19.12.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 340/1

(1)

Padome 2000. gada 30. novembrī ar Regulu (EK) Nr. 2603/2000 (2) noteica galīgos kompensācijas maksājumus dažu, inter alia, Indijas (“attiecīgā valsts”) izcelsmes polietilēntereftalātu importam (“sākotnējā izmeklēšana”).

(2)

Pēc pārskatīšanas sakarā ar pasākumu termiņa beigšanos Padome ar Regulu (EK) Nr. 193/2007 (3) (“antisubsidēšanas regula”) vēl uz pieciem gadiem piemēroja galīgo kompensācijas maksājumu dažu Indijas izcelsmes polietilēntereftalātu importam. Attiecīgais ražojums atbilst KN kodam 3907 60 20. Maksājuma likmi noteica robežās no EUR 0 līdz EUR 106,5 par tonnu atsevišķi nosauktiem eksportētājiem, un visu pārejo eksportētāju veiktam importam noteica maksājuma likmi EUR 41,3 par tonnu.

(3)

Turklāt Padome tam pašam Indijas izcelsmes ražojumam piemēroja galīgo antidempinga maksājumu ar Regulu (EK) Nr. 192/2007 (4) (“antidempinga regula”). Saskaņā ar šo regulu noteiktā maksājuma likme atsevišķi nosauktiem eksportētājiem ir EUR 88,9 līdz EUR 200,9 par tonnu un pārējo eksportētāju veiktam importam maksājuma likme ir noteikta EUR 181,7 par tonnu.

(4)

Atbilstoši principam, kas saskaņā ar pamatregulas 14. panta 1. punktu paredz, ka nevienam ražojumam nepiemēro abus – gan antidempinga, gan kompensācijas – maksājumus, lai labotu vienu un to pašu situāciju, kas izriet no dempinga vai no eksporta subsidēšanas, nosakot antidempinga maksājumu līmeni antidempinga regulā, ņem vērā kompensācijas maksājuma lielumu, kas noteikts ar antisubsidēšanas regulu.

(5)

Pēc galīgā kompensācijas maksājuma noteikšanas Indijas valdība apgalvoja, ka ir mainījušies apstākļi attiecībā uz divām subsīdiju shēmām (piešķīrumu shēma ievedmuitas maksājumiem un ienākuma nodokļa atbrīvojuma shēma atbilstīgi Ienākuma nodokļa likuma 80.HHC pantam) un ka šīs pārmaiņas ir ilglaicīgas. Attiecīgi tika apgalvots, ka subsidēšanas līmenis, iespējams, ir samazinājies un ka tādēļ būtu jāpārskata pasākumi, kas bija noteikti, daļēji balstoties uz šīm shēmām.

(6)

Komisija pārbaudīja Indijas valdības sniegtos pierādījumus un atzina tos par pietiekamiem, lai pamatotu pārskatīšanas sākšanu saskaņā ar pamatregulas 19. pantu, pārbaudot tikai dažu Indijas izcelsmes polietilēntereftalātu importam piemērojamo subsidēšanas līmeni. Pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju Komisija publicēja paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (5) (“paziņojums par izmeklēšanas sākšanu”) un sāka Regulas (EK) Nr. 193/2007 ex officio daļēju starpposma pārskatīšanu.

(7)

Daļējās starpposma pārskatīšanas izmeklēšanas mērķis ir novērtēt, vai spēkā esošie pasākumi attiecībā uz uzņēmumiem, kuri izmantoja priekšrocības, ko piedāvā viena vai abas izmainītās subsīdiju shēmas, ir jāturpina, jāatceļ vai jāgroza, ja ir sniegts pietiekami daudz pierādījumu atbilstīgi attiecīgajiem noteikumiem, kas izklāstīti paziņojumā par izmeklēšanas sākšanu. Atkarībā no pārskatīšanā izdarītajiem secinājumiem daļējās starpposma pārskatīšanas izmeklēšanā tiks novērtēts arī tas, vai ir jāpārskata pasākumi, kuri piemērojami citiem uzņēmumiem, kas sadarbojās izmeklēšanā, kurā noteica spēkā esošo pasākumu un/vai atlikušā pasākuma līmeni, kas piemērojams visiem pārējiem uzņēmumiem.

(8)

Izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2006. gada 1. aprīļa līdz 2007. gada 31. martam (“pārskatīšanas izmeklēšanas laikposms” jeb “PIL”).

(9)

Komisija oficiāli informēja par daļējas starpposma pārskatīšanas izmeklēšanas sākšanu Indijas valdību un tos Indijas ražotājus eksportētājus, kuri bija sadarbojušies iepriekšējā izmeklēšanā, kuri saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 193/2007 bija minēti kā ražotāji eksportētāji, kuri izmanto priekšrocības, ko piedāvā jebkura no abām mainītajām subsīdiju shēmām, un kuri bija minēti izmeklēšanas sākšanas paziņojuma pielikumā, kā arī Kopienas ražotājus. Ieinteresētajām personām bija iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Personu rakstiski un mutiski sniegtie komentāri tika izskatīti un attiecīgā gadījumā ņemti vērā.

(10)

Ņemot vērā šajā pārskatīšanā iesaistīto personu skaitu, subsidēšanas izmeklēšanā saskaņā ar pamatregulas 27. pantu bija paredzēts izmantot paraugu ņemšanas metodes.

(11)

Pieteicās divi ražotāji eksportētāji, kuri sniedza pārbaudei izlases veidā nepieciešamo informāciju. Tādēļ tika uzskatīts, ka izlases veida pārbaudes izmantošana nav nepieciešama. Tomēr viens no abiem ražotājiem eksportētājiem, kuri bija iesnieguši izlases veida pārbaudes veidlapu, vēlāk paziņoja Komisijai, ka tas neplāno atbildēt uz visiem anketas jautājumiem un sniegt izmeklēšanai nepieciešamās ziņas.

(12)

Tāpēc Komisija nosūtīja anketu tikai vienam ražotājam eksportētājam, kurš atbilda šīs pārskatīšanas kritērijiem, proti, uzņēmumam Pearl Engineering Polymers Ltd (“uzņēmums”), no kura tā saņēma atbildes uz anketas jautājumiem. Anketu nosūtīja arī Indijas valdībai. Gan uzņēmums, gan Indijas valdība sniedza atbildes uz anketas jautājumiem.

(13)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu subsidēšanas noteikšanai. Pārbaudes nolūkā tika apmeklēti šādu ieinteresēto personu uzņēmumi:

(14)

Par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, balstoties uz kuriem bija iecerēts ierosināt koriģēt maksājuma likmi, kas piemērojama vienīgajam Indijas ražotājam, kurš sadarbojās, un arī ražotājam eksportētājam, kurš nesadarbojās, bet kurš bija minēts izmeklēšanas sākšanas paziņojuma pielikumā, kā arī par nodomu spēkā esošos pasākumus saglabāt arī attiecībā uz visiem pārējiem uzņēmumiem, kuri nesadarbojās šajā daļējā izmeklēšanas pārskatīšanā, informēja Indijas valdību un pārējās ieinteresētās personas. Tām bija dots pietiekami daudz laika komentāru sniegšanai. Visu iesniegto informāciju un komentārus attiecīgi ņēma vērā, kā tas apliecināts turpmāk.

(15)

Ražojums, uz kuru attiecas šī pārskatīšana, ir ražojums, uz kuru attiecās Regula (EK) Nr. 193/2007, t. i., PET, kura viskozitāte atbilstīgi ISO standartam 1628-5 ir 78 ml/g vai lielāka un kura izcelsme ir attiecīgajā valstī. To patlaban klasificē ar KN kodu 3907 60 20.

(16)

Pamatojoties uz informāciju, ko iesniedza Indijas valdība un vienīgais ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, un atbildēm uz Komisija anketas jautājumiem, izmeklēja šādas shēmas, kuras, kā tika apgalvots, ietver subsīdiju piešķiršanu:

(17)

Iepriekš a), b), c), e) un f) punktā norādītās shēmas ir izstrādātas, balstoties uz 1992. gada Ārējās tirdzniecības (attīstības un regulēšanas) likumu (Nr. 22, 1992), kas stājās spēkā 1992. gada 7. augustā (“Ārējās tirdzniecības likums”). Ārējās tirdzniecības likums pilnvaro Indijas valdību sniegt paziņojumus par eksporta un importa politiku. Tās ir apkopotas “Eksporta un importa politikas” dokumentos, kurus Komerclietu ministrija izdod ik pēc pieciem gadiem un kuri tiek regulāri atjaunināti. Viens eksporta un importa politikas dokuments ir saistīts ar šajā gadījumā minēto PIL, t. i., ar piecgadu plānu, kas attiecas uz laikposmu no 2004. gada 1. septembra līdz 2009. gada 31. martam (“EXIM politika 04–09”). Turklāt Indijas valdība arī nosaka EXIM politiku 04–09 regulējošās procedūras “Procedūru rokasgrāmatas laikposmam no 2004. gada 1. septembra līdz 2009. gada 31. martam” I sējumā (“HOP I 04–09 dokuments”). Arī Procedūras rokasgrāmatas saturs tiek regulāri atjaunināts.

(18)

Iepriekš d) punktā minētās ienākuma nodokļa atbrīvojuma shēmas ir sagatavotas, balstoties uz 1961. gada Ienākuma nodokļa likumu, ko katru gadu groza ar Finanšu likumu.

(19)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 10. punktu uzaicināja Indijas valdību uz papildu konsultācijām gan par grozītajām, gan negrozītajām shēmām, lai noskaidrotu faktisko situāciju attiecībā uz minētajām shēmām un rastu savstarpēji saskaņotu risinājumu. Pēc šīm konsultācijām, ņemot vērā to, ka netika panākts savstarpēji saskaņots risinājums attiecībā uz šīm shēmām, Komisija visas šīs shēmas iekļāva subsidēšanas izmeklēšanā.

(20)

Viena ieinteresētā persona, kura pārstāvēja Kopienas ražošanas nozari, apgalvoja, ka Indijas eksportētājiem joprojām ir pieejamas vairākas citas subsīdijas un shēmas. Tomēr no informācijas netika gūti galīgi pierādījumi tam, ka ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, izmanto šīs shēmas. Tāpēc šajā konkrētajā procedūrā šie jautājumi netiek aplūkoti sīkāk.

(21)

Detalizēts shēmas apraksts ir ietverts EXIM politikas 04–09 4.1.1.–4.1.14. punktā un HOP I 04–09 dokumenta 4.1.–4.30. nodaļā. Iepriekšējā pārskatīšanas izmeklēšanā, kuras rezultātā ar Regulu (EK) Nr. 193/2007 piemēroja patlaban spēkā esošo galīgo kompensācijas maksājumu, šo shēmu dēvēja par iepriekšēju licenču shēmu.

(22)

AAS ir sešas apakšshēmas, kas sīkāk aprakstītas 23. apsvērumā. Minētās apakšshēmas, cita starpā, atšķiras izmantošanas iespēju ziņā. AAS fiziskā eksporta un AAS ikgadējā pieprasījuma iespējas var izmantot ražotāji eksportētāji un eksporta produkcijas tirgotāji, kas “sasaistīti” ar palīgražotājiem. AAS starpproduktu piegādēm var izmantot ražotāji eksportētāji, kas ražojumu piegādā galīgajam eksportētājam. AAS nosacīto eksportu var izmantot galvenie darbuzņēmēji, kuri veic piegādes EXIM politikas 04–09 8.2. punktā minētajām “nosacītā eksporta” kategorijām, piemēram, piegādātājiem uz eksportu orientētām ražotnēm (“EOR”). Visbeidzot, “nosacītā eksporta” priekšrocības atbilstīgi iepriekšēja izlaides pasūtījuma (“ARO”) apakšshēmām un kompensācijas iekšzemes akreditīvam var izmantot starpproduktu piegādātāji, kas apgādā ražotājus eksportētājus.

(23)

Iepriekšējas atļaujas var izsniegt šādiem mērķiem:

(24)

Tika konstatēts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas laikposmā tikai viens eksportētājs, kurš sadarbojās, saņēma koncesijas atbilstīgi divām ar attiecīgo ražojumu saistītajām apakšshēmām, t. i., i) AAS fiziskajam eksportam, iv) AAS nosacītajam eksportam. Tāpēc nav jānosaka atlikušo neizmantoto apakšshēmu kompensēšana.

(25)

Pēc tam, kad ar Regulu (EK) Nr. 193/2007 bija piemērots patlaban spēkā esošais galīgais kompensācijas maksājums, Indijas valdība mainīja AAS piemērojamo pārbaudes sistēmu. Tādas pārbaudes vajadzībām, ko veic Indijas iestādes, atļaujas īpašniekam ir juridisks pienākums norādītajā veidā uzturēt “patiesu un pareizu pārskatu par importētu/vietējā tirgū iepirktu, ar muitas nodokļiem neapliekamu preču patēriņu un izmantošanu” (sk. HOP I 04–09 dokumenta 4.26., 4.30. nodaļu un 23. papildinājumu), t. i., faktiskā patēriņa reģistru. Šis reģistrs ir jāpārbauda neatkarīgam zvērinātam grāmatvedim/darbu un izmaksu grāmatvedim, kurš izsniedz sertifikātu, kas apliecina, ka noteiktie reģistri un attiecīgie ieraksti ir pārbaudīti un ka atbilstīgi 23. papildinājumam sniegtā informācija visos aspektos ir patiesa un pareiza. Tomēr iepriekšminētie noteikumi attiecas tikai uz iepriekšējām atļaujām, kas izsniegtas no 2005. gada 13. maija. Visu to iepriekšējo atļauju vai iepriekšējo licenču īpašniekiem, kas izsniegtas pirms minētās dienas, ir jāievēro iepriekš piemērojamie pārbaudes noteikumi, t. i., jāuztur patiess un pareizs pārskats par importētu preču patēriņu un izmantošanu, kas saistās ar atļaujas izmantošanu, 18. papildinājumā norādītajā veidā, kā noteikts HOP I 02–07 dokumenta 4.30. nodaļā un 18. papildinājumā).

(26)

Attiecībā uz apakšshēmām, ko pārskatīšanas izmeklēšanas laikposmā izmantoja vienīgais ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, t. i., fiziskā eksporta un nosacītā eksporta shēmām, Indijas valdība nosaka gan ievedmuitas atvieglojumu, gan eksportēšanas saistību apjomu un vērtību, ko norāda atļaujā. Turklāt importēšanas un eksportēšanas laikā valsts amatpersonas attiecīgos darījumus apstiprina atļaujā. Šajā shēmā atļauto importa apjomu Indijas valdība nosaka, pamatojoties uz izejmateriālu/saražotās produkcijas standartnormām (“SION”). SION ir noteiktas vairumam ražojumu, tostarp attiecīgajam ražojumam, un tās ir publicētas HOP II 04–09 dokumentā.

(27)

Šajā ziņā jānorāda, ka SION regulāri pārskata. Tā kā viens eksportētājs, kurš sadarbojās, izmantoja dažādos laikos izsniegtas atļaujas, tas nozīmēja arī to, ka šis uzņēmums pārskatīšanas izmeklēšanas laikposmā piemēroja dažādas SION.

(28)

Importētās izejvielas nav nododamas citiem, un tās izmantojamas, lai ražotu eksporta galaproduktu. Eksportēšanas pienākums jāizpilda paredzētajā termiņā pēc atļaujas saņemšanas (24 mēnešos ar iespēju termiņu divreiz pagarināt vēl uz sešiem mēnešiem).

(29)

Pārskatīšanas izmeklēšanā konstatēja, ka, lai gan ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, bija apgalvojis, ka izejmateriāli ir izmantoti pilnībā, attiecīgajam ražojumam nebija faktiskā patēriņa reģistra. Tika vienīgi pieņemts, ka patēriņš atbilst SION. Tāpēc nebija iespējams noteikt, vai konkrētās atļaujās/licencēs noteiktās SION prasības attiecībā uz izejmateriāliem, kurus ieveda bez ievedmuitas, nepārsniedz materiālu daudzumu, kāds vajadzīgs, lai saražotu eksporta galaprodukta references daudzumu.

(30)

Turklāt pārskatīšanas izmeklēšanā konstatēja, ka izejvielas ir importētas atbilstīgi trim dažādām atļaujām/licencēm un dažādām SION normām un ka tad tās ir kopā fiziski izmantotas vienas un tās pašas eksportētās preces ražošanas procesā. Tas, ka ir trīs dažādas SION un dažādas katram izejmateriālam noteiktās patēriņa normas, vēl vairāk apgrūtina faktiskā patēriņa noteikšanu eksportētājam, kurš sadarbojās. Šajā ziņā ir skaidrs, ka faktiskā patēriņa reģistrs ir par pamatu tam, lai varētu pārbaudīt, vai beznodokļa izejmateriāli nepārsniedz materiāla daudzumu, kāds vajadzīgs, lai saražotu eksporta galaprodukta references daudzumu.

(31)

Pārskatīšanas izmeklēšanā arī konstatēja, ka Indijas iestāžu noteiktās pārbaudes prasības netika ievērotas vai arī netika pārbaudītas praksē. Attiecībā uz iepriekšējām atļaujām, kas bija izdotas pirms 2005. gada 13. maija, attiecīgās iestādes nesaņēma nepieciešamos faktiskā patēriņa un krājumu reģistrus (18. papildinājums), tāpēc Indijas valdība tos nevarēja kontrolēt. Attiecībā uz iepriekšējām atļaujām, kas bija izdotas no 2005. gada 13. maija, ir jāsagatavo nepieciešamie faktiskā patēriņa un krājumu reģistri, taču Indijas valdība vēl nav pārbaudījusi, vai tie atbilst EXIM politikas prasībām. Šos reģistrus pārbaudīja neatkarīgi zvērināti grāmatveži, kā to nosaka attiecīgie 25. apsvērumā minētie Indijas tiesību akti, taču ne uzņēmums, ne zvērinātais grāmatvedis neveica nekādus ierakstus par to, kā šī sertifikācija ir notikusi. Nebija ne revīzijas plāna vai kādu citu papildmateriālu par veikto revīziju, ne reģistrētas informācijas par izmantoto metodiku un konkrētajām prasībām, kas vajadzīgas, lai veiktu šādu detalizētu darbu, kas prasa sīkas tehniskās zināšanas par ražošanas procesu, ne EXIM politikas prasību, ne grāmatvedības procedūru. Ņemot vērā šo situāciju, jāuzskata, ka eksportētājs, par kuru veikta izmeklēšana, nespēja apliecināt attiecīgo EXIM noteikumu ievērošanu.

(32)

Eksportētājs, kurš sadarbojās, apstrīdēja iepriekšminētos konstatējumus, it īpaši secinājumus par zvērināto grāmatvedi, kā izklāstīts 31. apsvērumā. Tālab tika apgalvots, ka nav valsts vai starptautiskas tiesību normas, kas uzņēmumam, kurā tika veikta revīzija, noteiktu pienākumu protokolēt, kā revīzija tika veikta. Tieši pretēji – saskaņā ar Indijas tiesību aktiem revīzijā izmantotie dokumenti ir revidenta īpašums. Šādos apstākļos un uzskatot, ka pirms pārbaudes apmeklējuma netika pieprasīts tikties ar zvērinātu grāmatvedi, fakts, ka apmeklējuma laikā uzņēmumā, kurā tika veikta revīzija, nebija šādu attaisnojošu dokumentu, nebūtu izmantojams pret to. Turklāt tika arī apgalvots, ka pamatregula nekādā gadījumā nedotu Komisijas dienestiem tiesības pārbaudīt dokumentus, kuri neatrodas uzņēmumā, kurā veikta izmeklēšana, kā tas būtu gadījumā ar neatkarīgu grāmatvedi. Tika arī iebilsts, ka vienīgā ražotāja, kurš sadarbojās, visu izejvielu faktiskais patēriņš bija lielāks nekā SION normas un ka nebija pārmērīga atbrīvojuma no muitas nodokļiem.

(33)

Šajā ziņā jāatgādina, ka zvērinātā grāmatveža veiktā pārbaude un attiecīgās apliecības izsniegšana ir pārbaudes sistēmas elementi, ko EXIM politikā ir ieviesusi Indijas valdība. Tālab saskaņā ar EXIM politiku zvērināts grāmatvedis ir šīs sistēmas īstenošanas dalībnieks, un Komisijai bija jāpārbauda, vai iepriekšminētā pārbaudes sistēma ir efektīvi piemērota. Tas, ka uzņēmums nevarēja apliecināt, ka tas pats vai tā ieceltais zvērinātais grāmatvedis reģistrē pārbaudes, kas veiktas EXIM politikā noteiktās apliecības izsniegšanai, liecina, ka uzņēmums nevarēja pierādīt, ka ir ievēroti attiecīgie EXIM politikas noteikumi. Attiecībā uz uzņēmuma apgalvojumu par to, ka nekādā gadījumā nebija pārmērīga atbrīvojuma no muitas nodokļiem, jāatgādina, ka faktiskais stāvoklis uz vietas (proti, izejvielu maisījums un izgatavotie ražojumi, atšķirīgu SION normu izmantošana, EXIM politikā noteikto dokumentu trūkums par faktisko patēriņu), kamēr Indijas valdība nav veikusi nepieciešamo galīgo pārbaudi, liecināja, ka aprēķini attiecībā uz faktisko patēriņu un tādējādi uz pārmērīgu atbrīvojumu no nodokļiem par atļauju/licenci un SION normu nav ticami.

(34)

Atbrīvojums no ievedmuitas ir subsīdija pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 2. panta 2. punkta nozīmē, t. i., Indijas valdības finansiāls atbalsts, kas piešķir priekšrocības eksportētājam, par kuru veikta izmeklēšana.

(35)

Turklāt AAS fiziskais eksports un AAS nosacītais eksports acīmredzot pēc likuma ir atkarīgs no eksporta rezultātiem, tādēļ saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunktu to uzskata par īpašu un kompensējamu. Uzņēmums var izmantot šīs shēmas piedāvātās priekšrocības tikai tad, ja tas apņemas ražojumu eksportēt.

(36)

Nevienu no abām šajā gadījumā izmantotajām apakšshēmām nevar uzskatīt par atļautu nodokļa atmaksājuma sistēmu vai nodokļu atmaksājuma aizvietotāju sistēmu pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tās neatbilst pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (nodokļu atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (nodokļu atmaksas aizvietojuma definīcija un noteikumi) izklāstītajiem noteikumiem. Indijas valdība neefektīvi piemēroja savu pārbaudes sistēmu vai procedūru, lai apstiprinātu, vai eksportētā ražojuma ražošanā tika patērētas izejvielas un kāds bija to apjoms (pamatregulas II pielikuma II daļas 4. punkts un nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmas gadījumā – pamatregulas III pielikuma II daļas 2. punkts). Pašas SION nav uzskatāmas par faktiskā patēriņa pārbaudes sistēmu, jo ar muitas nodokļiem neapliekami izejmateriāli, kas importēti atbilstīgi atļaujām/licencēm ar dažādiem SION etalonkritērijiem, ir kopā izmantoti vienā un tai pašā eksportējamās preces ražošanas procesā. Šāds process neļauj Indijas valdībai pietiekami precīzi pārbaudīt, kāds daudzums izejmateriālu tika patērēts eksporta produkcijas ražošanā un ar kādiem SION etalonkritērijiem tas ir jāsalīdzina. Turklāt Indijas valdība neveica efektīvu kontroli, balstoties uz pareizi reģistrētu faktisko patēriņu, vai arī vēl nav to pabeigusi. Indijas valdība arī neveica turpmāku pārbaudi, pamatojoties uz faktiski izmantoto izejmateriālu apjomu, lai gan parasti tas būtu vajadzīgs, ja nav efektīvas pārbaudes sistēmas (pamatregulas II pielikuma II daļas 5. punkts un III pielikuma II daļas 3. punkts). Turklāt jāatgādina, ka attiecīgajam uzņēmumam nebija patēriņa reģistra, kas ļautu pārbaudīt izejmateriālu reālo patēriņu pa ražojumu veidiem. Tāpēc pat tad, ja būtu ieviesta efektīva kontroles sistēma, Indijas valdība nevarētu pārbaudīt, kādi izejvielu daudzumi ir tikuši patērēti eksportētā ražojuma izgatavošanai. Visbeidzot, zvērinātu grāmatvežu iesaistīšana pārbaudes procesā nav uzlabojusi pārbaudes sistēmu, jo nav detalizētu noteikumu par to, kā zvērinātiem grāmatvežiem būtu jāveic tiem uzticētie uzdevumi, un izmeklēšanas laikā sniegtā informācija nevarēja garantēt atbilstīgi pamatregulai izklāstīto iepriekšminēto noteikumu izpildi.

(37)

Tādēļ šīs divas apakšsistēmas ir kompensējamas.

(38)

Ja nav atļautas nodokļu atmaksāšanas sistēmas vai nodokļu atmaksāšanas aizvietojuma sistēmas, kompensējamais labums ir atbrīvojums no ievedmuitas kopumā, kas parasti jāmaksā, importējot izejvielas. Šajā ziņā jānorāda, ka pamatregula ne tikai paredz to, ka tiek kompensēta maksājumu “pārsniegtā” atmaksa. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu un I pielikuma i) punktu ievedmuitas pārmaksājumu var kompensēt tikai tad, ja ir izpildīti pamatregulas II un III pielikuma nosacījumi. Tomēr šajā gadījumā šie nosacījumi nebija izpildīti. Tādējādi, ja konstatē, ka nav atbilstoša uzraudzības procesa, iepriekšminēto izņēmumu attiecībā uz nodokļu atmaksāšanas shēmu nepiemēro, bet piemēro parasto noteikumu par to, ka kompensē nesamaksāto maksājumu summu (nesaņemtie ieņēmumi), nevis kādu apliecinātu pārmērīgu nodokļu atlaišanu. Kā izklāstīts pamatregulas II pielikuma II daļā un III pielikuma II daļā, izmeklēšanas iestādei nav jāaprēķina šāda pārmērīga nodokļu atlaišana. Tai, gluži otrādi, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu tikai jāatrod pietiekami pierādījumi tam, lai atspēkotu šķietamās pārbaudes sistēmas atbilstību.

(39)

Subsīdijas summu eksportētājam, kurš izmantoja AAS, aprēķināja, pamatojoties uz neuzlikto ievedmuitu (muitas pamatnodoklis un īpašais muitas papildnodoklis) par materiāliem, kas importēti saskaņā ar abām apakšshēmām, kuras pārskatīšanas izmeklēšanas laikposmā izmantoja attiecīgajam ražojumam (skaitītājs). Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu maksas, kas neizbēgami bija radušās, lai saņemtu subsīdiju, atskaitīja no subsīdijas summas, ja par to tika saņemti pamatoti pieprasījumi. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šo subsīdijas summu kā atbilstošu saucēju pieskaitīja attiecīgajam eksporta apgrozījumam, ko PIL sasniedza attiecīgais ražojums, jo subsīdija ir atkarīga no eksporta rezultātiem un netika piešķirta atkarībā no izgatavotajiem, ražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(40)

Subsīdijas likme, ko pārskatīšanas izmeklēšanas laikposmā attiecībā uz šo shēmu noteica vienīgajam ražotājam, kurš sadarbojās, bija 12,8 %.

(41)

Sīkāks DEPS apraksts sniegts EXIM politikas 04–09 4.3. punktā un HOP I 04–09 dokumenta 4. nodaļā.

(42)

Tika konstatēts, ka ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, nesaņēma kompensējamas priekšrocības atbilstīgi DEPS. Tādēļ uzskatīja, ka turpmāka šīs shēmas analīze šīs izmeklēšanas darbības jomā nav nepieciešama.

(43)

Detalizētāks EPCGS apraksts ir iekļauts EXIM politikas 04–09 5. nodaļā un HOP I 04–09 dokumenta 5. nodaļā.

(44)

Ražotājiem eksportētājiem, eksporta produkcijas tirgotājiem, kas ir “sasaistīti” ar palīgražotājiem, un pakalpojumu sniedzējiem ir tiesības izmantot šo shēmu.

(45)

Saskaņā ar nosacījumu par pienākumu eksportēt uzņēmumam ir atļauts ar samazinātu nodokļa likmi importēt ražošanas līdzekļus (jaunus un – kopš 2003. gada aprīļa – arī lietotus ražošanas līdzekļus, kas nav vecāki par 10 gadiem). Šim nolūkam Indijas valdība pēc iesnieguma saņemšanas un maksājuma veikšanas izdod EPCGS atļauju. Šī shēma kopš 2000. gada aprīļa paredz 5 % ievedmuitas likmes samazinājumu, kas piemērojams visiem ražošanas līdzekļiem, kas importēti saskaņā ar šo shēmu. Līdz 2000. gada 31. martam piemēroja spēkā esošo nodokļa likmi 11 % apjomā (ieskaitot 10 % piemaksu) un augstas vērtības importa gadījumos piemēroja nulles nodokļa likmi. Lai izpildītu eksportēšanas pienākumu, importētie ražošanas līdzekļi noteiktā laikposmā ir jāizmanto noteikta daudzuma eksportpreču ražošanai.

(46)

EPCGS atļaujas īpašnieks var iegūt ražošanas līdzekļus arī iekšzemes tirgū. Šādā gadījumā ražošanas līdzekļu vietējais ražotājs var izmantot priekšrocību veikt tādu ar muitas nodokli neapliekamu sastāvdaļu importu, kuras vajadzīgas minēto ražošanas līdzekļu izgatavošanai. Vai arī vietējais ražotājs var pieprasīt nosacītā eksporta piedāvātās priekšrocības saistībā ar ražošanas līdzekļu piegādi EPCGS atļaujas īpašniekam.

(47)

Pēc konstatējumu izpaušanas komentāri par EPCGS netika iesniegti.

(48)

EPCGS nodrošina subsīdijas pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 2. panta 2. punkta nozīmē. Nodokļa samazinājums ir Indijas valdības finansiāls atbalsts, jo šī koncesija samazina Indijas valdības nodokļu ieņēmumus, kuri citādi būtu jāsamaksā. Turklāt nodokļa samazinājums dod labumu eksportētājam, jo nodokļi, kas tiek uzkrāti importējot, uzlabo tā likviditāti.

(49)

Turklāt pēc likuma EPCGS shēma ir atkarīga no eksporta rezultātiem, jo šādas atļaujas var saņemt tikai tad, ja ir apņemšanās veikt eksportu. Tādēļ tā ir uzskatāma par specifisku un kompensējamu pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

(50)

Visbeidzot, šo shēmu nevar uzskatīt par atļautu nodokļu atmaksāšanas sistēmu vai nodokļu atmaksāšanas aizvietojuma sistēmu pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Šādas pieļaujamas sistēmas nav attiecināmas uz ražošanas līdzekļiem, kā norādīts pamatregulas I pielikuma i) punktā, jo ražošanas līdzekļi netiek patērēti eksporta produkcijas ražošanā.

(51)

Viens eksportētājs, kurš sadarbojās, izmeklēšanas laikposmā nebija iepircis ražošanas līdzekļus. Tomēr uzņēmums joprojām saņēma atbrīvojumu no nodokļa par ražošanas līdzekļiem, kuri par sākotnējā izmeklēšanā konstatēto summu bija iepirkti pirms izmeklēšanas laikposma. Saskaņā ar sākotnējā izmeklēšanā konstatēto pārskatīšanas izmeklēšanas laikposmā iegūto subsīdijas summu saskaņā ar pamatregulas 7. panta 3. punktu aprēķināja, pamatojoties uz nesamaksāto muitas nodokli par importētiem ražošanas līdzekļiem, sadalot subsīdiju uz laikposmu, kas atspoguļo šādu ražotāja eksportētāja ražošanas līdzekļu faktisko amortizācijas atskaitījumu periodu. Atbilstīgi ieviestajai praksei tādā veidā aprēķinātā summa, ko var attiecināt uz PIL, ir pielāgota, pieskaitot šajā laikposmā gūtos procentus, lai atspoguļotu laika gaitā gūto priekšrocību pilno vērtību. No šīs summas saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu atskaitīja maksājumus, kas neizbēgami bija radušies, lai saņemtu subsīdiju, iegūstot subsīdijas lielumu kā skaitītāju. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. un 3. punktu šo subsīdijas summu kā atbilstīgu saucēju iedalīja visam eksporta apgrozījumam pārskatīšanas izmeklēšanas laikposmā, jo subsīdija ir atkarīga no eksporta rezultātiem, un to nepiešķīra, pamatojoties uz saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem. Subsīdijas likme, kas bija noteikta attiecībā uz priekšrocībām, ko uzņēmums guva pārskatīšanas izmeklēšanas laikposmā, bija 0,3 %.

(52)

Eksportētāji saskaņā ar šo shēmu varēja izmantot priekšrocības, ko piedāvāja daļējs atbrīvojums no ieņēmuma nodokļa par eksporta tirdzniecībā iegūtu peļņu. Juridiskais pamats šim atbrīvojumam bija noteikts Ienākuma nodokļa likuma 80.HHC pantā.

(53)

Šo noteikumu atcēla 2005.–2006. gada novērtējumā (t. i., par finanšu gadu, kas sākās 2004. gada 1. aprīlī un beidzās 2005. gada 31. martā) un turpmāk, tādējādi ITA 80.HHC pants neparedz nekādas priekšrocības pēc 2004. gada 31. marta. Vienīgais ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, pārskatīšanas izmeklēšanas laikposmā neguva nekādas priekšrocības saskaņā ar šo shēmu. Tādējādi, tā kā šī shēma ir atcelta, priekšrocību izmantošana netiks kompensēta, kā noteikts pamatregulas 15. panta 1. punktā.

(54)

Detalizēts FMS apraksts ir ietverts EXIM politikas 04–09 3.9. nodaļā un HOP I 04–09 dokumenta 3.20. nodaļā. Lai gan uzņēmums ziņoja par šo shēmu, izmeklēšanā atklājās, ka pārskatīšanas izmeklēšanas laikposmā netika gūtas nekādas priekšrocības. Tā kā tika konstatēts, ka ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, nav guvis kompensējamas priekšrocības atbilstoši šai shēmai, šīs izmeklēšanas darbības jomā tam nebija nepieciešama turpmāka analīze.

(55)

Detalizēts TPS apraksts ir iekļauts EXIM politikas 04–09 3.7. nodaļā un HOP I 04–09 dokumenta 3.2. nodaļā.

(56)

Jebkurš ražotājs eksportētājs var pieteikties uz šo shēmu.

(57)

Šīs shēmas mērķis ir piešķirt piemaksu uzņēmumiem, kuri palielina savu eksporta apgrozījumu. Šajā ziņā shēma ļauj attiecīgajiem uzņēmumiem izmantot kredītu 5–15 % apmērā no summas, kas noteikta, pamatojoties uz starpību starp tā eksporta FOB vērtībām, kas veikts divus pēdējos finanšu gadus pēc kārtas.

(58)

Uzņēmumiem, kuri vēlas izmantot šo shēmu, ir jāiesniedz pieteikums Komerclietu un rūpniecības ministrijai. Pēc pieteikuma apstiprināšanas attiecīgās iestādes izsniedz atļauju, kurā norādīts kredīta lielums.

(59)

Šīs shēmas darbība 2006. gada martā tika pārtraukta, un laika gaitā to aizstāja ar divām jaunām shēmām – mērķa tirgus shēmu un mērķa ražojumu shēmu. Tomēr uz TPS atļauju varēja pieteikties vēl līdz 2007. gada martam, un uzņēmumi, kuri izmanto šo shēmu, drīkst izmantot attiecīgos kredītus līdz 2009. gada martam.

(60)

Ražotājs, kurš sadarbojās, uzskatīja, ka uzņēmums šīs shēmas PIL laikā nav izmantojis priekšrocības un ka shēma 2006. gadā bija atcelta, tāpēc tā nav jākompensē. Tomēr, kā izklāstīts iepriekš, izmeklēšanā atklājās, ka uzņēmums PIL laikā ir izmantojis priekšrocības, tāpēc, lai gan shēma patiesi vairs netiek izmantota, uzņēmumi arī turpmāk līdz 2009. gadam to var izmantot.

(61)

TPS nodrošina subsīdijas pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 2. panta 2. punkta nozīmē. TPS kredīts ir Indijas valdības finansiāls atbalsts, jo šo kredītu, iespējams, izmantos, lai kompensētu ievedmuitu, tādējādi samazinot Indijas valdības ieņēmumus no nodokļiem, kas citādi būtu jāmaksā. Turklāt TPS kredīts sniedz labumu eksportētājam, jo tas uzlabo tā likviditāti.

(62)

Turklāt pēc likuma TPS ir atkarīga no eksporta rezultātiem, tādēļ minētā shēma uzskatāma par īpašu un kompensējamu atbilstīgi pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunktam.

(63)

Šo shēmu nevar uzskatīt par pieļaujamu nodokļu atmaksāšanas sistēmu vai nodokļu atmaksāšanas aizvietojuma sistēmu pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tā neatbilst stingrajiem noteikumiem, kas izklāstīti pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (atmaksāšanas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (aizvietojumu atmaksāšanas definīcija un noteikumi). Eksportētājam nav pienākuma faktiski ražošanas procesā patērēt ar muitas nodokli neapliktās importētās preces, un kredīta apjoms netiek aprēķināts atkarībā no faktiski izmantotajām izejvielām. Nav sistēmas vai procedūras, kas apstiprinātu, kuras izejvielas ir patērētas, ražojot eksportēto ražojumu, vai bija vērojams ievedmuitas pārmaksājums pamatregulas I pielikuma i) punkta, II un III pielikuma nozīmē. Eksportētājs ir tiesīgs izmantot TPS piedāvātās priekšrocības neatkarīgi no tā, vai tas importē kādas izejvielas vai ne. Lai izmantotu priekšrocības, eksportētājam vienkārši jāpalielina eksporta apgrozījums, nepierādot, ka izejmateriāli tika importēti. Tātad TPS piedāvātās priekšrocības var izmantot pat tie eksportētāji, kas visas vajadzīgās izejvielas sagādā uz vietas un neimportē preces, kuras var izmantot kā izejvielas.

(64)

Kompensējamo subsīdiju lielumu aprēķināja kā priekšrocības, ko izmantoja saņēmējs un kas tika konstatētas pārskatīšanas izmeklēšanas laikā, ko ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, bija iegrāmatojis uzkrājumu veidā kā ienākumus eksporta darījuma posmā. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. un 3. punktu šo subsīdijas summu (skaitītājs) kā atbilstīgu saucēju iedalīja visam eksporta apgrozījumam pārskatīšanas izmeklēšanas laikposmā, jo subsīdija ir atkarīga no eksporta rezultātiem, un to nepiešķīra, pamatojoties uz saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(65)

Subsīdijas likme, ko pārskatīšanas izmeklēšanas laikposmā attiecībā uz šo shēmu noteica vienīgajam ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās, bija 0,7 %.

(66)

Jāatgādina, ka subsīdijas norma, kas sākotnējā izmeklēšanā tika noteikta vienīgajam ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās šajā daļējā starpposma pārskatīšanā, bija 5,8 %.

(67)

Šīs daļējās starpposma pārskatīšanas laikā tika konstatēts, ka kompensējamo subsīdiju lielums, kas izteikts ad valorem izteiksmē, ir 13,8 %, kā norādīts turpmāk:

(68)

Ņemot vērā iepriekšminēto, jāsecina, ka vienīgā ražotāja eksportētāja, kurš sadarbojās, subsidēšanas līmenis ir palielinājies.

(69)

Saskaņā ar pamatregulas 19. pantu un šīs daļējās starpposma pārskatīšanas pamatojumu, kas minēts izmeklēšanas sākšanas paziņojuma 3. punktā, ir konstatēts, ka vienīgā ražotāja, kurš sadarbojās, subsidēšanas norma ir palielinājusies no 5,8 % līdz 13,8 %, tāpēc ir attiecīgi jākoriģē kompensācijas maksājuma likme, kas šim ražotājam eksportētājam noteikta ar Regulu (EK) Nr. 193/2007.

(70)

Otram uzņēmumam, uz kuru attiecās šī daļējā starpposma pārskatīšana, Reliance Industries Ltd, sākotnējā izmeklēšanā bija visaugstākā subsīdijas norma, taču tas šajā izmeklēšanā nesadarbojās. Tā kā šis uzņēmums nesadarbojās, novērtējums saskaņā ar pamatregulas 28. pantu bija jāveic, balstoties uz pieejamajiem faktiem. Šajā ziņā, ņemot vērā konstatējumus attiecībā uz vienu eksportētāju, kurš sadarbojās, ļoti iespējams, ka šis ražotājs eksportētājs, kurš nesadarbojās, arī turpmāk gūs labumu, ko sniedz izmeklētās subsidēšanas shēmas, vismaz tādā pašā mērā, kāds konstatēts attiecībā uz eksportētāju, kurš sadarbojās. Tādējādi jāsecina, ka subsidēšanas līmenis attiecībā uz vienu ražotāju eksportētāju, uz kuru attiecās šī pārskatīšana un kurš nesadarbojās, arī ir palielinājies līdz 13,8 %, tāpēc ir attiecīgi jākoriģē kompensācijas maksājuma likme, kas šim ražotājam eksportētajam noteikta ar Regulu (EK) Nr. 193/2007.

(71)

Attiecībā uz uzņēmumiem, kuri sākotnējā izmeklēšanā sadarbojās, bet kuri izmeklēšanas sākšanas paziņojuma pielikumā nebija norādīti kā uzņēmumi, uz kuriem attiecas izmeklēšana, nebija nekādu norāžu par to, ka būtu jāpārrēķina šiem uzņēmumiem piemērojamās kompensācijas un antidempinga maksājuma likmes. Tāpēc individuālās maksājuma likmes, kas piemērojamas visām pārējām personām, izņemot Regulas (EK) Nr. 193/2007 1. panta 2. punktā minētos uzņēmumus Pearl Engineering un Reliance Industries, nemainās.

(72)

Taču attiecībā uz uzņēmumiem, kuri nesadarbojās ne šajā pārskatīšanā, ne arī sākotnējā izmeklēšanā, jāuzskata, ka tie arī turpmāk izmantos priekšrocības, ko piedāvā izmeklētās subsidēšanas shēmas, vismaz tādā pašā mērā, kāds konstatēts attiecībā uz vienīgo eksportētāju, kurš sadarbojās. Lai izvairītos no veicināšanas maksājuma noteikšanas par nesadarbošanos, ir lietderīgi “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamo subsidēšanas līmeni noteikt kā visaugstāko likmi, kas piemērojama jebkuram uzņēmumam, kurš sadarbojās sākotnējā izmeklēšanā, t. i., 13,8 % apmērā.

(73)

Koriģētā kompensācijas maksājuma likmes jānosaka tādā līmenī, kādā ir jaunās subsidēšanas likmes, kas tika konstatētas šīs pārskatīšanas laikā, jo sākotnējā antisubsidēšanas izmeklēšanā aprēķinātā kaitējuma starpība joprojām ir lielāka.

(74)

Uzņēmumiem individuāli noteiktās kompensācijas maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, atspoguļo daļējā starpposma pārskatīšanā konstatēto situāciju. Tādējādi tās ir vienīgi piemērojamas attiecīgā produkta importam no šiem uzņēmumiem. Labumu no šīm maksājuma likmēm nevar gūt attiecībā uz attiecīgā ražojuma importu, ja to ražojis kāds cits uzņēmums, kurš nav konkrēti norādīts šīs regulas rezolutīvajā daļā, tostarp struktūras, kuras saistītas ar tajā īpaši minētajiem, un tam piemērojama maksājuma likme, kas attiecas uz “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(75)

Lai izvairītos no PET cenu svārstībām, ko izraisa jēlnaftas cenu izmaiņas, kā rezultātā tiek iekasēti lielāki nodokļi, jāatgādina, ka spēkā esošie pasākumi ir noteikti kā konkrētais maksājums par tonnu. Šī summa izriet no kompensācijas maksājuma likmes piemērošanas CIF eksporta cenām, ko izmantoja kaitējuma novēršanas līmeņa aprēķināšanā sākotnējā izmeklēšanā. Šī pati metode ir izmantota, lai noteiktu konkrētā maksājuma koriģētos līmeņus saistībā ar šo pārskatīšanu.

(76)

Tāpēc piemērojamās normas un maksājuma likmes jāaprēķina atbilstoši turpmāk tabulā norādītajam:

(77)

Jebkura prasība piemērot šīs individuālās kompensācijas maksājuma likmes (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai jaunas ražotnes vai pārdošanas struktūras izveides) nekavējoties adresējama Komisijai (6) kopā ar visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par visām pārmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistītas ar ražošanu, pārdošanu vietējā tirgū un eksporta pārdošanu, kas, piemēram, saistās ar minēto nosaukuma maiņu vai pārmaiņām ražošanas un pārdošanas struktūrās. Vajadzības gadījumā un pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju regula tiks grozīta, attiecīgi atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuriem noteiktas individuālās maksājumu likmes.

(78)

Kompensācijas maksājuma likmes koriģēšana ietekmēs galīgo antidempinga maksājumu, kas Indijas ražotājiem piemērots ar Regulu (EK) Nr. 192/2007.

(79)

Sākotnējā antidempinga izmeklēšanā antidempinga maksājumu koriģēja, lai izvairītos no tā, ka no eksporta subsīdijām gūtais labums tiktu uzskaitīts divreiz. Šajā ziņā saskaņā ar 14. panta 1. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 384/96 (1995. gada 22. decembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (7), un 24. panta 1. punktu antisubsidēšans pamatregulā nepiemēro abus – gan antidempinga, gan kompensācijas – maksājumus, lai labotu vienu un to pašu situāciju, kas izriet no dempinga vai no eksporta subsidēšanas. Sākotnējā antisubsidēšanas izmeklēšanā, kā arī šajā daļējā starpposma pārskatīšanā tika konstatēts, ka dažas izmeklēšanā aplūkotās subsīdiju shēmas, par kurām tika konstatēts, ka tās ir kompensējamas, veido eksporta subsīdijas antisubsidēšanas pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunkta nozīmē. Šīs subsīdijas ietekmēja Indijas ražotāju eksportētāju eksporta cenu, tādējādi izraisot dempinga starpības palielināšanos. Citiem vārdiem sakot, sākotnējā antidempinga izmeklēšanā noteiktā galīgā dempinga starpība daļēji bija radusies eksporta subsīdiju esamības dēļ.

(80)

Tāpēc galīgā antidempinga maksājuma likmes, kas noteiktas attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem, tagad ir jākoriģē, ņemot vērā no eksporta subsīdijām pārskatīšanas izmeklēšanas laikposmā gūtā labuma pārskatīto līmeni, kas noteikts šajā daļējā starpposma pārskatīšanā, lai atspoguļotu faktisko dempinga starpību, kas palikusi pēc koriģētā galīgā kompensācijas maksājuma kompensēšanas ar eksporta subsīdiju ietekmi.

(81)

Citiem vārdiem sakot, lai koriģētu iepriekš noteiktās dempinga starpības, būs jāņem vērā jaunie subsīdiju līmeņi.

(82)

Tāpēc attiecīgajiem uzņēmumiem piemērojamās dempinga starpības un kompensācijas maksājumu likmes jāaprēķina tā, kā norādīts turpmākajā tabulā.

(83)

Lai nodrošinātu pareizu kompensācijas un antidempinga maksājumu piemērošanu, atlikušo maksājuma likmi nepiemēro ne vien eksportētājiem, kuri nesadarbojās, bet arī tiem uzņēmumiem, kuri PIL neveica eksportu. Tomēr šie uzņēmumi, ja tie atbilst pamatregulas 20. panta prasībām, ir aicināti iesniegt pārskatīšanas pieprasījumu atbilstīgi minētajam pantam, lai to situāciju izskatītu individuāli,

19.12.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 340/13

19.12.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 340/15

(1)

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2008./2009. tirdzniecības gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un dažu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 945/2008 (3). Šajās cenās un nodokļos jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1212/2008 (4).

(2)

Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, minētās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 951/2006 paredzētajiem noteikumiem un kārtībai,

19.12.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 340/17

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regulā (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (2) noteikts, ka uzņēmējsabiedrībām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts tiesību akti un kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū jebkurā dalībvalstī, no 2005. gada 1. janvāra vai turpmāk par katru finanšu gadu jāsagatavo konsolidētie finanšu pārskati atbilstīgi starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kurus tagad dēvē par starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem un kuri ir pieņemti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002 (turpmāk tekstā – “pieņemtie SFPS”).

(2)

Komisijas 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 809/2004 par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/71/EK īstenošanu attiecībā uz prospektos iekļauto informāciju, kā arī prospektu formu, informācijas iekļaušanu ar norādi un šādu prospektu publicēšanu un attiecībā uz reklāmas izplatīšanu (3) noteikts, ka iepriekšējo finanšu informācija, ko trešu valstu emitenti sniedz prospektos, lai piedāvātu vērtspapīrus publiski vai atļautu vērtspapīru tirdzniecību regulētā tirgū, jāsagatavo saskaņā ar pieņemtajiem SFPS vai atbilstīgi trešās valsts grāmatvedības standartiem, kas ir līdzvērtīgi minētajiem starptautiskajiem standartiem.

(3)

Lai novērtētu trešās valsts vispārpieņemto grāmatvedības principu (VPGP) līdzvērtību pieņemtajiem SFPS, Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulā (EK) Nr. 1569/2007, ar ko izveido mehānismu, kā nosaka līdzvērtību grāmatvedības standartiem, kurus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2003/71/EK un 2004/109/EK piemēro trešo valstu vērtspapīru emitenti (4), ir noteikta līdzvērtības definīcija un izveidots mehānisms trešās valsts VPGP līdzvērtības noteikšanai. Regulā (EK) Nr. 1569/2007 noteikta arī prasība par Komisijas lēmumu, ar ko atļauj Kopienas emitentiem attiecīgajā trešā valstī izmantot SFPS, kas pieņemti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002.

(4)

Finanšu pārskati, kas sagatavoti atbilstīgi Starptautiskās Grāmatvedības standartu padomes (SGSP) izdotajiem SFPS, šo pārskatu lietotājiem sniedz pietiekamu informācijas apjomu, lai tie varētu pienācīgi novērtēt emitenta aktīvus un pasīvus, finanšu stāvokli, peļņu un zaudējumus un perspektīvas. Tāpēc ir lietderīgi atļaut trešo valstu emitentiem Kopienas teritorijā izmantot SGSP izdotos SFPS.

(5)

Komisija 2007. gada decembrī apspriedās ar Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteju (EVRK) par Amerikas Savienoto Valstu, Ķīnas un Japānas vispārpieņemto grāmatvedības principu (VPGP) līdzvērtības tehnisko novērtēšanu. Komisija 2008. gada martā paplašināja šo apspriežu jomu, iekļaujot tajā arī Dienvidkorejas, Kanādas un Indijas VPGP.

(6)

Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteja savā ieteikumā (sniegts attiecīgi 2008. gada martā, maijā un oktobrī) ieteica atzīt Amerikas Savienoto Valstu VPGP un Japānas VPGP par līdzvērtīgiem SFPS izmantošanai Kopienas teritorijā. Turklāt EVRK ieteica Kopienas teritorijā pagaidām (ne ilgāk kā līdz 2011. gada 31. decembrim) pieņemt finanšu pārskatus, kuros izmantoti Ķīnas, Kanādas, Dienvidkorejas un Indijas VPGP.

(7)

Amerikas Savienoto Valstu Grāmatvedības standartu padome un SGSP 2006. gadā noslēdza saprašanās memorandu, kurā atkārtoti apstiprināja savu mērķi – konverģenci starp Amerikas Savienoto valstu VPGP un SFPS – un īsumā izklāstīja šā mērķa sasniegšanai veicamā darba programmu. Šīs darba programmas rezultātā tika novērstas vairākas būtiskas atšķirības starp Amerikas Savienoto valstu VPGP un SFPS. Turklāt pēc Komisijas un ASV grāmatvedības standartu padomes dialoga Kopienas emitentiem, kuri sagatavo finanšu pārskatus atbilstīgi SGSP izdotajiem SFPS, vairs nav nepieciešama saskaņošana. Tāpēc ir lietderīgi no 2009. gada 1. janvāra uzskatīt ASV VPGP par līdzvērtīgiem pieņemtajiem SFPS.

(8)

Japānas Grāmatvedības standartu padome un SGSP 2007. gada augustā paziņoja par vienošanos paātrināt konverģenci, galvenās atšķirības starp Japānas VPGP un SFPS novēršot līdz 2008. gadam un pārējās atšķirības – līdz 2011. gada beigām. Japānas iestādes nepieprasa saskaņošanu no Kopienas emitentiem, kas sagatavo finanšu pārskatus saskaņā ar SFPS. Tāpēc ir lietderīgi no 2009. gada 1. janvāra uzskatīt Japānas VPGP par līdzvērtīgiem pieņemtajiem SFPS.

(9)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1569/2007 4. pantu trešo valstu emitentiem drīkst atļaut izmantot tādu citu trešo valstu VPGP, kuras pielāgo savus standartus SFPS vai ir apņēmušās pieņemt SFPS vai arī kuras pirms 2008. gada 31. decembra ar Kopienu noslēgušas savstarpējās atzīšanas nolīgumu par pārejas posmu, kas beidzas ne vēlāk kā 2011. gada 31. decembrī.

(10)

Ķīnas uzņēmumu grāmatvedības standarti ir būtiski pielāgoti SFPS un aptver gandrīz visus jautājumus, uz kuriem attiecas SFPS. Tomēr, tā kā uzņēmumu grāmatvedības standartus piemēro tikai no 2007. gada, ir vajadzīgi turpmāki pierādījumi par to pienācīgu piemērošanu.

(11)

Kanādas Grāmatvedības standartu padome 2006. gada janvārī publiski pauda apņemšanos pieņemt SFPS līdz 2011. gada 31. decembrim un patlaban veic efektīvus pasākumus, lai līdz minētajam datumam nodrošinātu savlaicīgu un pilnīgu pāreju uz SFPS.

(12)

Korejas Finanšu uzraudzības komisija un Korejas Grāmatvedības institūts 2007. gada martā publiski pauda apņemšanos pieņemt SFPS līdz 2011. gada 31. decembrim un patlaban veic efektīvus pasākumus, lai līdz minētajam datumam nodrošinātu savlaicīgu un pilnīgu pāreju uz SFPS.

(13)

Indijas valdība un Indijas Sertificētu grāmatvežu institūts 2007. gada jūlijā publiski pauda apņemšanos pieņemt SFPS līdz 2011. gada 31. decembrim un patlaban veic efektīvus pasākumus, lai līdz minētajam datumam nodrošinātu savlaicīgu un pilnīgu pāreju uz SFPS.

(14)

Lai gan galīgais lēmums par tādu grāmatvedības standartu līdzvērtību, kurus pielāgo SFPS, nav jāpieņem, pirms nav veikts novērtējums par to, kā šos grāmatvedības standartus īsteno uzņēmumi un revidenti, ir svarīgi atbalstīt to valstu centienus, kuras ir apņēmušās pielāgot savus grāmatvedības standartus SFPS, un to valstu centienus, kuras ir apņēmušās pieņemt SFPS. Tāpēc ir lietderīgi atļaut trešo valstu emitentiem pārejas posma laikā, kas nepārsniedz trīs gadus, savus gada un pusgada finanšu pārskatus izmantošanai Kopienas teritorijā sagatavot atbilstīgi Ķīnas, Kanādas, Dienvidkorejas vai Indijas VPGP. Tādēļ ir attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 809/2004, lai ņemtu vērā izmaiņas attiecībā uz Amerikas Savienoto Valstu, Japānas, Ķīnas, Kanādas, Dienvidkorejas un Indijas VPGP izmantošanu, trešo valstu emitentiem sagatavojot iepriekšējo finanšu informāciju, un lai svītrotu dažus minētās regulas novecojušus noteikumus.

(15)

Komisijai ar Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejas sniegto tehnisko palīdzību jāturpina uzraudzīt situāciju attiecībā uz šādu trešo valstu VPGP saistībā ar pieņemtajiem SFPS.

(16)

Jārosina valstis pieņemt SFPS. Eiropas Savienība var noteikt, ka, sagatavojot informāciju, kas pieprasīta saskaņā ar Direktīvu 2004/109/EK vai Regulu (EK) Nr. 809/2004 par Direktīvas 2003/71/EK īstenošanu, attiecīgās valstis, kuras ir pieņēmušas SFPS kā savus vienotus grāmatvedības standartus, vairs nepiemēro valsts standartus, kas atzīti par līdzvērtīgiem.

(17)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Vērtspapīru komitejas atzinumu,

1)

Panta 5. un 5.a punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“5.   No 2009. gada 1. janvāra trešo valstu emitenti iesniedz iepriekšējo periodu finanšu informāciju atbilstoši vienam no šādiem grāmatvedības standartiem:

5.a   Uz trešo valstu emitentiem neattiecas prasība I pielikuma 20.1. punktā, IV pielikuma 13.1. punktā, VII pielikuma 8.2. punktā, X pielikuma 20.1. punktā vai XI pielikuma 11.1. punktā atkārtoti sniegt iepriekšējo finanšu informāciju, kas iekļauta prospektā un attiecas uz finanšu gadiem pirms tiem finanšu gadiem, kas sākas 2012. gada 1. janvārī vai vēlāk, vai prasība VII pielikuma 8.2.a punktā, IX pielikuma 11.1. punktā vai X pielikuma 20.1.a punktā apraksta veidā izklāstīt saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002 pieņemto starptautisko finanšu pārskatu standartu atšķirības no grāmatvedības principiem, pēc kuriem šī informācija sagatavota par finanšu gadiem, kas sākas 2012. gada 1. janvārī vai vēlāk, ja iepriekšējā finanšu informācija ir sagatavota saskaņā ar Ķīnas Tautas Republikas, Kanādas, Korejas Republikas vai Indijas Republikas vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem.”

2)

Svītro 5.b līdz 5.e punktu.

19.12.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 340/20

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku barībā vajadzīga atļauja, kā arī izklāstīts tās piešķiršanas pamatojums un kārtība.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu iesniegts pieteikums, lai saņemtu atļauju pielikumā minētajam preparātam. Pieteikumam bija pievienota minētās regulas 7. panta 3. punktā noteiktā informācija un dokumenti.

(3)

Pieteikums attiecas uz jaunu atļauju preparātam Lactobacillus rhamnosus (CNCM-I-3698) un Lactobacillus farciminis (CNCM-I-3699) (Sorbiflore), lai lietotu kā barības piedevu sivēniem un klasificētu piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas”.

(4)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (turpmāk tekstā – “iestāde”) 2008. gada 15. jūlija atzinumā (2) secināja, ka, pamatojoties uz ražotāja iesniegtiem datiem, preparāts Lactobacillus rhamnosus (CNCM-I-3698) un Lactobacillus farciminis (CNCM-I-3699) (Sorbiflore) kaitīgi neietekmē dzīvnieku veselību, cilvēku veselību vai vidi un tas efektīvi uzlabo svara pieaugumu. Turklāt iestāde secināja, ka preparāts var sensibilizēt elpošanas ceļus. Iestāde neuzskata, ka jāparedz īpaša prasība veikt uzraudzību pēc pārdošanas. Iestāde arī pārbaudīja ziņojumu par barībā lietotās piedevas analīzes metodi, ko iesniegusi ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotā Kopienas references laboratorija.

(5)

Minētā preparāta novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tādējādi preparātu jāļauj lietot, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

19.12.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 340/22

(1)

Komisijas 2008. gada 8. augusta Regulā (EK) Nr. 798/2008 par to trešo valstu, teritoriju, zonu un nodalījumu saraksta izveidošanu, no kuriem atļauts importēt un tranzītā caur Kopienu pārvadāt mājputnus un mājputnu produktus, un par veterinārās sertifikācijas noteikumiem (4) paredzēts, ka preces, uz kurām attiecas šī regula, var importēt Kopienā un tranzītā caur to pārvadāt tikai no trešām valstīm, teritorijām, zonām un nodalījumiem, kas iekļauti minētās regulas I pielikuma 1. daļas tabulā. Tajā noteiktas arī veterinārās sertifikācijas prasības attiecībā uz minētajām precēm, un minētā pielikuma 2. daļā ir iekļauti veterināro sertifikātu paraugi, kas tām jāpievieno. Regulu (EK) Nr. 798/2008 piemēro no 2009. gada 1. janvāra.

(2)

Regulas (EK) Nr. 798/2008 10. pantā paredzēts, ka, ja sertifikātā norādīta putnu gripas uzraudzības programmas nepieciešamība, preces atļauts importēt Kopienā no tādām trešām valstīm, teritorijām, zonām vai nodalījumiem, kuri vismaz sešus mēnešus īstenojuši šādu programmu, un šī programma atbilst prasībām, kas minētas attiecīgajā pantā, un ir norādīta minētās regulas I pielikuma 1. daļas 7. slejā.

(3)

Brazīlija, Kanāda, Čīle, Horvātija, Dienvidāfrika, Šveice un Amerikas Savienotās Valstis ir Komisijai iesniegušas novērtēšanai savas putnu gripas uzraudzības programmas. Komisija ir izskatījusi šīs programmas, un tās atbilst Regulas (EK) Nr. 798/2008 10. panta prasībām. Tādēļ šīs programmas jānorāda minētās regulas I pielikuma 1. daļas 7. slejā.

(4)

Regulā (EK) Nr. 2160/2003 ir izklāstīti salmonellu un citu zoonozes izraisītāju kontroles noteikumi dažādās mājputnu populācijās Kopienā. Tajā noteikti Kopienas mērķi, lai samazinātu sabiedrības veselībai bīstamu salmonellu serotipu sastopamību dažādās mājputnu populācijās. No regulas I pielikuma 5. slejā minētajiem datumiem trešo valstu iekļaušana vai saglabāšana Kopienas tiesību aktos attiecīgai sugai vai kategorijai paredzētajā valstu sarakstā, no kurām dalībvalstīm atļauts importēt šajā regulā minētos dzīvniekus vai inkubējamas olas, ir atkarīga no tā, vai attiecīgā trešā valsts ir iesniegusi Komisijai kontroles programmu. Šādai programmai ir jābūt līdzvērtīgai tām, ko iesniedz dalībvalstis un apstiprina Komisija.

(5)

Horvātija ir iesniegusi Komisijai kontroles programmas attiecībā uz salmonellām Gallus gallus vaislas mājputniem, to inkubējamām olām, Gallus gallus dējējvistām, to pārtikas olām un Gallus gallus diennakti veciem cāļiem, kas paredzēti vaislai vai dēšanai. Šīs programmas nodrošina garantijas, kas ir līdzvērtīgas Regulā (EK) Nr. 2160/2003 paredzētajām garantijām. Tādēļ tās jāapstiprina.

(6)

Ar Komisijas Lēmumu 2007/843/EK (5) apstiprināja kontroles programmas, ko attiecībā uz salmonellām vaislas vistu saimēs iesniedza Amerikas Savienotās Valstis, Izraēla, Kanāda un Tunisija. Amerikas Savienotās Valstis tagad Komisijai ir iesniegušas papildu kontroles programmu attiecībā uz salmonellām diennakti veciem Gallus gallus cāļiem, kas paredzēti dēšanai vai nobarošanai. Šī programma nodrošina garantijas, kas ir līdzvērtīgas Regulā (EK) Nr. 2160/2003 paredzētajām garantijām. Tāpēc tā jāapstiprina. Izraēla informēja, ka tās salmonellu kontroles programma attiecas tikai uz broileru gaļas ražošanas ķēdi.

(7)

Saskaņā ar nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību (6) Šveice ir Komisijai nosūtījusi salmonellu kontroles programmas attiecībā uz Gallu gallus vaislas mājputniem, to inkubējamām olām, Gallus gallus dējējvistām, to pārtikas olām, Gallus gallus diennakti veciem cāļiem, kas paredzēti vaislai vai dēšanai, un broileriem. Šīs programmas nodrošina līdzīgas garantijas tām, kuras paredzētas Regulā (EK) Nr. 2160/2003. Skaidrības labad tas attiecīgi jānorāda Regulas (EK) Nr. 798/2008 I pielikuma 1. daļas 9. slejā.

(8)

Dažas citas trešās valstis, kas patlaban iekļautas Regulas (EK) Nr. 798/2008 I pielikuma 1. daļas sarakstā, vēl nav Komisijai iesniegušas salmonellu kontroles programmas, vai arī iesniegtās programmas nenodrošina garantijas, kas būtu līdzvērtīgas Regulā (EK) Nr. 2160/2003 paredzētajām garantijām. Tā kā Kopienā no 2009. gada 1. janvāra ir jāpiemēro Regulā (EK) Nr. 2160/2003 paredzētās prasības attiecībā uz Gallus gallus vaislas un produktīvajiem mājputniem, to olām un diennakti veciem Gallus gallus cāļiem, pēc minētā datuma šādu mājputnu un olu importam no minētajām trešām valstīm vairs nevajadzētu būt atļautam. Attiecīgi ir jāgroza Regulas (EK) Nr. 798/2008 I pielikuma 1. daļā iekļautais trešo valstu, teritoriju, zonu un nodalījumu saraksts.

(9)

Lai nodrošinātu garantijas, kas līdzvērtīgas Regulā (EK) Nr. 2160/2003 paredzētajām garantijām, trešām valstīm, no kurām dalībvalstis drīkst importēt Gallus gallus kaujamus mājputnus, jāapliecina, ka salmonellu kontroles programma piemērota izcelsmes saimei un ka saime pārbaudīta attiecībā uz sabiedrības veselībai bīstamiem salmonellu serotipiem.

(10)

Komisijas 2006. gada 1. augusta Regulā (EK) Nr. 1177/2006, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2160/2003 par īpašu kontroles metožu izmantošanu dalībvalstu programmās par salmonellas apkarošanu mājputnos (7), paredzēti konkrēti noteikumi attiecībā uz antibakteriālu līdzekļu un vakcīnu izmantošanu saskaņā ar valsts kontroles programmām.

(11)

Trešām valstīm, no kurām dalībvalstis drīkst ievest kaujamus Gallus gallus mājputnus, jāapliecina, ka tiek piemērotas konkrētās Regulā (EK) Nr. 1177/2006 paredzētās prasības attiecībā uz antibakteriālu līdzekļu un vakcīnu izmantošanu. Ja antibakteriālie līdzekļi ir izmantoti citiem nolūkiem nekā salmonellu kontrole, tas arī jānorāda veterinārajā sertifikātā, jo importējot šāda izmantošana var ietekmēt salmonellu pārbaudes. Tādēļ attiecīgi jāgroza veterinārā sertifikāta paraugs kaušanai paredzētu mājputnu un mājputnu, kas paredzēti medījumu krājumu atjaunošanai, izņemot skrējējputnus, importam, kurš iekļauts Regulas (EK) Nr. 798/2008 I pielikuma 2. daļā.

(12)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

19.12.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 340/36

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku barībā vajadzīga atļauja, kā arī izklāstīts tās piešķiršanas pamatojums un kārtība.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu iesniegts pieteikums, lai saņemtu atļauju pielikumā minētajam preparātam. Pieteikumam bija pievienota minētās regulas 7. panta 3. punktā noteiktā informācija un dokumenti.

(3)

Pieteikums attiecas uz atļauju preparātam Bacillus subtilis CECT 5940 (Ecobiol un Ecobiol plus), lai to lietotu kā dzīvnieku barības piedevu gaļas cāļiem un klasificētu piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas”.

(4)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (turpmāk tekstā – “iestāde”) 2008. gada 16. jūlija atzinumā (2) secināja, ka, pamatojoties uz ražotāja iesniegtajiem datiem, preparāts Bacillus amyloliquefaciens CECT 5940 (Ecobiol un Ecobiol plus) kaitīgi neietekmē dzīvnieku veselību, cilvēku veselību vai vidi un tas efektīvi stabilizē zarnu floru. Atzinumā minēts arī tas, ka Bacillus amyloliquefaciens CECT 5940 (Ecobiol un Ecobiol plus) nerada nekādu citu apdraudējumu, kas atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. panta 2. punktam būtu par pamatu minētās piedevas aizliegšanai. Atbilstīgi minētajam atzinumam preparāta izmantošanai nav kaitīgas iedarbības uz gaļas cāļiem. Iestāde neuzskata, ka jāparedz īpaša prasība veikt uzraudzību pēc pārdošanas. Iestāde arī pārbaudīja ziņojumu par barībā lietotās piedevas analīzes metodi, ko iesniegusi ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotā Kopienas references laboratorija.

(5)

Minētā preparāta novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tādējādi preparātu jāļauj lietot, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

19.12.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 340/38

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku barībā vajadzīga atļauja, kā arī izklāstīts tās piešķiršanas pamatojums un kārtība.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu iesniegts pieteikums, lai saņemtu atļauju pielikumā minētajam preparātam. Pieteikumam bija pievienota minētās regulas 7. panta 3. punktā noteiktā informācija un dokumenti.

(3)

Pieteikums attiecas uz preparāta Saccharomyces cerevisiae CNCM I-1077 (Levucell SC20, Levucell SC10 ME) kā barības piedevas jaunu lietojumu jēriem, un to klasificē barības piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas”.

(4)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1200/2005 (2) uz neierobežotu laiku piena govīm un nobarojamiem liellopiem un ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 226/2007 (3) līdz 2017. gada 22. martam piena kazām un piena aitām atļāva lietot Saccharomyces cerevisiae CNCM I-1077.

(5)

Tika iesniegti jauni dati, atbalstot pieteikumu to izmantot jēriem. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (turpmāk tekstā – “iestāde”) 2008. gada 16. jūlija atzinumā (4) secināja, ka Saccharomyces cerevisiae CNCM I-1077 (Levucell SC20/Levucell SC10 ME) kaitīgi neietekmē dzīvnieku veselību, cilvēku veselību vai vidi. Turklāt iestāde secināja, ka Saccharomyces cerevisiae CNCM I-1077 (Levucell SC20/Levucell SC10 ME) nerada nekādu citu apdraudējumu, kas atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. panta 2. punktam būtu par pamatu minētās piedevas aizliegšanai. Atbilstīgi minētajam atzinumam šo preparātu var droši lietot jēriem. Turklāt atzinumā minēts, ka šis preparāts var labvēlīgi ietekmēt galīgo svaru un vidējo ikdienas pieaugumu. Iestāde neuzskata, ka jāparedz īpaša prasība veikt uzraudzību pēc pārdošanas. Iestāde arī pārbaudīja ziņojumu par barībā lietotās piedevas analīzes metodi, ko iesniegusi ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotā Kopienas references laboratorija.

(6)

Minētā preparāta novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tādējādi preparātu jāļauj lietot, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

19.12.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 340/41

(1)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 318/2007 (3) noteikti dzīvnieku veselības nosacījumi dažu putnu, izņemot mājputnus, importam Kopienā un karantīnas nosacījumi, ko piemēro tādiem putniem pēc ievešanas.

(2)

Minētās regulas V pielikumā ir sniegts dalībvalstu kompetento iestāžu apstiprināto karantīnas punktu un centru saraksts dažu putnu, izņemot mājputnus, importam.

(3)

Francija, Vācija un Apvienotā Karaliste ir pārskatījušas apstiprināto karantīnas punktu un centru sarakstu un ir iesniegušas Komisijai šo karantīnas punktu un centru atjauninātu sarakstu. Tāpēc attiecīgi jāgroza apstiprināto karantīnas punktu un centru saraksts Regulas (EK) Nr. 318/2007 V pielikumā.

(4)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 318/2007.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

19.12.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 340/45

(1)

Komisijas 1978. gada 21. decembra Regula (EEK) Nr. 3076/78 par apiņu importu no ārpuskopienas valstīm (2) un Komisijas 1978. gada 21. decembra Regula (EEK) Nr. 3077/78 par to, ka apliecinājumi, kas pievienoti apiņiem, kurus importē no ārpuskopienas valstīm, ir līdzvērtīgi Kopienas sertifikātiem (3) ir vairākas reizes būtiski grozītas (4). Tādēļ skaidrības un lietderības labad minētās regulas būtu jākodificē, tās apkopojot vienā dokumentā.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 158. panta 1. punktā paredzēts, ka apiņus un apiņu produktus var importēt no trešām valstīm tikai tad, ja to kvalitātes standarti ir vismaz līdzvērtīgi tiem, kas noteikti Kopienā novāktiem līdzīgiem produktiem vai to atvasinājumiem. Tomēr minētā panta 2. punktā paredzēts, ka šie produkti būtu jāuzskata par atbilstīgiem minētajiem standartiem, ja tiem pievienots izcelsmes valsts iestāžu izsniegts apliecinājums, kuru atzīst par līdzvērtīgu sertifikātam, kas vajadzīgs Kopienas izcelsmes apiņu un apiņu produktu tirdzniecībai.

(3)

Komisijas 2006. gada 14. decembra Regulā (EK) Nr. 1850/2006, ar ko nosaka sīki izstrādātus apiņu un apiņu produktu sertifikācijas noteikumus (5), noteiktas ļoti stingras prasības tirdzniecībai ar apiņu produktiem un jo īpaši to maisījumiem. Pašlaik nav efektīvu metožu, kā pie robežas pārbaudīt, vai šīs prasības ir izpildītas. Vienīgā iespēja aizstāt šādas pārbaudes ir eksportētāju valstu apņemšanās ievērot šiem produktiem noteiktās Kopienas tirdzniecības prasības. Sakarā ar to, ka šādiem produktiem pievieno apliecinājumu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 158. panta 2. punktā.

(4)

Lai nodrošinātu, ka ievēro Kopienas noteikumus apiņu sertifikācijai, dalībvalstīm būtu jāveic pārbaudes, lai apstiprinātu, ka importētie apiņi atbilst obligātajām tirdzniecības prasībām, kas noteiktas Regulā (EK) Nr.1850/2006.

(5)

Dažas trešās valstis ir apņēmušās ievērot prasības, kas noteiktas apiņu un apiņu produktu tirdzniecībai, un pilnvarojušas konkrētas iestādes izsniegt līdzvērtības apliecinājumus. Tādēļ šie apliecinājumi būtu jāatzīst par līdzvērtīgiem Kopienas sertifikātiem un produkti, uz kuriem tie attiecas, būtu jālaiž brīvā apgrozībā.

(6)

Attiecīgo trešo valstu attiecīgās organizācijas atbild par I pielikuma informācijas atjaunināšanu un tās paziņošanu Komisijai, ciešas sadarbības garā.

(7)

Lai dalībvalstu kompetentajām iestādēm atvieglotu kontroli, ir būtiski noteikt apliecinājuma veidlapas formu un vajadzības gadījumā saturu, kā arī lietošanas noteikumus.

(8)

Lai ņemtu vērā tirdzniecības praksi, sūtījuma sadalīšanas gadījumā kompetentajām iestādēm jābūt pilnvarotām sagatavot izrakstu no apliecinājuma katram jaunam sūtījumam, kas rodas sadalīšanas rezultātā.

(9)

Analogi Kopienas sertifikācijas sistēmai, pamatojoties uz to izmantošanu, daži produkti būtu jāatbrīvo no šajā regulā paredzēto apliecinājumu uzrādīšanas.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

a)

produkta aprakstu;

b)

šķirni vai šķirnes;

c)

izcelsmes valsti;

d)

līdzvērtības apliecinājuma vai izraksta 9. punktā norādīto marķējumu un identifikācijas numurus.

a)

apiņu rogām:

b)

no apiņiem ražotiem produktiem papildus datiem, kas uzskaitīti 1. punkta a) apakšpunktā, apstrādes vieta un diena.

a)

mazus iesaiņojumus pārdošanai privātpersonām pašu vajadzībām;

b)

zinātniskiem un tehniskiem eksperimentiem;

c)

izstādēm, uz ko attiecas īpašs muitas režīms.