanas procedūru, kas var atšķirties atkarībā no tā, vai tā attiecas uz ražotāja paplašinātas atbildības pienākumu individuālu vai kolektīvu izpildi, un kārtību, kādā verificē ražotāju vai ražotāju atbildības organizāciju atbilstību, tostarp informāciju, kas šajā nolūkā jāsniedz ražotājiem vai ražotāju atbildības organizācijām. Pilnvarojuma piešķiršanas procedūra ietver prasības verificēt pasākumus, kas ieviesti, lai nodrošinātu atbilstību 59. panta 1. un 2. punktā un 60. panta 1., 2. un 4. punktā noteiktajām prasībām, un verifikācijas termiņus, kas nepārsniedz 12 nedēļas no pilnīgas pieteikuma dokumentācijas iesniegšanas dienas. Verifikāciju var veikt neatkarīgs eksperts, kas izdod verifikācijas ziņojumu par verifikācijas rezultātiem.

4.   Ražotājs vai ražotāju atbildības organizācijas bez liekas kavēšanās paziņo kompetentajai iestādei par visām izmaiņām pilnvarojumā iekļautajā informācijā, par visām izmaiņām, kas skar pilnvarojuma piešķiršanas noteikumus, vai par galīgu darbības izbeigšanu.

5.   Direktīvas 2008/98/EK 8.a panta 3. punkta d) apakšpunktā paredzēto paškontroles mehānismu īsteno regulāri un vismaz reizi trijos gados, un pēc kompetentās iestādes pieprasījuma, lai pārbaudītu, ka ir ievēroti minētajā punktā izklāstītie noteikumi un joprojām tiek izpildīti šā panta 2. punktā minētie pilnvarojuma piešķiršanas nosacījumi. Ražotājs vai ražotāju atbildības organizācija pēc pieprasījuma iesniedz paškontroles ziņojumu un vajadzības gadījumā korektīvo pasākumu plāna projektu kompetentajai iestādei. Neskarot šā panta 6. punktā minētās kompetences, kompetentā iestāde var izteikt apsvērumus par paškontroles ziņojumu un korektīvo pasākumu plāna projektu un paziņo jebkādus šādus apsvērumus ražotājam vai ražotāju atbildības organizācijai. Ražotājs vai ražotāju atbildības organizācija izstrādā un īsteno korektīvo pasākumu plānu, pamatojoties uz minētajiem apsvērumiem.

6.   Kompetentā iestāde var nolemt atsaukt attiecīgo pilnvarojumu, ja nav sasniegti 59. panta 3. punktā vai 60. panta 3. punktā noteiktie savākšanas mērķrādītāji vai ja ražotājs vai ražotāju atbildības organizācija vairs nepilda prasības attiecībā uz bateriju atkritumu savākšanas un apstrādes organizēšanu vai nesniedz kompetentajai iestādei ziņojumus vai nepaziņo tai par izmaiņām, kas attiecas uz pilnvarojuma noteikumiem, vai ir izbeiguši darbības.

7.   Ražotāja paplašinātas atbildības pienākumu individuālas izpildes gadījumā ražotājs un ražotāju atbildības organizācijas, kas ieceltas ražotāja paplašinātas atbildības pienākumu kolektīvas izpildes gadījumā, sniedz garantiju, kas paredzēta, lai segtu izmaksas, kas saistītas ar atkritumu apsaimniekošanas darbībām, kuras jāveic ražotājam vai ražotāja atbildības organizācijai, ja ražotāja paplašinātas atbildības saistības netiek pildītas, tostarp to darbības pilnīgas izbeigšanas vai maksātnespējas gadījumā. Dalībvalstis var precizēt papildu prasības attiecībā uz šādu garantiju. Ja ražotāju atbildības organizāciju vada valsts, šādu garantiju var sniegt citā veidā, nevis to sniedzot pašai organizācijai, un tā var būt publiska fonda veidā, kuru finansē no ražotāju maksām un par kuru dalībvalsts, kas vada organizāciju, ir solidāri atbildīga.

1.   Pārnēsājamo bateriju ražotāji vai ražotāju atbildības organizācijas, ja tādas ir ieceltas saskaņā ar 57. panta 1. punktu, nodrošina, ka tās dalībvalsts teritorijā, kurā tie pārnēsājamās baterijas pirmo reizi dara pieejamas tirgū, tiek dalīti savākti visu pārnēsājamo bateriju atkritumi neatkarīgi no to veida, ķīmiskā sastāva, stāvokļa, zīmola vai izcelsmes. Minētajā nolūkā tie:

2.   Pārnēsājamo bateriju ražotāji vai ražotāju atbildības organizācijas, ja tādas ir ieceltas saskaņā ar 57. panta 1. punktu, nodrošina, ka pārnēsājamo bateriju atkritumu atpakaļpieņemšanas un savākšanas sistēma:

3.   Pārnēsājamo bateriju ražotāji vai ražotāju atbildības organizācijas, ja tādas ir ieceltas saskaņā ar 57. panta 1. punktu, sasniedz un ilgstoši izpilda vismaz šādus pārnēsājamo bateriju atkritumu savākšanas mērķrādītājus:

Ražotāji vai ražotāju atbildības organizācijas, ja tādas ir ieceltas saskaņā ar 57. panta 1. punktu, šajā punktā minēto savākšanas rādītāju aprēķina saskaņā ar XI pielikumu.

4.   Tiešie lietotāji var nodot pārnēsājamo bateriju atkritumus 2. punkta a) apakšpunktā minētajos savākšanas punktos, un no tiem netiek iekasēta maksa vai netiek prasīts iegādāties jaunu bateriju, kā arī tiem netiek izvirzīta prasība, ka pārnēsājamai baterijai jābūt iegādātai no ražotājiem, kuri ir izveidojuši savākšanas punktus.

5.   Uz savākšanas punktiem, kas izveidoti saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunkta i), iii) un iv) punktu, neattiecas Direktīvas 2008/98/EK prasības par reģistrāciju vai atļaujām.

6.   Dalībvalstis var pieņemt pasākumus, lai pieprasītu, ka šā panta 2. punkta a) apakšpunktā minētie savākšanas punkti var savākt pārnēsājamo bateriju atkritumus tikai tad, ja tās ir noslēgušas līgumu ar ražotājiem vai ražotāju atbildības organizācijām, ja tādas ir ieceltas saskaņā ar 57. panta 1. punktu.

7.   Ņemot vērā gaidāmo tirgus attīstību un atkārtoti uzlādējamo pārnēsājamo bateriju paredzamā darbmūža paildzināšanos, un lai labāk pārliecinātos par savākšanai pieejamo pārnēsājamo bateriju atkritumu faktisko apjomu, Komisija tiek pilnvarota līdz 2027. gada 18. augustam saskaņā ar 89. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu XI pielikumā izklāstīto metodiku pārnēsājamo bateriju atkritumu savākšanas rādītāja aprēķināšanai un grozītu šā panta 3. punktā noteikto savākšanas mērķrādītāju nolūkā pielāgot minēto savākšanas mērķrādītāju jaunajai metodikai, vienlaikus saglabājot līdzvērtīgus mērķus un termiņus.

1.   LMT bateriju ražotāji vai ražotāju atbildības organizācijas, ja tādas ir ieceltas saskaņā ar 57. panta 1. punktu, nodrošina, ka tās dalībvalsts teritorijā, kurā tie baterijas pirmo reizi dara pieejamas tirgū, tiek dalīti savākti visu LMT bateriju atkritumi neatkarīgi no to īpatnībām, ķīmiskā sastāva, stāvokļa, zīmola vai izcelsmes. Minētajā nolūkā tie:

2.   LMT bateriju ražotāji vai ražotāju atbildības organizācijas, ja tādas ir ieceltas saskaņā ar 57. panta 1. punktu, nodrošina, ka LMT bateriju atkritumu atpakaļpieņemšanas un savākšanas sistēma:

3.   LMT bateriju ražotāji vai ražotāju atbildības organizācijas, ja tādas ir ieceltas saskaņā ar 57. panta 1. punktu, sasniedz un ilgstoši izpilda vismaz šādus LMT bateriju atkritumu savākšanas mērķrādītājus:

LMT bateriju ražotāji vai ražotāju atbildības organizācijas, ja tādas ir ieceltas saskaņā ar 57. panta 1. punktu, šajā punktā minēto savākšanas rādītāju aprēķina saskaņā ar XI pielikumu.

4.   LMT bateriju ražotāji vai ražotāju atbildības organizācijas, ja tādas ir ieceltas saskaņā ar 57. panta 1. punktu:

5.   Tiešie lietotāji var nodot LMT bateriju atkritumus 2. punkta a) apakšpunktā minētajos savākšanas punktos, un no tiem netiek iekasēta maksa vai tiem netiek prasīts iegādāties jaunu bateriju, kā arī tiem netiek izvirzīta prasība, ka LMT baterijai jābūt iegādātai no ražotājiem, kuri ir izveidojuši savākšanas punktus.

6.   Uz savākšanas punktiem, kas izveidoti saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunkta i), iii) un iv) punktu, neattiecas Direktīvas 2008/98/EK prasības par reģistrāciju vai atļaujām.

7.   Dalībvalstis var pieņemt pasākumus, lai pieprasītu, ka šā panta 2. punkta a) apakšpunktā minētie savākšanas punkti var savākt LMT bateriju atkritumus tikai tad, ja tie ir noslēguši līgumu ar ražotājiem vai ražotāju atbildības organizācijām, ja tādas ir ieceltas saskaņā ar 57. panta 1. punktu.

8.   Ņemot vērā gaidāmo tirgus attīstību un LMT bateriju paredzamā darbmūža paildzināšanos, un lai labāk pārliecinātos par savākšanai pieejamo LMT bateriju atkritumu faktisko apjomu, Komisija tiek pilnvarota līdz 2027. gada 18. augustam saskaņā ar 89. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu XI pielikumā izklāstīto metodiku LMT bateriju atkritumu savākšanas rādītāja aprēķināšanai un grozītu šā panta 3. punktā noteikto savākšanas mērķrādītāju nolūkā pielāgot savākšanas mērķrādītāju jaunajai metodikai, vienlaikus saglabājot līdzvērtīgus mērķus un termiņus.

1.   SLI bateriju, rūpniecisko bateriju un elektrotransportlīdzekļu bateriju ražotāji vai ražotāju atbildības organizācijas, ja tādas ir ieceltas saskaņā ar 57. panta 1. punktu, pieņem atpakaļ visus SLI bateriju atkritumus, rūpniecisko bateriju atkritumus un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumus neatkarīgi no to rakstura, ķīmiskā sastāva, stāvokļa, zīmola vai izcelsmes, kuri pieder pie tādas kategorijas baterijām, ko tie pirmo reizi darījuši pieejamas tirgū minētās dalībvalsts teritorijā, to darot bez maksas un neprasot, lai tiešais lietotājs šo bateriju būtu iegādājies no šiem ražotājiem vai iegādātos jaunu bateriju, un nodrošina, lai šādi bateriju atkritumi tiktu savākti dalīti. Minētajā nolūkā tie piekrīt pieņemt atpakaļ SLI bateriju atkritumus, rūpniecisko bateriju atkritumus un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumus no tiešajiem lietotājiem vai no atpakaļpieņemšanas un savākšanas sistēmām, kuras ietver savākšanas punktus, ko tie izveidojuši sadarbībā ar:

Dalībvalstis var pieņemt pasākumus, lai prasītu, ka pirmās daļas a) līdz d) apakšpunktā minētās struktūras var savākt SLI bateriju atkritumus, rūpniecisko bateriju atkritumus un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumus tikai tad, ja tās ir noslēgušas līgumu ar ražotājiem vai ražotāju atbildības organizācijām, ja tādas ir ieceltas saskaņā ar 57. panta 1. punktu.

Ja rūpniecisko bateriju atkritumi ir vispirms jādemontē privātu, nekomerciālu lietotāju telpās, ražotāja pienākums pieņemt atpakaļ minētos bateriju atkritumus nerada nekādas izmaksas saistībā ar minēto bateriju atkritumu demontāžu un savākšanu, kuras jāsedz minētajiem lietotājiem.

2.   Atpakaļpieņemšanas pasākumi, kas ieviesti saskaņā ar 1. punktu, aptver visu dalībvalsts teritoriju, ņemot vērā tādus faktorus kā iedzīvotāju skaits un blīvums, SLI bateriju atkritumu, rūpniecisko bateriju atkritumu un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumu paredzamais apjoms, atrašanās tiešajiem lietotājiem pieejamā un tuvā vietā, neaprobežojoties tikai ar tiem apgabaliem, kur SLI bateriju atkritumu, rūpniecisko bateriju atkritumu un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumu savākšana un turpmāka apsaimniekošana ir rentabla.

3.   SLI bateriju, rūpniecisko bateriju un elektrotransportlīdzekļu bateriju ražotāji vai ražotāju atbildības organizācijas, ja tādas ir ieceltas saskaņā ar 57. panta 1. punktu:

4.   Šā panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētās struktūras savāktos SLI bateriju atkritumus, rūpniecisko bateriju atkritumus un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumus var nodot saskaņā ar 57. panta 8. punktu izraudzītajiem atkritumu apsaimniekošanas operatoriem, lai tos apstrādātu saskaņā ar 70. pantu. Šādos gadījumos uzskata, ka šā panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzētais ražotāju pienākums ir izpildīts.

1.   Izplatītāji bateriju atkritumus no tiešā lietotāja pieņem atpakaļ bez maksas un neuzliekot par pienākumu tiešajam lietotājam iegādāties jaunu bateriju vai to, ka baterijai jābūt iegādātai jaunai, neatkarīgi no bateriju atkritumu ķīmiskā sastāva, zīmola vai izcelsmes, šādi:

2.   Šā panta 1. punktā noteikto atpakaļpieņemšanas pienākumu:

3.   Atpakaļpieņemtos bateriju atkritumus izplatītāji nodod ražotājiem vai ražotāju atbildības organizācijām, kas atbild par minēto bateriju savākšanu attiecīgi saskaņā ar 59., 60. un 61. pantu, vai atkritumu apsaimniekošanas operatoram, kas izraudzīts saskaņā ar 57. panta 8. punktu, apstrādei saskaņā ar 70. pantu.

4.   Šajā pantā noteiktos pienākumus mutatis mutandis piemēro izplatītājiem, kas piegādā baterijas tiešajiem lietotājiem, izmantojot distances līgumus. Lai tiešie lietotāji baterijas varētu nodot atpakaļ, minētie izplatītāji nodrošina pietiekamu skaitu savākšanas punktu, kas aptver visu dalībvalsts teritoriju un ņemot vērā tādus faktorus kā iedzīvotāju skaits un blīvums, attiecīgi pārnēsājamo bateriju atkritumu, LMT bateriju atkritumu, SLI bateriju atkritumu, rūpniecisko bateriju atkritumu un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumu paredzamais apjoms un atrašanās tiešajiem lietotājiem pieejamā un tuvā vietā.

5.   Ja pārdošana notiek ar piegādi, izplatītāji piedāvā bez maksas pieņemt atpakaļ pārnēsājamo bateriju atkritumus, LMT bateriju atkritumus, rūpniecisko bateriju atkritumus, SLI bateriju atkritumus un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumus vietā, kur notikusi piegāde tiešajam lietotājam, vai vietējā savākšanas punktā. Tiešais lietotājs, pasūtot bateriju, ir informēts par baterijas atkrituma atpakaļpieņemšanas kārtību.

6.   Lai nodrošinātu atbilstību Regulas (ES) 2022/2065 30. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktam, tiešsaistes platformu nodrošinātāji, uz ko attiecas minētās regulas III nodaļas 4. iedaļas darbības joma un kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar ražotājiem, no ražotājiem, kas piedāvā baterijas, tostarp ierīcēs, vieglajos pārvietošanās līdzekļos vai citos transportlīdzekļos iestrādātas baterijas, patērētājiem, kuri atrodas Savienībā, iegūst šādu informāciju:

1.   Tiešie lietotāji bateriju atkritumus izmet atsevišķi no citām atkritumu plūsmām, tostarp atsevišķi no jauktajiem sadzīves atkritumiem.

2.   Tiešie lietotāji bateriju atkritumus izmet īpaši tam paredzētos dalītās savākšanas punktos, ko saskaņā ar 59., 60. un 61. pantu uzstādījis ražotājs vai ražotāju atbildības organizācija vai kas uzstādīti pēc īpašas vienošanās ar ražotāju vai ražotāju atbildības organizāciju.

1.   Tādu apstrādes objektu operatori, uz kuriem attiecas Direktīva 2000/53/EK vai Direktīva 2012/19/ES, tādus bateriju atkritumus, kas iegūti nolietotu transportlīdzekļu vai elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apstrādē, nodod attiecīgās kategorijas bateriju ražotājiem vai ražotāju atbildības organizācijām, ja tādas ir ieceltas saskaņā ar 57. panta 1. punktu, vai saskaņā ar 57. panta 8. punktu izraudzītajiem atkritumu apsaimniekošanas operatoriem apstrādei saskaņā ar 70. pantu.

2.   Šā panta 1. punktā minētie apstrādes objektu operatori veic uzskaiti par minētajiem nodošanas darījumiem.

1.   Bateriju atkritumus, ko rada privāti, nekomerciāli tiešie lietotāji, var izmest dalītās savākšanas punktos, kurus izveidojušas publiskās atkritumu apsaimniekošanas iestādes.

2.   Publiskās atkritumu apsaimniekošanas iestādes nodrošina, ka savāktos bateriju atkritumus apstrādā saskaņā ar 70. pantu vai nu:

1.   Brīvprātīgas pārnēsājamo bateriju atkritumu savākšanas punkti savāktos pārnēsājamo bateriju atkritumus nodod pārnēsājamo bateriju ražotājiem vai trešām personām, kas rīkojas to vārdā, tostarp ražotāju atbildības organizācijām, vai saskaņā ar 57. panta 8. punktu izraudzītajiem atkritumu apsaimniekošanas operatoriem to apstrādei saskaņā ar 70. pantu.

2.   Brīvprātīgas LMT bateriju atkritumu savākšanas punkti savāktos pārnēsājamo bateriju atkritumus nodod LMT bateriju ražotājiem vai trešām personām, kas rīkojas to vārdā, tostarp ražotāju atbildības organizācijām, vai saskaņā ar 57. panta 8. punktu izraudzītajiem atkritumu apsaimniekošanas operatoriem to apstrādei saskaņā ar 70. pantu.

1.   Dalībvalstis var ierobežot izplatītāju, 65. pantā minēto atkritumu apstrādes objektu operatoru, 66. pantā minēto publisko atkritumu apsaimniekošanas iestāžu un 67. pantā minēto brīvprātīgo savākšanas punktu spēju nodot savāktos pārnēsājamo bateriju atkritumus un LMT bateriju atkritumus ražotājiem vai ražotāju atbildības organizācijām, vai atkritumu apsaimniekošanas operatoram nolūkā veikt apstrādi saskaņā ar 70. pantu. Dalībvalstis nodrošina, ka šādi ierobežojumi nelabvēlīgi neietekmē savākšanas un reciklēšanas sistēmas.

2.   Dalībvalstis var arī pieņemt pasākumus, kas ļauj 66. pantā minētajām publiskajām atkritumu apsaimniekošanas iestādēm pašām veikt apstrādi saskaņā ar 70. pantu.

1.   Dalībvalstis pieņem pasākumus, kas vajadzīgi, lai ražotāji vai ražotāju atbildības organizācijas, ja tādas ir ieceltas saskaņā ar 57. panta 1. punktu, sasniegtu 59. panta 3. punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā noteiktos savākšanas mērķrādītājus attiecībā uz pārnēsājamo bateriju atkritumiem un 60. panta 3. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā noteiktos savākšanas mērķrādītājus attiecībā uz LMT bateriju atkritumiem.

2.   Jo īpaši dalībvalstis regulāri, vismaz reizi gadā, uzrauga ražotāju vai ražotāju atbildības organizāciju, ja tādas ir ieceltas saskaņā ar 57. panta 1. punktu, savākšanas rādītājus, lai pārliecinātos, ka tie ir veikuši atbilstošus pasākumus, lai sasniegtu 59. panta 3. punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā noteiktos savākšanas mērķrādītājus attiecībā uz pārnēsājamo bateriju atkritumiem un 60. panta 3. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā noteiktos savākšanas mērķrādītājus attiecībā uz LMT bateriju atkritumiem. Šādas uzraudzības pamatā jo īpaši ir informācija, kas kompetentajām iestādēm paziņota saskaņā ar 75. pantu, un tā ietver minētās informācijas verifikāciju un to, vai ražotājs ir ievērojis XI pielikumā izklāstīto aprēķināšanas metodiku, un šā panta 5. punktā minētā sastāva apsekojuma rezultātus, kā arī jebkuru citu dalībvalstij pieejamu informāciju.

3.   Ja, pamatojoties uz šā panta 2. punktā minēto uzraudzību, dalībvalsts konstatē, ka ražotājs vai ražotāju atbildības organizācija, ja tāda ir iecelta saskaņā ar 57. panta 1. punktu, nav veikusi pasākumus, kas ir saderīgi ar 59. panta 3. punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā noteikto savākšanas mērķrādītāju sasniegšanu attiecībā uz pārnēsājamo bateriju atkritumiem vai 60. panta 3. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā noteikto savākšanas mērķrādītāju sasniegšanu attiecībā uz LMT bateriju atkritumiem, minētās dalībvalsts kompetentā iestāde pieprasa, lai ražotājs vai ražotāju atbildības organizācija veiktu atbilstīgus korektīvus pasākumus, nodrošinot, ka tā var sasniegt savākšanas mērķrādītājus, kas attiecīgā gadījumā noteikti vienā no minētajiem pantiem.

4.   Neskarot 58. panta 5. punktā minēto paškontroles mehānismu, ražotājs vai ražotāju atbildības organizācija, ja tāda ir iecelta saskaņā ar 57. panta 1. punktu, trīs mēnešu laikā pēc šā panta 3. punktā minētās kompetentās iestādes pieprasījuma kompetentajai iestādei iesniedz korektīvo pasākumu plāna projektu. Minētā kompetentā iestāde var izteikt apsvērumus par plāna projektu un paziņo jebkurus šādus apsvērumus ražotājam vai ražotāju atbildības organizācijai viena mēneša laikā pēc korektīvo pasākumu plāna projekta saņemšanas.

Ja kompetentā iestāde paziņo savus apsvērumus par korektīvo pasākumu plāna projektu, ražotājs vai ražotāju atbildības organizācijas viena mēneša laikā pēc minēto apsvērumu saņemšanas izstrādā korektīvo pasākumu plānu, ņemot vērā minētos apsvērumus, un attiecīgi to īsteno.

Novērtējot, vai joprojām tiek izpildīti 55. pantā noteiktie reģistrācijas nosacījumi un attiecīgā gadījumā 58. pantā paredzētie pilnvarojuma piešķiršanas nosacījumi, ņem vērā korektīvo pasākumu plāna saturu un to, kā ražotājs vai ražotāju atbildības organizācija to ievēro.

5.   Līdz 2026. gada 1. janvārim un reizi piecos gados pēc tam dalībvalstis veic sastāva apsekojumu attiecībā uz iepriekšējo kalendāro gadu par savākto jaukto sadzīves atkritumu un elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu plūsmām, lai noteiktu, kāds tajās ir pārnēsājamo bateriju atkritumu un LMT bateriju atkritumu īpatsvars. Pamatojoties uz minētajiem apsekojumiem, kompetentās iestādes var prasīt pārnēsājamu bateriju ražotājiem, LMT bateriju ražotājiem vai attiecīgajām ražotāju atbildības organizācijām, ja tādas ir ieceltas saskaņā ar 57. panta 1. punktu, veikt korektīvus pasākumus, lai paplašinātu savu savienoto savākšanas punktu tīklu un veiktu informācijas kampaņas saskaņā ar 74. panta 1. punktu.

1.   Savāktos bateriju atkritumus neapglabā un neizmanto enerģijas rekuperācijai.

2.   Neskarot Direktīvu 2010/75/ES, atļauju saņēmušie objekti nodrošina, ka bateriju atkritumu apstrāde atbilst vismaz šīs regulas XII pielikuma A daļai un Direktīvas 2010/75/ES 3. panta 10. punktā definētajiem labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem.

3.   Ja baterijas tiek savāktas, kamēr tās joprojām ir iestrādātas nolietotā ierīcē, nolietotā vieglajā pārvietošanās līdzeklī vai nolietotā transportlīdzeklī, tās izņem no nolietotās ierīces, nolietotā vieglā pārvietošanās līdzekļa vai nolietotā transportlīdzekļa saskaņā ar prasībām, kas attiecīgā gadījumā noteiktas Direktīvā 2000/53/EK vai Direktīvā 2012/19/ES.

4.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, lai, ņemot vērā tehnikas un zinātnes attīstību un jaunradušās atkritumu apsaimniekošanas tehnoloģijas, grozītu XII pielikuma A daļā izklāstītās bateriju atkritumu apstrādes prasības.

5.   Dalībvalstis var izveidot stimulu shēmas ekonomikas operatoriem, kuri attiecībā uz attiecīgi reciklēšanas efektivitāti un materiālu atgūšanu sasniedz augstākus rādītājus nekā XII pielikuma B un C daļā noteiktie mērķrādītāji.

1.   Katrs atļauju saņēmušais objekts nodrošina, ka visi bateriju atkritumi, kas minētajam objektam darīti pieejami, tiek pieņemti un sagatavoti atkalizmantošanai, sagatavoti pārprofilēšanai vai reciklēti.

2.   Reciklētāji nodrošina, ka reciklēšana sasniedz attiecīgi XII pielikuma B un C daļā noteiktos reciklēšanas efektivitātes mērķrādītājus un materiālu atgūšanas mērķrādītājus.

3.   Reciklēšanas efektivitātes un materiālu atgūšanas rādītājus aprēķina saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti deleģētajā aktā, kas pieņemts, ievērojot šā panta 4. punktu.

4.   Komisija līdz 2025. gada 18. februārim pieņem deleģēto aktu saskaņā ar 89. pantu, lai papildinātu šo regulu, nosakot metodiku reciklēšanas efektivitātes un materiālu atgūšanas rādītāju aprēķināšanai un verifikācijai saskaņā ar XII pielikuma A daļu, kā arī formātu dokumentācijai.

5.   Komisija līdz 2026. gada 18. augustam un vismaz reizi piecos gados pēc tam novērtē, vai tirgus norišu rezultātā, jo īpaši – attiecībā uz bateriju tehnoloģijām, kas ietekmē, kādi materiāli tiek atgūti, un esošo un prognozēto kobalta, vara, svina, litija vai niķeļa pieejamību vai trūkumu – un ņemot vērā tehnisko un zinātnisko attīstību, ir lietderīgi pārskatīt XII pielikuma B un C daļā noteiktos reciklēšanas efektivitātes un materiālu atgūšanas mērķrādītājus. Ja, pamatojoties uz minēto novērtējumu, tas ir pamatoti un lietderīgi, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 89. pantu, lai grozītu XII pielikuma B un C daļā noteiktos reciklēšanas efektivitātes un materiālu atgūšanas mērķrādītājus.

6.   Attiecīgā gadījumā tādu tirgus norišu dēļ, kas ietekmē atgūstamo materiālu veidu, un ņemot vērā tehnikas un zinātnes attīstību, tostarp jaunradušās atkritumu apsaimniekošanas tehnoloģijas, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, lai grozītu XII pielikuma C daļu, pievienojot papildu materiālus ar konkrētiem materiālu atgūšanas mērķrādītājiem katram materiālam, un XII pielikuma B daļu, pievienojot papildu bateriju ķīmisko sastāvu ar konkrētiem reciklēšanas efektivitātes mērķrādītājiem.

1.   Apstrādi var veikt ārpus attiecīgās dalībvalsts vai ārpus Savienības ar noteikumu, ka bateriju atkritumu vai to frakciju sūtījums atbilst Regulai (EK) Nr. 1013/2006 un Regulai (EK) Nr. 1418/2007.

2.   Lai nošķirtu lietotas baterijas no bateriju atkritumiem, dalībvalstu kompetentās iestādes var pārbaudīt tādus lietotu bateriju sūtījumus, par kuriem ir aizdomas, ka tie ir bateriju atkritumi, attiecībā uz to atbilstību XIV pielikumā noteiktajām minimālajām prasībām un attiecīgi uzraudzīt šādus sūtījumus.

Ja dalībvalsts kompetentās iestādes konstatē, ka paredzētais lietotu bateriju sūtījums sastāv no bateriju atkritumiem, tad tādu lietotu bateriju, par kurām ir aizdomas, ka tās ir atkritumi, analīzes, inspekciju un glabāšanas izmaksas var iekasēt no attiecīgās kategorijas bateriju ražotājiem, no trešām personām, kas rīkojas to vārdā, vai no citām personām, kas organizē sūtījumu. Komisija tiek pilnvarota pieņemt tādus deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, ar kuriem papildina XIV pielikumā izklāstītās minimālās prasības, jo īpaši attiecībā uz veselības stāvokli, lai nošķirtu lietotu bateriju sūtījumus no bateriju atkritumu sūtījumiem.

3.   No Savienības saskaņā ar šā panta 1. punktu eksportētus bateriju atkritumus vai to frakcijas 70. un 71. pantā noteikto pienākumu, efektivitātes un mērķrādītāju izpildē ieskaita vienīgi tad, ja bateriju atkritumu vai to frakciju eksportētājs sniedz galamērķa kompetentās iestādes apstiprinātus dokumentārus pierādījumus tam, ka apstrāde ir notikusi apstākļos, kas ir līdzvērtīgi šīs regulas prasībām un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem attiecībā uz cilvēku veselību un vides aizsardzību.

4.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 89. pantu, lai noteiktu detalizētus noteikumus, ar ko papildina šā panta 3. punktā minētos noteikumus, nosakot kritērijus apstākļu līdzvērtības novērtēšanai.

1.   Lai dokumentētu, ka LMT bateriju atkritumi, rūpniecisko bateriju atkritumi un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumi, uz kuriem attiecas sagatavošana atkalizmantošanai vai pārprofilēšanai, vairs nav atkritumi, baterijas valdītājs pēc kompetentās iestādes pieprasījuma:

2.   Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto informāciju ar līdzvērtīgiem noteikumiem un nosacījumiem dara pieejamu tiešajiem lietotājiem un trešām personām, kas rīkojas to vārdā, kā daļu no dokumentācijas, ko pievieno 1. punktā minētajai baterijai, kad to laiž tirgū vai nodod ekspluatācijā.

3.   Informācijas sniegšana saskaņā ar 1. un 2. punktu neskar pienākumu saglabāt komerciāli sensitīvas informācijas konfidencialitāti saskaņā ar attiecīgajiem Savienības un valsts tiesību aktiem.

4.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktu, kurā nosaka detalizētas tehniskas un verifikācijas prasības, kas LMT bateriju atkritumiem, rūpniecisko bateriju atkritumiem vai elektrotransportlīdzekļu bateriju ir jāizpilda, lai tie vairs nebūtu atkritumi. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 90. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

1.   Papildus Direktīvas 2008/98/EK 8.a panta 2. punktā minētajai informācijai ražotāji vai ražotāju atbildības organizācijas, ja tādas ir ieceltas saskaņā ar 57. panta 1. punktu, tiešajiem lietotājiem un izplatītājiem par bateriju atkritumu rašanās novēršanu un apsaimniekošanu attiecībā uz bateriju kategorijām, ko ražotāji piegādā dalībvalsts teritorijā, dara pieejamu šādu informāciju:

Minēto informāciju dara pieejamu:

2.   Ražotāji 62., 65. un 66. pantā minētajiem izplatītājiem un operatoriem, kā arī citiem atkritumu apsaimniekošanas operatoriem, kas veic sagatavošanu atkalizmantošanai, sagatavošanu pārprofilēšanai vai apstrādi, dara pieejamu informāciju par drošuma un aizsardzības pasākumiem, tostarp par darba drošību, kas piemērojami bateriju atkritumu glabāšanai un savākšanai.

3.   No brīža, kad baterija tiek piegādāta dalībvalsts teritorijā, ražotāji atkritumu apsaimniekošanas operatoriem, kas veic sagatavošanu atkalizmantošanai, sagatavošanu pārprofilēšanai vai apstrādi, tādā mērā, kādā tas minētajiem operatoriem nepieciešams minēto darbību veikšanai, elektroniski, bez maksas un pēc pieprasījuma sniedz šādu informāciju par bateriju atkritumu pienācīgu un videi nekaitīgu apstrādi attiecībā uz konkrēto baterijas modeli:

Pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētajā informācijā ir norādīti komponenti un materiāli, kā arī visu bīstamo vielu atrašanās vieta baterijā, ciktāl tas ir nepieciešams operatoriem, kas veic sagatavošanu atkalizmantošanai, sagatavošanu pārprofilēšanai vai apstrādi, lai tie varētu izpildīt šīs regulas prasības.

Minēto informāciju dara pieejamu pirmajā daļā minētajiem operatoriem viegli saprotamā valodā vai valodās, kā noteikusi dalībvalsts, kuras tirgū bateriju paredzēts darīt pieejamu.

4.   Izplatītāji, kas piegādā baterijas tiešajiem lietotājiem, savās mazumtirdzniecības telpās pastāvīgi viegli saprotamā un uzskatāmi redzamā veidā sniedz bateriju tiešajiem lietotājiem 1. un 2. punktā uzskaitīto informāciju, kā arī informāciju par to, kā tiešie lietotāji bateriju atkritumus var bez maksas nodot attiecīgajos savākšanas punktos, kas izvietoti mazumtirdzniecības telpās vai tiešsaistes tirdzniecības vietu uzdevumā. Minētais pienākums attiecas tikai uz tādas kategorijas baterijām, kuras ir vai ir bijušas izplatītāja jaunu bateriju sortimentā.

Izplatītāji 1. un 2. punktā minēto informāciju sniedz arī tad, ja tie savus produktus pārdod ar tādu tiešsaistes platformu starpniecību, kas patērētājiem ļauj slēgt distances līgumus ar tirgotājiem.

5.   Izmaksas, ko ražotājs sedz saskaņā ar 56. panta 4. punkta a) līdz d) apakšpunktu, tiešajam lietotājam jaunu bateriju pārdošanas vietās uzrāda atsevišķi.

6.   Attiecīgās kategorijas bateriju ražotāji vai ražotāju atbildības organizācijas rīko izpratnes veicināšanas kampaņas un piedāvā stimulus, lai tiešos lietotājus mudinātu atbrīvoties no bateriju atkritumiem tādā veidā, kas atbilst informācijai, ko tiešajiem lietotājiem dara pieejamu attiecībā uz bateriju atkritumu rašanās novēršanu un apsaimniekošanu saskaņā ar šā panta 1. punktu.

7.   Ja saskaņā ar šo pantu tiešajiem lietotājiem tiek publiski sniegta informācija, tiek saglabāta komerciāli sensitīvas informācijas konfidencialitāte saskaņā ar attiecīgajiem Savienības un valsts tiesību aktiem.

1.   Pārnēsājamo bateriju ražotāji un LMT bateriju ražotāji, vai ražotāju atbildības organizācijas, ja tādas ir ieceltas saskaņā ar 57. panta 1. punktu, par katru kalendāro gadu kompetentajai iestādei ziņo vismaz šādu informāciju atbilstoši bateriju un bateriju atkritumu ķīmiskajiem sastāviem un kategorijām:

Ja atkritumu apsaimniekošanas operatori, kuri nav ražotāji vai ražotāju atbildības organizācijas, ja tādas ir ieceltas saskaņā ar 57. panta 1. punktu, savāc pārnēsājamo bateriju vai LMT bateriju atkritumus no izplatītājiem vai citiem pārnēsājamo bateriju atkritumu vai LMT bateriju atkritumu savākšanas punktiem, tie par katru kalendāro gadu ziņo kompetentajai iestādei par savākto pārnēsājamo bateriju un LMT bateriju atkritumu daudzumu atbilstoši to ķīmiskajam sastāvam.

2.   SLI bateriju, rūpniecisko bateriju un elektrotransportlīdzekļu bateriju ražotāji vai ražotāju atbildības organizācijas, ja tādas ir ieceltas saskaņā ar 57. panta 1. punktu, par katru kalendāro gadu kompetentajai iestādei ziņo šādu informāciju atbilstoši bateriju atkritumu ķīmiskajiem sastāviem un kategorijām:

3.   Ja atkritumu apsaimniekošanas operatori savāc bateriju atkritumus no izplatītājiem vai citiem SLI bateriju, rūpniecisko bateriju un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumu savākšanas punktiem, vai no tiešajiem lietotājiem, tie par katru kalendāro gadu ziņo kompetentajai iestādei šādu informāciju atbilstoši bateriju atkritumu ķīmiskajiem sastāviem un kategorijām:

4.   Šā panta 1. punkta a) līdz g) apakšpunktā minētā informācija ietver informāciju par baterijām, kas iestrādātas transportlīdzekļos un ierīcēs, un no minētajiem transportlīdzekļiem un ierīcēm izņemtajiem bateriju atkritumiem saskaņā ar 65. pantu.

5.   Atkritumu apsaimniekošanas operatori, kas veic apstrādi, un reciklētāji par katru kalendāro gadu tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā bateriju atkritumu apstrāde notiek, un par katru dalībvalsti, kur bateriju atkritumi savākti, ziņo šādu informāciju:

Ziņošanā par reciklēšanas efektivitāti un atgūtajiem materiāliem ietver visus atsevišķos reciklēšanas posmus un visas attiecīgās izlaides frakcijas. Ja reciklēšanas operācijas tiek veiktas vairāk nekā vienā objektā, pirmais reciklētājs ir atbildīgs par informācijas vākšanu un minētās informācijas paziņošanu kompetentajām iestādēm.

Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā notiek bateriju atkritumu apstrāde, šajā punktā minēto informāciju sniedz tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā baterijas savāktas, ja tā ir cita dalībvalsts.

Bateriju atkritumus, kas nosūtīti uz citu dalībvalsti, lai šajā citā dalībvalstī veiktu apstrādi, ietver reciklēšanas efektivitātes un materiālu atgūšanas datos un tos ieskaita XII pielikumā minēto mērķrādītāju sasniegšanā valstij, kurā minētie atkritumi savākti.

6.   Ja atkritumu valdītāji, kas nav 5. punktā minētie atkritumu valdītāji, baterijas eksportē apstrādei, tie dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kurās tie atrodas, paziņo datus par atsevišķi savāktajiem bateriju atkritumiem, kas eksportēti apstrādei, un 5. punkta b) un c) apakšpunktā minētos datus.

7.   Ražotāji vai ražotāju atbildības organizācijas, ja tādas ir ieceltas saskaņā ar 57. panta 1. punktu, atkritumu apsaimniekošanas operatori un atkritumu valdītāji, kas minēti šajā pantā, sniedz pārskatus sešu mēnešu laikā pēc tā pārskata gada beigām, par kuru tiek vākti dati. Pirmais pārskata periods sākas pirmajā pilnajā kalendārajā gadā pēc tam, kad saskaņā ar 76. panta 5. punktu ir stājies spēkā īstenošanas akts, ar ko nosaka formātu, kādā pārskatus sniedz Komisijai.

8.   Kompetentās iestādes izveido elektroniskas sistēmas, ar kuru starpniecību tām tiks paziņoti dati, un precizē izmantojamos formātus.

9.   Dalībvalsts var ļaut kompetentajām iestādēm prasīt jebkādu papildu informāciju, kas nepieciešama, lai nodrošinātu, ka paziņotie dati ir ticami.

1.   Dalībvalstis par katru kalendāro gadu agregētā veidā un formātā, ko noteikusi Komisija īstenošanas aktā, kas pieņemts, ievērojot 5. punktu, publisko šādus datus par pārnēsājamām baterijām, LMT baterijām, SLI baterijām, rūpnieciskajām baterijām un elektrotransportlīdzekļu baterijām atbilstoši bateriju kategorijām un to ķīmiskajiem sastāviem:

Dalībvalstis minētos datus dara pieejamus 18 mēnešu laikā pēc tā pārskata gada beigām, par kuru dati tiek vākti. Tās minētos datus publisko elektroniski formātā, kuru Komisija noteikusi saskaņā ar 5. punktu, izmantojot viegli piekļūstamus datu pakalpojumus. Dati ir mašīnlasāmi, šķirojami un meklējami, un tie atbilst atvērtajiem standartiem par to izmantojamību trešām personām. Kad pirmajā daļā minētie dati ir darīti pieejami, dalībvalstis par to informē Komisiju.

Pirmais pārskata periods sākas pirmajā pilnajā kalendārajā gadā pēc tam, kad saskaņā ar 5. punktu ir stājies spēkā īstenošanas akts, kas nosaka formātu, kādā tiek ziņots Komisijai.

Papildus Direktīvā 2000/53/EK un Direktīvā 2012/19/ES noteiktajiem pienākumiem šā panta 1. punkta pirmās daļas a) līdz d) apakšpunktā minētie dati ietver baterijas, kas iestrādātas transportlīdzekļos un ierīcēs, un no transportlīdzekļiem un ierīcēm izņemtos bateriju atkritumus saskaņā ar 65. pantu.

2.   Šā panta 1. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā minētajā ziņošanā par reciklēšanas efektivitāti un atgūtajiem materiāliem ietver visus atsevišķos reciklēšanas posmus un visas attiecīgās izlaides frakcijas.

3.   Datus, ko dalībvalstis darījušas pieejamus saskaņā ar šo pantu, iesniedz kopā ar kvalitātes pārbaudes ziņojumu, un tas jādara formātā, kuru Komisija noteikusi saskaņā ar 5. punktu.

4.   Komisija ievāc un pārskata informāciju, kas darīta pieejama saskaņā ar šo pantu. Komisija publicē ziņojumu, kurā novērtē datu vākšanas organizatorisko aspektu, datu avotus un dalībvalstu izmantoto metodiku, kā arī minēto datu pilnīgumu, ticamību, savlaicīgumu un konsekvenci. Minētajā novērtējumā var iekļaut konkrētus ieteikumus par uzlabojumiem. Ziņojumu sagatavo sešu mēnešu laikā pēc tam, kad dalībvalstis pirmo reizi paziņojušas datus, un pēc tam ik pēc četriem gadiem.

5.   Komisija līdz 2025. gada 18. augustam pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka Komisijai paziņojamo datu un informācijas formātu, kā arī 1. un 4. punkta vajadzībām – novērtējuma metodes un darbības nosacījumus saistībā ar bateriju atkritumu savākšanu un apstrādi. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 90. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

1.   No 2027. gada 18. februāra visām tirgū vai ekspluatācijā laistajām LMT baterijām, visām rūpnieciskajām baterijām ar kapacitāti virs 2 kWh un visām elektrotransportlīdzekļu baterijām ir elektroniska reģistrācijas karte (“baterijas pase”).

2.   Baterijas pasē ir ietverta informācija attiecībā uz baterijas modeli un informācija, kas attiecas uz konkrēto bateriju, tostarp informācija, kas izriet no minētās baterijas lietošanas, kā noteikts XIII pielikumā.

Informācija baterijas pasē ietver:

Otrās daļas c) apakšpunktā minētās informācijas piekļuves un apstrādes mērķi:

Otrajā daļā minēto informāciju ietver baterijas pasē tādā mērā, cik tas attiecas uz attiecīgās baterijas kategoriju vai apakškategoriju.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, lai grozītu XIII pielikumu attiecībā uz baterijas pasē ietveramo informāciju, ņemot vērā tehnikas un zinātnes attīstību.

3.   Baterijas pasei var piekļūt ar 13. panta 6. punktā minēto QR kodu, kurā ir saikne ar unikālu identifikatoru, kuru ekonomikas operators, kas bateriju laiž tirgū, piešķir baterijai.

QR kods un unikālais identifikators atbilst ISO/IEC standartiem 15459-1:2014, 15459-2:2015, 15459-3:2014, 15459-4:2014, 15459-5:2014 un 15459-6:2014 vai tiem līdzvērtīgiem standartiem.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, lai grozītu šā punkta otro daļu, ņemot vērā tehnikas un zinātnes attīstību, aizstājot minētajā daļā minētos standartus vai pievienojot citus Eiropas vai starptautiskos standartus, kuriem atbilst QR kods un unikālais identifikators.

4.   Ekonomikas operators, kas bateriju laiž tirgū, nodrošina, ka baterijas pasē ietvertā informācija ir pareiza, pilnīga un aktuāla. Tas var dot rakstisku atļauju jebkuram citam operatoram rīkoties savā vārdā.

5.   Visa baterijas pasē ietvertā informācija balstās uz atvērtiem standartiem un ir sadarbspējīgā formātā, to ir iespējams nodot, izmantojot atvērtu sadarbspējīgu apmaiņas tīklu bez piesaistes vienam pārdevējam, tā ir mašīnlasāma, strukturēta un meklējama saskaņā ar 78. pantā noteiktajām būtiskajām prasībām.

6.   Piekļuvi baterijas pasē ietvertajai informācijai reglamentē saskaņā ar 78. pantā noteiktajām būtiskajām prasībām.

7.   Attiecībā uz bateriju, uz kuru ir attiekusies sagatavošana atkalizmantošanai, sagatavošana pārprofilēšanai, pārprofilēšana vai pārražošana, atbildību par šā panta 4. punktā minēto pienākumu izpildi nodod ekonomikas operatoram, kurš minēto bateriju laiž tirgū vai nodod ekspluatācijā. Šādai baterijai ir jauna baterijas pase, kurā ir saite uz sākotnējās baterijas vai bateriju baterijas pasi vai pasēm.

Ja baterijas statuss tiek mainīts uz statusu “baterijas atkritums”, atbildību par šā panta 4. punktā minēto pienākumu izpildi nodod vai nu ražotājam vai ražotāju atbildības organizācijai, ja tāda ir iecelta saskaņā ar 57. panta 1. punktu, vai saskaņā ar 57. panta 8. punktu izraudzītam atkritumu apsaimniekošanas operatoram.

8.   Pēc tam, kad baterija ir reciklēta, baterijas pase zaudē spēku.

9.   Līdz 2026. gada 18. augustam Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros precizē, kuras personas šā panta 2. punkta c) apakšpunkta nolūkos ir uzskatāmas par personām, kurām ir leģitīmas intereses, kā minēts attiecīgi XIII pielikuma 2. un 4. punktā, un kurai minētajos punktos uzskaitītajai informācijai tām ir piekļuve, un kādā mērā tās minēto informāciju var lejupielādēt, kopīgot, publicēt un atkalizmantot. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 90. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Kritēriji, saskaņā ar kuriem precizē 2. punkta c) apakšpunktā minētās personas un nosaka, kādā mērā tās var lejupielādēt, kopīgot, publicēt un atkalizmantot XIII pielikuma 2. un 4. punktā minēto informāciju, ir šādi:

1.   Neskarot Regulas (ES) 2019/1020 19. pantu, ja kādas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādēm ir pietiekams iemesls uzskatīt, ka baterija, uz kuru attiecas šī regula, rada risku cilvēku veselībai vai personu drošībai, īpašumam vai videi, tās veic attiecīgās baterijas izvērtējumu, kas aptver visas attiecīgās šajā regulā noteiktās prasības.

Ja pirmajā daļā minētajā izvērtējumā tirgus uzraudzības iestādes konstatē, ka baterija neatbilst šīs regulas prasībām (“neatbilstīga baterija”), tās nekavējoties pieprasa attiecīgajam ekonomikas operatoram veikt visus pienācīgos korektīvos pasākumus tirgus uzraudzības iestāžu noteiktā saprātīgā laikposmā, kas ir samērīgs ar konkrētā riska raksturu, lai panāktu baterijas atbilstību minētajām prasībām, to izņemtu no tirgus vai atsauktu.

Tirgus uzraudzības iestādes attiecīgi informē konkrēto paziņoto struktūru.

2.   Tirgus uzraudzības iestādes informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par izvērtējuma rezultātiem un par pasākumiem, ko tās ekonomikas operatoram pieprasījušas veikt.

3.   Ekonomikas operators nodrošina, ka visi pienācīgie korektīvie pasākumi tiek veikti attiecībā uz visām neatbilstīgajām baterijām, ko ekonomikas operators darījis pieejamas tirgū visā Savienībā.

4.   Ja attiecīgais ekonomikas operators 1. punkta otrajā daļā noteiktajā termiņā neveic pienācīgus korektīvos pasākumus, tirgus uzraudzības iestādes veic visus vajadzīgos pagaidu pasākumus, lai aizliegtu vai ierobežotu to, ka neatbilstīgas baterijas tiek darītas pieejamas valsts tirgū, vai panāktu, ka minētās baterijas tiek izņemtas no tirgus vai atsauktas.

Tirgus uzraudzības iestādes nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par minētajiem pasākumiem.

5.   Šā panta 4. punkta otrajā daļā minētajā informācijā iekļauj visas pieejamās ziņas, jo īpaši neatbilstīgās baterijas identificēšanai nepieciešamos datus, minētās baterijas izcelsmi, iespējamās neatbilstības veidu un ar to saistīto risku, veikto valsts pasākumu būtību un ilgumu, kā arī attiecīgā ekonomikas operatora argumentāciju. Tirgus uzraudzības iestādes jo īpaši norāda, vai neatbilstība nav saistīta ar kādu no šādiem cēloņiem:

6.   Citas dalībvalstis, izņemot dalībvalsti, kura uzsākusi šajā pantā minēto procedūru, nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par visiem pieņemtajiem pasākumiem un sniedz jebkādu papildu informāciju, kas ir to rīcībā saistībā ar attiecīgās baterijas neatbilstību, un, ja tās nepiekrīt pieņemtajam valsts pasākumam, informē par saviem iebildumiem.

7.   Ja triju mēnešu laikā pēc 4. punkta otrajā daļā minētās informācijas saņemšanas neviena dalībvalsts vai Komisija nav izteikusi iebildumus pret tirgus uzraudzības iestāžu veiktu pagaidu pasākumu, minēto pasākumu uzskata par pamatotu.

8.   Dalībvalstis nodrošina, ka saistībā ar neatbilstīgo bateriju nekavējoties tiek veikti piemēroti ierobežojoši pasākumi, piemēram, neatbilstīgās baterijas izņemšana no tirgus.

1.   Ja, pabeidzot 79. panta 4., 6. un 7. punktā aprakstīto procedūru, pret tirgus uzraudzības iestāžu veiktu pasākumu ir izteikti iebildumi vai ja Komisija uzskata, ka kāds valsts pasākums ir pretrunā Savienības tiesību aktiem, Komisija nekavējoties sāk apspriešanos ar dalībvalstīm un attiecīgo ekonomikas operatoru vai operatoriem un veic valsts pasākuma izvērtējumu. Komisija minēto izvērtējumu cenšas pabeigt viena mēneša laikā.

Pamatojoties uz minētā izvērtējuma rezultātiem, Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar ko nosaka, vai valsts pasākums ir vai nav pamatots. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 90. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.   Komisija 1. punkta otrajā daļā minēto īstenošanas aktu adresē visām dalībvalstīm un to nekavējoties paziņo gan tām, gan attiecīgajam ekonomikas operatoram vai operatoriem.

Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par pamatotu, visas dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu neatbilstīgās baterijas izņemšanu no sava tirgus, un par to attiecīgi informē Komisiju.

Ja valsts pasākums tiek atzīts par nepamatotu, attiecīgā dalībvalsts šādu pasākumu anulē.

3.   Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par pamatotu un baterijas neatbilstība ir saistīta ar šīs regulas 15. pantā minēto saskaņoto standartu trūkumiem, Komisija piemēro Regulas (ES) Nr. 1025/2012 11. pantā paredzēto procedūru.

4.   Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par pamatotu un baterijas neatbilstība ir saistīta ar trūkumiem 16. pantā minētajās kopējās specifikācijās, Komisija nekavējoties pieņem īstenošanas aktu, ar ko groza vai atceļ attiecīgās kopējās specifikācijas. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 90. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

1.   Ja dalībvalsts pēc 79. panta 1. punktā paredzētā izvērtējuma konstatē, ka, lai gan baterija atbilst 6. līdz 10. panta un 12., 13. un 14. panta prasībām, tā rada risku cilvēku veselībai vai personu drošībai, īpašuma aizsardzībai vai videi (“atbilstīga baterija, kas rada risku”), tā nekavējoties prasa attiecīgajam ekonomikas operatoram veikt visus atbilstošos pasākumus tirgus uzraudzības iestāžu noteiktā saprātīgā laikposmā, kas ir samērīgs ar konkrētā riska raksturu, lai nodrošinātu, ka atbilstīgā baterija, kas rada risku, kad tā tiek darīta pieejama tirgū, vairs nerada minēto risku, izņemtu minēto bateriju no tirgus vai atsauktu.

2.   Ekonomikas operators nodrošina, ka korektīvi pasākumi tiek veikti attiecībā uz visām atbilstīgajām baterijām, kas rada risku, kuras tas darījis pieejamas tirgū visā Savienībā.

3.   Dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis, ja rodas 1. punktā minētā situācija. Minētajā informācijā ietver visas pieejamās ziņas, jo īpaši datus atbilstīgo bateriju, kas rada risku, identificēšanai, datus par šādu bateriju izcelsmi un piegādes ķēdi, konkrētā riska veidu un veikto valsts pasākumu būtību un ilgumu.

4.   Komisija nekavējoties sāk apspriešanos ar dalībvalstīm un attiecīgo ekonomikas operatoru vai operatoriem un izvērtē veiktos valsts pasākumus. Pamatojoties uz minētās izvērtēšanas rezultātiem, Komisija pieņem īstenošanas aktu, kurā nosaka, vai valsts pasākums ir vai nav pamatots, un, ja nepieciešams, ierosina piemērotus pasākumus. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 90. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

5.   Ja ir pienācīgi pamatoti nenovēršami un steidzami iemesli, kas saistīti ar cilvēku veselības un personu drošības, kā arī īpašuma aizsardzību un vidi, Komisija saskaņā ar procedūru, kura minēta 90. panta 4. punktā, pieņem tūlītēji piemērojamu īstenošanas aktu.

6.   Komisija adresē 4. un 5. punktā minēto īstenošanas aktu visām dalībvalstīm un to tūlīt paziņo tām un attiecīgajam ekonomikas operatoram vai operatoriem.

1.   Neskarot 79. pantu, ja dalībvalsts konstatē kādu no turpmāk uzskaitītajām neatbilstībām, tā prasa attiecīgajam ekonomikas operatoram attiecīgo neatbilstību novērst:

2.   Ja 1. punktā minētā neatbilstība saglabājas, attiecīgā dalībvalsts veic visus atbilstīgos pasākumus, lai ierobežotu vai aizliegtu bateriju darīt pieejamu tirgū vai nodrošinātu tās izņemšanu no tirgus vai atsaukšanu.

1.   Ja dalībvalsts konstatē, ka ekonomikas operators nepilda savus pienācīgas pārbaudes pienākumus, kas noteikti šīs regulas 48., 49. un 50. pantā, tā prasa attiecīgajam ekonomikas operatoram novērst attiecīgo neatbilstību.

2.   Ja 1. punktā minētā neatbilstība saglabājas un ja nav pieejami citi iedarbīgi līdzekļi, lai neatbilstību novērstu, attiecīgā dalībvalsts veic visus atbilstīgos pasākumus, lai ierobežotu vai aizliegtu darīt pieejamas tirgū baterijas, kuras tirgū darījis pieejamas 1. punktā minētais ekonomikas operators, un, ja neatbilstība ir nopietna, nodrošina to izņemšanu no tirgus vai atsaukšanu.

1.   Direktīvas 2014/24/ES 2. panta 1. punktā vai Direktīvas 2014/25/ES 3. panta 1. punktā definētās līgumslēdzējas iestādes vai Direktīvas 2014/25/ES 4. panta 1. punktā definētie līgumslēdzēji, minēto direktīvu aptvertajās situācijās iepērkot baterijas vai baterijas saturošus produktus, ņem vērā minēto bateriju vidisko ietekmi visā to aprites ciklā, lai nodrošinātu, ka šāda ietekme ir samazināta līdz minimumam.

2.   No datuma, kas ir 12 mēneši pēc pirmā tāda 3. punktā minētā deleģētā akta stāšanās spēkā dienas, ar ko nosaka piešķiršanas kritērijus iepirkuma procedūrās, šā panta 1. punktā noteikto pienākumu izpilda, piemērojot minētos piešķiršanas kritērijus. Visās iepirkuma procedūrās, ko līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji veic par tādu bateriju vai baterijas saturošu produktu iegādi, uz kuriem attiecas 7. līdz 10. panta darbības joma, to tehniskajās specifikācijās un piešķiršanas kritērijos atsaucas uz minēto pirmo deleģēto aktu, lai nodrošinātu, ka tiek iepirktas minētās baterijas vai baterijas saturoši produkti, kam to aprites ciklā ir būtiski zemāka vidiskā ietekme.

3.   Komisija 12 mēnešus pēc tam, kad pieņemts nesenākais no 7. panta 2. punkta ceturtās daļas a) apakšpunktā, 8. panta 1. punktā, 9. panta 2. punktā un 10. panta 5. punktā minētajiem deleģētajiem aktiem, pieņem deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 89. pantu, ar kuriem šo regulu papildina, nosakot piešķiršanas kritērijus bateriju vai produktu, kas satur baterijas, iepirkuma procedūrās, pamatojoties uz 7. līdz 10. pantā noteiktajām ilgtspējas prasībām.

1.   Ja Komisija uzskata, ka kādas vielas izmantošana bateriju izgatavošanā vai kādas vielas klātbūtne baterijās to tirgū laišanas brīdī vai turpmākajās aprites cikla stadijās, tostarp bateriju atkritumu pārprofilēšanas vai apstrādes laikā, rada tādu risku cilvēku veselībai vai videi, kas nav pietiekami kontrolēts un kam jāpievēršas Savienības mērogā, tā prasa Aģentūrai sagatavot ierobežošanas dokumentāciju, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XV pielikuma prasībām. Ierobežošanas dokumentācija ietver sociālekonomisko novērtējumu, tostarp analīzi par alternatīvām.

2.   12 mēnešu laikā pēc šā panta 1. punktā minētā Komisijas pieprasījuma saņemšanas un ja Aģentūras saskaņā ar minēto punktu sagatavotā ierobežošanas dokumentācija apliecina, ka papildus jebkuriem jau esošiem pasākumiem ir nepieciešama rīcība Savienības mērogā, Aģentūra ierosina ierobežojumus nolūkā uzsākt šā panta 4. līdz 9. punktā un 87. un 88. pantā aprakstīto procesu.

3.   Ja dalībvalsts uzskata, ka kādas vielas izmantošana bateriju izgatavošanā vai kādas vielas klātbūtne baterijās to tirgū laišanas brīdī vai turpmākajās aprites cikla stadijās, tostarp bateriju atkritumu pārprofilēšanas vai apstrādes laikā, rada tādu risku cilvēku veselībai vai videi, kas nav pietiekami kontrolēts un kam jāpievēršas Savienības mērogā, tā informē Aģentūru, ka ierosina sagatavot ierobežošanas dokumentāciju. Dalībvalsts sagatavo ierobežošanas dokumentāciju. Ierobežošanas dokumentācija ietver sociālekonomisko novērtējumu, tostarp analīzi par alternatīvām.

Ja ierobežošanas dokumentācija apliecina, ka papildus jebkuriem jau esošiem pasākumiem ir nepieciešama rīcība Savienības mērogā, dalībvalsts to iesniedz Aģentūrai Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XV pielikumā norādītajā formātā, lai sāktu procesu, kas aprakstīts šā panta 4. līdz 9. punktā un 87. un 88. pantā.

4.   Ierobežošanas dokumentācijas un ierobežošanas procesa vajadzībām Aģentūra vai dalībvalstis ņem vērā jebkuru informāciju, ķīmiskās drošības ziņojumu vai riska novērtējumu, kas iesniegts Aģentūrai vai dalībvalstīm saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006. Aģentūra vai dalībvalstis arī ņem vērā visu pieejamo informāciju un atsaucas uz visiem attiecīgajiem riska novērtējumiem, kas iesniegti citu Savienības aktu vajadzībām un attiecas uz baterijā izmantotās vielas aprites ciklu, tostarp atkritumu stadiju. Šajā nolūkā citas struktūras, kas izveidotas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un veic līdzīgu uzdevumu, pēc pieprasījuma sniedz informāciju Aģentūrai vai attiecīgai dalībvalstij.

5.   Attiecībā uz piekļuvi informācijai, ko Aģentūra pārvalda šīs regulas 6. pantā un šajā pantā definēto uzdevumu izpildē, piemēro Regulas (EK) Nr. 1907/2006 118. pantu.

6.   Aģentūra uztur to vielu sarakstu, attiecībā uz kurām vai nu Aģentūra vai dalībvalsts plāno izstrādāt vai jau izstrādā ierobežošanas dokumentāciju saskaņā ar šo pantu.

7.   Riska novērtēšanas komiteja, kas izveidota, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1907/2006 76. panta 1. punkta c) apakšpunktu, un Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja, kas izveidota, ievērojot minētās regulas 76. panta 1. punkta d) apakšpunktu, pārbauda, vai iesniegtā ierobežošanas dokumentācija atbilst minētās regulas XV pielikuma prasībām. 30 dienu laikā pēc dokumentācijas saņemšanas attiecīgā komiteja informē Aģentūru vai dalībvalsti, kas ierosina ierobežojumus, vai dokumentācija atbilst prasībām. Ja dokumentācija neatbilst prasībām, iemeslus Aģentūrai vai dalībvalstij iesniedz rakstiski 45 dienu laikā pēc dokumentācijas saņemšanas. Aģentūra vai dalībvalsts nodrošina dokumentācijas atbilstību 60 dienu laikā pēc pamatojuma saņemšanas no attiecīgās komitejas, pretējā gadījumā šajā pantā paredzēto procedūru izbeidz.

8.   Aģentūra nekavējoties publicē Komisijas vai dalībvalsts nodomu sākt vielas ierobežošanas procesu saskaņā ar šo pantu un informē attiecīgās ieinteresētās personas.

9.   Aģentūra nekavējoties savā tīmekļa vietnē publisko ierobežošanas dokumentāciju, tostarp saskaņā ar 2. un 3. punktu ierosinātos ierobežojumus, un skaidri norāda publicēšanas datumu. Aģentūra aicina visas attiecīgās ieinteresētās personas četru mēnešu laikā pēc publicēšanas datuma atsevišķi vai kopā iesniegt:

10.   Deleģētos aktus, kas minēti 6. panta 2. punktā, pieņem deviņu mēnešu laikā pēc 87. panta 2. punktā minētās Aģentūras Sociālās un ekonomiskās analīzes komitejas atzinuma saņemšanas. Ja Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja nepieņem atzinumu attiecīgi 87. panta 2. vai 5. punktā noteiktajā termiņā, Komisija ņem vērā ierobežojuma sociālekonomisko ietekmi, tostarp vielas alternatīvu pieejamību, un pieņem deleģēto aktu 87. panta 2. punktā noteiktajā termiņā.

11.   Ja I pielikuma grozījuma projekts atšķiras no sākotnējā priekšlikuma, kas ietverts ierobežošanas dokumentācijā, kura sagatavota, ievērojot šajā pantā, 87. un 88. pantā noteikto procedūru, vai ja tajā nav ņemti vērā Aģentūras atzinumi, Komisija pievieno detalizētu paskaidrojumu par atšķirību iemesliem.

1.   Riska novērtēšanas komiteja 12 mēnešu laikā pēc 86. panta 9. punktā minētās publicēšanas dienas, apsvērusi ierobežošanas dokumentācijas attiecīgās daļas, pieņem atzinumu par to, vai ar ierosinātajiem ierobežojumiem var samazināt risku cilvēku veselībai vai videi. Šajā atzinumā ņem vērā ierobežošanas dokumentāciju, ko Aģentūra sagatavojusi pēc Komisijas vai dalībvalsts pieprasījuma, un 86. panta 9. punkta a) apakšpunktā minētos ieinteresēto personu viedokļus.

2.   Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja 15 mēnešu laikā no 86. panta 9. punktā minētās publicēšanas dienas, apsvērusi ierobežošanas dokumentācijas attiecīgās daļas un sociālekonomisko ietekmi, pieņem atzinumu par ierosinātajiem ierobežojumiem. Pirms tam tā sagatavo projektu atzinumam par ierosinātajiem ierobežojumiem un to sociālekonomisko ietekmi, ņemot vērā analīzes vai informāciju saskaņā ar 86. panta 9. punkta b) apakšpunktu, ja tādas ir.

3.   Aģentūra nekavējoties publicē Sociālās un ekonomiskās analīzes komitejas atzinuma projektu savā tīmekļa vietnē un aicina ieinteresētās personas ne vēlāk kā 60 dienu laikā pēc minētā atzinuma projekta publicēšanas sniegt savus komentārus.

4.   Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja nekavējoties pieņem savu atzinumu, attiecīgi ņemot vērā šā panta 3. punktā noteiktajā termiņā saņemtos papildu komentārus. Atzinumā ņem vērā ieinteresēto personu komentārus, kas iesniegti saskaņā ar 86. panta 9. punkta b) apakšpunktu un šā panta 3. punktu.

5.   Ja Riska novērtēšanas komitejas atzinums būtiski atšķiras no ierobežošanas dokumentācijā ierosinātajiem ierobežojumiem, Aģentūra atliek Sociālās un ekonomiskās analīzes komitejas atzinuma termiņu, ilgākais, par 90 dienām.

6.   Ja Riska novērtēšanas komiteja un Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja sniedz atzinumu, ievērojot šā panta 1. un 2. punktu, tās izmanto Regulas (EK) Nr. 1907/2006 87. pantā minētos referentus atbilstoši tajā paredzētajiem nosacījumiem.

1.   Aģentūra nekavējoties iesniedz Komisijai Riska novērtēšanas komitejas un Sociālās un ekonomiskās analīzes komitejas atzinumus par ierobežojumiem, kas ierosināti, ievērojot 86. pantu. Ja Riska novērtēšanas komitejas un Sociālās un ekonomiskās analīzes komitejas atzinumi būtiski atšķiras no ierosinātajiem ierobežojumiem, Aģentūra Komisijai iesniedz paskaidrojuma rakstu, kurā sīki izskaidroti šādu atšķirību iemesli. Ja viena vai abas komitejas nepieņem atzinumu līdz 87. panta attiecīgi 1. un 2. punktā noteiktajam termiņam, Aģentūra attiecīgi par to informē Komisiju, norādot iemeslus.

2.   Aģentūra abu komiteju atzinumus nekavējoties publicē savā tīmekļa vietnē.

3.   Aģentūra Komisijai vai dalībvalstij pēc pieprasījuma iesniedz visus dokumentus un pierādījumus, kas tai iesniegti vai ko tā izskatījusi.

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 6. panta 2. punktā, 7. panta 1., 2. un 3. punktā, 8. panta 1. un 5. punktā, 9. panta 2. punktā, 10. panta 5. un 6. punktā, 11. panta 4. punktā, 12. panta 3. punktā, 13. panta 8. punktā, 14. panta 4. punktā, 48. panta 8. punktā, 53. panta 3. punktā, 59. panta 7. punktā, 60. panta 8. punktā, 70. panta 4. punktā, 71. panta 4., 5. un 6. punktā, 72. panta 4. punktā, 77. panta 2. un 3. punktā un 85. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz pieciem gadiem no 2023. gada 17. augusta. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 6. panta 2. punktā, 7. panta 1., 2. un 3. punktā, 8. panta 1. un 5. punktā, 9. panta 2. punktā, 10. panta 5. un 6. punktā, 11. panta 4. punktā, 12. panta 3. punktā, 13. panta 8. punktā, 14. panta 4. punktā, 48. panta 8. punktā, 53. panta 3. punktā, 59. panta 7. punktā, 60. panta 8. punktā, 70. panta 4. punktā, 71. panta 4., 5. un 6. punktā, 72. panta 4. punktā, 77. panta 2. un 3. punktā un 85. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 6. panta 2. punktu, 7. panta 1., 2. un 3. punktu, 8. panta 1. un 5. punktu, 9. panta 2. punktu, 10. panta 5. un 6. punktu, 11. panta 4. punktu, 12. panta 3. punktu, 13. panta 8. punktu, 14. panta 4. punktu, 48. panta 8. punktu, 53. panta 3. punktu, 59. panta 7. punktu, 60. panta 8. punktu, 70. panta 4. punktu, 71. panta 4., 5. un 6. punktu, 72. panta 4. punktu, 77. panta 2. un 3. punktu vai 85. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas minēto laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

1.   Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota ar Direktīvas 2008/98/EK 39. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu un tiek piemērota Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļa.

4.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.

“Attiecībā uz baterijām, kas definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/1542 (*4) 2. panta 1) punktā, dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka ražotāja paplašinātas atbildības shēmas, kas izveidotas pirms 2018. gada 4. jūlija, sasniedz atbilstību šim pantam līdz 2025. gada 18. augustam.

1.   Komisija līdz 2031. gada 30. jūnijam pārskata un sagatavo ziņojumu par šīs regulas piemērošanu un tās ietekmi uz vidi, cilvēku veselību un iekšējā tirgus darbību un iesniedz to Eiropas Parlamentam un Padomei.

2.   Ņemot vērā tehnikas attīstību un dalībvalstu gūto praktisko pieredzi, Komisija savā ziņojumā iekļauj šādu šīs regulas aspektu izvērtējumu:

Vajadzības gadījumā 1. punktā minētajam ziņojumam pievieno tiesību akta priekšlikumu par šīs regulas attiecīgo noteikumu grozīšanu.

3.   Ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1907/2006 pārskatīšanu, Komisija savā ziņojumā iekļauj īpašu izvērtējumu par to, vai ir vajadzīgs tiesību akta priekšlikums šīs regulas 6., 86., 87. un 88. panta grozīšanai.

4.   Komisija novērtē, vai jebkādā veidā nepieciešams grozīt VII nodaļu, ja tiek pieņemti kādi Savienības tiesību akti, kuros paredzēti noteikumi par ilgtspējīgu korporatīvo pārvaldību un pienācīgu pārbaudi, tostarp uzņēmumu pienākumi attiecībā uz negatīvu ietekmi uz cilvēktiesībām un nelabvēlīgu ietekmi uz vidi, kāda ir to pašu darbībai, to meitasuzņēmumu un filiāļu darbībai un to vērtības ķēdes darbībai.

Komisija 12 mēnešu laikā pēc jebkādu pirmajā daļā minēto tiesību aktu spēkā stāšanās dienas vai līdz 2031. gada 30. jūnijam, atkarībā no tā, kurš termiņš iestājas agrāk, publicē ziņojumu ar šāda novērtējuma rezultātiem. Attiecīgā gadījumā Komisija ziņojumam pievieno tiesību akta priekšlikumu, ar ko groza VII nodaļu.

5.   Komisija līdz 2031. gada 30. jūnijam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā novērtē 3. panta 11. punktā minētās LMT baterijas definīcijas tvēruma paplašināšanas iespējamību un tehniskās sekas, jo īpaši iekļaujot baterijas, kas darbina bezriteņu transportlīdzekļus. Attiecīgā gadījumā ziņojumam pievieno tiesību akta priekšlikumu.

6.   Līdz 2025. gada 1. janvārim Komisija novērtē, kā vislabāk ieviest saskaņotos vienota lādētāja standartus attiecīgi atkārtoti uzlādējamām baterijām, kuras ir paredzētas vieglajiem pārvietošanās līdzekļiem, kā arī atkārtoti uzlādējamām baterijām, kas iestrādātas konkrētu kategoriju elektriskajā un elektroniskajā aprīkojumā, uz ko attiecas Direktīva 2012/19/ES. Minētā novērtējuma tvērumā neiekļauj uzlādes ierīces radioiekārtu kategorijām un klasēm saskaņā ar Direktīvas 2014/53/ES 3. panta 4. punktu.

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   To piemēro no 2024. gada 18. februāra, izņemot, kā noteikts šīs Regulas otrajā daļā un citos noteikumos.

Tomēr turpmāk izklāstītos noteikumus piemēro šādi: