9.6.2023   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 150/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2023/1113

(2023. gada 31. maijs)

par līdzekļu un konkrētu kriptoaktīvu pārvedumiem pievienoto informāciju un ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849

(pārstrādāta redakcija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/847 (4) ir būtiski grozīta (5). Tā kā ir jāizdara turpmāki grozījumi, minētā regula skaidrības labad būtu jāpārstrādā.

(2)

Regula (ES) 2015/847 tika pieņemta, lai nodrošinātu, ka Finanšu darījumu darba grupas (FATF) prasības elektronisku pārvedumu pakalpojumu sniedzējiem un jo īpaši pienākums maksājumu pakalpojumu sniedzējiem līdzekļu pārvedumiem pievienot informāciju par maksātāju un maksājuma saņēmēju, tiktu vienādi piemērots visā Savienībā. Jaunākās izmaiņas, kuras 2019. gada jūnijā ieviestas FATF standartos par jaunajām tehnoloģijām un kuru mērķis ir regulēt virtuālos aktīvus un virtuālo aktīvu pakalpojumu sniedzējus, ir virtuālo aktīvu pakalpojumu sniedzējiem radījušas jaunus un līdzīgus pienākumus nolūkā atvieglot virtuālo aktīvu pārvedumu izsekojamību. Papildus minētajām izmaiņām virtuālo aktīvu pakalpojumu sniedzējiem virtuālo aktīvu pārvedumiem ir jāpievieno informācija par minēto pārvedumu iniciatoriem un saņēmējiem. Virtuālo aktīvu pakalpojumu sniedzējiem ir arī prasīts iegūt, glabāt un koplietot minēto informāciju ar savu darījuma partneri, kas ir virtuālo aktīvu pārveduma otrā galā, un pēc pieprasījuma to darīt pieejamu kompetentajām iestādēm.

(3)

Ņemot vērā to, ka Regula (ES) 2015/847 patlaban attiecas tikai uz līdzekļu pārvedumiem, tas ir, uz banknotēm un monētām, bezskaidru naudu un uz elektronisko naudu, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/110/EK (6) 2. panta 2. punktā, ir lietderīgi paplašināt Regulas (ES) 2015/847 darbības jomu, lai tajā ietvertu arī virtuālo aktīvu pārvedumus.

(4)

Nelikumīgas naudas plūsma caur līdzekļu un virtuālo aktīvu pārvedumiem var kaitēt finanšu sektora integritātei, stabilitātei un reputācijai, kā arī apdraudēt Savienības iekšējo tirgu un starptautisko attīstību. Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, teroristu finansēšana un organizētā noziedzība joprojām ir nopietnas problēmas, kas būtu jārisina Savienības līmenī. Līdzekļu un virtuālo aktīvu pārvedumu sistēmas drošumu, integritāti un stabilitāti un uzticēšanos finanšu sistēmai kopumā var nopietni apdraudēt noziedznieku un to līdzdalībnieku centieni slēpt noziedzīgi iegūto līdzekļu izcelsmi vai veikt līdzekļu vai virtuālo aktīvu pārvedumus noziedzīgām darbībām vai teroristu vajadzībām.

(5)

Ja vien Savienības līmenī netiek pieņemti konkrēti koordinējoši pasākumi, nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizētāji un terorisma finansētāji, lai sekmētu savas noziedzīgās darbības, varētu izmantot kapitāla aprites brīvību Savienības integrētajā finanšu telpā. FATF satvarā notiekošās starptautiskās sadarbības un tās ieteikumu pasaules mēroga īstenošanas mērķis ir novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu, veicot līdzekļu vai virtuālo aktīvu pārvedumus.

(6)

Veicamās rīcības mēroga dēļ Savienībai būtu jānodrošina, ka visā Savienībā tiek vienādi piemēroti FATF2012. gada 16. februārī pieņemtie un pēc tam 2019. gada 21. jūnijā pārskatītie Starptautiskie standarti par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, teroristu finansēšanas un ieroču izplatīšanas apkarošanu (“pārskatītie FATF ieteikumi”) un jo īpaši FATF 15. ieteikums par jaunām tehnoloģijām, 16. ieteikums par elektroniskajiem līdzekļu pārvedumiem un pārskatītās skaidrojošās piezīmes par minētajiem ieteikumiem, un jo īpaši tas, ka nepastāv diskriminācija vai neatbilstība starp maksājumiem vai virtuālo aktīvu pārvedumiem dalībvalstu iekšienē, no vienas puses, un pārrobežu maksājumiem vai virtuālo aktīvu pārvedumiem starp dalībvalstīm, no otras puses. Nekoordinēta dalībvalstu rīcība, tām rīkojoties atsevišķi saistībā ar līdzekļu un virtuālo aktīvu pārrobežu pārvedumiem, pati par sevi varētu ievērojami ietekmēt maksājumu sistēmu un virtuālo aktīvu pakalpojumu raito darbību Savienības līmenī un tādējādi varētu kaitēt iekšējam tirgum finanšu pakalpojumu jomā.

(7)

Lai sekmētu starptautiskā līmenī saskaņotas pieejas izveidi un palielinātu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanas efektivitāti, turpmākajās Savienības darbībās būtu jāņem vērā notikumu attīstība starptautiskā līmenī, jo īpaši pārskatītie FATF ieteikumi.

(8)

To globālais mērogs, ātrums, kādā var veikt pārvedumus, un anonimitātes iespējas, ko piedāvā virtuālo aktīvu pārvedumi, it īpaši rosina aizdomas, ka tos ļaunprātīgi izmanto noziedzīgās darbībās, tostarp pārrobežu situācijās. Lai efektīvi novērstu riskus, ko rada ļaunprātīga virtuālo aktīvu izmantošana nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas nolūkos, Savienībai būtu jāveicina saskaņā ar šo regulu īstenoto standartu piemērošana globālā līmenī un virtuālo aktīvu pārvedumu tiesiskajam regulējumam un uzraudzības sistēmai jāattīsta starptautiskā un vairākjurisdikciju dimensija saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu.

(9)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2015/849 (7) tās grozījuma ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/843 (8) rezultātā tika definētas virtuālās valūtas un atzīti pakalpojumu sniedzēji, kuri ir iesaistīti virtuālo valūtu un bezseguma valūtu apmaiņā, kā arī digitālo maku pakalpojumu sniedzēji, kas pieder pie subjektiem, uz kuriem saskaņā ar Savienības tiesību aktiem attiecas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasības. Nesenākās starptautiskās norises, jo īpaši FATF ietvaros, patlaban norāda uz nepieciešamību regulēt to virtuālo aktīvu pakalpojumu sniedzēju papildkategorijas, uz kuriem vēl neattiecas minētās prasības, un izvērst pašreizējo virtuālās valūtas definīciju.

(10)

Kriptoaktīvu definīcija Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2023/1114 (9) atbilst pārskatītajos FATF ieteikumos noteiktajai virtuālo aktīvu definīcijai, un minētajā regulā ietvertais kriptoaktīvu pakalpojumu un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju saraksts aptver arī virtuālu aktīvu pakalpojumu sniedzējus, kurus par tādiem noteikusi FATF un kuri varētu radīt bažas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu. Lai šajā jomā nodrošinātu Savienības tiesību aktu saskaņotību, šajā regulā būtu jāizmanto tādas pašas kriptoaktīvu, kriptoaktīvu pakalpojumu un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju definīcijas, kādas ir izmantotas Regulā (ES) 2023/1114.

(11)

Šīs regulas īstenošana un izpilde ir atbilstīgi un efektīvi līdzekļi, lai novērstu un apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu.

(12)

Ar šo regulu nav iecerēts uzlikt nevajadzīgu slogu vai izmaksas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem vai personām, kas izmanto viņu pakalpojumus. Šajā sakarībā preventīvajai pieejai vajadzētu būt mērķtiecīgai un samērīgai un tai pilnībā būtu jāatbilst brīvai kapitāla apritei, kas ir garantēta visā Savienībā.

(13)

Savienības 2008. gada 17. jūlija Pārskatītajā terorisma finansēšanas apkarošanas stratēģijā (“pārskatītā stratēģija”) ir norādīts, ka arī turpmāk jāveic pasākumi nolūkā novērst teroristu finansēšanu un kontrolēt to, kā personas, kuras tiek turētas aizdomās par terorismu, izmanto pašas savus finanšu resursus. Tajā tiek atzīts, ka FATF pastāvīgi cenšas uzlabot savus ieteikumus un strādā, lai panāktu vienotu izpratni par to, kā tie būtu jāīsteno. Pārskatītajā stratēģijā tiek atzīmēts, ka regulāri tiek izvērtēts, kā visi FATF un FATF pielīdzināmu reģionālo struktūru locekļi īsteno pārskatītos FATF ieteikumus, un ka tādēļ ir būtiski, lai dalībvalstīm būtu vienota pieeja attiecībā uz īstenošanu.

(14)

Turklāt Komisija savā 2020. gada 7. maija paziņojumā par Rīcības plānu attiecībā uz visaptverošu Savienības politiku nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai ir noteikusi sešas prioritārās jomas steidzamai rīcībai, lai uzlabotu Savienības režīmu nelikumīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanai, tostarp saskaņota tiesiskā regulējuma izveidi minētajam režīmam Savienībā, lai iegūtu detalizētākus un saskaņotākus noteikumus, jo īpaši, lai ņemtu vērā tehnoloģisko inovāciju ietekmi un starptautisko standartu attīstību un novērstu atšķirīgu spēkā esošo noteikumu īstenošanu. Darbs starptautiskā līmenī liecina par nepieciešamību paplašināt to nozaru vai vienību darbības jomu, uz kurām attiecas minētais režīms, un izvērtēt, kā tie būtu jāpiemēro kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, uz kuriem tie līdz šim neattiecās.

(15)

Lai novērstu teroristu finansēšanu, ir pieņemti pasākumi nolūkā iesaldēt konkrētu personu, grupu un vienību līdzekļus un saimnieciskos resursus, tostarp Padomes Regulas (EK) Nr. 2580/2001 (10), (EK) Nr. 881/2002 (11) un (ES) Nr. 356/2010 (12). Tādā pašā nolūkā ir arī veikti pasākumi, kuru mērķis ir pasargāt finanšu sistēmu no līdzekļu un saimniecisko resursu novirzīšanas teroristu vajadzībām. Direktīvā (ES) 2015/849 ir iekļauta virkne šādu pasākumu. Tomēr minētie pasākumi pilnībā nenovērš teroristu vai citu noziedznieku piekļuvi maksājumu sistēmām savu līdzekļu pārvedumu vajadzībām.

(16)

Līdzekļu un kriptoaktīvu pārvedumu izsekojamība var būt jo īpaši svarīgs un vērtīgs instruments nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanai, atklāšanai un izmeklēšanai, kā arī ierobežojošo pasākumu īstenošanai, jo īpaši to, kas noteikti ar Regulām (EK) Nr. 2580/2001, (EK) Nr. 881/2002 un (ES) Nr. 356/2010. Tādēļ, lai nodrošinātu informācijas pārsūtīšanu visā maksājumu ķēdē vai kriptoaktīvu pārveduma ķēdē, ir lietderīgi nodrošināt sistēmu, ar kuru maksājumu pakalpojumu sniedzējiem uzliek par pienākumu līdzekļu pārvedumiem pievienot informāciju par maksātāju un maksājuma saņēmēju, un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem uzliek par pienākumu kriptoaktīvu pārvedumiem pievienot informāciju par iniciatoru un kriptoaktīvu saņēmēju.

(17)

Daži kriptoaktīvu pārvedumi rada konkrētus augsta riska faktorus saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, teroristu finansēšanu un citām noziedzīgām darbībām, jo īpaši pārvedumi, kuri saistīti ar produktiem, darījumiem vai tehnoloģijām, kas izstrādātas anonimitātes uzlabošanai, tostarp privātuma makiem, jaucējiem. Lai nodrošinātu šādu pārvedumu izsekojamību, Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Banku iestādei), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (13), (EBI) jo īpaši būtu jāprecizē, kā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem ir jāņem vērā Direktīvas (ES) 2015/849 III pielikumā uzskaitītie riska faktori, tostarp gadījumos, kad tiek veikti darījumi ar subjektiem ārpus Savienības, kuri nav regulēti, reģistrēti vai licencēti nevienā trešā valstī, vai kuriem ir pašuzturētas adreses. Ja tiek konstatētas paaugstināta riska situācijas, EBI būtu jānāk klajā ar pamatnostādnēm, kurās ir precizēti pastiprināti uzticamības pārbaudes pasākumi, ko atbildīgajiem subjektiem vajadzētu apsvērt piemērošanai, lai mazinātu šādus riskus, tostarp pieņemt tādas piemērotas procedūras kā sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas (SVT) analītisko rīku izmantošanu kriptoaktīvu avotu vai galamērķa atrašanai.

(18)

Šī regula būtu jāpiemēro, neskarot valstu ierobežojošos pasākumus un Savienības ierobežojošos pasākumus, kas noteikti ar regulām, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 215. pantu, piemēram, ar Regulām (EK) Nr. 2580/2001, (EK) Nr. 881/2002 un (ES) Nr. 356/2010 un Padomes Regulām (ES) Nr. 267/2012 (14), (ES) 2016/1686 (15) un (ES) 2017/1509 (16), ar kurām var noteikt, ka maksātāju un maksājumu saņēmēju maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, iniciatoru un kriptoaktīvu saņēmēju kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, starpniekiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kā arī starpniekiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem ir jāveic piemēroti pasākumi, lai iesaldētu konkrētus līdzekļus un kriptoaktīvus, vai ka jāievēro īpaši ierobežojumi attiecībā uz konkrētiem līdzekļu vai kriptoaktīvu pārvedumiem. Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem būtu jāievieš iekšējā politika, procedūras un kontrole, lai nodrošinātu minēto ierobežojošo pasākumu īstenošanu, tostarp izvērtēšanas pasākumus to Savienības un valstu sarakstu pārbaudei, kuros ir iekļautas personas. EBI būtu jāizdod pamatnostādnes, kurās precizēta minētā iekšējā politika, procedūras un kontrole. Paredzēts, ka šīs regulas prasības par iekšējo politiku, procedūrām un kontroli saistībā ar ierobežojošiem pasākumiem tuvākajā nākotnē tiks atceltas ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai.

(19)

Ar šīs regulas īstenošanu saistītajai personas datu apstrādei būtu jānotiek pilnīgā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (17). Būtu stingri jāaizliedz tālāka personas datu apstrāde komerciāliem mērķiem. Cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu visas dalībvalstis ir atzinušas par svarīgu sabiedrības interesēm. Tiek prasīts, lai, piemērojot šo regulu, personas datu pārsūtīšana uz trešo valsti tiktu veikta saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 V nodaļu. Ir svarīgi, lai maksājumu pakalpojumu sniedzēji un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas darbojas vairākās jurisdikcijās un kuru filiāles vai meitasuzņēmumi atrodas ārpus Savienības, netiktu kavēti pārsūtīt datus par aizdomīgiem darījumiem tajā pašā organizācijā, ar noteikumu, ka viņi piemēro pietiekamus drošības pasākumus. Turklāt iniciatora un kriptoaktīvu saņēmēja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, maksātāja un maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un starpniekiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un starpniekiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem būtu jāievieš piemēroti tehniski un organizatoriski pasākumi, lai personas datus aizsargātu pret nejaušu zaudējumu, grozījumiem tajos vai to neatļautu izpaušanu, vai piekļuvi tiem.

(20)

Šīs regulas darbības jomai nebūtu jāattiecas uz personām, kuras vienīgi pārvērš elektroniskos datos dokumentus papīra formā un kuras darbojas saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju, un uz personām, kas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem nodrošina vienīgi ziņojumu apstrādes sistēmas vai citas atbalsta sistēmas līdzekļu pārsūtīšanai, vai tīrvērtes un norēķinu sistēmas.

(21)

Šīs regulas darbības jomai nebūtu jāattiecas uz personām, kas nodrošina tikai papildinošu infrastruktūru, piemēram, interneta tīkla un infrastruktūras pakalpojumu sniedzēji, mākoņpakalpojumu sniedzēji vai programmatūras izstrādes nodrošinātāji, kas citam subjektam dod iespēju sniegt kriptoaktīvu pārvedumu pakalpojumus, ja vien tās neveic kriptoaktīvu pārvedumus.

(22)

Šī regula nebūtu jāpiemēro kriptoaktīvu pārvedumiem no personas personai, ko veic, neiesaistot kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju, vai gadījumos, kad gan iniciators, gan saņēmējs ir kriptoaktīvu pārvedumu pakalpojumu sniedzēji, kas rīkojas savā vārdā.

(23)

Šīs regulas darbības jomā neietilpst līdzekļu pārvedumi, kas atbilst pakalpojumiem, kuri minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/2366 (18) 3. panta a) līdz m) un o) punktā. No šīs regulas darbības jomas ir lietderīgi izslēgt arī līdzekļu pārvedumus un Regulas (ES) 2023/1114 3. panta 1. punkta 7. apakšpunktā definēto elektroniskās naudas žetonu pārvedumus, kuriem ir zems nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas risks. Šādai izslēgšanai būtu jāaptver maksājumu kartes, elektroniskās naudas instrumenti, mobilie tālruņi vai citas digitālās vai informācijas tehnoloģiju (IT) priekšapmaksas vai pēcapmaksas ierīces ar līdzīgām iezīmēm, ja tās izmanto tikai, lai iegādātos preces vai pakalpojumus, un ja visiem pārvedumiem pievienots kartes, instrumenta vai ierīces numurs. Tomēr šīs regulas darbības jomā ietilpst maksājumu kartes, elektroniskās naudas instrumenta, mobilā tālruņa vai jebkuru citu digitālo vai IT priekšapmaksas vai pēcapmaksas ierīču ar līdzīgām iezīmēm izmantošana, lai veiktu līdzekļu vai elektroniskās naudas žetonu pārvedumu starp fiziskām personām, kas darbojas kā patērētāji tādos nolūkos, kuri nav tirdzniecība, darījumdarbība vai profesionālā darbība. Turklāt no šīs regulas darbības jomas būtu jāizslēdz arī izņemšana no bankomātiem, nodokļu, naudas sodu vai citu nodevu maksājumi, līdzekļu pārvedumi, kas veikti ar čeku attēlu apmaiņu, tostarp ar elektroniski apstrādātiem čekiem, vai vekseļiem, un līdzekļu pārvedumi, kuros gan maksātājs, gan maksājuma saņēmējs ir maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kas darbojas savā vārdā.

(24)

Šīs regulas prasības neattiecas uz kriptoaktīviem, kas ir unikāli un neaizstājami, ja vien tie nav ierindoti kriptoaktīvu vai līdzekļu kategorijā saskaņā ar Regulu (ES) 2023/1114.

(25)

Kriptoaktīvu bankomāti (“kriptobankomāti”) var ļaut lietotājiem ar skaidras naudas iemaksu veikt kriptoaktīvu pārvedumus uz kriptoaktīvu adresi, turklāt nereti neveicot nekādu klienta identifikāciju un verifikāciju. Kriptobankomāti ir īpaši neaizsargāti pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskiem, jo, ņemot vērā to piedāvāto anonimitāti un iespēju veikt darbības ar nezināmas izcelsmes skaidru naudu, tie ir ideāls līdzeklis nelikumīgu darbību veikšanai. Ņemot vērā kriptobankomātu nozīmi kriptoaktīvu pārvedumu nodrošināšanā vai aktīvā veicināšanā, šīs regulas darbības jomā būtu jāiekļauj ar kriptobankomātiem saistīti kriptoaktīvu pārvedumi.

(26)

Lai ņemtu vērā valstu maksājumu sistēmām raksturīgās iezīmes un ar noteikumu, ka vienmēr ir iespējams izsekot atpakaļ līdzekļu pārvedumu gaitai līdz pat maksātājam, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai noteikt atbrīvojumu no šīs regulas darbības jomas konkrētiem iekšzemes līdzekļu pārvedumiem ar zemu vērtību, tostarp elektroniskiem žiro maksājumiem, kurus izmanto preču vai pakalpojumu iegādei.

(27)

Tā kā kriptoaktīvu pārvedumi un kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšana ir pēc būtības bez robežām un globāla mēroga, nav objektīvu iemeslu nošķirt attieksmi pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas risku, ko rada iekšzemes pārvedumi, no attieksmes pret risku, ko rada pārrobežu pārvedumi. Lai atspoguļotu minētās īpašās iezīmes, nekāds atbrīvojums no šīs regulas darbības jomas nebūtu jāpiešķir zemas vērtības iekšzemes kriptoaktīvu pārvedumiem saskaņā ar FATF prasību visus kriptoaktīvu pārvedumus uzskatīt par pārrobežu pārvedumiem.

(28)

Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem būtu jānodrošina, lai informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju vai iniciatoru un kriptoaktīvu saņēmēju tiktu sniegta un būtu pilnīga.

(29)

Lai nemazinātu maksājumu sistēmu efektivitāti un lai līdzsvarotu risku, ka darījumi tiek veikti neoficiāli tādu pārāk stingru identifikācijas prasību rezultātā, kas vērstas pret iespējamu terorisma risku, ko rada nelieli līdzekļu pārvedumi, pienākums pārbaudīt, vai informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju ir precīza, gadījumos, kad verifikācija vēl nav notikusi, būtu jānosaka tikai attiecībā uz atsevišķiem līdzekļu pārvedumiem, kas pārsniedz 1 000 EUR, izņemot gadījumus, kad pārvedums šķiet saistīts ar citiem līdzekļu pārvedumiem, kas kopā pārsniegtu 1 000 EUR, vai gadījumus, kad līdzekļi ir saņemti vai izmaksāti skaidrā naudā vai anonīmā elektroniskā naudā, vai ja pastāv pamatotas aizdomas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu.

(30)

Salīdzinājumā ar līdzekļu pārvedumiem kriptoaktīvu pārvedumus, ņemot vērā to globālo mērogu un tehnoloģiskās īpašības, var veikt starp vairākām jurisdikcijām plašākā mērogā un ātrāk. Papildus pseidoanonimitātei, ko piedāvā kriptoaktīvi, minētās kriptoaktīvu pārvedumu īpašības dod noziedzniekiem iespēju ātri veikt lielus nelikumīgus pārvedumus un vienlaikus apiet izsekojamības pienākumus un izvairīties no atklāšanas, strukturējot lielu darījumu mazākās summās, izmantojot vairākas šķietami nesaistītas SVT adreses, tostarp vienreiz lietojamas SVT adreses, un izmantojot automatizētus procesus. Turklāt lielākā daļa kriptoaktīvu ir ļoti svārstīgi, un to vērtība ļoti īsā laikposmā var būtiski mainīties, kas padara saistīto darījumu aprēķinu nenoteiktāku. Lai atspoguļotu šīs īpašās iezīmes, kriptoaktīvu pārvedumiem būtu jāpiemēro tādas pašas prasības, neatkarīgi no to summas un no tā, vai tie ir iekšzemes vai pārrobežu pārvedumi.

(31)

Attiecībā uz līdzekļu pārvedumiem vai kriptoaktīvu pārvedumiem, kuros verifikāciju uzskata par notikušu, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem nevajadzētu būt pienākumam verificēt, vai pareiza ir katram līdzekļu pārvedumam pievienotā informācija par maksātāju vai maksājuma saņēmēju vai katram kriptoaktīvu pārvedumam pievienotā informācija par iniciatoru un kriptoaktīvu saņēmēju, ar noteikumu, ka ir ievēroti Direktīvā (ES) 2015/849 noteiktie pienākumi.

(32)

Ņemot vērā Savienības leģislatīvos aktus attiecībā uz maksājumu pakalpojumiem, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 260/2012 (19), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/2366 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1230 (20), būtu pietiekami paredzēt, ka līdzekļu pārvedumiem Savienībā pievieno tikai vienkāršotu informāciju, piemēram, maksājumu konta numuru vai unikālo darījuma identifikatoru.

(33)

Lai iestādēm, kas ir atbildīgas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanu trešās valstīs, dotu iespēju noteikt minētajiem nolūkiem izmantoto līdzekļu vai kriptoaktīvu izcelsmi, līdzekļu pārvedumiem vai kriptoaktīvu pārvedumiem no Savienības uz valstīm ārpus Savienības būtu attiecīgi jāpievieno pilnīga informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju attiecībā uz līdzekļu pārvedumiem un par iniciatoru un kriptoaktīvu saņēmēju – attiecībā uz kriptoaktīvu pārvedumiem. Pilnīgā informācijā par maksātāju un maksājuma saņēmēju būtu jāiekļauj juridiskās personas identifikators (LEI) vai jebkurš līdzvērtīgs oficiāls identifikators, ja maksātājs minēto identifikatoru savam maksājumu pakalpojuma sniedzējam ir sniedzis, jo tas ļautu labāk identificēt līdzekļu pārvedumā iesaistītās puses, un to varētu viegli ietvert esošajos maksājuma ziņojuma formātos, piemēram, tajā, ko izstrādājusi Starptautiskā standartizācijas organizācija elektronisko datu apmaiņai starp finanšu iestādēm. Iestādēm, kas ir atbildīgas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanu trešās valstīs, piekļuve pilnīgai informācijai par maksātāju un maksājuma saņēmēju vai, attiecīgā gadījumā, par iniciatoru un kriptoaktīvu saņēmēju būtu jāpiešķir vienīgi nolūkā novērst, atklāt un izmeklēt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu.

(34)

Kriptoaktīvi pastāv virtuālajā realitātē bez robežām, un tos var pārvest jebkuram kriptoaktīvu pārvedumu pakalpojumu sniedzējam neatkarīgi no tā, vai minētais pakalpojumu sniedzējs ir vai nav reģistrēts kādā jurisdikcijā. Daudzās ārpussavienības jurisdikcijās ir spēkā noteikumi par datu aizsardzību un tās izpildi, kas atšķiras no Savienībā spēkā esošajiem. Veicot kriptoaktīvu pārvedumu klienta vārdā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam, kas nav reģistrēts Savienībā, iniciatora kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam būtu jānovērtē kriptoaktīvu saņēmēja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja spēja saņemt un saglabāt šajā regulā prasīto informāciju saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679, attiecīgā gadījumā izmantojot Regulas (ES) 2016/679 V nodaļā pieejamās iespējas. Eiropas Datu aizsardzības kolēģija, apspriedusies ar EBI, izdod pamatnostādnes par praktisko datu aizsardzības prasību īstenošanu attiecībā uz personas datu nosūtīšanu trešām valstīm saistībā ar kriptoaktīvu pārvedumiem. Varētu rasties situācijas, kad personas datus nevar nosūtīt, jo nav iespējams izpildīt Regulas (ES) 2016/679 prasības. EBI būtu jāizdod pamatnostādnes par piemērotām procedūrām, ar kuru palīdzību varētu noteikt, vai šādos gadījumos kriptoaktīvu pārvedumi būtu jāizpilda, jānoraida vai jāaptur.

(35)

Dalībvalsts iestādēm, kas ir atbildīgas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanu, un dalībvalstu un Savienības mēroga attiecīgajām tiesu un tiesībaizsardzības iestādēm būtu jāpastiprina savstarpējā sadarbība un sadarbība ar attiecīgām trešo valstu iestādēm, tostarp jaunattīstības valstu iestādēm, lai vēl vairāk uzlabotu pārredzamību un apmaiņu ar informāciju un paraugpraksi.

(36)

Iniciatora kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam būtu jānodrošina, ka kriptoaktīvu pārvedumiem ir pievienots iniciatora nosaukums, iniciatora sadalītās virsgrāmatas adrese gadījumos, kad kriptoaktīvu pārvedums ar SVT vai līdzīgu tehnoloģiju ir reģistrēts tīklā, iniciatora kriptoaktīvu konta numurs gadījumos, kad šāds konts pastāv un tiek izmantots darījuma apstrādei, un iniciatora adrese, tostarp valsts nosaukums, oficiāla personu apliecinoša dokumenta numurs un klienta identifikācijas numurs vai, alternatīvi, iniciatora dzimšanas datums un vieta, un, ja attiecīgajā ziņojuma formātā ir vajadzīgais lauks un ja iniciators to savam kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam ir nodrošinājis, – pašreizējais LEI, bet ja tā nav – kāds cits pieejams līdzvērtīgs oficiāls iniciatora identifikators.. Informācija būtu jāiesniedz drošā veidā un pirms kriptoaktīvu pārveduma, vienlaikus ar to vai paralēli tam.

(37)

Iniciatora kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam būtu arī jānodrošina, ka kriptoaktīvu pārvedumiem ir pievienots kriptoaktīvu saņēmēja nosaukums, kriptoaktīvu saņēmēja sadalītās virsgrāmatas adrese gadījumos, kad kriptoaktīvu pārvedums ar SVT vai līdzīgu tehnoloģiju ir reģistrēts tīklā, kriptoaktīvu saņēmēja konta numurs gadījumos, kad šāds konts pastāv un tiek izmantots darījuma apstrādei, un, ja attiecīgajā ziņojuma formātā ir vajadzīgais lauks un ja iniciators to savam kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam ir nodrošinājis, – pašreizējais LEI, bet ja tā nav – kāds cits pieejams līdzvērtīgs oficiāls iniciatora identifikators.. Informācija būtu jāiesniedz drošā veidā un pirms kriptoaktīvu pārveduma, vienlaikus ar to vai paralēli tam.

(38)

Attiecībā uz kriptoaktīvu pārvedumiem šīs regulas prasības būtu jāpiemēro visiem pārvedumiem, tostarp kriptoaktīvu pārvedumiem uz pašuzturētu adresi vai no tās, ja vien darījumā ir iesaistīts kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs.

(39)

Ja pārvedums tiek veikts uz pašuzturētu adresi vai no tās, kriptovalūtu pakalpojumu sniedzējam parasti no sava klienta ir jāievāc informācija gan par iniciatoru, gan saņēmēju. Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam principā nebūtu jāverificē informācija par pašuzturētas adreses lietotāju. Tomēr, ja pārvedums pārsniedz 1 000 EUR, kas kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja klienta vārdā tiek nosūtīts uz pašuzturētu adresi vai tiek saņemts no tās, minētajam kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam būtu jāpārbauda, vai minētā pašuzturētā adrese faktiski ir minētā klienta īpašumā vai tā kontrolē.

(40)

Attiecībā uz līdzekļu pārvedumiem no viena maksātāja vairākiem maksājumu saņēmējiem, kuri jānosūta sērijveida pārvedumā, apvienojot vairākus atsevišķus pārvedumus, no Savienības uz valstīm ārpus Savienības, būtu jāparedz, ka šādiem atsevišķiem pārvedumiem pievieno vienīgi maksātāja maksājumu konta numuru vai unikālo darījuma identifikatoru, kā arī pilnīgu informāciju par maksājuma saņēmēju, ar noteikumu, ka sērijveida pārvedumā ir pilnīga informācija par maksātāju, kuras precizitāte ir verificēta, un pilnīga informācija par maksājuma saņēmēju, kas ir pilnībā izsekojama.

(41)

Attiecībā uz sērijveida kriptoaktīvu pārvedumiem būtu jāpieņem informācija par iniciatoru un kriptoaktīvu saņēmēju, kas ir iesniegta sērijveida pārvedumā, ja minētā iesniegšana notiek nekavējoties un drošā veidā. Nebūtu jāatļauj prasīto informāciju iesniegt pēc pārveduma, jo iesniegšanai jānotiek pirms darījuma pabeigšanas vai darījuma laikā, un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem vai citiem atbildīgajiem subjektiem prasītā informācija būtu jāiesniedz vienlaikus ar sērijveida kriptoaktīvu pārvedumu.

(42)

Lai pārliecinātos, vai pieprasītā informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju pievienota līdzekļu pārvedumam, un palīdzētu identificēt aizdomīgus darījumus, maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam un starpniekam maksājumu pakalpojumu sniedzējam būtu jāievieš efektīvas procedūras, lai varētu konstatēt, vai informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju netrūkst pilnībā vai daļēji. Minētajās procedūrās attiecīgā gadījumā būtu jāiekļauj uzraudzība pēc pārvedumiem vai to laikā. Kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina, lai maksājumu pakalpojumu sniedzēji iekļautu pieprasīto informāciju saistībā ar pārvedumiem, veicot elektronisko pārskaitījumu vai ar saistīta paziņojuma palīdzību visā maksājumu ķēdē.

(43)

Attiecībā uz kriptoaktīvu pārvedumiem kriptoaktīvu saņēmēja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam būtu jāīsteno efektīvas procedūras, lai noteiktu, vai netrūkst informācijas par iniciatoru vai kriptoaktīvu saņēmēju un vai arī tā nav nepilnīga. Minētajās procedūrās attiecīgā gadījumā būtu jāiekļauj uzraudzība pēc pārvedumiem vai to laikā. Nevajadzētu pieprasīt, lai informācija tiktu tieši pievienota pašam kriptoaktīvu pārvedumam, ja to iesniedz pirms kriptoaktīvu pārveduma, vienlaikus ar to vai paralēli tam un ja pēc pieprasījuma tā ir pieejama attiecīgajām iestādēm.

(44)

Ņemot vērā potenciālos draudus, ka nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai var tikt izmantoti anonīmi līdzekļu pārvedumi, ir lietderīgi maksājumu pakalpojumu sniedzējiem noteikt par pienākumu pieprasīt informāciju par maksātāju un maksājuma saņēmēju un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem – pieprasīt informāciju par iniciatoru un kriptoaktīvu saņēmēju. Saskaņā ar FATF izstrādāto uz risku balstīto pieeju ir lietderīgi noteikt augstāka un zemāka riska jomas nolūkā mērķtiecīgāk novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskus. Kriptoaktīvu saņēmēja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam, maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam, starpniekam maksājumu pakalpojumu sniedzējam un starpniekam kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam attiecīgi būtu jāizveido efektīvas, uz riska faktoriem balstītas procedūras, ko piemēro gadījumos, kad līdzekļu pārvedumam nav pievienota vajadzīgā informācija par maksātāju vai maksājuma saņēmēju, vai ja kriptoaktīvu pārvedumam trūkst prasītās informācijas par iniciatoru vai kriptoaktīvu saņēmēju, lai minētais pakalpojumu sniedzējs varētu izlemt, vai minēto pārvedumu izpildīt, noraidīt vai apturēt, un noteikt to, kādus pasākumus veikt turpmāk.

(45)

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, tāpat kā visiem atbildīgajiem subjektiem, būtu jānovērtē un jāuzrauga risks, kas saistīts ar to klientiem, produktiem un piegādes kanāliem. Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem būtu arī jānovērtē ar saviem darījumiem saistītais risks, tostarp gadījumos, kad tiek veikti pārvedumi uz pašuzturētām adresēm vai no tām. Ja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs zina vai tam kļūst zināms, ka informācija par iniciatoru vai kriptoaktīvu saņēmēju, kas izmanto pašuzturēto adresi, ir neprecīza vai ja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs saskaras ar neparastiem vai aizdomīgiem darījumu modeļiem vai augstāka nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riska situācijām, kas saistītas ar pārvedumiem, kuros iesaistītas pašuzturētas adreses, minētajam kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam attiecīgā gadījumā būtu jāīsteno pastiprinātas uzticamības pārbaudes pasākumi ar mērķi pienācīgi pārvaldīt un mazināt riskus. Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam minētie apstākļi būtu jāņem vērā, izvērtējot, vai kriptoaktīvu pārvedums vai jebkurš ar to saistīts darījums ir aizdomīgs un vai saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/849 par to ir jāziņo finanšu ziņu vākšanas vienībai (FIU).

(46)

Šī regula būtu jāpārskata saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu par mehānismiem, kas dalībvalstīm jāievieš, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko atceļ Direktīvu (ES) 2015/849, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar ko izveido Iestādi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanai un groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 1094/2010 un (ES) Nr. 1095/2010, lai nodrošinātu atbilstību attiecīgajiem noteikumiem.

(47)

Maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam, starpniekam maksājumu pakalpojumu sniedzējam, kriptoaktīvu saņēmēja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam vai starpniekam kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība, ja tas konstatē, ka trūkst informācijas attiecīgā gadījumā par maksātāju vai maksājuma saņēmēju, vai par iniciatoru vai kriptoaktīvu saņēmēju, vai arī ka šāda informācija ir nepilnīga, vai ja, ņemot vērā attiecīgo kriptoaktīvu avotu vai galamērķi, kriptoaktīvu pārvedums ir uzskatāms par aizdomīgu, un būtu jāziņo par aizdomīgiem darījumiem kompetentajām iestādēm saskaņā ar Direktīvā (ES) 2015/849 ietverto ziņošanas pienākumu.

(48)

Līdzīgi kā līdzekļu pārvedumi starp maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, arī kriptoaktīvu pārvedumi, kuros iesaistīti starpnieki kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, varētu veicināt pārvedumus kā starpposma elementus kriptoaktīvu pārvedumu ķēdē. Saskaņā ar starptautiskajiem standartiem arī uz šādiem pārvedumu starpniekiem būtu jāattiecina šajā regulā izklāstītās prasības, tāpat kā spēkā esošie pienākumi attiecībā uz starpniekiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem.

(49)

Noteikumus par tādiem līdzekļu pārvedumiem un kriptoaktīvu pārvedumiem, saistībā ar kuriem trūkst informācijas par maksātāju vai maksājuma saņēmēju, vai iniciatoru vai kriptoaktīvu saņēmēju, vai šāda informācija ir nepilnīga, un saistībā ar kuriem kriptoaktīvu pārvedumi ir uzskatāmi par aizdomīgiem, ņemot vērā attiecīgo kriptoaktīvu avotu vai galamērķi, piemēro, neskarot maksājumu pakalpojumu sniedzēju, starpnieku maksājumu pakalpojumu sniedzēju un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju un starpnieku kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju pienākumus noraidīt vai apturēt tādus līdzekļu pārvedumus un kriptoaktīvu pārvedumus, ar ko pārkāpj kādu civiltiesību, administratīvo tiesību vai krimināltiesību normu.

(50)

Lai nodrošinātu tehnoloģiju neitralitāti, šajā regulā nebūtu jāparedz pienākums izmantot konkrētu tehnoloģiju, kad kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji pārsūta darījuma informāciju. Lai nodrošinātu, ka tiek faktiski izpildītas prasības, ko kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem piemēro saskaņā ar šo regulu, ļoti svarīga nozīme būs standartu noteikšanas iniciatīvām, kurās iesaistījusies vai kuras vada kriptoaktīvu nozare. Lai nodrošinātu ātru informācijas apmaiņu, izrietošajiem risinājumiem vajadzētu būt sadarbspējīgiem, izmantojot starptautiskus vai Savienības mēroga standartus.

(51)

Ar mērķi palīdzēt maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem izveidot efektīvas procedūras, lai atklātu gadījumus, kad tie saņem līdzekļu pārvedumus vai kriptoaktīvu pārvedumus ar trūkstošu vai nepilnīgu informāciju par maksātāju, maksājuma saņēmēju, iniciatoru vai kriptoaktīvu saņēmēju, un veiktu efektīvus turpmākus pasākumus, EBI būtu jāizdod pamatnostādnes.

(52)

Lai cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu varētu nekavējoties rīkoties, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem būtu nekavējoties jāatbild uz informācijas pieprasījumiem par maksātāju un maksājuma saņēmēju vai par iniciatoru un kriptoaktīvu saņēmēju, kurus iesniedz iestādes, kas ir atbildīgas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanu dalībvalstī, kurā minētie maksājumu pakalpojumu sniedzēji ir iedibināti vai kurā ir minēto kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju juridiskā adrese.

(53)

Dienu skaits, kādā pakalpojumu sniedzējam jāsniedz atbilde uz pieprasījumu sniegt informāciju par maksātāju, ir atkarīgs no aizritošo darbdienu skaita maksātāja maksājumu pakalpojuma sniedzēja dalībvalstī.

(54)

Tā kā kriminālizmeklēšanas gaitā var nebūt iespējams identificēt prasītos datus vai darījumā iesaistītās personas daudzus mēnešus vai pat gadus pēc līdzekļu sākotnējā pārveduma vai kriptoaktīvu pārveduma un lai varētu piekļūt svarīgiem pierādījumiem saistībā ar izmeklēšanu, ir lietderīgi prasīt, lai maksājumu pakalpojumu sniedzēji vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji kādu laikposmu uzglabā informāciju par maksātāju un maksājuma saņēmēju vai iniciatoru un kriptoaktīvu saņēmēju nolūkā novērst, atklāt un izmeklēt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas gadījumus. Minētajam laikposmam nebūtu jāpārsniedz pieci gadi, un pēc tā beigām visi personas dati būtu jādzēš, ja vien valstu tiesību akti nenosaka citādi. Ja tas nepieciešams, lai novērstu, atklātu vai izmeklētu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu, un pēc tam, kad ir veikts novērtējums par pasākuma nepieciešamību un samērīgumu, dalībvalstīm būtu jāvar atļaut vai pieprasīt datu uzglabāšanu uz papildu laikposmu, kas nav ilgāks par pieciem gadiem, neskarot valstu krimināltiesību normas par pierādījumiem, kuras piemēro notiekošā kriminālizmeklēšanā un juridiskās procedūrās, un pilnībā ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/680 (21). Minētos pasākumus varētu pārskatīt, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, pieņemšanu.

(55)

Lai uzlabotu atbilstību šai regulai un saskaņā ar Komisijas 2010. gada 9. decembra paziņojumu “Par sankciju režīmu pastiprināšanu finanšu pakalpojumu nozarē” būtu jāstiprina kompetento iestāžu pilnvaras pieņemt uzraudzības pasākumus un noteikt sankcijas. Būtu jāparedz administratīvie sodi un pasākumi, un, ņemot vērā, ka ir svarīgi cīnīties pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu, dalībvalstīm būtu jānosaka sankcijas un pasākumi, kas ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši. Dalībvalstīm par tiem būtu jāinformē Komisija un Regulas (ES) Nr. 1093/2010 9.a panta 7. punktā minētā pastāvīgā iekšējā komiteja nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas apkarošanai.

(56)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (22).

(57)

Vairākas valstis un teritorijas, kas nav Savienības teritorijas daļa, ar kādu dalībvalsti ir saistītas ar monetāro savienību, tās ir daļa no kādas dalībvalsts valūtas zonas vai ir parakstījušas monetārās konvencijas ar Savienību, ko pārstāv kāda dalībvalsts, un tajās ir maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kuri tieši vai netieši piedalās attiecīgās dalībvalsts maksājumu un norēķinu sistēmās. Lai izvairītos no šīs regulas piemērošanas līdzekļu pārvedumiem starp attiecīgajām dalībvalstīm un minētajām valstīm vai teritorijām, tādējādi būtiski negatīvi iespaidojot šo valstu vai teritoriju ekonomiku, ir lietderīgi paredzēt iespēju šādus līdzekļu pārvedumus uzskatīt par līdzekļu pārvedumiem attiecīgo dalībvalstu iekšienē.

(58)

Ņemot vērā iespējamos augstos riskus, kas ir saistīti ar pašuzturētām adresēm, un tehnoloģisko un regulatīvo sarežģītību, tostarp saistībā ar īpašumtiesību informācijas verifikāciju, līdz 2026. gada 1. jūlijam Komisijai būtu jāizvērtē vajadzība pēc īpašiem papildu pasākumiem ar mērķi mazināt riskus, ko rada pārvedumi uz pašuzturētām adresēm vai no tām vai uz subjektiem, kas nav iedibināti Savienībā, vai no tiem, tostarp iespējamu ierobežojumu ieviešana, un būtu jānovērtē to mehānismu efektivitāte un samērīgums, ko izmanto nolūkā verificēt informācijas precizitāti attiecībā uz pašuzturētu adrešu īpašumtiesībām.

(59)

Pašlaik Direktīva (ES) 2015/849 attiecas tikai uz divām kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju kategorijām, proti, digitālo maku pakalpojumu sniedzējiem un pakalpojumu sniedzējiem, kas iesaistīti virtuālo valūtu un bezseguma valūtu apmaiņas pakalpojumos. Lai novērstu pastāvošās nepilnības nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas regulējumā un pieskaņotu Savienības tiesību aktus starptautiskajiem ieteikumiem, Direktīva (ES) 2015/849 būtu jāgroza, lai tajā tiktu iekļautas visas kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju kategorijas, kā noteikts Regulā (ES) 2023/1114, kurā paredzēts plašāks kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju loks. Jo īpaši, lai nodrošinātu, ka kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem piemēro tādas pašas prasības un uzraudzības līmeni kā kredītiestādēm un finanšu iestādēm, ir lietderīgi atjaunināt atbildīgo subjektu sarakstu, iekļaujot kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus finanšu iestāžu kategorijā Direktīvas (ES) 2015/849 nolūkā. Turklāt, ņemot vērā to, ka tradicionālās finanšu iestādes, piedāvājot šādus pakalpojumus, arī ietilpst kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju definīcijā, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju identificēšana par finanšu iestādēm rada iespēju, ka pastāv vienots konsekventu noteikumu kopums, ko piemēro subjektiem, kas sniedz gan tradicionālos finanšu pakalpojumus, gan kriptoaktīvu pakalpojumus. Direktīva (ES) 2015/849 būtu jāgroza arī tāpēc, lai nodrošinātu, ka kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji spēj pienācīgi mazināt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskus, kuriem tie ir pakļauti.

(60)

Attiecības, kas izveidotas starp kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem un trešās valstīs iedibinātiem subjektiem nolūkā izpildīt kriptoaktīvu pārvedumus vai sniegt līdzīgus kriptoaktīvu pakalpojumus, ir līdzīgas korespondentbanku attiecībām, kas izveidotas ar trešās valsts respondentiestādi. Tā kā minētajām attiecībām ir raksturīga regularitāte un atkārtošanās, tās būtu jāuzskata par korespondentattiecību veidu un tām būtu jāpiemēro īpaši pastiprinātas uzticamības pārbaudes pasākumi, kas principā ir līdzīgi tiem, kurus piemēro banku un finanšu pakalpojumu jomā. Jo īpaši kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, veidojot jaunas korespondentattiecības ar respondentsubjektu, būtu jāpiemēro īpaši pastiprinātas uzticamības pārbaudes pasākumi, lai identificētu un novērtētu minētā respondenta pakļautību riskam, pamatojoties uz tā reputāciju, uzraudzības kvalitāti un tā kontroli noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILL/TFN) jomā. Pamatojoties uz savākto informāciju, korespondenta kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem būtu jāīsteno piemēroti riska mazināšanas pasākumi, kuros jo īpaši būtu jāņem vērā potenciāli augstākais nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risks, ko rada nereģistrēti un nelicencēti subjekti. Tas ir īpaši svarīgi, kamēr FATF standartu īstenošana pasaules līmenī saglabājas nevienmērīgs, radot papildu riskus un problēmas. EBI būtu jāsniedz norādījumi par to, kā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem būtu jāveic pastiprinātā uzticamības pārbaude, un būtu jāprecizē piemērotie riska mazināšanas pasākumi, tostarp minimuma darbības, kas jāveic, mijiedarbojoties ar nereģistrētiem vai nelicencētiem subjektiem, kuri sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus.

(61)

Ar Regulu (ES) 2023/1114 ir izveidots visaptverošs tiesiskais regulējums kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, ar kuru saskaņo noteikumus, kas attiecas uz atļauju piešķiršanu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem un to darbību visā Savienībā. Lai izvairītos no prasību dublēšanās, Direktīva (ES) 2015/849 būtu jāgroza, lai atceltu reģistrācijas prasības attiecībā uz tām kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju kategorijām, uz kurām attieksies vienotais licencēšanas režīms saskaņā ar Regulu (ES) 2023/1114.

(62)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorismu, tostarp īstenojot starptautiskos standartus un nodrošinot pamatinformācijas pieejamību par līdzekļu pārvedumu maksātājiem un maksājumu saņēmējiem un par kriptoaktīvu pārvedumu iniciatoriem un kriptoaktīvu saņēmējiem, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet rīcības mēroga vai ietekmes dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(63)

Uz šo regulu attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 un Regula (ES) 2018/1725 (23). Tajā ir ievērotas pamattiesības un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā atzītie principi, jo īpaši tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību (7. pants), tiesības uz personas datu aizsardzību (8. pants), tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu (47. pants) un princips ne bis in idem.

(64)

Lai nodrošinātu saskaņotību ar Regulu (ES) 2023/1114, šī regula būtu jāpiemēro no dienas, kad sāk piemērot minēto regulu. Līdz minētajam datumam dalībvalstīm būtu jātransponē arī Direktīvas (ES) 2015/849 grozījumi.

(65)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāju, kurš atzinumu sniedza 2021. gada 22. septembrī (24),

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

Priekšmets, darbības joma un definīcijas

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā paredzēti noteikumi par jebkurā valūtā veiktiem līdzekļu pārvedumiem pievienoto informāciju par maksātājiem un maksājuma saņēmējiem un par kriptoaktīvu pārvedumiem pievienoto informāciju par iniciatoriem un kriptoaktīvu saņēmējiem ar mērķi novērst, atklāt un izmeklēt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu, ja vismaz viens no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kas iesaistīts līdzekļu pārvedumā vai kriptoaktīvu pārvedumā, attiecīgā gadījumā ir iedibināts vai tam ir juridiskā adrese Savienībā. Turklāt šajā regulā ir paredzēti noteikumi par iekšējo politiku, procedūrām un kontroli, lai nodrošinātu ierobežojošo pasākumu īstenošanu gadījumos, ja vismaz viens no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kas iesaistīts līdzekļu pārvedumā vai kriptoaktīvu pārvedumā, attiecīgā gadījumā ir iedibināts vai tam ir juridiskā adrese Savienībā.

2. pants

Tvērums

1.   Šī regula attiecas uz jebkurā valūtā veiktiem līdzekļu pārvedumiem, ko nosūta vai saņem maksājumu pakalpojumu sniedzējs vai starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kurš ir iedibināts Savienībā. To piemēro arī kriptoaktīvu pārvedumiem, tostarp tādu kriptoaktīvu pārvedumiem, kas veikti ar kriptobankomātiem, ja vai nu iniciatora, vai kriptoaktīvu saņēmēja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam vai starpniekam kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam ir juridiskā adrese Savienībā.

2.   Šī regula neattiecas uz Direktīvas (ES) 2015/2366 3. panta a) līdz m) apakšpunktā un o) apakšpunktā uzskaitītajiem pakalpojumiem.

3.   Šo regulu nepiemēro līdzekļu pārvedumiem vai Regulas (ES) 2023/1114 3. panta 1. punkta 7. apakšpunktā definēto elektroniskās naudas žetonu pārvedumiem, kas veikti ar maksājumu karti, elektroniskās naudas instrumentu, mobilo tālruni vai jebkuru citu digitālo vai IT priekšapmaksas vai pēcapmaksas ierīci ar līdzīgām iezīmēm, ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

minēto karti, instrumentu vai ierīci izmanto vienīgi, lai veiktu apmaksu par precēm vai pakalpojumiem; un

b)

minētās kartes, instrumenta vai ierīces numurs ir pievienots visiem ar darījumu saistītajiem pārvedumiem.

Tomēr šo regulu piemēro gadījumos, kad maksājumu karti, elektroniskās naudas instrumentu, mobilo tālruni vai jebkuru citu digitālo vai IT priekšapmaksas vai pēcapmaksas ierīci ar līdzīgām iezīmēm izmanto, lai veiktu līdzekļu vai elektroniskās naudas žetonu pārvedumu starp fiziskām personām, kas darbojas kā patērētāji tādos nolūkos, kuri nav tirdzniecība, darījumdarbība vai profesionālā darbība.

4.   Šo regulu nepiemēro personām, kuru vienīgā darbība ir papīra dokumentu pārvēršana elektroniskajos datos un kuras to dara, ievērojot līgumu, kas noslēgts ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju, vai tādām personām, kuru vienīgā darbība ir nodrošināt maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ziņojumu apmaiņas vai citas naudas līdzekļu pārsūtīšanai paredzētas atbalsta sistēmas vai tīrvērtes un norēķinu sistēmas.

Šī regula neattiecas uz līdzekļu pārvedumu, ja ir izpildīts jebkurš no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a)

tā veikšanai maksātājam no sava maksājumu konta jāizņem skaidra nauda;

b)

tas veido līdzekļu pārvedumu publiskai iestādei kā maksājumu par nodokļiem, naudas sodiem vai citām nodevām dalībvalsts iekšienē;

c)

gan maksātājs, gan maksājuma saņēmējs ir maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kas darbojas savā vārdā;

d)

tas veikts ar čeku attēlu apmaiņu, tostarp elektroniski apstrādātiem čekiem.

Šī regula neattiecas uz kriptoaktīvu pārvedumu, ja ir izpildīts jebkurš no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a)

gan iniciators, gan kriptoaktīvu saņēmējs ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas darbojas savā vārdā;

b)

pārvedums ir kriptoaktīvu pārvedums no personas personai, kurus veic, neiesaistot kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju.

Elektroniskās naudas žetonus, kas definēti Regulas (ES) 2023/1114 3. panta 1. punkta 7. apakšpunktā, saskaņā ar šo regulu uzskata par kriptoaktīviem.

5.   Dalībvalsts var izlemt nepiemērot šo regulu tās teritorijā veiktiem līdzekļu pārvedumiem uz maksājuma saņēmēja maksājumu kontu, atļaujot maksājumu tikai par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)

uz maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēju attiecas Direktīva (ES) 2015/849;

b)

maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs, izmantojot pārvedumam pievienoto unikālo darījuma identifikatoru, ar maksājuma saņēmēja starpniecību spēj izsekot līdzekļu pārvedumam no personas, kurai ar maksājuma saņēmēju ir vienošanās par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu;

c)

līdzekļu pārveduma summa nepārsniedz 1 000 EUR.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:

1)

“teroristu finansēšana” ir teroristu finansēšana, kā definēts Direktīvas (ES) 2015/849 1. panta 5. punktā;

2)

“nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana” ir nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas darbības, kas minētas Direktīvas (ES) 2015/849 1. panta 3. un 4. punktā;

3)

“maksātājs” ir persona, kas ir maksājumu konta turētājs un kas atļauj veikt līdzekļu pārvedumu no minētā maksājumu konta vai, ja maksājumu konta nav, – kas dod līdzekļu pārveduma rīkojumu;

4)

“maksājuma saņēmējs” ir persona, kas ir līdzekļu pārveduma iecerētais saņēmējs;

5)

“maksājumu pakalpojumu sniedzējs” ir maksājumu pakalpojumu sniedzēju kategorijas, kas minētas Direktīvas (ES) 2015/2366 1. panta 1. punktā, fiziskas vai juridiskas personas, kas gūst labumu no atbrīvojuma atbilstīgi tās 32. pantam, un juridiskas personas, kas gūst labumu no atbrīvojuma atbilstīgi Direktīvas 2009/110/EK 9. pantam, kuras sniedz līdzekļu pārveduma pakalpojumus;

6)

“starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs” ir maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas nav ne maksātāja, ne maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs un kas maksātāja vai maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai cita starpnieka maksājumu pakalpojumu sniedzēja vārdā saņem un pārsūta līdzekļu pārvedumu;

7)

“maksājumu konts” ir maksājumu konts, kā definēts Direktīvas (ES) 2015/2366 4. panta 12. punktā;

8)

“līdzekļi” ir līdzekļi, kā definēts Direktīvas (ES) 2015/2366 4. panta 25. punktā;

9)

“līdzekļu pārvedums” ir jebkurš darījums, ko maksātāja uzdevumā vismaz daļēji elektroniski veic maksājumu pakalpojumu sniedzējs, lai līdzekļus darītu pieejamus maksājuma saņēmējam ar maksājumu pakalpojuma sniedzēja starpniecību, neatkarīgi no tā, vai maksātājs un maksājuma saņēmējs ir viena un tā pati persona, un neatkarīgi no tā, vai maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs un maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir viens un tas pats, tostarp:

a)

kredīta pārvedums, kā definēts Direktīvas (ES) 2015/2366 4. panta 24. punktā;

b)

tiešā debeta maksājums, kā definēts Direktīvas (ES) 2015/2366 4. panta 23. punktā;

c)

naudas pārvedums, kā definēts Direktīvas (ES) 2015/2366 4. panta 22. punktā;

d)

pārvedums, kas veikts ar maksājumu karti, elektroniskās naudas instrumentu, mobilo telefonu vai jebkuru citu digitālo vai IT priekšapmaksas vai pēcapmaksas ierīci ar līdzīgām iezīmēm;

10)

“kriptoaktīvu pārvedums” ir jebkurš darījums, kura mērķis ir pārvietot kriptoaktīvus no vienas sadalītās virsgrāmatas adreses, kriptoaktīvu konta vai citas ierīces, kas ļauj glabāt kriptoaktīvus, uz citu, un kuru veic vismaz viens kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas rīkojas iniciatora vai kriptoaktīvu saņēmēja vārdā, neatkarīgi no tā, vai iniciators un kriptoaktīvu saņēmējs ir viena un tā pati persona, un neatkarīgi no tā, vai iniciatora kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs un kriptoaktīvu saņēmēja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs ir viens un tas pats;

11)

“sērijveida pārvedums” ir vairāki atsevišķi līdzekļu pārvedumi vai kriptoaktīvu pārvedumi, kas apvienoti pārsūtīšanas nolūkā;

12)

“unikālais darījuma identifikators” ir burtu, skaitļu vai simbolu kombinācija, ko nosaka maksājumu pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar līdzekļu pārvedumam paredzēto maksājumu un norēķinu sistēmu vai ziņojumu apmaiņas sistēmu protokoliem, vai nosaka kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas ļauj darījumam izsekot līdz maksātājam un maksājuma saņēmējam vai izsekot kriptoaktīvu pārvedumam līdz iniciatoram un kriptoaktīvu saņēmējam;

13)

“kriptoaktīvu pārvedums no personas personai” ir kriptoaktīvu pārvedums, ko veic, neiesaistot nekādus kriptoaktīvu pārvedumu pakalpojumu sniedzējus;

14)

“kriptoaktīvs” ir kriptoaktīvs, kā definēts Regulas (ES) 2023/1114 3. panta 1. punkta 5. apakšpunktā, izņemot gadījumus, kad tas ietilpst minētās regulas 2. panta 2., 3. un 4. punktā uzskaitītajās kategorijās vai kā citādi kvalificējams kā līdzekļi;

15)

“kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs” ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kā definēts Regulas (ES) 2023/1114 3. panta 1. punkta 15. apakšpunktā, ja tas sniedz vienu vai vairākus kriptoaktīvu pakalpojumus, kā definēts minētās regulas 3. panta 1. punkta 16. apakšpunktā;

16)

“starpnieks kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs” ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas nav ne iniciatora, ne saņēmēja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs un kas iniciatora vai saņēmēja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja vai cita starpnieka kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja vārdā saņem un pārsūta kriptoaktīvu pārvedumu;

17)

“kriptoaktīvu bankomāti” jeb “kriptobankomāti” ir fiziski vai tiešsaistes elektroniski termināļi, kas ļauj kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam veikt jo īpaši kriptoaktīvu pārvedumu pakalpojumu darbības, kā minēts Regulas (ES) 2023/1114 3. panta 1. punkta 16. apakšpunkta j) punktā;

18)

“sadalītās virsgrāmatas adrese” ir burtciparu kods, kas identificē adresi tīklā, kurā izmanto sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju (SVT) vai līdzīgu tehnoloģiju, kurā var nosūtīt vai saņemt kriptoaktīvus;

19)

“kriptoaktīvu konts” ir konts, ko vienas vai vairāku fizisku vai juridisku personu vārdā tur kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs un ko var izmantot kriptoaktīvu pārvedumu veikšanai;

20)

“pašuzturēta adrese” ir sadalītās virsgrāmatas adrese, kas nav piesaistīta nevienam no šiem:

a)

kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam;

b)

subjektam, kas nav iedibināts Savienībā un kas sniedz pakalpojumus, kuri ir līdzīgi kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja sniegtajiem pakalpojumiem;

21)

“iniciators” ir persona, kura tur kriptoaktīvu kontu pie kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja, sadalītās virsgrāmatas adresi vai ierīci, kas ļauj glabāt kriptoaktīvus, un kura ļauj pārvest kriptoaktīvus no minētā konta, sadalītās virsgrāmatas adreses vai ierīces vai – ja šāda konta, sadalītās virsgrāmatas adreses vai ierīces nav – persona, kura dod kriptoaktīvu pārveduma rīkojumu vai šādu pārvedumu ierosina;

22)

“kriptoaktīvu saņēmējs” ir persona, kas ir kriptoaktīvu pārveduma iecerētais saņēmējs;

23)

“juridiskās personas identifikators” jeb “LEI” ir ISO 17442 standartam atbilstošs burtciparu atsauces kods, ko piešķir juridiskai personai;

24)

“sadalītās virsgrāmatas tehnoloģija” jeb “SVT” ir sadalītās virsgrāmatas tehnoloģija, kā definēts Regulas (ES) 2023/1114 3. panta 1. punkta 1. apakšpunktā.

II NODAĻA

Maksājumu pakalpojumu sniedzēju pienākumi

1. Iedaļa

Maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja pienākumi

4. pants

Līdzekļu pārvedumiem pievienotā informācija

1.   Maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka līdzekļu pārvedumiem ir pievienota šāda informācija par maksātāju:

a)

maksātāja vārds/nosaukums;

b)

maksātāja maksājumu konta numurs;

c)

maksātāja adrese, tostarp valsts nosaukums, oficiāla personas dokumenta numurs un klienta identifikācijas numurs vai – alternatīvi – maksātāja dzimšanas datums un vieta; un

d)

atkarībā no tā, vai attiecīgajā maksājuma ziņojuma formātā ir vajadzīgais lauks, un ja maksātājs to nodrošina savam maksājumu pakalpojumu sniedzējam, maksātāja pašreizējais LEI vai, ja tāda nav, jebkurš pieejams līdzvērtīgs oficiāls identifikators.

2.   Maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka līdzekļu pārvedumiem ir pievienota šāda informācija par maksājuma saņēmēju:

a)

maksājuma saņēmēja vārds/nosaukums;

b)

maksājuma saņēmēja maksājumu konta numurs; un

c)

atkarībā no tā, vai attiecīgajā maksājuma ziņojuma formātā ir vajadzīgais lauks, un ja maksātājs to nodrošina savam maksājumu pakalpojumu sniedzējam, maksājuma saņēmēja pašreizējais LEI vai, ja tāda nav, jebkurš pieejams līdzvērtīgs oficiāls identifikators.

3.   Atkāpjoties no 1. punkta b) apakšpunkta un 2. punkta b) apakšpunkta, ja pārvedums netiek veikts uz maksājumu kontu vai no tā, maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka līdzekļu pārvedumam drīzāk pievieno unikālo darījuma identifikatoru, nevis maksājumu konta numuru.

4.   Pirms līdzekļu pārveduma veikšanas maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs verificē 1. punktā un, attiecīgā gadījumā, 3. punktā minētās informācijas pareizību, balstoties uz dokumentiem, datiem vai informāciju, kas iegūta no uzticama un neatkarīga avota.

5.   Šā panta 4. punktā minēto verifikāciju uzskata par izpildītu, ja piemērojams viens no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a)

maksātāja identitāte ir verificēta saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 13. pantu, un minētajā verifikācijā iegūtā informācija ir uzglabāta saskaņā ar minētās direktīvas 40. pantu;

b)

uz maksātāju attiecas Direktīvas (ES) 2015/849 14. panta 5. punkts.

6.   Neskarot 5. un 6. pantā paredzētos izņēmumus, maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs neveic nekādus līdzekļu pārvedumus, pirms ir nodrošināta pilnīga atbilstība šim pantam.

5. pants

Līdzekļu pārvedumi Savienībā

1.   Atkāpjoties no 4. panta 1. un 2. punkta, ja visi maksājumu pakalpojumi sniedzēji, kas iesaistīti maksājumu ķēdē, ir iedibināti Savienībā, līdzekļu pārvedumiem pievieno vismaz gan maksātāja, gan maksājuma saņēmēja maksājumu konta numuru vai – ja piemēro 4. panta 3. punktu – unikālo darījuma identifikatoru, neskarot attiecīgā gadījumā informācijas prasības, kas izklāstītas Regulā (ES) Nr. 260/2012.

2.   Neatkarīgi no 1. punkta maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs trīs darbdienu laikā pēc maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai starpnieka maksājumu pakalpojumu sniedzēja informācijas pieprasījuma saņemšanas dara pieejamu šādu informāciju:

a)

tādiem līdzekļu pārvedumiem, kuri pārsniedz 1 000 EUR, – neatkarīgi no tā, vai šādi pārvedumi tiek veikti vienā maksājumā vai vairākos maksājumos, kuri šķiet saistīti, – informāciju par maksātāju vai maksājuma saņēmēju saskaņā ar 4. pantu;

b)

tādiem līdzekļu pārvedumiem, kuri nepārsniedz 1 000 EUR un kuri nešķiet saistīti ar citiem līdzekļu pārvedumiem, kas kopā ar konkrēto pārvedumu pārsniedz 1 000 EUR, – vismaz:

i)

maksātāja un maksājuma saņēmēja vārdu/nosaukumu; un

ii)

maksātāja un maksājuma saņēmēja maksājumu konta numurus vai – ja piemēro 4. panta 3. punktu – unikālo darījuma identifikatoru.

3.   Atkāpjoties no 4. panta 4. punkta, attiecībā uz līdzekļu pārvedumiem, kas minēti šā panta 2. punkta b) apakšpunktā, maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam nav jāverificē informācija par maksātāju, izņemot gadījumus, kad maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs:

a)

pārvedamos līdzekļus saņēmis skaidrā naudā vai kā anonīmu elektronisku naudu; vai

b)

tam ir pamatotas aizdomas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu.

6. pants

Līdzekļu pārvedumi ārpus Savienības

1.   Gadījumā, ja no viena maksātāja tiek veikts sērijveida pārvedums maksājuma saņēmējiem, kuru maksājumu pakalpojumu sniedzēji ir iedibināti ārpus Savienības, 4. panta 1. punkts neattiecas uz tajā apvienotiem atsevišķiem līdzekļu pārvedumiem ar noteikumu, ka 4. panta 1., 2. un 3. punktā minētā informācija ir pievienota sērijveida pārvedumam, ka minētā informācija ir verificēta saskaņā ar 4. panta 4. un 5. punktu un ka atsevišķajiem pārvedumiem pievienots maksātāja maksājumu konta numurs vai – ja piemēro 4. panta 3. punktu – unikālais darījuma identifikators.

2.   Atkāpjoties no 4. panta 1. punkta un attiecīgā gadījumā neskarot informāciju, kas pieprasīta saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 260/2012, ja maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir iedibināts ārpus Savienības, līdzekļu pārvedumiem, kuri nepārsniedz 1 000 EUR un kuri nešķiet saistīti ar citiem līdzekļu pārvedumiem, kas kopā ar konkrēto pārvedumu pārsniedz 1 000 EUR, pievieno vismaz šādu informāciju:

a)

maksātāja un maksājuma saņēmēja vārdu/nosaukumu; un

b)

maksātāja un maksājuma saņēmēja maksājumu konta numurus vai – ja piemēro 4. panta 3. punktu – unikālo darījuma identifikatoru.

Atkāpjoties no 4. panta 4. punkta, maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam nav jāverificē šajā punktā minētā informācija par maksātāju, izņemot gadījumus, kad maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs:

a)

pārvedamos līdzekļus saņēmis skaidrā naudā vai kā anonīmu elektronisku naudu; vai

b)

tam ir pamatotas aizdomas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu.

2. Iedaļa

Maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēja pienākumi

7. pants

Pārliecināšanās, vai netrūkst informācijas par maksātāju vai maksājuma saņēmēju

1.   Maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs īsteno efektīvas procedūras, lai pārliecinātos, vai līdzekļu pārveduma veikšanai izmantotajā ziņojumu apstrādes vai maksājumu un norēķinu sistēmā ailes informācijai par maksātāju un maksājuma saņēmēju ir aizpildītas, izmantojot zīmes vai ievaddatus, kas ir atļauti saskaņā ar minētās sistēmas konvencijām.

2.   Maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs īsteno efektīvas procedūras, tostarp attiecīgā gadījumā pārraudzību pēc pārvedumiem vai to laikā, lai pārliecinātos, vai par maksātāju un maksājuma saņēmēju netrūkst šādas informācijas:

a)

līdzekļu pārvedumiem, kad maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir iedibināts Savienībā, – 5. pantā minētā informācija;

b)

līdzekļu pārvedumiem, kad maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir iedibināts ārpus Savienības, – 4. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā un 4. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētā informācija;

c)

sērijveida pārvedumiem, kad maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir iedibināts ārpus Savienības, – 4. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā un 4. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētā informācija saistībā ar minēto sērijveida pārvedumu.

3.   Attiecībā uz līdzekļu pārvedumiem, kas pārsniedz 1 000 EUR, – neatkarīgi no tā, vai minētie pārvedumi tiek veikti vienā maksājumā vai vairākos maksājumos, kuri šķiet saistīti, – pirms maksājuma saņēmēja maksājumu konta kreditēšanas vai pirms līdzekļi tiek darīti pieejami maksājuma saņēmējam, maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs verificē precizitāti šā panta 2. punktā minētajai informācijai par maksājuma saņēmēju, pamatojoties uz dokumentiem, datiem vai informāciju, kas iegūta no uzticamiem un neatkarīgiem avotiem, neskarot Direktīvas (ES) 2015/2366 83. un 84. pantā izklāstītās prasības.

4.   Attiecībā uz līdzekļu pārvedumiem, kuri nepārsniedz 1 000 EUR un kuri nešķiet saistīti ar citiem līdzekļu pārvedumiem, kas kopā ar attiecīgo pārvedumu pārsniedz 1 000 EUR, maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam nav jāverificē informācijas par maksājuma saņēmēju precizitāte, izņemot gadījumus, kad maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs:

a)

veic līdzekļu izmaksu skaidrā naudā vai kā anonīmu elektronisku naudu; vai

b)

tam ir pamatotas aizdomas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu.

5.   Šā panta 3 un 4. punktā minēto verifikāciju uzskata par izpildītu, ja piemērojams viens no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a)

maksājuma saņēmēja identitāte ir verificēta saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 13. pantu, un minētajā verifikācijā iegūtā informācija ir uzglabāta saskaņā ar minētās direktīvas 40. pantu;

b)

uz maksājuma saņēmēju attiecas Direktīvas (ES) 2015/849 14. panta 5. punkts.

8. pants

Līdzekļu pārvedumi, ja trūkst informācijas par maksātāju un maksājuma saņēmēju vai ja tā ir nepilnīga

1.   Maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs īsteno efektīvas, uz riska faktoriem balstītas procedūras, tostarp tādas procedūras, kas pamatojas uz Direktīvas (ES) 2015/849 13. pantā minēto riska pakāpi, lai varētu izlemt, vai līdzekļu pārvedumu izpildīt, noraidīt vai apturēt, ja nav pievienota pilnīga nepieciešamā informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju, un lai varētu noteikt turpmāk veicamos pasākumus.

Ja, saņemot līdzekļu pārvedumu, maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs konstatē, ka 4. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, 4. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā, 5. panta 1. punktā vai 6. pantā minētā informācija trūkst vai ir nepilnīga, vai ja tā nav ievadīta, izmantojot zīmes vai ievaddatus, kas ir atļauti saskaņā ar ziņojumu apmaiņas vai maksājumu un norēķinu sistēmas konvencijām, kā minēts 7. panta 1. punktā, maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs, pamatojoties uz riska pakāpi:

a)

noraida pārvedumu; vai

b)

pieprasa vajadzīgo informāciju par maksātāju un maksājuma saņēmēju pirms vai pēc tam, kad tiek kreditēts maksājuma saņēmēja maksājumu konts vai līdzekļi tiek darīti pieejami maksājuma saņēmējam.

2.   Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs atkārtoti nesniedz pieprasīto informāciju par maksātāju vai maksājuma saņēmēju, maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs:

a)

veic pasākumus, kas sākotnēji var ietvert brīdinājumu nosūtīšanu un termiņu noteikšanu, pirms veikt noraidīšanu, ierobežošanu vai izbeigšanu saskaņā ar b) apakšpunktu, ja pieprasītā informācija joprojām nav sniegta; vai

b)

uzreiz noraida jebkādus turpmākus līdzekļu pārvedumus no minētā maksājumu pakalpojumu sniedzēja, vai ierobežo vai izbeidz darījumu attiecības ar minēto maksājumu pakalpojumu sniedzēju.

Maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs par minēto informācijas nesniegšanu un par veiktajiem pasākumiem ziņo kompetentajai iestādei, kas ir atbildīga par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas novēršanas noteikumu ievērošanas pārraudzību.

9. pants

Izvērtējums un ziņojumu sniegšana

Maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs, izvērtējot to, vai līdzekļu pārvedums vai jebkurš ar to saistīts darījums ir aizdomīgs un vai saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/849 par to ir jāziņo finanšu ziņu vākšanas vienībai (FIU), ņem vērā trūkstošo vai nepilnīgo informāciju par maksātāju vai maksājuma saņēmēju.

3. Iedaļa

Starpnieku maksājumu pakalpojumu sniedzēju pienākumi

10. pants

Informācijas par maksātāju un maksājuma saņēmēju, kura pievienota pārvedumam, uzglabāšana

Starpnieki maksājumu pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka visa saņemtā informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju, kas pievienota līdzekļu pārvedumam, tiek uzglabāta kopā ar pārvedumu.

11. pants

Pārliecināšanās, vai netrūkst informācijas par maksātāju vai maksājuma saņēmēju

1.   Starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs īsteno efektīvas procedūras, lai pārliecinātos, vai līdzekļu pārveduma veikšanai izmantotajā ziņojumu apmaiņas vai maksājumu un norēķinu sistēmā ailes informācijai par maksātāju un maksājuma saņēmēju ir aizpildītas, izmantojot zīmes vai ievaddatus, kas ir atļauti saskaņā ar minētās sistēmas konvencijām.

2.   Starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs īsteno efektīvas procedūras, tostarp attiecīgā gadījumā pārraudzību pēc pārvedumiem vai to laikā, lai pārliecinātos, vai par maksātāju un maksājuma saņēmēju netrūkst šādas informācijas:

a)

attiecībā uz līdzekļu pārvedumiem, kad maksātāja un maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēji ir iedibināti Savienībā, – 5. pantā minētā informācija;

b)

attiecībā uz līdzekļu pārvedumiem, kad maksātāja vai maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir iedibināts ārpus Savienības, – 4. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā un 4. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētā informācija;

c)

attiecībā uz sērijveida pārvedumiem, kad maksātāja vai maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir iedibināts ārpus Savienības, – 4. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā un 4. panta un 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētā informācija saistībā ar minēto sērijveida pārvedumu.

12. pants

Līdzekļu pārvedumi, ja trūkst informācijas par maksātāju vai maksājuma saņēmēju

1.   Starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs izveido efektīvas, uz riska faktoriem balstītas procedūras, lai varētu izlemt, vai līdzekļu pārvedumu izpildīt, noraidīt vai apturēt, ja nav pievienota nepieciešamā informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju, un lai varētu noteikt turpmāk veicamos pasākumus.

Ja, saņemot līdzekļu pārvedumu, starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs konstatē, ka 4. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, 4. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā, 5. panta 1. punktā vai 6. pantā minētās informācijas trūkst vai ja tā nav ievadīta, izmantojot zīmes vai ievaddatus, kas ir atļauti saskaņā ar ziņojumu apmaiņas vai maksājumu un norēķinu sistēmas konvencijām, kā minēts 7. panta 1. punktā, minētais starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs, pamatojoties uz riska pakāpi:

a)

noraida pārvedumu; vai

b)

pieprasa vajadzīgo informāciju par maksātāju un maksājuma saņēmēju, pirms vai pēc līdzekļu pārveduma pārsūtīšanas.

2.   Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs atkārtoti nesniedz pieprasīto informāciju par maksātāju vai maksājuma saņēmēju, starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs:

a)

veic pasākumus, kas sākotnēji var ietvert brīdinājumu nosūtīšanu un termiņu noteikšanu, pirms veikt noraidīšanu, ierobežošanu vai izbeigšanu saskaņā ar b) apakšpunktu, ja pieprasītā informācija joprojām nav sniegta; vai

b)

uzreiz noraida jebkādus turpmākus līdzekļu pārvedumus no minētā maksājumu pakalpojumu sniedzēja, vai ierobežo vai izbeidz darījumu attiecības ar minēto maksājumu pakalpojumu sniedzēju.

Starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs par minēto informācijas nesniegšanu un par veiktajiem pasākumiem ziņo kompetentajai iestādei, kas ir atbildīga par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas novēršanas noteikumu ievērošanas pārraudzību.

13. pants

Izvērtējums un ziņojumu sniegšana

Starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs, izvērtējot to, vai līdzekļu pārvedums vai jebkurš ar to saistīts darījums ir aizdomīgs un vai saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/849 par to ir jāziņo FIU, ņem vērā trūkstošo informāciju par maksātāju vai maksājuma saņēmēju.

III NODAĻA

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju pienākumi

1. Iedaļa

Iniciatora kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja pienākumi

14. pants

Kriptoaktīvu pārvedumiem pievienotā informācija

1.   Iniciatora kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka kriptoaktīvu pārvedumiem ir pievienota šāda informācija par iniciatoru:

a)

iniciatora vārds, uzvārds/nosaukums;

b)

iniciatora sadalītās virsgrāmatas adrese, ja kriptoaktīvu pārvedums ir reģistrēts tīklā, izmantojot SVT vai līdzīgu tehnoloģiju, un iniciatora kriptoaktīvu konta numurs, ja šāds konts pastāv un tiek izmantots darījuma apstrādei;

c)

iniciatora kriptoaktīvu konta numurs, ja kriptoaktīvu pārvedums nav reģistrēts tīklā, izmantojot SVT vai līdzīgu tehnoloģiju;

d)

iniciatora adrese, tostarp valsts nosaukums, oficiāla personas dokumenta numurs un klienta identifikācijas numurs vai – alternatīvi – iniciatora dzimšanas datums un vieta; un

e)

iniciatora pašreizējais LEI vai, ja tāda nav, kāds cits pieejams līdzvērtīgs oficiāls identifikators atkarībā no tā, vai attiecīgajā ziņojuma formātā ir vajadzīgais lauks, un ja iniciators savam kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam to nodrošinājis.

2.   Iniciatora kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka kriptoaktīvu pārvedumiem ir pievienota šāda informācija par kriptoaktīvu saņēmēju:

a)

kriptoaktīvu saņēmēja vārds, uzvārds vai nosaukums;

b)

kriptoaktīvu saņēmēja sadalītās virsgrāmatas adrese, ja kriptoaktīvu pārvedums ir reģistrēts tīklā, izmantojot SVT vai līdzīgu tehnoloģiju, un saņēmēja kriptoaktīvu konta numurs, ja šāds konts pastāv un tiek izmantots darījuma apstrādei;

c)

kriptoaktīvu saņēmēja kriptoaktīvu konta numurs, ja kriptoaktīvu pārvedums nav reģistrēts tīklā, izmantojot SVT vai līdzīgu tehnoloģiju; un

d)

kriptoaktīvu saņēmēja pašreizējais LEI vai, ja tāda nav, kāds cits pieejams līdzvērtīgs oficiāls identifikators atkarībā no tā, vai attiecīgajā ziņojuma formātā ir vajadzīgais lauks, un ja iniciators savam kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam to nodrošinājis.

3.   Atkāpjoties no 1. punkta c) apakšpunkta un 2. punkta c) apakšpunkta, – ja kriptoaktīvu pārvedums nav reģistrēts tīklā, izmantojot SVT vai līdzīgu tehnoloģiju, un ja tas netiek veikts uz kriptoaktīvu kontu vai no tā, iniciatora kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka kriptoaktīvu pārvedumam ir pievienots unikālais darījuma identifikators.

4.   Šā panta 1. un 2. punktā minēto informāciju iesniedz pirms kriptoaktīvu pārveduma, vienlaikus vai paralēli ar to, darot to drošā veidā un saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679.

Netiek prasīts, ka 1.un 2. punktā minētā informācija ir tieši jāpievieno attiecīgajam kriptoaktīvu pārvedumam vai tajā jāiekļauj.

5.   Ja kriptoaktīvi tiek pārvesti uz pašuzturētu adresi, iniciatora kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs iegūst un glabā 1. un 2. punktā minēto informāciju un nodrošina, ka kriptoaktīvu pārvedumu var identificēt individuāli.

Neskarot konkrētus riska mazināšanas pasākumus, kas veikti saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 19.b pantu, ja pārvedums pārsniedz 1 000 EUR uz pašuzturētu adresi, iniciatora kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs veic atbilstīgus pasākumus, lai izvērtētu, vai minētā adrese pieder iniciatoram vai tas to kontrolē.

6.   Pirms kriptoaktīvu pārveduma veikšanas iniciatora kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs verificē 1. punktā minētās informācijas precizitāti, balstoties uz dokumentiem, datiem vai informāciju, kas iegūta no uzticama un neatkarīga avota.

7.   Šā panta 6. punktā minēto verifikāciju uzskata par izpildītu, ja piemērojams viens no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a)

iniciatora identitāte ir verificēta saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 13. pantu, un verifikācijas rezultātā iegūtā informācija tiek uzglabāta saskaņā ar minētās direktīvas 40. pantu;

b)

uz iniciatoru attiecas Direktīvas (ES) 2015/849 14. panta 5. punkts.

8.   Iniciatora kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs neļauj iniciēt vai neizpilda nekādus kriptoaktīvu pārvedumus, pirms nav nodrošināta pilnīga atbilstība šim pantam.

15. pants

Kriptoaktīvu sērijveida pārvedumi

Gadījumā, ja no viena iniciatora tiek veikts kriptoaktīvu sērijveida pārvedums, 14. panta 1. punkts neattiecas uz tajā apvienotajiem individuālajiem pārvedumiem, ja sērijveida pārvedumam ir pievienota 14. panta 1., 2. un 3. punktā minētā informācija un minētā informācija ir verificēta saskaņā ar 14. panta 6. un 7. punktu, un ja individuālajiem pārvedumiem ir pievienota sadalītās virsgrāmatas adrese, ja piemēro 14. panta 2. punkta b) apakšpunktu, iniciatora kriptoaktīvu konta numurs, ja piemēro 14. panta 2. punkta c) apakšpunktu, vai unikālais darījuma identifikators, ja piemēro 14. panta 3. punktu.

2. Iedaļa

Kriptoaktīvu saņēmēja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja pienākumi

16. pants

Pārliecināšanās, vai netrūkst informācijas par iniciatoru vai kriptoaktīvu saņēmēju

1.   Kriptoaktīvu saņēmēja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs īsteno efektīvas procedūras, tostarp attiecīgā gadījumā uzraudzību pēc pārvedumu veikšanas vai to laikā, lai pārliecinātos, vai 14. panta 1. un 2. punktā minētā informācija par iniciatoru un kriptoaktīvu saņēmēju ir iekļauta kriptoaktīvu pārvedumā vai sērijveida pārvedumā vai tiek nosūtīta pēc tam.

2.   Ja kriptoaktīvi tiek pārvesti no pašuzturētas adreses, kriptoaktīvu saņēmēja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs iegūst un glabā 14. panta 1. un 2. punktā minēto informāciju un nodrošina, ka kriptoaktīvu pārvedumu var identificēt individuāli.

Neskarot konkrētus riska mazināšanas pasākumus, kas veikti saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 19.b pantu, ja pārvedums pārsniedz 1 000 EUR no pašuzturētas adreses, kriptoaktīvu saņēmēja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs veic atbilstīgus pasākumus, lai izvērtētu, vai minētā adrese pieder kriptoaktīvu saņēmējam vai tas to kontrolē.

3.   Pirms kriptoaktīvi tiek darīti pieejami kriptoaktīvu saņēmējam, kriptoaktīvu saņēmēja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs verificē, vai 14. panta 2. punktā minētā informācija par kriptoaktīvu saņēmēju ir precīza, balstoties uz dokumentiem, datiem vai informāciju, kas iegūta no uzticama un neatkarīga avota.

4.   Šā panta 2. un 3. punktā minēto verifikāciju uzskata par izpildītu, ja piemērojams viens no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a)

kriptoaktīvu saņēmēja identitāte ir verificēta saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 13. pantu, un verifikācijas rezultātā iegūtā informācija tiek uzglabāta saskaņā ar minētās direktīvas 40. pantu;

b)

uz kriptoaktīvu saņēmēju attiecas Direktīvas (ES) 2015/849 14. panta 5. punkts.

17. pants

Kriptoaktīvu pārvedumi, ja trūkst informācijas par iniciatoru vai kriptoaktīvu saņēmēju vai ja tā ir nepilnīga

1.   Kriptoaktīvu saņēmēja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs īsteno efektīvas, uz riska faktoriem balstītas procedūras, tostarp tādas procedūras, kas pamatojas uz Direktīvas (ES) 2015/849 13. pantā minēto riska pakāpi, lai varētu izlemt, vai kriptoaktīvu pārvedumu izpildīt, noraidīt vai apturēt, ja nav pievienota pilnīga nepieciešamā informācija par iniciatoru un kriptoaktīvu saņēmēju, un lai varētu noteikt turpmāk veicamos pasākumus.

Ja kriptoaktīvu saņēmēja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs konstatē, ka 14. panta 1. vai 2. punktā vai 15. pantā minētās informācijas trūkst vai tā ir nepilnīga, minētais kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, ņemot vērā riska pakāpi un bez liekas kavēšanās:

a)

noraida pārvedumu vai pārvestos kriptoaktīvus atgriež atpakaļ iniciatora kriptoaktīvu kontā; vai

b)

pieprasa vajadzīgo informāciju par iniciatoru un kriptoaktīvu saņēmēju, pirms tas kriptoaktīvus dara pieejamus kriptoaktīvu saņēmējam.

2.   Ja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs atkārtoti nesniedz prasīto informāciju par iniciatoru vai kriptoaktīvu saņēmēju, kriptoaktīvu saņēmēja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs:

a)

veic pasākumus, kas sākotnēji var ietvert brīdinājumu nosūtīšanu un termiņu noteikšanu, pirms veikt noraidīšanu, ierobežošanu vai izbeigšanu saskaņā ar b) apakšpunktu, ja pieprasītā informācija joprojām nav sniegta; vai

b)

uzreiz noraida jebkādus turpmākus kriptoaktīvu pārvedumus kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam, vai pārvedumus no tā, vai ierobežo vai izbeidz darījumu attiecības ar minēto pakalpojumu sniedzēju.

Kriptoaktīvu saņēmēja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs par minēto informācijas nesniegšanu un par veiktajiem pasākumiem ziņo kompetentajai iestādei, kas ir atbildīga par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas novēršanas noteikumu ievērošanas uzraudzību.

18. pants

Izvērtējums un ziņojumu sniegšana

Kriptoaktīvu saņēmēja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, izvērtējot to, vai kriptoaktīvu pārvedums vai jebkurš ar to saistīts darījums ir aizdomīgs un vai saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/849 par to ir jāziņo finanšu ziņu vākšanas vienībai (FIU), kā faktoru ņem vērā trūkstošo vai nepilnīgo informāciju par iniciatoru vai kriptoaktīvu saņēmēju.

3. Iedaļa

Starpnieku kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju pienākumi

19. pants

Informācijas par iniciatoru un kriptoaktīvu saņēmēju, kas pievienota pārvedumam, uzglabāšana

Starpnieki kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka visa informācija, kas saņemta par iniciatoru un kriptoaktīvu saņēmēju un kas pievienota kriptoaktīvu pārvedumam, tiek nosūtīta kopā ar pārvedumu un ka ieraksti par šādu informāciju tiek uzglabāti un pēc pieprasījuma darīti pieejami kompetentajām iestādēm.

20. pants

Pārliecināšanās, vai netrūkst informācijas par iniciatoru vai kriptoaktīvu saņēmēju

Starpnieks kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs īsteno efektīvas procedūras, tostarp attiecīgā gadījumā uzraudzību pēc pārvedumu veikšanas vai to laikā, lai pārliecinātos, vai 14. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā un 14. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētā informācija par iniciatoru vai kriptoaktīvu saņēmēju ir iesniegta iepriekš, vienlaikus vai paralēli ar kriptoaktīvu pārvedumu vai sērijveida pārvedumu, tostarp arī tad, ja pārvedums tiek veikts uz pašuzturētu adresi vai no tādas.

21. pants

Kriptoaktīvu pārvedumi, ja trūkst informācijas par iniciatoru vai kriptoaktīvu saņēmēju

1.   Starpnieks kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs izveido efektīvas, uz riska faktoriem balstītas procedūras, tostarp tādas procedūras, kas pamatojas uz Direktīvas (ES) 2015/849 13. pantā minēto riska pakāpi, lai varētu izlemt, vai kriptoaktīvu pārvedumu izpildīt, noraidīt vai apturēt, ja nav pievienota nepieciešamā informācija par iniciatoru un kriptoaktīvu saņēmēju, un lai varētu noteikt turpmāk veicamos pasākumus.

Ja starpnieks kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, saņemot kriptoaktīvu pārvedumu, konstatē, ka 14. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā un 14. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā vai 15. panta 1. punktā minētās informācijas trūkst vai ka tā ir nepilnīga, minētais starpnieks kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, pamatojoties uz riska pakāpi un bez liekas kavēšanās:

a)

noraida pārvedumu vai atgriež pārvestos kriptoaktīvus; vai

b)

pieprasa vajadzīgo informāciju par iniciatoru un kriptoaktīvu saņēmēju pirms kriptoaktīvu pārveduma pārsūtījuma veikšanas.

2.   Ja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs atkārtoti nesniedz prasīto informāciju par iniciatoru vai kriptoaktīvu saņēmēju, starpnieks kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs:

a)

veic pasākumus, kas sākotnēji var ietvert brīdinājumu nosūtīšanu un termiņu noteikšanu, pirms veikt noraidīšanu, ierobežošanu vai izbeigšanu saskaņā ar b) apakšpunktu, ja pieprasītā informācija joprojām nav sniegta; vai

b)

uzreiz noraida jebkādus turpmākus kriptoaktīvu pārvedumus minētajam kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam vai pārvedumus no tā vai ierobežo vai izbeidz savas darījumu attiecības ar minēto kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju.

Starpnieks kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs par minēto informācijas nesniegšanu un par veiktajiem pasākumiem ziņo kompetentajai iestādei, kas ir atbildīga par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas novēršanas noteikumu ievērošanas pārraudzību.

22. pants

Izvērtējums un ziņojumu sniegšana

Starpnieks kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, izvērtējot to, vai kriptoaktīvu pārvedums vai jebkurš ar to saistīts darījums ir aizdomīgs un vai saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/849 par to ir jāziņo finanšu ziņu vākšanas vienībai (FIU), kā faktoru ņem vērā trūkstošo informāciju par iniciatoru vai kriptoaktīvu saņēmēju.

IV NODAĻA

Kopēji pasākumi, ko piemēro maksājumu pakalpojumu sniedzēji un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji

23. pants

Iekšējā politika, procedūras un kontrole ar mērķi nodrošināt ierobežojošo pasākumu īstenošanu

Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem ir iekšējā politika, procedūras un kontrole, lai nodrošinātu Savienības un valsts ierobežojošo pasākumu īstenošanu, veicot līdzekļu un kriptoaktīvu pārvedumus saskaņā ar šo regulu.

Eiropas Banku iestāde (EBI) līdz 2024. gada 30. decembrim izdod pamatnostādnes, kurās precizē šajā pantā minētos pasākumus.

V NODAĻA

Informācija, datu aizsardzība un informācijas uzglabāšana

24. pants

Informācijas sniegšana

Maksājumu pakalpojumu sniedzēji un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji atbild pilnībā un nekavējoties, tostarp izmantojot centrālo kontaktpunktu saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 45. panta 9. punktu, ja šāds kontaktpunkts ir iecelts, un saskaņā ar procedūras prasībām, kas izklāstītas tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā maksājumu pakalpojumu sniedzēji attiecīgā gadījumā ir iedibināti vai kurā ir to juridiskā adrese vienīgi uz tādu minētās dalībvalsts iestāžu pieprasījumiem, kuras ir atbildīgas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanu un apkarošanu, saistībā ar šajā regulā pieprasīto informāciju.

25. pants

Datu aizsardzība

1.   Uz personas datu apstrādi saskaņā ar šo regulu attiecas Regula (ES) 2016/679. Uz personas datiem, kurus Komisija vai EBI apstrādā saskaņā ar šo regulu, attiecas Regula (ES) 2018/1725.

2.   Maksājumu pakalpojumu sniedzēji un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji apstrādā personas datus, pamatojoties uz šo regulu, vienīgi nolūkā novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu, un tos tālāk neapstrādā veidā, kas neatbilst minētajiem mērķiem. Personas datu apstrāde, pamatojoties uz šo regulu, komerciāliem mērķiem ir aizliegta.

3.   Maksājumu pakalpojumu sniedzēji un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji informāciju, kas pieprasīta, ievērojot Regulas (ES) 2016/679 13. pantu, jauniem klientiem sniedz pirms darījuma attiecību iedibināšanas vai gadījuma rakstura darījuma veikšanas. Minēto informāciju sniedz kodolīgā, pārredzamā, saprotamā un viegli pieejamā veidā saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 12. pantu, un tā jo īpaši ietver vispārīgu paziņojumu par maksājumu pakalpojumu sniedzēju un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju juridiskajiem pienākumiem saskaņā ar šo regulu, tiem apstrādājot personas datus nolūkā novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu.

4.   Maksājumu pakalpojumu sniedzēji un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka jebkādu personas datu par līdzekļu pārvedumā vai kriptoaktīvu pārvedumā iesaistītajām pusēm pārsūtīšana vienmēr tiek veikta saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679.

Eiropas Datu aizsardzības kolēģija, apspriedusies ar EBI, izdod pamatnostādnes par praktisko datu aizsardzības prasību īstenošanu attiecībā uz personas datu nosūtīšanu trešām valstīm saistībā ar kriptoaktīvu pārvedumiem. EBI izdod pamatnostādnes par piemērotām procedūrām, ar ko noteikt, vai izpildīt, noraidīt, atgriezt vai apturēt kriptoaktīvu pārvedumu situācijās, kad nav iespējams nodrošināt atbilstību datu aizsardzības prasībām attiecībā uz personas datu nosūtīšanu trešām valstīm.

26. pants

Informācijas uzglabāšana

1.   Informāciju par maksātāju un maksājuma saņēmēju vai par iniciatoru un kriptoaktīvu saņēmēju neglabā ilgāk, nekā tas ir noteikti nepieciešams. Maksātāja un maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēji 4.–7. pantā minēto informāciju un iniciatora un kriptoaktīvu saņēmēja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji 14.–16. pantā minēto informāciju uzglabā piecus gadus.

2.   Pēc 1. punktā minētā uzglabāšanas laikposma beigām maksājumu pakalpojumu sniedzēji un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji nodrošina, lai personas dati tiktu dzēsti, ja vien tajos valsts tiesību aktos nav paredzēts citādi, kuri nosaka, kādos apstākļos maksājumu pakalpojumu sniedzēji un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji var uzglabāt šādus datus vai turpina uzglabāt šādus datus. Dalībvalstis var atļaut vai pieprasīt turpmāku uzglabāšanu vienīgi pēc tam, kad tās ir rūpīgi izvērtējušas šādas turpmākas uzglabāšanas nepieciešamību un samērīgumu, un ja tās uzskata, ka tās vajadzība ir pamatota, lai novērstu, atklātu vai izmeklētu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu. Minētais turpmākas uzglabāšanas laikposms nepārsniedz piecus gadus.

3.   Gadījumā, ja 2015. gada 25. jūnijā kādā dalībvalstī notiek juridiskas procedūras attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas, par ko ir aizdomas, novēršanu, atklāšanu, izmeklēšanu vai kriminālvajāšanas sākšanu un maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir informācija vai dokumenti, kas saistīti ar minētajām notiekošām procedūrām, maksājumu pakalpojumu sniedzējs minēto informāciju vai dokumentus saskaņā ar valsts tiesību aktiem var uzglabāt piecus gadus no 2015. gada 25. jūnija. Dalībvalstis, neskarot valsts krimināltiesību normas par pierādījumiem, kuras piemēro notiekošā kriminālizmeklēšanā un juridiskās procedūrās, var atļaut vai pieprasīt šādas informācijas vai dokumentu uzglabāšanu vēl uz pieciem gadiem, ja ir apstiprinājies, ka šāda turpmāka uzglabāšana ir nepieciešama un samērīga, lai novērstu, atklātu, izmeklētu vai sāktu kriminālvajāšanu saistībā ar aizdomām par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu.

27. pants

Kompetento iestāžu sadarbība

Uz šajā regulā paredzēto kompetento iestāžu savstarpējo informācijas apmaiņu un informācijas apmaiņu ar attiecīgajām trešo valstu iestādēm attiecas Direktīva (ES) 2015/849.

VI NODAĻA

Sankcijas un pārraudzība

28. pants

Administratīvie sodi un pasākumi

1.   Neskarot tiesības noteikt un piemērot kriminālsodus, dalībvalstis paredz noteikumus par administratīviem sodiem un pasākumiem, ko piemēro šīs regulas noteikumu pārkāpumu gadījumos, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētās sankcijas un pasākumi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši un atbilst tiem, kas noteikti saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 VI nodaļas 4. iedaļu.

Dalībvalstis var nolemt neizstrādāt noteikumus par administratīviem sodiem vai pasākumiem par tiem šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, kuriem piemēro kriminālsodus atbilstīgi valsts tiesību aktiem. Šai gadījumā dalībvalstis ziņo Komisijai par attiecīgajām krimināltiesību normām.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem piemēro pienākumus, ja tiek pārkāpti šīs regulas noteikumi, ievērojot valsts tiesību aktus, sankcijas vai pasākumus var piemērot attiecīgā pakalpojumu sniedzēja vadības struktūras locekļiem un jebkurām citām fiziskām personām, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atbildīgas par pārkāpumu.

3.   Dalībvalstis Komisijai un Regulas (ES) Nr. 1093/2010 9.a panta 7. punktā minētajai pastāvīgajai iekšējai komitejai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas apkarošanai paziņo 1. punktā minētos noteikumus. Dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju un minēto pastāvīgo iekšējo komiteju par visiem tajos veiktajiem grozījumiem.

4.   Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 58. panta 4. punktu kompetentajām iestādēm ir visas uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras, kas ir nepieciešamas to funkciju veikšanai. Izmantojot pilnvaras piemērot administratīvus sodus un pasākumus, kompetentās iestādes cieši sadarbojas, lai nodrošinātu, ka minētās administratīvās sankcijas vai pasākumi dod vēlamos rezultātus, un lai saskaņotu savu rīcību, nodarbojoties ar pārrobežu lietām.

5.   Dalībvalstis nodrošina, ka juridiskas personas var saukt pie atbildības par 29. pantā minētajiem pārkāpumiem, ko savā labā, darbojoties individuāli vai kā minētās juridiskās personas struktūras daļa, izdarījusi kāda persona, kas veic šīs juridiskās personas vadības pienākumus, pamatojoties uz jebkuru no turpmāk minētajiem elementiem:

a)

pilnvarām pārstāvēt juridisko personu;

b)

tiesībām pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā;

c)

tiesībām īstenot kontroli juridiskā personā.

6.   Dalībvalstis arī nodrošina, ka juridiskas personas var saukt pie atbildības, ja šā panta 5. punktā minētas personas neesošas uzraudzības vai kontroles dēļ kādai šai personai pakļautai personai ir bijusi iespēja izdarīt vienu no 29. pantā minētajiem pārkāpumiem minētās juridiskās personas labā.

7.   Kompetentās iestādes savas pilnvaras piemērot administratīvus sodus un pasākumus saskaņā ar šo regulu īsteno kādā no šādiem veidiem:

a)

tieši;

b)

sadarbībā ar citām iestādēm;

c)

uz savu atbildību deleģējot savas pilnvaras šādām citām iestādēm;

d)

iesniedzot pieteikumu kompetentajām tiesu iestādēm.

Izmantojot savas pilnvaras piemērot administratīvus sodus un pasākumus, kompetentās iestādes cieši sadarbojas, lai nodrošinātu, ka minētie administratīvie sodi vai pasākumi dod vēlamos rezultātus, un lai koordinētu savu rīcību pārrobežu lietās.

29. pants

Īpaši noteikumi

Dalībvalstis nodrošina, ka to administratīvie sodi un pasākumi ietver vismaz tos, kuri izklāstīti Direktīvas (ES) 2015/849 59. panta 2. un 3. punktā, šādu šīs regulas pārkāpumu gadījumā:

a)

maksājumu pakalpojumu sniedzējs, pārkāpjot 4., 5. vai 6. pantu, atkārtoti vai sistemātiski līdzekļu pārvedumiem nepievieno pieprasīto informāciju par maksātāju un maksājuma saņēmēju, vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, pārkāpjot 14. vai 15. pantu, kriptoaktīvu pārvedumiem nepievieno prasīto informāciju par iniciatoru un kriptoaktīvu saņēmēju;

b)

maksājumu pakalpojumu sniedzējs vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs atkārtoti vai sistemātiski nenodrošina informācijas uzglabāšanu, pārkāpjot 26. pantu, vai būtiski pārkāpj šo prasību;

c)

maksājumu pakalpojumu sniedzējs nav īstenojis efektīvas, uz riska faktoriem balstītas procedūras, pārkāpjot 8. vai 12. pantu, vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs nav īstenojis efektīvas, uz riska faktoriem balstītas procedūras, pārkāpjot 17. pantu;

d)

starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs būtiski pārkāpj 11. vai 12. pantu vai starpnieks kriptoaktīvu pakalpojuma sniedzējs pārkāpj 19., 20. vai 21. pantu.

30. pants

Sankciju un pasākumu publicēšana

Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 60. panta 1., 2. un 3. punktu kompetentās iestādes bez liekas kavēšanās publisko administratīvos sodus un pasākumus, kas noteikti šīs regulas 28. un 29. pantā minētajos gadījumos, tostarp informāciju par pārkāpuma veidu un būtību un par šo pārkāpumu atbildīgo personu identitāti, ja tas nepieciešams un ir samērīgi pēc tam, kad ir veikta katra atsevišķā gadījuma novērtēšana.

31. pants

Kompetento iestāžu piemērotās sankcijas un pasākumi

1.   Nosakot administratīvo sodu vai pasākumu veidu un administratīvo naudas sodu apmēru, kompetentās iestādes ņem vērā visus attiecīgos apstākļus, tostarp tos, kas uzskaitīti Direktīvas (ES) 2015/849 60. panta 4. punktā.

2.   Attiecībā uz administratīviem sodiem un pasākumiem, kas noteikti saskaņā ar šo regulu, piemēro Direktīvas (ES) 2015/849 62. pantu.

32. pants

Ziņošana par pārkāpumiem

1.   Dalībvalstis ievieš efektīvus mehānismus, lai mudinātu ziņot kompetentajām iestādēm par šīs regulas pārkāpumiem.

Minētie mehānismi ietver vismaz tos, kas minēti Direktīvas (ES) 2015/849 61. panta 2. punktā.

2.   Maksājumu pakalpojumu sniedzēji un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji sadarbībā ar kompetentām iestādēm izveido atbilstošas iekšējas procedūras, lai to darbinieki vai līdzīgā statusā esošas personas varētu ziņot par pārkāpumiem, izmantojot drošu, neatkarīgu, speciālu un anonīmu kanālu, kas ir samērīgs ar attiecīgā maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja būtību un mērogu.

33. pants

Pārraudzība

1.   Dalībvalstis pieprasa kompetentajām iestādēm efektīvi pārraudzīt šīs regulas ievērošanu un veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu tās ievērošanu, un ar efektīvu mehānismu palīdzību mudina ziņot kompetentajām iestādēm par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem.

2.   Līdz 2026. gada 31. decembrim un pēc tam ik pēc trīs gadiem Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par VI nodaļas piemērošanu, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu gadījumiem.

VII NODAĻA

Īstenošanas pilnvaras

34. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

VIII NODAĻA

Atkāpes

35. pants

Nolīgumi ar valstīm un teritorijām, kas nav daļa no Savienības teritorijas

1.   Komisija var pilnvarot jebkuru dalībvalsti noslēgt ar kādu trešo valsti vai ar teritoriju, kas ir ārpus Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības Darbību (LESD) teritoriālās piemērošanas jomas, kā noteikts LESD 355. pantā (“attiecīgā valsts vai teritorija”), nolīgumus, kuri ietver atkāpes no šīs regulas, lai līdzekļu pārvedumus starp attiecīgo valsti vai teritoriju un attiecīgo dalībvalsti varētu pielīdzināt līdzekļu pārvedumiem minētās dalībvalsts iekšienē.

Šādus nolīgumus var pilnvarot noslēgt tikai tad, ja ir ievēroti visi šādi nosacījumi:

a)

attiecīgā valsts vai teritorija ar attiecīgo dalībvalsti ir saistīta monetārā savienībā, tā ir daļa no attiecīgās dalībvalsts valūtas teritorijas vai ir parakstījusi monetāro konvenciju ar Savienību, ko pārstāv kāda dalībvalsts;

b)

maksājumu pakalpojumu sniedzēji attiecīgajā valstī vai teritorijā tieši vai netieši piedalās šīs dalībvalsts maksājumu un norēķinu sistēmās;

c)

attiecīgā valsts vai teritorija prasa, lai tās jurisdikcijā esošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji piemēro tādus pašus noteikumus, kā šajā regulā paredzētie noteikumi.

2.   Dalībvalsts, kas vēlas noslēgt 1. punktā minēto nolīgumu, iesniedz pieprasījumu Komisijai un sniedz tai visu informāciju, kas nepieciešama pieprasījuma izvērtēšanai.

3.   No šāda pieprasījuma saņemšanas brīža Komisijā līdzekļu pārvedumus starp minēto dalībvalsti un attiecīgo valsti vai teritoriju provizoriski uzskata par līdzekļu pārvedumiem minētās dalībvalsts iekšienē, līdz tiek pieņemts lēmums saskaņā ar šo pantu.

4.   Ja divu mēnešu laikā no pieprasījuma saņemšanas Komisija uzskata, ka tās rīcībā nav visa informācija, kas nepieciešama pieprasījuma izvērtēšanai, tā sazinās ar attiecīgo dalībvalsti un precizē, kāda papildu informācija ir vajadzīga.

5.   Viena mēneša laikā pēc tam, kad Komisijas rīcībā ir visa informācija, ko tā uzskata par nepieciešamu pieprasījuma izvērtēšanai, tā par to paziņo pieprasījuma iesniedzējai dalībvalstij un pārsūta pieprasījuma kopijas pārējām dalībvalstīm.

6.   Trīs mēnešu laikā no šā panta 5. punktā minētās paziņošanas Komisija saskaņā ar 34. panta 2. punktu ar īstenošanas aktu lemj par to, vai pilnvarot attiecīgo dalībvalsti noslēgt nolīgumu, par kuru iesniegts pieprasījums.

Jebkurā gadījumā šā punkta pirmajā daļā minēto lēmumu Komisija pieņem 18 mēnešu laikā no pieprasījuma saņemšanas.

IX NODAĻA

Citi noteikumi

36. pants

Pamatnostādnes

EBI izdod pamatnostādnes, kas adresētas kompetentajām iestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu par pasākumiem, kas jāveic saskaņā ar šo regulu, jo īpaši attiecībā uz šīs regulas 7., 8., 11. un 12. panta īstenošanu. Līdz 2024. gada 30. jūnijam EBI izdod kompetentajām iestādēm un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem adresētas pamatnostādnes par pasākumiem, kas jāveic attiecībā uz šīs regulas 14.–17. un 19.–22. panta īstenošanu.

EBI izdod pamatnostādnes, ar ko nosaka tehniskos šīs regulas piemērošanas aspektus attiecībā uz tiešā debeta maksājumiem, kā arī pasākumus, kas saskaņā ar šo regulu jāveic Direktīvas (ES) 2015/2366 4. panta 18. punktā definētajiem maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējiem, ņemot vērā to ierobežoto lomu maksājumu darījumos.

EBI izdod kompetentajām iestādēm adresētas pamatnostādnes par iezīmēm, kādas ir uz risku balstītai pieejai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju uzraudzībai, un par pasākumiem, kas jāveic, veicot šādu uzraudzību.

EBI nodrošina regulāru dialogu ar ieinteresētajām personām par tehniski sadarbspējīgu risinājumu izstrādi, lai atvieglotu šajā regulā noteikto prasību īstenošanu.

37. pants

Pārskatīšana

1.   Līdz dienai, kad pagājuši 12 mēneši pēc tam, kad spēkā stājusies regula par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, Komisija pārskata šo regulu un vajadzības gadījumā ierosina grozījumus, lai nodrošinātu konsekventu pieeju un saskaņošanu ar Regulu par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai.

2.   Ne vēlāk kā 2026. gada 1. jūlijā Komisija pēc apspriešanās ar EBI izdod ziņojumu, kurā novērtē riskus, ko rada pārvedumi uz pašuzturētām adresēm vai no tām vai uz tādiem subjektiem vai no tiem, kuri nav iedibināti Savienībā, kā arī vajadzību pēc īpašiem pasākumiem minēto risku mazināšanai, un attiecīgā gadījumā ierosina grozījumus šajā regulā.

3.   Līdz 2027. gada 30. jūnijam Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas piemērošanu un izpildi, vajadzības gadījumā pievienojot tiesību akta priekšlikumu.

Pirmajā daļā minētajā ziņojumā iekļauj šādus elementus:

a)

novērtējumu par to, cik efektīvi ir šajā regulā paredzētie pasākumi un maksājumu pakalpojumu sniedzēju un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju atbilstība šai regulai;

b)

novērtējumu par tehnoloģiskajiem risinājumiem ar mērķi izpildīt pienākumus, kas saskaņā ar šo regulu uzlikti kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, tostarp par jaunāko tehnoloģiski stabilu un sadarbspējīgu risinājumu attīstību ar mērķi nodrošināt atbilstību šai regulai un par SVT analītisko rīku izmantošanu kriptoaktīvu pārvedumu avota un galamērķa noteikšanai un novērtējuma “zini savu darījumu” (KYT) veikšanai;

c)

ar līdzekļu pārvedumiem saistīto de minimis robežvērtību efektivitātes un piemērotības novērtējumu, jo īpaši attiecībā uz piemērošanas jomu un pārvedumiem pievienojamās informācijas kopumu, un novērtējumu par nepieciešamību samazināt vai atcelt šādas robežvērtības;

d)

novērtējumu par izmaksām un ieguvumiem attiecībā uz de minimis robežvērtību ieviešanu saistībā ar kriptoaktīvu pārvedumiem pievienojamās informācijas kopumu, tostarp novērtējumu par saistītajiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskiem;

e)

analīzi par tendencēm attiecībā uz pašuzturētu adrešu izmantošanu ar mērķi veikt pārvedumus, neiesaistot trešo personu, kopā ar novērtējumu par saistītajiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskiem un izvērtējumu par papildu riska mazināšanas pasākumu nepieciešamību, efektivitāti un izpildāmību, piemēram, par konkrētiem pienākumiem aparatūrmaku un programmatūrmaku nodrošinātājiem un par ierobežojumu, kontroli vai aizliegumu veikt pārvedumus, izmantojot pašuzturētas adreses.

Minētajā ziņojumā ņem vērā jaunākās norises nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, kā arī attiecīgos novērtējumus, novērtējumus un ziņojumus minētajā jomā, ko sagatavojušas starptautiskas organizācijas un standartu noteicēji, tiesībaizsardzības iestādes un izlūkošanas aģentūras, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji vai citi uzticami avoti.

X NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

38. pants

Grozījumi Direktīvā (ES) 2015/849

Direktīvu (ES) 2015/849 groza šādi:

1)

direktīvas 2. panta 1. punkta 3. apakšpunktā svītro g) un h) punktu;

2)

direktīvas 3. pantu groza šādi:

a)

panta 2. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

“g)

kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji;”;

b)

panta 8. punktu aizstāj ar šādu:

“8)

“korespondentattiecības” ir:

a)

banku pakalpojumu sniegšana, kurā viena banka kā korespondentiestāde tos nodrošina citai bankai kā respondentiestādei, tostarp, nodrošinot norēķinu vai citu pasīvu kontu un sniedzot saistītus pakalpojumus, piemēram, naudas pārvaldību, starptautiskos līdzekļu pārvedumus, norēķinus par čekiem, pastarpinātus kontus un ārvalstu valūtas maiņas pakalpojumus;

b)

attiecības starp kredītiestādēm un finanšu iestādēm, tostarp, ja korespondentiestāde sniedz līdzīgus pakalpojumus respondentiestādei, un arī attiecības, kas izveidotas vērtspapīru darījumiem vai naudas līdzekļu pārvedumiem, vai attiecības, kas izveidotas darījumiem ar kriptoaktīviem vai kriptoaktīvu pārvedumiem;”;

c)

panta 18. un 19. punktus aizstāj ar šādiem:

“18)

“kriptoaktīvs” ir kriptoaktīvs, kas ir definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/1114 (*1) 3. panta 1. punkta 5. apakšpunktā, izņemot gadījumus, kad tas ietilpst minētās regulas 2. panta 2., 3. un 4. punktā uzskaitītajās kategorijās vai kā citādi kvalificējams kā līdzekļi;

19)

“kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs” ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kā definēts Regulas (ES) 2023/1114 3. panta 1. punkta 15. apakšpunktā, ja tas sniedz vienu vai vairākus kriptoaktīvu pakalpojumus, kas definēti minētās regulas 3. panta 1. punkta 16. apakšpunktā, izņemot konsultācijas par kriptoaktīviem, kā norādīts minētās regulas 3. panta 1. punkta 16. apakšpunkta h) punktā;

(*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1114 (2023. gada 31. maijs) par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 (OV L 150, 9.6.2023., 40. lpp.).”;"

d)

pievieno šādu punktu:

“20)

“pašuzturēta adrese” ir pašuzturēta adrese, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/1113 3. panta 20. punktā. (*2)

(*2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1113 (2023. gada 31. maijs) par līdzekļu un konkrētu kriptoaktīvu pārvedumiem pievienoto informāciju un ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 (OV L 150, 9.6.2023., 1. lpp.).”;"

3)

direktīvas 18. pantam pievieno šādus punktus:

“5.   Līdz 2024. gada 30. decembrim EBI izdod pamatnostādnes par riska mainīgajiem lielumiem un riska faktoriem, kas kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem jāņem vērā, stājoties darījumu attiecībās vai veicot darījumus ar kriptoaktīviem.

6.   EBI jo īpaši precizē, kā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji ņem vērā III pielikumā uzskaitītos riska faktorus, tostarp, veicot darījumus ar personām un subjektiem, uz kuriem šī direktīva neattiecas. Minētajā nolūkā EBI īpašu uzmanību pievērš produktiem, darījumiem un tehnoloģijām, kas var veicināt anonimitāti, piemēram, privātuma makiem, jaucējiem.

Ja tiek konstatētas paaugstināta riska situācijas, 5. punktā minētajās pamatnostādnēs tiek ietverti pastiprināti uzticamības pārbaudes pasākumi, kurus atbildīgie subjekti apsver piemērot, lai mazinātu šādus riskus, cita starpā atbilstošu procedūru pieņemšanu nolūkā atklāt kriptoaktīvu avotu vai galamērķi.”

;

4)

iekļauj šādus pantus:

“19.a pants

1.   Dalībvalstis kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem prasa identificēt un novērtēt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku, kas ir saistīts ar kriptoaktīvu pārvedumiem uz kādu pašuzturētu adresi vai no šādas adreses. Minētajā nolūkā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem ir ieviesta iekšējā politika, procedūras un kontrole. Dalībvalstis pieprasa, lai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji piemērotu riska mazināšanas pasākumus, kas ir samērīgi ar identificētajiem riskiem. Minētie mazināšanas pasākumi ietver vienu vai vairākus no šādiem elementiem:

a)

veikt uz riska faktoriem balstītus pasākumus, lai identificētu un verificētu tāda pārveduma iniciatora vai saņēmēja identitāti, kurš ir veikts uz kādu pašuzturētu adresi vai no tās, vai šāda iniciatora vai saņēmēja faktisko īpašnieku, tostarp ar paļaušanos uz trešām personām;

b)

pieprasīt papildu informāciju par pārvedumā iekļauto kriptoaktīvu izcelsmi un galamērķi;

c)

pastiprināti pastāvīgi uzraudzīt minētos darījumus;

d)

jebkuri citi pasākumi, lai mazinātu un pārvaldītu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskus, kā arī risku, ka netiks īstenotas mērķtiecīgas finanšu sankcijas un ar ieroču izplatīšanas finansēšanu saistītas mērķtiecīgas finanšu sankcijas, un ka notiks izvairīšanās no tām.

2.   Līdz 2024. gada 30. decembrim EBI izdod pamatnostādnes, lai, ņemot vērā jaunākos tehnoloģiskos sasniegumus, precizētu šajā pantā minētos pasākumus, cita starpā kritērijus un līdzekļus tam, lai identificētu un verificētu tāda pārveduma iniciatora vai saņēmēja identitāti, kurš veikts uz kādu pašuzturētu adresi vai no tās, jo īpaši, paļaujoties uz trešām personām.

19.b pants

1.   Atkāpjoties no 19. panta, attiecībā uz pārrobežu korespondentattiecībām, kas ietver kriptoaktīvu pakalpojumu izpildi, kā definēts Regulas (ES) 2023/1114 3. panta 1. punkta 16. apakšpunktā, izņemot minētā apakšpunkta h) punktu, ar respondentu, kurš nav iedibināts Savienībā un sniedz līdzīgus pakalpojumus, tostarp kriptoaktīvu pārvedumus, dalībvalstis papildus šīs direktīvas 13. pantā noteiktajiem klienta uzticamības pārbaudes pasākumiem pieprasa, lai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, uzsākot darījumu attiecības ar šādu subjektu:

a)

noteiktu, vai respondents ir licencēts vai reģistrēts subjekts;

b)

savāktu pietiekamu informāciju par respondentu ar mērķi pilnīgi izprast respondenta darījumdarbības būtību un lai no publiski pieejamas informācijas noteiktu subjekta reputāciju un uzraudzības kvalitāti;

c)

novērtētu respondenta NILL/TFN kontroles pasākumus;

d)

iegūtu apstiprinājumu no augstākās vadības pirms jaunu korespondentattiecību izveides;

e)

dokumentētu attiecīgos katras korespondentattiecību puses pienākumus;

f)

attiecībā uz pastarpinātiem kriptoaktīvu kontiem, pārliecinās, ka respondents ir verificējis to klientu identitāti, kuriem ir tieša piekļuve korespondenta kontiem, un regulāri veicis šo klientu uzticamības pārbaudi, un ka tas pēc pieprasījuma spēj korespondentam sniegt attiecīgos klienta uzticamības pārbaudes datus.

Ja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji nolemj izbeigt pārrobežu korespondentattiecības tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanas politiku, tās dokumentē un reģistrē savu lēmumu.

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji regulāri vai tad, kad rodas jauni riski saistībā ar respondentu, atjaunina uzticamības pārbaudes informāciju par korespondentattiecībām.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji ņem vērā 1. punktā minēto informāciju, lai, pamatojoties uz riska pakāpi, noteiktu piemērotus pasākumus, kas jāveic, lai mazinātu riskus, kuri saistīti ar respondentu.

3.   Līdz 2024. gada 30. jūnijam EBI izdod pamatnostādnes, lai precizētu kritērijus un elementus, ko kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji ņem vērā, veicot 1. punktā minēto novērtējumu un 2. punktā minētos riska mazināšanas pasākumus, tostarp minimuma darbības, kas jāveic kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, ja respondents nav reģistrēts vai licencēts.”

;

5)

iekļauj šādu pantu:

“24.a pants

Līdz 2024. gada 1. janvārim EBI izdod pamatnostādnes, kurās precizē, kā šajā iedaļā minētos pastiprinātās klienta uzticamības pārbaudes pasākumus piemēro, kad atbildīgie subjekti sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus, kas definēti Regulas (ES) 2023/1114 3. panta 1. punkta 16. apakšpunktā, izņemot minētā apakšpunkta h) punktu, kā arī kriptoaktīvu pārvedumus, kas definēti Regulas (ES) 2023/1113 3. panta 10. punktā. Jo īpaši EBI precizē, kā un kad minētie atbildīgie subjekti iegūst papildu informāciju par iniciatoru un kriptoaktīvu saņēmēju.”

;

6)

direktīvas 45. panta 9. punktu aizstāj ar šādu:

“9.   Dalībvalstis var pieprasīt elektroniskās naudas emitentiem, kā definēts Direktīvas 2009/110/EK 2. panta 3. punktā, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kā definēts Direktīvas (ES) 2015/2366 4. panta 11. punktā, un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kuri to teritorijā iedibināti formās, kas nav filiāles, un kuru galvenais birojs atrodas citā dalībvalstī, iecelt to teritorijā centrālo kontaktpunktu. Minētais centrālais kontaktpunkts tā subjekta vārdā, kas darbojas pārrobežu mērogā, nodrošina atbilstību FIU noteikumiem un atvieglo uzraudzītājiem uzraudzības veikšanu, tostarp nodrošinot uzraudzītājiem dokumentus un informāciju pēc pieprasījuma.”

;

7)

direktīvas 47. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Dalībvalstis nodrošina, lai valūtas maiņas un čeku iekasēšanas punkti, trasta vai sabiedrības pakalpojumu sniedzēji būtu licencēti vai reģistrēti un lai azartspēļu pakalpojumu sniedzēji būtu regulēti.”

;

8)

direktīvas 67. pantā pievieno šādu punktu:

“3.   Dalībvalstis līdz 2024. gada 30. decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu 2. panta 1. punkta 3. apakšpunkta, 3. panta 2. punkta g) apakšpunkta, 3. panta 8., 18., 19. un 20. punkta, 19.a panta 1. punkta, 19.b panta 1. un 2. punkta, 45. panta 9. punkta un 47. panta 1. punkta prasības. Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.

Tās piemēro minētos noteikumus no 2024. gada 30. decembra.”

39. pants

Atcelšana

Regulu (ES) 2015/847 atceļ no šīs regulas piemērošanas dienas.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu II pielikumā.

40. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2024. gada 30. decembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2023. gada 31. maijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētāja

R. METSOLA

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

P. KULLGREN


(1)  OV C 68, 9.2.2022., 2. lpp.

(2)  OV C 152, 6.4.2022., 89. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2023. gada 20. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2023. gada 16. maija lēmums.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/847 (2015. gada 20. maijs) par līdzekļu pārvedumiem pievienoto informāciju un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1781/2006 (OV L 141, 5.6.2015., 1. lpp.).

(5)  Sk. I pielikumu.

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/110/EK (2009. gada 16. septembris) par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību, par grozījumiem Direktīvā 2005/60/EK un Direktīvā 2006/48/EK un par Direktīvas 2000/46/EK atcelšanu (OV L 267, 10.10.2009., 7. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/843 (2018. gada 30. maijs), ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvas 2009/138/EK un 2013/36/ES (OV L 156, 19.6.2018., 43. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1114 (2023. gada 31. maijs) par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 (OV L 150, 9.6.2023., 40. lpp.).

(10)  Padomes Regula (EK) Nr. 2580/2001 (2001. gada 27. decembris) par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām (OV L 344, 28.12.2001., 70. lpp.).

(11)  Padomes Regula (EK) Nr. 881/2002 (2002. gada 27. maijs), ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar organizācijām ISIL (Da’esh) un Al-Qaida (OV L 139, 29.5.2002., 9. lpp.).

(12)  Padomes Regula (ES) Nr. 356/2010 (2010. gada 26. aprīlis), ar kuru nosaka īpašus ierobežojošus pasākumus pret noteiktām fiziskajām vai juridiskajām personām, vienībām vai struktūrām saistībā ar situāciju Somālijā (OV L 105, 27.4.2010., 1. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

(14)  Padomes Regula (ES) Nr. 267/2012 (2012. gada 23. marts) par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu un Regulas (ES) Nr. 961/2010 atcelšanu (OV L 88, 24.3.2012., 1. lpp.).

(15)  Padomes Regula (ES) 2016/1686 (2016. gada 20. septembris), ar ko nosaka papildu ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret ISIL (Da’esh) un Al-Qaida un ar tām saistītām fiziskām un juridiskām personām, vienībām vai struktūrām (OV L 255, 21.9.2016., 1. lpp.).

(16)  Padomes Regula (ES) 2017/1509 (2017. gada 30. augusts) par ierobežojošiem pasākumiem pret Korejas Tautas Demokrātisko Republiku un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 329/2007 (OV L 224, 31.8.2017., 1. lpp.).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula), (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2366 (2015. gada 25. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (OV L 337, 23.12.2015., 35. lpp.).

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 260/2012 (2012. gada 14. marts), ar ko nosaka tehniskās un darbības prasības kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem euro un groza Regulu (EK) Nr. 924/2009 (OV L 94, 30.3.2012., 22. lpp.).

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1230 (2021. gada 14. jūlijs) par pārrobežu maksājumiem Savienībā (OV L 274, 30.7.2021., 20. lpp.).

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.).

(22)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(23)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(24)  OV C 524, 29.12.2021., 10. lpp.


I PIELIKUMS

ATCELTĀ REGULA UN TĀS GROZĪJUMS

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/847

(OV L 141, 5.6.2015., 1. lpp.).

 

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2175

(OV L 334, 27.12.2019., 1. lpp.).

[tikai 6. pants]


II PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA

Regula (ES) 2015/847

Šī regula

1. pants

1. pants

2. panta 1., 2. un 3. punkts

2. panta 1., 2. un 3. punkts

2. panta 4. punkta pirmā un otrā daļa

2. panta 4. punkta pirmā un otrā daļa

2. panta 4. punkta trešā un ceturtā daļa

2. panta 5. punkts

2. panta 5. punkts

3. panta ievadfrāze

3. panta ievadfrāze

3. panta 1.–9. punkts

3. panta 1.–9. punkts

3. panta 10. punkts

3. panta 10. punkts

3. panta 11. punkts

3. panta 11. punkts

3. panta 12. punkts

3. panta 12. punkts

3. panta 13.–24. punkts

4. panta 1. punkta ievadfrāze

4. panta 1. punkta ievadfrāze

4. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunkts

4. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunkts

4. panta 1. punkta d) apakšpunkts

4. panta 2. punkta ievadfrāze

4. panta 2. punkta ievadfrāze

4. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts

4. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts

4. panta 2. punkta c) apakšpunkts

4. panta 3.–6. punkts

4. panta 3.–6. punkts

5.–13. pants

5.–13. pants

14.–23. pants

14. pants

24. pants

15. panta 1., 2. un 3. punkts

25. panta 1., 2. un 3. punkts

15. panta 4. punkta vienīgā daļa

25. panta 4. punkta pirmā daļa

25. panta 4. punkta otrā daļa

16. pants

26. pants

27. pants

17. pants

28. pants

18. pants

29. pants

19. pants

30. pants

20. pants

31. pants

21. pants

32. pants

22. pants

33. pants

23. pants

34. pants

24. panta 1.–6. punkts

35. panta 1.–6. punkts

24. panta 7. punkts

25. panta vienīgā daļa

36. panta pirmā daļa

36. panta otrā, trešā un ceturtā daļa

37. pants

38. pants

26. pants

39. pants

27. pants

40. pants

Pielikums

I pielikums

II pielikums