Konsolidēts TEKSTS: 32016R1139 — LV

Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

ar kuru izveido daudzgadu plānu mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, un ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2187/2005 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1098/2007

1. Ar šo regulu tiek izveidots daudzgadu plāns (“plāns”) šādiem krājumiem (“attiecīgie krājumi”) Savienības ūdeņos Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas attiecīgos krājumus izmanto:

c) reņģe (Clupea harengus) ICES 25., 26., 27., 28.2., 29. un 32. apakšrajonā (Baltijas jūras centrālās daļas reņģe);

2. Šo regulu piemēro arī jūras zeltplekstes (Pleuronectes platessa), plekstes (Platichthys flesus), akmeņplekstes (Scophthalmus maximus) un gludā romba (Scophthalmus rhombus) piezvejām ICES 22.–32. apakšrajonā, kas iegūtas attiecīgo krājumu zvejā.

Šajā regulā piemēro definīcijas, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. pantā, Regulas (EK) Nr. 1224/2009 4. pantā un Regulas (EK) Nr. 2187/2005 2. pantā. Papildus piemēro šādas definīcijas:

1) “pelaģiskie krājumi” ir šīs regulas 1. panta 1. punkta c)–h) apakšpunktā uzskaitītie krājumi un jebkura šo krājumu kombinācija;

2) “F MSY diapazons” ir vērtību diapazons, kurš sniegts labākajā pieejamajā zinātniskajā ieteikumā konkrēti no ICES vai līdzīgas Savienības vai starptautiskā līmenī atzītas neatkarīgas zinātniskas struktūras un kurā visi ietilpstošie zvejas izraisītas zivju mirstības līmeņi konkrēta zvejas modeļa gadījumā un caurmērā pastāvošajos vides apstākļos nodrošina ilgtermiņā maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY) un neatstāj vērā ņemamu ietekmi uz attiecīgā krājuma reprodukcijas procesu. Diapazonu nosaka tā, lai ilgtermiņa ieguves apjoma samazinājums salīdzinājumā ar MSY nepārsniegtu 5 %. Tā augšējā robeža ir noteikta tā, lai varbūtība, ka krājuma apjoms kļūst mazāks par nārsta bara biomasas limita references rādītāju (Blim), nepārsniegtu 5 %;

5) “F MSY punkta vērtība” ir zvejas izraisītas zivju mirstības aplēses vērtība, kas konkrēta zvejas modeļa gadījumā un caurmērā pastāvošajos vides apstākļos dod ilgtermiņā maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu;

8) “Blim” ir nārsta bara biomasas references rādītājs, kurš sniegts labākajā pieejamajā zinātniskajā ieteikumā konkrēti no ICES vai līdzīgas Savienības vai starptautiskā līmenī atzītas neatkarīgas zinātniskas struktūras un par kuru mazāka rādītāja gadījumā var samazināties reproduktīvā spēja;

9) “MSY Btrigger” ir nārsta bara biomasas references rādītājs, kurš sniegts labākajā pieejamajā zinātniskajā ieteikumā konkrēti no ICES vai līdzīgas Savienības vai starptautiskā līmenī atzītas neatkarīgas zinātniskas struktūras un par kuru mazāka rādītāja gadījumā būtu jāuzsāk īpaša un pienācīga pārvaldības darbība, lai nodrošinātu, ka izmantošanas intensitāte apvienojumā ar dabīgo dinamiku atjauno krājumus virs līmeņa, kas ilgtermiņā spēj nodrošināt MSY;

10) “attiecīgās dalībvalstis” ir pārvaldībā tieši ieinteresētās dalībvalstis, proti, Dānija, Vācija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Somija un Zviedrija.

1. Plāns veicina Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā minēto kopējās zivsaimniecības politikas (KPZ) mērķu sasniegšanu, jo īpaši piemērojot piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā, un tā mērķis ir nodrošināt, ka dzīvo jūras bioloģisko resursu izmantošana atjauno un uztur zvejoto sugu populācijas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt MSY.

2. Plāns palīdz izskaust izmetumus, pēc iespējas izvairoties no nevēlamas zvejas un samazinot to, un veicina Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā minētā izkraušanas pienākuma īstenošanu attiecībā uz sugām, uz kurām attiecas nozvejas limiti un kurām piemēro šo regulu.

3. Ar plānu īsteno ekosistēmas pieeju zvejniecības pārvaldībā, lai nodrošinātu to, ka tiek mazinātas zvejas darbību negatīvās ietekmes uz jūras ekosistēmu. To saskaņo ar Savienības tiesību aktiem vides jomā, jo īpaši ar mērķi sasniegt labu vides stāvokli līdz 2020. gadam, kā noteikts Direktīvas 2008/56/EK 1. panta 1. punktā.

b) palīdzēt sasniegt minētās direktīvas I pielikuma citu attiecīgo raksturlielumu izpildi proporcionāli zvejas lomai to sasniegšanā.

1. Zvejas izraisītas zivju mirstības mērķapjomu, kas atbilst 2. pantā definētajiem F MSY diapazoniem, 1. panta 1. punktā minētajos krājumos sasniedz iespējami drīz un pakāpeniski pieaugošā veidā līdz 2020. gadam un pēc tam uztur F MSY diapazonos saskaņā ar šo pantu.

2. Pamatojoties uz plānu, minētos F MSY diapazonus pieprasa konkrēti no ICES vai līdzīgas Savienības vai starptautiskā līmenī atzītas neatkarīgas zinātniskas struktūras.

3. Kad Padome saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktu kādam krājumam nosaka zvejas iespējas, tā minētās iespējas nosaka F MSY apakšējā diapazonā, kāds uz doto brīdi pieejams attiecīgajam krājumam.

4. Neatkarīgi no 1. un 3. punkta zvejas iespējas var noteikt tādā līmenī, kas ir zemāks nekā F MSY diapazoni.

5. Neatkarīgi no 3. un 4. punkta zvejas iespējas krājumam var noteikt saskaņā ar F MSY augšējo diapazonu, kāds uz doto brīdi pieejams attiecīgajam krājumam, ar noteikumu, ka 1. panta 1. punktā minētais krājums ir virs MSY Btrigger, un to dara:

a) ja, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu vai pierādījumiem, tas ir vajadzīgs, lai jauktu sugu zvejniecībās sasniegtu 3. pantā noteiktos mērķus;

b) ja, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu vai pierādījumiem, tas ir vajadzīgs, lai novērstu būtisku kaitējumu, ko krājumam nodara iekšsugas vai starpsugu dinamika; vai

6. Zvejas iespējas jebkurā gadījumā nosaka tā, lai nodrošinātu, ka varbūtība, ka nārsta bara biomasa kļūst mazāka par Blim, ir mazāka par 5 %.

Lai aizsargātu 1. panta 1. punktā minēto krājumu reproduktīvās spējas pilnīgumu, saskaņā ar plānu pieprasa konkrēti no ICES vai līdzīgas Savienības vai starptautiskā līmenī atzītas neatkarīgas zinātniskas struktūras šādus saglabāšanas references rādītājus:

1. Kad zinātniskais ieteikums liecina, ka 1. panta 1. punktā minēta krājuma nārsta bara biomasa konkrētā gadā ir mazāka par MSY Btrigger, tiek pieņemti atbilstoši korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu attiecīgā krājuma drīzu atgriešanos virs līmeņa, kurš spēj nodrošināt MSY. Jo īpaši, neatkarīgi no 4. panta 3. punkta, zvejas iespējas nosaka tādā līmenī, kas atbilst zvejas izraisītai zivju mirstībai, kura, ņemot vērā biomasas samazinājumu, ir mazāka par F MSY augšējo diapazonu.

2. Kad zinātniskais ieteikums liecina, ka 1. panta 1. punktā minēta krājuma nārsta bara biomasa ir mazāka par Blim, tiek veikti turpmāki korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu attiecīgā krājuma drīzu atgriešanos virs līmeņa, kurš spēj nodrošināt MSY. Jo īpaši šie korektīvie pasākumi, neatkarīgi no 4. panta 3. punkta, var ietvert specializētās zvejas apturēšanu attiecīgajā krājumā vai funkcionālajā vienībā un zvejas iespēju atbilstīgu samazināšanu.

4. Ja nārsta bara biomasa ir zemāka par 4.a pantā minētajiem līmeņiem, šajā pantā minētos pasākumus izvēlas atkarībā no situācijas būtības, smaguma, ilguma un atkārtošanās.

ĪPAŠI JŪRAS ZELTPLEKSTES, PLEKSTES, AKMEŅPLEKSTES UN GLUDĀ ROMBA SAGLABĀŠANAS PASĀKUMI

Pasākumi attiecībā uz piezvejas veidā iegūtu jūras zeltpleksti, pleksti, akmeņpleksti un gludo rombu

1. Ja zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka vajadzīgi korektīvi pasākumi, lai nodrošinātu, ka attiecīgo krājumu zvejā piezvejas veidā iegūtas jūras zeltplekstes, plekstes, akmeņplekstes un gludā romba krājuma pārvaldība Baltijas jūrā notiek saskaņā ar šīs regulas 3. panta mērķiem, Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar šīs regulas 16. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz:

a) zvejas rīku raksturlielumiem, jo īpaši linuma acs izmēru, āķa izmēru, zvejas rīka uzbūvi, auklas diametru, zvejas rīka izmēru vai selektivitātes ierīču izmantošanu, lai nodrošinātu vai uzlabotu selektivitāti;

b) zvejas rīku izmantošanu, jo īpaši ūdenī atrašanās laiku un zvejas rīka ievietošanas dziļumu, lai nodrošinātu vai uzlabotu selektivitāti;

c) aizliegumu vai ierobežojumu zvejot konkrētos apgabalos, lai aizsargātu nārstojošas zivis un zivju mazuļus vai zivis, kuras ir mazākas par minimālo saglabāšanas references izmēru, vai nemērķa zivju sugas;

d) konkrētu zvejas rīku izmantošanas vai zvejas darbību ierobežojumu vai aizliegumu noteiktos laikposmos, lai aizsargātu nārstojošas zivis vai tādas zivis, kuras ir mazākas par minimālo saglabāšanas references izmēru, vai nemērķa zivju sugas;

2. Ar šā panta 1. punktā minētajiem pasākumiem palīdz sasniegt 3. pantā izvirzītos mērķus.

1. Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar šīs regulas 16. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz šādiem pasākumiem:

a) atbrīvojumi no izkraušanas pienākuma piemērošanas attiecībā uz sugām, par kurām pieejamie zinātniskie pierādījumi apliecina augstus izdzīvošanas rādītājus, ņemot vērā zvejas rīku, zvejas prakses un ekosistēmas raksturlielumus, lai atvieglotu izkraušanas pienākuma īstenošanu;

b) de minimis atbrīvojumi, lai atvieglotu izkraušanas pienākuma īstenošanu; šādus de minimis atbrīvojumus paredz gadījumos, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 5. punkta c) apakšpunktā, un tie ir saskaņā ar tajā minētajiem nosacījumiem;

2. Ar šā panta 1. punktā minētajiem pasākumiem palīdz sasniegt 3. pantā izvirzītos mērķus.

3. Izkraušanas pienākumu, kas paredzēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā, nepiemēro atpūtas zvejai, tostarp gadījumos, kad Padome nosaka zvejas limitus atpūtas zvejai.

1. Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar šīs regulas 16. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz šādiem tehniskiem pasākumiem, ciktāl tie nav paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/1241 ( 1 ):

a) zvejas rīku raksturlielumu specifikācijas un noteikumi par to izmantošanu, lai nodrošinātu vai uzlabotu selektivitāti, samazinātu nejaušu nozveju vai līdz minimumam samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz ekosistēmu;

b) zvejas rīku pārveidojumu vai palīgierīču specifikācijas, lai nodrošinātu vai uzlabotu selektivitāti, samazinātu nejaušu nozveju vai līdz minimumam samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz ekosistēmu;

c) konkrētu zvejas rīku izmantošanas un zvejas darbību ierobežojumi vai aizliegumi noteiktos apgabalos vai laikposmos, lai aizsargātu nārstojošas zivis vai tādas zivis, kuras ir mazākas par minimālo saglabāšanas references izmēru, vai nemērķa zivju sugas vai līdz minimumam samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz ekosistēmu; un

d) minimālā saglabāšanas references izmēra noteikšana jebkuram krājumam, uz ko attiecas šī regula, lai nodrošinātu jūras organismu mazuļu aizsardzību.

2. Ar šā panta 1. punktā minētajiem pasākumiem palīdz sasniegt šīs regulas 3. pantā izvirzītos mērķus, un tie atbilst Regulas (ES) 2019/1241 15. panta 4. punktam.

1. Šīs regulas 6., 7. un 8. pantā minētajiem pasākumiem piemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 1. līdz 6. punktu.

2. Piemērojot šā panta 1. punktu, attiecīgās dalībvalstis var iesniegt kopīgos ieteikumus pirmo reizi ne vēlāk kā 2017. gada 21. jūlijā un pēc tam 12 mēnešus pēc katras plāna novērtējuma iesniegšanas saskaņā ar 15. pantu. Tās var iesniegt šādus ieteikumus arī tad, ja attiecīgās dalībvalstis to uzskata par vajadzīgu, jo īpaši, ja pēkšņi ir mainījusies kāda krājuma, kam piemēro šo regulu, situācija. Kopīgos ieteikumus saistībā ar pasākumiem, kas attiecas uz konkrētu kalendāro gadu, iesniedz ne vēlāk kā iepriekšējā gada 1. jūlijā.

3. Pilnvaras, ko piešķir saskaņā ar šīs regulas 6., 7. un 8. pantu, neskar pilnvaras, kas Komisijai piešķirtas saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktu noteikumiem, tostarp saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013.

Ja šajā nodaļā nav noteikts citādi, papildus Regulā (EK) Nr. 1224/2009 paredzētajiem pasākumiem piemēro šajā nodaļā paredzētos kontroles pasākumus.

1. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. panta 1. punkta, minētajā pantā paredzēto iepriekšējas paziņošanas pienākumu piemēro Savienības zvejas kuģu kapteiņiem, kuru kuģu lielākais garums ir astoņi metri vai vairāk un uz kuriem ir paturēti vismaz 300 kg mencu vai divas tonnas pelaģisko krājumu nozvejas.

2. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. panta 1. punkta, minētajā pantā noteiktais iepriekšējas paziņošanas termiņš ir vismaz viena stunda pirms paredzamās ierašanās ostā. Piekrastes dalībvalstu kompetentās iestādes, izskatot katru gadījumu atsevišķi, var atļaut agrāku ienākšanu ostā.

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. panta 1. punkta, to Savienības zvejas kuģu kapteiņi, kuru lielākais garums ir astoņi metri vai vairāk un kuri zvejo mencas, reģistrē savu kuģu darbības zvejas žurnālā saskaņā ar minētās regulas 14. pantu.

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. panta 3. punkta, attiecībā uz nozveju, ko izkrauj nešķiroti, atļautā pielaide zvejas žurnālā reģistrētajos aprēķinos par uz kuģa paturēto zivju daudzumu kilogramos ir 10 % no kopējā daudzuma, kas paturēts uz kuģa.

Robežapjoms, kurš piemērojams plānā ietverto sugu dzīvsvaram un pēc kura pārsniegšanas zvejas kuģim ir jāizkrauj nozveja apstiprinātā ostā vai vietā tuvu krastam, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 43. pantā, ir:

Līdz 2019. gada 21. jūlijam un pēc tam reizi piecos gados Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par plāna rezultātiem un ietekmi uz krājumiem, kam piemēro šo regulu, un uz zvejniecībām, kas izmanto minētos krājumus, jo īpaši attiecībā uz 3. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanu. Komisija var ziņot agrāk, ja visas attiecīgās dalībvalstis vai pati Komisija to uzskata par vajadzīgu.

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt 6., 7. un 8. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2016. gada 20. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 6., 7. un 8. pantā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā minēto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Pirms deleģēta akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6. Saskaņā ar 6., 7. un 8. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosinājuma minēto laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

Pagaidu pārtraukšanas pasākumus, kas pieņemti, lai sasniegtu plāna mērķus, uzskata par zvejas darbību pagaidu pārtraukšanu, piemērojot Regulas (ES) Nr. 508/2014 33. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktu.

1. No 1. maija līdz 31. oktobrim aizliegts veikt jebkādas zvejas darbības apgabalos, ko ierobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus, ko mēra saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:

2. Atkāpjoties no 1. punkta, ir atļauta zveja ar žaunu tīkliem, iepinējtīkliem un vairāksienu tīkliem, kuru linuma acs izmērs ir 157 mm vai lielāks, vai ar dreifējošām āķu jedām. Uz kuģa nedrīkst atrasties citi zvejas rīki.”;

Lai pieņemtu aktus, kas minēti 8. panta 1. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/1139 ( *1 ) un to darbības laikā, Komisija tiek pilnvarota pieņemt tehniskus pasākumus. Šādus tehniskus pasākumus nosaka ar deleģētiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šīs regulas 28.b pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu, un vajadzības gadījumā tie var atkāpties no turpmāk minētā:

a) zvejas mērķsugu, linuma acs izmēru un minimālo saglabāšanas references izmēru specifikācijas, kas noteiktas šīs regulas II, III un IV pielikumā un minētas tās 3. un 4. pantā un 14. panta 1. punktā;

b) struktūras, raksturlielumi un noteikumi, kas reglamentē aktīvo zvejas rīku izmantošanu un kas noteikti šīs regulas 5. panta 2., 3. un 4. punktā un 6. pantā, un II pielikumā;

c) struktūras, raksturlielumi un noteikumi, kas reglamentē pasīvo zvejas rīku izmantošanu un kas noteikti šīs regulas 8. pantā;

d) zvejas aizlieguma vai ierobežojuma apgabalu koordinātu saraksts vai saraksti un aizlieguma vai ierobežojuma piemērošanas laikposmi, kas noteikti šīs regulas 16. un 16.a pantā;

e) sugas, kurām piemēro šīs regulas 18.a panta 1. punktu, kā arī ģeogrāfiskie apgabali un laikposmi, uz kuriem attiecas konkrētu krājumu zvejas ierobežojumi, kas noteikti minētajā punktā, un atkāpes tehniskie dati, kuri noteikti šīs regulas 18.a panta 2. punktā.

4) regulas 28.b panta 2., 3. un 5. punktā vārdus “14.a un 28.a pants” aizstāj ar vārdiem “14.a, 28.a un 28.aa pants”.

Regulu (EK) Nr. 1098/2007 atceļ. Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

Šī regula stājas spēkā piektajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1241 (2019. gada 20. jūnijs) par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013, (ES) 2016/1139, (ES) 2018/973, (ES) 2019/472 un (ES) 2019/1022 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005 (OV L 198, 25.7.2019, X. lpp. 105).

( *1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1139 (2016. gada 6. jūlijs), ar kuru izveido daudzgadu plānu mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, un ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2187/2005 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1098/2007 (OV L 191, 15.7.2016., 1. lpp.).”;

		Oficiālais Vēstnesis
		Nr.	Lappuse	Datums
►M1	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2018/976 (2018. gada 4. jūlijs),	L 179	76	16.7.2018
►M2	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/472 (2019. gada 19. marts),	L 83	1	25.3.2019
►M3	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/1241 (2019. gada 20. jūnijs)	L 198	105	25.7.2019