Eiropas Savienības L 183/2022

8.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 183/2

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2022/1171

(2022. gada 22. marts),

ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1009 II, III un IV pielikumu, lai ES mēslošanas līdzekļos izmantoto komponentmateriālu kategoriju sarakstā pievienotu atgūtus augstas tīrības materiālus

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1009 (2019. gada 5. jūnijs), ar ko nosaka noteikumus par to, kā tirgū dara pieejamus ES mēslošanas līdzekļus, un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1069/2009 un (EK) Nr. 1107/2009 un atceļ Regulu (EK) Nr. 2003/2003 (1), un jo īpaši tās 42. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Ar Regulu (ES) 2019/1009 nosaka noteikumus par to, kā tirgū dara pieejamus ES mēslošanas līdzekļus. ES mēslošanas līdzekļi satur vienas vai vairāku tādu kategoriju komponentmateriālus, kas uzskaitītas minētās regulas II pielikumā.

(2)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1009 42. panta 1. punktu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 44. pantu, lai pielāgotu II pielikumu tehniskajam progresam. Tāpēc saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1009 42. panta 3. punktu, to lasot saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK (2) 6. pantu, Komisija komponentmateriālu kategorijās var iekļaut materiālus, kas pēc atgūšanas darbības vairs nav atkritumi, ja šādi materiāli ir izmantojami konkrētiem mērķiem, tiem ir tirgus vai ir pieprasījums pēc tiem un ja to izmantošana kopumā neradīs negatīvu ietekmi uz vidi vai cilvēka veselību.

(3)	Komisijas Kopīgais pētniecības centrs (JRC) ir identificējis dažus augstas tīrības materiālus, kurus varētu atgūt no atkritumiem un izmantot par komponentmateriāliem ES mēslošanas līdzekļos (3).

(4)

JRC identificētie augstas tīrības materiāli ir amonija sāļi, sulfāti, fosfāti, elementārais sērs, kalcija karbonāts un kalcija oksīds. Uz visiem šiem materiāliem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2003/2003 (4), pēc tiem ir ievērojams tirgus pieprasījums, kā arī tie ir pierādījuši savu augsto agronomisko vērtību ilgā lietošanas pieredzē.

(5)

Pirmais pasākums, kas būtu jāveic, lai nodrošinātu gan drošumu, gan agronomisko efektivitāti, ir minimālo tīrības prasību noteikšana augstas tīrības materiāliem. Saskaņā ar JRC novērtējuma ziņojumā pieejamo informāciju materiāla sausnas tīrība 95 % apmērā nodrošinās augstu agronomisko efektivitāti ar zemu risku videi, veselībai un drošumam. Lai gan attiecībā uz dažiem materiāliem ir noteikta augstāka tīrības pakāpe nekā Regulā (EK) Nr. 2003/2003, pamatojoties uz esošo praksi, tiek lēsts, ka šāda augstāka tīrība ir sasniedzama.

(6)

Turklāt ir vērts precizēt, ka augstas tīrības materiālus no atkritumiem atgūst divu veidu procesos: procesos, kuros izolē sāļus vai citus elementus, izmantojot tādas (kombinētas) progresīvas attīrīšanas metodes kā, piemēram, kristalizēšana, centrifugēšana vai ekstrahēšana no šķidruma uz šķidrumu, ko bieži izmanto (naftas) ķīmijas rūpniecībā, un gāzu attīrīšanas vai emisiju kontroles procesos, kas paredzēti tam, lai atdalītu barības elementus no izdalgāzēm.

(7)

Tāpēc, pamatojoties uz JRC novērtējuma ziņojumu, būtu jāierobežo noteiktu šiem materiāliem raksturīgu piemaisījumu, patogēnu vai kontaminantu saturs vai organiskā oglekļa saturs. Šādi kritēriji būtu jāpiemēro papildus drošības kritērijiem, kas Regulas (ES) 2019/1009 I pielikumā noteikti attiecīgajai līdzekļu funkcionālai kategorijai, un neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/1021 (5) noteikto.

(8)

Tātad būtu jānosaka papildu robežvērtības kontaminantiem – kopējam hromam un tallijam. Daži augstas tīrības materiāli var saturēt šādus kontaminantus izmantoto ielaidmateriālu dēļ un to procesu rezultātā, kuros tie tiek iegūti. Ar ierosinātajām robežvērtībām attiecībā uz šiem piesārņotājiem būtu jānodrošina, ka tādu ES mēslošanas līdzekļu izmantošana, kas satur augstas tīrības materiālus ar šādiem kontaminantiem, neizraisa to uzkrāšanos augsnē. Turklāt būtu jāievieš prasības attiecībā uz patogēnu saturu visos ES mēslošanas līdzekļos, kas satur augstas tīrības materiālus vai sastāv no tiem, ņemot vērā to, ka tos var iegūt dažādos procesos un ka ir atļauts kā ielaidmateriālus izmantot dažādas atkritumu plūsmas. Robežvērtības gan kontaminantiem, gan patogēniem būtu jānosaka kā to koncentrācija galaproduktā, t. i., līdzīgi prasībām, kas noteiktas Regulas (ES) 2019/1009 I pielikumā. Šī prasība ir pamatota ar to, ka drošības kritēriji, kas ieviesti, reaģējot uz konkrētiem identificētajiem riskiem, parasti attiecas uz galaproduktu, nevis uz komponentmateriālu. Tam būtu arī jāatvieglo šādu izstrādājumu tirgus uzraudzība, jo jātestē ir tikai galaprodukts.

(9)

Turklāt būtu jānosaka papildu drošības kritēriji, lai ierobežotu 16 policiklisko aromātisko ogļūdeņražu (PAO16) (6), polihlorēto dibenzo-p-dioksīnu un dibenzofurānu (PHDD/PHDF) saturu (7). Regulā (ES) 2019/1021 ir noteikts, ka uz PAO16 un PHDD/PHDF, ja tie ražošanas procesā iegūti netīši, attiecas izdalīšanās samazināšanas noteikumi, taču tajā nav noteikta šādos gadījumos piemērojamā robežvērtība. Ņemot vērā lielo risku, ko rada šādu piesārņotāju klātbūtne mēslošanas līdzekļos, tiek uzskatīts, ka ir lietderīgi ieviest stingrākas prasības nekā tās, kas noteiktas minētajā regulā. Lai nodrošinātu atbilstību Regulai (ES) 2019/1021, šādas robežvērtības būtu jānosaka komponentmateriāla līmenī, nevis kā koncentrācija galaproduktā.

(10)

Šīs robežvērtības var nebūt relevantas visiem augstas tīrības materiāliem, kurus ir paredzēts iekļaut kā jaunu komponentmateriālu kategoriju. Tāpēc ražotājiem būtu jābūt iespējai bez verifikācijas, piemēram, testēšanas, pieņemt, ka mēslošanas līdzeklis atbilst noteiktajai prasībai, ja atbilstība minētajai prasībai noteikti un neapstrīdami izriet no attiecīgā augstas tīrības materiāla rakstura vai atgūšanas procesa vai no ES mēslošanas līdzekļa ražošanas procesa.

(11)

Papildu piesardzības pasākums būtu augstas tīrības materiālu reģistrēšana, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (8), atbilstoši plašajam apstākļu klāstam, kas jau ir noteikts Regulā (ES) 2019/1009 attiecībā uz ķīmiskajām vielām citās komponentmateriālu kategorijās. Tam būtu jānodrošina, ka ražotāji, veicot riska novērtējumu saskaņā ar minēto regulu, ņem vērā to, ka šie materiāli tiek izmantoti kā mēslošanas līdzekļi un ka reģistrēti tiek arī materiāli ar mazu tonnāžu.

(12)

Turklāt daži augstas tīrības materiāli var būt pieejami vietējos tirgos tādā daudzumā, kas pārsniedz pieprasījumu. Lai nodrošinātu, ka tirgū pastāv pieprasījums pēc augstas tīrības materiāliem un ka to ilgstoša uzglabāšana nepiemērotos apstākļos nerada negatīvu ietekmi uz vidi, ir lietderīgi ierobežot periodu, kurā pēc ražošanas tos var izmantot par komponentmateriāliem ES mēslošanas līdzekļos. Ražotājiem būtu jāparaksta ES atbilstības deklarācija par to, ka ES mēslošanas līdzeklis, kas satur minēto materiālu, minētajā periodā atbilst prasībām.

(13)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secina, ka augstas tīrības materiāli, ja tie atgūti saskaņā ar JRC novērtējuma ziņojumā ierosinātajiem atgūšanas noteikumiem, nodrošina agronomisko efektivitāti Regulas (ES) 2019/1009 42. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Turklāt tie atbilst Direktīvas 2008/98/EK 6. pantā noteiktajiem kritērijiem. Visbeidzot, ja tie atbilst pārējām prasībām, kas noteiktas Regulā (ES) 2019/1009 kopumā un jo īpaši tās I pielikumā, tie neapdraud cilvēku, dzīvnieku vai augu veselību, drošību vai vidi Regulas (ES) 2019/1009 42. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta i) punkta nozīmē. Šādu materiālu izmantošanai būtu arī noderīgs mērķis, jo ar tiem varētu aizstāt citas ES mēslošanas līdzekļu ražošanā izmantotās izejvielas. Tāpēc atgūti augstas tīrības materiāli būtu jāiekļauj Regulas (ES) 2019/1009 II pielikumā.

(14)	Turklāt, ņemot vērā to, ka augstas tīrības materiāli ir atgūti atkritumi Direktīvas 2008/98/EK nozīmē, šādus materiālus vajadzētu izslēgt no Regulas (ES) 2019/1009 II pielikuma 1. un 11. komponentmateriālu kategorijas saskaņā ar minētās regulas 42. panta 1. punkta trešo daļu.

(15)

Daži augstas tīrības materiāli var saturēt selēnu, kas augstā koncentrācijā var būt toksisks. Daži var saturēt arī hlorīdus, kas var izraisīt augsnes sāļainību. Ikreiz, kad šo vielu koncentrācija pārsniedz noteiktu robežu, to saturu vajadzētu norādīt uz etiķetes, lai mēslošanas līdzekļa lietotāji būtu pienācīgi informēti. Regulas (ES) 2019/1009 III pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(16)

Ir svarīgi nodrošināt, ka gadījumos, kad mēslošanas līdzekļi satur augstas tīrības materiālus, tiem tiek piemērota attiecīga atbilstības novērtēšanas procedūra, citstarp kvalitātes nodrošināšanas sistēma, ko novērtējusi un apstiprinājusi paziņotā struktūra. Tāpēc ir jāgroza Regulas (ES) 2019/1009 IV pielikums, lai nodrošinātu tādu atbilstības novērtēšanas procedūru, kas ir piemērota šādiem mēslošanas līdzekļiem.

(17)	Ņemot vērā to, ka Regulas (ES) 2019/1009 II un III pielikumā izklāstītās prasības un IV pielikumā noteiktās atbilstības novērtēšanas procedūras ir jāpiemēro no 2022. gada 16. jūlija, arī šīs regulas piemērošana ir jāsāk no tā paša datuma,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) 2019/1009 groza šādi:

1)	II pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu;

2)	III pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu;

3)	IV pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas III pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2022. gada 16. jūlija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 22. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 170, 25.6.2019., 1. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).

(3) Huygens D, Saveyn HGM, Technical proposals for by-products and high purity materials as component materials for EU Fertilising Products, JRC128459, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2022.

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2003/2003 (2003. gada 13. oktobris) par mēslošanas līdzekļiem (OV L 304, 21.11.2003., 1. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1021 (2019. gada 20. jūnijs) par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (OV L 169, 25.6.2019., 45. lpp.).

(6) Naftalīna, acenaftilēna, acenaftēna, fluorēna, fenantrēna, antracēna, fluorantēna, pirēna, benz[a]antracēna, hrizēna, benz[b]fluorantēna, benz[k]fluorantēna, benz[a]pirēna, indēn[1,2,3-cd]pirēna, dibenz[a,h]antracēna un benz[ghi]perilēna summa.

(7) 2,3,7,8-THDD, 1,2,3,7,8-PeHDD, 1,2,3,4,7,8-HxHDD, 1,2,3,6,7,8-HxHDD, 1,2,3,7,8,9-HxHDD, 1,2,3,4,6,7,8-HpHDD, OHDD, 2,3,7,8-THDF, 1,2,3,7,8-PeHDF, 2,3,4,7,8-PeHDF, 1,2,3,4,7,8-HxHDF, 1,2,3,6,7,8-HxHDF, 1,2,3,7,8,9-HxHDF, 2,3,4,6,7,8-HxHDF, 1,2,3,4,6,7,8-HpHDF, 1,2,3,4,7,8,9-HpHDF un OHDF summa.

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

Regulas (ES) 2019/1009 II pielikumu groza šādi:

1)	I daļā pievieno šādu punktu: “CMC 15: atgūti augstas tīrības materiāli”;

II daļu groza šādi:

“CMC 1” 1. punktu groza šādi:

i)	šā punkta j) apakšpunkta beigās svītro vārdu “vai”;

ii)	šā punkta k) apakšpunktā “.” aizstāj ar “, vai”;

iii)

pievieno šādu l) apakšpunktu:

“l)	amonija sāļi, sulfāti, fosfāti, elementārais sērs, kalcija karbonāts vai kalcija oksīds, ko atgūst no atkritumiem Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 1. punkta nozīmē.”;

“CMC 11” 1. punktu groza šādi:

i)	šā punkta f) apakšpunkta beigās svītro vārdu “vai”;

ii)	šā punkta g) apakšpunktā “.” aizstāj ar “, vai”;

iii)

pievieno šādu h) apakšpunktu:

“h)	amonija sāļi, sulfāti, fosfāti, elementārais sērs, kalcija karbonāts vai kalcija oksīds, ko atgūst no atkritumiem Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 1. punkta nozīmē.”;

pievieno šādu ierakstu par “CMC 15”:

“CMC 15: ATGŪTI AUGSTAS TĪRĪBAS MATERIĀLI

ES mēslošanas līdzekļi var saturēt atgūtus augstas tīrības materiālus, t. i., amonija sāļus, sulfātus, fosfātus, elementāro sēru, kalcija karbonātu vai kalcija oksīdu, vai to maisījumus, kuru tīrības pakāpe ir vismaz 95 % no sausnas satura.

Augstas tīrības materiālus atgūst no atkritumiem, kas radušies:

a)	ražošanas procesā, kurā kā ielaidmateriālus izmanto vielas un maisījumus, izņemot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 darbības jomā (1); vai

gāzes attīrīšanas vai emisijas kontroles procesā, kas paredzēts barības elementu atdalīšanai no izdalgāzēm, kuras iegūtas no viena vai vairākiem šādiem ielaidmateriāliem un šādās novietnēs:

i)	vielas un maisījumi, izņemot atkritumus Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 1. punkta nozīmē;

ii)	augi vai augu daļas;

iii)	bioatkritumi Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 4. punkta nozīmē, kas iegūti dalītā bioatkritumu savākšanā to rašanās vietā;

iv)	komunālie un sadzīves notekūdeņi attiecīgi Direktīvas 91/271/EEK (2) 2. panta 1. un 2. punkta nozīmē;

v)	dūņas Direktīvas 86/278/EEK (3) 2. panta a) apakšpunkta nozīmē, kurām nav Direktīvas 2008/98/EK III pielikumā uzskaitīto bīstamo īpašību;

vi)

atkritumi Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 1. punkta nozīmē un kurināmais, ko ievada atkritumu līdzincinerācijas iekārtā, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/75/ES (4) un darbojas saskaņā ar minētās direktīvas nosacījumiem, ar nosacījumu, ka šiem ielaidmateriāliem nav Direktīvas 2008/98/EK III pielikumā uzskaitīto bīstamo īpašību;

vii)

2. vai 3. kategorijas materiāli vai no tiem atvasināti produkti saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 32. panta 1. un 2. punktā un 32. panta 3. punktā minētajos pasākumos, ar noteikumu, ka izdalgāzes iegūst kompostēšanas vai digestācijas procesā atbilstoši attiecīgi “CMC 3” un “CMC 5”, kā norādīts šīs regulas II pielikumā;

viii)

kūtsmēsli Regulas (EK) Nr. 1069/2009 3. panta 20) punkta nozīmē vai no tiem atvasināti produkti vai

ix)	mājlopu novietnes.

Ielaidmateriāli, kas minēti i)–vi) apakšpunktā, nesatur dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātus produktus, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 darbības jomā.

Augstas tīrības materiālā organiskā oglekļa (Corg) saturs nedrīkst būt lielāks par 0,5 % sausnas.

Augstas tīrības materiālā:

a)	policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (PAO16) (5) nedrīkst pārsniegt 6 mg uz kg sausnas;

b)	polihlorēto dibenzo-p-dioksīnu un dibenzofurānu (PHDD/PHDF) (6) PVO toksiskuma ekvivalenti (7) nedrīkst pārsniegt 20 ng uz kg sausnas.

ES mēslošanas līdzekļos, kas sastāv no augstas tīrības materiāliem vai tos satur:

a)	kopējais hroms (Cr) nedrīkst pārsniegt 400 mg uz kg sausnas; un

b)	tallijs (Tl) nedrīkst pārsniegt 2 mg uz kg sausnas.

Ja no ES mēslošanas līdzekļa veida vai augstas tīrības materiāla atgūšanas vai ražošanas procesa noteikti un neapstrīdami izriet atbilstība 4. un 5. punktā izklāstītajām prasībām (konkrēta nevēlama kontaminanta neesība), atbilstības novērtēšanas procedūrā uz ražotāja atbildību var bez pārbaudes (testēšanas) uzskatīt, ka ES mēslošanas līdzeklis ir atbilstošs.

Ja attiecībā uz tāda ES mēslošanas līdzekļa funkcionālo kategoriju, kas satur augstas tīrības materiālus, kuri minēti 2. punkta b) apakšpunktā, vai sastāv no tiem, I pielikumā nav noteiktas prasības attiecībā uz Salmonella spp., Escherichia coli vai Enterococcaceae, šie patogēni ES mēslošanas līdzeklī nedrīkst pārsniegt šajā tabulā norādītās robežvērtības:

Testējamie mikroorganismi	Paraugu ņemšanas plāni			Robežvērtība
Testējamie mikroorganismi	n	c	m	M
Salmonella spp.	5	0	0	Nav uz 25 g vai 25 ml
Escherichia coli vai Enterococcaceae	5	5	0	1 000 uz 1 g vai 1 ml

kur:

n	=	testējamo paraugu skaits,
c	=	parauga vienību skaits, kurā baktēriju skaits, kas izteikts kolonijas veidojošās vienībās (KVV), ir starp “m” un “M”,
m	=	robežvērtība KVV izteiktam baktēriju skaitam, kas tiek uzskatīts par apmierinošu,
M	=	maksimāli pieļaujamais KVV izteikts baktēriju skaits.

ES mēslošanas līdzekļa, kas satur 2. punkta b) apakšpunktā minētos augstas tīrības materiālus vai sastāv no tiem, atbilstību 7. punktā izklāstītajām prasībām vai I pielikumā attiecībā uz atbilstošo ES mēslošanas līdzekļa funkcionālo kategoriju (PFC) noteiktajām prasībām par Salmonella spp., Escherichia coli vai Enterococcaceae pārbauda, veicot testus saskaņā ar IV pielikuma II daļas D1 moduļa (“Ražošanas procesa kvalitātes nodrošināšana”) 5.1.3.1. punktu.

Prasības, kas izklāstītas 7. punktā, un prasības attiecībā uz Salmonella spp., Escherichia coli vai Enterococcaceae, kas noteiktas I pielikumā attiecībā uz atbilstošo PFC ES mēslošanas līdzeklim, kurš sastāv tikai no augstas tīrības materiāliem, kas minēti 2. punkta b) apakšpunktā, nepiemēro, ja augstas tīrības materiāli vai visi izmantotie biogēnie ielaidmateriāli ir apstrādāti kādā no šiem procesiem:

a)	sterilizācija spiediena ietekmē, karsējot tā, lai temperatūra centrā būtu augstāka par 133 °C vismaz 20 minūtes ar vismaz 3 bāru absolūto spiedienu, turklāt spiediens ir jārada, evakuējot visu gaisu sterilizācijas kamerā un aizstājot gaisu ar tvaiku (“piesātināts tvaiks”);

b)	apstrāde pasterizācijas vai higienizācijas iekārtā, kurā vismaz vienu stundu tiek sasniegta 70 °C temperatūra.

Prasības, kas izklāstītas 7. punktā, un prasības attiecībā uz Salmonella spp., Escherichia coli vai Enterococcaceae, kas noteiktas I pielikumā attiecībā uz atbilstošo PFC ES mēslošanas līdzeklim, kurš sastāv tikai no augstas tīrības materiāliem, kas minēti 2. punkta b) apakšpunktā, nepiemēro, ja izdalgāzes rodas incinerācijas procesā, kā definēts Direktīvā 2010/75/ES.

Augstas tīrības materiālus, kuri tiek uzglabāti tā, ka nav pasargāti no nokrišņiem un tiešiem saules stariem, ES mēslošanas līdzeklim drīkst pievienot tikai tad, ja tie ir ražoti ne agrāk kā 36 mēnešus pirms ES atbilstības deklarācijas parakstīšanas attiecīgajam ES mēslošanas līdzeklim.

10.

Augstas tīrības materiālu reģistrē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006, un tā dokumentācijā ietver:

a)	Regulas (EK) Nr. 1907/2006 VI, VII un VIII pielikumā paredzēto informāciju; un

b)	ķīmiskās drošības pārskatu, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1907/2006 14. pantu, attiecībā uz tā lietošanu mēslošanas līdzeklī,

ja vien uz to nepārprotami neattiecas viens no atbrīvojumiem no pienākuma reģistrēt, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1907/2006 IV pielikumā vai minētās regulas V pielikuma 6., 7., 8. vai 9. punktā.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1069/2009 (2009. gada 21. oktobris), ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) (OV L 300, 14.11.2009., 1. lpp.)."

(2) Padomes Direktīva 91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp.)."

(3) Padomes Direktīva 86/278/EEK (1986. gada 12. jūnijs) par vides, jo īpaši augsnes, aizsardzību, lauksaimniecībā izmantojot notekūdeņu dūņas (OV L 181, 4.7.1986., 6. lpp.)."

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.)."

(5) Naftalīna, acenaftilēna, acenaftēna, fluorēna, fenantrēna, antracēna, fluorantēna, pirēna, benz[a]antracēna, hrizēna, benz[b]fluorantēna, benz[k]fluorantēna, benz[a]pirēna, indēn[1,2,3-cd]pirēna, dibenz[a,h]antracēna un benz[ghi]perilēna summa."

(6) Van den Berg M., L.S. Birnbaum, M. Denison, M. De Vito, W. Farland, et al. (2006) The 2005 World Health Organization Re-evaluation of Human and Mammalian Toxic Equivalency Factors for Dioxins and Dioxin-like Compounds. Toxicological sciences: Toksikoloģijas biedrības oficiālais izdevums, 93:223-241. doi:10.1093/toxsci/kfl055.”"

(7) 2,3,7,8-THDD, 1,2,3,7,8-PeHDD, 1,2,3,4,7,8-HxHDD 1,2,3,6,7,8-HxHDD 1,2,3,7,8,9-HxHDD 1,2,3,4,6,7,8-HpHDD OHDD 2,3,7,8-THDF 1,2,3,7,8-PeHDF 2,3,4,7,8-PeHDF 1,2,3,4,7,8-HxHDF 1,2,3,6,7,8-HxHDF 1,2,3,7,8,9-HxHDF 2,3,4,6,7,8-HxHDF 1,2,3,4,6,7,8-HpHDF 1,2,3,4,7,8,9-HpHDF un OHDF summa."

(2) Padomes Direktīva 91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp.).

(3) Padomes Direktīva 86/278/EEK (1986. gada 12. jūnijs) par vides, jo īpaši augsnes, aizsardzību, lauksaimniecībā izmantojot notekūdeņu dūņas (OV L 181, 4.7.1986., 6. lpp.).

II PIELIKUMS

Regulas (ES) 2019/1009 III pielikuma I daļā iekļauj šādu 7.b punktu:

“7.b

Ja ES mēslošanas līdzeklis satur augstas tīrības materiālus, kas minēti II pielikuma II daļas “CMC 15”, vai sastāv no tiem un

a)	selēna (Se) saturs tajos pārsniedz 10 mg uz kg sausnas, norāda selēna saturu;

hlorīdu (Cl-) saturs pārsniedz 30 g uz kg sausnas, norāda hlorīdu saturu, ja vien ES mēslošanas līdzeklis nav ražots tādā ražošanas procesā, kurā ir izmantotas hlorīdus saturošas vielas vai maisījumi nolūkā ražot vai iekļaut sārmu metālu sāļus vai sārmzemju metālu sāļus, un informācija par šiem sāļiem ir sniegta saskaņā ar III pielikumu.

Ja selēna vai hlorīdu saturs ir norādīts saskaņā ar a) un b) apakšpunktu, to skaidri nodala no barības elementu deklarācijas un to var izteikt kā vērtību diapazonu.

Ja fakts, ka šāds ES mēslošanas līdzeklis satur selēnu vai hlorīdu mazāk par a) un b) apakšpunktā noteiktajām robežvērtībām, noteikti un neapstrīdami izriet attiecīgi no augstas tīrības materiāla rakstura vai atgūšanas darbības vai no šādu materiālu saturoša ES mēslošanas līdzekļa ražošanas procesa, etiķetē informāciju par šiem parametriem uz ražotāja atbildību var nenorādīt bez pārbaudes (testēšanas).”

III PIELIKUMS

Regulas (ES) 2019/1009 IV pielikuma II daļas D1 moduli (“Ražošanas procesa kvalitātes nodrošināšana”) groza šādi:

šā moduļa 2.2. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d)

rasējumi, shēmas, apraksti un skaidrojumi, kas vajadzīgi, lai saprastu ES mēslošanas līdzekļa ražošanas procesu, un attiecībā uz materiāliem, kas pieder pie II pielikumā definētās kategorijas “CMC 3”, “CMC 5”, “CMC 12”, “CMC 13”, “CMC 14” vai “CMC 15”, ražošanas vai atgūšanas procesa rakstisks apraksts un diagramma, kuros skaidri norādīta katra apstrāde, glabāšanas tvertne un zona;”;

šā moduļa 5.1.1.1. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“5.1.1.1.

Attiecībā uz materiāliem, kas pieder pie II pielikumā definētās kategorijas “CMC 3”, “CMC 5”, “CMC 12”, “CMC 13”, “CMC 14” un “CMC 15”, ražotāja organizācijas augstākā vadība:”;

šā moduļa 5.1.2.1. punktu aizstāj ar šādu:

“5.1.2.1.

Attiecībā uz materiāliem, kas pieder pie II pielikumā definētās kategorijas “CMC 3”, “CMC 5”, “CMC 12”, “CMC 13”, “CMC 14” un “CMC 15”, ar kvalitātes nodrošināšanas sistēmu nodrošina atbilstību minētajā pielikumā noteiktajām prasībām.”;

šā moduļa 5.1.3.1. punktu groza šādi:

ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“5.1.3.1.

Attiecībā uz materiāliem, kas pieder pie II pielikumā definētās kategorijas “CMC 3”, “CMC 5”, “CMC 12”, “CMC 13”, “CMC 14” un “CMC 15”, pārbaudes un testi aptver šādus elementus:”;

punkta b) un c) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“b)	kvalificēti darbinieki veic katra ielaidmateriālu sūtījuma vizuālu pārbaudi un pārbauda atbilstību II pielikumā noteiktajām kategorijas “CMC 3”, “CMC 5”, “CMC 12”, “CMC 13”, “CMC 14” un “CMC 15” ielaidmateriālu specifikācijām [VAI: kā definēts II pielikumā];

ražotājs noraida katru jebkura ielaidmateriāla sūtījumu, kuram, veicot vizuālo pārbaudi, rodas aizdomas par kādu no šiem apstākļiem:

—	tādu vielu klātbūtne, kas ir bīstamas vai nelabvēlīgi ietekmē procesu vai gatavā ES mēslošanas līdzekļa kvalitāti,

—	neatbilstība II pielikumā noteiktajām kategorijas “CMC 3”, “CMC 5”, “CMC 12”, “CMC 13”, “CMC 14” un “CMC 15” specifikācijām [VAI: kā definēts II pielikumā], jo īpaši saistībā ar plastmasu klātbūtni, kuras dēļ tiek pārsniegtas makroskopisko piemaisījumu robežvērtības;”;

punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“e)

no izlaidmateriāliem ņem paraugus, lai pārbaudītu, vai tie atbilst II pielikumā noteiktajām kategorijas “CMC 3”, “CMC 5”, “CMC 12”, “CMC 13”, “CMC 14” un “CMC 15” specifikācijām un vai izlaidmateriāla īpašības neapdraud ES mēslošanas līdzekļa atbilstību attiecīgajām I pielikumā noteiktajām prasībām;”;

punkta fa) apakšpunkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“fa)	attiecībā uz materiāliem, kas pieder pie kategorijas “CMC 12”, “CMC 13”, “CMC 14” un “CMC 15”, izlaidmateriāla paraugus ņem vismaz ar šādu standarta biežumu vai – ja notikušas būtiskas pārmaiņas, kas var ietekmēt ES mēslošanas līdzekļa kvalitāti, – agrāk nekā plānots:”;

punkta fb) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“fb)

attiecībā uz materiāliem, kas pieder pie kategorijas “CMC 12”, “CMC 13”, “CMC 14” un “CMC 15”, katrai produkcijas partijai vai daļai kvalitātes pārvaldības nolūkos piešķir unikālu kodu. Vismaz vienu paraugu uz 3 000 tonnām šo materiālu vai vienu paraugu divos mēnešos (atkarībā no tā, kas pienāk drīzāk) glabā labā stāvoklī vismaz divus gadus;”;

punkta g) apakšpunkta iv) punktu aizstāj ar šādu:

“iv)	attiecībā uz materiāliem, kas pieder pie kategorijas “CMC 12”, “CMC 13”, “CMC 14” un “CMC 15”, izmēra fb) apakšpunktā minētos saglabātos paraugus un veic nepieciešamos koriģējošos pasākumus, lai novērstu iespējamu turpmāku minētā materiāla transportēšanu un izmantošanu.”;

šā moduļa 5.1.4.1. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“5.1.4.1.

Attiecībā uz materiāliem, kas pieder pie II pielikumā definētās kategorijas “CMC 3”, “CMC 5”, “CMC 12”, “CMC 13”, “CMC 14” un “CMC 15”, dati par kvalitāti liecina par faktisku ielaidmateriālu, ražošanas un glabāšanas kontroli un ielaidmateriālu un izlaidmateriālu atbilstību attiecīgajām šīs regulas prasībām. Visi dokumenti ir salasāmi un pieejami to attiecīgajā(-ās) lietošanas vietā(-ās); novecojušas redakcijas nekavējoties izņem no visām to lietošanas vietām vai vismaz identificē kā novecojušas. Kvalitātes vadības dokumentācijā ir vismaz šāda informācija:”;

šā moduļa 5.1.5.1. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“5.1.5.1.

Attiecībā uz materiāliem, kas pieder pie II pielikumā definētās kategorijas “CMC 3”, “CMC 5”, “CMC 12”, “CMC 13”, “CMC 14” un “CMC 15”, ražotājs izveido ikgadējas iekšējās revīzijas programmu, kas paredzēta kvalitātes sistēmas atbilstības pārbaudei, un tajā ir šādi elementi:”;

šā moduļa 6.3.2. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“6.3.2.

Attiecībā uz materiāliem, kas pieder pie II pielikumā definētās kategorijas “CMC 3”, “CMC 5”, “CMC 12”, “CMC 13”, “CMC 14” un “CMC 15”, paziņotā struktūra katras revīzijas laikā ņem izlaidmateriāla paraugus un veic to analīzi, un minētās revīzijas veic, ievērojot šādu biežumu:”.

8.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 183/12

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2022/1172

(2022. gada 4. maijs),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2116 papildina attiecībā uz kopējā lauksaimniecības politikā integrēto administrācijas un kontroles sistēmu un ar nosacījumu sistēmu saistīto administratīvo sodu piemērošanu un aprēķināšanu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2116 (2021. gada 2. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013 (1), un jo īpaši tās 74. pantu, 85. panta 7. punktu un 105. pantu,

tā kā:

(1)

Regula (ES) 2021/2116 nosaka pamatnoteikumus, kas cita starpā attiecas uz integrēto administrācijas un kontroles sistēmu (“integrētā sistēma”) un ar nosacījumu sistēmu saistīto administratīvo sodu piemērošanu un aprēķināšanu. Lai nodrošinātu jaunā tiesiskā regulējuma raitu darbību, ir jāpieņem daži noteikumi, ar kuriem papildina attiecīgo jomu noteikumus, kas noteikti minētajā regulā.

(2)

Noteikumiem par integrēto sistēmu un par to, kā piemēro un aprēķina ar nosacījumu sistēmu saistītus administratīvos sodus, būtu jānodrošina iedarbīga to noteikumu kontroles sistēma, kuri dalībvalstīm un labuma guvējiem jāpiemēro kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) satvarā, un tāpēc šie noteikumi būtu jānosaka vienā deleģētajā aktā. Jaunajiem noteikumiem būtu jāaizstāj relevantie Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 (2) noteikumi.

(3)

Jo īpaši būtu jāparedz noteikumi, kas dažus nebūtiskus Regulas (ES) 2021/2116 elementus papildina attiecībā uz minētās regulas 65. pantā paredzētās integrētās sistēmas darbību, noteikumi par minētās regulas 68. panta 3. punktā, 69. panta 6. punktā un 70. panta 2. punktā paredzētajiem kvalitātes novērtējumiem, noteikumi par minētās regulas 68. pantā paredzēto lauksaimniecības zemes nogabalu identifikācijas sistēmu un detalizēti noteikumi par minētās regulas 85. pantā paredzēto ar nosacījumu sistēmu saistīto administratīvo sodu piemērošanu un aprēķināšanu.

(4)

Lauksaimniecības zemes nogabalu identifikācijas sistēmai ir jānodrošina noderīga, visaptveroša un uzticama informācija, kas ir relevanta ziņošanai par politikas sniegumu, un tādā veidā jāveicina platībatkarīgo intervenču rezultatīva īstenošana, kā arī jāpalīdz labuma guvējiem iesniegt pareizus atbalsta pieteikumus. Lai nodrošinātu šo mērķu sasniegšanu, ir vajadzīgi noteikumi, ar ko skaidri nosaka tehniskās prasības, kuras dalībvalstīm jāievēro, un kārtību, kā jāstrukturē un jāatjaunina pieejamā informācija.

(5)

Lai dalībvalstis varētu proaktīvi konstatēt integrētās sistēmas iespējamās nepilnības un vajadzības gadījumā veikt attiecīgas korektīvas darbības, būtu jāparedz noteikumi par lauksaimniecības zemes nogabalu identifikācijas sistēmas, ģeotelpisko pieteikumu sistēmas un platību uzraudzības sistēmas ikgadējo kvalitātes novērtējumu. Pieredze, kas gūta saistībā ar lauksaimniecības zemes nogabalu identifikācijas sistēmas kvalitātes novērtēšanu saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) Nr. 640/2014, liecina, ka ļoti noderīgi ir Komisijas izstrādāti tehniskie norādījumi. Šādi tehniskie norādījumi palīdz dalībvalstīm novērtējumu veikšanā izmantot pielāgotu metodiku. Ņemot vērā to, cik svarīgi kvalitātes novērtējumi ir pienācīgi funkcionējošai integrētai sistēmai, kas nodrošina uzticamus un verificējamus datus gada snieguma ziņojumu sagatavošanas vajadzībām, Komisijai līdzīgā veidā būtu jāpalīdz dalībvalstīm veikt Regulā (ES) 2021/2116 paredzētos kvalitātes novērtējumus.

(6)

Kvalitātes novērtējumos jānovērtē, vai integrētā sistēma sasniedz savu mērķi nodrošināt uzticamu un visaptverošu informāciju, kas ir gada snieguma ziņošanai relevanta, kā prasīts Regulas (ES) 2021/2116 66. panta 2. punktā, jo īpaši hektāru pareizu skaitu, kas vajadzīgs platībatkarīgo intervenču izlaides rādītājiem, un platību pareizu īpatsvaru, kas vajadzīgs šo intervenču rezultātu rādītājiem. Tas nozīmē, ka relevantie platību uzraudzības sistēmas un ģeotelpisko pieteikumu sistēmas kvalitātes novērtējuma rezultāti būtu jākombinē, lai ietekme, kas radusies sakarā ar platībām, kur gan pieļautas mērījumu kļūdas, gan pieņemti nepareizi lēmumi par attiecināmības nosacījumiem, netiktu novērtēta par augstu. Deklarētās platības verifikācijai, ko veic ģeotelpisko pieteikumu sistēmas kvalitātes novērtējuma gaitā, tālab būtu jābalstās uz to pašu zemes nogabalu izlasi, kas izmantota platību uzraudzības sistēmas kvalitātes novērtējumā.

(7)

Turklāt ar platību uzraudzības sistēmu saistītajam kvalitātes novērtējumam jānodrošina, ka rezultāti ir salīdzināmi starp dalībvalstīm neatkarīgi no iespējamības, ka platību uzraudzības sistēmas pilnīga ieviešana varētu tikt atlikta. Tāpēc šim kvalitātes novērtējumam būtu jāaptver visas platībatkarīgās intervences un relevantie attiecināmības nosacījumi neatkarīgi no dalībvalsts lēmuma pilnībā funkcionējošu platību uzraudzības sistēmu ieviest tikai no 2024. gada 1. janvāra, kā minēts Regulas (ES) 2021/2116 70. panta 1. punktā. Platību uzraudzības sistēmas kvalitātes novērtējumam būtu jāsniedz diagnostiska informācija gan intervenču līmenī, gan attiecināmības nosacījumu līmenī, un uz šīs informācijas pamata dalībvalstīm vajadzības gadījumā būtu jāveic atbilstošas korektīvās darbības.

(8)	Lai nodrošinātu skaidrību un izveidotu saskaņotu pamatu ar nosacījumu sistēmu saistīto administratīvo sodu aprēķināšanai un piemērošanai, ir jānosaka kopīgas definīcijas un vispārējie principi, kas attiecas uz neatbilstību.

(9)

Regula (ES) 2021/2116 paredz, ka ar nosacījumu sistēmu saistītie administratīvie sodi jānosaka, ņemot vērā proporcionalitātes principu. Tāpēc finansējuma samazinājumi un no finansējuma izslēdzamās summas būtu jānosaka atkarībā no neatbilstības smaguma, un tīšas neatbilstības gadījumā labuma guvējs būtu pat pilnībā jāizslēdz no jebkādu tās pašas regulas 83. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētu maksājumu un atbalsta saņemšanas. Lai labuma guvējiem nodrošinātu juridisko noteiktību, būtu jānosaka administratīvo sodu piemērošanas termiņš.

(10)

Regulas (ES) 2021/2116 85. panta 1. punkts noteic, ka ar nosacījumu sistēmu saistīts administratīvais sods jāaprēķina, pamatojoties uz maksājumiem, kas attiecīgajam labuma guvējam piešķirti vai piešķirami saistībā ar atbalsta pieteikumiem vai maksājumu pieprasījumiem, kuri iesniegti vai tiks iesniegti kalendārajā gadā, kurā neatbilstība pieļauta. Tāpēc, lai nodrošinātu saikni starp lauksaimnieka rīcību un sodu un garantētu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem, ir lietderīgi paredzēt, ka tad, ja viena un tā pati neatbilstība pastāvīgi atkārtojas vairāku kalendāro gadu garumā, administratīvais sods jāpiemēro un jāaprēķina par katru kalendāro gadu, kurā var konstatēt, ka neatbilstība pieļauta.

(11)

Lai garantētu, ka administratīvos sodus var rezultatīvi piemērot un uzlikt, ir lietderīgi paredzēt, ka tad, ja konstatējuma kalendārajā gadā sods pārsniedz labuma guvējam piešķirto vai piešķiramo maksājumu kopsummu vai ja labuma guvējs atbalsta pieteikumu neiesniedz, sods ir jāpiemēro vai jāuzliek atgūšanas ceļā.

(12)

Neatkarīgi no tā, vai neatbilstība ir konstatēta, izmantojot platību uzraudzības sistēmu vai citus līdzekļus, atbilstīgi Regulas (ES) 2021/2116 85. panta 3. punktam administratīvos sodus nepiemēro gadījumos, kad netīšai neatbilstībai nav seku vai ir tikai sekas, kas ir attiecīgā standarta vai prasības mērķa sasniegšanai nenozīmīgas. Neatbilstības, kurām nav seku vai ir tikai sekas, kas ir attiecīgā standarta vai prasības mērķa sasniegšanai nenozīmīgas, ir nebūtiskas, tāpēc, tiecoties samazināt administratīvo slogu, šādas neatbilstības nebūtu jāņem vērā, kad nosaka neatbilstības atkārtošanos vai pastāvīgumu.

(13)	Atbilstīgi Regulas (ES) 2021/2116 85. panta 4. punktam, ja dalībvalsts neatbilstības gadījumu konstatēšanai izmanto platību uzraudzības sistēmu, tā var nolemt piemērot mazāku procentuālo samazinājumu. Ir lietderīgi noteikt minimālo procentuālo samazinājumu.

(14)	Būtu jāparedz noteikumi par to, kā aprēķina administratīvos sodus par vairākām neatbilstībām, kas pieļautas vienā kalendārajā gadā.

(15)

Lai nodrošinātu raitu pāreju no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1306/2013 (3) paredzētās kārtības, tiek uzskatīts par lietderīgu noteikt pārejas noteikumus par Regulas (ES) 2021/2116 104. panta 1. punkta otrās daļas a) apakšpunkta iv) punkta piemērošanu, lai tādā veidā izvairītos no pārmērīgām administratīvām izmaksām un sloga, kas saistīts ar nosacījumu sistēmas un savstarpējās atbilstības pārbaudēm, kuras piemēro labuma guvējiem, kas saņem platībatkarīgos maksājumus gan saskaņā ar KLP stratēģisko plānu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2021/2115 (4), gan saskaņā ar lauku attīstības programmu, ko līdz 2025. gada 31. decembrim īsteno atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 1305/2013 (5). Šajā nolūkā būtu jāuzskata, ka nosacījumu sistēmas pārbaudes, kas saistītas ar platībām, ietver arī Regulas (ES) Nr. 1306/2013 96. pantā minētās savstarpējās atbilstības pārbaudes. To pamato fakts, ka platībatkarīgajiem maksājumiem piemērojamie nosacījumu sistēmas noteikumi gan attiecībā uz pienākumiem, gan sodiem kopumā ir stingrāki nekā savstarpējās atbilstības noteikumi. Tāpēc var pieņemt: ja labuma guvējs izpilda nosacījumu sistēmas noteikumos paredzētos pienākumus, savstarpējās atbilstības noteikumi ir izpildīti. Tomēr tad, ja nosacījumu sistēmas pārbaudēs tiek konstatētas neatbilstības, dalībvalsts vairs nevar pieņemt, ka savstarpējās atbilstības noteikumi ir izpildīti, un tāpēc tai būtu jāveic pārbaudes, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1306/2013 96. pantā, un šajā sakarā jāpiemēro noteikumi par administratīvo sodu aprēķināšanu un piemērošanu saskaņā ar minētās regulas noteikumiem.

(16)

Skaidrības un juridiskās noteiktības labad Deleģētā regula (ES) Nr. 640/2014 būtu jāatceļ. Tomēr minēto regulu būtu jāturpina piemērot tiešo maksājumu atbalsta pieteikumiem, kas iesniegti pirms 2023. gada 1. janvāra, maksājuma pieprasījumiem, kas saistīti ar atbalsta pasākumiem, kurus īsteno saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013, un kontroles sistēmai un administratīvajiem sodiem, kas saistīti ar savstarpējās atbilstības noteikumiem.

(17)	Ņemot vērā Regulas (ES) 2021/2116 104. panta 1. punkta otro daļu un 106. pantu, šī regula būtu jāpiemēro intervencēm, kas sākas 2023. gada 1. janvārī vai vēlāk un tiek īstenotas saskaņā ar Regulu (ES) 2021/2115.

(18)

Visbeidzot, ņemot vērā 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 31. punktu, Komisija uzskata, ka pastāv būtiska saistība starp Regulā (ES) 2021/2116 paredzētajām pilnvarām, kas attiecas uz noteikumiem par integrēto sistēmu un uz to administratīvo sodu piemērošanu un aprēķināšanu, kas saistīti ar nosacījumu sistēmu, un ka starp tiem pastāv savstarpēja saikne. Tāpēc ir lietderīgi minētos noteikumus noteikt vienā un tajā pašā deleģētajā aktā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

DARBĪBAS JOMA

1. pants

Darbības joma

Šī regula nosaka noteikumus, kas papildina dažus nebūtiskus Regulas (ES) 2021/2116 elementus attiecībā uz:

a)	minētās regulas 68. panta 3. punktā paredzētās lauksaimniecības zemes nogabalu identifikācijas sistēmas, 69. panta 6. punktā paredzētās ģeotelpisko pieteikumu sistēmas un 70. panta 2. punktā paredzētās platību uzraudzības sistēmas kvalitātes novērtējumu;

b)	lauksaimniecības zemes nogabalu identifikācijas sistēmu, kas minēta tās pašas regulas 68. pantā;

c)	ar nosacījumu sistēmu saistīto administratīvo sodu piemērošanu un aprēķināšanu, kas minēta tās pašas regulas 85. pantā.

II NODAĻA

INTEGRĒTĀ SISTĒMA

2. pants

Lauksaimniecības zemes nogabalu identifikācijas sistēma

1. Lauksaimniecības zemes nogabalu identifikācijas sistēma, kas minēta Regulas (ES) 2021/2116 68. pantā, darbojas atsauces zemes nogabala līmenī un ietver informāciju, kura ļauj apmainīties ar datiem ar tās pašas regulas 69. pantā minēto ģeotelpisko pieteikumu sistēmu un tās pašas regulas 70. pantā minēto platību uzraudzības sistēmu.

2. Šajā regulā “atsauces zemes nogabals” ir ģeogrāfiski norobežota platība, kam ir unikāla identifikācija un kas ir reģistrēta Regulas (ES) 2021/2116 68. pantā minētajā lauksaimniecības zemes nogabalu identifikācijas sistēmā. Atsauces zemes nogabals ietver tādas zemes vienību, kas ir Regulas (ES) 2021/2115 4. panta 3. punktā minētā lauksaimniecības platība. Attiecīgā gadījumā atsauces zemes nogabals satur arī nelauksaimnieciskas platības, kuras dalībvalstis uzskata par tiesīgām saņemt Regulas (ES) 2021/2116 65. panta 2. un 3. punktā minētajām platībatkarīgajām intervencēm domātu atbalstu.

3. Atsauces zemes nogabali kalpo par pamatu, lai palīdzētu labuma guvējiem sagatavot un iesniegt ģeotelpiskos pieteikumus par Regulas (ES) 2021/2116 65. panta 2. un 3. punktā minētajām platībatkarīgajām intervencēm.

4. Dalībvalstis atsauces zemes nogabalus nosaka tā, lai nodrošinātu, ka katrs zemes nogabals ir laikā nemainīgs, izmērāms, ļauj unikāli un nepārprotami noteikt, kur atrodas katrs ik gadus deklarējamais lauksaimniecības zemes nogabals un ik gadus deklarējamā nelauksaimniecisku platību zemes vienība, ko dalībvalstis uzskata par tiesīgu saņemt atbalstu par Regulas (ES) 2021/2116 65. panta 2. un 3. punktā minētajām platībatkarīgajām intervencēm.

5. Dalībvalstis nodrošina, ka informācija par visiem atsauces zemes nogabaliem identifikācijas sistēmā tiek atjaunināta vismaz reizi trijos gados. Turklāt dalībvalstis katru gadu ņem vērā visu informāciju, kas pieejama ģeotelpisko pieteikumu sistēmā, platību uzraudzības sistēmā vai jebkurā citā uzticamā avotā.

6. Dalībvalstis nodrošina, ka lauksaimniecības zemes nogabalu identifikācijas sistēmā ir informācija, kas vajadzīga, lai izgūtu datus, kuri ir pareizai ziņošanai par Regulas (ES) 2021/2116 66. panta 2. punktā minētajiem rādītājiem relevanti.

7. Identifikācijas sistēmā dalībvalstis attiecībā uz katru atsauces zemes nogabalu rīkojas vismaz šādi:

nosaka maksimālo atbalsttiesīgo platību integrētās sistēmas aptverto platībatkarīgo intervenču vajadzībām. Lai noteiktu maksimālo atbalsttiesīgo platību, dalībvalstis no zemes nogabala atskaita neattiecināmos elementus, norādot to robežas, kur tas iespējams. Dalībvalstis iepriekš nosaka kritērijus un procedūras, ko izmanto, lai novērtētu zemes nogabala atbalsttiesīgās un neattiecināmās daļas, noteiktu to lielumu un attiecīgā gadījumā norādītu to robežas. Kad dalībvalstis nosaka maksimālo atbalsttiesīgo platību, tās var noteikt saprātīgu pielaidi, kas vajadzīga pareizai lieluma noteikšanai, kurā ņem vērā zemes nogabala kontūru un stāvokli;

identificē Regulas (ES) 2021/2115 4. panta 3. punktā minēto lauksaimniecības platību. Attiecīgā gadījumā dalībvalstis nodrošina, ka, norādot robežas, lauksaimniecības platībā tiek izdalīta saskaņā ar minētās regulas 4. panta 3. punktu noteiktā aramzeme, ilggadīgie stādījumi un ilggadīgie zālāji, arī tad, kad tie minētajā platībā veido agromežsaimniecības sistēmas;

ja dalībvalstis saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 4. panta 4. punkta b) apakšpunkta trešo daļu attiecībā uz ilggadīgiem zālājiem ar izkaisītiem neattiecināmiem elementiem nolemj piemērot fiksētus samazinājuma koeficientus, lai noteiktu platību, ko uzskata par atbalsttiesīgu, – reģistrē visu relevanto informāciju;

ietver laikā nemainīgus elementus un/vai saistības, kas ir platībatkarīgo intervenču atbalsttiesīgumam un nosacījumu sistēmas prasībām relevantas. Šo informāciju lauksaimniecības zemes nogabalu identifikācijas sistēmā reģistrē kā atribūtus vai slāņus un norāda vismaz:

i)	attiecīgā gadījumā kūdrāju vai mitrāju platības atrašanās vietu saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 III pielikumā minēto LLVS 2. standartu;

ii)	to ainavas elementu veidu un atrašanās vietu zemes nogabalā, kas ir Regulas (ES) 2021/2116 65. panta 2. un 3. punktā minētajai nosacījumu sistēmai vai intervencēm relevanti;

e)	attiecīgā gadījumā norāda to ainavas elementu atrašanās vietu un lielumu, ko aptver Regulas (ES) 2021/2115 III pielikumā minētais LLVS 8. standarts un kas ir relevanti, lai noteiktu lauksaimniecības platības minimālo daļu, kura atvēlēta ar ražošanu nesaistītām platībām vai elementiem;

f)	nosaka, vai zemes nogabali atrodas Regulas (ES) 2021/2115 71. pantā minētajās platībās, kurās ir dabas vai citi platībatkarīgi ierobežojumi, vai arī ir piemērojami tās pašas regulas 72. pantā minētie platībatkarīgie traucēkļi, kas izriet no noteiktām obligātajām prasībām;

nosaka, vai zemes nogabali atrodas Natura 2000 teritorijās, uz kurām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (6), vai tie atrodas lauksaimniecības zemē, kuru saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 37. panta 1. punktu ir atļauts izmantot kokvilnas audzēšanai, platībās, kas ir daļa no tās pašas regulas 4. panta 3. punkta c) apakšpunkta otrās daļas i) punktā minētajām izveidotajām vietējām praksēm, platībās, ko aizņem ilggadīgie zālāji, kuri saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 III pielikumā minēto LLVS 9. standartu atzīti par ekoloģiski jutīgiem, vai teritorijās, uz kurām attiecas Padomes Direktīva 92/43/EEK (7) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (8).

8. Attiecībā uz mežsaimniecības intervencēm, ko atbalsta saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 70. un 72. pantu, dalībvalstis var izveidot piemērotas alternatīvas sistēmas, kas nodrošina tās zemes unikālu identifikāciju, uz kuru attiecas atbalsts, ja attiecīgo zemi klāj mežs.

9. Ģeogrāfiskās informācijas sistēma darbojas, balstoties uz valsts koordinātu atskaites sistēmu, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/2/EK (9), un nodrošina lauksaimniecības zemes nogabalu standartizētu mērīšanu un unikālu identifikāciju visā attiecīgajā dalībvalstī. Ja izmanto citas koordinātu atskaites sistēmas, tās ir savstarpēji izslēdzošas, un katra no tām nodrošina saskanību starp informācijas elementiem, kas attiecas uz vienu un to pašu atrašanās vietu.

3. pants

Lauksaimniecības zemes nogabalu identifikācijas sistēmas kvalitātes novērtējums

1. Ilgtspēju sekmējošā pamatienākumu atbalsta vajadzībām dalībvalstis reizi gadā veic Regulas (ES) 2021/2116 68. panta 3. punktā minēto kvalitātes novērtējumu. Kvalitātes novērtējums aptver šādus elementus:

a)	maksimālās atbalsttiesīgās platības lieluma pareiza noteikšana;

b)	tādu atsauces zemes nogabalu īpatsvars un izvietojums, kuru maksimālajā atbalsttiesīgajā platībā ir ierēķinātas atbalstnetiesīgas platības vai nav ierēķināta lauksaimniecības platība;

c)	tādu atsauces zemes nogabalu sastopamība, kuriem ir kritiski defekti;

d)	lauksaimniecības platības pareiza klasifikācija aramzemes, ilggadīgo zālāju vai ilggadīgo stādījumu kategorijā katrā atsauces zemes nogabalā;

e)	deklarētās platības attiecība pret atsauces zemes nogabalu;

f)	tādu atsauces zemes nogabalu klasifikācija, kuru maksimālajā atbalsttiesīgajā platībā ir ierēķinātas atbalstnetiesīgas platības, nav ierēķināta lauksaimniecības platība vai atklājas kritiski defekti;

g)	tādu atsauces zemes nogabalu procentuālā daļa, kuros regulārās atjaunināšanas ciklā notikušas izmaiņas.

Dalībvalstis turklāt nodrošina, ka visi lauksaimniecības zemes nogabalu identifikācijas sistēmas atjaunināšanas pieprasījumi tiek iesniegti tā, lai būtu iespējams izsekot, vai tie izriet no platību uzraudzības sistēmas, labuma guvēja darbības vai no cita avota.

2. Šā panta 1. punktā minēto novērtējumu dalībvalstis veic, pamatojoties uz atsauces zemes nogabalu izlasi. Tās izmanto datus, kas ļauj novērtēt faktisko situāciju uz vietas.

3. Ja kvalitātes novērtējuma rezultāti atklāj trūkumus, dalībvalsts ierosina atbilstošas korektīvas darbības.

4. pants

Ģeotelpisko pieteikumu sistēmas kvalitātes novērtējums

1. Regulas (ES) 2021/2116 69. panta 6. punktā minētajā ikgadējā kvalitātes novērtējumā novērtē ģeotelpiskajā pieteikumā iekļautās informācijas uzticamību un tās informācijas pareizību, ko izmanto ziņošanai par Regulas (ES) 2021/2115 7. pantā minētajiem rādītājiem. Kvalitātes novērtējumā jo īpaši novērtē ģeotelpiskajā pieteikumā priekšievadītās informācijas pilnīgumu un pareizību, labuma guvējiem pieteikuma procesā sniegto orientējošo brīdinājumu pilnīgumu un pareizību un visu ģeotelpiskajos pieteikumos reģistrēto izmaiņu izsekojamību pēc to iesniegšanas.

2. Kvalitātes novērtējuma satvarā:

a)	verificē, vai informācija, ko dalībvalsts izmantojusi ģeotelpiskā pieteikuma priekšaizpildīšanai, ir bijusi pilnīga, pareiza un atjaunināta;

b)	dalībvalsts verificē, vai platība, ko labuma guvējs deklarējis platībatkarīgai intervencei, piemērojamo attiecināmības nosacījumu ziņā ir noteikta pareizi;

c)	ciktāl iespējams, verificē, vai visi intervences attiecināmības nosacījumi un – attiecīgā gadījumā – nosacījumu sistēmas prasības ir ņemtas vērā, kad dalībvalsts pieteikuma iesniegšanas procesā labuma guvējiem izdod orientējošus brīdinājumus;

d)	verificē, vai dalībvalsts visus grozījumus, kas ģeotelpiskajā pieteikumā izdarīti pēc tā iesniegšanas, ir reģistrējusi tā, lai būtu iespējams izsekot, vai tie izriet no platību uzraudzības sistēmas brīdinājuma, labuma guvēja darbības vai jebkura cita avota.

3. Šā panta 2. punkta a), c) un d) apakšpunktā paredzēto kvalitātes novērtējumu veic, ar atbalsta pieteikumu reprezentatīvu izlasi veicot pieteikuma iesniegšanas procesa IT testēšanu un atkārtošanu.

4. Attiecībā uz 2. punkta b) apakšpunktā minēto verificēšanu kvalitāti novērtē, apmeklējot platības uz vietas vai analizējot tā paša kalendārā gada attēlus, kuru kvalitāte ir vismaz tāda pati, kāda vajadzīga Regulas (ES) 2021/2116 68. panta 3. punktā minētajam kvalitātes novērtējumam. Minēto verificēšanu veic, mērot attiecībā uz intervenci deklarēto platību izlasi, kas atlasīta šīs regulas 5. pantā minētās platību uzraudzības sistēmas kvalitātes novērtējuma vajadzībām.

5. Dalībvalstis nodrošina, ka visas platībatkarīgās intervences, ko pārvalda integrētā sistēma, tiek iekļautas 3. un 4. punktā minētajās izlasēs un verificētas kvalitātes novērtēšanas procesā.

6. Ja kvalitātes novērtējuma rezultāti atklāj trūkumus, dalībvalsts ierosina atbilstošas korektīvas darbības.

5. pants

Platību uzraudzības sistēmas kvalitātes novērtējums

1. Regulas (ES) 2021/2116 70. panta 2. punktā minētajā ikgadējā kvalitātes novērtējumā novērtē platību uzraudzības sistēmas īstenošanas uzticamību, sagādā diagnostisku informāciju par nepareizu lēmumu avotiem intervenču un attiecināmības nosacījumu līmenī un jo īpaši novērtē tās informācijas pareizību, kas sniegta ziņošanai par Regulas (ES) 2021/2115 7. pantā minētajiem rādītājiem.

2. Kvalitāti novērtē, apmeklējot platības uz vietas vai analizējot tā paša kalendārā gada attēlus, kuru kvalitāte attiecīgā gadījumā ir vismaz tāda pati, kāda vajadzīga Regulas (ES) 2021/2116 68. panta 3. punktā minētajam kvalitātes novērtējumam. Apmeklējumus uz vietas var veikt jebkurā gada laikā, un, ciktāl iespējams, viena apmeklējuma laikā aptver visus attiecināmības nosacījumus, kas ir konkrētajam labuma guvējam relevanti. Attēliem, ko dalībvalstis izmanto kvalitātes novērtēšanai, jāspēj sniegt pārliecinošus un uzticamus rezultātus attiecībā uz faktisko situāciju uz vietas. Ja dalībvalstis lauksaimniecisko darbību novērošanai, lokalizācijai un novērtēšanai izmanto ģeomarķētus fotoattēlus kā datus, kas ir vismaz līdzvērtīgi Copernicus Sentinel satelītdatiem, dalībvalstis lēmumu kvalitāti drīkst novērtēt, balstoties uz ģeomarķētiem fotoattēliem, un šajā nolūkā izmantot ģeomarķētu fotoattēlu neautomātisku analīzi, ja šie fotoattēli sniedz pārliecinošus un uzticamus rezultātus.

3. Intervenču līmenī kvalitātes novērtējuma satvarā:

a)	kvantificē kļūdas, kas saistītas ar nepareiziem lēmumiem par attiecināmības nosacījumiem attiecībā uz zemes nogabaliem, kurus aptver platībatkarīga intervence, neatkarīgi no tā, vai relevantais lēmums ir pieņemts, pamatojoties uz platību uzraudzības sistēmu. Rezultātu izsaka hektāros;

b)	nosaka to zemes nogabalu skaitu, kuros platību uzraudzības sistēmā konstatēta neatbilstība attiecināmības nosacījumiem, un to zemes nogabalu skaitu, kuri pēc atbalsta pieteikumu grozījumu izdarīšanas pēdējās dienas neatbilst attiecināmības nosacījumiem.

4. Ziņojumos, kas iesniedzami līdz 2025. gada 15. februārim un līdz 2027. gada 15. februārim, aptver arī verifikāciju par to, vai platību uzraudzības sistēma attiecīgi 2024. un 2026. gadā ir piemērota visiem tiem platībatkarīgo intervenču attiecināmības nosacījumiem, kurus uzskata par uzraugāmiem. Pēc šo ziņojumu rezultātu novērtēšanas var būt nepieciešamas korektīvas darbības.

5. Kvalitāti novērtē, pārbaudot visus attiecināmības nosacījumus visām intervencēm, par kurām iesniegts pieteikums, un šajā nolūkā izmanto reprezentatīvu zemes nogabalu izlasi.

6. Tiecoties panākt vienkāršošanu un ņemot vērā to, ka platību uzraudzības sistēmas kvalitātes novērtēšanai izmantotā izlase nodrošina pietiekama līmeņa pārliecību par katrai intervencei piemērojamo attiecināmības nosacījumu izpildi, dalībvalsts attiecībā uz Regulas (ES) 2021/2116 72. pantā noteikto pienākumu izveidot kontroles sistēmu var nolemt ņemt vērā šīs regulas 4. un 5. pantā minētos kvalitātes novērtējumus.

7. Dalībvalstis nodrošina, ka visas platībatkarīgās intervences, ko pārvalda integrētā sistēma, tiek iekļautas zemes nogabalu izlasē un verificētas kvalitātes novērtēšanas procesā neatkarīgi no Regulas (ES) 2021/2116 70. panta 1. punktā minētās iespējas platību uzraudzības sistēmu izveidot pakāpeniski.

8. Ja 3. punkta a) un b) apakšpunktā minētās kvantificēšanas rezultāti atklāj trūkumus, dalībvalsts ierosina atbilstošas korektīvas darbības.

9. Korektīvās darbības attiecībā uz neuzraudzītiem vai nepārliecinoši uzraudzītiem attiecināmības nosacījumiem var ietvert apmeklējumus uz vietas. Ja, ņemot vērā attiecīgā kalendārā gada kvalitātes novērtējuma rezultātus, ir vajadzīgas korektīvas darbības, nākamā gada kvalitātes novērtējuma ziņojumā var būt jāiekļauj papildu informācija par novēršamajiem trūkumiem.

III NODAĻA

AR NOSACĪJUMU SISTĒMU SAISTĪTU ADMINISTRATĪVO SODU PIEMĒROŠANA UN APRĒĶINĀŠANA

6. pants

Definīcijas

Šajā nodaļā piemēro definīcijas, kas iekļautas Regulas (ES) 2021/2116 IV sadaļas IV nodaļā.

Piemēro arī šādas definīcijas:

a)	“neatbilstība” ir neatbilstība Savienības tiesību aktos noteiktajām pārvaldības prasībām, kas minētas Regulas (ES) 2021/2115 12. panta 4. punktā, vai laba zemes lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa standartiem, ko dalībvalstis noteikušas saskaņā ar minētās regulas 13. pantu;

b)	“standarti” ir jebkuri standarti, ko dalībvalstis noteikušas saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 13. pantu;

c)	“konstatējuma gads” ir kalendārais gads, kurā veikta administratīvā pārbaude vai pārbaude uz vietas;

d)	“nosacījumu sistēmas joma” ir jebkura no trim jomām, kas minētas Regulas (ES) 2021/2115 12. panta 1. punktā.

7. pants

Vispārējie principi, kas attiecas uz neatbilstībām

1. Lai noteiktu neatbilstības atkārtošanos, ņem vērā neatbilstības savstarpējās atbilstības noteikumiem, kas konstatētas saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) Nr. 640/2014.

2. Neatbilstības apmēru nosaka, jo īpaši ņemot vērā to, vai neatbilstības ietekme ir tālejoša vai skar tikai konkrēto lauku saimniecību.

3. Neatbilstības smagums ir īpaši atkarīgs no tā, cik nozīmīgas ir neatbilstības sekas, ņemot vērā attiecīgās prasības vai standarta mērķus.

4. Neatbilstības pastāvīgumu vērtē īpaši atkarībā no tā, cik ilga bijusi tās ietekme vai kādas ir iespējas šo ietekmi izbeigt ar pieņemamiem līdzekļiem.

5. Šīs nodaļas piemērošanas vajadzībām neatbilstības uzskata par konstatētām, ja tās atklātas jebkāda veida kontrolēs, kas veiktas saskaņā ar Regulu (ES) 2021/2116, vai ja tās jebkādā citā veidā ir darītas zināmas kompetentajai kontroles iestādei vai attiecīgā gadījumā maksājumu aģentūrai.

8. pants

Administratīvo sodu vispārējie principi

1. Administratīvo sodu, kas paredzēts Regulas (ES) 2021/2116 84. panta 1. punktā, piemēro tikai tad, ja neatbilstība ir konstatēta trīs secīgos kalendārajos gados, ko skaita no neatbilstības pieļaušanas gada, attiecīgo gadu ieskaitot.

2. Ja tā pati neatbilstība pastāvīgi atkārtojas vairākus kalendāros gadus, administratīvu sodu piemēro par katru kalendāro gadu, kurā neatbilstība pieļauta. Administratīvos sodus aprēķina, pamatojoties uz maksājumiem, kas attiecīgajam labuma guvējam piešķirti vai piešķirami saistībā ar atbalsta pieteikumiem vai maksājuma pieprasījumiem, kuri iesniegti vai tiks iesniegti kalendāro gadu laikā, kurā neatbilstība pieļauta.

3. Ja konstatējuma kalendārajā gadā labuma guvējs atbalsta pieteikumu nav iesniedzis vai ja administratīvais sods pārsniedz to maksājumu kopsummu, kas labuma guvējam piešķirti vai piešķirami saistībā ar atbalsta pieteikumiem, kurus labuma guvējs iesniedzis vai iesniegs konstatējuma kalendārajā gadā, administratīvo sodu atgūst saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2022/128 (10) 30. pantu.

9. pants

Samazinājumu procentuālais apmērs netīšas neatbilstības gadījumā

1. Attiecībā uz konstatētām netīšām neatbilstībām maksājumu aģentūra, pamatojoties uz neatbilstības novērtējumu, ko sniegusi kompetentā kontroles iestāde, un ņemot vērā Regulas (ES) 2021/2116 85. panta 1. punkta otrajā daļā minētos kritērijus, var nolemt minētās regulas 85. panta 2. punktā noteikto procentuālo apmēru samazināt līdz ne mazāk kā 1 %.

2. Ja konstatētā netīšā neatbilstība smagi ietekmē attiecīgā standarta vai prasības mērķa sasniegšanu vai rada tiešu risku sabiedrības vai dzīvnieku veselībai, maksājumu aģentūra, pamatojoties uz neatbilstības novērtējumu, ko sniegusi kompetentā kontroles iestāde, un ņemot vērā Regulas (ES) 2021/2116 85. panta 1. punkta otrajā daļā minētos kritērijus, var nolemt minētās regulas 85. panta 5. punktā minēto procentuālo apmēru palielināt līdz ne vairāk kā 10 %.

3. Ja konstatētā netīšā neatbilstība tai pašai prasībai vai standartam turpinās trīs secīgus kalendāros gadus, Regulas (ES) 2021/2116 85. panta 6. punkta pirmajā daļā noteikto procentuālo samazinājumu piemēro tikai tad, ja labuma guvējs ir bijis informēts par iepriekš konstatēto neatbilstību. Ja viena un tā pati neatbilstība, kurai labuma guvējs nenorāda pamatotu iemeslu, turpina pastāvēt, to uzskata par tīšas neatbilstības gadījumu.

4. Ja konstatētai neatbilstībai nav seku vai ir tikai sekas, kas ir attiecīgā standarta vai prasības mērķa sasniegšanai nenozīmīgas, un ja nav piemērots administratīvais sods saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 85. panta 3. punkta pirmo daļu, tad neatbilstības atkārtošanās vai pastāvīguma noteikšanas vajadzībām šādu neatbilstību vērā neņem.

5. Ja dalībvalsts neatbilstības gadījumu konstatēšanai izmanto platību uzraudzības sistēmu, kas minēta Regulas (ES) 2021/2116 66. panta 1. punkta c) apakšpunktā, samazinājums, kas jāpiemēro par konstatētām netīšām neatbilstībām, var būt mazāks nekā šā panta 1. punktā paredzētais samazinājums, bet tam jābūt vismaz 0,5 % no kopsummas, kas izriet no tās pašas regulas 83. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem maksājumiem un atbalsta.

10. pants

Samazinājumu procentuālais apmērs tīšas neatbilstības gadījumā

Ja konstatēta tīša neatbilstība, samazinājums ir vismaz 15 % no kopsummas, kas izriet no Regulas (ES) 2021/2116 83. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem maksājumiem un atbalsta. Maksājumu aģentūra, pamatojoties uz neatbilstības novērtējumu, ko sniegusi kompetentā kontroles iestāde, un ņemot vērā minētās regulas 85. panta 1. punkta otrajā daļā minētos kritērijus, var nolemt minēto procentuālo daļu palielināt līdz ne vairāk kā 100 %.

11. pants

Samazinājumu aprēķināšana gadījumā, kad tajā pašā kalendārajā gadā pieļautas vairākas neatbilstības

1. Ja konstatētā neatbilstība standartam vienlaikus ir arī neatbilstība prasībai, šādu neatbilstību uzskata par vienu neatbilstību. Samazinājumu aprēķināšanas vajadzībām neatbilstību uzskata par daļu no prasībai piemērojamās nosacījumu sistēmas jomas.

2. Ja tajā pašā kalendārajā gadā ir pieļautas vairākas konstatētas netīšas neatbilstības, kas neatkārtojas, samazinājuma noteikšanas procedūru piemēro katrai neatbilstībai atsevišķi un visus iegūtos procentuālos apmērus saskaita. Tomēr kopējais samazinājums nepārsniedz:

5 % no kopsummas, kas izriet no Regulas (ES) 2021/2116 83. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem maksājumiem un atbalsta, ja nevienai neatbilstībai nav smagas ietekmes uz attiecīgā standarta vai prasības mērķa sasniegšanu un neviena neatbilstība nerada tiešu risku sabiedrības vai dzīvnieku veselībai; vai

10 % no kopsummas, kas izriet no Regulas (ES) 2021/2116 83. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem maksājumiem un atbalsta, ja vismaz vienai neatbilstībai ir smaga ietekme uz attiecīgā standarta vai prasības mērķa sasniegšanu vai vismaz viena neatbilstība rada tiešu risku sabiedrības vai dzīvnieku veselībai.

3. Ja tajā pašā kalendārajā gadā ir pieļautas vairākas konstatētas netīšas neatbilstības, kas atkārtojas, samazinājuma noteikšanas procedūru piemēro katrai neatbilstībai atsevišķi un visus iegūtos procentuālos samazinājumus saskaita. Tomēr samazinājums nepārsniedz 20 % no kopsummas, kas izriet no Regulas (ES) 2021/2116 83. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem maksājumiem un atbalsta.

4. Ja tajā pašā kalendārajā gadā ir pieļautas vairākas konstatētas tīšas neatbilstības, samazinājuma noteikšanas procedūru piemēro katrai neatbilstībai atsevišķi un visus iegūtos procentuālos samazinājumus saskaita. Tomēr samazinājums nepārsniedz 100 % no kopsummas, kas izriet no Regulas (ES) 2021/2116 83. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem maksājumiem un atbalsta.

5. Ja tajā pašā kalendārajā gadā ir pieļautas vairākas netīšas neatbilstības, kas atkārtojas, un tīšas neatbilstības, visus iegūtos procentuālos samazinājumus, attiecīgā gadījumā pēc šā panta 2., 3. un 4. punkta piemērošanas, saskaita. Tomēr samazinājums nepārsniedz 100 % no kopsummas, kas izriet no Regulas (ES) 2021/2116 83. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem maksājumiem un atbalsta.

IV NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

12. pants

Pārejas noteikumi

Atkāpjoties no Regulas (ES) 2021/2116 104. panta 1. punkta otrās daļas a) apakšpunkta iv) punkta, atbilstību tās pašas regulas 83. pantā minētajiem nosacījumu sistēmas noteikumiem pārbauda attiecībā uz platībām, kuras, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28., 29. un 30. pantu, tiek atbalstītas ar lauku attīstības programmām, ko saskaņā ar minēto regulu īsteno līdz 2025. gada 31. decembrim, gadījumos, kad attiecīgais labuma guvējs saņem platībatkarīgos maksājumus arī saskaņā ar KLP stratēģisko plānu atbilstīgi Regulai (ES) 2021/2115.

Uzskata, ka nosacījumu sistēmas pārbaudes, kas minētas pirmajā daļā, aptver Regulas (ES) Nr. 1306/2013 96. pantā minētās savstarpējās atbilstības pārbaudes, ja vien tajās nav konstatēta neatbilstība nosacījumu sistēmas noteikumiem. Ja nosacījumu sistēmas noteikumi nav izpildīti, dalībvalsts saskaņā ar minēto pantu veic lauku attīstības programmās iekļauto platībatkarīgo pasākumu pārbaudes un, ja tiek konstatēti pārkāpumi, piemēro Regulā (ES) Nr. 1306/2013 paredzētos noteikumus par administratīvo sodu aprēķināšanu un piemērošanu.

13. pants

Atcelšana

Deleģēto regulu (ES) Nr. 640/2014 atceļ no 2023. gada 1. janvāra.

Tomēr to turpina piemērot:

a)	tiešo maksājumu atbalsta pieteikumiem, kas iesniegti pirms 2023. gada 1. janvāra;

b)	maksājuma pieprasījumiem, kas iesniegti saistībā ar atbalsta pasākumiem, kurus īsteno saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013;

c)	kontroles sistēmai un administratīvajiem sodiem, kas saistīti ar savstarpējās atbilstības noteikumiem.

14. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2023. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 4. maijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 435, 6.12.2021., 187. lpp.

(2) Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 640/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 attiecībā uz integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, maksājumu atteikšanas vai atsaukšanas nosacījumiem un administratīvajiem sodiem, kas piemērojami tiešo maksājumu, lauku attīstības atbalsta un savstarpējās atbilstības kontekstā (OV L 181, 20.6.2014., 48. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2115 (2021. gada 2. decembris), ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013 (OV L 435, 6.12.2021., 1. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1305/2013 (2013. gada 17. decembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

(7) Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/2/EK (2007. gada 14. marts), ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) (OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp.).

(10) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/128 (2021. gada 21. decembris), ar ko nosaka noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2116 piemēro attiecībā uz maksājumu aģentūrām un citām struktūrām, finanšu pārvaldību, grāmatojumu noskaidrošanu, pārbaudēm, nodrošinājumiem un pārredzamību (OV L 20, 31.1.2022., 131. lpp.).

8.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 183/23

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/1173

(2022. gada 31. maijs)

ar ko nosaka noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2116 piemēro attiecībā uz kopējā lauksaimniecības politikā integrēto administrācijas un kontroles sistēmu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

(1)

Regula (ES) 2021/2116 cita starpā nosaka pamatnoteikumus par dalībvalstu pienākumu aizsargāt Savienības finanšu intereses un ziņot par politikas sniegumu. Lai nodrošinātu jaunā tiesiskā regulējuma raitu darbību, jāpieņem daži noteikumi par integrētās administrācijas un kontroles sistēmas (“integrētā sistēma”) trīs elementu (lauksaimniecības zemes nogabalu identifikācijas sistēma, ģeotelpisko pieteikumu sistēma un platību uzraudzības sistēma) kvalitātes novērtējuma ziņojumiem un saistītajām korektīvajām darbībām, par prasībām, kas piemērojamas atbalsta pieteikumiem un platību uzraudzības sistēmai, par regulējumu, kas reglamentē satelītdatu ieguvi platību uzraudzības sistēmas vajadzībām, un par apstiprinātu starpnozaru organizāciju pārbaudēm, kas attiecas uz kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu. Jaunajiem noteikumiem būtu jāaizstāj relevantie Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 809/2014 (2) noteikumi.

(2)

Lai varētu novērtēt tālāk minēto integrētās sistēmas elementu ģenerētās informācijas uzticamību, lauksaimniecības zemes nogabalu identifikācijas sistēmas, ģeotelpisko pieteikumu sistēmas un platību uzraudzības sistēmas kvalitātes novērtējuma ziņojumiem vajadzētu būt vispusīgiem. Šo ziņojumu saturam turklāt būtu jādod iespēja secināt, vai ir nodrošināta pietiekama pārliecība par tās informācijas kvalitāti, ko izmanto saistībā ar dalībvalsts pienākumu ziņot par sniegumu integrētajā sistēmā pārvaldīto platībatkarīgo intervenču izlaides un rezultātu rādītāju izteiksmē. Tāpēc šiem ziņojumiem jo īpaši būtu jāsatur informācija par kvalitātes novērtējuma satvarā veikto darbu un atklātajiem trūkumiem, kā arī diagnostiska informācija par šo trūkumu iespējamajiem cēloņiem. Konkrētāk, ziņojumos būtu jāietver informācija par kvalitātes novērtējumu vajadzībām izmantotajiem datiem un attēliem, kā arī to testēšanas rezultātiem. Pieredze, kas gūta, starp dalībvalstīm un Komisiju apmainoties ar informāciju, kura saistīta ar lauksaimniecības zemes nogabalu identifikācijas sistēmas kvalitātes novērtēšanu, liecina, ka ļoti noderīga ir šim nolūkam paredzētas elektroniskas informācijas sistēmas izmantošana. Lai atvieglotu dalībvalstu darbu un to saziņu ar Komisiju, šādas informācijas sistēmas būtu jāturpina izmantot triju Regulā (ES) 2021/2116 paredzēto kvalitātes novērtējumu ziņojumu sagatavošanai un vajadzības gadījumā attīstīt tālāk.

(3)

Lai sasniegtu mērķi nodrošināt uzticamus datus gada snieguma ziņojuma sagatavošanai, trīs kvalitātes novērtējumu rezultāti, it īpaši ģeotelpisko pieteikumu sistēmas novērtējuma un platību uzraudzības sistēmas novērtējuma rezultāti, būtu jāapvieno, lai aplēstu no šo sistēmu trūkumiem izrietošo platības kļūdu, kas pieļauta datos, kuri ziņoti par izlaides un rezultātu rādītājiem. Būtu jānosaka noteikumi par korektīvajām darbībām, kas var būt vajadzīgas, lai noteiktā termiņā trūkumus novērstu. Turklāt par 2024. un 2026. gadu sagatavotajiem ziņojumiem būtu jāļauj verificēt, vai platību uzraudzības sistēma visās dalībvalstīs ir pareizi izveidota un vai platību uzraudzības sistēmas pakāpeniskas īstenošanas gaitā ir tikuši sekmīgi aptverti visi attiecināmības nosacījumi un intervences, ko var uzraudzīt. Šajā nolūkā ziņojumiem būtu jāsatur saraksts ar visiem attiecināmības kritērijiem, kas piemērojami visām integrētās sistēmas aptvertajām platībatkarīgajām intervencēm, kā arī informācija par analīzei izmantotajiem datu avotiem.

(4)

Dalībvalstīm būtu jāievieš uzticama un moderna atbalsta pieteikumu pārvaldības sistēma, kas ļauj sazināties ar elektroniskiem līdzekļiem un darbojas atbilstoši gada ciklam. Dalībvalstīm būtu jāņem vērā vienkāršošana labuma guvēju un valsts pārvaldes iestāžu labā, piemēram, tās var paredzēt, ka viens pieteikums var aptver vairākas intervences vai vairākus labuma guvējus, kas kopīgi iesniedz pieteikumu, vai ka saimniecības nodošanas gadījumā konkrētā gadā izskata tikai vienu pieteikumu attiecībā uz minēto saimniecību. Gadījumos, kad par to pašu labuma guvēju atbild vairākas maksājumu aģentūras, dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu intervenču pienācīgu pārvaldību.

(5)

Dalībvalstīm vajadzētu gūt labumu no digitalizācijas, proti, jebkādai saziņai ar labuma guvējiem parasti izmantot elektroniskus līdzekļus. Turklāt, lai sekmētu vienkāršošanu, dalībvalstīm intervenču pārvaldībai vajadzīgā informācija, ciktāl iespējams, būtu jāizgūst no valsts pārvaldes iestāžu rīcībā esošiem datu avotiem.

(6)

Lai atvieglotu atbalsta pieteikumu iesniegšanas procesu, dalībvalstīm būtu jānodrošina priekšaizpildītas veidlapas, kuras satur visu pašu jaunāko informāciju, kas ir labuma guvējiem relevanta. Dalībvalstīm būtu jānovērš pārkāpumi, ļaujot grozīt priekšaizpildītās veidlapas un sniedzot orientējošus brīdinājumus, kas palīdz labuma guvējiem identificēt iespējamas neatbilstības un iesniegt pareizu pieteikumu. Labuma guvēju ieviestās izmaiņas dalībvalstīm būtu jāņem vērā valsts pārvaldes iestāžu datubāzēs esošās informācijas atjaunināšanā. Lai panāktu vienlīdzīgu attieksmi pret labuma guvējiem gadījumā, kad dalībvalsts nolemj izmantot automātisko pieprasījumu sistēmu, šādai sistēmai būtu jānodrošina tāds pats detalizācijas līmenis, kāds attiecībā uz atbalsta pieteikumu prasīts šajā regulā.

(7)

Integrētās sistēmas aptvertiem atbalsta pieteikumiem būtu, ciktāl iespējams, jānodrošina visa informācija, kas vajadzīga aptverto intervenču pienācīgai un uzticamai pārvaldībai un pareizai ziņošanai par izlaides un rezultātu rādītājiem. Pienācīgas intervenču pārvaldības nolūkā atbildība par iesniegto atbalsta pieteikumu būtu jāsaglabā labuma guvējiem, lai varētu skaidri noteikt visu saistīto tiesību un pienākumu piekritību.

(8)

Pārkāpumu novēršana būtu jānodrošina, dodot iespēju līdz noteiktam termiņam grozīt vai atsaukt atbalsta pieteikumus. Ja visus konkrētās intervences labuma guvējus aptver administratīvās pārbaudes un/vai platību uzraudzības sistēma, sankciju atturošā ietekme ir lieka. Tāpēc grozījumus vai atsaukumus būtu jāatļauj izdarīt jebkurā laikā pirms termiņa, kāds vajadzīgs intervenču pienācīgai administrēšanai. Tomēr nebūtu jāatļauj izdarīt grozījumus vai atsaukumus attiecībā uz neatbilstībām, kuras saistītas ar neuzraugāmiem attiecināmības nosacījumiem un atklātas, izmantojot citus avotus, nevis platību uzraudzības sistēmu un administratīvās pārbaudes. Citās situācijās iespēja izdarīt grozījumus vai atsaukumus nebūtu jādod tad, ja labuma guvējs ir bijis informēts par plānotu pārbaudi uz vietas vai šādas – iepriekš nepaziņotas – pārbaudes rezultātā jau ir atklāti pārkāpumi. Turklāt, lai palīdzētu nodrošināt to, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/2115 (3) 34. panta 2. punktu īstenotām intervencēm vajadzīgā informācija par liellopiem, aitām un kazām ir uzticama, būtu jānosaka grozījumu iesniegšanas termiņš, kas dod iespēju izmaiņas atbalsta pieteikumā un atjauninājumus datorizētajā dzīvnieku datubāzē izdarīt pirms dalībvalsts noteiktas dienas, līdz kurai jāizpilda identificēšanas un reģistrēšanas prasība.

(9)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ģeotelpiskais pieteikums satur informāciju, kas vajadzīga, lai pārvaldītu integrētās sistēmas aptvertās platībatkarīgās intervences un, ciktāl iespējams, platībatkarīgās intervences, ko īsteno vīna nozarē, un lai izpildītu nosacījumu sistēmas prasības. Kā dalībvalstīm noderīgs orientieris būtu jānodrošina neizsmeļošs ģeotelpiskā pieteikuma elementu saraksts. Attiecībā uz informāciju par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, kas labuma guvējam jāsniedz, kad tas ir relevanti integrētās sistēmas aptvertai intervencei, par kuru iesniegts pieteikums uz kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) atbalstu, dalībvalstis var nolemt šo informāciju izmantot attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1107/2009 (4) noteikto pienākumu reģistrēt šo līdzekļu lietošanu.

(10)

Lai pienācīgi pārvaldītu dzīvniekatkarīgas intervences, būtu jānosaka daži noteikumi par relevanto atbalsta pieteikumu saturu. Lai nodrošinātu pārredzamību un vienlīdzīgu attieksmi pret labuma guvējiem, būtu arī jāprecizē, ka tad, kad tiek izmantota automātiskā pieprasījumu sistēma, visi labuma guvējam piederošie dzīvnieki, par kuriem varētu būt tiesības saņemt atbalstu atbilstoši konkrētai intervencei, jāuzskata par deklarētiem attiecībā uz minēto intervenci.

(11)

Ar Regulu (ES) 2021/2116 tika ieviesta platību uzraudzības sistēma, kas nu ir obligāts integrētās sistēmas elements. Lai nodrošinātu, ka šis pienākums tiek pildīts pienācīgi un vienveidīgi, platību uzraudzības sistēmas darbības jomai visās dalībvalstīs vajadzētu būt vienādai, tātad tai būtu jāaptver visi labuma guvēji un visas platībatkarīgās intervences, ko pārvalda integrētajā sistēmā, un visi uzraugāmie nosacījumi. Lai atbalstītu transversālā mērķa – KLP modernizācija – sasniegšanu, par prioritāti būtu jānosaka platību uzraudzības sistēmas datu analīzes automatizācija. Tālab to attiecināmības nosacījumu skaits, ko var uzskatīt par uzraugāmiem ar Copernicus Sentinels satelītdatiem vai citiem datiem ar vismaz ekvivalentu vērtību, būtu pakāpeniski jāpalielina. Šajā nolūkā dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka 2023. un 2024. gadā platību uzraudzības sistēma aptver visus attiecināmības nosacījumus, ko var uzskatīt par uzraugāmiem, automātiski apstrādājot Copernicus Sentinels satelītdatus. Tomēr dalībvalsts drīkst nolemt, vai šie uzraugāmie attiecināmības nosacījumi tiek faktiski pārbaudīti, apstrādājot Copernicus Sentinels satelītdatus, vai arī citus datus ar vismaz ekvivalentu vērtību. Ja attiecināmības nosacījumus nevar uzskatīt par uzraugāmiem ar Copernicus Sentinels satelītdatiem, dalībvalstis drīkst nolemt tos uzraudzīt, apstrādājot citus datus ar vismaz ekvivalentu vērtību, vai arī uzskatīt šos nosacījumus par neuzraugāmiem. Sākot no 2025. gada, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka platību uzraudzības sistēma aptver visus attiecināmības nosacījumus, ko var uzskatīt par uzraugāmiem, automātiski apstrādājot vai nu Copernicus Sentinels satelītdatus, vai arī – citādā gadījumā – ģeomarķētus fotoattēlus. Tomēr, ņemot vērā centienus un investīcijas, kas vajadzīgas, lai ģeomarķētus fotoattēlus platību uzraudzības sistēmā iekļautu kā datus ar vismaz ekvivalentu vērtību, dalībvalstīm būtu jādod laiks veikt vajadzīgo sagatavošanas darbu. Šā iemesla dēļ dalībvalstīm jānodrošina, ka attiecināmības nosacījumi, ko var uzskatīt par uzraugāmiem ar ģeomarķētiem fotoattēliem, tiek pakāpeniski aptverti plānošanas perioda gaitā. Šiem centieniem, sākot no 2025. gada, būtu jānodrošina pastāvīgs progress. Dalībvalstīm būtu jānolemj, kurus attiecināmības nosacījumus, ko var uzskatīt par uzraugāmiem ar ģeomarķētiem fotoattēliem, katru gadu aptver platību uzraudzības sistēma. Turklāt, lai vēl vairāk rosinātu dalībvalstis šo jauno tehnoloģiju integrēt platību uzraudzības sistēmā, dalībvalstīm būtu jāgādā, lai pirms 2027. gada 1. janvāra platību uzraudzības sistēma aptvertu vismaz zināmu procentuālo daļu intervenču, kuru attiecināmības nosacījumus var uzskatīt par uzraugāmiem tikai ar ģeomarķētiem fotoattēliem. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izlemt, kādas intervences, kurām ir vismaz viens attiecināmības nosacījums, kas platību uzraudzības sistēmā tiks uzraudzīts ar ģeomarķētiem fotoattēliem, ietilpst šajā procentuālajā daļā. Tomēr dalībvalstīm savā lēmumā būtu jānodrošina, ka platību uzraudzības sistēma aptver visas platībatkarīgās intervences, kā prasīts Regulas (ES) 2021/2116 70. pantā.

(12)

Turklāt, lai nodrošinātu, ka attiecībā uz intervenci deklarētās platības neietver atbalstnetiesīgu zemi, atbalstnetiesīgu zemes izmantojumu un izmaiņas lauksaimniecības platības kategorijā, kuras varētu ietekmēt konkrētās intervences attiecināmības nosacījumu analīzi, kurā izmanto platību uzraudzības sistēmu, būtu jānosaka arī vienots prasību kopums. Visā pieprasījumu gadā šīs prasības būtu jānovērtē attiecībā uz konkrētā atbalsta pieteikumā iekļauto intervenču attiecināmības nosacījumiem, lai būtu iespējams veikt jēgpilnu secīgu analīzi platību uzraudzības sistēmā. Būtu jānovērtē zemes izmantojums norobežotā platībā, lai secinātu, vai ir iestājusies uz konkrēta atbalsta pieteikuma un intervences pamata gaidāmā norise telpā vai laikā. Platību uzraudzības sistēmas attīstības gaitā dalībvalstīm būtu pilnībā jāizmanto tās potenciāls, proti, pieejamā informācija jāizmanto, lai atjauninātu lauksaimniecības zemes nogabalu identifikācijas sistēmu, un jāsazinās ar labuma guvējiem, lai atļautu izdarīt grozījumus atbalsta pieteikumos. Kad dalībvalstij atbilstoši platību uzraudzības sistēmas rezultātiem jāinformē labuma guvējs par neatbilstībām gadījumos, kad ir atbalstnetiesīgas platības vai atbalstnetiesīgs zemes izmantojums, informācija par neatbilstību būtu jāpaziņo, tiklīdz tā konstatēta, lai labuma guvējam būtu iespēja pēc iespējas drīzāk grozīt atbalsta pieteikumu un lai jēgpilni un savlaicīgi varētu vēlreiz veikt platību uzraudzības sistēmas analīzi. Būtu arī jākonkretizē, kā sistēmas pakāpeniskas īstenošanas iespēja tiek piemērota praksē, norādot, kādām intervencēm jābūt aptvertām 2023. gadā.

(13)

Lai platību uzraudzības sistēma varētu aptvert visu integrētajā sistēmā pārvaldīto platībatkarīgo intervenču visus attiecināmības nosacījumus, ko var uzraudzīt ar Copernicus Sentinels satelītdatiem vai citiem datiem ar vismaz ekvivalentu vērtību, ir jāpaplašina datu veidi un jānosaka standarti, kas garantē to līdzvērtību satelītdatiem. Lai nepieļautu dalībvalstu modernizācijas centienu pārrāvumus, ģeomarķēti fotoattēli platību uzraudzības sistēmas vajadzībām būtu jāuzskata par datiem ar vismaz ekvivalentu vērtību.

(14)	Objektīvas un iedarbīgas procedūras vajadzībām jānosaka īpaši noteikumi, ar kuriem saskaņā jāveic satelītdatu ieguve platību uzraudzības sistēmas vajadzībām.

(15)	Lai pienācīgi pārvaldītu intervences attiecībā uz kokvilnu, būtu jānosaka daži noteikumi par to apstiprināto starpnozaru organizāciju pārbaužu saturu, ko veic dalībvalstis.

(16)

Skaidrības un juridiskās noteiktības labad Īstenošanas regula (ES) Nr. 809/2014 būtu jāatceļ. Tomēr minēto regulu būtu jāturpina piemērot tiešo maksājumu atbalsta pieteikumiem, kas iesniegti pirms 2023. gada 1. janvāra, un maksājuma pieprasījumiem, kas iesniegti saistībā ar atbalsta pasākumiem, kurus īsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 (5).

(17)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības fondu komitejas, Kopējās lauksaimniecības politikas komitejas un Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Darbības joma

Šī regula nosaka noteikumus par to, kā Regulu (ES) 2021/2116 piemēro attiecībā uz Regulas (ES) 2021/2116 65. pantā minēto integrēto administrācijas un kontroles sistēmu (“integrētā sistēma”) saistībā ar:

to, kādā formā, ar kādu saturu un kādā kārtībā Komisijai nosūta vai dara pieejamu šādu informāciju:

i)	lauksaimniecības zemes nogabalu identifikācijas sistēmas, ģeotelpisko pieteikumu sistēmas un platību uzraudzības sistēmas kvalitātes novērtējuma ziņojumi,

ii)	korektīvās darbības, kas minētas Regulas (ES) 2021/2116 68., 69. un 70. pantā;

b)	Regulas (ES) 2021/2116 69. pantā paredzētās atbalsta pieteikumu sistēmas pamatiezīmēm un tai piemērojamajiem noteikumiem un tās pašas regulas 70. pantā minēto platību uzraudzības sistēmu, arī platību uzraudzības sistēmas aptverto intervenču skaita pakāpeniskas palielināšanas parametriem;

c)	procedūru, kādā jāveic Regulas (ES) 2021/2116 24. pantā minētā satelītdatu ieguve, lai sasniegtu izvirzītos mērķus;

d)	satvaru, kas reglamentē satelītdatu ieguvi, uzlabošanu un izmantošanu, un piemērojamos termiņus;

e)	apstiprināto starpnozaru organizāciju pārbaužu sistēmu, kura attiecas uz Regulas (ES) 2021/2115 III sadaļas II nodaļas 3. iedaļas 2. apakšiedaļā minēto kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu.

2. pants

Kvalitātes novērtējuma ziņojumi

1. Regulas (ES) 2021/2116 68. panta 3. punktā, 69. panta 6. punktā un 70. panta 2. punktā minēto kvalitātes novērtējumu dalībvalstis Komisijai iesniedz ziņojumu formā, izmantojot elektroniskās informācijas sistēmas, kas ļauj apmainīties ar informāciju, dokumentiem un pamatojošiem datiem.

2. Šā panta 1. punktā minētajos ziņojumos sniedz informāciju par kvalitātes novērtējumu satvarā veikto darbu, jo īpaši par rezultātiem, kas gūti klātienes apmeklējumos un/vai to attēlu analīzē, kuri nodrošina uzticamu un pārliecinošu informāciju par faktisko stāvokli uz vietas, un kvantificē trūkumus, kuri atklāti attiecīgā kvalitātes novērtējuma rezultātā. Lai kvantificētu kļūdu, kas pieļauta gada snieguma ziņojumā norādītajā hektāru skaitā vai platību īpatsvarā, 1. punktā minēto kvalitātes novērtējumu rezultātus apvieno.

3. Ja 1. punktā minēto kvalitātes novērtējumu rezultātā tiek atklāti trūkumi, dalībvalstis kvalitātes novērtējuma ziņojumā skaidri norāda korektīvās darbības, ar kurām minētos trūkumus novērš. Ja Komisija uzskata, ka iepriekšējā gadā ierosināto korektīvo darbību īstenošana nav sekmējusies pietiekami labi, tā saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 42. pantu var prasīt dalībvalstij iesniegt rīcības plānu.

4. Ja 1. punktā minētā kvalitātes novērtējuma rezultātā tiek atklāti atkārtoti trūkumi, Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 42. panta 1. punktu pieprasa iesniegt rīcības plānu, ja tie paši trūkumi tiek atklāti otro gadu pēc kārtas un nekāda uzlabojuma nav, un ja saskaņā ar minētās regulas 2. panta d) punktu tie uzskatāmi par būtiskiem.

5. Platību uzraudzības sistēmas kvalitātes novērtējuma ziņojumā, ko iesniedz par 2024. un 2026. gadu, uzskaita visus attiecināmības nosacījumus, kas piemērojami visām platību uzraudzības sistēmas aptvertajām intervencēm, un norāda informāciju par analīzē izmantotajiem datu avotiem.

3. pants

Vispārīgi noteikumi par atbalsta pieteikumu sistēmu

1. Dalībvalstis izveido elektronisku sistēmu atbalsta pieteikumiem, ko labuma guvēji iesniedz reizi gadā un kas satur visu vajadzīgo informāciju, kura ļauj dalībvalstīm verificēt vismaz Regulas (ES) 2021/2116 65. panta 2. un 3. punktā minētajām intervencēm piemērojamos attiecināmības nosacījumus, kā arī vajadzības gadījumā nosacījumus un prasības, kuras ir nosacījumu sistēmai un maksājumtiesībām relevantas. Sistēma dod iespēju skaidri un nepārprotami identificēt labuma guvējus, jo īpaši tad, ja tiek izmantota minētās regulas 65. panta 4. punkta f) apakšpunktā definētā automātiskā pieprasījumu sistēma. Sistēma ietver tās pašas regulas 66. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto ģeotelpisko pieteikumu sistēmu un attiecīgā gadījumā dzīvniekatkarīgo pieteikumu sistēmu.

2. Atbalsta pieteikumus iesniedz līdz dalībvalsts noteiktam termiņam, un tie attiecas uz iesniegšanas kalendāro gadu.

3. Dalībvalstis drīkst paredzēt vienotu atbalsta pieteikumu, kas aptver vairākas intervences, kuras minētas Regulas (ES) 2021/2116 65. panta 2. un 3. punktā, maksājumtiesības un nosacījumu sistēmu.

4. Dalībvalstis drīkst nolemt, ka atbalsta pieteikumu var kopīgi iesniegt labuma guvēju grupa, ja tiek nodrošināta vienlīdzīga attieksme pret visiem labuma guvējiem.

5. Ja saimniecība tiek nodota no viena labuma guvēja citam, dalībvalstis nodošanas gadā izskata tikai vienu atbalsta pieteikumu attiecībā uz minēto saimniecību.

6. Attiecībā uz Regulas (ES) 2021/2115 31., 34. un 70. pantā minētajām dzīvniekatkarīgajām intervencēm, ja dzīvnieks tiek nodots no viena labuma guvēja citam, dalībvalstis attiecībā uz šo dzīvnieku nodošanas gadā drīkst izskatīt vairākus atbalsta pieteikumus, ja tās var nodrošināt, ka attiecīgie labuma guvēji netiek diskriminēti, pārbaudes ir efektīvas, iespējamie sodi tiek piemēroti taisnīgi un tiek ievērots integrētās sistēmas gada cikls.

7. Lai dalībvalstī intervences tiktu administrētas pienācīgi, gadījumos, kad par tā paša labuma guvēja atbalsta pieteikuma pārvaldību atbild vairākas maksājumu aģentūras, attiecīgā dalībvalsts veic visus atbilstošos pasākumus, lai nodrošinātu, ka vajadzīgā informācija tiek darīta pieejama visām iesaistītajām maksājumu aģentūrām.

4. pants

Ar atbalsta pieteikumu sistēmu saistīto procedūru vienkāršošana

1. Dalībvalstis izveido elektroniskus līdzekļus, kas izmantojami labuma guvēju un iestāžu saziņai un nodrošina, ka nosūtītie dati ir uzticami integrētās administrācijas un kontroles sistēmas aptverto intervenču pienācīgas pārvaldības nolūkā. Ja apliecinošos dokumentus nevar nosūtīt elektroniski, dalībvalstis nosaka tādus pašus termiņus to nosūtīšanai ar neelektroniskiem līdzekļiem.

2. Gadījumā, ja dati iestādēm jau ir pieejami, jo īpaši tad, ja situācija kopš pēdējās atbalsta pieteikuma iesniegšanas nav mainījusies, dalībvalstis drīkst paredzēt vienkāršotas procedūras. Dalībvalstis drīkst nolemt atbalsta pieteikumu vajadzībām izmantot datus, kas iegūti no datu avotiem, kuri ir valsts iestāžu rīcībā. Dalībvalsts nodrošina, ka minētie datu avoti garantē tādu pārliecības pakāpi, kāda vajadzīga datu pienācīgai pārvaldībai, lai garantētu minēto datu ticamību, integritāti un drošību.

3. Informāciju, kas norādāma apliecinošajos dokumentos, kuri jāiesniedz kopā ar atbalsta pieteikumiem, dalībvalstis attiecīgā gadījumā drīkst pieprasīt tieši no informācijas avota.

5. pants

Prasības, kas attiecas uz atbalsta pieteikumu sistēmu

1. Dalībvalstis elektroniski nodrošina labuma guvējiem priekšaizpildītas veidlapas, kā minēts Regulas (ES) 2021/2116 69. panta 3. punktā.

2. Attiecībā uz Regulas (ES) 2021/2116 65. panta 2. un 3. punktā minētajām platībatkarīgajām intervencēm, lai sekmētu platību ģeotelpisko deklarēšanu šo intervenču un nosacījumu sistēmas vajadzībām, priekšaizpildītās veidlapas satur pašus jaunākos atbilstošos grafiskos materiālus, ko nodrošina, izmantojot uz ģeogrāfiskās informācijas sistēmu balstītu saskarni.

3. Šā panta 1. punktā minētajās priekšaizpildītajās veidlapās norāda:

a)	unikālu identifikāciju, kas apzīmē visus lauksaimniecības zemes nogabalus un zemes vienības, kuras ietver nelauksaimnieciskas platības, ko saimniecības dalībvalsts uzskata par atbalsttiesīgām;

b)	šo zemes nogabalu deklarēto platību lielumu un atrašanās vietu un atbilstošo atbalsttiesīgo platību, kas platībatkarīgo intervenču vajadzībām noteikta, lai veiktu maksājumu par iepriekšējo gadu;

c)	informāciju, kas ir nosacījumu sistēmai relevanta.

4. Labuma guvējiem drīkst sniegt arī no platību uzraudzības sistēmas izrietošu informāciju, ja tā ir atbalsta pieteikumam relevanta.

5. Tādu dzīvniekatkarīgo intervenču gadījumā, kas attiecas uz liellopiem vai aitām un kazām, dalībvalstis izmanto atjauninātu datorizētu datubāzi, kas definēta Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 (6) 2. panta 25) punktā, lai nodrošinātu veidlapas, kas priekšaizpildītas ar visjaunāko informāciju no minētās datubāzes, kura jāatjaunina, ievērojot Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/520 (7) noteiktos termiņus.

6. Dalībvalstis dod labuma guvējiem iespēju priekšaizpildītās veidlapas labot termiņā, kas dalībvalstij jānosaka saskaņā ar 3. pantā noteiktajiem nosacījumiem par atbalsta pieteikumu iesniegšanas termiņu un 7. pantā noteiktajiem nosacījumiem par atbalsta pieteikumu grozīšanu vai atsaukšanu.

7. Izmaiņas, ko labuma guvēji izdarījuši priekšaizpildītajās veidlapās, attiecīgā gadījumā ņem vērā lauksaimniecības zemes nogabalu identifikācijas sistēmas atjaunināšanā, platību uzraudzības sistēmas piemērošanā un 5. punktā minētajā datorizētajā datubāzē.

8. Lai labuma guvējiem atvieglotu pieteikumu iesniegšanu, atbalsta pieteikumu sistēma pieteikšanās procesa laikā sniedz orientējošus brīdinājumus.

9. Dalībvalstis, kas izmanto Regulas (ES) 2021/2116 65. panta 4. punkta f) apakšpunktā minēto automātisko pieprasījumu sistēmu, nodrošina tādu pašu detalizācijas līmeni, kāds noteikts šajā regulā.

6. pants

Atbalsta pieteikumu saturs

1. Atbalsta pieteikums ir pieteikums uz atbalstu saskaņā ar jebkuru intervenci, ko reglamentē integrētā sistēma, vai attiecīgā gadījumā lauku attīstības atbalsta pieteikums vai maksājuma pieprasījums.

2. Atbalsta pieteikums satur vismaz šādu informāciju:

a)	labuma guvēja identitāte;

b)	ziņas par intervenci vai intervencēm, attiecībā uz kurām pieteikums iesniegts;

c)	attiecīgā gadījumā visi apliecinošie dokumenti, kuri vajadzīgi, lai noteiktu attiecināmības nosacījumu vai citu attiecīgajai intervencei relevanto prasību izpildi;

d)	nosacījumu sistēmai relevanta informācija.

Labuma guvējs saglabā atbildību par atbalsta pieteikumu un iesūtītās informācijas pareizību. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad dalībvalsts izmanto automātisko pieprasījumu sistēmu.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka atbalsta pieteikums satur visu informāciju, kas vajadzīga, lai izgūtu datus, kuri ir relevanti pareizai ziņošanai par Regulas (ES) 2021/2116 66. panta 2. punktā minētajiem izlaides un rezultātu rādītājiem attiecībā uz atbalsta pieteikuma aptvertajām intervencēm.

7. pants

Atbalsta pieteikumu grozīšana vai atsaukšana

1. Labuma guvējs atbalsta pieteikumus drīkst grozīt vai pilnībā vai daļēji atsaukt ar šādiem nosacījumiem:

attiecībā uz platību uzraudzības sistēmas aptvertām intervencēm – jebkurā laikā pirms termiņa, kas jānosaka dalībvalstij un kas nav vēlāk kā 15 kalendārās dienas pirms dienas, kad saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 44. pantu jāizmaksā maksājuma pirmā daļa vai avanss. Tomēr grozījumus vai atsaukumus nav atļauts izdarīt attiecībā uz neatbilstībām, kas saistītas ar neuzraugāmiem attiecināmības nosacījumiem un atklātas ar citiem līdzekļiem, nevis ar platību uzraudzības sistēmas vai administratīvo pārbaužu palīdzību, vai tad, ja labuma guvējs ir bijis informēts par dalībvalsts nolūku veikt pārbaudi uz vietas;

attiecībā uz Regulas (ES) 2021/2115 34. pantā minētajām dzīvniekatkarīgajām intervencēm, kas saistītas ar liellopiem vai aitām un kazām, – jebkurā laikā pirms termiņa, kas jānosaka dalībvalstij un nav vēlāk kā 15 kalendārās dienas pirms dienas, kad saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 44. pantu jāizmaksā maksājuma pirmā daļa vai avanss. Tomēr attiecībā uz attiecināmības nosacījumu identificēt un reģistrēt dzīvniekus grozījumus vai atsaukumus ir atļauts izdarīt tikai pirms dienas, ko dalībvalsts noteikusi saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 34. panta 2. punkta otro teikumu, un ar nosacījumu, ka šā apakšpunkta pirmajā teikumā minētais termiņš nav pagājis. Turklāt izdarīt grozījumus vai atsaukumus nav atļauts, tiklīdz labuma guvējs ir informēts par dalībvalsts nolūku veikt pārbaudi uz vietas vai labuma guvējs par neatbilstību ir uzzinājis nepaziņotas pārbaudes uz vietas rezultātā. Tomēr ir atļauts izdarīt grozījumus vai atsaukumus attiecībā uz to daļu, ko pārbaudē uz vietas konstatētā neatbilstība neietekmē;

attiecībā uz citām intervencēm – jebkurā laikā pirms termiņa, kas jānosaka dalībvalstij un nav vēlāk kā 15 kalendārās dienas pirms dienas, kad saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 44. pantu jāizmaksā maksājuma pirmā daļa vai avanss. Tomēr izdarīt grozījumus vai atsaukumus nav atļauts, tiklīdz labuma guvējs ir informēts par dalībvalsts nolūku veikt pārbaudi uz vietas vai labuma guvējs par neatbilstību ir uzzinājis nepaziņotas pārbaudes uz vietas rezultātā. Tomēr ir atļauts izdarīt grozījumus vai atsaukumus attiecībā uz to daļu, ko pārbaudē uz vietas konstatētā neatbilstība neietekmē.

2. Ja administratīvās pārbaudes vai platību uzraudzības sistēma konstatē neatbilstību attiecināmības nosacījumiem, dalībvalstis informē labuma guvējus un dod iespēju saskaņā ar 1. punkta a), b) un c) apakšpunktu grozīt vai atsaukt atbalsta pieteikumu attiecībā uz neatbilstības ietekmēto daļu. Tomēr, ja attiecībā uz Regulas (ES) 2021/2115 34. pantā minētajām dzīvniekatkarīgajām intervencēm, kas saistītas ar liellopiem vai aitām un kazām, tiek atklātas neatbilstības attiecināmības nosacījumam identificēt un reģistrēt dzīvniekus, grozījumus un atsaukumus ir atļauts izdarīt tikai pirms dalībvalsts noteiktās dienas, līdz kurai šīs prasības jāizpilda, kā norādīts minētā panta 2. punktā. Lai labuma guvējam šo procesu atvieglotu, dalībvalstis drīkst izdarīt vajadzīgos atbalsta pieteikuma labojumus attiecībā uz neatbilstības ietekmēto daļu. Tomēr šādā gadījumā dalībvalstis nodrošina, ka labuma guvējs zina par dalībvalsts izdarītajām izmaiņām un viņam ir iespēja rīkoties, ja viņš šīm izmaiņām nepiekrīt.

3. Attiecībā uz Regulas (ES) 2021/2115 34. pantā minētajām dzīvniekatkarīgajām intervencēm, kas saistītas ar liellopiem vai aitām un kazām, dalībvalstis drīkst paredzēt, ka rakstisku dzīvnieka atsaukumu var aizstāt ar šīs regulas 5. panta 5. punktā minētajai datorizētajai datubāzei sniegtu paziņojumu par dzīvnieku, kas izvests no saimniecības.

4. Dalībvalstīs, kas piemēro Regulas (ES) 2021/2116 65. panta 4. punkta f) apakšpunktā minēto automātisko pieprasījumu sistēmu, dzīvniekatkarīgo intervenču gadījumā labuma guvēji var atsaukt savu pieprasījumu tikai attiecībā uz visiem intervencei relevantajiem dzīvniekiem, kuri reģistrēti datorizētajā datubāzē.

5. Grozījumus vai atsaukumus izdara, izmantojot dalībvalsts izveidotos oficiālos saziņas kanālus.

6. Dalībvalstis informē labuma guvējus par pēdējo dienu, kad atbalsta pieteikumu var grozīt vai atsaukt. Dalībvalstis nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret labuma guvējiem, kam piemēro Regulas (ES) 2021/2116 65. panta 4. punkta f) apakšpunktā minēto automātisko pieprasījumu sistēmu.

8. pants

Ģeotelpiskais pieteikums

1. Ģeotelpisko pieteikumu izmanto visām integrētās sistēmas aptvertajām platībatkarīgajām intervencēm un nosacījumu sistēmai relevantajai informācijai, arī labuma guvējiem, uz kuriem attiecas nosacījumu sistēma, bet kuri uz platībatkarīgajām intervencēm paredzētu atbalstu nepiesakās.

2. Ģeotelpisko pieteikumu drīkst izmantot arī platībatkarīgajām intervencēm vīna nozarē, kas noteiktas Regulas (ES) 2021/2115 III sadaļas III nodaļas 4. iedaļā.

3. Neskarot 6. pantu, ģeotelpiskais pieteikums satur vismaz šādu informāciju:

a)	nepārprotama identifikācija, kas apzīmē lauksaimniecības zemes nogabalus un zemes vienības, kuras ietver nelauksaimnieciskas platības, ko saimniecības dalībvalsts uzskata par atbalsttiesīgām;

skaidri norādītas robežas platībai, kas deklarēta atbalstam saskaņā ar katru intervenci lauksaimniecības zemes nogabalos un zemes vienībās, kuras ietver nelauksaimnieciskas platības, ko dalībvalsts uzskata par atbalsttiesīgām, jo īpaši tad, ja platība, par kuru pieprasīts atbalsts, ir mazāka nekā lauksaimniecības zemes nogabala kopējā platība;

c)	nosacījumu sistēmai vai intervencēm relevanto ainavas elementu veids, atrašanās vieta un attiecīgā gadījumā lielums;

d)	attiecīgā gadījumā – lauksaimniecības zemes nogabalos augošie kultūraugi;

attiecīgā gadījumā – informācija par to, vai zemes nogabalu izmanto bioloģiskajā lauksaimniecībā un jo īpaši pārejai uz bioloģiskās lauksaimniecības praksēm un metodēm vai to uzturēšanai, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/848 (8), kad tas ir relevanti atbalstam, ko piešķir Regulas (ES) 2021/2115 31. un 70. pantā minētajām intervencēm, vai nosacījumu sistēmai;

attiecīgā gadījumā – informācija par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu zemes nogabalos, kam piemēro pesticīdu ilgtspējīgas un samazinātas lietošanas intervences saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 31. un 70. pantu. Dalībvalstis var nolemt izmantot šo informāciju attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1107/2009 67. panta 1. punktā noteikto prasību glabāt informāciju par augu aizsardzības līdzekļiem;

g)	maksājumtiesību identifikācija saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 73. pantā paredzēto identifikācijas un reģistrācijas sistēmu ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta vajadzībām;

h)	attiecībā uz platībām, par kurām pieprasīts kultūratkarīgais maksājums par kokvilnu, – izmantoto kokvilnas sēklu šķirne un attiecīgā gadījumā tās apstiprinātās starpnozaru organizācijas nosaukums, kuras dalībnieks ir labuma guvējs;

attiecībā uz kaņepju audzēšanai izmantotajām platībām – izmantoto sēklu šķirne, norāde par izmantoto sēklu daudzumu, izteiktu kilogramos uz hektāru, un oficiālās etiķetes, ar ko marķēts sēklu iepakojums saskaņā ar Padomes Direktīvu 2002/57/EK (9) un jo īpaši tās 12. pantu, vai jebkāds cits dokuments, kuru dalībvalsts atzinusi par līdzvērtīgu. Ja etiķetes jāiesniedz arī citām valsts iestādēm, dalībvalstis drīkst paredzēt, ka minētās etiķetes ir jāatdod atpakaļ labuma guvējiem. Uz atdotajām etiķetēm izdara atzīmi, ka tās izmantotas pieteikuma iesniegšanai.

9. pants

Pieteikumi uz dzīvniekatkarīgām intervencēm

1. Neskarot 6. pantu, pieteikumi uz dzīvniekatkarīgām intervencēm satur vismaz šādu informāciju:

a)	katra veida dzīvnieku vai attiecīgā gadījumā liellopu vienību skaits, par ko iesniegts pieteikums uz dzīvniekatkarīgu intervenci;

b)	attiecīgā gadījumā – informācija par vietu, kur dzīvnieki tiks turēti kalendārajā gadā, uz kuru attiecas atbalsta pieteikums;

c)	ja atbalsts attiecas uz liellopiem vai aitām un kazām – intervencei relevanta informācija par dzīvniekiem, kas saistīta ar dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un ir atjaunināta saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 34. panta 2. punktu.

2. Dalībvalstis, kas saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 65. panta 4. punkta f) apakšpunktu izmanto automātisko pieprasījumu sistēmu, šā panta 1. punktā noteiktajai detalizācijas pakāpei līdzvērtīgu pakāpi nodrošina, pamatojoties uz informāciju, kas pieejama oficiālajā datorizētajā datubāzē, kuru atjaunina par visiem dzīvniekiem saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 34. panta 2. punktu. Ja izmanto automātisko pieprasījumu sistēmu, visus labuma guvēja dzīvniekus, kas ir intervencei relevanti, uzskata par iekļautiem pieprasījumā.

10. pants

Platību uzraudzības sistēma

1. Platību uzraudzības sistēmu piemēro visiem atbalsta pieteikumiem, kas katrā dalībvalstī iesniegti attiecībā uz integrētās sistēmas aptvertām platībatkarīgajām intervencēm, un to izmanto, lai novērotu, lokalizētu un novērtētu lauksaimnieciskās darbības un prakses, ko īsteno hektāros, uz kuriem šīs platībatkarīgās intervences attiecas, un vismaz gada snieguma ziņojuma sagatavošanas vajadzībām.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka visu platībatkarīgo intervenču attiecināmības nosacījumiem, ko var uzraudzīt, izmantojot Copernicus Sentinels satelītdatus vai citus datus ar vismaz ekvivalentu vērtību, piemēro platību uzraudzības sistēmu, un šo informāciju dara zināmu attiecīgajiem labuma guvējiem.

3. Platību uzraudzības sistēmas piemērošanas vajadzībām attiecināmības nosacījumu uzskata par uzraugāmu, ja to var uzraudzīt ar Copernicus Sentinels satelītdatu palīdzību. Lai novērtētu par uzraugāmiem uzskatāmus attiecināmības nosacījumus, dalībvalstis drīkst nolemt izmantot Copernicus Sentinels satelītdatus vai jebkādus citus datus ar vismaz ekvivalentu vērtību, kā paredzēts 11. pantā. Tomēr no 2025. gada 1. janvāra attiecināmības nosacījumu uzskata par uzraugāmu, ja to var uzraudzīt, izmantojot Copernicus Sentinels satelītdatus vai ģeomarķētus fotoattēlus, kā noteikts 11. pantā. Lai no 2025. gada 1. janvāra uzraudzītu par uzraugāmiem uzskatāmus attiecināmības nosacījumus, dalībvalstis drīkst nolemt izmantot Copernicus Sentinels satelītdatus, ģeomarķētus fotoattēlus vai jebkādus citus datus ar vismaz ekvivalentu vērtību.

4. Dalībvalstis drīkst nolemt, ka attiecināmības nosacījumus, ko var uzraudzīt ar ģeomarķētiem fotoattēliem, platību uzraudzības sistēmā iekļauj pakāpeniski. Dalībvalstis nodrošina, ka vēlākais pirms 2027. gada 1. janvāra platību uzraudzības sistēma aptver vismaz 70 % intervenču, kuru attiecināmības nosacījumus var uzraudzīt tikai ar ģeomarķētiem fotoattēliem. Dalībvalstis nolemj, kuri attiecināmības nosacījumi, ko var uzraudzīt ar ģeomarķētiem fotoattēliem, katru gadu tiek iekļauti platību uzraudzības sistēmā.

5. Lai analizētu uzraugāmos attiecināmības nosacījumus, kurus aptver platību uzraudzības sistēma, dalībvalstis var izvēlēties kombinēt Copernicus Sentinels satelītdatus un/vai citu veidu datus ar vismaz ekvivalentu vērtību atbilstoši 11. pantā norādītajiem kritērijiem, lai pilnībā aptvertu attiecīgo atbalsta pieteikumu ģenerālkopu. Lai samazinātu nepārliecinoši uzraudzītu gadījumu skaitu, dalībvalstis drīkst nolemt arī veikt kaskādes tipa analīzi, kurā analizē Copernicus Sentinels satelītdatus un/vai citu veidu datus ar vismaz ekvivalentu vērtību. Ja attiecināmības nosacījumus var uzraudzīt tikai ar ģeomarķētiem fotoattēliem, bet labuma guvējs nav sniedzis ievaddatus, dalībvalstis uzskata, ka attiecīgais attiecināmības nosacījums nav izpildīts.

6. Dalībvalstis nodrošina, ka hektāri, kas pēdējā dienā, kad saskaņā ar 7. pantu atļauts izdarīt atbalsta pieteikumu grozījumus, relevantajiem attiecināmības nosacījumiem neatbilst, no gada snieguma ziņojuma tiek izslēgti.

7. Lai varētu veikt lauksaimniecisko darbību un prakšu uzticamu novērošanu, lokalizēšanu un novērtēšanu, platību uzraudzības sistēma nodrošina, ka attiecībā uz katru lauksaimniecības zemes nogabalu vai zemes vienību, kura ietver nelauksaimnieciskas platības, ko dalībvalsts uzskata par atbalsttiesīgu, tiek konstatēts:

a)	atbalstnetiesīgas platības klātesība, jo īpaši pastāvīgu konstrukciju dēļ;

b)	atbalstnetiesīga zemes izmantojuma klātesība;

c)	lauksaimniecības platības kategorijas izmaiņas neatkarīgi no tā, vai attiecīgā zeme ir aramzeme, ilggadīgie stādījumi vai ilggadīgie zālāji.

Attiecīgā gadījumā dalībvalstis šajā punktā minēto informāciju izmanto, lai atjauninātu lauksaimniecības zemes nogabalu identifikācijas sistēmu.

8. Dalībvalstis dara labuma guvējiem zināmu informāciju par hektāriem, kuros relevantie attiecināmības nosacījumi nav izpildīti, un par atklāto atbalstnetiesīgas platības, atbalstnetiesīga zemes izmantojuma klātesību vai izmaiņām lauksaimniecības platības kategorijā, lai labuma guvēji varētu izdarīt atbalsta pieteikumu grozījumus, kā noteikts 7. pantā, vai iesniegt papildu pierādījumus. Turklāt dalībvalstis drīkst nolemt darīt labuma guvējiem zināmus jebkādus citus provizoriskos rezultātus, tai skaitā nepārliecinoši uzraudzītus gadījumus, un vajadzības gadījumā ļaut labuma guvējiem grozīt savus pieteikumus saskaņā ar 7. panta 1. punktu.

9. Atkāpjoties no 1. punkta un tiecoties pakāpeniski palielināt platību uzraudzības sistēmas aptverto intervenču skaitu, sistēma 2023. gadā nodrošina informāciju par vismaz šādiem jautājumiem:

a)	visi relevantie attiecināmības nosacījumi, kas piemērojami Regulas (ES) 2021/2115 21. pantā minētajam ilgtspēju sekmējošajam ienākumu pamatatbalstam;

b)	visi relevantie attiecināmības nosacījumi, kas piemērojami intervencēm, kuras saistītas ar Regulas (ES) 2021/2115 71. pantā minētajiem dabas vai citiem platībatkarīgajiem ierobežojumiem.

11. pants

Dati ar vismaz ekvivalentu vērtību platību uzraudzības sistēmas vajadzībām

Platību uzraudzības sistēmas vajadzībām dalībvalstis var nolemt izmantot citus datus ar vismaz ekvivalentu vērtību, ja tie ir digitāli, tos var automātiski apstrādāt, tie ir sistemātiski pieejami par attiecīgajiem labuma guvējiem vai platību kategorijām dalībvalstī, nav diskriminējoši un ir piemēroti, lai noteiktu atbilstību konkrētam attiecināmības nosacījumam vai pienākumam platībā, uz kuru attiecas relevantais nosacījums. Šajā kontekstā ģeomarķētus fotoattēlus uzskata par citiem datiem ar vismaz ekvivalentu vērtību, kas minēti Regulas (ES) 2021/2116 65. panta 4. punkta b) apakšpunktā.

12. pants

Satelītdatu ieguve

1. Regulas (ES) 2021/2116 24. panta piemērošanas vajadzībām visas dalībvalstis pirms tā kalendārā gada 1. novembra, kas ir pirms gada, kad jāveic platību uzraudzības sistēmas kvalitātes novērtējums, informē Komisiju par satelītdatu ieguves specifikāciju attiecībā uz:

a)	katras intervences aptverto zemes nogabalu ģenerālkopu, no kuras tiks atlasīta kvalitātes novērtējuma izlase;

b)	termiņiem, kādos jāiegūst satelītdati atlasītajos zemes nogabalos īstenotās intervences attiecināmības nosacījumu vajadzībām.

2. Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām dalībvalstis, pamatojoties uz atbalsta pieteikumiem, kuri iesniegti gadā, kas ir pirms kvalitātes novērtēšanas kalendārā gada, sagatavo zemes nogabalu ģenerālkopu, no kuras atlasa kvalitātes novērtējuma izlasi. Zemes nogabalu ģenerālkopu, par kuru pieprasa satelītdatus, kvalitātes novērtēšanas kalendārajā gadā var atjaunināt attiecībā uz zemes nogabaliem, kas pēc attiecīgā kalendārā gada atbalsta pieteikumu iesniegšanas vairs nav attiecīgajai intervencei relevanti, vai zemes nogabaliem, ko aptver intervences, par kurām iepriekšējā gadā netika iesniegts atbalsta pieteikums.

3. Vienošanos ar attiecīgo dalībvalsti par 1. punkta a) un b) apakšpunktā minēto informāciju Komisija noslēdz pirms 15. janvāra, kas ir pēc 1. punktā minētās informācijas paziņošanas.

4. Kompetentajām iestādēm vai to pārstāvošajām struktūrām, kas minētas Regulas (ES) 2021/2116 24. pantā, ir jāievēro autortiesību noteikumi, kas paredzēti līgumos ar piegādātājiem.

5. Ja kopējais dalībvalstu saņemto pieprasījumu skaits pārsniedz budžetu, kas pieejams Regulas (ES) 2021/2116 24. panta piemērošanas vajadzībām, Komisija lemj par nodrošināmo satelītdatu apjoma ierobežošanu, lai pieejamos līdzekļus izmantotu pēc iespējas efektīvāk. Turklāt, ja dalībvalstis kalendārajā gadā platību uzraudzības sistēmas kvalitātes novērtējuma ģenerālkopai pievieno papildu zemes nogabalus, Komisija var nespēt iegūt visus relevantos attēlus.

13. pants

Apstiprināto starpnozaru organizāciju pārbaudes, kas saistītas ar kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu

Apstiprināto starpnozaru organizāciju administratīvās pārbaudes, kas saistītas ar kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu, dalībvalstis veic saskaņā ar šo pantu.

Ja tas ir lietderīgi, lai verificētu tiesības uz Regulas (ES) 2021/2115 40. panta 2. punktā paredzēto atbalsta palielinājumu, dalībvalstis labuma guvēja ģeotelpiskajā pieteikumā iekļauto deklarāciju, ka viņš ir apstiprinātas starpnozaru organizācijas dalībnieks, pārbauda, salīdzinot ar attiecīgās organizācijas iesūtīto informāciju.

Atbilstību starpnozaru organizāciju apstiprināšanas kritērijiem un to dalībnieku sarakstu dalībvalstis verificē vismaz reizi piecos gados.

14. pants

Atcelšana

Īstenošanas regulu (ES) Nr. 809/2014 atceļ no 2023. gada 1. janvāra.

Tomēr to turpina piemērot:

a)	tiešo maksājumu atbalsta pieteikumiem, kas iesniegti pirms 2023. gada 1. janvāra;

b)	maksājuma pieprasījumiem, kas iesniegti saistībā ar atbalsta pasākumiem, kurus īsteno saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013;

c)	kontroles sistēmai un administratīvajiem sodiem, kas saistīti ar savstarpējās atbilstības noteikumiem.

15. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Atbalsta pieteikumiem, kas saistīti ar intervencēm, kuras īsteno saskaņā ar Regulu (ES) 2021/2115, to piemēro no 2023. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 31. maijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 435, 6.12.2021., 187. lpp.

(2) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 809/2014 (2014. gada 17. jūlijs), ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 piemēro attiecībā uz integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, lauku attīstības pasākumiem un savstarpējo atbilstību (OV L 227, 31.7.2014., 69. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2115 (2021. gada 2. decembris), ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (OV L 435, 6.12.2021., 1. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).

(6) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/2035 (2019. gada 28. jūnijs), ar ko attiecībā uz noteikumiem, kurus piemēro sauszemes dzīvnieku turēšanas objektiem un inkubatoriem, un attiecībā uz konkrētu sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu izsekojamību papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (OV L 314, 5.12.2019., 115. lpp.).

(7) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/520 (2021. gada 24. marts), ar ko nosaka noteikumus par to, kā attiecībā uz konkrētu turētu sauszemes dzīvnieku izsekojamību piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (OV L 104, 25.3.2021., 39. lpp.).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/848 (2018. gada 30. maijs) par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 (OV L 150, 14.6.2018., 1. lpp.).

(9) Padomes Direktīva 2002/57/EK (2002. gada 13. jūnijs) par eļļas augu un šķiedraugu sēklu tirdzniecību (OV L 193, 20.7.2002., 74. lpp.).

8.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 183/35

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/1174

(2022. gada 7. jūlijs),

ar ko Īstenošanas regulu (ES) 2015/1998 groza attiecībā uz dažiem sīki izstrādātiem pasākumiem kopīgo pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 300/2008 (2008. gada 11. marts) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2320/2002 (1) un jo īpaši tās 4. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)	Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/1998 (2) īstenošanā gūtā pieredze rāda, ka vajadzīgi nelieli dažu kopīgo pamatstandartu īstenošanas kārtības grozījumi.

(2)

Lai uzlabotu juridisko skaidrību, standartizētu tiesību aktu vienotu interpretāciju un vēl lielākā mērā nodrošinātu kopīgo aviācijas drošības pamatstandartu optimālu īstenošanu, būtu jāprecizē, jāsaskaņo vai jāvienkāršo daži sīki izstrādāti aviācijas drošības pasākumi. Turklāt daži grozījumi ir vajadzīgi, lai ņemtu vērā apdraudējuma un riska situācijas attīstību un jaunākās norises lidostu un aviosabiedrību darbībā, tehnoloģiju jomā un starptautiskajā politikā. Minētie grozījumi attiecas uz lidostu drošību, šaujamieroču drošu pārvadāšanu gaisa kuģī, personāla apmācību, gaisa kravas un pasta drošību, zināmajiem lidostu krājumu piegādātājiem, iepriekšējās darbības pārbaudi, sprāgstvielu meklēšanas suņiem (EDD) un arkveida metāla detektoru (WTMD) atklāšanas standartiem.

(3)	Tādēļ Īstenošanas regula (ES) 2015/1998 būtu attiecīgi jāgroza.

(4)	Lai lidojuma un salona apkalpes locekļi, kuri īsteno drošības pasākumus lidojuma laikā, varētu apgūt mācības, kas noteiktas šīs regulas pielikuma 38. punktā, ir vajadzīgs samērīgs laikposms, tāpēc šā punkta piemērošana būtu jāatliek līdz 2023. gada 1. janvārim.

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Regulas (EK) Nr. 300/2008 19. pantu izveidotā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Īstenošanas regulas (ES) 2015/1998 pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2022. gada 1. jūlija. Pielikuma 32. un 38. punktu piemēro no 2023. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 7. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 97, 9.4.2008., 72. lpp.

(2) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1998 (2015. gada 5. novembris), ar ko nosaka sīki izstrādātus pasākumus kopīgu pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā (OV L 299, 14.11.2015., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Īstenošanas regulas (ES) 2015/1998 pielikumu groza šādi:

(1)	pielikuma 1.1.2.2. punktam pievieno šādu daļu: “Personas, kas veic drošības pārmeklēšanu zonās, kuras neizmanto izkāpjošie pasažieri, kas nav pārbaudīti saskaņā ar kopīgajiem pamatstandartiem, jāapmāca saskaņā ar 11.2.3.1., 11.2.3.2., 11.2.3.3., 11.2.3.4. vai 11.2.3.5. punktu.”;

(2)

pielikuma 1.4.4.2. punktu aizstāj ar šādu:

“1.4.4.2.

Pārbaudītos transportlīdzekļus, kuri uz laiku izbrauc no kritiskajām daļām, pēc to atgriešanās var atbrīvot no pārbaudes, ar nosacījumu, ka tos pastāvīgi novērojušas pilnvarotas personas, lai pietiekami pamatoti pārliecinātos, ka transportlīdzekļos nav ievietoti aizliegti priekšmeti.”;

(3)

pievieno šādu 1.4.4.3. punktu:

“1.4.4.3.

Uz atbrīvojumiem un īpašām pārbaudes procedūrām attiecas arī Īstenošanas lēmumā C(2015) 8005 paredzētie papildu noteikumi.”;

(4)

pievieno šādu 1.5.5. punktu:

“1.5.5.

Izveido procedūras, kuras piemēro, lai rīkotos ar neidentificētu bagāžu un aizdomīgiem priekšmetiem saskaņā ar drošības riska novērtējumu, ko veikušas vai apstiprinājušas attiecīgās valsts iestādes.”;

(5)	pielikuma 3.1.1.3. punktam pievieno šādu teikumu: “Pārmeklēšanu nedrīkst sākt, kamēr gaisa kuģis nav sasniedzis savu galīgo stāvvietu.”;

(6)

pielikuma 3.1.3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.1.3. Informācija par gaisa kuģa drošības pārmeklēšanu

Par veikto izlidojoša reisa gaisa kuģa drošības pārmeklēšanu reģistrē šādu informāciju, ko glabā vietā ārpus gaisa kuģa visu lidojuma laiku vai 24 stundas atkarībā no tā, kas ir ilgāk:

a)	reisa numurs;

b)	iepriekšējā reisa izlidošanas lidosta;

c)	gaisa kuģa drošības pārmeklēšanas beigu datums un laiks;

d)	par gaisa kuģa drošības pārmeklēšanu atbildīgās personas vārds, uzvārds un paraksts.

Pirmajā daļā uzskaitīto informāciju var reģistrēt elektroniskā formātā.”;

(7)

pielikuma 5.4.2. punktam pievieno šādu daļu:

“Gaisa pārvadātājs nodrošina, ka šaujamieroču pārvadāšana reģistrētajā bagāžā ir atļauta tikai pēc tam, kad pilnvarota un pienācīgi kvalificēta persona ir konstatējusi, ka tie nav pielādēti. Šādus šaujamieročus lidojuma laikā glabā vietā, kurai nevar piekļūt neviena persona.”;

(8)	pielikuma 6.1.1. punkta c) apakšpunktu svītro;

(9)

pievieno šādu 6.1.3. punktu:

“6.1.3.

Oficiālais kravu aģents, kas noraida sūtījumu augsta riska iemeslu dēļ, pirms sūtījumu atdod atpakaļ personai, kura pārstāv tiesību subjektu, kas sūtījumu piegādā, nodrošina, ka sūtījums un pavaddokumenti ir marķēti kā augsta riska krava vai pasts. Šādu sūtījumu gaisa kuģī iekrauj tikai tad, ja to apstrādā cits oficiālais kravu aģents saskaņā ar 6.7. punktu.”;

(10)	pielikuma 6.3.1.2. punkta a) apakšpunkta ceturto daļu aizstāj ar šādu: “Parakstītajā paziņojumā skaidri norāda, kur atrodas pieteikumā norādītā atrašanās vieta vai atrašanās vietas, un paziņojumu glabā attiecīgā pilnvarotā iestāde;”;

(11)

pielikuma 6.3.2.1. punktu aizstāj ar šādu:

“6.3.2.1.

Pieņemot sūtījumus, oficiālais kravu aģents noskaidro, vai tiesību subjekts, no kura tas saņem sūtījumus, ir oficiālais kravu aģents vai zināmais nosūtītājs, vai neviens no minētajiem.”;

(12)

pielikuma 6.3.2.3. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)	pārbaudītu attiecīgi saskaņā ar 6.2. vai 6.7. punktu, vai”;

(13)

pielikuma 6.3.2.6. punktu groza šādi:

punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d)

sūtījuma drošības statusu, norādot vienu no šādiem elementiem:

—	“SPX”, t. i., drošs pārvadāšanai ar pasažieru, kravas un pasta gaisa kuģiem;

—	“SHR”, t. i., drošs pārvadāšanai ar pasažieru, kravas un pasta gaisa kuģiem saskaņā ar augsta riska prasībām;”;

b)	punkta e) apakšpunkta ii) punktu svītro;

(14)

pielikuma 6.3.2.9. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Oficiālais kravu aģents nodrošina, ka visi darbinieki tiek pieņemti darbā saskaņā ar 11. nodaļas prasībām un atbilstoši apmācīti saskaņā ar attiecīgajām amata specifikācijām. Mācību nolūkā darbiniekus, kuri bez uzraudzības var piekļūt identificējamai gaisa kravai vai identificējamam gaisa pastam, kam veikta vajadzīgā drošības kontrole, uzskata par darbiniekiem, kuri veic drošības kontroli. Personas, kas iepriekš apmācītas saskaņā ar 11.2.7. punktu, vēlākais līdz 2023. gada 1. janvārim uzlabo savu kompetenci līdz 11.2.3.9. punktā minētajai kompetencei.”;

(15)

pielikuma 6.4.2.1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

visi darbinieki, kuri veic drošības kontroli, un visi darbinieki, kuri bez uzraudzības var piekļūt identificējamai gaisa kravai vai identificējamam gaisa pastam, kam veikta vajadzīgā drošības kontrole, tiktu pieņemti darbā saskaņā ar 11. nodaļas prasībām un būtu pabeiguši drošības mācības saskaņā ar 11.2.3.9. punktu. Personas, kas iepriekš apmācītas saskaņā ar 11.2.7. punktu, vēlākais līdz 2023. gada 1. janvārim uzlabo savu kompetenci līdz 11.2.3.9. punktā minētajai kompetencei, un”;

(16)	pielikuma 6.5. punktu aizstāj ar šādu: “6.5. APSTIPRINĀTIE TRANSPORTUZŅĒMĒJI Šajā regulā noteikumu nav.”;

(17)

pielikuma 6.6.1.1. punktu aizstāj ar šādu:

“6.6.1.1.

Lai pēc vajadzīgās drošības kontroles veikšanas nodrošinātu sūtījumu aizsardzību pret neatļautu iejaukšanos transportēšanas laikā, piemēro visas šādas prasības:

a)	oficiālais kravu aģents vai zināmais nosūtītājs sūtījumus iepako vai aizzīmogo tā, lai nodrošinātu, ka jebkādas neatļautas manipulācijas būtu acīmredzamas; ja tas nav iespējams, veic alternatīvus aizsardzības pasākumus, kuri nodrošina sūtījuma integritāti;

tā transportlīdzekļa kravas nodalījumu, ar kuru sūtījumus paredzēts transportēt, aizslēdz vai aizzīmogo vai transportlīdzekļus ar sānu tentu nostiprina ar TIR auklām tā, lai nodrošinātu, ka jebkādas neatļautas manipulācijas būtu acīmredzamas, bet platformas transportlīdzekļu kravas platformu uzrauga;

transportuzņēmējs, kas noslēdzis pārvadājumu līgumu ar oficiālo kravu aģentu vai zināmo nosūtītāju, paraksta transportuzņēmēja paziņojumu, kas ietverts 6.E papildinājumā, izņemot gadījumus, kad attiecīgais transportuzņēmējs ir apstiprināts kā oficiālais kravu aģents.

Parakstīto paziņojumu glabā oficiālais kravu aģents vai zināmais nosūtītājs, kura vārdā tiek veikta transportēšana. Parakstītā paziņojuma kopiju pēc pieprasījuma izsniedz arī oficiālajam kravu aģentam vai gaisa pārvadātājam, kas saņem sūtījumu, vai attiecīgajai pilnvarotajai iestādei.

Alternatīvi pirmās daļas c) apakšpunktā minētajam transportuzņēmējs oficiālajam kravu aģentam vai zināmajam nosūtītājam, kuram tas sniedz transporta pakalpojumus, var sniegt pierādījumus, kas apliecina, ka to ir atestējusi vai apstiprinājusi pilnvarotā iestāde.

Šie pierādījumi aptver 6.E papildinājumā iekļautās prasības, un to kopijas glabā attiecīgais oficiālais kravu aģents vai zināmais nosūtītājs. Pierādījumu kopiju pēc pieprasījuma izsniedz arī oficiālajam kravu aģentam vai gaisa pārvadātājam, kas saņem sūtījumu, vai citai pilnvarotajai iestādei.”;

(18)

pielikuma 6.8.3.1. punktu groza šādi:

a)	pirmās daļas c) apakšpunktu svītro;

b)	otro daļu svītro;

(19)

pievieno šādu 6.8.3.10. punktu:

“6.8.3.10.

No trešās valsts ievestas kravas un pasta drošības kontrolēm piemēro arī Īstenošanas lēmumā C(2015) 8005 paredzētos papildu noteikumus.”;

(20)	pielikuma 6.8.5.4. punkta otro daļu svītro;

(21)

pielikuma 6.A papildinājuma otrās daļas ceturtā ievilkuma a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

par nelielām plānotām drošības programmas izmaiņām, piemēram, par uzņēmuma nosaukuma, uzņēmuma adreses maiņu, par drošību atbildīgās personas vai kontaktinformācijas maiņu, par tās personas maiņu, kurai vajadzīga piekļuve “Savienības piegādes ķēdes drošības datubāzei”, – nekavējoties un vēlākais 7 darbdienu laikā pirms plānotajām izmaiņām, un”;

(22)

pielikuma 6.C papildinājuma 3. daļas tabulas 3.4. punktu aizstāj ar šādu:

“3.4.

Vai darbinieki, kuri bez uzraudzības var piekļūt identificējamai gaisa kravai/gaisa pastam, un darbinieki, kuri veic drošības kontroli, ir pabeiguši drošības mācības saskaņā ar 11.2.3.9. punktu, pirms tiem atļauj bez uzraudzības piekļūt identificējamai gaisa kravai/gaisa pastam?”;

(23)	pielikuma 6.D papildinājumu svītro;

(24)

pielikuma 6.E papildinājuma otrās daļas pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu:

“–

visi darbinieki, kas transportē kravu un pastu, būs pabeiguši vispārējas drošības izpratnes mācības saskaņā ar 11.2.7. punktu. Ja šādiem darbiniekiem turklāt atļauts bez uzraudzības piekļūt kravai un pastam, kam veikta vajadzīgā drošības kontrole, tie būs pabeiguši drošības mācības saskaņā ar 11.2.3.9. punktu,”;

(25)	pielikuma 8.1.1.1. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu: “Lidojuma laikā patērējamos krājumus pirms to nogādāšanas ierobežotas iekļuves drošības zonā pārbauda gaisa pārvadātājs, pilnvarotais piegādātājs vai lidostas ekspluatants vai pārbauda tā vārdā, izņemot gadījumus, kad:”;

(26)	pielikuma 8.1.3.2. punkta a) apakšpunkta ceturto daļu aizstāj ar šādu: “Parakstītajā paziņojumā skaidri norāda, kur atrodas pieteikumā norādītā atrašanās vieta vai atrašanās vietas, un paziņojumu glabā attiecīgā pilnvarotā iestāde;”;

(27)

pielikuma 8.1.4.2. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)	“Lidojuma laikā patērējamo krājumu zināmā piegādātāja paziņojums par saistībām”, kas ietverts 8.B papildinājumā. Šajā paziņojumā skaidri norāda, kur atrodas atrašanās vieta vai atrašanās vietas, uz kurām tas attiecas, un to paraksta juridiskais pārstāvis; un”;

(28)

pielikuma 8.1.5.1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

nodrošina, ka personas, kuras var piekļūt lidojuma laikā patērējamiem krājumiem, ir pabeigušas vispārējas drošības izpratnes mācības saskaņā ar 11.2.7. punktu, pirms tām atļauj piekļūt šiem krājumiem. Turklāt nodrošina, ka personas, kuras veic lidojuma laikā patērējamo krājumu pārbaudi, ir apmācītas saskaņā ar 11.2.3.3. punktu un personas, kuras veic citu drošības kontroli attiecībā uz lidojuma laikā patērējamiem krājumiem, ir apmācītas saskaņā ar 11.2.3.10. punktu; un”;

(29)

pielikuma 8.B papildinājuma otrās daļas pirmā ievilkuma b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

nodrošinās, ka personas, kuras var piekļūt lidojuma laikā patērējamiem krājumiem, ir pabeigušas vispārējas drošības izpratnes mācības saskaņā ar 11.2.7. punktu, pirms tām atļauj piekļūt šiem krājumiem. Turklāt nodrošinās, ka personas, kuras attiecībā uz lidojuma laikā patērējamiem krājumiem veic drošības kontroli, kas nav lidojuma laikā patērējamo krājumu pārbaude, ir apmācītas saskaņā ar 11.2.3.10. punktu; un”;

(30)	pielikuma 9.1.1.1. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu: “Lidostu krājumus pirms to nogādāšanas ierobežotas iekļuves drošības zonā pārbauda lidostas ekspluatants vai pilnvarotais piegādātājs vai pārbauda tā vārdā, izņemot gadījumus, kad:”;

(31)

pielikuma 9.1.3.2. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)	“Lidostu krājumu zināmā piegādātāja paziņojums par saistībām”, kas ietverts 9.A papildinājumā. Šajā paziņojumā skaidri norāda, kur atrodas atrašanās vieta vai atrašanās vietas, uz kurām tas attiecas, un to paraksta juridiskais pārstāvis; un”;

(32)

pielikuma 9.1.3.3. punktu aizstāj ar šādu:

“9.1.3.3.

Visi zināmie piegādātāji jāizraugās, pamatojoties uz šādu aspektu novērtējumu:

a)	drošības programmas būtiskums un pilnība attiecībā uz 9.1.4. punktu; un

b)	drošības programmas īstenošana bez trūkumiem.

Pilnvarotā iestāde var pieprasīt lidostu ekspluatantiem ne vēlāk kā nākamajā darbdienā ievadīt nepieciešamo informāciju par zināmajiem piegādātājiem, kurus tie izraudzījušies, lai tie varētu juridiski pierādīt izraudzīšanos “Savienības piegādes ķēdes drošības datubāzē”. Veicot ierakstu datubāzē, lidostas ekspluatants katrai norādītajai atrašanās vietai piešķir unikālu standarta formāta burtciparu identifikatoru.

Iekļuvi ierobežotas iekļuves lidostas krājumu drošības zonās var piešķirt tikai pēc tam, kad ir noteikts piegādātāja statuss. To veic, attiecīgā gadījumā pārbaudot “Savienības piegādes ķēdes drošības datubāzē” vai izmantojot alternatīvu mehānismu, kas nodrošina to pašu mērķi.

Ja pilnvarotā iestāde vai lidostas ekspluatants zaudē pārliecību, ka zināmais piegādātājs ievēro 9.1.4. punkta prasības, lidostas ekspluatants nekavējoties anulē zināmā piegādātāja statusu.”;

(33)

pielikuma 9.1.4.1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

nodrošina, ka personas, kuras var piekļūt lidostu krājumiem, ir pabeigušas vispārējas drošības izpratnes mācības saskaņā ar 11.2.7. punktu, pirms tām atļauj piekļūt šiem krājumiem. Turklāt nodrošina, ka personas, kuras veic lidostu krājumu pārbaudi, ir apmācītas saskaņā ar 11.2.3.3. punktu un personas, kuras veic citu drošības kontroli attiecībā uz lidostu krājumiem, ir apmācītas saskaņā ar 11.2.3.10. punktu; un”;

(34)

pielikuma 9.A papildinājuma otrās daļas pirmā ievilkuma b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

nodrošinās, ka personas, kuras var piekļūt lidostu krājumiem, ir pabeigušas vispārējas drošības izpratnes mācības saskaņā ar 11.2.7. punktu, pirms tām atļauj piekļūt šiem krājumiem. Turklāt nodrošinās, ka personas, kuras attiecībā uz lidostu krājumiem veic drošības kontroli, kas nav lidostu krājumu pārbaude, ir apmācītas saskaņā ar 11.2.3.10. punktu; un”;

(35)

pielikuma 11.1.1. punktu aizstāj ar šādu:

“11.1.1.

Turpmāk minētais personāls ir sekmīgi izturējis pastiprinātu iepriekšējās darbības pārbaudi:

a)	personas, ko pieņem darbā, lai tās veiktu pārbaudes, piekļuves kontroli vai citus drošības kontroles pasākumus ierobežotas iekļuves drošības zonā vai atbildētu par šo pasākumu veikšanu;

b)	personas, kas valsts vai vietējā mērogā vispārīgi atbild par to, lai drošības programma un tās īstenošana atbilstu visām tiesību normām (drošības vadītāji);

c)	instruktori, kas minēti 11.5. nodaļā;

d)	ES aviācijas drošības vērtētāji, kas minēti 11.6. nodaļā.

Pirmās daļas b) apakšpunktu piemēro no 2023. gada 1. janvāra. Pirms minētā datuma šīs personas ir izturējušas pastiprinātu vai standarta iepriekšējās darbības pārbaudi vai nu saskaņā ar 1.2.3.1. punktu, vai kā noteikusi pilnvarotā iestāde saskaņā ar piemērojamajiem valsts noteikumiem.”;

(36)	pielikuma 11.1.5. punktam pievieno šādu daļu: “Pastiprinātu iepriekšējās darbības pārbaudi pilnībā pabeidz, pirms persona apgūst 11.2.3.1.–11.2.3.5. punktā minētās mācības.”;

(37)

pielikuma 11.2.3.9. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“Mācību laikā personas, kuras bez uzraudzības var piekļūt identificējamai gaisa kravai un pastam, kam veikta vajadzīgā drošības kontrole, un personas, kuras attiecībā uz gaisa kravu un pastu veic drošības kontroli, kas nav gaisa kravas un pasta pārbaude, iegūst visas šīs kompetences:”;

(38)

pievieno šādu 11.2.3.11. punktu:

“11.2.3.11.

Mācību laikā lidojuma un salona apkalpes locekļi, kuri veic drošības pasākumus lidojuma laikā, iegūst visas šīs kompetences:

a)	zināšanas par civilajā aviācijā agrāk notikušiem nelikumīgas iejaukšanās gadījumiem, terora aktiem un pašreizējiem apdraudējumiem;

b)	izpratne par attiecīgajām tiesiskajām prasībām un zināšanas par elementiem, kas palīdz izveidot stabilu un noturīgu drošības kultūru darba vietā un aviācijas jomā, cita starpā par iekšnieku draudiem un radikalizāciju;

c)	zināšanas par aviācijas drošības mērķiem un organizāciju, tostarp par lidojuma un salona apkalpes locekļu saistībām un pienākumiem;

d)	zināšanas par to, kā nodrošināt gaisa kuģu aizsardzību un nepieļaut nesankcionētu piekļuvi;

e)	zināšanas par gaisa kuģu aizzīmogošanu, ja tās attiecas uz apmācāmo personu;

f)	spēja identificēt aizliegtus priekšmetus;

g)	zināšanas par aizliegtu priekšmetu slēpšanas veidiem;

h)	spēja veikt gaisa kuģa drošības pārmeklēšanu atbilstoši standartam, kas ir pietiekams, lai pamatoti nodrošinātu paslēptu aizliegtu priekšmetu atklāšanu;

i)	zināšanas par tā gaisa kuģa tipa vai tipu konfigurāciju, ar ko veic pienākumus;

j)	spēja lidojuma laikā aizsargāt pilotu kabīni;

k)	zināšanas par procedūrām, kas saistītas ar īpaši uzmanāmu pasažieru pārvadāšanu gaisa kuģī, ja tās attiecas uz apmācāmo personu;

l)	zināšanas par to, kā izturēties pret personām, kurām ir atļauts gaisa kuģī ienest šaujamieročus, ja tās attiecas uz apmācāmo personu;

m)	zināšanas par ziņošanas kārtību;

n)	spēja pienācīgi reaģēt uz incidentiem, kas saistīti ar drošību, un ārkārtas situācijām gaisa kuģī.”;

(39)

pielikuma 12.0.3.2. punktu aizstāj ar šādu:

“12.0.3.2.

Marķējumu “ES zīmogs” Komisijas apstiprinātajām drošības iekārtām redzamā vietā vienā pusē vai uz ekrāna piestiprina ražotāji.”;

(40)

pielikuma 12.1.2.1. punktu aizstāj ar šādu:

“12.1.2.1.

Ir četri WTMD standarti. Sīki izstrādātas prasības minētajiem standartiem ir izklāstītas Īstenošanas lēmumā C(2015) 8005.”;

(41)

pievieno šādu 12.1.2.4. punktu:

“12.1.2.4.

Visi WTMD, kas uzstādīti no 2023. gada 1. jūlija, atbilst 1.1. vai 2.1. standartam.”;

(42)	pielikuma 12.2.4. punktu svītro;

(43)	pielikuma 12.5.1.1. punkta septīto daļu svītro;

(44)	pielikuma 12.6.3. punktu svītro;

(45)	pielikuma 12.7.3. punktu svītro;

(46)

pielikuma 12.9.1.7. punktu aizstāj ar šādu:

“12.9.1.7.

EDD komandu apstiprina pilnvarotā iestāde vai to apstiprina pilnvarotās iestādes vārdā saskaņā ar Īstenošanas lēmuma C(2015) 8005 12.E un 12.F papildinājumu. Pilnvarotā iestāde var atļaut izvietot un izmantot EDD komandas, ko apmācījusi un/vai apstiprinājusi citas dalībvalsts pilnvarotā iestāde, ar nosacījumu, ka tā saskaņā ar šā pielikuma 12.P papildinājumu ir oficiāli vienojusies ar apstiprinātāju iestādi par attiecīgajiem uzdevumiem un pienākumiem nolūkā nodrošināt, ka ir izpildītas visas šā pielikuma 12.9. nodaļas prasības. Ja šādas vienošanās nav, pilnu atbildību par visu šā pielikuma 12.9. nodaļas prasību izpildi uzņemas tās dalībvalsts pilnvarotā iestāde, kurā EDD komanda ir izvietota un tiek izmantota.”;

(47)

pielikuma 12.9.3.2. punktu aizstāj ar šādu:

“12.9.3.2.

Apmācības programmas saturu nosaka vai apstiprina pilnvarotā iestāde. Kinologa teorētiskajās mācībās iekļauj 11.2. nodaļā paredzētos noteikumus par tās konkrētās darba vides pārbaudi, kurai EDD komanda ir apstiprināta.”;

(48)

pievieno šādu 12.P papildinājumu:

“12. P PAPILDINĀJUMS

SAPRAŠANĀS VĒSTULE STARP PILNVAROTAJĀM IESTĀDĒM, KAS ATBALSTA EDD KOMANDU IZVIETOŠANU

Šo saprašanās vēstuli ir parakstījušas šādas puses:

pilnvarotā iestāde, kas saņem atbalstu EDD komandu izvietošanai:

…

pilnvarotā iestāde vai pilnvarotās iestādes, kas sniedz atbalstu EDD komandu izvietošanai:

…

Lai noteiktu šādus uzdevumus (*1) nolūkā nodrošināt, ka EDD komandu izvietošana atbilst ES prasībām:

pilnvarotā iestāde, kas atbild par apmācības programmas satura noteikšanu vai apstiprināšanu:

…

pilnvarotā iestāde, kas atbild par EDD komandu apstiprināšanu:

…

pilnvarotā iestāde, kas atbild par ārējo kvalitātes kontroli:

…

Darbības periods:

Datums:

Paraksti:

(*1) Nepieciešamības gadījumā šo saprašanās vēstuli var papildināt ar informāciju un pēc vajadzības grozīt, lai precizētu pilnvaroto iestāžu uzdevumus un noteiktu tās piemērošanas jomu.”."

8.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 183/43

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/1175

(2022. gada 7. jūlijs),

ar ko pēc izmeklēšanas atsākšanas nolūkā īstenot 2022. gada 4. maija spriedumus apvienotajās lietās T-30/19 un T-72/19 attiecībā uz Īstenošanas regulu (ES) 2018/1579 un Īstenošanas regulu (ES) 2018/1690 attiecina reģistrāciju uz tādu konkrētu jaunu vai atjaunotu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes gumijas pneimatisko riepu importu, kuras paredzētas autobusiem vai kravas automobiļiem un kuru slodzes indekss pārsniedz 121

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“antidempinga pamatregula”), un jo īpaši tās 14. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1037 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (2) (“antisubsidēšanas regula”), un jo īpaši tās 24. pantu,

tā kā:

1. PROCEDŪRA

1.1. Pasākumu pieņemšana

(1)

Komisija 2018. gada 4. maijā pieņēma Regulu (ES) 2018/683 (3), ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes autobusiem vai kravas automobiļiem paredzētu jaunu vai atjaunotu gumijas pneimatisko riepu, kuru slodzes indekss pārsniedz 121, importam (“pagaidu regula”).

(2)

Komisija 2018. gada 18. oktobrī pieņēma Īstenošanas regulu (ES) 2018/1579 (4), ar kuru nosaka galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts tādu konkrētu jaunu vai atjaunotu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes gumijas pneimatisko riepu importam, kuras paredzētas autobusiem vai kravas automobiļiem un kuru slodzes indekss pārsniedz 121.

(3)

Komisija 2018. gada 9. novembrī pieņēma Īstenošanas regulu (ES) 2018/1690 (5), ar ko nosaka galīgos kompensācijas maksājumus tādu konkrētu jaunu vai atjaunotu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes gumijas pneimatisko riepu importam, kuras paredzētas autobusiem vai kravas automobiļiem un kuru slodzes indekss pārsniedz 121, un groza Īstenošanas regulu (ES) 2018/1579.

1.2. Eiropas Savienības Vispārējās tiesas spriedumi

(4)	Ķīnas Kaučuka rūpniecības asociācija (CRIA) un Ķīnas Metālu, minerālvielu un ķīmisko vielu importētāju un eksportētāju tirdzniecības kamera (“CCCMC”) Vispārējā tiesā cēla atcelšanas prasības, apstrīdot apstrīdēto regulu tiesiskumu.

(5)

CRIA un CCCMC izvirzīja vairākas prasības, apstrīdot apstrīdētās regulas, un Vispārējā tiesa lēma par divām no tām: i) to, ka Komisija cenu samazinājuma un kaitējuma starpības aprēķinā nav veikusi taisnīgu cenu salīdzinājumu, un ii) dažām sūdzībām, kurās būtībā apgalvots, ka pieļauta nekonsekvence un pārkāptas tiesības uz aizstāvību attiecībā uz kaitējuma rādītājiem un Savienības ražotāju izlases datu svērumu.

(6)	Vispārējā tiesa 2022. gada 4. maijā pieņēma spriedumu lietās T-30/19 un T-72/19, atceļot gan Īstenošanas regulu (ES) 2018/1579 (antidempings), gan Īstenošanas regulu (ES) 2018/1690 (antisubsidēšana).

(7)

Attiecībā uz cenu samazinājuma starpību aprēķinu Vispārējā tiesa konstatēja, ka Komisija ir veikusi netaisnīgu salīdzinājumu, proti, tā ir koriģējusi eksporta cenu, atskaitot saistītā importētāja PVA izmaksas un nosacīto peļņu, situācijā, kad pārdošana tika veikta, izmantojot saistītu tirgotāju Savienībā. Tiesa norādīja, ka arī Savienības ražotāji veica pārdošanu ar saistītu subjektu starpniecību un to pārdošanas cenas netika koriģētas. Vispārējā tiesa secināja, ka Komisijas veiktajā cenu samazinājuma starpību aprēķinā apstrīdētajās regulās ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā un acīmredzama kļūda novērtējumā un ka līdz ar to šis aprēķins ir pretrunā antidempinga pamatregulas 3. panta 2. un 3. punktam un antisubsidēšanas pamatregulas 8. panta 1. un 2. punktam. Turklāt Vispārējā tiesa konstatēja, ka kļūdas ir ietekmējušas kopējos konstatējumus par kaitējumu un cēloņsakarību, kā arī kaitējuma starpības, un ka nebija iespējams precīzi noteikt, kādā mērā apstrīdētie galīgie antidempinga un kompensācijas maksājumi joprojām bija daļēji pamatoti. Līdz ar to regulas, ar kurām pieprasījuma iesniedzējiem tika noteikti galīgie maksājumi, tika atceltas.

(8)

Attiecībā uz otro punktu Vispārējā tiesa konstatēja, ka Komisija nav veikusi objektīvu pārbaudi (kā prasīts antidempinga pamatregulas 3. panta 2. punktā un antisubsidēšanas pamatregulas 8. panta 1. punktā), jo, neveicot visu to mikroekonomisko rādītāju aprēķinu pārskatīšanu, kas nav rentabilitāte, un neizklāstot pārskatītos skaitļus apstrīdētajā regulā, Komisija nav izmantojusi visus tās rīcībā esošos attiecīgos datus. Turklāt Vispārējā tiesa konstatēja pieprasījuma iesniedzēju tiesību uz aizstāvību pārkāpumu. Konkrētāk, Vispārējā tiesa nepiekrita tam, ka daļu informācijas, kas netika izpausta pusēm, varētu uzskatīt par konfidenciālu, un konstatēja, ka visi apstrīdētie dati ir “saistīti ar apstrīdētajā regulā konstatētajiem faktiem”. Tāpēc tie ir “būtiski fakti un apsvērumi”, kas būtu jāizpauž pusēm.

(9)	Ņemot vērā iepriekš minēto, Vispārējā tiesa atcēla apstrīdēto antidempinga regulu, ciktāl tā attiecās uz uzņēmumiem, kurus pārstāvēja CRIA un CCCMC (uzskaitīti I pielikumā).

(10)	Turklāt Vispārējā tiesa atcēla apstrīdēto antisubsidēšanas regulu, ciktāl tā attiecās uz uzņēmumiem, kurus pārstāvēja CRIA un CCCMC (uzskaitīti II pielikumā).

2. REĢISTRĀCIJAS PAMATOJUMS

(11)	Komisija analizēja, vai ir lietderīgi attiecināt reģistrāciju uz attiecīgā ražojuma importu. Šajā sakarā Komisija ņēma vērā šādus apsvērumus.

(12)

LESD 266. pantā noteikts, ka iestādēm ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai pildītu Tiesas spriedumus. Ja tiek atcelts akts, ko iestādes pieņēmušas saistībā ar administratīvu procedūru, piemēram, antidempinga vai antisubsidēšanas izmeklēšanu, Vispārējās tiesas sprieduma izpilde ietver atceltā akta aizstāšanu ar jaunu aktu, kurā ir novērsta Tiesas konstatētā nelikumība (6).

(13)

Saskaņā ar Tiesas judikatūru procedūru atceltā akta aizstāšanai drīkst atsākt tajā posmā, kurā notikusi nelikumība (7). Konkrēti tas nozīmē, ka tāda akta atcelšana, ar kuru pabeidz administratīvu procedūru, neietekmē tādas sagatavošanās darbības kā antidempinga procedūras sākšana. Situācijā, kad, piemēram, tiek atcelta regula, ar ko nosaka galīgos antidempinga pasākumus, tas nozīmē, ka pēc atcelšanas antidempinga procedūra vēl nav pabeigta, jo akts, ar kuru pabeidz antidempinga procedūru, vairs nav Savienības tiesību sistēmā (8), izņemot gadījumus, kad nelikumība notikusi procedūras sākšanas posmā.

(14)

Kā paskaidrots paziņojumā par izmeklēšanu atsākšanu un tā kā nelikumība nav notikusi procedūras sākšanas posmā, bet gan izmeklēšanas posmā, Komisija nolēma atsākt antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanas tiktāl, ciktāl tās attiecas uz 1.2. sadaļā uzskaitītajiem uzņēmumiem, un atsāka tās tajā posmā, kurā notikusi nelikumība.

(15)

Saskaņā ar Tiesas judikatūru administratīvas procedūras atsākšanu un maksājumu iespējamu atkārtotu noteikšanu nevar uzskatīt par pretēju noteikumam par nepiemērošanu ar atpakaļejošu spēku (9). Paziņojumā par izmeklēšanas atsākšanu ieinteresētās personas, to skaitā importētāji, tika informētas par to, ka turpmākās saistības attiecīgā gadījumā būs atkarīgas no atkārtotās pārbaudes konstatējumiem.

(16)

Pamatojoties uz saviem jaunajiem konstatējumiem un atsākto izmeklēšanu rezultātiem, kas šajā posmā nav zināmi, Komisija var pieņemt regulas, ar kurām pamatotā gadījumā pārskata piemērojamās maksājuma likmes. Minētās pārskatītās likmes, ja tādas būs, stāsies spēkā no dienas, kurā stājās spēkā apstrīdētās regulas.

(17)

Šajā nolūkā, pirms pieņemt lēmumu par jebkuru atmaksas pieprasījumu attiecībā uz Vispārējās tiesas atceltajiem antidempinga un/vai kompensācijas maksājumiem, Komisija lūdza valstu muitas dienestiem sagaidīt atkārtotās pārbaudes iznākumu. Tādējādi muitas dienestiem ir dots rīkojums nepildīt atcelto maksājumu atmaksas pieprasījumus līdz brīdim, kad atkārtotās pārbaudes rezultāti būs publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(18)	Turklāt, ja atsākto izmeklēšanu rezultātā atkārtoti tiktu noteikti pasākumi, maksājumi būtu jāiekasē arī par laikposmu, kurā tika veiktas atsāktās izmeklēšanas.

(19)

Šajā sakarā Komisija norāda, ka reģistrācija ir instruments, kas paredzēts antidempinga pamatregulas 14. panta 5. punktā un antisubsidēšanas pamatregulas 24. panta 5. punktā, lai pasākumus importam vēlāk varētu piemērot no reģistrācijas dienas (10). Šajā lietā Komisija uzskata, ka nolūkā atvieglot antidempinga un kompensācijas maksājumu iekasēšanu, kad to līmenis būs pārskatīts atbilstoši Vispārējās tiesas nolēmumam, ir lietderīgi reģistrēt importu attiecībā uz 1.2. sadaļā uzskaitītajiem uzņēmumiem (11).

(20)

Ievērojot Tiesas judikatūru (12), pretēji reģistrācijai, kas notiek laikposmā pirms pagaidu pasākumu pieņemšanas, konkrētajā lietā nav piemērojami antidempinga pamatregulas 10. panta 4. punkta un antisubsidēšanas pamatregulas 16. panta 4. punkta nosacījumi. Tādas izmeklēšanas kontekstā, kas saistīta ar Tiesas spriedumu izpildi, reģistrācijas mērķis nav atļaut tirdzniecības aizsardzības maksājumu iekasēšanu ar atpakaļejošu spēku, kā paredzēts minētajos noteikumos. Mērķis drīzāk ir nodrošināt spēkā esošo pasākumu efektivitāti un nepieļaut nepamatotu pārtraukumu no apstrīdēto regulu spēkā stāšanās dienas līdz koriģēto maksājumu atkārtotai noteikšanai, nodrošinot, ka nākotnē ir iespējama maksājumu iekasēšana pareizā apmērā.

(21)	Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Komisija uzskatīja, ka ir pamatoti veikt reģistrāciju saskaņā ar antidempinga pamatregulas 14. panta 5. punktu un antisubsidēšanas pamatregulas 24. panta 5. punktu.

3. REĢISTRĀCIJA

(22)	Pamatojoties uz iepriekš minēto, jāreģistrē 1.2. iedaļā uzskaitīto uzņēmumu ražotā attiecīgā ražojuma imports (13).

(23)	Kā norādīts paziņojumā par izmeklēšanu atsākšanu, iespējamās no apstrīdēto antidempinga un antisubsidēšanas regulu spēkā stāšanās dienas piemērojamās galīgās saistības attiecībā uz antidempinga un kompensācijas maksājumu veikšanu izrietēs no atkārtotās pārbaudes konstatējumiem.

(24)	Par laikposmu no paziņojuma par izmeklēšanu atsākšanu publicēšanas līdz atsākto izmeklēšanu rezultātu spēkā stāšanās dienai nedrīkst iekasēt maksājumus, kas ir lielāki par apstrīdētajās regulās noteiktajiem maksājumiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Muitas dienesti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1036 14. panta 5. punktu veic atbilstīgus pasākumus, kas vajadzīgi, lai reģistrētu tādu konkrētu jaunu vai atjaunotu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes gumijas pneimatisko riepu importu, kuras paredzētas autobusiem vai kravas automobiļiem un kuru slodzes indekss pārsniedz 121, un kuras patlaban klasificē ar KN kodiem 4011 20 90 un ex 4012 12 00 (Taric kods 4012120010), un kuras ražojuši šīs regulas I pielikumā uzskaitītie uzņēmumi.

2. Muitas dienesti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1037 24. panta 5. punktu veic atbilstīgus pasākumus, kas vajadzīgi, lai reģistrētu tādu konkrētu jaunu vai atjaunotu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes gumijas pneimatisko riepu importu, kuras paredzētas autobusiem vai kravas automobiļiem un kuru slodzes indekss pārsniedz 121, un kuras patlaban klasificē ar KN kodiem 4011 20 90 un ex 4012 12 00 (Taric kods 4012120010), un kuras ražojuši šīs regulas II pielikumā uzskaitītie uzņēmumi.

3. Reģistrēšanu beidz deviņus mēnešus pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

4. Laikposmā no izmeklēšanu atsākšanas līdz atsākto izmeklēšanu rezultātu spēkā stāšanās dienai to antidempinga un kompensācijas maksājumu likmes, ko var iekasēt par konkrētām jaunām vai atjaunotām gumijas pneimatiskajām riepām, kuras paredzētas autobusiem vai kravas automobiļiem un kuru slodzes indekss pārsniedz 121, un kuras patlaban klasificē ar KN kodiem 4011 20 90 un ex 4012 12 00 (Taric kods 4012120010), un kuras ražojuši šīs regulas I un II pielikumā uzskaitītie uzņēmumi, nepārsniedz ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/1579 un (ES) 2018/1690 noteiktās likmes.

5. Valstu muitas dienesti, pirms pieņemt lēmumu par antidempinga un/vai kompensācijas maksājumu atmaksas un atlaišanas pieprasījumu attiecībā uz importu, kas saistīts ar šīs regulas I un II pielikumā uzskaitītajiem uzņēmumiem, sagaida, kad tiek publicēta attiecīgā Komisijas īstenošanas regula, ar ko atkārtoti nosaka maksājumus.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 7. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.

(2) OV L 176, 30.6.2016., 55. lpp.

(3) Komisijas Regula (ES) 2018/683 (2018. gada 4. maijs), ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes autobusiem vai kravas automobiļiem paredzētu jaunu vai atjaunotu gumijas pneimatisko riepu, kuru slodzes indekss pārsniedz 121, importam un ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) 2018/163 (OV L 116, 7.5.2018., 8. lpp.).

(4) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/1579 (2018. gada 18. oktobris), ar kuru nosaka galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts tādu konkrētu jaunu vai atjaunotu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes gumijas pneimatisko riepu importam, kuras paredzētas autobusiem vai kravas automobiļiem un kuru slodzes indekss pārsniedz 121, un atceļ Īstenošanas regulu (ES) 2018/163 (OV L 263, 22.10.2018., 3. lpp.).

(5) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/1690 (2018. gada 9. novembris), ar ko nosaka galīgos kompensācijas maksājumus tādu konkrētu jaunu vai atjaunotu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes gumijas pneimatisko riepu importam, kuras paredzētas autobusiem vai kravas automobiļiem un kuru slodzes indekss pārsniedz 121, un groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/1579, ar kuru nosaka galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts tādu konkrētu jaunu vai atjaunotu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes gumijas pneimatisko riepu importam, kuras paredzētas autobusiem vai kravas automobiļiem un kuru slodzes indekss pārsniedz 121, un atceļ Īstenošanas regulu (ES) 2018/163 (OV L 283, 12.11.2018., 1. lpp.).

(6) Apvienotās lietas 97, 193, 99 un 215/86 Asteris AE u. c. un Grieķijas Republika/Komisija, Recueil 1988, 2181. lpp., 27. un 28. punkts; un lieta T-440/20 Jindal Saw/Eiropas Komisija, ECLI:EU:T:2022:318.

(7) Lieta C-415/96 Spānija/Komisija, Recueil 1998, I-6993. lpp., 31. punkts; lieta C-458/98 P Industrie des Poudres Sphériques/Padome, Recueil 2000, I-8147. lpp., 80.–85. punkts; lieta T-301/01 Alitalia/Komisija, Krājums 2008, II-1753. lpp., 99. un 142. punkts; apvienotās lietas T-267/08 un T-279/08 Région Nord-Pas de Calais/Komisija, Krājums 2011, II-0000. lpp., 83. punkts.

(8) Lieta C-415/96 Spānija/Komisija, Recueil 1998, I-6993. lpp., 31. punkts; lieta C-458/98 P Industrie des Poudres Sphériques/Padome, Recueil 2000, I-8147. lpp., 80.–85. punkts.

(9) Tiesas 2018. gada 15. marta spriedums lietā C-256/16 Deichmann SE/Hauptzollamt Duisburg, 79. punkts, un 2019. gada 19. jūnija spriedums lietā C-612/16 C & J Clark International Ltd/Commissioners for Her Majesty’s Revenue & Customs, 5. punkts.

(10) Lieta T-440/20 Jindal Saw/Eiropas Komisija, ECLI:EU:T:2022:318, 154.–159. punkts.

(11) Jāņem vērā, ka ražotāju eksportētāja Zhongce Rubber Group Co., Ltd gadījumā tas attiecas tikai uz apstrīdētajām kompensācijas maksājuma saistībām. Vispārējā tiesa neatcēla antidempinga regulu attiecībā uz šo uzņēmumu, un tāpēc attiecībā uz Zhongce Rubber Group Co joprojām ir jāiekasē antidempinga maksājumi.

(12) Lieta C-256/16 Deichmann SE/Hauptzollamt Duisburg, 79. punkts, un 2019. gada 19. jūnija spriedums lietā C-612/16 C & J Clark International Ltd/Commissioners for Her Majesty’s Revenue & Customs, 58. punkts.

(13) Jāņem vērā, ka ražotāju eksportētāja Zhongce Rubber Group Co., Ltd gadījumā tas attiecas tikai uz apstrīdētajām kompensācijas maksājuma saistībām. Vispārējā tiesa neatcēla antidempinga regulu attiecībā uz šo uzņēmumu, un tāpēc attiecībā uz Zhongce Rubber Group Co joprojām ir jāiekasē antidempinga maksājumi.

I PIELIKUMS

To uzņēmumu saraksts, uz kuriem attiecas Īstenošanas regulas (ES) 2018/1579 (antidempings) atcelšana:

Uzņēmuma nosaukums	Taric papildu kods
Chaoyang Long March Tyre Co., Ltd	C338
Triangle Tyre Co., Ltd	C375
Shandong Wanda Boto Tyre Co., Ltd	C366
Qingdao Doublestar Tire Industrial Co., Ltd	C347
Ningxia Shenzhou Tire Co., Ltd	C345
Guizhou Tyre Co., Ltd	C340
Aeolus Tyre Co., Ltd	C877 (1)
Shandong Huasheng Rubber Co., Ltd	C360
Chongqing Hankook Tire Co., Ltd	C334
Prinx Chengshan (Shandong) Tire Co., Ltd	C346
Jiangsu Hankook Tire Co., Ltd	C334
Shandong Linglong Tire Co., Ltd	C363
Shandong Jinyu Tire Co., Ltd	C362
Sailun Group Co., Ltd	C351
Shandong Kaixuan Rubber Co., Ltd	C353
Weifang Yuelong Rubber Co., Ltd	C875 (2)
Weifang Shunfuchang Rubber And Plastic Products Co., Ltd	C377
Shandong Hengyu Science & Technology Co., Ltd	C358
Jiangsu General Science Technology Co., Ltd	C341
Double Coin Group (Jiang Su) Tyre Co., Ltd	C878 (3)
Hefei Wanli Tire Co., Ltd	C876 (4)
Giti Tire (Anhui) Company Ltd	C332
Giti Tire (Fujian) Company Ltd	C332
Giti Tire (Hualin) Company Ltd	C332
Giti Tire (Yinchuan) Company Ltd	C332
Qingdao GRT Rubber Co., Ltd	C350

(1) Apstrīdētajās regulās Taric papildu kods C333 identificē šādus ražotājus eksportētājus:

Aeolus Tyre Co., Ltd;

Aeolus Tyre (Taiyuan) Co., Ltd;

Qingdao Yellow Sea Rubber Co., Ltd;

Pirelli Tyre Co., Ltd.

Aeolus Tyre Co., Ltd tiek piešķirts jauns Taric papildu kods reģistrācijai.

(2) Apstrīdētajās regulās Weifang Yuelong Rubber Co., Ltd ir saistīts ar Taric papildu kodu C999.

(3) Apstrīdētajās regulās Taric papildu kods C371 identificē šādus ražotājus eksportētājus:

Shanghai Huayi Group Corp. Ltd;

Double Coin Group (Jiang Su) Tyre Co., Ltd.

Double Coin Group (Jiang Su) Tyre Co., Ltd tiek piešķirts jauns Taric papildu kods reģistrācijai.

(4) Apstrīdētajās regulās Hefei Wanli Tire Co. Ltd ir saistīts ar Taric papildu kodu C999.

II PIELIKUMS

To uzņēmumu saraksts, uz kuriem attiecas Īstenošanas regulas (ES) 2018/1690 (antisubsidēšana) atcelšana:

Uzņēmuma nosaukums	Taric papildu kods
Chaoyang Long March Tyre Co., Ltd	C338
Triangle Tyre Co., Ltd	C375
Shandong Wanda Boto Tyre Co., Ltd	C366
Qingdao Doublestar Tire Industrial Co., Ltd	C347
Ningxia Shenzhou Tire Co., Ltd	C345
Guizhou Tyre Co., Ltd	C340
Aeolus Tyre Co., Ltd	C877 (1)
Shandong Huasheng Rubber Co., Ltd	C360
Chongqing Hankook Tire Co., Ltd	C334
Prinx Chengshan (Shandong) Tire Co., Ltd	C346
Jiangsu Hankook Tire Co., Ltd	C334
Shandong Linglong Tire Co., Ltd	C363
Shandong Jinyu Tire Co., Ltd	C362
Sailun Jinyu Group Co., Ltd	C351
Shandong Kaixuan Rubber Co., Ltd	C353
Weifang Yuelong Rubber Co., Ltd	C875 (2)
Weifang Shunfuchang Rubber And Plastic Products Co., Ltd	C377
Shandong Hengyu Science & Technology Co., Ltd	C358
Jiangsu General Science Technology Co., Ltd	C341
Double Coin Group (Jiang Su) Tyre Co., Ltd	C878 (3)
Hefei Wanli Tire Co., Ltd	C876 (4)
Giti Tire (Anhui) Company Ltd	C332
Giti Tire (Fujian) Company Ltd	C332
Giti Tire (Hualin) Company Ltd	C332
Giti Tire (Yinchuan) Company Ltd	C332
Qingdao GRT Rubber Co., Ltd	C350
Zhongce Rubber Group Co., Ltd	C379

(1) Apstrīdētajās regulās Taric papildu kods C333 identificē šādus ražotājus eksportētājus:

Aeolus Tyre Co., Ltd;

Aeolus Tyre (Taiyuan) Co., Ltd;

Qingdao Yellow Sea Rubber Co., Ltd;

Pirelli Tyre Co., Ltd.

Aeolus Tyre Co., Ltd tiek piešķirts jauns Taric papildu kods reģistrācijai.

(2) Apstrīdētajās regulās Weifang Yuelong Rubber Co., Ltd ir saistīts ar Taric papildu kodu C999.

(3) Apstrīdētajās regulās Taric papildu kods C371 identificē šādus ražotājus eksportētājus:

Shanghai Huayi Group Corp. Ltd

Double Coin Group (Jiang Su) Tyre Co., Ltd.

Double Coin Group (Jiang Su) Tyre Co. Ltd tiek piešķirts jauns Taric papildu kods reģistrācijai.

(4) Apstrīdētajās regulās Hefei Wanli Tire Co., Ltd ir saistīts ar Taric papildu kodu C999.

8.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 183/54

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/1177

(2022. gada 7. jūlijs),

ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) 2020/683, informācijas dokumenta un papīra formāta atbilstības sertifikāta veidnēs ieviešot un atjauninot ierakstus attiecībā uz noteiktām drošības sistēmām, un pielāgojot transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskās vienības tipa apstiprinājuma sertifikātu numurēšanas sistēmu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/858 (2018. gada 30. maijs) par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 715/2007 un (EK) Nr. 595/2009 un atceļ Direktīvu 2007/46/EK (1), jo īpaši tās 24. panta 4. punktu, 28. panta 3. punktu, 36. panta 4. punktu un 38. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/683 (2) paredz standartizētu formātu dokumentiem, kurus izmanto mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību tipa apstiprināšanai, nosakot veidnes informācijas dokumentam, transportlīdzekļa individuālā ES apstiprinājuma sertifikātiem un atbilstības sertifikātiem papīra formātā.

(2)	Īstenošanas regulas (ES) 2020/683 I un II pielikumā ietvertās informācijas dokumentu veidnes būtu jāgroza, lai ņemtu vērā jaunās prasības, kas ieviestas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/2144 (3) un normatīvajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu.

(3)	Lai nodrošinātu saskaņotu pieeju attiecībā uz apstiprinājuma sertifikātu numerāciju, ir nepieciešams grozīt arī numurēšanas sistēmu, kas aprakstīta Īstenošanas regulas (ES) 2020/683 IV pielikumā, ar mērķi atspoguļot regulatīvās izmaiņas saskaņā ar Regulu (ES) 2019/2144.

(4)	Turklāt ir lietderīgi grozīt arī Īstenošanas regulas (ES) 2020/683 V pielikumu, kurā noteikts ES tipa apstiprinājuma marķējuma zīmes paraugs sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, atjauninot atsauci uz Regulu (ES) 2019/2144.

(5)

Regula (ES) 2019/2144 nosaka, ka jauniem transportlīdzekļiem ir jābūt aprīkotiem ar uzlabotām drošības sistēmām, ietverot ārkārtas joslas saglabāšanas palīdzību, intelektisko ātruma pielāgošanu, brīdinājuma par vadītāja miegainību un uzmanību sistēmas un notikuma datu reģistratoru. Ir lietderīgi noteikt prasību, ka atbilstības sertifikātā ir jānorāda, kuras sistēmas ir uzstādītas transportlīdzeklī. Tādēļ ir nepieciešams pievienot attiecīgos ierakstus papīra formāta atbilstības sertifikāta veidnēs, kas ietvertas Īstenošanas regulas (ES) 2020/683 VIII pielikumā.

(6)	Tāpēc Īstenošanas regula (ES) 2020/683 ir attiecīgi jāgroza.

(7)	Lai dalībvalstu tipa apstiprinātājām iestādēm, tirgus uzraudzības iestādēm un reģistrācijas iestādēm, kā arī ražotājiem nodrošinātu pietiekami daudz laika grozījumiem to attiecīgajās sistēmās saistībā ar papīra formāta atbilstības sertifikātu, ir jāatliek V pielikuma piemērošanas datums.

(8)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Tehniskā komiteja mehānisko transportlīdzekļu jautājumos,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Īstenošanas regulā (ES) 2020/683

Īstenošanas regulu (ES) 2020/683 groza šādi:

(1)	I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu;

(2)	II pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu;

(3)	IV pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas III pielikumu;

(4)	V pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas IV pielikumu;

(5)	VIII pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas V pielikumu.

2. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šīs regulas V pielikumu piemēro no 2024. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 7. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 151, 14.6.2018., 1. lpp.

(2) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/683 (2020. gada 15. aprīlis), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/858 attiecībā uz administratīvajām prasībām par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (OV L 163, 26.5.2020., 1. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2144 (2019. gada 27. novembris) par prasībām mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju un šiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību tipa apstiprināšanai attiecībā uz to vispārīgo drošību un transportlīdzekļa braucēju un neaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku aizsardzību (OV L 325, 16.12.2019., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

Regulas (ES) 2020/683 I pielikumu groza šādi:

paskaidrojumus groza šādi:

(12) paskaidrojumu aizstāj ar šādu:

“(12)

Saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/535 (2021. gada 31. marts), ar ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/2144 piemērošanas noteikumus transportlīdzekļu un šiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību tipa apstiprināšanas vienotām procedūrām un tehniskajām specifikācijām attiecībā uz to vispārīgajiem konstrukcijas raksturlielumiem un drošību, XIII pielikuma 2. daļas A iedaļas 1.24. punkta (garenbāze) un 1.25. punkta (starpasu attālums) definīciju (OV L 117, 6.4.2021., 1. lpp.). Centrālass piekabei sakabes asi uzskata par priekšējo asi.”;

(14) paskaidrojumu aizstāj ar šādu:

“(14)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/535 (2021. gada 31. marts), ar ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/2144 piemērošanas noteikumus transportlīdzekļu un šiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību tipa apstiprināšanas vienotām procedūrām un tehniskajām specifikācijām attiecībā uz to vispārīgajiem konstrukcijas raksturlielumiem un drošību (OV L 117, 6.4.2021., 1. lpp.).”;

(18) paskaidrojumu aizstāj ar šādu:

“(18)

6.1. punkts, kā arī transportlīdzekļiem, kas nav M1 kategorijas transportlīdzekļi: Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/535 XIII pielikuma 2. daļas F iedaļa. Piekabēm garumu norāda tā, kā minēts standarta ISO 612:1978 6.1.2. punktā.”;

(20) paskaidrojumu un (21) paskaidrojumu aizstāj ar šādiem:

“(20)

6.2. punkts, kā arī transportlīdzekļiem, kas nav M1 kategorijas transportlīdzekļi: Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/535 XIII pielikuma 2. daļas F iedaļa.

(21)	6.3. punkts, kā arī transportlīdzekļiem, kas nav M1 kategorijas transportlīdzekļi: Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/535 XIII pielikuma 2. daļas F iedaļa.”;

(30) paskaidrojumu aizstāj ar šādu:

“(30)

Saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/535 XIII pielikuma 2. daļas A iedaļas 1.3. punkta definīciju.”;

(122) paskaidrojumu aizstāj ar šādu:

“(122)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/646 (2021. gada 19. aprīlis), ar ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/2144 piemērošanai nepieciešamos noteikumus par vienotām procedūrām un tehniskajām specifikācijām mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprināšanai attiecībā uz to ārkārtas joslas saglabāšanas sistēmām (OV L 133, 20.4.2021., 31. lpp.).”;

(123) paskaidrojumu aizstāj ar šādu:

“(123)

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/1243 (2021. gada 19. aprīlis), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/2144 papildina, nosakot detalizētus noteikumus par alkometrisko autobloķētāju uzstādīšanas atvieglošanu mehāniskajos transportlīdzekļos, un groza minētās regulas II pielikumu (OV L 272, 30.7.2021., 11. lpp.).”;

(124) paskaidrojumu aizstāj ar šādu:

“(124)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) Noteikumi Nr. 13 – Vienoti noteikumi par M, N un O kategorijas transportlīdzekļu apstiprināšanu attiecībā uz bremzēm [2016/194] (OV L 42, 18.2.2016., 1. lpp.).”;

(157) paskaidrojumu aizstāj ar šādu:

“(157)

4. un 4.1. ierakstu aizpilda attiecīgi saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/535 XIII pielikuma 2. daļas A iedaļas 1.24. punkta (garenbāze) un 1.25. punkta (starpasu attālums) definīciju.”;

(174) paskaidrojumu aizstāj ar šādu:

“(174)

Attiecībā uz sakabes punkta numurēšanu ar “0” sk. Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/535 II pielikuma 2. daļas A iedaļas 1.3.1.2. punktu.”;

k)	(31), (55), (79), (89), (90) un (91) paskaidrojumu svītro;

pievieno šādu jaunu (181) paskaidrojumu:

“(181)

Sistēmas, kas apstiprinātas saskaņā ar prasībām, kuras noteiktas Regulas (ES) 2018/858 II pielikumā uzskaitītajos normatīvajos aktos. Akronīmi atbilst 6.7., 7.4., 8.12., 10.1.1., 12.2.4., 12.6.5., 12.8., 12.11., 12.12., 12.13., 12.16., 12.17. un 17. punktā minētajām sistēmām.”;

2.2.1.3. punktu aizstāj ar šādu:

“2.2.1.3.

Puspiekabes atskaites garenbāze (kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/535 XIII pielikuma 2. daļas E iedaļas 3.2. punktā):”;

2.6.2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.6.2.

Neobligātā aprīkojuma masa (sk. definīciju Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/535 XIII pielikuma 2. daļas A iedaļas 1.4. punktā):”;

iekļauj šādu 2.11.4.1. un 2.11.4.2. punktu:

“2.11.4.1.

Maksimālā sakabes pārkares attiecība(34) pret garenbāzi: ...

2.11.4.2.

Maksimālā vērtība V: … kN.”;

2.13. punktu aizstāj ar šādu:

“2.13.

Aizmugures iznese (attiecīgi Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/535 XIII pielikuma 2. daļas C iedaļas 8. punkts un D iedaļas 7. punkts):”;

2.14.1. punktu aizstāj ar šādu:

“2.14.1.

Motora jaudas/sastāva tehniski pieļaujamās maksimālās masas attiecība (Īstenošanas regulas (ES) 2021/535 XIII pielikuma 2. daļas C iedaļas 6. punkts): … kW/kg.”;

3.2.18.1. punktu aizstāj ar šādu:

“3.2.18.1.

Tipa apstiprinājuma sertifikāta(-u) numurs: ...”;

4.11.2. punktu aizstāj ar šādu:

“4.11.2.

Informācija saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/535 IX pielikuma 2. daļas 7.6. punktu (ražotāja norādītā vērtība):”;

iekļauj šādu 4.11.4., 4.11.5. un 4.11.6. punktu:

“4.11.4.

Informācija saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/535 IX pielikuma 2. daļas 6.1.1. punktu: ...

4.11.5.

Informācija saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/535 IX pielikuma 2. daļas 6.1.2. punktu: ...

4.11.6.

Informācija par GSI transportlīdzekļa lietotāja rokasgrāmatā: ...”;

10)

iekļauj šādu 6.7., 6.7.1. un 6.7.2. punktu:

“6.7.

Riepu spiediena pārraudzības sistēma (TPMS)

6.7.1.

Esība: jā/nē (4)

6.7.2.

Riepu spiediena pārraudzības sistēmas detalizēts apraksts: ...”;

11)

iekļauj šādu 7.4.–7.6.3. punktu:

“7.4.

Ārkārtas joslas saglabāšanas sistēma (ELKS)

7.4.1.

Esība: jā/nē (4)

7.4.2.

Sistēmas tehniskais apraksts un rasējums: ...

7.4.3.

Līdzekļi ELKS manuālai atslēgšanai

7.4.4.

Automātiskās atslēgšanas (ja tāda ir) apraksts: ...

7.4.5.

Automātiskās apturēšanas (ja tāda ir) apraksts: ...

7.5.	Joslas pamešanas brīdinājuma sistēma (LDWS)

7.5.1.

Esība: jā/nē (4)

7.5.2.

LDWS ātruma diapazons: …

7.5.3.

LDWS tehniskais apraksts un rasējums: …

7.6.	Korektīvās stūrēšanas vadības funkcija (CDCF)

7.6.1.

Esība: jā/nē (4)

7.6.2.

CDCF ātruma diapazons: …

7.6.3.

Sistēmas tehniskais apraksts un rasējums (jo īpaši, ja sistēma izmanto stūrēšanu vai bremzēšanu): ...”;

12)

8.6. punktu aizstāj ar šādu:

“8.6.

Aprēķini un līknes attiecīgi saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) Noteikumu Nr. 13 (124) 10. vai 14. pielikumu (attiecīgā gadījumā) vai Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) Noteikumu Nr. 13-H (125) 5. pielikumu: ...”;

13)

8.9. punktu aizstāj ar šādu:

“8.9.

Īss bremžu sistēmas apraksts attiecīgi saskaņā ar ANO Noteikumu Nr. 13 2. pielikuma 12. punktu vai ANO Noteikumu Nr. 13-H 1. pielikuma 14. punktu: ...”;

14)

iekļauj šādu 8.12., 8.12.1. un 8.12.2. punktu:

“8.12.

Uzlabota avārijas bremzēšanas sistēma (AEBS)

8.12.1.

Esība: jā/nē (4)

8.12.2.

AEBS detalizēts apraksts: ...”;

15)

pielikuma 9.14.–9.14.4. punktu aizstāj ar šādiem:

“9.14.

Aizmugurējo un priekšējo reģistrācijas numura zīmju piestiprināšanas vietas (attiecīgā gadījumā norādīt diapazonus, vajadzības gadījumā var izmantot rasējumus): ...

9.14.1.

Augstums virs ceļa virsmas, apakšējās un augšējās malas: ...

9.14.2.

Šķērseniskais novietojums, kreisās un labās puses malas: ...

9.14.3.

Standarta reģistrācijas numura zīmes vietu skaits: ...

9.14.4.

Reģistrācijas numura zīmes izvēles vai alternatīvu vietu skaits: ...”;

16)

pēc 9.14.5. punkta iekļauj šādus punktus:

“9.14.5.1.

Priekšējās reģistrācijas numura zīmes vieta: ...

9.14.5.2.

Aizmugurējās reģistrācijas numura zīmes vieta: ...

9.14.5.3.

Otras aizmugurējās reģistrācijas numura zīmes vieta (O2, O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļiem): ...

9.14.5.4.

Reģistrācijas numura zīmes izvēles vai alternatīvas vietas: ...”;

17)

9.14.6. un 9.14.7. punktu aizstāj ar šādiem:

“9.14.6.

Zīmju slīpums pret vertikāli: ...

9.14.7.

Redzamības leņķi no augšējās, apakšējās, kreisās puses un labās puses malas: ...”;

18)

9.16.2. punktu aizstāj ar šādu:

“9.16.2.

Detalizēti dubļu sargu rasējumi un to izvietojums uz transportlīdzekļa, norādot izmērus, kas minēti Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/535 V pielikuma 2. daļas 1. attēlā, ņemot vērā visvairāk uz āru izvirzītās riepas/riteņa kombinācijas: ...”;

19)

9.17.4. un 9.17.4.1. punktu aizstāj ar šādiem:

“9.17.4.

Ražotāja deklarācija par atbilstību prasībām, kas noteiktas Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/535 II pielikuma 2. daļā: ...

9.17.4.1.

Sniedz apzīmējumu nozīmes skaidrojumu transportlīdzekļa apraksta daļā (VDS) un – attiecīgā gadījumā – transportlīdzekļa norādes daļā (VIS), lai ievērotu ISO standarta 3779:2009 5.3. iedaļas prasības: ...”;

20)

iekļauj šādu 9.17.4.3. punktu:

“9.17.4.3.

Vairākos posmos izgatavota transportlīdzekļa obligātā plāksnīte: jā/nē (4)”;

21)

9.20.2. punktu aizstāj ar šādu:

“9.20.2.

Detalizēti rasējumi par pretšļakatu ierīci un tās novietojumu uz transportlīdzekļa, norādot izmērus, kas minēti Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/535 VIII pielikuma 2. daļas papildinājuma attēlos, ņemot vērā visvairāk uz āru izvirzītās riepas/riteņa kombinācijas: ...”;

22)

9.25.1. punktu aizstāj ar šādu:

“9.25.1.

To transportlīdzekļa detaļu detalizēts tehniskais apraksts (ietverot fotoattēlus un rasējumus, kā arī materiālu aprakstu), uz kurām attiecas Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/535 XIII pielikuma 2. daļas D iedaļas 1.4. punkts: ...”;

23)

iekļauj šādu 10.1.1. punktu:

“10.1.1.

Avārijas bremzēšanas signāls (ESS): jā/nē (4)”;

24)

iekļauj šādu 12.2.4., 12.2.4.1. un 12.2.4.2. punktu:

“12.2.4.

Alkometriskas autobloķēšanas uzstādīšanas atvieglošana (AIF)

12.2.4.1.

Ražotāja deklarācija par atbilstību saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2021/1243 (123) I pielikumu: …”;

12.2.4.2.

Alkometriskas autobloķēšanas uzstādīšanas atvieglošanas ierīkošanas dokuments”;

25)

iekļauj šādu 12.6.5.–12.6.5.5. punktu:

“12.6.5.

Intelektiskās ātruma pielāgošanas (ISA) sistēma

12.6.5.1.

Esība: jā/nē (4)

12.6.5.2.

Ātruma ierobežojuma informācijas funkcija (SLIF)

12.6.5.2.1.

Detalizēts SLIF saskarnes apraksts: ...

12.6.5.2.2.

Uztvertā ātruma ierobežojuma noteikšanas metodika un tehnoloģija: ...

12.6.5.3.

Ātruma ierobežojuma brīdinājuma funkcija (SLWF)

12.6.5.3.1.

Detalizēts apraksts par SLWF atgriezeniskās informācijas mehānismiem: ...

12.6.5.3.2.

Detalizēts apraksts par SLWF vizuālā brīdinājuma funkciju (ja tāda ir): ...

12.6.5.4.

Detalizēts apraksts par ātruma kontroles funkciju (SCF): ...

12.6.5.5.

ISA sistēmas (ja tāda ir) – kā atsevišķas tehniskas vienības – tipa apstiprināšanas numurs: ...”;

26)

iekļauj šādu 12.11.–12.17.3. punktu:

“12.11.

Brīdinājuma par vadītāja miegainību un uzmanību (DDAW) sistēma

12.11.1.

Esība: jā/nē (4)

12.11.2.

Detalizēts apraksts par DDAW sistēmu: ...

12.11.3.

Detalizēts apraksts par DDAW sistēmas vizuālā brīdinājuma funkciju: ...

12.12.

Uzlabota brīdinājuma par novērstu vadītāja uzmanību (ADDW) sistēma

12.12.1.

Esība: jā/nē (4)

12.12.2.

Detalizēts apraksts par ADDW sistēmu: ...

12.12.3.

Detalizēts apraksts par tehniskajiem līdzekļiem (ja tādi ir), kas tiek izmantoti, lai izvairītos no traucēkļiem: ...

12.13.

Aklās zonas informācijas sistēma (BSIS)

12.13.1.

Esība: jā/nē (4)

12.13.2.

Detalizēts apraksts par Aklās zonas informācijas sistēmu: ...

12.13.3.

BSIS sistēmas (ja tāda ir), kas apstiprināta kā atsevišķa tehniska vienība, tipa apstiprināšanas numurs: ...

12.14.

Kiberdrošība

12.14.1.

Transportlīdzekļa tipa konstrukcijas vispārīgs raksturojums, tostarp:

a)	transportlīdzekļa sistēmas, kas saistītas ar transportlīdzekļa tipa kiberdrošību;

b)	šo sistēmu sastāvdaļas, kas saistītas ar kiberdrošību;

c)	šo sistēmu mijiedarbība ar citām transportlīdzekļa tipa sistēmām un ārējām saskarnēm

12.14.2.

Transportlīdzekļa tipa shematisks attēlojums: ...

12.14.3.

Kiberdrošības pārvaldības sistēmas atbilstības sertifikāta numurs: ...

12.14.4.

Dokumenti par apstiprināmo transportlīdzekļa tipu, kas apraksta tā riska novērtējuma iznākumu un identificētos riskus: ...

12.14.5.

Dokumenti par apstiprināmo transportlīdzekļa tipu, kas apraksta uzskaitītajās sistēmās vai attiecībā uz transportlīdzekļa tipu īstenotās mazināšanas un kā tās ietekmē norādītos riskus: ...

12.14.6.

Dokumenti par apstiprināmo transportlīdzekļa tipu, kas apraksta, kā tiek aizsargātas pēcpārdošanas tirgū esošajām programmatūrām, pakalpojumiem, lietotnēm vai datiem atvēlētās vides; ...

12.14.7.

Dokumenti par apstiprināmo transportlīdzekļa tipu, kas apraksta, kādi testi izmantoti, lai verificētu transportlīdzekļa tipa un tā sistēmu kiberdrošību, un šo testu iznākums: ...

12.14.8.

Piegādes ķēdes apraksts ar apsvērumiem attiecībā uz kiberdrošību: ...

12.15.

Programmatūras atjauninājumi

12.15.1.

Transportlīdzekļa tipa konstrukcijas vispārīgs raksturojums: ...

12.15.2.

Programmatūras atjauninājumu pārvaldības sistēmas atbilstības sertifikāta numurs: ...

12.15.3.

Drošības pasākumi

12.15.3.1.

Dokumenti par apstiprināmo transportlīdzekļa tipu, kuros aprakstīts, ka atjaunināšanas process tiks veikts droši: ...

12.15.3.2.

Dokumenti par apstiprināmo transportlīdzekļa tipu, kuros aprakstīts, ka RXSWIN transportlīdzeklī ir aizsargāti pret nesankcionētām manipulācijām: ...

12.15.4.

Programmatūras atjauninājumi bezvadu režīmā

12.15.4.1.

Dokumenti par apstiprināmo transportlīdzekļa tipu, kuros aprakstīts, ka atjaunināšanas process tiks veikts droši: ...

12.14.4.2.

Apraksts par līdzekļiem, ar kuriem transportlīdzekļa lietotājs tiek informēts par atjaunināšanu pirms un pēc tās veikšanas: ...

12.15.5.

Ražotāja paziņojuma par atbilstību programmatūras atjauninājumu pārvaldības sistēmas prasībām: ...

12.16.

Notikuma datu reģistrators (EDR)

12.16.1.

Esība: jā/nē (4)

12.16.2.

Rasējums(-i) vai fotoattēls(-i), kas parāda EDR atrašanās vietu un stiprināšanas metodi transportlīdzeklī: ...

12.16.3.

Nostrādes parametra apraksts: ...

12.16.4.

Jebkāda cita svarīga parametra apraksts (krātuves ietilpība, noturība pret spēcīga trieciena radītu lielu palēninājumu un mehānisku spriegumu utt.): ...

12.16.5.

EDR uzkrāto datu elementi un formāts:

Datu elements	Reģistrēšanas intervāls/laiks (attiecībā pret nulles laiku)	Datu iztveršanas ātrums (iztvērumi sekundē)	Minimālais diapazons	Precizitāte	Izšķirtspēja

12.16.6.

Instrukcijas datu izgūšanai no EDR: ...

12.16.6.1.

Komisijas Deleģētās Regulas (ES) 2022/545 (*1) 4. panta 3. punkta b) apakšpunktā prasītās informācijas ziņošanas metodes apraksts: manuāla/automatizēta (4)

12.16.7.

Atbilstība ANO Noteikumu Nr. 160 tehniskajām prasībām:

12.16.7.1.

Atbilstīgi ANO Noteikumiem Nr. 160 piešķirtā apstiprinājuma numurs: …

12.16.8.

EDR, kas apstiprināts kā atsevišķa tehniska vienība, tipa apstiprinājuma numurs, ja attiecināms (aizpilda, ja apstiprinājums atbilstīgi ANO Noteikumiem Nr. 160 nav iegūts un minēts 12.16.7.1. punktā): ...

12.17.

Vadītāja pieejamības uzraudzības (DAM) sistēma

12.17.1.

Esība: jā/nē (4)

12.17.2.

Vadītāja pieejamības konstatēšanas metodes: …

12.17.3.

Vadītājam sniegtās informācijas rakstisks apraksts un/vai rasējums: ...

(*1) OV L 107, 6.4.2022., 18. lpp.”"

27)

pievieno šādu 17.–17.11. punktu:

“17.	AUTOMATIZĒTAS VADĪŠANAS SISTĒMA (ADS) jā/nē (4)

17.1.

Vispārējs AVO apraksts: ...

17.1.1.

Konstrukcijas funkcionālā joma/robežnosacījumi: ...

17.1.2.

Pamata veiktspēja (piem., objekta un notikuma konstatēšana un reakcija (OEDR), plānošana u. c.): ...

17.2.

AVO funkciju apraksts:

17.2.1.

Galvenās AVO funkcijas (funkcionālā arhitektūra): ...

17.2.1.1.

Transportlīdzekļa iekšējās funkcijas: ...

17.2.1.2.

Transportlīdzekļa ārējās funkcijas (piem., nepieciešamā aizmugures, ārējā infrastruktūra, nepieciešamie ekspluatācijas pasākumi): ...

17.3.

Pārskats par AVO galvenajām sastāvdaļām

17.3.1.

Vadības bloki: …

17.3.2.

Sensori un sensoru uzstādīšana transportlīdzeklī: ...

17.3.3.

Izpildmehānismi: ...

17.3.4.

Kartes un pozicionēšana: ...

17.3.5.

Cita aparatūra: …

17.4.

AVO izkārtojums un shēmas

17.4.1.

Shematisks sistēmas izkārtojums (piem., blokshēma): ...

17.4.2.

Savstarpējo savienojumu saraksts un shematisks pārskats: ...

17.5.

Specifikācijas

17.5.1.

Specifikācijas normālas darbības apstākļos: ...

17.5.2.

Specifikācijas ārkārtas situācijas apstākļos: ...

17.5.3.

Pieņemšanas kritēriji: ...

17.5.4.

Atbilstības apliecināšana: ...

17.6.

Drošības koncepcija

17.6.1.

Ražotāja apliecinājums, ka transportlīdzeklī nav nepamatotu risku: …

17.6.2.

Programmatūras arhitektūras shēma (piem., blokshēma): …

17.6.3.

AVO loģikas realizācijas noteikšanas līdzekļi: …

17.6.4.

Vispārīgs skaidrojums par galvenajiem konstrukcijas risinājumiem, kas iestrādāti AVO, lai ģenerētu drošu darbību kļūmes, darbības traucēkļu un tādu apstākļu gadījumā, kas pārsniegtu ODD: …

17.6.5.

Atteiču apstrādes galveno principu vispārīgs apraksts, atkāpšanās līmeņa stratēģija, ietverot risku seku mazināšanas stratēģiju (minimāla riska manevrs): …

17.6.6.

Nosacījumi, kas izraisa pieprasījuma nosūtīšanu klātesošajam operatoram vai attālinātās intervences operatoram: …

17.6.7.

Cilvēka–mašīnas mijiedarbības koncepcija attiecībā uz transportlīdzekļa braucējiem, klātesošo operatoru un attālinātās intervences operatoru, ietverot aizsardzību pret vienkāršu neatļautu aktivāciju/darbību un iejaukšanos: …

17.7.

Ražotāja veikta veiktspējas prasību izpildes, tostarp OEDR, HMI, satiksmes noteikumu ievērošanas, verifikācija un validācija, un secinājums, ka sistēma ir konstruēta tā, ka tajā nav nepamatotu risku vadītājam, transportlīdzekļa braucējiem un citiem ceļu satiksmes dalībniekiem: …

17.7.1.

Izmantotās pieejas apraksts: …

17.7.2.

Nominālā, kritiskā un atteices scenārija atlase: …

17.7.3.

Izmantoto metožu un rīku (programmatūras, laboratorijas, citu) apraksts un uzticamības novērtējuma kopsavilkums: …

17.7.4.

Rezultātu apraksts: …

17.7.5.

Rezultātu nenoteiktība: …

17.7.6.

Rezultātu interpretācija: …

17.7.7.

Ražotāja deklarācija:

Ražotājs(-i) … apliecina, ka ADS nav nepamatotu drošības risku vadītājam un citiem ceļu satiksmes dalībniekiem.

17.8.

AVO datu elementi

17.8.1.

Uzglabāto datu veids: …

17.8.2.

Glabātuves atrašanās vieta: …

17.8.3.

Reģistrētie gadījumi un datu elementi: …

17.8.4.

Datu drošības un datu aizsardzības nodrošināšanas līdzekļi: …

17.8.5.

Līdzekļi piekļūšanai datiem: …

17.9.

Kiberdrošība un programmatūras atjauninājumi

17.9.1.

Kiberdrošības tipa apstiprinājuma numurs: …

17.9.2.

Kiberdrošības atbilstības sertifikāta numurs: …

17.9.3.

Programmatūras atjauninājuma tipa apstiprinājuma numurs: …

17.9.4.

Programmatūras atjauninājumu atbilstības sertifikāta numurs: …

17.9.4.1.

Informācija par to, kā lasīt RxSWIN vai programmatūras versiju(-as), ja RxSWIN nav transportlīdzeklī.

17.9.4.2.

Ja attiecināms, uzskaita attiecīgos parametrus, kas ļauj identificēt tos transportlīdzekļus, kurus var atjaunināt ar programmatūru, ko reprezentē 17.9.4.1. punktā minētais RxSWIN.

17.10.

Rokasgrāmata (jāpievieno informācijas dokumentam)

17.10.1.

AVO funkciju apraksts un īpašnieka, transporta pakalpojumu uzņēmuma, klātesošā operatora, attālinātās intervences operatora paredzamā loma: …

17.10.2.

Tehniskie pasākumi drošas darbības nodrošināšanai (piemēram, nepieciešamās ārējās infrastruktūras apraksts, uzturēšanas darbu laiks, biežums un saturs): …

17.10.3.

Darbības un vides apstākļu ierobežojumi: …

17.10.4.

Ekspluatācijas pasākumi (piem., ja ir vajadzīgs klātesošs operators vai attālinātās intervences operators): …

17.10.5.

Instrukcijas, kā rīkoties atteiču un ADS pieprasījuma gadījumā (drošības pasākumi, kurus darbības traucējumu gadījumā veic transportlīdzekļa braucēji, transporta pakalpojumu uzņēmums, klātesošais operators, attālinātās intervences operators un publiskās iestādes): …

17.11.

Līdzekļi periodiskas tehniskās inspicēšanas nodrošināšanai: …”.

(*1) OV L 107, 6.4.2022., 18. lpp.””

II PIELIKUMS

Regulas (ES) 2020/683 II pielikumu groza šādi:

I daļu (A iedaļu: M un N kategorija) groza šādi:

2.6.2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.6.2.

Neobligātā aprīkojuma masa (sk. definīciju Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/535 XIII pielikuma 2. daļas A iedaļas 1.4. punktā):”;

4.11.2. punktu aizstāj ar šādu:

“4.11.2.

Informācija saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/535 IX pielikuma 2. daļas 7.6. punktu (ražotāja norādītā vērtība):”

iekļauj šādu 6.7. un 6.7.1. punktu:

“6.7.

Riepu spiediena pārraudzības sistēma (TPMS)

6.7.1.

Esība: jā/nē (4)”;

iekļauj šādu 7.4., 7.4.1., 7.5., 7.5.1., 7.6. un 7.6.1. punktu:

“7.4.

Ārkārtas joslas saglabāšanas sistēma (ELKS)

7.4.1.

Esība: jā/nē (4)

7.5.	Joslas pamešanas brīdinājuma sistēma (LDWS)

7.5.1.

Esība: jā/nē (4)

7.6.	Korektīvās stūrēšanas vadības funkcija (CDCF)

7.6.1.

Esība: jā/nē (4)”;

iekļauj šādu 8.12. un 8.12.1. punktu:

“8.12.

Uzlabota avārijas bremzēšanas sistēma (AEBS)

8.12.1.

Esība: jā/nē (4)”;

9.17.4.1. punktu aizstāj ar šādu:

“9.17.4.1.

iekļauj šādu 12.2.4. un 12.2.4.1. punktu:

“12.2.4.

Alkometriskas autobloķēšanas uzstādīšanas atvieglošana (AIF)

12.2.4.1.

Ražotāja paziņojums par atbilstību saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2021/1243 (123) I pielikumu: ...”;

iekļauj šādu 12.6.5. un 12.6.5.1. punktu:

“12.6.5.

Intelektiskās ātruma pielāgošanas sistēma (ISA)

12.6.5.1.

Esība: jā/nē (4)”;

iekļauj šādu 12.11., 12.11.1, 12.12, 12.12.1, 12.13, 12.13.1, 12.16, 12.16.1., 12.17. un 12.17.1. punktu:

“12.11.

Brīdinājuma par vadītāja miegainību un uzmanību (DDAW) sistēma

12.11.1.

Esība: jā/nē (4)

12.12.

Uzlabota brīdinājuma par novērstu vadītāja uzmanību (ADDW) sistēma

12.12.1.

Esība: jā/nē (4)

12.13.

Aklās zonas informācijas sistēma (BSIS)

12.13.1.

Esība: jā/nē (4)

12.16.

Notikuma datu reģistrators (EDR)

12.16.1.

Esība: jā/nē (4)

12.17.

Vadītāja pieejamības uzraudzības (DAM) sistēma

12.17.1.

Esība: jā/nē (4)”;

iekļauj šādu 17. punktu:

“17.	AUTOMATIZĒTAS VADĪŠANAS SISTĒMA (ADS) jā/nē (4)”;

I daļu (B iedaļu: O kategorija) groza šādi:

2.6.2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.6.2.

Neobligātā aprīkojuma masa (sk. definīciju Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/535 XIII pielikuma 2. daļas A iedaļas 1.4. punktā):”;

iekļauj šādu 6.7. un 6.7.1. punktu:

“6.7.

Riepu spiediena pārraudzības sistēma (TPMS)

6.7.1.

Esība: jā/nē (4)”;

9.17.4.1. punktu aizstāj ar šādu:

“9.17.4.1.

pievieno šādu 12., 12.7.1., 16. un 16.1. punktu:

“12. DAŽĀDI

12.7.1.

Transportlīdzeklī uzstādīta tuvdarbības 24 GHz radara iekārta: jā/nē (4)

16. PIEKĻUVE TRANSPORTLĪDZEKĻA REMONTA UN TEHNISKĀS APKOPES INFORMĀCIJAI

16.1.

Galvenās tīmekļa vietnes adrese, kurā ir sniegta informācija par transportlīdzekļa remontu un tehnisko apkopi: ...”.

III PIELIKUMS

Regulas (ES) 2020/683 IV pielikumu groza šādi:

2.2. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)	Komisijas regulas, kura pieņemta saskaņā ar Regulu (ES) 2019/2144 un kurā noteiktas piemērojamās prasības, numurs.

Attiecībā uz c) apakšpunktu – ja (bāzes) regula satur atsevišķus pielikumus ar prasībām un tehniskiem priekšrakstiem, ko piemēro dažādiem objektiem, kas aptver transportlīdzekļa sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskās vienības, atsaucei 2. daļā seko romiešu cipars, kurš apzīmē minētās regulas pielikuma numuru.”;

3.1. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)	saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/535 (14) XI pielikumu:

e2*2021/535/XI*2021/535*00003*00”

3.1. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d)	saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/646 (122):

e2*2021/646*2021/646*00003*00”

4)	4. punkta otro daļu aizstāj ar šādu: “Taču šis pielikums attiecas uz ES tipa apstiprinājumiem, kas sniegti saskaņā ar Regulu (ES) 2019/2144, pamatojoties uz prasībām, kas noteiktas Regulas (ES) 2018/858 II pielikumā minētajos ANO noteikumos. Tādā gadījumā izmanto šādu numerācijas sistēmu:”;

4.2. punktu aizstāj ar šādu:

“4.2.

2. iedaļa: Regulas (ES) 2019/2144 numurs (t. i., “2019/2144”)”;

6)	4.6.1. punktā sniegtajā paraugā tipa apstiprinājuma sertifikāta numuru aizstāj ar šādu: “e12019/214413-HR00/160000100”;

7)	4.6.2. punktā sniegtajā paraugā tipa apstiprinājuma sertifikāta numuru aizstāj ar šādu: “e252019/214446R04/010012305”.

IV PIELIKUMS

Regulas (ES) 2020/683 V pielikuma 4. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Taču šis pielikums attiecas uz sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību ES tipa apstiprinājumiem, kas sniegti saskaņā ar Regulu (ES) 2019/2144, pamatojoties uz prasībām, kas noteiktas minētās Regulas I pielikumā uzskaitītajos ANO noteikumos. Tādā gadījumā ir spēkā šādas prasības:”.

V PIELIKUMS

Regulas (ES) 2020/683 VIII pielikuma papildinājumu groza šādi:

I daļu (Pabeigti transportlīdzekļi un vairākos posmos pabeigti transportlīdzekļi) groza šādi:

2. daļā (M1 transportlīdzekļu kategorija) pievieno šādu 54., 55. un 56. punktu:

“54.	Transportlīdzeklis aprīkots ar: TPMS/ELKS/AEBS/ESS/AIF/ISA/DDAW/ADDW/EDR/DAM/AVO/eZvans (4) (181)

55.	Transportlīdzeklis sertificēts saskaņā ar ANO Noteikumiem Nr. 155: jā/nē (4)

56.	Transportlīdzeklis sertificēts saskaņā ar ANO Noteikumiem Nr. 156: jā/nē (4)”;

2. daļā (M2 transportlīdzekļu kategorija) pievieno šādu 54., 55. un 56. punktu:

“54.	Transportlīdzeklis aprīkots ar: TPMS/AEBS/ESS/AIF/ISA/DDAW/ADDW/BSIS/EDR/DAM/AVO/sasaiste kolonnā (4) (181)

55.	Transportlīdzeklis sertificēts saskaņā ar ANO Noteikumiem Nr. 155: jā/nē (4)

56.	Transportlīdzeklis sertificēts saskaņā ar ANO Noteikumiem Nr. 156: jā/nē (4)”;

2. daļā (M3 transportlīdzekļu kategorija) pievieno šādu 54., 55. un 56. punktu:

“54.	Transportlīdzeklis aprīkots ar: TPMS/ESS/AIF/AEBS/ISA/DDAW/ADDW/BSIS/EDR/DAM/AVO/sasaiste kolonnā (4) (181)

55.	Transportlīdzeklis sertificēts saskaņā ar ANO Noteikumiem Nr. 155: jā/nē (4)

56.	Transportlīdzeklis sertificēts saskaņā ar ANO Noteikumiem Nr. 156: jā/nē (4)”;

2. daļā (N1 transportlīdzekļu kategorija) pievieno šādu 54., 55. un 56. punktu:

“54.	Transportlīdzeklis aprīkots ar: TPMS/ELKS/AEBS/ESS/AIF/ISA/DDAW/ADDW/EDR/DAM/AVO/eZvans (4) (181)

55.	Transportlīdzeklis sertificēts saskaņā ar ANO Noteikumiem Nr. 155: jā/nē (4)

56.	Transportlīdzeklis sertificēts saskaņā ar ANO Noteikumiem Nr. 156: jā/nē (4)”;

2. daļā (N2 transportlīdzekļu kategorija) pievieno šādu 54., 55. un 56. punktu:

“54.	Transportlīdzeklis aprīkots ar: TPMS/ESS/AIF/AEBS/ISA/DDAW/ADDW/BSIS/EDR/DAM/AVO/sasaiste kolonnā (4) (181)

55.	Transportlīdzeklis sertificēts saskaņā ar ANO Noteikumiem Nr. 155: jā/nē (4)

56.	Transportlīdzeklis sertificēts saskaņā ar ANO Noteikumiem Nr. 156: jā/nē (4)”;

2. daļā (N3 transportlīdzekļu kategorija) pievieno šādu 54., 55. un 56. punktu:

“54.	Transportlīdzeklis aprīkots ar: TPMS/ESS/AIF/AEBS/ISA/DDAW/ADDW/BSIS/EDR/DAM/AVO/sasaiste kolonnā (4) (181)

55.	Transportlīdzeklis sertificēts saskaņā ar ANO Noteikumiem Nr. 155: jā/nē (4)

56.	Transportlīdzeklis sertificēts saskaņā ar ANO Noteikumiem Nr. 156: jā/nē (4)”;

2. daļā (O3 un O4 transportlīdzekļu kategorijas) pievieno šādu 54., 55. un 56. punktu:

“54.	Transportlīdzeklis aprīkots ar: TPMS (181)”;

55.	Transportlīdzeklis sertificēts saskaņā ar ANO Noteikumiem Nr. 155: jā/nē (4)

56.	Transportlīdzeklis sertificēts saskaņā ar ANO Noteikumiem Nr. 156: jā/nē (4)”;

II daļu (Nepabeigti transportlīdzekļi) groza šādi:

2. daļā (M1 transportlīdzekļu kategorija) pievieno šādu 54., 55. un 56. punktu:

“54.	Transportlīdzeklis aprīkots ar uzlabotām transportlīdzekļa sistēmām: TPMS/ELKS/AEBS/ESS/AIF/ISA/DDAW/ADDW/EDR/DAM/AVO/eZvans (4) (181)”;

55.	Transportlīdzeklis sertificēts saskaņā ar ANO Noteikumiem Nr. 155: jā/nē (4)

56.	Transportlīdzeklis sertificēts saskaņā ar ANO Noteikumiem Nr. 156: jā/nē (4)”;

2. daļā (M2 transportlīdzekļu kategorija) pievieno šādu 54., 55. un 56. punktu:

“54.	Transportlīdzeklis aprīkots ar uzlabotām transportlīdzekļa sistēmām: TPMS/ESS/AIF/AEBS/ISA/DDAW/ADDW/BSIS/EDR/DAM/AVO/sasaiste kolonnā (4) (181)”;

55.	Transportlīdzeklis sertificēts saskaņā ar ANO Noteikumiem Nr. 155: jā/nē (4)

56.	Transportlīdzeklis sertificēts saskaņā ar ANO Noteikumiem Nr. 156: jā/nē (4)”;

2. daļā (M3 transportlīdzekļu kategorija) pievieno šādu 54., 55. un 56. punktu:

“54.	Transportlīdzeklis aprīkots ar uzlabotām transportlīdzekļa sistēmām: TPMS/ESS/AIF/AEBS/ISA/DDAW/ADDW/BSIS/EDR/DAM/AVO/sasaiste kolonnā (4) (181)”;

55.	Transportlīdzeklis sertificēts saskaņā ar ANO Noteikumiem Nr. 155: jā/nē (4)

56.	Transportlīdzeklis sertificēts saskaņā ar ANO Noteikumiem Nr. 156: jā/nē (4)”;

2. daļā (N1 transportlīdzekļu kategorija) pievieno šādu 54., 55. un 56. punktu:

“54.	Transportlīdzeklis aprīkots ar uzlabotām transportlīdzekļa sistēmām: TPMS/ELKS/AEBS/ESS/AIF/ISA/DDAW/ADDW/EDR/DAM/AVO/eZvans (4) (181)”;

55.	Transportlīdzeklis sertificēts saskaņā ar ANO Noteikumiem Nr. 155: jā/nē (4)

56.	Transportlīdzeklis sertificēts saskaņā ar ANO Noteikumiem Nr. 156: jā/nē (4)”;

2. daļā (N2 transportlīdzekļu kategorija) pievieno šādu 54., 55. un 56. punktu:

“54.	Transportlīdzeklis aprīkots ar uzlabotām transportlīdzekļa sistēmām: TPMS/ESS/AIF/AEBS/ISA/DDAW/ADDW/BSIS/EDR/DAM/AVO/sasaiste kolonnā (4) (181)”;

55.	Transportlīdzeklis sertificēts saskaņā ar ANO Noteikumiem Nr. 155: jā/nē (4)

56.	Transportlīdzeklis sertificēts saskaņā ar ANO Noteikumiem Nr. 156: jā/nē (4)”;

2. daļā (N3 transportlīdzekļu kategorija) pievieno šādu 54., 55. un 56. punktu:

“54.	Transportlīdzeklis aprīkots ar uzlabotām transportlīdzekļa sistēmām: TPMS/ESS/AIF/AEBS/ISA/DDAW/ADDW/BSIS/EDR/DAM/AVO/sasaiste kolonnā (4) (181)”;

55.	Transportlīdzeklis sertificēts saskaņā ar ANO Noteikumiem Nr. 155: jā/nē (4)

56.	Transportlīdzeklis sertificēts saskaņā ar ANO Noteikumiem Nr. 156: jā/nē (4)”;

2. daļā (O3 un O4 transportlīdzekļu kategorijas) pievieno šādu 54., 55. un 56. punktu:

“54.	Transportlīdzeklis aprīkots ar: TPMS (181).

55.	Transportlīdzeklis sertificēts saskaņā ar ANO Noteikumiem Nr. 155: jā/nē (4)

56.	Transportlīdzeklis sertificēts saskaņā ar ANO Noteikumiem Nr. 156: jā/nē (4)”.

8.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 183/71

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2022/1178

(2022. gada 7. jūlijs)

par tādu galīgo antidempinga maksājumu apturēšanas nepagarināšanu, kuri ar Īstenošanas regulu (ES) 2021/1784 noteikti Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes plakanu alumīnija velmējumu importam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 14. panta 4. punktu,

pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju,

tā kā:

1. PROCEDŪRA

(1)	Eiropas Komisija (“Komisija”) 2020. gada 14. augustā sāka antidempinga izmeklēšanu (“izmeklēšana”) attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”, “Ķīna” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes plakanu alumīnija velmējumu (“PAV” jeb “attiecīgais ražojums”) importu (2), pamatojoties uz pamatregulas 5. pantu.

(2)	Komisija 2021. gada 12. aprīlī ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/582 (3) (“pagaidu regula”) noteica pagaidu antidempinga maksājumu.

(3)	Komisija 2021. gada 11. oktobrī ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/1784 (4) (“galīgā regula”) noteica galīgo antidempinga maksājumu attiecīgajam ražojumam. Antidempinga maksājuma likmes ir 14,3–24,6 %.

(4)	Tajā pašā dienā ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2021/1788 (5) (“apturēšanas lēmums”) Komisija galīgo antidempinga maksājumu attiecīgajam ražojumam apturēja uz deviņiem mēnešiem, t. i., līdz 2022. gada 11. jūlijam.

(5)

Komisija 2022. gada 9. martā pēc savas iniciatīvas nosūtīja anketas Eiropas Alumīnija apvienībai (“EA”), izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un visām pārējām ieinteresētajām personām. Anketas mērķis bija iegūt informāciju, kas ļautu Komisijai novērtēt, vai pagarināt vai arī nepagarināt apturēšanu. Piezīmes tika saņemtas no trim izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un to apvienības (EA), 14 lietotājiem, ieskaitot Eiropas Automobiļu detaļu piegādātāju apvienību (CLEPA), un no 6 importētājiem un to apvienības (EURANIMI). Izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un EA tika arī pieprasīts sniegt informāciju par konkrētiem kaitējuma rādītājiem attiecībā uz pēdējo periodu pēc apturēšanas lēmumā analizētā perioda (tā sauktais “analīzes periods” (turpmāk “AP”), kas ilga astoņus mēnešus, proti, no 2021. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 28. februārim). Tie sniedza pieprasīto informāciju par konkrētiem rādītājiem. Atbildes tika iesniegtas 2022. gada marta beigās.

(6)	Vairāki lietotāji savās atbildēs pieprasīja pagarināt apturēšanu. Turklāt EA 2022. gada 25. aprīlī iesniedza oficiālu pieprasījumu nekavējoties izbeigt apturēšanu.

(7)

Komisija 2022. gada 24. maijā darīja zināmu savu nodomu nepagarināt pasākumu apturēšanu un aicināja personas iesniegt piezīmes līdz 2022. gada 2. jūnijam. Noteiktajā termiņā informāciju iesniedza septiņas ieinteresētās personas: TDK Hungary Komponents Kft. (“TDK Hungary”), Euranimi, Valeo Group (“Valeo”), TitanX Holding (“TitanX”), Airoldi Metalli S.p.a. (“Airoldi”), SATMA un Lodec Metall-Handel (“Lodec”). TDK Foil Italy SpA (“TDK Italy”) piezīmes iesniedza pēc termiņa beigām, un tāpēc tās netika ņemtas vērā.

(8)

Pēc informācijas izpaušanas Airoldi apgalvoja, ka ir pārkāptas tā tiesības uz aizstāvību, jo Komisija izmantoja pārējām personām nepieejamos EA datus, it īpaši par norisēm tirgū un jaudu. Tomēr Komisija konstatēja, ka EA dati bija balstīti uz visu tās dalībnieku sniegto informāciju un ka EA iesniedza šo datu nekonfidenciālu versiju. Līdz ar to visas personas varēja izmantot savas tiesības uz aizstāvību un iesniegt piezīmes par sniegtajiem datiem. Tādēļ Komisija apgalvojumu noraidīja.

(9)

Dažas ieinteresētās personas ierosināja pasākumu grozījumus, piemēram, dažu ražojumu izslēgšanu no pasākuma tvēruma vai bezmaksājuma importa kvotas ieviešanu. Komisija atgādināja, ka saskaņā ar pamatregulas 14. panta 4. punktu tā var tikai lemt, vai nu pagarināt apturēšanu uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu, vai arī nepagarināt apturēšanu. Attiecīgi Komisija nevarēja pārskatīt ar galīgo regulu noteiktos pasākumus. Pamatregulas 11. panta 3. punktā ir paredzēta īpaša procedūra attiecībā uz starpposma pārskatīšanām. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

2. ANALĪZES PERIODĀ SAVIENĪBAS TIRGŪ esošo tirgus apstākļu UN EKONOMIKAS DALĪBNIEKU PĀRBAUDE

(10)	Pamatregulas 14. panta 4. punkts nosaka, ka Savienības interesēs antidempinga pasākumus var apturēt tikai gadījumā, ja tirgus apstākļi uz laiku ir mainījušies tādā apmērā, ka nav domājams, ka pasākumu apturēšanas dēļ atkal tiks nodarīts kaitējums.

(11)

2021. gada 12. oktobrī pasākumi tika apturēti, jo Komisija konstatēja, ka atveseļošanas periodā pēc Covid-19 īslaicīgi pastāvēja piedāvājuma un pieprasījuma nelīdzsvarotība un ka Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis 2021. gada pirmajā pusgadā bija veidojies labvēlīgi salīdzinājumā ar izmeklēšanas periodu (“IP”, no 2019. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 30. jūnijam) un 2017. gadu (labākais gads attiecīgajā periodā sākotnējās izmeklēšanas laikā). Tika prognozēts, ka pozitīvās tendences attiecībā uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli turpināsies deviņu mēnešu ilgajā apturēšanas periodā un ka tāpēc ir maz ticams, ka apturēšanas rezultātā kaitējums atsāksies. Tomēr izmaiņas tirgus apstākļos tika uzskatītas par īslaicīgām.

(12)

14. panta 4. punkts nosaka, ka apturēšanu var pagarināt uz turpmāku laikposmu, kas nepārsniedz vienu gadu. Lai izlemtu, vai pagarināt apturēšanu, Komisija analizēja dominējošos tirgus apstākļus analīzes periodā, kā arī Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli un importētāju un lietotāju viedokļus.

2.1. Tirgus apstākļi

(13)	Analīzes periodā patēriņš Savienībā ievērojami samazinājās, proti, par 13,5 % salīdzinājumā ar 2021. gada pirmo pusgadu (6). Vislielākais pieprasījums bija 2021. gada pirmajā pusgadā, kad tas palielinājās par 27 % salīdzinājumā ar IP, taču analīzes periodā tas ievērojami samazinājās.

(14)

Pēc informācijas izpaušanas Valeo apgalvoja, ka informācijas izpaušanas dokumentā nebija norādīts patēriņa rādītāju avots vai sniegti paskaidrojumi un ka šie skaitļi ir pretrunā EA iesniegtajiem datiem par analīzes periodu. Komisija norādīja, ka vispārējā informācijas izpaušanas dokumentā jau bija norādīts, ka datus sniedza EA. Patēriņu analīzes periodā Komisija aprēķināja, Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam pieskaitot kopējo importu. Lai varētu veikt pienācīgu salīdzinājumu ar 2021. gada pirmo pusgadu, 12. apsvērumā norādītie patēriņa rādītāji tika pārrēķināti, pamatojoties uz EA iesniegtajiem pusgada datiem (7). Tādējādi Komisija bija balstījusies uz EA iesniegtajiem datiem par analīzes periodu, un tāpēc tā šo apgalvojumu noraidīja.

(15)

Pēc informācijas izpaušanas Euranimi, Airoldi un Lodec apgalvoja, ka konstatējums par pieprasījuma samazināšanos ir pretrunā CRU International ziņojumā sniegtajai prognozei, saskaņā ar kuru globālais pieprasījums pēc alumīnija līdz 2030. gadam pieaugs par 40 %. Tomēr Komisija norādīja, ka attiecīgais pētījums attiecās nevis tikai uz PAV, bet gan uz visu veidu alumīnija ražojumiem. Turklāt Eiropa (ne tikai ES, bet arī citas Eiropas valstis) veido tikai nelielu daļu no prognozētās kopējās izaugsmes (14 %). Visbeidzot, šī prognoze nebija pretrunā Komisijas konstatējumiem, kuri attiecās uz AP un īstermiņa izaugsmes perspektīvām, turpretī pētījums attiecās uz izaugsmes perspektīvām nākamajos astoņos gados. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(16)

2022. gada pirmajos mēnešos bija vērojamas šādas tendences: saskaņā ar CRU ziņojumu (8) pieprasījums pēc alumīnija velmējumiem Eiropā joprojām bija apmierinošs, jo sakarā ar karu, kas notiek Ukrainā, tika veidoti krājumi un būvniecības nozare turpināja darboties. Turpretī autobūves nozarē pieprasījums pēc šiem ražojumiem bija vājš, jo bija pastāvīgs pusvadītāju un no Ukrainas importēto elektroinstalācijas vadu deficīts. Paredzams, ka šāda situācija būs vēl vairākus mēnešus. Attiecībā uz būvniecības nozari tajā pašā ziņojumā minēts arī risks, ka augstās inflācijas dēļ projektu skaits varētu samazināties.

(17)	Attiecībā uz piedāvājumu – Savienības ražošanas nozare pēc IP palielināja savu jaudu (+ 20 %), taču jaudas izmantojums nepieauga un saglabājās aptuveni 80 % apmērā. Tādējādi Savienības ražošanas nozarei ir iespēja palielināt ražošanu.

(18)

Visu laiku kopš IP ievērojami palielinājās galveno izejvielu (alumīnija, magnija) un enerģijas cenas, kas galvenokārt skaidrojams ar atveseļošanu pēc Covid-19. Šo pieaugumu vēl vairāk saasināja neprovocētā un nepamatotā Krievijas militārā agresija pret Ukrainu. Šī tendence, visticamāk, turpināsies arī nākamajos mēnešos. Tas ietekmēs PAV cenu un līdz ar to ierobežos kopējo pieprasījumu pēc šiem ražojumiem.

(19)

Attiecībā uz metāla importu no Krievijas, tai skaitā primārā alumīnija importu, Savienības ražošanas nozare ir samazinājusi importu no 22 % 2015. gadā līdz aptuveni 11 % 2021. gadā. Turklāt Krievijas noteikto eksporta nodokli 15 % primārajam alumīnijam beidza piemērot 2021. gada 31. decembrī (9), kā sākotnēji plānots. Saskaņā ar Savienības ražošanas nozares sniegto informāciju primārā alumīnija vai alumīnija pusfabrikātu deficīts nepastāv, lai gan pret Krieviju ir noteiktas sankcijas, kuras, lai arī tieši neattiecas uz alumīnija ražojumiem, kopumā ļoti negatīvi ietekmē tirdzniecību ar Krieviju.

(20)

Ņemot vērā iepriekš minēto, šķiet, ka vislielākais pieprasījums bija 2021. gada pirmajā pusgadā. Par to liecina pasūtījumu skaits, kas, kā paskaidrots 33. apsvērumā, analīzes periodā samazinājās par 12 % salīdzinājumā ar 2021. gada pirmo pusgadu. Turklāt analīzes periodā izpildes laiks normalizējās: 5–7 nedēļas saskaņā ar CRU 2022. gada aprīļa ziņojumu un 6–8 nedēļas saskaņā ar EA (10). Tas ir ievērojami īsāks salīdzinājumā ar 2021. gada pirmo pusgadu, kad izpildes laiks dažkārt bija 6–10 mēneši. Arī daudzi lietotāji apstiprināja, ka izpildes laiks ir kļuvis īsāks.

(21)

Pamatojoties uz to, Komisija secināja, ka piedāvājuma un pieprasījuma nelīdzsvarotība, kas bija raksturīga 2021. gada pirmajam pusgadam, analīzes periodā bija ievērojami samazinājusies. Lai gan nākotne joprojām ir neskaidra, šķiet, ka pieprasījums atveseļošanas periodā pēc Covid-19 vairs nav tik liels, par ko liecina pasūtījumu skaita ievērojamais samazinājums un ievērojami īsāks izpildes laiks. Tomēr pastāv zināma nenoteiktība par pieprasījumu nākotnē divās galvenajās lejupējās nozarēs, t. i., autobūves un būvniecības nozarē.

2.2. Stāvoklis Savienības ražošanas nozarē

(22)	Salīdzinājumā ar 2021. gada pirmo pusgadu pārdošanas apjoms Eiropas Savienībā analīzes periodā samazinājās par 12,8 %, proti, no 1 056 668 tonnām līdz 921 701 tonnām. Salīdzinājumā ar IP pārdošanas apjoms palielinājās par 36 %, bet salīdzinājumā ar 2017. gadu – par 17 %.

(23)

Pēc informācijas izpaušanas Valeo apgalvoja, ka EA analīzes periodā iesniegtie dati nesaskan ar informācijas izpaušanas dokumentā aprakstītajām pārdošanas un ražošanas tendencēm. Kā paskaidrots 14. apsvērumā, lai varētu veikt pienācīgu salīdzinājumu ar 2021. gada pirmo pusgadu, Komisija pārrēķināja EA iesniegtos pusgada datus un piemēroja līdzīgu metodiku attiecībā uz citiem salīdzināšanas periodiem (2017. gadu un IP). Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(24)

PAV cenas Savienībā pastāvīgi palielinājās – no vidēji 2 703 EUR/t izmeklēšanas periodā līdz 2 879 EUR/t 2021. gada pirmajā pusgadā un pēc tam straujākā tempā – līdz 3 555 EUR/t analīzes periodā. Tādējādi tās laikposmā no 2021. gada pirmā pusgada līdz AP pieauga par 23 %. Tam par iemeslu bija pieprasījuma pieaugums pēc Covid-19 krīzes un izejvielu (primārā alumīnija, magnija) un enerģijas cenu pieaugums.

(25)

Lietotāji, to skaitā Euranimi, Lodec un Airoldi Metalli, iesniedzot sākotnējo informāciju, kā arī pēc informācijas izpaušanas norādīja uz konversijas cenas kraso pieaugumu (+ 100 % un līdz + 160 % saskaņā ar šo lietotāju sniegto informāciju). Komisijas aplēses liecināja, ka konversijas cena (11) laikā no perioda pēc IP (no 2020. gada otrā pusgada līdz 2021. gada otrajam pusgadam) līdz analīzes periodam palielinājās par 8 %. Konversijas cena var ievērojami atšķirties atkarībā no konkrētā pārdošanas darījuma (uzņēmuma vai uzņēmumu grupas, tā, vai šis pārdošanas darījums ir vai nav ilgtermiņa līguma daļa, ražojuma veida utt.) un attiecīgajiem periodiem, bet kopumā šķiet, ka visas ieinteresētās personas bija vienisprātis, ka šī konversijas cena patiešām ir pieaugusi. Šo pieaugumu daļēji varētu izskaidrot ar tādu ražošanas izmaksu pieaugumu, kas nav primārā alumīnija izmaksas (enerģijas un izejvielu, piemēram, leģējtājelementu, cenu pieaugumu), un daļēji ar Savienības ražotāju peļņas pieaugumu.

(26)

Attiecībā uz tirgus daļu – nākamajā gadā pēc IP Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma pieauguma rezultātā pieauga Savienības tirgus daļa (no 64,8 % izmeklēšanas periodā līdz 79,4 % 2021. gada pirmajā pusgadā). Šis tirgus daļas līmenis tika saglabāts analīzes periodā (80,1 %), jo līdztekus pārdošanas apjomam samazinājās arī patēriņš, kā izklāstīts 13. apsvērumā.

(27)	Analīzes periodā ražošanas apjoms nedaudz samazinājās, proti, par 2 % salīdzinājumā ar 2021. gada pirmo pusgadu. Salīdzinājumā ar IP ražošana palielinājās par 22 %, bet salīdzinājumā ar 2017. gadu – par 9 %.

(28)

Jauda analīzes periodā nedaudz palielinājās – par 1,3 % salīdzinājumā ar 2021. gada pirmo pusgadu. Salīdzinājumā ar IP jauda palielinājās par 20,8 %, bet salīdzinājumā ar 2017. gadu – par 23 %. Turklāt pieejamo jaudu vairs neietekmēja:

i)	ietekme, ko izraisīja apturēšanas lēmuma 29. un 36. apsvērumā minētā aktīvās jaudas samazināšana iepriekš Covid-19 pandēmijas laikā, bet kas vairs netika novērota analīzes periodā; un

ii)	periodā pēc IP pastāvošais pusfabrikātu un primārā alumīnija īslaicīgais deficīts (sk. apturēšanas lēmuma 29. un 31. apsvērumu). Kā norādīts 18. apsvērumā, lai gan primārā alumīnija, magnija un enerģijas cenas ir ievērojami pieaugušas, tie joprojām ir pieejami un neietekmē faktisko jaudu.

(29)

Jaudas izmantojums saglabājās relatīvi stabils – 80,8 % analīzes periodā salīdzinājumā ar 81,5 % 2021. gada pirmajā pusgadā un 91,3 % 2017. gadā. Izlasē iekļauto uzņēmumu saņemto attiecīgā ražojuma pasūtījumu skaits analīzes periodā samazinājās par 12 % salīdzinājumā ar 2021. gada pirmo pusgadu un bija nedaudz (par 2 %) mazāks nekā izmeklēšanas periodā. Pasūtījumu līmenis bija zemāks nekā izmeklēšanas periodā un pat zemāks nekā 2017. gadā (12). Tas liecina, ka nākamajos mēnešos Savienības ražošanas nozare nebūs pilnībā noslogota ar pasūtījumiem.

(30)

Pēc informācijas izpaušanas Valeo apgalvoja, ka jaudas samazinājums atbilst piegāžu nepietiekamībai un ka Savienības ražošanas nozare nekad nav sasniegusi 100 % jaudas izmantojumu. Tādējādi tai analīzes periodā nav neizmantotās jaudas, jo izmantošanas līmenis ir 80,8 %. Visbeidzot, Valeo apgalvoja, ka Komisijas konstatējumi ir pretrunā šā lietotāja apgalvojumiem par to, ka Savienības ražošanas nozarei trūkst jaudas. Pirmkārt, pretēji Valeo apgalvojumam Komisija konstatēja, ka jauda analīzes periodā salīdzinājumā ar IP palielinājās par 20,8 %, bet salīdzinājumā ar 2017. gadu – par 23 %. Otrkārt, arguments, ka 80,8 % jaudas izmantojuma līmenis neļauj izmantot neizmantoto jaudu, bija pretrunā galīgajā regulā (13) Komisijas sniegtajiem konstatējumiem, ka Savienības ražošanas nozares jaudas izmantojums 2017. gadā bija 91,3 %. Turklāt Valeo neapstrīdēja Komisijas konstatējumus par to, ka faktiskā/aktīvā jauda vairs neatšķīrās no paziņotās jaudas. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(31)

Pēc informācijas izpaušanas Euranimi, Airoldi un Lodec apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare pēdējās desmitgadēs nav pietiekami investējusi jaunā jaudā. Tomēr neviena no personām nesniedza pierādījumus, kas pamatotu šo apgalvojumu, un pierādījumus tam, ka tas attiektos konkrēti uz PAV. Turpretī Komisija galīgajā regulā (14) konstatēja, ka attiecīgajā periodā jauda palielinājās par 2 %, bet analīzes periodā – par 20 %. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(32)

Euranimi un Airoldi arī apgalvoja, ka daudzi Savienības ražotāji primārā alumīnija trūkuma dēļ bija spiesti samazināt velmēšanas jaudu. Tie apgalvoja, ka šis deficīts daļēji ir izskaidrojams ar to, ka primārā alumīnija ražošana Eiropas Savienībā kopš 2000. gada ir samazinājusies par vairāk nekā 30 %. Šī deficīta dēļ Savienības ražošanas nozares spēja piegādāt PAV ir vēl ierobežotāka. Tomēr EA paskaidroja, ka nav primārā alumīnija deficīta un ka Savienības ražošanas nozare savām vajadzībām spēj to sagādāt no trešām valstīm. To apstiprināja fakts, ka primārā alumīnija imports Eiropas Savienībā 2022. gada janvārī–aprīlī bija lielāks nekā 2021. gada janvārī–aprīlī. Turklāt Komisija norādīja, ka pasaules primārā alumīnija krājumi 2022. gada otrajā ceturksnī bija [9,2–10,7] miljardi tonnu (15), proti, mazāki nekā 2020.–2021. gadā (vidēji [10,1–11,4] miljardi tonnu), bet līdzīgi kā pirms Covid-19 pandēmijas (vidēji [9,1–10,5] miljardi tonnu). Eiropas ražotāju krājumi ([310 000–330 000] tonnu) 2022. gada pirmajā ceturksnī arī atbilda iepriekšējo trīs gadu vidējam rādītājam ([320 000–340 000] tonnu 2019.–2021. gadā). Komisija secināja, ka, lai gan vairākos izejvielu tirgos, ieskaitot primārā alumīnija tirgu, joprojām pastāv spriedze, tā ir globāla parādība, kas nav tieši saistīta ar Savienības tirgu, un ka Savienības ražošanas nozare varēja saņemt primārā alumīnija piegādes, lai gan par lielākām cenām. Tāpēc apgalvojums par to, ka šī tirgus situācija ierobežo Savienības ražošanas nozares ražošanas spēju, it īpaši salīdzinājumā ar Ķīnas konkurentiem, tika noraidīts.

(33)

Analīzes periodā rentabilitāte uzlabojās un sasniedza 2,8 %. Rentabilitāte izmeklēšanas periodā bija –1,8 %, bet 2021. gada pirmajā pusgadā tā bija 1,9 %, savukārt analīzes periodā rentabilitāte saglabājās zemāka par 3,1 % peļņu, kas sasniegta 2017. pārskata gadā, un bija ievērojami zemāka par minimālo peļņas procentu 6 %, kas noteikts pamatregulas 7. panta 2.c punktā un izmantots mērķa cenas samazinājuma aprēķināšanai galīgajā regulā.

(34)	Apkopojot, daži rādītāji (pārdošanas apjomi, ražošana) analīzes periodā salīdzinājumā ar 2021. gada pirmo pusgadu samazinājās, bet citi (cenas, rentabilitāte) uzlabojās. Kopumā Komisija secināja, ka analīzes periodā Savienības ražošanas nozarei nav nodarīts būtisks kaitējums.

2.3. Lietotāju stāvoklis

(35)	Lietotāji atbalstīja apturēšanas pagarināšanu, argumentējot, ka apturēšanas nosacījumi joprojām ir spēkā.

(36)	Tomēr Komisija norādīja, ka apturēšanas brīdī pastāvošā pagaidu situācija ir mainījusies, kā aprakstīts 13.–23. apsvērumā.

(37)

Vairāki lietotāji arī apgalvoja, ka attiecībā uz konkrētiem plakaniem alumīnija velmējumiem, kurus tie attiecīgi izmanto, apturēšanas nosacījumi ir izpildīti, jo, kā tie apgalvo, šā ražojuma piedāvājums joprojām nav pietiekams. Tie atkārtoja savu pēc informācijas izpaušanas pausto apgalvojumu un uzskatīja, ka apturēšana būtu jāpagarina attiecībā uz konkrētajiem ražojumiem. Tomēr šie ražojumi veidoja tikai mazu daļu no kopējā importa apjoma, un pamatregulas 14. panta 4. punkts paredz attiecīgā ražojuma importam noteiktos pasākumus apturēt visam importam, nevis tā daļai.

(38)	Lietotāji arī apgalvoja, ka Eiropas Savienībā joprojām ir piegādes deficīts, it īpaši attiecībā uz to izmantotajiem konkrētajiem plakanajiem alumīnija velmējumiem, un ka apturēšanas izbeigšana vēl vairāk saasinās šo deficītu, jo samazināsies piegādes no Ķīnas.

(39)

Tomēr Komisija norādīja, ka Savienības ražošanas nozarei joprojām ir ievērojama neizmantotā jauda, kura, kā paskaidrots 28. apsvērumā, jau atbilst faktiskajai/aktīvajai jaudai. Kopš sākotnējā IP Savienības ražošanas nozare ir ievērojami palielinājusi jaudu. Savienības ražošanas nozare neapšaubāmi ir galvenais attiecīgā ražojuma piegādātājs lietotājiem. Komisija arī norādīja, ka pastāv alternatīvi piegādes avoti, piemēram, Turcija un citas trešās valstis. Turklāt daudzi lietotāji apstiprināja, ka izpildes laiks, kā paskaidrots 20. apsvērumā, ir ievērojami īsāks nekā 2021. gada pirmajā pusgadā. Visbeidzot, kā norādīts 37. apsvērumā, 14. panta 4. punkts neparedz apturēšanu attiecībā tikai uz daļu importa. Komisija arī norādīja, ka izslēgšanas pieprasījumi jau tika izskatīti galīgajā regulā (16).

(40)

Pēc informācijas izpaušanas Valeo apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares iesniegto dokumentu atklātajā versijā pasūtījumu skaits nebija norādīts un Komisijai tas būtu jāpārbauda. Arī pasūtījumu skaita samazinājums bija pretrunā tam, ka pieprasījums analīzes periodā bija lielāks nekā 2021. gada pirmajā pusgadā un IP. Komisija konstatēja, ka pasūtījumu skaits bija konfidenciāli dati, kas attiecās uz konkrētu uzņēmumu un netika iekļauti kopsavilkumā. Tomēr informācijas izpaušanas dokumentā Komisija sniedza pietiekamus datus, lai ieinteresētās personas varētu izmantot savas tiesības uz aizstāvību un iesniegt piezīmes par aprakstīto tendenci. Turklāt Komisija iespēju robežās veica iesniegtās informācijas kontrolpārbaudi, lai pārbaudītu tās precizitāti. Visbeidzot, pretēji Valeo apgalvojumam, patēriņš analīzes periodā, kā paskaidrots 13. apsvērumā, samazinājās par 13,5 % salīdzinājumā ar 2021. gada pirmo pusgadu. Tādējādi pasūtījumu skaita samazinājums par 12 % atbilst pieprasījuma samazinājumam. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(41)

Attiecībā uz izpildes laika saīsinājumu Valeo pēc informācijas izpaušanas apgalvoja, ka tas ir jāsamēro ar faktu, ka daudzi lietotāji nespēj iegādāties PAV, un ka Savienības ražošanas nozare, lai noteiktajā izpildes laikā varētu piegādāt ierobežotos daudzumus, kas atbilst tās jaudai, ir noraidījusi daudzus pasūtījumus. Pirmkārt, Komisija konstatēja, ka šis apgalvojums nav pamatots ar pierādījumiem. Otrkārt, tas ir pretrunā gandrīz visu lietotāju iepriekš izteiktajiem un neatkarīgu avotu apstiprinātajiem (17) apgalvojumiem, ka ilgāks izpildes laiks liecina par piedāvājuma un pieprasījuma nelīdzsvarotību Savienības tirgū. Tādējādi tas, ka analīzes periodā izpildes laiks saīsinājās līdz ierastajam, bija elements, kas liecināja par piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvara uzlabošanos. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(42)	Pēc informācijas izpaušanas lietotāji apšaubīja Komisijas konstatējumus par konkrētu ražojuma veidu piegāžu pieejamību Savienības tirgū un iespēju iegādāties šos ražojuma veidus no citām trešām valstīm.

(43)

Attiecībā uz alumīnija siltummaiņu PAV (“automobiļu SM”) piegādes problēmām Komisija norādīja, ka abi lietotāji, kas iesniedza piezīmes par izpausto informāciju, proti, TitanX un Valeo, jau ir iegādājušies ievērojamus daudzumus no Savienības ražošanas nozares. Turklāt daļā no Valeo un Savienības ražotāju sarakstes, ko iesniedza Valeo, tika apspriestas turpmākas piegādes no Savienības ražotājiem pēc 2023. gada. Šķiet, ka lielākajā daļā šīs sarakstes tika risinātas sarunas par jaunām cenām un nevis apspriestas ar jaudu saistītas problēmas vai jaudas trūkums.

(44)

Valeo apgalvoja arī, ka viens no viņa lielākajiem piegādātājiem ir atteicies piegādāt jau saskaņotos daudzumus un ka nesen notikuša ugunsgrēka rezultātā ir iznīcināta tā jaunā ražotne. Tomēr attiecīgais piegādātājs sniedza pierādījumus tam, ka Valeo bija tas, kurš neievēroja savas līgumsaistības un atcēla jau saskaņotos apjomus. Tā kā šis jautājums ir konkrēts līgumstrīds starp šiem abiem uzņēmumiem, Komisija nevarēja izdarīt secinājumus par vispārējām automobiļu SM piegādes problēmām Savienības tirgū. Attiecībā uz ugunsgrēku – citētajā preses rakstā nebija norādīts, ka ražotne ir iznīcināta pilnībā. Taču tajā bija minēts, ka ražotne sāks darboties ar dažu mēnešu kavēšanos (nevis 2022. gada otrajā pusē, bet gan 2023. gadā). Turklāt, kā minēts tajā pašā rakstā, tas ietekmēs tikai jaunos apjomus, bet ne jau piešķirtos esošos apjomus. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(45)

TitanX apgalvoja, ka uzņēmuma lielākais piegādātājs ir palielinājis cenas un ka uzņēmums nav varējis atrast papildu piegādātājus Savienībā. Tomēr uzņēmums neapgalvoja, ka tas attiecībā uz piegādēm no sava lielākā piegādātāja saskaras ar problēmām, kā arī TitanX nesniedza pierādījumus par piegādes atteikumiem no citiem piegādātājiem Savienībā. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(46)

Attiecībā uz automobiļu SM importu no trešām valstīm Komisija konstatēja, ka automobiļu SM imports no Turcijas veidoja lielu daļu no šā ražojuma veida kopējā patēriņa, savukārt visu veidu PAV imports no Turcijas analīzes periodā veidoja tikai 2,2 % no tirgus daļas salīdzinājumā ar [5,9–6,3] % izmeklēšanas periodā. Lietā nav pierādījumu tam, ka Turcija nevar palielināt eksportu līdz iepriekšējiem līmeņiem. Šajā sakarā Valeo un Turcijas piegādātāja iesniegtā e-pasta sarakste neliecināja, ka piegādātājam ir ar piegādi saistītas problēmas.

(47)

Visbeidzot, automobiļu SM tiek izmantoti automobiļu nozarē. Kā norādīts 71. apsvērumā, šī nozare saskārās ar problēmām un īslaicīgu pieprasījuma samazinājumu, kā rezultātā neizbēgami samazinājās arī pieprasījums pēc automobiļu SM. To apstiprināja EA sniegtie pierādījumi tam, ka pieprasījuma samazinājuma dēļ lietotāju – Valeo, Mahle un Marelli – analīzes periodā veiktie pasūtījumi samazinājās zem jau nolīgtā daudzuma (18).

(48)	Ņemot vērā iepriekšminētos apsvērumus, Komisija noraidīja apgalvojumus par automobiļu SM piegāžu pašreizējo nepietiekamību.

(49)

Attiecībā uz PAV, ko izmanto alumīnija elektrolītisko kondensatoru ražošanā, pēc informācijas izpaušanas SATMA un TDK Hungary apgalvoja, ka Savienībā nav ražotāju, kas ražo šo ražojuma veidu, ka Turcija nevar būt piegādes avots, jo šis ražojuma veids tur netiek ražots, un ka Japānas ražotāji izbeidza ražošanu 2021. gadā. Tomēr SATMA nesniedza nekādus apstiprinošus pierādījumus tam, ka Japāna, kas vienmēr bijusi galvenais šā ražojuma veida piegādes avots, ir izbeigusi ražošanu. Turklāt Komisija norādīja, ka ir sākts projekts ražošanas atsākšanai Savienībā. Visbeidzot, šis ražojuma veids veidoja ļoti nelielu daļu no PAV kopējā patēriņa Savienībā, un, kā paskaidrots 39. apsvērumā, saskaņā ar 14. panta 4. punktu nav iespējams pasākumus apturēt attiecībā tikai uz konkrētiem ražojuma veidiem. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(50)	Lietotāji arī ziņoja, ka maksājumu atjaunošanas gadījumā vairākiem lejupējiem uzņēmumiem vai ražotnēm varētu rasties finansiālas grūtības. Viņi brīdināja par ES ražotņu iespējamu slēgšanu.

(51)

Šajā sakarā Komisija atsaucās uz saviem konstatējumiem galīgās regulas 532.–548. apsvērumā, kuros tā secināja, ka pasākumu noteikšana nebūtu pretrunā lietotāju interesēm, jo ietekme uz lietotāju finansiālo stāvokli būtu maza. Turklāt apturēšanas periodā lietotājiem bija laiks pielāgot savas ražotnes citiem piegādes avotiem.

(52)

Bez tam, kā norādīts apturēšanas lēmuma 75. apsvērumā, Komisija uzskatīja, ka 9 mēnešu ilgais apturēšanas periods lietotājiem, jo īpaši tiem, kuri pieprasīja konkrētu ražojumu izslēgšanu, deva papildu laiku Savienības ražotāju (atkārtotai) apstiprināšanai. Šķiet, ka lietotāju pārorientēšanos uz piegādēm no Savienības ražošanas nozares apstiprina fakts, ka Savienības ražošanas nozare 2021. gada pirmajā pusgadā, kad bija vislielākais pieprasījums, ieguva tirgus daļu un tādu pašu tirgus daļu saglabāja analīzes periodā.

2.4. Importētāju un tirgotāju stāvoklis

(53)	EURANIMI, Eiropas Neintegrēto alumīnija un/vai nerūsējošā tērauda importētāju un izplatītāju apvienība, un 6 tās biedri, sniedza piezīmes par norisēm tirgū un par apturēšanu. Tie atbalstīja apturēšanas turpināšanu.

(54)	Tie galvenokārt norādīja uz pašreizējo akūto alumīnija deficītu, kā arī uz iespējamo risku lejupējiem ražotājiem, kuri varētu zaudēt konkurētspēju. Komisija šo apgalvojumu jau ir izskatījusi 51. apsvērumā.

3. KAITĒJUMA ATSĀKŠANĀS IESPĒJAMĪBA APTURĒŠANAS PAGARINĀŠANAS REZULTĀTĀ

(55)

Kā minēts 34. apsvērumā, Savienības ražošanas nozare, šķiet, atrodas situācijā, kad vairākas pozitīvas tendences ir palikušas nemainīgas vai pavērsušās pretējā virzienā. Daži rādītāji (pārdošanas apjomi, ražošana) analīzes periodā salīdzinājumā ar 2021. gada pirmo pusgadu samazinājās, bet citi (cenas, rentabilitāte) uzlabojās. Kopumā Komisija secināja, ka analīzes periodā Savienības ražošanas nozarei nav nodarīts būtisks kaitējums. Komisija novērtēja, vai ir maz ticams, ka, pagarinot apturēšanu, kaitējums atsāksies. Jo īpaši tika analizēti divi faktori: Ķīnas importa dinamika un jaunākās norises tirgū.

3.1. Importa no Ķīnas dinamika

(56)

Importa no Ķīnas tirgus daļa samazinājās no 8 % izmeklēšanas periodā līdz 2,2 % 2021. gada pirmajā pusgadā, bet pēc tam palielinājās par 49 % un analīzes periodā sasniedza 3,2 %. Tomēr no ĶTR 2022. gada februārī un martā veiktā importa analīze liecināja par strauju pieaugumu, kā rezultātā februārī un martā tirgus daļa pārsniedza 6,0 % un bija līdzīga tirgus daļai izmeklēšanas periodā.

1. tabula

Imports no Ķīnas analīzes periodā (tonnas)

	AP								Pēc AP
Importa apjoms no attiecīgās valsts	2021. g. jūl.	2021. g. aug.	2021. g. sept.	2021. g. okt.	2021. g. nov.	2021. g. dec.	2022. g. janvāris	2022. g. febr.	2022. g. marts	2022. g. apr.
Importa apjoms no attiecīgās valsts	2 905	3 224	4 852	5 639	6 134	4 292	9 300	12 818	13 832	14 027
Indekss	100	111	167	194	211	148	320	441	476	482
Avots: Eurostat (AP) un datubāze Surveillance (pēc AP).

(57)

Apjomiem bija šāda dinamika: pēc IP imports no Ķīnas ievērojami samazinājās no 171 240 tonnām izmeklēšanas periodā līdz 56 470 tonnām nākamajā gadā pēc IP. Pēc tam imports analīzes periodā atkal palielinājās un sasniedza 73 752 tonnas (8 mēnešu vidējais, attiecināts uz gadu), tomēr tas saglabājās zemāks nekā izmeklēšanas periodā un 2017. gadā (aptuveni 100 000 tonnu pēdējā minētajā). 2022. gada sākumā imports turpināja pieaugt (par 11 000 tonnām mēnesī 2022. gada janvārī un februārī, t. i., 132 000 tonnu gadā, un par 14 027 tonnām 2022. gada aprīlī, t. i., vairāk nekā 168 000 tonnu gadā).

(58)

Importa no Ķīnas cenas ievērojami palielinājās sakarā ar izejresursu cenu pieaugumu, kā arī augstākām transporta izmaksām. Pretēji tam, ko pēc informācijas izpaušanas apgalvoja dažas ieinteresētās personas, šo cenu pieaugumu nevarēja aplūkot izolēti, un tas bija jāaplūko perspektīvā un jāsalīdzina ar citām cenām un izmaksām, piemēram, Savienības pārdošanas cenām.

(59)

Izmeklēšanas periodā novērotais cenu samazinājums bija 17,3 %. Ķīnas importa cenu un Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenu starpība visā analīzes periodā pakāpeniski palielinājās, kā parādīts 2. tabulā. Tādējādi importa cenas 2022. gada janvārī un februārī bija (par 4–5 %) zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas.

(60)

Iepriekšminētais liecināja, ka imports no Ķīnas nepieauga uzreiz pēc IP, bet gan pakāpeniski palielinājās analīzes periodā un vēl vairāk palielinājās mēnešos pēc AP, gandrīz sasniedzot tādus mēneša vidējos apjomus, kādi bija izmeklēšanas periodā, savukārt patēriņš salīdzinājumā ar 2021. gada pirmo pusgadu samazinājās. Komisija norādīja, ka vispārējo stāvokli Ķīnas ražošanas nozarē raksturo nenoteiktība, kas saistīta ar Covid-19 uzliesmojumiem, “nulles Covid” politiku un tās ietekmi uz Ķīnas ekonomiku. Tāpēc 2022. gada martu un aprīli raksturo Ķīnas rūpnīcu darbības vispārējs sarukums. Rūpniecības produkcijas izlaide, pasūtījumi, nodarbinātība samazinājās, turpretī neizpildīto pasūtījumu skaits un piegādes laiks turpināja pieaugt. Tomēr, neraugoties uz šīm problēmām, analīzes periodā attiecīgā ražojuma imports no Ķīnas pastāvīgi palielinājās, it īpaši 2022. gada janvārī–aprīlī. Tajā pašā laikā cenas samazinājās, savukārt starpība ar Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām palielinājās, kā parādīts 2. tabulā. Tādējādi, lai gan ražošana Ķīnā Covid-19 dēļ samazinājās, imports no Ķīnas analīzes periodā atjaunojās, un pēc turpmākas pielāgošanās perioda imports no Ķīnas Eiropas Savienībā pieauga vēl vairāk.

2. tabula

Cenu salīdzinājums analīzes periodā (EUR/t)

	AP								Pēc AP
	2021. g. jūl.	2021. g. aug.	2021. g. sept.	2021. g. okt.	2021. g. nov.	2021. g. dec.	2022. g. janv.	2022. g. febr.	2022. g. marts	2022. g. apr.
Importa no attiecīgās valsts cenas	3 051	3 135	3 334	3 453	3 398	3 592	3 753	3 871	3 799	3 967
Indekss	100	103	109	113	111	118	123	127	125	130
Pārdošanas cenas Savienībā	3 065	3 137	3 335	3 507	3 686	3 705	3 915	4 077	—	—
Indekss	100	102	109	114	120	121	128	133
Avots: Eurostat (AP), datubāze Surveillance (pēc AP), izlasē iekļautie Savienības ražotāji.

(61)

Pēc informācijas izpaušanas Airoldi vispirms apgalvoja, ka Komisijas analīze par importu no Ķīnas ir nepareiza, jo saskaņā ar importa datiem tā iesniegtajā informācijā imports no Ķīnas nepalielinājās, taču palielinājās Ķīnas importa cenas. Otrkārt, Airoldi apgalvoja, ka importa tendences būtu jāanalizē proporcionāli 2021. gadam un ka importa pieaugums 2022. gada februārī un martā nebūtu jāņem vērā, jo to ietekmēja Ukrainas krīzes ārkārtas notikumi. Treškārt, attiecībā uz cenām Airoldi apgalvoja, ka Ķīnas cenas atbilst ES pārdošanas cenām un ka Komisijas analīzē importa no Ķīnas cenas būtu jākoriģē, pieskaitot transporta izmaksas

(62)	Attiecībā uz pirmo apgalvojumu Komisija norādīja, ka Airoldi apgalvojums ir nepareizs, jo tas bija balstīts uz daudz plašāku KN līmeni (8 cipari), savukārt Komisijas analīze balstījās uz statistikas datiem Taric līmenī (10 cipari), kuri aptvēra tikai attiecīgo ražojumu.

(63)

Par salīdzinātajiem periodiem Komisija atgādināja, ka daļa no gada pēc IP (2020. gada 1. jūlijs–2021. gada 30. jūnijs) un daļa analīzes perioda bija 2021. gadā. Tāpēc neviens par 2021. gada pirmo pusgadu un analīzes periodu veiktais dinamikas salīdzinājums neļauj noteikt vidējo rādītāju visam 2021. gadam, jo abi 2021. gada pusgadi katrs ir daļa no cita pārskata perioda. Līdz ar to jebkāds AP un 2021. gada importa tendenču salīdzinājums būtu bezjēdzīgs un neuzticams. Attiecībā uz 2022. gada janvāra un februāra mēnešu izslēgšanu Airoldi nesniedza citus paskaidrojumus vai pamatojumus par Ukrainas krīzes ietekmi, bet tikai apgalvoja, ka tā ir ārkārtēja.

(64)

Attiecībā uz cenām – pretēji Airoldi apgalvotajam, Ķīnas izcelsmes importa cenu un Savienības cenu starpība analīzes periodā palielinājās, kā paskaidrots 60. apsvērumā. Visbeidzot, attiecībā uz transporta korekcijām Komisija atgādināja, ka importa statistika tiek vākta CIF līmenī un tādējādi būtiska transporta izmaksu daļa jau ir iekļauta cenā. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(65)

Pēc informācijas izpaušanas EURANIMI apgalvoja, ka nesenais importa no Ķīnas pieaugums bija saistīts ar gaidāmajām apturēšanas beigām un to, ka šis imports tika veikts ar tādiem pašiem cenu nosacījumiem kā Eiropas ražotājiem. Komisija norādīja, ka importa apjomu no Ķīnas ietekmēja vairāki faktori un ka viens no šiem faktoriem, iespējams, bija pasākumu apturēšana. Attiecībā uz cenu līmeni Komisija norādīja, ka, salīdzinot izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās pārdošanas cenas un importa no Ķīnas vidējās cenas, pēdējās minētās bija zemākas visā AP.

(66)

Pēc informācijas izpaušanas Lodec apgalvoja, ka Ķīnas importa tirgus daļas līmenis apvienojumā ar zemākām cenām nerada draudus Savienības ražošanas nozarei, jo, kā apgalvo uzņēmums, tas izriet no brīvā tirgus un Ķīnas ražotāji eksportētāji tajā ir konkurētspējīgāki. SATMA pauda līdzīgu apgalvojumu, proti, ka Komisija nav pierādījusi, ka alumīnija kondensatoru ražošanā izmantotās alumīnija folijas imports būtu radījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, jo, kā apgalvo uzņēmums, Savienībā tā netiek ražota.

(67)

Komisija norādīja, ka galīgajā regulā ir veikta cēloņsakarības analīze. Komisija varēja secināt, ka attiecīgais ražojums sākotnējā IP ir radījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Nebija pierādījumu, kas liecinātu, ka tad, ja vairs nepastāvētu apstākļi, kuru dēļ Komisijai uz laiku apturēja galīgo maksājumu iekasēšanu, šī cēloņsakarība starp importētajiem ražojumiem un Savienības pārdošanas apjomiem būtu zudusi, vai ka šie cēloņsakarības konstatējumi pa šo laiku būtu atzīti par nederīgiem citu iemeslu dēļ. Turklāt šos apgalvojumus Lodec būtu vajadzējis izvirzīt sākotnējās izmeklēšanas posmā, kurā tika noteikti galīgie pasākumi. Visbeidzot, minētā cēloņsakarības analīze tika veikta attiecībā uz ražojumu kopumā, un nebija pienākuma veikt analīzi, kas būtu balstīta uz konkrētu ražojuma veidu. Tāpēc apgalvojumi tika noraidīti.

(68)

Lodec un EURANIMI apgalvoja, ka attiecībā uz dažiem ražojuma veidiem importa no Krievijas izbeigšana radīs papildu deficītu Savienības tirgū un Komisijai tas būtu jānovērš ar seku mazināšanas pasākumiem. Tomēr Komisija norādīja, ka attiecīgā ražojuma imports no Krievijas veidoja nenozīmīgu daļu no Savienības patēriņa un tā tirgus daļa pēc IP un AP laikā bija mazāka nekā 0,5 %. Līdz ar to tika uzskatīts, ka Krievijas importa apjoma izmaiņām nav būtiskas ietekmes. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

3.2. Jaunākās norises tirgū

(69)

Nākotne ir neskaidra, jo tirgu ietekmē dažādi faktori. Krājumu veidošana neturpināsies, jo tā bija īslaicīga reakcija uz nenoteiktību, kas saistīta ar iebrukumu Ukrainā. Turklāt galvenie mainīgie lielumi, kas jāņem vērā, ir arī pieaugušās izejvielu un enerģijas cenas, ko spēcīgi ietekmējusi atveseļošana pēc Covid-19 un kopš 2022. gada februāra – neprovocētā un nepamatotā Krievijas militārā agresija pret Ukrainu.

(70)	Ražojuma pieprasījums būvniecības nozarē joprojām ir spēcīgs, tomēr ir pazīmes, kas liecina, ka izejvielu cenu pieauguma un iespējamā procentu likmju pieauguma dēļ varētu kavēties jauni projekti un tā rezultātā pieprasījums varētu samazināties (19).

(71)

Ražošana autobūves nozarē tuvākajā nākotnē, iespējams, atkal sasniegs normālu līmeni. Tomēr pieprasījumu autobūves nozarē īstermiņā ir negatīvi ietekmējis no Ukrainas importēto elektroinstalācijas vadu deficīts un globāls mikroshēmu deficīts (20). Attiecībā uz pēdējo minēto paredzams, ka deficīts vismaz kādu laiku būs arī 2022. gadā (21).

(72)

Saskaņā ar EA prognozēm viss tirgus nākamajos mēnešos samazināsies. EA prognozēja, ka 2022. gada pirmajā pusgadā pārdošanas apjoms kritīsies par 3,8 % salīdzinājumā ar AP, bet ražošanas apjoms kritīsies par 5,7 %. Prognozes pamatā bija patēriņa kritums autobūves nozarē un ievērojams importa no Ķīnas pieaugums. Komisija norādīja, ka saskaņā ar Eurofer aplēsēm autobūves nozare 2022. gadā pieaugs, bet 2023. gadā stagnēs (22). Tomēr Eurofer prognozes par 2022. gadu pamatā ir vairāki nezināmi mainīgie lielumi: pašreizējo no pastāvīga pusvadītāju deficīta izrietošo negatīvo risku apmērs nākotnē; iespējams pieprasījuma samazinājums, ņemot vērā, ka gadījumā, ja karš Ukrainā būs ilgstošs, pieaugs ekonomiskā nenoteiktība; patērētāju rīcībā esošo ienākumu stagnācija (Eiropas Savienībā) un augsta enerģijas un izejvielu cenu inflācija, kā arī pašlaik nelielā pieprasījuma pieaugums lielākajos ES eksporta tirgos (Apvienotajā Karalistē, ASV, Ķīnā un Turcijā). Līdz ar to joprojām nav skaidrības par ražojuma pieprasījumu autobūves nozarē.

(73)

Komisija arī analizēja, vai neprovocētā un nepamatotā Krievijas militārā agresija pret Ukrainu un Krievijai noteiktās sankcijas ir ietekmējušas Savienības ražošanas nozares piegādes ķēdi. Pašlaik noteiktās sankcijas un citi pasākumi neliedz alumīnija ražojumu eksportu no Krievijas uz ES. Turklāt Savienības ražošanas nozarei bez Krievijas ir arī citi piegādes avoti. Attiecīgi Komisija neguva konkrētus pierādījumus tam, ka Krievijai noteikto sankciju ietekme uz Savienības ražošanas nozares piegādes ķēdi ir tik būtiska, ka tā būtu jāņem vērā, analizējot apturēšanas atcelšanas ietekmi. Tomēr problēmas var radīt sankcijas, kas liedz dažām bankām izmantot SWIFT maksājumu sistēmu, kā arī tas, ka daži kravu pārvadājumu uzņēmumi ir pārtraukuši visus konteineru pārvadājumus uz Krieviju un no tās. Turklāt zināma ietekme var būt sankciju piemērošanai konkrētām Krievijas personām, kuras darbojas šajā nozarē. Tāpēc šī situācija palielina nenoteiktību par tirgus situācijas iespējamo dinamiku īstermiņā un vidējā termiņā.

3.3. Secinājums par to, vai kaitējuma atsākšanās ir maz ticama

(74)

Pēc tam kad Savienības ražošanas nozares darbības rādītāji 2021. gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar IP uzlabojās, tās ekonomiskais stāvoklis analīzes periodā saglabājās diezgan stabils, lai gan daži kaitējuma rādītāji pasliktinājās. Proti, lai gan Savienības ražošanas nozares tirgus daļa saglabājās stabila, pārdošanas apjoms ievērojami samazinājās (par 12,8 %), bet ražošana un jauda nedaudz samazinājās (attiecīgi par 2 % un 1,3 %). Analīzes periodā rentabilitāte uzlabojās un sasniedza 2,8 %, tomēr tā joprojām ir zemāka nekā 2017. pārskata gadā un ievērojami zemāka nekā minimālā peļņa 6 %, kas tika izmantota mērķa cenas samazinājuma aprēķināšanā.

(75)

Jo īpaši prognozes par Savienības ražošanas nozari laikposmam pēc analīzes perioda nav īpaši pozitīvas. Veikto attiecīgā ražojuma pasūtījumu skaits AP samazinājās par 12 % salīdzinājumā ar 2021. gada pirmo pusgadu un par 2 % salīdzinājumā ar IP (kurā saskaņā ar konstatējumiem Savienības ražošanas nozarei tika nodarīts kaitējums). Līdz ar to, pretēji apturēšanas lēmuma 49. apsvērumā sniegtajiem konstatējumiem, Savienības ražošanas nozare attiecībā uz nākamajiem mēnešiem vairs nav pilnībā noslogota ar pasūtījumiem un tās darbības līmenis nākotnē nav nodrošināts. Patēriņš sasniedza augstāko līmeni 2021. gada pirmajā pusgadā, bet pēc tam analīzes periodā samazinājās par 13,5 %. To apstiprināja pasūtījumu skaita samazināšanās, kā arī ievērojami īsāks izpildes laiks. Tā kā nav noteiktības par pieprasījumu automobiļu ražošanas un būvniecības nozarē, kā arī gaidāms galveno izejresursu izmaksu turpmāks pieaugums, paredzams, ka pieprasījums nākamajos mēnešos nepieaugs. Visbeidzot, uzlabojoties piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvaram, samazinātos Savienības ražošanas nozares spēja aizstāvēt savas intereses cenu noteikšanā, un tas negatīvi ietekmētu tās ekonomisko sniegumu.

(76)

Vienlaikus imports no Ķīnas par cenām, kas ir zemākas par Savienības ražošanas nozares vidējām cenām, analīzes periodā pastāvīgi un būtiski palielinājās un nākamajos divos mēnešos pēc AP palielinājās vēl vairāk. Konkrētāk, Ķīnas importa cenu un Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenu starpība visā analīzes periodā pakāpeniski palielinājās. Tas notika, neraugoties uz starptautisko transporta izmaksu pieaugumu un piegādes problēmām, uz ko norādīja lietotāji, un Covid-19 radītajām grūtībām, kas kopumā ietekmēja Ķīnas ražotājus. Ja pasākumu apturēšana tiktu pagarināta, šis nesenais ievērojamais un straujais importa pieaugums no Ķīnas, visticamāk, turpinātos arī nākotnē un novestu pie tādas pašas situācijas, kāda tika novērota sākotnējās izmeklēšanas periodā. Gaidāmais turpmākais izmaksu pieaugums un pieprasījuma nenoteiktība vienlaikus ar turpmāku importa no Ķīnas par zemākām cenām pieaugumu nepārprotami negatīvi ietekmētu Savienības ražošanas nozares ekonomisko sniegumu.

(77)	Ņemot vērā iepriekš sniegto analīzi, Komisija secina, ka tad, ja tiktu pagarināta pašreizējā antidempinga maksājumu apturēšana, Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma atsākšanās vairs nav maz ticama.

4. SECINĀJUMS

(78)

Pārbaudījusi tirgus nories analīzes periodā, iespējamās norises tuvākajā nākotnē, Savienības ražošanas nozares stāvokli un importētāju un lietotāju viedokļus, Komisija secināja, ka nosacījumi pasākumu apturēšanas pagarināšanai vairs nav izpildīti. Šajā sakarā Komisija atgādināja, ka, ņemot vērā pamatregulā paredzēto vispārīgo noteikumu, antidempinga maksājumu iekasēšanas apturēšana ir ārkārtas pasākums.

(79)

Tāpēc, tā kā nebija nepieciešamo elementu un ņemot vērā visu ieinteresēto personu viedokļus, Komisija nolēma nepagarināt Ķīnas izcelsmes PAV importam noteikto antidempinga maksājumu apturēšanu. Tādēļ maksājumi būtu jāatjauno no brīža, kad beidzas apturēšanas lēmuma piemērošana (no 2022. gada 12. jūlija).

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes plakanu alumīnija velmējumu importam noteikto galīgo antidempinga maksājumu apturēšana, kas noteikta Īstenošanas lēmuma (ES) 2021/1788 1. pantā, netiek pagarināta.

2. pants

Ar šo no 2022. gada 12. jūlija tiek atjaunots galīgais antidempinga maksājums, kas ar 1. pantu Īstenošanas regulā (ES) 2021/1784 noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes plakanu alumīnija velmējumu importam.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2022. gada 7. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.

(2) OV C 268, 14.8.2020., 5. lpp.

(3) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/582 (2021. gada 9. aprīlis), ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes plakanu alumīnija velmējumu importam (OV L 124, 12.4.2021., 40. lpp.).

(4) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/1784 (2021. gada 8. oktobris), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes plakanu alumīnija velmējumu importam (OV L 359, 11.10.2021., 6. lpp.).

(5) Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2021/1788 (2021. gada 8. oktobris), ar ko aptur galīgos antidempinga maksājumus, kuri ar Īstenošanas regulu (ES) 2021/1784 noteikti Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes plakanu alumīnija velmējumu importam (OV L 359, 11.10.2021., 105. lpp.).

(6) No 1 331 005 tonnām 2021. gada pirmajā pusgadā līdz 1 150 832 tonnām analīzes periodā.

(7) Tas ir, dalot ar 8 (analīzes perioda aptverto mēnešu skaitu) un reizinot ar 6.

(8) CRU Aluminium products Monitor, 2022. gada aprīļa ziņojums.

(9) https://steelnews.biz/russia-lifts-aluminium-alloys-export-tax/

(10) Apturēšanas lēmumā (30. apsvērums) minēts, ka izpildes laiks normālos apstākļos ir 4–12 nedēļas.

(11) Konversijas cena, aptuveni skaidrojot, ir primārā alumīnija pārdošanas cenu un LME (3 mēnešu) cenu starpība. Lai noteiktu pārdošanas cenas, Komisija izmantoja informāciju, ko sniedza izlasē iekļautie Savienības ražotāji. Skatīt 2. tabulu. Lai noteiktu LME (3 mēnešu) cenas, Komisija par avotu izmantoja Fastmarket. Dati tika izgūti par katru dienu, un tie tika izmantoti, lai aprēķinātu vidējos rādītājus par šiem diviem periodiem: 2020. gada jūlijs–2021. gada jūnijs un 2021. gada jūlijs–2022. gada februāris (AP). Šie vidējie rādītāji tika konvertēti no USD uz EUR, izmantojot oficiālos valūtas maiņas kursus (attiecīgo periodu vidējos rādītājus). Vidējās LME cenas šajos divos periodos bija attiecīgi 1 710 EUR un 2 431 EUR.

(12) Tomēr EA iesniegtie 2017. gada dati ietvēra dažus neaptvertos ražojumus.

(13) Galīgās regulas 439. apsvērums.

(14) Galīgās regulas 438. apsvērums.

(15) Datu par primārā alumīnija krājumiem avots ir CRU 2022. gada jūnija ziņojums Aluminium Monitor (Inventories).

(16) Visi ražojumu izslēgšanas pieprasījumi ir apskatīti galīgās regulas 2.2. iedaļā. Attiecībā uz visiem PAV, ko izmanto rituļu ar pārklājumu un alumīnija kompozītpaneļu ražošanā (tās pašas regulas 2.2.2. iedaļa), Komisija secināja, ka Savienības tirgū ir pietiekama ražošanas jauda, un tāpēc noraidīja šo ražojumu izslēgšanas pieprasījumus.

(17) Sk. apturēšanas lēmuma 36. apsvērumu un 6. zemsvītras piezīmi.

(18) t21.006374.

(19) CRU 2022. gada marta ziņojums.

(20) Saskaņā ar ACEA datiem, jaunu automobiļu reģistrācija 2022. gada 1. ceturksnī samazinājās par 12,3 %. https://www.acea.auto/pc-registrations/passenger-car-registrations-12-3-first-quarter-of-2022-20-5-in-march/

(21) https://www.autocar.co.uk/car-news/business-tech%2C-development-and-manufacturing/latest-updates-semiconductor-chip-crisis; https://www.bbc.com/news/business-60313571.

(22) https://www.eurofer.eu/assets/publications/economic-market-outlook/economic-and-steel-market-outlook-2022-2023-first-quarter-2/EUROFER_ECONOMIC_REPORT_Q2_2022-23_final.pdf

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 183

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	65. gadagājums 2022. gada 8. jūlijs

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
	*	Paziņojums par to, ka stājas spēkā Partnerattiecību nolīgums par attiecībām un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Jaunzēlandi, no otras puses	1
		REGULAS
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2022/1171 (2022. gada 22. marts), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1009 II, III un IV pielikumu, lai ES mēslošanas līdzekļos izmantoto komponentmateriālu kategoriju sarakstā pievienotu atgūtus augstas tīrības materiālus ( 1 )	2
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2022/1172 (2022. gada 4. maijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2116 papildina attiecībā uz kopējā lauksaimniecības politikā integrēto administrācijas un kontroles sistēmu un ar nosacījumu sistēmu saistīto administratīvo sodu piemērošanu un aprēķināšanu	12
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/1173 (2022. gada 31. maijs) ar ko nosaka noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2116 piemēro attiecībā uz kopējā lauksaimniecības politikā integrēto administrācijas un kontroles sistēmu	23
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/1174 (2022. gada 7. jūlijs), ar ko Īstenošanas regulu (ES) 2015/1998 groza attiecībā uz dažiem sīki izstrādātiem pasākumiem kopīgo pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā ( 1 )	35
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/1175 (2022. gada 7. jūlijs), ar ko pēc izmeklēšanas atsākšanas nolūkā īstenot 2022. gada 4. maija spriedumus apvienotajās lietās T-30/19 un T-72/19 attiecībā uz Īstenošanas regulu (ES) 2018/1579 un Īstenošanas regulu (ES) 2018/1690 attiecina reģistrāciju uz tādu konkrētu jaunu vai atjaunotu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes gumijas pneimatisko riepu importu, kuras paredzētas autobusiem vai kravas automobiļiem un kuru slodzes indekss pārsniedz 121	43
	*	Komisijas Regula (ES) 2022/1176 (2022. gada 7. jūlijs), ar ko attiecībā uz konkrētu UV filtru izmantošanu kosmētikas līdzekļos groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1223/2009 ( 1 )	51
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/1177 (2022. gada 7. jūlijs), ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) 2020/683, informācijas dokumenta un papīra formāta atbilstības sertifikāta veidnēs ieviešot un atjauninot ierakstus attiecībā uz noteiktām drošības sistēmām, un pielāgojot transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskās vienības tipa apstiprinājuma sertifikātu numurēšanas sistēmu ( 1 )	54
		LĒMUMI
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2022/1178 (2022. gada 7. jūlijs) par tādu galīgo antidempinga maksājumu apturēšanas nepagarināšanu, kuri ar Īstenošanas regulu (ES) 2021/1784 noteikti Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes plakanu alumīnija velmējumu importam	71
	*	Politikas un drošības komitejas lēmums (KĀDP) 2022/1179 (2022. gada 7. jūlijs), ar ko ieceļ ES spēku komandieri Eiropas Savienības militārajai operācijai ar mērķi palīdzēt Somālijas piekrastē novērst un apkarot pirātismu un bruņotas laupīšanas un atturēt no šādiem nodarījumiem (Atalanta) un atceļ Lēmumu (KĀDP) 2022/217 (ATALANTA/4/2022)	83


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.