(1)

Eiropas Ķimikāliju aģentūra (“Aģentūra”) 2016. gada 16. decembrī pēc Komisijas pieprasījuma un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 69. panta 1. punktu iesniedza dokumentāciju (2) (“XV pielikuma dokumentācija”), kurā parādīts, ka svina izdalīšanās no izstrādājumiem, kas ražoti no vinilhlorīda polimēriem vai kopolimēriem (“PVC”), kuri satur svina stabilizatorus, to dzīves cikla laikā tieši un netieši veicina cilvēku eksponētību svinam. XV pielikuma dokumentācijā Aģentūra ierosināja ierobežot svina tirgū laišanu vai izmantošanu no PVC izgatavotos izstrādājumos, ja svina koncentrācija ir vienāda ar vai lielāka par 0,1 % no PVC materiāla masas. Ņemot vērā, ka svina savienojumi ar labiem rezultātiem stabilizēt PVC nevar, ja svina koncentrācija ir mazāka par aptuveni 0,5 masas procentiem, ar ierosināto koncentrācijas robežvērtību būtu jānodrošina, ka Savienībā vairs nav iespējams svina savienojumus kā stabilizatorus pievienot tīši PVC jaukšanas gaitā. Aģentūra XV pielikuma dokumentācijā ir iekļāvusi arī vairākas atkāpes no šā ierosinātā ierobežojuma, jo īpaši attiecībā uz PVC izstrādājumiem, kas satur reģenerētu PVC. Termins “reģenerēts” ir lietots atbilstoši “materiālu reģenerācijas” definīcijai, kas sniegta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK (3) 3. panta 15.a punktā.

(2)

Svins ir toksiska viela, kas ietekmē nervu sistēmas attīstību, izraisa hronisku nieru slimību un nelabvēlīgi ietekmē asinsspiedienu. Lai gan slieksnis ietekmei uz bērnu neiroloģisko attīstību un ietekmei uz nieru darbību nav noteikts, pēc Eiropas Pārtikas nekaitīguma aģentūras datiem pašreizējā cilvēku eksponētība svinam pārtikā un citos avotos joprojām pārsniedz pieļaujamo eksponētības līmeni un izraisa nelabvēlīgu ietekmi uz bērnu neiroloģisko attīstību (4).

(3)

Svina stabilizatori palielina PVC termisko stabilitāti jaukšanas un izstrādājumu ražošanas gaitā. Tie arī aizsargā PVC pret fotodegradāciju. Savienības uzņēmumi brīvprātīgi pakāpeniski izbeidza svina stabilizatoru izmantošanu PVC jaukšanā un PVC izstrādājumos un ziņoja, ka šis process tika sekmīgi pabeigts 2015. gadā (5). Svinu saturošiem PVC izstrādājumiem, jo īpaši būvizstrādājumiem, ir ilgs ekspluatācijas laiks, tos lieto vairākus gadu desmitus, pēc tam tie kļūst par apglabājamiem atkritumiem un var tikt reciklēti, tādējādi svins no reģenerēta PVC var atkal nokļūst izstrādājumos. XV pielikuma dokumentācija liecina, ka 90 % no kopējās aplēstās svina emisijas no PVC izstrādājumiem 2016. gadā Savienībā bija attiecināmi uz importētiem PVC izstrādājumiem, jo svina stabilizatorus vairs Savienībā neizmantoja.

(4)

Lai būtu vieglāk panākt ierosinātā ierobežojuma izpildi, ir lietderīgi ierobežot visu svina daudzumu PVC sastāvā neatkarīgi no paredzētās funkcijas.

(5)

Aģentūras Riska novērtēšanas komiteja (“RAC”) 2017. gada 5. decembrī pieņēma galīgo atzinumu (6), kurā secināja, ka Aģentūras ierosinātais ierobežojums ir risku mazināšanas efektivitātes, praktiskās īstenojamības un uzraugāmības ziņā vispiemērotākais Savienības mēroga pasākums, ar ko novērst konstatētos riskus, kurus rada svina savienojumi, kas izmantoti par stabilizatoriem PVC izstrādājumos.

(6)

RAC ierosināja aizliegt jebkādas svina koncentrācijas izmantošanu PVC izstrādājumos. RAC arī piekrita Aģentūrai, ka būtu jānosaka atkāpe attiecībā uz PVC izstrādājumiem, kas satur reģenerētu PVC. Tai pašā laikā RAC ierosināja dažiem PVC izstrādājumiem, kas satur reģenerētu cieto un elastīgo PVC, noteikt augstāku svina satura robežvērtību, proti, attiecīgi 2 un 1 masas procentu. Minētajā priekšlikumā tika ņemta vērā aplēse, kas liecināja, ka alternatīva šādu izstrādājumu reciklēšanai, t. i., PVC atkritumu apglabāšana poligonos un incinerācija, palielinātu emisijas vidē un nemazinātu risku. Dažādajās ierosinātajās robežvērtībās tika ņemts vērā aplēstais vidējais svina saturs cietā un elastīgā PVC atkritumos 2013. gadā, gaidāmā ietekme uz reciklēšanas apjomu un fakts, ka no elastīgā PVC izdalās vairāk svina nekā no cietā PVC. Tika pienācīgi ņemts vērā tas, ka dažos izstrādājumos ir liels reģenerētā PVC saturs, kas galīgajā izstrādājumā var sasniegt 100 % no PVC masas.

(7)

Aģentūras Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja (“SEAC”) 2018. gada 15. martā pieņēma galīgo atzinumu (7), kurā secināja, ka sociālekonomiskā ieguvuma un sociālekonomisko izmaksu ziņā Aģentūras ierosinātais un RAC un SEAC grozītais ierobežojums ir pats piemērotākais Savienības mēroga pasākums konstatētā riska novēršanai. SEAC to secināja, pamatojoties uz vislabākajiem pieejamajiem pierādījumiem, ņemot vērā īpašības, kas piemīt svinam, kurš ir toksiska viela bez sliekšņvērtības, un tā ietekmi uz cilvēka veselību, un ar ierosināto ierobežojumu saistīto izmaksu pieņemamību. SEAC uzskatīja, ka Savienībā ir plaši pieejamas un jau izmantotas piemērotas alternatīvas. Tā arī ņēma vērā ierobežojuma izmaksu lietderību. Visbeidzot, tā secināja, ka pat ierobežota ietekme uz cilvēka veselību, kas pasargātu no intelekta koeficienta pasliktināšanās, atsvērtu ierobežojuma radītās izmaksas.

(8)

SEAC piekrita XV pielikuma dokumentācijā paustajam, ka, ņemot vērā prognozētās svina koncentrācijas izmaiņas reģenerētajā PVC, šī koncentrācija līdz 2035.–2040. gadam būs samazinājusies pietiekami, lai PVC izstrādājumi, kas satur reģenerētu PVC, atbilstu ierosinātajai vispārējai svina koncentrācijas robežvērtībai – 0,1 %. Tāpēc atkāpe attiecībā uz konkrētiem PVC izstrādājumiem, kas satur reģenerētu PVC, būtu jāpiemēro 15 gadus no ierobežojuma stāšanās spēkā. SEAC piekrita arī tam, ka, lai ņemtu vērā nākotnes tendenču nenoteiktību attiecībā uz reciklēto PVC atkritumu daudzumu un svina saturu tajos, minētais piemērošanas periods būtu atkārtoti jāizvērtē 10 gadu laikā, sākot no ierobežojuma stāšanās spēkā. Saskaņā ar 2015. gada ES rīcības plānā pārejai uz aprites ekonomiku (8) izvirzīto mērķi veicināt netoksisku materiālu apriti un augstā līmenī saglabāt cilvēka veselības un vides aizsardzību, Komisija uzskatīja, ka minētais piemērošanas periods būtu atkārtoti jāizvērtē 7,5 gadu laikā, sākot no ierobežojuma stāšanās spēkā.

(9)

Ierosinātais ierobežojums tika apspriests ar Aģentūras Ieviešanas informācijas apmaiņas forumu, un tā viedoklis tika ņemts vērā, kā rezultātā ierosinātais ierobežojuma darbības jomas apraksts un atkāpes tika grozītas.

(10)

2018. gada 26. aprīlī Aģentūra iesniedza Komisijai RAC un SEAC galīgos atzinumus.

(11)

Ņemot vērā XV pielikuma dokumentāciju un RAC un SEAC atzinumus, kā arī to, ka PVC izstrādājumos esošais svins rada nepieņemamu risku cilvēka veselībai, Komisija iesniedza Komisijas regulas projektu, ar ko ierobežo jebkuras svina un tā savienojumu koncentrācijas izmantošanu PVC izstrādājumos un svina un tā savienojumu laišanu tirgū PVC izstrādājumos koncentrācijā, kas vienāda ar vai lielāka par 0,1 procentu no PVC materiāla masas (“regulas projekts”). Komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 133. pantu, 2019. gada 20. novembrī par regulas projektu sniedza labvēlīgu atzinumu.

(12)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 133. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru Eiropas Parlaments 2020. gada 12. februāra plenārsēdē pieņēma rezolūciju (9), kurā pret regulas projektu pausti iebildumi. Tāpēc Komisija regulas projektu nepieņēma.

(13)

Savā rezolūcijā Parlaments aicināja Komisiju svītrot atkāpes attiecībā uz reģenerētu PVC, lai svins netiktu pārnests uz jauniem izstrādājumiem. Parlaments arī lūdza svītrot atkāpi attiecībā uz abiem svina pigmentiem, uz kuriem attiecas REACH licencēšanas režīms. Turklāt Komisijai tika lūgts svītrot ierosinātās marķēšanas prasības attiecībā uz PVC izstrādājumiem, kas satur reģenerētu PVC, jo Parlaments uzskatīja, ka marķējums ir maldinošs un neatspoguļo to, ka reģenerēts PVC satur lielāku svina daudzumu nekā no jauna ražots PVC. Visbeidzot, Parlaments lūdza Komisiju saīsināt ierosināto pārejas periodu, līdz sāk piemērot regulas normas.

(14)

Komisija ir rūpīgi izvērtējusi Parlamenta rezolūciju un atzīst nepieciešamību novērst dažas problēmas. Tā arī uzskata, ka PVC izstrādājumos esošais svins joprojām rada nepieņemamu risku cilvēka veselībai un tas ir jārisina Savienības mērogā. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija nolēma grozīt dažas regulas projekta normas, lai atspoguļotu Parlamenta izvirzītos argumentus un lai būtu ņemti vērā attiecīgie jaunie dati, kas saņemti no Aģentūras un ieinteresētajām personām.

(15)

Komisija jo īpaši uzskata, ka būtu jāveicina tīras reciklēšanas tehnoloģijas, kuras ļauj no PVC atkritumiem atdalīt paliekošas vielas, kas rada bažas, arī svinu. Tomēr ar pašreizējām reciklēšanas tehnoloģijām var samazināt, bet ne pilnībā likvidēt paliekošas vielas. Tāpēc ir jānosaka 0,1 masas % svina robežkoncentrācija ne tikai attiecībā uz laišanu tirgū, bet arī svina un tā savienojumu izmantošanu PVC, lai ļautu laist tirgū izstrādājumus, kas satur mazāk nekā 0,1 % svina no PVC materiāla masas, un turpināt tos izmantot izstrādājumos, kuri izgatavoti no PVC materiāla, kas satur mazāk svina nekā minētā robežvērtība, piemēram, no PVC materiāla, kas reģenerēts ķīmiskās reciklēšanas ceļā vai izšķīdinot ar šķīdinātāju un kas satur ļoti nelielu svina daudzumu.

(16)

Lai ierobežotu svina pārnešanu uz jauniem izstrādājumiem, no regulas projekta būtu jāsvītro atkāpe attiecībā uz PVC izstrādājumiem, kuros ir reģenerēts elastīgais PVC. Tomēr ekonomikas dalībniekiem būtu jādod 24 mēnešu periods, lai tie paspētu pielāgoties jaunajām prasībām.

(17)

Tai pašā laikā būtu jānosaka atkāpe attiecībā uz noteiktiem PVC izstrādājumiem, kas satur reģenerētu cieto PVC, lai panāktu pienācīgu līdzsvaru starp vispārējiem ilglaika ieguvumiem, ko sniedz šo materiālu cirkulāra izmantošana, un vispārējām ilglaicīgajām veselības problēmām, kas saistītas ar šo reģenerēto materiālu. Vadoties no nozares ziņojumiem, kas liecina, ka vidējā svina koncentrācija reģenerētā cietā PVC nesasniedz 1,5 %, jo parasti tiek sajaukti pirmspatēriņa un pēcpatēriņa atkritumi, atļautā svina koncentrācijas robežvērtība reģenerētā cietā PVC būtu jāsamazina no 2 līdz 1,5 masas procentam. Lai novērstu iespējamu svina infiltrēšanos un svinu saturošu putekļu veidošanos, reģenerētam cietam PVC izstrādājumos, uz kuriem attiecas atkāpe, vajadzētu būt pilnīgi klātam ar jaunražota PVC, reģenerēta PVC vai cita piemērota materiāla slāni, kas satur mazāk nekā 0,1 masas procentu svina, izņemot gadījumus, kur izstrādājums, uz kuru attiecas atkāpe, parastas lietošanas laikā nav piekļūstams. Komisija arī piekrīt Parlamentam, ka ieguvumus, ko ar ierobežojumu paredzēts sniegt veselības aizsardzībai, būtu jācenšas panākt ātrāk. Tāpēc atkāpes darbības laiks būtu jāsaīsina no 15 līdz 10 gadiem. Atkāpe būtu jāpārskata vēlākais piecus gadus pēc ierobežojuma stāšanās spēkā. Pārskatīšanā būtu jāpārbauda tendences, kas vērojamas attiecībā uz svina koncentrāciju reģenerētā PVC, attiecīgu dekontaminācijas paņēmienu pieejamība un atkāpes atcelšanas sociālekonomiskā ietekme, ņemot vērā risku cilvēka veselībai un videi.

(18)

Lai dažos konkrētos izstrādājumos ierobežotu svina klātbūtni, kas rodas reģenerēta cietā PVC dēļ, cieto PVC, kurš reģenerēts no ēkās un inženiertehniskās konstrukcijās izmantotiem profiliem un loksnēm un kurā svina saturs ir lielāks par 0,1 % no PVC masas, būtu jāizmanto tikai tiem pašiem lietojumiem paredzētu jaunu PVC profilu un lokšņu ražošanai. Kopā ar attiecīgiem marķēšanas pienākumiem tam vajadzētu nodrošināt svinu saturošu izstrādājumu identifikāciju un atvieglot turpmākas dekontaminācijas darbības. Tam vajadzētu arī veicināt PVC cauruļu (ko pat laban reciklē reti) dalītu savākšanu un reciklēšanu, jo cauruļu ražotāji, kas jaunu cauruļu ražošanai pašlaik izmanto no profiliem un loksnēm reģenerētu PVC, tas būs jāaizstāj ar alternatīvu PVC avotu. Tomēr, lai ekonomikas dalībniekiem dotu pietiekami daudz laika ierīkot speciālu PVC atkritumu savākšanu un reciklēšanu, reorganizēt piegādes ķēdes un vajadzības gadījumā iepirkt reģenerētu citas izcelsmes PVC, kas nav profili un loksnes, šo pienākumu būtu jāsāk piemērot, kad būs pagājuši 36 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

(19)

Lai atvieglotu izpildes panākšanu un nodrošinātu, ka profesionāļi un patērētāji ir pienācīgi informēti par iespējamiem riskiem, PVC izstrādājumi, kas satur reģenerētu cieto PVC būtu jāmarķē, ja tie satur svinu koncentrācijā, kas ir vienāda ar vai lielāka par 0,1 % no PVC materiāla masas. Tam būtu arī jāatvieglo svinu saturošu atkritumu dalīta savākšana.

(20)

Ņemot vērā grūtības noteikt, vai izstrādājumos izmantotais PVC ir reģenerēts, to PVC izstrādājumu piegādātājiem, kuriem tajos esošā reģenerētā PVC satura dēļ piemēro atkāpes, faktu, ka materiāls ir reģenerēts, būtu jāspēj pierādīt, uzrādot dokumentārus pierādījumus. Savienībā reciklētājiem ir pieejamas vairākas sertifikācijas shēmas, kuru pamatā ir standartā EN 15343:2007 (10) noteiktās tehniskās specifikācijas un kuras tie var izmantot, lai pamatotu apgalvojumus par reģenerētā PVC izsekojamību. Ņemot vērā, ka izpildiestādēm nav piemērotu praktisku līdzekļu, ar ko attiecībā uz reģenerāciju verificēt prasības, kas saistītas ar reģenerētu PVC importētajos izstrādājumos, šādi apgalvojumi būtu jāpamato, neatkarīgai trešai pusei veicot sertifikāciju.

(21)

Īpašā atkāpe, kas iepriekš ierosināta attiecībā uz svina pigmentiem “svina sulfohromāta dzeltenais” un “svina hromāta molibdāta sulfāta sarkanais”, no regulas projekta būtu jāsvītro. Ņemot vērā jaunāko judikatūru (11) un Aģentūras nodomu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 69. panta 2. punktu un sakarā ar riskiem, ko rada šo divu svina pigmentu izmantošana, iesniegt ierobežojuma dokumentāciju, Komisija uzskata, ka minētā atkāpe ir kļuvusi nevajadzīga.

(22)

Ņemot vērā zemo risku un piemērotu alternatīvu trūkumu, attiecībā uz PVC un silīcija dioksīda separatoriem svina baterijās būtu jānosaka atkāpe uz 10 gadiem no šīs regulas stāšanās spēkā, un pēc tam paredzams, ka būs pieejamas piemērotas alternatīvas.

(23)

Lai izvairītos no dublējoša regulējuma, būtu jānosaka atkāpe attiecībā uz izstrādājumiem, uz kuriem jau attiecas Regula (EK) Nr. 1907/2006 vai citi Savienības tiesību akti, kas reglamentē svina saturu PVC.

(24)

Tā kā Savienības ražošanas nozare svina stabilizatorus PVC neizmanto kopš 2015. gada, 18 mēnešu periods tiek uzskatīts par pietiekamu, lai lielākā daļa ekonomikas dalībnieku paspētu pielāgoties jaunajām prasībām, atbrīvoties no krājumiem un savās piegādes ķēdēs darīt zināmu attiecīgu informāciju par ierobežojumu. Turklāt ierobežojums nebūtu jāpiemēro PVC izstrādājumiem, kas tirgū laisti pirms minētā laikposma beigām, jo tas ievērojami apgrūtinātu izpildes panākšanu.

(25)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 1907/2006 būtu attiecīgi jāgroza.

(26)

Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1907/2006 133. pantam izveidotā komiteja,

(1)

Līgums par Eiropas Ekonomikas zonu (2) (“EEZ līgums”) stājās spēkā 1994. gada 1. janvārī.

(2)

Atbilstoši EEZ līguma 98. pantam EEZ Apvienotā komiteja, kura izveidota ar Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (“EEZ Apvienotā komiteja”), var nolemt cita starpā grozīt EEZ līguma I pielikumu (Veterinārijas un fitosanitārijas jautājumi) un II pielikumu (Tehniskie noteikumi, standarti, testēšana un sertificēšana).

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1009 (3) ir jāiekļauj EEZ līgumā.

(4)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza EEZ līguma I un II pielikums.

(5)

Tādēļ Savienības nostājas EEZ Apvienotajā komitejā pamatā vajadzētu būt pievienotajam lēmuma projektam,

(1)

Līgums par Eiropas Ekonomikas zonu (2) (“EEZ līgums”) stājās spēkā 1994. gada 1. janvārī.

(2)

Saskaņā ar EEZ līguma 98. pantu EEZ Apvienotā komiteja var nolemt grozīt inter alia EEZ līguma II pielikumu (Tehniskie noteikumi, standarti, testēšana un sertifikācija) un XIII pielikumu (Transports).

(3)

EEZ līgumā būtu jāiekļauj Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1139 (3).

(4)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza EEZ līguma II pielikums (Tehniskie noteikumi, standarti, testēšana un sertifikācija) un XIII pielikums (Transports).

(5)

Tādēļ Savienības nostājas EEZ Apvienotajā komitejā pamatā vajadzētu būt pievienotajam lēmuma projektam,

(1)

Līgums par Eiropas Ekonomikas zonu (2) (“EEZ līgums”) stājās spēkā 1994. gada 1. janvārī.

(2)

Saskaņā ar EEZ līguma 98. pantu EEZ Apvienotā komiteja cita starpā var lemt par EEZ līguma 31. protokola par sadarbību īpašās jomās, kas nav četras pamatbrīvības, grozīšanu.

(3)

Ir lietderīgi paplašināt EEZ līguma Līgumslēdzēju pušu sadarbību, iekļaujot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/126 (3).

(4)

Tādēļ, lai šo paplašināto sadarbību varētu īstenot no 2023. gada 1. janvāra, būtu jāgroza EEZ līguma 31. protokols.

(5)

Tādēļ Savienības nostājas EEZ Apvienotajā komitejā pamatā vajadzētu būt pievienotajam lēmuma projektam,

(1)

Ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2021/509 (1) ir izveidots Eiropas Miera mehānisms (EMM), ar ko dalībvalstis finansē Savienības darbības, kuras tiek veiktas kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) ietvaros, lai, ievērojot Līguma 21. panta 2. punkta c) apakšpunktu, saglabātu mieru, novērstu konfliktus un stiprinātu starptautisko drošību. Jo īpaši, ievērojot Lēmuma (KĀDP) 2021/509 1. panta 2. punktu, EMM ir jāizmanto, lai finansētu palīdzības pasākumus, piemēram, darbības nolūkā stiprināt tādas trešo valstu un reģionālo un starptautisko organizāciju spējas, kas saistītas ar militāriem un aizsardzības jautājumiem.

(2)

Ukrainas bruņotie spēki cīnās pret Krievijas agresiju jau vairākus gadus, un no tā pastāvīgi cieš karavīri un civiliedzīvotāji. Krievijas agresija dramatiski saasinājās 2022. gada februārī, kad Ukrainā neprovocēti un pilnā mērā iebruka Krievijas Federācijas bruņotie spēki.

(3)

Ukrainas valdība 2022. gada 25. februārī vērsās pie Savienības ar steidzamu lūgumu pēc palīdzības militārā aprīkojuma piegādē. Reaģējot uz to, EMM ietvaros kopš 2022. gada 28. februāra tiek sniegts atbalsts atbilstīgi Padomes Lēmumiem (KĀDP) 2022/338 (2) un (KĀDP) 2022/339 (3).

(4)

ES un Ukrainas 24. samitā 2023. gada 3. februārī Savienība un tās dalībvalstis atkārtoti apliecināja savu pastāvīgo atbalstu Ukrainai un Ukrainas tautai saistībā ar notiekošo Krievijas agresijas karu un atbalstīs tik ilgi, cik tas būs nepieciešams. Eiropadomes ārkārtas sanāksmē 2023. gada 9. un 10. februārī Ukrainas prezidents uzsvēra, ka steidzami ir nepieciešams turpmāks militārais atbalsts Ukrainai.

(5)

Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos (“Augstais pārstāvis”) 2023. gada 2. martā saņēma Ukrainas lūgumu Savienībai sniegt palīdzību Ukrainas bruņotajiem spēkiem ar 155 mm kalibra artilērijas lādiņu piegādi.

(6)

Padome 2023. gada 20. martā vienojās par trīs virzienu pieeju nolūkā jo īpaši paātrināt piegādi un kopīgu iepirkumu, kā mērķis ir ar kopīgiem centieniem nodrošināt Ukrainai vienu miljonu artilērijas munīcijas lādiņu nākamajos 12 mēnešos, un aicināja ātri īstenot minētos trīs virzienus, kas ir savstarpēji saistīti un jāīsteno paralēli un koordinēti. Padome aicināja dalībvalstis steidzami piegādāt Ukrainai zeme-zeme un artilērijas munīciju un, ja tiek prasīts, raķetes. Kā trešo virzienu Padome arī aicināja Komisiju iesniegt konkrētus priekšlikumus, lai steidzami atbalstītu Eiropas aizsardzības industrijas ražošanas jaudu palielināšanu, nodrošinātu piegādes ķēdes, veicinātu efektīvas iepirkuma procedūras, novērstu ražošanas jaudu nepietiekamību un veicinātu investīcijas, tostarp, attiecīgā gadījumā mobilizējot Savienības budžetu.

(7)

Padome arī aicināja dalībvalstis pēc iespējas ātrāk no Eiropas aizsardzības rūpniecības (un Norvēģijas) līdz 2023. gada 30. septembrim Ukrainai kopīgi iepirkt 155 mm kalibra munīciju un, ja tiek prasīts, raķetes, ievērojot parametrus, kas noteikti saistībā ar esošu Eiropas Aizsardzības aģentūras (EAA) projektu, vai izmantojot papildu kopīgas iegādes projektus, ko vada kāda dalībvalsts.

(8)

Šajā lēmumā izklāstītie noteikumi attiecas tikai uz kopīgajiem iepirkumiem, kas minēti 3. punktā piezīmē “Munīcijas Ukrainas vajadzībām piegādes un kopīga iepirkuma paātrināšana”, kuru Padome apstiprināja 2023. gada 20. martā, un tie neskar noteikumus turpmākos lēmumos vai regulās, kas attiecas uz Eiropas aizsardzības rūpniecību.

(9)

Palīdzības pasākumi ir jāīsteno, ņemot vērā Lēmumā (KĀDP) 2021/509 izklāstītos principus un prasības, jo īpaši atbilstību Padomes Kopējai nostājai 2008/944/KĀDP (4), un saskaņā ar noteikumiem par EMM ietvaros finansēto ieņēmumu un izdevumu izpildi (“EMM izpildes noteikumi”), tostarp noteikumiem par militārā ekipējuma izcelsmi. Atkāpjoties no EMM izpildes noteikumu 3. grāmatas 50. panta un ņemot vērā īpašos apstākļus, dalībai kopīgā iepirkuma procedūrās attiecībā uz munīciju un raķetēm, ko finansē ar šo palīdzības pasākumu, ir atvērta tikai tādiem ekonomikas dalībniekiem, kuri ir iedibināti Savienībā vai Norvēģijā un ražo šo munīciju un raķetes Savienībā vai Norvēģijā, neskarot nekādus turpmākus lēmumus. Būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 (5) 60. pantā izklāstītie izcelsmes noteikumi. Par atbilstīgu būtu jāuzskata arī tāda munīcija un raķetes, kuru svarīga ražošanas stadija, ko veido galīgā montāža, ir notikusi Savienībā vai Norvēģijā. Šo dalībnieku piegādes ķēdēs var būt dalībnieki, kuri ir iedibināti ārpus Savienības vai Norvēģijas vai kuru ražotnes atrodas ārpus Savienības vai Norvēģijas. Šajā sakarā būtu jāņem vērā dalībvalstu drošības un aizsardzības intereses.

(10)

Padome atkārtoti apstiprina apņēmību aizsargāt, veicināt un īstenot cilvēktiesības, pamatbrīvības un demokrātijas principus un stiprināt tiesiskumu un labu pārvaldību atbilstīgi Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem, Vispārējai cilvēktiesību deklarācijai un starptautiskajām tiesībām, jo īpaši starptautiskajām cilvēktiesībām un starptautiskajām humanitārajām tiesībām.

(11)

Padome regulāri, ik mēnesi saņems jaunāko informāciju par šajā lēmumā paredzētā palīdzības pasākuma īstenošanu nolūkā pārraudzīt progresu, kas panākts, lai sasniegtu mērķi nodrošināt Ukrainai vienu miljonu artilērijas munīcijas lādiņu. Tiks arī rīkotas regulāras sanāksmes valstu bruņojuma direktoru līmenī ar Kopīgā iepirkuma darba grupu aizsardzības jomā (Komisija, Eiropas Ārējās darbības dienests, EAA), lai novērtētu vajadzības un industriālās spējas, kā arī nodrošinātu nepieciešamo ciešo koordināciju, jo īpaši attiecībā uz nodrošināšanu no krājumiem, esošo pasūtījumu prioritāšu maiņu un dažādiem kopīgas iegādes projektiem, lai nodrošinātu trīs dažādo virzienu pienācīgu īstenošanu.

(12)

Pastāvīgo pārstāvju komiteja pārraudzīs trīs virzienu pieejas koordinētu un paralēlu īstenošanu.

(13)

Padome arī atzīmēja, ka tā joprojām ir apņēmības pilna sniegt politisku un militāru atbalstu Ukrainai, jo īpaši, izmantojot EMM un ES militārās palīdzības misiju Ukrainas atbalstam un neskarot dažu dalībvalstu drošības un aizsardzības politikas īpašās iezīmes, un nodrošināt, lai pienācīgi tiktu ņemtas vērā visu dalībvalstu drošības un aizsardzības intereses,

(1)

Apvienotā komiteja ir pieņēmusi savu reglamentu ar tās 2023. gada 16. marta Lēmumu nr. 1/2023.

(2)

Saskaņā ar Nolīguma starp Eiropas Savienību un Ukrainu par kravu autopārvadājumiem (“nolīgums”) 6. panta 1. punktu, nolīgums ir piemērojams līdz 2023. gada 30. jūnijam.

(3)

Saskaņā ar nolīguma 7. panta 2. punktu Apvienotā komiteja ir jāsasauc ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms nolīguma termiņa beigām, lai novērtētu un lemtu par vajadzību turpināt nolīguma darbību, tostarp par tās ilgumu.

(4)

Nolīguma uzraudzība ir parādījusi, ka tas ir kļuvis būtisks ES un Ukrainas solidaritātes joslu labai darbībai.

(5)

Tādēļ nolīguma pagarināšana ir atbilde uz Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāju aicinājumu Eiropas Savienībai “turpināt uzlabot visu solidaritātes joslu efektivitāti”, jo tās “ir ļāvušas eksportēt ievērojamu daudzumu Ukrainas kultūraugu, lauksaimniecības produktu un mēslošanas līdzekļu uz valstīm, kurām tas visvairāk nepieciešams” (2).

(6)

Nolīgums ir bijis pozitīvs arī Eiropas Savienībai, jo tas ir ļāvis palielināt eksportu uz Ukrainu. Tomēr nolīgums ir tikai nedaudz palielinājis Ukrainas autopārvadātāju darbību Eiropas Savienības teritorijā un nav nepieņemami paaugstinājis ES autopārvadātāju konkurences līmeni.

(7)

Nolīgums ir arī atbalstījis to dalībvalstu iestāžu rīcību, kuru kompetencē ir autovadītāja dokumentu kontrole attiecībā uz cīņu pret krāpšanu un viltošanu.

(8)

Nolīguma pagarināšana būtu jāsaprot arī kā ieguldījums Ukrainas atjaunošanā, kas notiks, kad Krievijas agresīvais karš pret Ukrainu būs beidzies.

(9)

Tādēļ ir lietderīgi pagarināt nolīguma darbības termiņu līdz 2024. gada 30. jūnijam,

(1)

Asociācijas nolīgums starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses (“nolīgums”), stājās spēkā 2017. gada 1. septembrī.

(2)

Nolīguma 1. panta 2. punkta d) apakšpunktā ir paredzēts, ka nolīguma mērķis cita starpā ir atbalstīt Ukrainas pūles pabeigt pāreju uz darboties spējīgu tirgus ekonomiku, inter alia progresīvi tuvinot tās tiesību aktus Savienības tiesību aktiem.

(3)

Nolīguma 124. pantā puses atzīst, cik svarīgi ir tuvināt esošos Ukrainas tiesību aktus Savienības tiesību aktiem telekomunikāciju pakalpojumu nozarē. Ukraina ir apņēmusies nodrošināt, ka tās esošie un turpmāk pieņemtie tiesību akti tiks pielāgoti Savienības acquis. Paredzēts, ka šādu tuvināšanas procesu pakāpeniski paplašinās attiecībā uz visiem Savienības acquis aktiem, kas minēti nolīguma XVII pielikuma XVII papildinājuma 2.–5. daļā, un pēc tam, kad būs izpildīti nosacījumi, tam būtu jāved uz pakāpenisku Ukrainas integrāciju ES iekšējā tirgū, jo īpaši, savstarpēji piešķirot iekšējā tirgus režīmu saskaņā ar nolīguma XVII pielikuma 4. panta 3. punktu.

(4)

Ukraina ir lūgusi lielāku integrāciju attiecībā uz viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā, jo īpaši piešķirt iekšējā tirgus režīmu viesabonēšanai publiskajos mobilo sakaru tīklos.

(5)

Noteikumi par viesabonēšanu ir daļa no ES telekomunikāciju acquis, bet tie nav iekļauti nolīguma XVII pielikuma XVII papildinājuma 3. daļā (Noteikumi attiecībā uz telekomunikāciju pakalpojumiem). Tāpēc XVII papildinājuma 3. daļa būtu jāpapildina ar attiecīgajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, kas attiecas uz viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos.

(6)

Pašreizējā ar telekomunikāciju pakalpojumiem saistītā ES iekšējā tirgus ekonomiskās un juridiskās attīstības posmā attiecīgie Savienības tiesību akti par viesabonēšanu ir šādi: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/1972 (1), Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/612 (2), Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/2286 (3) un Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/654 (4).

(7)

Direktīva (ES) 2018/1972 jau ir iekļauta nolīguma XVII pielikuma XVII papildinājuma 3. daļā. Minētajā papildinājumā ir jāiekļauj pārējie tiesību akti, kas attiecas uz viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos, lai Ukraina varētu pakāpeniski ieviest un pilnībā īstenot visus noteikumus, kas piemērojami telekomunikāciju nozarē, jo īpaši noteikumus par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos.

(8)

Priekšnoteikums, lai Tirdzniecības komiteja pieņemtu lēmumu piešķirt iekšējā tirgus režīmu saskaņā ar XVII pielikuma 4. panta 3. punktu attiecībā uz konkrētu nozari, ir Ukrainas tiesību aktu, to īstenošanas un izpildes pozitīvs novērtējums, kas veikts saskaņā ar nolīguma XVII pielikumā izklāstītajiem principiem. Saistībā ar Savienības acquis attiecībā uz viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos prasība panākt pilnīgu ieviešanu un īstenošanu, pirms tiek pieņemts lēmums par iekšējā tirgus režīmu saskaņā ar XVII pielikuma 4. panta 3. punktu, nebūtu jāsaprot kā tāda, kas paredz nolīguma Pušu starpā piemērot preventīvus ierobežojumus vidējām vairumtirdzniecības maksām par regulētu pakalpojumu sniegšanu saistībā ar viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos. Tas pats attiecas uz regulētajiem maksimālajiem balss savienojuma pabeigšanas tarifiem, ko piemēro galalietotājam par savienojuma pabeigšanas pakalpojumu tā tīklā. Tos savstarpēji piešķir nolīguma Pusēm no dienas, kas noteikta Tirdzniecības komitejas iespējamā lēmumā par iekšējā tirgus režīma piešķiršanu viesabonēšanai publiskajos mobilo sakaru tīklos saskaņā ar XVII pielikuma 4. panta 3. punktu.

(9)

Ukrainas pakāpeniskai integrācijai ES iekšējā tirgū, jo īpaši telekomunikāciju pakalpojumu jomā, cita starpā būs nepieciešama Deleģētās regulas (ES) 2021/654 pilnīga īstenošana saskaņā ar minētās regulas mērķiem. Ukraina pašlaik nespēj transponēt un pilnībā īstenot vienotos maksimālos Savienības mēroga savienojuma pabeigšanas tarifus iekšzemes savienojuma pabeigšanas pakalpojumos Ukrainā. Tomēr vienoto maksimālo Savienības mēroga savienojuma pabeigšanas tarifu īstenošana iekšzemes balss savienojuma pabeigšanas pakalpojumos Ukrainā arī nav absolūti nepieciešama, lai palielinātu integrāciju attiecībā uz viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos. Tāpēc šim Deleģētās regulas (ES) 2021/654 aspektam ir paredzēts atšķirīgs īstenošanas grafiks, attiecībā uz kuru Ukraina apņemas trīs gadu laikā pilnībā īstenot Tirdzniecības komitejas iespējamo lēmumu par iekšējā tirgus režīma piešķiršanu viesabonēšanai publiskajos mobilo sakaru tīklos saskaņā ar nolīguma XVII pielikuma 4. panta 3. punktu.

(10)

Deleģēto regulu (ES) 2021/654 ar konkrētiem nosacījumiem piemēro arī zvaniem, kas veikti no trešo valstu numuriem, ar mērķi piemērot vienotus maksimālos Savienības mēroga balss savienojuma pabeigšanas tarifus atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā un no trešo valstu numuriem veiktos zvanus izslēgt no minētās regulas darbības jomas tikai tiktāl, ciktāl ir absolūti nepieciešams, lai panāktu iekšējā tirgus mērķu sasniegšanu un nodrošinātu proporcionalitāti. Ukraina pašlaik nespēj transponēt un pilnībā īstenot vienotos maksimālos Savienības mēroga savienojuma pabeigšanas tarifus attiecībā uz zvaniem, kas veikti no trešo valstu numuriem. Lai gan vienoto maksimālo Savienības mēroga savienojuma pabeigšanas tarifu īstenošana attiecībā uz balss savienojuma pabeigšanu trešo valstu numuru zvanu gadījumos arī nav absolūti nepieciešama, lai palielinātu integrāciju attiecībā uz viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos, Ukrainai tomēr būtu pilnībā jāievieš un jāīsteno Deleģētā regula (ES) 2021/654, lai nodrošinātu saskaņotību ar piemērojamajiem noteikumiem ES telesakaru pakalpojumu iekšējā tirgū. Tāpēc attiecībā uz šo Deleģētās regulas (ES) 2021/654 aspektu ir paredzēts atšķirīgs īstenošanas grafiks, attiecībā uz kuru Ukraina apņemas veikt pilnīgu īstenošanu pirms Tirdzniecības komitejas iespējamā lēmuma par iekšējā tirgus režīma piešķiršanu telekomunikāciju pakalpojumiem saskaņā ar nolīguma XVII pielikuma 4. panta 3. punktu.

(11)

Regulas (ES) 2022/612 1. panta 4. punkts un Deleģētās regulas (ES) 2021/654 3. panta 2. un 3. punkts attiecas uz atsauces valūtas maiņas kursiem, ko Eiropas Centrālā banka publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Eiropas Centrālā banka pašlaik nepublicē Ukrainas grivnas maiņas kursus. Tādēļ ir nepieciešams pielāgojums attiecībā uz minētajiem noteikumiem, lai nodrošinātu Ukrainas Nacionālās bankas publicēto euro un Ukrainas grivnas maiņas kursu izmantošanu tik ilgi, kamēr Eiropas Centrālā banka nepublicē Ukrainas grivnas maiņas kursus.

(12)

Nolīguma XVII pielikuma 11. pants pilnvaro Tirdzniecības komiteju nolīguma XVII pielikumam pievienot pārējos četrus Savienības tiesību aktus, izdarot tajā grozījumus.

(13)

Tiklīdz Ukraina uzskata, ka konkrēts Savienības tiesību akts ir pienācīgi ieviests un īstenots, Ukraina iesniedz attiecīgās transponēšanas tabulas kopā ar Ukrainas īstenošanas tiesību akta oficiālu tulkojumu angļu valodā Tirdzniecības komitejas Savienības sekretāram, lai Eiropas Komisija varētu sākt nolīguma XVII pielikuma XVII papildinājuma 6. daļā paredzēto visaptverošo novērtējumu.

(14)

Ņemot vērā šobrīd notiekošo Krievijas agresīvo karu pret Ukrainu, šajā lēmumā noteikto pienākumu īstenošana noteiktajos termiņos var izrādīties objektīvi neiespējama vai pārmērīgi sarežģīta. Tādā gadījumā Ukrainai būtu jāiesniedz šis jautājums Tirdzniecības komitejai saskaņā ar nolīguma XVII pielikuma 11. pantu, un Tirdzniecības komitejai šis jautājums jāizskata saskaņā ar nolīguma XVII pielikuma 3. panta 4. un 5. punktu,