1)

“zināšanu valorizācija” ir process, kurā no zināšanām tiek radīta sociāla un ekonomiska vērtība, sasaistot dažādas jomas un nozares un pārveidojot datus, zinātību un pētījumu rezultātus ilgtspējīgos produktos, pakalpojumos, risinājumos un zināšanās balstītā politikā, kas sniedz labumu sabiedrībai (12);

2)

“rūpniecības un akadēmisko aprindu līdzradīšana” ir rūpniecībā, pētniecībā un inovācijā iesaistīto un, iespējams, arī citu ieinteresēto personu, piemēram, publisko iestāžu, sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības, zināšanu koprades un valorizācijas process (13);

3)

“akadēmiskās aprindas” ir augstskolas un citas augstākās izglītības iestādes, ieskaitot publiskās un privātās pētniecības un tehnoloģiju organizācijas (14), lietišķās zinātnes augstskolas un citas augstākās profesionālās izglītības un apmācības iestādes;

4)

“intelektuālais aktīvs” ir jebkurš rezultāts vai produkts, kas radīts kādā pētniecības un inovācijas darbībā (piemēram, intelektuālā īpašuma tiesības, dati, zinātība, prototipi, procesi, prakse, tehnoloģijas vai programmatūra);

5)

“atvērtā zinātne” ir pieeja zinātniskajam procesam, kura balstās uz atvērtu sadarbību, instrumentiem un zināšanu izplatīšanu, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/695 (15) 2. panta 5. punktā;

6)

“atvērtā inovācija” ir inovācijas procesa atvēršana tiem, kas nav organizācijas dalībnieki (16);

7)

“atvērtā piekļuve” ir galalietotāja bezmaksas piekļuve pētījumu datiem, cita starpā zinātniskām publikācijām, saskaņā ar Regulas (ES) 2021/695 14. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 39. panta 3. punktu.

a)

nosaka skaidru misiju veicināt rūpniecības un akadēmisko aprindu līdzradīšanu zināšanu valorizācijai un izstrādā mērķderīgus pētījumus un attīstības stratēģijas, ko atbalsta augstākā un vidējā līmeņa vadība;

b)

mudina uz starpdisciplināru sadarbību un zināšanu apmaiņu organizācijā, lai veicinātu inovācijas kultūru un atklātu dialogu, daloties gan ar labiem rezultātiem, gan izaicinājumiem un mācoties no pieredzes;

c)

apsver iespēju izveidot īpašas komandas, kas būtu atbildīgas par rūpniecības un akadēmisko aprindu sadarbības atvieglošanu un atbalstīšanu; piedāvā ieteikumus potenciālo partneru identificēšanai (ņemot vērā intereses, saistības, iepriekšējo pieredzi un spēju papildināmību); un sniedz informāciju par līdzradīšanas un pieejamo partnerību veidiem (dažādi iesaistes līmeņi, ilgums un nosacījumi);

d)

stiprina rūpniecības un akadēmisko aprindu dialogu padomdevēju struktūru līmenī un izstrādā kopīgus ceļvežus, iesaistot akadēmiskās aprindas, rūpniecību, publiskās iestādes, sociālos partnerus, klasterus, jaunuzņēmumus un iedzīvotājus, piemēram, izveidojot īpašas padomes; iespējams, veido apaļā galda diskusijas, sadarbību rosinošus apstākļus vai procesus, tostarp analizējot prasmju vajadzības, lai noteiktu problēmas izglītībā un identificētu darba tirgum atbilstošās kompetences un prasmes nolūkā attiecīgi pielāgot mācību programmas un mācīšanas metodes un studentiem nodrošināt nākotnes prasībām atbilstošas prasmes;

e)

attīsta kopīgas struktūras, piemēram, inovācijas un zināšanu mezglus, virtuālos institūtus un uzņēmējdarbības akadēmijas (17), lai veicinātu sadarbību un radītu ilgtspējīgas starpsavienotas ekosistēmas; iespējams, veido “dzīvās laboratorijas” un piedāvā izaicinājumos balstītas aktivitātes, piemēram, hakatonus, apvienojot vienuviet starptautiski daudzveidīgas un transdisciplināras studentu, pētnieku, uzņēmumu un pilsētu komandas, lai izstrādātu uzņēmumiem un pilsētām noderīgus inovatīvus risinājumus;

f)

rada iespējas uzņēmumos uzņemt bakalaura un maģistra programmu studentus, doktorantus un doktora grādu ieguvušus pētniekus un aktīvi iesaistās kopdarbīgā pētniecībā un uz misiju vērstā pētniecībā un inovācijā;

g)

veicina darbības, kas vairo uzticību un abpusējas zināšanas (piemēram, tīklošanās, darbinieku pagaidu norīkošana un personāla apmaiņa starp partneriem), un izmanto tādus rīkus kā inovācijas vaučeri, lai veicinātu efektīvākas un ilgtspējīgākas partnerības.

a)

veido starpnozaru līdzradīšanas un abpusējas mācīšanās kultūru, apmainoties ar idejām par kopīgu interešu tematiem un daloties ar veiksmes stāstiem un paraugprakses piemēriem (18);

b)

saskaņo publiskās un privātās intereses, identificējot rūpniecības un akadēmisko aprindu kopīgās problēmas un mērķus, piemēram, apmierināt sabiedrības vajadzības vai veicināt tehnoloģiju inovāciju;

c)

informē par zināšanu līdzradīšanas ieguvumiem rūpniecībai, piemēram, sabiedrības vajadzību risināšana, sociālās ietekmes radīšana, rūpnieciskās pētniecības pilnveidošana, piekļuve talantu un prasmju apmaiņai, sociālo un organizatorisko inovāciju plašāka izmantošana darba vietā, piekļuve no publiskiem līdzekļiem finansētām pētniecības programmām, risku dalīšana, lai testētu jaunas idejas un tehnoloģijas, produktu vai pakalpojumu pilnveidošana un uzņēmuma konkurētspējas uzlabošana;

d)

informē par līdzradīšanas ieguvumiem pētniecības organizācijām, piemēram, sociālo vajadzību risināšana, sociālās ietekmes radīšana, atvasuzņēmumu, kopīgu projektu un publikāciju veidošana, pētniecības rezultātu rūpnieciska izmantošana, saskarsme ar rūpniecību, prasmju apmaiņa un piekļuve infrastruktūrai, sociālo un organizatorisko inovāciju plašāka izmantošana, studentu un pētnieku nodarbināmības uzlabošana un finansiālas iespējas (ieskaitot plašākas finansējuma saņemšanas iespējas);

e)

izceļ sekmīgas rūpniecības un akadēmisko aprindu partnerības organizācijā, uzsverot efektīvas intelektuālo aktīvu pārvaldības nozīmi un demonstrējot rūpniecības un akadēmisko aprindu līdzradīšanā radīto pievienoto vērtību;

f)

sadarbojas ar politikas veidotājiem un valsts pārvaldi saistībā ar rūpniecības un akadēmisko aprindu līdzradīšanas politiku, finansējumu un nodokļu stimuliem (piemēram, finansējumu lietišķas ievirzes doktorantūrai);

g)

rīko kopīgas aktivitātes (piemēram, gadījumu izpētes konkursus, hakatonus, komunikācijas kampaņas, kopīgas apmācības un koncepciju apliecinājumus) un iesaista iedzīvotājus rūpniecības un akadēmisko aprindu līdzradīšanas darbībās saskaņā ar Komisijas Ieteikumu (ES) 2024/736 (19).

a)

atzīst un atalgo sekmīgas rūpniecības un akadēmisko aprindu partnerības, personāla apmaiņu vai starpnozaru mobilitāti, kā arī rūpniecības un akadēmisko aprindu līdzradīšanā attīstītās prasmes darbinieku piesaistē, snieguma izvērtēšanā (21), karjeras novērtējumos un personāla karjeras progresijā; apsverami arī citi stimuli, piemēram, finansējums, kopīgas tiesības uz intelektuālo īpašumu un autoratlīdzības dalīšana;

b)

informē par ieguvumiem, ko rūpniecībā un akadēmiskajās aprindās strādājošajiem sniedz dažādas līdzradīšanas un partnerības iespējas, piemēram, mūžizglītība, profesionālā un personīgā izaugsme, pētniecības autonomija, līderības lomas un pētniecības komercializācijas iespējas;

c)

iesaista visus darbiniekus divvirzienu starpnozaru mobilitātē – no rūpniecības uz akadēmiskajām aprindām un no akadēmiskajām aprindām uz rūpniecību, lai veicinātu līdzradīšanu un starpdisciplināras aktivitātes, piemēram, augstskolu mācību programmas, plaisas mazināšanai starp pētniecību un rezultātu praktisko izmantošanu rūpniecībā;

d)

nodrošina informāciju visiem darbiniekiem par attiecīgajiem rīkiem un programmām, tostarp projektu dotācijām, stipendijām, lietišķās ievirzes doktorantūras un pēcdoktorantūras programmām, piemēram, Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosaukto darbību (MSCA) pēcdoktorantūras stipendiju neakadēmiskā prakse (22) un MSCA doktorantu tīkli (tostarp lietišķās ievirzes doktorantūra) (23), koncepciju apliecinājumu dotācijas (24), Eiropas universitāšu alianses (25), sākuma kapitāla iespējas, atbalsta pakalpojumi, apmācība un izaugsmes vadība, finansējuma iespējas un pasākumi.

a)

nodrošina un veicina izaugsmes vadību, mentorēšanu un profesionālās un personīgās izaugsmes iespējas visiem darbiniekiem rūpniecībā un akadēmiskajās aprindās (ieskaitot mikrokvalifikāciju un arodmācības) (26);

b)

iegulda daudzveidīgās un elastīgās mācību iespējās, tostarp mikrokvalifikācijā, lai risinātu dinamiskas vajadzības visā rūpniecībā un akadēmiskajās aprindās, un iesaista dažāda profila pasniedzējus un vieslektorus, jo īpaši no rūpniecības;

c)

nostiprina rūpniecības un akadēmisko aprindu personāla transversālās prasmes, kas nepieciešamas efektīvai starpdisciplinārai un starpnozaru sadarbībai, piemēram, komunikācijas, līderības prasmes, prasmes pielāgoties mainīgai darba videi, elastība un sarunu vešanas prasmes;

d)

veido visaptverošu izpratni par to, kā darbojas uzņēmumi, un nodrošina apmācības un iespējas studentiem un pētniekiem, lai viņi varētu prezentēt savus projektus rūpniecības pārstāvju paneļiem, saņemot atgriezenisko saiti un veidojot tīklus turpmākai profesionālai izaugsmei, tostarp, veidojot studentu inkubatorus;

e)

attīsta visa akadēmiskā personāla un studentu prasmes – projektu vadība, uzraudzība un mentorings, ietekmes novērtējums, komunikācija, zināšanu koprade, valorizācija un inovācija; tas ietver apmācību par izvērtēšanas metodēm, mērījumu sistēmām un projektu rezultātu un to sociālās ietekmes novērtēšanu;

f)

veicina stratēģiskās domāšanas un studentu un pētnieku uzņēmējdarbības prasmes, lai veidotu atvasuzņēmumus un jaunuzņēmumus uz inovatīvu produktu un pakalpojumu pamata un pārvērstu savu pētījumu rezultātus praktiskā pielietojumā tirgū;

g)

nodrošina vairāk apmācības iespēju par pētniecības un inovācijas finansēšanas iespējām un rūpniecībā veido visaptverošu izpratni, jo īpaši MVU vidū, par akadēmisko un pētniecības iestāžu funkcijām un darbību, kā arī veicina inkubatoru, inovāciju mezglu un tehnoloģiju izplatīšanas centru darbību, lai atbalstītu MVU inovāciju procesus, piemēram, balstoties uz profesionālās izcilības centru darbu (27);

h)

nodrošina apmācību par intelektuālo aktīvu pārvaldību (apmācībai arī būtu jābūt orientētai uz rūpniecību, jo īpaši MVU, un akadēmiskajām aprindām, tostarp studentiem, ideālā gadījumā jauktās grupās) un īpašu uzmanību pievērš intelektuālā īpašuma pārvaldībai projektos un partnerībās, tostarp ņemot vērā atvērtās zinātnes un atvērtās inovācijas apsvērumus, saskaņā ar Komisijas Ieteikumu (ES) 2023/499;

i)

nodrošina apmācību par standartizāciju, lai pilnveidotu izpratni par pētniecības, inovācijas un standartizācijas īpašībām un savstarpējām saiknēm un to, kā tās viena otru var papildināt, lai vairotu zināšanu valorizāciju, saskaņā ar Komisijas Ieteikumu (ES) 2023/498 (28);

j)

attīsta personāla, studentu un pētnieku prasmes izmantot digitālās platformas un rīkus, arī tos, kas saistīti ar datpratību un datu pārvaldību zināšanu valorizācijas nolūkos;

k)

mudina visus darbiniekus (ieskaitot vadības līmeņa un administratīvos darbiniekus) un pētniekus iesaistīties attiecīgās valsts un starptautiskās akadēmisko aprindu un rūpniecības savstarpējās starpnozaru mobilitātes shēmās, kā arī citās shēmās, piemēram, MSCA doktorantu tīklos, MSCA darbinieku apmaiņā (29), MSCA COFUND (30), Erasmus+ (31), Eiropas Inovāciju un un tehnoloģiju institūta (EIT) zināšanu un inovācijas kopienu izglītības un apmācību programmās (32) un Eiropas Pētniecības un inovācijas kopienā drošības jomā (CERIS).

a)

mudina personālu iesaistīties tīklošanās pasākumos organizācijā, kā arī ar ārējām organizācijām un veido izpratni par tīklošanās iespējām;

b)

organizē un piedalās pasākumos, kuros kopā tiek savesti rūpniecības (tostarp MVU, atvasuzņēmumi un jaunuzņēmumi, komerceņģeļi, iespējkapitāla fondi un citas ieinteresētās personas) un akadēmisko aprindu pārstāvji, lai pārrunātu kopīgas intereses, problēmas un iespējas;

c)

uztur aktīvu absolventu tīklu, lai veidotu kontaktus un nodrošinātu iespējas absolvējušiem uzņēmējiem un rūpniecībā strādājošajiem dalīties savā ekspertu pieredzē ar studentiem un sniegt mentorēšanas pakalpojumus (33);

d)

pievienojas klasteriem (34), tīkliem (35), platformām (36), prakses kopienām, kopīgām darba grupām un konsultatīvajām padomēm (gan formālām, gan neformālām) un izmanto pieejamos atbalsta pasākumus (piemēram, inkubatorus, akceleratorus, zināšanu un tehnoloģiju pārneses birojus, sadarbības koordinācijas birojus un trešo pušu ekspertus) ES, valstu un reģionu līmenī;

e)

veido izpratni par izaicinājumiem, tostarp ar pētniecības un inovācijas sadarbību saistīto pētniecības drošību un iespējamu ārvalstu iejaukšanos (37), un sekmē partnerību izveidi starp Savienības uzņēmumiem un akadēmiskajiem pasaules mēroga partneriem (38);

f)

mudina veidot atvērtu un efektīvu saziņu un gādā, ka ir saprotama dažādu iesaistīto personu izmantotā terminoloģija;

g)

identificē un izmanto vispāratzītas, profesionāli uzturētas digitālās platformas vai starpniecības uzņēmumus (ar meklēšanas iespējām, filtriem, paziņojumiem u. tml.), kas:

h)

izveido iekšējus sadarbības koordinācijas birojus ar nepieciešamajiem līdzekļiem un resursiem, lai tie varētu darboties kā kontaktpunkti rūpniecības un akadēmisko aprindu līdzradīšanā, sniedzot informāciju par iespējām un nodrošinot labas attiecības ar partneriem;

i)

veicina ilgtermiņa un ilgtspējīgu iesaisti pēc projektu beigām un sekmē pastāvīgas attiecības un partnerības starp rūpniecību un akadēmiskajām aprindām.

a)

vienojas par kopīgu redzējumu, mērķiem, gaidāmo rezultātu un uzdevumiem, kas palīdzētu panākt augstu iesaistīšanos un ilgtermiņa saistības, vienlaikus cienot akadēmisko brīvību, un, kur vien iespējams un atbilstoši, apsver citu ieinteresēto personu iesaisti, lai veidotu partnerības sistēmu;

b)

veicina visu partnerības sistēmā iesaistīto pušu uzticēšanos un saistību uzņemšanos;

c)

ar juridisko ekspertu atbalstu nosaka skaidru un visaptverošu līgumisko sistēmu, pārvaldības struktūru, partnerības vadības kārtību un konfliktu risināšanas procedūru;

d)

vienojas par partnerības detalizētu grafiku un ceļvedi, tostarp nosaka atskaites punktus un termiņus un tos regulāri pārskata, un partneru izmantošanai izstrādā kopīgu starpnozaru darba terminoloģiju;

e)

nosaka konkrētus rādītājus partnerības progresa, radītās vērtības, ietekmes (vidiskās, tehnoloģiskās, ekonomiskās, sociālās, politiskās ietekmes un ietekmes uz veselību) un ilgtspējas uzraudzībai un izvērtēšanai;

f)

izstrādā kopīgu intelektuālo aktīvu pārvaldības stratēģiju (39), iekļaujot apsvērumus par pamata zināšanām, datu apmaiņu, vērtēšanu, intelektuālā īpašuma kopīgu pārvaldību un īpašumtiesībām, atvērto zinātni, atvērtās inovācijas praksi un ieguldījumu standartizācijā;

g)

vienojas par konfidencialitāti, datu īpašumtiesībām un datu privātuma jautājumiem un politiku attiecībā uz interešu konfliktiem;

h)

veido skaidru sadarbības struktūru ar īpaši apmācītu personālu (un attiecīgā gadījumā īpašu komandu partnerorganizācijās); šīs komandas var saņemt atbalstu no akadēmisko partneru zināšanu un tehnoloģiju pārneses birojiem vai rūpniecības partneru gadījumā – no attiecīgajām asociācijām;

i)

partnerību mērķos un darbībās veicina līdztiesību, daudzveidību, ilgtspēju un iekļaušanu un novērš ar dzimumu saistītus aizspriedumus;

j)

veido partneru izpratni par partnerības sistēmu un vērtībām, lomām, stimuliem un resursiem, lai būtu skaidrība un saskaņotība.

a)

izmanto dažādu veidu starpnieku, tostarp zināšanu un tehnoloģiju pārneses speciālistu un līgumu pārvaldītāju, kuri organizācijā pārrauga formālos darījumus (piemēram, ar intelektuālo aktīvu pārvaldību saistītos jautājumus), atbalstu; starpnieki var arī būt korporatīvajā vidē balstīti vai citi profesionāli atbalstītāji (piemēram, rūpniecības nozares vai zinātniskās asociācijas), kuri palīdz veidot dialogu un izprast darba attiecības, vai organizācijas, kas uzrauga daudzu ieinteresēto personu līdzradīšanas telpas (piemēram, izmēģināšanas vidi, eksperimentu telpas, platformas un “dzīvās laboratorijas”);

b)

izmanto starpnieku atbalstu, lai partnerībā atvieglotu partneru mediāciju un saziņu;

c)

iesaista starpniekus partnerības sistēmu izstrādē un dalībā finansējošo aģentūru izsludinātos konkursos;

d)

sadarbojas ar starpniekiem, lai sniegtu ieskatu par atbildīgām inovācijām, padomus par regulējumu un ieteikumus par jautājumiem, par kuriem pašai organizācijai var nebūt speciālo zināšanu (piemēram, par tehnoloģisko risku pārvaldību);

e)

nodrošina pietiekamus resursus, tostarp finansē un investē starpnieku profesionalizācijā, un atzīst to būtisko lomu ES, valstu un reģionu inovācijas ekosistēmās un daudzu ieinteresēto personu, starpnozaru un reģionu interešu saskaņošanā rūpniecībā un akadēmiskajās aprindās;

f)

atbalsta sadarbību un paraugprakses apmaiņu starp starpniekiem, kuri iesaistīti rūpniecības un akadēmisko aprindu līdzradīšanā, un mudina eksperimentēt, lai pielāgotos un gūtu labumu no jaunām tehnoloģijām, piemēram, mākslīgā intelekta;

g)

iedrošina starpniekus un investē vajadzīgajās prasmēs, finansējot izpētes vizītes un nodrošinot apmācības iespējas par rezultātu finansiālu un nefinansiālu valorizāciju un sociālo uzņēmējdarbību;

h)

mudina starpniekus rūpniecībā un akadēmiskajās aprindās sadarboties ar reģionālās politikas veidotājiem un administrācijām, iespējkapitāla devējiem, komerceņģeļiem un ieguldījumu fondiem, lai radītu un/vai stiprinātu reģionālos inovācijas centrus un piesaistītu investīcijas.

a)

attiecībā uz katru gaidāmo rezultātu nosaka noteikumus par īpašumtiesībām un kontroli (tostarp par atvērto piekļuvi un intelektuālā īpašuma aizsardzību) un valorizācijas plānu lielākai ietekmei; šajā plānā būtu jāizklāsta katras puses loma un veicamās darbības, lai panāktu ietekmi un attiecīgā gadījumā ļautu dalīties, ja partneru pamatintereses sakrīt;

b)

izveido efektīvus kanālus un rīkus (41), arī standartizācijai, lai nodrošinātu rezultātu izmantošanu, un izstrādā regulāri atjaunināmu sarakstu ar katra konkrētajā sadarbībā iesaistītā partnera svarīgākajiem darbiniekiem un kontaktpersonām;

c)

veido izpratni par un izmanto publiskās un privātās finansējuma shēmas, tostarp finansēšanas programmas prototipiem, kuru mērķis ir parādīt pētniecības rezultātu tehnisko iespējamību, un īstenošanai pieejamo Savienības un valsts finansējumu;

d)

mudina izmantot esošos rīkus un pakalpojumus, kas veicina tādu rezultātu atzīšanu, kuriem ir augsts inovācijas potenciāls, un kas palīdz izstrādāt stratēģijas un uzņēmējdarbības plānus to pieņemšanai sabiedrībā.

a)

investē un iesaistās kopīgās pētniecības un tehnoloģiju infrastruktūrās (42) un tādu līdzradīšanas telpu un aprīkojuma veidošanā kā kopīgas darbvietas, eksperimentu telpas un inovāciju parki, testēšanas un eksperimentēšanas kompleksi (43) un izmēģinājuma līnijas (44), kas var nodrošināt profesionāla personāla atbalstu tādās jomās kā uzņēmējdarbības attīstīšana, sadarbības koordinācija ar rūpniecību, zināšanu un tehnoloģiju pārneses biroju vadība un pētniecības finansējuma pārvaldība, lai mazinātu plaisu starp rūpniecību un akadēmiskajām aprindām;

b)

sniedz piekļuvi resursiem, piemēram, kopīgām telpām, aprīkojumam un datu repozitorijiem, lai atbalstītu kopīgas pētniecības un inovācijas darbības (un ņem vērā ar to saistītos konfidencialitātes jautājumus);

c)

atbalsta atvērtās inovācijas platformas (arī digitālo vidi un rīkus līdzradīšanai un profesionālai partneru piemeklēšanai starp rūpniecību un akadēmiskajām aprindām) un piedalās tajās, lai sāktu un attīstītu inovācijas projektus, sākot no inovācijas idejas, rūpniecības problēmām un vajadzībām līdz to noslēgšanai inovācijas projektu konsorcijos un komandās;

d)

piedāvā ieteikumus par līdzradīšanas metodēm, atvērto inovāciju un valorizācijas paraugpraksi atbilstoši partnerības konkrētajiem mērķiem un iecerēm; šīs metodes var ietvert dizaina domāšanu, uz lietotāju vērstas pieejas un līdzdalīgu rīcību.

a)

kopīgi vienojas par šādiem novērtējumiem piemērotiem rādītājiem un nodrošina līdzsvaru starp rādītājiem, kas orientēti uz uzņēmējdarbību, sabiedrību un pētniecību. Tie var ietvert identificētās inovācijas, licences, preču zīmes un programmatūru, ieguldījumu standartos un publiskā un privātā sektora koppublikācijas. Būtu jāvērtē ietekme (piemēram, vidiskā, tehnoloģiskā, ekonomiskā, sociālā, politiskā ietekme un ietekme uz veselību). Par negatīvu ietekmi būtu jāziņo, būtu jāvērtē arī ētiski apsvērumi;

b)

kopīgi vienojas par kvalitatīviem rādītājiem un izstrādā tos, lai izvērtētu partnerības rezultātus (piemēram, profesionālās attiecības, izveidotā uzticība un zināšanu apmaiņa), piemēram, īsteno mērķorientētas aptaujas un regulāri apkopo atsauksmes;

c)

izmanto gadījumu izpētes, lai novērtētu ietekmi uz sabiedrību un radīto vērtību, jo īpaši projektiem, kas finansēti lielākoties ar publisku finansējumu, un dara šīs gadījumu izpētes publiski pieejamas;

d)

laika gaitā pārskata rādītājus un indikatorus un uzrauga partnerības ilgtermiņa ietekmi konsekvences, ilgtspējas, mērogojamības un atkalizmantojamības ziņā;

e)

nodrošina taisnīgu un vienlīdzīgu līdzradīšanas darbībās radītās vērtības sadali starp rūpniecību un akadēmiskajām aprindām, pamatojoties uz šo darbību ietekmi;

f)

nodrošina, ka visas iesaistītās puses, plānojot turpmākas darbības un partnerības, ņem vērā partnerībās radīto vērtību un ietekmi.