I PIELIKUMS

Ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu Miel de sapin des Vosges apzīmētā produkta specifikācijā ir apstiprināti šādi grozījumi:

Atjaunots apraksts par saikni ar ģeogrāfisko apgabalu, taču bez grozījumiem saiknē.

Papildināti noteikumi attiecībā uz marķēšanu.

II PIELIKUMS

VIENOTS DOKUMENTS

Padomes Regula (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (1)

MIEL DE SAPIN DES VOSGES

EK Nr. FR-PDO-0317-0204-20.04.2011.

AĢIN ( ) ACVN ( X )

1.   Nosaukums

Miel de sapin des Vosges

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Francija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

1.4. grupa.

Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)

3.2.   Produkta apraksts, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Miel de sapin des Vosges ir medus, kas iegūts no bišu ievāktajiem laputu izdalījumiem, ko tās atstājušas uz Vogēzu melneglēm. Medus ir tumši brūnā krāsā ar zaļganiem lāsojumiem; tas izdala balzamam līdzīgas aromāta nianses, un tam ir ļoti izteikta iesala garša bez rūgtenuma un neraksturīgām piegaršām.

Tā mitruma saturs nepārsniedz 18 %, tā īpatnējā elektrovadītspēja pārsniedz 950 mikrosīmensus uz centimetru, un hidroksimetilfurfurola saturs tajā ir zemāks par 15 mg/kg.

Patērētājam piedāvātais medus ir šķidrs.

3.3.   Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

—

3.4.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem)

—

3.5.   Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Medum jābūt ievāktam, izsviestam, filtrētam un dekantētam noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.6.   Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.

Patērētājiem Miel de sapin des Vosges piedāvā stikla burkās ar piestiprinātu identifikācijas zīmi, kas, burku atverot, pārplīst.

3.7.   Īpaši noteikumi marķēšanai

Marķējumā norādīts:

—	nosaukums Miel de sapin des Vosges,

—	Eiropas Savienības ACVN simbols.

Visām šīm norādēm jābūt redzamām vienkopus uz vienas un tās pašas etiķetes. Norādēm jābūt atveidotām ar skaidriem, salasāmiem, neizdzēšamiem un pietiekami lieliem burtiem, bet norādes Miel de sapin des Vosges burtiem jābūt vislielākajiem no etiķetē izmantotajiem burtiem un tādiem, ka tie labi izceļas no ietvara un ka tos var skaidri atšķirt no visām pārējām rakstiskajām norādēm un zīmējumiem.

4.   Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija

Meurthe-et-Moselle (54) departamentā – visu pašvaldību teritorija šādos kantonos: Baccarat, Badonviller un Cirey-sur-Vezouze.

Moselle (57) departamentā – visu pašvaldību teritorija šādos kantonos: Fénétrange, Lorquin, Phalsbourg, Réchicourt-le-Château un Sarrebourg.

Haute-Saône (70) departamentā –   Champagney kantonā: Plancher-les-Mines un Plancher-Bas;   Faucogney-et-la-Mer kantonā: Amont-et-Effreney, Beulotte-Saint-Laurent, Corravillers, Esmoulières, Faucogney-et-la-Mer, La Longine, La Montagne, La Rosière un Saint-Bresson;   Melisey kantonā: Belfahy, Belonchamps, Ecromagny, Fresse, Haut-du-Them (Château-Lambert), Melisey, Miellin, Saint-Barthélemy, Servance, Ternuay-Melay un Saint-Hilaire.

Vosges (88) departamentā – visu pašvaldību teritorija šādos kantonos: Bains-les-Bains, Brouvelieures, Bruyères, Charmes, Châtel-sur-Moselle, Corcieux, Darnay, Dompaire, Epinal, Fraize, Gérardmer, Lamarche, Le Thillot, Mirecourt, Monthureux-sur-Saône, Plombières-les-Bains, Provenchères-sur-Fave, Rambervillers, Raon-l’Etape, Remiremont, Saint-Dié, Saulxures-sur-Moselotte, Senones, Vittel un Xertigny.

Territoire de Belfort (90) departamentā –   Giromagny kantonā: Auxelles-Haut, Giromagny, Lepuix, Riervescemont un Vescemont;   Rougement-le-Château kantonā: Lamadeleine-Val-des-Anges un Rougemont-le-Château.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

5.1.   Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Ģeogrāfiskajam apgabalam raksturīga iezīme ir Vogēzu (Vosges) kalnu masīva klātiene. Šis kalnu masīvs ir ļoti mežains, un visizplatītākā koku suga tajā ir Vogēzu egle, kas tālu pārsniedz jebkuras citas sugas izplatību šajā apvidū. Šī egle ir labi pielāgojusies augsnei ar skābu apakškārtu, kas veidota no granīta un smilšakmens, kā arī subkontinentālajam klimatam, kam raksturīgs mitrums un vēsums, kuri labvēlīgi ietekmē šo egļu augšanu. Vogēzu kalnu masīva vērsums ziemeļu–dienvidu virzienā pastiprina šā klimata īpatnības – šie kalni aiztur no rietumiem atnākušos mākoņus: ar to izskaidrojams lielais nokrišņu daudzums (fēna efekts). Medus ražošana Lotringā ir sena nodarbe. Dokumentos minētas balvas, kas iegūtas konkursos, it īpaši lauksaimniecības izstādē 1902. gadā.

Vogēzu lauksaimniecības nozares atbildīgie darbinieki lika lietā visu, lai izceltu un veicinātu šo specifisko produkciju.

Un viņi panāca to, ka Nansī (Nancy) Augstākās instances tiesa ar 1952. gada 25. aprīļa nolēmumu atzina Miel des Vosges-Montagne par produktu ar cilmes vietas nosaukumu, bet 1996. gada 30. jūlijā šo medu pārdēvēja, piešķirot tam kontrolētu cilmes vietas nosaukumu – Miel de sapin des Vosges.

5.2.   Produkta specifika

Grāmatā “Medus garša” (“Le goût du miel”) (Gonnet & Vache, 1985) autori apraksta atšķirību starp Miel de sapin des Vosges un citu šķirņu Francijā ražotu egļu medu, norādot, kādas ir tā sevišķās īpašības: tumšāka krāsa ar tipiskiem zaļganiem lāsojumiem, ļoti lēna kristalizācija vai arī tās vispār nav, smaržīgs, balzamu atgādinošs aromāts un izteikti raksturīga iesala garša.

5.3.   Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN)

Miel de sapin des Vosges ir produkts, kam ir ļoti cieša saikne ar tā izcelsmes apgabalu, jo tas iegūts nepārtrauktas ķēdes ceļā, sākot no Vogēzu egles. Laputis sūc tieši šīs sugas egles skuju sulu, izvadot to no sava organisma kā vielmaiņas galaproduktu “medusrasas” veidā, kuru bites savāc, lai ražotu ļoti īpašu medu.

Šā medus ražošana ir arī cieši saistīta ar Vogēzu reģionam raksturīgajiem eglājiem, no kuriem biškopji ir pratuši iegūt medu, kā arī saglabāt tā sevišķās īpašības.

Rakstu avotos (“Le goût du miel”, Gonnet & Vache, 1985) atrodamas ziņas, kas liecina par Vogēzu egļu medus unikālajām īpašībām, kuras saistītas ar vietējo apvidu, klimatiskajiem apstākļiem un it sevišķi ar augsnes īpašībām. Šīs specifiskās iezīmes saistītas ar to, ka bites ievāc saldenos izdalījumus, kurus izvadījušas laputis, kas mitinās uz Vogēzu egles (Abies pectinata (ķemmveida egle)) zariem. Tātad produkta specifikas pamatā ir šādi faktori: egles suga, ko bites izmanto, lai ievāktu medus izejvielas, un Miel de sapin des Vosges veids (“medusrasas” (laputu izdalījumu) medus).

Laba ilustrācija šai ciešajai mijiedarbībai starp vidi un produktu ir “medusrasas” pieejamības cikliskums saistībā ar laputu populāciju attīstības cikliskumu. Līdz šai dienai šī parādība joprojām ir maz raksturota.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

https://www.inao.gouv.fr/fichier/CDCMielDeSapinDesVosges.pdf

---

(1)  Aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām.