Atbilstošās tiesību normas

Kopienu tiesiskais regulējums

Putnu aizsardzības direktīva

Dzīvotņu aizsardzības direktīva

Valsts tiesiskais regulējums

European Communities Act

Wildlife Act

Noteikumi putnu aizsardzībai

Noteikumi dzīvotņu aizsardzībai

Pirmstiesas procedūra un rakstveida process Tiesā

Par prasību

Ievada apsvērumi

Par pirmo iebildumu, kas saistīts ar ĪAT nepietiekamu klasifikāciju skaita un lieluma ziņā, neievērojot Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 1. un 2. punktu

Ievada apsvērumi

Par IBA 2000

Par pirmā iebilduma pirmo daļu

— Lietas dalībnieku argumenti

— Tiesas vērtējums

A — Par IBA 2000 identificētajām teritorijām

1. Par Cross Lough teritoriju

a) Lietas dalībnieku argumenti

b) Tiesas vērtējums

2. Par trim piemērotām teritorijām griezes aizsardzībai

a) Lietas dalībnieku argumenti

b) Tiesas vērtējums

B — Par citās teritorijās aizsargājamiem putniem

1. Par piemērotām teritorijām zivju dzenīša aizsardzībai

2. Par piemērotām teritorijām griezes aizsardzībai

Par pirmā iebilduma otro daļu

— Lietas dalībnieku argumenti

— Tiesas vērtējums

Par otro iebildumu, kas saistīts ar vajadzīgās juridiskās aizsardzības pasākumu nenoteikšanu saskaņā ar Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 1. un 2. punktu

Lietas dalībnieku argumenti

Tiesas vērtējums

Par trešo iebildumu, kas saistīts ar Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 4. punkta pirmā teikuma nepiemērošanu zonām, kuras vajadzēja klasificēt kā ĪAT

Lietas dalībnieku argumenti

Tiesas vērtējums

Par ceturto iebildumu, kas ir saistīts ar Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 4. punkta otrā teikuma netransponēšanu un nepiemērošanu

Lietas dalībnieku argumenti

Tiesas vērtējums

Par piekto iebildumu, kas saistīts ar nepietiekamu Dzīvotņu aizsardzības direktīvas 6. panta 2.–4. punkta transponēšanu un piemērošanu

Ievada apsvērumi

Par Dzīvotņu aizsardzības direktīvas 6. panta 2. punkta nepietiekamu transponēšanu un piemērošanu

— Lietas dalībnieku argumenti

— Tiesas vērtējums

Par nepietiekamu Dzīvotņu aizsardzības direktīvas 6. panta 2. punkta transponēšanu rekreatīvo darbību jomā

— Lietas dalībnieku argumenti

— Tiesas vērtējums

Par nepietiekamu Dzīvotņu aizsardzības direktīvas 6. panta 3. un 4. punkta transponēšanu un piemērošanu

— Lietas dalībnieku argumenti

— Tiesas vērtējums

Par sesto iebildumu, kas attiecas uz Putnu aizsardzības direktīvas 10. panta netransponēšanu

Lietas dalībnieku argumenti

Tiesas vērtējums

Par tiesāšanās izdevumiem

1

Ar savu prasības pieteikumu Eiropas Kopienu Komisija lūdz Tiesu atzīt, ka:

Īrija nav izpildījusi savus pienākumus, ko tai uzliek šie iepriekš minēto direktīvu panti.

2

Ar Tiesas priekšsēdētāja 2005. gada 17. marta rīkojumu Grieķijas Republikai un Spānijas Karalistei tika atļauts iestāties lietā Īrijas prasījumu atbalstam, kura lūdz Tiesu prasību noraidīt vai vajadzības gadījumā ierobežot visu to nolēmumu piemērojamību, kas pieņemti saistībā ar īpašajiem jautājumiem, par kuriem tā uzskata, ka Īrija nav izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti saskaņā ar attiecīgajām direktīvām.

3

Putnu aizsardzības direktīvas devītajā apsvērumā ir minēts, ka “tā kā, lai aizsargātu jebkuru putnu sugu, ir svarīgi pietiekamā mērā saglabāt, uzturēt vai atjaunot dzīvotņu daudzveidību un to teritoriju; tā kā, nodrošinot dažu putnu sugu izdzīvošanu un vairošanos savā izplatības areālā, ir jāveic īpaši dzīvotņu aizsardzības pasākumi; tā kā šajos pasākumos jāiekļauj arī migrējošās sugas un tie jākoordinē ar mērķi izveidot vienotu sistēmu”.

4

Saskaņā ar Putnu aizsardzības direktīvas 4. pantu:

“1.   Sugām, kuras minētas I pielikumā, jāpiemēro īpaši dzīvotņu aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu to izdzīvošanu un vairošanos savā izplatības areālā.

Šim nolūkam jāapzina:

Veicot novērtēšanu, par pamatu ņem populācijas attīstības tendences un svārstības.

Kā īpašas aizsargājamās teritorijas šo sugu aizsardzībai dalībvalstis, pirmām kārtām, nosaka skaitliski un lieluma ziņā vispiemērotākos apgabalus, ņemot vērā aizsardzības prasības ģeogrāfiskajā jūras un sauszemes teritorijā, uz kuru attiecas šī direktīva.

2.   Dalībvalstis veic līdzīgus pasākumus attiecībā uz tādu regulāri sastopamu migrējošo sugu vairošanās, spalvu mešanas un ziemošanas vietām, kā arī atpūtas vietām migrācijas maršrutā, kuras nav minētas I pielikumā, ņemot vērā to aizsardzības nepieciešamību ģeogrāfiskajā jūras un sauszemes teritorijā, uz kuru attiecas šī direktīva. Tālab dalībvalstīm īpaša uzmanība jāvelta mitrāju un pirmām kārtām starptautiski nozīmīgu mitrāju aizsardzībai.

[..]

4.   Attiecībā uz 1. un 2. punktā minētajām aizsargājamām teritorijām dalībvalstis attiecīgi rīkojas, lai nepieļautu dzīvotņu piesārņošanu vai kaitējuma nodarīšanu tām, kā arī novērš jebkurus traucējumus putnu dzīvei tiktāl, ciktāl tie būtiski skar šā panta mērķus. Dalībvalstis cenšas nepieļaut dzīvotņu piesārņošanu vai kaitējuma nodarīšanu tām arī ārpus šīm aizsargājamām teritorijām.”

5

Putnu aizsardzības direktīvas 10. pantā ir noteikts:

“1.   Dalībvalstis veicina zinātniskos pētījumus un citus darbus, kas nepieciešami visu 1. pantā minēto putnu sugu populāciju aizsardzībai, to pārzināšanai un izmantošanai.

2.   Īpašu uzmanību pievērš pētījumiem un darbiem saistībā ar V pielikumā norādītajām tēmām. Dalībvalstis nosūta Komisijai visas nepieciešamās ziņas, lai tā varētu veikt attiecīgos pasākumus, koordinējot šajā pantā minētos zinātniskos pētījumus un darbus.”

6

Putnu aizsardzības direktīvas V pielikumā uzskaitīto zinātnisko pētījumu un darbu tēmas ir šādas:

7

Dzīvotņu aizsardzības direktīvas 6. panta redakcija ir šāda:

“[..]

2.   Dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, lai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās novērstu dabisko dzīvotņu un sugu dzīvotņu noplicināšanos, kā arī lai novērstu traucējumu, kas skar sugas, kuru dēļ noteikta attiecīgā teritorija, ja šāds traucējums varētu būt nozīmīgs attiecībā uz šīs direktīvas mērķiem.

3.   Visos plānos vai projektos, kas nav tieši saistīti ar konkrēto teritoriju vai nav vajadzīgi tās apsaimniekošanai, bet kas atsevišķi vai kopā ar citiem plāniem vai projektiem varētu būtiski ietekmēt minēto teritoriju, attiecīgi izvērtē ietekmi uz šo teritoriju, ievērojot tās aizsardzības mērķus. Ņemot vērā novērtējuma atzinumus par ietekmi uz minēto teritoriju un saskaņā ar 4. punkta noteikumiem, kompetentā valsts iestāde piekrīt plāna vai projekta īstenošanai tikai tad, ja tā ir pārliecinājusies, ka netiks izjaukta attiecīgās teritorijas viengabalainība, un vajadzības gadījumā noskaidrojusi plašas sabiedrības viedokli.

4.   Ja, neņemot vērā negatīvu vērtējumu saistībā ar ietekmi uz teritoriju, alternatīvu risinājumu trūkuma dēļ plāns vai projekts tomēr ir jāīsteno sevišķi svarīgu sabiedrības interešu labā, kas ietver arī sociāla un ekonomiska rakstura intereses, tad dalībvalsts veic visus vajadzīgos kompensācijas pasākumus, lai nodrošinātu Natura 2000 tīkla kopējās vienotības aizsardzību. Dalībvalsts informē Komisiju par pieņemtajiem kompensācijas pasākumiem.

Ja attiecīgajā teritorijā sastopams prioritārs dabiskās dzīvotnes veids un/vai prioritāra suga, tad vienīgie pieņemamie argumenti ir tie, kas saistīti ar veselības aizsardzību vai sabiedrības drošību, videi primāri svarīgām labvēlīgām pārveidēm vai, pēc Komisijas atzinuma, citām sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm.”

8

Ar 1972. gada likumu par Eiropas Kopienu (European Communities Act 1972, turpmāk tekstā — “European Communities Act”) ministriem tiek piešķirtas tiesības pieņemt tiesību aktus neatkarīgi no valsts parlamenta, ja to prasa no Kopienu tiesībām izrietošie pienākumi.

9

1976. gada likuma par savvaļas faunu un floru (Wildlife Act 1976) 11. panta 1. un 3. punkts redakcijā, kas izriet no 2000. gada likuma par grozījumiem [Wildlife (Amendment) Act 2000, turpmāk tekstā — “Wildlife Act”], noteic:

“1.   Ministrs nodrošina un aizsargā savvaļas dzīvi un veicina bioloģiskās daudzveidības aizsardzību.

[..]

3.   Ministrs vai nu tieši, vai arī kopā ar trešām personām, vai ar to starpniecību var:

[..].”

10

Ar Wildlife Act 15.–17. pantu kompetentajam ministram tiek piešķirtas pilnvaras, izdodot noteikumus, radīt dabas rezervātus teritorijās, kas ir daļa no valsts īpašuma. Ar šo likumu ministram tiek arī piešķirtas tiesības atzīt citās teritorijās ierīkotus dabas rezervātus un teritorijas klasificēt kā patvērumu faunai.

11

1985. gada noteikumu par Eiropas Kopienu savvaļas putnu aizsardzību [European Communities (Conservation of Wild Birds) Regulations 1985, turpmāk tekstā — “Noteikumi putnu aizsardzībai”] ir ietverts aizliegums attiecīgajās ĪAT izvietot barību, atkritumus un kaitīgas vielas.

12

1997. gada noteikumu par Eiropas Kopienu dabiskajām dzīvotnēm [European Communities (Natural Habitats) Regulations 1997], ko groza 2000. gada likums par grozījumiem [Wildlife (Amendment) Act 2000 (turpmāk tekstā — “noteikumi dzīvotņu aizsardzībai”)], preambulā ir norādīts, ka tie ir pieņemti, lai iekšējās tiesībās ieviestu Dzīvotņu aizsardzības direktīvu.

13

Noteikumu dzīvotņu aizsardzībai 2. punktā Eiropas teritorija ir: a) šo pašu noteikumu 4. panta mērķiem [..] noteikta teritorija; b) teritorija, ko Komisija apstiprinājusi kā teritoriju ar Kopienas līmeņa nozīmi Dzīvotņu aizsardzības direktīvas 4. panta 2. punkta mērķiem saskaņā ar tās pašas direktīvas 21. pantā paredzēto procedūru; c) īpašas aizsardzības zona, un d) saskaņā ar Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 1. un 2. punktu klasificēta zona.

14

Šo noteikumu 4. pantā ir minēts:

“1.   Ministrs to teritoriju, ko paredzēts iekļaut Eiropas nozīmes teritoriju sarakstā, eksemplāru vai saskaņā ar 3. panta 3. punktu grozīto sarakstu nosūta Vides ministram, Lauksaimniecības, pārtikas un mežu ministram, Jūras lietu ministram, Satiksmes, enerģētikas un sakaru ministram, Commissioners of Public Works in Ireland (Īrijas publisko būvdarbu birojs) un Environmental Protection Agency (Vides aizsardzības aģentūra), kā arī visām citām plānošanas jomā kompetentajām iestādēm, kuru pārziņā ietilpst zemesgabals vai jebkura no sarakstā minētajām zemesgabala daļām, un vajadzības gadījumā konsultējas ar visām vai atsevišķām šīm iestādēm.

paziņojumi tiek izplatīti vismaz ar vienas radio stacijas, kas raida attiecīgās teritorijas zonā, starpniecību, publicēti vismaz vienā no oficiālajiem laikrakstiem, kas ir pieejami šajā teritorijā; šajos paziņojumos visas personas, kuras skar piedāvāto teritoriju kā Eiropas nozīmes teritoriju saraksti, tiek aicinātas sazināties ar Mākslas, kultūras un gēlu valodas ministriju.

[..]

3.   Teritoriju sarakstā, ko paredzēts iekļaut Eiropas nozīmes teritoriju sarakstā, kuru ministrs nosūta atbilstoši 1. punktam, un ministra paziņojumā atbilstoši 2. punktam saistībā ar katru teritoriju jāietver:

[..]”

15

Ar minēto noteikumu 5. pantu katram no saskaņā ar 4. panta 2. punktu izsniegtā paziņojuma adresātam ir piešķirtas tiesības apstrīdēt teritorijas iekļaušanu Eiropas nozīmes teritoriju sarakstā un tajā ir noteikta procedūra šo iebildumu izskatīšanai.

16

Noteikumu dzīvotņu aizsardzībai 7. pantā ir paredzēts, ka ministrs var iecelt “pilnvarotus pārstāvjus”, kuri drīkst piekļūt šiem zemesgabaliem un tos pārbaudīt.

17

Šo noteikumu 9. pantā ir paredzēts:

“1.   Ne vēlāk kā sešus gadus pēc tam, kad Komisija saskaņā ar Dzīvotņu aizsardzības direktīvas 4. panta 2. punktā paredzēto procedūru ir pieņēmusi lēmumu par teritoriju, ministrs šo teritoriju nosaka kā īpašu aizsargājamu zonu un publicē vai lūdz publicēt Iris Oifigiúil kopiju no katra lēmuma par noteikšanu.

[..]”

18

Noteikumu 13. panta redakcija ir šāda:

“1.   Ministrs veic aizsardzības pasākumus, kurus tas uzskata par piemērotiem saistībā ar īpaši aizsargājamajām un saskaņā ar 9. pantu noteiktajām zonām, un it īpaši vajadzības gadījumā — apsaimniekošanas plānus, kas īpaši ir izstrādāti vai ir iekļauti piemērotos plānos.

2.   Ministrs veic administratīvus vai līgumiskus pasākumus, kas atbilst Dzīvotņu aizsardzības direktīvas I pielikumā minētajām dabisko dzīvotņu veidu un minētās direktīvas II pielikumā minēto sugu, kas ir sastopamas attiecīgajās teritorijās, ekoloģiskajām vajadzībām.

3.   Ministrs veic atbilstošus pasākumus, lai īpašajās aizsargājamās zonās, kas noteiktas atbilstoši 9. pantam, izvairītos no kaitējuma nodarīšanas dabiskajām dzīvotnēm un sugu dzīvotnēm, kā arī no traucējumiem sugām, kurām šīs zonas ir noteiktas, ja šādiem traucējumiem varētu būt nozīmīga ietekme, ņemot vērā Dzīvotņu aizsardzības direktīvas mērķus.”

19

Atbilstoši Noteikumu dzīvotņu aizsardzībai 14. pantam:

“1.   Īpašumā, kas ietilpst īpašajā aizsardzības zonā vai teritorijā, kas savukārt ietilpst sarakstā saskaņā ar šīs daļas I nodaļu, ir aizliegts veikt darbību vai aktivitāti, kas minēta atbilstoši 4. panta 2. punktam izdotajā atzinumā, ja vien darbību vai aktivitāti neveic, nepieprasa, neatļauj vai neuzrauga vietas īpašnieks vai lietotājs un:

2.   1. punktā minētie nosacījumi ir šādi:

3.   Personas, kas neattaisnojošu iemeslu dēļ pārkāpj 1. punkta noteikumus, tiek sodītas.

4.   Šī panta noteikumus nepiemēro 15. panta 2. punktā minētajām darbībām vai aktivitātēm.”

20

Šo noteikumu 15. panta 1. punktā ir minēts, ka, ja Īrijas iestādēm ir iesniegts lūgums izsniegt atļauju saskaņā ar šo pašu noteikumu 14. pantu un plānotā aktivitāte var būtiski ietekmēt teritoriju, tad tām ir jāizvērtē šīs aktivitātes ietekme uz teritoriju, ņemot vērā šīs teritorijas aizsardzības mērķus. Šī panta 2. punktā ir arī paredzēts, ka, ja attiecībā uz plānoto aktivitāti jau ir izsniegta atļauja saskaņā ar citiem tiesību aktiem, tad kompetentajam ministram, kura uzraudzībā atļauja tika piešķirta, ir jāizvērtē šī aktivitāte un vajadzības gadījumā minētā atļauja jāgroza vai jāatceļ.

21

Minēto noteikumu 16. pants noteic, ka, ja 15. pantā minētais novērtējums liecina par to, ka plānotā aktivitāte nelabvēlīgi ietekmēs šo teritoriju, tad to nevar apstiprināt. Tai pat laikā izņēmums ir paredzēts “sevišķi svarīgu sabiedrības interešu labā”.

22

Noteikumu dzīvotņu aizsardzībai 17. pantā ir paredzēts:

“1.   Ja ministrs uzskata, ka:

darbība vai aktivitāte, kas tieši nav saistīta ar šo teritorijas apsaimniekošanu vai tai nav vajadzīga, var to būtiski ietekmēt gan atsevišķi, gan arī kopā ar citām darbībām vai aktivitātēm, ministrs nodrošina, lai tiktu veikts piemērots novērtējums saistībā ar šo darbību vai šo aktivitāšu ietekmi uz šo teritoriju, ņemot vērā šīs teritorijas aizsardzības mērķus.

2.   Šī panta izpratnē pētījums par ietekmi uz vidi tiek uzskatīts par piemērotu novērtējumu.

3.   Ja ministrs, ņemot vērā saskaņā ar 1. punktu veiktā novērtējuma secinājumus, uzskata, ka darbība vai aktivitāte var kaitēt attiecīgās teritorijas viengabalainībai, viņš ceļ prasību kompetentajā tiesā, lai aizkavētu šīs darbības vai aktivitātes turpināšanos.

4.   Kompetentajā tiesā celtā prasība tiek izskatīta tiesvedībā par pagaidu noregulējumu un tiesa, kas izskata lietu, (vajadzības gadījumā) var pieņemt pagaidu nolēmumu vai veikt pagaidu noregulējuma pasākumus, ja tā to uzskata par vajadzīgu, ņemot vērā Dzīvotņu aizsardzības direktīvas 6. panta 4. punktu, kā arī vajadzību nodrošināt attiecīgās teritorijas viengabalainību un garantēt Natura 2000 tīkla kopējo vienotību.

5.   Šīs sadaļas izpratnē ar “kompetentu tiesu” saprot vai nu Circuit Court Judge, kura teritorijā atrodas attiecīgie īpašumi vai attiecīgās īpašumu daļas, vai arī High Court.”

23

Šo noteikumu 18. panta redakcija ir šāda:

“1.   Ja īpašumā, kas neietilpst:

tiek piedāvāts veikt tādu darbību vai aktivitāti, kas var kaitēt šīs teritorijas viengabalainībai gan atsevišķi, gan arī kopā ar citām darbībām vai aktivitātēm, tad ministrs nodrošina, lai tiktu veikts piemērots novērtējums saistībā ar šo darbību vai šo aktivitāšu ietekmi uz šo teritoriju, ņemot vērā šīs teritorijas aizsardzības mērķus.

2.   17. panta 2.–5. punkts tiek piemērots, ņemot vērā saskaņā 1. punktu veiktā novērtējuma secinājumus.”

24

Minēto noteikumu 34. pantā ir noteikts:

“Vajadzības gadījumā 4., 5., 7., 13., 14., 15. un 16. panta noteikumi mutatis mutandis tiek piemēroti saskaņā ar Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 1. un 2. punktu klasificētajām zonām.”

25

Šo pašu noteikumu 35. panta redakcija ir šāda:

“Ministrs:

26

Pēc vairāku sūdzību saņemšanas Komisija pret Īriju uzsāka divus pārkāpuma procesus un laika posmā no 1998. gada 11. novembra līdz 2002. gada 18. aprīlim adresēja tai četras brīdinājuma vēstules, pirmkārt, par Putnu aizsardzības direktīvas un Dzīvotņu aizsardzības direktīvas nepilnīgu transponēšanu un nepareizu piemērošanu un, otrkārt, par īpašiem pārkāpumiem saistībā ar dzīvotņu noplicināšanu, veicot rekreatīvas darbības.

27

Tā kā Īrijas iestāžu atbildēs sniegtā informācija netika uzskatīta par pietiekamu, pēc divpusējo sanāksmju starp Īriju un Komisiju noturēšanas Komisija 2001. gada 24. oktobrī nosūtīja Īrijai argumentētu atzinumu un 2003. gada 11. jūlijā — papildus argumentētu paziņojumu, kā arī argumentētu paziņojumu par rekreatīvajām darbībām.

28

Uzskatīdama, ka Īrijas atbildēs uz argumentētajiem atzinumiem minētie argumenti nav pārliecinoši un tādējādi tās pienākumu neizpilde attiecībā uz noteiktiem, no Putnu aizsardzības direktīvas un Dzīvotņu aizsardzības direktīvas izrietošiem pienākumiem turpinās, Komisija nolēma celt šo prasību.

29

Ņemot vērā lietu līdzību, Komisija nolēma abus šos pārkāpumus apvienot vienā tiesvedībā Tiesā.

30

Savas prasības atbalstam Komisija min sešus iebildumus, kas saistīti ar noteiktu pienākumu, kas Īrijai uzlikti saskaņā ar Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 1., 2. un 4. punktu un 10. pantu un Dzīvotņu aizsardzības direktīvas 6. panta 2.-4. punktu, neizpildi.

31

Putnu aizsardzības direktīvas 18. panta 1. punktā ir paredzēts, ka dalībvalstīm ir jāpanāk šīs direktīvas prasību izpilde divu gadu laikā pēc tās paziņošanas. Tādējādi Putnu aizsardzības direktīvas transponēšanas termiņš attiecībā uz šo dalībvalsti izbeidzās 1981. gada 6. aprīlī.

32

Dzīvotņu aizsardzības direktīvas 23. panta 1. punktā ir paredzēts, ka dalībvalstīm ir jāpanāk šīs direktīvas prasību izpilde divu gadu laikā pēc tās paziņošanas. Tādējādi Dzīvotņu aizsardzības direktīvas transponēšanas termiņš attiecībā uz šo dalībvalsti beidzās 1994. gada 10. jūnijā.

33

Nav apstrīdams, ka šajā lietā argumentētajos atzinumos noteiktā termiņa beigas būtu jānosaka 2003. gada 11. septembrī.

34

Komisija uzsver, ka kopš 1981. gada Īrija, neievērojot Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 1. un 2. punktu, I pielikumā minēto sugu un šajā pielikumā neminēto regulāri sastopamo migrējošo sugu aizsardzībai nav klasificējusi virkni vispiemērotāko apgabalu skaita un lieluma ziņā. Šim pirmajam iebildumam ir divas daļas. Komisija apstiprina, ka, pirmkārt, dažas teritorijas nekādi nav klasificētas un, otrkārt, ka citas teritorijas nav klasificētas pilnīgi.

35

Īrija apstrīd tai pārmesto pienākumu neizpildi. Tā apstiprina, ka, ja tā Komisiju informē par tās nodomiem attiecībā uz ĪAT klasifikāciju, tad tas tiek darīts dalībvalstu savstarpējās sadarbības un konsultāciju ietvaros, kā to paredz Putnu aizsardzības direktīva un Dzīvotņu aizsardzības direktīva. Tāpat, ja tā Komisiju informē, ka tiek veikti pētījumi, tad no tā nevar secināt, ka tobrīd pastāvošais ĪAT tīkls ir nepietiekams vai ka Īrija nav izpildījusi pienākumus, kas tai izriet no Putnu aizsardzības direktīvas.

36

Pirmkārt, ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo Tiesas judikatūru ar Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 1. un 2. punktu dalībvalstīm tiek uzlikts pienākums kā ĪAT klasificēt apgabalus, kas atbilst šajos noteikumos minētajiem ornitoloģiskajiem kritērijiem (2003. gada 20. marta spriedums lietā C-378/01 Komisija/Itālija, Recueil, I-2857. lpp., 14. punkts un tajā minētā judikatūra).

37

Otrkārt, dalībvalstīm kā ĪAT ir jāklasificē visas teritorijas, kas pēc ornitoloģiskiem kritērijiem šķiet vispiemērotākās attiecīgo sugu aizsardzībai (1998. gada 19. maija spriedums lietā C-3/96 Komisija/Nīderlande, Recueil, I-3031. lpp., 62. punkts).

38

Treškārt, dalībvalstīm uzliktais pienākums teritorijas klasificēt kā ĪAT nav apšaubāms tādēļ, ka ir pieņemti citi īpašas aizsardzības pasākumi (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Komisija/Nīderlande, 55. punkts).

39

Visbeidzot un ceturtkārt, lai gan ir tiesa, ka dalībvalstīm ir zināma rīcības brīvība, izvēloties ĪAT, tomēr šo zonu klasifikācija ir jāveic atbilstoši Putnu aizsardzības direktīvā noteiktajiem ornitoloģiskajiem kritērijiem (skat. šajā sakarā 1993. gada 2. augusta spriedumu lietā C-355/90 Komisija/Spānija, Recueil, I-4221. lpp., 26. punkts). Šīs direktīvas 2. pantā minētās ekonomiskās prasības tādējādi nav jāņem vērā ĪAT izvēlē un demarkācijā (iepriekš minētais spriedums lietā Komisija/Nīderlande, 59. punkts un tajā minētā judikatūra).

40

Sava iebilduma atbalstam Komisija atsaucas uz iepriekš minēto spriedumu lietā Komisija/Nīderlande, kurā Tiesa ņēma vērā 1989. gadā publicēto Inventory of Important Bird Areas in the European Community (Eiropas Kopienā nozīmīgu putnu teritoriju saraksts, turpmāk tekstā — “IBA 89”), uzskatot, ka šo pēdējo minēto, lai gan attiecīgajām dalībvalstīm tas nav juridiski saistošs, šajā gadījumā savas zinātniskās vērtības dēļ var izmantot kā atsauci, lai novērtētu, kādā mērā dalībvalsts ir ievērojusi savu pienākumu noteikt ĪAT. Komisija uzskata, ka šajā lietā tiek izvērtēts līdzīgs saraksts.

41

Īrija nepiekrīt Komisijai attiecībā uz dažiem 1999. gadā Eiropas uzskaites ietvaros sagatavotā un 2000. gadā publicētā Review of Ireland’s Important Bird Areas (Īrijā nozīmīgu putnu teritoriju saraksts, turpmāk tekstā — “IBA 2000”) aspektiem. Tā uzskata, ka nedz viena šāda saraksta esamība, nedz arī šī viedokļu atšķirība nav pierādījums tam, ka Īrija nav izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti saskaņā ar Putnu aizsardzības direktīvu.

42

Grieķijas Republika un Spānijas Karaliste uzsver, ka IBA 2000 ir trūkumi un ka tādējādi tam nevar piešķirt tādu pašu vērtību kā IBA 89.

43

Faktiski Grieķijas valdība un Spānijas valdība uzskata, ka IBA 2000 daudzējādā ziņā atšķiras no IBA 89. Viņuprāt, IBA 2000 ir ietverti zinātniski dati, kuri, protams, var būt atsauce, kas apliecina sugu esamību katrā apgabalā, bet tiem ir tikai norādošs un vispārīgs raksturs attiecībā uz dažādu sugu populāciju, kā arī demarkāciju un tādējādi uz to apgabalu platību, kas ir jāklasificē kā ĪAT. Turpretī IBA 2000 nav ietverti zinātniski dati, kas ļautu veikt precīzu putnu aizsardzībai svarīgu zonu demarkāciju; tajā ir ietvertas ārkārtīgi lielas platības ar pazeminātu ornitoloģisku interesi un zonu saraksts ir jāaktualizē saskaņā ar jaunākajiem zinātniskajiem datiem. Tādējādi attiecīgā saraksta saturu šajā gadījumā nevar izmantot, lai izdarītu precīzus secinājumus par populācijām un ĪAT precīzajām robežām.

44

Līdz ar to Grieķijas Republika un Spānijas Karaliste no tā secina, ka IBA 2000 nav nedz pietiekama, nedz arī vienīgā bāze, lai pamatotu pienākumu neizpildi, ko Komisija pārmet Īrijai.

45

Ņemot vērā, ka pirmā iebilduma pamatotība lielākoties ir atkarīga no jautājuma par to, vai neatbilstība starp IBA 2000 un Īrijas faktiski noteiktajām ĪAT nozīmē, ka šī dalībvalsts nav pietiekami izpildījusi savu ĪAT klasifikācijas pienākumu, ir jāizvērtē, vai IBA 2000 salīdzinājumā ar IBA 89 ir tāda pati zinātniska vērtība un vai tā rezultātā to var izmantot kā atsauces elementu, lai izvērtētu pārmestās pienākumu neizpildes esamību.

46

Šajā sakarā ir jāatgādina, ka Putnu aizsardzības direktīvas 4. pants paredz aizsardzības režīmu, kas ir īpaši domāts un nostiprināts gan attiecībā uz I pielikumā minētajām sugām, gan arī migrējošām sugām un kas pamatots ar apstākli, ka tas attiecas uz visvairāk apdraudētajām sugām un sugām, kas ir kopējais Kopienu mantojums (skat. 2006. gada 13. jūlija spriedumu lietā C-191/05 Komisija/Portugāle, Krājums, I-6853. lpp., 9. punkts un minētā judikatūra). Turklāt no šīs direktīvas devītā apsvēruma izriet, ka, lai aizsargātu jebkuru putnu sugu, ir svarīgi pietiekamā mērā saglabāt, uzturēt vai atjaunot dzīvotņu daudzveidību un to teritoriju. Dalībvalstīm tādēļ ir pienākums veikt vajadzīgos pasākumus minēto sugu saglabāšanai (2007. gada 28. jūnija spriedums lietā C-235/04 Komisija/Spānija, Krājums, I-5415. lpp., 23. punkts).

47

Tādēļ, lai noteiktu visvairāk apdraudēto sugu situāciju, kā arī Kopienu mantojumā ietilpstošās sugas, ir nepieciešama zinātnisko datu atjaunošana, lai noteiktu vispiemērotākās ĪAT. Līdz ar to ir svarīgi izmantot visjaunākos zinātniskos datus, kas pieejami, izbeidzoties argumentētajā atzinumā noteiktajam laika periodam (iepriekš minētais 2007. gada 28. jūnija spriedums lietā Komisija/Spānija, 24. punkts).

48

Šajā sakarā ir jāatgādina, ka valstu sarakstos, ieskaitot BirdLife International izstrādāto IBA 2000, ir atjaunināts pirmais IBA 89 īstenotais Eiropas līmeņa pētījums, atspoguļojot visprecīzākos un visjaunākos zinātniskos datus. Faktiski no IBA 2000 izriet, ka šajā sarakstā, salīdzinājumā ar IBA 89, attiecībā uz Īriju ir ietvertas 48 jaunas teritorijas.

49

Kā to savu secinājumu 20. punktā ir norādījusi ģenerāladvokāte, abos sarakstos minētās teritorijas iegūst, izmantojot īpašus informācijas kritērijus par putnu izplatību. IBA 2000 izmantotie kritēriji lielākoties atbilst IBA 89 kritērijiem. No tā izriet, ka teritoriju skaita un platības pieaugums būtībā izriet no labākām zināšanām par putnu izplatību.

50

Īrija apgalvo, ka Komisija kļūdās, uzskatīdama, ka IBA 2000 nav izsmeļošs. Šajā sakarā ir jāprecizē, ka IBA 2000 ir tikai atsauce svarīgo zonu tīkla pareizai izveidei, lai aizsargātu putnus, un ka citi ornitoloģiskie pētījumi var būt pamats vispiemērotāko apgabalu klasifikācijai noteiktu putnu sugu aizsardzībai.

51

Šī nepilnība — kā to savu secinājumu 25. punktā norāda ģenerāladvokāte — nav pamats šaubām par IBA 2000 pierādījuma spēku. Citādi tas būtu gadījumā, ja Īrija būtu iesniegusi zinātniskus pierādījumus, lai pierādītu, ka tā, kā ĪAT klasificējot citas teritorijas, nevis no minētā saraksta izrietošās, tādējādi kopumā aptverot mazāku platību nekā sarakstā minētā, var izpildīt no Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 1. un 2. punkta izrietošos pienākumus (iepriekš minētais spriedums lietā Komisija/Itālija, 18. punkts).

52

Ņemot vērā IBA 89 zinātnisko raksturu un faktu, ka dalībvalsts nav iesniegusi nevienu zinātniska rakstura pierādījumu it īpaši par to, ka tā būtu izpildījusi pienākumus, kas tai izriet no Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 1. un 2. punkta, klasificējot kā ĪAT citus apgabalus, nevis minētajā sarakstā uzskaitītos un nosedzot kopumā mazāku platību nekā minētās, Tiesa atzina, ka šo sarakstu, kaut arī tas nav juridiski saistošs, tā var izmantot kā atsauces avotu, lai izvērtētu, vai dalībvalsts ir klasificējusi pietiekama skaita un platības ĪAT iepriekš minēto direktīvas noteikumu izpratnē (iepriekš minētais 2007. gada 28. jūnija spriedums lietā Komisija/Spānija, 26. punkts un tajā minētā judikatūra).

53

Šajā gadījumā ir skaidrs, ka Īrija, lai veiktu citādu klasifikāciju, pretstatā IBA 2000 nav iesniegusi citus objektīvi pārbaudāmus ornitoloģiskus kritērijus. Īrija turklāt nav iesniegusi pilnīgu valsts sarakstu, ko varētu pretstatīt IBA 2000, kas sagatavots atbilstoši zinātniskajām metodēm un kurā ir ietverts vispiemērotāko apgabalu kopums no ĪAT klasifikācijas viedokļa.

54

Tādējādi ir jākonstatē, ka IBA 2000 ir ietverts aktualizēts svarīgo zonu saraksts putnu aizsardzībai Īrijā, kas, nepastāvot pretējiem zinātniskiem pierādījumiem, ir atsauces elements, lai izvērtētu, vai šī dalībvalsts kā ĪAT ir klasificējusi pietiekamus apgabalus skaita un lieluma ziņā, lai aizsargātu visas I pielikumā uzskaitītās, kā arī šajā pielikumā neminētās migrējošās putnu sugas.

55

Šo secinājumu nevar apstrīdēt Spānijas valdības arguments, saskaņā ar kuru dažādas nevalstiskas organizācijas, kas nodarbojas ar putnu aizsardzību, ir izvēlējušās vienpusēji mainīt iepriekšējo sarakstu attiecībā uz dažādām dalībvalstīm, bet tā izstrādi nav uzraudzījusi neviena vides jomā kompetenta valsts iestāde, ne arī garantējusi tajā ietverto datu pareizību un precizitāti.

56

Šajā sakarā ir jāatzīst, ka, pirmkārt, IBA 2000 publicēja BirdLife International, valsts putnu aizsardzības organizāciju apvienība, kas jau piedalījās IBA 89 izstrādē ar nosaukumu “Putnu aizsardzības starptautiskā padome”. Eiropas grupa putnu un dzīvotņu aizsardzībai, kas arī tajā piedalījās, tolaik bija šīs padomes ad hoc ekspertu grupa. Kā to savu secinājumu 22. punktā norāda ģenerāladvokāte, BirdLife International nodrošina nepārtrauktību darbam ar apgabalu sarakstiem.

57

Otrkārt, nešaubīgi ir tas, ka IBA 2000 Īrijai veltītā nodaļa tika izstrādāta sadarbībā ar Dúchas — Mākslas, kultūras mantojuma, gēlu valodas reģiona un salu kultūras mantojuma dienestu [šobrīd pārdēvēta par National Parks and Wildlife (Vides ministrijas, kultūras mantojuma un vietējo pārvaldes iestāžu Nacionālo parku un savvaļas faunas un floras dienests, turpmāk tekstā — “National Parks and Wildlife”)]. Šī saraksta daļa tika pārskatīta ar Īrijas augsta līmeņa ekspertu ornitoloģijas jomā palīdzību un lielākoties ir pamatota ar datiem putnu skaitlisko daudzumu un sadalījumu jomā, kā arī ar veiktajiem pētījumiem ar kompetento iestāžu finansiālo atbalstu. No zinātnisko atsauču saraksta arī izriet, ka eksperti lielā mērā ir atsaukušies uz pētījumiem, kas publicēti un veikti, piedaloties aizsardzības jomā kompetento iestāžu zinātniekiem.

58

Īrija tiesas sēdes laikā palika pie savas nostājas, saskaņā ar kuru dalībvalsts pienākuma saturs, ņemot vērā Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 1. punktu un tās apsvērumus, ir jāizvērtē Eiropas līmenī un nevis vienas attiecīgās dalībvalsts apgabalu līmenī. Tas nozīmē, ka īpašo apgabalu varētu izvēlēties, bet tā nebūtu pati piemērotākā ĪAT klasifikācijai.

59

Pat ja — kā to pamatoti uzskata Īrija — no minētās direktīvas 4. panta 1. punkta izrietošais dalībvalstu pienākums attiecas tikai uz vispiemērotāko apgabalu klasifikāciju putnu aizsardzībai un, iespējams, ka apgabali, kas, ņemot vērā sugu aizsardzības prasības, faktiski būtu piemēroti šai aizsardzībai, nemaz netiktu klasificēti kā ĪAT, no Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 1. punkta tomēr izriet — kā to interpretējusi Tiesa —, ka, ja dalībvalsts apgabalā patvērumu gūst I pielikumā minētās sugas, tad tai šīs teritorijas ir jāklasificē kā ĪAT (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Komisija/Nīderlande, 56. punkts un tajā minētā judikatūra).

60

Kā to savu secinājumu 32. punktā ir minējusi ģenerāladvokāte, dalībvalstīs, kurās šīs sugas ir salīdzinoši bieži sastopamas, ĪAT, pirmām kārtām, nodrošina kopējās populācijas lielākās daļas aizsardzību. Tomēr ĪAT ir nepieciešamas arī tur, kur šīs sugas drīzāk ir reti sastopamas. Šādos gadījumos ĪAT kalpo sugas ģeogrāfiskajai izplatībai.

61

Faktiski, ja katra dalībvalsts varētu izvairīties no pienākuma noteikt ĪAT I pielikumā minēto un tās apgabalā sastopamo sugu aizsardzībai tikai tādēļ, ka citās dalībvalstīs ir virkne citu daudz vairāk piemērotu teritoriju šo pašu sugu aizsardzībai, mērķis izveidot vienotu ĪAT tīklu, kā tas norādīts Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 3. punktā, netiktu sasniegts (skat. pēc analoģijas iepriekš minēto spriedumu lietā Komisija/Nīderlande, 58. punkts).

62

Grieķijas valdība uzskata, ka ir jāņem vērā Īrijas sadarbības pienākumi ar Komisijas kompetentajiem dienestiem, kā arī Īrijas noteiktais grafiks jauno ĪAT demarkācijai un pastāvošo ĪAT paplašināšanai, jo šai dalībvalstij ir jāpārbauda IBA 2000, lai varētu noteikt svarīgas zonas putnu aizsardzībai un tās klasificēt kā ĪAT.

63

Šajā sakarā ir jāatzīst, ka kaut arī visas klasifikācijas pamatā ir tas, ka kompetentās iestādes ir guvušas pārliecību, pamatojoties uz vislabākajiem pieejamajiem zinātniskajiem datiem par to, ka attiecīgā teritorija ir daļa no vispiemērotākajiem apgabaliem putnu aizsardzībai (skat. šajā sakarā 2006. gada 8. jūnija spriedumu lietā C-60/05 WWF Italia u.c., Krājums, I-5083. lpp., 27. punkts), tas tai pat laikā nenozīmē, ka vispārīgi pienākums klasificēt nav efektīvs, ja šīs iestādes pilnīgi nav novērtējušas un pārbaudījušas jaunākās zinātniskās atziņas.

64

Turpretī — kā jau Tiesa to ir nospriedusi — transponējuma precizitāte ir īpaši svarīga attiecībā uz Putnu aizsardzības direktīvu, jo kopējā mantojuma apsaimniekošana ir uzticēta dalībvalstīm to attiecīgajā apgabalā (skat. 1987. gada 8. jūlija spriedumu lietā 262/85 Komisija/Itālija, Recueil, 3073. lpp., 9. punkts, un 2000. gada 7. decembra spriedumu lietā C-38/99 Komisija/Francija, Recueil, I-10941. lpp., 53. punkts).

65

Uzskatot, ka pienākums kā ĪAT klasificēt vispiemērotākās teritorijas sugu aizsardzībai uz Īriju attiecas kopš 1981. gada 6. aprīļa, šīs dalībvalsts lūgumu papildu termiņa iegūšanai, lai novērtētu vislabāko pieejamo zinātnisku avotu, nevar apmierināt, jo tas nav saderīgs nedz ar Putnu aizsardzības direktīvas mērķiem, nedz arī ar dalībvalstu atbildību, kas ir paredzēta attiecībā uz kopējā mantojuma pārvaldi to apgabalā.

66

Turklāt — kā jau tas tika konstatēts šī sprieduma 47. punktā — ir svarīgi izmantot visjaunākos zinātniskos datus, kas pieejami, izbeidzoties argumentētajā atzinumā noteiktajam laika periodam.

67

No visa iepriekš minētā izriet, ka, nepastāvot zinātniskajiem datiem, kas varētu atšķirties no IBA 2000 rezultātiem, šis saraksts ir visjaunākā un visprecīzākā atsauce, lai identificētu skaitliski un lieluma ziņā vispiemērotākās teritorijas I pielikumā minēto, kā arī šajā pielikumā neminēto regulāri sastopamo migrējošo sugu aizsardzībai.

68

Komisija pirmstiesas procedūrā ir atzinusi, ka Īrija kā ĪAT ir klasificējusi pietiekami lielu skaitu teritoriju. Tai pat laikā tā uzskata, ka bija jāklasificē arī citas zonas. Komisija norāda, ka IBA 2000 ir minētas 140 svarīgas zonas putnu aizsardzībai, kas atbilst 4309 km2 un ir apmēram 6 % no šīs dalībvalsts sauszemes platības (aptuveni 60 % no šīm zonām ir piekrastes zonas, Īrijai pieder 7100 km piekrastes; iekšējie ūdeņi savukārt veido vienu piektdaļu), taču tā uzskata, ka 42 no šīm zonām netika klasificētas kā ĪAT. Pēc Komisijas domām, pat ja pieņemtu, ka visas zonas tiek klasificētas kā ĪAT, tomēr Īrijas ĪAT tīklā attiecībā uz noteiktām I pielikumā minētajām un regulāri sastopamajām migrējošo putnu sugām būtu bijušas nepilnības, jo tās IBA 2000 veiktajā klasifikācijā pilnībā nav aptvertas.

69

Turklāt tā norāda, ka saskaņā ar teritoriālo pārklājumu Īrijas ĪAT tīkls ir ierindots priekšpēdējā vietā piecpadsmit dalībvalstu grupā pirms paplašināšanās 2004. gadā. Īrijas ĪAT teritoriālā pārklājuma līmeni jau ir pārsniegušas vairākas no desmit jaunajām dalībvalstīm.

70

Visbeidzot, Komisija atgādina, ka pirmstiesas procedūras laikā Īrijas iestādes piedāvāja izveidot noteikta skaita teritoriju noteikšanas, “atkārtotas noteikšanas” un paplašināšanas laika grafiku. Faktiski šis laika grafiks netika ievērots, un Īrija nedz veica, nedz arī paziņoja par klasifikāciju.

71

Pieminot, ka, lai gan tā saprot, ka pienākums kā ĪAT klasificēt piemērotās zonas putnu aizsardzībai izriet no Putnu aizsardzības direktīvas un nevis no IBA 2000, Īrija atbild, ka šobrīd tiek veikts globālās izpētes darbs, lai vajadzības gadījumā paplašinātu Īrijas ĪAT tīklu, un tas drīz tiks pabeigts.

72

Tai pat laikā Īrija uzskata, ka zivju dzenītis (Alcedo atthis) ir vismazāk piemērotākā izplatītā suga, lai to saglabātu, klasificējot ĪAT, un ka pastāv pietiekams iemesls nenoteikt ĪAT griezei (Crex crex). Šī dalībvalsts vēl norāda, ka likumīgi var uzskatīt, ka, ņemot vērā tās rīcībā esošo informāciju, Cross Lough (Killadoon) (turpmāk tekstā — “Cross Lough” teritorija) nav vispiemērotākais apgabals ĪAT klasifikācijai.

73

Vispirms ir jākonstatē, ka Komisija savā papildus argumentētajā atzinumā ir atzinusi, ka tās 2001. gada 24. oktobra argumentētajā atzinumā ietvertajā Tabulā Nr. 1 ir ieviesusies kļūda attiecībā uz Bull and Cow Rocks teritoriju, kas jau ir tikusi klasificēta kā ĪAT, un ka tā rezultātā uz minēto teritoriju šī prasība vairs neattiecas.

74

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru jautājums par to, vai dalībvalsts nav izpildījusi savus pienākumus, ir jāizvērtē, ņemot vērā stāvokli, kāds pastāvēja, beidzoties argumentētajā atzinumā noteiktajam termiņam, un Tiesa nevar ņemt vērā vēlākas izmaiņas (skat. it īpaši 2005. gada 2. jūnija spriedumu lietā C-282/02 Komisija/Īrija, Krājums, I-4653. lpp., 40. punkts).

75

Šajā lietā no iesniegtajiem apsvērumiem attiecībā uz iepriekš minēto pienākumu neizpildes pamatojumu izriet, ka Īrija neapstrīd, ka 2003. gada 11. jūlijā paziņotajā papildus argumentētajā atzinumā noteiktajā termiņā tā no IBA 2000 identificētajām 140 teritorijām kā ĪAT nav klasificējusi 42 teritorijas.

76

Ņemot vērā šī sprieduma 67. punktā minēto, ar to faktu vien, ka Īrija ir aizsākusi plašu klasifikācijas un atkārtotas ĪAT klasifikācijas programmu, nevar pamatot IBA 2000 identificēto teritoriju neklasificēšanu kā ĪAT.

77

Savukārt interesi klasificēt Cross Lough teritoriju, kā arī trīs citas griezes aizsardzībai piemērotas teritorijas, proti, Falcarragh to Min an Chladaigh, Malin Head un Fanad Head pussalas teritorijas, Īrija detalizēti apstrīd.

78

Tādējādi ir jāpiekrīt Komisijas prasībai daļā par 38 no 42 IBA 2000 identificētajām teritorijām un jāizvērtē prasības pamatotība daļā par četrām teritorijām, kuru nozīmi no ornitoloģiskā viedokļa Īrija īpaši apstrīd.

79

Komisija Cross Lough teritoriju situācijas ilustrēšanai ir izvēlējusies divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, Īrija īpaši ir apstrīdējusi vajadzību klasificēt šo teritoriju kā ĪAT, lai gan tā vēl pavisam nesen bija svarīga cekulzīriņa (Sterna sandvicensis) vairošanās vieta. Otrkārt, šīs teritorijas neklasificēšana noteiktajā termiņā var radīt negatīvas sekas tās aizsardzībai.

80

Atbilstoši tās rīcībā esošajai informācijai Komisija uzsver, ka cekulzīriņu kolonijas, kas saskaņā ar IBA 89 šajā teritorijā ir pastāvējusi kopš 1937. gada, izzušana ir saistīta ar Amerikas ūdeles (Mustela vison) postošo darbību un nav ticis veikts neviens pasākums, lai šo koloniju aizsargātu. Komisija uzskata, ka ar piemērotu pasākumu palīdzību cekulzīriņi šo seno un svarīgo vairošanās teritoriju varētu atkārtoti kolonizēt. Īrijai nevajadzētu gūt priekšrocību no tā, ka tā savlaicīgi nav nodrošinājusi Cross Lough teritorijas klasifikāciju un aizsardzību.

81

Īrija uzsver, ka Komisija nav zinātniski pamatojusi savu apgalvojumu, saskaņā ar kuru šai dalībvalstij kā ĪAT bija jāklasificē teritorija, kurai vairs nav nozīmes no attiecīgās sugas viedokļa un kas vairs nav svarīga zona putnu aizsardzībai, bet kurā pēc to vairošanās un pārvietošanās tie varētu atgriezties. Kaut arī Komisijai saskaņā ar tās rīcībā esošo informāciju esot iemesls ticēt, ka Cross Lough teritoriju (vai kādu citu teritoriju) cekulzīriņi varētu atkārtoti kolonizēt un faktiski gūt labumu no tā klasifikācijas kā ĪAT, tā tomēr nav pierādījusi, ka minētās teritorija ir viena no piemērotākajām teritorijām attiecīgo sugu aizsardzībai. Īrija piebilst, ka Komisija nav pierādījusi, ka cekulzīriņu kolonijas izzušanu šajā zonā radīja Amerikas ūdeles postošā darbība.

82

Nav šaubu, ka minētās teritorija gan IBA 89, gan arī IBA 2000 saskaņā ar 1984. un 1995. gadā noteiktajiem ornitoloģiskajiem kritērijiem tika identificēta kā viens no vispiemērotākajiem apgabaliem cekulzīriņu aizsardzībai, kas ir viena no I pielikumā minētajām sugām. Tādēļ ir jāatzīst, ka šis apgabals ir pieskaitāms vislabāk piemērotākajām teritorijām minētās sugas aizsardzībai kopš 1981. gada 6. aprīļa. Tādējādi, piemērojot no iepriekš minētā sprieduma lietā Komisija/Nīderlande, 62. punkts, izrietošo judikatūru, Īrijai šo teritoriju bija jāklasificē kā ĪAT.

83

Šis klasifikācijas pienākums — kā to savu secinājumu 58. punktā ir norādījusi ģenerāladvokāte — nevar automātiski izzust, ja šobrīd šī teritorija vairs nav pati piemērotākā.

84

Faktiski saskaņā ar pastāvīgo judikatūru uz zonām, kuras netika klasificētas kā ĪAT, lai gan tās bija jāklasificē, attiecas tas pats režīms saskaņā ar Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 4. punkta pirmo teikumu, jo citādi šajā direktīvā formulētie mērķi, kā tie skaidri ir minēti tās devītajā apsvērumā, netiktu sasniegti (skat. iepriekš minēto 1993. gada 2. augusta spriedumu lietā Komisija/Spānija, 22. punkts, un 2000. gada 7. decembra spriedumu lietā C-374/98 Komisija/Francija, Recueil, I-10799. lpp., 47. un 57. punkts).

85

No tā izriet, ka Īrijai vismaz bija jāpieņem piemēroti pasākumi saskaņā ar Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 4. punkta pirmo teikumu, lai nepieļautu dzīvotņu piesārņošanu vai kaitējuma nodarīšanu tām, kā arī traucējumus cekulzīriņiem Cross Lough teritorijā tiktāl, ciktāl tie būtiski skar šā panta mērķus.

86

Šajā lietā, nepieņemot šādus pasākumus saistībā ar šo teritoriju, šī dalībvalsts nav iesniegusi pierādījumus, ka minētas teritorija būtu zaudējusi savu nozīmi, pat ja būtu bijuši veikti aizsardzības pasākumi (skat. šajā sakarā iepriekš minēto 2006. gada 13. jūlija spriedumu lietā Komisija/Portugāle, 13. un 14. punkts).

87

Tāpat ir jāatzīst, ka saskaņā ar Komisijas tiesvedības laikā iesniegtajiem zinātnisko pētījumu rezultātiem un apsvērumiem, kurus Īrija nav apstrīdējusi, bija plānots veikt aizsardzības pasākumus. Faktiski, pamatojoties uz diviem Īrijas naturālistu rakstiem, Komisija izskaidroja Amerikas ūdeles postošo darbību attiecībā uz cekulzīriņu ligzdām, kas ligzdo uz zemes, un, atsaukdamās uz Donegālas (Donegal) grāfistes teritorijā iegūtajiem jaunākajiem novērojumiem, pierādīja, ka veiktās darbības (ūdeļu ķeršana ar slazdiem) mazināja ar postošo darbību saistīto problēmu un ka vairums vietējās cekulzīriņu populācijas vēl aizvien ligzdo tajā pašā teritorijā.

88

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem, ko Īrija neapstrīd, saskaņā ar kuriem tiek apstiprināts cekulzīriņu apgabalu atkārtotas kolonizēšanas potenciāls, Komisija norāda, ka ir iespējams, ka cekulzīriņi šo teritoriju atkārtoti kolonizēs. Tā piebilst, ka šīs sugas rīcībā tajā pašā reģionā ir jābūt vairākām ligzdošanas teritorijām, no kurām ne vienmēr visas tiek izmantotas attiecīgās vairošanās sezonas laikā.

89

Šajos apstākļos ir jāatzīst, ka prasība ir pamatota daļā par Cross Lough teritoriju.

90

Komisija uzsver, ka grieze ir vienīgā savvaļas putnu suga, kas ir apdraudēta pasaules līmenī un ir sastopama Īrijā. Tās populācija pēdējo gadu desmitu laikā ir ievērojami sarukusi, un šis putns ir sastopams tikai dažos ģeogrāfiskos reģionos. Tikai ļoti maza populācija pašlaik dzīvo Īrijā, kas ir pietiekams pamatojums paaugstinātam teritoriju aizsardzības līmenim.

91

Komisija uzskata, ka dalībvalsts likumīgi nevar atsaukties uz griežu populācijas niecīgo skaitu un vārīgumu, lai pamatotu vispiemērotāko apgabalu neklasificēšanu šīs sugas aizsardzībai. Savā replikā Komisija piebilst, ka galvenajos areālos nodrošinātā aizsardzība un kontrole ir būtiska, lai griezes atjaunotos un izplatītos no jauna, ņemot vērā to pašreizējo nestabilo populāciju.

92

Īrija no savas puses uzsver, ka citu ĪAT iespējamā noteikšana ir jāizvērtē, ņemot vērā pastāvošo informāciju (kas ir plaša) par šo sugu un National Parks and Wildlife pieņemtos labvēlīgos pasākumus tās aizsardzībai. Attiecībā uz griezi piemērot izteikumu “apdraudēta pasaules līmenī” vairs nav aktuāli, ņemot vērā par šo sugu pieejamo informāciju, un līdz ar to ir kļūdaini to kā tādu raksturot. Jūtami mainās attiecīgo teritoriju izmantošana. Tā uzskata, ka Komisijas uzstājība, apgalvojot, ka griezes aizsardzībai kā ĪAT ir jāklasificē citas teritorijas, ir nevietā un katrā ziņā tā nav pamatojama ar nozīmīgiem pierādījumu elementiem.

93

Norādot, ka griezes nelielos un iepriekš neparedzamos daudzumos ir izvietojušās ārpus pastāvošajām ĪAT, šī dalībvalsts precizē, ka grūtības sagādā tieši šis neparedzamības elements un nevis griežu apmešanās teritorijā uz laiku. Citiem vārdiem, teritorijas kā ĪAT klasifikāciju nevar pamatot ar spekulatīviem apsvērumiem, bet gan ar piemērotiem ornitoloģiskiem kritērijiem.

94

Lai gan ir pareizi, ka jauni pētījumi par griežu izplatību Eiropā ir mainījuši to klasifikācijas kategoriju, tomēr par spīti tam kategorija “gandrīz apdraudēta”, kurā pašlaik tā ir ierindota, tāpat kā kategorija “viegli apdraudējama”, kurā tā bija ierindota iepriekš, atbilst nosacījumiem svarīgo zonu identificēšanai, lai aizsargātu putnus atbilstoši IBA 2000 izmantotajam kritērijam C.1. Tas neko nemaina tajā pašā sarakstā izmantotā kritērija C.6 piemērošanā. IBA 2000 identificētās teritorijas tādējādi nav apstrīdamas.

95

Šo konstatējumu nevar atspēkot ar Īrijas argumentu, saskaņā ar kuru Putnu aizsardzības direktīvā izvirzītās prasības ir izpildītas, ņemot vērā griežu vajadzības — kā ĪAT klasificējot teritorijas, ko izmanto būtiska griežu populācijas daļa, kas tika veikts ar griežu atbalsta programmas (Corncrake Grant Scheme) palīdzību, kuras ietvaros tika nodarbināti trīs laukstrādnieki, samaksāti administratīvie izdevumi un piešķirts atbalsts lauksaimniekiem, kā arī nodrošināts finansējums un atvieglojums pētniecībai un griezēm veltītās nodaļas iekļaušanai pēdējā lauku vides aizsardzības programmā (Rural Environment Protection Scheme).

96

Faktiski — kā tas izriet no šī sprieduma 37.–39. punktā atgādinātās judikatūras — šādus aizsardzības pasākumus nevar atzīt par pietiekamiem.

97

Tāpat ir jānoraida Īrijas arguments, saskaņā ar kuru griezes nelielā daudzumā un iepriekš neparedzamā veidā ir izvietojušās ārpus esošajām ĪAT.

98

Ir jāatzīmē, ka Komisija — un to Īrija šajā daļā nav apstrīdējusi — ir iesniegusi ornitologu publikācijas, kurās norādīts, ka laika posmā no 1999. līdz 2001. gadam 39 % no griežu populācijas Īrijas teritorijā bija izvietojušās ārpus ĪAT un ka laika posmā no 2002. līdz 2004. gadam šis skaitlis sasniedza 50 %.

99

Tāpat ir jānoraida Īrijas arguments, saskaņā ar kuru būtiskas izmaiņas ir ietekmējušas šīs sugas izplatību īsos laika posmos (mazāk nekā 10 gadi) un tā kā situācija nav nostabilizējusies, tad ir pāragri ieteikt kā ĪAT klasificēt citas teritorijas.

100

Šajā sakarā ir jākonstatē, ka griežu izplatība apskatāmajās teritorijās īsos periodos ir bijusi pietiekami stabila. Faktiski Īrija nav apstrīdējusi, ka saskaņā ar Komisijas iesniegtajiem BirdWatch Ireland pētījumu rezultātiem laika posmā no 1993. līdz 2001. gadam samazinātais griežu skaits Falcarragh to Min an Chladaigh bija 8 % no tās populācijas valstī, Malin Head – 4 % no tās populācijas valstī un Fanad Head pussalā – 3 % no tās populācijas valstī. Saskaņā ar šo pašu avotu līdzīgi skaitļi ir arī par laika posmu no 2002. līdz 2004. gadam.

101

Attiecībā uz Īrijas izvirzīto argumentu, saskaņā ar kuru zemes īpašnieku labā griba un sadarbība ir noteicošais faktors nākotnes aizsardzības projektu veiksmē un aizsardzības instrumentu piemērošanā, pietiek vien norādīt, ka pat, ja tā tas būtu šajā gadījumā, šāds apstāklis dalībvalsti neatbrīvo no tās pienākumiem saskaņā ar Putnu aizsardzības direktīvas 4. pantu.

102

Šajos apstākļos ir jāatzīst, ka prasība ir pamatota arī daļā par Falcarragh to Min an Chladaigh, Malin Head un Fanad Head pussalas teritorijām.

103

Komisija uzsver, ka brūnkakla gārgalei (Gavia stellata), lauku lijai (Circus cyaneus), purva piekūnam (Falco columbarius), lielajam piekūnam (Falco peregrinus), dzeltenajam tārtiņam (Pluvialis apricaria), griezei, zivju dzenītim, baltpieres zosij (Anser albifrons flavirostris) un purva pūcei (Asio flammeus) — I pielikumā minētajām aizsargātajām sugām, kā arī ķīvītei (Vanellus vanellus), pļavu tilbītei (Tringa totanus), mērkaziņai (Gallinago gallinago), kuitalai (Numenius arquata) un parastajam šņibītim (Calidris alpina) — regulāri sastopamajām migrējošajām sugām — svarīgās zonas IBA 2000 identificēto putnu aizsardzībai, acīmredzami, nepiedāvā pietiekamu teritoriju kopumu skaita un lieluma ziņā, lai nodrošinātu šo sugu aizsardzības vajadzības.

104

Īrija apgalvo, ka pētījumi ir veikti par sešām no deviņām iepriekš minētajām, I pielikumā ietvertajām sugām, kā arī par parasto šņibīti, kas ir regulāri sastopama migrējoša suga. Šī darba rezultātā kopš tā laika teritorijas var klasificēt kā ĪAT brūnkakla gārgales, lauku lijas, lielā piekūna, dzeltenā tārtiņa un parastā šņibīša aizsardzībai. Pirmstiesas procedūras laikā Īrija norādīja, ka piedāvātās ĪAT lauku lijas aizsardzībai ir piemērotas arī purva pūces aizsardzībai. Turklāt šobrīd attiecībā uz dzelteno tārtiņu jau trijās noteiktajās ĪAT pastāv “klasifikācijas interese” un attiecībā uz lielo piekūnu četrās teritorijās ar daudzsugu interesi — pastāv “klasifikācijas interese”. Lielais piekūns, šķiet esam klasificējama suga lielākajā daļā ĪAT, kas attiecas uz klinšu vārnām (Pyrrhocorax pyrrhocorax).

105

Lai gan ir tiesa, ka Īrija atsaucas uz vairākām daļēji īstenotām iniciatīvām, beidzoties 2003. gada 11. jūlijā paziņotajā papildus argumentētajā atzinumā noteiktajam termiņam, šīs iniciatīvas vēl nebija pabeigtas. Tomēr tā kā pienākumu neizpilde ir jāizvērtē tikai, ņemot vērā situāciju dalībvalstī, kāda tā ir bijusi, beidzoties argumentētajā atzinumā noteiktajam termiņam, tad ir jāatzīst, ka, ņemot vērā šī sprieduma iepriekšējā punktā minēto informāciju, Īrija nav izpildījusi pienākumus attiecībā uz ĪAT noteikšanu brūnkakla gārgales, lauku lijas, purva piekūna, lielā piekūna, dzeltenā tārtiņa un purva pūces aizsardzībai, kas ir I pielikumā minētas aizsargājamās sugas, kā arī parastā šņibīša, kas ir regulāri sastopama migrējoša suga, kas nav minēta I pielikumā, aizsardzībai. Iebildums ir pamatots arī šajā daļā.

106

Attiecībā uz pārējo nešķiet, ka Komisija, kurai tiesvedībā sakarā ar valsts pienākumu neizpildi ir uzlikta pierādījuma nasta (2004. gada 21. oktobra spriedums lietā C-288/02 Komisija/Grieķija, Krājums, I-10071. lpp., 35. punkts un minētā judikatūra), juridiski pietiekami ir pierādījusi, ka Īrija nav izpildījusi savus pienākumus attiecībā uz ĪAT noteikšanu baltpieres zoss — I pielikumā minētās sugas — aizsardzībai, kā arī ķīvītes, pļavu tilbītes, mērkaziņas un kuitalas — regulāri sastopamo migrējošo sugu, kas nav minētas I pielikumā — aizsardzībai. Tādēļ iebildums šajā daļā nav pamatots.

107

Attiecībā uz zivju dzenīti un griezi Īrija apstrīd nepieciešamību kā ĪAT klasificēt citas teritorijas to aizsardzībai.

108

Komisija uzskata, ka Īrijas ĪAT tīklā būtu jāietver ievērojams skaits upju koridoru, ko varētu izmantot zivju dzenītis. Tomēr Īrija nav veikusi nevienu pasākumu, lai klasificētu vispiemērotākos apgabalus zivju dzenīša aizsardzībai, un tai pat nav zināma šobrīd pastāvošā šīs sugas populācija.

109

Īrija uzskata, ka tik plaši izplatīta suga kā zivju dzenītis ir izplatīta suga, kas ir vismazāk piemērota, lai aizsardzības nolūkā — klasificējot ĪAT — tai pievērstu tik lielu uzmanību. Tas ir secinājums, kas izriet no pieejamās informācijas, kas ietver divus reproducēšanās atlantus par laika posmu no 1988. līdz 1991. gadam. Lai gan zivju dzenīšu šobrīd pastāvošā populācija nav zināma, izskatās, ka BirdWatch Ireland ir nodoms veikt šādu izpēti. Ja šīs izpētes rezultātā zivju dzenīšu populācija izrādīsies lielāka, tad Īrijas iestādes atkārtoti izskatīs jautājumu par ĪAT radīšanu tās aizsardzībai.

110

Kā tas tikko tika atgādināts šī sprieduma 59. punktā, no Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 1. punkta — kā to ir interpretējusi Tiesa — izriet, ka, ja dalībvalsts teritorijā patvērumu rod I pielikumā minētās sugas, tad tai šīm sugām ir jādefinē ĪAT. No tā izriet, ka Īrijai bija jāidentificē vispiemērotākie apgabali zivju dzenīša aizsardzībai un tie jāklasificē kā ĪAT.

111

No tā izriet, ka Īrija, kas atzīst, ka tās teritorijā ir sastopams zivju dzenītis, nav šo pienākumu izpildījusi 2003. gada 11. jūlijā paziņotajā papildus argumentētajā atzinumā noteiktajā termiņā. Tādēļ prasība ir pamatota arī daļā par piemērotākajām teritorijām zivju dzenīša aizsardzībai.

112

Komisija uzsver, ka pašreizējais ĪAT tīkls griezes aizsardzībai nav apmierinošs. Tā norāda, ka IBA 2000 ir identificētas vēl piecas papildu teritorijas, proti, Falcarragh to Min an Chladaigh, Malin Head, Fanad Head pussala, Mullet pussala un Moy valley.

113

Attiecībā uz piecām šī spieduma iepriekšējā punktā uzskaitītajām teritorijām ir jāatzīst, ka, pirmkārt, tās ir svarīgas zonas putnu aizsardzībai un, otrkārt, ka pienākumu neizpilde trijās no tām, proti, Falcarragh to Min an Chladaigh, Malin Head un Fanad Head pussalā, tika konstatēta šī sprieduma 102. punktā.

114

Attiecībā uz Mullet pussalu Komisija savā replikā precizē, ka viena minētā teritorijas daļa ir klasificēta kā ĪAT citiem mērķiem. Tādējādi ir jāatzīst, ka šī teritorija ir daļējas klasifikācijas piemērs.

115

Tālāk Mullet pussalas teritorijai ir piemērojams C.6 kritērijs. Ar šo kritēriju apzīmē zonu, kas ir viena no piecām vissvarīgākajām zonām katrā Eiropas reģionā I pielikumā minētajām sugām vai apakšsugām. No tā izriet — kā tas izriet arī no IBA 2000 izmantotajiem kritērijiem —, ka pietiek ar to vien, ka attiecīgajā teritorijā uzturas ievērojams skaits šādas sugas vai apakšsugas īpatņu (vismaz 1 % no I pielikumā minētās sugas nacionālās reproduktīvās populācijas vai 0,1 % no bioģeogrāfiskās populācijas), lai to klasificētu kā ĪAT.

116

Šajā lietā ir jāatzīst, ka izskatāmajā gadījumā Komisija savā replikā ir norādījusi BirdWatch Ireland pētījuma rezultātus, ko nav apstrīdējusi Īrija, saskaņā ar kuriem laika posmā no 1993. līdz 2001. gadam samazinātais griežu skaits šajā zonā bija 4 % no nacionālās populācijas. Saskaņā ar šo pašu avotu līdzīgi skaitļi ir vērojami arī laika posmā no 2002. līdz 2004. gadam.

117

Tādējādi ir jāatbalsta Komisijas prasība daļā par Mullet pussalas teritoriju.

118

Attiecībā uz Moy valley Komisija atzīst, ka no uzskaites datiem izriet, ka griežu esamība nav novērota vairākus gadus. Taču BirdWatch Ireland skaitļi pierāda, ka šajā teritorijā ir bijis liels skaits griežu 80. gados un līdz pat 90. gadu vidum. It īpaši līdz 1993. gadam šajā zonā bija koncentrēts otrs lielākais griežu daudzums pēc River Shannon callows ĪAT, un tādēļ tas bija jāklasificē kā ĪAT, pamatojoties uz ornitoloģisko kritēriju saprātīgu piemērošanu. Tādējādi eksistēja apstākļi, ar ko varēja pamatot Moy valley teritorijas klasifikāciju kā ĪAT ilgu laiku pēc Putnu aizsardzības direktīvas stāšanās spēkā. Griežu izzušanu šajā teritorijā radīja izmaiņas lauksaimniecības darbību praksē, un Īrija neko pret tām neuzsāka. Pēc Komisijas domām, Īrijai nevajadzēja izmantot to, ka tā nedz klasificēja, nedz aizsargāja šo teritoriju. Īrija nav pierādījusi, ka šajā teritorijā nebija iespējams atjaunot griežu uzturēšanos.

119

Šajā sakarā ir jāatzīst, ka BirdWatch Ireland skaitļus, ko Komisija minēja savā replikā un kas kalpo par pierādījumu, ka Moy valley teritorijā 80. gados un līdz pat 90. gadu vidum bija ievērojams skaits griežu, Īrija nav apstrīdējusi. No tā izriet, ka šī teritorija ir viena no vispiemērotākajām teritorijām griezes aizsardzībai un, piemērojot šī sprieduma 37. punktā minēto judikatūru, Īrijai tā bija jāklasificē kā ĪAT.

120

Atbilstoši pastāvīgajai, šī sprieduma 84. punktā atgādinātajai judikatūrai uz zonām, kas nav tikušas klasificētas kā ĪAT, lai gan tas bija jādara, vēl aizvien attiecas Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 4. punkta pirmajā teikumā minētais režīms, jo pretējā gadījumā netiktu sasniegti šajā direktīvā formulētie aizsardzības mērķi — kādi tie minēti direktīvas devītajā apsvērumā. No tā izriet, ka Īrijai saskaņā ar Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 4. punkta pirmo teikumu vajadzēja vismaz veikt piemērotus pasākumus, lai novērstu kaitējuma nodarīšanu dzīvotnēm, kā arī traucējumus griezēm Moy valley teritorijā tiktāl, ciktāl tie būtiski skar šā panta mērķus.

121

Taču no lietas materiāliem izriet, ka Moy valley teritorijā, kas bija jāklasificē kā ĪAT, griežu izzušanu radīja izmaiņas lauksaimniecības praksē un Īrija neko pret tām neuzsāka.

122

Turklāt Īrija nav iesniegusi pierādījumus, ka šajā teritorijā nav bijis iespējams atjaunot griežu uzturēšanos. Tādējādi ir jāatbalsta Komisijas prasība daļā par šo jautājumu.

123

No tā izriet, ka prasība ir pamatota arī daļā par Mullet pussalu un Moy valley teritoriju.

124

Komisija uzsver, ka Īrija nav izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti saskaņā ar Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 1. un 2. punktu, jo tā kā ĪAT ir tikai daļēji klasificējusi noteiktas teritorijas. Pēc Komisijas domām, vairākos gadījumos ĪAT robežlīnijas izslēdz līdzvērtīgas kaimiņzonas, kuras ir svarīgas no ornitoloģiskā viedokļa un ir tikušas uzskaitītas IBA 2000. Šī kritika attiecas kopumā uz 37 teritorijām.

125

Norādot, ka ĪAT robežas ir jādefinē pēc ornitoloģiskiem un nevis ekonomiskiem kritērijiem, Komisija atzīmē, ka Īrijas iestādes gluži otrādi daudzos gadījumos ĪAT ir noteikušas valstij piederošās teritorijās un nav klasificējušas teritorijas, ja tas ir pretrunā ar ekonomiskajām interesēm.

126

Komisija piebilst, ka procedūras laikā Īrijas iestādes paziņoja par savu nodomu paplašināt un no jauna noteikt ievērojamu skaitu teritoriju pirms 2004. gada jūnija mēneša beigām, taču izskatās, ka tās šo nodomu nav īstenojušas.

127

Īrija norāda, ka šobrīd norisinās atbilstošs pētnieciskais darbs un ka ir paredzēts noteikt jaunas ĪAT attiecīgo sugu aizsardzībai. Atkārtota klasifikācija un jauna klasifikācija tiks veikta saskaņā ar Noteikumos dzīvotņu aizsardzībai izvirzītajām prasībām. Tomēr tā apstrīd iespējamās nepilnības klasifikācijā, kas pieļautas ĪAT platībās Sandymount Strand and Tolka Estuary.

128

Atzīstot, ka dažas ĪAT ir jāpaplašina, Īrija piekrīt, ka nav izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti saskaņā ar Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 1. un 2. punktu. Tādēļ ir jāatbalsta Komisijas prasība daļā par 36 no 37 teritorijām.

129

Tālāk ir jāizvērtē Sandymount Strand and Tolka Estuary ĪAT situācija.

130

Komisija uzskata, ka Sandymount Strand and Tolka Estuary ĪAT robežlīnija pretēji Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 1. un 2. punktam nav noteikta pareizi, ņemot vērā ornitoloģiskās intereses.

131

Pēc Komisijas domām, pierādījumi liecina, ka Īrijas iestāžu pieņemtā nostāja robežlīniju noteikšanai Sandymount Strand and Tolka Estuary ĪAT, kura ir starptautiskas nozīmes plaša mitrāju zona ūdensputniem, kas atrodas Dublinas līcī un kurā regulāri ierodas vairāk nekā 20000 ziemotāji, ir novedusi pie tā, ka ir tikušas izslēgtas divas zonas, kurās paredzēts veikt lielus būvdarbus, un par šo izslēgšanu tika pieņemts lēmums, pamatojoties uz autonomu izvērtējumu par šo zonu ornitoloģisko vērtību, lai gan ĪAT robežlīnijas vajadzēja noteikt, ņemot vērā mitrāju ekosistēmas dabiskās robežas.

132

Attiecībā uz pirmo zonu 4,5 ha platībā, kuru — kā to norāda Komisija — iepriekš tika piedāvāts iekļaut ĪAT, tā, iesaistoties Dublin Port Company (Dublinas ostas pārvalde), tika izslēgta no sākotnējā Sandymount Strand and Tolka Estuary ĪAT paplašināšanas projekta, jo ostas pārvalde to vēlējās aizbērt, lai paplašinātu ostu.

133

Īrija, savukārt, uzskata, ka šo zonu nevajadzēja ietvert sākotnēji piedāvātajā paplašināšanas projektā un ka šādai iekļaušanai nav zinātniska pamatojuma. ĪAT paplašināšanas projekta pielāgošana tika rūpīgi izvērtēta un tika atzīts, ka zonas iekļaušana nav zinātniski pamatota, jo pavasara plūdu bēguma laikā bija redzama tikai niecīga tās daļa.

134

It īpaši šī dalībvalsts norāda, ka bridējputnu sugas zonu var izmantot tikai bēguma laikā. Šīs sugas lielāko daļu barības atrod citur. Tāpat zona nevar būt saistīta ar būtiskām apkārtnē esošām dzīvotnēm, kurās attiecīgajām sugām tiek nodrošināti vislabākie apstākļi. Pēc minētās valsts domām, Komisija faktiski nav centusies apstrīdēt šīs nostājas zinātnisko pamatotību.

135

Attiecībā uz pirmo zonu vispirms ir jāatzīst, ka iebildumi, ko Komisija izvirza savā replikā par citām platībām šajā zonā, nav pieņemami tiesvedības Tiesā stadijā, jo tie nav ietverti prasības priekšmetā.

136

Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru prasības sakarā ar valsts pienākumu neizpildi saskaņā ar EKL 226. pantu priekšmets ar šajā noteikumā paredzēto pirmstiesas procedūru tiek ierobežots tādējādi, ka prasībai ir jābūt pamatotai ar tādiem pašiem motīviem un pamatiem kā argumentētajam atzinumam (skat. 2005. gada 16. jūnija spriedumu lietā C-456/03 Komisija/Itālija, Krājums, I-5335. lpp., 35. punkts un minētā judikatūra).

137

Tālāk no lietas materiāliem izriet, ka Komisija ir iesniegusi Dublin Bay Watch 2002. gada novembrī veiktu ornitoloģisko ekspertīzi, kurā, pamatojoties uz aizbēršanas projekta ornitoloģisko seku novērtējuma rezultātiem, ir ieteikta šo apgabalu iekļaušana Sandymount Strand and Tolka Estuary ĪAT. Faktiski šajā pētījumā, ko Īrijas iestādes nav apstrīdējušas, ir norādīts — un to arī savu secinājumu 72. punktā norāda ģenerāladvokāte —, ka dažādas sugas biežāk nekā vidusmēra gadījumos izmanto izņēmuma apstākļos izžūstošo teritoriju. Turklāt vismaz daļa no šīm teritorijām izžūst arī mazāk ekstrēmās plūdmaiņās un ūdensputni tās var izmantot. Visbeidzot, šīs teritorijas izmanto ne tikai ūdensputni, bet, piemēram, arī zīriņi, kurus izžuvusi zeme nepiesaista.

138

Jāatzīst, ka pirmā apskatāmā zona ir neatņemama mitrāju ekosistēmas kopuma daļa un ka tā bija jāklasificē kā ĪAT. No tā izriet, ka prasība ir pamatota daļā par pirmo zonu, kas tika izslēgta no sākotnējā Sandymount Strand and Tolka Estuary ĪAT paplašināšanas projekta.

139

Attiecībā uz otro zonu: tajā ietilpst 2,2 ha smilšu sēre un oļi pie Tolkas ietekas, kas atbilstoši Komisijas teiktajam tika iznīcināta Dublinas ostas tuneļa būvniecības laikā, kuras iniciatore bija Dublin Corporation [šobrīd pārdēvēta par Dublin City Council (Dublinas pašvaldība)]. Komisija uzskata, ka, lai arī samazinātā apmērā, tomēr izslēgtajai zonai ir līdzīgas pazīmes kā visai ekosistēmai kopumā, proti, dubļu terases, un tās regulāri izmantoja no globālās ekosistēmas atkarīgie putni, t.i., jūras žagata (Haematopus ostralegus) un pļavu tilbīte. Šī pa daļām veiktā dažu integrētās mitrāju ekosistēmas elementu izslēgšana apdraud Putnu aizsardzības direktīvas mērķus.

140

Īrija norāda, ka tikai niecīgs skaits jūras žagatu un pļavu tilbīšu ir sastopami 2,2 ha lielajā dubļainajā apvidū, kas kā barošanās areāls tikai un vienīgi īsā laika posmā uzrodas bēguma laikā. Tādēļ zona nav atzīstama par tādu, kas būtu jāiekļauj attiecīgajā ĪAT. Piemērotie kritēriji, pieņemot šo lēmumu, bija zinātniski pielāgoti ornitoloģiskie kritēriji. Īrija uzskata, ka Komisijas viedoklis, saskaņā ar kuru 2,2 ha lielās zonas izzušana ir ievērojams putnu dzīvotņu postījums, kā arī traucējumu avots, nav pieņemams un ka tā nav varējusi iesniegt nevienu zinātnisku vai objektīvi pārbaudāmu pierādījumu, lai šo viedokli pamatotu.

141

Attiecībā uz otro zonu ir jāatgādina, ka saskaņā ar šī sprieduma 39. punktā norādīto judikatūru ĪAT klasifikācija ir pakārtota vienīgi Putnu aizsardzības direktīvā noteiktajiem ornitoloģiskajiem kritērijiem.

142

Tātad Komisija pamatoti uzskata, ka, pirmkārt, ĪAT klasifikācija nevar izrietēt no katras attiecīgās platības ornitoloģiskās nozīmes autonoma izvērtējuma, bet tā ir jāveic, ņemot vērā mitrāju ekosistēmas dabiskās robežas, un ka, otrkārt, ornitoloģiskajiem kritērijiem, kas ir klasifikācijas pamatojums, ir jābūt zinātniski pamatotiem. Faktiski kļūdainu kritēriju izmantošana, apgalvojot, ka tie ir ornitoloģiski kritēriji, vainagotos ar kļūdainu ĪAT robežu definēšanu.

143

Šajā gadījumā neapstrīdami ir tas, ka apskatāmā platība ir atdalīta no pārējās ietekas daļas, ko nodala upi šķērsojošs ceļš, un kā dubļainai terasei tai ir tādas pašas pazīmes kā visām Dublinas līča teritorijām.

144

Tāpat no 1998. gada jūlijā publicētā ietekmes uz vidi novērtējuma (turpmāk tekstā — “1998. gadā publicētais pētījums”), uz kuru abas puses pamatojās procedūras laikā, izriet, ka šo platību kā barošanās areālu izmanto daļa no Sandymount Strand and Tolka Estuary ĪAT sastopamajiem savvaļas putniem.

145

Tādēļ ir jāatzīst, ka otro zonu kā barošanās areālu izmanto trīs no deviņām putnu sugām, kas ir noteicošās, lai Dublinas līci klasificētu kā svarīgu ornitoloģisku zonu. Šo zonu šīs sugas izmanto vidēji lielos apmēros, kā tas parasti tiek gaidīts, ja ne vēl vairāk. Tā rezultātā minētā zona ir mitrāju ekosistēmas neatņemama sastāvdaļa un tāpēc tā arī bija jāklasificē kā ĪAT.

146

No tā izriet, ka prasība ir pamatota arī daļā par otro zonu, kas nav iekļauta Sandymount Strand and Tolka Estuary ĪAT.

147

Rezultātā ir jāatzīst, ka pirmā iebilduma otrā daļa ir pamatota.

148

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, ir jāatzīst, ka pirmais iebildums ir pamatots, izņemot daļu par ĪAT noteikšanu baltpieres zoss — I pielikumā minētās sugas — aizsardzībai, kā arī ķīvītes, pļavu tilbītes, mērkaziņas un kuitalas — I pielikumā neminēto regulāri sastopamo migrējošo sugu — aizsardzībai.

149

Komisija uzskata, ka kopš 1981. gada Īrijas tiesību aktos nav pietiekami iestrādāts Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 1. un 2. punkts un turklāt Īrija šos noteikumus nav praktiski piemērojusi, nosakot īpašu juridiskās aizsardzības režīmu ĪAT aizsardzībai, lai nodrošinātu attiecīgo putnu sugu izdzīvošanu un vairošanos.

150

Tā uzskata, ka, pirmkārt, vēlmes nodrošināt ĪAT sastopamo putnu sugu izdzīvošanu un vairošanos īstenošanai vajag ne vien preventīvus, bet arī aktīvus vai pozitīvus pasākumus, ko Īrija, izņemot vienu vienīgu izņēmumu, nav pieņēmusi. Otrkārt, pastāv šaubas par jautājumu, vai atbilstošie Īrijas tiesību akti tik tiešām ir juridisks pamats, lai pieņemtu šādus pasākumus.

151

Īrija apstrīd tai pārmesto pienākumu neizpildi. Attiecībā uz pienākumu noteikt efektīvu ĪAT juridisko aizsardzību un atzīstot, ka preventīva pieeja nav pietiekama putnu aizsardzībai visos gadījumos, tā uzskata, ka šo mērķi attaisno ieviestā brīvprātīgā griežu atbalsta programma. Tai var pievienot vairākus plānus, kas pašlaik ir projekta stadijā, putnu aizsardzības kontrolei noteiktās ĪAT.

152

Attiecībā uz Īrijas tiesību aktu, ar kuriem ir transponēts Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 1. un 2. punkts, piemērojamību šī dalībvalsts apstrīd faktu, ka Noteikumu dzīvotņu aizsardzībai vienīgais mērķis ir piemērot Dzīvotņu aizsardzības direktīvu, un uzskata, ka minētie noteikumi ir piemērots juridisks pamats valsts tiesībās ar ĪAT saistīto kontroles plānu radīšanai un izpildei. Pēc Īrijas domām, Noteikumi dzīvotņu aizsardzībai tieši ĪAT piemēro virkni galveno aizsardzības un izpildes pasākumu, arī 13. pantā, kas skaidri ir minēts šo pašu noteikumu 34. pantā kā tiesību norma, kuru piemēro saskaņā ar Putnu aizsardzības direktīvu klasificētajām zonām.

153

Ir jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas judikatūru Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 1. un 2. punkts uzliek dalībvalstīm pienākumu piešķirt ĪAT juridisku aizsardzību, kas var nodrošināt I pielikumā minēto putnu sugu izdzīvošanu un vairošanos, kā arī tādu regulāri sastopamu gājputnu sugu vairošanos, spalvu mešanu un ziemošanu, kuras nav minētas I pielikumā (skat. 1999. gada 18. marta spriedumu lietā C-166/97 Komisija/Francija, Recueil, I-1719. lpp., 21. punkts un minēto judikatūru).

154

Kā to savu secinājumu 77. punktā ir norādījusi ģenerāladvokāte, ĪAT aizsardzība nedrīkst aprobežoties ar aizsardzību pret cilvēka kaitīgo ietekmi, bet tai atkarībā no konkrētā gadījuma ir jāietver arī veicinoši pasākumi teritorijas stāvokļa saglabāšanai vai uzlabošanai.

155

Ir skaidrs, ka Noteikumu dzīvotņu aizsardzībai 13. pantā pietiekami būtu bijis transponēts Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 1. un 2. punkts, ja šī tiesību norma būtu piemērojama ĪAT. Tai pat laikā pretēji Īrijas nostājai, saskaņā ar kuru šo 13. pantu piemēro arī ĪAT atbilstoši šo noteikumu 34. pantam, Komisija uzskata, ka Noteikumu dzīvotņu aizsardzībai mērķis ir ieviest tikai Dzīvotņu aizsardzības direktīvu.

156

Noteikumu dzīvotņu aizsardzībai 34. pantā ir paredzēts: “vajadzības gadījumā 4., 5., 7., 13., 14., 15. un 16. pantu piemēro mutatis mutandis saskaņā ar Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 1. un 2. punktu klasificētajām zonām.”

157

Atbilstoši EKL 249. panta trešajai daļai direktīvas tām dalībvalstīm, kurām tās adresētas, uzliek saistības attiecībā uz sasniedzamo rezultātu, bet ļauj šo valstu iestādēm noteikt to īstenošanas formas un metodes. No tā izriet, ka Īrija tāpat kā jebkura cita dalībvalsts var izvēlēties, kādā formā un ar kādām metodēm ieviest Putnu aizsardzības direktīvu (skat. šajā sakarā 2003. gada 20. novembra spriedumu lietā C-296/01 Komisija/Francija, Recueil, I-13909. lpp., 55. punkts).

158

Tomēr saskaņā ar Tiesas judikatūru direktīvas transponēšanai iekšējās tiesībās ir pietiekami skaidri un precīzi jānodrošina pilnīga direktīvas piemērošana (skat. šajā sakarā 1991. gada 30. maija spriedumu lietā C-361/88 Komisija/Vācija, Recueil, I-2567. lpp., 15. punkts).

159

Šī sprieduma 64. punktā jau tika atgādināts, ka Tiesa ir nospriedusi, ka transponēšanas precizitātei ir īpaša nozīme Putnu aizsardzības direktīvas kontekstā tiktāl, ciktāl kopējā mantojuma pārvalde to teritorijās ir uzticēta attiecīgajām dalībvalstīm.

160

Tādēļ ir jāizvērtē, vai ar Noteikumu dzīvotņu aizsardzībai 34. pantu — kā to uzskata Komisija — netiek garantēta šo noteikumu 13. panta piemērošana kā ĪAT klasificētajām zonām saskaņā ar Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 1. un 2. punktu.

161

Taču no iepriekš minētā 34. panta teksta var secināt, ka ar to no Noteikumu dzīvotņu aizsardzībai tvēruma netiek izslēgta šo noteikumu 13. panta piemērošana saskaņā ar Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 1. un 2. punktu kā ĪAT klasificētajām zonām.

162

Tādējādi nevar atbalstīt Komisijas argumentu, saskaņā ar kuru tādēļ, ka Noteikumos dzīvotņu aizsardzībai nav minēts mērķis ieviest arī Putnu aizsardzības direktīvu un ņemot vērā ar European Communities Act izvirzītos ierobežojumus, minētie noteikumi nevar būt juridisks pamats putnu aizsardzības ĪAT kontroles plānu pieņemšanai.

163

Šī paša iemesla dēļ nevar atbalstīt Komisijas argumentu, saskaņā ar kuru ar Noteikumiem dzīvotņu aizsardzībai netiek pieļauta Dzīvotņu aizsardzības direktīvas 6. panta 1. punktā paredzēto apsaimniekošanas pasākumu piemērošana ĪAT, jo šo noteikumu mērķis ir tikai ieviest minēto direktīvu. Faktiski — kā to savu secinājumu 82. punktā norāda ģenerāladvokāte —, ja analogi pasākumi minētā 6. panta 1. punktā minētajiem ir jāpiemēro arī attiecībā uz ĪAT saskaņā ar Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 1. un 2. punktu, tad valsts likumdevējam, protams, nav šķēršļu radīt vienu vienīgu tiesību normu divu direktīvu noteikumu transponēšanai.

164

Tāpat nevar atbalstīt Komisijas argumentu par European Communities Act izvirzītajiem ierobežojumiem. Faktiski Īrija — un tas saskan arī ar Komisijas viedokli — savā atbildes rakstā norāda, ka Noteikumi dzīvotņu aizsardzībai nav likums, bet tomēr visā to kopumā un neapstrīdamā veidā ir spēkā un tiem ir juridiskā iedarbība, kamēr tie nav tikuši veiksmīgi apstrīdēti kompetentajā tiesā.

165

Visbeidzot tā paša šī sprieduma 161. punktā minētā iemesla dēļ ir jānoraida Komisijas arguments, saskaņā ar kuru Noteikumu dzīvotņu aizsardzībai 13. pantu par aizsardzības pasākumiem, kas ministram ir jāveic attiecībā uz īpašajām aizsargājamajām zonām, nevar automātiski piemērot ĪAT, jo saskaņā ar šo noteikumu 34. pantu dažas no minētajos noteikumos ietvertajām tiesību normām “vajadzības gadījumā” un “mutatis mutandis” tiek piemērotas saskaņā ar Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 1. un 2. punktu klasificētajām zonām.

166

Tāpat ir jāatgādina, ka atbilstoši pastāvīgajai Tiesas judikatūrai valsts normatīvo vai administratīvo tiesību normu piemērojamība ir jāizvērtē, ņemot vērā valstu tiesu sniegto interpretāciju (1997. gada 29. maija spriedums lietā C-300/95 Komisija/Apvienotā Karaliste, Recueil, I-2649. lpp., 37. punkts un minētā judikatūra). Taču šajā gadījumā Komisija savas prasības atbalstam nav minējusi nevienu valsts tiesu nolēmumu, kurā strīdīgā valsts tiesību norma tiktu interpretēta kā nesaderīga ar direktīvu.

167

Šajos apstākļos neizskatās, ka Komisija, kurai prasības sakarā ar pienākumu neizpildi ietvaros ir uzlikta pierādīšanas nasta (iepriekš minētais spriedums lietā Komisija/Grieķija, 35. punkts un minētā judikatūra), juridiski pietiekami ir pierādījusi, ka, beidzoties 2003. gada 11. jūlijā paziņotajā argumentētajā atzinumā noteiktajam termiņam, Noteikumiem dzīvotņu aizsardzībai bija tāds tvērums, kādu tiem piedēvē Komisija.

168

Tādēļ otrais iebildums ir jānoraida.

169

Komisija uzsver, ka Īrija kopš 1981. gada nav nodrošinājusi Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 4. punkta pirmajā teikumā ietverto noteikumu piemērojamību teritorijām, kuras vajadzēja klasificēt kā ĪAT saskaņā ar minēto direktīvu, taču tas nav ticis izdarīts. Tā uzskata, ka, ņemot vērā nepietiekamību, ko Īrijas iestādes ir pieļāvušas, nosakot ĪAT, šo nepilnību rezultātā būtiski tiek ietekmēta attiecīgo putnu sugu aizsardzība.

170

Pēc Komisijas domām, lai gan Īrijai ir tiesību akti par dzīvotņu aizsardzību ārpus zonām, kas klasificētas kā ĪAT, šajos tiesību aktos neatspoguļojas ornitoloģiskā specifika, kas ir prasīta iepriekšējā punktā minētajā Kopienu tiesību normā. Ar valsts tiesību aktiem, proti, netiek izvirzīti īpaši pienākumi attiecībā uz to savvaļas putnu sugu dzīvotnēm, kurām būtu jāsaņem no ĪAT izrietošā aizsardzība zonās, kas neietilpst Īrijā pastāvošajā ĪAT tīklā. Komisija min īpašu piemēru saistībā ar grūtībām, ar kādām saskaras lauku lija, un piebilst, ka turklāt uz zonām, kas nav klasificētas kā ĪAT, bet kurām šāda klasifikācija ir nepieciešama, Īrijā neattiecas Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 4. punkta pirmajā teikumā prasītā aizsardzība pat valsts iestāžu aktivitāšu kontekstā.

171

Īrija atbild, ka drīzumā tiks pabeigts būtisks izpētes darbs saistībā ar lauku liju un ka drīzumā tiks sagatavots vadlīniju projekts par vēja enerģijas attīstīšanu.

172

Jānorāda — kā jau tas tika atgādināts šī sprieduma 84. punktā —, ka Putnu aizsardzības direktīvā formulētos aizsardzības mērķus, kas skaidri ir minēti tās devītajā apsvērumā, nevar sasniegt, ja dalībvalstīm ir jāievēro no minētās direktīvas 4. panta 4. punkta pirmā teikuma izrietošie pienākumi tikai gadījumos, kad ĪAT jau iepriekš ir tikusi noteikta.

173

No Tiesas judikatūras arī izriet, ka Dzīvotņu aizsardzības direktīvas 7. pantā ir precizēts, ka ar šīs direktīvas 6. panta 2.—4. punktu aizstāj Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 4. punkta pirmo teikumu, sākot no datuma, kad sāk piemērot Dzīvotņu aizsardzības direktīvu, vai arī sākot no datuma, kad dalībvalsts saskaņā ar Putnu aizsardzības direktīvu sāk klasifikāciju, ja šis datums ir vēlāks nekā pirmais minētais. Līdz ar to ir skaidrs, ka uz zonām, kas nav klasificētas kā ĪAT, lai gan tās, acīmredzami, kā tādas vajadzēja klasificēt, vēl aizvien attiecas tas pats Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 4. punkta pirmajā teikumā minētais režīms (iepriekš minētais 2000. gada 7. decembra spriedums lietā C-374/98 Komisija/Francija, 46. un 47. punkts).

174

Taču šajā gadījumā Īrija pat nav norādījusi, ka tā ir nodrošinājusi Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 4. punkta pirmā teikuma piemērošanu zonām, kuras saskaņā ar minēto direktīvu būtu jāklasificē kā ĪAT.

175

Tādējādi, nepastāvot nepieciešamībai izvērtēt konkrētos Komisijas iesniegtos piemērus, ir jāatzīst, ka trešais iebildums ir pamatots.

176

Komisija pārmet Īrijai, ka tā pilnībā un pareizi nav nedz transponējusi, nedz piemērojusi Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 4. punkta otro teikumu par piemērotiem pasākumiem, kas dalībvalstīm ir jāveic, lai izvairītos no dzīvotņu piesārņojuma vai postījuma ārpus ĪAT.

177

Sava iebilduma atbalstam Komisija uzsver, ka dažādi juridiskie valsts iekšējie instrumenti, it īpaši licences saistībā ar integrētu piesārņojuma novēršanu, kūtsmēslu kontroles sistēma, tiesību akti teritorijas plānošanas jomā un tiesību normas par ietekmes uz vidi novērtējumu, ar kuriem bija domāts transponēt Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 4 punkta otro teikumu, neatspoguļo nekādu šajā pantā ietverto ornitoloģisko saturu. Taču, nepastāvot atsaucei uz īpašiem ornitoloģiskiem apsvērumiem, nevar uzskatīt, ka subjekti, kam ir zināma loma vides pasākumu ietvaros, ievēros ornitoloģiskās intereses. Komisija uzskata, ka vairāki valsts tiesību noteikumi, ar kuriem transponē 4. panta 4. punkta otro teikumu, ir nepilnīgi un tajos ir vērojami vairāki trūkumi. To nepilnīgo raksturu pierāda dzīvotņu samazināšanās, un, neskatoties uz Īrijas noliegumu, šajā gadījumā nevar likumīgi apstrīdēt, ka cilvēku iejaukšanās ir veicinājusi dzīvotņu samazināšanos.

178

Īrija atbild, norādot, ka Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 4. punkts praktiski ir transponēts ar noteiktu programmu un reglamentējošo pasākumu palīdzību. Tā uzskata, ka Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 4. punkta otrā teikuma prasības ir ieviestas ar Wildlife Act, kurā ir paredzēts stingrs juridisks pamats putnu sugu aizsardzībai lauku teritorijās.

179

Lai gan ir tiesa, ka ar Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 4. punkta otro teikumu netiek prasīts obligāti sasniegt noteiktus rezultātus, tomēr dalībvalstīm ir nopietni jāpiedalās dzīvotņu aizsardzībā ārpus ĪAT. Tādēļ šajā gadījumā ir jākonstatē, ka Īrijai ir jācenšas veikt piemērotus pasākumus, lai izvairītos no dzīvotņu piesārņošanas vai kaitējuma nodarīšanas tām (šajā sakarā skat. iepriekš minēto 1999. gada 18. marta spriedumu lietā Komisija/Francija, 48. punktu).

180

Pirmkārt, ir jāizvērtē, vai Īrija, veicot piemērotus pasākumus, lai izvairītos no ārpus ĪAT esošo dzīvotņu piesārņošanas vai kaitējuma nodarīšanas tām, ir pilnīgi un pareizi transponējusi minēto tiesību normu.

181

Ņemot vērā dažādus kopā izvērtētos pierādījuma elementus, ir jākonstatē, ka šajā lietā tas tā nav.

182

Attiecībā uz Environmental Protection Agency (Vides aizsardzības aģentūra) izsniegtajām licencēm integrētas piesārņojuma novēršanas sistēmas ietvaros nav apstrīdēts — kā to norāda Komisija —, ka šī sistēma attiecas tikai uz ierobežotu piesārņojumu radošu aktivitāšu loku un tajā nav nevienas īpašas atsauces uz ornitoloģiskiem kritērijiem, kas paredzēti Putnu aizsardzības direktīvas 4. pantā. Turklāt izskatās, ka Īrija atsaucas uz Padomes 1996. gada 24. septembra Direktīvas 96/61/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (OV L 257, 26. lpp.) transponēšanu, kurai ir citi mērķi. Tādējādi valsts tiesību akti par licencēm nevar tikt uzskatīti par pietiekamu Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 4. punkta otrā teikuma transpozīciju.

183

Attiecībā uz nosacījumu par prēmijām uzņēmumiem kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros Īrija uzsver, ka pakāpeniski trīs gadu laiku, sākot no 2005. gada 1. janvāra, ir jāievieš dažādas reglamentējošas prasības pārvaldības jomā, kas ir pirmais galvenais šī nosacījuma elements, kas minētas Padomes 2003. gada 29. septembra Regulā (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un groza Regulas (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) Nr. 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001 (OV L 270, 1. lpp.), un kuru saraksts ir ietverts šīs regulas III pielikumā. Šī dalībvalsts precizē, ka šo reglamentējošo prasību sarakstā ir atsauce uz Putnu aizsardzības direktīvu. Taču to pašu iemeslu dēļ, kas minēti šī sprieduma 74. punktā, nevar ņemt vērā pakāpenisku šo prasību ieviešanu iekšējās valsts tiesībās.

184

Tas pats attiecas uz šī nosacījuma par prēmijām uzņēmumiem otro galveno elementu, kas saistīts ar Regulas Nr. 1782/2003 5. pantā minētajiem labiem lauksaimniecības un vides apstākļiem un kura minimālās prasības ir jādefinē, pamatojoties uz šīs regulas IV pielikumā noteikto ietvaru, un šī panta transponēšanas pasākumi stājas spēkā tikai, sākot no 2005. gada 1. janvāra.

185

Attiecībā uz lauku vides aizsardzības programmas, kuras mērķis ir finansiāli atbalstīt lauksaimniekus, kas veic savu lauksaimniecības darbību videi draudzīgā veidā, lai esošajās zemnieku saimniecībās panāktu uzlabojumus vides jomā, ietvaros pieņemtajiem pasākumiem Komisija atzīst, ka tie rada priekšrocības savvaļas putniem tiktāl, ciktāl ar tiem tiek ļauts izvairīties no piesārņojuma un kaitējuma nodarīšanas dzīvotnēm. Tai pat laikā ir skaidrs, ka šo sistēmu nevar piemērot globāli visām lauksaimniecības platībām vai teritorijām, kas nav klasificētas kā ĪAT. Tādējādi arī minētos pasākumus nevar atzīt par tādiem, ar ko transponē Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 4. punkta otro teikumu.

186

Tāpat ir jānoraida argumenti par lauksaimniecības atkritumu apsaimniekošanas programmu (Farm Waste Management Scheme), kā arī tiesību aktiem teritorijas plānošanas jomā, ieskaitot tiesību normas par ietekmes uz vidi novērtējumu. Īrija minētajos aktos nav ieviesusi nekādus ornitoloģiskus apsvērumus saskaņā ar Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 4. punkta otro teikumu.

187

Visbeidzot, attiecībā uz Wildlife Act ir jāatzīst, ka šī likuma vienīgā tiesību norma, kas ir nozīmīga šajā kontekstā un uz ko šajā tiesvedībā ir atsaukusies Īrija, ir 11. panta 1. punkts. Tomēr šī tiesību norma nav pietiekami precīza, lai to atzītu par tādu, ar ko nodrošina Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 4. punkta otrā teikuma transponēšanu.

188

Otrkārt, ir jāizvērtē, vai Komisija ir pierādījusi, ka Īrija praksē nav pietiekami centusies novērst dzīvotņu piesārņojumu vai kaitējuma nodarīšanu tām dzīvotnēm, kas ir ārpus ĪAT.

189

Šajā sakarā ir jāatgādina, ka Komisija kā piemēru norāda dzeguzes (Cuculus canorus), lauku cīruļa (Alauda arvensis), bezdelīgas (Hirundo rustica) un krastu čurkstes (Riparia riparia) — kas ir izplatītas putnu sugas, kas ietvertas BirdWatch Ireland un Royal Society for the Protection of Birds 1999. gadā publicētā Birds of Conservation Concern in Ireland saraksta “oranžajā sarakstā”. Šajā sarakstā ir norādīts, ka minētās sugas ievērojami cieš no lauksaimniecības darbību attīstības. Turklāt Komisija atsaucas uz Environmental Protection Agency sagatavotā ziņojuma Ireland’s Environment 2004, kurā ir izklāstīts, ka vispārējo kaitējumu dzīvotnēm Īrijā rada šīs attīstības kopums.

190

Turklāt ir jāatzīst, ka vienīgi tas fakts, ka ir veikts noteikts skaits reglamentējošu programmu un pasākumu — kā to norāda Īrija —, nenozīmē, ka šī dalībvalsts ir centusies novērst dzīvotņu piesārņošanu vai kaitējuma nodarīšanu tām. Faktiski — kā to savu secinājumu 111. punktā norāda ģenerāladvokāte — nopietni centieni veikt visus praktiski iespējamos pasākumus, lai sasniegtu panākamo rezultātu, ir mērķtiecīgas darbības priekšnosacījums.

191

Šajā gadījumā ir jākonstatē, ka Īrijas veiktie pasākumi ir daļēji un izolēti pasākumi, no kuriem tikai daži labvēlīgi ietekmē attiecīgo putnu populāciju aizsardzību, bet tie nav saskanīgi pasākumi.

192

Šo secinājumu apstiprina fakts, ka Īrija nav apstrīdējusi ne 1999. gadā publicēto Birds of Conservation Concern in Ireland saraksta, ne arī Ireland’s Environment 2004 saraksta saturu, kas ir divi iepriekš minētie ornitoloģiskie pētījumi, kurus ir iesniegusi Komisija.

193

Tādēļ, ņemot vērā visu Komisijas iesniegto pierādījumu elementu kopumu, ir jāsecina, ka Īrija nav nedz transponējusi, nedz pilnībā un pareizi piemērojusi Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 4. punkta otro teikumu. Tādējādi pienākumu neizpilde saistībā ar šo iebildumu ir pamatota.

194

Piektais iebildums attiecībā uz ĪAT, kas noteiktas saskaņā ar Putnu aizsardzības direktīvu, attiecas uz faktu, ka Īrija nav veikusi visus prasītos pasākumus, lai izpildītu Dzīvotņu aizsardzības direktīvas 6. panta 2.–4. punkta noteikumus. Šis iebildums arī attiecas uz nepietiekamu šīs direktīvas 6. panta 2. punkta transponēšanu attiecībā uz šajā tiesību normā minēto teritoriju izmantošanu rekreatīviem mērķiem.

195

Dzīvotņu aizsardzības direktīvas 7. pantā ir paredzēts, ka no šīs direktīvas 6. panta 2.–4. punkta izrietošās saistības aizstāj visas saistības, kas izriet no Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 4. punkta pirmā teikuma un kas attiecas uz teritorijām, kuras klasificētas saskaņā ar minētās direktīvas 4. panta 1. punktu vai līdzīgā veidā atzītas saskaņā ar 4. panta 2. punktu, jaunajām saistībām stājoties spēkā ar Putnu aizsardzības direktīvas ieviešanas datumu vai ar tādas klasifikācijas vai atzīšanas datumu, ko dalībvalsts veic saskaņā ar Putnu aizsardzības direktīvu, ja pēdējais minētais ir vēlāks datums.

196

No tā izriet, ka Dzīvotņu aizsardzības direktīvas 6. panta 2.–4. punkts tiek piemērots ĪAT Īrijā vai nu sākot no 1994. gada 10. jūnija — šīs direktīvas transponēšanas beigu termiņa šajā dalībvalstī —, vai arī sākot no klasifikācijas vai to atzīšanas brīža saskaņā ar Putnu aizsardzības direktīvu, ja pēdējais minētais ir vēlāks datums.

197

Komisija uzskata, ka Īrija 1994. gada 10. jūnijā vai pēc šī datuma nav pareizi nedz transponējusi, nedz piemērojusi Dzīvotņu aizsardzības direktīvas 6. panta 2. punktu attiecībā uz visām zonām, kas klasificētas saskaņā ar Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 1. punktu vai atzītas saskaņā ar šīs pašas direktīvas 4. panta 2. punktu.

198

Tā norāda, ka saskaņā ar Noteikumu dzīvotņu aizsardzībai, ar kuru — kā to apstiprina Īrija — tiek ieviests Dzīvotņu aizsardzības direktīvas 6. panta 2. punkts, iespēja kontrolēt zemes īpašnieku iespējamās kaitējumu nodarošās darbības lielā mērā ir atkarīga no atzinuma, kas tiem tika paziņots, kad tika piedāvāts klasificēt zonu kā teritoriju, uz kuru attiecas Dzīvotņu aizsardzības direktīvas 6. panta 2. punkts. Ar minēto noteikumu 14. pantu kompetentajam ministram tiek piešķirtas pilnvaras izdot atzinumus un paredzēt nosacījumus par zemes izmantošanu. Šīs pilnvaras ir atkarīgas no diviem ierobežojumiem.

199

Pirmais no šiem ierobežojumiem ir de jure, jo Noteikumu dzīvotņu aizsardzībai 14. pants ir formulēts tā, ka tos piemēro tikai tām ĪAT, kas ir noteiktas pēc šo noteikumu spēkā stāšanās, kā rezultātā tos nepiemēro tām ĪAT, kas ir noteiktas pirms šī datuma. Attiecībā uz jau esošajām ĪAT nav paredzēts zemes īpašniekiem nosūtīt atzinumu, skaidri norādot uz aktivitātēm, kurām ir vajadzīga atļauja saskaņā ar tiesību aktiem par transponēšanu, kā rezultātā uz šīm zonām neattiecas sistēma, saskaņā ar kuru tiek izvērsta cīņa pret kaitējumu nodarošajām darbībām.

200

Otrs ierobežojums ir de facto, kas ir spēkā tiktāl, ciktāl noteikumi nav piemēroti visām ĪAT.

201

Pēc Komisijas domām, nepastāvot iespējai izmantot ierobežojošus atzinumus, Īrijas tiesību aktos nav tiesību normas, ar kuru pilnībā tiek izpildīti Dzīvotņu aizsardzības direktīvas 6. panta 2. punkta noteikumi attiecībā uz valstij piederošajiem zemes gabaliem, kas atrodas ĪAT. Tā arī uzskata, ka tiktāl, ciktāl šīs aktivitātes norisinās uz zemesgabaliem, kas pieder valstij vai kurus dalībvalsts kontrolē, valsts tiesību aktos nav paredzēts skaidrs likumīgs pienākums, saskaņā ar kuru par šo aktivitāšu reglamentēšanu atbildīgajām iestādēm ir jāveic izpildes pasākumi, lai nodrošinātu minētās direktīvas 6. panta 2. punkta noteikumu ievērošanu.

202

Komisija kā aktivitāšu piemēru, kas ir pretrunā ar Dzīvotņu aizsardzības direktīvas 6. panta 2. punktu, min Bannow Bay ĪAT neatļautu gliemežu mehānisko zveju un arī norāda uz kaitējumu radošu Glen Lough ĪAT labiekārtošanu.

203

Īrija noraida visus Komisijas apgalvojumus. Tā atzīmē, ka papildus Noteikumu dzīvotņu aizsardzībai 14. pantā ietvertajam noteikumam šo noteikumu 13. panta 3. punkts, ko piemēro gan īpašajām aizsargājamajām zonām, gan ĪAT, transponē Dzīvotņu aizsardzības direktīvas 6. panta 2. punktu. Īrija šim pašam nolūkam arī atsaucas uz Noteikumu dzīvotņu aizsardzībai 17. un 18. pantu un nemaina savu nostāju, saskaņā ar kuru likumi par piekrastes joslu (Foreshore Acts) ļauj aizsargāt ĪAT.

204

Sākotnēji ir jāatgādina, ka ar Dzīvotņu aizsardzības direktīvas 6. panta 2. punktu tāpat kā ar Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 4. punkta pirmo teikumu dalībvalstīm tiek uzlikts pienākums veikt piemērotus pasākumus, lai saskaņā ar minētā panta 1. punktu klasificētajās vai atbilstoši šī paša panta 2. punktam atzītajās zonās izvairītos no kaitējuma nodarīšanas, kā arī būtiskiem to sugu ietekmējošiem traucējumiem, kurām ĪAT tika noteiktas vai atzītas (šajā sakarā skat. 2002. gada 13. jūnija spriedumu lietā C-117/00 Komisija/Īrija, Recueil, I-5335. lpp., 26. punkts).

205

Attiecībā uz Īrijas argumentu, saskaņā ar kuru ar Noteikumu dzīvotņu aizsardzībai 13. panta 3. punkts ir transponēts Dzīvotņu aizsardzības direktīvas 6. panta 2. punkts, ir jākonstatē, ka minētā 13. panta 3. punkta vienīgais mērķis ir kompetentajam ministram uzdot pienākumu veikt vajadzīgos pasākumus, lai izvairītos no kaitējuma nodarīšanas dabiskajām dzīvotnēm un sugu dzīvotnēm, kā arī to sugu ietekmējošiem traucējumiem, kurām šīs zonas tika noteiktas, tādējādi, ka šai tiesību normai iedarbība ir tikai tad, ja šis ministrs ir tieši atbildīgs par attiecīgajām ĪAT. Taču Noteikumu dzīvotņu aizsardzībai sistēmā 13. panta 3. punkts papildina šo pašu noteikumu 4. un 14. pantu, kuros ir paredzēta zemju īpašnieku atbildība, kas pamatota ar atzinumu. Tā kā šajā lietā šis atzinums netika sagatavots par visām ĪAT, Noteikumu dzīvotņu aizsardzībai 13. panta 3. punktu nevar uzskatīt par tādu, ar kuru nodrošina pietiekamu Dzīvotņu aizsardzības direktīvas 6. panta 2. punkta transponēšanu.

206

Attiecībā uz argumentu, saskaņā ar kuru Noteikumu dzīvotņu aizsardzībai 14. pantā ir paredzēta darbību, kā arī aktivitāšu, kuru saraksts ir atrodams kompetentā ministra paziņotajā atzinumā saskaņā ar šo noteikumu 4. pantu, kontrole un saskaņā ar kuru šajā sarakstā uzskaitītās darbības var veikt tikai ar ministra atļauju vai saskaņā ar šo pašu noteikumu 12. pantā paredzēto vienošanos par apsaimniekošanu, pietiek vien konstatēt, ka minētajā 14. pantā arī ir atsauce uz atzinuma esamību. Tādējādi tā paša šī sprieduma iepriekšējā punktā minētā iemesla dēļ šo pēdējo minēto tiesību normu nevar atzīt par tādu, ar kuru tiktu nodrošināta pietiekama Dzīvotņu aizsardzības direktīvas 6. panta 2. punkta transponēšana.

207

Attiecībā uz argumentu, saskaņā ar kuru ar Noteikumu dzīvotņu aizsardzībai 17. pantu kompetentajam ministram tiek ļauts celt prasību tiesā, lūdzot aizliegt darbības vai aktivitātes, kas, ņemot vērā veikto novērtējumu, ir atzīstamas par tādām, kas rada kaitējumu Eiropas teritorijām, ieskaitot ĪAT, un saskaņā ar kuru ar minēto noteikumu 18. pantu analogas pilnvaras kompetentajam ministram tiek piešķirtas arī gadījumā, kad ĪAT kaitējumu nodarošā darbība vai aktivitāte ir veikta ārpus šīs ĪAT, ir jākonstatē — kā to pamatoti ir norādījusi Komisija un savu secinājumu 127. punktā arī ģenerāladvokāte —, ka ar šo noteikumu palīdzību nevar novērst kaitējuma nodarīšanu dabiskajām dzīvotnēm un sugu dzīvotnēm, kā arī būtiskus tās sugas ietekmējošus traucējumus, kurām attiecīgās zonas ir noteiktas.

208

Kaut arī Īrija savā atbildes rakstā norāda, ka kompetentā ministra pilnvaras — kādas tās ir precizētas šī sprieduma iepriekšējā punktā — var izmantot tūlītēja lūguma par pagaidu aizsardzības pasākumiem ietvaros, vispirms ir jākonstatē, ka šiem noteikumiem ir nozīme tikai pēc tam, kad apskatāmās aktivitātes jau ir sākušās, un tādējādi pēc tam, kad ir jau radīts iespējamais kaitējums. Tāpat kompetentajam ministram nav tiesību vienpusēji aizliegt kaitējumu nodarošu darbību, un iepriekš minēto pilnvaru īstenošanas priekšnosacījums ir, ka pirms lūguma par tiesas pieņemtu aizliegumu ir ticis veikts piemērots šīs aktivitātes ietekmes uz vidi novērtējums. Šie procedūras etapi ievērojami var kavēt ar pretdarbību pamatotu ĪAT aizsardzību. Šajos noteikumos turklāt nav nodrošināta ĪAT aizsardzība pret indivīdu aktivitātēm, jo šādas aizsardzības pamatā ir prasība, ka šie indivīdi preventīvi tiks kavēti veikt iespējami kaitējošas darbības.

209

Tādējādi arī minēto noteikumu 17. un 18. pantu nevar uzskatīt par tādiem, ar kuriem pietiekami ir transponēts Dzīvotņu aizsardzības direktīvas 6. panta 2. punkts.

210

Nav pieņemams arī Īrijas arguments, saskaņā ar kuru likumi par piekrastes joslu ļauj nodrošināt ĪAT aizsardzību. Šajā sakarā pietiek konstatēt, ka ar minētajiem likumiem tiek nodrošināta tikai piekrastes zonu aizsardzība un ka līdz ar to tie nav piemērojami ĪAT, kas atrodas ārpus šīm zonām.

211

Visbeidzot, attiecībā uz neatļauto gliemežu mehānisko zveju Bannow Bay ĪAT, ko Komisija piemin kā tādu, kas ir pretrunā ar Dzīvotņu aizsardzības direktīvas 6. panta 2. punktu, ir jānorāda — kā to savu secinājumu 140. punktā atzīmē ģenerāladvokāte —, ka runa ir tikai par ilustratīvu piemēru, kas nav prasības priekšmets. Katrā ziņā Komisija nav iesniegusi nevienu pierādījuma elementu, lai šajā aspektā pierādītu pienākuma neizpildi.

212

No tā izriet, ka Īrija 1994. gada 10. jūnijā vai pēc šī datuma nav pareizi transponējusi Dzīvotņu aizsardzības direktīvas 6. panta 2. punktu visās zonās, kas klasificētas saskaņā ar Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 1. punktu vai atzītas atbilstoši šīs pašas direktīvas 4. panta 2. punktam.

213

Tādējādi iebildumu šajā aspektā var atzīt par pamatotu.

214

Komisija uzskata, ka Īrija nav pietiekami transponējusi Dzīvotņu aizsardzības direktīvas 6. panta 2. punktu daļā par visu šajā tiesību normā minēto teritoriju izmantošanu rekreatīviem mērķiem. Pēc Komisijas domām, Īrijas tiesību aktos ir paredzētas tikai zemes īpašnieku aktivitātes, un šajos tiesību aktos ir nepilnības dažādos aspektos attiecībā uz dzīvotnēm nodarītā kaitējuma novēršanu, ko radījuši rekreatīviem mērķiem paredzēto zemju lietotāji. Noteikumu dzīvotņu aizsardzībai 14. un 17. panta piemērošanas rezultātā nav radīti izsmeļoši aizliegto darbību saraksti. Tāpat minēto noteikumu 17. pantā paredzētie mehānismi ir reaktīva rakstura un nevienā citā Īrijas minētajā tiesību normā, kā šķiet, nav ietverta ĪAT aizsardzība pret rekreatīvām darbībām, kuras ir izvērsuši [zemju] lietotāji.

215

Lai gan ir norādes par priekšlikumiem veikt vajadzīgos grozījumus tiesību aktos, ieskaitot 2004. gada likumprojektu par jūras drošību (Maritime Safety Bill 2004), Īrija apstrīd argumentu, saskaņā ar kuru pašreizējie tiesību akti neesot pietiekami, lai ĪAT atrodošos platību izmantošanas rekreatīviem mērķiem ietvaros ieviestu Dzīvotņu aizsardzības direktīvas 6. panta 2. punktu. Šī dalībvalsts paskaidro, ka Īrijas valsts iestādes ir pilnvarotas kontrolēt rekreatīvās un citas darbības, ko Eiropas teritorijās veikušas citas personas, nevis zemju īpašnieki, un piemērot sodus. Šajā kontekstā šī valsts atsaucas uz Noteikumu dzīvotņu aizsardzībai 4. panta 3. punkta b) apakšpunktu, kā arī šo noteikumu 14., 17. un 18. pantu, uz Wildlife Act un 1994. gada krimināllikumu (sabiedriskā kārtība) [Criminal Justice (Public Order) Act 1994].

216

Attiecībā uz Īrijas argumentu, saskaņā ar kuru Noteikumu dzīvotņu aizsardzībai 14. pants, ar kuru ierobežo darbību vai aktivitāšu veikšanu, nav attiecināms tikai uz zemes īpašniekiem, lietotājiem vai licenču turētājiem, bet tas ir piemērojams visām personām, ja darbība vai aktivitāte ir tikusi minēta saskaņā ar minēto noteikumu 4. panta 2. punktu izdotajā atzinumā, pietiek secināt, ka ar šo pašu noteikumu 14. panta 3. punktu ir aizliegts saukt pie atbildības trešās personas, kuras nav zinājušas par šo atzinumu. Faktiski šīs pēdējas minētās personas var atsaukties uz “saprātīgi attaisnojamu” iemeslu, kas ir minēts šajā pašā tiesību normā. Tādējādi Dzīvotņu aizsardzības direktīvas 6. panta 2. punkta transpozīcija ir vismaz nepietiekami precīza.

217

Attiecībā uz Īrijas argumentu, saskaņā ar kuru Noteikumu dzīvotņu aizsardzībai 17. un 18. pantā paredzētā procedūra ir nošķirta un atšķirīga procedūra, kuru var uzsākt pret jebkuru personu, un tā nav atkarīga no apskatāmā “atzinuma” satura, ir jākonstatē, ka nav garantijas, ka to var piemērot personām, kuras nav saņēmušas minēto noteikumu 4. pantā paredzēto atzinumu. Turklāt — kā tas tikko tika konstatēts šī sprieduma 208. un 209. punktā — minētā procedūra ir tikai |reaģējošs| pasākums, un tādēļ Noteikumu dzīvotņu aizsardzībai 17. un 18. pantu nevar atzīt par tādiem, ar kuriem tiek nodrošināta pietiekama Dzīvotņu aizsardzības direktīvas 6. panta 2. punkta transpozīcija.

218

Attiecībā uz argumentu, atbilstoši kuram Wildlife Act 22., 23. un 76. pantā ir paredzēta iespēja rīkoties, ja vairošanās vai ligzdošanas vietā, aizsargāto savvaļas dzīvnieku atpūtas vietā vai aizsargāto putnu ligzdošanas periodā tiek nodarīts acīmredzams vai tīšs kaitējums, un saskaņā ar kuru ar šo likumu piešķirtās pilnvaras ietver iespēju konfiscēt pārkāpēju izmantotos rīkus un līdzekļus, pietiek vien atzīt, ka minētais likums neparedz visus kaitējuma veidus, ko var nodarīt ar rekreatīvo darbību.

219

Visbeidzot attiecībā uz argumentu, saskaņā ar kuru privātīpašuma aizskārums 1994. gada krimināllikuma (sabiedriskā kārtība) 19.A pantā valsts tiesībās tika pārkvalificēts kā kriminālpārkāpums un ka notiesāšanas gadījumā sods var būt vai nu naudas sods, vai arī līdzekļu vai rīku konfiscēšana, ir jāatgādina, ka Dzīvotņu aizsardzības direktīvas ietvaros, kas paredz kompleksas un tehniskas normas vides tiesību jomā, dalībvalstīm ir īpaši jānodrošina, lai to tiesību akti, kas paredzēti šīs direktīvas transponēšanai, būtu skaidri un precīzi (skat. 2005. gada 20. oktobra spriedumu lietā C-6/04 Komisija/Apvienotā Karaliste, Krājums, I-9017. lpp., 26. punkts).

220

Taču no Īrijas minēto krimināltiesību normām par īpašuma aizskārumu pārbaudes izriet, ka tās nav tieši saistītas ar dabisko dzīvotņu un sugu dzīvotņu aizsardzību pret postījumiem un sugas ietekmējošiem traucējumiem un ka tās nav domātas, lai izvairītos no dzīvotnēm radītā kaitējuma, ĪAT izmantojot rekreatīviem mērķiem. Tā rezultātā ar tiem nav skaidri un precīzi ieviesti Dzīvotņu aizsardzības direktīvas noteikumi, kas varētu pilnībā izpildīt prasību par tiesisko drošību.

221

Tādēļ iebildums šajā aspektā arī ir uzskatāms par pamatotu.

222

Komisija uzsver, ka Īrija nav nedz pareizi transponējusi, nedz piemērojusi Dzīvotņu aizsardzības direktīvas 6. panta 3. un 4. punktu.

223

Attiecībā uz transponēšanu Komisija uzskata, ka valsts tiesībās nav tādu tiesību normu, kurās būtu paredzēts nodrošināt, ka plāni atšķirībā no projektiem tiktu izvērtēti saskaņā ar Dzīvotņu aizsardzības direktīvas 6. panta 3. un 4. punktu. Turklāt valsts tiesību aktos nav paredzēta adekvāta šo Kopienu noteikumu piemērošana projektiem, kas ir izvietoti ārpus ĪAT, bet kuri būtiski ietekmē pašas šīs ĪAT.

224

Attiecībā uz piemērošanu Komisija uzskata, ka Īrija sistemātiskā veidā nenodrošina, lai plāni un projekti, kas var būtiski ietekmēt ĪAT, atsevišķi vai kopā ar citiem plāniem un projektiem iepriekš tiktu pienācīgi izvērtēti.

225

Īrija norāda, ka neviens pasākums, ne arī projekts saskaņā ar kādu plānu ne juridiski, ne arī praktiski nevar tikt veikts, pirms tas nav izvērtēts. Lai gan ar plāniem var veicināt noteiktas aktivitātes, tie nedz aiztaupa, nedz arī rada šķēršļus teritorijām, uz kurām attiecas atbilstošais reglamentējošais režīms, piemērojamajai kontrolei. Tie neietekmē projekta, kas var ietekmēt teritoriju, apstiprināšanu vai neapstiprināšanu. Pirms plānu vai projektu var piemērot teritorijām, saistībā ar to tiek veikta pilna novērtēšanas procedūra Noteikumos dzīvotņu aizsardzībai paredzētā reglamentējošā režīma, plānošanas vai cita reglamentējošā režīma ietvaros saskaņā ar Dzīvotņu aizsardzības direktīvas noteikumiem. Tādējādi neviens plāns, ne arī projekts teritorijām netiek piemērots, pirms tas nav izvērtēts.

226

Attiecībā uz Dzīvotņu aizsardzības direktīvas 6. panta 3. un 4. punkta transponēšanu vispirms ir jāatgādina, ka Tiesa jau ir nospriedusi, ka minētās direktīvas 6. panta 3. punktā ir ietverta prasība veikt pienācīgu plāna vai projekta ietekmes novērtējumu, ja pastāv iespēja vai risks, ka šis plāns vai projekts var ievērojami ietekmēt attiecīgo teritoriju. Ievērojot it īpaši piesardzības principu, šāds risks pastāv, jo objektīvu iemeslu dēļ nevar izslēgt, ka šis plāns vai projekts ievērojami ietekmē attiecīgo teritoriju (skat. šajā sakarā iepriekš minēto 2005. gada 20. oktobra spriedumu lietā Komisija/Apvienotā Karaliste, 54. punktu un minēto judikatūru).

227

No tā izriet, ka ar Dzīvotņu aizsardzības direktīvu tiek noteikta prasība, lai par jebkuru plānu vai projektu tiktu veikts piemērots novērtējums par tā ietekmi, ja objektīvu iemeslu dēļ minētais plāns vai projekts ievērojami ietekmē attiecīgo teritoriju.

228

Šajā sakarā Īrija norāda, ka par plāniem ir jāveic piemērots novērtējums par to ietekmi uz teritoriju saskaņā ar Noteikumu dzīvotņu aizsardzībai 27.–33. pantu, kuros ir paredzēta dažādu attīstības projektu novērtēšana (“various development proposals”). Tajā pašā laikā Īrija nav pierādījusi, ka šādi projekti ir plāni Dzīvotņu aizsardzības direktīvas 6. panta 3. punkta izpratnē.

229

Tālāk Īrija uzsver, ka 2000. gada plānošanas un attīstības likumā (Planning and Development Act 2000) tika ieviestas prasības par noteiktu plānu, arī vadlīniju saistībā ar reģionālo plānošanu, attīstības plānu un vietējās nozīmes teritoriālo plānu, kuriem var būt būtiska ietekme uz vidi, ņemšanu vērā. Kopš 2001. gada 1. janvāra katrā no iepriekš minētajiem plāniem ir jāietver informācija par iespējamo būtisko ietekmi uz vidi, ko varētu radīt to īstenošana. Šī prasība tika ieviesta pirms Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija Direktīvā 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 197, 30. lpp.) noteiktā termiņa. Taču, lai gan pastāv šādu tiesību aktu esamība, nevar pieņemt, ka Īrija ir izpildījusi pienākumus, kas izriet no Dzīvotņu aizsardzības direktīvas 6. panta 3. punkta. Faktiski minētajā likumā par plānošanu un attīstību ietvertais pienākums attiecas tikai uz informāciju par iespējami būtisku ietekmi uz vidi, lai gan Dzīvotņu aizsardzības direktīvas 6. panta 3. punktā ir ietverta prasība par iepriekšēju attīstības plānu ietekmes novērtējumu.

230

Turklāt Īrija arī uzsver, ka tā novērtējumus veic saskaņā ar Padomes 1985. gada 27. jūnija Direktīvu 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 175, 40. lpp.), kā arī saskaņā ar Direktīvu 2001/42/EK, kas arī transponēta ar 2004. gada Noteikumiem par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu saskaņā ar Eiropas Kopienu tiesībām [European Communities (Environmental Assessment of certain Plans and Programmes) Regulations 2004] un ar 2004. gada noteikumiem par plānošanas un attīstības stratēģisko vides novērtējumu (Planning and Development Strategic Environmental Assessment Regulations 2004).

231

Taču šajās divās direktīvās ir ietverti noteikumi par apspriedes procedūru, nesaistot dalībvalstis attiecībā uz pieņemamo lēmumu, un šie noteikumi attiecas tikai uz noteiktiem projektiem un plāniem. Savukārt saskaņā ar Dzīvotņu aizsardzības direktīvas 6. panta 3. punkta otro teikumu kompetentā valsts iestāde piekrīt plāna vai projekta īstenošanai tikai tad, ja tā ir pārliecinājusies, ka netiks izjaukta attiecīgās teritorijas viengabalainība. Novērtējumi saskaņā ar Direktīvu 85/337 vai Direktīvu 2001/42 tādējādi nevar aizstāt Dzīvotņu aizsardzības direktīvas 6. panta 3. un 4. punktā paredzēto procedūru.

232

Visbeidzot, attiecībā uz Komisijas apgalvojumu, saskaņā ar kuru Īrijas tiesību aktos nav paredzēts adekvāti piemērot Dzīvotņu aizsardzības direktīvas 6. panta 3. un 4. punktu projektiem, kas atrodas ārpus ĪAT, bet kas ievērojami var ietekmēt šīs ĪAT, pietiek vien konstatēt, ka ir vispārzināms, ka ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums, kas attiecīgajām privātpersonām ir jāpasūta un jāsedz ar to saistītie izdevumi vismaz 15000 EUR apmērā, tiek prasīts tikai par platībām, kas ir lielākas par 50 ha, lai gan vidējā platība Īrijā ir aptuveni 8 ha.

233

Tādējādi no iepriekš minētā izriet, ka, tā kā saskaņā ar Īrijas tiesību aktiem par plāniem nav jāveic attiecīgs novērtējums par to ietekmi uz ĪAT, tad Īrijas iekšējās tiesībās pietiekami nav transponēts Dzīvotņu aizsardzības direktīvas 6. panta 3. un 4. punkts.

234

Tādēļ prasība šajā daļā ir pieņemama.

235

Attiecībā uz Dzīvotņu aizsardzības direktīvas 6. panta 3. un 4. punkta piemērošanu Komisija pamatojas ar piemēriem, kas ir akvakultūras projektu un drenāžas darbi Glen Lough ĪAT. Tādēļ tos būtu secīgi jāizvērtē.

236

Pirmkārt, attiecībā uz akvakultūras projektiem Komisija būtībā pamatojas ar BirdWatch Ireland 2000. gadā veikto Review of the Aquaculture Licensing System in Ireland pētījumu, lai norādītu, ka Īrija sistemātiski nav pareizi novērtējusi šos ĪAT izvērstos projektus vai projektus, kas ievērojami var ietekmēt ĪAT, tādējādi pārkāpjot Dzīvotņu aizsardzības direktīvas 6. panta 3. un 4. punktu. Šajā kontekstā tā atsaucas uz iepriekšējas ekspertīzes nozīmi, lai izvērtētu projekta ietekmi uz aizsardzības mērķiem, kas noteikti attiecīgajai ĪAT.

237

Jāprecizē, ka šajā pētījumā ir izvērtēta 271 atļauja akvakultūras projektiem, ko devusi Sakaru, jūras un dabas resursu ministrija laika posmā no 1998. gada jūnija līdz 1999. gada decembrim, un 46 lūgumi, par kuriem tā vēl lēmumu nav pieņēmusi. Tāpat par 72 atļaujām un 9 lūgumiem tiek gaidīts lēmums par akvakultūras projektiem, kas atrodas ārpus ĪAT vai to tuvumā. Izsniegtās atļaujas 84 % ĪAT atļauto darbību gadījumu attiecas uz austeru un gliemežu audzētavām.

238

Ir arī jāatgādina, ka saskaņā ar Dzīvotņu aizsardzības direktīvas 6. panta 3. punkta pirmo teikumu visos plānos vai projektos, kas nav tieši saistīti ar konkrēto teritoriju vai nav vajadzīgi tās apsaimniekošanai, attiecīgi izvērtē ietekmi uz šo teritoriju, ievērojot šīs teritorijas aizsardzības mērķus, ja, pamatojoties uz objektīviem apstākļiem, nevar izslēgt, ka tas atsevišķi vai kopā ar citiem plāniem vai projektiem varētu būtiski ietekmēt minēto teritoriju (2004. gada 7. septembra spriedums lietā C-127/02 Waddenvereniging un Vogelbeschermingsvereniging, Krājums, I-7405. lpp., 45. punkts).

239

Tomēr BirdWatch Ireland veiktajā pētījumā ir vērojams, ka vairākos gadījumos nenovēršami varētu būt ietekmētas austeres, mīdijas vai ēdamie gliemji, kuri zaudē barošanās teritorijas un cieš no cilvēku veikto darbību intensificēšanas radīta kaitējuma, un ir norādīts, ka pat, ja akvakultūras projekts atrodas ĪAT, tomēr putnu dzīvotnes ir aizsargātas visai niecīgā apmērā. Īrija, savukārt, neuzstāj, ka akvakultūras projekti nekādā veidā neietekmē ĪAT.

240

No tā izriet, ka atļaujas izsniegšanas procedūrā vajadzēja ietvert piemērotu katra atsevišķā projekta ietekmes uz vidi novērtējumu. Šajā sakarā ir jāatzīst, ka Īrija, neiesniedzot precīzus paskaidrojumus, ir vienīgi apgalvojusi, ka atļaujas audzēt austeres, mīdijas un ēdamos gliemjus izsniegšanas procedūra Īrijā, ieskaitot noteikumus konsultēšanās jomā, faktiski paredz detalizēti ievērot visus akvakultūras attīstības projekta aspektus pirms lēmuma pieņemšanas, vai to apstiprināt vai nē.

241

Tādējādi ir jāuzskata, ka Īrija sistemātiskā veidā nenodrošina to, lai par akvakultūras projektiem, kas būtiski varētu ietekmēt ĪAT, atsevišķi vai kopā ar citiem plāniem vai projektiem tiktu veikts piemērots iepriekšējs novērtējums.

242

Šo secinājumu apstiprina fakts, ka, lai apstrīdētu Komisijas apgalvoto pienākumu neizpildi, Īrija nav iesniegusi konkrētu rakstveida zinātnisku novērtējumu par to, ka ir ticis veikts iepriekšējs ornitoloģisks akvakultūras projektu detalizēts izvērtējums.

243

Saskaņā ar Dzīvotņu aizsardzības direktīvas 6. panta 3. punktu plānu vai projektu ietekmes uz attiecīgo teritoriju pienācīgs novērtējums nozīmē to, ka, pirms tiek dota piekrišana, ņemot vērā šajā jomā pieejamos labākos zinātniskos atzinumus, ir jāapzina visi plāna vai projekta aspekti, kas atsevišķi vai kopā ar citiem plāniem vai projektiem var ietekmēt šīs teritorijas aizsardzības mērķus. Kompetentās valsts iestādes dod piekrišanu darbības veikšanai aizsargātajā teritorijā tikai ar nosacījumu, ka tās ir pārliecinājušās, ka šī darbība nekaitēs attiecīgās teritorijas viengabalainībai. Tā tas ir gadījumā, ja no zinātniskā viedokļa nepastāv pamatotas šaubas par šādas ietekmes neesamību (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Waddenvereniging un Vogelbeschermingsvereniging, 61. punkts).

244

Attiecībā uz Īrijas argumentu, saskaņā ar kuru par gliemju audzētavām nav tikusi izvirzīta neviena prasība saistībā ar to ietekmi uz vidi, jo to skaits ir pavisam neliels un tās vidi ietekmē ierobežotā apmērā, var piekrist Komisijai, kura uzskata, ka tas nav pietiekams iemesls, lai nenovērtētu šāda plāna vai projekta ietekmi. Faktiski — kā tas tika atgādināts šī sprieduma 238. punktā — Dzīvotņu aizsardzības direktīvas 6. panta 3. punkta pirmajā teikumā ir ietverta prasība veikt piemērotu novērtējumu visiem plāniem vai projektiem kopā ar citiem plāniem vai projektiem.

245

No Tiesas judikatūras arī izriet, ka, neievērojot projektu kumulatīvo iedarbību, praksē visiem noteikta veida projektiem var tikt aiztaupīts pienākums veikt novērtējumu, lai gan, izskatot tos kopā, tiem var būt ievērojama ietekme uz vidi (pēc analoģijas skat. 1999. gada 21. septembra spriedumu lietā C-392/96 Komisija/Īrija, Recueil, I-5901. lpp., 76. punkts).

246

Visbeidzot, attiecībā uz Īrijas argumentu, saskaņā ar kuru atļauja turpināt attīstības projektus, kas ir uzsākti bez iepriekšējas atļaujas saņemšanas, ir saderīga ar Dzīvotņu aizsardzības direktīvu, pietiek vien atzīt, ka jau pabeigtas attīstības novērtējumu nevar uzskatīt par līdzvērtīgu plāna vai projekta novērtējumam Dzīvotņu aizsardzības direktīvas 6. panta 3. punkta pirmā teikuma izpratnē.

247

Tādēļ iebildumu šajā daļā var uzskatīt par pamatotu.

248

Otrkārt, attiecībā uz drenāžas darbiem Glen Lough ĪAT Komisija uzsver, ka Īrija, iepriekš neveikdama piemērotu šī projekta novērtējumu, ne arī piemērodama adekvātu lēmuma pieņemšanas procedūru, pretēji Dzīvotņu aizsardzības direktīvas 6. panta 3. un 4. punkta noteikumiem 1992. gadā un 1997. gadā ir īstenojusi drenāžas projektu, kas būtiski ietekmēja Glen Lough ĪAT, kā rezultātā tika radīts kaitējums dzīvotnēm, tādējādi pārkāpjot minētās direktīvas 6. panta 2. punktu. Tāpat Īrija nav iesniegusi informāciju, kas pierāda, ka tā šo kaitējumu ir novērsusi.

249

Vispirms ir jāatzīst, ka drenāžas darbu laikā, ko Office of Public Works (publisko būvdarbu dienests) veica 1992. gadā, Dzīvotņu aizsardzības direktīva vēl nebija piemērojama. Tādējādi minētie darbi nav šīs prasības priekšmets.

250

Tāpat no Tiesas judikatūras izriet, ka, ja kāds plāns vai projekts saskaņā ar Dzīvotņu aizsardzības direktīvas 6. panta 3. punktā paredzēto procedūru ir apstiprināts, tad saistībā ar minētā plāna vai projekta ietekmi uz aizsargājamo teritoriju vienlaicīgi nav jāpiemēro tā paša panta 2. punktā minētā vispārējā aizsardzības norma (iepriekš minētais spriedums lietā Waddenvereniging un Vogelbeschermingsvereniging, 35. punkts).

251

Tāpēc attiecībā uz iebildumu par 1997. gadā veiktajiem drenāžas darbiem ir jāizvērtē, vai šādas aktivitātes var būt pretrunā ar Dzīvotņu aizsardzības direktīvas 6. panta 3. un 4. punktu.

252

Minētās direktīvas 6. panta 3. un 4. punkta pārkāpuma priekšnosacījums ir, ka attiecīgie drenāžas darbi ir projekts, kas tieši nav saistīts vai vajadzīgs teritorijas apsaimniekošanai, bet var būtiski ietekmēt šo teritoriju gan atsevišķi, gan kopā ar citiem plāniem vai projektiem.

253

Šajā sakarā ir skaidrs, ka šie darbi ir projekts un ka tie tieši nav saistīti vai vajadzīgi teritorijas apsaimniekošanai. No tā izriet, ka, piemērojot šī sprieduma 226. punktā atgādināto judikatūru, par tiem bija jāveic novērtējums saistībā ar to ietekmi uz Glen Lough ĪAT aizsardzības mērķiem, ja nevarēja izslēgt, ka tie būtiski ietekmē šo teritoriju gan atsevišķi, gan kopā ar citiem plāniem vai projektiem.

254

It īpaši, ņemot vērā piesardzības principu, kas ir augsta aizsardzības līmeņa politikas pamatā, ko vides jomā Kopiena cenšas ievērot saskaņā ar EKL 174. panta 2. punkta pirmo daļu un saskaņā ar kuru ir interpretējama Dzīvotņu aizsardzības direktīva, ja pastāv šaubas par būtiskas ietekmes neesamību, šāds novērtējums ir jāveic (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Waddenvereniging un Vogelbeschermingsvereniging, 44. punkts).

255

No lietas materiāliem izriet, ka Glen Lough ĪAT, kuras platība ir apmēram 80 ha un kura tika klasificēta 1995. gadā, ir svarīga migrējošo putnu sugu ziemošanas vieta Īrijas centrālajā reģionā. Šī zona uzņem nozīmīgu skaitu Ziemeļu gulbju (Cygnus cygnus) pasaules kolonijas, un it īpaši tā ir nozīmīga putniem ūdens dēļ.

256

Šajā lietā Īrija, norādīdama, ka attiecīgie darbi bija tikai esošo drenāžas cauruļu remonta darbi, kas tika īstenoti pirms Glen Lough teritorijas klasifikācijas par ĪAT veikto drenāžas darbu ietvaros, un ka tie nekādi nav būtiski ietekmējuši savvaļas putnu dzīvotnes šajā teritorijā, savā atbildes rakstā atzīst, ka Silver River drenāžas remonta darbi, ko 1997. gadā veica Office of Public Works, ir samazinājuši hidroloģisko ciklu un tādējādi to samazinātā apmērā izmanto savvaļas gulbji.

257

Tāpēc ir jāatzīst, ka Īrija, nenovērtēdama drenāžas cauruļu remonta darbu ietekmi uz Glen Lough ĪAT aizsardzības mērķiem pirms to realizēšanas, ir pārkāpusi Dzīvotņu aizsardzības direktīvas 6. panta 3. punkta pirmo teikumu.

258

Tālāk no Dzīvotņu aizsardzības direktīvas 6. panta 3. punkta otrā teikuma izriet, ka tādā lietā kā pamata prāvā kompetentās valsts iestādes, ņemot vērā novērtējuma atzinumu par minēto darbu ietekmi uz attiecīgo teritoriju saistībā ar tās aizsardzības mērķiem, varēja dod piekrišanu šādai darbībai tikai ar nosacījumu, ka tās ir pārliecinājušās, ka tas nekaitēs attiecīgās teritorijas viengabalainībai. Tā tas būtu gadījumā, ja no zinātniskā viedokļa nepastāv pamatotas šaubas par šādas ietekmes neesamību (skat. iepriekš minētā sprieduma lietā Waddenvereniging un Vogelbeschermingsvereniging 67. punktu).

259

Tādēļ vien, ka nav veikts 1997. gadā īstenoto drenāžas cauruļu remonta darbu ietekmes uz teritoriju novērtējums — kā to savu secinājumu 182. punktā ir norādījusi ģenerāladvokāte —, atļauja nav likumīga saskaņā ar Dzīvotņu aizsardzības direktīvas 6. panta 3. punkta otro teikumu. Kā jau minēts šī sprieduma 256. punktā, Īrijas paskaidrojumi turklāt liecina, ka atļauju nebija iespējams izsniegt, jo apskatāmie darbi varēja būtiski ietekmēt Glen Lough ĪAT. Tā kā savvaļas gulbju ziemošanas zonu aizsardzība ir būtisks šīs ĪAT mērķis, minētās zonas viengabalainība tika faktiski ietekmēta Dzīvotņu aizsardzības direktīvas 6. panta 3. punkta otrā teikuma nozīmē.

260

No tā izriet arī, ka, lai ga ir negatīvs vērtējums saistībā ar ietekmi uz teritoriju, atļauju atbilstoši Dzīvotņu aizsardzības direktīvas 6. panta 4. punktam ir iespējams izsniegt, ja nepastāv alternatīvs risinājums, vai šo projektu ir jāīsteno sevišķi svarīgu sabiedrības interešu labā un ar nosacījumu, ka dalībvalsts veic visus vajadzīgos kompensācijas pasākumus, lai nodrošinātu Natura 2000 tīkla kopējās vienotības aizsardzību.

261

Šajā sakarā pat pieņemot — kā to savu secinājumu 183. punktā ir minējusi ģenerāladvokāte —, ka drenāžas veikšana ir sabiedrības interesēs, pietiek vien konstatēt, ka šādas intereses saskaņā ar Dzīvotņu aizsardzības direktīvas 6. panta 4. punktu var pamatot kaitējuma nodarīšanu ĪAT tikai tad, ja nav citu alternatīvu.

262

Īrija pati norāda, ka pēc tam, kad National Parks and Wildlife 1998. gadā uz Silver River tecējuma ĪAT uzbūvēja dambi, aiz kura sakrājas ezera ūdens, ļaujot šai upei pienācīgi pildīt drenāžas lomu ar hidroģeogrāfiskā tīkla palīdzību zemesgabalos, kas atrodas upes augštecē, tā noslēdza līgumu, lai 2005. gada sākumā varētu remontēt šo dambi un ierīkot slūžas, kā arī pārgāzni plūdu caurulei. Pēc dalībvalsts domām, tas ļauj strikti regulēt ezera līmeni, un hidroloģiskais stāvoklis tiek radīts, lai optimizētu to, ka savvaļas gulbji izmanto ezeru. Tomēr Īrija nav minējusi argumentus, kas kalpotu par pierādījumu, ka šādus alternatīvus risinājumus nevarēja ieviest pirms drenāžas cauruļu remonta darbu veikšanas 1997. gadā.

263

No tā izriet, ka Īrija pretēji Dzīvotņu aizsardzības direktīvas 6. panta 3. un 4. punktam 1997. gadā ir īstenojusi projektu drenāžas cauruļu remonta darbu veikšanai, kas var būtiski skart Glen Lough ĪAT, iepriekš neveicot nedz piemērotu novērtējumu par to ietekmi uz teritoriju, nedz arī piemērojot adekvātu lēmuma pieņemšanas procedūru, kā rezultātā tika radīts kaitējums dzīvotnēm, pārkāpjot Dzīvotņu aizsardzības direktīvas 6. panta 2. punktu.

264

Tāpēc iebildums arī šajā daļā ir pamatots.

265

Šajos apstākļos piektais iebildums ir jāatzīst par pamatotu.

266

Komisija uzsver, ka Putnu aizsardzības direktīvas 10. pantā izmantotais tagadnes laiks nozīmē, ka dalībvalstīm ir noteikts pienākums veicināt zinātniskos pētījumus un citus darbus, kas nepieciešami visu 1. pantā minēto putnu sugu populāciju aizsardzībai, to pārzināšanai un izmantošanai. Taču atbilstošajos valsts tiesību aktos šāds pienākums nav ietverts. Iekšējo tiesību stāvoklis tādēļ ir divdomīgs.

267

Pēc tās domām, saskaņā ar Wildlife Act redakciju pētījumu veicināšana kompetentajam ministram ir fakultatīva darbība.

268

Īrija turpretī uzskata, ka tā ir izpildījusi pienākumu veicināt pētījumus. Tā apstiprina, ka tās tiesību aktos nav nepilnību, ka Wildlife Act 11. panta 3. punktā pietiekami ir transponēts minētais 10. pants un tajā pilnībā — pat pārlieku — atspoguļojas tā pienākuma līmenis, kurš ir ietverts šajā Kopienu tiesību normā.

269

Sākotnēji ir jāatzīst, ka, burtiski lasot Wildlife Act 11. panta 3. punktu, var apstiprināt, ka šajā tiesību normā kompetentajam ministram ir paredzēta iespēja veikt vai likt veikt pētniecisko darbu, kuru tas uzskata par vajadzīgu savu funkciju veikšanai saskaņā ar šo likumu. Savukārt minētajā tiesību normā kompetentajam ministram nav definēts nekāds pienākums veicināt šādas aktivitātes.

270

Kā to pamatoti norāda Komisija, ar Putnu aizsardzības direktīvas 10. pantu dalībvalstīm ir radīts pienākums veicināt zinātniskos pētījumus un citus darbus, kas nepieciešami visu 1. pantā minēto putnu sugu populāciju aizsardzībai, to pārzināšanai un izmantošanai.

271

No tā izriet, ka nevar uzskatīt, ka Īrija savā iekšējā tiesību sistēmā ir transponējusi Putnu aizsardzības direktīvas 10. pantu.

272

Šo secinājumu nevar atspēkot ar Īrijas argumentu, saskaņā ar kuru kompetentā ministra loma ir paplašināta Wildlife Act 11. panta 1. punktā. Faktiski šī tiesību norma nozīmē vienīgi to, ka tam ir jānodrošina savvaļas dzīves aizsardzība un jāveicina bioloģiskās daudzveidības aizsardzība.

273

Nevar pieņemt arī Īrijas argumentu, saskaņā ar kuru vārda “may” (“var”) lietojums attiecībā uz iekšējo tiesību interpretāciju noteikti nenozīmē, ka kompetentais ministrs neierobežoti var izlemt, vai veikt vai neveikt pētniecisko darbu.

274

Šajā sakarā ir jāatzīst, ka valsts judikatūrā, uz ko atsaucas minētā dalībvalsts, nav norādīts, ka šāda valsts tiesību interpretācija būtu sistēmiska un it īpaši tajā nav atsauces uz apskatāmo valsts tiesību normu.

275

Tādēļ ir jāatzīst, ka sestais iebildums ir pamatots.

276

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, ir jāatzīst, ka:

Īrija nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 1., 2. un 4. punkts un 10. pants, kā arī Dzīvotņu aizsardzības direktīvas 6. panta 2.–4. punkts.

277

Saskaņā ar Reglamenta 69. panta 2. punktu lietas dalībniekam, kam spriedums nav labvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā Komisija ir prasījusi piespriest Īrijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā šai dalībvalstij spriedums, ņemot vērā galvenos pamatus, nav labvēlīgs, jāpiespriež Īrijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

278

Piemērojot šī paša Reglamenta panta 4. punkta pirmo daļu, dalībvalstis, kas iestājušās lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas. Tādēļ ir jālemj, ka Grieķijas Republika un Spānijas Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež: