31.3.2006

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 93/1

---

PADOMES REGULA (EK) Nr. 509/2006

(2006. gada 20. marts)

par lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem kā garantētām tradicionālām īpatnībām

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)	Lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ražošanai, izgatavošanai un izplatīšanai ir būtiska nozīme Kopienas ekonomikā.

(2)	Būtu jāsekmē lauksaimniecības ražojumu dažādošana. Tādu tradicionālu produktu popularizēšana, kuriem ir specifiskas īpatnības, varētu ievērojami sekmēt lauku ekonomiku, jo īpaši nelabvēlīgos vai attālos apgabalos, uzlabojot lauksaimnieku ienākumus un saglabājot iedzīvotājus šajos apgabalos.

(3)	Lai pārtikas produktu iekšējais tirgus darbotos pareizi, uzņēmējiem būtu jānodrošina līdzekļi, kuri ļauj paaugstināt viņu produktu tirgus vērtību, vienlaikus aizsargājot patērētājus no negodīgas prakses un nodrošinot godīgu tirdzniecību.

(4)

Padomes Regulā (EEK) Nr. 2082/92 (1992. gada 14. jūlijs) par īpaša rakstura sertifikātiem lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem (2) ir definēti īpaša rakstura sertifikāti, un termins “garantētas tradicionālās īpatnības” tika ieviests ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 1848/93 (3), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Regulas (EEK) Nr. 2082/92 piemērošanai. Īpaša rakstura sertifikāti, kas biežāk dēvēti par “garantētām tradicionālām īpatnībām”, apmierina patērētāju pieprasījumu pēc tradicionāliem produktiem, kuriem ir specifiskas īpatnības. Ņemot vērā produktu dažādību tirgū un informācijas pārpilnību attiecībā uz tiem, patērētājiem būtu jāsniedz skaidra un kodolīga informācija par šo pārtikas produktu specifiskajām īpatnībām, lai viņi spētu labāk izvēlēties.

(5)

Skaidrības labad būtu jāatmet termins “īpaša rakstura sertifikāts”, saglabājot vienīgi terminu “garantētas tradicionālās īpatnības”, kas ir saprotamāks, un nolūkā šīs regulas mērķi padarītu skaidrāku gan ražotājiem, gan patērētājiem būtu jāprecizē termina “īpašais raksturs” definīcija un jāievieš termina “tradicionāls” definīcija.

(6)

Daži ražotāji vēlētos gūt tirgus vērtību no tradicionāliem lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem, kuru raksturīgās īpašības tos nepārprotami atšķir no līdzīgiem lauksaimniecības produktiem vai pārtikas produktiem. Lai aizsargātu patērētāju intereses, būtu jāpārbauda garantētās tradicionālās īpatnības. Šādai brīvprātīgai sistēmai, kas ļauj uzņēmējiem darīt zināmu lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta kvalitāti visā Kopienā, būtu jāsniedz visas garantijas, nodrošinot, ka ir pamatotas jebkādas atsauces, kas tirdzniecībā var būt sniegtas uz šo kvalitāti.

(7)

Uz lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu marķēšanu attiecas vispārējie noteikumi, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/13/EK (2000. gada 20. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu (4). Ņemot vērā to specifiskās iezīmes, tomēr būtu jāpieņem īpaši papildu noteikumi par garantētām tradicionālām īpatnībām. Lai Kopienas teritorijā ražoto garantēto tradicionālo īpatnību identificēšanu padarītu vieglāku un ātrāku, būtu jānosaka obligāta norādes “garantētā tradicionālā īpatnība” vai attiecīgā Kopienas simbola izmantošana uz to marķējuma, vienlaikus dodot uzņēmējiem pietiekamu termiņu, lai pielāgotos šai prasībai.

(8)	Lai nodrošinātu garantētās tradicionālās īpatnības ievērošanu un konsekvenci, pašiem ražotājiem, apvienojoties grupās, būtu īpašās iezīmes jānosaka produkta specifikācijā. Trešo valstu ražotājiem vajadzētu būt iespējai reģistrēt garantētas tradicionālās īpatnības.

(9)

Uz Kopienas teritorijā aizsargātajām garantētajām tradicionālajām īpatnībām būtu jāattiecas kontroles pasākumiem, kuru pamatā ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 882/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (5), kā arī kontroles pasākumiem, lai nodrošinātu, ka uzņēmēji ievēro produkta specifikāciju pirms lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu tirgošanas.

(10)	Lai iegūtu tiesības uz aizsardzību, garantētās tradicionālās īpatnības būtu jāreģistrē Kopienas līmenī. Iekļaušanai reģistrā būtu jānodrošina arī informācija tirdzniecībā iesaistītajām personām un patērētājiem.

(11)

Attiecīgās dalībvalsts iestādēm būtu jāizskata ikviens reģistrācijas pieteikums saskaņā ar kopējo noteikumu minimumu, tostarp procedūru iebildumu izteikšanai valsts līmenī, lai nodrošinātu, ka attiecīgais lauksaimniecības produkts vai pārtikas produkts ir tradicionāls un ka tam ir specifiskas īpašības. Pēc tam Komisijai jāiesaistās izskatīšanā, lai nodrošinātu vienādu pieeju pieteikumiem, ko iesnieguši dalībvalstu un trešo valstu ražotāji.

(12)

Lai uzlabotu reģistrācijas procedūras efektivitāti, būtu jāizvairās no maldinošu un nepamatotu iebildumu izskatīšanas un jāprecizē kritēriji, pamatojoties uz kuriem Komisija izvērtē tai iesniegto iebildumu pieņemamību. Pamatoti ieinteresētiem trešo valstu valstspiederīgajiem tiesības celt iebildumus būtu jāpiešķir atbilstīgi tādiem pašiem kritērijiem, kādus piemēro Kopienas ražotājiem. Šie kritēriji būtu jāizvērtē attiecībā uz Kopienas teritoriju. Ņemot vērā gūto pieredzi, būtu jāpielāgo termiņš konsultācijām gadījumos, ja ir iesniegti iebildumi.

(13)	Būtu jāparedz noteikumi, lai precizētu saskaņā ar šo regulu garantētās aizsardzības darbības jomu, jo īpaši nosakot, ka šī regula būtu jāpiemēro, neskarot spēkā esošos noteikumus attiecībā uz preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.

(14)

Lai izvairītos no nevienlīdzīgu konkurences apstākļu radīšanas, ikvienam ražotājam, tostarp trešo valstu ražotājiem, vajadzētu būt tiesībām izmantot vai nu reģistrētu nosaukumu, kas apvienots ar īpašu norādi un, attiecīgos gadījumos, Kopienas simbolu, kas attiecas uz norādi “garantēta tradicionālā īpatnība”, vai arī tikai reģistrētu nosaukumu, ja lauksaimniecības produkts vai pārtikas produkts, ko viņš ražo vai pārstrādā, atbilst attiecīgajai specifikācijai un ja ražotājs atbilstīgi šai regulai izmanto pārbaudes iestāžu vai institūciju pakalpojumus.

(15)	Lai tās būtu pievilcīgas ražotājiem un ticamas patērētājiem, norādēm par lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta specifiskajām iezīmēm vajadzētu būt juridiski aizsargātām un kontrolētām.

(16)	Dalībvalstīm vajadzētu būt tiesīgām iekasēt nodevas, lai segtu tām radušos izdevumus.

(17)	Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (6).

(18)

Būtu jāparedz noteikumi, lai noteiktu tos šīs regulas noteikumus, kurus piemēro reģistrācijas pieteikumiem, ko Komisija saņēmusi pirms šīs regulas stāšanās spēkā. Uzņēmējiem būtu jādod pietiekams termiņš, lai pielāgotu savas kontroles struktūras un marķēšanu attiecībā uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem, kurus tirgo kā garantētas tradicionālās īpatnības.

(19)	Skaidrības un pārskatāmības nolūkā Regula (EEK) Nr. 2082/92 būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo regulu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Piemērošanas joma

1.   Šajā regulā paredzēti noteikumi, atbilstīgi kuriem garantētu tradicionālo īpatnību var atzīt attiecībā uz:

a)	Līguma I pielikumā uzskaitītajiem lauksaimniecības produktiem, kas paredzēti lietošanai pārtikā;

b)	šīs regulas I pielikumā uzskaitītajiem pārtikas produktiem.

Šīs regulas I pielikumu var grozīt saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto procedūru.

2.   Šo regulu piemēro, neskarot citus īpašus Kopienas noteikumus.

3.   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/34/EK (1998. gada 22. jūnijs), kas nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu, un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu sfērā (7), nepiemēro garantētām tradicionālām īpatnībām, uz ko attiecas šī regula.

2. pants

Definīcijas

1.   Šajā regulā:

a)	“specifiskās iezīmes” ir iezīme vai iezīmju kopums, kas nepārprotami atšķir kādu lauksaimniecības produktu vai pārtikas produktu no citiem līdzīgiem tās pašas kategorijas lauksaimniecības produktiem vai pārtikas produktiem;

b)	“tradicionāls” nozīmē pierādītu izmantošanu Kopienas tirgū laikposmā, kas liecina par nodošanu no vienas paaudzes nākamajai; šim laikposmam būtu jāatbilst vismaz vienai paaudzei – vismaz 25 gadiem;

c)	“garantēta tradicionālā īpatnība” ir tradicionāls lauksaimniecības produkts vai pārtikas produkts, kurš tā specifisko iezīmju dēļ ir atzīts Kopienā, to reģistrējot atbilstīgi šai regulai;

d)	“grupa” ir jebkura tādu ražotāju vai pārstrādātāju apvienība, neatkarīgi no tās juridiskās formas vai sastāva, kuri strādā ar vienu un to pašu lauksaimniecības produktu vai pārtikas produktu.

2.   Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās iezīmes vai iezīmju kopums var attiekties uz produktam raksturīgajām fizikālajām, ķīmiskajām, mikrobioloģiskajām vai organoleptiskajām īpašībām vai arī uz produkta ražošanas vai sagatavošanas metodi, vai specifiskiem apstākļiem, kas pastāv tā ražošanas laikā.

Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta noformējumu neuzskata par iezīmi 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās specifiskās iezīmes nevar ietvert tikai kvalitatīvo vai kvantitatīvo sastāvu vai ražošanas vai sagatavošanas veidu, kas noteikts Kopienas vai attiecīgās valsts tiesību aktos, vai standartizācijas iestāžu noteiktajos standartos, vai brīvprātīgos standartos; šo noteikumu tomēr nepiemēro, ja minētie tiesību akti vai standarti noteikti, lai definētu produkta specifikāciju.

Grupā, kas minēta 1. punkta d) apakšpunktā, var iesaistīties citas ieinteresētās personas.

3. pants

Reģistrs

Komisija uztur to garantēto tradicionālo īpatnību reģistru, kas saskaņā ar šo regulu atzītas visā Kopienā.

Reģistrā ir divi garantēto tradicionālo īpatnību saraksti atkarībā no tā, vai lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta nosaukuma lietošana ir vai nav rezervēta ražotājiem, kuri ievēro produkta specifikāciju.

4. pants

Prasības attiecībā uz produktiem un nosaukumiem

1.   Lai lauksaimniecības produktu vai pārtikas produktu iekļautu 3. pantā minētajā reģistrā, tam vai nu jābūt ražotam no tradicionālām izejvielām, vai arī to jāraksturo tradicionālam sastāvam vai ražošanas un/vai pārstrādes veidam, kas atspoguļo tradicionālu ražošanas un/vai pārstrādes veidu.

Nav atļauts reģistrēt lauksaimniecības produktus vai pārtikas produktus, kuru specifiskās iezīmes izriet no tā cilmes vai ģeogrāfiskās izcelsmes. Ģeogrāfisko nosaukumu izmantošanu nosaukumā atļauj, neskarot 5. panta 1. punktu.

2.   Lai nosaukumu varētu reģistrēt, tam:

a)	jābūt raksturīgam pašam par sevi;

b)	jāizsaka lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta specifiskās iezīmes.

3.   Šā panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajam specifiskajam nosaukumam jābūt tradicionālam un jāatbilst attiecīgās valsts noteikumiem, vai arī tam jābūt parasti lietotam.

Nosaukumu, kas izsaka specifiskās iezīmes, kā minēts 2. punkta b) apakšpunktā, nedrīkst reģistrēt, ja:

a)	tas attiecas tikai uz vispārēja rakstura prasībām, ko piemēro lauksaimniecības produktu vai pārtikas produktu kopumam vai prasībām, kas paredzētas īpašos Kopienas tiesību aktos;

b)	tas ir maldinošs, kā piemēru minot norādi uz produkta acīmredzamu īpašību, vai arī tas neatbilst specifikācijai un tādējādi var maldināt patērētāju par attiecīgā produkta īpašībām.

5. pants

Ierobežojumi nosaukumu lietošanā

1.   Šo regulu piemēro, neskarot Kopienas vai dalībvalstu noteikumus, kas reglamentē intelektuālo īpašumu, un jo īpaši noteikumus par ģeogrāfiskas izcelsmes norādēm un preču zīmēm.

2.   Augu šķirne vai dzīvnieku suga var būt daļa no garantētas tradicionālās īpatnības nosaukuma, ja tas nav maldinošs attiecībā uz produkta īpašībām.

6. pants

Produkta specifikācija

1.   Lai kļūtu par garantētu tradicionālo īpatnību (GTĪ), lauksaimniecības produktam vai pārtikas produktam jāatbilst produkta specifikācijai.

2.   Produkta specifikācija ietver:

a)	4. panta 2. punktā minēto nosaukumu vienā vai vairākās valodās ar norādi par to, vai grupa lūdz reģistrāciju ar vai bez nosaukuma rezervēšanas, un par to, vai grupa lūdz tiesības izmantot 13. panta 3. punktu;

b)	lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta aprakstu, tostarp tā galvenās fizikālās, ķīmiskās, mikrobioloģiskās vai organoleptiskās īpašības;

c)	aprakstu par ražošanas metodi, kas ražotājiem jāievēro, tostarp, attiecīgā gadījumā, par izmantoto izejvielu vai sastāvdaļu iedabu un īpašībām, kā arī par lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta sagatavošanas metodi;

d)	galvenos aspektus, kas nosaka produkta īpašās iezīmes, un – vajadzības gadījumā – izmantotās atsauces;

e)	galvenos aspektus, kas apliecina produkta tradicionālo raksturu, kā noteikts 4. panta 1. punkta pirmajā daļā;

f)	prasību minimumu un procedūras specifisko iezīmju pārbaudei.

7. pants

Reģistrācijas pieteikums

1.   Vienīgi grupa ir tiesīga lūgt reģistrēt garantētu tradicionālu īpatnību.

Vairākas grupas no dažādām dalībvalstīm vai trešām valstīm var iesniegt kopēju pieteikumu.

2.   Grupa var iesniegt reģistrācijas pieteikumu tikai par tādiem lauksaimniecības produktiem vai pārtikas produktiem, kurus tā ražo vai iegūst.

3.   Reģistrācijas pieteikumā iekļauj vismaz šādu informāciju:

a)	pieteikuma iesniedzējas grupas nosaukumu un adresi;

b)	šīs regulas 6. pantā paredzēto produkta specifikāciju;

c)	to iestāžu vai institūciju nosaukumu un adresi, kuras pārbauda atbilstību specifikācijas noteikumiem, un to konkrētos uzdevumus;

d)	dokumentus, kas pierāda produkta specifiskās un tradicionālās iezīmes.

4.   Ja grupa veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, pieteikumu iesniedz attiecīgajā dalībvalstī.

Dalībvalsts, izmantojot piemērotus līdzekļus, izskata katru pieteikumu, lai pārbaudītu, vai tas ir pamatots un atbilst šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem.

5.   Kā daļu no 4. punkta otrajā daļā paredzētās izskatīšanas, dalībvalstis sāk procedūru iebildumu izteikšanai valsts līmenī, nodrošinot pieteikuma atbilstīgu publicēšanu un paredzot pieņemamu termiņu, kurā jebkura pamatoti ieinteresēta fiziskā vai juridiskā persona, kas veic uzņēmējdarbību šīs dalībvalsts teritorijā vai ir šīs dalībvalsts pastāvīgais iedzīvotājs, var iesniegt iebildumus pret pieteikumu.

Dalībvalsts izskata saņemto iebildumu pieņemamību, ņemot vērā 9. panta 3. punkta pirmajā daļā minētos kritērijus.

6.   Ja dalībvalsts uzskata, ka 4., 5. un 6. pantā paredzētās prasības ir izpildītas, tā nosūta Komisijai:

a)	pieteikuma iesniedzējas grupas nosaukumu un adresi;

b)	6. pantā minēto produkta specifikāciju;

c)	to iestāžu vai institūciju nosaukumu un adresi, kuras pārbauda atbilstību specifikācijas noteikumiem, un to konkrētos uzdevumus;

d)	dalībvalsts paziņojumu par to, ka tā grupas iesniegto pieteikumu uzskata par atbilstīgu šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem un tās īstenošanai pieņemtajiem noteikumiem.

7.   Ja pieteikumu par lauksaimniecības produktu vai pārtikas produktu ir iesniegusi trešās valsts grupa, to nosūta Komisijai tieši vai ar šīs trešās valsts iestāžu starpniecību, un tajā ietver 3. punktā noteikto informāciju.

8.   Šajā pantā minētos dokumentus, ko nosūta Komisijai, sagatavo kādā no Eiropas Savienības iestāžu oficiālajām valodām, vai arī tiem pievieno apliecinātu tulkojumu vienā no šīm valodām.

8. pants

Izskatīšana Komisijā

1.   Komisija, izmantojot piemērotus līdzekļus, izskata saskaņā ar 7. pantu saņemtu pieteikumu, lai pārbaudītu, vai tas ir pamatots un atbilst šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem. Šāda izskatīšana nedrīkstētu būt ilgāka par 12 mēnešiem.

Komisija katru mēnesi publisko to nosaukumu sarakstu, par kuriem tai ir iesniegti reģistrācijas pieteikumi, kā arī datumus, kad tie iesniegti Komisijai.

2.   Ja, pamatojoties uz 1. punkta pirmajā daļā paredzēto izskatīšanu, Komisija uzskata, ka ir izpildīti šajā regulā paredzētie nosacījumi, tā 7. panta 3. punkta a), b) un c) apakšpunktā minēto informāciju publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Pretējā gadījumā Komisija saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto procedūru lemj par reģistrācijas pieteikuma noraidīšanu.

9. pants

Iebildumi

1.   Sešos mēnešos pēc 8. panta 2. punkta pirmajā daļā paredzētās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ikviena dalībvalsts vai trešā valsts var iebilst pret paredzēto reģistrāciju, iesniedzot Komisijai attiecīgi pamatotu paziņojumu.

2.   Jebkura pamatoti ieinteresēta fiziskā vai juridiskā persona, kas veic uzņēmējdarbību vai ir pastāvīgais iedzīvotājs dalībvalstī, kas nav reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts, vai trešā valstī, arī var iebilst pret paredzēto reģistrāciju, iesniedzot attiecīgi pamatotu paziņojumu.

Fiziskās vai juridiskās personas, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī vai ir tās pastāvīgie iedzīvotāji, šādus paziņojumus iesniedz attiecīgajai dalībvalstij termiņā, kas ļauj iesniegt iebildumus saskaņā ar 1. punktu.

Fiziskās vai juridiskās personas, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī vai ir tās pastāvīgie iedzīvotāji, paziņojumu 1. punktā noteiktajā termiņā iesniedz Komisijai vai nu tieši, vai ar attiecīgās trešās valsts iestāžu starpniecību.

3.   Iebildumu paziņojumi ir pieņemami vienīgi tad, ja Komisija tos saņem 1. punktā noteiktajā termiņā un ja tie norāda, ka:

a)	nav ievēroti 2., 4. un 5. pantā minētie nosacījumi; vai

b)	attiecībā uz pieteikumu atbilstīgi 13. panta 2. punktam – ka nosaukuma izmantošana ir likumīga, atzīta un ekonomiski nozīmīga attiecībā uz līdzīgiem lauksaimniecības produktiem vai pārtikas produktiem.

Komisija pārbauda iebildumu pieņemamību.

Šā punkta pirmajā daļā minētos kritērijus izvērtē attiecībā uz Kopienas teritoriju.

4.   Ja Komisija nesaņem pieņemamus iebildumus, kā noteikts 3. punktā, tā reģistrē nosaukumu.

Reģistrāciju publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5.   Ja iebildums ir pieņemams saskaņā ar 3. punktu, Komisija aicina ieinteresētās personas veikt atbilstošas apspriedes.

Ja ieinteresētās personas sešos mēnešos panāk vienošanos, tās paziņo Komisijai visus faktorus, kas ļāva panākt šo vienošanos, tostarp pieteikuma iesniedzēja un iebildumu iesniedzēja viedokļus. Ja saskaņā ar 8. panta 2. punktu publicētā informācija nav grozīta vai ja tās grozījumi ir maznozīmīgi, Komisija rīkojas saskaņā ar šā panta 4. punktu. Pretējā gadījumā Komisija atkārtoti veic 8. panta 1. punktā minēto izskatīšanu.

Ja vienošanās nav panākta, Komisija pieņem lēmumu saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto procedūru, ņemot vērā godīgu un tradicionālu lietojumu un faktisko sajaukšanas iespējamību.

Lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

6.   Šajā pantā minētos dokumentus, ko nosūta Komisijai, sagatavo kādā no Eiropas Savienības iestāžu oficiālajām valodām, vai arī tiem pievieno apliecinātu tulkojumu vienā no šīm valodām.

10. pants

Anulēšana

Ja Komisija saskaņā ar 19. panta 1. punkta f) apakšpunktā minētajiem sīki izstrādātajiem noteikumiem konstatē, ka vairs netiek nodrošināta atbilstība specifikācijas noteikumiem lauksaimniecības produktam vai pārtikas produktam, uz ko attiecas garantēta tradicionālā īpatnība, tā sāk 18. panta 2. punktā minēto procedūru, lai anulētu reģistrāciju, to publicējot Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

11. pants

Produkta specifikācijas grozījumi

1.   Produkta specifikācijas grozījumus var pieprasīt dalībvalsts pēc tādas grupas lūguma, kas veic uzņēmējdarbību tās teritorijā, vai grupa, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī. Pēdējā minētajā gadījumā pieteikumu nosūta Komisijai tieši vai ar trešās valsts iestāžu starpniecību.

Pieteikumā norāda pamatotās ekonomiskās intereses, kā arī apraksta ierosinātos grozījumus un to pamatojumu.

Uz pieteikumiem apstiprināt grozījumus attiecas 7., 8. un 9. pantā noteiktā procedūra.

Tomēr, ja ierosinātie grozījumi ir maznozīmīgi, Komisija par grozījumu apstiprināšanu lemj, neizmantojot 8. panta 2. punktā un 9. pantā noteikto procedūru.

Vajadzības gadījumā Komisija maznozīmīgos grozījumus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   Dalībvalsts nodrošina, ka par publikāciju informē visus ražotājus vai pārstrādātājus, kas izmanto specifikāciju, kurai pieprasīti grozījumi. Papildus 9. panta 3. punktā minētajiem iebilduma paziņojumiem ir pieņemami iebildumu paziņojumi, kuri pierāda ekonomiskās intereses garantētās tradicionālās īpatnības ražošanā.

3.   Ja grozījums attiecas uz tādām pagaidu izmaiņām specifikācijā, kuras saistītas ar publisko iestāžu noteiktu obligāto sanitāro vai fitosanitāro pasākumu ievērošanu, pieteikumu Komisijai nosūta dalībvalsts pēc ražotāju grupas lūguma vai grupa, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī. Piemēro 1. punkta ceturtajā daļā minēto procedūru.

12. pants

Nosaukumi, norāde un simbols

1.   Vienīgi tie ražotāji, kas ievēro produkta specifikāciju, var marķējumā, reklāmā vai dokumentos, kas attiecas uz lauksaimniecības produktu vai pārtikas produktu, atsaukties uz garantētu tradicionālo īpatnību.

2.   Ja Kopienā ražota lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta marķējumā ir atsauce uz garantētu tradicionālo īpatnību, uz tā norāda reģistrēto nosaukumu kopā vai nu ar Kopienas simbolu, vai norādi “garantēta tradicionālā īpatnība”.

3.   Šā panta 2. punktā minētā norāde nav obligāta tādu garantēto tradicionālo īpatnību marķējumā, kuras ražotas ārpus Kopienas.

13. pants

Sīki izstrādāti noteikumi par reģistrēto nosaukumu

1.   No 9. panta 4. vai 5. punktā paredzētās publicēšanas dienas 3. pantā paredzētajā reģistrā iekļauto nosaukumu drīkst izmantot vienīgi tam, lai identificētu lauksaimniecības produktu vai pārtikas produktu, kas atbilst garantētas tradicionālas īpatnības produkta specifikācijai saskaņā ar 12. pantā paredzētajiem noteikumiem. Reģistrētos nosaukumus tomēr drīkst turpināt izmantot uz to produktu marķējuma, kuri neatbilst reģistrētajai specifikācijai, taču nedrīkst izmantot norādi “garantēta tradicionālā īpatnība”, akronīmu “GTĪ” vai attiecīgo Kopienas simbolu.

2.   Garantētu tradicionālo produktu tomēr var reģistrēt, nosaukumu rezervējot lauksaimniecības produktam vai pārtikas produktam, kas atbilst publicētajai produkta specifikācijai, ja grupa to lūgusi savā reģistrācijas pieteikumā un ja 9. pantā paredzētā procedūra neliecina, ka nosaukums likumīgā, atzītā un ekonomiski nozīmīgā veidā ir izmantots līdzīgiem lauksaimniecības produktiem vai pārtikas produktiem. No 9. panta 4. vai 5. punktā paredzētās publicēšanas dienas nosaukumu, pat ja tajā nav norādes “garantēta tradicionālā īpatnība”, akronīma “GTĪ” vai attiecīgā Kopienas simbola, vairs nevar izmantot līdzīgu lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu marķējumā, kuri neatbilst reģistrētajai specifikācijai.

3.   Nosaukumiem, kuru reģistrācija pieteikta tikai vienā valodā, grupa produkta specifikācijā var paredzēt, ka – tirgojot šo produktu – papildus produkta nosaukumam oriģinālvalodā marķējumā var citās oficiālajās valodās norādīt, ka produkts iegūts saskaņā ar tā reģiona, tās dalībvalsts vai tās trešās valsts tradīcijām, no kuras ir pieteikums.

14. pants

Oficiālas kontroles

1.   Dalībvalstis norīko kompetento iestādi vai iestādes, kas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 882/2004 ir atbildīgas par kontrolēm attiecībā uz šajā regulā paredzētajiem pienākumiem.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka jebkuram uzņēmējam, kas ievēro šo regulu, ir tiesības izmantot oficiālo kontroļu sistēmu.

3.   Komisija publisko šā panta 1. punktā vai 15. pantā minēto iestāžu un institūciju nosaukumus un adreses un tos regulāri atjaunina.

15. pants

Specifikācijas ievērošanas pārbaude

1.   Attiecībā uz Kopienā ražotiem lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem specifikācijas ievērošanas pārbaudi pirms produkta laišanas tirgū nodrošina:

—	viena vai vairākas 14. pantā minētās kompetentās iestādes, un/vai

—	viena vai vairākas kontroles institūcijas Regulas (EK) Nr. 882/2004 2. panta nozīmē, kas darbojas kā produktu sertificēšanas struktūras.

Šādas specifikāciju ievērošanas pārbaudes izmaksas sedz uzņēmēji, attiecībā uz kuriem notiek pārbaude.

2.   Attiecībā uz kādā trešā valstī ražotiem lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem specifikācijas ievērošanas pārbaudi pirms produkta laišanas tirgū nodrošina:

—	viena vai vairākas publiskās iestādes, ko norīkojusi trešā valsts, un/vai

—	viena vai vairākas produktu sertificēšanas struktūras.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minētās produktu sertificēšanas struktūras atbilst Eiropas standartam EN 45011 vai ISO/IEC 65. rokasgrāmatai (Vispārējas prasības struktūrām, kas īsteno produktu sertifikācijas sistēmas) un no 2010. gada 1. maija ir arī akreditētas saskaņā ar minēto standartu vai rokasgrāmatu.

4.   Ja 1. un 2. punktā minētās iestādes ir izvēlējušās pārbaudīt specifikāciju ievērošanu, tās sniedz atbilstīgas garantijas attiecībā uz to objektivitāti un neatkarību, un to rīcībā ir kvalificēts personāls un resursi, kas vajadzīgi šādu uzdevumu veikšanai.

16. pants

Ražotāja deklarācijas norīkotajām iestādēm vai struktūrām

1.   Tāds ražotājs no dalībvalsts, kurš pirmo reizi paredz ražot garantētu tradicionālo īpatnību, pat ja viņš pieder pie sākotnējā pieteikuma iesniedzējas grupas, pirms tam šo faktu paziņo 14. panta 3. punktā minētajām norīkotajām iestādēm vai struktūrām dalībvalstī, kur ražotājs veic uzņēmējdarbību, ievērojot 14. panta 1. punktā minēto kompetento iestāžu norādījumus.

2.   Tāds ražotājs no trešās valsts, kurš pirmo reizi paredz ražot garantētu tradicionālo īpatnību, pat ja viņš pieder pie sākotnējā pieteikuma iesniedzējas grupas, pirms tam šo faktu paziņo 14. panta 3. punktā minētajām norīkotajām iestādēm vai struktūrām, attiecīgā gadījumā ievērojot trešās valsts ražotāju grupas vai iestādes norādījumus.

17. pants

Aizsardzība

1.   Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu juridisko aizsardzību pret jebkādu ļaunprātīgu vai maldinošu termina “garantēta tradicionālā īpatnība”, saīsinājuma “GTĪ” un attiecīgā Kopienas simbola izmantošanu, kā arī pret jebkādu atbilstīgi 13. panta 2. punktam rezervētu un reģistrētu nosaukumu imitāciju.

2.   Reģistrētie nosaukumi ir aizsargāti pret jebkādu rīcību, kas var maldināt patērētājus, tostarp pret darbību, kas vedina domāt, ka lauksaimniecības produkts vai pārtikas produkts ir Kopienā atzīta garantēta tradicionālā īpatnība.

3.   Dalībvalstis veic visus atbilstīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka valstī izmantotie preču apraksti nerada iespēju tos sajaukt ar atbilstīgi 13. panta 2. punktam reģistrētajiem un rezervētajiem nosaukumiem.

18. pants

Komitejas procedūra

1.   Komisijai palīdz Garantēto tradicionālo īpatnību pastāvīgā komiteja.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

3.   Komiteja pieņem savu reglamentu.

19. pants

Īstenošanas noteikumi un pārejas noteikumi

1.   Saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem sīki izstrādātus noteikumus šīs regulas īstenošanai. Tie jo īpaši attiecas uz:

a)	informāciju, kas jāiekļauj 6. panta 2. punktā minētajā produkta specifikācijā;

b)	to, kā dažādās dalībvalstīs vai trešās valstīs esošas grupas iesniedz reģistrācijas pieteikumus saskaņā ar 7. panta 1. punktu;

c)	to, kā Komisijai pārsūta 7. panta 3., 6. un 7. punktā minētos pieteikumus un 11. pantā minētos grozījumu pieteikumus;

d)	šīs regulas 3. pantā minēto garantēto tradicionālo īpatnību reģistru;

e)	šīs regulas 9. pantā minētajiem iebildumiem, tostarp noteikumiem saistībā ar atbilstīgām ieinteresēto personu apspriedēm;

f)	garantētās tradicionālās īpatnības reģistrācijas anulēšanu, kas minēta 10. pantā;

g)	šīs regulas 12. pantā minēto norādi un simbolu;

h)	šīs regulas 11. panta 1. punkta ceturtajā daļā minēto maznozīmīgo grozījumu definīciju;

i)	nosacījumiem, lai pārbaudītu produkta specifikāciju ievērošanu.

2.   Nosaukumus, kas šīs regulas spēkā stāšanās dienā jau reģistrēti atbilstīgi Regulai (EEK) Nr. 2082/92, automātiski iekļauj šīs regulas 3. pantā minētajā reģistrā. Atbilstīgās specifikācijas uzskata par 6. panta 1. punktā minētajām specifikācijām.

3.   Attiecībā uz vēl neizskatītiem pieteikumiem, paziņojumiem un lūgumiem, ko Komisija saņēmusi pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas:

a)	nepiemēro 7. pantā paredzētās procedūras;

b)	ja specifikācijā ir elementi, kas nav uzskaitīti 6. pantā, Komisija var prasīt jaunu produkta specifikācijas versiju, kas ir saderīga ar minēto pantu, ja tas ir vajadzīgs, lai turpinātu pieteikuma izskatīšanu.

20. pants

Nodevas

Dalībvalstis var iekasēt nodevas, lai segtu savas izmaksas, tostarp izmaksas, kas rodas, saskaņā ar šo regulu izskatot reģistrācijas pieteikumus, iebildumu paziņojumus, grozījumu pieteikumus un anulēšanas pieteikumus.

21. pants

Atcelšana

Ar šo atceļ Regulu (EEK) Nr. 2082/92.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas pievienota II pielikumā.

22. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tomēr 12. panta 1. punktu piemēro no 2009. gada 1. maija, neskarot produktus, kas laisti tirgū jau pirms minētā datuma.

---

(1)  Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

(2)  OV L 208, 24.7.1992., 9. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.).

(3)  OV L 168, 10.7.1993., 35. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2167/2004 (OV L 371, 18.12.2004., 8. lpp.).

(4)  OV L 109, 6.5.2000., 29. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2003/89/EK (OV L 308, 25.11.2003., 15. lpp.).

(5)  OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.

(6)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(7)  OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp.

---

---

---

31.3.2006

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 93/12

---

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

(2006. gada 20. marts)

par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)	Lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ražošanai, izgatavošanai un izplatīšanai ir būtiska nozīme Kopienas ekonomikā.

(2)

Būtu jāsekmē lauksaimniecības ražojumu dažādošana, lai tirgos sasniegtu labāku līdzsvaru starp pieprasījumu un piedāvājumu. Tādu produktu popularizēšana, kuriem ir specifiskas īpatnības, varētu ievērojami sekmēt lauku ekonomiku, jo īpaši nelabvēlīgos vai attālos apgabalos, uzlabojot lauksaimnieku ienākumus un saglabājot iedzīvotājus šajos apgabalos.

(3)	Arvien pieaug to patērētāju skaits, kas pārtikas produktu kvalitātei uzturā piešķir lielāku nozīmi nekā to kvantitātei. Šie īpašo produktu meklējumi rada pieprasījumu pēc lauksaimniecības produktiem vai pārtikas produktiem ar nosakāmu ģeogrāfisko izcelsmi.

(4)	Ņemot vērā produktu dažādību tirgū un informācijas pārpilnību attiecībā uz tiem, patērētājiem būtu jāsniedz skaidra un kodolīga informācija par šo produktu izcelsmi, lai viņi spētu labāk izvēlēties.

(5)

Uz lauksaimniecības produktu un pārtikas marķēšanu attiecas vispārējie noteikumi, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/13/EK (2000. gada 20. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu (2). Ņemot vērā to specifiskās iezīmes, būtu jāpieņem īpaši papildu noteikumi par lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem no ierobežotiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem, prasot ražotājiem uz iepakojuma izmantot attiecīgus Kopienas simbolus vai norādes. Šādu Kopienas simbolu vai norāžu lietojumam vajadzētu būt obligātam, lai, no vienas puses, šo produktu kategoriju un ar tiem saistītās garantijas padarītu labāk zināmas patērētājiem un, no otras puses, ļautu vieglāk atpazīt šos produktus tirgū, tādējādi atvieglojot pārbaudes. Uzņēmējiem būtu jādod pietiekams termiņš, lai pielāgotos šai prasībai.

(6)

Būtu jāparedz Kopienas pieeja attiecībā uz cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm. Kopienas noteikumi par aizsardzības sistēmu ļauj attīstīt ģeogrāfiskās izcelsmes vietu norādes un cilmes vietu nosaukumus, jo šādi noteikumi ar saskaņotāku pieeju nodrošina godīgu konkurenci to ražotāju starpā, kuru ražotajiem produktiem ir šādas norādes, un sekmē produktu uzticamību no patērētāju viedokļa.

(7)	Paredzētie noteikumi būtu jāpiemēro, neskarot jau pastāvošos Kopienas tiesību aktus par vīniem un stipriem alkoholiskiem dzērieniem.

(8)

Šīs regulas darbības jomai būtu jāattiecas vienīgi uz noteiktiem lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem, kuriem pastāv saikne starp produkta īpašībām un ģeogrāfisko izcelsmi. Tomēr tās darbības jomu varētu paplašināt, lai to attiecinātu uz citiem lauksaimniecības produktiem vai pārtikas produktiem.

(9)	Ņemot vērā pastāvošo praksi, būtu jādefinē divi atšķirīgi ģeogrāfiskā apraksta tipi, proti, aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un aizsargāti cilmes vietas nosaukumi.

(10)	Lauksaimniecības produktam vai pārtikas produktam ar šādu aprakstu būtu jāatbilst konkrētiem nosacījumiem, kas izklāstīti specifikācijā.

(11)

Lai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un cilmes vietas nosaukumi iegūtu tiesības uz aizsardzību dalībvalstīs, tie būtu jāreģistrē Kopienas līmenī. Iekļaušanai reģistrā būtu jānodrošina arī informācija tirdzniecībā iesaistītajām personām un patērētājiem. Lai nodrošinātu, ka Kopienā reģistrētie nosaukumi atbilst šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem, pieteikumi būtu jāizskata attiecīgās dalībvalsts valsts iestādes, ievērojot minimālos kopējos noteikumus, tostarp iebildumu procedūru valsts līmenī. Pēc tam izskatīšanas procedūrā būtu jāiesaista Komisija, lai nodrošinātu, ka pieteikumi atbilst šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem un ka visās dalībvalstīs ir vienāda pieeja.

(12)

Nolīgumā par intelektuālā īpašuma tiesību tirdzniecības aspektiem (1994. gada TRIPS Nolīgums, kas iekļauts 1. C pielikumā Līgumam par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu) ir paredzēti sīki izstrādāti noteikumi par intelektuālā īpašuma tiesību esamību, iegūšanu, apjomu, saglabāšanu un īstenošanu.

(13)	Ar šo regulu piešķirtajai aizsardzībai, ņemot vērā reģistrāciju, vajadzētu būt pieejamai trešo valstu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, ja tās ir aizsargātas to izcelsmes valstī.

(14)	Reģistrācijas procedūrai būtu jādod iespēja jebkurai pamatoti ieinteresētai fiziskai vai juridiskai personai dalībvalstī vai trešā valstī īstenot savas tiesības, paziņojot savus iebildumus.

(15)

Vajadzētu būt procedūrām, kas ļautu pēc reģistrācijas grozīt specifikācijas pēc pamatoti ieinteresētu grupu pieprasījuma, ņemot vērā tehnoloģijas attīstību un lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta ģeogrāfiskās izcelsmes norādes vai cilmes vietas nosaukuma anulēšanu, jo īpaši tad, ja produkts vairs neatbilst specifikācijai, pamatojoties uz kuru tika piešķirta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde vai cilmes vietas nosaukums.

(16)

Uz Kopienas teritorijā aizsargātajiem cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm būtu jāattiecas oficiālu kontroļu uzraudzības sistēmai, kuras pamatā ir pārbaužu sistēma, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 882/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (3), tostarp pārbaužu sistēmai, lai nodrošinātu attiecīgo lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu specifikāciju ievērošanu.

(17)	Dalībvalstīm vajadzētu būt tiesīgām iekasēt nodevas, lai segtu tām radušos izdevumus.

(18)	Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (4).

(19)

Nosaukumus, kas šīs regulas spēkā stāšanās dienā jau reģistrēti atbilstīgi Padomes Regulai (EEK) Nr. 2081/92 (1992. gada 14. jūlijs) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (5), būtu jāturpina aizsargāt saskaņā ar šo regulu un automātiski jāiekļauj reģistrā. Būtu jāparedz arī pārejas pasākumi attiecībā uz reģistrācijas pieteikumiem, ko Komisija saņēmusi pirms šīs regulas stāšanās spēkā.

(20)	Skaidrības un pārskatāmības nolūkā Regula (EEK) Nr. 2081/92 būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo regulu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Piemērošanas joma

1.   Šajā regulā paredzēti noteikumi par cilmes vietu nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību attiecībā uz Līguma I pielikumā uzskaitītajiem lauksaimniecības produktiem, kas paredzēti lietošanai pārtikā, un šīs regulas I pielikumā uzskaitītajiem pārtikas produktiem, un šīs regulas II pielikumā uzskaitītajiem lauksaimniecības produktiem.

Tomēr šī regula neattiecas ne uz stipriem alkoholiskiem dzērieniem, ne vīna nozares produktiem, izņemot vīna etiķus. Šis punkts neskar Padomes Regulas (EK) Nr. 1493/1999 (1999. gada 17. maijs) par vīna tirgus kopīgo organizāciju (6) piemērošanu.

Šīs regulas I un II pielikumu var grozīt saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto procedūru.

2.   Šo regulu piemēro, neskarot citus īpašus Kopienas noteikumus.

3.   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/34/EK (1998. gada 22. jūnijs), kas nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu, un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu sfērā (7), nepiemēro cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, uz ko attiecas šī regula.

2. pants

Cilmes vietas nosaukums un ģeogrāfiskās izcelsmes norāde

1.   Šajā regulā:

a)

“cilmes vietas nosaukums” ir reģiona, noteiktas vietas vai, izņēmuma gadījumos, valsts nosaukums, ko izmanto, lai apzīmētu lauksaimniecības produktu vai pārtikas produktu: — kura izcelsmes vieta ir šajā reģionā, noteiktajā vietā vai valstī, — kura kvalitāti vai īpašības ir radījusi galvenokārt vai vienīgi ģeogrāfiskā vide ar tās raksturīgajiem dabas un cilvēciskajiem faktoriem, un — kura ražošana, pārstrāde un sagatavošana notiek ierobežotā ģeogrāfiskajā apgabalā;

b)

“ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” ir reģiona, noteiktas vietas vai, izņēmuma gadījumos, valsts nosaukums, ko izmanto, lai apzīmētu lauksaimniecības produktu vai pārtikas produktu: — kura izcelsmes vieta ir šajā reģionā, noteiktajā vietā vai valstī, un — kura kvalitāte, reputācija vai citas īpašības ir saistītas ar šo ģeogrāfisko izcelsmi, un — kura ražošana un/vai pārstrāde, un/vai sagatavošana notiek ierobežotā ģeogrāfiskajā apgabalā.

2.   Par cilmes vietas nosaukumiem vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm uzskata arī tradicionālus ģeogrāfiskos nosaukumus vai ar ģeogrāfiskiem aspektiem nesaistītos nosaukumus, ar ko apzīmē lauksaimniecības produktus vai pārtikas produktus, kuri atbilst 1. punktā minētajiem nosacījumiem.

3.   Neskarot 1. punkta a) apakšpunktu, dažas ģeogrāfiskās norādes uzskata par cilmes vietas nosaukumiem, ja attiecīgo produktu izejvielas ir no ģeogrāfiskā apgabala, kas ir plašāks par pārstrādes apgabalu vai kas nav pārstrādes apgabals, ar nosacījumu, ka:

a)	izejvielu ražošanas apgabals ir ierobežots;

b)	pastāv īpaši nosacījumi izejvielu ražošanai;

c)	ir pārbaudes režīms, lai nodrošinātu b) apakšpunktā minēto nosacījumu ievērošanu.

Attiecīgajām norādēm ir jābūt atzītām kā cilmes vietas nosaukumiem izcelsmes valstī pirms 2004. gada 1. maija.

3. pants

Sugas vārdi, konflikts ar augu šķirņu un dzīvnieku sugu nosaukumiem, kā arī preču zīmēm un homonīmiem

1.   Nedrīkst reģistrēt nosaukumus, kas ir kļuvuši par sugas vārdiem.

Šajā regulā “nosaukums, kas kļuvis par sugas vārdu” ir lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta nosaukums, kas – lai gan attiecas uz vietu vai reģionu, kur šis produkts sākotnēji ražots vai tirgots, – Kopienā ir kļuvis par kāda lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta parasto nosaukumu.

Lai konstatētu, vai nosaukums kļuvis par sugas vārdu, ņem vērā visus faktorus, jo īpaši:

a)	esošo stāvokli dalībvalstīs un patēriņa apgabalos;

b)	attiecīgos valsts vai Kopienas tiesību aktus.

2.   Nosaukumu nevar reģistrēt kā cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ja rodas konflikts ar augu šķirnes vai dzīvnieku sugas nosaukumu un ja tādēļ var maldināt patērētāju attiecībā uz produkta patieso izcelsmi.

3.   Nosaukumu, kas ir pilnīgs vai daļējs homonīms nosaukumam, kurš jau reģistrēts saskaņā ar šo regulu, reģistrē, attiecīgi ņemot vērā vietējo un tradicionālo lietojumu un faktisko sajaukšanas iespējamību. Jo īpaši:

a)	nereģistrē homonīmu nosaukumu, kas liek patērētājiem kļūdaini domāt, ka produkti ir no cita apvidus, kaut arī nosaukums ir pareizs attiecībā uz konkrēto lauksaimniecības produktu vai pārtikas produktu faktisko izcelsmes teritoriju, reģionu vai apdzīvoto vietu;

b)	reģistrētu homonīmu nosaukumu var lietot vienīgi tad, ja vēlāk reģistrētais homonīmais nosaukums praksē ir pietiekami atšķirīgs no iepriekš reģistrētā nosaukuma, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret attiecīgajiem ražotājiem un nemaldināt patērētāju.

4.   Cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi nereģistrē, ja – ņemot vērā preču zīmes reputāciju, atpazīstamību un lietošanas ilgumu – reģistrēšana var patērētāju maldināt attiecībā uz produkta patieso identitāti.

4. pants

Produkta specifikācija

1.   Lai varētu izmantot aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACN) vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢN), lauksaimniecības produktam vai pārtikas produktam jāatbilst produkta specifikācijai.

2.   Produkta specifikācija ir vismaz:

a)	lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta nosaukums, ietverot cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi;

b)	lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts, tostarp, attiecīgā gadījumā, izejvielu apraksts, un produkta galvenās fizikālās, ķīmiskās, mikrobioloģiskās vai organoleptiskās īpašības;

c)	ģeogrāfiskā apgabala definējums un, attiecīgā gadījumā, ziņas, kas liecina par atbilstību 2. panta 3. punkta prasībām;

d)	pierādījumi, ka lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta izcelsme ir noteiktais ģeogrāfiskais apgabals, kas minēts attiecīgi 2. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā;

e)

apraksts par lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta iegūšanas metodi un, attiecīgā gadījumā, par autentiskajām nemainīgajām vietējām metodēm, kā arī informācija par iesaiņojumu, ja pieteikuma iesniedzēju grupa 5. panta 1. punkta nozīmē tā nosaka un pamato, kāpēc iesaiņošanai jānotiek noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā, lai saglabātu kvalitāti vai garantētu izcelsmi, vai nodrošinātu kontroli;

f)

elementi, ar ko pamato: i) saikni starp lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta kvalitāti vai īpašībām un ģeogrāfisko vidi, kas minēta 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā; vai, attiecīgā gadījumā, ii) saikni starp lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām un ģeogrāfisko izcelsmi, kas minēta 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā;

g)	to iestāžu vai struktūru nosaukums un adrese, kuras pārbauda specifikācijas noteikumu ievērošanu, un to konkrētie pienākumi;

h)	visi attiecīgā lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta īpašie marķēšanas noteikumi;

i)	jebkādas prasības, kas paredzētas Kopienas vai attiecīgās valsts noteikumos.

5. pants

Reģistrācijas pieteikums

1.   Reģistrācijas pieteikumu var iesniegt vienīgi grupa.

Šajā regulā “grupa” ir jebkura tādu ražotāju vai pārstrādātāju apvienība, neatkarīgi no tās juridiskās formas vai sastāva, kuri strādā ar vienu un to pašu lauksaimniecības produktu vai pārtikas produktu. Grupā var iesaistīties citas ieinteresētās personas. Fizisko vai juridisko personu var uzskatīt par grupu saskaņā ar sīki izstrādātiem noteikumiem, kas minēti 16. panta c) punktā.

Attiecībā uz nosaukumu, kas apzīmē pārrobežu ģeogrāfisku apgabalu, vai attiecībā uz tradicionālu nosaukumu, kas saistīts ar pārrobežu ģeogrāfisku apgabalu, vairākas grupas var iesniegt kopēju pieteikumu saskaņā ar sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri minēti 16. panta d) punktā.

2.   Grupa var iesniegt reģistrācijas pieteikumu tikai par tādiem lauksaimniecības produktiem vai pārtikas produktiem, kurus tā ražo vai iegūst.

3.   Reģistrācijas pieteikumā iekļauj vismaz šādu informāciju:

a)	pieteikuma iesniedzējas grupas nosaukumu un adresi;

b)	šīs regulas 4. pantā paredzēto produkta specifikāciju;

c)

vienotu dokumentu, kurā ietver šādas ziņas: i) specifikācijas galvenos elementus: nosaukumu, produkta aprakstu, tostarp, attiecīgā gadījumā, īpašos noteikumus saistībā ar iesaiņojumu un marķējumu, un ģeogrāfiskā apgabala īsu aprakstu, ii) aprakstu par produkta saikni ar ģeogrāfisko vidi vai ģeogrāfisko izcelsmi, kā minēts, attiecīgi, 2. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā, tostarp, attiecīgā gadījumā, produkta apraksta vai ražošanas metodes īpašos elementus, kas pamato šo saikni.

4.   Ja reģistrācijas pieteikums attiecas uz ģeogrāfisku apgabalu kādā konkrētā dalībvalstī, to adresē šai dalībvalstij.

Dalībvalsts, izmantojot piemērotus līdzekļus, izskata pieteikumu, lai pārbaudītu, vai tas ir pamatots un atbilst šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem.

5.   Kā daļu no 4. punkta otrajā daļā minētās izskatīšanas, dalībvalsts sāk procedūru iebildumu izteikšanai valsts līmenī, nodrošinot pieteikuma atbilstīgu publicēšanu un paredzot pieņemamu termiņu, kurā jebkura pamatoti ieinteresēta fiziskā vai juridiskā persona, kas veic uzņēmējdarbību šīs dalībvalsts teritorijā vai ir šīs dalībvalsts pastāvīgais iedzīvotājs, var iesniegt iebildumus pret pieteikumu.

Dalībvalsts izskata saņemto iebildumu pieņemamību, ņemot vērā 7. panta 3. punkta pirmajā daļā minētos kritērijus.

Ja dalībvalsts uzskata, ka šīs regulas prasības ir izpildītas, tā pieņem labvēlīgu lēmumu un nosūta Komisijai 7. punktā minētos dokumentus galīgā lēmuma pieņemšanai. Pretējā gadījumā dalībvalsts pieņem lēmumu noraidīt pieteikumu.

Dalībvalsts nodrošina, ka tās labvēlīgais lēmums tiek publiskots un ka jebkurai pamatoti ieinteresētai fiziskajai vai juridiskajai personai ir iespējas to apstrīdēt.

Dalībvalsts nodrošina, ka tiek publiskota specifikācijas versija, uz ko pamatojas tās labvēlīgais lēmums, un nodrošina elektronisku piekļuvi šai specifikācijai.

6.   Dalībvalsts – vienīgi uz pārejas periodu – var nosaukumam valsts līmenī piešķirt šajā regulā paredzēto aizsardzību un, attiecīgā gadījumā, pielāgošanās periodu, sākot ar dienu, kad pieteikums iesniegts Komisijai.

Šā punkta pirmajā daļā noteikto pielāgošanās periodu var piešķirt vienīgi tad, ja attiecīgie uzņēmumi vismaz piecus iepriekšējos gadus ir likumīgi tirgojuši konkrētos produktus, pastāvīgi lietojot atbilstīgos nosaukumus, un ir šo jautājumu ierosinājuši 5. punkta pirmajā daļā minētajā valsts līmeņa iebildumu iesniegšanas procedūrā.

Valsts pagaidu aizsardzība beidzas dienā, kad pieņem lēmumu par reģistrāciju saskaņā ar šo regulu.

Gadījumā, ja nosaukums netiek reģistrēts saskaņā ar šo regulu, valsts pagaidu aizsardzības radītās sekas ir vienīgi attiecīgās dalībvalsts atbildība.

Pasākumi, ko dalībvalstis veic saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, rada sekas tikai valsts līmenī, un tie nedrīkst iespaidot tirdzniecību Kopienā vai starptautisko tirdzniecību.

7.   Par jebkuru labvēlīgo lēmumu, kas minēts 5. punkta trešajā daļā, dalībvalsts nosūta Komisijai:

a)	pieteikuma iesniedzējas grupas nosaukumu un adresi;

b)	3. punkta c) apakšpunktā minēto vienoto dokumentu;

c)	dalībvalsts paziņojumu par to, ka tā grupas iesniegto pieteikumu, par ko var pieņemt labvēlīgu lēmumu, uzskata par atbilstīgu šīs regulas nosacījumiem un noteikumiem, kas pieņemti tās īstenošanai;

d)	specifikācijas publikācijas atsauce, kā minēts 5. punkta piektajā daļā.

8.   Dalībvalstis ievieš normatīvos vai administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai ne vēlāk kā līdz 2007. gada 31. martam nodrošinātu atbilstību šā panta 4. līdz 7. punktam.

9.   Ja reģistrācijas pieteikums attiecas uz ģeogrāfisku apgabalu, kas atrodas trešā valstī, tajā iekļauj 3. punktā noteiktos elementus, kā arī pierādījumus tam, ka attiecīgais nosaukums ir aizsargāts tā izcelsmes valstī.

Pieteikumu nosūta Komisijai tieši vai ar attiecīgās trešās valsts iestāžu starpniecību.

10.   Šajā pantā minētos dokumentus, ko nosūta Komisijai, sagatavo kādā no Eiropas Savienības iestāžu oficiālajām valodām, vai arī tiem pievieno apliecinātu tulkojumu vienā no šīm valodām.

6. pants

Izskatīšana Komisijā

1.   Komisija, izmantojot piemērotus līdzekļus, izskata saskaņā ar 5. pantu saņemtu pieteikumu, lai pārbaudītu, vai tas ir pamatots un atbilst šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem. Šāda izskatīšana nedrīkstētu būt ilgāka par 12 mēnešiem.

Komisija katru mēnesi publisko to nosaukumu sarakstu, par kuriem tai ir iesniegti reģistrācijas pieteikumi, kā arī datumus, kad tie iesniegti Komisijai.

2.   Ja, pamatojoties uz 1. punkta pirmajā daļā paredzēto izskatīšanu, Komisija uzskata, ka ir izpildīti šajā regulā paredzētie nosacījumi, tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē vienoto dokumentu un atsauci uz specifikācijas publiskošanu, kas minēta 5. panta 5. punkta piektajā daļā.

Pretējā gadījumā Komisija saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto procedūru lemj par reģistrācijas pieteikuma noraidīšanu.

7. pants

Iebildumi un lēmumi par reģistrāciju

1.   Sešos mēnešos pēc 6. panta 2. punkta pirmajā daļā paredzētās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ikviena dalībvalsts vai trešā valsts var iebilst pret paredzēto reģistrāciju, iesniedzot Komisijai attiecīgi pamatotu paziņojumu.

2.   Jebkura pamatoti ieinteresēta fiziskā vai juridiskā persona, kas veic uzņēmējdarbību vai ir pastāvīgais iedzīvotājs dalībvalstī, kas nav reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts, vai trešā valstī, arī var iebilst pret paredzēto reģistrāciju, iesniedzot attiecīgi pamatotu paziņojumu.

Fiziskās vai juridiskās personas, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī vai ir tās pastāvīgie iedzīvotāji, paziņojumus iesniedz attiecīgajai dalībvalstij termiņā, kas ļauj iesniegt iebildumus saskaņā ar 1. punktu.

Fiziskās vai juridiskās personas, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī vai ir tās pastāvīgie iedzīvotāji, paziņojumu 1. punktā noteiktajā termiņā iesniedz Komisijai vai nu tieši, vai ar attiecīgās trešās valsts iestāžu starpniecību.

3.   Iebildumu paziņojumi ir pieņemami vienīgi tad, ja Komisija tos saņem 1. punktā noteiktajā termiņā un ja tie:

a)	norāda, ka nav ievēroti 2. pantā minētie nosacījumi; vai

b)	norāda, ka ierosinātā nosaukuma reģistrācija būtu pretrunā 3. panta 2., 3. un 4. punktam; vai

c)	norāda, ka ierosinātā nosaukuma reģistrācija apdraudētu pilnīgi vai daļēji identiska nosaukuma vai preču zīmes pastāvēšanu vai tādu produktu pastāvēšanu, kas likumīgi tirgoti vismaz piecus gadus pirms 6. panta 2. punktā paredzētās publicēšanas dienas; vai

d)	sniedz informāciju, kas ļauj secināt, ka nosaukums, ko lūdz reģistrēt, ir sugas vārds 3. panta 1. punkta nozīmē.

Komisija pārbauda iebildumu pieņemamību.

Šā punkta pirmās daļas b), c) un d) apakšpunktā minētos kritērijus izvērtē attiecībā uz Kopienas teritoriju, kas intelektuālā īpašuma tiesību gadījumā nozīmē vienīgi teritoriju vai teritorijas, kur minētās tiesības ir aizsargātas.

4.   Ja Komisija nesaņem pieņemamus iebildumus, kā noteikts 3. punktā, tā reģistrē nosaukumu.

Reģistrāciju publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5.   Ja iebildums ir pieņemams saskaņā ar 3. punktu, Komisija aicina ieinteresētās personas veikt atbilstošas apspriedes.

Ja ieinteresētās personas sešos mēnešos panāk vienošanos, tās paziņo Komisijai visus faktorus, kas ļāva panākt šo vienošanos, tostarp pieteikuma iesniedzēja un iebildumu iesniedzēja viedokļus. Ja saskaņā ar 6. panta 2. punktu publicētā informācija nav grozīta vai ja tās grozījumi ir maznozīmīgi, kas jādefinē saskaņā ar 16. panta h) punktu, Komisija rīkojas saskaņā ar šā panta 4. punktu. Pretējā gadījumā Komisija atkārtoti veic 6. panta 1. punktā minēto izskatīšanu.

Ja vienošanās nav panākta, Komisija pieņem lēmumu saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto procedūru, ņemot vērā godīgu un tradicionālu lietojumu un faktisko sajaukšanas iespējamību.

Lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

6.   Komisija uztur regulāri atjauninātu aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistru.

7.   Šajā pantā minētos dokumentus, ko nosūta Komisijai, sagatavo kādā no Eiropas Savienības iestāžu oficiālajām valodām, vai arī tiem pievieno apliecinātu tulkojumu vienā no šīm valodām.

8. pants

Nosaukumi, norādes un simboli

1.   Saskaņā ar šo regulu reģistrētu nosaukumu var izmantot jebkurš uzņēmējs, kas tirgo lauksaimniecības produktu vai pārtikas produktu, kas atbilst attiecīgajai specifikācijai.

2.   Uz tādu Kopienas izcelsmes lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu marķējuma, kurus tirgo ar atbilstīgi šai regulai reģistrētu nosaukumu, ir norādes “aizsargāts cilmes vietas nosaukums” un “aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” vai ar tiem saistītie Kopienas simboli.

3.   Šā panta 2. punktā minētās norādes un ar tiem saistītie Kopienas simboli var būt arī uz tādu trešo valstu izcelsmes lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu marķējuma, kurus tirgo ar atbilstīgi šai regulai reģistrētu nosaukumu.

9. pants

Specifikāciju grozījumu apstiprināšana

1.   Pamatoti ieinteresēta grupa, kas atbilst 5. panta 1. un 2. punkta nosacījumiem, var iesniegt pieteikumu specifikācijas grozījumu apstiprināšanai, jo īpaši lai ņemtu vērā zinātnes un tehnikas attīstību vai lai pārskatītu noteikto ģeogrāfisko apgabalu, kas minēts 4. panta 2. punkta c) apakšpunktā.

Pieteikumā apraksta un pamato prasītos grozījumus.

2.   Ja grozījums ietver vienu vai vairākus grozījumus vienotajā dokumentā, uz grozījuma pieteikumu attiecas 5., 6. un 7. pantā noteiktā procedūra. Tomēr, ja ierosinātie grozījumi ir maznozīmīgi, Komisija par grozījumu apstiprināšanu lemj, neizmantojot 6. panta 2. punktā un 7. pantā noteikto procedūru, un apstiprināšanas gadījumā publicē 6. panta 2. punktā minētos elementus.

3.   Ja grozījums neietver nekādas izmaiņas vienotajā dokumentā, piemēro šādus noteikumus:

i)	ja ģeogrāfiskais apgabals atrodas konkrētā dalībvalstī, šī dalībvalsts izsaka savu viedokli par grozījuma apstiprināšanu un pozitīva viedokļa gadījumā publicē grozīto specifikāciju un informē Komisiju par apstiprinātajiem grozījumiem un to pamatojumu;

ii)	ja ģeogrāfiskais apgabals atrodas trešā valstī, Komisija nosaka, vai apstiprināt ierosināto grozījumu.

4.   Ja grozījums attiecas uz tādām pagaidu izmaiņām specifikācijā, kuras saistītas ar publisko iestāžu noteiktu obligāto sanitāro vai fitosanitāro pasākumu ievērošanu, piemēro 3. punktā paredzētās procedūras.

10. pants

Oficiālas kontroles

1.   Dalībvalstis norīko kompetento iestādi vai iestādes, kas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 882/2004 ir atbildīgas par kontrolēm attiecībā uz šajā regulā paredzētajiem pienākumiem.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka jebkuram uzņēmējam, kas ievēro šo regulu, ir tiesības izmantot oficiālo kontroļu sistēmu.

3.   Komisija publisko šā panta 1. punktā vai 11. pantā minēto iestāžu un institūciju nosaukumus un adreses un tos regulāri atjaunina.

11. pants

Specifikāciju ievērošanas pārbaude

1.   Attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un cilmes vietas nosaukumiem, kas attiecas uz ģeogrāfisko apgabalu Kopienā, specifikāciju ievērošanas pārbaudi pirms produkta laišanas tirgū nodrošina:

—	viena vai vairākas 10. pantā minētās kompetentās iestādes, un/vai

—	viena vai vairākas kontroles institūcijas Regulas (EK) Nr. 882/2004 2. panta nozīmē, kas darbojas kā produkta sertificēšanas struktūras.

Šādas specifikāciju ievērošanas pārbaudes izmaksas sedz uzņēmēji, attiecībā uz kuriem notiek pārbaude.

2.   Attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un cilmes vietas nosaukumiem, kas attiecas uz ģeogrāfisko apgabalu trešā valstī, specifikāciju ievērošanas pārbaudi pirms produkta laišanas tirgū nodrošina:

—	viena vai vairākas publiskās iestādes, ko norīkojusi trešā valsts, un/vai

—	viena vai vairākas produktu sertificēšanas struktūras.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minētās produktu sertificēšanas struktūras atbilst Eiropas standartam EN 45011 vai ISO/IEC 65. rokasgrāmatai (Vispārējas prasības struktūrām, kas īsteno produktu sertifikācijas sistēmas) un no 2010. gada 1. maija ir arī akreditētas saskaņā ar minēto standartu vai rokasgrāmatu.

4.   Ja 1. un 2. punktā minētās iestādes ir izvēlējušās pārbaudīt specifikāciju ievērošanu, tās sniedz atbilstīgas garantijas attiecībā uz to objektivitāti un neatkarību, un to rīcībā ir kvalificēts personāls un resursi, kas vajadzīgi šādu uzdevumu veikšanai.

12. pants

Anulēšana

1.   Ja Komisija saskaņā ar 16. panta k) punktā minētajiem sīki izstrādātajiem noteikumiem konstatē, ka vairs netiek nodrošināta atbilstība specifikācijas noteikumiem lauksaimniecības produktam vai pārtikas produktam, kam izmanto aizsargātu nosaukumu, tā sāk 15. panta 2. punktā minēto procedūru, lai anulētu reģistrāciju, to publicējot Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   Jebkura pamatoti ieinteresēta fiziskā vai juridiskā persona var lūgt reģistrācijas anulēšanu, savu lūgumu pamatojot.

Šīs regulas 5., 6. un 7. pantā noteikto procedūru piemēro mutatis mutandis.

13. pants

Aizsardzība

1.   Reģistrētos nosaukumus aizsargā pret:

a)	jebkādu reģistrēta nosaukuma tiešu vai netiešu komerciālu izmantošanu produktiem, uz kuriem reģistrācija neattiecas, ciktāl šie produkti ir salīdzināmi ar tiem, kuri reģistrēti ar šo nosaukumu, vai ciktāl nosaukuma lietošana ļauj izmantot aizsargātā nosaukuma reputāciju;

b)	nosaukumu neatļautu izmantošanu, atdarināšanu vai atsaukšanos uz tiem, pat ja ir norādīta produkta patiesā izcelsme vai ja aizsargātais nosaukums ir tulkots vai ir kopā ar tādu norādi kā “veids”, “tips”, “metode”, “kā ražots”, “imitācija” vai līdzīgu norādi;

c)

jebkādu citu nepatiesu vai maldinošu norādi uz produkta izcelsmi, cilmi, būtību vai būtiskām īpašībām, kura ir uz iekšējā vai ārējā iesaiņojuma, reklāmas materiālos vai dokumentos par attiecīgo produktu, kā arī pret tāda trauka izmantošanu produkta iesaiņojumam, kas rada nepatiesu iespaidu par produkta izcelsmi;

d)	citu praksi, kas var maldināt patērētājus par produkta patieso izcelsmi.

Ja reģistrēts nosaukums ietver lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta nosaukumu, kas tiek uzskatīts par sugas vārdu, tad šā nosaukuma, kas ir sugas vārds, izmantošanu atbilstīgajam lauksaimniecības produktam vai pārtikas produktam neuzskata par tādu, kas ir pretrunā šā punkta pirmās daļas a) vai b) apakšpunktam.

2.   Aizsargātie nosaukumi nevar kļūt par sugas vārdiem.

3.   Attiecībā uz nosaukumiem, kuru reģistrācija pieteikta atbilstīgi 5. pantam, saskaņā ar 7. panta 5. punktu var paredzēt pārejas periodu līdz pieciem gadiem vienīgi tad, ja iebildumu paziņojums ir atzīts par pieņemamu tādēļ, ka ierosinātā nosaukuma reģistrācija apdraudētu pilnīgi vai daļēji identiska nosaukuma pastāvēšanu vai tādu produktu pastāvēšanu, kas likumīgi tirgoti vismaz piecus gadus pirms 6. panta 2. punktā paredzētās publicēšanas dienas.

Pārejas periodu var noteikt arī uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī vai trešā valstī, kur atrodas attiecīgais ģeogrāfiskais apgabals, ja attiecīgie uzņēmumi vismaz piecus gadus pirms 6. panta 2. punktā paredzētās publicēšanas dienas ir likumīgi tirgojuši konkrētos produktus, pastāvīgi lietojot atbilstīgos nosaukumus, un ir šo jautājumu ierosinājuši 5. panta 5. punkta pirmajā un otrajā daļā minētajā valsts līmeņa iebildumu iesniegšanas procedūrā vai 7. panta 2. punktā minētajā Kopienas iebildumu iesniegšanas procedūrā. Šajā daļā minētā pārejas perioda un 5. panta 6. punktā minētā pielāgošanās perioda kopējais ilgums nevar pārsniegt piecus gadus. Ja 5. panta 6. punktā minētais pielāgošanās periods pārsniedz piecus gadus, pārejas periodu nepiešķir.

4.   Neskarot 14. pantu, Komisija var saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto procedūru pieņemt lēmumu atļaut reģistrēta nosaukuma un tāda nereģistrēta nosaukuma līdzāspastāvēšanu, kurš apzīmē vietu dalībvalstī vai trešā valstī, ja nereģistrētais nosaukums ir identisks reģistrētajam nosaukumam un ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)	identiskais nereģistrētais nosaukums ir pastāvīgi un godprātīgi likumīgā veidā izmantots vismaz 25 gadus pirms 1993. gada 24. jūlija;

b)	ir pierādīts, ka šā nereģistrētā nosaukuma izmantošanas mērķis nekad nav bijis gūt labumu no reģistrēta nosaukuma reputācijas un ka patērētāji nav un nevar būt maldināti par produkta patieso izcelsmi;

c)	identisko nosaukumu problēma ir norādīta pirms nosaukuma reģistrācijas.

Reģistrētais nosaukums un attiecīgais identiskais nereģistrētais nosaukums var līdzāspastāvēt laikposmā, kura maksimālais ilgums nepārsniedz 15 gadus un pēc kura beigām nereģistrēto nosaukumu vairs neizmanto.

Attiecīgā nereģistrētā ģeogrāfiskā nosaukuma izmantošanu atļauj vienīgi tad, ja uz iepakojuma ir skaidri un saredzami norādīta izcelsmes valsts.

14. pants

Sakarības starp preču zīmēm, cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm

1.   Ja cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir reģistrēta saskaņā ar šo regulu, tad preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, kas atbilst vienam no 13. pantā minētajiem gadījumiem un attiecas uz tā paša tipa produktu, noraida, ja preču zīmes reģistrācijas pieteikumu iesniedz pēc dienas, kad Komisijai iesniegts reģistrācijas pieteikums.

Preču zīmes, kas reģistrētas neatbilstīgi šā punkta pirmajai daļai, pasludina par nederīgām.

2.   Pilnībā ievērojot Kopienas tiesību aktus, tādu preču zīmi, kuras lietojums atbilst kādam no 13. pantā minētajiem gadījumiem un kura – vai nu pirms cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzības dienas izcelsmes valstī, vai pirms 1996. gada 1. janvāra – Kopienas teritorijā ir pieteikta, reģistrēta vai iegūta, ja šādu iespēju paredz attiecīgie tiesību akti, var izmantot arī turpmāk, neskarot cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju, ja nav pamata preču zīmes pasludināšanai par nederīgu vai atsaukšanai, kā norādīts Padomes Pirmajā direktīvā 89/104/EEK (1988. gada 21. decembris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm, (8) vai Padomes Regulā (EK) Nr. 40/94 (1993. gada 20. decembris) par Kopienas preču zīmi (9).

15. pants

Komitejas procedūra

1.   Komisijai palīdz Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietas nosaukumu pastāvīgā komiteja.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

3.   Komiteja pieņem savu reglamentu.

16. pants

Īstenošanas noteikumi

Saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem sīki izstrādātus noteikumus šīs regulas īstenošanai. Tie jo īpaši attiecas uz:

a)	šīs regulas 2. panta 3. punktā minēto izejvielu sarakstu;

b)	informāciju, kas jāiekļauj 4. panta 2. punktā minētajā produkta specifikācijā;

c)	nosacījumiem, atbilstīgi kuriem fizisko vai juridisko personu var uzskatīt par grupu;

d)	reģistrācijas pieteikuma iesniegšanu par nosaukumu, kas apzīmē pārrobežu ģeogrāfisko apgabalu, kā minēts 5. panta 1. punkta trešajā daļā;

e)	šīs regulas 5. panta 7. un 9. punktā minēto dokumentu saturu un veidu, kā tos iesniedz Komisijai;

f)	šīs regulas 7. pantā minētajiem iebildumiem, tostarp noteikumiem saistībā ar atbilstīgām ieinteresēto personu apspriedēm;

g)	šīs regulas 8. pantā minētajām norādēm un simboliem;

h)	šīs regulas 7. panta 5. punkta otrajā daļā un 9. panta 2. punktā minēto maznozīmīgo grozījumu definīciju, paturot prātā, ka maznozīmīgs grozījums nevar attiekties uz produkta būtiskajām īpašībām vai mainīt saikni;

i)	šīs regulas 7. panta 6. punktā paredzēto cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistru;

j)	nosacījumiem, lai pārbaudītu produkta specifikāciju ievērošanu;

k)	nosacījumiem reģistrācijas anulēšanai.

17. pants

Pārejas noteikumi

1.   Nosaukumus, kas šīs regulas spēkā stāšanās dienā ir uzskaitīti Komisijas Regulas (EK) Nr. 1107/96 (10) pielikumā, un nosaukumus, kas uzskaitīti Komisijas Regulas (EK) Nr. 2400/96 (11) pielikumā, automātiski iekļauj šīs regulas 7. panta 6. punktā minētajā reģistrā. Atbilstīgās specifikācijas uzskata par 4. panta 1. punktā minētajām specifikācijām. Turpina piemērot jebkādus īpašus pārejas noteikumus, kas saistīti ar šādām reģistrācijām.

2.   Attiecībā uz vēl neizskatītiem pieteikumiem, paziņojumiem un lūgumiem, ko Komisija saņēmusi pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas:

a)	nepiemēro 5. pantā paredzētās procedūras, neskarot 13. panta 3. punktu; un

b)	specifikācijas kopsavilkums, kas sagatavots atbilstīgi Komisijas Regulai (EK) Nr. 383/2004 (12), aizstāj 5. panta 3. punkta c) apakšpunktā minēto vienoto dokumentu.

3.   Vajadzības gadījumā Komisija var saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto procedūru pieņemt citus pārejas noteikumus.

18. pants

Nodevas

Dalībvalstis var iekasēt nodevas, lai segtu savas izmaksas, tostarp izmaksas, kas rodas, saskaņā ar šo regulu izskatot reģistrācijas pieteikumus, iebildumu paziņojumus, grozījumu pieteikumus un anulēšanas pieteikumus.

19. pants

Atcelšana

Ar šo atceļ Regulu (EEK) Nr. 2081/92.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas pievienota III pielikumā.

20. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tomēr 8. panta 2. punktu piemēro no 2009. gada 1. maija, neskarot produktus, kas laisti tirgū jau pirms minētā datuma.

---

(1)  Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

(2)  OV L 109, 6.5.2000., 29. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2003/89/EK (OV L 308, 25.11.2003., 15. lpp.).

(3)  OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.

(4)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(5)  OV L 208, 24.7.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.).

(6)  OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp.

(7)  OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp.

(8)  OV L 40, 11.2.1989., 1. lpp.

(9)  OV L 11, 14.1.1994., 1. lpp.

(10)  Komisijas Regula (EK) Nr. 1107/96 (1996. gada 12. jūnijs) par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu reģistrāciju saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta Padomes Regulas (EEK) Nr. 2081/92 17. pantā (OV L 148, 21.6.1996., 1. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 704/2005 (OV L 118, 5.5.2005., 14. lpp.).

(11)  Komisijas Regula (EK) Nr. 2400/96 (1996. gada 17. decembris) par dažu nosaukumu iekļaušanu “Aizsargāto cilmes vietu nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā”, kurš paredzēts Padomes Regulā (EEK) Nr. 2081/92 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (OV L 327, 18.12.1996., 11. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 417/2006 (OV L 72, 11.3.2006., 8. lpp.).

(12)  Komisijas Regula (EK) Nr. 383/2004 (2004. gada 1. marts), ar ko paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2081/92 attiecībā uz produktu specifikāciju galveno punktu kopsavilkumu (OV L 64, 2.3.2004., 16. lpp.).

---

---

---

---

31.3.2006

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 93/26

---

PADOMES REGULA (EK) Nr. 511/2006

(2006. gada 27. marts),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1531/2002, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu tādu krāsu televīzijas uztvērēju importam, kuru izcelsme ir, inter alia, Ķīnas Tautas Republikā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 384/96 (1995. gada 22. decembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 8. un 9. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu, kas iesniegts pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

A.   IEPRIEKŠĒJĀ PROCEDŪRA

(1)	Padome 2002. gada augustā ar Regulu (EK) Nr. 1531/2002 (2) piemēroja galīgo antidempinga maksājumu tādu krāsu televīzijas uztvērēju (“attiecīgais ražojums”) importam, kuru izcelsme ir, inter alia, Ķīnas Tautas Republikā (“ĶTR”).

(2)

Vienlaikus Komisija ar Lēmumu 2002/683/EK (3) pieņēma kopējas saistības (“saistības”), ko kopā ar Ķīnas Iekārtu un elektronisko ražojumu importa un eksporta tirdzniecības palātu (CCCME) piedāvāja uzņēmumi Haier Electrical Appliances Corp., Ltd, Hisense Import & Export Co., Ltd, Konka Group Co., Ltd, Sichuan Changhong Electric Co., Ltd, Skyworth Multimedia International (Shenzen) Co., Ltd, TCL King Electrical Appliances (Hui Zhou) Co., Ltd un Xiamen Overseas Chinese Electronic Co., Ltd (“uzņēmumi”).

(3)	Tādējādi tā ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma imports Kopienā, ko ražoja uzņēmumi un kas bija tāda veida ražojums, uz kuru attiecās saistības (“ražojums, uz kuru attiecas saistības”), bija atbrīvots no galīgajiem antidempinga maksājumiem.

B.   SAISTĪBU NEIZPILDE

(4)

Saistības, ko piedāvāja uzņēmumi, tiem uzliek par pienākumu, inter alia, ražojumu, uz kuru attiecas saistības, eksportēt pirmajam neatkarīgajam pircējam Kopienā par noteiktām viszemākajām importa cenām (“VIC”) vai augstākām cenām un ievērot atsevišķus saistībās noteiktus kvantitatīvos ierobežojumus. Šīs cenas un ierobežojumi likvidē dempinga kaitīgo ietekmi.

(5)	Lai nodrošinātu saistību izpildi, CCCME un uzņēmumi arī piekrita sniegt visu informāciju, kuru Komisija uzskata par vajadzīgu, un atļaut to telpās veikt pārbaudes apmeklējumus uz vietas, lai pārbaudītu to datu precizitāti un ticamību, kas sniegti minētajos ceturkšņa ziņojumos.

(6)	Kā norādīts Regulas (EK) Nr. 1531/2002 239. apsvērumā, saistības īpaši paredz, ka, ja saistības neizpilda kāds no uzņēmumiem vai CCCME, uzskata, ka tās neizpilda visi parakstītāji. Par saistību neizpildi uzskata nesadarbošanos ar Eiropas Komisiju saistību uzraudzīšanā.

(7)

Tāpēc Komisija pieprasīja veikt pārbaudes apmeklējumu uz vietas CCCME un to divu uzņēmumu telpās, kuriem ir lielākais ziņotais attiecīgā ražojuma pārdošanas apjoms, proti, Xiamen Overseas Chinese Electronic Co., Ltd un Konka Group Co., Ltd. Pirms pārbaudes Komisija CCCME, Xiamen Overseas Chinese Electronic Co., Ltd un Konka Group Co., Ltd nosūtīja vēstuli, norādot dienu, kad tiks veikta pārbaude uz vietas. CCCME un Xiamen Overseas Chinese Electronic Co., Ltd apstiprināja Komisijas pieprasītā pārbaudes apmeklējuma pieņemšanu. Konka Group Co. Ltd tomēr atteicās pieņemt pārbaudes apmeklējumu, tādējādi neizpildot saistības.

(8)	Komisijas Lēmumā 2006/258/EK (4) ir sīkāk izklāstīts konstatētā pārkāpuma raksturs.

(9)	Ņemot vērā saistību neizpildi, ir atcelta to saistību pieņemšana, kuras kopā ar CCCME piedāvāja uzņēmumi, ar Lēmumu 2006/258/EK. Tāpēc nekavējoties jānosaka galīgais antidempinga maksājums tāda attiecīgā ražojuma importam, ko attiecīgie uzņēmumi importē Kopienā.

(10)

Saskaņā ar pamatregulas 8. panta 9. punktu antidempinga maksājuma likme jānosaka, pamatojoties uz faktiem, kas noskaidroti izmeklēšanā, kuras rezultātā notika saistību uzņemšanās. Tā kā attiecīgās izmeklēšanas beigās ar Regulu (EK) Nr. 1531/2002 tika galīgi konstatēts dempings un kaitējums, ieteicams galīgā antidempinga maksājuma likmi noteikt minētajā regulā norādītajā apjomā un veidā, proti, 44,6 % no neto CIF cenas uz Kopienas robežas pirms nodokļu nomaksas.

C.   GROZĪJUMI REGULĀ (EK) Nr. 1531/2002

(11)	Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, Regula (EK) Nr. 1531/2002 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo Regulu (EK) Nr. 1531/2002 groza šādi:

1)	atceļ 3. pantu, kā arī I un II pielikumu;

2)	regulas 4. un 5. pants kļūst par, attiecīgi, 3. un 4. pantu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2117/2005 (OV L 340, 23.12.2005., 17. lpp.).

(2)  OV L 231, 29.8.2002., 1. lpp.

(3)  OV L 231, 29.8.2002., 42. lpp.

(4)  Sk. šā Oficiālā Vēstneša 63 lpp.

---

31.3.2006

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 93/28

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 512/2006

(2006. gada 30. marts),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)	Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2006. gada 31. martā.

---

(1)  OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 386/2005 (OV L 62, 9.3.2005., 3. lpp.).

---

---

31.3.2006

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 93/30

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 513/2006

(2006. gada 30. marts),

ar ko pieņem pagaidu noteikumus par tādu importa licenču izsniegšanu, kuru pieteikumi iesniegti atbilstoši Regulai (EK) Nr. 565/2002, ar ko izveido tarifu kvotu administrēšanas metodi un ievieš izcelsmes sertifikātu sistēmu attiecībā uz ķiplokiem, kas ievesti no trešām valstīm

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1996. gada 28. oktobra Regulu (EK) Nr. 2200/96 par augļu un dārzeņu tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 31. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 565/2002 (2) nosaka, ka dalībvalstīm jāpaziņo Komisijai par licenču pieteikumiem katru nedēļu pirmdienās un ceturtdienās un ka tās izsniedz licences piektajā darba dienā pēc dienas, kurā iesniegts pieteikums, ja Komisija šajā laikā nav veikusi citus pasākumus.

(2)	Ceturtdiena, 13. aprīlis, piektdiena, 14. aprīlis, un pirmdiena, 17. aprīlis, ir Komisijas brīvdienas 2006. gadā. Tādēļ jāatliek to licenču izsniegšana, kuru pieteikumi iesniegti no pirmdienas, 2006. gada 10. aprīļa, līdz piektdienai, 2006. gada 14. aprīlim.

(3)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Svaigu augļu un dārzeņu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Importa licences, kuru pieteikumi iesniegti no pirmdienas, 2006. gada 10. aprīļa, līdz piektdienai, 2006. gada 14. aprīlim, atbilstoši Regulai (EK) Nr. 565/2002, izsniedz piektdienā, 2006. gada 21. aprīlī, ja Komisija šajā laikā nav veikusi citus pasākumus saskaņā ar minētās regulas 8. panta 2. punktu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 297, 21.11.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 47/2003 (OV L 7, 11.1.2003., 64. lpp.).

(2)  OV L 86, 3.4.2002., 11. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 537/2004 (OV L 86, 24.3.2004., 9. lpp.).

---

31.3.2006

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 93/31

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 514/2006

(2006. gada 30. marts),

ar ko 2005./2006. tirdzniecības gadam paredz atkāpi no Regulas (EK) Nr. 824/2000 attiecībā uz intervencei piedāvātās labības piegādes termiņu dažās dalībvalstīs

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 6. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2000. gada 19. aprīļa Regulā (EK) Nr. 824/2000, kas nosaka kārtību, kādā intervences aģentūras pārņem labību, un analīzes metodes labības kvalitātes noteikšanai (2), paredzēts, ka tad, ja piedāvājums ir pieņemams, uzņēmēju pēc iespējas drīzāk informē par piegādes grafiku. Lai to nodrošinātu, minētās regulas 4. panta 3. punktā ir paredzēts, ka galīgā piegāde intervences centram, kuram izteikts piedāvājums, jāveic ne vēlāk kā līdz ceturtā mēneša beigām pēc tā mēneša, kurā piedāvājums tika saņemts.

(2)	Dalībvalstīs, kuras Eiropas Savienībai pievienojās 2004. gada 1. maijā, intervences mehānisms attiecībā uz labību 2005./2006. tirdzniecības gadā tiks piemērots otro reizi.

(3)

Labvēlīgu laika apstākļu dēļ 2005. gadā atkal bija bagāta raža. Tāpēc cenas iekšējā tirgū salīdzinoši ir zemākas par intervences cenām. Minēto iemeslu dēļ kopš intervences perioda sākuma 2005. gada novembrī intervencei tika piedāvāts relatīvi liels labības apjoms. Sakarā ar šo lielo apjomu, kā arī ar piedāvājumu ģeogrāfisko izkliedi nav iespējams ievērot noteikto piegādes termiņu, proti, 2006. gada 31. martu. Lai nodrošinātu pienācīgu piedāvājumu pārņemšanu, jāpagarina piegādes periods un attiecīgi jāparedz atkāpe no Regulas (EK) Nr. 824/2000.

(4)	Tirgū izveidojusies ārkārtas situācija prasa nekavējoties veikt attiecīgus pasākumus, un tādēļ jāparedz šajā regulā noteikto pasākumu tūlītēja piemērošana.

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 824/2000 4. panta 3. punkta trešās daļas, 2005./2006. tirdzniecības gadā Čehijā, Igaunijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Ungārijā, Maltā, Polijā, Slovēnijā un Slovākijā intervencei piedāvātās labības galīgā piegāde jāveic ne vēlāk kā līdz septītā mēneša beigām pēc tā mēneša, kurā piedāvājums tika saņemts, bet katrā ziņā līdz 2006. gada 31. jūlijam.

2. pants

Šī regula stājas spēkā tās publicēšanas dienā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 270, 21.10.2003., 21. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1154/2005 (OV L 187, 19.7.2005., 11. lpp.).

(2)  OV L 100, 20.4.2000., 31. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1068/2005 (OV L 174, 7.7.2005., 65. lpp.).

---

31.3.2006

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 93/32

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 515/2006

(2006. gada 30. marts),

ar ko ievieš pārejas posma pasākumu 2005./2006. tirdzniecības gadam attiecībā uz tādas labības uzglabāšanas finansējumu, kas piedāvāta intervencei Čehijā, Igaunijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Ungārijā, Maltā, Polijā, Slovēnijā un Slovākijā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas Pievienošanās līgumu,

ņemot vērā Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas Pievienošanās aktu, un jo īpaši tā 41. panta pirmo daļu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopīgo organizāciju (1),

tā kā:

(1)

Pēc vairāku dalībvalstu lūguma ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 514/2006 (2) 2005./2006. tirdzniecības gadā par trīs mēnešiem tiek pagarināts termiņš, kas noteikts intervencei piedāvātas labības piegādei dalībvalstīs, kuras Eiropas Kopienai pievienojās 2004. gada 1. maijā, tomēr neatļaujot piegādi pēc 2006. gada 31. jūlija.

(2)

Šis pasākums var radīt uzglabāšanas papildizmaksas par labību, kuras piegāde notikusi līdz šim jaunajam termiņam, bet pēc sākotnējā termiņa beigām, kā noteikts 4. panta 3. punkta trešajā daļā Komisijas 2000. gada 19. aprīļa Regulā (EK) Nr. 824/2000, kas nosaka kārtību, kādā intervences aģentūras pārņem labību, un analīzes metodes labības kvalitātes noteikšanai (3).

(3)

Saskaņā ar 6. pantu Padomes 1978. gada 2. augusta Regulā (EEK) Nr. 1883/78, ar ko paredz vispārīgus noteikumus intervences finansēšanai, ko veic Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Garantiju nodaļa (4), ELVGF Garantiju nodaļa sedz izdevumus par fiziskajām darbībām saistībā ar uzglabāšanu. Ar iespējamu iepriekšminēto uzglabāšanas papildizmaksu atmaksāšanu saistītie dalībvalstu izdevumi jāiekļauj uzglabāšanas izmaksu izdevumos, ko parasti sedz intervences aģentūras, un ELVGF Garantiju nodaļas finansējums ir jāparedz, pamatojoties uz iepriekšējo standarta summu, ņemot vērā ikmēneša palielinājumu, ko pieskaita intervences cenai, kā to paredz Regulas (EK) Nr. 1784/2003 4. panta 3. punkts.

(4)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar ELVGF komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Tā kā pēc Regulas (EK) Nr. 824/2004 4. panta 3. punkta trešajā daļā noteiktā piegādes termiņa beigām intervences aģentūra faktiski ir pārņēmusi Čehijā, Igaunijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Ungārijā, Maltā, Polijā, Slovēnijā un Slovākijā intervencei piedāvāto labību, Regulas (EEK) Nr. 1883/78 6. pantā paredzētajos izdevumos iekļauj dalībvalstu izdevumus saistībā ar izmaksām, kas radušās laikposmā no minētā termiņa beigām līdz dienai, kad labība faktiski piegādāta piegādes grafikā norādītajā noliktavā, ar nosacījumu, ka piegāde notikusi atbilstoši Regulā (EK) Nr. 514/2006 paredzētajam termiņam.

2. pants

Regulas (EEK) Nr. 1883/78 6. panta 1. punktā paredzēto standarta summu aprēķina no standarta summas, kuru Kopiena atmaksā dalībvalstīm par 2005./2006. tirdzniecības gadā intervencei iepirktās labības uzglabāšanu, kā to paredz Komisijas 2005. gada 12. oktobra Lēmums (5), t. i., EUR 1,31 par tonnu/mēnesī, no šīs standarta summas atskaitot Regulas (EK) Nr. 1784/2003 4. panta 3. punktā paredzēto ikmēneša palielinājuma summu, t. i., EUR 0,46 par tonnu/mēnesī, kuru pieskaita intervences cenai par katru mēnesi pēc Regulas (EK) Nr. 824/2000 4. panta 3. trešajā daļā punktā paredzētā termiņa beigām.

Šos izdevumus Padomes Regulas (EEK) Nr. 3492/90 (6) 1. pantā paredzētajos gada pārskatos ņem vērā kā izdevumus par fiziskajām darbībām saistībā ar produktu iepirkšanu, ko veic intervences aģentūras.

3. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro attiecībā uz 2005./2006. tirdzniecības gadu.

---

(1)  OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp. Regulā grozījumi izdarīti a Komisijas Regulu (EK) Nr. 1154/2005 (OV L 187, 19.7.2005., 11. lpp.).

(2)  Sk. šā Oficiālā Vēstneša 31 lpp.

(3)  OV L 100, 20.4.2000., 31. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1068/2005 (OV L 174, 7.7.2005., 65. lpp.).

(4)  OV L 216, 5.8.1978., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 695/2005 (OV L 114, 4.5.2005., 1. lpp.).

(5)  K (2005) 3752. Lēmums nav publicēts.

(6)  OV L 337, 4.12.1990., 3. lpp.

---

31.3.2006

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 93/34

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 516/2006

(2006. gada 30. marts),

ar kuru nosaka reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus melasēm cukura nozarē, ko piemēro no 2006. gada 31. marta

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2001. gada 19. jūnija Regulu (EK) Nr. 1260/2001 par cukura nozares tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 24. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas 1995. gada 23. jūnija Regula (EK) Nr. 1422/95, kurā ir noteikta kārtība, kā importēt melases cukura nozarē, un ar kuru ir grozīta Regula (EEK) Nr. 785/68 (2), paredz, ka CIF importa cenu melasei, kuru nosaka atbilstīgi Komisijas Regulai (EEK) Nr. 785/68 (3), uzskata par “reprezentatīvo cenu”. Minēto cenu uzskata par noteiktu Regulas (EEK) Nr. 785/68 1. pantā noteiktajai standarta kvalitātei.

(2)	Reprezentatīvo cenu aprēķina, ņemot vērā visu informāciju, kas paredzēta Regulas (EEK) Nr. 785/68 3. pantā, izņemot gadījumus, kas uzskaitīti minētas regulas 4. pantā, un, vajadzības gadījumā, aprēķinus var veikt, izmantojot Regulas (EEK) Nr. 785/68 7. pantā norādīto metodi.

(3)	Lai pielāgotu cenas, kuras neattiecas uz standarta kvalitāti, atkarībā no piedāvātās melases kvalitātes cena ir jāpalielina vai jāsamazina saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 785/68 6. pantu.

(4)

Ja starp konkrētā produkta sliekšņa cenu un reprezentatīvo cenu pastāv starpība, ir jānosaka papildu ievedmuitas nodokļi, ievērojot nosacījumus, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1422/95 3. pantā. Gadījumā, kad atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1422/95 5. pantam ievedmuitas nodokļu piemērojums ir apturēts, šiem nodokļiem ir jānosaka īpašas summas.

(5)	Šiem attiecīgajiem produktiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1422/95 1. panta 2. punktu un 3. panta 1. punktu ir jānosaka reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi.

(6)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas piemērojami Regulas (EK) Nr. 1422/95 1. pantā minētajiem produktiem, ir noteikti pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2006. gada 31. martā.

---

(1)  OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi regulā izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 39/2004 (OV L 6, 10.1.2004., 16. lpp.).

(2)  OV L 141, 24.6.1995., 12. lpp. Regulā jaunākie grozījumi regulā izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 79/2003 (OV L 13, 18.1.2003., 4. lpp.).

(3)  OV L 145, 27.6.1968., 12. lpp. Regulā jaunākie grozījumi regulā izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1422/95.

---

---

31.3.2006

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 93/36

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 517/2006

(2006. gada 30. marts),

ar kuru nosaka eksporta kompensācijas, kas piemērojamas baltajam cukuram un jēlcukuram bez turpmākas apstrādes

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2001. gada 19. jūnija Regulu (EK) Nr. 1260/2001 par cukura nozares tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 27. panta 5. punkta otro daļu,

tā kā:

(1)	Atbilstīgi 27. pantam Regulā (EK) Nr. 1260/2001 starpību starp minētās regulas 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzēto produktu kotējumiem vai cenām pasaules tirgū un šo produktu cenām Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1260/2001, nosakot kompensācijas attiecībā uz nedenaturētu balto cukuru un jēlcukuru, ko izved bez turpmākas apstrādes, ir jāņem vērā situācija Kopienas un pasaules cukura tirgos, un jo īpaši cenas un izmaksu faktori, kas paredzēti minētās regulas 28. pantā. Saskaņā ar to pašu pantu vērā ir jāņem arī paredzēto izvedumu saimnieciskais aspekts.

(3)

Kompensācija attiecībā uz jēlcukuru nosakāma attiecībā uz standarta kvalitāti. Tā ir definēta I pielikuma II punktā Regulā (EK) Nr. 1260/2001. Šī kompensācija cita starpā nosakāma saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1260/2001 28. panta 4. punktu. Lielkristālu cukurs ir definēts Komisijas 1995. gada 7. septembra Regulā (EK) Nr. 2135/95, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piešķiramas eksporta kompensācijas cukura nozarē (2). Kompensācija, kas tā aprēķināta cukuriem, kas satur aromatizētājus un krāsvielas, ir jāpiemēro to saharozes saturam un jānosaka attiecībā uz daudzumu 1 % šā satura.

(4)	Īpašos gadījumos eksporta kompensācijas summu var noteikt ar cita veida tiesību aktiem.

(5)	Kompensācija ir jānosaka reizi divās nedēļās. Šajā periodā tā var tikt grozīta.

(6)	Regulas (EK) Nr. 1260/2001 27. panta 5. punkta pirmajā daļā paredzēts, ka atbilstīgi situācijai pasaules tirgū vai īpašajām prasībām atsevišķos tirgos produktiem, kas paredzēti minētās regulas 1. pantā, kompensācija var atšķirties pēc to galamērķa.

(7)	Būtisks un straujš pieaugums, kas vērojams attiecībā uz Rietumbalkānu valstu izcelsmes preferenciāliem cukura ievedumiem un cukura izvedumiem no Kopienas uz minētajām valstīm, šķiet, ir izteikti mākslīgs.

(8)	Lai novērstu jebkādas ļaunprātīgas darbības saistībā ar tādu cukura nozares produktu atkārtotiem ievedumiem Kopienā, attiecībā uz kuriem var izmantot eksporta kompensāciju, attiecībā uz Rietumbalkānu valstīm nebūtu jānosaka kompensācija par šajā regulā paredzētajiem produktiem.

(9)	Nemot vērā iepriekš minēto un pašreizējo situāciju cukura tirgū, un jo īpaši kotējumus vai cenas cukuram Kopienā un pasaules tirgū, kompensācijas nosakāmas attiecīgā apmērā.

(10)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kompensācijas, kas piešķiramas gadījumā, kad tiek izvesti nedenaturēti Regulas (EK) Nr. 1260/2001 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētie produkti bez turpmākas apstrādes, noteiktas saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2006. gada 31. martā.

---

(1)  OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 39/2004 (OV L 6, 10.1.2004., 16. lpp.).

(2)  OV L 214, 8.9.1995., 16. lpp.

---

---

31.3.2006

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 93/38

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 518/2006

(2006. gada 30. marts),

ar ko nosaka eksporta kompensācijas attiecībā uz turpmāk neapstrādātiem sīrupiem un dažiem citiem cukura nozares produktiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2001. gada 19. jūnija Regulu (EK) Nr. 1260/2001 par cukura nozares tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 27. panta 5. punkta otro daļu,

tā kā

(1)	Atbilstīgi 27. pantam Regulā (EK) Nr. 1260/2001 starpību starp minētās regulas 1. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzēto produktu kotējumiem vai cenām pasaules tirgū un šo produktu cenām Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Saskaņā ar 3. pantu Komisijas 1995. gada 7. septembra Regulā (EK) Nr. 2135/95 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par to, kā piešķiramas eksporta kompensācijas cukura nozarē (2), kompensācija par 100 kilogramiem Regulas (EK) Nr. 1260/2001 1. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzēto produktu ir vienāda ar pamatdaudzumu, kas reizināts ar saharozes saturu, vajadzības gadījumā, ieskaitot citus cukurus, kas izteikti kā saharoze. Šo saharozes saturu nosaka saskaņā ar noteikumiem 3. pantā Regulā (EK) Nr. 2135/95.

(3)

Atbilstīgi 30. panta 3. punktam Regulā (EK) Nr. 1260/2001 turpmāk neapstrādātas sorbozes eksporta kompensācijas pamatapjomam ir jābūt vienādam ar kompensācijas pamatapjomu, no kura atskaitīta viena simtdaļa ražošanas kompensācijas, kas saskaņā ar Komisijas 2001. gada 27. jūnija Regulu (EK) Nr. 1265/2001, ar ko nosaka sīki izstrādātus izpildes noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1260/2001 attiecībā uz ražošanas kompensācijas piešķiršanu dažu veidu cukura nozares produktiem, ko izmanto ķīmijas rūpniecībā, piemērojama produktiem (3), kas uzskaitīti pēdējās minētās regulas pielikumā.

(4)

Saskaņā ar noteikumiem 30. panta 1. punktā Regulā (EK) Nr. 1260/2001 attiecībā uz pārējiem turpmāk neapstrādātiem produktiem, kas paredzēti minētās regulas 1. panta 1. punkta d) apakšpunktā, kompensācijas pamatapjomam ir jābūt vienādam ar simtdaļu no daudzuma, kurā vērā ņemta, pirmkārt, starpība starp intervences cenu baltajam cukuram bezdeficīta Kopienas reģionos mēnesī, attiecībā uz ko noteikts pamatapjoms, un kotējumiem vai cenām baltajam cukuram pasaules tirgū un, otrkārt, vajadzība nodrošināt līdzsvaru starp Kopienas pamatproduktu izmantojumu tādu pārstrādes preču izgatavošanā, ko paredzēts izvest uz trešajām valstīm, un tādu trešo valstu produktu izmantojumu, kas ievesti saskaņā ar režīmu ievešana pārstrādei.

(5)	Saskaņā ar noteikumiem Regulas (EK) Nr. 1260/2001 30. panta 4. punktā pamatapjoma piemērojums var tikt attiecināts uz dažiem produktiem, kas uzskaitīti, minētās regulas 1. panta 1. punkta d) apakšpunktā.

(6)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1260/2001 27. pantu eksporta kompensāciju var paredzēt attiecībā uz minētās regulas 1. panta 1. punkta f), g) un h) apakšpunktā paredzētajiem produktiem bez turpmākas apstrādes. Kompensācija nosakāma attiecībā uz 100 kilogramiem sausnas, jo īpaši ņemot vērā eksporta kompensāciju, kas piemērojama produktiem, uz ko attiecas KN kods 1702 30 91, un produktiem, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 1260/2001 1. panta 1. punkta d) apakšpunktā, kā arī paredzēto izvedumu saimnieciskos aspektus. Attiecībā uz produktiem, kas paredzēti minētā punkta f) un g) apakšpunktā, kompensāciju piešķir vienīgi tiem produktiem, kas atbilst nosacījumiem Regulas (EK) Nr. 2135/95 5. pantā, un attiecībā uz produktiem, kas paredzēti h) apakšpunktā, kompensāciju piešķir vienīgi tiem produktiem, kas atbilst nosacījumiem Regulas (EK) Nr. 2135/95 6. pantā.

(7)	Iepriekš minētās kompensācijas nosakāmas katru mēnesi. Šajā periodā tās var grozīt.

(8)	Regulas (EK) Nr. 1260/2001 27. panta 5. punkta pirmajā daļā paredzēts, ka, ievērojot situāciju pasaules tirgū vai īpašās prasības atsevišķos tirgos, iespējams, attiecībā uz produktiem, kas paredzēti minētās regulas 1. pantā, kompensācija ir jādiferencē pēc to galamērķa.

(9)	Būtisks un straujš pieaugums, kas vērojams attiecībā uz Rietumbalkānu valstu izcelsmes preferenciāliem cukura ievedumiem un cukura izvedumiem no Kopienas uz minētajām valstīm, šķiet, ir izteikti mākslīgs.

(10)	Lai novērstu jebkādas ļaunprātīgas darbības saistībā ar tādu cukura nozares produktu atkārtotiem ievedumiem Kopienā, attiecībā uz kuriem var izmantot eksporta kompensāciju, Rietumbalkānu valstīm nebūtu jānosaka kompensācija par šajā regulā paredzētajiem produktiem.

(11)	Ievērojot iepriekš minēto, kompensācijas konkrētajiem produktiem nosakāmas attiecīgā apmērā.

(12)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kompensācijas, kas piešķiramas gadījumā, kad tiek izvesti Regulas (EK) Nr. 1260/2001 1. panta 1. punkta d), f), g) un h) apakšpunktā paredzētie produkti bez turpmākas apstrādes, noteiktas šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2006. gada 31. martā.

---

(1)  OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 39/2004 (OV L 6, 10.1.2004., 6. lpp.).

(2)  OV L 214, 8.9.1995., 16. lpp.

(3)  OV L 178, 30.6.2001., 63. lpp.

---

---

31.3.2006

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 93/41

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 519/2006

(2006. gada 30. marts),

ar kuru nosaka maksimālo eksporta kompensāciju par baltā cukura eksportu uz atsevišķām trešajām valstīm 22. konkursa daļā, ko izsludina saskaņā ar pastāvīgo uzaicinājumu piedalīties konkursā, kurš paredzēts Regulā (EK) Nr. 1138/2005

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2001. gada 19. jūnija Regulu (EK) Nr. 1260/2001 par cukura nozares tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 27. panta 5. punkta otro daļu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Komisijas 2005. gada 15. jūlija Regulu (EK) Nr. 1138/2005 par pastāvīgo uzaicinājumu piedalīties konkursā, lai noteiktu maksājumus un/vai kompensācijas attiecībā uz baltā cukura eksportu 2005./2006. tirdzniecības gadam (2), saistībā ar šā cukura eksportu uz atsevišķām trešajām valstīm ir izsludināti uzaicinājumi uz konkursa daļu.

(2)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1138/2005 9. panta 1. punktu ir paredzēts attiecīgs maksimālais eksporta kompensācijas apjoms konkrētai konkursa daļai, jo īpaši ņemot vērā stāvokli un paredzamo attīstību Kopienas cukura tirgū un pasaules cukura tirgū.

(3)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

22. konkursa daļai attiecībā uz balto cukuru, ko izsludina saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1138/2005, eksporta kompensācijas maksimālais apjoms ir noteikts 27,260 EUR/100 kg.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2006. gada 31. martā.

---

(1)  OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 39/2004 (OV L 6, 10.1.2004., 16. lpp.).

(2)  OV L 185, 16.7.2005., 3. lpp.

---

31.3.2006

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 93/42

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 520/2006

(2006. gada 30. marts),

ar kuru nosaka ražošanas kompensāciju attiecībā uz balto cukuru, ko izmanto ķīmijas rūpniecībā, laikposmam no 2006. gada 1. līdz 30. aprīlim

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2001. gada 19. jūnija Regulu (EK) Nr. 1260/2001 par cukura nozares tirgus kopējo organizāciju (1) un jo īpaši tās 7. panta 5. punkta piekto ievilkumu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1260/2001 7. panta 3. punktu ražošanas kompensācijas var piešķirt par produktiem, kas uzskaitīti minētās regulas 1. panta 1. punkta a) un f) apakšpunktā, par sīrupiem, kas minēti tā paša punkta d) apakšpunktā, kā arī par KN kodā 1702 50 00 minētu ķīmiski tīru fruktozi (levulozi) kā starpproduktu, turklāt līguma 23. panta 2. punktā minētajos apstākļos, ja šos produktus izmanto atsevišķu ķīmijas rūpniecības produktu izgatavošanā.

(2)

Komisijas 2001. gada 27. jūnija Regula (EK) Nr. 1265/2001, ar kuru nosaka, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1260/2001 par ražošanas kompensāciju piešķiršanu dažu cukura nozares produktu ražošanai, ko izmanto ķīmijas rūpniecībā (2), paredz, ka kompensācijas tiek noteiktas uz baltajam cukuram noteiktās kompensācijas pamata.

(3)	Regulas (EK) Nr. 1265/2001 9. pantā paredzēts, ka ražošanas kompensācija baltajam cukuram tiek noteikta ik mēnesi laikposmiem, kas sākas katra mēneša pirmajā dienā.

(4)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ražošanas kompensācija attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1265/2001 4. pantā paredzēto balto cukuru ir 23,731 EUR/100 tīrsvara kg laikposmam no 2006. gada 1. līdz 30. aprīlim.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2006. gada 1. aprīlī.

---

(1)  OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp. Jaunākie grozījumi regulā izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 39/2004 (OV L 6, 10.1.2004., 16. lpp.).

(2)  OV L 178, 30.6.2001., 63. lpp.

---

31.3.2006

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 93/43

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 521/2006

(2006. gada 30. marts),

ar ko nosaka eksporta kompensācijas par dzīvnieku barības maisījumu uz labības bāzes

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembris Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1), un jo īpaši tās 13. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 13. pantu starpību starp minēto regulas 1. pantā minēto produktu kursu vai cenām pasaules tirgū un šo produktu cenām Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regulas (EK) Nr. 1517/95, ar ko pieņem sīki izstrādātus noteikumus Regulas (EK) Nr. 1784/2003 piemērošanai attiecībā uz importa un eksporta režīmu dzīvnieku barības maisījumiem uz labības bāzes un groza Regulu (EK) Nr. 1162/95 par sīki izstrādātiem noteikumiem ievešanas un izvešanas atļauju režīma piemērošanai labības un rīsu nozarē (2), 2. pantā ir izstrādāti īpaši kritēriji, kas jāņem vērā, aprēķinot šīs kompensācijas.

(3)

Šaja aprēķinā jāņem vērā arī labības produktu sastāvs. Vienkāršošanas nolūkā kompensācija jāizmaksā par divām “labības produktu” kategorijām, tas ir, kukurūzu, t.i., graudaugu, kas tiek visplašāk izmantoti eksportētu kombinēto pārtikas produktu un produktu uz kukurūzas bāzes ražošanai, no vienas puses, kā arī par “citiem graudaugiem”, no otras puses, kas ir iekļaujami labības produkti, izņemot kukurūzu un produktus uz kukurūzas bāzes. Kompensācija jāpiešķir par labības produktu daudzumu, ko satur dzīvniekiem paredzētie barības maisījumi.

(4)	Turklāt kompensācijas noteikšanā jāņem vērā arī iespējas šo produktu pārdošanai pasaules tirgū, nepieciešamība izvairīties no traucējumiem Kopienas tirgū un eksporta ekonomiskais aspekts.

(5)	Pašreizējā situācija labības tirgū, un jo īpaši apgādes perspektīvas, liek šobrīd atcelt eksporta kompensācijas.

(6)	Labības pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Eksporta kompensācijas par barības maisījumiem, ko aptver Regula (EK) Nr. 1784/2003 un uz ko attiecas Regula (EK) Nr. 1517/95, nosaka saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2006. gada 31. martā.

---

(1)  OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1154/2005 (OV L 187, 19.7.2005., 11. lpp.).

(2)  OV L 147, 30.6.1995., 51. lpp.

---

---

31.3.2006

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 93/45

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 522/2006

(2006. gada 30. marts),

ar ko nosaka eksporta kompensācijas par pienu un piena produktiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienu dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 31. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)	Regulas (EK) Nr. 1255/1999 31. panta 1. punktā paredzēts, ka starpību starp minētās regulas 1. pantā uzskaitīto produktu cenu pasaules tirgū un šo produktu cenu Kopienas tirgū var atlīdzināt ar eksporta kompensāciju.

(2)	Ņemot vērā pašreizējo stāvokli piena un piena produktu tirgū, ir jānosaka eksporta kompensācijas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1255/1999 31. pantā paredzētajiem noteikumiem un noteiktiem kritērijiem.

(3)	Regulas (EK) Nr. 1255/1999 31. panta 3. punkta otrajā daļā paredzēts, ka stāvoklis pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašās prasības var radīt nepieciešamību noteikt dažādu kompensācijas lielumu atkarībā no galamērķa.

(4)

Saskaņā ar Saprašanās memorandu starp Eiropas Kopienu un Dominikānas Republiku par sausā piena ievešanas aizsardzību Dominikānas Republikā (2), kas apstiprināts ar Padomes Lēmumu 98/486/EK (3), noteiktam Kopienas piena produktu apjomam, ko eksportē uz Dominikānas Republiku, var piemērot samazinātus muitas nodokļus. Tādēļ par noteiktu procentuālo daļu ir jāsamazina eksporta kompensācijas, kas piešķirtas par produktiem, kurus eksportē atbilstīgi šim režīmam.

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Eksporta kompensācijas, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1255/1999 31. pantā, piešķir par šīs Regulas pielikumā minētajiem produktiem un daudzumiem saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Komisijas Regulas (EK) Nr. 174/1999 (4) 1. panta 4. punktā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2006. gada 31. martā.

---

(1)  OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2005 (OV L 307, 25.11.2005., 2. lpp.).

(2)  OV L 218, 6.8.1998., 46. lpp.

(3)  OV L 218, 6.8.1998., 45. lpp.

(4)  OV L 20, 27.1.1999., 8. lpp.

---

---