Eiropas Savienības L 133/2021

20.4.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 133/9

KOMISIJAS REGULA (ES) 2021/644

(2021. gada 15. aprīlis),

ar ko attiecībā uz fluksapiroksāda, himeksazola, metamitrona, penflufēna un spirotetramāta maksimālajiem atlieku līmeņiem konkrētos produktos vai uz tiem groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 396/2005 II un III pielikumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 396/2005 (2005. gada 23. februāris), ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK (1), un jo īpaši tās 14. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 49. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Fluksapiroksāda, himeksazola, metamitrona un spirotetramāta maksimālie atlieku līmeņi (MAL) tika noteikti Regulas (EK) Nr. 396/2005 III pielikuma A daļā. Penflufēna MAL ar Regulu (EK) Nr. 396/2005 netika noteikti, un, tā kā šī darbīgā viela minētās regulas IV pielikumā nav iekļauta, tiek piemērota minētās regulas 18. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktā sākotnējā vērtība 0,01 mg/kg.

(2)

Attiecībā uz fluksapiroksādu Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 12. panta 1. punktu iesniedza pamatotu atzinumu par spēkā esošo MAL pārskatīšanu (2). Attiecībā uz dažiem produktiem tā ieteica paaugstināt vai saglabāt spēkā esošos MAL. MAL attiecībā uz šiem produktiem Iestādes noteiktajā līmenī būtu jānosaka Regulas (EK) Nr. 396/2005 II pielikumā. Iestāde secināja, ka par MAL, ko piemēro sakņu un bumbuļu dārzeņiem, sīpolu dārzeņiem, krustziežu dārzeņiem, lapu dārzeņiem, garšaugiem un ēdamiem ziediem, lapu artišokiem, selerijām, fenheļiem, artišokiem, puraviem, rabarberiem, pākšaugiem, graudaugiem, zāļu tējām no lapām un garšaugiem, zāļu tējām no saknēm, kā arī augiem cukura ražošanai, daļa informācijas nav pieejama un ka riska pārvaldītājiem būtu jāturpina šā jautājuma izskatīšana. Risks patērētājiem nepastāv, tāpēc MAL attiecībā uz šiem produktiem Iestādes noteiktajā līmenī būtu jānosaka Regulas (EK) Nr. 396/2005 II pielikumā. Visi šie MAL tiks pārskatīti; pārskatīšanā tiks ņemta vērā informācija, kas būs pieejama divu gadu laikā no šīs regulas publicēšanas dienas.

(3)

Attiecībā uz himeksazolu Iestāde saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 12. panta 1. punktu iesniedza pamatotu atzinumu par spēkā esošo MAL pārskatīšanu (3). Tā ieteica pazemināt MAL, ko piemēro cukurbiešu saknēm. Risks patērētājiem nepastāv, tāpēc MAL attiecībā uz šo produktu Iestādes noteiktajā līmenī būtu jānosaka Regulas (EK) Nr. 396/2005 II pielikumā.

(4)

Attiecībā uz metamitronu Iestāde saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 12. panta 1. punktu iesniedza pamatotu atzinumu par spēkā esošo MAL pārskatīšanu (4). Tā ieteica pazemināt spēkā esošos MAL, ko piemēro āboliem, bumbieriem, galda bietēm, burkāniem, mārrutkiem, pastinakiem, sakņu pētersīļiem, rāceņiem, sīpoliem un cukurbiešu saknēm. MAL attiecībā uz šiem produktiem Iestādes noteiktajā līmenī būtu jānosaka Regulas (EK) Nr. 396/2005 II pielikumā. Iestāde secināja, ka par MAL, ko piemēro zemenēm, sējas pazvērītēm/rukolas salātiem, augu (tostarp Brassica ģints sugu) jaunajām lapiņām, spinātiem un tiem līdzīgu augu lapām, zāļu tējām no lapām un garšaugiem, zāļu tējām no saknēm, kā arī garšvielām (sēklām, augļiem), daļa informācijas nav pieejama un ka riska pārvaldītājiem būtu jāturpina šā jautājuma izskatīšana. Risks patērētājiem nepastāv, tāpēc MAL attiecībā uz šiem produktiem Iestādes noteiktajā līmenī arī būtu jānosaka Regulas (EK) Nr. 396/2005 II pielikumā. Visi šie MAL tiks pārskatīti; pārskatīšanā tiks ņemta vērā informācija, kas būs pieejama divu gadu laikā no šīs regulas publicēšanas dienas.

(5)

Attiecībā uz penflufēnu Iestāde saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 12. panta 1. punktu iesniedza pamatotu atzinumu par spēkā esošo MAL pārskatīšanu (5). Tā ieteica saglabāt spēkā esošo MAL, ko piemēro kartupeļiem. Šis MAL Iestādes noteiktajā līmenī būtu jānosaka Regulas (EK) Nr. 396/2005 II pielikumā.

(6)

Attiecībā uz spirotetramātu Iestāde saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 12. panta 1. punktu iesniedza pamatotu atzinumu par spēkā esošo MAL pārskatīšanu (6). Tā ierosināja grozīt atlieku definīciju. Iestāde ieteica pazemināt spēkā esošos MAL, ko piemēro citrusaugļiem, sēkleņiem, zemenēm, galda olīvām, kivi, avokado, banāniem, granātāboliem, ananasiem, citiem sakņu un bumbuļu dārzeņiem, izņemot cukurbietes, ķiplokiem, šalotēm, nakteņu dzimtas augiem un malvu dzimtas augiem, lapu cigoriņiem, olīvām pārstrādei eļļā un cigoriņu saknēm. Attiecībā uz citiem produktiem tā ieteica spēkā esošos MAL saglabāt vai paaugstināt. MAL attiecībā uz šiem produktiem Iestādes noteiktajā līmenī būtu jānosaka Regulas (EK) Nr. 396/2005 II pielikumā. Iestāde secināja, ka par MAL, ko piemēro Briseles kāpostiem un kolrābjiem, daļa informācijas nav pieejama un ka riska pārvaldītājiem būtu jāturpina šā jautājuma izskatīšana. Risks patērētājiem nepastāv, tāpēc Iestādes noteiktie MAL, ko piemēro minētajiem produktiem, arī būtu jāiekļauj Regulas (EK) Nr. 396/2005 II pielikumā. Visi šie MAL tiks pārskatīti; pārskatīšanā tiks ņemta vērā informācija, kas būs pieejama divu gadu laikā no šīs regulas publicēšanas dienas.

(7)	Iestādes pamatotajos atzinumos tika ņemti vērā spēkā esošie Codex maksimālie atlieku līmeņi (CXL). MAL noteikšanā ir ņemti vērā CXL, kas ir droši patērētājiem Savienībā.

(8)

Attiecībā uz produktiem, uz kuriem izmantot attiecīgo augu aizsardzības līdzekli nav atļauts un attiecībā uz kuriem nav noteiktas importa pielaides vai CXL, būtu jānosaka MAL, kas vienādi ar īpatnējo noteikšanas robežu, vai būtu jāpiemēro sākotnējais MAL, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 396/2005 18. panta 1. punkta b) apakšpunktā.

(9)

Par vajadzību koriģēt dažas īpatnējās noteikšanas robežas Komisija apspriedās ar Eiropas Savienības references laboratorijām pesticīdu atlieku noteikšanai. Attiecībā uz visām vielām, uz kurām attiecas šī regula, minētās laboratorijas secināja, ka dažām precēm tehnikas attīstība prasa noteikt īpatnējās noteikšanas robežas.

(10)

Saistībā ar procedūru, kurā piešķir atļauju darbīgo vielu spirotetramātu saturoša augu aizsardzības līdzekļa izmantošanai uz “citiem sīkajiem augļiem un ogām”, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 6. panta 1. punktu tika iesniegts pieteikums grozīt spēkā esošos MAL. Vācija novērtēja minēto pieteikumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 8. pantu un pārsūtīja Iestādei un Komisijai novērtēšanas ziņojumu. Iestāde novērtēšanas ziņojumu novērtēja un sniedza pamatotu atzinumu (7) par ierosinātajiem MAL. Tā ieteica paaugstināt spēkā esošos MAL, ko piemēro minētajiem produktiem. MAL attiecībā uz šiem produktiem Iestādes noteiktajā līmenī būtu jānosaka Regulas (EK) Nr. 396/2005 II pielikumā.

(11)

Attiecībā uz fluksapiroksādu, ko Amerikas Savienotajās Valstīs izmanto uz “pārējiem sakņu un bumbuļu dārzeņiem, izņemot cukurbietes” un Brazīlijā – uz kafijas pupiņām, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 6. panta 2. un 4. punktu tika iesniegti pieteikumi par importa pielaidēm. Pieteikuma iesniedzēji apgalvo, ka šajās valstīs atļautie minētās vielas lietojumi uz šādiem kultūraugiem rada atlieku līmeni, kas pārsniedz Regulā (EK) Nr. 396/2005 noteikto MAL, un ka jānosaka augstāks MAL, lai novērstu tirdzniecības šķēršļus minēto kultūraugu importam. Attiecīgās dalībvalstis novērtēja minētos pieteikumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 8. pantu un nosūtīja Iestādei un Komisijai novērtēšanas ziņojumus. Iestāde pieteikumus un novērtēšanas ziņojumus novērtēja, īpaši pārbaudot riskus patērētājiem un attiecīgos gadījumos dzīvniekiem, un sniedza pamatotus atzinumus par ierosinātajiem MAL (8). Tā minētos atzinumus nosūtīja pieteikumu iesniedzējiem, Komisijai un dalībvalstīm un tos publiskoja.

(12)

Kas attiecas uz visiem pieteikumiem, Iestāde secināja, ka visas prasības par datiem ir izpildītas un ka pieteikuma iesniedzēju pieprasītie MAL grozījumi patērētāju drošības ziņā ir pieņemami, pamatojoties uz patērētāju eksponētības novērtējumu, kas sagatavots par 27 konkrētām Eiropas patērētājām grupām. Iestāde ņēma vērā jaunākos datus par šo vielu toksikoloģiskajām īpašībām. Ne mūžilga eksponētība šīm vielām, kas rodas, uzturā lietojot visus pārtikas produktus, kuros varētu būt šīs vielas, ne īslaicīga eksponētība, kas rodas, uzturā lietojot lielu attiecīgo produktu daudzumu, neliecina par risku pārsniegt pieņemamo diennakts devu vai akūto standartdevu.

(13)	Balstoties uz Iestādes pamatotajiem atzinumiem un ņemot vērā ar izskatāmo jautājumu saistītos faktorus, attiecīgie MAL grozījumi atbilst Regulas (EK) Nr. 396/2005 14. panta 2. punkta prasībām.

(14)	Ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas starpniecību par jaunajiem MAL notika apspriedes ar Savienības tirdzniecības partneriem, un to komentāri ir ņemti vērā.

(15)	Tāpēc Regula (EK) Nr. 396/2005 būtu attiecīgi jāgroza.

(16)	Lai nodrošinātu produktu normālu tirdzniecību, pārstrādi un patēriņu, šajā regulā attiecībā uz produktiem, kuri ražoti pirms MAL grozījumiem un par kuriem informācija liecina, ka tiek saglabāts augsts patērētāju aizsardzības līmenis, būtu jāparedz pārejas pasākums.

(17)	Pirms grozīto MAL piemērošanas būtu jāparedz pietiekami ilgs laiks, lai dalībvalstis, trešās valstis un pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji varētu sagatavoties no MAL grozījumiem izrietošo jauno prasību izpildei.

(18)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 396/2005 II un III pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Regula (EK) Nr. 396/2005 tās redakcijā pirms grozījumiem, kas izdarīti ar šo regulu, joprojām tiek piemērota produktiem, kuri Savienībā ražoti vai tajā importēti pirms 2021. gada 10. novembra.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 10. novembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 15. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp.

(2) Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde. Reasoned opinion on the review of the existing maximum residue levels for fluxapyroxad according to Article 12 of Regulation (EC) No 396/2005. EFSA Journal 2020;18(1):5984.

(3) Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde. Reasoned opinion on the review of the existing maximum residue levels for hymexazol according to Article 12 of Regulation (EC) No 396/2005. EFSA Journal 2019;17(11):5895.

(4) Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde. Reasoned opinion on the review of the existing maximum residue levels for metamitron according to Article 12 of Regulation (EC) No 396/2005. EFSA Journal 2020;18(1):5959.

(5) Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde. Reasoned opinion on the review of the existing maximum residue levels for penflufen according to Article 12 of Regulation (EC) No 396/2005. EFSA Journal 2019;17(10):5840.

(6) Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde. Reasoned opinion on the review of the existing maximum residue levels for spirotetramat according to Article 12 of Regulation (EC) No 396/2005. EFSA Journal 2020;18(1):5960.

(7) Reasoned opinion on the modification of the existing maximum residue levels for spirotetramat in small fruits and berries. EFSA Journal 2019;17(11):5904.

(8) Reasoned opinion on the setting of import tolerances for fluxapyroxad in certain root crops and coffee beans. EFSA Journal 2020;18(1):5950.

PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 396/2005 II un III pielikumu groza šādi:

II pielikumā iekļauj šādas slejas par fluksapiroksādu, himeksazolu, metamitronu, penflufēnu un spirotetramātu:

“Pesticīdu atliekas un maksimālie atlieku līmeņi (mg/kg)

Kods

Produktu grupas un atsevišķu produktu piemēri, uz ko attiecas MAL (1)

Fluksapiroksāds (F)

Himeksazols

Metamitrons

Penflufēns (izomēru summa) (F)

Spirotetramāta un spirotetramātenola summa, izteikta kā spirotetramāts (R)

(1)

(2)

(3)

(4)

(5)

(6)

(7)

0100000

SVAIGI VAI SALDĒTI AUGĻI; KOKU RIEKSTI

0,01 (*)

0110000

Citrusaugļi

0,02 (*)

0,01 (*)

0,5

0110010

Greipfrūti

0,4

0110020

Apelsīni

0,3

0110030

Citroni

0,01 (*)

0110040

Laimi

0,01 (*)

0110050

Mandarīni

0,01 (*)

0110990

Citi (2)

0,01 (*)

0120000

Koku rieksti

0,04

0,05 (*)

0,01 (*)

0,5

0120010

Mandeles

0120020

Brazīlijas rieksti

0120030

Indijas rieksti

0120040

Kastaņi

0120050

Kokosrieksti

0120060

Lazdu rieksti

0120070

Makadāmijas rieksti

0120080

Pekanrieksti

0120090

Pīniju rieksti

0120100

Pistācijas

0120110

Valrieksti

0120990

Citi (2)

0130000

Sēkleņi

0,9

0,02 (*)

0,7

0130010

Āboli

0,02

0130020

Bumbieri

0,02

0130030

Cidonijas

0,01 (*)

0130040

Mespili

0,01 (*)

0130050

Lokvas/Japānas mespili

0,01 (*)

0130990

Citi (2)

0,01 (*)

0140000

Kauleņi

0,02 (*)

0,01 (*)

0140010

Aprikozes

1,5

0140020

Ķirši (saldie)

0140030

Persiki

1,5

0140040

Plūmes

1,5

0140990

Citi (2)

0,01 (*)

0150000

Ogas un sīkie augļi

0,02 (*)

0151000

vīnogas

0,01 (*)

0151010

Galda vīnogas

0151020

Vīna vīnogas

0152000

zemenes

0,05 (+)

0,3

0153000

c)	ogas uz dzinumiem

0,01 (*)

0,02 (*)

0153010

Kazenes

0153020

Ziemeļu kaulenes

0153030

Avenes (sarkanās un dzeltenās)

0153990

Citi (2)

0154000

d)	citi sīkie augļi un ogas

0,01 (*)

1,5

0154010

Zilenes

0154020

Dzērvenes

0,01 (*)

0154030

Jāņogas (baltās un sarkanās) un upenes

0,01 (*)

0154040

Ērkšķogas (dzeltenās, sarkanās un zaļās)

0,01 (*)

0154050

Mežrožu paaugļi

0,01 (*)

0154060

Zīdkoka ogas (baltās un melnās)

0,01 (*)

0154070

Vilkābeles ogas

0,01 (*)

0154080

Plūškoka ogas

0,01 (*)

0154990

Citi (2)

0,01 (*)

0160000

Dažādi augļi

0,01 (*)

0161000

a)	ar ēdamu mizu

0,01 (*)

0,02 (*)

0161010

Dateles

0,02 (*)

0161020

Vīģes

0,02 (*)

0161030

Galda olīvas

1,5

0161040

Kumkvati

0,02 (*)

0161050

Karambolas

0,02 (*)

0161060

Hurmas

0,4

0161070

Javas salas plūmes

0,02 (*)

0161990

Citi (2)

0,02 (*)

0162000

b)	mazi, ar neēdamu mizu

0,01 (*)

0,02 (*)

0162010

Kivi augļi (dzelteni, sarkani un zaļi)

0162020

Ličī

0162030

Pasifloru augļi

0,02 (*)

0162040

Opuncijas

0,02 (*)

0162050

Hrizofilas

0,02 (*)

0162060

Amerikas hurmas

0,02 (*)

0162990

Citi (2)

0,02 (*)

0163000

c)	lieli, ar neēdamu mizu

0163010

Avokado

0,01 (*)

0,05 (*)

0,4

0163020

Banāni

0,02 (*)

0,4

0163030

Mango

0,7

0,02 (*)

0,3

0163040

Papaijas

0,02 (*)

0,4

0163050

Granātāboli

0,01 (*)

0,02 (*)

0,4

0163060

Čerimojas

0,01 (*)

0,02 (*)

0163070

Gvajaves

0,01 (*)

0,02 (*)

0163080

Ananasi

0,01 (*)

0,02 (*)

0,15

0163090

Maizeskoka augļi

0,01 (*)

0,02 (*)

0163100

Duriāni

0,01 (*)

0,02 (*)

0163110

Guanabanas

0,01 (*)

0,02 (*)

0163990

Citi (2)

0,01 (*)

0,02 (*)

0200000

SVAIGI VAI SALDĒTI DĀRZEŅI

0,02 (*)

0210000

Sakņu un bumbuļu dārzeņi

0,01 (*)

0211000

kartupeļi

0,3 (+)

0,8

0212000

b)	tropiskie sakņu un bumbuļu dārzeņi

0,2 (+)

0,02 (*)

0212010

Manioki

0212020

Batātes

0212030

Jamsi

0212040

Marantas

0212990

Citi (2)

0213000

c)	citi sakņu un bumbuļu dārzeņi, izņemot cukurbietes

0,9 (+)

0,07

0213010

Galda bietes

0213020

Burkāni

0213030

Sakņu selerijas

0213040

Mārrutki

0213050

Topinambūri

0213060

Pastinaki

0213070

Sakņu pētersīļi

0213080

Redīsi

0213090

Puravlapu plostbārži

0213100

Kāļi

0213110

Rāceņi

0213990

Citi (2)

0220000

Sīpolu dārzeņi

(+)

0,01 (*)

0220010

Ķiploki

0,2

0,3

0220020

Sīpoli

0,2

0,4

0220030

Šalotes

0,2

0,3

0220040

Lielie loksīpoli un Velsas sīpoli

0,7

0,02 (*)

0220990

Citi (2)

0,01 (*)

0,02 (*)

0230000

Augļu dārzeņi

0,01 (*)

0231000

a)	nakteņu dzimtas augi un malvu dzimtas augi

0,6

0231010

Tomāti

0231020

Dārzeņpipari/paprika

0231030

Baklažāni

0231040

Okra/“Dāmu pirkstiņi”

0231990

Citi (2)

0232000

b)	ķirbjaugi ar ēdamu mizu

0,2

0232010

Gurķi

0232020

Pipargurķīši

0232030

Tumšzaļie kabači

0232990

Citi (2)

0233000

c)	ķirbjaugi ar neēdamu mizu

0,15

0,2

0233010

Melones

0233020

Ķirbji

0233030

Arbūzi

0233990

Citi (2)

0234000

d)	cukurkukurūza

0,15

1,5

0239000

e)	citi augļu dārzeņi

0,01 (*)

0,02 (*)

0240000

Krustziežu dārzeņi (izņemot krustziežu dzimtas augu saknes un jaunās lapiņas)

(+)

0,01 (*)

0241000

a)	ziedoši krustziežu dzimtas dārzeņi

0241010

Brokoļi

0241020

Ziedkāposti

0,2

0241990

Citi (2)

0,01 (*)

0242000

b)	galviņu krustzieži

0242010

Briseles kāposti

0,4

0,3 (+)

0242020

Galviņkāposti

0,5

0242990

Citi (2)

0,01 (*)

0,02 (*)

0243000

c)	lapu krustzieži

0243010

Ķīnas kāposti

0243020

Lapu kāposti

0,15

0243990

Citi (2)

0,01 (*)

0244000

kolrābji

0,15

1,5 (+)

0250000

Lapu dārzeņi, garšaugi un ēdami ziedi

0251000

a)	salāti un salātveidīgie

4 (+)

0,01 (*)

0251010

Salātu baldriņi

0,01 (*)

0251020

Salāti

0,01 (*)

0251030

Platlapu cigoriņi/endīvijas

0,01 (*)

0251040

Kressalāti un citi dīgsti un dzinumi

0,01 (*)

0251050

Barbarejas

0,01 (*)

0251060

Sējas pazvērītes/rukolas salāti

0,03 (+)

0251070

Brūnās sinepes

0,01 (*)

0251080

Augu (tostarp Brassica ģints sugu) jaunās lapiņas

0,03 (+)

0251990

Citi (2)

0,01 (*)

0252000

b)	spināti un tiem līdzīgu augu lapas

3 (+)

(+)

0,01 (*)

0252010

Spināti

0,08

0252020

Anakampseras

0,03

0252030

Mangoldi/lapu bietes

0,08

0252990

Citi (2)

0,01 (*)

0253000

c)	vīnogulāju lapas

0,01 (*)

0,02 (*)

0254000

d)	ūdenskreses

0,01 (*)

0255000

e)	lapu cigoriņi

6 (+)

0,01 (*)

0,03

0256000

f)	garšaugi un ēdami ziedi

3 (+)

0,02 (*)

0256010

Kārvele

0,01 (*)

0256020

Maurloki

0,01 (*)

0256030

Lapu selerijas

0,01 (*)

0256040

Pētersīļi

0,01 (*)

0256050

Salvija

0,01 (*)

0256060

Rozmarīns

0,01 (*)

0256070

Timiāns

0,15

0256080

Baziliks un ēdamie ziedi

0,01 (*)

0256090

Lauru lapas

0,01 (*)

0256100

Estragons

0,01 (*)

0256990

Citi (2)

0,01 (*)

0260000

Pākšaugi

0,01 (*)

0260010

Pupas (ar pākstīm)

0260020

Pupas (bez pākstīm)

0,09

1,5

0260030

Zirņi (ar pākstīm)

0260040

Zirņi (bez pākstīm)

0,3

1,5

0260050

Lēcas

0,01 (*)

1,5

0260990

Citi (2)

0,01 (*)

0,02 (*)

0270000

Stublāju dārzeņi

0,01 (*)

0270010

Sparģeļi

0,01 (*)

0,02 (*)

0270020

Lapu artišoki

9 (+)

0,02 (*)

0270030

Selerijas

9 (+)

0270040

Fenheļi

9 (+)

0270050

Artišoki

0,4 (+)

0270060

Puravi

0,7 (+)

0,02 (*)

0270070

Rabarberi

9 (+)

0270080

Bambusa dzinumi

0,01 (*)

0,02 (*)

0270090

Palmu serdes

0,01 (*)

0,02 (*)

0270990

Citi (2)

0,01 (*)

0,02 (*)

0280000

Sēnes, sūnas un ķērpji

0,01 (*)

0,02 (*)

0280010

Kultivētās sēnes

0280020

Savvaļas sēnes

0280990

Sūnas un ķērpji

0290000

Aļģes un prokarioti

0,01 (*)

0,02 (*)

0300000

PĀKŠAUGI

(+)

0,02 (*)

0,01 (*)

0300010

Pupas

0,3

0300020

Lēcas

0,4

0300030

Zirņi

0,4

0300040

Lupīnas

0,2

0300990

Citi (2)

0,01 (*)

0400000

EĻĻAS AUGU SĒKLAS UN AUGĻI

0,05 (*)

0,01 (*)

0401000

Eļļas augu sēklas

0401010

Linsēklas

0,9

0,02 (*)

0401020

Zemesrieksti

0,01 (*)

0,02 (*)

0401030

Magoņu sēklas

0,9

0,02 (*)

0401040

Sezama sēklas

0,9

0,02 (*)

0401050

Saulespuķu sēklas

0,9

0,02 (*)

0401060

Rapšu sēklas

0,9

0,02 (*)

0401070

Sojas pupas

0,15

0401080

Sinepju sēklas

0,9

0,02 (*)

0401090

Kokvilnas sēklas

0,5

0,4

0401100

Ķirbju sēklas

0,9

0,02 (*)

0401110

Saflora sēklas

0,9

0,02 (*)

0401120

Gurķenes sēklas

0,9

0,02 (*)

0401130

Sējas idras sēklas

0,9

0,02 (*)

0401140

Kaņepju sēklas

0,9

0,02 (*)

0401150

Rīcinauga sēklas

0,9

0,02 (*)

0401990

Citi (2)

0,01 (*)

0,02 (*)

0402000

Eļļas augu augļi

0402010

Olīvas eļļas ražošanai

0,01 (*)

1,5

0402020

Eļļas palmas kodoli

0,01 (*)

0,02 (*)

0402030

Eļļas palmas augļi

0,8

0,02 (*)

0402040

Kapoki

0,8

0,02 (*)

0402990

Citi (2)

0,01 (*)

0,02 (*)

0500000

GRAUDAUGI

(+)

0,02 (*)

0,01 (*)

0,02 (*)

0500010

Mieži

0500020

Griķi un citi pseidograudaugi

0,01 (*)

0500030

Kukurūza

0,01 (*)

0500040

Prosa

0,01 (*)

0500050

Auzas

0500060

Rīsi

0500070

Rudzi

0,4

0500080

Sorgo

0,8

0500090

Kvieši

0,4

0500990

Citi (2)

0,01 (*)

0600000

TĒJAS, KAFIJA, ZĀĻU TĒJAS, KAKAO UN CERATONIJAS

0,1 (*)

0,05 (*)

0610000

Tējas

0,05 (*)

0,1 (*)

0620000

Kafijas pupiņas

0,2

0,05 (*)

0,1 (*)

0630000

Zāļu tējas no

0631000

ziediem

0,05 (*)

0,1 (*)

0631010

Kumelīte

0631020

Hibisks

0631030

Roze

0631040

Jasmīns

0631050

Liepa

0631990

Citi (2)

0632000

b)	lapām un garšaugiem

30 (+)

0,15 (+)

0632010

Zemenes

0632020

Roibosa krūms

0632030

Mate

0632990

Citi (2)

0633000

saknēm

2 (+)

0,05 (+)

0,1 (*)

0633010

Baldriāns

0633020

Žeņšeņs

0633990

Citi (2)

0639000

d)	jebkurām citām auga daļām

0,05 (*)

0,1 (*)

0640000

Kakao pupiņas

0,05 (*)

0,1 (*)

0650000

Ceratonija/ceratonijas augļi

0,05 (*)

0,1 (*)

0700000

APIŅI

0,05 (*)

0,1 (*)

0,05 (*)

0800000

GARŠVIELAS

0810000

Sēklas

0,05 (*)

0,1 (*)

0,05 (+)

0,05 (*)

0,1 (*)

0810010

Anīsa sēklas

0810020

Sējas melnsēklītes

0810030

Selerija

0810040

Koriandrs

0810050

Ķimenes

0810060

Dilles

0810070

Fenhelis

0810080

Grieķu sieramoliņa sēklas

0810090

Muskatrieksts

0810990

Citi (2)

0820000

Augļi

0,05 (*)

0,1 (*)

0,05 (+)

0,05 (*)

0,1 (*)

0820010

Jamaikas pipari

0820020

Sičuānas pipari

0820030

Pļavas ķimenes

0820040

Kardamons

0820050

Kadiķogas

0820060

Pipari (baltie, melnie un zaļie)

0820070

Vaniļa

0820080

Tamarinda augļi

0820990

Citi (2)

0830000

Mizas

0,05 (*)

0,1 (*)

0,05 (*)

0,1 (*)

0830010

Kanēlis

0830990

Citi (2)

0840000

Saknes vai sakneņi

0840010

Lakricas sakne

0,05 (*)

0,1 (*)

0,05 (*)

0,1 (*)

0840020

Ingvers (10)

0840030

Kurkuma

0,05 (*)

0,1 (*)

0,05 (*)

0,1 (*)

0840040

Mārrutki (11)

0840990

Citi (2)

0,05 (*)

0,1 (*)

0,05 (*)

0,1 (*)

0850000

Pumpuri

0,05 (*)

0,1 (*)

0,05 (*)

0,1 (*)

0850010

Krustnagliņas

0850020

Kaperi

0850990

Citi (2)

0860000

Ziedu drīksnas

0,05 (*)

0,1 (*)

0,05 (*)

0,1 (*)

0860010

Safrāns

0860990

Citi (2)

0870000

Sēklsedzes

0,05 (*)

0,1 (*)

0,05 (*)

0,1 (*)

0870010

Muskatrieksta miza

0870990

Citi (2)

0900000

AUGI CUKURA RAŽOŠANAI

(+)

0,02 (*)

0,01 (*)

0900010

Cukurbiešu saknes

0,4

0,02 (*)

0900020

Cukurniedres

0,02 (*)

0900030

Cigoriņu saknes

0,3

0,07

0900990

Citi (2)

0,01 (*)

0,02 (*)

1000000

DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTI – SAUSZEMES DZĪVNIEKI

1010000

Audi

0,01 (*)

1011000

cūku

1011010

Muskuļi

0,015

0,02 (*)

0,05

1011020

Taukaudi

0,2

0,01 (*)

0,02 (*)

1011030

Aknas

0,1

0,02 (*)

0,7

1011040

Nieres

0,1

0,01 (*)

0,7

1011050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

0,2

0,02 (*)

0,7

1011990

Citi (2)

0,01 (*)

0,02 (*)

1012000

liellopu

1012010

Muskuļi

0,015

0,02 (*)

0,05

1012020

Taukaudi

0,2

0,01 (*)

0,02 (*)

1012030

Aknas

0,1

0,02 (*)

0,7

1012040

Nieres

0,1

0,01 (*)

0,7

1012050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

0,2

0,02 (*)

0,7

1012990

Citi (2)

0,01 (*)

0,02 (*)

1013000

aitu

1013010

Muskuļi

0,015

0,02 (*)

0,05

1013020

Taukaudi

0,2

0,01 (*)

0,02 (*)

1013030

Aknas

0,1

0,02 (*)

0,7

1013040

Nieres

0,1

0,01 (*)

0,7

1013050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

0,2

0,02 (*)

0,7

1013990

Citi (2)

0,01 (*)

0,02 (*)

1014000

kazu

1014010

Muskuļi

0,015

0,02 (*)

0,05

1014020

Taukaudi

0,2

0,01 (*)

0,02 (*)

1014030

Aknas

0,1

0,02 (*)

0,7

1014040

Nieres

0,1

0,01 (*)

0,7

1014050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

0,2

0,02 (*)

0,7

1014990

Citi (2)

0,01 (*)

0,02 (*)

1015000

zirgu

1015010

Muskuļi

0,015

0,02 (*)

0,05

1015020

Taukaudi

0,2

0,01 (*)

0,02 (*)

1015030

Aknas

0,1

0,02 (*)

0,7

1015040

Nieres

0,1

0,01 (*)

0,7

1015050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

0,2

0,02 (*)

0,7

1015990

Citi (2)

0,01 (*)

0,02 (*)

1016000

mājputnu

0,02 (*)

1016010

Muskuļi

0,02

0,02 (*)

1016020

Taukaudi

0,05

0,01 (*)

1016030

Aknas

0,02

0,02 (*)

1016040

Nieres

0,01 (*)

1016050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

0,05

0,02 (*)

1016990

Citi (2)

0,01 (*)

0,02 (*)

1017000

g)	citu lauksaimniecības dzīvnieku

1017010

Muskuļi

0,015

0,02 (*)

0,05

1017020

Taukaudi

0,2

0,01 (*)

0,02 (*)

1017030

Aknas

0,1

0,02 (*)

0,7

1017040

Nieres

0,1

0,01 (*)

0,7

1017050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

0,2

0,02 (*)

0,7

1017990

Citi (2)

0,01 (*)

0,02 (*)

1020000

Piens

0,02

0,01 (*)

1020010

Liellopi

1020020

Aitas

1020030

Kazas

1020040

Zirgi

1020990

Citi (2)

1030000

Putnu olas

0,02

0,02 (*)

0,01 (*)

1030010

Vistas

1030020

Pīles

1030030

Zosis

1030040

Paipalas

1030990

Citi (2)

1040000

Medus un pārējie biškopības produkti (7)

0,05 (*)

1050000

Abinieki un rāpuļi

0,01 (*)

0,02 (*)

0,01 (*)

0,02 (*)

1060000

Sauszemes bezmugurkaulnieki

0,01 (*)

0,02 (*)

0,01 (*)

0,02 (*)

1070000

Sauszemes savvaļas mugurkaulnieki

0,01 (*)

0,02 (*)

0,01 (*)

0,02 (*)

1100000

DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTI — ZIVIS, ZIVJU PRODUKTI UN CITI JŪRAS UN SALDŪDENS PĀRTIKAS PRODUKTI (8)

1200000

KULTŪRAUGI VAI KULTŪRAUGU DAĻAS, KO IZMANTO VIENĪGI DZĪVNIEKU BARĪBAI (8)

1300000

APSTRĀDĀTI PĀRTIKAS PRODUKTI (9)

Fluksapiroksāds (F)

(F)	Šķīst taukos.

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka attiecībā uz augsekas kultūrām daļa informācijas par atliekām nav pieejama. MAL pārskatīšanā Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2023. gada 20. aprīlim, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

0211000 a) kartupeļi

0212000 b) tropiskie sakņu un bumbuļu dārzeņi

0212010 Manioki

0212020 Batātes

0212030 Jamsi

0212040 Marantas

0212990 Citi (2)

0213000 c) citi sakņu un bumbuļu dārzeņi, izņemot cukurbietes

0213010 Galda bietes

0213020 Burkāni

0213030 Sakņu selerijas

0213040 Mārrutki

0213050 Topinambūri

0213060 Pastinaki

0213070 Sakņu pētersīļi

0213080 Redīsi

0213090 Puravlapu plostbārži

0213100 Kāļi

0213110 Rāceņi

0213990 Citi (2)

0220000 Sīpolu dārzeņi

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka attiecībā uz augsekas kultūrām daļa informācijas par atlieku noteikšanas izmēģinājumiem un atliekām nav pieejama. MAL pārskatīšanā Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2023. gada 20. aprīlim, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

0220010 Ķiploki

0220020 Sīpoli

0220030 Šalotes

(+)

0220040 Lielie loksīpoli un Velsas sīpoli

0220990 Citi (2)

0240000 Krustziežu dārzeņi (izņemot krustziežu dzimtas augu saknes un jaunās lapiņas)

0241000 a) ziedoši krustziežu dzimtas dārzeņi

0241010 Brokoļi

0241020 Ziedkāposti

0241990 Citi (2)

0242000 b) galviņu krustzieži

0242010 Briseles kāposti

0242020 Galviņkāposti

0242990 Citi (2)

0243000 c) lapu krustzieži

0243010 Ķīnas kāposti

0243020 Lapu kāposti

0243990 Citi (2)

0244000 d) kolrābji

0251000 a) salāti un salātveidīgie

0251010 Salātu baldriņi

0251020 Salāti

0251030 Platlapu cigoriņi/endīvijas

0251040 Kressalāti un citi dīgsti un dzinumi

0251050 Barbarejas

0251060 Sējas pazvērītes/rukolas salāti

0251070 Brūnās sinepes

0251080 Augu (tostarp Brassica ģints sugu) jaunās lapiņas

0251990 Citi (2)

0252000 b) spināti un tiem līdzīgu augu lapas

0252010 Spināti

0252020 Anakampseras

0252030 Mangoldi/lapu bietes

0252990 Citi (2)

0255000 e) lapu cigoriņi

0256000 f) garšaugi un ēdami ziedi

0256010 Kārvele

0256020 Maurloki

0256030 Lapu selerijas

0256040 Pētersīlis

0256050 Salvija

0256060 Rozmarīns

0256070 Timiāns

0256080 Baziliks un ēdamie ziedi

0256090 Lauru lapas

0256100 Estragons

0256990 Citi (2)

0270020 Lapu artišoki

0270030 Selerijas

0270040 Fenheļi

0270050 Artišoki

0270060 Puravi

0270070 Rabarberi

0300000 PĀKŠAUGI

0300010 Pupas

0300020 Lēcas

0300030 Zirņi

0300040 Lupīnas

0300990 Citi (2)

0500000 GRAUDAUGI

0500010 Mieži

0500020 Griķi un citi pseidograudaugi

0500030 Kukurūza

0500040 Prosa

0500050 Auzas

0500060 Rīsi

0500070 Rudzi

0500080 Sorgo

0500090 Kvieši

0500990 Citi (2)

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka attiecībā uz augsekas kultūrām daļa informācijas par analītiskajām metodēm un atliekām nav pieejama. MAL pārskatīšanā Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2023. gada 20. aprīlim, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

0632000 b) lapām un garšaugiem

0632010 Zemenes

0632020 Roibosa krūms

0632030 Mate

0632990 Citi (2)

0633000 c) saknēm

0633010 Baldriāns

0633020 Žeņšeņs

0633990 Citi (2)

(+)

0900000 AUGI CUKURA RAŽOŠANAI

0900010 Cukurbiešu saknes

0900020 Cukurniedres

0900030 Cigoriņu saknes

0900990 Citi (2)

Metamitrons

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par analītiskajām metodēm, atlieku noteikšanas izmēģinājumiem un stabilitāti uzglabāšanā nav pieejama. MAL pārskatīšanā Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2023. gada 20. aprīlim, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

0152000 b) zemenes

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par metabolismu kultūraugos nav pieejama. MAL pārskatīšanā Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2023. gada 20. aprīlim, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

0251060 Sējas pazvērītes/rukolas salāti

0251080 Augu (tostarp Brassica ģints sugu) jaunās lapiņas

0252000 b) spināti un tiem līdzīgu augu lapas

0252010 Spināti

0252020 Anakampseras

0252030 Mangoldi/lapu bietes

0252990 Citi (2)

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par analītiskajām metodēm, metabolismu kultūraugos un stabilitāti uzglabāšanā nav pieejama. MAL pārskatīšanā Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2023. gada 20. aprīlim, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

0632000 b) lapām un garšaugiem

0632010 Zemenes

0632020 Roibosa krūms

0632030 Mate

0632990 Citi (2)

0633000 c) saknēm

0633010 Baldriāns

0633020 Žeņšeņs

0633990 Citi (2)

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par atlieku noteikšanas izmēģinājumiem, analītiskajām metodēm un stabilitāti uzglabāšanā nav pieejama. MAL pārskatīšanā Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2023. gada 20. aprīlim, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

0810000 Sēklas

0810010 Anīsa sēklas

0810020 Sējas melnsēklītes

0810030 Selerija

0810040 Koriandrs

0810050 Ķimenes

0810060 Dilles

0810070 Fenhelis

0810080 Grieķu sieramoliņa sēklas

0810090 Muskatrieksts

0810990 Citi (2)

0820000 Augļi

0820010 Jamaikas pipari

0820020 Sičuānas pipari

0820030 Pļavas ķimenes

0820040 Kardamons

0820050 Kadiķogas

0820060 Pipari (baltie, melnie un zaļie)

0820070 Vaniļa

0820080 Tamarinda augļi

0820990 Citi (2)

Penflufēns (izomēru summa) (F)

(F)	Šķīst taukos.

Spirotetramāta un spirotetramātenola summa, izteikta kā spirotetramāts (R)

(R) = Atlieku definīcija atšķiras šādām pesticīda un koda kombinācijām:

spirotetramāts — kods 1000000, izņemot 1040000: spirotetramātenols, izteikts kā spirotetramāts

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par atlieku noteikšanas izmēģinājumiem nav pieejama. MAL pārskatīšanā Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2023. gada 20. aprīlim, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

0242010 Briseles kāposti

0244000 d) kolrābji

0244000 d) kolrābji”

2)	III pielikuma A daļā slejas par fluksapiroksādu, himeksazolu, metamitronu un spirotetramātu svītro.

(*) Analītiski nosakāmais daudzums.

(1) Jāiekļauj atsauce uz I pielikumu, kurā redzams pilnīgs to augu un dzīvnieku izcelsmes produktu saraksts, kam piemēro MAL.

20.4.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 133/31

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2021/646

(2021. gada 19. aprīlis),

ar ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/2144 piemērošanai nepieciešamos noteikumus par vienotām procedūrām un tehniskajām specifikācijām mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprināšanai attiecībā uz to ārkārtas joslas saglabāšanas sistēmām (ELKS)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/2144 (2019. gada 27. novembris) par prasībām mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju un šiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību tipa apstiprināšanai attiecībā uz to vispārīgo drošību un transportlīdzekļa braucēju un neaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku aizsardzību, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/858 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 78/2009, (EK) Nr. 79/2009 un (EK) Nr. 661/2009 un Komisijas Regulas (EK) Nr. 631/2009, (ES) Nr. 406/2010, (ES) Nr. 672/2010, (ES) Nr. 1003/2010, (ES) Nr. 1005/2010, (ES) Nr. 1008/2010, (ES) Nr. 1009/2010, (ES) Nr. 19/2011, (ES) Nr. 109/2011, (ES) Nr. 458/2011, (ES) Nr. 65/2012, (ES) Nr. 130/2012, (ES) Nr. 347/2012, (ES) Nr. 351/2012, (ES) Nr. 1230/2012 un (ES) 2015/166 (1), un jo īpaši tās 7. panta 6. punktu saistībā ar tās 7. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (ES) 2019/2144 7. panta 3. punktā ir noteikts, ka vieglie pasažieru automobiļi un vieglie komerciālie transportlīdzekļi jāaprīko ar ārkārtas joslas saglabāšanas sistēmu. Ir jāparedz noteikumi par vienotām procedūrām un tehniskajām specifikācijām transportlīdzekļu tipa apstiprināšanai attiecībā uz ārkārtas joslas saglabāšanas sistēmām.

(2)

Mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprināšanai attiecībā uz ārkārtas joslas saglabāšanas sistēmām piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/858 (2) izklāstītās tipa apstiprināšanas procedūras. Lai nodrošinātu saskaņotu pieeju informācijai, kas jāsniedz informācijas dokumentā, kurš minēts Regulas (ES) 2018/858 24. panta 1. punkta a) apakšpunktā, šajā regulā būtu sīkāk jānosaka attiecīgā informācija par ārkārtas joslas saglabāšanas sistēmu.

(3)

ES tipa apstiprinājuma sertifikātam, kas minēts Regulas (ES) 2018/858 28. panta 1. punktā un kas jāizsniedz attiecībā uz ārkārtas joslas saglabāšanas sistēmām, būtu jāizmanto attiecīgās veidnes paraugs, kurš norādīts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/683 (3) III pielikumā. Taču tipa apstiprinājuma sertifikāta papildinājumā būtu jāietver attiecīgā informācija par ārkārtas joslas saglabāšanas sistēmām, kā noteikts šajā regulā, tādēļ tipa apstiprinājuma sertifikāta un pievienotā papildinājuma veidne būtu jānorāda šajā regulā.

(4)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2144 II pielikumā ietvertās tabulas 6. piezīmi mehāniskajiem transportlīdzekļiem ar stūres sistēmu, kas aprīkota ar hidrauliskā spēka palīgiekārtu, ārkārtas joslas saglabāšanas sistēmas obligātas uzstādīšanas prasības piemērošanu atliek par diviem gadiem. Minētajā laikposmā šādiem transportlīdzekļiem vajadzētu būt aprīkotiem ar joslu uzraudzības jeb joslas pamešanas brīdinājuma sistēmu, kas atbilst šīs regulas prasībām.

(5)	Ārkārtas joslas saglabāšanas sistēma ir sistēma, kura palīdz vadītājam un kurai būtu jāsniedz brīdinājums vadītājam un jākoriģē trajektorija tikai tad, kad vadītājs novirzās no joslas netīšām.

(6)

Saskaņā ar valstu ceļu satiksmes tiesību aktiem vadītāji drīkst šķērsot pārtrauktas līnijas marķējumu, un pašreizējām tehnoloģijām ir īpaši grūti noteikt, vai vadītājs pārtrauktas līnijas marķējumu šķērso tīšām vai netīšām. Lai novērstu ārkārtas joslas saglabāšanas sistēmas nevajadzīgu iejaukšanos, kas var mudināt vadītāju izslēgt sistēmu, tādējādi zaudējot iespējamo drošības ieguvumu, ārkārtas joslas saglabāšanas sistēmai būtu tikai jābrīdina vadītājs, nevis jākoriģē transportlīdzekļa trajektorija, kad tiek šķērsoti pārtrauktas līnijas marķējumi.

(7)	Pašreizējās ārkārtas joslas saglabāšanas sistēmu tehnoloģijas ir balstītas uz joslas marķējumu noteikšanu, un šo sistēmu veiktspēju nevar garantēt, ja šādu marķējumu nav. Tāpēc nevajadzētu noteikt, ka ārkārtas joslas saglabāšanas sistēmām jādarbojas, kad nav joslu marķējuma.

(8)

Ņemot vērā ārkārtas joslas saglabāšanas sistēmu elektroniskās vadības sistēmas(-u) sarežģītību, šajā regulā paredzētie testi jāpapildina ar dokumentāciju, kas apliecina projektēšanas un validācijas pasākumus, kurus ražotājs veic, lai nodrošinātu, ka ārkārtas joslas saglabāšanas sistēma darbojas droši dažādās situācijās. Šajā regulā būtu jānosaka attiecīgā dokumentācija, kas ražotājam jāsniedz, un procedūras tās novērtēšanai, ko veic apstiprinātājas iestādes vai tehniskie dienesti.

(9)	Tā kā Regula (ES) 2019/2144 tiks piemērota no 2022. gada 6. jūlija, arī šī regula būtu jāpiemēro no tā paša datuma.

(10)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Tehniskās komitejas mehānisko transportlīdzekļu jautājumos atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Administratīvie noteikumi un tehniskās specifikācijas mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprināšanai attiecībā uz ārkārtas joslas saglabāšanas sistēmām

1. Informācijas dokumentā, ko saskaņā ar Regulas (ES) 2018/858 24. panta 1. punkta a) apakšpunktu iesniedz kopā ar pieteikumu transportlīdzekļa tipa apstiprināšanai attiecībā uz ārkārtas joslas saglabāšanas sistēmu, ietver ar attiecīgo sistēmu saistīto informāciju, kā noteikts I pielikuma 1. daļā.

2. Mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprināšanai attiecībā uz ārkārtas joslas saglabāšanas sistēmu piemēro tehniskās specifikācijas, kas norādītas I pielikuma 2. daļā.

3. Ja mehāniskie transportlīdzekļi ar stūres sistēmu, kas aprīkota ar hidrauliskā spēka palīgiekārtu, ir aprīkoti nevis ar ārkārtas joslas saglabāšanas sistēmu, bet ar joslu uzraudzības jeb joslas pamešanas brīdinājuma sistēmu, kas definēta Regulas (ES) 2019/2144 3. panta 9. punktā, tai jāatbilst attiecīgajām tehniskajām specifikācijām, kuras norādītas I pielikuma 2. daļā.

4. Regulas (ES) 2018/858 28. panta 1. punktā minēto ES tipa apstiprinājuma sertifikātu, kas apstiprina transportlīdzekļa tipu attiecībā uz ārkārtas joslas saglabāšanas sistēmu, sagatavo saskaņā ar I pielikuma 3. daļu.

2. pants

Drošības revīzija

Procedūras, ko apstiprinātājas iestādes vai tehniskie dienesti izmanto, lai pārbaudītu ārkārtas joslas saglabāšanas sistēmu elektronisko vadības sistēmu drošības aspektus un novērtētu ražotāju sniegto tehnisko dokumentāciju, ir noteiktas II pielikumā.

3. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2022. gada 6. jūlija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 19. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 325, 16.12.2019., 1. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/858 (2018. gada 30. maijs) par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 715/2007 un (EK) Nr. 595/2009 un atceļ Direktīvu 2007/46/EK (OV L 151, 14.6.2018., 1. lpp.).

(3) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/683 (2020. gada 15. aprīlis), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/858 attiecībā uz administratīvajām prasībām par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (OV L 163, 26.5.2020., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

1. DAĻA

Informācijas dokuments transportlīdzekļu ES tipa apstiprinājumam attiecībā uz to ārkārtas joslas saglabāšanas sistēmu

PARAUGS

Informācijas dokuments Nr. …, kas saistīts ar transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājumu attiecībā uz ārkārtas joslas saglabāšanas sistēmu.

Turpmāk norādīto informāciju iesniedz trijos eksemplāros kopā ar satura rādītāju. Jebkādi rasējumi vai attēli jāiesniedz atbilstošā mērogā un pietiekami detalizēti, A4 formātā vai salocīti līdz A4 formātam. Ja ir fotoattēli, tiem jābūt pietiekami detalizētiem.

Ja sistēmām, kas minētas šajā informācijas dokumentā, ir elektroniskā vadība, sniedz informāciju par tās darbību.

0. VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

0.1.

Marka (ražotāja tirdzniecības nosaukums):

0.2.

Tips:

0.2.1.

Tirdzniecības nosaukums(-i) (ja ir):

0.3.

Tipa identifikācijas līdzekļi, ja marķēti uz transportlīdzekļa / sastāvdaļas / atsevišķas tehniskas vienības:

0.3.1.

Marķējuma atrašanās vieta:

0.4.

Transportlīdzekļa kategorija:

0.5.

Ražotāja uzņēmuma nosaukums un adrese:

0.8.

Montāžas rūpnīcas(-u) nosaukums(-i) un adrese(-es):

0.9.

Ražotāja pārstāvja (ja tāds ir) nosaukums un adrese:

1. VISPĀRĪGI KONSTRUKCIJAS RAKSTURLIELUMI

1.1.

Attiecīgā transportlīdzekļa / sastāvdaļas / atsevišķas tehniskās vienības fotogrāfijas un/vai rasējumi:

1.8.

Satiksmes puse: kreisā/labā puse

2. MASA UN GABARĪTI

(kg un mm) (attiecīgā gadījumā skatīt rasējumu)

2.6.

Masa nokomplektētā stāvoklī

a)	Minimums un maksimums katram variantam:

b)	Katras versijas masa (jāiesniedz matrica):

4. TRANSMISIJA

4.5.

Pārnesumkārba

4.5.1.

Tips: manuālā / automātiskā / bezpakāpju variators (CVT) / nemainīga attiecība / automatizēta / cita / riteņa rumba

4.7.

Transportlīdzekļa maksimālais projektētais ātrums (km/h):

6.6.1.

Riepas/riteņa kombinācija(-as)

6.6.1.1.

Asis

6.6.1.1.1

1. ass:

6.6.1.1.1.1.

Riepas izmēra apzīmējums

6.6.1.1.1.2.

Slodzes indekss

6.6.1.1.1.3.

Ātruma kategorijas simbols

6.6.1.1.1.4.

Loka izmērs(-i)

6.6.1.1.1.5.

Riteņa iznesums(-i)

6.6.1.1.1.6.

Rites pretestības koeficients (RRC)

6.6.1.1.2.

2. ass:

6.6.1.1.2.1.

Riepas izmēra apzīmējums

6.6.1.1.2.2.

Slodzes indekss

6.6.1.1.2.3.

Ātruma kategorijas simbols

6.6.1.1.2.4.

Loka izmērs(-i)

6.6.1.1.2.5.

Riteņa iznesums(-i)

6.6.1.1.2.6.

Rites pretestības koeficients (RRC)

utt.

6.6.1.2.

Rezerves ritenis, ja ir:

7.4.

Ārkārtas joslas saglabāšanas sistēma (ELKS)

7.4.1.

Sistēmas tehniskais apraksts un rasējums:

7.4.2.

Līdzekļi ELKS manuālai atslēgšanai:

7.4.3.

Automātiskās atslēgšanas (ja tāda ir) apraksts:

7.4.4.

Automātiskās slāpēšanas (ja tāda ir) apraksts:

7.5.

Joslu uzraudzības jeb joslas pamešanas brīdinājuma sistēma (LDWS)

7.5.1.

LDWS ātruma diapazons:

7.5.2.

LDWS tehniskais apraksts un rasējums:

7.6.

Korektīvās stūrēšanas vadības funkcija (CDCF)

7.6.1.

CDCF ātruma diapazons:

7.6.2.

Sistēmas tehniskais apraksts un rasējums (jo īpaši, ja sistēma izmanto stūrēšanu vai bremzēšanu):

Paskaidrojums

Šajā informācijas dokumentā ir ietverta informācija, kas attiecas uz ārkārtas joslas saglabāšanas sistēmu, un to aizpilda saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/683 I pielikumā norādīto veidni.

2. DAĻA

Tehniskās specifikācijas

Definīcijas

Pielikumos piemēro šādas definīcijas:

1.1.

“transportlīdzekļa tips attiecībā uz tā ārkārtas joslas saglabāšanas sistēmu” ir tādu transportlīdzekļu kategorija, kuri neatšķiras tādos būtiskos aspektos kā:

1)	transportlīdzekļa funkcijas, kas būtiski ietekmē ārkārtas joslas saglabāšanas sistēmas darbību;

2)	ārkārtas joslas saglabāšanas sistēmas tips un konstrukcija;

1.2.

“korektīvās stūrēšanas vadības funkcija” (CDCF) ir tāda vadības funkcija elektroniskās vadības sistēmā, kura, lai koriģētu izbraukšanu no joslas, piemēram, lai nepieļautu joslas marķējumu šķērsošanu vai nobraukšanu no ceļa, ierobežotu laiku var mainīt viena vai vairāku riteņu pagrieziena leņķi un/vai bremzēt atsevišķus riteņus pēc tam, kad automātiski izvērtēti transportlīdzekļa raidītie signāli, kas var būt papildināti ar datiem, kuru izcelsme ir ārpus transportlīdzekļa;

1.3.

“pārbaudāmais transportlīdzeklis” ir testēšanai pakļautais transportlīdzeklis;

1.4.

“attālums līdz joslas marķējumam” (DTLM) ir atlikušais attālums uz sāniem (perpendikulāri joslas marķējumam) starp joslas marķējuma iekšējo pusi un riepas tālāko ārmalu, pirms pārbaudāmais transportlīdzeklis šķērsojis joslas marķējuma iekšējo pusi;

1.5.

“līdzens ceļš” ir ceļš, kura slīpums garenvirzienā ir mazāks par 1 % un sānvirzienā mazāks par 2 % pusē no joslas platuma abpus viduslīnijai un mazāks par 3 % joslas ārējā pusē;

1.6.

“sauss ceļš” ir ceļš, uz kura nominālais bremzēšanas maksimuma koeficients ir 0,9;

1.7.

“sistēma” ir elektroniskā vadības sistēma un kompleksas elektroniskās vadības sistēmas, kuras nodrošina ārkārtas joslas saglabāšanas sistēmas vadības pārvadu vai ir tā daļa, ieskaitot pārvada posmus uz citām transportlīdzekļa sistēmām, kas darbojas ar ārkārtas joslas saglabāšanas sistēmu, vai no tām;

1.8.

“vienības” ir sistēmas sastāvdaļu vismazākās daļas, kas ņemtas vērā, jo šīs sastāvdaļu kombinācijas tiks uzskatītas par atsevišķām vienībām identifikācijas, analīzes vai nomaiņas nolūkā;

1.9.

“pārvada posmi” ir elektrisks, mehānisks, pneimatisks vai hidraulisks aprīkojums, ko izmanto atsevišķu vienību savstarpējai savienošanai ar mērķi pārraidīt signālus, darbības datus vai piegādāt enerģiju;

1.10.

“elektroniskā vadības sistēma” ir visu to vienību kopums, kuru uzdevums ir, apstrādājot elektroniskus datus, kopīgi nodrošināt transportlīdzekļa vadības funkciju;

1.11.

“transportlīdzekļa kompleksa elektroniskā vadības sistēma” ir elektroniska vadības sistēma, kurā pār elektroniskas sistēmas vai vadītāja vadītu funkciju var dominēt augstāka līmeņa elektroniska vadības sistēma/funkcija, kas tādējādi kļūst par kompleksās sistēmas daļu tāpat kā jebkāda dominēšana pār sistēmu, ietverot pārvada posmus uz un no dominējošajām sistēmām/funkcijām, kuras neietilps šīs regulas darbības jomā;

1.12.

“vadības stratēģija” ir stratēģija, kura nodrošina elektroniskās vadības sistēmas funkcijas(-u) uzticamu un drošu darbību, kad tā reaģē uz noteiktu apkārtējās vides un/vai ekspluatācijas apstākļu (piem., ceļa seguma stāvoklis, satiksmes intensitāte un citi satiksmes dalībnieki, nelabvēlīgi laika apstākļi u. c.) kopumu, kas var ietvert funkcijas automātisku atslēgšanu vai pagaidu veiktspējas ierobežojumus (piem., maksimālā ekspluatācijas ātruma samazināšanu u. c.);

1.13.

“drošības koncepcija” ir sistēmā, piemēram, tās elektroniskajās vienībās, iestrādāto tādu pasākumu apraksts, kuru mērķis ir nodrošināt sistēmas integritāti un drošu darbību kļūdu un bezkļūdu apstākļos, tostarp elektriskas atteices gadījumā. Drošības koncepcijā var būt ietverta sistēmas darbības daļējas atjaunošanās iespēja vai pat rezerves sistēmas iedarbināšana būtiski svarīgu transportlīdzekļa funkciju nodrošināšanai.

Vispārīgās prasības

2.1.

Ārkārtas joslas saglabāšanas sistēma (ELKS) ietver joslu uzraudzības jeb joslas pamešanas brīdinājuma sistēmu (LDWS) un korektīvās stūrēšanas vadības funkciju (CDCF).

2.1.1.

LDWS atbilst prasībām, kas noteiktas 3.1.–3.4. punktā un 3.5. punktā.

2.1.2.

CDCF atbilst prasībām, kas noteiktas 3.1.–3.4. punktā un 3.6. punktā.

2.2.

ELKS joslas pamešanas brīdinājumi un iejaukšanās

Ievērojot turpmāk minētās īpašās prasības, sistēmu projektē tā, lai samazinātu brīdinājumus un iejaukšanos attiecībā uz vadītāja tīšajiem manevriem.

Īpašās prasības

3.1.

ELKS atteices brīdinājums

Jāsniedz brīdinājums, kad notiek ELKS atteice, kas neļauj izpildīt šīs regulas prasības.

3.1.1.

Atteices brīdinājums ir nepārtraukts vizuāls brīdinājuma signāls.

3.1.1.1.

Starp katru ELKS pašpārbaudi (integrēta funkcija, kas pastāvīgi pārbauda, vai sistēmā nav atteices, vismaz tad, kad sistēma ir aktivizēta) nav ievērojama laika intervāla, un pēc tam nav brīdinājuma signāla parādīšanas ievērojamas aiztures, ja ir notikusi elektriski konstatējama atteice.

3.1.1.2.

Konstatējot jebkādu neelektrisku atteici (piem., sensora nobīdi), ieslēdzas 3.1.1. punktā noteiktais brīdinājuma signāls.

3.1.2.

Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar ELKS atslēgšanas iespēju, parādās brīdinājums, kad sistēma tiek atslēgta saskaņā ar 3.2. punktu. Tas ir nepārtraukts vizuāls brīdinājuma signāls. Šim nolūkam var izmantot atteices brīdinājumu, kas minēts 3.1.1. punktā.

3.2.

ELKS atslēgšana

3.2.1.

Manuāla atslēgšana

Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar līdzekļiem, kas ļauj manuāli pilnīgi vai daļēji atslēgt ELKS funkciju, attiecīgi piemēro šādus nosacījumus:

3.2.1.1.

Katru reizi, kad ieslēdz transportlīdzekļa galveno vadības slēdzi, visa ELKS funkcija automātiski un pilnībā atjaunojas.

3.2.1.2.

Visas ELKS manuālā atslēgšana ir iespējama ar ne mazāk kā divām apzinātām darbībām, piemēram, nospiežot un turot nospiestu pogu vai izvēloties un apstiprinot izvēlnes iespēju. Jābūt iespējai viegli apturēt LDWS akustiskos brīdinājumus, bet šāda darbība nedrīkst vienlaikus atslēgt LDWS vai CDCF.

3.2.1.3.

Manuālās atslēgšanas spēju testē saskaņā ar attiecīgo(-ajiem) transportlīdzekļa testu(-iem), kas noteikts(-i) 3. punktā.

3.2.2.

Automātiska atslēgšana

Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar līdzekļiem, kas ļauj automātiski pilnīgi vai daļēji atslēgt ELKS funkciju, piemēram, situācijās, kad to izmanto bezceļa apstākļos, tas tiek vilkts, pie transportlīdzekļa ir piestiprināta piekabe vai tiek atslēgta elektroniskā stabilitātes vadība (ESC), attiecīgi piemēro šādus nosacījumus.

3.2.2.1.

Drošības revīzijas ietvaros transportlīdzekļa ražotājs sniedz to situāciju un attiecīgo kritēriju sarakstu, kurās ELKS funkcija tiek automātiski atslēgta, un to pievieno testa ziņojumam.

3.2.2.2.

ELKS funkcijai automātiski un pilnībā atkal ir jāieslēdzas, līdzko vairs nepastāv apstākļi, kas izraisījuši automātisko atslēgšanos.

3.2.3.

Pastāvīgs vizuāls brīdinājuma signāls informē vadītāju, ka ELKS funkcija ir atslēgta. Šajā nolūkā drīkst izmantot iepriekš 3.1.1. punktā noteikto atteices brīdinājuma signālu.

3.3.

Automātiska slāpēšana

3.3.1.

Vadītāja tīšajiem manevriem

Drošības revīzijas ietvaros ražotājs nodrošina dokumentācijas paketi, kurā ir izklāstīta sistēmas pamata konstrukcija un loģika, ko izmanto vadītāja tīšo manevru noteikšanai un ELKS automātiskai slāpēšanai. Šajā paketē iekļauj konstatējamo parametru sarakstu un tās metodes pamataprakstu, ko izmanto, lai izlemtu, kad sistēma būtu jāaptur, tostarp, ja iespējams, robežvērtības. Tehniskais dienests gan attiecībā uz CDCF, gan attiecībā uz LDWS novērtē dokumentācijas paketi, lai pārbaudītu, ka vadītāja netīšie manevri joslas saglabāšanas testa parametru robežās (jo īpaši attiecībā uz sānvirziena braukšanas ātrumu) neizraisīs automātisku sistēmas slāpēšanu.

3.3.2.

ELKS automātiska slāpēšana ir atļauta arī situācijās, kad citas vadītāja palīgfunkcijas vai automātiskās stūrēšanas funkcijas (t. i., automātiski vadīta stūrēšanas funkcija, avārijas stūrēšanas funkcija vai automatizētā joslas saglabāšana) kontrolē transportlīdzekļa virzību sānis vai iejaucas citas ar drošību saistītas funkcijas (t. i., kas var mainīt transportlīdzekļa kustības dinamiku, piem., AEBS, ESC u. c.). Šīs situācijas ražotājs deklarē drošības revīzijas ietvaros.

3.4.

Noteikumi periodiskajām tehniskajām apskatēm

3.4.1.

Transportlīdzekļu periodisko tehnisko apskašu vajadzībām ir jābūt iespējamam verificēt šādus ELKS elementus:

tās pareizas darbības statusu, vizuāli novērojot atteices brīdinājuma signāla statusu pēc transportlīdzekļa galvenā vadības slēdža ieslēgšanas un jebkādas spuldžu pārbaudes. Ja atteices brīdinājuma signāls tiek parādīts kopējā telpā (telpa, kurā var tikt izvietotas divas vai vairākas informācijas funkcijas/simboli, bet ne vienlaikus), vispirms jāpārbauda, vai darbojas kopējā telpa, un tad jāpārbauda atteices brīdinājuma signāla statuss;

tās pareizu funkcionalitāti un programmatūras integritāti, izmantojot elektronisku transportlīdzekļa saskarni, piemēram, tādu, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/45/ES (1) III pielikuma I punkta 14. apakšpunktā, ja to pieļauj transportlīdzekļa tehniskie parametri un nepieciešamie dati tiek darīti pieejami. Ražotāji nodrošina, ka ir pieejama tehniskā informācija par elektroniskās transportlīdzekļa saskarnes izmantošanu saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/621 (2) 6. pantu.

3.4.2.

Tipa apstiprināšanas laikā II pielikumā noteiktās drošības revīzijas ietvaros konfidenciāli norāda ražotāja izvēlētos līdzekļus aizsardzībai pret atteices brīdinājuma signāla darbības vienkāršu, neatļautu pārveidošanu. Šī aizsardzības prasība ir izpildīta arī, ja ir pieejams sekundārs ELKS pareizas darbības statusa pārbaudes līdzeklis.

3.5.

LDWS prasības

3.5.1.

Ātruma diapazons

LDWS ir jābūt aktīvai vismaz tad, kad transportlīdzekļa ātrums ir diapazonā no 65 km/h līdz 130 km/h (vai līdz transportlīdzekļa maksimālajam ātrumam, ja tas ir mazāks par 130 km/h), un visos transportlīdzekļa slogojuma apstākļos, ja vien tā nav atslēgta saskaņā ar 3.2. punktu.

3.5.2.

Joslas pamešanas brīdinājums

Kad LDWS ir aktivizēta un tiek ekspluatēta noteiktajā ātruma diapazonā, LDWS spēj brīdināt vadītāju vēlākais, kad transportlīdzeklis šķērso saredzamo joslas marķējumu joslā, pa kuru tas brauc, tā, ka DTLM pārsniedz –0,3 m:

a)	sānvirziena braukšanas ātrumam diapazonā no 0,1 m/s līdz 0,5 m/s;

b)	uz taisniem, līdzeniem un sausiem ceļiem;

nepārtrauktas līnijas un pārtrauktas līnijas marķējumiem, kuri atbilst kādam no marķējumiem, kas aprakstīti Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) Noteikumu Nr. 130 “Vienoti noteikumi mehānisko transportlīdzekļu apstiprināšanai attiecībā uz joslu uzraudzības sistēmu (LDWS)” (3) 3. pielikumā (Saredzamā joslu marķējuma identifikācija), un citiem marķējumiem, kas sastopami uz ES ceļiem;

d)	marķējumiem, kas ir labā stāvoklī un no materiāla, kurš atbilst attiecīgās līgumslēdzējas puses standartiem, ko piemēro saredzamajiem marķējumiem;

e)	visos apgaismojuma apstākļos, neradot sensoru nejutīgumu (piem., tiešs nejutīgums saules gaismas dēļ) un ar aktivizētiem tuvās gaismas lukturiem, ja nepieciešams;

f)	kad nav tādu laika apstākļu, kas ietekmē joslu marķējumu saredzamību (piem., nav miglas).

Tiek atzīts, ka nepieciešamā veiktspēja var netikt pilnībā sasniegta citos apstākļos, kas atšķiras no iepriekš uzskaitītajiem. Tomēr šajos citos apstākļos sistēma nedrīkst nepamatoti mainīt vadības stratēģiju.

Joslas pamešanas brīdinājuma veiktspēju testē saskaņā ar attiecīgo(-ajiem) transportlīdzekļa testu(-iem), kas noteikts(-i) 4. punktā.

3.5.3.

LDWS brīdinājuma signāls

3.5.3.1.

Joslas pamešanas brīdinājums, kas minēts 3.5.2. punktā, ir vadītājam labi pamanāms, un to nodrošina ar:

a)	vismaz diviem no šāda veida brīdinājumiem: vizuāls, akustisks un taktils brīdinājums; vai

b)	viena veida brīdinājumu – taktilu vai akustisku – ar telpisku norādi par virzienu, kurā transportlīdzeklis netīši novirzās.

Iepriekš minētā brīdinājuma darbību var apturēt, ja vadītāja rīcība liecina par tīšu novirzīšanos no joslas.

3.5.3.1.1.

Ja joslas pamešanas brīdinājumam izmanto vizuālu signālu, tam var izmantot iepriekš 3.1.1. punktā norādīto atteices brīdinājuma signālu mirgojošā režīmā.

3.5.3.1.2.

Ja joslas saglabāšanā iejaucas CDCF, to uzskata par taktilu brīdinājumu saskaņā ar 3.5.3.1. punktu.

3.5.3.2.

LDWS vizuālais brīdinājuma signāls ieslēdzas pēc tam, kad ieslēgts transportlīdzekļa galvenais vadības slēdzis “power-ON” (ieslēgts). Šī prasība neattiecas uz brīdinājuma signāliem, kas tiek parādīti kopējā telpā.

3.5.3.3.

LDWS vizuālie brīdinājuma signāli ir redzami arī dienas gaismā; signālu apmierinošam stāvoklim jābūt viegli pārbaudāmam, vadītājam atrodoties vadītāja sēdeklī.

3.5.3.4.

Vizuālo brīdinājuma signālu testē saskaņā ar attiecīgo(-ajiem) transportlīdzekļa testu(-iem), kas noteikts(-i) 4. punktā.

3.6.

CDCF veiktspējas prasības

3.6.1.

Ātruma diapazons

CDCF ir jābūt aktīvai vismaz tad, kad sasniegts ātrums no 70 km/h līdz 130 km/h (vai līdz transportlīdzekļa maksimālajam ātrumam, ja tas ir mazāks par 130 km/h), un visos transportlīdzekļa slogojuma apstākļos, ja vien tā nav atslēgta saskaņā ar 3.2. punktu. Tomēr, ja transportlīdzeklis samazina ātrumu no lielāka nekā 70 km/h līdz mazākam nekā 70 km/h, sistēma ir aktīva vismaz tik ilgi, līdz transportlīdzekļa ātrums samazinās zem 65 km/h.

3.6.2.

Joslas saglabāšana

Ja nav apstākļu, kuru dēļ sistēma atslēdzas vai tiek slāpēta, CDCF spēj novērst joslas pamešanu, kad tiek šķērsoti saredzami joslas marķējumi turpmāk tabulā norādītajos scenārijos tā, ka DTLM pārsniedz –0,3 m:

sānvirziena braukšanas ātrumam diapazonā no 0,2 m/s līdz 0,5 m/s pie transportlīdzekļa ātruma līdz 100 km/h un sānvirziena braukšanas ātrumam diapazonā no 0,2 m/s līdz 0,3 m/s pie transportlīdzekļa ātruma lielāka par 100 km/h un līdz 130 km/h (vai līdz transportlīdzekļa maksimālajam ātrumam, ja tas ir mazāks par 130 km/h);

b)	uz taisniem, līdzeniem un sausiem ceļiem;

c)	nepārtrauktas līnijas marķējumiem, kuri atbilst kādam no marķējumiem, kas aprakstīti ANO Noteikumu Nr. 130 3. pielikumā (Saredzamā joslu marķējuma identifikācija);

d)	marķējumiem, kas ir labā stāvoklī un no materiāla, kurš atbilst attiecīgās līgumslēdzējas puses standartiem, ko piemēro saredzamajiem marķējumiem;

e)	visos apgaismojuma apstākļos neradot sensoru nejutīgumu (piem., tiešs nejutīgums saules gaismas dēļ) un ar aktivizētiem tuvās gaismas lukturiem, ja nepieciešams;

kad nav laika apstākļu, kas ietekmē transportlīdzekļa dinamisko veiktspēju (piem., nav vētras, temperatūra nav zemāka par 5 °C) vai joslas marķējumu redzamību (piem., nav miglas).

Nr.

Scenārija apraksts

Nepārtraukta līnija – transportlīdzekļa novirzīšanās pa labi

Nepārtraukta līnija – transportlīdzekļa novirzīšanās pa kreisi

Tiek atzīts, ka šajos scenārijos nepieciešamā veiktspēja var netikt pilnībā sasniegta citos apstākļos, kas atšķiras no iepriekš uzskaitītajiem. Tomēr šajos citos apstākļos sistēma nedrīkst nepamatoti mainīt vadības stratēģiju. To pierāda saskaņā ar drošības revīziju.

Joslas saglabāšanas spēju testē saskaņā ar attiecīgo(-ajiem) transportlīdzekļa testu(-iem), kas noteikts(-i) 5. punktā.

3.6.3.

Dominēšana pār stūrēšanu

3.6.3.1.

Stūrēšanas vadības spēks, kas nepieciešams dominēšanai pār sistēmas nodrošināto virziena vadību, nedrīkst pārsniegt 50 N. Kad panākta dominance, stūrēšanas atbalsta būtisks zudums nenotiek pēkšņi.

3.6.3.2.

CDCF sistēmām, kas pašas par sevi neiedarbojas uz stūrēšanu (piem., diferenciālās bremzēšanas tipa CDCF), stūres pagrieziens nepārsniedz 25 grādus.

3.6.3.3.

Dominēšanas pār stūrēšanu vadības spēku testē saskaņā ar attiecīgo(-ajiem) transportlīdzekļa testu(-iem), kas noteikts(-i) 5. punktā.

3.6.4.

CDCF brīdinājuma signāls

3.6.4.1.

Katra CDCF iejaukšanās tiek nekavējoties norādīta vadītājam ar vizuālu brīdinājuma signālu, kas redzams vismaz 1 sekundi vai tik ilgi, kamēr ilgst iejaukšanās, atkarībā no tā, kurš no tiem ir ilgāks. Vizuālais signāls var būt mirgojošs atteices brīdinājuma signāls, kas minēts 3.1.1. punktā.

3.6.4.1.1.

Ja iejaukšanās ir ilgāka par 10 sekundēm, tiek nodrošināts akustisks brīdinājuma signāls līdz iejaukšanās beigām, ja vien vadītāja rīcība neliecina par tīšu novirzīšanos no joslas.

3.6.4.1.2.

Gadījumā, kad divas vai vairāk secīgas iejaukšanās notiek 180 sekunžu nepārtrauktā laika intervālā un šīs iejaukšanās laikā vadītājs nekādā veidā nereaģē, sistēma nodrošina akustisku brīdinājuma signālu 180 sekunžu nepārtrauktā laika intervālā notiekošās otrās iejaukšanās un tai sekojošo iejaukšanos laikā. Sākot ar trešo iejaukšanos (un turpmākās iejaukšanās), akustiskais brīdinājuma signāls ir vismaz par 10 sekundēm ilgāks nekā iepriekšējais brīdinājuma signāls.

3.6.4.2.

3.6.4.1.1. un 3.6.4.1.2. punktā minētās prasības testē saskaņā ar attiecīgo(-ajiem) transportlīdzekļa testu(-iem), kas noteikts(-i) 5. punktā.

Testa prasības attiecībā uz LDWS

4.1.

Vispārīgi noteikumi

Ar LDWS aprīkoti transportlīdzekļi atbilst šajā punktā norādītajām testa prasībām.

4.2.

Testēšanas apstākļi

Testus veic:

uz līdzenas, sausas asfalta vai betona ceļa virsmas, uz kuras nedrīkst būt nekādu nelīdzenumu (piem., dziļas ieplakas vai plaisas, lūku vāki vai atstarotāji) 3,0 m attālumā uz sāniem no testa joslas centra uz abām pusēm un ar 30 m garenvirziena attālumu uz priekšu no pārbaudāmā transportlīdzekļa no punkta pēc testa pabeigšanas;

b)	apkārtējā apgaismojuma apstākļos, kas ir vismaz 2 000 luksi, neradot sensoru nejutīgumu (piem., nejutīgums tiešas saules gaismas dēļ) un ar aktivizētiem tuvās gaismas lukturiem, ja nepieciešams;

c)	apkārtējā gaisa temperatūrā no 5 °C līdz 45 °C;

d)	kad nav tādu laika apstākļu, kas ietekmē joslu marķējumu saredzamību (piem., nav miglas).

Pēc ražotāja izvēles un ar tehniskā dienesta piekrišanu testus var veikt apstākļos, kas atšķiras no iepriekš aprakstītajiem (piem., zemākā apkārtējā gaisa temperatūrā).

4.2.1.

Joslas marķējumi

Nepārtrauktas līnijas un pārtrauktas līnijas marķējumi uz testiem izmantojamā ceļa atbilst marķējumiem, kas aprakstīti ANO Noteikumu Nr. 130 3. pielikumā (Saredzamā joslu marķējuma identifikācija). Apzīmējumiem jābūt labā stāvoklī un no materiāla, kas atbilst standartam par saredzamajiem joslu marķējumiem. Testa ziņojumā norāda testos izmantoto joslas marķējumu izkārtojumu.

Šajā punktā noteiktajos testos izmantotās joslas platums ir vismaz 3,5 m (mērot starp joslas marķējumiem). Transportlīdzekļa ražotājs ar dokumentācijas palīdzību pierāda atbilstību visiem citiem joslu marķējumiem, kas norādīti ANO Noteikumu Nr. 130 3. pielikumā (Saredzamā joslu marķējuma identifikācija). Visu šādu dokumentāciju pievieno testa ziņojumam.

4.2.2.

Pārbaudāmā transportlīdzekļa stāvoklis

4.2.2.1.

Testēšanas masa

Pārbaudāmo transportlīdzekli testē slogojuma apstākļos, par kuriem ražotājs un tehniskais dienests ir vienojušies. Kad testa procedūra ir sākta, nekādas slogojuma izmaiņas veikt nedrīkst. Transportlīdzekļa ražotājs ar dokumentācijas palīdzību pierāda, ka sistēma darbojas visos slogojuma apstākļos.

4.2.2.2.

Pārbaudāmo transportlīdzekli testē ar transportlīdzekļa ražotāja ieteikto spiedienu riepās.

4.2.2.3.

Ja LDWS ir aprīkota ar brīdinājuma slieksni, ko var pielāgot lietotājs, 4.3. punktā minētos testus izpilda ar maksimālo joslas pamešanas brīdinājuma sliekšņa iestatījumu. Kad testa procedūra ir sākta, nekādas izmaiņas vairs neveic.

4.2.2.4.

Pirmstesta sagatavošana

Ja ražotājs to pieprasa, ar transportlīdzekli drīkst nobraukt maksimums 100 km pa pilsētas un lauku ceļiem ar atšķirīgām satiksmes un ceļa nomaļu īpašībām, lai kalibrētu sensoru sistēmu.

4.3.

Testēšanas procedūras

4.3.1.

Vizuālā brīdinājuma signāla pārbaudes tests

Stāvošam transportlīdzeklim pārbauda vizuālā(-o) brīdinājuma signāla(-u) atbilstību 3.5.3.2. punkta prasībām.

4.3.2.

Joslas pamešanas brīdinājuma tests

4.3.2.1.

Vienmērīgi vada transportlīdzekli ar ātrumu 70 km/h +/– 3 km/h pa testa joslas vidu tā, lai transportlīdzekļa pārvietošanās būtu stabila.

Uzturot noteikto ātrumu, vienmērīgi savirza transportlīdzekli vai nu pa kreisi, vai pa labi ar sānvirziena braukšanas ātrumu no 0,1 līdz 0,5 m/s tā, lai transportlīdzeklis šķērsotu joslas marķējumu.

Atkārto testu ar atšķirīgu tuvošanās ātrumu diapazonā no 0,1 līdz 0,5 m/s. Atkārto iepriekš minētos testus, savirzot transportlīdzekli pretējā virzienā.

4.3.2.2.

Testa prasības ir izpildītas, ja LDWS sniedz joslas pamešanas brīdinājuma signālu, kas minēts iepriekš 3.5.3.1. punktā, vēlākais, kad DLTM ir –0,3 m.

4.3.2.3.

Turklāt transportlīdzekļa ražotājs pierāda tehniskajam dienestam, ka prasības ir izpildītas visā ātruma diapazonā un sānvirziena braukšanas ātruma diapazonā. To var izdarīt, balstoties uz testa ziņojumam pievienotu attiecīgu dokumentāciju.

4.3.3.

Manuālās atslēgšanas tests

4.3.3.1.

Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar līdzekļiem ELKS (LDWS) manuālai atslēgšanai, transportlīdzekļa galveno vadības slēdzi iestata pozīcijā “Power ON”(ieslēgts) un atslēdz ELKS (LDWS). Jāieslēdzas 3.2.3. punktā minētajam brīdinājuma signālam.

Transportlīdzekļa galveno vadības slēdzi iestata pozīcijā “Power OFF”(izslēgts). Transportlīdzekļa galveno vadības slēdzi iestata pozīcijā “Power ON”(ieslēgts) un pārbauda, vai iepriekš ieslēgtais brīdinājuma signāls nav no jauna ieslēdzies, tādējādi norādot, ka ELKS (LDWS) darbība ir atjaunota, kā norādīts 3.2.1.1. punktā.

Testa prasības attiecībā uz CDCF

5.1.

Vispārīgi noteikumi

Ar CDCF aprīkoti transportlīdzekļi atbilst šajā punktā norādītajām testa prasībām.

5.2.

Testēšanas apstākļi

Testus veic:

b)	apkārtējā apgaismojuma apstākļos, kas ir vismaz 2 000 luksi, neradot sensoru nejutīgumu (piem., nejutīgums tiešas saules gaismas dēļ) un ar aktivizētiem tuvās gaismas lukturiem, ja nepieciešams;

c)	apkārtējā gaisa temperatūrā no 5 °C līdz 45 °C;

d)	kad nav laika apstākļu, kas ietekmē transportlīdzekļa dinamisko veiktspēju (piem., nav vētras, temperatūra nav zemāka par 5 °C) vai joslas marķējumu redzamību (piem., nav miglas).

Pēc ražotāja izvēles un ar tehniskā dienesta piekrišanu testus var veikt apstākļos, kas atšķiras no iepriekš aprakstītajiem (piem., zemākā apkārtējā gaisa temperatūrā).

5.2.1.

Joslas marķējumi

Nepārtrauktas līnijas marķējums uz testiem izmantojamā ceļa atbilst kādam no marķējumiem, kas aprakstīti ANO Noteikumu Nr. 130 3. pielikumā (Saredzamā joslu marķējuma identifikācija). Marķējums ir labā stāvoklī un no materiāla, kas atbilst standartam par saredzamajiem joslu marķējumiem. Testa ziņojumā norāda testos izmantoto joslas marķējumu.

Šajā punktā minētajos testos nepārtrauktas līnijas marķējums ir vismaz 3,5 m attālumā no jebkura cita joslas marķējuma. Transportlīdzekļa ražotājs ar dokumentācijas palīdzību pierāda atbilstību visiem citiem nepārtrauktas līnijas marķējumiem, kas norādīti ANO Noteikumu Nr. 130 3. pielikumā (Saredzamā joslu marķējuma identifikācija). Visu šādu dokumentāciju pievieno testa ziņojumam.

5.2.2.

Pārbaudāmā transportlīdzekļa stāvoklis

5.2.2.1.

Testēšanas masa

5.2.2.2.

Pārbaudāmo transportlīdzekli testē ar transportlīdzekļa ražotāja ieteikto spiedienu riepās.

5.2.2.3.

Ja CDCF ir aprīkota ar laika slieksni, ko var pielāgot lietotājs, 5.3.3. punktā minēto testu izpilda ar to laika slieksni, kas iestatīts pēdējā sistēmas iejaukšanās iestatījumā. Kad testa procedūra ir sākta, nekādas izmaiņas vairs neveic.

5.2.2.4.

Pirmstesta sagatavošana

5.3.

Testēšanas procedūras

5.3.1.

Brīdinājuma signāla tests

5.3.1.1.

Ar pārbaudāmo transportlīdzekli, kuram ieslēgta CDCF, brauc pa ceļu ar nepārtrauktas līnijas marķējumu vismaz vienā joslas pusē.

Testa apstākļi un pārbaudāmā transportlīdzekļa testa ātrums iekļaujas sistēmas darbības diapazonā.

Testa laikā reģistrē CDCF iejaukšanās un vizuālo un akustisko brīdinājuma signālu ilgumu.

Gadījumā, kas aprakstīts 3.6.4.1.1. punktā, ar pārbaudāmo transportlīdzekli brauc tā, lai tas mēģinātu pamest joslu un izraisītu CDCF iejaukšanās uzturēšanu laikposmā, kas ilgāks par 10 sekundēm. Ja šāds tests nav praktiski realizējams, piemēram, testa vietas ierobežojumu dēļ, šo prasību drīkst izpildīt ar dokumentācijas palīdzību, ja tam piekrīt tipa apstiprinātāja iestāde.

Testa prasības ir izpildītas, ja akustiskais brīdinājuma signāls ir nodrošināts ne vēlāk kā 10 sekundes pēc iejaukšanās sākuma.

Šo noteikumu 3.6.4.1.2. punktā aprakstītajā gadījumā ar pārbaudāmo transportlīdzekli brauc tā, lai tas mēģinātu pamest joslu un izraisītu vismaz trīs sistēmas iejaukšanās 180 s nepārtrauktā laika intervālā.

Testa prasības ir izpildītas, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)	katrā iejaukšanās reizē, kamēr tā notiek, ir nodrošināts vizuāls brīdinājuma signāls;

b)	otrajā un trešajā iejaukšanās reizē ir nodrošināts akustisks brīdinājuma signāls;

c)	akustiskais brīdinājuma signāls trešajā iejaukšanās reizē ir vismaz par 10 s ilgāks nekā otrajā iejaukšanās reizē.

5.3.1.2.

Turklāt ražotājs pierāda tehniskajam dienestam, ka 3.6.4.1.1. un 3.6.4.1.2. punktā noteiktās prasības ir izpildītas visā CDCF darbības diapazonā. To var izdarīt, balstoties uz testa ziņojumam pievienotu attiecīgu dokumentāciju.

5.3.2.

Dominēšanas pār stūrēšanu tests

5.3.2.1.

Ar pārbaudāmo transportlīdzekli, kuram ieslēgta CDCF, brauc pa ceļu ar nepārtrauktas līnijas marķējumu joslas katrā pusē.

Testa apstākļi un pārbaudāmā transportlīdzekļa testa ātrums iekļaujas sistēmas darbības diapazonā.

Ar transportlīdzekli brauc tā, lai tas mēģinātu pamest joslu un izraisītu CDCF iejaukšanos. Iejaukšanās laikā vadītājs pieliek stūrēšanas vadības spēku, kas nepieciešams, lai dominētu pār iejaukšanos.

Reģistrē spēku un stūres pagriezienu, ko vadītājs pieliek stūres vadības ierīcei, lai dominētu pār iejaukšanos.

Testa prasības ir izpildītas, ja:

a)	spēks, ko vadītājs pieliek stūres vadības ierīcei, lai dominētu pār iejaukšanos, nepārsniedz 50 N;

b)	kad panākta dominance pār CDCF, nerodas būtiska stūrēšanas atbalsta pēkšņs zudums;

c)	tādas ELKS gadījumā, kas neiedarbojas uz stūrēšanu (piem., diferenciālās bremzēšanas tipa CDCF), stūres pagrieziens nepārsniedz 25 grādus.

5.3.2.2.

Turklāt ražotājs pierāda tehniskajam dienestam, ka 3.6.4. punktā noteiktās prasības ir izpildītas visā CDCF darbības diapazonā. To var izdarīt, balstoties uz testa ziņojumam pievienotu attiecīgu dokumentāciju.

5.3.3.

Joslas saglabāšanas tests

5.3.3.1.

CDCF testē atbilstoši 3.6.2. punktā norādītajam testa scenārijam Nr. 1 un Nr. 2.

5.3.3.1.1.

Testus atbilstoši visiem scenārijiem veic ar sānvirziena ātrumu 0,2 m/s un 0,5 m/s.

5.3.3.1.2.

Izbrauc testa ceļu, kas sastāv no sākotnēja taisna ceļa, kurš ir paralēls testējamajam nepārtrauktās līnijas marķējumam un pēc kura seko fiksēta rādiusa līkums, lai piemērotu zināmu sānvirziena ātrumu un novirzītu pārbaudāmo transportlīdzekli; tālāk atkal seko taisns ceļš, kurā nepieliek nekādu spēku stūres vadības ierīcei (piem., noņem rokas no stūres vadības ierīces).

5.3.3.1.3.

Pārbaudāmā transportlīdzekļa ātrums testa laikā līdz sistēmas iejaukšanās punktam ir 72 km/h +/– 1 km/h.

Fiksētā rādiusa līkums, ko izbrauc, lai piemērotu vajadzīgo sānvirziena ātrumu, ir ar 1 200 m vai lielāku rādiusu.

Vajadzīgo sānvirziena ātrumu sasniedz ar pielaidi +/– 0,05 m/s.

Transportlīdzekļa ražotājs sniedz informāciju par izbraucamā līkuma rādiusu un vietu, kurā nonākot jābeidz noslēgtas cilpas ceļš un/vai ātruma kontrole, lai nodrošinātu brīvu novirzi, kas netraucētu automātisko slāpēšanu saskaņā ar 3.3.1. punktu.

5.3.3.2.

Testa prasības ir izpildītas, ja pārbaudāmais transportlīdzeklis nav šķērsojis joslas marķējumu par DTML, kas pārsniedz –0,3 m.

5.3.3.3.

3. DAĻA

ES TIPA APSTIPRINĀJUMA SERTIFIKĀTS (TRANSPORTLĪDZEKĻA SISTĒMA)

Paziņojums par transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma piešķiršanu/paplašināšanu/atteikumu/anulēšanu (4) attiecībā uz tā ārkārtas joslas saglabāšanas sistēmu saskaņā ar prasībām, kas noteiktas Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/646 (5), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (ES) Nr. 2021/646

ES tipa apstiprinājuma sertifikāta numurs:

Paplašinājuma/atteikuma/anulēšanas iemesls (1):

I IEDAĻA

0.1.

Marka (ražotāja tirdzniecības nosaukums):

0.2.

Tips:

0.2.1.

Tirdzniecības nosaukums(-i) (ja ir):

0.3.

Tipa identifikācijas līdzekļi, ja marķēti uz transportlīdzekļa:

0.3.1.

Marķējuma atrašanās vieta:

0.4.

Transportlīdzekļa kategorija:

0.5.

Ražotāja nosaukums un adrese:

0.8.

Montāžas rūpnīcas(-u) nosaukums(-i) un adrese(-es):

0.9.

Ražotāja pārstāvja (ja tāds ir) nosaukums un adrese:

II IEDAĻA

Papildu informācija (attiecīgā gadījumā): skatīt papildinājumu.

Par testu veikšanu atbildīgais tehniskais dienests:

Testa ziņojuma datums:

Testa ziņojuma numurs:

Piezīmes (ja ir): skatīt papildinājumu.

Vieta:

Datums:

Paraksts:

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/45/ES (2014. gada 3. aprīlis) par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju periodiskajām tehniskajām apskatēm un par Direktīvas 2009/40/EK atcelšanu (OV L 127, 29.4.2014., 51. lpp.).

(2) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/621 (2019. gada 17. aprīlis) par tehnisko informāciju, kas nepieciešama pārbaudāmo pozīciju tehniskajai apskatei, par ieteicamo pārbaužu metožu izmantošanu un ar ko nosaka detalizētus noteikumus attiecībā uz datu formātu un procedūrām, ko izmanto, lai piekļūtu attiecīgajai tehniskajai informācijai (OV L 108, 23.4.2019., 5. lpp.).

(3) OV L 178, 18.6.2014., 29. lpp.

(4) Lieko svītrot.

(5) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/646 (2021. gada 19. aprīlis), ar ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/2144 piemērošanai nepieciešamos noteikumus par vienotām procedūrām un tehniskajām specifikācijām mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprināšanai attiecībā uz to ārkārtas joslas saglabāšanas sistēmām (ELKS) (OV L 133, 20.4.2021., 31. lpp.).

Papildinājums

ES tipa apstiprinājuma sertifikātam Nr.

Papildu informācija

1.1.

Sistēmas apraksts

1.2.

Līdzekļi ELKS manuālai atslēgšanai

1.3.

Automātiskās atslēgšanas (ja tāda ir) apraksts

1.4.

Automātiskās slāpēšanas (ja tāda ir) apraksts

1.5.

Joslu uzraudzības jeb joslas pamešanas brīdinājuma sistēma (LDWS)

1.5.1

LDWS ātruma diapazons

1.5.2.

LDWS tehniskais apraksts un rasējums

1.6.

Korektīvās stūrēšanas vadības funkcija (CDCF)

1.6.1

CDCF ātruma diapazons

1.6.2.

Sistēmas apraksts (jo īpaši, ja sistēma izmanto stūrēšanu vai bremzēšanu)

II PIELIKUMS

DROŠĪBAS REVĪZIJA

Vispārīgi noteikumi

1.1.

Šajā pielikumā ir noteiktas īpašās prasības ārkārtas joslas saglabāšanas sistēmas elektroniskās(-o) vadības sistēmas(-u) un kompleksas(-u) transportlīdzekļa elektroniskās(-o) vadības sistēmas(-u) dokumentācijai, kļūdu novēršanas stratēģijai un verifikācijai attiecībā uz to drošības aspektiem.

1.1.1.

Elektroniskās vadības sistēmas parasti vada programmatūra, tās ir būvētas no tādām diskrētām funkcionālām sastāvdaļām kā sensori, elektroniskie vadības bloki un izpildmehānismi, un tās savieno pārvada posmi. Tajās var būt mehāniski, elektropneimatiski vai elektrohidrauliski elementi.

1.2.

Šajā pielikumā nav norādīti darbības kritēriji sistēmai, uz kuru attiecas šī regula, taču tajā ir norādīta projektēšanas procesā izmantojamā metodika un informācija, kas jāsniedz tehniskajam dienestam tipa apstiprināšanas nolūkā.

1.3.

Šai informācijai jāpierāda, ka sistēma bezkļūdu un kļūdas apstākļos izpilda visas attiecīgās veiktspējas prasības, kas noteiktas I pielikuma 2. daļā, un ka tā ir konstruēta tādai darbībai, kas neizraisa kritiskus drošības riskus.

Dokumentācija

2.1.

Prasības

Ražotājs nodrošina dokumentācijas paketi ar pamatinformāciju par sistēmas konstrukciju un līdzekļiem, ar kuriem tā ir savienota ar citām transportlīdzekļa sistēmām vai ar kuriem tā tieši kontrolē izvadmainīgos. Ir jāizskaidro ražotāja noteiktā(-ās) sistēmas funkcija(-as), tostarp vadības stratēģijas, un drošības koncepcija. Dokumentācijai ir jābūt īsai, taču jānodrošina pierādījumi, ka sistēmas projektēšanā un izstrādē ir izmantotas visu iesaistīto sistēmas jomu speciālās zināšanas. Attiecībā uz periodiskajām tehniskajām apskatēm dokumentācijā ir jābūt aprakstītam, kā periodiskajās tehniskajās pārbaudēs var pārbaudīt sistēmas pašreizējo darbības statusu.

Tehniskais dienests novērtē, vai dokumentācijas paketē atspoguļots, ka sistēma:

a)	ir konstruēta darboties bezkļūdu un kļūdas apstākļos tādējādi, ka tā nerada kritiskus drošības riskus;

b)	bezkļūdu un kļūdas apstākļos izpilda visas attiecīgās veiktspējas prasības, kas noteiktas citviet šajā regulā; un

c)	ir izstrādāta saskaņā ar ražotāja deklarēto izstrādes procesu/metodi un ka tas ietver vismaz 2.4.4. punktā uzskaitītos soļus.

2.1.1.

Dokumentāciju nodrošina divās daļās:

oficiālā dokumentācijas pakete apstiprināšanai, kas satur 2. punktā uzskaitītos materiālus (izņemot 2.4.4. punktā norādīto), iesniegšanai tehniskajam dienestam, kad iesniedz tipa apstiprinājuma pieteikumu. Šo dokumentācijas paketi tehniskais dienests izmanto par pamata atsauci 3. punktā noteiktajam verifikācijas procesam. Tehniskais dienests nodrošina šīs dokumentācijas paketes pieejamību laikposmā, par kādu vienojas ar apstiprinātāju iestādi. Šis laikposms ir vismaz 10 gadi pēc transportlīdzekļa ražošanas pilnīgas izbeigšanas;

b)	papildu materiāls un analīzes dati, kas minēti 2.4.4. punktā un ko glabā ražotājs, bet ko dara pieejamu pārbaudei tipa apstiprināšanas laikā. Ražotājs nodrošina šā materiāla un analīzes datu pieejamību 10 gadu laikposmā pēc transportlīdzekļa ražošanas pilnīgas izbeigšanas.

2.2.

Sniedz aprakstu, kurā vienkārši paskaidrotas sistēmas visas funkcijas, tajā skaitā vadības stratēģijas, un mērķu sasniegšanai izmantotās metodes, tajā skaitā pārskatu par vadības īstenošanas mehānismu(-iem).

Ja pār kādu no aprakstītajām funkcijām var dominēt, to norāda un sniedz turpmāku aprakstu par minētās funkcijas darbības izmaiņas loģisko pamatojumu.

2.2.1.

Nodrošina visu ievades un ar sensoriem nosakāmo mainīgo uzskaitījumu un definē to darbības diapazonu, kā arī sniedz aprakstu par to, kā katrs mainīgais ietekmē sistēmas darbību.

2.2.2.

Nodrošina visu sistēmas izvades mainīgo sarakstu un katrā gadījumā norāda, vai vadība ir tieša vai tiek īstenota ar citas transportlīdzekļa sistēmas palīdzību. Nosaka diapazonu, kurā sistēma, visticamāk, veiks vadību katram izvades mainīgajam.

2.2.3.

Attiecīgā gadījumā, ja tas skar sistēmas veiktspēju, norāda funkcionālās darbības robežlielumus (t. i., ārējus fizikālus ierobežojumus, kuru robežās sistēma spēj uzturēt vadību).

2.3.

Sistēmas izkārtojums un shēmas

2.3.1.

Sastāvdaļu saraksts

Nodrošina sarakstu, kurā apkopotas visas sistēmas vienības un norādītas citas transportlīdzekļa sistēmas, kas ir vajadzīgas, lai izpildītu attiecīgo vadības funkciju.

Nodrošina struktūras shēmu, kurā parādīts šo vienību salikums, skaidri norādot iekārtu izvietojumu un savstarpējos savienojumus.

2.3.2.

Vienību funkcijas

Izklāsta sistēmas katras vienības funkciju un norāda signālus, kas to saista ar citām vienībām vai citām transportlīdzekļa sistēmām. To var parādīt blokshēmā ar paskaidrojošiem apzīmējumiem vai cita veida shēmā, vai ar aprakstu, kam pievieno šādu shēmu.

2.3.3.

Savstarpējos savienojumus sistēmā elektroniskajiem pārvada posmiem parāda ar shēmas diagrammu, pneimatiskām vai hidrauliskām pārvades iekārtām – ar cauruļvadu diagrammu, bet mehāniskiem savienojumiem – ar vienkāršotu shematisku struktūru. Parāda arī pārvada posmus uz un no citām sistēmām.

2.3.4.

Jābūt skaidrai sakarībai starp pārvada posmiem un starp vienībām pārvadītajiem signāliem. Multipleksētos datu ceļos vienmēr, kur prioritāte var ietekmēt darbību vai drošību, ir jānorāda signālu prioritāte.

2.3.5.

Vienību identifikācija

Katrai vienībai jābūt skaidri un nepārprotami identificējamai (piem., pēc marķējuma – aparatūrai un pēc marķējuma vai programmatūras izvades – programmatūras saturam), lai nodrošinātu saistību starp aparatūru un attiecīgo dokumentāciju.

Ja vienā vienībā vai vienā datorā ir apvienotas vairākas funkcijas, bet skaidrības un izskaidrošanas vienkāršības nolūkā tās blokshēmā ir attēlotas vairākos blokos, izmanto tikai vienu aparatūru identificējošo marķējumu. Ražotājs ar šādas identifikācijas izmantošanu apstiprina, ka iesniegtā iekārta atbilst attiecīgajam dokumentam.

2.3.5.1.

Identifikācija norāda aparatūras un programmatūras versiju, un, ja versija mainās līdz ar attiecīgās vienības funkciju, ciktāl tas skar šo regulu, ir jāmaina arī šī identifikācija.

2.4.

Ražotāja drošības koncepcija

2.4.1.

Ražotājs nodrošina paziņojumu, kas apliecina, ka sistēmas mērķu sasniegšanai izvēlētā stratēģija bezkļūdu apstākļos neapdraudēs transportlīdzekļa drošu ekspluatāciju.

2.4.2.

Attiecībā uz sistēmā izmantoto programmatūru izskaidro tās pamatarhitektūru un norāda izmantotās izstrādes metodes un rīkus. Ražotājs sniedz pierādījumus par līdzekļiem, ar ko tikusi noteikta sistēmas loģikas realizācija projektēšanas un izstrādes procesā.

2.4.3.

Ražotājs sniedz tehniskajam dienestam skaidrojumu par sistēmā iestrādātajiem konstrukcijas risinājumiem, kuri nodrošina tās drošu ekspluatāciju kļūdas apstākļos. Iespējamie risinājumi atteices novēršanai sistēmā ir, piemēram, šādi:

a)	pāreja uz darbību, kurā izmanto tikai sistēmas daļu;

b)	pārslēgšanās uz atsevišķu rezerves sistēmu;

c)	augstā līmeņa vadības funkcijas pārtraukšana.

Atteices gadījumā vadītājs saņem brīdinājumu, piemēram, brīdinājuma signālu vai paziņojumu displejā. Ja vadītājs nav atslēdzis sistēmu, piemēram, pagriežot aizdedzes (starta) slēdzi izslēgtā stāvoklī vai – ja šādam nolūkam ir paredzēts īpašs slēdzis – atslēdzot konkrēto funkciju, brīdinājumam jāsaglabājas, kamēr pastāv attiecīgā kļūda.

2.4.3.1.

Ja izvēlētais risinājums noteiktos kļūdas apstākļos izvēlas daļējas veiktspējas darbības režīmu, tad jānorāda šie apstākļi un jādefinē efektivitātes ierobežojumi, kas rodas.

2.4.3.2.

Ja izvēlētais risinājums izvēlas sekundārus (rezerves) līdzekļus, lai nodrošinātu transportlīdzekļa vadības sistēmas darbību, jāizskaidro pārslēgšanās mehānisma principi, redundances loģika un līmenis, kā arī iebūvētās rezerves sistēmas pārbaudes funkcijas un jādefinē rezerves sistēmas efektivitātes ierobežojumi, kas rodas.

2.4.3.3.

Ja izvēlētais risinājums atslēdz augstākā līmeņa elektroniskās vadības funkciju, visi ar šo funkciju saistītie atbilstošie izvades vadības signāli tiek apslāpēti, turklāt tā, lai ierobežotu pārslēgšanās traucējumus.

2.4.4.

Dokumentāciju pamato ar analīzi, kurā vispārīgi parāda, kā sistēma darbosies, ja radīsies kāds apdraudējums vai kļūda, kas ietekmē transportlīdzekļa vadības veiktspēju vai drošību.

Ražotājs izveido un uztur izvēlēto(-ās) analītisko(-ās) pieeju(-as) un sniedz to/tās tehniskajam dienestam pārbaudei tipa apstiprināšanas laikā.

Tehniskais dienests novērtē analītiskās(-o) pieejas(-u) pielietojumu. Novērtēšanā ietilpst:

drošības pieejas pārbaude koncepcijas (transportlīdzekļa) līmenī ar apstiprinājumu, ka tajā ir ņemti vērā šādi aspekti:

i)	mijiedarbība ar citām transportlīdzekļa sistēmām;

ii)	sistēmas darbības traucējumi, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā;

iii)

attiecībā uz funkcijām, kas minētas 2.2. punktā:

—	situācijas, kad sistēma bez kļūdām var radīt kritiskus drošības riskus (piem., tāpēc, ka trūkst pareizas izpratnes par transportlīdzekļa vidi),

—	pamatoti paredzama transportlīdzekļa vadītāja nepareiza darbība,

—	sistēmas tīša pārveidošana.

Šai pieejai jābalstās uz sistēmas drošībai atbilstošu apdraudējumu/risku analīzi;

b)	drošības pieejas pārbaude sistēmas līmenī. Šīs analīzes pamatā var būt kļūdas režīma un seku analīze (FMEA), kļūdu koka analīze (FTA) vai jebkurš līdzīgs process, kas ir piemērots sistēmas drošībai;

c)	validācijas plānu un rezultātu pārbaude. Tā ietver validācijai atbilstošu validācijas testēšanu, piemēram, ķēdē ieslēgtas ierīces (HIL) testēšanu, transportlīdzekļa darbības testēšanu uz ceļa vai jebkādu citu validācijai piemērotu testēšanu.

Novērtēšana sastāv no izvēlēto apdraudējumu un kļūdu izlases veida pārbaudēm, lai pārliecinātos, ka argumentācija, ar kuru ir pamatota drošības koncepcija, ir saprotama un loģiska un ka validācijas plāni ir piemēroti un izpildīti.

Tehniskais dienests drīkst veikt vai pieprasīt veikt 3. punktā noteiktos testus, lai verificētu drošības koncepciju.

2.4.4.1.

Šajā dokumentācijā uzskaita novērojamos parametrus un visiem kļūdas apstākļiem, kas noteikti 2.4.4. punktā, norāda brīdinājuma signālu, kurš jāsniedz vadītājam un/vai personālam, kas veic apkopi vai tehnisko apskati.

2.4.4.2.

Šajā dokumentācijā apraksta pasākumus, kas ieviesti, lai nodrošinātu, ka sistēma nelabvēlīgi neietekmē transportlīdzekļa drošu ekspluatāciju, kad sistēmas veiktspēju ietekmē vides apstākļi, piemēram, klimats, temperatūra, putekļu iekļūšana, ūdens iekļūšana, apledošana.

Verifikācija un tests

3.1.

Sistēmas funkcionālo darbību, kā noteikts 2. punktā prasītajos dokumentos, testē šādi:

3.1.1.

Sistēmas funkcionalitātes pārbaude

Tehniskais dienests verificē sistēmu bezkļūdu apstākļos, testējot zināmu skaitu izvēlētu funkciju no tām, ko ražotājs aprakstījis, kā noteikts 2.2. punktā.

Kompleksas elektroniskas sistēmas gadījumā šiem testiem jāietver scenāriji, kuros tiek panākta dominance pār deklarētu funkciju.

3.1.1.1.

Verifikācijas rezultātiem jāatbilst aprakstam, tajā skaitā vadības stratēģijai, ko ražotājs norādījis saskaņā ar 2.2. punktu.

3.1.2.

2.4. punktā minētās drošības koncepcijas pārbaude

Pārbauda sistēmas reakciju uz atsevišķā vienībā notikušu atteici, nosūtot atbilstošus izvades signālus elektriskajām vienībām vai mehāniskajiem elementiem, lai imitētu vienībā notikušu iekšēju kļūdu sekas. Tehniskais dienests veic šo pārbaudi vismaz vienai atsevišķai vienībai, bet nepārbauda sistēmas reakciju uz vairākām vienlaicīgām atteicēm atsevišķās vienībās.

Tehniskais dienests verificē, ka šie testi ietver aspektus, kam varētu būt ietekme uz transportlīdzekļa kontrolējamību un informāciju lietotājam (HMI aspektus).

Tehniskā dienesta ziņojums

Tehniskais dienests ziņojumu par novērtējumu sniedz tādā veidā, kas nodrošina izsekojamību, piemēram, pārbaudīto dokumentu versijas kodē un uzskaita tehniskā dienesta reģistros.

Novērtējuma veidlapas, ko tehniskais dienests nosūta tipa apstiprinātājai iestādei, iespējamā izkārtojuma piemērs ir dots papildinājumā.

Papildinājums

ELKS novērtējuma veidlapas paraugs

Testa ziņojuma Nr.:

Identifikācija

1.1.

Transportlīdzekļa marka:

1.2.

Tips

1.3.

Tipa identifikācijas līdzekļi, ja marķēti uz transportlīdzekļa:

1.4.

Marķējuma atrašanās vieta:

1.5.

Ražotāja nosaukums un adrese:

1.6.

Ražotāja pārstāvja nosaukums un adrese (ja piemērojams):

1.7.

Ražotāja oficiālā dokumentācijas pakete:

Dokumentācijas atsauces Nr.:

Sākotnējās izdošanas datums:

Pēdējās atjaunināšanas datums:

Testa transportlīdzekļa(-u)/sistēmas(-u) apraksts

2.1.

Vispārīgs apraksts:

2.2.

Sistēmas visu vadības funkciju un darbības metožu apraksts:

2.3.

Sistēmas sastāvdaļu apraksts un iekšējo savstarpējo savienojumu shēmas:

2.4.

Vispārīgs apraksts:

2.5.

Sistēmas visu vadības funkciju un darbības metožu apraksts:

2.6.

Sistēmas sastāvdaļu apraksts un iekšējo savstarpējo savienojumu shēmas:

Ražotāja drošības koncepcija

3.1.

Signālu plūsmas un darbības datu, un to prioritāšu apraksts:

3.2.

Ražotāja deklarācija:

Ražotājs(-i) … apliecina, ka sistēmas mērķu sasniegšanai izvēlētā stratēģija bezkļūdu apstākļos neapdraudēs transportlīdzekļa drošu ekspluatāciju.

3.3.

Izmantotā programmatūras pamatarhitektūra un konstrukcijas metodes un rīki:

3.4.

Sistēmā iebūvēto konstrukcijas nosacījumu skaidrojums kļūdas apstākļiem:

3.5.

Dokumentētas analīzes par sistēmas izturēšanos atsevišķa apdraudējuma vai kļūdas apstākļos:

3.6.

Ieviesto pasākumu apraksts attiecībā uz vides apstākļiem:

3.7.

Noteikumi sistēmas periodiskajām tehniskajām apskatēm:

3.8.

Sistēmas verifikācijas testa rezultāti atbilstoši Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/646 (1) II pielikuma 3.1.1. punktam.

3.9.

Drošības koncepcijas verifikācijas testa rezultāti atbilstoši Īstenošanas regulas (ES) 2021/646 II pielikuma 3.1.2. punktam.

3.10.

Testa datums:

3.11.

Šis tests ir veikts un rezultāti paziņoti saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2021/646, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (ES) 2021/646

Testu veikušais tehniskais dienests

Paraksts: … Datums: …

3.12.

Piezīmes:

(1) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/646 (2021. gada 19. aprīlis), ar ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/2144 piemērošanai nepieciešamos noteikumus par vienotām procedūrām un tehniskajām specifikācijām mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprināšanai attiecībā uz to ārkārtas joslas saglabāšanas sistēmām (ELKS) (OV L 133, 20.4.2021., 31. lpp.).

20.4.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 133/59

PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2021/649

(2021. gada 16. aprīlis)

par Savienības atbalstu ITL sekretariāta darbībām nolūkā atbalstīt Ieroču tirdzniecības līguma īstenošanu

Eiropas Savienības Padome,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 28. panta 1. punktu un 31. panta 1. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālā asambleja 2013. gada 2. aprīlī ar Rezolūciju A/RES/67/234 B pieņēma Ieroču tirdzniecības līgumu (ITL). Pēc tam, 2013. gada 3. jūnijā, ITL tika atvērts parakstīšanai un stājās spēkā 2014. gada 24. decembrī. Visas dalībvalstis ir ITL puses.

(2)

ITL tiecas izveidot visaugstākos iespējamos kopīgos starptautiskos standartus, lai reglamentētu parasto ieroču starptautisko tirdzniecību vai uzlabotu tās regulējumu un lai novērstu un izskaustu parasto ieroču nelikumīgo tirdzniecību un novērstu to novirzīšanu. Svarīgākie izaicinājumi ITL mērķu sasniegšanā ir nodrošināt, ka ITL Līgumslēdzējas puses (“Līgumslēdzējas puses”) to efektīvi īsteno, un panākt tā universalizāciju, paturot prātā, ka starptautiskās ieroču tirdzniecības reglamentēšana pēc definīcijas ir globālas pūles. Lai veicinātu pievēršanos šiem izaicinājumiem, Padome 2013. gada 16. decembrī pieņēma Lēmumu 2013/768/KĀDP (1) un 2017. gada 29. maijā – Lēmumu (KĀDP) 2017/915 (2), tādējādi papildinot ar Savienības eksporta kontroli saistītās palīdzības darbību sarakstu ar darbībām, kuras attiecas konkrēti uz ITL.

(3)

ITL izveido sekretariātu (“ITL sekretariāts”), lai Līgumslēdzējām pusēm palīdzētu efektīvi īstenot ITL. ITL sekretariāts uzņemas šādus pienākumus: saņemt, darīt pieejamus un izplatīt ziņojumus, kā noteikts ITL; uzturēt valstu kontaktpunktu sarakstu un darīt to pieejamu Līgumslēdzējām pusēm; atvieglot palīdzības piedāvājumu un pieprasījumu saskaņošanu ITL īstenošanai un veicināt starptautisko sadarbību, kā prasīts; veicināt Līgumslēdzēju pušu konferences darbu, tostarp organizējot pasākumus un sniedzot pakalpojumus, kas vajadzīgi ITL sanāksmēm; un veikt citus pienākumus, kā nolemts Līgumslēdzēju pušu konferencēs. ITL sekretariāts pārvalda arī Brīvprātīgo trasta fondu, ko Līgumslēdzējas puses izveidojušas saskaņā ar ITL 16. panta 3. punktu, lai Līgumslēdzējām pusēm palīdzētu īstenot ITL. Turklāt Līgumslēdzēju pušu ceturtajā konferencē ITL sekretariātam tika uzticēts pārvaldīt ITL sponsorēšanas programmu, kas izveidota, lai atvieglotu valstu pārstāvju dalību ITL sanāksmēs.

(4)

2016. gada Globālajā Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģijā Savienība apņemas veicināt noteikumos balstītu globālo kārtību. Savienība ir ieinteresēta sekmēt saskaņotus noteikumus, lai nodrošinātu globālus sabiedriskos labumus un veicinātu mierpilnu un ilgtspējīgu pasauli. Savienība veicina noteikumos balstītu globālo kārtību, kuras svarīgākais princips ir multilaterālisms un kuras centrā ir ANO. Savienība stingri atbalsta daudzpusēju atbruņošanās, ieroču neizplatīšanas un ieroču kontroles līgumu un režīmu, tostarp ITL, dalības paplašināšanos, universalizāciju, pilnīgu īstenošanu un izpildi. Šos visaptverošo politikas mērķu kontekstā atbalsts ITL sekretariātam labi atbilst konkrētajam mērķim stiprināt daudzpusējo sistēmu, kura ir atbildīgas ieroču tirdzniecības pamatā.

(5)

ITL sekretariātam ir labas iespējas sadarboties ar visām daudzpusējām, reģionālām, valsts un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kuras īsteno projektus ITL universalizācijas vai īstenošanas atbalstam. Savienība ir arī ilglaicīga palīdzības sniedzēja eksporta kontroles jomā attiecībā uz divējāda lietojuma precēm, palīdzot veidot tiesiskos regulējumus un attīstīt institucionālās spējas tam, lai izveidotu un īstenotu efektīvas divējāda lietojuma un militāro preču eksporta kontroles. ITL sekretariāts tiecas nodrošināt, ka tā projekti papildina Savienības esošās divējāda lietojuma preču un ieroču eksporta kontroles palīdzības programmas, piemēram, tās, kas paredzētas Lēmumā (KĀDP) 2017/915,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. Nolūkā atbalstīt Ieroču tirdzniecības līguma (ITL) efektīvu īstenošanu un universalizāciju Savienība atbalsta ITL sekretariāta darbības, kam ir šādi mērķi:

—	atbalstīt ITL Līgumslēdzējas puses to ieroču nodošanas kontroles sistēmu stiprināšanā efektīvai ITL īstenošanai,

—	stiprināt ITL sekretariāta – kā galvenās struktūras, kas palīdz ITL Līgumslēdzējām pusēm īstenot ITL, – institucionālo struktūru.

2. Lai sasniegtu 1. punktā izklāstītos mērķus, Savienība atbalsta šādas projektu darbības:

a)	atbalsts ITL valstu kontaktpunktu spēju veidošanai;

b)	ekspertu saraksta izveide nolūkā veidot vietējo un reģionālo ITL ekspertu spējas sniegt konsultācijas un apmācību par ITL īstenošanu vietējā un reģionālā līmenī (mācībspēku apmācība);

c)	atbalsts vajadzību un resursu saskaņošanas datubāzei.

Šajā punktā minēto projektu darbību sīkāks apraksts ir izklāstīts pielikumā.

2. pants

1. Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos (“Augstais pārstāvis”) ir atbildīgs par šā lēmuma īstenošanu.

2. Šā lēmuma 1. panta 2. punktā minēto projektu darbību tehnisko īstenošanu veic ITL sekretariāts.

3. ITL sekretariāts savus uzdevumus veic Augstā pārstāvja pārraudzībā. Šajā nolūkā Augstais pārstāvis ar ITL sekretariātu panāk vajadzīgās vienošanās.

3. pants

1. Finanšu atsauces summa 1. panta 2. punktā minēto projektu darbību īstenošanai ir 1 370 000 EUR.

2. Izdevumus, ko finansē no 1. punktā minētās atsauces summas, pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Savienības budžetam.

3. Komisija uzrauga no 1. punktā noteiktās finanšu atsauces summas finansēto izdevumu pareizu pārvaldību. Šajā nolūkā tā noslēdz nepieciešamo nolīgumu ar ITL sekretariātu. Nolīgumā paredz, ka ITL sekretariātam ir jānodrošina Savienības ieguldījuma pamanāmība atbilstoši tā apjomam.

4. Komisija cenšas 3. punktā minēto nolīgumu noslēgt pēc iespējas drīz pēc šā lēmuma stāšanās spēkā. Tā informē Padomi par jebkādām grūtībām minētajā procesā un par nolīguma noslēgšanas datumu.

4. pants

1. Augstais pārstāvis ziņo Padomei par šā lēmuma īstenošanu, pamatojoties uz ITL sekretariāta sagatavotiem regulāriem ziņojumiem. Šie ziņojumi ir Padomes veiktā izvērtējuma pamatā.

2. Komisija sniedz informāciju par 1. panta 2. punktā minēto projektu darbību īstenošanas finanšu aspektiem.

5. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Tas zaudē spēku 24 mēnešus pēc 3. panta 3. punktā minētā nolīguma noslēgšanas dienas vai sešus mēnešus pēc tā pieņemšanas dienas, ja minētais nolīgums netiek noslēgts minētajā laikposmā.

Briselē, 2021. gada 16. aprīlī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

A. P. ZACARIAS

(1) Padomes Lēmums 2013/768/KĀDP (2013. gada 16. decembris), par ES darbībām, ar kurām saskaņā ar Eiropas Drošības stratēģiju atbalsta Ieroču tirdzniecības līguma īstenošanu (OV L 341, 18.12.2013., 56. lpp.).

(2) Padomes Lēmums (KĀDP) 2017/915 (2017. gada 29. maijs) par Savienības informēšanas darbībām, ar kurām atbalsta Ieroču tirdzniecības līguma īstenošanu (OV L 139, 30.5.2017., 38. lpp.).

PIELIKUMS

PROJEKTA DOKUMENTS

1. Projekti

1.1. 1. projekts. Atbalsts ITL valstu kontaktpunktu spēju veidošanai

1.1.1. Projekta vispārējais mērķis

Veidot līgumslēdzēju valstu kontaktpunktu spējas, tostarp uzlabot to zināšanas par ITL pienākumiem un palielināt informētību par ITL procesa attīstību.

1.1.2. Pamatinformācija

Pēc Pārredzamības un ziņošanas darba grupas ieteikuma Līgumslēdzēju pušu 3. konference uzdeva ITL sekretariātam sagatavot norādījumu dokumentu valstu kontaktpunktiem, kurā aprakstīta minētās funkcijas loma un iespējamie uzdevumi, tostarp nodrošināt, ka obligātie ITL ziņojumi tiek sagatavoti un iesniegti savlaicīgi un pilnīgi. Papildus tam ITL sekretariāts ir apzinājis vajadzību nodrošināt, ka valstu kontaktpunkti konstruktīvi piedalās ITL sanāksmēs, tostarp sagatavošanas un darba grupas sanāksmēs.

1.1.3. Darbības un rezultāti

Šis projekts ietvertu šādas darbības/mērķuzdevumus:

a)	sagatavot norādījumu dokumentu valstu kontaktpunktiem, kurā aprakstīta šīs funkcijas loma un iespējamie uzdevumi;

b)	izveidot valstu kontaktpunktiem īpaši paredzētu tīmekļa vietni/portālu ar saitēm uz informāciju, kas uz tiem attiecas;

c)	sarīkot trīs pusi dienas līdz vienu dienu garus brīfingus pirms katras ITL sanāksmes, kuri paredzēti valstu kontaktpunktiem un kuros tiem tiktu sniegta informācija un atjauninājumi par nākamo sanāksmi, kā arī tiktu dota iespēja uzdot jautājumus un precizēt informāciju; un

d)	izveidot mehānismu regulārai un sistemātiskai individuālai informatīvai saziņai ar valstu kontaktpunktiem nolūkā atbalstīt to iesaisti ITL.

1.1.4. Paredzamie projekta rezultāti

a)	Labākas ITL valstu kontaktpunktu zināšanas par ITL pienākumiem (tostarp ziņošanu);

b)	lielāka informētība par ITL procesu;

c)	informācijas materiālu par ITL plaša izplatīšana valstu kontaktpunktiem un ārpus tiem.

1.1.5. Saņēmēji

Līgumslēdzēju pušu valsts kontaktpunkti.

1.2. 2. projekts. Ekspertu saraksts (mācībspēku apmācība)

1.2.1. Projekta vispārējais mērķis

Veidot vietējo un reģionālo ITL ekspertu spējas sniegt konsultācijas un apmācību par ITL īstenošanu vietējā un reģionālā līmenī, lai mazinātu atkarību no starptautiskiem konsultantiem un organizācijām, uzlabotu apmācības un īstenošanas palīdzības kvalitāti un palīdzētu labāk individuāli pielāgot spēju veidošanas centienus.

1.2.2. Pamatinformācija

Lai gan daži Brīvprātīgā trasta fonda (VTF) projekti ir īstenoti ar vietējo organizāciju un valsts vai reģionālo konsultantu atbalstu, lielākajā daļā VTF projektu, kas īstenoti kopš VTF izveides 2. pušu konferencē, ir bijuši iekļauti/iesaistīti starptautiski eksperti un/vai projektu īstenošanas partneris, kas ir starptautiska organizācija (piemēram, ANO struktūra) vai starptautiska NVO. Pastāvīga paļaušanās uz starptautisko zinātību nav ne efektīva, ne ilgtspējīga šādu iemeslu dēļ:

1)	starptautiskā ceļošana, kas vajadzīga, lai starptautiskie eksperti apmeklētu un vadītu mācību darbseminārus, un starptautisko ekspertu pieprasītās dienas naudas vai honorāri ir dārgi (salīdzinājumā ar izmaksām, kas saistītas ar kāda vietējā vai reģionālā eksperta iesaistīšanu); un

2)	pastāvīga paļaušanās uz starptautiskiem ekspertiem neveido spējas un speciālās zināšanas vietējiem un reģionāliem konsultantiem, kas varētu nodrošināt ilgtspējīgu un individuāli pielāgotu apmācību un īstenošanas palīdzību ilgākā termiņā.

Turklāt VTF pieredze skaidri liecina, ka dažiem konsultantiem un organizācijām būtu vajadzīgs atbalsts attīstībai, lai tie varētu pilnībā uzņemties savu lomu ITL īstenošanas projektos. ITL sekretariāts vēlas pievērsties jautājumiem par atkarību no starptautiskiem konsultantiem un organizācijām un dažu apmācības un palīdzības aspektu kvalitāti, ko sniedz projektā, kura mērķis ir veidot vietējo un reģionālo konsultantu spējas nodrošināt apmācību un īstenošanas palīdzību.

1.2.3. Darbības un rezultāti

Šis projekts ietvertu šādas darbības/mērķuzdevumus:

a)	izstrādāt “mācībspēku apmācības” darbsemināru, kas veidotu vietējo un reģionālo konsultantu spējas sniegt kvalitatīvu apmācību un īstenošanas palīdzību;

b)	sagatavot mācību materiālus “mācībspēku apmācības” darbsemināru vajadzībām;

c)	uzrunāt konsultantus mērķa reģionos, lai tie piedalītos individuāli pielāgotos “mācībspēku apmācības” darbsemināros; un

d)	sarīkot sešus “mācībspēku apmācības” darbseminārus dažādos reģionos.

1.2.4. Paredzamie projekta rezultāti

a)	Lielāks to vietējo un reģionālo konsultantu skaits, kuri ir ITL “eksperti”, ko apstiprinājis ITL sekretariāts un kas var nodrošināt kvalitatīvu apmācību un īstenošanas palīdzību vietējā un reģionālā līmenī;

to konsultantu publiska saraksta izstrāde, kurus ITL sekretariāts ir apstiprinājis kā tādus, kas spēj nodrošināt kvalitatīvu ITL apmācību un īstenošanas palīdzību (ekspertu saraksts). Šādu sarakstu varētu, piemēram, izplatīt potenciālajiem VTF saņēmējiem, kuri meklē konsultantus vai projekta īstenošanas partnerus.

1.2.5. Saņēmēji

—	Vietējie un reģionālie konsultanti.

—	VTF līdzekļu devēji un saņēmēji.

1.3. 3. projekts. Atbalsts vajadzību un resursu saskaņošanas datubāzei

1.3.1. Projekta vispārējais mērķis

Izstrādāt mehānismu Līguma īstenošanas palīdzības piedāvājumu un pieprasījumu saskaņošanai nolūkā samazināt ITL palīdzības projektu dublēšanos un pārklāšanos un palielināt to valstu skaitu, kuras saņem mērķtiecīgu palīdzību.

1.3.2. Pamatinformācija

Saskaņā ar ITL 18. panta 3. punkta c) apakšpunktu ITL sekretariātam ir uzdots pienākums “atvieglot palīdzības piedāvājumu un pieprasījumu saskaņošanu Līguma īstenošanai”. Lai gan Līgumslēdzējas puses tiek mudinātas vajadzības gadījumā lūgt palīdzību un pēc pieprasījuma sniegt palīdzību, nav oficiāla mehānisma palīdzības pieprasīšanai vai piedāvāšanai saskaņā ar ITL. Turklāt pašreizējās ziņošanas veidnēs nav iekļauta iespēja pieprasīt vai piedāvāt palīdzību (kā tas ir citos procesos, piemēram, ANO Kājnieku ieroču un vieglo ieroču rīcības programmā). ITL sekretariāts vēlas izpētīt iespējas izveidot datubāzi vai citu mehānismu Līguma īstenošanas vajadzību un resursu saskaņošanai, pildot savu Līgumā paredzēto pienākumu un lai uzlabotu starptautisko sadarbību un palīdzību.

1.3.3. Darbības un rezultāti

Šis projekts ietvertu šādas darbības/mērķuzdevumus:

a)	izpētīt iespējas izveidot mehānismu vajadzību un resursu saskaņošanai, tostarp salīdzinoši pārskatot citos forumos pastāvošos mehānismus, kā arī apspriežoties gan ar saņēmējiem, gan līdzekļu devējiem;

b)	izstrādāt un izveidot vajadzību un resursu saskaņošanas mehānismu, tostarp elektronisku palīdzības pieprasījumu un piedāvājumu datubāzi, kā arī izstrādāt tiešsaistes rīku palīdzības pieprasīšanai; un

c)	sākt vajadzību un resursu saskaņošanas mehānisma darbību, informēt par to un uzturēt to.

1.3.4. Paredzamie projekta rezultāti

Uzlabota informācija par Līgumslēdzēju pušu vajadzībām pēc palīdzības, kā arī par pieejamajiem resursiem šo vajadzību apmierināšanai.

Izstrādātais mehānisms būtu cieši saskaņots ar Brīvprātīgo trasta fondu (ko administrē ITL sekretariāts), lai nodrošinātu papildināmību starp palīdzības mehānismiem.

1.3.5. Saņēmēji

—	Līgumslēdzējas puses un parakstītājvalstis, kas meklē palīdzību ITL īstenošanā.

—	Līdzekļu devējas valstis, kas vēlas atbalstīt ITL īstenošanas projektus.

2. Apsvērumi

2.1. Papildināmības nodrošināšana ar pašreizējām ITL informēšanas darbībām

ITL sekretariāts ir informēts par citiem fondiem, kas iesaistīti ar ITL īstenošanu saistītu projektu finansēšanā, piemēram, ANO ieguldījumu mehānismu, ar ko atbalsta sadarbību ieroču regulējuma jomā (UNSCAR), un, protams, ES ITL informatīvo projektu. Lai izvairītos no finansējuma dublēšanās, ITL sekretariāts ir darbojies cieši kopā ar abu darbību vadītājiem/īstenotājiem, tostarp Vācijas Federālo ekonomikas un eksporta kontroles biroju (BAFA) un Expertise France. Tas ir ietvēris regulāru –un konfidenciālu – informācijas apmaiņu par dažādu fondu saņemtajiem pieteikumiem un apstiprinātajiem projektiem.

Saistībā ar ES atbalstu ITL sekretariātam ITL sekretariāts pilnveidotu/izmantotu attiecības, kas izveidotas ar BAFA, un Expertise France, lai nodrošinātu papildināmību starp ITL sekretariāta projektu, ko finansē ES, un ES ITL informatīvā projekta pašreizējo darbu. Piemēram, ITL sekretariāts iesaistītu ES ekspertu kopuma dalībniekus ekspertu darbseminārā nolūkā apstiprināt mācību materiālus, kas izstrādāti 2. projekta “Mācībspēku apmācība” elementam (Ekspertu saraksts (mācībspēku apmācība)), un dalīties pieredzē un gūtajās atziņās.

Turklāt ITL sekretariāts censtos izmantot ES ITL informatīvo projektu īstenošanas partneru devumu to valsts pārstāvju un citu personu apzināšanā, ko izraudzīties dalībai ITL sekretariāta programmā “Mācībspēku apmācība”. ITL sekretariāts varētu arī sadarboties ar ES ITL informatīvā projekta īstenošanas partneriem un ekspertiem, lai uzzinātu mērķa valstu iespējamās vajadzības pēc palīdzības, kas, ir apzinātas kā daļa no ES ceļveža mācībām un citiem ES informēšanas pasākumiem. Šādu informāciju varētu izmantot, lai aizpildītu vajadzību un resursu saskaņošanas datubāzi, kas paredzēta 3. projektā (Atbalsts vajadzību un resursu saskaņošanas datubāzei).

Kopumā ITL sekretariāts saskata daudzas iespējas turpināt dialogu/partnerību ar ES ITL informatīvo projektu, lai nodrošinātu abu projektu papildināmību, cenšoties sasniegt kopīgo mērķi – efektīvu ITL īstenošanu.

2.2. Covid-19 ietekme un sekas

Covid-19 ietekmē lielāko daļu pasaules valstu, lai gan dažādā mērā. Pārvietošanās, sanāksmju lieluma un ceļošanas ierobežojumi, ko daudzas valstis ir ieviesušas, reaģējot uz uzliesmojumu, visticamāk, ietekmēs ITL projektu īstenošanu turpmākajos mēnešos un, iespējams, gados.

Ņemot vērā arī to, ka Covid-19 uzliesmojuma ilgums un tā ietekme ir neskaidra un šajā posmā nav prognozējama, būs grūti skaidri apzināt, kāda ir ietekme uz tām projekta darbībām, kuras ietver starptautisku ceļošanu un/vai klātienes sanāksmes, kā arī termiņiem.

ITL sekretariāts šos apstākļus ņems vērā projektu plānošanā šādos veidos:

pirmkārt, ITL sekretariāts ir sagatavojis projekta grafika projektu triju priekšlikumā izklāstīto projektu īstenošanai, kas nodrošina, ka projekta pirmajos 15 mēnešos (2021. gada aprīlis – 2022. gada jūnijs) tiek veikta pēc iespējas liela daļa dokumentu sagatavošanas, plānošanas, informēšanas, pētniecības un izstrādes, kas vajadzīga katram projektam. Darbības, kurām nepieciešama tieša iesaistīšanās klātienē, proti, 2. projektā (Ekspertu saraksts (mācībspēku apmācība)) paredzētie “mācībspēku apmācības” darbsemināri, tiks plānoti projekta otrajā gadā (no 2022. gada jūlija līdz novembrim). Protams, ja Covid pandēmija joprojām ietekmēs spēju ceļot un rīkot klātienes darbseminārus 2022. gada oktobrī, iespējams, būs jāapsver termiņa pagarināšana vai cits ārkārtas rīcības plāns.

Otrkārt, ITL sekretariāts ir ieviesis ārkārtas rīcības plānus attiecībā uz konkrētām projektu darbībām, kurās paredzēta tieša vai klātienes iesaistīšanās. Piemēram, 1. projektā (Atbalsts ITL valstu kontaktpunktu spēju veidošanai) paredzēts rīkot pusi dienas līdz vienu dienu garu brīfingu pirms katras ITL sanāksmes (sākot ar 8. līgumslēdzēju pušu konferences ciklu), kurš paredzēts valstu kontaktpunktiem un kurā tiem tiktu sniegta informācija un atjauninājumi par nākamo sanāksmi, kā arī dota iespēja uzdot jautājumus un precizēt informāciju. Lai gan tiek cerēts, ka šie brīfingi pirms katras ITL sanāksmes (kā arī pašas sanāksmes) varēs notikt un notiks klātienē, tomēr, ja tas nebūs iespējams Covid ierobežojumu dēļ, šādus brīfingus varētu rīkot virtuāli pa reģioniem (vajadzības gadījumā), ņemot vērā laika zonas un valodas faktorus.

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 133

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	64. gadagājums 2021. gada 20. aprīlis

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/642 (2020. gada 30. oktobris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/848 III pielikumu groza attiecībā uz konkrētu informāciju, kura jānorāda bioloģisko produktu marķējumā ( 1 )	1
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/643 (2021. gada 3. februāris), ar ko, to pielāgojot zinātnes un tehnikas attīstībai, groza VI pielikuma 1. daļu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu ( 1 )	5
	*	Komisijas Regula (ES) 2021/644 (2021. gada 15. aprīlis), ar ko attiecībā uz fluksapiroksāda, himeksazola, metamitrona, penflufēna un spirotetramāta maksimālajiem atlieku līmeņiem konkrētos produktos vai uz tiem groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 396/2005 II un III pielikumu ( 1 )	9
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/645 (2021. gada 15. aprīlis), ar ko attiecībā uz to trešo valstu vai to daļu sarakstu, no kurām Eiropas Savienībā atļauts ievest svaigpiena, piena produktu, jaunpiena un jaunpiena produktu sūtījumus, groza Regulas (ES) Nr. 605/2010 I pielikumu ( 1 )	29
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/646 (2021. gada 19. aprīlis), ar ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/2144 piemērošanai nepieciešamos noteikumus par vienotām procedūrām un tehniskajām specifikācijām mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprināšanai attiecībā uz to ārkārtas joslas saglabāšanas sistēmām (ELKS) ( 1 )	31
		DIREKTĪVAS
	*	Komisijas Deleģētā direktīva (ES) 2021/647 (2021. gada 15. janvāris), ar ko, pielāgojot zinātnes un tehnikas attīstībai, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/65/ES III pielikumu groza attiecībā uz atbrīvojumu dažu svina un sešvērtīgā hroma savienojumu izmantošanai civilām (profesionālām) vajadzībām paredzētu sprāgstvielu elektriskajos un elektroniskajos iniciatoros ( 1 )	54
		LĒMUMI
	*	Padomes Lēmums (KĀDP) 2021/648 (2021. gada 16. aprīlis), ar ko groza Lēmumu (KĀDP) 2018/299, ar ko veicina neatkarīgu neizplatīšanas un atbruņošanās ideju ģeneratoru Eiropas tīklu, lai atbalstītu to, ka tiek īstenota ES Stratēģija masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai	57
	*	Padomes Lēmums (KĀDP) 2021/649 (2021. gada 16. aprīlis) par Savienības atbalstu ITL sekretariāta darbībām nolūkā atbalstīt Ieroču tirdzniecības līguma īstenošanu	59

		Labojumi
	*	Labojums Padomes Lēmumā (ES) 2021/486 (2021. gada 15. marts) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Vienošanās par oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem III pielikumā iekļautās Nozares vienošanās par eksporta kredītiem civilās aviācijas gaisa kuģiem dalībnieku rakstiskajā procedūrā attiecībā uz vienoto nostāju par aizdevuma pamatsummas atmaksas pagaidu atlikšanu ( OV L 100, 23.3.2021. )	66


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.