ISSN 1977-0715 |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 11 |
|
![]() |
||
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
65. gadagājums |
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ. |
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
II Neleģislatīvi akti
REGULAS
18.1.2022 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 11/1 |
KOMISIJAS REGULA (ES) 2022/63
(2022. gada 14. janvāris),
ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II un III pielikumu groza attiecībā uz pārtikas piedevu titāna dioksīds (E 171)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1333/2008 (2008. gada 16. decembris) par pārtikas piedevām (1) un jo īpaši tās 10. panta 3. punktu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1331/2008 (2008. gada 16. decembris), ar ko nosaka vienotu atļauju piešķiršanas procedūru attiecībā uz pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem (2), un jo īpaši tās 7. panta 5. punktu,
tā kā:
(1) |
Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikumā noteikts Savienības atļauto pārtikas piedevu saraksts un šo pārtikas piedevu lietošanas nosacījumi. |
(2) |
Regulas (EK) Nr. 1333/2008 III pielikumā noteikts Savienības saraksts ar lietošanai pārtikas piedevās, pārtikas fermentos, pārtikas aromatizētājos un uzturvielās atļautām pārtikas piedevām un to lietošanas nosacījumi. |
(3) |
Titāna dioksīds (E 171) ir viela, ko saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikumu atļauts izmantot par krāsvielu noteiktos pārtikas produktos. |
(4) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1331/2008 3. panta 1. punktu Savienības atļauto pārtikas piedevu sarakstu var atjaunināt vai nu pēc Komisijas iniciatīvas, vai pēc pieteikuma saņemšanas. |
(5) |
Regulas (EK) Nr. 1333/2008 32. panta 1. punktā noteikts, ka visām pārtikas piedevām, kas Savienībā bijušas atļautas pirms 2009. gada 20. janvāra, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) no jauna veic riska novērtēšanu. |
(6) |
Iestāde 2016. gada 14. septembrī publicēja zinātnisku atzinumu par titāna dioksīda (E 171) kā pārtikas piedevas nekaitīguma atkārtotu novērtēšanu (3), kurā secināts, ka atzinumā aprēķinātās nekaitīguma robežas nerada bažas. Tomēr Iestāde ieteica pašreizējām ESAO pamatnostādnēm atbilstošu papildu toksikoloģisko testēšanu, paplašinātu 90 dienu pētījumu vai vairāku paaudžu, vai paplašinātu vienas paaudzes reproduktīvā toksiskuma pētījumu, kuros noteikt titāna dioksīda (E 171) orientējošo veselībpamatoto vērtību (pieņemamo diennakts devu – PDD). Iestāde arī ieteica grozīt Savienības specifikāciju attiecībā uz titāna dioksīdu (E 171), tajā ieviešot granulometriskā sastāva aprakstu un nanomēroga daļiņu īpatsvaru titāna dioksīdā (E 171), ko izmanto par pārtikas piedevu, un pārskatot toksisko elementu piemaisījumu maksimālos daudzumus. |
(7) |
Lai apmierinātu datu vajadzības, kas norādītas zinātniskajā atzinumā par minētās vielas kā pārtikas piedevas atkārtotu novērtējumu, Komisija 2017. gada 30. janvārī publicēja uzaicinājumu iesniegt zinātniskus un tehnoloģiskus datus par titāna dioksīdu (E 171). |
(8) |
Ņemot vērā Iestādes ieteikumus, uzņēmēji 2017. gada 2. oktobrī un 2018. gada 29. jūnijā iesniedza priekšlikumu par titāna dioksīda (E 171) specifikācijas grozīšanu un iesniedza nepieciešamos datus. Komisija 2018. gada 7. augustā lūdza Iestādi sniegt zinātnisku atzinumu par to, vai sniegtie dati pietiekami pamato ierosināto titāna dioksīda (E 171) specifikāciju grozīšanu. |
(9) |
Iestāde 2019. gada 12. jūlijā publicēja zinātnisku atzinumu par ierosinātajiem grozījumiem titāna dioksīda (E 171), ko izmanto par pārtikas piedevu, specifikācijā. Iestāde secināja, ka specifikācijā jāiekļauj papildu parametri attiecībā uz granulometrisko sastāvu, un ieteica Savienības specifikācijā pārskatīt pārtikas piedevas titāna dioksīda (E 171) definīciju. Iestāde arī secināja, ka, pamatojoties uz ierosinātajām specifikācijas izmaiņām, titāna dioksīda (E 171) kā pārtikas piedevas pārskatīšana toksikoloģiskajā datubāzē būtu jāveic saskaņā ar datu prasībām, kas norādītas 2018. gada “Vadlīnijās par riska novērtējumu attiecībā uz nanozinātnes un nanotehnoloģiju izmantošanu pārtikas un barības ķēdē” (4). |
(10) |
Komisija 2020. gada 6. martā lūdza Iestādi, ņemot vērā ierosinātos grozījumus specifikācijā, novērtēt pārtikas piedevas titāna dioksīda (E 171) nekaitīgumu datus no paplašinātā vienas paaudzes reproduktīvā pētījuma, ko ieinteresēto uzņēmēju konsorcijs iesniedza, atbildot uz 2017. gadā izsludināto publisko uzaicinājumu iesniegt datus, kā arī visus jaunos attiecīgos datus, kas pieejami kopš titāna dioksīda (E 171) atkārtotas novērtēšanas pabeigšanas 2016. gadā, tostarp datus, kurus uzskata par atbilstošiem 2018. gada Vadlīnijās par nanotehnoloģijām noteiktajām datu prasībām. |
(11) |
Iestāde 2021. gada 6. maijā publicēja zinātnisku atzinumu par titāna dioksīda (E 171) kā pārtikas piedevas nekaitīgumu (5). Ņemot vērā atzinumu par ierosinātajiem grozījumiem specifikācijās un ievērojot 2018. gada Vadlīnijas par nanotehnoloģijām, atzinumā papildus visiem jaunajiem būtiskajiem datiem ir ņemti vērā arī dati par titāna dioksīda nanodaļiņu potenciālo genotoksiskumu, kas publicēti pirms 2016. gada un iepriekš nebija atzīti par būtiskiem atkārtotajai novērtēšanai, kas veikta 2016. gadā. Atzinumā Iestāde norādīja, ka, pamatojoties uz visiem pieejamajiem pierādījumiem, nevar izslēgt bažas par genotoksiskumu, un, ņemot vērā daudzās neskaidrības, secināja, ka lietojumā par pārtikas piedevu titāna dioksīdu (E 171), vairs nevar uzskatīt par nekaitīgu. Iestāde nekonstatēja un neieteica jaunus pētījumus, kas varētu mazināt bažas par genotoksiskumu un citas atlikušās neskaidrības. |
(12) |
Ņemot vērā secinājumus, kas pausti Iestādes 2021. gada atzinumā par titāna dioksīda (E 171) nekaitīgumu lietojumā par pārtikas piedevu, ir lietderīgi atcelt atļauju izmantot titāna dioksīdu (E 171) pārtikā. Attiecīgi titāna dioksīdu (E 171) pārtikā izmantot vairs nedrīkst. Tā kā titāna dioksīdu (E 171) vairs nebūs atļauts izmantot pārtikā, atsauci uz to ir lietderīgi svītrot arī Regulas (EK) Nr. 1333/2008 III pielikuma 1. daļas ierakstā par kālija alumīnija silikāta (E 555) izmantošanu par nesējvielu. |
(13) |
Tomēr, ņemot vērā to, ka Iestāde nekonstatēja tūlītēju veselības apdraudējumu saistībā ar titāna dioksīdu (E 171), ko izmanto par pārtikas piedevu, un lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju, ir lietderīgi pārtikas produktus, kas satur titāna dioksīdu (E 171), kurš lietots saskaņā ar noteikumiem, kas bija piemērojami pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas, atļaut laist tirgū ne ilgāk kā sešus mēnešus pēc minētās dienas. Pēc tam tos var turpināt tirgot līdz to minimālajam derīguma termiņam vai “izlietot līdz” datumam. |
(14) |
Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/35/EK (6) attiecībā uz krāsvielu lietošanu cilvēku un veterinārajās zālēs atļauj tikai tās, kas atļautas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1333/2008 par pārtikas piedevām, kuru specifikācijas ir noteiktas Komisijas Regulā (ES) Nr. 231/2012 (7). Uz palīgvielu, kas nav krāsvielas, izmantošanu zālēs attiecas Savienības noteikumi par zālēm, un tās novērtē zāļu vispārējā riska un ieguvumu samēra profila ietvaros. |
(15) |
Atbildot uz Komisijas pieprasījumu, Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) 2021. gada 8. septembrī sniedza zinātnisku analīzi par titāna dioksīda (E 171) lietošanas tehnisko mērķi zālēs, aizstāšanas iespējamību un iespējamiem alternatīvu izmantošanas termiņiem. EMA savos secinājumos norādīja, ka titāna dioksīdu, pat ja tam ir vairākas funkcijas, galvenokārt izmanto zālēs par krāsvielu un opalescentu vielu. Tā arī uzsvēra, ka titāna dioksīdu bieži izmanto vairāku svarīgu iekšķīgi lietojamu zāļu cietā vai puscietā zāļu formā. EMA arī uzsvēra, ka no tehniskā viedokļa vajadzētu būt iespējai rast alternatīvas, kas aizstātu titāna dioksīdu (E 171) pārklājumos: gan krāsvielās, gan citos lietojumos. Tomēr tā arī uzsvēra, ka šobrīd minētā nav apstiprinātas, vai tas ir iespējams, jo titāna dioksīda (E 171) aizstāšana negatīvi ietekmētu zāļu kvalitāti, nekaitīgumu un iedarbīgumu. EMA uzsvēra nepieciešamību rūpīgi izvērtēt alternatīvas, jo īpaši, lai nodrošinātu to saderību ar dažādām atsevišķām zāļu sastāvdaļām. Lai aizstātu titāna dioksīdu (E 171) atļautās zālēs, būtu jāveic atsevišķa pārskatīšana un novērtējums, kam, iespējams, būs vajadzīgi bioekvivalences pētījumi. Turklāt EMA secināja, ka šobrīd ir grūti ieteikt precīzu pārejas periodu zāļu sastāvā izmantotā titāna dioksīda (E 171) aizstāšanai, jo atkarībā no sastāva pārveidošanas sarežģītības un nepieciešamajiem pētījumiem, lai pārveidotu sastāvu katram atsevišķam produktam, varētu būt vajadzīgi vairāki gadi. Visbeidzot, ņemot vērā šīs palīgvielas izmantošanas mērogu un ietekmēto zāļu apjomu, kā arī ņemot vērā globālās piegādes ķēdes, EMA uzsvēra, ka prasība aizstāt titāna dioksīdu (E 171) gandrīz noteikti izraisītu ievērojamu zāļu trūkumu Savienības tirgū. |
(16) |
Pamatojoties uz EMA zinātnisko analīzi un lai izvairītos no zāļu trūkuma, kas varētu ietekmēt sabiedrības veselību, titāna dioksīds (E 171) būtu provizoriski jāiekļauj atļauto piedevu sarakstā, lai atļautu to lietot zālēs par krāsvielu, kamēr tam tiek izstrādātas piemērotas alternatīvas tā aizstāšanai, vienlaikus nodrošinot attiecīgo zāļu kvalitāti, nekaitīgumu un iedarbīgumu. Tomēr šajā laikā titāna dioksīds (E 171) būtu jāiekļauj to krāsvielu sarakstā, kuras nedrīkst tieši pārdot patērētājiem. |
(17) |
Ir ārkārtīgi svarīgi, lai farmācijas nozare darītu visu iespējamo, lai paātrinātu tādu alternatīvu pētniecību un izstrādi, ko zālēs izmantot par titāna dioksīda (E 171) aizstājēju, un iesniegtu vajadzīgās attiecīgo tirdzniecības atļauju nosacījumu izmaiņas. Ja šādu centienu nav, kompetentās iestādes attiecīgajām ieinteresētajām personām var pieprasīt iesniegt objektīvu un pārbaudāmu iemeslu, kas izskaidro aizstāšanas neiespējamību. |
(18) |
Komisija ir apņēmusies trīs gadu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas pārskatīt nepieciešamību saglabāt titāna dioksīda (E 171) izmantošanu tikai par krāsvielu zālēs vai svītrot to no Savienības pārtikas piedevu saraksta. Šī pārskatīšana būtu jābalsta uz atjauninātu EMA novērtējumu, kas jāveic pirms 2024. gada 1. aprīļa. Tajā būtu jāņem vērā panākumi, kas šajā laikposmā gūti, titāna dioksīdam (E 171) gan jaunās zālēs, gan tā aizstāšanai atļautās zālēs izstrādājot alternatīvas, un iespējamā ietekme uz kvalitāti, nekaitīgumu un iedarbīgumu, kā arī uz zāļu pieejamību. Ja šajā laikā titāna dioksīda (E 171) aizstāšana zālēs nav notikusi vai nav uzsākta, būtu jāņem vērā tikai objektīvi, pārbaudāmi iemesli, kas saistīti ar tā aizstāšanas iespējamību. |
(19) |
Tādēļ Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II un III pielikums būtu attiecīgi jāgroza. |
(20) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II un III pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.
2. pants
Līdz 2022. gada 7. augustam pārtikas produktus, kas ražoti saskaņā ar noteikumiem, kuri bija spēkā pirms 2022. gada 7. februāra, arī turpmāk drīkst laist tirgū. Pēc minētā datuma tie var palikt tirgū līdz to minimālajam derīguma termiņam vai “izlietot līdz” datumam.
3. pants
Komisija pēc apspriešanās ar Eiropas Zāļu aģentūru trīs gadu laikā pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas pārskata nepieciešamību saglabāt titāna dioksīdu (E 171) izmantošanai tikai par zāļu krāsvielu vai svītrot to no Savienības pārtikas piedevu saraksta, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikuma B daļā.
4. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2022. gada 14. janvārī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 354, 31.12.2008., 16. lpp.
(2) OV L 354, 31.12.2008., 1. lpp.
(3) EFSA Journal 2016; 14(9):4545.
(4) EFSA Journal 2018; 16(7):5327.
(5) EFSA Journal 2021; 19(5):6585.
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/35/EK (2009. gada 23. aprīlis) par zālēm pievienojamām krāsvielām (OV L 109, 30.4.2009., 10. lpp.).
(7) Komisijas Regula (ES) Nr. 231/2012 (2012. gada 9. marts), ar ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II un III pielikumā uzskaitīto pārtikas piedevu specifikācijas (OV L 83, 22.3.2012., 1. lpp.).
PIELIKUMS
1. |
Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikumu groza šādi:
|
2. |
Regulas (EK) Nr. 1333/2008 III pielikuma 1. daļā ierakstu par pārtikas piedevu E 555 (Kālija alumīnija silikāts) aizstāj ar šādu:
|
18.1.2022 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 11/6 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/64
(2022. gada 17. janvāris),
ar ko attiecībā uz dažu tarifa kvotu pārvaldības sistēmu un daudzumiem, kurus drīkst importēt saskaņā ar dažām tarifa kvotām, groza Īstenošanas regulas (ES) 2020/761 un (ES) 2020/1988
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 187. pantu un 223. panta 3. punktu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (2) un jo īpaši tās 66. panta 4. punktu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 510/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar kuru nosaka tirdzniecības režīmu, kas piemērojams dažām lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtām precēm, un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 1216/2009 un (EK) Nr. 614/2009 (3), un jo īpaši tās 9. panta pirmās daļas a)–d) punktu un 16. panta 1. punktu,
tā kā:
(1) |
Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/761 (4) nosaka noteikumus par lauksaimniecības produktu importa un eksporta tarifa kvotu pārvaldību, kurā izmanto importa un eksporta licenču sistēmu, un paredz īpašus noteikumus. |
(2) |
Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1988 (5) nosaka noteikumus par to importa tarifa kvotu pārvaldību, kuras paredzēts izmantot, ievērojot muitas deklarāciju pieņemšanas datumu hronoloģisko secību (“rindas kārtības princips”). |
(3) |
Ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Austrālijas Savienību, ievērojot 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) XXVIII pantu, par visu ES CLXXV sarakstā iekļauto tarifa kvotu koncesiju grozīšanu sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības, kas noslēgts ar Padomes Lēmumu (ES) 2021/2234 (6), dažas tarifa kvotas tiek grozītas attiecībā uz produktu daudzumiem, kas importējami no Austrālijas. |
(4) |
Ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Indonēzijas Republiku, ievērojot 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) XXVIII pantu, par visu ES CLXXV sarakstā iekļauto tarifa kvotu koncesiju grozīšanu sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības, kas noslēgts ar Padomes Lēmumu (ES) 2021/1197 (7), dažas tarifa kvotas tiek grozītas attiecībā uz produktu daudzumiem, kas importējami no Indonēzijas. |
(5) |
Ar minētajiem nolīgumiem izdarītie grozījumi būtu jāatspoguļo Īstenošanas regulu (ES) 2020/761 un (ES) 2020/1988 pielikumos. |
(6) |
Turklāt, lai nodrošinātu pārredzamību, dalībvalstu uzdevums būtu Komisijai paziņot arī par daudzumiem, uz ko attiecas importa licences, kas papildus Īstenošanas regulas (ES) 2020/761 16. panta 8. punktā norādītajam izdotas arī par tarifa kvotu ar kārtas numuru 09.4003. |
(7) |
Nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Austrāliju atceļ tarifa kvotas ar kārtas numuru 09.4129 sadalījumu apakšperiodos. Šis grozījums būtu jāatspoguļo Īstenošanas regulas (ES) 2020/761 27. pantā. |
(8) |
Tarifa kvotai ar kārtas numuru 09.4002 tarifa kvotas periods sākas 1. jūlijā. Īstenošanas regulas (ES) 2020/761 43. panta 9. punktā ir lietderīgi precizēt, ka importa licences, kas izdotas pirms tarifa kvotas perioda sākuma, no 1. jūlija ir derīgas trīs mēnešus. |
(9) |
Īstenošanas regulas (ES) 2020/761 72. panta 6. punktā noteikts, ka daudzums jāizsaka veselās vienībās un jānoapaļo uz augšu. Lai nodrošinātu atbilstību noteikumiem par noapaļošanu, kas noteikti Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 (8) D pielikuma II sadaļas 6. grupā (Preču identifikācija) un Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2016/1239 (9) 8. panta 2. punkta a) apakšpunktā, autentiskuma apliecībās un ienākošo plūsmu pārraudzīšanas kārtības (IMA1) sertifikātos, ko trešās valstis izdevušas noteiktu tarifa kvotu pārvaldībai, būtu jānorāda līdz kilogramiem noapaļots daudzums, kam apliecības un sertifikāti tiek izmantoti. |
(10) |
Ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Argentīnas Republiku, ievērojot 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) XXVIII pantu, par visu ES CLXXV sarakstā iekļauto tarifa kvotu koncesiju grozīšanu sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības, kas noslēgts ar Padomes Lēmumu (ES) 2021/1213 (10), attiecībā uz rīsiem, kuru izcelsme ir jebkura valsts, bet ne Apvienotā Karaliste, tika palielināts daudzums, kas pieejams tarifu kvotai ar kārtas numuru 09.4168. Ar minēto nolīgumu tika izveidotas arī divas jaunas tarifa kvotas ar kārtas numuriem 9.4289 un 09.4290 Argentīnas izcelsmes mājputniem. Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/1401 (11) izdarīja attiecīgus grozījumus Īstenošanas regulā (ES) 2020/761, un grozījumi tika izdarīti arī minētās regulas III pielikuma tabulā, kura attiecas uz tarifa kvotu ar kārtas numuru 09.4168, un minētās regulas XII pielikuma tabulās, kuras attiecas uz tarifa kvotām ar kārtas numuru 09.4213 un 09.4412 un kurās Argentīna norādīta kā viena no valstīm, kas nedrīkst būt produktu izcelsmes valsts. Tomēr minētais grozošais akts tarifa kvotas ar kārtas numuru 09.4168 jaunā daudzuma sadalījumu nepielāgoja tās apakšperiodiem, kā arī tabulu, kas attiecas uz tarifa kvotām ar kārtas numuriem 09.4213 un 09.4412, ailē “Īpašas norādes licences pieteikumā un licencē” neiekļāva atsauci uz Argentīnu. |
(11) |
Īstenošanas regulas (ES) 2020/761 47. panta 3. punktā dotā saldētas gaļas temperatūras definīcija atsaucas uz ievešanu Savienības muitas teritorijā, savukārt Īstenošanas regula (ES) 2020/1988 atsaucas uz laišanu brīvā apgrozībā Savienībā. Lai nodrošinātu konsekvenci un novērstu nepareizas interpretācijas risku, Īstenošanas regulas (ES) 2020/1988 20. panta 1. punkta un 24. panta 1. punkta formulējums būtu jāsaskaņo ar Īstenošanas regulas (ES) 2020/761 47. panta 3. punkta formulējumu. |
(12) |
Tādēļ Īstenošanas regulas (ES) 2020/761 un (ES) 2020/1988 būtu attiecīgi jāgroza. |
(13) |
Grozījumi Īstenošanas regulā (ES) 2020/761 būtu jāpiemēro tarifu kvotas periodiem, kuri sākas pēc šīs regula stāšanās spēkā. Taču grozījumi tarifa kvotās ar kārtas numuriem 09.4129, 09.4521, 09.4522, 09.4213 un 09.4412 būtu jāpiemēro no pirmā licenču pieteikumu iesniegšanas perioda pēc šīs regulas stāšanās spēkā. |
(14) |
Grozījumi Īstenošanas regulas (ES) 2020/1988 20. panta 1. punktā un 24. panta 1. punktā būtu jāpiemēro no tarifu kvotas periodiem, kuri sākas pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Grozījums, kas attiecas uz tarifa kvotām ar kārtas numuriem 09.0126, 09.2105, 09.2106 un 09.2012, būtu jāpiemēro no pašreizējo tarifa kvotu periodu sākuma. |
(15) |
Ir jānosaka daži pārejas noteikumi par pašreizējo tarifa kvotu periodu pielāgošanu daudzumiem, kas pieejami pēc grozījumiem, kuri izdarīti ar šo regulu. Konkrētāk, par tarifa kvotām ar kārtas numuriem 09.0126, 09.2105, 09.2106 un 09.2012 uzņēmējiem, kas pirms šīs regulas stāšanās spēkā preces importējuši ārpus kvotas, būtu pēc pieprasījuma jāsaņem atlīdzība. |
(16) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Grozījumi Īstenošanas regulā (ES) 2020/761
Īstenošanas regulu (ES) 2020/761 groza šādi:
1) |
regulas 16. panta 8. punktu aizstāj ar šādu: “8. Attiecībā uz Komisijai sniegtajiem paziņojumiem, kas minēti šajā regulā un saistīti ar liellopu un teļa gaļas tarifa kvotām ar kārtas numuriem 09.4450, 09.4451, 09.4452, 09.4453, 09.4454, 09.4002, 09.4003, 09.4455, 09.4001 un 09.4004, daudzumus izsaka produkta svara kilogramos par katru izcelsmes valsti un katru produktu kategoriju, kā norādīts šīs regulas XV pielikuma B daļā. Tomēr attiecībā uz tarifa kvotu ar kārtas numuru 09.4003 izcelsmes valsts nav jāpaziņo.”; |
2) |
regulas 27. pantu groza šādi:
|
3) |
regulas 43. panta 9. punktu aizstāj ar šādu: “9. Importa licences, kas izdotas par tarifa kvotu ar kārtas numuru 09.4002, ir derīgas trīs mēnešus no to attiecīgā izdošanas datuma. Licences, kas izdotas pirms tarifa kvotas perioda sākuma, no 1. jūlija ir derīgas trīs mēnešus.”; |
4) |
regulas 72. panta 6. punktu aizstāj ar šādu: “6. Licences izdevējiestāde uz autentiskuma apliecības vai IMA 1 sertifikāta un uz to kopijām atzīmē licences izdošanas numuru un daudzumu, kādam attiecīgais dokuments izmantots. Daudzumu izsaka veselās vienībās un saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2016/1239 8. panta 2. punkta a) apakšpunkta noteikumiem noapaļo ar precizitāti līdz kilogramam. Licences izdevējiestāde patur autentiskuma apliecību vai IMA 1 sertifikātu. Kopiju atdod pieteikuma iesniedzējam izmantošanai muitas procedūrās, ja tā ir norādīts šīs regulas III sadaļā.”; |
5) |
III, IV, VIII, IX un XII pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu. |
2. pants
Grozījumi Īstenošanas regulā (ES) 2020/1988
Īstenošanas regulu (ES) 2020/1988 groza šādi:
1) |
regulas 20. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Šajā regulā attiecībā uz tarifa kvotām ar kārtas numuriem 09.0142 un 09.0143 “saldēta diafragmas cīpslainā daļa” ir diafragmas cīpslainā daļa, kas ir sasaldēta un kuras iekšējā temperatūra laikā, kad to ieved Savienības muitas teritorijā, ir –12 °C vai zemāka.”; |
2) |
regulas 24. panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
3) |
I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu. |
3. pants
Pārejas noteikumi
1. Ja vien šīs regulas 4. pantā vai Īstenošanas regulas (ES) 2020/761 II–XII pielikumā nav noteikts citādi un ja attiecīgās tarifa kvotas periods šīs regulas spēkā stāšanās dienā jau ir sācies, starpību starp jauno daudzumu un jau iedalītajiem daudzumiem dara pieejamu pieteikumiem, kas iesniegti pēc šīs regulas stāšanās spēkā.
2. Īstenošanas regulas (ES) 2020/1988 vajadzībām daudzums, kas pieejams atlikušajā tarifa kvotas periodā, kurš šīs regulas spēkā stāšanās dienā jau noris, ir starpība starp jauno daudzumu un daudzumiem, kas jau iedalīti pirms šīs regulas stāšanās spēkā.
Ja attiecībā uz tarifa kvotām ar kārtas numuriem 09.2105, 09.2106 un 09.2012 iepriekš pieejamais daudzums šīs regulas spēkā stāšanās dienā ir pilnībā izmantots, starpību starp jauno daudzumu un iepriekšējo daudzumu uzņēmējiem iedala hronoloģiski pēc datuma, kurā pieņemta muitas deklarācija laišanai brīvā apgrozībā. Uzņēmējiem, kas pirms šīs regulas stāšanās spēkā savas preces importējuši ārpus kvotas, pēc viņu pieprasījuma un tādā apmērā, kādā to ļauj tarifa kvotas atlikums, tiek atlīdzināts, ja vien nodokļa starpība jau ir samaksāta.
Attiecībā uz tarifa kvotu ar kārtas numuru 09.0126, par kuru pirms šīs regulas stāšanās spēkā daudzums nebija pieejams, uzņēmējiem pēc viņu pieprasījuma un tādā apmērā, kādā to ļauj tarifa kvotas atlikums, tiek atlīdzināts, ja vien nodokļa starpība jau ir samaksāta.
4. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šīs regulas 1. pantu attiecīgajām tarifa kvotām piemēro, sākot no pirmā tarifu kvotas perioda, kurš sākas pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Tomēr 1. panta 2. punktu, kā arī I pielikuma 1., 4. punktu un 5. punkta b) apakšpunktu piemēro no pirmā licenču pieteikumu iesniegšanas perioda pēc šīs regulas stāšanās spēkā.
Regulas 2. panta 1. un 2. punktu piemēro, sākot no tarifu kvotas periodiem, kuri sākas pēc šīs regula stāšanās spēkā. Regulas 2. panta 3. punktu piemēro no pašreizējo tarifa kvotu periodu sākuma.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2022. gada 17. janvārī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.
(2) OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.
(3) OV L 150, 20.5.2014., 1. lpp.
(4) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/761 (2019. gada 17. decembris), ar ko paredz noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013, (ES) Nr. 1308/2013 un (ES) Nr. 510/2014 piemērošanai attiecībā uz pārvaldības sistēmu tarifa kvotām ar licencēm (OV L 185, 12.6.2020., 24. lpp.).
(5) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1988 (2020. gada 11. novembris), ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 un (ES) Nr. 510/2014 attiecībā uz importa tarifu kvotu pārvaldību pēc rindas kārtības principa (OV L 422, 14.12.2020., 4. lpp.).
(6) Padomes Lēmums (ES) 2021/2234 (2021. gada 29. novembris) par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Austrāliju, ievērojot 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) XXVIII pantu, par visu ES CLXXV sarakstā iekļauto tarifa kvotu koncesiju grozīšanu sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības (OV L 452, 16.12.2021., 1. lpp.).
(7) Padomes Lēmums (ES) 2021/1197 (2021. gada 13. jūlijs) par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Indonēzijas Republiku, ievērojot 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) XXVIII pantu, par visu ES CLXXV sarakstā iekļauto tarifa kvotu koncesiju grozīšanu sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības (OV L 260, 21.7.2021., 1. lpp.).
(8) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/2446 (2015. gada 28. jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem (OV L 343, 29.12.2015., 1. lpp.).
(9) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/1239 (2016. gada 18. maijs), kurā izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 piemērošanas noteikumi, kas attiecas uz importa un eksporta licenču sistēmu (OV L 206, 30.7.2016., 44. lpp.).
(10) Padomes Lēmums (ES) 2021/1213 (2021. gada 13. jūlijs) par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Argentīnas Republiku, ievērojot 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) XXVIII pantu, par visu ES CLXXV sarakstā iekļauto tarifa kvotu koncesiju grozīšanu sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības (OV L 264, 26.7.2021., 1. lpp.).
(11) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/1401 (2021. gada 25. augusts), ar ko Īstenošanas regulas (ES) 2020/761 un (ES) 2020/1988 groza attiecībā uz daudzumiem, kurus drīkst importēt saskaņā ar dažām tarifa kvotām (OV L 302, 26.8.2021., 1. lpp.).
I PIELIKUMS
Īstenošanas regulas (ES) 2020/761 III, IV, VIII, IX un XII pielikumu groza šādi:
1) |
regulas III pielikumu groza šādi:
|
2) |
regulas IV pielikuma tabulā, kas attiecas uz tarifa kvotu ar kārtas numuru 09.4317, rindā “Daudzums kilogramos” daudzumu “4 961 000 kg” aizstāj ar “9 925 000 kg”; |
3) |
regulas VIII pielikuma tabulā, kas attiecas uz tarifa kvotu ar kārtas numuru 09.4451, rindā “Daudzums kilogramos” daudzumu “2 481 000 kg” aizstāj ar “3 389 000 kg”; |
4) |
regulas IX pielikumu groza šādi:
|
5) |
regulas XII pielikumu groza šādi:
|
II PIELIKUMS
Īstenošanas regulas (ES) 2020/1988 I pielikumu groza šādi:
1) |
iedaļā “Tarifa kvotas graudaugu nozarē” pēc tabulas, kas attiecas uz tarifa kvotu ar kārtas numuru 09.0125, iekļauj šādu tabulu, kura attiecas uz tarifa kvotu ar kārtas numuru 09.0126:
|
2) |
iedaļas “Tarifa kvotas aitas gaļas un kazas gaļas nozarē” tabulā, kas attiecas uz tarifa kvotām ar kārtas numuriem 09.2105, 09.2106, 09.2012, rindā “Daudzums” daudzumu “3 837 000 kg” aizstāj ar “5 851 000 kg”. |
((*)) OV L 260, 21.7.2021., 3. lpp.”;
((**)) Padomes Lēmums (ES) 2021/1197 (2021. gada 13. jūlijs) par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Indonēzijas Republiku, ievērojot 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) XXVIII pantu, par visu ES CLXXV sarakstā iekļauto tarifa kvotu koncesiju grozīšanu sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības (OV L 260, 21.7.2021., 1. lpp.).
18.1.2022 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 11/13 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/65
(2022. gada 17. janvāris),
ar kuru groza I pielikumu Īstenošanas regulai (ES) 2021/605, ar ko nosaka īpašus kontroles pasākumus attiecībā uz Āfrikas cūku mēri
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (2016. gada 9. marts) par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (1), un jo īpaši tās 71. panta 3. punktu,
tā kā:
(1) |
Āfrikas cūku mēris ir infekcioza vīrusslimība, kas skar turētas cūkas un savvaļas cūkas un var nopietni ietekmēt attiecīgo dzīvnieku populāciju un pazemināt lauksaimniecības rentabilitāti, traucējot šo dzīvnieku un to izcelsmes produktu sūtījumu pārvietošanu pa Savienību un eksportu uz trešām valstīm. |
(2) |
Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/605 (2) tika pieņemta saistībā ar Regulu (ES) 2016/429 un nosaka īpašus Āfrikas cūku mēra kontroles pasākumus, kuri attiecīgās regulas I pielikumā norādītajām dalībvalstīm (“attiecīgās dalībvalstis”) ierobežotu laiku jāpiemēro minētajā pielikumā norādītajās I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās. |
(3) |
Apgabali, kuri kā I, II un III īmeņa ierobežojumu zonas norādīti Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā, tika noteikti, balstoties uz Āfrikas cūku mēra epidemioloģisko situāciju Savienībā. Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/2308 (3) pēc tam, kad bija mainījusies minētās slimības epidemioloģiskā situācija Polijā. |
(4) |
Jebkādi grozījumi attiecībā uz I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā būtu izdarāmi, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju apgabalos, kurus skāris Āfrikas cūku mēris, kopējo šīs slimības epidemioloģisko situāciju attiecīgajā dalībvalstī, tās tālākas izplatīšanās riska līmeni, zinātniski pamatotus principus un kritērijus ģeogrāfiskā zonējuma noteikšanai sakarā ar Āfrikas cūku mēri un Savienības vadlīnijas, par kurām dalībvalstis vienojušās Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgajā komitejā un kuras publiski pieejamas Komisijas vietnē (4). Sagatavojot šādus grozījumus, būtu jāņem vērā arī tādi starptautiski standarti kā Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas Sauszemes dzīvnieku veselības kodekss (5) un attiecīgo dalībvalstu kompetento iestāžu noteiktā zonējuma pamatojums. |
(5) |
Kopš Īstenošanas regulas (ES) 2021/2308 pieņemšanas dienas ir bijuši jauni Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi savvaļas cūku populācijā Polijā. Turklāt epidemioloģiskā situācija turētu cūku populācijā dažās zonās, kuras norādītas kā III līmeņa ierobežojumu zonas Polijā, ir uzlabojusies, jo šī dalībvalsts piemēro slimības kontroles pasākumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. |
(6) |
2021. gada decembrī un 2022. gada janvārī vairāki Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi tika konstatēti savvaļas cūku populācijā Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, konkrēti, apgabalā, kurš patlaban Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā norādīts kā I līmeņa ierobežojumu zona. Šie jaunie Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi, kas konstatēti savvaļas cūku populācijā, paaugstina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo minētajā pielikumā. Tāpēc šis Polijas apgabals, kurš patlaban minētajā pielikumā norādīts kā I līmeņa ierobežojumu zona un ko skāruši šie nesenie Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi, tagad minētajā pielikumā būtu jānorāda kā II līmeņa, nevis kā I līmeņa ierobežojumu zona, un, lai ņemtu vērā šos nesenos uzliesmojumus, ir jāpārskata arī I līmeņa ierobežojumu zonas pašreizējās robežas. |
(7) |
Turklāt 2021. gada decembrī vairāki Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi konstatēti savvaļas cūku populācijā Polijā, Lielpolijas vojevodistē, konkrēti, apgabalā, kas patlaban Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā norādīts kā II līmeņa ierobežojumu zona un atrodas pavisam tuvu apgabalam, kurš patlaban norādīts kā I līmeņa ierobežojumu zona. Šie jaunie Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi, kas konstatēti savvaļas cūku populācijā, paaugstina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo minētajā pielikumā. Tāpēc šis Polijas apgabals, kas patlaban minētajā pielikumā norādīts kā I līmeņa ierobežojumu zona un atrodas pavisam tuvu apgabalam, kurš norādīts kā II līmeņa ierobežojumu zona un kuru skāruši šie nesenie Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi, tagad minētajā pielikumā būtu jānorāda kā II līmeņa, nevis kā I līmeņa ierobežojumu zona. |
(8) |
Turklāt 2021. gada decembrī vairāki Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi konstatēti savvaļas cūku populācijā Polijā, Lielpolijas vojevodistē, konkrēti, apgabalā, kurš patlaban Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā norādīts kā III līmeņa ierobežojumu zona un atrodas pavisam tuvu apgabalam, kurš patlaban norādīts kā I līmeņa ierobežojumu zona. Šie jaunie Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi, kas konstatēti savvaļas cūku populācijā, paaugstina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo minētajā pielikumā. Tāpēc šis Polijas apgabals, kas patlaban minētajā pielikumā norādīts kā I līmeņa ierobežojumu zona un atrodas pavisam tuvu apgabalam, kurš norādīts kā III līmeņa ierobežojumu zona un kuru skāruši šie nesenie Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi, tagad minētajā pielikumā būtu jānorāda kā II līmeņa, nevis kā I līmeņa ierobežojumu zona. |
(9) |
Turklāt 2022. gada janvārī vairāki Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi konstatēti savvaļas cūku populācijā Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, konkrēti, apgabalā, kurš patlaban Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā norādīts kā I līmeņa ierobežojumu zona. Šie jaunie Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi, kas konstatēti savvaļas cūku populācijā, paaugstina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo minētajā pielikumā. Tāpēc šis Polijas apgabals, kurš patlaban minētajā pielikumā norādīts kā I līmeņa ierobežojumu zona un ko skāruši šie nesenie Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi, tagad minētajā pielikumā būtu jānorāda kā II līmeņa, nevis kā I līmeņa ierobežojumu zona, un, lai ņemtu vērā šos nesenos uzliesmojumus, ir jāpārskata arī I līmeņa ierobežojumu zonas pašreizējās robežas. |
(10) |
Pēc minētajiem nesenajiem Āfrikas cūku mēra uzliesmojumiem savvaļas cūku populācijā Polijā un ņemot vērā pašreizējo Āfrikas cūku mēra epidemioloģisko situāciju Savienībā, šajā dalībvalstī noteiktais zonējums ir atkārtoti novērtēts un atjaunināts. Turklāt atkārtoti novērtēti un atjaunināti ir arī ieviestie riska pārvaldības pasākumi. Šīs pārmaiņas būtu jāatspoguļo Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā. |
(11) |
Turklāt, ņemot vērā to, cik iedarbīgi ir Āfrikas cūku mēra kontroles pasākumi, kurus turētu cūku populācijā III līmeņa ierobežojumu zonās, kas norādītas Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā, saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2020/687 (6) un jo īpaši tās 22., 25. un 40. pantu un atbilstoši Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksā (OIE kodekss) izklāstītajiem Āfrikas cūku mēra riska mazināšanas pasākumiem piemēro Polija, noteiktas zonas Polijā, Mazovijas vojevodistē, kuras patlaban Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā norādītas kā III līmeņa ierobežojumu zonas, tagad minētajā pielikumā būtu jānorāda kā II līmeņa ierobežojumu zonas, jo pēdējo trīs mēnešu laikā minētajās III līmeņa ierobežojumu zonās turētu cūku populācijā Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi nav konstatēti. Ņemot vērā pašreizējo Āfrikas cūku mēra epidemioloģisko situāciju, III līmeņa ierobežojumu zonas tagad būtu jānorāda kā II līmeņa ierobežojumu zonas. |
(12) |
Visbeidzot, ņemot vērā to, cik iedarbīgi ir Āfrikas cūku mēra kontroles pasākumi, kurus turētu cūku populācijā III līmeņa ierobežojumu zonā, kas norādīta Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā, saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) 2020/687 un jo īpaši tās 22., 25. un 40. pantu un atbilstoši OIE kodeksā izklāstītajiem Āfrikas cūku mēra riska mazināšanas pasākumiem piemēro Polija, noteiktas zonas Polijā, Mazovijas vojevodistē, kuras patlaban Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā norādītas kā III līmeņa ierobežojumu zonas, tagad minētajā pielikumā būtu jānorāda kā I līmeņa ierobežojumu zonas, jo pēdējo trīs mēnešu laikā minētajās III līmeņa ierobežojumu zonās turētu cūku un savvaļas cūku populācijā Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi nav konstatēti. Ņemot vērā pašreizējo Āfrikas cūku mēra epidemioloģisko situāciju, III līmeņa ierobežojumu zonas tagad būtu jānorāda kā I līmeņa ierobežojumu zonas. |
(13) |
Lai ņemtu vērā Āfrikas cūku mēra epidemioloģiskās situācijas attīstību Savienībā un proaktīvi apkarotu ar minētās slimības izplatīšanos saistītos riskus, Polijā būtu jānosaka jaunas, pietiekami plašas ierobežojumu zonas, kuras attiecīgi kā I, II un III līmeņa ierobežojumu zonas būtu jānorāda Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā. Situācija attiecībā uz Āfrikas cūku mēri Savienībā ir ļoti dinamiska, tāpēc, nosakot šādu jaunu ierobežojumu zonu robežas, ir ņemta vērā situācija apkārtējos apgabalos. |
(14) |
Ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas steidzamību attiecībā uz Āfrikas cūku mēra izplatīšanos Savienībā, ir svarīgi, lai grozījumi, kas ar šo īstenošanas regulu izdarāmi Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā, stātos spēkā iespējami drīz. |
(15) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.
2. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2022. gada 17. janvārī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.
(2) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/605 (2021. gada 7. aprīlis), ar ko nosaka īpašus kontroles pasākumus attiecībā uz Āfrikas cūku mēri (OV L 129, 15.4.2021., 1. lpp.).
(3) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/2308 (2021. gada 22. decembris), ar kuru groza I pielikumu Īstenošanas regulai (ES) 2021/605, ar ko nosaka īpašus kontroles pasākumus attiecībā uz Āfrikas cūku mēri (OV L 461, 27.12.2021., 40. lpp.).
(4) Darba dokuments SANTE/7112/2015/Rev. 3 Principles and criteria for geographically defining ASF regionalisation. https://ec.europa.eu/food/animals/animal-diseases/control-measures/asf_en
(5) OIE Terrestrial Animal Health Code, 28. izdevums, 2019. gads. I sējuma ISBN: 978-92-95108-85-1; II sējuma ISBN: 978-92-95108-86-8. https://www.oie.int/standard-setting/terrestrial-code/access-online/
(6) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/687 (2019. gada 17. decembris), ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu sarakstā norādītu slimību profilaksi un kontroli papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (OV L 174, 3.6.2020., 64. lpp.).
PIELIKUMS
Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumu aizstāj ar šādu:
“I PIELIKUMS
IEROBEŽOJUMU ZONAS
I DAĻA
1. Vācija
Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Vācijā:
Bundesland Brandenburg:
— |
Landkreis Dahme-Spreewald:
|
— |
Landkreis Märkisch-Oderland:
|
— |
Landkreis Barnim:
|
— |
Landkreis Uckermark:
|
— |
Landkreis Oder-Spree:
|
— |
Landkreis Spree-Neiße:
|
— |
Landkreis Oberspreewald-Lausitz:
|
— |
Landkreis Elbe-Elster:
|
— |
Landkreis Prignitz:
|
Bundesland Sachsen:
— |
Landkreis Bautzen
|
— |
Stadt Dresden:
|
— |
Landkreis Görlitz:
|
— |
Landkreis Meißen:
|
Bundesland Mecklenburg-Vorpommern:
— |
Landkreis Vorpommern Greifswald
|
— |
Landkreis Ludwigslust-Parchim:
|
2. Igaunija
Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Igaunijā:
— |
Hiiu maakond. |
3. Grieķija
Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Grieķijā:
— |
in the regional unit of Drama:
|
— |
in the regional unit of Xanthi:
|
— |
in the regional unit of Rodopi:
|
— |
in the regional unit of Evros:
|
— |
in the regional unit of Serres:
|
4. Latvija
Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Latvijā:
— |
Dienvidkurzemes novada Vērgales, Medzes, Grobiņas, Nīcas pagasta daļa uz ziemeļiem no apdzīvotas vietas Bernāti, autoceļa V1232, A11, V1222, Bārtas upes, Otaņķu pagasts, Grobiņas pilsēta, |
— |
Ropažu novada Stopiņu pagasta daļa, kas atrodas uz rietumiem no autoceļa V36, P4 un P5, Acones ielas, Dauguļupes ielas un Dauguļupītes. |
5. Lietuva
Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Lietuvā:
— |
Klaipėdos rajono savivaldybė: Agluonėnų, Dovilų, Gargždų, Priekulės, Vėžaičių, Kretingalės ir Dauparų-Kvietinių seniūnijos, |
— |
Palangos miesto savivaldybė. |
6. Ungārija
Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Ungārijā:
— |
Békés megye 950950, 950960, 950970, 951950, 952050, 952750, 952850, 952950, 953050, 953150, 953650, 953660, 953750, 953850, 953960, 954250, 954260, 954350, 954450, 954550, 954650, 954750, 954850, 954860, 954950, 955050, 955150, 955250, 955260, 955270, 955350, 955450, 955510, 955650, 955750, 955760, 955850, 955950, 956050, 956060, 956150 és 956160 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe, |
— |
Bács-Kiskun megye 600150, 600850, 601550, 601650, 601660, 601750, 601850, 601950, 602050, 603250, 603750 és 603850 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe, |
— |
Budapest 1 kódszámú, vadgazdálkodási tevékenységre nem alkalmas területe, |
— |
Csongrád-Csanád megye 800150, 800160, 800250, 802220, 802260, 802310 és 802450 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe, |
— |
Fejér megye 400150, 400250, 400351, 400352, 400450, 400550, 401150, 401250, 401350, 402050, 402350, 402360, 402850, 402950, 403050, 403450, 403550, 403650, 403750, 403950, 403960, 403970, 404650, 404750, 404850, 404950, 404960, 405050, 405750, 405850, 405950, |
— |
406050, 406150, 406550, 406650 és 406750 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe, |
— |
Győr-Moson-Sopron megye 100550, 100650, 100950, 101050, 101350, 101450, 101550, 101560 és 102150 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe, |
— |
Jász-Nagykun-Szolnok megye 750150, 750160, 750260, 750350, 750450, 750460, 754450, 754550, 754560, 754570, 754650, 754750, 754950, 755050, 755150, 755250, 755350 és 755450 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe, |
— |
Komárom-Esztergom megye 250150, 250250, 250450, 250460, 250550, 250650, 250750, 251050, 251150, 251250, 251350, 251360, 251650, 251750, 251850, 252250, kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe, |
— |
Pest megye 571550, 572150, 572250, 572350, 572550, 572650, 572750, 572850, 572950, 573150, 573250, 573260, 573350, 573360, 573450, 573850, 573950, 573960, 574050, 574150, 574350, 574360, 574550, 574650, 574750, 574850, 574860, 574950, 575050, 575150, 575250, 575350, 575550, 575650, 575750, 575850, 575950, 576050, 576150, 576250, 576350, 576450, 576650, 576750, 576850, 576950, 577050, 577150, 577350, 577450, 577650, 577850, 577950, 578050, 578150, 578250, 578350, 578360, 578450, 578550, 578560, 578650, 578850, 578950, 579050, 579150, 579250, 579350, 579450, 579460, 579550, 579650, 579750, 580250 és 580450 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe. |
7. Polija
Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Polijā:
w województwie kujawsko – pomorskim:
— |
powiat rypiński, |
— |
powiat brodnicki, |
— |
powiat grudziądzki, |
— |
powiat miejski Grudziądz, |
— |
powiat wąbrzeski, |
w województwie warmińsko-mazurskim:
— |
gminy Wielbark i Rozogi w powiecie szczycieńskim, |
w województwie podlaskim:
— |
gminy Wysokie Mazowieckie z miastem Wysokie Mazowieckie, Czyżew i część gminy Kulesze Kościelne położona na południe od linii wyznaczonej przez linię koleją w powiecie wysokomazowieckim, |
— |
gminy Miastkowo, Nowogród, Śniadowo i Zbójna w powiecie łomżyńskim, |
— |
gminy Szumowo, Zambrów z miastem Zambrów i część gminy Kołaki Kościelne położona na południe od linii wyznaczonej przez linię kolejową w powiecie zambrowskim, |
— |
gminy Grabowo, Kolno i miasto Kolno, Turośl w powiecie kolneńskim, |
w województwie mazowieckim:
— |
powiat ostrołęcki, |
— |
powiat miejski Ostrołęka, |
— |
gminy Bielsk, Brudzeń Duży, Bulkowo, Drobin, Gąbin, Łąck, Nowy Duninów, Radzanowo, Słupno, Staroźreby i Stara Biała w powiecie płockim, |
— |
powiat miejski Płock, |
— |
powiat ciechanowski, |
— |
gminy Baboszewo, Dzierzążnia, Joniec, Nowe Miasto, Płońsk i miasto Płońsk, Raciąż i miasto Raciąż, Sochocin w powiecie płońskim, |
— |
powiat sierpecki, |
— |
gmina Bieżuń, Lutocin, Siemiątkowo i Żuromin w powiecie żuromińskim, |
— |
część powiatu ostrowskiego niewymieniona w części II załącznika I, |
— |
gminy Dzieżgowo, Lipowiec Kościelny, Mława, Radzanów, Strzegowo, Stupsk, Szreńsk, Szydłowo, Wiśniewo w powiecie mławskim, |
— |
powiat przasnyski, |
— |
powiat makowski, |
— |
powiat pułtuski, |
— |
część powiatu wyszkowskiego niewymieniona w części II załącznika I, |
— |
część powiatu węgrowskiego niewymieniona w części II załącznika I, |
— |
część powiatu wołomińskiego niewymieniona w części II załącznika I, |
— |
gminy Mokobody i Suchożebry w powiecie siedleckim, |
— |
gminy Dobre, Jakubów, Kałuszyn, Stanisławów w powiecie mińskim, |
— |
gminy Bielany i gmina wiejska Sokołów Podlaski w powiecie sokołowskim, |
— |
powiat gostyniński, |
w województwie podkarpackim:
— |
powiat jasielski, |
— |
powiat strzyżowski, |
— |
część powiatu ropczycko – sędziszowskiego niewymieniona w części I i II załącznika I, |
— |
gminy Pruchnik, Rokietnica, Roźwienica, w powiecie jarosławskim, |
— |
gminy Fredropol, Krasiczyn, Krzywcza, Medyka, Orły, Żurawica, Przemyśl w powiecie przemyskim, |
— |
powiat miejski Przemyśl, |
— |
gminy Gać, Jawornik Polski, Kańczuga, część gminy Zarzecze położona na południe od linii wyznaczonej przez rzekę Mleczka w powiecie przeworskim, |
— |
powiat łańcucki, |
— |
gminy Trzebownisko, Głogów Małopolski, część gminy Świlcza położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 94 i część gminy Sokołów Małopolski położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 875 w powiecie rzeszowskim, |
— |
gmina Raniżów w powiecie kolbuszowskim, |
— |
gminy Brzostek, Jodłowa, miasto Dębica, część gminy wiejskiej Dębica położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr A4 w powiecie dębickim, |
w województwie świętokrzyskim:
— |
gminy Nowy Korczyn, Solec–Zdrój, Wiślica, część gminy Busko Zdrój położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Siedlawy-Szaniec-Podgaje-Kołaczkowice w powiecie buskim, |
— |
powiat kazimierski, |
— |
powiat skarżyski, |
— |
część powiatu opatowskiego niewymieniona w części II załącznika I, |
— |
część powiatu sandomierskiego niewymieniona w części II załącznika I, |
— |
gminy Bogoria, Osiek, Staszów i część gminy Rytwiany położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 764, część gminy Szydłów położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 756 w powiecie staszowskim, |
— |
gminy Pawłów, Wąchock, część gminy Brody położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 9 oraz na południowy – zachód od linii wyznaczonej przez drogi: nr 0618T biegnącą od północnej granicy gminy do skrzyżowania w miejscowości Lipie, drogę biegnącą od miejscowości Lipie do wschodniej granicy gminy i część gminy Mirzec położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 744 biegnącą od południowej granicy gminy do miejscowości Tychów Stary a następnie przez drogę nr 0566T biegnącą od miejscowości Tychów Stary w kierunku północno – wschodnim do granicy gminy w powiecie starachowickim, |
— |
powiat ostrowiecki, |
— |
gminy Fałków, Ruda Maleniecka, Radoszyce, Smyków, część gminy Końskie położona na zachód od linii kolejowej, część gminy Stąporków położona na południe od linii kolejowej w powiecie koneckim, |
— |
gminy Bodzentyn, Bieliny, Łagów, Nowa Słupia, część gminy Raków położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogi nr 756 i 764, w powiecie kieleckim, |
— |
gminy Działoszyce, Michałów, Pińczów, Złota w powiecie pińczowskim, |
— |
gminy Imielno, Jędrzejów, Nagłowice, Sędziszów, Słupia, Wodzisław w powiecie jędrzejowskim, |
— |
gminy Moskorzew, Radków, Secemin w powiecie włoszczowskim, |
w województwie łódzkim:
— |
gminy Łyszkowice, Kocierzew Południowy, Kiernozia, Chąśno, Nieborów, część gminy wiejskiej Łowicz położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 92 biegnącej od granicy miasta Łowicz do zachodniej granicy gminy oraz część gminy wiejskiej Łowicz położona na wschód od granicy miasta Łowicz i na północ od granicy gminy Nieborów w powiecie łowickim, |
— |
gminy Cielądz, Rawa Mazowiecka z miastem Rawa Mazowiecka w powiecie rawskim, |
— |
gminy Bolimów, Głuchów, Godzianów, Lipce Reymontowskie, Maków, Nowy Kawęczyn, Skierniewice, Słupia w powiecie skierniewickim, |
— |
powiat miejski Skierniewice, |
— |
gminy Mniszków, Paradyż, Sławno i Żarnów w powiecie opoczyńskim, |
— |
powiat tomaszowski, |
— |
powiat brzeziński, |
— |
powiat łaski, |
— |
powiat miejski Łódź, |
— |
powat łódzki wschodni, |
— |
powiat pabianicki, |
— |
powiat wieruszowski, |
— |
gminy Aleksandrów Łódzki, Stryków, miasto Zgierz w powiecie zgierskim, |
— |
gminy Bełchatów z miastem Bełchatów, Drużbice, Kluki, Rusiec, Szczerców, Zelów w powiecie bełchatowskim, |
— |
powiat wieluński, |
— |
powiat sieradzki, |
— |
powiat zduńskowolski, |
— |
gminy Aleksandrów, Czarnocin, Grabica, Moszczenica, Ręczno, Sulejów, Wola Krzysztoporska, Wolbórz w powiecie piotrkowskim, |
— |
powiat miejski Piotrków Trybunalski, |
— |
gminy Masłowice, Przedbórz, Wielgomłyny i Żytno w powiecie radomszczańskim, |
w województwie śląskim:
— |
gmina Koniecpol w powiecie częstochowskim, |
w województwie pomorskim:
— |
gminy Ostaszewo, miasto Krynica Morska oraz część gminy Nowy Dwór Gdański położona na południowy – zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 55 biegnącą od południowej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 7, następnie przez drogę nr 7 i S7 biegnącą do zachodniej granicy gminy w powiecie nowodworskim, |
— |
gminy Lichnowy, Miłoradz, Nowy Staw, Malbork z miastem Malbork w powiecie malborskim, |
— |
gminy Mikołajki Pomorskie, Stary Targ i Sztum w powiecie sztumskim, |
— |
powiat gdański, |
— |
Miasto Gdańsk, |
— |
powiat tczewski, |
— |
powiat kwidzyński, |
w województwie lubuskim:
— |
gmina Lubiszyn w powiecie gorzowskim, |
— |
gmina Dobiegniew w powiecie strzelecko – drezdeneckim, |
w województwie dolnośląskim:
— |
gminy Dobroszyce, Dziadowa Kłoda, Międzybórz, Syców, Twardogóra, część gminy wiejskiej Oleśnica położona na północ od linii wyznaczonej przez droge nr S8 w powiecie oleśnickim, |
— |
gminy Jordanów Śląski, Kąty Wrocławskie, Kobierzyce, Mietków, Sobótka, część gminy Długołęka położona na północ od linii wyznaczonej przez droge nr S8, część gminy Żórawina położona na zachód od linii wyznaczonej przez autostradę A4 w powiecie wrocławskim, |
— |
część gminy Domaniów położona na południowy zachód od linii wyznaczonej przez autostradę A4 w powiecie oławskim, |
— |
gmina Wiązów w powiecie strzelińskim, |
— |
część powiatu średzkiego niewymieniona w części II załącznika I, |
— |
miasto Świeradów Zdrój w powiecie lubańskim, |
— |
gmina Krotoszyce w powiecie legnickim, |
— |
gminay Pielgrzymka, Świerzawa, Złotoryja z miastem Złotoryja, miasto Wojcieszów w powiecie złotoryjskim, |
— |
powiat lwówecki, |
— |
część powiatu trzebnickiego niewymieniona w części II i III załącznika I, |
— |
część powiatu wołowskiego niewymieniona w części III załącznika I, |
— |
gminy Jawor, Męcinka, Mściwojów, Paszowice w powiecie jaworskim, |
— |
gminy Dobromierz, Strzegom, Żarów w powiecie świdnickim, |
— |
gmina Krośnice w powiecie milickim, |
w województwie wielkopolskim:
— |
gminy Koźmin Wielkopolski, Rozdrażew, miasto Sulmierzyce, część gminy Krotoszyn położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogi: nr 15 biegnącą od północnej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 36, nr 36 biegnącą od skrzyżowania z drogą nr 15 do skrzyżowana z drogą nr 444, nr 444 biegnącą od skrzyżowania z drogą nr 36 do południowej granicy gminy w powiecie krotoszyńskim, |
— |
gminy Brodnica, Dolsk, Śrem w powiecie śremskim, |
— |
gminy Borek Wielkopolski, Piaski, Pogorzela, w powiecie gostyńskim, |
— |
gminy Granowo, Grodzisk Wielkopolski i część gminy Kamieniec położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 308 w powiecie grodziskim, |
— |
gminy Czempiń, Kościan i miasto Kościan, część gminy Śmigiel położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr S5 w powiecie kościańskim, |
— |
powiat miejski Poznań, |
— |
gminy Buk, Dopiewo, Komorniki, Tarnowo Podgórne, Stęszew, Swarzędz, Pobiedziska, Czerwonak, Mosina, miasto Luboń, miasto Puszczykowo i część gminy Kórnik położona na zachód od linii wyznaczonych przez drogi: nr S11 biegnącą od północnej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 434 i drogę nr 434 biegnącą od tego skrzyżowania do południowej granicy gminy, część gminy Rokietnica położona na południowy zachód od linii kolejowej biegnącej od północnej granicy gminy w miejscowości Krzyszkowo do południowej granicy gminy w miejscowości Kiekrz oraz część gminy wiejskiej Murowana Goślina położona na południe od linii kolejowej biegnącej od północnej granicy miasta Murowana Goślina do północno-wschodniej granicy gminy w powiecie poznańskim, |
— |
gmina Kiszkowo i część gminy Kłecko położona na zachód od rzeki Mała Wełna w powiecie gnieźnieńskim, |
— |
powiat czarnkowsko-trzcianecki, |
— |
gmina Kaźmierz, część gminy Duszniki położona na południowy – wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 306 biegnącą od północnej granicy gminy do miejscowości Duszniki, a następnie na południe od linii wyznaczonej przez ul. Niewierską oraz drogę biegnącą przez miejscowość Niewierz do zachodniej granicy gminy, część gminy Ostroróg położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 186 i 184 biegnące od granicy gminy do miejscowości Ostroróg, a następnie od miejscowości Ostroróg przez miejscowości Piaskowo – Rudki do południowej granicy gminy, część gminy Wronki położona na północ od linii wyznaczonej przez rzekę Wartę biegnącą od zachodniej granicy gminy do przecięcia z droga nr 182, a następnie na wschód od linii wyznaczonej przez drogi nr 182 oraz 184 biegnącą od skrzyżowania z drogą nr 182 do południowej granicy gminy, miasto Szamotuły i część gminy Szamotuły położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 306 i drogę łączącą miejscowości Lipnica - Ostroróg do linii wyznaczonej przez wschodnią granicę miasta Szamotuły i na południe od linii kolejowej biegnącej od południowej granicy miasta Szamotuły, do południowo-wschodniej granicy gminy oraz część gminy Obrzycko położona na zachód od drogi nr 185 łączącej miejscowości Gaj Mały, Słopanowo i Obrzycko do północnej granicy miasta Obrzycko, a następnie na zachód od drogi przebiegającej przez miejscowość Chraplewo w powiecie szamotulskim, |
— |
gmina Budzyń w powiecie chodzieskim, |
— |
gminy Mieścisko, Skoki i Wągrowiec z miastem Wągrowiec w powiecie wągrowieckim, |
— |
powiat pleszewski, |
— |
gmina Zagórów w powiecie słupeckim, |
— |
gmina Pyzdry w powiecie wrzesińskim, |
— |
gminy Kotlin, Żerków i część gminy Jarocin położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogi nr S11 i 15 w powiecie jarocińskim, |
— |
powiat ostrowski, |
— |
powiat miejski Kalisz, |
— |
gminy Blizanów, Brzeziny, Żelazków, Godziesze Wielkie, Koźminek, Lisków, Opatówek, Szczytniki, część gminy Stawiszyn położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 25 biegnącą od północnej granicy gminy do miejscowości Zbiersk, a następnie na zachód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Zbiersk – Łyczyn – Petryki biegnącą od skrzyżowania z drogą nr 25 do południowej granicy gminy, część gminy Ceków- Kolonia położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Młynisko – Morawin – Janków w powiecie kaliskim, |
— |
gminy Brudzew, Dobra, Kawęczyn, Przykona, Władysławów, Turek z miastem Turek część gminy Tuliszków położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 72 biegnącej od wschodniej granicy gminy do miasta Turek a następnie na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 443 biegnącej od skrzyżowania z drogą nr 72 w mieście Turek do zachodniej granicy gminy w powiecie tureckim, |
— |
gminy Rzgów, Grodziec, Krzymów, Stare Miasto, część gminy Rychwał położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 25 biegnącą od południowej granicy gminy do miejscowości Rychwał, a następnie na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 443 biegnącą od skrzyżowania z drogą nr 25 w miejscowości Rychwał do wschodniej granicy gminy w powiecie konińskim, |
— |
powiat kępiński, |
— |
powiat ostrzeszowski, |
w województwie opolskim:
— |
gminy Domaszowice, Pokój, część gminy Namysłów położona na północ od linii wyznaczonej przez linię kolejową biegnącą od wschodniej do zachodniej granicy gminy w powiecie namysłowskim, |
— |
gminy Wołczyn, Kluczbork, Byczyna w powiecie kluczborskim, |
— |
gminy Praszka, Gorzów Śląski część gminy Rudniki położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 42 biegnącą od zachodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 43 i na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 43 biegnącą od północnej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 42 w powiecie oleskim, |
— |
gminy Grodków, Lewin Brzeski, Olszanka, miasto Brzeg, część gminy Skarbimierz położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 39 w powiecie brzeskim, |
— |
gmina Popielów w powiecie opolskim, |
w województwie zachodniopomorskim:
— |
gminy Nowogródek Pomorski, Barlinek, Myślibórz, część gminy Dębno położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 126 biegnącą od zachodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 23 w miejscowości Dębno, następnie na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 23 do skrzyżowania z ul. Jana Pawła II w miejscowości Cychry, następnie na północ od ul. Jana Pawła II do skrzyżowania z ul. Ogrodową i dalej na północ od linii wyznaczonej przez ul. Ogrodową, której przedłużenie biegnie do wschodniej granicy gminy w powiecie myśliborskim, |
— |
gmina Stare Czarnowo w powiecie gryfińskim, |
— |
gmina Bielice, Kozielice, Pyrzyce w powiecie pyrzyckim, |
— |
gminy Bierzwnik, Krzęcin, Pełczyce w powiecie choszczeńskim, |
— |
część powiatu miejskiego Szczecin położona na zachód od linii wyznaczonej przez rzekę Odra Zachodnia biegnącą od północnej granicy gminy do przecięcia z drogą nr 10, następnie na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 10 biegnącą od przecięcia z linią wyznaczoną przez rzekę Odra Zachodnia do wschodniej granicy gminy, |
— |
gminy Dobra (Szczecińska), Kołbaskowo, Police w powiecie polickim, |
w województwie małopolskim:
— |
powiat brzeski, |
— |
powiat gorlicki, |
— |
powiat proszowicki, |
— |
powiat nowosądecki, |
— |
powiat miejski Nowy Sącz, |
— |
część powiatu dąbrowskiego niewymieniona w części III załącznika I, |
— |
część powiatu tarnowskiego niewymieniona w części III załącznika I. |
8. Slovākija
Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Slovākijā:
— |
in the district of Nové Zámky: Mužla, Obid, Štúrovo, Nána, Kamenica nad Hronom, Chľaba, Leľa, Bajtava, Salka, Malé Kosihy, Kolta, Jasová, Dubník, Rúbaň, Strekov, |
— |
in the district of Komárno: Bátorové Kosihy, Búč, Kravany nad Dunajom, |
— |
in the district of Veľký Krtíš, the municipalities of Ipeľské Predmostie, Veľká nad Ipľom, Hrušov, Kleňany, Sečianky, |
— |
in the district of Levice, the municipalities of Ipeľské Úľany, Plášťovce, Dolné Túrovce, Stredné Túrovce, Šahy, Tešmak, Pastovce, Zalaba, Malé Ludince, Hronovce, Nýrovce, Želiezovce, Málaš, Čaka, |
— |
the whole district of Krupina, except municipalities included in part II, |
— |
the whole district of Banska Bystrica, except municipalities included in part II, |
— |
in the district of Liptovsky Mikulas – municipalities of Pribylina, Jamník, Svatý Štefan, Konská, Jakubovany, Liptovský Ondrej, Beňadiková, Vavrišovo, Liptovská Kokava, Liptovský Peter, Dovalovo, Hybe, Liptovský Hrádok, Liptovský Ján, Uhorská Ves, Podtureň, Závažná Poruba, Liptovský Mikuláš, Pavčina Lehota, Demänovská Dolina, Gôtovany, Galovany, Svätý Kríž, Lazisko, Dúbrava, Malatíny, Liptovské Vlachy, Liptovské Kľačany, Partizánska Ľupča, Kráľovská Ľubeľa, Zemianska Ľubeľa, Východná – a part of municipality north from the highway D1, |
— |
in the district of Ružomberok, the municipalities of Liptovská Lužná, Liptovská Osada, Podsuchá, Ludrová, Štiavnička, Liptovská Štiavnica, Nižný Sliač, Liptovské Sliače, |
— |
the whole district of Banska Stiavnica, |
— |
the whole district of Žiar nad Hronom. |
II DAĻA
1. Bulgārija
Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Bulgārijā:
— |
the whole region of Haskovo, |
— |
the whole region of Yambol, |
— |
the whole region of Stara Zagora, |
— |
the whole region of Pernik, |
— |
the whole region of Kyustendil, |
— |
the whole region of Plovdiv, excluding the areas in Part III, |
— |
the whole region of Pazardzhik, excluding the areas in Part III, |
— |
the whole region of Smolyan, |
— |
the whole region of Dobrich, |
— |
the whole region of Sofia city, |
— |
the whole region of Sofia Province, |
— |
the whole region of Blagoevgrad, |
— |
the whole region of Razgrad, |
— |
the whole region of Kardzhali, |
— |
the whole region of Burgas excluding the areas in Part III, |
— |
the whole region of Varna excluding the areas in Part III, |
— |
the whole region of Silistra, excluding the areas in Part III, |
— |
the whole region of Ruse, excluding the areas in Part III, |
— |
the whole region of Veliko Tarnovo, excluding the areas in Part III, |
— |
the whole region of Pleven, excluding the areas in Part III, |
— |
the whole region of Targovishte, excluding the areas in Part III, |
— |
the whole region of Shumen, excluding the areas in Part III, |
— |
the whole region of Sliven, excluding the areas in Part III, |
— |
the whole region of Vidin, excluding the areas in Part III. |
2. Vācija
Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Vācijā:
Bundesland Brandenburg:
— |
Landkreis Oder-Spree:
|
— |
Landkreis Dahme-Spreewald:
|
— |
Landkreis Spree-Neiße:
|
— |
Landkreis Märkisch-Oderland:
|
— |
Landkreis Barnim:
|
— |
Landkreis Uckermark:
|
— |
Kreisfreie Stadt Frankfurt (Oder), |
— |
Landkreis Prignitz:
|
Bundesland Sachsen:
— |
Landkreis Bautzen:
|
— |
Stadt Dresden:
|
— |
Landkreis Görlitz:
|
— |
Landkreis Meißen:
|
Bundesland Mecklenburg-Vorpommern:
— |
Landkreis Ludwigslust-Parchim:
|
3. Igaunija
Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Igaunijā:
— |
Eesti Vabariik (välja arvatud Hiiu maakond). |
4. Latvija
Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Latvijā:
— |
Aizkraukles novads, |
— |
Alūksnes novads, |
— |
Augšdaugavas novads, |
— |
Ādažu novads, |
— |
Balvu novads, |
— |
Bauskas novads, |
— |
Cēsu novads, |
— |
Dienvidkurzemes novada Aizputes, Cīravas, Lažas, Kalvenes, Kazdangas, Durbes, Dunalkas, Tadaiķu, Vecpils, Bārtas, Sakas, Bunkas, Priekules, Gramzdas, Kalētu, Virgas, Dunikas, Embūtes, Vaiņodes, Gaviezes, Rucavas pagasts, Nīcas pagasta daļa uz dienvidiem no apdzīvotas vietas Bernāti, autoceļa V1232, A11, V1222, Bārtas upes, Aizputes, Durbes, Pāvilostas, Priekules pilsēta, |
— |
Dobeles novads, |
— |
Gulbenes novads, |
— |
Jelgavas novads, |
— |
Jēkabpils novads, |
— |
Krāslavas novads, |
— |
Kuldīgas novads, |
— |
Ķekavas novads, |
— |
Limbažu novads, |
— |
Līvānu novads, |
— |
Ludzas novads, |
— |
Madonas novads, |
— |
Mārupes novads, |
— |
Ogres novads, |
— |
Olaines novads, |
— |
Preiļu novads, |
— |
Rēzeknes novads, |
— |
Ropažu novada Garkalnes, Ropažu pagasts, Stopiņu pagasta daļa, kas atrodas uz austrumiem no autoceļa V36, P4 un P5, Acones ielas, Dauguļupes ielas un Dauguļupītes, Vangažu pilsēta, |
— |
Salaspils novads, |
— |
Saldus novads, |
— |
Saulkrastu novads, |
— |
Siguldas novads, |
— |
Smiltenes novads, |
— |
Talsu novads, |
— |
Tukuma novads, |
— |
Valkas novads, |
— |
Valmieras novads, |
— |
Varakļānu novads, |
— |
Ventspils novads, |
— |
Daugavpils valstspilsētas pašvaldība, |
— |
Jelgavas valstspilsētas pašvaldība, |
— |
Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība, |
— |
Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība. |
5. Lietuva
Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Lietuvā:
— |
Alytaus miesto savivaldybė, |
— |
Alytaus rajono savivaldybė, |
— |
Anykščių rajono savivaldybė, |
— |
Akmenės rajono savivaldybė, |
— |
Birštono savivaldybė, |
— |
Biržų miesto savivaldybė, |
— |
Biržų rajono savivaldybė, |
— |
Druskininkų savivaldybė, |
— |
Elektrėnų savivaldybė, |
— |
Ignalinos rajono savivaldybė, |
— |
Jonavos rajono savivaldybė, |
— |
Joniškio rajono savivaldybė, |
— |
Jurbarko rajono savivaldybė, |
— |
Kaišiadorių rajono savivaldybė, |
— |
Kalvarijos savivaldybė, |
— |
Kauno miesto savivaldybė, |
— |
Kauno rajono savivaldybė, |
— |
Kazlų rūdos savivaldybė, |
— |
Kelmės rajono savivaldybė, |
— |
Kėdainių rajono savivaldybė, |
— |
Klaipėdos rajono savivaldybė: Judrėnų, Endriejavo ir Veiviržėnų seniūnijos, |
— |
Kupiškio rajono savivaldybė, |
— |
Kretingos rajono savivaldybė, |
— |
Lazdijų rajono savivaldybė, |
— |
Marijampolės savivaldybė, |
— |
Mažeikių rajono savivaldybė, |
— |
Molėtų rajono savivaldybė, |
— |
Pagėgių savivaldybė, |
— |
Pakruojo rajono savivaldybė, |
— |
Panevėžio rajono savivaldybė, |
— |
Panevėžio miesto savivaldybė, |
— |
Pasvalio rajono savivaldybė, |
— |
Radviliškio rajono savivaldybė, |
— |
Rietavo savivaldybė, |
— |
Prienų rajono savivaldybė, |
— |
Plungės rajono savivaldybė, |
— |
Raseinių rajono savivaldybė, |
— |
Rokiškio rajono savivaldybė, |
— |
Skuodo rajono savivaldybės, |
— |
Šakių rajono savivaldybė, |
— |
Šalčininkų rajono savivaldybė, |
— |
Šiaulių miesto savivaldybė, |
— |
Šiaulių rajono savivaldybė, |
— |
Šilutės rajono savivaldybė, |
— |
Širvintų rajono savivaldybė, |
— |
Šilalės rajono savivaldybė, |
— |
Švenčionių rajono savivaldybė, |
— |
Tauragės rajono savivaldybė, |
— |
Telšių rajono savivaldybė, |
— |
Trakų rajono savivaldybė, |
— |
Ukmergės rajono savivaldybė, |
— |
Utenos rajono savivaldybė, |
— |
Varėnos rajono savivaldybė, |
— |
Vilniaus miesto savivaldybė, |
— |
Vilniaus rajono savivaldybė, |
— |
Vilkaviškio rajono savivaldybė, |
— |
Visagino savivaldybė, |
— |
Zarasų rajono savivaldybė. |
6. Ungārija
Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Ungārijā:
— |
Békés megye 950150, 950250, 950350, 950450, 950550, 950650, 950660, 950750, 950850, 950860, 951050, 951150, 951250, 951260, 951350, 951450, 951460, 951550, 951650, 951750, 952150, 952250, 952350, 952450, 952550, 952650, 953250, 953260, 953270, 953350, 953450, 953550, 953560, 953950, 954050, 954060, 954150, 956250, 956350, 956450, 956550, 956650 és 956750 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe, |
— |
Borsod-Abaúj-Zemplén megye valamennyi vadgazdálkodási egységének teljes területe, |
— |
Fejér megye 403150, 403160, 403250, 403260, 403350, 404250, 404550, 404560, 404570, 405450, 405550, 405650, 406450 és 407050 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe, |
— |
Hajdú-Bihar megye valamennyi vadgazdálkodási egységének teljes területe, |
— |
Heves megye valamennyi vadgazdálkodási egységének teljes területe, |
— |
Jász-Nagykun-Szolnok megye 750250, 750550, 750650, 750750, 750850, 750970, 750980, 751050, 751150, 751160, 751250, 751260, 751350, 751360, 751450, 751460, 751470, 751550, 751650, 751750, 751850, 751950, 752150, 752250, 752350, 752450, 752460, 752550, 752560, 752650, 752750, 752850, 752950, 753060, 753070, 753150, 753250, 753310, 753450, 753550, 753650, 753660, 753750, 753850, 753950, 753960, 754050, 754150, 754250, 754360, 754370, 754850, 755550, 755650 és 755750 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe, |
— |
Komárom-Esztergom megye: 250350, 250850, 250950, 251450, 251550, 251950, 252050, 252150, 252350, 252450, 252460, 252550, 252650, 252750, 252850, 252860, 252950, 252960, 253050, 253150, 253250, 253350, 253450 és 253550 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe, |
— |
Nógrád megye valamennyi vadgazdálkodási egységeinek teljes területe, |
— |
Pest megye 570150, 570250, 570350, 570450, 570550, 570650, 570750, 570850, 570950, 571050, 571150, 571250, 571350, 571650, 571750, 571760, 571850, 571950, 572050, 573550, 573650, 574250, 577250, 580050 és 580150 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe, |
— |
Szabolcs-Szatmár-Bereg megye valamennyi vadgazdálkodási egységének teljes területe. |
7. Polija
Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Polijā:
w województwie warmińsko-mazurskim:
— |
gminy Kalinowo, Stare Juchy, Prostki oraz gmina wiejska Ełk w powiecie ełckim, |
— |
powiat elbląski, |
— |
powiat miejski Elbląg, |
— |
powiat gołdapski, |
— |
powiat piski, |
— |
powiat bartoszycki, |
— |
powiat olecki, |
— |
powiat giżycki, |
— |
powiat braniewski, |
— |
powiat kętrzyński, |
— |
powiat lidzbarski, |
— |
gminy Jedwabno, Szczytno i miasto Szczytno i Świętajno w powiecie szczycieńskim, |
— |
powiat mrągowski, |
— |
powiat węgorzewski, |
— |
gminy Dobre Miasto, Dywity, Świątki, Jonkowo, Gietrzwałd, Olsztynek, Stawiguda, Jeziorany, Kolno, część gminy Biskupiec położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 57 w powiecie olsztyńskim, |
— |
powiat miejski Olsztyn, |
— |
powiat nidzicki, |
— |
gminy Kisielice, Susz, Zalewo w powiecie iławskim, |
— |
część powiatu ostródzkiego niewymieniona w części III załącznika I, |
w województwie podlaskim:
— |
powiat bielski, |
— |
powiat grajewski, |
— |
powiat moniecki, |
— |
powiat sejneński, |
— |
gminy Łomża, Piątnica, Jedwabne, Przytuły i Wizna w powiecie łomżyńskim, |
— |
powiat miejski Łomża, |
— |
powiat siemiatycki, |
— |
powiat hajnowski, |
— |
gminy Ciechanowiec, Klukowo, Szepietowo, Kobylin-Borzymy, Nowe Piekuty, Sokoły i część gminy Kulesze Kościelne położona na północ od linii wyznaczonej przez linię kolejową w powiecie wysokomazowieckim, |
— |
gmina Rutki i część gminy Kołaki Kościelne położona na północ od linii wyznaczonej przez linię kolejową w powiecie zambrowskim, |
— |
gminy Mały Płock i Stawiski w powiecie kolneńskim, |
— |
powiat białostocki, |
— |
powiat suwalski, |
— |
powiat miejski Suwałki, |
— |
powiat augustowski, |
— |
powiat sokólski, |
— |
powiat miejski Białystok, |
w województwie mazowieckim:
— |
gminy Domanice, Korczew, Kotuń, Mordy, Paprotnia, Przesmyki, Siedlce, Skórzec, Wiśniew, Wodynie, Zbuczyn w powiecie siedleckim, |
— |
powiat miejski Siedlce, |
— |
gminy Ceranów, Jabłonna Lacka, Kosów Lacki, Repki, Sabnie, Sterdyń w powiecie sokołowskim, |
— |
powiat łosicki, |
— |
powiat sochaczewski, |
— |
powiat zwoleński, |
— |
powiat kozienicki, |
— |
powiat lipski, |
— |
powiat radomski |
— |
powiat miejski Radom, |
— |
powiat szydłowiecki, |
— |
gminy Lubowidz i Kuczbork Osada w powiecie żuromińskim, |
— |
gmina Wieczfnia Kościelna w powicie mławskim, |
— |
gminy Bodzanów, Słubice, Wyszogród i Mała Wieś w powiecie płockim, |
— |
powiat nowodworski, |
— |
gminy Czerwińsk nad Wisłą, Naruszewo, Załuski w powiecie płońskim, |
— |
gminy: miasto Kobyłka, miasto Marki, miasto Ząbki, miasto Zielonka, część gminy Tłuszcz ograniczona liniami kolejowymi: na północ od linii kolejowej biegnącej od wschodniej granicy gminy do miasta Tłuszcz oraz na wschód od linii kolejowej biegnącej od północnej granicy gminy do miasta Tłuszcz, część gminy Jadów położona na północ od linii kolejowej biegnącej od wschodniej do zachodniej granicy gminy w powiecie wołomińskim, |
— |
powiat garwoliński, |
— |
gminy Boguty – Pianki, Brok, Zaręby Kościelne, Nur, Małkinia Górna, część gminy Wąsewo położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 60, część gminy wiejskiej Ostrów Mazowiecka położona na południe od miasta Ostrów Mazowiecka i na południe od linii wyznaczonej przez drogę 60 biegnącą od zachodniej granicy miasta Ostrów Mazowiecka do zachodniej granicy gminy w powiecie ostrowskim, |
— |
część gminy Sadowne położona na północny- zachód od linii wyznaczonej przez linię kolejową, część gminy Łochów położona na północny – zachód od linii wyznaczonej przez linię kolejową w powiecie węgrowskim, |
— |
gminy Brańszczyk, Długosiodło, Rząśnik, Wyszków, część gminy Zabrodzie położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr S8 w powiecie wyszkowskim, |
— |
gminy Cegłów, Dębe Wielkie, Halinów, Latowicz, Mińsk Mazowiecki i miasto Mińsk Mazowiecki, Mrozy, Siennica, miasto Sulejówek w powiecie mińskim, |
— |
powiat otwocki, |
— |
powiat warszawski zachodni, |
— |
powiat legionowski, |
— |
powiat piaseczyński, |
— |
powiat pruszkowski, |
— |
powiat grójecki, |
— |
powiat grodziski, |
— |
powiat żyrardowski, |
— |
powiat białobrzeski, |
— |
powiat przysuski, |
— |
powiat miejski Warszawa, |
w województwie lubelskim:
— |
powiat bialski, |
— |
powiat miejski Biała Podlaska, |
— |
gminy Batorz, Godziszów, Janów Lubelski, Modliborzyce w powiecie janowskim, |
— |
powiat puławski, |
— |
powiat rycki, |
— |
powiat łukowski, |
— |
powiat lubelski, |
— |
powiat miejski Lublin, |
— |
powiat lubartowski, |
— |
powiat łęczyński, |
— |
powiat świdnicki, |
— |
gminy Aleksandrów, Biszcza, Józefów, Księżpol, Łukowa, Obsza, Potok Górny, Tarnogród w powiecie biłgorajskim, |
— |
gminy Dołhobyczów, Mircze, Trzeszczany, Uchanie i Werbkowice w powiecie hrubieszowskim, |
— |
powiat krasnostawski, |
— |
powiat chełmski, |
— |
powiat miejski Chełm, |
— |
powiat tomaszowski, |
— |
część powiatu kraśnickiego niewymieniona w części III załącznika I, |
— |
powiat opolski, |
— |
powiat parczewski, |
— |
powiat włodawski, |
— |
powiat radzyński, |
— |
powiat miejski Zamość, |
— |
gminy Adamów, Grabowiec, Komarów – Osada, Krasnobród, Łabunie, Miączyn, Nielisz, Sitno, Skierbieszów, Stary Zamość, Zamość w powiecie zamojskim, |
w województwie podkarpackim:
— |
część powiatu stalowowolskiego niewymieniona w części III załącznika I, |
— |
gminy Cieszanów, Horyniec – Zdrój, Narol, Stary Dzików, Oleszyce, Lubaczów z miastem Lubaczów w powiecie lubaczowskim, |
— |
gmina Stubno w powiecie przemyskim, |
— |
gminy Chłopice, Jarosław z miastem Jarosław, Pawłosiów i Wiązownice w powiecie jarosławskim, |
— |
gmina Kamień w powiecie rzeszowskim, |
— |
gminy Cmolas, Dzikowiec, Kolbuszowa, Majdan Królewski i Niwiska powiecie kolbuszowskim, |
— |
powiat leżajski, |
— |
powiat niżański, |
— |
powiat tarnobrzeski, |
— |
gminy Adamówka, Sieniawa, Tryńcza, Przeworsk z miastem Przeworsk, Zarzecze w powiecie przeworskim, |
— |
część gminy Sędziszów Małopolski położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr A4, część gminy Ostrów nie wymieniona w części III załącznika I w powiecie ropczycko – sędziszowskim, |
w województwie pomorskim:
— |
gminy Dzierzgoń i Stary Dzierzgoń w powiecie sztumskim, |
— |
gmina Stare Pole w powiecie malborskim, |
— |
gminy Stegny, Sztutowo i część gminy Nowy Dwór Gdański położona na północny – wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 55 biegnącą od południowej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 7, następnie przez drogę nr 7 i S7 biegnącą do zachodniej granicy gminy w powiecie nowodworskim, |
w województwie świętokrzyskim:
— |
gmina Tarłów i część gminy Ożarów położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 74 biegnącą od miejscowości Honorów do zachodniej granicy gminy w powiecie opatowskim, |
— |
część gminy Brody położona wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 9 i na północny – wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 0618T biegnącą od północnej granicy gminy do skrzyżowania w miejscowości Lipie oraz przez drogę biegnącą od miejscowości Lipie do wschodniej granicy gminy i część gminy Mirzec położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 744 biegnącą od południowej granicy gminy do miejscowości Tychów Stary a następnie przez drogę nr 0566T biegnącą od miejscowości Tychów Stary w kierunku północno – wschodnim do granicy gminy w powiecie starachowickim, |
— |
gmina Gowarczów, część gminy Końskie położona na wschód od linii kolejowej, część gminy Stąporków położona na północ od linii kolejowej w powiecie koneckim, |
— |
gminy Dwikozy i Zawichost w powiecie sandomierskim, |
w województwie lubuskim:
— |
gminy Bogdaniec, Deszczno, Kłodawa, Kostrzyn nad Odrą, Santok, Witnica w powiecie gorzowskim, |
— |
powiat miejski Gorzów Wielkopolski, |
— |
gminy Drezdenko, Strzelce Krajeńskie, Stare Kurowo, Zwierzyn w powiecie strzelecko – drezdeneckim, |
— |
powiat żarski, |
— |
gmina Cybinka w powiecie słubickim, |
— |
gminy Gozdnica i Wymiarki w powiecie żagańskim, |
— |
powiat krośnieński, |
— |
powiat zielonogórski |
— |
powiat miejski Zielona Góra, |
— |
część powiatu nowosolskiego niewymieniona w części III załącznika I, |
w województwie dolnośląskim:
— |
powiat zgorzelecki, |
— |
gminy Grębocice i Polkowice w powiecie polkowickim, |
— |
część powiatu wołowskiego niewymieniona w części III załącznika I, |
— |
powiat lubiński, |
— |
gmina Malczyce, Miękinia, Środa Śląska, część gminy Kostomłoty położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr A4, część gminy Udanin położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr A4 w powiecie średzkim, |
— |
gmina Wądroże Wielkie w powiecie jaworskim, |
— |
powiat miejski Legnica, |
— |
część powiatu legnickiego niewymieniona w części I i III załącznika I, |
— |
gmina Oborniki Śląskie i część gminy Wisznia Mała położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr S5 w powiecie trzebnickim, |
— |
gminy Leśna, Lubań i miasto Lubań, Olszyna, Platerówka, Siekierczyn w powiecie lubańskim, |
— |
powiat miejki Wrocław, |
— |
gminy Czernica, Siechnice, część gminy Długołęka położona na południe od linii wyznaczonej przez droge nr S8, część gminy Żórawina położona na wschód od linii wyznaczonej przez autostradę A4 w powiecie wrocławskim, |
— |
gminy Jelcz – Laskowice, Oława z miastem Oława i część gminy Domaniów położona na północny wschód od linii wyznaczonej przez autostradę A4 w powiecie oławskim, |
— |
gmina Bierutów, miasto Oleśnica, część gminy wiejskiej Oleśnica położona na południe od linii wyznaczonej przez droge nr S8 w powiecie oleśnickim, |
— |
gmina Cieszków, część gminy Milicz położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 15 biegnącej od północnej granicy gminy do południowej granicy gminy w miejcowości Lasowice w powiecie milickim, |
w województwie wielkopolskim:
— |
powiat wolsztyński, |
— |
gmina Wielichowo, Rakoniewice część gminy Kamieniec położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 308 w powiecie grodziskim, |
— |
gminy Lipno, Osieczna, Święciechowa, Wijewo, Włoszakowice w powiecie leszczyńskim, |
— |
powiat miejski Leszno, |
— |
gmina Krzywiń, część gminy Śmigiel położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr S5 w powiecie kościańskim, |
— |
powiat obornicki, |
— |
część gminy Połajewo na położona na południe od drogi łączącej miejscowości Chraplewo, Tarnówko-Boruszyn, Krosin, Jakubowo, Połajewo – ul. Ryczywolska do północno-wschodniej granicy gminy w powiecie czarnkowsko-trzcianeckim, |
— |
gmina Suchy Las, część gminy wiejskiej Murowana Goślina położona na północ od linii kolejowej biegnącej od północnej granicy miasta Murowana Goślina do północno-wschodniej granicy gminy oraz część gminy Rokietnica położona na północ i na wschód od linii kolejowej biegnącej od północnej granicy gminy w miejscowości Krzyszkowo do południowej granicy gminy w miejscowości Kiekrz w powiecie poznańskim, |
— |
część gminy Duszniki położona na północny – zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 306 biegnącą od północnej granicy gminy do miejscowości Duszniki, a następnie na północ od linii wyznaczonej przez ul. Niewierską oraz drogę biegnącą przez miejscowość Niewierz do zachodniej granicy gminy, część gminy Szamotuły położona na wschód od wschodniej granicy miasta Szamotuły i na północ od linii kolejowej biegnącej od południowej granicy miasta Szamotuły do południowo-wschodniej granicy gminy oraz część gminy Obrzycko położona na wschód od drogi nr 185 łączącej miejscowości Gaj Mały, Słopanowo i Obrzycko do północnej granicy miasta Obrzycko, a następnie na wschód od drogi przebiegającej przez miejscowość Chraplewo w powiecie szamotulskim, |
— |
gmina Malanów, część gminy Tuliszków położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 72 biegnącej od wschodniej granicy gminy do miasta Turek, a następnie na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 443 biegnącą od skrzyżowania z drogą nr 72 w mieście Turek do zachodniej granicy gminy w powiecie tureckim, |
— |
część gminy Rychwał położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 25 biegnącą od południowej granicy gminy do miejscowości Rychwał, a następnie na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 443 biegnącą od skrzyżowania z drogę nr 25 w miejscowości Rychwał do wschodniej granicy gminy w powiecie konińskim, |
— |
gmina Mycielin, część gminy Stawiszyn położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 25 biegnącą od północnej granicy gminy do miejscowości Zbiersk, a następnie na wschód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Zbiersk – Łyczyn – Petryki biegnącą od skrzyżowania z drogą nr 25 do południowej granicy gminy, część gminy Ceków – Kolonia położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Młynisko – Morawin – Janków w powiecie kaliskim, |
— |
gminy Gostyń i Pępowo w powiecie gostyńskim, |
— |
gminy Kobylin, Zduny, część gminy Krotoszyn położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogi: nr 15 biegnącą od północnej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 36, nr 36 biegnącą od skrzyżowania z drogą nr 15 do skrzyżowana z drogą nr 444, nr 444 biegnącą od skrzyżowania z drogą nr 36 do południowej granicy gminy w powiecie krotoszyńskim, |
w województwie łódzkim:
— |
gminy Białaczów, Drzewica, Opoczno i Poświętne w powiecie opoczyńskim, |
— |
gminy Biała Rawska, Regnów i Sadkowice w powiecie rawskim, |
— |
gmina Kowiesy w powiecie skierniewickim, |
w województwie zachodniopomorskim:
— |
gmina Boleszkowice i część gminy Dębno położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 126 biegnącą od zachodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 23 w miejscowości Dębno, następnie na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 23 do skrzyżowania z ul. Jana Pawła II w miejscowości Cychry, następnie na południe od ul. Jana Pawła II do skrzyżowania z ul. Ogrodową i dalej na południe od linii wyznaczonej przez ul. Ogrodową, której przedłużenie biegnie do wschodniej granicy gminy w powiecie myśliborskim, |
— |
gminy Banie, Cedynia, Chojna, Gryfino, Mieszkowice, Moryń, Trzcińsko – Zdrój, Widuchowa w powiecie gryfińskim, |
w województwie opolskim:
— |
gmina Lubsza część gminy Skarbimierz położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 39 w powiecie brzeskim, |
— |
gminy Świerczów, Wilków, część gminy Namysłów położona na południe od linii wyznaczonej przez linię kolejową biegnącą od wschodniej do zachodniej granicy gminy w powiecie namysłowskim. |
8. Slovākija
Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Slovākijā:
— |
the whole district of Gelnica, |
— |
the whole district of Poprad |
— |
the whole district of Spišská Nová Ves, |
— |
the whole district of Levoča, |
— |
the whole district of Kežmarok |
— |
in the whole district of Michalovce except municipalities included in zone III, |
— |
the whole district of Košice-okolie, |
— |
the whole district of Rožnava, |
— |
the whole city of Košice, |
— |
the whole district of Sobrance, |
— |
the whole district of Vranov nad Topľou, |
— |
the whole district of Humenné except municipalities included in zone III, |
— |
the whole district of Snina, |
— |
the whole district of Prešov, |
— |
the whole district of Sabinov, |
— |
the whole district of Svidník, |
— |
the whole district of Medzilaborce, |
— |
the whole district of Stropkov |
— |
the whole district of Bardejov, |
— |
the whole district of Stará Ľubovňa, |
— |
the whole district of Revúca, |
— |
the whole district of Rimavská Sobota except municipalities included in zone III, |
— |
in the district of Veľký Krtíš, the whole municipalities not included in part I, |
— |
the whole district of Lučenec, |
— |
the whole district of Poltár |
— |
the whole district of Zvolen, |
— |
the whole district of Detva, |
— |
in the district of Krupina the whole municipalities of Senohrad, Horné Mladonice, Dolné Mladonice, Čekovce, Lackov, Zemiansky Vrbovok, Kozí Vrbovok, Čabradský Vrbovok, Cerovo, Trpín, Litava, |
— |
In the district of Banska Bystica, the whole municipalites of Kremnička, Malachov, Badín, Vlkanová, Hronsek, Horná Mičiná, Dolná Mičiná, Môlča Oravce, Čačín, Čerín, Bečov, Sebedín, Dúbravica, Hrochoť, Poniky, Strelníky, Povrazník, Ľubietová, Brusno, Banská Bystrica, |
— |
the whole district of Brezno, |
— |
in the district of Liptovsky Mikuláš, the municipalities of Važec, Malužiná, Kráľova lehota, Liptovská Porúbka, Nižná Boca, Vyšná Boca a Východná – a part of municipality south of the highway D1. |
III DAĻA
1. Bulgārija
Šādas III līmeņa ierobežojumu zonas Bulgārijā:
— |
the whole region of Gabrovo, |
— |
the whole region of Lovech, |
— |
the whole region of Montana, |
— |
the Pazardzhik region:
|
— |
the Pleven region:
|
— |
the Plovdiv region
|
— |
the Ruse region:
|
— |
the Shumen region:
|
— |
the Silistra region:
|
— |
the Sliven region:
|
— |
the Targovishte region:
|
— |
the Vidin region,
|
— |
the Veliko Tarnovo region:
|
— |
in Varna region: |
— |
the whole municipality of Avren,
|
— |
in Burgas region:
|
2. Itālija
Šādas III līmeņa ierobežojumu zonas Itālijā:
— |
tutto il territorio della Sardegna. |
3. Polija
Šādas III līmeņa ierobežojumu zonas Polijā:
w województwie warmińsko-mazurskim:
— |
powiat działdowski, |
— |
część powiatu iławskiego niewymieniona w części II załącznika I, |
— |
powiat nowomiejski, |
— |
gminy Dąbrówno, Grunwald i Ostróda z miastem Ostróda w powiecie ostródzkim, |
— |
gminy Barczewo, Purda, część gminy Biskupiec położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr w powiecie olsztyńskim, |
— |
gminy Dźwierzuty, Pasym w powiecie szczycieńskim, |
w województwie lubelskim:
— |
gminy Radecznica, Sułów, Szczebrzeszyn, Zwierzyniec w powiecie zamojskim, |
— |
gminy Biłgoraj z miastem Biłgoraj, Goraj, Frampol, Tereszpol i Turobin w powiecie biłgorajskim, |
— |
gminy Horodło, Hrubieszów z miastem Hrubieszów w powiecie hrubieszowskim, |
— |
gminy Dzwola, Chrzanów i Potok Wielki w powiecie janowskim, |
— |
gminy Gościeradów i Trzydnik Duży w powiecie kraśnickim, |
w województwie podkarpackim:
— |
powiat mielecki, |
— |
gminy Radomyśl nad Sanem i Zaklików w powiecie stalowowolskim, |
— |
część gminy Ostrów położona na północ od drogi linii wyznaczonej przez drogę nr A4 biegnącą od zachodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 986, a następnie na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 986 biegnącą od tego skrzyżowania do miejscowości Osieka i dalej na zachód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Osieka – Blizna w powiecie ropczycko – sędziszowskim, |
— |
gminy Czarna, Pilzno, Żyraków i część gminy wiejskiej Dębica położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr A4 w powiecie dębickim, |
— |
gmina Wielkie Oczy w powiecie lubaczowskim, |
— |
gminy Laszki, Radymno z miastem Radymno, w powiecie jarosławskim, |
w województwie lubuskim:
— |
gminy Górzyca, Ośno Lubuskie, Rzepin, Słubice w powiecie słubickim, |
— |
gminy Brzeźnica, Iłowa, Małomice, Niegosławice, Szprotawa, Żagań z miastem Żagań w powiecie żagańskim, |
— |
powiat sulęciński, |
— |
powiat międzyrzecki, |
— |
gminy Bytom Odrzański, Nowe Miasteczko, Siedlisko w powiecie nowosolskim, |
— |
powiat wschowski, |
— |
powiat świebodziński, |
w województwie wielkopolskim:
— |
gminy Krzemieniewo, Rydzyna w powiecie leszczyńskim, |
— |
gminy Krobia i Poniec w powiecie gostyńskim, |
— |
powiat rawicki, |
— |
powiat nowotomyski, |
— |
powiat międzychodzki, |
— |
gmina Pniewy, część gminy Ostroróg położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 186 i 184 biegnące od granicy gminy do miejscowości Ostroróg, a następnie od miejscowości Ostroróg przez miejscowości Piaskowo – Rudki do południowej granicy gminy, część gminy Wronki położona na południe od linii wyznaczonej przez rzekę Wartę biegnącą od zachodniej granicy gminy do przecięcia z droga nr 182, a następnie na zachód od linii wyznaczonej przez drogi nr 182 oraz 184 biegnącą od skrzyżowania z drogą nr 182 do południowej granicy gminy, część gminy Szamotuły położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 306 i drogę łączącą miejscowości Lipnica – Ostroróg w powiecie szamotulskim, |
w województwie dolnośląskim:
— |
powiat górowski, |
— |
gminy Prusice i Żmigród w powiecie trzebnickim, |
— |
powiat głogowski, |
— |
powiat bolesławiecki, |
— |
gminy Chocianów, Gaworzyce, Radwanice i Przemków w powiecie polkowickim, |
— |
gmina Chojnów i miasto Chojnów w powiecie legnickim, |
— |
gmina Zagrodno w powiecie złotoryjskim, |
— |
część gminy Wołów położona na północ od linii wyznaczonej prze drogę nr 339 biegnącą od wschodniej granicy gminy do miejscowości Pełczyn, a następnie na północny – wschód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od skrzyżowania z drogą nr 339 i łączącą miejscowości Pełczyn – Smogorzówek, część gminy Wińsko polożona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 36 biegnącą od północnej granicy gminy do miejscowości Wińsko, a nastęnie na wschód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od skrzyżowania z drogą nr 36 w miejscowości Wińsko i łączącą miejscowości Wińsko_- Smogorzów Wielki – Smogorzówek w powiecie wołowskim, |
— |
część gminy Milicz położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 15 biegnącej od północnej granicy gminy do południowej granicy gminy w miejcowości Lasowice w powiecie milickim, |
w województwie świętokrzyskim:
— |
gminy Gnojno, Pacanów, Stopnica, Tuczępy, część gminy Busko Zdrój położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Siedlawy-Szaniec- Podgaje-Kołaczkowice w powiecie buskim, |
— |
gminy Łubnice, Oleśnica, Połaniec, część gminy Rytwiany położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 764, część gminy Szydłów położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 756 w powiecie staszowskim, |
— |
gminy Chęciny, Chmielnik, Daleszyce, Górno, Masłów, Miedziana Góra, Mniów, Morawica, Łopuszno, Piekoszów, Pierzchnica, Sitkówka-Nowiny, Strawczyn, Zagnańsk, część gminy Raków położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogi nr 756 i 764 w powiecie kieleckim, |
— |
powiat miejski Kielce, |
— |
gminy Kluczewsko, Krasocin, Włoszczowa w powiecie włoszczowskim, |
— |
gmina Kije w powiecie pińczowskim, |
— |
gminy Małogoszcz, Oksa, Sobków w powiecie jędrzejowskim, |
— |
gmina Słupia Konecka w powiecie koneckim, |
w województwie małopolskim:
— |
gminy Dąbrowa Tarnowska, Radgoszcz, Szczucin w powiecie dąbrowskim, |
— |
gminy Lisia Góra, Pleśna, Ryglice, Skrzyszów, Tarnów, Tuchów w powiecie tarnowskim, |
— |
powiat miejski Tarnów. |
4. Rumānija
Šādas III līmeņa ierobežojumu zonas Rumānijā:
— |
Zona orașului București, |
— |
Județul Constanța, |
— |
Județul Satu Mare, |
— |
Județul Tulcea, |
— |
Județul Bacău, |
— |
Județul Bihor, |
— |
Județul Bistrița Năsăud, |
— |
Județul Brăila, |
— |
Județul Buzău, |
— |
Județul Călărași, |
— |
Județul Dâmbovița, |
— |
Județul Galați, |
— |
Județul Giurgiu, |
— |
Județul Ialomița, |
— |
Județul Ilfov, |
— |
Județul Prahova, |
— |
Județul Sălaj, |
— |
Județul Suceava |
— |
Județul Vaslui, |
— |
Județul Vrancea, |
— |
Județul Teleorman, |
— |
Judeţul Mehedinţi, |
— |
Județul Gorj, |
— |
Județul Argeș, |
— |
Judeţul Olt, |
— |
Judeţul Dolj, |
— |
Județul Arad, |
— |
Județul Timiș, |
— |
Județul Covasna, |
— |
Județul Brașov, |
— |
Județul Botoșani, |
— |
Județul Vâlcea, |
— |
Județul Iași, |
— |
Județul Hunedoara, |
— |
Județul Alba, |
— |
Județul Sibiu, |
— |
Județul Caraș-Severin, |
— |
Județul Neamț, |
— |
Județul Harghita, |
— |
Județul Mureș, |
— |
Județul Cluj, |
— |
Județul Maramureş. |
5. Slovākija
Šādas III līmeņa ierobežojumu zonas Slovākijā:
— |
In the district of Lučenec: Lučenec a jeho časti, Panické Dravce, Mikušovce, Pinciná, Holiša, Vidiná, Boľkovce, Trebeľovce, Halič, Stará Halič, Tomášovce, Trenč, Veľká nad Ipľom, Buzitka (without settlement Dóra), Prša, Nitra nad Ipľom, Mašková, Lehôtka, Kalonda, Jelšovec, Ľuboreč, Fiľakovské Kováče, Lipovany, Mučín, Rapovce, Lupoč, Gregorova Vieska, Praha, |
— |
In the district of Poltár: Kalinovo, Veľká Ves, |
— |
The whole district of Trebišov’, |
— |
The whole district of Vranov and Topľou, |
— |
In the district of Humenné: Lieskovec, Myslina, Humenné, Jasenov, Brekov, Závadka, Topoľovka, Hudcovce, Ptičie, Chlmec, Porúbka, Brestov, Gruzovce, Ohradzany, Slovenská Volová, Karná, Lackovce, Kochanovce, Hažín nad Cirochou, |
— |
In the district of Michalovce: Strážske, Staré, Oreské, Zbudza, Voľa, Nacina Ves, Pusté Čemerné, Lesné, Rakovec nad Ondavou, Petríkovce, Oborín, Veľké Raškovce, Beša, |
— |
In the district of Nové Zámky: Sikenička, Pavlová, Bíňa, Kamenín, Kamenný Most, Malá nad Hronom, Belá, Ľubá, Šarkan, Gbelce, Nová Vieska, Bruty, Svodín, |
— |
In the district of Levice: Veľké Ludince, Farná, Kuraľany, Keť, Pohronský Ruskov, Čata, |
— |
In the district of Rimavská Sobota: Jesenské, Gortva, Hodejov, Hodejovec, Širkovce, Šimonovce, Drňa, Hostice, Gemerské Dechtáre, Jestice, Dubovec, Rimavské Janovce, Rimavská Sobota, Belín, Pavlovce, Sútor, Bottovo, Dúžava, Mojín, Konrádovce, Čierny Potok, Blhovce, Gemerček, Hajnáčka. |
IETEIKUMI
18.1.2022 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 11/52 |
PADOMES IETEIKUMS (ES) 2022/66
(2022. gada 17. janvāris),
ar ko groza Ieteikumu (ES) 2020/912 par pagaidu ierobežojumu nebūtiskiem ceļojumiem uz ES un iespējamu šāda ierobežojuma atcelšanu
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 77. panta 2. punkta b) un e) apakšpunktu un 292. panta pirmo un otro teikumu,
tā kā:
(1) |
Padome 2020. gada 30. jūnijā pieņēma Ieteikumu par pagaidu ierobežojumu nebūtiskiem ceļojumiem uz ES un iespējamu šāda ierobežojuma atcelšanu (1) (“Padomes ieteikums”). |
(2) |
Kopš tā laika Padome ir pieņēmusi Ieteikumus (ES) 2020/1052 (2), (ES) 2020/1144 (3), (ES) 2020/1186 (4), (ES) 2020/1551 (5), (ES) 2020/2169 (6), (ES) 2021/89 (7), (ES) 2021/132 (8), (ES) 2021/767 (9), (ES) 2021/892 (10), (ES) 2021/992 (11), (ES) 2021/1085 (12), (ES) 2021/1170 (13), (ES) 2021/1346 (14), (ES) 2021/1459 (15), (ES) 2021/1712 (16), (ES) 2021/1782 (17), (ES) 2021/1896 (18), (ES) 2021/1945 (19), (ES) 2021/2022 (20) un (ES) 2021/2150 (21), ar ko groza Padomes Ieteikumu (ES) 2020/912 par pagaidu ierobežojumu nebūtiskiem ceļojumiem uz ES un iespējamu šāda ierobežojuma atcelšanu. |
(3) |
Padome 2021. gada 20. maijā pieņēma Ieteikumu (ES) 2021/816, ar ko groza Padomes Ieteikumu (ES) 2020/912 par pagaidu ierobežojumu nebūtiskiem ceļojumiem uz ES un iespējamu šāda ierobežojuma atcelšanu (22), lai atjauninātu kritērijus, kas tiek izmantoti nolūkā novērtēt to, vai nebūtiski ceļojumi no trešām valstīm ir droši un būtu jāatļauj. |
(4) |
Padomes ieteikums paredz, ka dalībvalstīm, sākot no 2020. gada 1. jūlija, būtu koordinētā veidā pakāpeniski jāatceļ pagaidu ierobežojums nebūtiskiem ceļojumiem uz ES attiecībā uz Padomes ieteikuma I pielikumā uzskaitīto trešo valstu iedzīvotājiem. Reizi divās nedēļās Padomei I pielikumā minētais trešo valstu saraksts būtu jāpārskata un vajadzības gadījumā jāatjaunina, vispirms veicot vispārēju izvērtējumu, balstoties uz Padomes ieteikumā minēto metodiku, kritērijiem un informāciju, un pēc rūpīgas konsultēšanās ar Komisiju un attiecīgajām ES aģentūrām un dienestiem. |
(5) |
Kopš tā laika Padomē ir notikušas diskusijas, rūpīgi konsultējoties ar Komisiju un attiecīgajām ES aģentūrām un dienestiem, par Padomes ieteikuma I pielikumā iekļautā trešo valstu saraksta pārskatīšanu un piemērojot kritērijus un metodiku, kas noteikti Padomes Ieteikumā, kurā grozījumi izdarīti ar Ieteikumu (ES) 2021/816. Šo diskusiju rezultātā būtu jāgroza I pielikumā iekļautais trešo valstu saraksts. Konkrēti, no saraksta būtu jāsvītro Argentīna, Austrālija un Kanāda. |
(6) |
Robežkontrole ir ne tikai tās dalībvalsts interesēs, pie kuras ārējām robežām to veic, bet arī visu to dalībvalstu interesēs, kuras ir atcēlušas iekšējo robežkontroli. Tādēļ dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka pie ārējām robežām veiktie pasākumi tiek koordinēti, lai nodrošinātu labu Šengenas zonas darbību. Šajā nolūkā dalībvalstīm, sākot ar 2022. gada 17. janvāri, būtu koordinētā veidā jāturpina atcelt pagaidu ierobežojumu nebūtiskiem ceļojumiem uz ES attiecībā uz to trešo valstu, īpašās pārvaldes apgabalu un citu administratīvi teritoriālo vienību iedzīvotājiem, kuras uzskaitītas I pielikumā Padomes ieteikumā, kas grozīts ar šo ieteikumu. |
(7) |
Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un LESD, Dānija nepiedalās šā ieteikuma pieņemšanā, un Dānijai šis ieteikums nav saistošs un nav jāpiemēro. Tā kā šis ieteikums pilnveido Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu par šo ieteikumu, izlemj, vai tā šo ieteikumu ieviesīs. |
(8) |
Šis ieteikums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (23); tādēļ Īrija nepiedalās šā ieteikuma pieņemšanā, un Īrijai šis ieteikums nav saistošs un nav jāpiemēro. |
(9) |
Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, šis ieteikums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK (24) 1. panta A punktā. |
(10) |
Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā šis ieteikums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK (25) 1. panta A punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK (26) 3. pantu. |
(11) |
Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, šis ieteikums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK (27) 1. panta A punktā, to lasot saistībā ar Lēmuma 2011/350/ES (28) 3. pantu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.
Ieteikumu (ES) 2020/912 par pagaidu ierobežojumu nebūtiskiem ceļojumiem uz ES un iespējamu šāda ierobežojuma atcelšanu, kas grozīts ar Ieteikumiem (ES) 2020/1052, (ES) 2020/1144, (ES) 2020/1186, (ES) 2020/1551, (ES) 2020/2169, (ES) 2021/89, (ES) 2021/132, (ES) 2021/767, (ES) 2021/816, (ES) 2021/892, (ES) 2021/992, (ES) 2021/1085, (ES) 2021/1170, (ES) 2021/1346, (ES) 2021/1459, (ES) 2021/1712, (ES) 2021/1782, (ES) 2021/1896, (ES) 2021/1945, (ES) 2021/2022 un (ES) 2021/2150, groza šādi:
1) |
ieteikuma 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:
|
2) |
ieteikuma I pielikumu aizstāj ar šādu: “I PIELIKUMS Trešās valstis, īpašās pārvaldes apgabali un citas administratīvi teritoriālās vienības, kuru iedzīvotāji nebūtu jāskar pagaidu ierobežojumam pie ārējām robežām nebūtiskiem ceļojumiem uz ES: I. VALSTIS
II. ĶĪNAS TAUTAS REPUBLIKAS ĪPAŠĀS PĀRVALDES APGABALI Honkongas Īpašās Pārvaldes Apgabals Makao Īpašās Pārvaldes Apgabals III. ADMINISTRATĪVI TERITORIĀLĀS VIENĪBAS, KO VISMAZ VIENA DALĪBVALSTS NEATZĪST PAR VALSTĪM Taivāna (*1) Ja tiek apstiprināta savstarpība." |
Briselē, 2022. gada 17. janvārī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
J. DENORMANDIE
(1) OV L 208 I, 1.7.2020., 1. lpp.
(2) OV L 230, 17.7.2020., 26. lpp.
(3) OV L 248, 31.7.2020., 26. lpp.
(4) OV L 261, 11.8.2020., 83. lpp.
(5) OV L 354, 26.10.2020., 19. lpp.
(6) OV L 431, 21.12.2020., 75. lpp.
(7) OV L 33, 29.1.2021., 1. lpp.
(8) OV L 41, 4.2.2021., 1. lpp.
(9) OV L 165 I, 11.5.2021., 66. lpp.
(10) OV L 198, 4.6.2021., 1. lpp.
(11) OV L 221, 21.6.2021., 12. lpp.
(12) OV L 235, 2.7.2021., 27. lpp.
(13) OV L 255, 16.7.2021., 3. lpp.
(14) OV L 306, 31.8.2021., 4. lpp.
(15) OV L 320, 10.9.2021., 1. lpp.
(16) OV L 341, 24.9.2021., 1. lpp.
(17) OV L 360, 11.10.2021., 128. lpp.
(18) OV L 388, 3.11.2021., 1. lpp.
(19) OV L 397, 10.11.2021., 28. lpp.
(20) OV L 413, 19.11.2021., 37. lpp.
(21) OV L 434, 6.12.2021., 8. lpp.
(22) OV L 182, 21.5.2021., 1. lpp.
(23) Padomes Lēmums 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.).
(24) OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.
(25) OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.
(26) Padomes Lēmums 2008/146/EK (2008. gada 28. janvāris) par to, lai Eiropas Kopienas vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (OV L 53, 27.2.2008., 1. lpp.).
(27) OV L 160, 18.6.2011., 21. lpp.
(28) Padomes Lēmums 2011/350/ES (2011. gada 7. marts) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā saistībā ar kontroles atcelšanu pie iekšējām robežām un personu pārvietošanos (OV L 160, 18.6.2011., 19. lpp.).
PAMATNOSTĀDNES
18.1.2022 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 11/56 |
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE (ES) 2022/67
(2022. gada 6. janvāris),
ar ko groza Pamatnostādni (ES) 2021/830 par bilances posteņu statistiku un monetāro finanšu iestāžu procentu likmju statistiku (ECB/2022/1)
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 127. panta 2. punktu,
ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 5.1., 12.1. un 14.3. pantu,
tā kā:
(1) |
Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādnes (ES) 2021/830 (ECB/2021/11) (1) 11. panta 2. punktā noteikts, ka nacionālās centrālās bankas (NCB) var piešķirt pārskatu sniedzējiem atbrīvojumus no dažiem rādītājiem, kas saistīti ar statistisko informāciju, kura jāsniedz par monetāro finanšu iestāžu (MFI) procentu likmju statistiku, kas ietverta Eiropas Centrālās bankas Regulas (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) (2) I pielikumā. |
(2) |
Rādītāji, uz kuriem var piešķirt atbrīvojumus saskaņā ar Pamatnostādnes (ES) 2021/830 (ECB/2021/11) 11. panta 2. punktu, būtu jāsaskaņo ar 17. panta 3. punktu Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādnē ECB/2014/15 (3), kas ar 2022. gada 1. februāri tika atcelta ar Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādni (ES) 2021/835 (ECB/2021/16) (4). |
(3) |
Jāprecizē Pamatnostādnes (ES) 2021/830 (ECB/2021/11) 12. panta 1. punkts un 15. panta 6. punkts saistībā ar norādēm uz atsauces pārskatu sniedzēju grupu un saistībā ar nosacījumiem, saskaņā ar kuriem ECB Valde var īstenot tai deleģētās pilnvaras piešķirt vai atsaukt atļauju piemērot attiecīgi 15. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto robežvērtību. |
(4) |
Tādēļ attiecīgi jāgroza Pamatnostādne (ES) 2021/830 (ECB/2021/11), |
IR PIEŅĒMUSI ŠO PAMATNOSTĀDNI.
1. pants
Grozījumi
Pamatnostādni (ES) 2021/830 (ECB/2021/11) groza šādi:
1) |
ar šādu punktu aizstāj 11. panta 2. punktu: “2. NCB var piešķirt atbrīvojumus no jebkuras turpmāk norādītās statistikas pārskatu sniegšanas prasības attiecībā uz nodrošināto vai garantēto kredītu nefinanšu sabiedrībām procentu likmēm un darījumu apjomu:
ar nosacījumu, ka Regulas (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) I pielikuma 2. papildinājuma 2. tabulas 37.–54. rādītājā noteikto kopējo kredītu nacionālais kopējais darījumu apjoms attiecīgajā kredītu lieluma kategorijā un procentu likmes darbības sākotnējā perioda kategorijā ir mazāks par:
Atbrīvojumi, ko NCB piešķir saskaņā ar šo daļu, neskar Regulas (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) 4. pantu.”; |
2) |
ar šādu punktu aizstāj 12. panta 1. punktu: “1. Ja NCB saņemtā MIR statistiskā informācija izlases veikšanas dēļ neatspoguļo atsauces pārskata sniedzējus, NCB izvēlas un uztur izlasi un ekstrapolē statistisko informāciju par jaunu darījumu apjomiem, lai nodrošinātu, ka ir atspoguļoti 100 % atsauces pārskatu sniedzēju, kā noteikts šīs pamatnostādnes III pielikuma 2. daļā.”; |
3) |
ar šādu punktu aizstāj 15. panta 6. punktu: “6. ECB Padome var deleģēt ECB Valdei pilnvaras piešķirt vai atsaukt atļauju piemērot 1. punkta c) apakšpunktā minēto robežvērtību saskaņā ar 2. punktu. Īstenojot minētās deleģētās pilnvaras, ECB Valde apsver, vai robežvērtības neesamība nesamērīgi neietekmēs attiecīgās NCB pārskatu sniegšanas slogu.” |
2. pants
Stāšanās spēkā
1. Šī pamatnostādne stājas spēkā dienā, kurā to paziņo dalībvalstu, kuru valūta ir euro, nacionālajām centrālajām bankām.
2. Dalībvalstu, kuru valūta ir euro, nacionālās centrālās bankas un Eiropas Centrālā banka atbilst šīs pamatnostādnes prasībām ar 2022. gada 1. februāri.
3. pants
Adresāti
Šī pamatnostādne ir adresēta visām Eurosistēmas centrālajām bankām.
Frankfurtē pie Mainas, 2022. gada 6. janvārī
ECB Padomes vārdā –
ECB prezidente
Christine LAGARDE
(1) Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2021/830 (2021. gada 26. marts) par bilances posteņu statistiku un monetāro finanšu iestāžu procentu likmju statistiku (ECB/2021/11) (OV L 208, 11.6.2021., 1. lpp.).
(2) Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 1072/2013 (2013. gada 24. septembris) par monetāro finanšu iestāžu piemēroto procentu likmju statistiku (ECB/2013/34) (OV L 297, 7.11.2013., 51. lpp.).
(3) Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne ECB/2014/15 (2014. gada 4. aprīlis) par monetāro un finanšu statistiku (OV L 340, 26.11.2014., 1. lpp.).
(4) Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2021/835 (2021. gada 26. marts), ar ko atceļ Pamatnostādni ECB/2014/15 par monetāro un finanšu statistiku (ECB/2021/16) (OV L 208, 11.6.2021., 335. lpp.).